(1)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2012/189/ES (1), Savienība ir 2010. gada Starptautiskā kakao nolīguma (SKN) līgumslēdzēja puse un Starptautiskās Kakao organizācijas (SKO) locekle.

(2)

Ievērojot SKN 7. pantu, Starptautiskā Kakao padome (SKP) veic vai nodrošina visu to funkciju veikšanu, kas nepieciešamas, lai to īstenotu. Ievērojot SKN 12. pantu, SKP lēmumus principā pieņem ar konsensu. Ja nav konsensa, lēmumus pieņem ar speciālu balsojumu.

(3)

Ievērojot SKN 10. pantu, SKO locekļiem SKP kopā ir 2000 balsu. Katram loceklim ir konkrēts balsu skaits, ko ik gadu koriģē saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem kritērijiem.

(4)

Ņemot vērā to, ka kakao nozare ir svarīga vairākām dalībvalstīm un Eiropas kakao nozares ekonomikai, dalība starptautiskā nolīgumā par kakao ir Savienības interesēs.

(5)

Tehniskā darba grupa, kuru veido SKO locekļi gan no ražotājām, gan eksportētājām valstīm, veica būtisku darbu, lai iesniegtu konkrētus SKN grozījumu priekšlikumus. SKO locekļi tika aicināti iesniegt ierosinājumus, lai sāktu šo tehnisko analīzi, un to izdarīja arī ES. SKP, strādājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) vadībā, ir jāsāk sarunas par SKN daļēju pārskatīšanu labu laiku pirms SKN termiņa beigām, proti, pirms 2022. gada 30. septembra. Par visām pārskatāmajām SKN jomām ir jārisina oficiālas sarunas. Šādas sarunas ir jāpabeidz ne vēlāk kā 2022. gada 30. septembrī.

(6)

Visi grozījumi, par kuriem panākta vienošanās oficiālajās sarunās, būtu jāpieņem saskaņā ar SKN 63. pantā noteikto procedūru. Ievērojot minēto pantu, SKP drīkst ar konsensu vai, ja konsensa nav, ar speciālu balsojumu SKN līgumslēdzējām pusēm ieteikt SKN grozījumu. Grozījums stājas spēkā saskaņā ar SKN 63. panta 1. punktu, kurā prasīti apstiprinājuma ziņojumi no noteiktas SKN līgumslēdzēju pušu procentuālās daļas. Savienībai kā SKO loceklei un SKN līgumslēdzējai pusei saskaņā ar tā 4. pantu vajadzētu spēt piedalīties sarunās nolūkā grozīt SKN.

(7)

Tādēļ ir lietderīgi pilnvarot Komisiju iesaistīties sarunās par SKN daļēju pārskatīšanu,

(1)

Pēc 2020. gada 7. augustā saņemtā Maltas pieprasījuma Padome 2020. gada 25. septembrī piešķīra Maltai finansiālo palīdzību aizdevuma veidā, kura maksimālais apmērs ir 243 632 000 EUR un maksimālais vidējais termiņš ir 15 gadi, lai papildinātu Maltas valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Maltai aizdevums bija jāizmanto tam, lai finansētu saīsināta darba laika shēmas, līdzīgus pasākumus un ar veselību saistītus pasākumus, kas norādīti Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1352 (2) 3. pantā.

(3)

Covid-19 uzliesmojums vēl aizvien imobilizē būtisku darbaspēka daļu Maltā. Tā rezultātā Maltā pēkšņi un būtiski pieauguši publiskie izdevumi, kas saistīti ar pasākumu, kurš minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1352 3. panta a) punktā.

(4)

Covid-19 uzliesmojumam un ārkārtas pasākumiem, kurus Malta īstenoja 2020. un 2021. gadā, lai ierobežotu minēto slimības uzliesmojumu un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās sekas, bija un vēl aizvien ir dramatiska ietekme uz publiskajām finansēm. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada rudens prognozi bija sagaidāms, ka Maltas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 9,4 % un 55,2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tiek prognozēts, ka Maltas vispārējās valdības budžeta deficīts 2021. gadā samazināsies līdz 6,3 % no IKP, savukārt parāds palielināsies līdz 60,0 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada ziemas starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Maltas IKP 2021. gadā palielināsies par 4,5 %.

(5)

Malta 2021. gada 10. martā lūdza Savienības papildu finansiālo palīdzību 177 185 000 EUR apmērā, lai turpinātu papildināt 2020. un 2021. gadā īstenotos valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģēt uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem. Tas jo īpaši attiecas uz 6. apsvērumā izklāstīto pasākumu.

(6)

Ar “Maltas uzņēmējdarbības likumu (Maltas tiesību aktu krājuma 463. nodaļa)” / “L- Att dwar il-Korporazzjoni għall-Intrapriża ta’ Malta (Kap. 463 tal-Liġijiet ta’ Malta)” un “Valdības 2020. gada 13. aprīļa paziņojumu Nr. 389” / “Notifikazzjoni tal-Gvern Nru 389 tat-13 ta’ April 2020”, kas minēti Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1352 3. panta a) punktā, ieviesa Covid-19 algas piemaksu, kas attiecas uz darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma izraisītos traucējumus. Laikposmā no 2020. gada marta līdz jūnijam pilna darba laika darbinieki, kas strādā krīzes vissmagāk skartajās nozarēs, kuras uzskaitītas valdības paziņojumā Nr. 389 norādītajā A pielikumā, bija tiesīgi saņemt algas atbalstu 800 EUR mēnesī. Pilna darba laika darbinieki mazāk skartajās nozarēs, kuras uzskaitītas valdības paziņojumā Nr. 389 norādītajā B pielikumā, bija tiesīgi saņemt 160 EUR mēnesī. Atbalstu – mazākā apmērā – varēja saņemt arī nepilnas slodzes darba ņēmēji. 2020. gada jūlijā tika pārskatīts abos pielikumos iekļautie nozaru saraksti. Nozarēm, kuras iepriekš tika atbalstītas saskaņā ar shēmu, bet netika iekļautas pārskatītajā A pielikumā vai B pielikumā, tika sniegta palīdzība ar algas piemaksu 600 EUR apmērā pilna darba laika darbiniekiem. Shēma ar minētajiem nosacījumiem tika pagarināta līdz 2020. gada beigām. No 2021. gada janvāra algas piemaksas apmērā ir atspoguļots pārdošanas apjoma kritums sešu mēnešu laikposmā no 2020. gada marta līdz oktobrim salīdzinājumā ar apgrozījumu, kas deklarēts sešu mēnešu laikposmā no 2019. gada marta līdz oktobrim. Gadījumos, kad PVN uzskaite nav pieejama, algas piemaksa tiek izmaksāta, pamatojoties uz 2020. gadā piemērojamajiem kritērijiem. Plānots, ka shēma darbosies līdz 2021. gada beigām. 2021. gada otrajā pusē joprojām būs spēkā atbalsts izmitināšanas un ēdināšanas darbībām saskaņā ar noteiktajiem parametriem. Citu atbalsttiesīgo darbību gadījumā atbalsts 2021. gada trešajā ceturksnī samazināsies līdz 66 %, savukārt gada pēdējā ceturksnī tas samazināsies vēl vairāk – līdz 33 %. Shēma būs pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kuri jau bija tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar sākotnējo shēmu. Shēmu pašlaik praksē piemēro aģentūra “Malta Enterprise”, un tā tiks precizēta gaidāmajā valdības paziņojumā. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ar shēmu tiks segta arī darba ņēmēju aizstāšana (t. i., aizstājot tos darba ņēmējus, kuri pēc 2020. gada jūnija brīvprātīgi izbeidza darba tiesiskās attiecības), ja vien netiek pārsniegts darba ņēmēju skaits, kāds tas bija 2020. gada maijā. Iestādes iesniedza lūgumu tikai attiecībā uz to izdevumu daļu, kuri saistīti ar darba ņēmējiem, kas pastāvīgi bija nodarbināti, neattiecinot to daļu uz jaunpieņemtajiem darba ņēmējiem.

(7)

Malta atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Malta ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi kopš 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 427 961 805 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir tieši saistīts ar tāda esoša valsts pasākuma pagarināšanu nodarbinātības jomā, kurš pielīdzināms saīsināta darba laika shēmām, kas aptver ievērojamu Maltas uzņēmumu un darbaspēka daļu. Malta finansēja 7 144 805 EUR no palielinātās publisko izdevumu summas, izmantojot pati savu finansējumu.

(8)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Maltu un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas ir tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām pielīdzināmu pasākumu, kurš minēts Maltas 2021. gada 10. marta pieprasījumā.

(9)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Maltai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(10)

Maltai un Komisijai šis lēmums būtu jāņem vērā aizdevuma līgumā, kas minēts Regulas (ES) 2020/672 8. panta 2. punktā.

(11)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kuras var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(12)

Maltai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Malta ir īstenojusi minētos izdevumus.

(13)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Maltas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, kurus jau iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

1)

lēmuma 2. pantu groza šādi:

2)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu:

(1)

Pēc 2020. gada 7. augustā saņemtā Latvijas pieprasījuma Padome 2020. gada 25. septembrī piešķīra Latvijai finansiālo palīdzību aizdevuma veidā, kura maksimālais apmērs ir 192 700 000 EUR un maksimālais vidējais termiņš ir 15 gadi, lai papildinātu Latvijas centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Latvijai aizdevums bija jāizmanto tam, lai finansētu saīsināta darba laika shēmas, līdzīgus pasākumus un ar veselību saistītus pasākumus, kas norādīti Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 (2) 3. pantā.

(3)

Covid-19 uzliesmojums vēl aizvien imobilizē būtisku darbaspēka daļu Latvijā. Tā rezultātā Latvijā pēkšņi un būtiski pieauguši publiskie izdevumi, kas saistīti ar jauniem pasākumiem, proti, slimības palīdzības pabalstiem vecākiem un aprūpētājiem un piemaksām ārstiem un darbiniekiem, kuri iesaistīti Covid-19 krīzes pārvarēšanā, un pasākumiem, kuri minēti Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 3. panta a), c), d), f) un g) punktā.

(4)

Covid-19 uzliesmojumam un ārkārtas pasākumiem, kurus Latvija īstenoja 2020. un 2021. gadā, lai ierobežotu minēto slimības uzliesmojumu un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās sekas, bija un vēl aizvien ir dramatiska ietekme uz publiskajām finansēm. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada rudens prognozi bija sagaidāms, ka Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 7,4 % un 47,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tiek prognozēts, ka Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds 2021. gadā samazināsies attiecīgi līdz 3,5 % un 45,9 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada ziemas starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Latvijas IKP 2021. gadā palielināsies par 3,5 %.

(5)

Latvija 2021. gada 11. martā lūdza Savienības papildu finansiālo palīdzību 112 500 000 EUR apmērā, lai turpinātu papildināt 2020. un 2021. gadā īstenotos valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģēt uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem. Tas jo īpaši attiecas uz 6. līdz 8. apsvērumā minētajiem pasākumiem.

(6)

Ar “Ministru kabineta noteikumiem Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”” (pieņemti 2020. gada 24. novembrī (3) un grozīti 2021. gada 12. janvārī (4)) tika pagarināta un grozīta dīkstāves pabalstu shēma darba ņēmējiem, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 3. panta a) punktā. Minētā shēma attiecas uz uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksas maksātājiem, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības ir samazinājušies vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo rādītāju 2020. gada augustā–oktobrī. No šīs shēmas darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām dīkstāvē izmaksā kompensāciju 50 % vai 70 % apmērā no viņu algas vai ienākumiem atkarībā no nodokļu režīma, kas attiecas uz viņu darbību. Atbalsta minimālais apmērs ir 500 EUR, bet maksimālais – 1 000 EUR vienam darbiniekam kalendārajā mēnesī. Dīkstāves pabalstu shēmai darba ņēmējiem ir piesaistīta piemaksa darba ņēmējiem par bērniem, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 3. panta c) punktā.

Piemaksa 50 EUR mēnesī par katru bērnu nodrošina papildu atbalstu tiem darbiniekiem dīkstāvē, kuriem ir tiesības uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamajiem. Atbalsta pasākums tika pagarināts ar “Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra rīkojumu Nr. 706 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ” ”  (5) un “Ministru kabineta 2021. gada 11. janvāra rīkojumu Nr. 15 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ” ”  (6). Pasākumu var uzskatīt par saīsināta darba laika shēmām līdzīgu pasākumu, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tas nodrošina ienākumu atbalstu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām.

(7)

Algu subsīdiju shēma nodrošina atbalstu darba devējiem, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības ir samazinājušies vismaz par 20 %. Shēma sedz 50 % no vidējās bruto mēnešalgas, bet ne vairāk kā 500 EUR kalendārajā mēnesī. Darba devējiem, kuri ir šīs shēmas atbalsta saņēmēji, ir pienākums paturēt darbā darba ņēmējus, par kuriem saņemts atbalsts, un piemaksāt pie algas subsīdijas starpību līdz pilnai parastajai algai. Shēma tika izveidota ar “Ministru kabineta noteikumiem Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”” (pieņemti 2020. gada 10. novembrī (7) un grozīti 2021. gada 12. janvārī (8)) un “Ministru kabineta 2021. gada 26. februāra rīkojumu Nr. 128 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””” (9). Ar šo pasākumu tiek pagarināta algu subsīdiju shēma tūrisma un eksporta nozarēm, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 3. panta d) punktā, un paplašināta tās piemērošanas joma, to attiecinot uz visiem atbilstīgajiem darba devējiem.

(8)

Slimības palīdzības pabalsti vecākiem un aprūpētājiem nodrošina atbalstu darbiniekiem, kuri nevar strādāt attālināti un kuriem ir jāpieskata bērni vecumā līdz 10 gadiem vai personas ar invaliditāti, kad skolas un dienas aprūpes centri ir slēgti Covid-19 uzliesmojuma dēļ. Šo pasākumu var uzskatīt par saīsināta darba laika shēmām līdzīgu pasākumu, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tas nodrošina ienākumu atbalstu vecākiem un aprūpētājiem un palīdz saglabāt darbvietas, novēršot to, ka vecākiem un aprūpētājiem, kuriem laikā, kad skolas un dienas aprūpes centri ir slēgti, ir jārūpējas par bērniem vai personām ar invaliditāti, ir jāpārtrauc darba attiecības. Slimības palīdzības pabalsti ir paredzēti 2020. gada 26. novembra“Grozījumā likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (10) un “Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra rīkojumā Nr. 707 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””” (11) un “Ministru kabineta 2021. gada 11. janvāra rīkojumā Nr. 13 “Par finanšulīdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļineparedzētiem gadījumiem””” (12).

(9)

Tāpat Latvija vēl pagarināja un ieviesa virkni ar veselību saistītu pasākumu Covid-19 uzliesmojuma novēršanai. Tas jo īpaši attiecas uz 10. līdz 12. apsvērumā izklāstītajiem pasākumiem.

(10)

Ar 2020. gada 12. novembra“Grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (13) līdz 2021. gada 30. jūnijam tika pagarināti Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 3. panta g) punktā minētie ar Covid-19 saistītie slimības pabalsti. Pasākums paredz valsts apmaksātus slimības pabalstus cilvēkiem, kuriem ir bijis jākavē darbs pašizolācijas vai paškarantīnas prasības dēļ, lai gan parasti daļu slimības pabalsta apmaksā darba devējs.

(11)

Papildu atbalsts tiek sniegts ar veselības aizsardzību saistītiem izdevumiem par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 3. panta f) punktā. Izdevumi jau tika īstenoti 2020. gadā, ieskaitot tos, kas noteikti “Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 380 “Noteikumi par prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām nepieciešamajiem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursiem”” (14).

(12)

Piemaksas ārstiem un darbiniekiem, kuri iesaistīti Covid-19 krīzes pārvarēšanā, 20 % līdz 100 % apmērā no mēnešalgas ir atlīdzība par darbu paaugstināta riska un paaugstinātās slodzes apstākļos, kā paredzēts “Ministru kabineta 2020. gada 27. marta rīkojumā Nr. 136 un 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 656 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””” (15), “Ministru kabineta 2020. gada 8. decembra rīkojumā Nr. 743 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””” (16) un “Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra rīkojumā Nr. 37 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””” (17). Minētās piemaksas izmaksā papildus maksimālajām piemaksām, kas noteiktas “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Pasākums atbalsta nodarbinātību, nodrošinot darbinieku veselības drošību un būtisku sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību.

(13)

Latvija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Latvija ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi kopš 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 405 297 901 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir saistīts gan ar jauniem pasākumiem, gan ar to spēkā esošo pasākumu pagarināšanu, kuri tieši attiecas uz saīsināta darba laika shēmām, un līdzīgiem pasākumiem, kas aptver ievērojamu Latvijas uzņēmumu un darbaspēka daļu. Latvija plāno finansēt 100 097 901 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot pati savu finansējumu.

(14)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Latviju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā arī ar attiecīgo ar veselību saistīto pasākumu ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma sakarā, kā minēts Latvijas 2021. gada 11. marta pieprasījumā.

(15)

Ar veselību saistītie pasākumi, par kuriem Latvija 2021. gada 11. martā iesniedza pieprasījumu un kuri minēti 10.–12. apsvērumā, atbilst 22 304 365 EUR.

(16)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Latvijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(17)

Latvijai un Komisijai šis lēmums būtu jāņem vērā aizdevuma līgumā, kas minēts Regulas (ES) 2020/672 8. panta 2. punktā.

(18)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(19)

Latvijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Latvija ir īstenojosiminētos izdevumus.

(20)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Latvijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

1)

lēmuma 2. pantu groza šādi:

2)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu:

(1)

Pēc 2020. gada 7. augustā saņemtā Lietuvas pieprasījuma Padome 2020. gada 25. septembrī piešķīra Lietuvai finansiālo palīdzību aizdevuma veidā, kura maksimālais apmērs ir 602 310 000 EUR un maksimālais vidējais termiņš ir 15 gadi, lai papildinātu Lietuvas centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Lietuvai aizdevums bija jāizmanto tam, lai finansētu saīsināta darba laika shēmas un līdzīgus pasākumus, kas minēti Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1350 (2) 3. pantā.

(3)

Covid-19 uzliesmojums vēl aizvien imobilizē būtisku darbaspēka daļu Lietuvā. Tā rezultātā Lietuvā pēkšņi un būtiski pieauguši publiskie izdevumi, kas saistīti ar pasākumiem, kuri minēti Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1350 3. panta a) un b) punktā.

(4)

Covid-19 uzliesmojumam un ārkārtas pasākumiem, kurus Lietuva īstenoja 2020. un 2021. gadā, lai ierobežotu minēto slimības uzliesmojumu un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās sekas, bija un vēl aizvien ir dramatiska ietekme uz publiskajām finansēm. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada rudens prognozi bija sagaidāms, ka Lietuvas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 8,4 % un 47,2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tiek prognozēts, ka Lietuvas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds 2021. gadā būs attiecīgi 6,0 % un 50,7 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada ziemas starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Lietuvas IKP 2021. gadā palielināsies par 2,2 %.

(5)

Lietuva 2021. gada 11. martā lūdza Savienības papildu finansiālo palīdzību 354 950 000 EUR apmērā, lai turpinātu papildināt 2020. un 2021. gadā īstenotos valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģēt uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem. Tas jo īpaši attiecas uz 6.–8. apsvērumā izklāstītajiem pasākumiem.

(6)

Ar 2020. gadā grozīto (3)2016. gada 21. jūnija“Nodarbinātības likumu Nr. XII-2470”, kas minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1350 3. panta a) punktā, Lietuva ieviesa shēmu subsīdiju izmaksai darba devējiem, lai segtu aplēstās algas par katru nodarbināto, kurš atrodas dīkstāvē; minētā shēma ir atbalsts karantīnas un valsts ārkārtas situācijas laikā. Līdz 2021. gada 1. janvārim darba devējs varēja izvēlēties, vai izmantot subsīdijas, lai segtu 70 % no algas, taču, maksimums, 1,5 minimālo algu apmērā, vai 90 % no algas (100 % darbiniekiem vecumā no 60 gadiem), taču, maksimums, minimālās algas apmērā. No 2021. gada 1. janvāra darba devējs var saņemt subsīdijas, lai segtu 100 % no algas, taču, maksimums, 1,5 minimālo algu apmērā. Darba devējiem, kas ir piedalījušies shēmā, ir jāsaglabā vismaz 50 % no saviem darbiniekiem vismaz trīs mēnešus pēc darba samaksas subsīdiju shēmas beigām.

(7)

Saskaņā ar 2020. gadā grozīto 2016. gada 21. jūnija“Nodarbinātības likumu Nr. XII-2470”, kas minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1350 3. panta a) punktā, subsīdijas tika maksātas arī darba ņēmējiem, kuri atgriežas darbā no dīkstāves (4), uz laikposmu ne ilgāku kā seši mēneši pēc atgriešanās darbā. Subsīdijas maksimālais apjoms ir minimālā alga vai divkārša minimālā alga atkarībā no darba devēja veiktās saimnieciskās darbības, pirmajā un otrajā mēnesī pēc atgriešanās darbā izmaksāto subsīdiju summa varētu sasniegt 100 % no darbinieka algas, trešajā un ceturtajā mēnesī – varētu sasniegt 50 % un piektajā un sestajā mēnesī – varētu sasniegt 30 %. Minētās subsīdijas var uzskatīt par saīsināta darba laika shēmām līdzīgu pasākumu, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo to mērķis bija sniegt ienākumu atbalstu darba ņēmējiem un palīdzēt saglabāt esošās darba attiecības.

(8)

Iestādes ir ieviesušas arī pabalstus pašnodarbinātajiem, tostarp pašnodarbinātajiem, kuri veic lauksaimniecisku darbību lauksaimniecības uzņēmumā vai lauku saimniecībā, kas sastāv no vismaz četrām ekonomiskā lieluma vienībām, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1350 3. panta b) punktā. Minētais pasākums tika grozīts 2020. gadā (5). 2020. gadā minētā pabalsta summa bija 257 EUR un tika izmaksāta karantīnas un valsts ārkārtas situācijas laikā un nākamajos divos mēnešos. 2021. gadā pabalsta summa sasniedz 260 EUR, un to izmaksā karantīnas un valsts ārkārtas situācijas laikā un vienu mēnesi pēc tam. Pabalstus pašnodarbinātajiem var uzskatīt par saīsināta darba laika shēmām līdzīgu pasākumu, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo to mērķis ir aizsargāt pašnodarbinātos vai līdzīgu kategoriju darba ņēmējus no ienākumu samazināšanās vai zaudēšanas.

(9)

Lietuva atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Lietuva ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi kopš 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 1 101 607 198 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir saistīts ar to esošo valsts pasākumu pagarināšanu, kuri tieši attiecas uz saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas aptver ievērojamu Lietuvas uzņēmumu un darbaspēka daļu. Lietuva finansēja 144 347 198 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot Savienības fondus.

(10)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Lietuvu un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas ir tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas minēti Lietuvas 2021. gada 11. marta pieprasījumā.

(11)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Lietuvai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(12)

Lietuvai un Komisijai šis lēmums būtu jāņem vērā aizdevuma līgumā, kas minēts Regulas (ES) 2020/672 8. panta 2. punktā.

(13)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kuras var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(14)

Lietuvai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Lietuva ir īstenojusi minētos izdevumus.

(15)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Lietuvas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, kurus jau iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

1)

lēmuma 2. pantu groza šādi:

2)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu:

(1)

Pēc 2020. gada 6. augustā saņemtā Grieķijas lūguma Padome 2020. gada 25. septembrī piešķīra Grieķijai finansiālo palīdzību aizdevuma veidā, kura maksimālais apmērs ir 2 728 000 000 EUR un maksimālais vidējais termiņš ir 15 gadi, lai papildinātu Grieķijas valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Grieķijai aizdevums bija jāizmanto tam, lai finansētu saīsināta darba laika shēmas un līdzīgus pasākumus, kas minēti Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1346 (2) 3. pantā.

(3)

Covid-19 uzliesmojums vēl aizvien imobilizē būtisku darbaspēka daļu Grieķijā. Tā rezultātā Grieķijā pēkšņi un būtiski pieauguši publiskie izdevumi saistībā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1346 3. panta a) un b) punktā minētajiem pasākumiem.

(4)

Covid-19 uzliesmojumam un ārkārtas pasākumiem, kurus Grieķija īstenoja 2020. un 2021. gadā, lai ierobežotu slimības uzliesmojumu un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās sekas, bija un vēl aizvien ir dramatiska ietekme uz publiskajām finansēm. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada rudens prognozi bija sagaidāms, ka Grieķijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 6,9 % un 207,1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tiek prognozēts, ka Grieķijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds 2021. gadā samazināsies attiecīgi līdz 6,3 % un 200,7 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada ziemas starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Grieķijas IKP 2021. gadā palielināsies par 3,5 %.

(5)

Grieķija 2021. gada 9. martā lūdza Savienības papildu finansiālo palīdzību 2 537 000 000 EUR apmērā, lai turpinātu papildināt 2020. un 2021. gadā īstenotos valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģēt uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem. Tas jo īpaši attiecas uz 6. un 7. apsvērumā izklāstītajiem pasākumiem.

(6)

Konkrētāk, Grieķijas pieprasījums attiecas uz “2020. gada 14. marta tiesību aktu” (3), kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1346 3. panta a) punktā, ar kuru tika ieviests īpašs pabalsts privātā sektora darbiniekiem, kuru darba līgumi ir apturēti. Minētā pasākuma mērķis ir aizsargāt nodarbinātību uzņēmumos, kas pārtrauc darbību sabiedriskās kārtības dēļ vai kas pieder pie ekonomikas nozarēm, kuras smagi skāris Covid-19 uzliesmojums, un tas attiecas uz īpaša ikmēneša pabalsta 534 EUR apmērā piešķiršanu darbiniekiem, kuru darba līgumi ir apturēti. Dalībai shēmā ir paredzēts priekšnoteikums, proti, darba devējam ir jāsaglabā tāds pats darbinieku skaits (t. i., tieši tie paši darbinieki) uz laiku, kas vienāds ar darba līguma apturēšanas periodu. Pasākums ir pagarināts līdz 2021. gada 31. martam attiecībā uz parastā kārtībā nodarbinātiem darbiniekiem un līdz 2021. gada 31. oktobrim attiecībā uz sezonas darbiniekiem. Citi pagarinājumi nākamajos mēnešos var tikt piemēroti atbalsttiesīgām tautsaimniecības nozarēm, kuru skaits aizvien samazinās.

(7)

Iestādes papildus ieviesa valsts finansējumu to darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma segumam, kuri saņem 6. apsvērumā minēto īpašo pabalstu, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1346 3. panta b) punktā. Dalībai shēmā ir paredzēts priekšnoteikums, proti, darba devējam ir jāsaglabā tāds pats darbinieku skaits (t. i., tieši tie paši darbinieki) uz laiku, kas vienāds ar darba līguma apturēšanas periodu.

(8)

Grieķija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Grieķija ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi no 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 6 071 899 097 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir saistīts ar to spēkā esošo valsts pasākumu pagarināšanu, kuri ir tieši saistīti ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas aptver ievērojamu daļu uzņēmumu un darbaspēka Grieķijā. Grieķija plāno finansēt 806 899 097 EUR no palielinātās publisko izdevumu summas, izmantojot pati savu finansējumu.

(9)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Grieķiju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas minēti Grieķijas 2021. gada 9. marta pieprasījumā.

(10)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Grieķijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(11)

Grieķijai un Komisijai šis lēmums būtu jāņem vērā aizdevuma līgumā, kas minēts Regulas (ES) 2020/672 8. panta 2. punktā.

(12)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kuras var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(13)

Grieķijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Grieķija ir īstenojusi minētos izdevumus.

(14)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Grieķijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

1)

lēmuma 2. pantu groza šādi:

2)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

(1)

Pēc 2020. gada 6. augustā saņemtā Kipras lūguma Padome 2020. gada 25. septembrī piešķīra Kiprai finansiālo palīdzību aizdevuma veidā, kura maksimālais apmērs ir 479 070 000 EUR un maksimālais vidējais termiņš ir 15 gadi, lai papildinātu Kipras valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Kiprai aizdevums bija jāizmanto tam, lai finansētu saīsināta darba laika shēmas, līdzīgus pasākumus un ar veselību saistītus pasākumus, kas minēti Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1344 3. pantā (2).

(3)

Covid-19 uzliesmojums vēl aizvien imobilizē būtisku darbaspēka daļu Kiprā. Tā rezultātā Kiprā pēkšņi un būtiski pieauguši publiskie izdevumi saistībā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1344 3. panta a)–e), g) un h) punktā minētajiem pasākumiem.

(4)

Covid-19 uzliesmojumam un ārkārtas pasākumiem, kurus Kipra īstenoja 2020. un 2021. gadā, lai ierobežotu slimības uzliesmojumu un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās sekas, bija un vēl arvien ir dramatiska ietekme uz publiskajām finansēm. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada rudens prognozi bija sagaidāms, ka Kipras vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 6,1 % un 112,6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tiek prognozēts, ka Kipras vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds 2021. gadā samazināsies attiecīgi līdz 2,3 % un 108,2 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada ziemas starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Kipras IKP 2021. gadā palielināsies par 3,2 %.

(5)

Kipra 2021. gada 10. martā lūdza Savienības papildu finansiālo palīdzību 124 700 000 EUR apmērā, lai turpinātu papildināt 2020. un 2021. gadā īstenotos valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem. Tas jo īpaši attiecas uz 6. līdz 13. apsvērumā izklāstītajiem pasākumiem.

(6)

“Likums 27(I)/2020” (3), “Likums 49(I)/2020” (4), “Likums 140(I)/2020” (5) un “Likums 36(I)/2021” (6) bija pamats vairāku ikmēneša reglamentējošo administratīvo aktu (7) ieviešanai, kuros izklāstīti pasākumi Covid-19 uzliesmojuma seku novēršanai. Uz minēto likumu pamata iestādes ir ieviesušas “īpašā atvaļinājuma shēmu”, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1344 3. panta a) punktā, kas nodrošina algu kompensāciju vecākiem, kuri strādā privātajā sektorā un kuriem ir bērni līdz 15 gadu vecumam vai bērni jebkurā vecumā ar invaliditāti. Minēto īpašā atvaļinājuma shēmu var uzskatīt par saīsināta darba laika shēmai līdzīgu pasākumu, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tā nodrošina ienākumu atbalstu darba ņēmējiem un palīdz saglabāt darbvietas, novēršot to, ka vecāki, kuriem skolas slēgšanas laikā ir jārūpējas par saviem bērniem, pārtrauc darba attiecības. Pasākums sākotnēji bija spēkā laikposmā no 2020. gada februāra līdz 2020. gada jūnijam un pēc tam tika pagarināts uz laikposmu no 2021. gada janvāra līdz 2021. gada jūlijam.

(7)

Turklāt “Likums 27(I)/2020”, “Likums 49(I)/2020”, “Likums 140(I)/2020” un “Likums 36(I)/2021”, un vairāki ikmēneša reglamentējošie administratīvie akti (8) bija pamats “shēmai, ar ko atbalsta uzņēmumus, kuriem nācies pilnībā apturēt darbību”, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1344 3. panta b) punktā. Minētā shēma nodrošina algu kompensāciju 97 % to uzņēmumu darbinieku, kuri ir spiesti apturēt savu darbību, ar nosacījumu, ka tiek saglabātas darbvietas. Kompensācija sedz 60 % no darbinieka algas vai 60 % no darbinieka sociālās apdrošināšanas vienībām, kas nopelnītas 2018. gadā (2019. gadā par periodu no 2020. gada jūlija līdz augustam), atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Kompensācijas apmērs ir no, maksimums, 1 214 EUR līdz, minimums, 360 EUR mēnesī. Pasākums sākotnēji bija spēkā laikposmā no 2020. gada marta līdz 2020. gada augustam un pēc tam tika pagarināts uz laikposmu no 2020. gada septembra līdz 2021. gada jūlijam.

(8)

Turklāt “Likums 27(I)/2020”, “Likums 49(I)/2020”, “Likums 140(I)/2020” un “Likums 36(I)/2021”, un vairāki ikmēneša reglamentējošie administratīvie akti (9) bija pamats “shēmai, kas atbalsta uzņēmumus daļējai darbības apturēšanai”, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1344 3. panta b) punktā. Minētā shēma nodrošina algu kompensāciju to uzņēmumu darbiniekiem, kuru apgrozījums Covid-19 krīzes rezultātā ir samazinājies, ar nosacījumu, ka tiek saglabātas darbvietas. Kompensācija sedz 60 % no darbinieka algas vai 60 % no darbinieka sociālās apdrošināšanas vienībām, kas nopelnītas 2018. gadā, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Kompensācijas apmērs ir no, maksimums, 1 214 EUR līdz, minimums, 360 EUR mēnesī. Pasākums sākotnēji bija spēkā laikposmā no 2020. gada marta līdz 2020. gada jūnijam un pēc tam tika pagarināts uz laikposmu no 2021. gada janvāra līdz 2021. gada jūlijam.

(9)

“Likums 27(I)/2020”, “Likums 49(I)/2020”, “Likums 140(I)/2020” un “Likums 36(I)/2021”, un vairāki reglamentējošie administratīvie akti (10) bija pamats “īpašajai shēmai pašnodarbinātajiem”, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1344 3. panta c) punktā. Minētā shēma nodrošina kompensāciju pašnodarbinātajiem, kuri nevar veikt nekādu darbību saskaņā ar veselības ministra dekrētu vai Ministru padomes lēmumu. Pasākums sākotnēji bija spēkā laikposmā no 2020. gada marta līdz 2020. gada jūnijam un pēc tam tika pagarināts uz laikposmu no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada jūlijam.

(10)

“Likums 27(I)/2020”, “Likums 49(I)/2020”, “Likums 140(I)/2020” un “Likums 36(I)/2021”, un vairāki reglamentējošie administratīvie akti (11) bija pamats “īpašajai shēmai viesnīcu vienībām un tūristu mītnēm”, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1344 3. panta d) punktā. Minētā shēma nodrošina algu kompensāciju, lai atbalstītu darba ņēmējus viesnīcu nozarē un citos uzņēmumos, kuri nodrošina tūristu mītnes, ja to darba devējs ir pilnībā apturējis darbību vai tā apgrozījums ir samazinājies par vairāk nekā 40 %. Nosacījums dalībai shēmā ir darbvietu saglabāšana. Pasākums sākotnēji bija spēkā laikposmā no 2020. gada jūnija līdz 2020. gada oktobrim un pēc tam tika pagarināts uz laikposmu no 2020. gada novembra līdz 2021. gada jūlijam.

(11)

“Likums 27(I)/2020”, “Likums 49(I)/2020”, “Likums 140(I)/2020” un “Likums 36(I)/2021”, un vairāki reglamentējošie administratīvie akti (12) bija pamats “īpašajai shēmai, lai atbalstītu uzņēmumus, kas saistīti ar tūrisma nozari vai ko ietekmē tūrisms, vai kas saistīti ar uzņēmumiem, uz kuriem attiecas obligāta pilnīga apturēšana”, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1344 3. panta e) punktā. Minētā shēma nodrošina algu kompensāciju darba ņēmējiem viesnīcu nozarē un citos uzņēmumos, kuri nodrošina tūristu mītnes un kuri ir pilnībā apturējuši darbību vai kuru apgrozījums ir samazinājies par vairāk nekā 40 % (atšķirībā no sākotnējā shēmā paredzētajiem 55 %), ar nosacījumu, ka tiek saglabātas darbvietas. Pasākums sākotnēji bija spēkā laikposmā no 2020. gada jūnija līdz 2020. gada augustam un tika pagarināts un grozīts uz laikposmu no 2020. gada septembra līdz 2021. gada jūlijam.

(12)

Turklāt ar “subsidēšanas shēmu”, kas paredzēta “Papildu budžetā, Valsts atbalsta pasākumu pagaidu satvarā ekonomikas atbalstam pašreizējā Covid-19 situācijā”, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1344 3. panta g) punktā, ieviesa subsīdijas ļoti maziem un maziem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem, kas nodarbina līdz 50 darbiniekiem. Ir pieprasīta tikai tā izdevumu daļa, kas saistīta ar atbalstu pašnodarbinātajiem un vienas personas uzņēmumiem. Minētās subsīdijas nodrošina vienreizēju dotāciju mazo uzņēmumu un pašnodarbināto personu darbības izdevumu segšanai. Vienreizējo dotāciju summas dažādām uzņēmumu kategorijām ir pārskatītas, pamatojoties uz darbinieku skaitu. Turklāt ir panākta vienošanās par dotācijām uzņēmumiem, kuri kopš 2020. gada marta ir apturējuši savu darbību, 10 000 EUR apmērā līdz deviņiem darbiniekiem un 15 000 EUR apmērā vairāk nekā deviņiem darbiniekiem. Subsidēšanas shēmu var uzskatīt par saīsināta darba laika shēmai līdzīgu pasākumu, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tās mērķis ir aizsargāt pašnodarbinātos vai līdzīgu kategoriju darba ņēmējus no ienākumu samazināšanās vai zaudēšanas. Pasākums sākotnēji bija spēkā laikposmā no 2020. gada aprīļa līdz 2020. gada maijam un tika pagarināts un grozīts līdz 2020. gada novembrim.

(13)

Tāpat Kipra vēl pagarināja ar veselību saistītu pasākumu reaģēšanai uz Covid-19 krīzi, kā paredzēts “Likumā 27(I)/2020”, “Likumā 49(I)/2020”, “Likumā 140(I)/2020” un “Likums 36(I)/2021”, un reglamentējošajos administratīvajos aktos (13). Konkrēti, Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1344 3. panta h) punktā minētā “slimības pabalsta shēma” nodrošina algu kompensāciju privātā sektora darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, ar nosacījumu, ka viņi ir vai nu klasificēti kā neaizsargātas personas saskaņā ar Veselības ministrijas publicētu sarakstu, un iestādes viņus ir ievietojušas karantīnā, vai viņi ir inficēti ar Covid-19. Pasākums sākotnēji bija spēkā laikposmā no 2020. gada marta līdz 2020. gada jūnijam un tika pagarināts uz laikposmu no 2020. gada novembra līdz 2021. gada jūlijam.

(14)

Kipra atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Kipra ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi kopš 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 742 040 000 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir saistīts ar to spēkā esošo valsts pasākumu pagarināšanu, kuri ir tieši saistīti ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas aptver ievērojamu daļu uzņēmumu un darbaspēka Kiprā. Kipra plāno finansēt 138 270 000 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot Savienības fondus.

(15)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Kipru un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā arī ar attiecīgo ar veselību saistīto pasākumu ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma sakarā, kas minēti Kipras 2021. gada 10. marta pieprasījumā.

(16)

Ar veselību saistītais pasākums, kas minēts Kipras 2021. gada 10. marta pieprasījumā un 13. apsvērumā, atbilst 440 000 EUR.

(17)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Kiprai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(18)

Kiprai un Komisijai šis lēmums būtu jāņem vērā aizdevuma līgumā, kas minēts Regulas (ES) 2020/672 8. panta 2. punktā.

(19)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(20)

Kiprai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Kipra ir īstenojusi minētos izdevumus.

(21)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Kipras esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

1)

lēmuma 2. pantu groza šādi:

2)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu:

(1)

Pēc 2020. gada 7. augustā saņemtā Beļģijas lūguma Padome 2020. gada 25. septembrī piešķīra Beļģijai finansiālo palīdzību aizdevuma veidā, kura maksimālais apmērs ir 7 803 380 000 EUR un maksimālais vidējais termiņš ir 15 gadi, lai papildinātu Beļģijas valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Beļģijai aizdevums bija jāizmanto tam, lai finansētu saīsināta darba laika shēmas, līdzīgus pasākumus un ar veselību saistītus pasākumus, kas minēti Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1342 (2) 3. pantā.

(3)

Covid-19 uzliesmojums vēl aizvien imobilizē būtisku darbaspēka daļu Beļģijā. Tā rezultātā Beļģijā pēkšņi un būtiksi pieauguši publiskie izdevumi saistībā ar jaunu pasākumi, proti, jaunu atbalsta shēmu par labu maziem uzņēmumiem Briseles galvaspilsētas reģionā, un citiem spēkā esošiem reģionāliem pasākumiem, no kuriem daži tika pagarināti un kuri minēti Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1342 3. panta d) punkta i)–iv) apakšpunktā.

(4)

Covid-19 uzliesmojumam un ārkārtas pasākumiem, kurus Beļģija īstenoja 2020. un 2021. gadā, lai ierobežotu slimības uzliesmojumu un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās sekas, bija un vēl aizvien ir dramatiska ietekme uz publiskajām finansēm. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada rudens prognozi bija sagaidāms, ka Beļģijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 11,2 % un 117,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tiek prognozēts, ka Beļģijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds 2021. gadā būs attiecīgi 7,1 % un 117,8 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada ziemas starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Beļģijas IKP 2021. gadā palielināsies par 3,9 %.

(5)

Beļģija 2021. gada 11. martā lūdza Savienības papildu finansiālo palīdzību 394 150 000 EUR apmērā, lai turpinātu papildināt 2020. un 2021. gadā īstenotos valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģēt uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem. Tas jo īpaši attiecas uz 6. un 7. apsvērumā izklāstītajiem pasākumiem.

(6)

Tas attiecas uz lūgumu par atbalstu, lai pagarinātu Briseles galvaspilsētas reģiona, Flandrijas reģiona un Flāmu kopienas, Valonijas reģiona un franciski runājošās kopienas šādas esošās reģionālās un kopienas ienākumu atbalsta shēmas, kas minētas Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1342 3. panta d) punkta i)–iv) apakšpunktā:

“Arrêté du Gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale de pouvoirs spéciaux n°2020/019 du 23 avril 2020/Bijzondere machtenbesluit van de Brusselse Hoofdstedelijke Regering nr. 2020/019 van 23 april 2020  (3) ”;

“Arrêté du Gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale de pouvoirs spéciaux n°2020/030 du 28 mai 2020/Bijzondere machtenbesluit nr. 2020/030 van de Brusselse Hoofdstedelijke Regering van 28 mei 2020  (4) ”, kas pagarināta ar “Arrêté du Gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale du 15 octobre 2020 relatif à une aide aux secteurs de l’événementiel, du monde de la nuit, du tourisme et de la culture dans le cadre de la crise sanitaire du COVID-19/Besluit van de Brusselse Hoofdstedelijke Regering van 15 oktober 2020 betreffende steun aan de evenementen-, uitgaans-, toeristische en culturele sector in het kader van de gezondheidscrisis COVID-19” un “Arrêté du Gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale du 12 novembre 2020 relatif à une aide aux entreprises débits de boissons et restaurants dans le cadre de la crise sanitaire du COVID-19/Besluit van de Brusselse Hoofdstedelijke Regering van 12 november 2020 betreffende steun aan de eet- en drankgelegenhedenondernemingen in het kader van de gezondheidscrisis COVID-19”. Saskaņā ar divām pagarinātajām shēmām tiek piešķirta kompensācijas prēmija pašnodarbinātajiem un vienas personas sabiedrībām nozarēs, kas Covid-19 krīzes dēļ bija jāslēdz;

“Notification de la réunion du conseil des ministres du gouvernement de la région de Bruxelles-Capitale du jeudi 14 mai 2020/Betekening van de vergadering van de Ministerraad van de Brusselse Hoofdstedelijke Regering van donderdag 14 mei 2020 ”, kas transponēta ar “Arrêté du Gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale du 24 juillet 2020 instaurant une aide exceptionnelle pour les travailleurs intermittents de la culture/Besluit van de Brusselse Hoofdstedelijke Regering van 24 juli 2020 houdende invoering van uitzonderlijke steun voor de cultuurwerkers”  (5);

“Besluit van de Vlaamse Regering van 20 maart 2020 ”  (6);

“Besluit van de Vlaamse Regering van 10 april 2020 ”  (7);

“Besluit van de Vlaamse Regering van 12 juni 2020 ”  (8), kurā paredzēta “atbalsta prēmija”, lai pieškirtu atbalstu uzņēmumiem, kuri darbojas, taču kuru apgrozījums ir samazinājies vismaz par 60 %, vai kuriem nācās pārtraukt darbību federālo drošuma un drošības pasākumu dēļ; “Besluit van de Vlaamse Regering van 7 augustus 2020 ”  (9), “Besluit van de Vlaamse Regering van 23 oktober 2020 ”  (10) un “Besluit van de Vlaamse Regering van 13 november 2020 ”  (11).

Saskaņā ar tijiem minētajiem Flandrijas valdības lēmumiem attiecībā uz shēmām, ko attiecīgi dēvē arī par “Flandrijas aizsardzības mehānismu Nr. 1, 2 un 3”, ar kuriem groza dažus no iepriekš minētajiem lēmumiem, tiek piešķirts atbalsts uzņēmumiem, kuri darbojas, taču kuru apgrozījums ir samazinājies vismaz par 60 %, vai kuriem nācās pārtraukt darbību federālo drošuma un drošības pasākumu dēļ;

“Arrêté du Gouvernement de la Communauté française de pouvoirs spéciaux n°4 du 23 avril 2020 ”  (12), “ Arrêté du Gouvernement de la Communauté française du 7 avril 2020 ”  (13); “Arrêté ministériel du 8 avril 2020 portant exécution de l’arrêté du Gouvernement wallon du 20 mars 2020 ”  (14); “ Arrêté du Gouvernement wallon du 19 juin 2020 ”  (15);

Iepriekš minētie pasākumi attiecas uz shēmām, ar kurām sniedz ienākumu atbalstu pašnodarbinātajiem, vienas personas sabiedrībām un citu veidu darba ņēmējiem, kas nav tiesīgi saņemt cita veida ienākumu atbalstu. Jo īpaši kompensācijas prēmija uzņēmumiem un uzņēmējiem Briseles galvaspilsētas reģionā, traucējumu, kompensācijas un atbalsta prēmija Flandrijas reģionā un Flāmu kopienā un kompensācijas prēmija par uzņēmuma slēgšanu Valonijas reģionā sniedz vispārēju vienreizēju atbalstu uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem, kam bija jāpārtrauc darbība Covid-19 dēļ vai kas saskārās ar ievērojamu apgrozījuma samazināšanos.

Ja pasākumi ir paredzēti plašākam saņēmēju lokam, ir pieprasītas tikai summas izdevumiem, kas saistīti ar atbalstu pašnodarbinātajiem un vienas personas sabiedrībām. Citi pasākumi (kompensācijas prēmija periodiska darba veicējiem Briseles galvaspilsētas reģionā, bērnudārzu subsīdija un subsīdijas kultūras darbiniekiem franču kopienā, apmācības pasākumi Valonijas reģionā un kultūras darbinieku un pašnodarbināto subsīdija) ir vērsti uz pašnodarbinātajiem un darba ņēmējiem, kuri nekvalificējas pagaidu bezdarba shēmai konkrētās nozarēs (kultūras un aprūpes nozare, apmācības pasākumi).

(7)

Atbalsts tiek lūgts arī jaunam pasākumam Briseles galvaspilsētas reģionā. Tas attiecas uz “Arrêté du Gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale du 3 décembre 2020 concernant l’octroi d’une subvention de 1 625 000,00 EUR à la SA Brusoc dans le cadre de l’octroi de micro-crédits de trésorerie pour les indépendants et les micro-entreprises en raison de la crise sanitaire du COVID-19/Besluit van de Brusselse Hoofdstedelijke Regering van 3 december 2020 betreffende de toekenning van micro-kaskredieten voor zelfstandigen en zko’s”. Konkrētāk – ar pasākumu tiek sniegti mikrokredīti uzņēmējiem un vienas personas sabiedrībām Briseles galvaspilsētas reģionā. Ir pieprasīta tikai tā publisko izdevumu daļa, kura saistīta ar gaidāmajiem zaudējumiem, kas radīsies no aizdevumiem. Pieprasītā izdevumu summa attiecas tikai uz atbalstu, kas paredzēts pašnodarbinātajiem un vienas personas sabiedrībām.

(8)

Beļģija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Beļģija ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi kopš 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 10 103 933 459 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas saistīts gan ar jauniem pasākumiem, gan ar esošiem pasākumiem, kas tieši attiecas uz saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, no kuriem daži ir pagarināti, un kas aptver ievērojamu Beļģijas uzņēmumu un darbaspēka daļu. Beļģija plāno finansēt 1 906 403 459 EUR no palielinātās publisko izdevumu summas, izmantojot pati savu finansējumu.

(9)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Beļģiju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas ir tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas minēti Beļģijas 2021. gada 11. marta pieprasījumā.

(10)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Beļģijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(11)

Beļģijai un Komisijai šis lēmums būtu jāņem vērā aizdevuma līgumā, kas minēts Regulas (ES) 2020/672 8. panta 2. punktā.

(12)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kuras var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(13)

Beļģijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Beļģija ir īstenojusi minētos izdevumus.

(14)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Beļģijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, kurus jau iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

1)

lēmuma 2. pantu groza šādi:

2)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu:

(1)

Lai nepieļautu Phyllosticta citricarpa (McAlpine) Van der Aa ievešanu un izplatīšanos Savienības teritorijā, ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/715 (2) ir noteikti pasākumi, kas veicami attiecībā uz Argentīnas, Brazīlijas, Dienvidāfrikas vai Urugvajas izcelsmes Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf. un to hibrīdu augļiem, izņemot Citrus aurantium L. un Citrus latifolia Tanaka augļus (“norādītie augļi”).

(2)

2020. gadā dalībvalstis, balstoties uz veiktajām importa pārbaudēm, ziņoja par 90 gadījumiem, kad kaitīgais organisms Phyllosticta citricarpa konstatēts uz Argentīnas izcelsmes Citrus limon (L.) N. Burm.f. un Citrus sinensis (L.) Osbeck augļiem. Šāds nepieredzēti liels neatbilstību skaits raisa šaubas par Argentīnas eksporta sertifikācijas sistēmas uzticamību.

(3)

Tā rezultātā tika pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1199 (3), kas līdz 2021. gada 30. aprīlim aizliedza Savienības teritorijā ievest Argentīnas izcelsmes Citrus limon (L.) N. Burm.f. un Citrus sinensis (L.) Osbeck.

(4)

Argentīna 2021. gada februārī īstenotās revīzijas laikā Komisijai sniedza detalizētu informāciju par iemesliem, kāpēc 2020. gada eksporta sezonas laikā tās citrusaugļu eksporta sertifikācijas sistēma darbojās neapmierinoši, un par darbībām, kas tiek veiktas, lai 2021. gada veģetācijas un eksporta sezonas vajadzībām to stiprinātu.

(5)

Ņemot vērā, ka Argentīna ir veikusi darbības, lai stiprinātu savu sistēmu, par ko tika paziņots revīzijas laikā, pagaidu aizliegums Savienības teritorijā ievest Argentīnas izcelsmes Citrus limon (L.) N. Burm.f. un Citrus sinensis (L.) Osbeck nebūtu jāpagarina. Vienlaikus Argentīna vēl nav pilnībā īstenojusi visas minētās darbības visas veģetācijas un eksporta sezonas laikā, tāpēc attiecībā uz turpmākām sezonām tās varētu pārskatīt, un vēl nevar pilnībā novērtēt risku, vai ar Argentīnas izcelsmes norādītajiem augļiem Savienības teritorijā varētu tikt ievests Phyllosticta citricarpa. Attiecīgi būtu jānosaka detalizēti un uz riska analīzi balstīti pasākumi Argentīnas izcelsmes norādīto augļu ievešanai Savienības teritorijā.

(6)

Šādiem pasākumiem būtu jāietver prasība reģistrēt Argentīnas audzēšanas laukus un tajos esošās ražošanas vienības, kur norādītie augļi tiek ražoti, piešķirt šiem audzēšanas laukiem un ražošanas vienībām unikālus identifikācijas kodus (“izsekojamības kodi”), veikt oficiālās pārbaudes, lai apstiprinātu Phyllosticta citricarpa neesību šajos audzēšanas laukos un ražošanas vienībās, veikt intensīvāku paraugu ņemšanu un iepriekš paziņot apstiprināto audzēšanas lauku un to ražošanas vienību sarakstu, lai nodrošinātu izsekojamību.

(7)

Lemjot par šādiem pasākumiem, vajadzētu ņemt vērā to oficiālo kontroļu rezultātus, kas attiecīgā gada eksporta sezonas laikā sūtījumiem veiktas Savienībā ievešanas punktos, un norādītos augļus ievest Savienības teritorijā būtu jāatļauj tikai tad, ja to izcelsme ir ražošanas vienībā, kur šo oficiālo kontroļu laikā kaitīgais organisms Phyllosticta citricarpa nav konstatēts. Šāds pasākums būs saskaņā ar Argentīnas iedibināto praksi, proti, Argentīna ir oficiāli informējusi Komisiju, ka tā aptur visas ražošanas vienības, kurās uz norādītajiem augļiem ir apstiprināta Phyllosticta citricarpa klātbūtne, pamatojoties uz Savienībā ievešanas punktos veiktajām kontrolēm.

(8)

Šādu pasākumu vajadzībām būtu jāņem vērā arī izmeklēšanas rezultāti, ko Argentīna veikusi apstiprinātās ražošanas vienībās, kuras atrodas tajā pašā audzēšanas laukā, kur atrodas ražošanas vienība, kurā Phyllosticta citricarpa klātbūtne ir apstiprināta pārbaudēs, ko Argentīna veikusi iepakošanas iekārtās, kā arī pirms eksporta un tādu oficiālo kontroļu laikā, ko sūtījumiem veic Savienībā ievešanas punktos. Tādu norādīto augļu ievešana Savienības teritorijā, kuru izcelsme ir šādās ražošanas vienībās, būtu jāatļauj tikai pēc tam, kad ir pabeigta minētā izmeklēšana un Phyllosticta citricarpa nav konstatēts. Šādi pasākumi būs saskaņā ar Argentīnas iedibināto praksi, proti, Argentīna Komisijai ir oficiāli paziņojusi, ka tā profilaktiski pārtrauc eksportēt uz Savienību norādītos augļus, kuru izcelsme ir ražošanas vienībās, kas atrodas tajā pašā audzēšanas laukā, kurā atrodas ražošanas vienība, kur, pamatojoties uz pārbaudēm, kuras veiktas iepakošanas iekārtās un pirms eksporta un pamatojoties uz Savienībā ievešanas punktos veiktajām oficiālajām kontrolēm, ir apstiprināta Phyllosticta citricarpa klātbūtne uz norādītajiem augļiem, un ka tā šajās ražošanas vienībās veic izmeklēšanu un eksportu no šīm ražošanas vienībām ļauj atsākt tikai pēc tam, kad ir apstiprināta Phyllosticta citricarpa neesība.

(9)

Pasākumos būtu arī jāņem vērā Argentīnā veikto pārbaužu rezultāti un to oficiālo kontroļu rezultāti, kas iepriekšējās veģetācijas un eksporta sezonas laikā sūtījumiem veiktas Savienībā ievešanas punktos, un būtu jāatļauj Savienības teritorijā ievest norādītos augļus, kā izcelsme ir tajās ražošanas vienībās, kurās iepriekšējās veģetācijas un eksporta sezonas laikā Phyllosticta citricarpa nav konstatēts. Ņemot vērā, ka Argentīna ir oficiāli informējusi Komisiju, ka tā aptur ražošanas vienību gadījumos, kad iepriekšējās veģetācijas un eksporta sezonas laikā uz norādītajiem augļiem, kuru izcelsme ir attiecīgajā vienībā, Savienībā ievešanas punktos veiktajās kontrolēs ir konstatēta Phyllosticta citricarpa klātbūtne, ir paredzams, ka šādi pasākumi būs iedarbīgi.

(10)

Lai identificētu norādīto inficēto augļu izcelsmes vietu, dalībvalstīm paziņojumā par attiecīgajām neatbilstībām būtu jānorāda ražošanas vienības izsekojamības kods.

(11)

Lai Argentīnas kompetentās iestādes un profesionālie operatori varētu pielāgoties jaunajām prasībām, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. maija.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

5.a pantu groza šādi:

b)

iekļauj šādu 5.b pantu:

c)

6. pantam pievieno šādu punktu:

d)

19. pantam pievieno šādu punktu:

“Ja Argentīnas izcelsmes norādītie augļi neatbilst 5.b panta prasībām, dalībvalstis paziņojumā par neatbilstībām norāda attiecīgās ražošanas vienības izsekojamības kodu, kas minēts 5.b panta 1. punkta b) apakšpunktā.”

(1)

Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (“Aģentūra”) tika izveidota ar Komisijas Lēmumu C(2013) 9048 nolūkā veikt uzdevumus saistībā ar Savienības programmu īstenošanu progresīvās pētniecības jomā, ietverot jo īpaši Savienības vispārējā budžetā iekļauto apropriāciju īstenošanu (4).

(2)

Aģentūra savas administratīvās un operatīvās darbības ietvaros var veikt administratīvas izmeklēšanas, pirmsdisciplināras, disciplināras un atstādināšanas procedūras saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (“Civildienesta noteikumi”) (5), kā arī saskaņā ar īstenošanas noteikumiem par administratīvo izmeklēšanu un disciplināro procedūru izpildi. Vajadzības gadījumā Aģentūra var veikt iepriekšējas darbības saistībā ar potenciāliem krāpšanas un pārkāpumu gadījumiem un var paziņot par lietām Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF).

(3)

Aģentūras darbiniekiem ir pienākums ziņot par apgalvojumiem, kas attiecas uz potenciāli nelikumīgām darbībām, tostarp krāpšanu, korupciju un pētniecības pārkāpumiem, kuri kaitē Savienības interesēm, un izvērtēt šādus apgalvojumus. Darbiniekiem ir arī pienākums ziņot par rīcību, kura saistīta ar profesionālo pienākumu izpildi un kuras rezultātā var ievērojami tikt pārkāptas Savienības ierēdņu saistības. To regulē iekšējie noteikumi vai politika attiecībā uz trauksmes celšanu.

(4)

Aģentūra ir izstrādājusi politiku, lai novērstu, kā arī efektīvi risinātu faktiskus vai potenciālus aizskaršanas vai seksuālas uzmākšanās darbavietā gadījumus, kā paredzēts atbilstoši Civildienesta noteikumiem pieņemtajos īstenošanas noteikumos, ar ko izveido neformālu procedūru, saskaņā ar kuru persona, kas, iespējams, ir cietusi no aizskaršanas/uzmākšanās, var sazināties ar Aģentūras konfidenciālajiem konsultantiem.

(5)

Aģentūra var veikt arī iekšēju (IT) drošības izmeklēšanu un izmeklēt iespējamus drošības noteikumu par Eiropas Savienības klasificētas informācijas aizsardzību pārkāpumus.

(6)

Tiek veiktas Aģentūras darbību iekšējas un ārējas revīzijas, ko cita starpā veic Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests un Eiropas Revīzijas palāta.

(7)

Aģentūra var izskatīt Eiropas Prokuratūras (EPPO) pieprasījumus, pieprasījumus par piekļuvi Aģentūras darbinieku medicīniskajām kartēm, veikt izmeklēšanas, ko saskaņā ar Regulas 45. panta 2. punktu izpilda datu aizsardzības speciālists.

(8)

Saistībā ar administratīvajām izmeklēšanām, revīzijām, pārbaudēm un pieprasījumiem Aģentūra sadarbojas ar citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

(9)

Aģentūra var sadarboties ar trešo valstu valsts iestādēm un starptautiskām organizācijām pēc to pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas.

(10)

Aģentūra var sadarboties arī ar ES dalībvalstu publiskajām iestādēm pēc to pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas.

(11)

Uz Aģentūru var attiekties sūdzību vai apgalvojumu izskatīšana, tiesvedība vai pārbaudes pēc trauksmes cēlēju, trešo personu vai Eiropas Ombuda ierosinājuma.

(12)

Aģentūra var iesaistīties lietās, ko izskata Eiropas Savienības Tiesa, nododot lietu Tiesai vai Tiesā aizstāvot apstrīdētus Aģentūras lēmumus, vai iestājoties lietās, kas attiecas uz tās pienākumiem. Šajā kontekstā Aģentūrai var būt jāievēro to persondatu konfidencialitāte, kas ietverti dokumentos, kurus iesniegušas puses vai personas, kas iestājušās lietā.

(13)

Saistībā ar savām darbībām Aģentūra apstrādā vairāku kategoriju persondatus, tostarp fizisku personu identifikācijas datus, kontaktinformāciju, informāciju par amatiem un amata pienākumiem, par privātu un profesionālu rīcību un sniegumu un finanšu datus, kā arī dažos īpašos gadījumos sensitīvus datus (piemēram, veselības datus). Persondati ietver ticamus faktiskos datus un nepārbaudītus novērtējuma datus.

Ticami dati ir objektīvi faktiskie dati, piemēram, identifikācijas dati, kontaktinformācija, profesionālie dati, administratīvie dati, ar elektroniskajiem sakariem saistīti metadati un datplūsmas dati.

Nepārbaudīti dati ir subjektīvi dati, kas ietver, piemēram, situāciju un apstākļu aprakstu un novērtējumu, atzinumus, ar datu subjektiem saistītus novērojumus, datu subjektu uzvedības un snieguma novērtējumu un pamatojumu individuāliem lēmumiem, kas saistīti vai ierosināti saistībā ar tās procedūras vai darbības priekšmetu, ko Aģentūra veic saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu.

Novērtējumus, novērojumus un atzinumus uzskata par persondatiem Regulas 3. panta 1. punkta izpratnē.

(14)

Tāpēc saskaņā ar Regulu Aģentūrai ir pienākums sniegt datu subjektiem informāciju par apstrādes darbībām un ievērot viņu kā datu subjektu tiesības.

(15)

Aģentūrai ir pienākums, ciktāl iespējams, ievērot datu subjektu pamattiesības, jo īpaši tiesības uz informāciju, piekļuvi datiem, to labošanu un dzēšanu, apstrādes ierobežošanu, datu subjekta tiesības tikt informētam par persondatu aizsardzības pārkāpumiem un tiesības uz sakaru konfidencialitāti, kā noteikts Regulā. Tomēr Aģentūrai var arī nākties ierobežot datu subjektu tiesības un pienākumus, lai aizsargātu savas darbības un citu personu pamattiesības un brīvības.

(16)

Šajā nolūkā Regulas 25. panta 1. un 5. punktā ir paredzēta iespēja, ka zināmos apstākļos Aģentūra var ierobežot Regulas 14.–22. panta, 35. un 36. panta piemērošanu, kā arī 4. panta piemērošanu, ciktāl tā noteikumi atbilst 14.–20. pantā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, ierobežojumus pamatojot iekšējos noteikumos, ko pieņem Aģentūras augstākās vadības līmenī un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien tie nav paredzēti tiesību aktos, kas pieņemti, pamatojoties uz Līgumiem.

(17)

Ierobežojumi var attiekties uz dažādām datu subjektu tiesībām, tostarp tiesībām uz informāciju, piekļuvi datiem, to labošanu un dzēšanu, apstrādes ierobežošanu, datu subjekta tiesībām tikt informētam par persondatu aizsardzības pārkāpumiem un tiesībām uz sakaru konfidencialitāti, kā noteikts Regulā.

(18)

Aģentūrai var nākties saskaņot šīs tiesības ar administratīvo izmeklēšanu, revīziju, pārbaužu un tiesvedības mērķiem. Var nākties arī līdzsvarot viena datu subjekta tiesības ar citu datu subjektu pamattiesībām un brīvībām.

(19)

Aģentūrai, piemēram, var būt jāierobežo informācija, ko tā sniedz datu subjektam par viņa persondatu apstrādi administratīvās izmeklēšanas sākotnējā novērtējuma posmā vai izmeklēšanas laikā, pirms lietas iespējamas noraidīšanas vai pirmsdisciplināro procedūru posmā. Noteiktos gadījumos šādas informācijas sniegšana var būtiski ietekmēt Aģentūras spēju veikt efektīvu izmeklēšanu, ja, piemēram, pastāv risks, ka iesaistītā persona var iznīcināt pierādījumus vai sazināties ar potenciāliem lieciniekiem, pirms viņi ir nopratināti. Aģentūrai var būt arī nepieciešams aizsargāt liecinieku, kā arī citu iesaistīto personu tiesības un brīvības.

(20)

Aģentūrai var būt nepieciešams aizsargāt tāda liecinieka, informatora vai trauksmes cēlēja anonimitāti, kurš lūdzis nenorādīt viņa identitāti. Tādā gadījumā Aģentūra var nolemt ierobežot piekļuvi šo personu vai aizdomās turētās personas identitātes datiem, paziņojumiem un citiem persondatiem, lai aizsargātu viņu tiesības un brīvības.

(21)

Aģentūrai var būt nepieciešams aizsargāt konfidenciālu informāciju par darbinieku, kas ir sazinājies ar Aģentūras konfidenciālajiem konsultantiem aizskaršanas/uzmākšanās procedūras kontekstā. Tādā gadījumā Aģentūrai var būt nepieciešams ierobežot piekļuvi iespējamā cietušā, iespējamā vainīgā un citu iesaistīto personu identitātes datiem, paziņojumiem un citiem persondatiem, lai aizsargātu visu iesaistīto personu tiesības un brīvības.

(22)

Attiecībā uz atlases un darbā pieņemšanas procedūrām, personāla novērtēšanu un publiskā iepirkuma procedūrām tiesības uz piekļuvi, labošanu, dzēšanu un ierobežošanu var īstenot tikai konkrētos laikposmos un saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgajās procedūrās, lai aizsargātu citu datu subjektu tiesības un ievērotu vienlīdzīgas attieksmes un apspriežu slepenības principu.

(23)

Aģentūra var arī ierobežot personu piekļuvi viņu veselības datiem, piemēram, psiholoģiska vai psihiatriska rakstura datiem, ņemot vērā šo datu iespējamo sensitivitāti, un Komisijas medicīniskās aprūpes dienests var piešķirt datu subjektiem tikai netiešu piekļuvi ar sava ārsta starpniecību. Datu subjekts var izmantot tiesības labot Komisijas medicīniskās aprūpes dienesta novērtējumus vai atzinumus, iesniedzot komentārus vai paša izvēlēta ārsta ziņojumu.

(24)

Aģentūra, ko pārstāv tās direktors, darbojas kā datu pārzinis neatkarīgi no tā, vai Aģentūras iekšienē pārziņa funkcijas atbilstoši operatīvajai atbildībai par konkrētām persondatu apstrādes operācijām ir deleģētas kompetentiem deleģētiem datu pārziņiem.

(25)

Persondati tiek droši glabāti elektroniskā vidē atbilstoši Komisijas Lēmumam (ES, Euratom) 2017/46 (6) par komunikācijas un informācijas sistēmu drošību Eiropas Komisijā vai papīra formātā, nepieļaujot nelikumīgu piekļuvi datiem vai to nosūtīšanu personām, kam nav vajadzības pēc informācijas. Apstrādātos persondatus glabā ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos datus apstrādā, un tik ilgi, cik norādīts paziņojumos par datu aizsardzību un Aģentūras reģistros.

(26)

Aģentūra ierobežojumus piemēro tikai tad, ja ar tiem tiek ievērota pamattiesību un brīvību būtība un ja tie ir obligāti nepieciešami un samērīgi demokrātiskā sabiedrībā. Aģentūra norāda un izskaidro iemeslus, kas ir ierobežojumu pamatā, un attiecīgi informē datu subjektus par šiem iemesliem un viņu tiesībām iesniegt sūdzību EDAU, kā paredzēts regulas 25. panta 6. punktā.

(27)

Piemērojot pārskatatbildības principu, Aģentūra reģistrē ierobežojumu piemērošanas gadījumus.

(28)

Saistībā ar saviem uzdevumiem apstrādājot ar citām organizācijām kopīgotus persondatus, Aģentūra un šīs organizācijas savstarpēji apspriežas par iespējamo pamatojumu ierobežojumu noteikšanai un par ierobežojumu nepieciešamību un samērīgumu, izņemot gadījumus, kad tas apdraudētu Aģentūras darbības.

(29)

Tādējādi šos iekšējos noteikumus piemēro visām Aģentūras veiktajām persondatu apstrādes darbībām šādiem nolūkiem: veicot administratīvas izmeklēšanas, izskatot disciplinārlietas, veicot iepriekšējas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par ko ziņots OLAF, iesaistoties Eiropas Prokuratūras (EPPO) veiktās izmeklēšanās, izskatot trauksmes celšanas gadījumus, risinot (formālas un neformālas) procedūras aizskaršanas/uzmākšanās gadījumos, izskatot iekšējas un ārējas sūdzības, datu subjektu pieprasījumus par piekļuvi savām medicīniskajām kartēm vai to labošanu, datu aizsardzības speciālistam veicot izmeklēšanu saskaņā ar Regulas 45. panta 2. punktu, veicot (IT) drošības izmeklēšanas iekšēji vai ar ārēju iesaisti (piemēram, CERT-EU), veicot revīzijas, iesaistoties lietās, ko izskata Eiropas Savienības Tiesa vai valstu publiskās iestādes, veicot atlases un darbā pieņemšanas procedūras, darbinieku novērtēšanu un publisko iepirkumu, kā minēts iepriekš.

(30)

Iekšējos noteikumus piemēro apstrādes darbībām, ko veic pirms iepriekš minēto procedūru sākšanas, šo procedūru laikā un šo procedūru rezultātu pārraudzības gaitā. Tiem būtu jāattiecas arī uz palīdzību un sadarbību, ko Aģentūra ārpus administratīvās izmeklēšanas sniedz citām ES iestādēm, valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām.

(31)

Saskaņā ar Regulas 25. panta 8. punktu Aģentūra var atlikt, izlaist vai atteikt informācijas sniegšanu par ierobežojuma piemērošanas iemesliem datu subjektam, ja tādējādi ierobežojums vairs nebūtu iedarbīgs. Aģentūra katrā atsevišķā gadījumā izvērtē, vai ierobežojuma paziņošanas gadījumā tas vairs nebūtu iedarbīgs.

(32)

Aģentūra atceļ ierobežojumu, tiklīdz vairs nepastāv ierobežojumu pamatojošie apstākļi, un šos apstākļus regulāri novērtē.

(33)

Lai nodrošinātu datu subjektu tiesību un brīvību maksimālu aizsardzību, saskaņā ar Regulas 44. panta 1. punktu par visiem ierobežojumiem, kuri varētu tikt piemēroti vai pārskatīti, laikus notiek apspriešanās ar datu aizsardzības speciālistu, kas pārbauda ierobežojumu atbilstību šim lēmumam.

(34)

Regulas 16. panta 5. punkts un 17. panta 4. punkts paredz izņēmumus attiecībā uz datu subjektu tiesībām uz informāciju un piekļuves tiesībām. Ja šie izņēmumi ir piemērojami, Aģentūrai nav jāpiemēro ierobežojumi saskaņā ar šo lēmumu,