(1)

Padomes Regulas (ES) Nr. 389/2012 (3) 19. pantā noteikts pienākums dalībvalstīm uzturēt elektroniskus reģistrus, kuros reģistrē tādiem ekonomikas dalībniekiem un akcīzes preču noliktavām izsniegtas licences, kas pārvieto akcīzes preces, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu.

(2)

Ar Padomes Direktīvu (ES) 2020/262 (4) tiek paplašināta tās datorizētās sistēmas izmantošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2020/263 (5), ko pašlaik lieto, lai uzraudzītu akcīzes preču pārvietošanu saskaņā ar atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, attiecinot to arī uz tādu akcīzes preču uzraudzību, kas nodotas patēriņam vienas dalībvalsts teritorijā un ko pēc tam pārvieto uz citas dalībvalsts teritoriju, lai piegādātu komerciāliem mērķiem.

(3)

Lai datorizētā sistēma varētu pienācīgi darboties, nodrošinot pilnīgu, atjauninātu un precīzu datu uzglabāšanu, ir jāgroza Regulas (ES) Nr. 389/2012 19. panta darbības joma, lai izklāstītu informāciju, kas dalībvalstīm būtu jāievada elektroniskos reģistros attiecībā uz sertificētiem nosūtītājiem un sertificētiem saņēmējiem, kuri akcīzes preces pārvieto tikai laiku pa laikam.

(4)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, tās informācijas precizēšanu, kas dalībvalstīm būtu jāievada elektroniskajos reģistros attiecībā uz sertificētiem nosūtītājiem un sertificētiem saņēmējiem, kuri akcīzes preces pārvieto tikai laiku pa laikam, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet nolūkā nodrošināts datorizētās sistēmas saskaņotu darbību un atvieglot cīņu pret krāpšanu minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(5)

Šajā regulā ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību. Ņemot vērā ierobežojumus, ko nosaka Regula (ES) Nr. 389/2012, šādu datu apstrāde, ko veic saskaņā ar šo regulu, nepārsniedz to, kas ir nepieciešami un proporcionāli dalībvalstu likumīgo fiskālo interešu aizsardzībai.

(6)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (6) 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(7)

Lai šīs regulas piemērošanas datumu saskaņotu ar datumu, no kura piemēro Direktīvas (ES) 2020/262 noteikumus par tādu akcīzes preču pārvietošanas automatizēšanu, kas ir nodotas patēriņam vienas dalībvalsts teritorijā un tad pārvietotas uz citas dalībvalsts teritoriju, lai šajā otrā dalībvalstī piegādātu komerciāliem mērķiem, un lai dotu dalībvalstīm pietiekami daudz laika sagatavoties izmaiņām, kas izriet no šīs regulas, šī regula būtu jāpiemēro no 2023. gada 13. februāra.

(8)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 389/2012,

“l)

par sertificētiem nosūtītājiem, kas akcīzes preces pārvieto tikai laiku pa laikam un kas minēti Direktīvas (ES) 2020/262 35. panta 8. punktā, norāda akcīzes preču daudzumu, saņēmēja identitāti galamērķa dalībvalstī un laikposmu, kurā pagaidu sertifikācija ir derīga;

m)

par sertificētiem saņēmējiem, kas akcīzes preces pārvieto tikai laiku pa laikam un kas minēti Direktīvas (ES) 2020/262 35. panta 8. punktā, norāda akcīzes preču daudzu, nosūtītāja identitāti nosūtītājā dalībvalstī un laikposmu, kurā pagaidu sertifikācija ir derīga.”

(1)

Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (2) (“nolīgums”), tika parakstīts Savienības vārdā 2020. gada 29. decembrī.

(2)

Nolīguma otrās daļas I sadaļas 2. nodaļa attiecas uz jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definēšanu un administratīvās sadarbības metodēm. Nolīguma ORIG-2. pielikumā (Konkrētiem ražojumiem piemērojamie izcelsmes noteikumi) izklāstīts tādu apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kuras jāveic ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai izgatavotais ražojums var iegūt noteiktas izcelsmes statusu. ORIG-2.A pielikumā ir izklāstītas noteikumu alternatīvas, kuras var piemērot ORIG-2. pielikumā (Konkrētiem ražojumiem piemērojamie izcelsmes noteikumi) izklāstīto noteikumu vietā, lai konkrētus ražojumus uzskatītu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vai Savienības izcelsmes ražojumiem piemērojamās gada kvotas robežās.

(3)

Ražojumus, kuriem piemēro ORIG-2.A pielikumā izklāstītās noteikumu alternatīvas, var importēt Savienībā, ja attiecībā uz tiem ir izpildīti minētā pielikuma nosacījumi.

(4)

Lai atbilstīgi piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem gādātu par ORIG-2.A pielikumā noteikto gada kvotu efektīvu pārvaldību, saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (3) izklāstītajiem tarifu kvotu pārvaldības noteikumiem šīs gada kvotas būtu jāpārvalda hronoloģiskā secībā saskaņā ar datumiem, kuros pieņemtas muitas deklarācijas par preču laišanu brīvā apgrozībā.

(5)

Ievērojot Padomes Lēmuma (ES) 2020/2252 (4) 12. pantu, nolīgums ir piemērojams provizoriski no 2021. gada 1. janvāra. Lai gādātu par nolīguma ORIG-2.A pielikumā noteikto izcelsmes kvotu efektīvu pārvaldību un savlaicīgu piemērošanu, šī regula būtu jāpiemēro no minētās dienas.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

(1)

Lai papildinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 noteikto tiesisko regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai, ar Regulu (ES) 2018/1672 izveido kontroles sistēmu pavadītai vai nepavadītai skaidrai naudai ar daudzumu 10 000 EUR vai vairāk, ko ieved Savienībā vai izved no tās (2).

(2)

Papildus Regulas (ES) 2018/1672 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā uzskaitītajiem datu elementiem attiecīgajā veidlapā būtu jāiekļauj šādi konkrēti datu elementi, lai attiecīgi identificētu pārvadātāju, deklarētāju, īpašnieku, nosūtītāju vai saņēmēju: fiziskām personām personas identifikācijas numurs un dzimums, uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numuri, juridiskām personām reģistra nosaukums un reģistrācijas valsts, personu apliecinošo dokumentu izdošanas valsts un izdošanas datums, tālruņa numurs un e-pasta adrese kā kontaktinformācija, atsauces numurs un transporta uzņēmums transportlīdzekļiem. Minētie datu elementi ir jāiekļauj, lai samazinātu kļūdu risku attiecībā uz identitāti un kavējumu risku turpmākas pārbaudes gadījumā, kā arī riska analīzes vajadzībām un lai uzlabotu Regulas (ES) 2018/1672 5. panta 4. punktā minētās kopējās riska pārvaldības sistēmas efektivitāti.

(3)

Lai aptvertu gadījumus, kad ir vairāki īpašnieki, saņēmēji vai paredzētie saņēmēji vai dažādi skaidras naudas veidi un deklarācijas veidlapā vai informācijas atklāšanas veidlapā pieejamā vieta nav pietiekama, deklarētājiem būtu jāprasa izmantot papildu lapas, kas jāpievieno veidlapai kā tās neatņemama daļa. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju attiecībā uz kontroles piemērošanu un deklarāciju apstrādi, nosūtīšanu un analīzi, ko veic kompetentās iestādes visās dalībvalstīs, ir lietderīgi noteikt paraugus papildu lapām.

(4)

Lai kompetentās iestādes nosūtītu Regulas (ES) 2018/1672 10. panta 3. punktā minēto informāciju pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā Komisijai, Eiropas Prokuratūrai un Eiropolam, ja minētās iestādes ir kompetentas rīkoties, būtu jāizveido šādas informācijas nosūtīšanas veidlapas paraugs. Minētās veidlapas mērķis ir nodrošināt precīzu un vienveidīgu informācijas, kas iegūta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1672 5. panta 3. punktu, 6. panta 1. punktu vai 6. panta 2. punktu, un deklarāciju, kas iegūtas saskaņā ar minētās regulas 3. vai 4. pantu, apkopošanu un efektīvu pārsūtīšanu, ja ir norādes, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību. Turklāt veidlapa būtu jāizmanto minētās regulas 10. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās anonimizētās riska informācijas un riska analīzes rezultātu nosūtīšanai.

(5)

Ņemot vērā nosūtāmās informācijas atšķirīgo saturu un atšķirīgo nosūtīšanas biežumu, veidlapai būtu jāsastāv no divām daļām. Veidlapas pirmā daļa ir paredzēta informācijas nosūtīšanai saskaņā ar Regulas 10. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu. Kā minētās veidlapas neatņemamu daļu oficiālai lietošanai kompetentajām iestādēm atkarībā no faktiskajiem apstākļiem būtu jānosūta arī ex officio deklarācija, kas sagatavota atbilstoši 5. panta 3. punktam, saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1672 6. panta 1. punktu vai 6. panta 2. punktu reģistrētā informācija un deklarācijas, kas iegūtas saskaņā ar minētās regulas 3. un 4. pantu, ja ir norādes, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību. Lai nodrošinātu vienotu informācijas reģistrēšanu saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1. punktu vai 6. panta 2. punktu, kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto tās pašas veidlapas arī nepieciešamo datu reģistrēšanai. Veidlapas otrā daļa ir paredzēta periodiskai anonimizētas riska informācijas un riska analīzes rezultātu nosūtīšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1672 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

(6)

Lai ieviestu Regulas (ES) 2018/1672 9. panta 1. punktā minētās informācijas nosūtīšanu ar elektroniskiem līdzekļiem no katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm uz attiecīgās dalībvalsts finanšu ziņu vākšanas vienību, ir jāparedz tehniskie noteikumi par raitu informācijas apmaiņu, izmantojot Muitas informācijas sistēmu (MIS), kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (3). Minēto noteikumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu dalībvalstīm. Tādi paši noteikumi būtu jāpiemēro Regulas (ES) 2018/1672 10. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās informācijas nosūtīšanai. Regulas (ES) 2018/1672 10. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās anonimizētās riska informācijas un riska analīzes rezultātu nosūtīšana arī būtu jāveic ar MIS starpniecību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97.

(7)

Būtu jāparedz noteikumi, kas ļautu katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm nosūtīt Komisijai anonimizētu statistikas informāciju par Regulas (ES) 2018/1672 18. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām deklarācijām, kontroli un pārkāpumiem. Regulas (ES) 2018/1672 vajadzībām akts, ar kuru attiecīgo informāciju dara elektroniski pieejamu Komisijai, būtu jāuzskata par pietiekamu informācijas apmaiņu, neprasot pieņemt Regulas (ES) 2018/1672 16. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto formātu.

(8)

Ņemot vērā, ka Regula (ES) 2018/1672 ir piemērojama no 2021. gada 3. jūnija, šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas.

(9)

Ja šīs regulas vajadzībām ir jāapstrādā personas dati, tas būtu jāveic saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Personas datu jebkādu apstrādi, pamatojoties uz šo regulu, reglamentē attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (4) un (ES) 2018/1725 (5) attiecībā uz apstrādi, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes, un apstrādi MIS.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2021. gada 12. februārī sniedza atzinumu.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Skaidras naudas kontroles komiteja, kura izveidota ar Regulu (ES) 2018/1672,

(1)

1995. gada Graudu tirdzniecības konvenciju (“konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu 96/88/EK (1), un tā stājās spēkā 1995. gada 1. jūlijā. Konvencija tika noslēgta uz trim gadiem.

(2)

Ievērojot konvencijas 33. pantu, Starptautiskā Graudu padome konvenciju var pagarināt uz secīgiem periodiem, kas ikreiz nav ilgāki par diviem gadiem. Kopš konvencijas noslēgšanas tā ir tikusi regulāri pagarināta uz turpmākiem divu gadu periodiem. Pēdējoreiz konvenciju ar Starptautiskās Graudu padomes lēmumu pagarināja 2019. gada 10. jūnijā, un tā paliek spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(3)

Starptautiskajai Graudu padomei 53. sesijā, kas notiks 2021. gada 7. jūnijā, ir jālemj par konvencijas pagarināšanu no 2021. gada 1. jūlija uz turpmāku periodu, kas nav ilgāks par diviem gadiem.

(4)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Starptautiskās Graudu padomes 53. sesijā, jo konvencijas termiņa pagarināšana ir Savienības interesēs,

(1)

Savienības darbībai jūras transporta nozarē vajadzētu būt vērstai uz kuģošanas drošības uzlabošanu un jūras vides un cilvēku veselības aizsardzību.

(2)

Sagaidāms, ka Starptautiskā Jūrniecības organizācijas (“SJO”) Kuģošanas drošības komiteja savā 103. sesijā (“MSC 103”) no 2021. gada 5. līdz 14. maijam pieņems grozījumus 1978. gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (“STCW konvencija”), 2011. gada Starptautiskajā kodeksā par uzlabotu pārbaužu programmu beramkravu kuģu un naftas tankkuģu apsekojumu laikā (“2011. gada ESP kodekss”) un Starptautiskajā ugunsdrošības sistēmu kodeksā (“FSS kodekss”).

(3)

Sagaidāms, ka SJO Jūras vides aizsardzības komiteja savā 76. sesijā (“MEPC 76”) no 2021. gada 10. līdz 17. jūnijam pieņems grozījumus 2001. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli (“AFS konvencija”).

(4)

Grozījumi STCW konvencijas STCW kodeksa A daļā precizētu “elektromehāniķa” funkciju operacionālo līmeni un ieviestu kopīgu termina “augstspriegums” definīciju. Minēto grozījumu mērķis ir precizēt uz kuģiem strādājošo personu funkcijas, tādējādi ieviešot lielāku skaidrību attiecībā uz dažādajiem pienākumiem un uzdevumiem.

(5)

Grozījumi 2011. gada ESP kodeksa B pielikuma A daļas 2. pielikumā ļautu inspektoriem, veicot dubultkorpusa naftas tankkuģu biezuma mērījumus, koncentrēties uz aizdomīgām zonām. Minēto grozījumu mērķis ir palielināt drošību jūrā un mazināt noplūžu risku, ja notiek negadījumi.

(6)

Grozījumi FSS kodeksa 9. nodaļā integrētu sistēmas, kas kombinē turpmāko: to atsevišķi identificējamo uguns detektoru pastiprināto drošību, kas nepieciešami pasažieru kuģiem, ar mazāk sarežģītu un lētāku atsevišķā sektorā identificējamu bojājumu izolēšanu, kas pašreiz ir pieļaujama tikai kravas kuģiem un pasažieru kuģu kajīšu balkoniem. Minēto grozījumu mērķis ir nodrošināt labāku cilvēku aizsardzību uz kuģa ugunsgrēka gadījumā.

(7)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem MSC 103, jo STCW konvencijas, 2011. gada ESP kodeksa un FSS kodeksa grozījumi var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/106/EK (1), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 530/2012 (2) un, attiecīgi, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK (3).

(8)

Grozījumi AFS konvencijas 1. un 4. pielikumā nodrošinātu, ka visā pasaulē tiek aizliegta pretapaugšanas viela cibutrīns, kura tirdzniecība un lietošana Savienībā jau tagad ir aizliegta.

(9)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem MEPC 76, jo AFS konvencijas 1. un 4. pielikuma grozījumi var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (4).

(10)

Savienība nav nedz SJO locekle, nedz arī attiecīgo konvenciju un kodeksu līgumslēdzēja puse. Tādēļ Padomei būtu jāpilnvaro dalībvalstis paust Savienības nostāju.

(11)

Šā lēmuma darbības jomai vajadzētu attiekties tikai uz ierosināto grozījumu saturu, ciktāl minētie grozījumi var ietekmēt Savienības kopīgos noteikumus un ietilpst Savienības ekskluzīvajā kompetencē. Šim lēmumam nebūtu jāietekmē kompetenču sadalījums starp Savienību un dalībvalstīm,

a)

Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem, kā noteikts SJO dokumenta MSC 102/24 7. un 8. pielikumā;

b)

Starptautiskajā kodeksā par uzlabotu pārbaužu programmu beramkravu kuģu un naftas tankkuģu apsekojumu laikā, kā noteikts SJO dokumenta MSC 102/24 15. pielikumā; un

c)

Starptautiskajā ugunsdrošības sistēmu kodeksā, kā noteikts SJO dokumenta MSC 102/24 20. pielikumā.

(1)

Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (“Tirdzniecības nolīgums”), parakstīja 2012. gada 26. jūnijā Briselē. Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2012/735/ES (1) Tirdzniecības nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm un Peru provizoriski piemēro no 2013. gada 1. marta un ar Kolumbiju no 2013. gada 1. augusta.

(2)

Tirdzniecības nolīgums tika grozīts ar 2016. gada 11. novembrī Briselē parakstīto Pievienošanās protokolu, ar ko ņem vērā Ekvadoras pievienošanos (2). Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/2369 (3) tirdzniecības nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm un Ekvadoru provizoriski piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

(3)

Saskaņā ar Tirdzniecības nolīguma 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta vi) punktu Tirdzniecības komiteja var sekmēt Tirdzniecības nolīguma mērķu sasniegšanu, veicot tajā noteiktos grozījumus citos noteikumos, kurus Tirdzniecības komitejai ir tiesības grozīt, ja tas ir skaidri noteikts Tirdzniecības nolīgumā.

(4)

Saskaņā ar Tirdzniecības nolīguma 13. panta 5. punktu, īstenojot 13. pantā izklāstītās funkcijas, Tirdzniecības komiteja var pieņemt lēmumus atbilstīgi tam, kā paredzēts Tirdzniecības nolīgumā.

(5)

Tirdzniecības komitejai rakstiskā procedūrā ir jāpieņem lēmums grozīt tās Lēmumus Nr. 1/2014, Nr. 2/2014, Nr. 3/2014, Nr. 4/2014 un Nr. 5/2014.

(6)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Tirdzniecības komitejā, jo lēmums būs Savienībai saistošs.

(7)

Tirdzniecības komitejas Lēmumā Nr. 1/2014 paredzēts pieņemt tās reglamentu saskaņā ar Tirdzniecības nolīguma 13. panta 1. punkta j) apakšpunktu.

(8)

Tirdzniecības komitejas Lēmumā Nr. 2/2014 paredzēts pieņemt šķīrējtiesnešu reglamentu un rīcības kodeksu saskaņā ar Tirdzniecības nolīguma 13. panta 1. punkta h) apakšpunktu un 315. pantu.

(9)

Tirdzniecības komitejas Lēmumā Nr. 3/2014 paredzēts izveidot šķīrējtiesnešu sarakstus saskaņā ar Tirdzniecības nolīguma 304. panta 1. un 4. punktu.

(10)

Tirdzniecības komitejas Lēmumā Nr. 4/2014 paredzēts pieņemt Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības Ekspertu grupas reglamentu saskaņā ar Tirdzniecības nolīguma 284. panta 6. punktu.

(11)

Tirdzniecības komitejas Lēmumā Nr. 5/2014 paredzēts izveidot Ekspertu grupu, kam ir zināšanas Tirdzniecības nolīguma sadaļas “Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība” jautājumos, saskaņā ar Tirdzniecības nolīguma 284. panta 3. punktu.

(12)

Lai ņemtu vērā Ekvadoras pievienošanos Tirdzniecības nolīgumam un nepieciešamību atjaunināt šķīrējtiesnešu un ekspertu sarakstus tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā, būtu attiecīgi jāgroza Tirdzniecības komitejas Lēmumi Nr. 1/2014, Nr. 2/2014, Nr. 3/2014, Nr. 4/2014 un Nr. 5/2014,

(1)

Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kā arī nolīgumus šā līguma 1., 2. un 3. pielikumā (“Marakešas līgums”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (1), un tas stājās spēkā 1995. gada 1. janvārī.

(2)

Saskaņā ar 66. panta 1. punktu Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (“TRIPS līgums”), kas iekļauts Marakešas līguma 1.C pielikumā, Pasaules Tirdzniecības organizācijas Ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesību padomei (“TRIPS padome”) pēc pienācīgi pamatota vismazāk attīstīto valstu (VAV) dalībnieka lūguma ir jāpiešķir pagarinājumi pārejas periodam, kura laikā VAV dalībniekiem netiek prasīts piemērot TRIPS līguma noteikumus, izņemot 3., 4. un 5. pantu.

(3)

Kā tika nolemts TRIPS padomes 2013. gada 11. jūnija lēmumā, pašreizējam pārejas periodam ir jābeidzas 2021. gada 1. jūlijā.

(4)

Čada VAV grupas vārdā 2020. gada 1. oktobrī oficiāli iesniedza lūgumu pagarināt pārejas periodu.

(5)

TRIPS padomei tās oficiālajā sanāksmē 2021. gada 8. un 9. jūnijā ir jāpieņem lēmums par lūgumu pagarināt VAV dalībniekiem pārejas periodu saskaņā ar TRIPS līguma 66. panta 1. punktu (“TRIPS padomes lēmums”).

(6)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem TRIPS padomē, jo TRIPS padomes lēmums Savienībai būs saistošs.

(7)

VAV dalībnieki ir visneaizsargātākā starptautiskās tirdzniecības sabiedrības daļa, kas saskaras ar ekonomiskām, finansiālām un administratīvām grūtībām. VAV dalībniekiem ir vajadzīga politikas telpa un elastība, lai risinātu savas attīstības problēmas, un vairāk laika TRIPS līguma īstenošanai.

(8)

Zināms intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) aizsardzības un izpildes līmenis nāk par labu VAV dalībniekiem, jo IĪT ir inovācijas katalizators un svarīgs ilgtspējīgas attīstības instruments. Daži VAV dalībnieki jau ir veikuši pasākumus, lai īstenotu TRIPS līgumu, un tie ir jāmudina nesamazināt pašreizējo IĪT aizsardzības un izpildes līmeni.

(9)

Pārejas perioda pagarināšana bez termiņa ierobežojuma, kā to ierosinājusi VAV grupa, palēninātu procesu, ar ko pakāpeniski integrē VAV dalībniekus, kuri vienlaikus ir arī daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieki, starptautiskajā intelektuālā īpašuma sistēmā atbilstīgi obligātajām prasībām, kas paredzētas TRIPS līgumā.

(10)

Attiecīgi ir lietderīgi pagarināt VAV dalībniekiem pārejas periodu TRIPS līguma īstenošanai, izņemot 3., 4. un 5. pantu, uz ierobežotu laikposmu, kas nepārsniedz 10 gadus.

(11)

Ja Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstis atbalstītu pārejas perioda pagarināšanu saskaņā ar TRIPS līguma 66. panta 1. punktu uz ilgāku laiku vai bez termiņa ierobežojuma, Savienībai nevajadzētu kavēt vienprātības panākšanu.

(12)

VAV lūgums piešķirt papildu 12 gadu atbrīvojumu, kuru rēķina no dienas, kad VAV dalībnieks atstāj VAV kategoriju, šķiet, pārsniedz TRIPS līguma 66. panta 1. punkta darbības jomu, jo minētais pants attiecas tikai uz pārejas perioda pagarināšanu saistībā ar to, kā konkrētus TRIPS līguma noteikumus īsteno VAV dalībnieki. Tādēļ nevajadzētu atbalstīt lūgumu ar TRIPS padomes lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar TRIPS līguma 66. panta 1. punktu, piešķirt atbrīvojumu valstīm, kas nav VAV dalībnieki,

a)

VAV dalībniekiem ierobežotu laikposmu, kas nepārsniedz 10 gadus, vai līdz dienai, kad tie pārstāj būt VAV dalībnieki, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk, nav jāpiemēro Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (“TRIPS līgums”) noteikumi, izņemot 3., 4. un 5. pants;

b)

ja Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstis atbalstītu pārejas perioda pagarināšanu saskaņā ar TRIPS līguma 66. panta 1. punktu uz ilgāku laiku vai bez termiņa ierobežojuma, Savienība nekavēs vienprātības panākšanu;

c)

VAV dalībniekiem jānodrošina, ka jebkādas izmaiņas to tiesību aktos, noteikumos un praksē, kas izdarītas papildu pārejas periodā, nerada mazāku saskaņotību ar TRIPS līguma noteikumiem. Tomēr, ja Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstis neatbalstītu šādu VAV dalībnieku pienākumu, Savienība nekavēs vienprātības panākšanu;

d)

VAV dalībnieku lūgums piešķirt papildu 12 gadu atbrīvojumu, kuru rēķina no dienas, kad VAV dalībnieks atstāj VAV kategoriju, netiek atbalstīts, jo tas neietilpst TRIPS līguma 66. panta 1. punkta darbības jomā.

(1)

Ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas būtu jānosaka, pamatojoties uz datiem, ko attiecībā uz šā ražotāja transportlīdzekļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/956 (2) paziņojušas dalībvalstis un ražotāji.

(2)

Visu Savienībā reģistrēto jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu vidējo īpatnējo CO2 emisiju vērtībai būtu jābalstās uz minētajiem datiem, ko par transportlīdzekļiem paziņojuši visi ražotāji.

(3)

Bezemisiju un mazemisiju koeficients katram ražotājam būtu jānosaka, ņemot vērā paziņotos bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus.

(4)

CO2 emisiju samazināšanas trajektorija un emisiju kredītvienības katram ražotājam būtu jānosaka, pamatojoties uz paziņoto jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaitu, izņemot profesionālos transportlīdzekļus.

(5)

Atsauces CO2 emisijām vajadzētu balstīties uz datiem, kas pa apakšgrupām paziņoti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956, izņemot profesionālos transportlīdzekļus.

(6)

Ja Komisija saņems papildu datus, kas varētu ietekmēt šo aprēķinu rezultātus, tai var nākties šeit publicētos datus atjaunināt,

1)

DAIMLER TRUCK AG

2)

DAF NV

3)

Ford Otomotiv Sanayi AS

4)

Iveco Magirus-AG

5)

IVECO SPA

6)

MAN TRUCK AND BUS SE

7)

RENAULT TRUCK SA

8)

SCANIA CV AB

9)

VOLVO TRUCK CORPORATION