(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/309 (2) Komisija noteica galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Turcijas izcelsmes varavīksnes foreļu importam (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas attiecībā uz visu ražotāju eksportētāju subsidēšanu Komisija 2018. gada 4. jūnijā nolēma saglabāt sākotnēji noteiktos pasākumus (Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/823 (3)). Tā konstatēja, ka grozījumi Turcijas tiesību aktos par subsīdijām foreļu ražotājiem, uz kuriem attiecās pārskatīšana, nepamato visiem Turcijas foreļu ražotājiem noteikto kompensācijas maksājumu pārskatīšanu. Tomēr tika novērots, ka tiesību aktu grozījumu ietekme atšķīrās atsevišķu uzņēmumu līmenī un bija atkarīga no katra uzņēmuma konkrētās situācijas (4).

(3)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas Komisija 2020. gada 15. maijā grozīja kompensācijas maksājuma līmeni attiecībā uz vienu ražotāju eksportētāju (Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/658) (5).

(4)

Pašlaik ir spēkā galīgie kompensācijas maksājumi 1,5 %–9,5 % apmērā.

(5)

Pēc paziņojuma publicēšanas par termiņa beigām (6) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(6)

Dānijas Akvakultūras organizācija (“TDAO” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) 2019. gada 25. novembrī iesniedza pieprasījumu to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 40 % no konkrētu varavīksnes foreļu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pieprasījuma pamatā ir apgalvojums, ka pēc pasākumu beigšanās varētu turpināties subsidēšana un turpināties vai atkārtoties Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums.

(7)

Pirms termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas un saskaņā ar pamatregulas 22. panta 1. punktu un 10. panta 7. punktu Komisija paziņoja Turcijas valdībai, ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu pārskatīšanas pieprasījumu un aicināja Turcijas valdību uz apspriešanos, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījuma saturu un nonāktu pie risinājuma, kas panākts, abpusēji vienojoties. Apspriešanās notika 2020. gada 20. februārī.

(8)

Apspriežoties pirms procedūras sākšanas, Turcijas valdība norādīja, ka Turcijas atbalsta sistēmās ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kas tiek saprastas tādējādi, ka kopējais atbalsta maksājums un atbalstāmais ražošanas apjoms kopš 2013. gada ir ievērojami samazinājies. Tāpēc Turcijas valdība uzskatīja, ka nav vajadzības sākt termiņbeigu pārskatīšanu.

(9)

Komisija uzskatīja, ka pārskatīšanas pieprasījumā sniegtie pierādījumi ir informācija, kas pieprasījuma iesniedzējam šajā posmā bija pamatoti pieejama. Kā norādīts memorandā par to pierādījumu pietiekamību, kuros ietverts Komisijas novērtējums par visiem Komisijas rīcībā esošajiem pierādījumiem, kas attiecas uz apgalvojumu par subsīdijām un uz kā pamata Komisija sāka izmeklēšanu, procedūras sākšanas posmā bija pietiekami pierādījumi, ka apgalvotās subsīdijas bijušas kompensējamas to pastāvēšanas, apjoma un iezīmju ziņā.

(10)

Kad Komisija, piemērojot pamatregulas 25. panta 1. punktu, bija apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (7) 15. panta 1. punktu, un pēc tam noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, tā, 2020. gada 27. februārī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (8) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Ņemot vērā pamatregulas 18. panta 2. punktu, Komisija sagatavoja memorandu par to pierādījumu pietiekamību, kuros ietverts Komisijas novērtējums par visiem tās rīcībā esošajiem pierādījumiem, uz kuru pamata Komisija sāka šo izmeklēšanu.

(11)

Subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2016. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”) (9).

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Bez tam Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Turcijas valdību, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(13)

Visas personas tika aicinātas termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus. Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija izveidoja provizorisku izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt, ņemot vērā arī ģeogrāfisko izkliedi. Izlasē bija astoņi Savienības ražotāji, no kuriem visi bija mazie un vidējie uzņēmumi (“MVU”). Provizoriskajā izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja 14 % no Savienības ražošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi.

(16)

Komisija saņēma piezīmes tikai no TDAO. Pamatojoties uz to un lai aptvertu lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, Komisija nolēma galīgajā izlasē iekļaut saldētu foreļu ražotāju un vienu no provizoriskajā izlasē iekļautajiem ražotājiem aizstāt ar citu. Citas piezīmes netika saņemtas.

(17)

Turklāt, kā minēts 24. apsvērumā, viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un tāpēc tika no izlases izslēgts. Ņemot vērā Savienības ražotāju lielo skaitu, atlikusī Savienības ražotāju izlase joprojām pārstāvēja 13 % no Savienības ražošanas apjoma un bija reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(18)

Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(19)

Tā kā nesaistītie importētāji nepieteicās, atlase nebija vajadzīga.

(20)

Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ražotājus importētājus Turcijā sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija lūdza Turcijas Republikas Pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā identificēt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(21)

Prasīto informāciju sniedza un iekļaušanai izlasē piekrita piecpadsmit ražotāji eksportētāji / to grupas Turcijā. Kopējais minēto uzņēmumu deklarētais konkrētu varavīksnes foreļu eksporta apjoms uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atbilda 100 % eksporta no Turcijas uz Savienību.

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem / ražotāju eksportēju grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi izmeklēt. Izlase veidoja vairāk nekā 70 % no deklarētā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu par izlases izveidi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Turcijas iestādēm. Piezīmes netika saņemtas.

(24)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīja anketas deviņiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un Turcijas valdībai. Viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem informēja Komisiju, ka nevar iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Arī viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tādējādi atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no astoņiem Savienības ražotājiem, diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un Turcijas valdības.

(25)

Attiecībā uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu nolēma pamatot savus konstatējumus ar pieejamajiem faktiem. Attiecīgais ražotājs eksportētājs tika attiecīgi informēts. Piezīmes netika saņemtas. Abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kas iesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām aptvēra vairāk nekā 60 % no deklarētā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību.

(26)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanas un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Tomēr sakarā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un tam sekojošiem pasākumiem, kas tika veikti cīņai pret uzliesmojumu (10), Komisija nevarēja saskaņā ar pamatregulas 26. pantu veikt pārbaudes apmeklējumus visu uzņēmumu telpās. Tā vietā Komisija attālināti veica šādu uzņēmumu sniegtās informācijas kontrolpārbaudes:

ražotāji Savienībā:

ražotāji eksportētāji:

Turcijas valdība:

(27)

Komisija 2021. gada 26. martā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata bija iecerējusi saglabāt spēkā esošos kompensācijas maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(28)

Komisija 2021. gada 14. aprīlī, ņemot vērā dažus pēc galīgās informācijas izpaušanas saņemtos apgalvojumus, kas ietekmēja izmeklēšanas rezultātu, izpauda tos papildu faktus un apsvērumus, kuru dēļ Komisija izdarīja izmaiņas iepriekš izpaustajos galīgajos konstatējumos. Pēc šīs papildu informācijas izpaušanas ieinteresētajām personām tika arī atvēlēts termiņš, kurā tās varēja paust viedokli.

(29)

Komisija izskatīja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Tika uzklausītas tās ieinteresētās personas, kuras to vēlējās.

(30)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, varavīksnes foreles (Oncorhynchus mykiss) (“foreles”):

(31)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka attiecīgajam ražojumam, kas tiek ražots Turcijā un eksportēts uz Savienību, un ražojumam, ko ražo un Savienības tirgū pārdod Savienības ražošanas nozare, ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un vienāds pamata galalietojums. Tāpēc tie tika uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(32)

Pamatojoties uz subsīdijām, kas tika izmeklētas sākotnējā izmeklēšanā un daļējās starpposma pārskatīšanās, kuras minētas 2. un 3. apsvērumā saistībā ar attiecīgo ražojumu, tika izmeklēta pārskatīšanas pieprasījumā iekļautā informācija, Turcijas valdības un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, sniegtā informācija un šādi pasākumi, kas, kā apgalvots, esot saistīti ar subsīdiju programmu piešķiršanu:

tieša naudas līdzekļu nodošana — dotācijas:

nesaņemtie ieņēmumi:

tieša naudas līdzekļu nodošana — preferenciāls finansējums:

(33)

PIP laikā tiešais atbalsts tādu foreļu ražotājiem, kuras sver mazāk par 1 kg, tika piešķirts, pamatojoties uz Prezidenta dekrētu 2019/1691 (“Dekrēts 1691”) (11). Dekrēta īstenošanas procedūras un principi ir noteikti Pārtikas, lauksaimniecības un lopkopības ministrijas izdotajā Paziņojumā 2019/56 (12) (“Paziņojums 56”). Ražošanas apjomam līdz 350 000 kg gadā atbalsta apjoms tika noteikts 0,75 TL/kg.

(34)

Šis atbalsts katru gadu lauksaimniecības atbalsta ikgadējās pārskatīšanas ietvaros tiek pārskatīts. Komisija konstatēja, ka atbalsts turpinājās bez ievērojamām izmaiņām pēc PIP, pamatojoties uz Dekrētu Nr. 2020/3190 (13), un ka ar attiecīgo paziņojumu tika noteikti šāda atbalsta nosacījumi (14).

(35)

Kā apstiprināts sākotnējā izmeklēšanā (15), šo pasākumu apjoms atbilst kompensējamajām subsīdijām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, t. i., naudas līdzekļu nodošanai no Turcijas valdības foreļu ražotājiem tiešas subsīdijas veidā.

(36)

Tiešās subsīdijas ir īpašas un kompensējamas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo piešķīrēja iestāde un tiesību akti, saskaņā ar kuriem darbojas piešķīrēja iestāde, skaidri nosaka, ka šīs dotācijas ir pieejamas tikai uzņēmumiem, kas darbojas akvakultūras nozarē. Akvakultūras nozares uzņēmumi ir skaidri minēti, un foreles ir skaidri norādītas kā viena no sugām, kam tiek piešķirts ieguvums no šīs subsīdiju shēmas.

(37)

Komisija konstatēja, ka abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika piešķirts ieguvums no šīs shēmas.

(38)

Ieguvums katram uzņēmumam bija tieša vidējā atbalsta summa, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saņemta par dzīvām zivīm, ko tas audzējis. Abos gadījumos uzņēmumi sniedza informāciju par atbalsta apjomu un par to, no kā tas saņemts. Uzņēmumi šos ienākumus uzskaitē grāmatoja galvenokārt pozīcijā “subsīdiju ienākumi”, un šī uzskaite tika neatkarīgi revidēta. Tas tika ņemts vērā kā tiešs pierādījums par subsīdiju, kura piešķīrusi ieguvumu.

(39)

Kā apstiprināts sākotnējā izmeklēšanā (16), ieguvums no šīm subsīdijām ir attiecies arī uz uzņēmumiem, kuri ne tikai audzēja, bet arī iegādājās zināmas foreles no nesaistītiem uzņēmumiem pārstrādei, jo attiecīgais ražojums aptver gan tieši subsidētu izejvielu, proti, dzīvas foreles, gan tādus lejupējos ražojumus kā svaigas vai saldētas veselas zivis, filejas, kūpinātas zivis. Atbilstoši metodikai, kas tika izmantota sākotnējā izmeklēšanā, ieguvums attiecībā uz iegādātajām zivīm tika aprēķināts, pamatojoties uz Turcijas iestāžu piešķirto subsīdiju kopsummu, kas dalīta ar kopējo subsidēto foreļu ražošanas apjomu Turcijā.

(40)

PIP laikā atbalsts tādu foreļu ražošanai, kas sver vairāk nekā 1 kg, foreļu ražotājiem tika piešķirts, pamatojoties uz Dekrētu 1691 un Paziņojumu 56. Ražošanas apjomam līdz 350 000 kg gadā subsīdijas apjoms tika noteikts 1,50 TL/kg.

(41)

Kā apstiprināts pēdējā starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā (17), subsīdija forelēm, kas sver vairāk nekā 1 kg, faktiski bija paredzēta forelēm, kuras sver vairāk nekā 1,2 kg, t. i., forelēm, uz kurām neattiecas attiecīgā ražojuma definīcija. Tādējādi Komisija secināja, ka šādu atbalstu nevar uzskatīt par kompensējamu subsīdiju attiecīgā ražojuma ražotājiem.

(42)

PIP laikā atbalsts foreļu audzēšanai inkubatorijos, kas aizsargāti no slimībām, foreļu ražotājiem tika piešķirts, pamatojoties uz Dekrētu 1691 un Paziņojumu 56. Ražošanas apjomam līdz 350 000 kg gadā subsīdijas apjoms tika noteikts 1,50 TL/kg.

(43)

Kā apstiprināts pēdējā starpposma pārskatīšanā (18), Komisija uzskatīja, ka šāds atbalsts (tiešas dotācijas veidā) ir tādas subsīdijas foreļu ražošanai, kuras ir līdzīgas tiešajām subsīdijām, proti, finansiāls ieguldījums, kas piešķir ieguvumu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un 3. panta 2. punktu. Tā kā atbalsts tika piešķirts tikai foreļu ražotājiem, Komisija secināja, ka shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Ieguvums bija tiešas dotācijas foreļu ražotājiem, kuri izpilda tiesību attiecināmības kritērijus. Tādējādi Komisija secināja, ka atbalstu var uzskatīt par kompensējamu subsīdiju.

(44)

Tomēr Komisija konstatēja, ka nevienam no abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, PIP laikā netika piešķirts ieguvums no atbalsta foreļu audzēšanai inkubatorijos, kas aizsargāti no slimībām.

(45)

PIP laikā atbalsts zivkopībai slēgtas sistēmas ražošanā (19) tika piešķirts, pamatojoties uz Dekrētu 1691 un Paziņojumu 56, un foreles bija viena no sugām, uz kurām tas attiecās. Ražošanas apjomam līdz 350 000 kg gadā subsīdijas apjoms tika noteikts 1,50 TL/kg.

(46)

Komisija uzskatīja, ka šāds atbalsts (tiešas dotācijas veidā) ir tiešajām subsīdijām līdzīgas subsīdijas foreļu ražošanai, proti, finansiāls ieguldījums, kas piešķir ieguvumu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un 3. panta 2. punktu. Tā kā atbalsts tika piešķirts foreļu (viena no sugām, uz kurām attiecas atbalsts) ražotājiem, Komisija secināja, ka shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Ieguvums bija tiešas dotācijas foreļu ražotājiem, kuri izpilda tiesību attiecināmības kritērijus. Tādējādi Komisija secināja, ka atbalstu var uzskatīt par kompensējamu subsīdiju.

(47)

Komisija konstatēja, ka arī nevienam no abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem PIP laikā netika piešķirts atbalsts ražošanai slēgtā sistēmā.

(48)

PIP laikā atbalsts zivkopībai uz zemes ierīkotos dīķos tika piešķirts, pamatojoties uz Dekrētu 1691 un Paziņojumu 56. Ražošanas apjomam līdz 300 000 kg gadā subsīdijas apjoms tika noteikts 1,50 TL/kg. Šādu atbalstu sniedz ražotājiem, kas, lai veiktu audzēšanas darbības uz zemes ierīkotos dīķos galvenokārt iekšzemes patēriņam, izmanto gruntsūdeņus, kuri iegūti ar elektroenerģiju, vai avota ūdeņus, kas iegūti, neizmantojot enerģiju. Šie ražotāji nevar saņemt ieguvumu no iepriekš 3.1.1. un 3.1.4. iedaļā minētajām shēmām.

(49)

Komisija secināja, ka šādu atbalstu galu galā varētu uzskatīt par kompensējamu subsīdiju attiecīgā ražojuma ražotājiem, bet tas nekādā ziņā nebija pieejams izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, jo tie jau saņēma 3.1.1. iedaļā minēto atbalstu foreļu ražošanai.

(50)

PIP laikā atbalsta maksājumi lauksaimniecības publikāciju un konsultāciju pakalpojumiem tika piešķirti, pamatojoties uz Dekrētu 1691 un Paziņojumu 56. Saskaņā ar Dekrēta 1691 6. panta 7. punktu atbalsts tika piešķirts tieši uzņēmumiem, kas sniedz konsultāciju pakalpojumus, nevis akvakultūras ražotājiem.

(51)

Sākotnējās izmeklēšanas laikā atbalsta maksājumi lauksaimniecības publikāciju un konsultāciju pakalpojumiem (20) tika piešķirti tieši foreļu ražotājiem. Tomēr šajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka šāds atbalsts tagad tiek sniegts tieši uzņēmumiem, kas sniedz konsultāciju pakalpojumus. Tāpēc Komisija secināja, ka shēma nepiešķīra ieguvumu izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un tāpēc tā nebija kompensējama.

(52)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka 2018. gadā tika izbeigti atbalsta maksājumi nevēlamas nozvejas izmešanai no zvejas kuģiem.

(53)

Pēc informācijas izpaušanas Turcijas valdība un abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji norādīja, ka attiecībā uz netiešās subsīdijas aprēķinu metodika, ko Komisija izmantojusi šajā pārskatīšanā, neatbilst sākotnējā izmeklēšanā izmantotajai metodikai. Proti, sākotnējā izmeklēšanā ieguvums attiecībā uz iegādātajām forelēm tika aprēķināts, Turcijas iestāžu piešķirto subsīdiju kopsummu dalot ar kopējo foreļu ražošanas apjomu Turcijā, nevis ar subsidētās foreļu ražošanas apjomu Turcijā.

(54)

Tādējādi Komisija pārskatīja netiešās subsīdijas apjoma aprēķinu, kas veikts attiecībā uz forelēm, kuras iegādājušies abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji no nesaistītiem piegādātājiem, lai to saskaņotu ar sākotnējā izmeklēšanā izmantoto metodiku. Turklāt pēc papildu informācijas izpaušanas izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji norādīja uz kļūdu uzņēmumu apvienībām izmaksāto maksu atskaitīšanas likmē. Tomēr, lai gan Komisija piekrita apgalvojumam, korekcijai nebija būtiskas ietekmes uz kopējiem subsīdiju apjomiem.

(55)

Abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji sniedza arī piezīmes par tiešās subsīdijas aprēķināšanas metodiku. Tie apgalvoja, ka ne visas foreles, par kurām saņemtas tiešās subsīdijas, tika faktiski pārdotas PIP laikā. Pēc to domām, Komisijai būtu jāņem vērā uzņēmumu krājumu līmeņi un jāierobežo ieguvums, attiecinot to tikai uz pārdoto daudzumu, ko šie ražotāji eksportētāji PIP laikā eksportējuši uz Savienību.

(56)

Būtu jānorāda, ka subsīdijas apjomi tika saņemti, pamatojoties uz foreļu ražošanas apjomiem, neatkarīgi no tā, vai pēc tam šie saražotie apjomi ir pārdoti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc ražotāju eksportētāju arguments tika noraidīts.

(57)

Ņemot vērā ieinteresēto personu piezīmes, abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem noteiktie tiešo un netiešo subsīdiju apjomi PIP laikā bija 2,38 % (Özpekler) un 2,84 % (GMS).

(58)

Attiecībā uz visām dotācijām, kas saņemtas PIP laikā, konstatētais kopējais subsīdiju apjoms abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija šāds.

1. tabula

Dotācijas

(59)

Vispārīgajā paziņojumā par īpašā patēriņa nodokļa sarakstu Nr. 1 (21) ir noteikti galvenie principi un nosacījumi patēriņa nodokļa atlaidei kuģu degvielai. Zvejas kuģi, kas reģistrēti Turcijas Starptautiskajā kuģu reģistrā vai Valsts kuģu reģistrā, var izmantot kuģu dīzeļdegvielas atbrīvojumu no īpašā patēriņa nodokļa.

(60)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka atbalsts zvejas kuģiem degvielas iegādei, visticamāk, nav piešķīris ieguvumu attiecīgā ražojuma ražotājiem un faktiski abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, saistībā ar foreļu ražošanu netika piešķirts ieguvums. Tādējādi Komisija secināja, ka šādu atbalstu nevar uzskatīt par kompensējamu subsīdiju attiecīgā ražojuma ražotājiem.

(61)

Dekrēts Nr. 2012/3305 (22) un Īstenošanas paziņojums Nr. 2012/1 (23) ir pamats valsts atbalstam ieguldījumiem akvakultūras nozarē (24) un Turcijas ieguldījumu veicināšanas programmai. Tajā paredzētas divas stimulu shēmas:

(62)

Uzņēmumi, kas nevar izpildīt minimālās ieguldījumu summas kritērijus reģionālo ieguldījumu stimulu shēmas ietvaros, var izmantot vispārējo ieguldījumu stimulu shēmu, kas ir pieejama visiem sešiem Dekrētā Nr. 2012/3305 noteiktajiem reģioniem. Atbalsta intensitāte var atšķirties atkarībā no sešu reģionu ekonomiskās attīstības līmeņa. Gan dekrēts, gan paziņojums joprojām ir spēkā, un kopš sākotnējās izmeklēšanas seši reģioni nav mainījušies.

(63)

PIP laikā reģionālo ieguldījumu stimulu ietvaros GMS tika piešķirts ieguvums no ienākuma nodokļa samazinājumiem un Özpekler — no atbrīvojumiem no PVN un muitas nodokļiem. Sākotnējā izmeklēšanā (25) tika apstiprināts, ka atbalstu ieguldījumiem uzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, ja atbalsts ir nodokļu atvieglojuma veidā, t. i., ja valdība atsakās no ieņēmumiem vai neiekasē ieņēmumus, kas citādi būtu iekasējami.

(64)

Šī subsīdija ir īpaša un kompensējama, jo ieguvums, ko tā piešķir, ir paredzēts tikai sarakstā iekļautiem reģioniem. Bez tam subsīdija ir pieejama tikai konkrētiem uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās nozarēs. Turklāt subsīdija neatbilst pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta prasībām par īpašu iezīmju neesamību, ņemot vērā konkrētām nozarēm piemērojamo ierobežojumu skaitu un kvalitāti, jo īpaši to ierobežojumu, kas nosaka, ka subsīdija ir vai nu pieejama tikai konkrētu veidu uzņēmumiem, vai arī pilnībā izslēdz konkrētas nozares.

(65)

Dekrēta 2012/3305 2.A pielikumā ir tieši noteikts, ka akvakultūra ir viena no darbībām, kas var izmantot šāda veida atbrīvojumus no nodokļa. Dekrēta 4. pielikumā uzskaitītas nozares, kas nevar izmantot šīs shēmas stimulus.

(66)

Lai noteiktu kompensējamās subsīdijas apjomu, saņēmējiem piešķirtais ieguvums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika aprēķināts kā starpība starp kopējo nodokli, kas maksājams ar parasto nodokļa likmi, un kopējo nodokli, kas maksājams ar samazināto nodokļa likmi. Tomēr ieguvums, kas tika piešķirts Özpekler, tika atzīts par nenozīmīgu. Subsīdijas apjoms, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatēts attiecībā uz GMS, bija 0,7 %.

(67)

Abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji sniedza piezīmes arī par atbalstu veiktajiem ieguldījumiem. Tie apgalvoja, ka Komisijai nebūtu vajadzējis aprēķināt ieguvumu, ko rada atbrīvojums no PVN, jo visi uzņēmumi kompensē savu PVN tajā pašā mēnesī vai nākamajos mēnešos atbilstoši uzņēmuma maksājamajam PVN un saņemamajai pārmaksai. Vienīgais ieguvums uzņēmumam bija iespēja neveikt PVN priekšmaksājumu.

(68)

Tas, ka no grāmatvedības viedokļa maksājamais PVN tiek kompensēts ar saņemamajām summām, neatceļ ieguvumu naudas plūsmas ziņā, kas izriet no tā, ka ražotājiem eksportētājiem nav jāveic naudas priekšmaksājums un tad jāgaida, lai saņemtu atmaksu no nodokļu iestādēm, pamatojoties uz viņu mēneša PVN deklarāciju apstrādi, kā tas ir attiecībā uz uzņēmumiem, kuri neizmanto shēmu. Patiešām, kā to apstiprināja paši ražotāji eksportētāji, no shēmas “vienīgais ieguvums dalībniekiem ir iespēja nemaksāt PVN (..), kas citiem uzņēmumiem, kuriem nav ieguldījumu veicināšanas apliecības, ir sākotnēji jāsamaksā, un pēc tam tas tiem tiek kreditēts” (26). Tāpēc ražotāju eksportētāju argumenti tika noraidīti.

(69)

Saskaņā ar Lauksaimniecības apdrošināšanas likumu Nr. 5363 (27) un Dekrētu Nr. 2018/380 (28) par riskiem, kultūraugiem un reģioniem, uz kuriem attiecināmas Lauksaimniecības apdrošināšanas fonda un prēmiju atbalsta likmes 2019. gadam, akvakultūras produktu ražotāji var izmantot samazinātu apdrošināšanas prēmiju, kas sedz zivju krājumu un foreļu ieguves zaudējumus vairāku iespējamu slimību, dabas katastrofu, negadījumu u. c. dēļ. Turcijas valdības sniegtais atbalsts atbilst 50 % no apdrošināšanas prēmijas.

(70)

Kā apstiprināts sākotnējā izmeklēšanā (29), ieguvums, ko piešķir šī shēma, izpaužas kā to finansiālo izmaksu samazinājums, kas rodas, sedzot akvakultūras dzīvnieku dzīvības apdrošināšanu. Minētā shēma ir uzskatāma par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē tiešas dotācijas veidā, ko Turcijas valdība piešķir foreļu ražotājiem, un finansiāla ieguldījuma veidā, jo subsīdijas saņēmējiem tiek piešķirts ieguvums no labvēlīgas apdrošināšanas prēmijas, kas ir ievērojami zemāka par tirgū pieejamām apdrošināšanas prēmijām salīdzināmu risku segšanai. Shēma piešķir ieguvumu pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Ieguvums ir vienāds ar starpību starp prēmijām, kuras piedāvātas komerciālas apdrošināšanas polises ietvaros, un subsidēto prēmiju.

(71)

Šis atbalsts ir īpašs, jo piešķīrēja iestāde un tiesību akti, saskaņā ar kuriem piešķīrēja iestāde darbojas, skaidri nosaka, ka šī samazinātā prēmija pieejama tikai uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, un pat skaidri vērsta uz riskiem, ar kuriem saskaras ražotāji akvakultūras nozarē.

(72)

Komisija konstatēja, ka viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem, proti, Özpekler, ir saņēmis ieguvumu no šīs shēmas. Subsīdijas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 0,1 %.

(73)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka Turcijas foreļu ražotāji saņēma tādus preferenciālus aizdevumus kā:

(74)

Pirmkārt, Dekrētā Nr. 2018/1188 ir paredzēts, ka lauksaimniecības kredītu kooperatīvi (“LKK”) un Ziraat Bankasi A.S. var piešķirt aizdevumus ar zemu procentu likmi un darījumdarbības aizdevumus akvakultūras nozares ražotājiem. Foreļu ražotāji var saņemt atlaides piemērojamajām procentu likmēm 50 %–100 % robežās. Kredīta augšējā robeža ir 5 000 000 TL. Dekrēts piemērošanas periods ir no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (ieskaitot).

(75)

Dekrētā uzskaitītie LKK ir privāttiesību subjekti, ko Turcijā izveidojuši lauksaimnieciskie ražotāji (t. i., fiziskas vai juridiskas personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu), lai atbalstītu savas darījumdarbības finansiālās vajadzības.

(76)

Ziraat Bankasi A.S. ir Turcijas Republikas lauksaimniecības banka, kas pilnībā pieder valstij. Sākotnējās izmeklēšanas laikā tās kapitāla daļas piederēja Valsts kases apakšsekretariātam. Tomēr kopš 2018. gada tās kapitāls ir nodots Turcijas Ieguldījumu fondam. Saskaņā ar 2. pantu Likumā Nr. 6741 par Turcijas ieguldījumu fondu pārvaldības uzņēmuma dibināšanu un grozījumiem konkrētos tiesību aktos Turcijas Ieguldījumu fonds ir ar prezidentu saistīta iestāde. Fonda direktoru padomes priekšsēdētājs ir republikas prezidents. Republikas prezidents vienu no valdes locekļiem var iecelt par priekšsēdētāja vietnieku. Tāpēc Ziraat Bankasi A.S. joprojām ir piešķirtas valdības pilnvaras, un tādējādi tā tiek uzskatīta par valsts iestādi, neraugoties uz formālām izmaiņām tās kapitāla piederībā.

(77)

Otrkārt, Dekrētā Nr. 2010/27612 (30) ir paredzēts, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem var piešķirt aizdevumus ar nulles procentu likmi.

(78)

Izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, PIP laikā bija neatmaksāti aizdevumi ar zemu procentu likmi no Ziraat Bankasi A.S., bet tie neizmantoja aizdevumus ar zemu procentu likmi no LKK vai bezprocentu aizdevumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

(79)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, Turcijas valdība 1987. gada 21. augustā ar Dekrētu Nr. 87/11914, ievērojot Likumu Nr. 3332 (31) par eksporta kredītiem, piešķīra privilēģijas pilnībā valstij piederošajai bankai Türkiye İhracat Kredi Bankası A.fabrika (“Eximbank”), kas darbojas kā Turcijas valdības galvenais eksporta veicināšanas instruments Turcijas eksporta stratēģijā. Valdība ir pilnvarojusi Eximbank atbalstīt ārējo tirdzniecību un Turcijas līgumslēdzējus/ieguldītājus, kas darbojas ārvalstīs (32), lai palielinātu eksportu no Turcijas uzņēmumiem un stiprinātu to starptautisko konkurētspēju. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka Eximbank ir piešķirtas valdības pilnvaras, un tādējādi tā tiek uzskatīta par valsts iestādi.

(80)

Juridiskais pamats eksporta kredītiem, ko izsniedz Eximbank, ir Likums Nr. 3332, kā arī Rezolūcija Nr. 2013/4286 (33) par Eximbank izveidi. Eximbank (tieši vai ar korespondentbanku starpniecību, kas strādā par komisijas maksu) sniedz tādu finansiālu atbalstu kā no eksporta atkarīgus eksporta kredītus pirms vai pēc nosūtīšanas un uz eksportu orientētus ieguldījumu kredītus eksportētājiem, lai palielinātu Turcijas eksportētāju konkurētspēju ārvalstu tirgos.

(81)

Turklāt tiek izmantoti tā sauktie “pārdiskontēšanas kredīti”, lai eksportētājiem nodrošinātu naudas avansējumu uz tādu rēķinu un dokumentu diskontēšanas pamata, kas saistīti ar pārdošanu eksportam. Šo kredītu juridiskais pamats ir Pārdiskontēšanas kredītu īstenošanas instrukcijas eksportam un pakalpojumiem, kas saistīti ar valūtas ieņēmumiem (34). Pārdiskontētos kredītus finansē Turcijas Centrālā banka (“TRCB”), bet tie tiek novirzīti caur Turcijas finanšu iestādēm (gan publiskām, gan privātām bankām), kas darbojas kā Turcijas Centrālās bankas korespondentbankas. Procentu likmes nosaka TRCB, un korespondentbankas saņem atlīdzību no komisijas maksas, ko iekasē no saņēmējiem.

(82)

Izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, PIP laikā bija tādi neatmaksāti eksporta kredīti ar zemu procentu likmi, kurus izsniegusi vai nu tieši Eximbank, vai arī kuri izsniegti ar tādu citu publisku vai privātu banku starpniecību, kas darbojās kā Eximbank korespondentbankas. Uzņēmumiem tik piešķirts ieguvums arī no pārdiskontētajiem kredītiem, kurus izsniegusi vai nu Eximbank, vai arī kuri izsniegti ar citu publisku vai privātu banku starpniecību.

(83)

Kā apstiprināts sākotnējā izmeklēšanā (35), iepriekš minētais preferenciālais finansējums (lauksaimniecības aizdevumi un eksporta kredīti) tiek uzskatīts par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē.

(84)

Pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem, Komisija secināja, ka iepriekš minētās preferenciālās finansēšanas shēmas piešķir ieguvumu saņēmējiem, jo šāds finansējums tiek piešķirts zem tirgus likmēm, proti, apstākļos, kas neatspoguļo tirgus nosacījumus finansējumam ar salīdzināmu termiņu.

(85)

Šīs preferenciālās finansēšanas shēmas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē attiecībā uz lauksaimniecības aizdevumiem, jo piešķīrējas iestādes vai tiesību akti, saskaņā ar kuriem piešķīrējas iestādes darbojas, skaidri nosaka, ka tie ir pieejami tikai konkrētiem uzņēmumiem. Ar eksportu saistītie kredīti ir īpaši pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tie ir atkarīgi no eksporta rādītājiem.

(86)

Tāpēc visas iepriekš minētās preferenciālās finansēšanas shēmas tiek uzskatītas par kompensējamām subsīdijām.

(87)

Pēc informācijas izpaušanas abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji sniedza piezīmes par kompensējamo subsīdiju aprēķināšanas metodiku attiecībā uz preferenciālajiem aizdevumiem, apgalvojot, ka tikai no Eximbank saņemtie aizdevumi bijuši preferenciāli, savukārt aizdevumi, kas saņemti no citām komercbankām, atbilduši tirgus nosacījumiem, lai gan faktiskā procentu likme bijusi zemāka par Komisijas izmantoto tirgus standartu. Tādējādi, pēc ražotāju eksportētāju domām, zemākas procentu likmes dēļ šie aizdevumi nebija kompensējami.

(88)

Kā skaidrots 80. apsvērumā, šī izmeklēšana apstiprināja, ka eksporta kredītus Eximbank piešķīra ne tikai tieši, bet tie tika piešķirti arī ar tādu citu publisku vai privātu banku starpniecību, kuras darbojas kā Eximbank korespondentbankas. Turklāt 83.–85. apsvērumā izklāstītais nosacījumu kopums apstiprināja, ka šie aizdevumi ir kompensējami. Bez tam, kā skaidrots 81. apsvērumā, pārdiskontētos kredītus finansē TRCB, bet tie tiek novirzīti caur Turcijas finanšu iestādēm (gan publiskām, gan privātām bankām), kas darbojas kā TRCB korespondentbankas.

(89)

Komisija detalizēti izskatīja aizdevumus, kuri, kā apgalvo izlasē iekļautie uzņēmumi, esot nepreferenciāli. Tomēr sniegtā informācija nebija pietiekama, lai secinātu, ka šie aizdevumi neattiecas uz preferenciālajām shēmām. Faktiski apliecinošie dokumenti, kas izmeklēšanas laikā tika iesniegti par šiem aizdevumiem, skaidri norādīja uz to, ka piešķirtais finansējums ir saistīts ar eksporta saistībām. Turklāt daudzos gadījumos uzņēmums tikai nosūtīja turku valodā sagatavotu vēstuli, kurā no bankām pieprasīja līdzekļus. Turklāt banku vispārējos pamatnolīgumos vienmēr ir bijuši iekļauti panti, kas saista piešķirtos eksporta kredītus ar Eximbank un TRCB īstenoto stimulu praksi. Tāpēc ražotāju eksportētāju argumenti tika noraidīti.

(90)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji apgalvoja arī, ka daži aizdevumi nav atkarīgi no eksporta un tāpēc nav kompensējami. Pēc pārskatīšanas Komisija, pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, piekrita, ka daži aizdevumi nebija saistīti ar eksporta pārdevumiem un tie nebija arī subsidētie lauksaimniecības aizdevumi, tādējādi uz tiem neattiecās neviena subsīdiju shēma. Tāpēc ieguvuma aprēķinā Komisija šos aizdevumus neņēma vērā.

(91)

Viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem sniedza informāciju, ka viens no tā saņemtajiem aizdevumiem nebija saistīts ar attiecīgo ražojumu un tāpēc attiecībā uz to nevarēja aprēķināt ieguvumu. Komisija izskatīja saņemto informāciju, tomēr nevarēja apstiprināt, ka aizdevuma tvērums attiecās tikai uz citiem ražojumiem, kas nav attiecīgais ražojums. Tāpēc ražotāja eksportētāja apgalvojums tika noraidīts.

(92)

Pēc informācijas izpaušanas, kā arī pēc papildu informācijas izpaušanas tas pats izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka daži no eksporta atkarīgie aizdevumi bija saistīti ne tikai ar attiecīgo ražojumu, bet arī ar citām eksportētām zivīm. Komisija pārskatīja šos aizdevumus un, pamatojoties uz uzņēmuma sniegto informāciju, attiecībā uz dažiem aizdevumiem varēja apstiprināt, ka apgalvotie no eksporta atkarīgie aizdevumi bija saistīti ar eksportētām citu veidu zivīm. Tāpēc aprēķini tika attiecīgi pielāgoti.

(93)

Turklāt izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisijai būtu jāņem vērā standarta procentu likme vistuvākajā dienā pirms vai pēc aizdevuma sākuma dienas. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka standarta dati, kas sniegti par konkrētu dienu, tiek uzskatīti par derīgiem no minētā dienas līdz jaunu datu publicēšanai. Tāpēc Komisija sistemātiski ņēma vērā standartu vistuvākajā dienā pirms aizdevuma sākuma dienas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(94)

Abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji arī norādīja vairākas pārrakstīšanās kļūdas, kas pieļautas, aprēķinot kompensējamās subsīdijas attiecībā uz preferenciāliem aizdevumiem saistībā ar kapitāla atmaksu PIP laikā, dienu skaitu, kuras jāņem vērā, aprēķinot procentus PIP laikā, un standarta likmes, kas izvēlētas nepareizajos datumos. Šīs pārrakstīšanās kļūdas tika labotas. Pēc papildu informācijas izpaušanas viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs pieprasīja veikt nelielas papildu izmaiņas attiecībā uz trim aizdevumiem. Labojumi tika veikti attiecībā uz vienu aizdevumu. Tomēr, tā kā ieguvums no abiem pārējiem aizdevumiem, pamatojoties uz iepriekšējām korekcijām, jau vairs netika ņemts vērā, papildu izmaiņas netika uzskatītas par vajadzīgām.

(95)

Ņemot vērā ieinteresēto personu piezīmes, abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem noteiktie tiešo un netiešo subsīdiju apjomi PIP laikā attiecībā uz preferenciāla finansējuma shēmām bija 0,75 % (Özpekler) un 0,72 % (GMS).

(96)

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu ieguvums no preferenciāla finansējuma tika aprēķināts kā starpība starp samaksāto procentu summu un summu, kas tiktu maksāta par salīdzināmu komerciālu aizdevumu. Par standartu Komisija izmantoja komerciālo aizdevumu vidējo svērto procentu likmi Turcijas iekšzemes tirgū, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no Turcijas Centrālās bankas (36). Ieguvumu, kas saistīts ar eksporta kredītiem, Komisija attiecināja uz eksporta pārdošanas apjomiem, savukārt lauksaimniecības aizdevumi tika attiecināti uz kopējo pārdošanas apjomu.

(97)

Subsīdijas apjomi, kas, balstoties uz šo metodiku, aprēķināti izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, ir šādi.

2. tabula

Preferenciāls finansējums

(98)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija konstatēja, ka saskaņā ar pamatregulas noteikumiem kompensējamo subsīdiju kopējais apjoms, izteikts ad valorem, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija attiecīgi 4,2 % un 3,2 %, tādējādi tas liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājusies subsidēšana.

3. tabula

Individuālo kompensēto subsīdiju likmes

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pēc spēkā esošo pasākumu beigšanas varētu turpināties subsidēšana.

(100)

Kā noteikts 33.–97. apsvērumā, tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgā ražojuma ražotāji eksportētāji Turcijā turpināja saņemt kompensējamas subsīdijas no Turcijas iestādēm.

(101)

No subsīdiju programmām var atkārtoti saņemt ieguvumus, un nekas neliecina par to, ka šie ieguvumi tuvākajā nākotnē tiks pakāpeniski atcelti. Turklāt eksportētāji parasti ir tiesīgi saņemt vairākas subsīdijas.

(102)

Tika pārbaudīts arī tas, vai eksporta apjomi uz Savienību būtu ievērojami, ja pasākumi tiktu atcelti.

(103)

Turcijā ir liels attiecīgā ražojuma ražošanas apjoms. Pamatojoties uz izmeklēšanā savāktajiem datiem un kā izklāstīts 165. apsvērumā, Turcija pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir saražojusi 95 000 t foreļu (37). Kā minēts 112. apsvērumā, foreļu importa apjomi no Turcijas bija ievērojami, proti, aptuveni 20 500 veselu zivju ekvivalentu tonnu tajā pašā periodā, un tas atbilst aptuveni 14 % no Savienības tirgus. Nekas neliecināja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā šie apjomi samazinātos.

(104)

Šādos apstākļos pastāv iespējamība, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, subsidētais attiecīgā ražojuma eksports uz Savienību, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā jau bija ievērojams, turpinātos ievērojamos apjomos. Tāpēc Komisija secināja, ka pastāv subsidēšanas turpināšanās iespējamība.

(105)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairāk nekā 700 ražotāju Savienībā ražoja līdzīgo ražojumu. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 8. panta 1. punkta nozīmē.

(106)

Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja un atsevišķu izlasē iekļauto uzņēmumu sniegtajiem datiem, Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā tika lēsts aptuveni 129 miljoni “veselu zivju ekvivalenta” kilogramos. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji, kas sadarbojās, pārstāvēja apmēram 13 % no kopējā Savienības līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma.

(107)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, saskaitot kopējo lēsto Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū (sk. 118. apsvērumu) un kopējo importa apjomu, kas noteikts pēc Eurostat (sk. 91. apsvērumu un 6. un 8. tabulu).

(108)

Attiecībā uz importa apjomu Eurostat sniedz datus par neto svaru sešiem dažādiem KN kodiem, proti, dzīvām, svaigām, atdzesētām, saldētām un/vai kūpinātām zivīm veselu zivju un/vai ķidātu zivju vai fileju veidā. Eurostat reģistrētais neto svars salīdzināšanai tika pārrēķināts “veselu zivju ekvivalentos”, jo Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas dati tika ziņoti veselu zivju ekvivalentos. Tas tika darīts, dalot Eurostat reģistrēto importa apjomu ar tālāk norādītajiem pārrēķina koeficientiem. Tika izmantoti tie pārrēķina koeficienti, kurus sniedza pieprasījuma iesniedzējs un kuri tika izmantoti sākotnējā izmeklēšanā.

4. tabula

Pārrēķina koeficienti (VZE tonnās)

(109)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

5. tabula

Patēriņš Savienībā (VZE tonnās)

(110)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā nedaudz svārstījās. Kopumā patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %, proti, no 150 175 VZE tonnām 2016. gadā līdz 147 603 VZE tonnām PIP laikā.

(111)

Komisija noteica importa apjomu un tirgus daļu, pamatojoties uz Eurostat datiem, kas izteikti VZE tonnās, kā tie norādīti 92. apsvērumā. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa apjomu un kopējo patēriņu Savienībā.

(112)

Pamatojoties uz to, importam no Turcijas un tā tirgus daļai bija šāda dinamika.

6. tabula

Importa apjoms (VZE tonnās) un tirgus daļa

(113)

Importa apjoms no Turcijas 2016.–2018. gadā stabili samazinājās un PIP laikā atkal palielinājās. Kopumā importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %, tas ir daudz mazāk nekā imports no citām valstīm, kas tajā pašā periodā samazinājās par 13 % (sk. 106. apsvērumu). Foreļu importa apjomi no Turcijas PIP laikā joprojām bija ievērojami, proti, 20 446 VZE tonnas.

(114)

Tirgus daļai bija tāda pati tendence kā importa apjomam, t. i., 2016.–2018. gadā tā samazinājās no 14,4 % līdz 11,4 %, proti, par 3 procentpunktiem, un tad PIP laikā atkal palielinājās līdz 13,9 %. Importam no Turcijas attiecīgajā periodā kopumā saglabājās visnotaļ stabila tirgus daļa, izņemot 2018. gadu, kad tas samazinājās par 1,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2017. gadu.

(115)

Komisija noteica vidējās importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem un importa no Turcijas kopējo apjomu, izteiktu VZE tonnās, dalot ar minētā importa kopējo vērtību.

(116)

Pamatojoties uz to, vidējām svērtajām importa cenām no Turcijas bija šāda dinamika.

7. tabula

Importa cenas (EUR/VZE t)

(117)

Cena importam no Turcijas 2016.–2018. gadā samazinājās par 5 % un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās par 3,5 %. Kopumā cena importam no Turcijas attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %. Salīdzinot ar 12. tabulā minētajām pārdošanas cenām Savienībā, cena importam no Turcijas visā attiecīgajā periodā bija ievērojami zemāka par Savienības cenām.

(118)

Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(119)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas liecināja, ka importam no Turcijas vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība ir 13,7 %–32,2 %.

(120)

PIP laikā vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība bija 14,5 % (ieskaitot kompensācijas maksājumus).

(121)

Papildus Turcijai foreles tika importētas galvenokārt no tādām trešām valstīm kā Norvēģija un Bosnija un Hercegovina.

(122)

Kā aprakstīts 108. apsvērumā, Eurostat reģistrētais importa apjoms no citām trešām valstīm tika izteikts VZE tonnās. Pamatojoties uz to, attiecībā uz foreļu importu no citām trešām valstīm importa apjomam, kā arī tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika.

8. tabula

Imports no trešām valstīm

(123)

Importa apjomi no citām trešām valstīm visā attiecīgajā periodā bija nelieli un kopumā nedaudz samazinājās no 2 432 tonnām 2016. gadā līdz 2 118 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %. Attiecīgā tirgus daļa visā attiecīgajā periodā saglabājās zem 2 % un kopumā samazinājās no 1,6 % līdz 1,4 %. Kopumā trešo valstu importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 2 % un caurmērā bija ievērojami augstākas nekā importa cenas no attiecīgās valsts (PIP laikā par 15 % augstākas).

(124)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(125)

Kā minēts 15. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(126)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja un atsevišķu izlasē iekļauto uzņēmumu sniegtajiem datiem, kas attiecās uz visiem ražotājiem Savienībā. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem ietvertajiem datiem, kas attiecas tikai uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(127)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, produktivitāte, subsīdijas starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējās subsidēšanas.

(128)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(129)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms tika iegūts no pieprasījuma iesniedzēja, pamatojoties uz Eiropas Akvakultūras ražotāju federācijas (FEAP) ziņojuma (38) datiem. FEAP dati tiek vākti, pamatojoties uz cenām audzētāja (ex-farm) līmenī, un tie attiecas uz dzīvām zivīm, kas iegūtas katrā dalībvalstī. FEAP ziņojumā bija ietverti arī dati par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(130)

Pamatojoties uz to, kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(131)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā svārstījās. 2016.–2017. gadā tas samazinājās par 1 %, savukārt 2017.–2018. gadā palielinājās par 8 % un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal samazinājās par 10 %. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %.

(132)

Ražošanas jaudai (39) bija līdzīga tendence kā ražošanas apjomam; 2016.–2017. gadā tā samazinājās par 4 %, 2018. gadā palielinājās par 8 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal samazinājās par 7 %. Kopumā attiecīgajā periodā tā samazinājās par 2 %.

(133)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā saglabājās samērā stabils un kopumā samazinājās par 2 %.

(134)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū tika noteikts pēc pieprasījuma iesniedzēja sniegtās informācijas, atņemot Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjomu no Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma, kas aprakstīts 129. un 130. apsvērumā.

(135)

Pamatojoties uz to, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienības tirgū un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(136)

Pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās, proti, par 1 %. Vispirms 2016.–2017. gadā tas saglabājās stabils un pēc tam 2017.–2018. gadā palielinājās par 9 %, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 10 %, sasniedzot zemāku līmeni nekā 2016. gadā. Paralēlais patēriņa samazinājums, kas aprakstīts 110. apsvērumā, izraisīja nelielu Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugumu no 84 % 2016. gadā līdz 85 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., attiecīgajā periodā palielinājās par 1 %.

(137)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 1 %, izraisot tirgus daļas pieaugumu par 1 %.

(138)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(139)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā svārstījās: 2016.–2017. gadā tā samazinājās par 8 %, tad 2018. gadā atkal palielinājās par 8 % un visbeidzot no 2018. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 2 %. Kopumā tā samazinājās par 2 %.

(140)

Ražīgums nedaudz samazinājās, jo samazinājās nodarbinātība un vēl straujāk — ražošanas apjoms, kā paskaidrots 115. apsvērumā.

(141)

Subsīdijas starpības, kas noteiktas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ievērojami pārsniedza minimālo līmeni, kas norādīts 98. apsvērumā. Ņemot vērā importa apjomu no Turcijas un tā cenas, faktisko subsīdijas starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(142)

Turcijas ražotāju eksportētāju pastāvīgā negodīgā cenu noteikšana neļāva Savienības ražošanas nozarei pilnībā atgūties no iepriekšējās subsidēšanas prakses.

(143)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Pārdošanas cenas un izmaksas Savienībā

(144)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās, proti, par 2 %, PIP laikā sasniedzot 3 621 EUR/VZE t. 2016.–2017. gadā tā palielinājās par 8 % un pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pakāpeniski samazinājās.

(145)

Vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā, izņemot 2018. gadu, pārsniedza vidējo pārdošanas cenu. Kopumā vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 1 %, PIP laikā sasniedzot 3 650 EUR/VZE t, kas pārsniedza vidējo vienības pārdošanas cenu.

(146)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

13. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(147)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto attiecīgajā periodā pakāpeniski palielinājās. Kopumā attiecīgajā periodā tās palielinājās par 7 %.

(148)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

14. tabula

Krājumi

(149)

Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās kopumā palielinājās par 47 %.

(150)

Foreles ir ātrbojīgs produkts, kura glabāšanas laiks, ja vien produkts nav saldēts, ir mazāks par divām nedēļām. Izņemot vienu uzņēmumu, izlasē iekļautie Savienības ražotāji pēc zivju ieguves neveido foreļu krājumus un ievērojamos apjomos nesasaldē saražotos produktus. Secinājums ir tāds, ka krājumu līmeņi šajā izmeklēšanā netiek uzskatīti par jēgpilnu kaitējuma rādītāju.

(151)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

15. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(152)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte attiecīgajā periodā bija negatīva, izņemot 2018. gadu, kad tā bija neliela, bet pozitīva (0,5 %). Kopumā attiecīgajā periodā rentabilitāte sākumā 2016. gadā bija aptuveni –2,1 %, līdz 2018. gadam pakāpeniski uzlabojās, tad PIP laikā atkal nedaudz samazinājās līdz –0,8 %.

(153)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Naudas plūsmai bija līdzīga tendence kā rentabilitātei, t. i., 2016.–2018. gadā tā palielinājās un PIP laikā samazinājās.

(154)

Ieguldījumi 2016.–2017. gadā samazinājās, bet 2018. gadā atkal palielinājās un PIP laikā palielinājās vēl vairāk. Kopumā attiecīgajā periodā tie palielinājās par 27 %. Neraugoties uz šo pieaugumu, ieguldījumu apjoms attiecīgajā periodā saglabājās zems (vidēji 1,7 miljoni euro gadā visiem astoņiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem) un lielākoties bija saistīts ar atbilstības nodrošināšanu.

(155)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tāpat kā citi finanšu rādītāji ienākums no ieguldījumiem 2016.–2018. gadā palielinājās un PIP laikā samazinājās.

(156)

Neraugoties uz spēkā esošajiem kompensācijas pasākumiem, attiecīgajā periodā foreļu imports no Turcijas saglabājās ievērojams ar stabilu tirgus daļu no aptuveni 11 % līdz vairāk nekā 14 %. PIP laikā tirgus daļa bija 13,9 %. Tajā pašā laikā importa cenām bija tendence samazināties, un PIP laikā tās bija vidēji par 14,5 % zemākas nekā Savienības cenas, lai gan spēkā bija kompensācijas pasākumi.

(157)

Makroekonomisko rādītāju, jo īpaši ražošanas un pārdošanas apjoma, nodarbinātības un ražīguma, dinamika liecināja par stabilām vai nedaudz lejupejošām tendencēm. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās, bet PIP laikā samazinājās, sasniedzot līdzīgu līmeni kā 2016. gadā. Tirgus daļas pieaugums 2017. un 2018. gadā, neraugoties uz samērā stabilo pārdošanas apjomu, ir saistīts ar patēriņa samazināšanos tajā pašā periodā. Savienības ražošanas nozarei kopumā gan izdevās saglabāt pārdošanas apjomu un tirgus daļu, taču tas notika uz rentabilitātes un citu finanšu rādītāju rēķina, kas skaidroti nākamajā apsvērumā.

(158)

Lai gan Savienības ražotāju vidējā vienības pārdošanas cena attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās, Savienības ražošanas nozare nespēja panākt ilgtspējīgu peļņas procentu. Ņemot vērā cenu spiedienu, ko radīja imports no Turcijas, Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt pārdošanas cenas, lai tās atbilstu vidējām ražošanas izmaksām, un tāpēc visā attiecīgajā periodā darbojās ar zaudējumiem, izņemot 2018. gadu, kad tā faktiski sasniedza peļņas un zaudējumu slieksni. Tādējādi PIP laikā imports no Turcijas arī ievērojami nospieda Savienības ražotāju pārdošanas cenas. Citiem finanšu rādītājiem (naudas plūsmai, ienākumam no ieguldījumiem) bija līdzīga tendence kā rentabilitātei, un visā attiecīgajā periodā tiem bija negatīva vai zema vērtība. Lai gan 2017. un 2018. gadā palielinājās ieguldījumi, kopumā tie bija nelieli un bija saistīti ar atbilstības nodrošināšanu. Savienības ražošanas nozare nespēja atgūties no situācijas, kurā tai tika nodarīts kaitējums, un gandrīz visā attiecīgajā periodā strādāja ar zaudējumiem.

(159)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko jo īpaši apliecina Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis.

(160)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja, vai subsidētais imports no Turcijas ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt radījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko izraisījuši citi faktori, kas nav saistīti ar subsidēto importu no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz subsidēto importu.

(161)

Visā attiecīgajā periodā, neraugoties uz spēkā esošajiem antisubsidēšanas pasākumiem, foreļu imports no Turcijas saglabājās ievērojams un tā tirgus daļa pārsniedza 10 %, un PIP laikā tā cenu līmenis bija zems. Importam no Turcijas radot būtisku cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt savas cenas atbilstoši izmaksu pieaugumam, tādējādi gandrīz visā attiecīgajā periodā tā strādāja ar zaudējumiem.

(162)

Netika konstatēti citi faktori, kas varētu būt radījuši būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Faktiski importa apjoms no citām trešām valstīm, izņemot Turciju, proti 2 188 VZE t PIP laikā, bija tikai 1,4 % no tirgus daļas PIP laikā (salīdzinājumā ar 20 446 VZE t no Turcijas ar tirgus daļu 13,9 %). Turklāt PIP laikā vidējā cena importam no citām trešām valstīm, izņemot Turciju, proti, 3 336 EUR/VZE t, bija par 16 % augstāka nekā vidējā importa cena no Turcijas (2 884EUR/VZE t).

(163)

Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko radījis imports no Turcijas, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu novērtēja, vai, pasākumiem zaudējot spēku, varētu pastāvēt iespējamība, ka varētu turpināties kaitējums, ko radījis subsidētais imports no Turcijas.

(164)

Šajā sakarā Komisija analizēja šādus elementus: ražošanas apjomu un neizmantoto jaudu Turcijā, Savienības tirgus pievilcīgumu Turcijas ražotājiem eksportētājiem, iespējamos cenu līmeņus importam no Turcijas, ja nebūtu antisubsidēšanas pasākumu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(165)

Kopējais foreļu ražošanas apjoms Turcijā PIP laikā bija 95 000 tonnu (40). Lielākā daļa no tā tika eksportēta, jo zivju patēriņš uz vienu iedzīvotāju Turcijā (aptuveni 6 kg) ir ļoti zems salīdzinājumā ar Savienību (aptuveni 24 kg) (41).

(166)

Turklāt pašreizējais ražošanas apjoms Turcijā neatspoguļo faktisko ražošanas jaudu, ko pasākumu atcelšanas gadījumā varētu aktivizēt. Patiešām, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un ražotāji eksportētāji, kuri procedūras sākumā sniedza pilnīgas atbildes uz atlases veidlapu jautājumiem, ziņoja, ka vidējais jaudas izmantojums bijis attiecīgi 48 % un 47 %. Zinot, ka PIP laikā kopējais foreļu ražošanas apjoms Turcijā bija 95 000 t, kopējā jauda, noteikta ekstrapolācijas ceļā, varētu būt 197 000–202 000 t.

(167)

Pamatojoties uz vidējo jaudas izmantojumu, ko paziņojuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, vidējā neizmantotā jauda būtu robežās no 101 000 t līdz 102 000 t. Tas veidotu 70 % no kopējā patēriņa Savienībā. Ja šādu jaudu tikai daļēji novirzītu uz Savienības tirgu, tas nozīmētu, ka būtu iespējams eksportēt ievērojamus apjomus un, kā paskaidrots 115.–120. apsvērumā, par cenām, kas ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, — tam būtu ievērojama negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari.

(168)

Savienības tirgus ir pievilcīgs apjoma un cenu ziņā. Foreļu ražotājiem Turcijā tas ir vissvarīgākais eksporta tirgus, kas veido 55 % no to kopējā foreļu eksporta. Eksports uz Savienību par 59 % pārsniedz eksportu uz tās otro lielāko eksporta tirgu, proti, Krieviju, kur nonāk 33 % no foreļu eksporta no Turcijas (42). Savienības tirgū un Krievijā nonāca aptuveni 85 % no visa foreļu eksporta no Turcijas. PIP laikā importa cenas no Turcijas Savienības tirgū bija nedaudz augstākas par tās importa cenām Krievijā, kas padarīja Savienības tirgu nedaudz ienesīgāku par Krievijas tirgu. No 10 nozīmīgākajiem Turcijas foreļu eksporta galamērķiem tikai divos tirgos — Vjetnamā un Japānā — piedāvātās cenas ir augstākas par cenām Savienībā. Tomēr šie divi tirgi bija samērā nenozīmīgi, proti, attiecīgi 5 % un 2 % no eksporta no Turcijas.

(169)

Savienības tirgus pievilcīgumu pamato arī ģeogrāfiskais tuvums. Proti, foreles nav piemērotas tāliem un ilgiem pārvadājumiem. Faktiski Turcijas eksportētājiem Savienībā jau ir nostiprināti izplatīšanas kanāli, un tāpēc eksportēt uz Savienību ir vieglāk loģistikas ziņā.

(170)

Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, Turcija attiecīgajā periodā ir pārdevusi uz Savienību ievērojamu foreļu apjomu, un PIP laikā tai joprojām bija ievērojama tirgus daļa (gandrīz 14 %). Tas tika pārdots par cenu, kas pat ar kompensācijas maksājumiem bija ievērojami zemāka par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām Savienības tirgū.

(171)

Tādējādi Savienības tirgus tiek uzskatīts par pievilcīgu Turcijas ražotājiem, un var secināt, ka pieejamā neizmantotā jauda Turcijā vismaz daļēji tiktu virzīta uz Savienības tirgu. Šajā ziņā tiek atgādināts, ka sākotnējās izmeklēšanas periodā, t. i., pirms kompensācijas maksājumu noteikšanas, tirgus daļa importam no Turcijas bija pat 17 %.

(172)

Attiecībā uz šāda importa iespējamo ietekmi Komisija pārbaudīja tā iespējamos cenu līmeņus gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Šajā ziņā Komisija uzskatīja, ka saprātīga un piesardzīga pieeja ir izmantot importa cenu līmeņus pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bez antisubsidēšanas maksājuma. Tika konstatēts, ka vidējā cenu samazinājuma starpība bija ievērojama un sasniedza 19,8 %.

(173)

Lai gan Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā izdevās palielināt vienības vidējās cenas, nezaudējot tirgus daļu, tas tika darīts uz rentabilitātes rēķina. Tāpēc šādu stratēģiju nevarēja uzskatīt par risinājumu gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, jo īpaši tāpēc, ka tad ievērojami pieaugtu cenu spiediens uz Savienības tirgu. Tādējādi, ja piekļuve Savienības tirgum būtu neierobežota, Turcijas eksporta apjoms, iespējams, pieaugtu par cenām, kas būtu vēl zemākas par cenām PIP laikā. Saskaroties ar šādu cenu spiedienu lielos apjomos, Savienības ražošanas nozare, mēģinādama saglabāt pārdošanas apjomu, būs spiesta samazināt pārdošanas cenas. Rezultātā tās rentabilitāte, kas jau bija negatīva, varētu pasliktināsies vēl vairāk. Faktiski ir iespējams saskatīt sakarību starp Savienības ražošanas nozares rentabilitāti un importa apjomu dinamiku no Turcijas. Kad 2016.–2018. gadā importa apjomi samazinājās, Savienības ražošanas nozare spēja uzlabot rentabilitāti, savukārt PIP laikā, kad importa apjomi atkal palielinājās, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās.

(174)

Alternatīvi, ja Savienības ražošanas nozare censtos saglabāt savas pārdošanas cenas pašreizējā līmenī, ir ļoti iespējams, ka Turcijas ražotāji eksportētāji no Savienības ražošanas nozares iegūs pārdošanas apjomus un tirgus daļu līmenī, kāds bija pirms pasākumu noteikšanas. Šāda situācija arī negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, jo tā vairs nevarētu segt savas nemainīgās izmaksas.

(175)

Rezultātā tiktu negatīvi ietekmēta un pasliktināta Savienības ražošanas nozares rentabilitāte un tās vispārējā ekonomiskā situācija. Vienlaikus Savienības ražošanas nozarei tiktu liegta iespēja veikt vides un veselības standartu izpildei nepieciešamos ieguldījumus.

(176)

Ņemot vērā situāciju, kurā pašlaik Savienības ražošanas nozarei tiek nodarīts kaitējums, gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ietekme būtu postoša.

(177)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, proti, milzīgo neizmantoto jaudu Turcijā, Savienības tirgus pievilcīgumu, importa cenu līmeni no Turcijas un to iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, Komisija secināja, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, kaitējums turpinātos.

(178)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo kompensācijas pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(179)

Izmeklēšana apliecināja, ka Savienības ražošanas nozare bija situācijā, kurā tai tiek nodarīts kaitējums, un ka pasākumu atcelšana, visticamāk, izraisītu to, ka palielinātos negodīga konkurence ar subsidēto importu no Turcijas.

(180)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka kompensācijas pasākumu saglabāšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(181)

Neviens no nesaistītajiem importētājiem vai lietotājiem šajā pārskatīšanā nepieteicās un neatbildēja uz anketas jautājumiem.

(182)

Tā kā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka spēkā esošie pasākumi būtiski ietekmētu importētājus vai lietotājus, tiek secināts, ka pasākumu turpināšana ievērojamā mērā tos neietekmēs.

(183)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, lai iestātos pret spēkā esošo attiecīgās valsts izcelsmes importam noteikto pasākumu saglabāšanu.

(184)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par subsīdiju turpināšanās iespējamību, kaitējuma turpināšanās iespējamību, kā arī Savienības interesēm, Turcijas izcelsmes foreļu importam noteiktie antisubsidēšanas pasākumi būtu jāsaglabā.

(185)

Individuālās uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Turcijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nav minēts, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās kompensācijas maksājuma likmes.

(186)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās kompensācijas maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai. Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmēs tā tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts, kas nosaukums ir mainīts.

(187)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (43) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(188)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036