1.   Lai piemērotu Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 8. pantu, attiecīgā finanšu gada atlikums ir starpība starp visiem šajā finanšu gadā iekasētajiem ieņēmumiem un uz šā finanšu gada apropriāciju pamata veikto maksājumu summu, kurai pieskaitīta tā paša finanšu gada apropriāciju summa, kas pārnesta, ievērojot 12. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (6) (“Finanšu regula”).

Šo starpību palielina vai samazina ar tādu atceltu apropriāciju neto summu, kuras pārnestas no iepriekšējiem finanšu gadiem. Atkāpjoties no Finanšu regulas 8. panta 1. punkta, starpību arī palielina vai samazina ar:

2.   Komisija katrā finanšu gadā līdz oktobra beigām sagatavo aplēsi par visā attiecīgajā gadā iekasētajiem pašu resursiem, pamatojoties uz datiem, kas tajā brīdī ir tās rīcībā. Jebkādas būtiskas atšķirības no sākotnējām aplēsēm var būt iemesls, lai sagatavotu nākamā finanšu gada budžeta projekta grozījuma vēstuli vai pašreizējā finanšu gada budžeta grozījumus.

1.   Pašu resursus, kas minēti 2. panta 1. punktā Lēmumā (ES, Euratom) 2020/2053, pārbauda, kā norādīts šajā regulā, neskarot Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/516 (7).

2.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 2. panta 1. punktā minētos pašu resursus nodod Komisijai.

3.   Ja kontroles un uzraudzības pasākumi attiecas uz Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem tradicionālajiem pašu resursiem, tad:

4.   Ja kontroles un uzraudzības pasākumi attiecas uz PVN pašu resursiem, kas minēti Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, Komisijas pārbaudes veic kopā ar attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Šo pārbaužu laikā Komisija jo īpaši pārliecinās par to, ka tikušas pareizi veiktas darbības, ar ko aprēķināts kopējais iekasētais tīrais PVN. Tā arī apliecina, ka izmantotie dati bija piemēroti un vai veiktie aprēķini, nosakot minētā pašu resursa summu kā minēts Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 3. panta 1. punktā, atbilst minētajai regulai.

5.   Ja kontroles un uzraudzības pasākumi attiecas uz Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem pašu resursiem, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, Komisijai ir pieejama dokumentācija par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/62/EK (8) un Komisijas Lēmumā (ES) 2005/270/EK (9) minētajām procedūrām un datiem. Komisijas pārbaudes veic kopā ar attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Šo pārbaužu laikā Komisija pārliecinās par to, ka tikušas pareizi veiktas darbības, lai aprēķinātu nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma svaru, kā minēts Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 2. panta 2. punkta otrajā daļā.

6.   Ja kontroles un uzraudzības pasākumi attiecas uz Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem nacionālā kopienākuma (NKI) pašu resursiem:

7.   Šajā pantā minētie kontroles un uzraudzības pasākumi neskar:

8.   Kontroles un uzraudzības pasākumu nolūkos saskaņā ar 3. līdz 6. punktu Komisija var pieprasīt dalībvalstīm nosūtīt tai attiecīgos dokumentus vai ziņojumus, kas ir saistīti ar sistēmām, ko izmanto pašu resursu iekasēšanai, vai darīt šādus dokumentus vai ziņojumus pieejamus Komisijai.

1.   Komisija īpaši norīko dažus savus ierēdņus vai pārējos darbiniekus (“pilnvarotie pārstāvji”) 2. pantā minēto pārbaužu veikšanai.

Katrai pārbaudei Komisija pilnvarotajiem pārstāvjiem izsniedz rakstisku pilnvarojumu, kas apstiprina viņu identitāti un oficiālo statusu.

Pārbaudēs var piedalīties eksperti, ko dalībvalstis kā valsts ekspertus norīkojušas uz Komisiju.

Pēc tam, kad no attiecīgās dalībvalsts ir saņemta nepārprotama iepriekšēja piekrišana, Komisija var lūgt citu dalībvalstu ierēdņu palīdzību darbībai novērotāju statusā. Komisija nodrošina minēto ierēdņu atbilstību 3. punkta prasībām.

2.   2. pantā minēto pārbaužu laikā pilnvarotie pārstāvji rīkojas saskaņā ar noteikumiem, kurus piemēro attiecīgās dalībvalsts ierēdņiem. Viņi glabā dienesta noslēpumu saskaņā ar šā panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Komisija ievēro statistiskās konfidencialitātes principu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 (10).

Pilnvarotais pārstāvis vajadzības gadījumā var sazināties ar parādniekiem, bet vienīgi saistībā ar tradicionālo pašu resursu pārbaudēm un vienīgi ar to kompetento iestāžu starpniecību, uz kuru pašu resursu iekasēšanas procedūrām pārbaude attiecas.

3.   Informācija, kas jebkādā veidā ir paziņota vai saņemta saskaņā ar šo regulu, ir dienesta noslēpums, un uz to attiecas aizsardzība, kādu līdzīgai informācijai nodrošina tās dalībvalsts tiesību akti, kurā tā iegūta, un attiecīgie noteikumi, kas piemērojami Savienības iestādēm.

Pirmajā daļā minēto informāciju izpauž vienīgi tām personām Savienības vai dalībvalstu iestādēs, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to neizmanto citiem mērķiem, kā vienīgi šajā regulā noteiktajiem, un bez tās dalībvalsts, kurā šī informācija ir iegūta, iepriekšējas piekrišanas.

Pirmo un otro daļu piemēro Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kā arī norīkotajiem valsts ekspertiem.

4.   Komisija nodrošina, ka pilnvarotie pārstāvji un citas personas, kuras darbojas tās pakļautībā, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 (12), kā arī citos Savienības un valstu tiesību aktos paredzētos noteikumus par personas datu aizsardzību.

1.   Komisija ar pienācīgi pamatotu paziņojumu dalībvalstij, kurā paredzēta pārbaude, laikus paziņo par šo pārbaudi. Šādā pārbaudē var piedalīties attiecīgās dalībvalsts pārstāvji.

2.   Pārbaudes veic pilnvarotie pārstāvji. Lai organizētu darbu, pilnvarotie pārstāvji sazinās ar kompetentajām iestādēm dalībvalstīs.

3.   Attiecībā uz pārbaudēm, kurās ir iesaistīta Komisija, darba organizāciju un attiecības ar struktūrvienībām, kuras iesaistītas pārbaudē, nodrošina struktūrvienība, kuru norīkojusi attiecīgā dalībvalsts.

4.   Pārbaudes uz vietas, kas attiecas uz tradicionālajiem pašu resursiem, kā minēts 2. panta 3. punkta d) apakšpunktā, veic pilnvarotie pārstāvji. Pirms tiek sākta pārbaude uz vietas, lai organizētu darbu un attiecības ar struktūrvienībām un – vajadzības gadījumā – ar parādniekiem saistībā ar šo pārbaudi, pilnvarotie pārstāvji sazinās ar ierēdņiem, kurus norīkojusi attiecīgā dalībvalsts. Attiecībā uz šāda veida pārbaudēm pilnvarojums tiek noteikts dokumentā, kurā norāda pārbaudes mērķi un nolūku.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka struktūrvienības vai aģentūras, kas atbild par pašu resursu aprēķināšanu, noteikšanu, iekasēšanu un nodošanu, un iestādes, ko tās norīkojušas veikt attiecīgās pārbaudes, pilnvarotajiem pārstāvjiem sniedz palīdzību, kas tiem nepieciešama pienākumu izpildei.

Lai veiktu pārbaudes uz vietas, kas attiecas uz tradicionālajiem pašu resursiem, kā minēts 2. panta 3. punkta d) apakšpunktā, attiecīgās dalībvalstis laikus dara zināmu Komisijai to personu identitāti un statusu, kuras ir norīkotas piedalīties šajās pārbaudēs, un sniedz jebkādu palīdzību, kas pilnvarotajiem pārstāvjiem vajadzīga pienākumu izpildei.

6.   Par rezultātiem, kas iegūti 2. pantā minētajās kontrolēs un pārbaudēs, izņemot dalībvalstu veiktās pārbaudes, trīs mēnešu laikā informē attiecīgo dalībvalsti, izmantojot atbilstīgus saziņas līdzekļus. Trīs mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas dalībvalsts iesniedz savus apsvērumus. Tomēr, ja tam ir pienācīgs pamatojums, Komisija var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts savus apsvērumus par konkrētiem jautājumiem iesniedz viena mēneša laikā pēc ziņojuma saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts, sniedzot paziņojumu, var atteikties sniegt atbildi, norādot iemeslus, kas tai liedz atbildēt uz Komisijas pieprasījumu.

Pirmajā daļā minētos rezultātus un apsvērumus, kā arī kopsavilkuma ziņojumu, kas sagatavots saistībā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto pašu resursu kontrolēm, paziņo visām dalībvalstīm.

Ja pārbaudēs uz vietas vai citās pārbaudēs, kurās tiek iesaistīta Komisija, gadījumos, kad pārbaudes attiecas uz tradicionālajiem pašu resursiem, konstatē, ka ir vajadzīgi grozījumi vai korekcijas datos, kuri ietverti Komisijai nosūtītajos paziņojumos vai deklarācijās attiecībā uz pašu resursiem, un ka tā rezultātā korekcijas veicamas ar pašreizējo paziņojumu vai deklarāciju, attiecīgās izmaiņas norāda šim nolūkam paredzētā paziņojumā vai deklarācijā, pievienojot attiecīgas piezīmes.

1.   Divu mēnešu laikā pēc katra ceturkšņa beigām dalībvalstis Komisijai nosūta aprakstu par konstatētajiem krāpšanas un pārkāpumu gadījumiem saistībā ar prasījuma tiesībām virs EUR 10 000 attiecībā uz Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem tradicionālajiem pašu resursiem.

Šā punkta pirmajā daļā noteiktajā laikposmā katra dalībvalstis sniedz sīku informāciju par to Komisijai jau ziņoto krāpšanas un pārkāpumu gadījumu stāvokli, kuru piedziņa, anulēšana vai neatgūšana iepriekš nebija norādīta.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka detalizētu informāciju, kas iekļaujama šā panta 1. punktā minētajā aprakstā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3.   Kopsavilkumu par paziņojumiem, kas minēti šā panta 1. punktā, iekļauj Komisijas ziņojumā, kas minēts LESD 325. panta 5. punktā.

1.   Dalībvalstis Komisijai iesniedz sīki izstrādātus gada ziņojumus par pārbaudēm, ko tās veikušas saistībā ar tradicionālajiem pašu resursiem, un par minēto pārbaužu rezultātiem, kā arī vispārīgos datus un galvenos jautājumus, kas ir saistīti ar pašām svarīgākajām to atbilstīgo regulu piemērošanas problēmām, ar kurām īsteno Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053, un jo īpaši domstarpību gadījumus. Šos ziņojumus Komisijai nosūta līdz tā gada 1. martam, kurš seko attiecīgajam finanšu gadam. Pamatojoties uz minētajiem ziņojumiem, Komisija sagatavo kopsavilkuma ziņojumu, kuru paziņo visām dalībvalstīm.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka to, kādā veidā sagatavojami šā panta 1. punktā minētie dalībvalstu gada ziņojumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3.   Reizi trijos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par to, kā darbojas 2. panta 3. punktā minētā tradicionālo pašu resursu pārbaudes kārtība.

1.   Komisijai palīdz Padomdevēja komiteja pašu resursu jautājumos (ACOR) un vajadzības gadījumā citas komitejas. ACOR un pārējās komitejas ir komitejas Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

1.   Apliecinošos dokumentus, kuri attiecas uz pašu resursu, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, dalībvalstis glabā līdz piektā gada 31. jūlijam pēc attiecīgā finanšu gada.

2.   Ja šā panta 1. punktā minēto apliecinošo dokumentu pārbaude, kas veikta, ievērojot Padomes Regulas (ES, Euratom) 2021/768 (10) 2. panta 5. punktu, rāda, ka ir vajadzīga korekcija vai pielāgojums, minētos dokumentus glabā, pārsniedzot šā panta 1. punktā paredzēto termiņu, pietiekami ilgi, lai korekciju vai pielāgojumu varētu izdarīt un uzraudzīt.

3.   Ja strīds starp dalībvalsti un Komisiju par pienākumu nodot noteiktu summu pašu resursa, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, vai par apgalvojumiem, kuri saistīti ar inspekcijām vai datu nesniegšanu, tiek atrisināts ar savstarpēju vienošanos, ar Komisijas lēmumu vai ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu, dalībvalsts apliecinošos dokumentus, kas vajadzīgi finanšu pēcpārbaudei, nodod Komisijai divu mēnešu laikā pēc minētās strīda atrisināšanas.

1.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai:

Par visām izmaiņām šajos pirmās daļas a) apakšpunktā minētajos nosaukumos vai pirmās daļas b) apakšpunktā minētajos noteikumos nekavējoties paziņo Komisijai.

2.   Komisija pēc dalībvalsts lūguma nosūta visām dalībvalstīm 1. punktā minēto informāciju.

1.   Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 5. pantā minētās vienotās likmes noteikšanas nolūkos ieņēmumus, kas minēti Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, pieskaita minētā lēmuma 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem ieņēmumiem, lai aprēķinātu to budžeta daļu, kas jāsedz, izmantojot NKI pašu resursu.

2.   Dānijai, Vācijai, Austrijai, Nīderlandei un Zviedrijai piešķirtajam ikgadējo uz NKI balstīto iemaksu bruto samazinājumam saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 2. panta 4. punktu, piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 6. panta 3. punkta trešo daļu un 10.a pantu.

1.   Pašu resursa, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, kontus pārzina katras dalībvalsts kase vai publiska struktūra, kas pilda līdzīgas funkcijas (“kase”), vai katras dalībvalsts centrālā banka.

2.   Pašu resursu uzskaites nolūkā mēnesis beidzas ne ātrāk kā pēdējā darbadienā pulksten 13.00 attiecīgajā mēnesī, kad veikta aprēķināšana vai noteikts prasījums.

3.   Pašu resursa, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, divpadsmitās daļas ieraksta kontos katra mēneša pirmajā darbdienā.

9. pantā minētā aprēķina rezultāta summu ieraksta reizi gadā.

4.   Katra dalībvalsts katru gadu līdz 15. aprīlim nosūta Komisijai prognozes par nereciklētā izlietotā plastmasas iepakojuma svaru par kārtējo un nākamo gadu.

5.   Katra dalībvalsts katru gadu līdz 31. jūlijam nosūta Komisijai gada pārskatu par gadu divus gadus pirms kārtējā gada (“n-2”), kurā iekļauj statistikas datus par dalībvalstī radīto izlietotā plastmasas iepakojuma svaru un par pārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma svaru, svarus norādot kilogramos un gada pārskatu par n-2, kurā iekļauj pašu resursa, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, summu aprēķinu, kas veikts saskaņā ar 6. pantu.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido veidlapas šā panta 5. punktā minētajiem pašu resursa, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, pārskatiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

1.   Pašu resursu, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, aprēķina, kā noteikts Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma svaru aprēķina saskaņā ar Direktīvas 94/62/EK 6.a pantu un metodiku, kas izklāstīta Lēmumā 2005/270/EK un jo īpaši tā 6.c pantā.

2.   Pašu resursa, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, summu attiecībā uz katru dalībvalsti aprēķina euro.

3.   Pašu resursa, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, summu attiecīgajā gadā nosaka, balstoties uz 5. panta 4. punktā minēto prognozi.

1.   Summas, kas katram kalendārajam gadam aprēķinātas saskaņā ar 6. pantu, ieraksta kredītā katra mēneša pirmajā darbdienā. Minētās summas atbilst vienai divpadsmitajai daļai no attiecīgajām kopējām summām budžetā, kura konvertēta valstu valūtās, izmantojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētos valūtas maiņas kursus pēdējā kotēšanas dienā kalendārajā gadā pirms attiecīgā budžeta gada.

2.   Šā panta 1. punktā minētās summas mēneša pirmajā darbdienā ieraksta kontā, kas minēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 9. panta 1. punktā.

3.   Visas izmaiņas pašu resursa, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, vienotajā piesaistīšanas likmē prasa galīgi pieņemt budžeta grozījumu, liekot pārrēķināt divpadsmitās daļas, kas kopš finanšu gada sākuma ir ierakstītas kontā, kurš minēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 9. panta 1. punktā.

Minētos pārrēķinus veic, kad izdara pirmo ierakstu pēc galīgās budžeta grozījuma pieņemšanas, ja tas ir pieņemts pirms attiecīgā mēneša sešpadsmitā datuma. Pretējā gadījumā tos veic, kad izdara otro ierakstu pēc galīgās pieņemšanas. Atkāpjoties no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (11) 10. panta, minētos pārrēķinus ieraksta kontos attiecībā uz konkrētā budžeta grozījuma finanšu gadu.

4.   Divpadsmitās daļas, kas attiecas uz katra finanšu gada janvāra ierakstiem, aprēķina, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 2. punktā minētā budžeta projektā paredzētajām summām, un tās konvertē valstu valūtās, izmantojot valūtas maiņas kursus kotēšanas pirmajā dienā pēc tā kalendārā gada 15. decembra, kas ir pirms attiecīgā budžeta gada; pielāgojumu izdara, veicot nākamā mēneša ierakstu.

5.   Ja budžets nav galīgi pieņemts vēlākais divas nedēļas pirms ieraksta par nākamā finanšu gada janvāri, dalībvalstis katra mēneša, tostarp janvāra, pirmajā darbdienā ieraksta vienu divpadsmito daļu no pēdējā galīgi pieņemtajā budžetā iekļautās tā pašu resursa, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, summas pielāgojumu izdara pirmajā noteiktajā termiņā pēc galīgās budžeta pieņemšanas, ja tas ir pieņemts pirms attiecīgā mēneša sešpadsmitā datuma. Pretējā gadījumā pielāgojumu veic otrajā termiņā pēc galīgās budžeta pieņemšanas.

1.   Pamatojoties uz 5. panta 5. punktā minētajiem gada pārskatiem, kuros iekļauj pašu resursa, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, summas aprēķinu nākamajā gadā pēc minētā pārskata nosūtīšanas gada katras dalībvalsts debetā vai kredītā ieraksta summu, kuru aprēķina kā starpību starp summām, kas iekļautas prognozē par konkrēto gadu, un faktiskajām summām pārskatā par to pašu gadu.

2.   Katrai dalībvalstij Komisija aprēķina starpību starp summām, kas rodas pēc 1. punktā minētajiem pielāgojumiem, un summu, kuru iegūst, pielāgojumu kopējās summas reizinot ar attiecīgās dalībvalsts NKI procentuālo daļu no visu dalībvalstu NKI, ko 15. janvārī piemēro budžetam, kas ir spēkā nākamajam gadam pēc tā gada, kurā tika iesniegti dati pielāgojumiem (“neto summa”).

Pirmajā daļā minētā aprēķina vajadzībām summas tiek konvertētas starp valstu valūtām un euro atbilstīgi valūtas kursam pēdējā kotēšanas dienā kalendārajā gadā pirms tā gada, kad ieraksta kontos, un ko nosaka, vadoties pēc Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā valūtas kursa.

Komisija informē dalībvalstis par summām, kas rodas šā punkta pirmajā daļā minētā aprēķina rezultātā, līdz tā gada 1. februārim, kas seko gadam, kurā tika iesniegti dati pielāgojumiem. Katra dalībvalsts tā paša gada jūnija pirmajā darbdienā ieraksta neto summu Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 9. panta 1. punktā minētajā kontā.

3.   Visi pielāgojumi, kas izriet no šīs regulas 5. panta 5. punktā minēto pārskatu pārbaudēm attiecībā uz iepriekšējiem finanšu gadiem, prasa īpašu pielāgojumu Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 9. panta 1. punktā minētajā kontā izdarītajos ierakstos. Komisija attiecīgo dalībvalsti par vajadzīgo pielāgojumu informē vēstulē. Summu, kas atbilst minētajam pielāgojumam, dara pieejamu dienā, ko Komisija norāda minētajā vēstulē.

4.   Attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt Komisijai pārskatīt pielāgojumu, par kuru paziņots 3. punktā minētajā vēstulē, divu mēnešu laikā no minētās vēstules saņemšanas dienas. Pārskatīšana beidzas ar lēmumu, kuru Komisija pieņem ne vēlāk kā trīs mēnešus no dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas dienas.

Ja ar Komisijas lēmumu pilnībā vai daļēji tiek pārskatīta pielāgojumam atbilstošā summa, kas paziņota 3. punktā minētajā vēstulē, dalībvalsts dara pieejamu attiecīgo summu. Dalībvalsts pienākumu darīt pieejamu pielāgojumam atbilstošo summu neietekmē ne dalībvalsts pieprasījums pārskatīt pielāgojumu, ne prasība atcelt Komisijas lēmumu.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, sīkāk precizējot šā panta 4. punktā minētās pārskatīšanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.   Izmaiņas, kas izdarītas pēc 31. jūlija piektajā gadā pēc attiecīgā finanšu gada, vairs neņem vērā, izņemot par punktiem, kurus Komisija vai dalībvalsts paziņojusi pirms minētā termiņa beigām.

7.   Šajā pantā minētās darbības ir ieņēmumu operācijas attiecīgajā finanšu gadā, kurā tās jāieraksta kontā, kas minēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 9. panta 1. punktā.

1.   Īpašām vajadzībām, lai segtu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda izdevumus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (12), un atkarībā no Savienības kases stāvokļa Komisija var lūgt dalībvalstis, lai tās finanšu gada pirmajā ceturksnī par diviem mēnešiem ātrāk ierakstītu divpadsmito daļu vai daļu no divpadsmitās daļas no summām, kuras budžetā paredzētas pašu resursam, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu.

2.   Ievērojot 3. punktu, īpašām vajadzībām, lai segtu Eiropas strukturālo un investīciju fondu izdevumus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (13), un atkarībā no Savienības kases stāvokļa Komisija var lūgt dalībvalstis finanšu gada pirmajos sešos mēnešos ātrāk ierakstīt papildu summu, kura var sasniegt pusi no tā pašu resursu summas ikmēneša divpadsmitās daļas, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu.

3.   Kopējā summa, attiecībā uz kuru Komisija var aicināt dalībvalstis veikt ātrāku ierakstu tajā pašā mēnesī saskaņā ar 1. un 2. punktu, nekādā gadījumā nepārsniedz summu, kas atbilst divām papildu divpadsmitajām daļām.

4.   Pēc pirmajiem sešiem mēnešiem prasītais ikmēneša ieraksts nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no paša resursa, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, saglabājoties tā summu robežās, kuras budžetā iekļautas minētajam mērķim.

5.   Komisija dalībvalstīm par to paziņo iepriekš – ne vēlāk kā divas nedēļas pirms ieraksta prasīšanas, ievērojot 1. un 2. punktu.

6.   Komisija par savu nodomu prasīt šādu ierakstu informē dalībvalstis jau laikus un ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms ieraksta prasīšanas, ievērojot 2. punktu.

7.   Uz 1. un 2. punktā minētajiem ātrāk veicamiem ierakstiem attiecas 8. panta 4. punkts par summas ierakstiem, kas izdarāmi katra gada janvārī, un 8. panta 5. punkts, kas piemērojams tad, ja pirms finanšu gada sākuma budžets nav galīgi pieņemts.

1.   Par pašu resursu, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, procentus maksā tikai saistībā ar kavējumiem šādu summu ierakstīšanā:

Pirmās daļas d) apakšpunkta vajadzībām procentus par pielāgojumiem, kas izriet no korekcijām, kuras veiktas tādēļ, ka dalībvalsts nav izpildījusi pienākumu iesniegt datus, aprēķina no jūnija pirmās darbdienas gadā, kas seko tam gadam, kurā beidzās Komisijas noteiktais termiņš.

Dalībvalsti atbrīvo no pienākuma maksāt procentus par pirmās daļas d) apakšpunktā minēto pienākuma neizpildi, ja minētā pienākuma neizpildes iemesls ir vai nu nepārvarama vara, vai arī tās pamatā ir citi iemesli, par kuriem attiecīgā dalībvalsts nevar būt atbildīga.

Strīdus starp dalībvalsti un Komisiju par to, vai par iespējamo šā punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētā pienākuma neizpildi atbildība ir jāuzņemas dalībvalstij, risina, izmantojot 9. panta 4. punktā minēto pārskatīšanu.

2.   Ja dalībvalsts uzsāk 9. panta 4. punktā minēto pārskatīšanu, procentus aprēķina no dienas, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 9. panta 3. punktu.

3.   Par 500 EUR mazāku procentu summu piedziņu atceļ.

4.   Procentus iekasē saskaņā ar likmēm un nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 12. panta 4. un 5. punktā.

5.   Šā panta 1. punktā minētajiem procentu maksājumiem mutatis mutandis piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 9. panta 2. un 3. punktu.

1.   Komisijai palīdz saskaņā ar Direktīvas 94/62/EK 21. panta 1. punktu izveidotā komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Regulas (ES) 2018/848 38. panta 3. punktam atbilstoša fiziska inspicēšana uz vietas ietver operatora vai operatoru grupas izsekojamības pārbaudi un masas bilances pārbaudi, ko veic, pārbaudot uzskaites dokumentus.

2.   Izsekojamības pārbaudi un masas bilances pārbaudi kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestāde vai kontroles institūcija veic pēc noteikta parauga, kas dokumentēts Regulas (ES) 2018/848 38. panta 6. punktā minētajā rakstiskajā dokumentā.

3.   Izsekojamības pārbaudes un masas bilances pārbaudes vajadzībām verificējamos produktus, produktu grupas un periodu atlasa, pamatojoties uz risku.

4.   Izsekojamības pārbaude aptver vismaz turpmāk nosauktos elementus, kas pamatoti ar atbilstošiem dokumentiem, tai skaitā krājumu un finanšu uzskaiti:

5.   Attiecīgā gadījumā veikta masas bilances pārbaude aptver vismaz turpmāk nosauktos elementus, kas pamatoti ar atbilstošiem dokumentiem, tai skaitā krājumu un finanšu uzskaiti:

1.   Lai sertificētu un verificētu operatoru grupas atbilstību, kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestāde vai kontroles institūcija norīko inspektorus, kas ir kompetenti novērtēt iekšējo kontroļu sistēmas (IKS).

2.   Lai izvērtētu operatoru grupas IKS izveidi, darbību un uzturēšanu, kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestāde vai kontroles institūcija noskaidro vismaz to, vai:

3.   Kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestāde vai kontroles institūcija pielieto riska novērtējumu, lai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 38. panta 4. punkta d) apakšpunktu atlasītu operatoru grupas locekļus atkārtotai inspicēšanai. Šajā procesā tā ņem vērā vismaz produkcijas apjomu un vērtību un Regulas (ES) 2018/848 normu neievērošanas iespējamības novērtējumu. Atkārtotas inspekcijas uz vietas fiziski veic atlasīto locekļu klātbūtnē.

4.   Kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestāde vai kontroles institūcija operatoru grupas kontrolei atvēl pietiekamu laiku, kas ir proporcionāls operatoru grupas veidam, struktūrai, lielumam, produktiem, darbībām un bioloģiskās ražošanas izlaidei.

5.   Lai pārliecinātos par IKS inspektoru kompetenci un zināšanām, kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestāde vai kontroles institūcija veic revīzijas liecinieku klātbūtnē.

6.   To, vai IKS darbojas ar kļūmēm, kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestāde vai kontroles institūcija novērtē, pamatojoties uz IKS inspektoru neatklāto neatbilstību skaitu un neatbilstību cēloņa un rakstura izmeklēšanas rezultātiem.