12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 124/3

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/581

(2021. gada 9. aprīlis)

par Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) situācijas attēliem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (1) un jo īpaši tās 24. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2019/1896 “situācijas attēls” ir definēts kā to ģeogrāfisko, gandrīz reāllaika atsauces datu un informācijas apkopojums, kas saņemti no dažādām iestādēm, sensoriem, platformām un citiem avotiem, kuru nosūta, izmantojot drošus sakaru un informācijas kanālus, un kuru var apstrādāt un selektīvi attēlot un dalīties tajā ar citām attiecīgām iestādēm, lai panāktu situācijas apzināšanos un atbalstītu reaģēšanas spējas pie ārējām robežām vai to tuvumā un pierobežas zonā. Šī definīcija atspoguļo tādas koncepcijas izstrādi, kāda tā sākotnēji tika noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1052/2013 (2), atspoguļojot vairāk uz datiem vērstu pieeju, kas ļauj lietotājiem izvēlēties atbilstošu grafisko attēlojumu un lietotājsaskarni atkarībā no operacionālās situācijas un tās vadības un kontroles vajadzībām.

(2)

Ar Regulu (ES) 2019/1896 paredz izveidot valsts situācijas attēlus, Eiropas situācijas attēlus un konkrētus situācijas attēlus, kas jāsagatavo, vācot, novērtējot, salīdzinot, analizējot, interpretējot, radot, vizualizējot un izplatot informāciju. Situācijas attēlus veido trīs atsevišķi informācijas slāņi, proti, notikumu slānis, operacionālais slānis un analīzes slānis.

(3)

Ir nepieciešams sīkāk noteikt visu situācijas attēlu informācijas slāņu elementus un konkrētu situācijas attēlu izveides noteikumus. Turklāt jāprecizē sniedzamās informācijas veids un procesi, kas reglamentē šādas informācijas sniegšanu, kā arī mehānismi kvalitātes kontroles nodrošināšanai. Lai nodrošinātu koordinētu pieeju, kas uzlabo informācijas apmaiņu, būtu jāprecizē un jāstandartizē ziņošana Eiropas Robežu uzraudzības sistēmai (“EUROSUR”).

(4)

Lai nodrošinātu, ka situācijas attēlu notikumu slānis ir pietiekami visaptverošs un detalizēts, nacionālajiem koordinācijas centriem un attiecīgā gadījumā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (“Aģentūra”) un starptautiskajiem koordinācijas centriem būtu savlaicīgi jāziņo par notikumiem, kas varētu ietekmēt ārējo robežu.

(5)

Ziņošana par notikumiem, izmantojot rādītājus, kā arī ziņošana par atsevišķiem notikumiem ir savstarpēji papildinoša. Rādītāji palīdz novērtēt vispārējo attīstību robežas posmā un palīdz uzlabot situācijas apzināšanos, savukārt ziņojumi par atsevišķiem notikumiem ir saistīti ar savlaicīgu reaģēšanu uz konkrētu notikumu.

(6)

Ziņojumi par atsevišķiem notikumiem var prasīt steidzamu rīcību. Tādēļ, lai varētu savlaicīgi reaģēt uz šādiem notikumiem, ir jābūt iespējai savlaicīgi ziņot par atsevišķiem notikumiem. Sākotnējs ziņojums būtu jānosūta, tiklīdz ir atklāts notikums, un tas būtu jāattēlo attiecīgajos situācijas attēlos. Lai novērstu kavēšanos, kas varētu apdraudēt spēju ātri reaģēt, validēšanas procesam vajadzētu būt tādam, kas ļauj nosūtīt daļēji validētu ziņojumu.

(7)

Vienlaikus jānorāda, ka ziņojumu izdošana šādos apstākļos var izraisīt viltus trauksmi. Situācijas attēla sagatavotājam un īpašniekam būtu jānovērtē un jānorāda ziņojumu un situācijas attēlā attēloto notikumu ticamības līmenis. Pirmais ziņojums būtu jāpapildina ar turpmākiem ziņojumiem, tiklīdz ir pieejama papildu informācija.

(8)	Ziņošana EUROSUR par notikumiem saistībā ar dokumentu viltošanu un noziedzību papildinās ziņošanas pienākumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/493 (3) Viltotu un autentisku dokumentu tiešsaistes sistēmas (FADO) ietvaros.

(9)

Šajā regulā noteiktajai ziņošanai par atsevišķiem notikumiem, kas saistīti ar preču pārvietošanu pāri robežām un ar to saistīto nelikumīgo tirdzniecību, nebūtu jāietekmē pašreizējie ziņošanas pienākumi, ierobežojumi vai kompetences muitas joma, kā arī sistemātiska kontroles ziņojumu sniegšana, it īpaši Importa kontroles sistēmas 2 (“IKS 2”) ietvaros saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (4) 186. pantu, vai riska informācijas apmaiņa Muitas riska pārvaldības sistēmas (“CRMS”) ietvaros saskaņā ar tās pašas regulas 86. pantu un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (5) izveidotās muitas informācijas sistēmas (“MIS”) ietvaros. Tai nevajadzētu dublēt arī izveidotos dalībvalstu ziņošanas mehānismus saistībā ar muitas un muitas darbības jautājumiem. Attiecīgo informāciju, – ja tāda ir, – varētu iegūt no esošajiem Komisijas avotiem.

(10)

Attiecībā uz situācijas attēlu operacionālo slāni situācijas attēlu īpašniekam, lai nodrošinātu pietiekami visaptverošu pārskatu, būtu jāsaņem ziņojumi par dalībvalstu pašu rīcībā esošajiem aktīviem, ziņojumi par operacionālajiem plāniem, kā arī ziņojumi par vides informāciju, t. sk. it īpaši meteoroloģisko un okeanogrāfisko informāciju. Ja ietekmes līmenis pie robežas posmiem ir augsts vai kritisks, vajadzība pēc koordinācijas prasa detalizētu ziņošanu par operacionālajiem plāniem, lai labāk prognozētu dažādo iesaistīto iestāžu reakciju.

(11)	Operacionālais ziņojums, kas jāveic kopīgas robežoperācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma ietvaros, būtu jāapraksta katras kopīgās robežoperācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma operacionālajos plānos.

(12)

Attiecībā uz situācijas attēlu analīzes slāni situācijas attēlu īpašniekam analīzes slānis būtu jāizveido, pamatojoties uz riska analīzes ziņojumiem. Šo ziņojumu mērķis ir uzlabot izpratni par notikumiem pie ārējās robežas, kas var atvieglot tendenču prognozēšanu, robežkontroles operāciju plānošanu un veikšanu, kā arī stratēģisko riska analīzi. Ar riska analīzes ziņojumiem un ticamības līmeņu noteikšanu saistītās metodes būtu jābalsta uz Kopīgo integrēto riska analīzes modeli (CIRAM).

(13)

Lai nodrošinātu saskaņotību un atvieglotu informācijas apmaiņu, vienlaikus saglabājot drošību, Aģentūrai EUROSUR satvarā būtu jāintegrē un jāpilnveido dažādie riska analīzes tīkli un rīki, piemēram, Frontex riska analīzes tīkls (FRAN), Eiropas dokumentu viltošanas riska analīzes tīkls (EDF-RAN) vai Jūras izlūkošanas kopienas riska analīzes tīkls (MIC-RAN).

(14)

Sniedzot ziņojumus EUROSUR, būtu jāņem vērā konkrētu robežkontroles darbību, piemēram, gaisa vai jūras uzraudzības robežuzraudzības, specifika, kā arī dažu saistītu notikumu specifika, piemēram, sekundāra kustība vai meklēšanas un glābšanas incidenti. Šādas informācijas paziņošana palīdz izveidot Eiropas situācijas attēlu, t. sk. riska analīzi un noteikt ietekmes līmeņus. Turklāt ziņošanai par migrantu meklēšanas un glābšanas operācijām gan uz sauszemes, gan jūrā būtu jāpalīdz nodrošināt migrantu dzīvību aizsardzību un glābšanu.

(15)	Situācijas attēla īpašniekam būtu jāpārvalda situācijas attēls, lai nodrošinātu skaidru izpratni par situāciju katrā ārējās robežas posmā un katrā atbildības jomā un atvieglotu riska analīzes veikšanu un reaģēšanas spējas pienācīgā līmenī.

(16)	Veidojot konkrētus situācijas attēlus ar trešām personām EUROSUR vajadzībām, dalībvalstīm un Aģentūrai būtu jāievēro un jāveicina Aģentūras izstrādātie informācijas apmaiņas tehniskie un operacionālie standarti.

(17)	Ir jānosaka operacionālie pienākumi attiecībā uz ziņošanu un situācijas attēlu uzturēšanu saistībā ar tehnisko atbildību par to dažādo tehnisko sistēmu un tīklu darbību un uzturēšanu, kuri atbalsta informācijas apstrādi EUROSUR.

(18)

Lai nodrošinātu, ka operacionālie pienākumi attiecībā uz EUROSUR tehnisko īstenošanu ir definēti pietiekami sīki, ir jāidentificē EUROSUR tehniskie komponenti. Lai pārvaldītu ievērojamo apstrādātās informācijas apjomu un samazinātu operatoru darba slodzi, informācijas apmaiņai EUROSUR vajadzētu būt automatizētai. Dalībvalstīm un Aģentūrai būtu jāizstrādā tehniskas saskarnes, lai veicinātu mašīnas–mašīnas starpsavienojumus, un jāizmanto lēmumu pieņemšanas atbalsta rīki, lai palīdzētu EUROSUR operatoriem veikt to uzdevumus.

(19)

Informācijas apmaiņas tehnisko standartu satvarā nosakot ar interesējošiem kuģiem saistītu ziņojumu formātu, Aģentūrai ciešā sadarbībā ar attiecīgajām valstu iestādēm būtu jāizmanto starptautiski saskaņoti formāti, kas izriet no attiecīgajiem starptautiskajiem tiesību aktiem, it īpaši ANO Jūras tiesību konvencijas, jūras paražu tiesībām un instrumentiem, kas jo īpaši atvasināti no Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO), kā arī to atšķirībām karoga valstu iekšējā tiesību sistēmā.

(20)

Informācijas apmaiņas tehnisko standartu satvarā nosakot ar interesējošiem gaisa kuģiem saistītu ziņojumu formātu, Aģentūrai ciešā sadarbībā ar attiecīgajām valstu iestādēm būtu jācenšas izmantot starptautiski saskaņotus formātus, piemēram, Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteiktos formātus.

(21)	EUROSUR datu drošības mērķis ir nodrošināt ziņojumu un jebkuru citu EUROSUR apstrādāto datu un informācijas autentiskumu, pieejamību, integritāti, konfidencialitāti un nenoliedzamību.

(22)

EUROSUR tehnisko komponentu datu drošība ir atkarīga no tehnisko komponentu spējas noteiktā uzticamības līmenī atklāt ikvienu tādu darbību un pretoties tai, kas apdraud apstrādāto datu un informācijas vai ar to saistīto pakalpojumu drošību, ko minētie tīkli un informācijas sistēmas piedāvā vai kas pieejami ar to starpniecību.

(23)	EUROSUR datu drošība ir dalībvalstu un Aģentūras kopīga atbildība.

(24)

Kiberdrošības apdraudējumi pastāvīgi attīstās un kļūst arvien pieejamāki noziedznieku un teroristu tīkliem. EUROSUR būtu jānodrošina pienācīga un viendabīga aizsardzība pret kiberdraudiem gan ES, gan valstu līmenī. EUROSUR ir sistēma informācijas apmaiņai, kas aptver dažādus klasifikācijas līmeņus. Ieviešot EUROSUR tehniskos komponentus, attiecīgajām valstu iestādēm un Aģentūrai būtu jānodrošina, ka ikvienam lietotājam ir pienācīga piekļuve attiecīgajai informācijai, kas atbilst viņa akreditācijas līmenim un zinātvajadzībai.

(25)	Sakaru tīklu izmantojot līdz klasifikācijas līmenim Confidential EU, Aģentūrai būtu jānodrošina pagaidu risinājums tiem valstu komponentiem, kas joprojām būtu akreditēti tikai līdz klasifikācijas līmenim RESTREINT UE/EU RESTRICTED vai līdzvērtīgam valsts klasifikācijas līmenim.

(26)

Saskaņā ar EUROSUR datu drošības noteikumiem un lai nodrošinātu pienācīgu akreditācijas procesu, ar šo regulu Aģentūrā izveido kopīgu drošības akreditācijas padomi (“Akreditācijas padome”). Saskaņā ar Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 (6) noteikumiem šāda padome ir vajadzīga EUROSUR gadījumā, jo EUROSUR veido vairākas savstarpēji savienotas sistēmas, kurās iesaistītas vairākas puses.

(27)	Akreditācijas padome ir neatkarīga tehniska struktūra, kas neietekmē Aģentūras valdes funkcijas.

(28)	Piemērojot subsidiaritātes principu, drošības akreditācijas lēmumi atbilstīgi drošības akreditācijas stratēģijā definētajam procesam būtu jāpamato ar vietējiem drošības akreditācijas lēmumiem, ko pieņēmušas attiecīgās dalībvalstu drošības akreditācijas iestādes.

(29)	Lai Akreditācijas padome visas savas darbības īstenotu ātri un efektīvi, tai būtu jāspēj izveidot attiecīgas pakļautas struktūras, kuras īstenotu tās rīkojumus. Tādēļ tai būtu jāizveido valde, kas tai palīdzētu sagatavot lēmumus.

(30)	Drošības akreditācijas darbības būtu jāsaskaņo ar sistēmu pārvaldības iestāžu un ar citu attiecīgo struktūrvienību darbībām, kas atbild par noteikumu piemērošanu drošības jomā.

(31)

Ņemot vērā EUROSUR specifiku un kompleksitāti, ir svarīgi, lai drošības akreditācijas darbības tiktu veiktas, uzņemoties kolektīvu atbildību par Savienības un tās dalībvalstu drošību, cenšoties panākt vienprātību un iesaistot visas drošības jomā ieinteresētās personas, kā arī par pastāvīgu riska pārraudzību. Tehniskas drošības akreditācijas darbības obligāti jāuztic speciālistiem, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā un kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis.

(32)

Lai nodrošinātu to, ka Akreditācijas padome spēj veikt savus uzdevumus, būtu arī jāparedz, ka dalībvalstis sniedz valdei visu vajadzīgo dokumentāciju, piešķir pienācīgi pilnvarotām personām piekļuvi klasificētai informācijai EUROSUR ietvaros un atbalsta sistēmās (arī sakaru tīklā), un jebkurām to jurisdikcijā esošām zonām un ka tām vietējā līmenī vajadzētu būt atbildīgām par to zonu drošības akreditāciju, kuras atrodas to teritorijā.

(33)	Lai gan tieša piekļuve valsts sistēmai ir tikai attiecīgās dalībvalsts prerogatīva, Aģentūras darbiniekiem EUROSUR ietvaros varētu piešķirt tiešu piekļuvi valstu sistēmām, lai palīdzētu valstu iestādēm veikt to uzdevumus.

(34)

Noteikumiem, kas saistīti ar EUROSUR ārējo komponentu datu drošību, vajadzētu būt daļai no noteikumiem, kuri saistīti ar EUROSUR attiecīgajos sadarbības nolīgumos un statusa nolīgumu paraugos. Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalījās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/817 (7) pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tomēr, ņemot vērā to, ka Regula (ES) 2019/817 pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu 2019. gada 31. oktobrī paziņoja savu lēmumu īstenot Regulu (ES) 2019/817 savos tiesību aktos.

(35)	Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (8); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(36)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (9) 1. panta A punktā.

(37)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (10) 3. pantu.

(38)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (11) 3. pantu.

(39)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka:

a)	noteikumus par ziņošanu EUROSUR, t. sk. sniedzamās informācijas veidu un ziņošanas termiņus;

b)	situācijas attēlu informācijas slāņu elementus;

c)	konkrētu situācijas attēlu izveides kārtību;

d)	pienākumus saistībā ar ziņošanu, situācijas attēlu pārvaldību un dažādu tehnisko sistēmu un tīklu, kas atbalsta EUROSUR, darbību un uzturēšanu;

e)	EUROSUR datu drošības un datu aizsardzības noteikumus;

f)	kvalitātes kontroles nodrošināšanas mehānismus.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro attiecībā uz informācijas apmaiņu un sadarbību EUROSUR vajadzībām, t. sk. situācijas apzināšanos, riska analīzi un robežkontroles operāciju plānošanas un veikšanas atbalstīšanu.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“notikums” ir situācija, kas varētu ietekmēt ārējās robežas saistībā ar migrāciju, pārrobežu noziedzību vai migrantu dzīvību aizsardzību un glābšanu, t. sk. robežincidentiem, vai arī var ietekmēt EUROSUR darbību, t. sk. jebkuru tās tehnisko komponentu;

2)	“situācijas attēla pārvaldība” ir situācijas attēla izveidošana un uzturēšana un visas tajā ietvertās informācijas apstrāde;

3)	“īpašnieks” ir struktūrvienība, aģentūra vai struktūra, kura pārvalda situācijas attēlu un attiecīgos ziņojumus;

“apstrāde” ir jebkura darbība, ko veic saistībā ar ziņojumā iekļautajiem datiem un metadatiem, un informāciju neatkarīgi no tā, vai šīs darbības ir vai nav automatizētas, t. sk. šo datu un metadatu vākšana, reģistrēšana, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pārveidošana, aplūkošana, izmantošana, nosūtīšana, publiskošana, kombinēšana, dzēšana, to klasifikācijas līmeņa pazemināšana un to iznīcināšana;

5)	“rādītājs” ir mērījums vai vērtība, kas attiecas uz notikumiem vai uzdevumiem un raksturo situāciju pie ārējām robežām, un veicina situācijas apzināšanos un palīdz riska analīzē vai atbalsta reaģēšanas spējas;

6)	“tehniskais rādītājs” ir mērījums vai vērtība, kas attiecas uz notikumiem vai uzdevumiem un veicina situācijas apzināšanos, un palīdz riska analīzē saistībā ar EUROSUR darbību vai atbalsta attiecīgās reaģēšanas spējas;

“glābšanas koordinācijas centrs” ir vienība, kas ir atbildīga par to, lai sekmētu meklēšanas un glābšanas dienestu efektīvu organizāciju un koordinētu meklēšanas un glābšanas operāciju izpildi meklēšanas un glābšanas reģionā, kā norādīts Starptautiskajā konvencijā par meklēšanu un glābšanu uz jūras;

8)	“ārējais lidojums” ir jebkurš lidojums ar pilotējama vai bezpilota gaisa kuģa un pasažieriem un/vai kravu uz dalībvalsts teritoriju vai no tās, kas nav iekšējs lidojums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (12) 2. panta 3. punktā;

9)	“starptautiskais koordinācijas centrs” ir koordinācijas struktūra, kas izveidota, lai koordinētu kopīgu operāciju vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu pie ārējām robežām;

10)	“kontrolsaraksts” ir aizdomīgu struktūrvienību, aktīvu, uzvedības vai profilu saraksts, kas izveidots, pamatojoties uz riska analīzi, un kalpo Eiropas Robežu un krasta apsardzes atklāšanas un riska analīzes spēju orientēšanai un atbilstīgu reaģēšanas spēju aktivizēšanai;

11)	“tehniskie komponenti” ir sistēmas un tīkli, ko izmanto EUROSUR vajadzībām, t. sk. tās atbalstam vajadzīgā infrastruktūra, organizācija, personāls un informācijas resursi;

12)	“atbalsts” ir neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšana, kā definēts Padomes Direktīvā 2002/90/EK (13);

13)

“ieceļošanas atteikums” ir ieceļošanas atteikums, kas trešās valsts valstspiederīgajam saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 14. pantu izsniegts pie ārējām robežām saistībā ar to, ka viņš neatbilst visiem 6. panta 1. punktā izklāstītajiem ieceļošanas nosacījumiem, ar nosacījumu, ka viņš nepieder pie minētās regulas 6. panta 5. punktā minētajām personu kategorijām, un kuram saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa V pielikumu ir izsniegta atteikuma standartveidlapa;

14)	“cilvēku tirdzniecība” ir nodarījums, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES (14) 2. pantā;

15)	“drošības akreditācija” ir oficiāla atļauja un apstiprinājums, ko pēc tam, kad ir oficiāli validēts drošības plāns un tā pareiza īstenošana, EUROSUR sistēmai vai tīklam piešķir attiecīgā Drošības akreditācijas iestāde (DAI), ka tās darbības vidē var apstrādāt EUROSUR datus;

16)	“operacionālais statuss” ir aktīva, vienības, sistēmas vai centra spēja veikt savu(-as) operacionālo(-ās) funkciju(-as), ko klasificē kā “pilnībā darbotiesspējīgs”, “ierobežotas operacionālās funkcijas” vai “nav pieejams”;

17)	“apakšslānis” ir informācijas slānis zem notikumu slāņa, operacionālā slāņa vai situācijas attēla riska analīzes slāņa.

I NODAĻA

ZIŅOŠANAS PRINCIPI EUROSUR

1. IEDAĻA

Vispārīgie principi

4. pants

Ziņojumi EUROSUR

1. Ziņojumus nosūta starp divām vai vairākām struktūrvienībām, daļām, struktūrām vai aģentūrām, lai palīdzētu izveidot dažādus situācijas attēlus, veicinātu riska analīzi vai atbalstītu reaģēšanas spējas.

2. Ziņojumus veido:

a)	dati, kas satur pamatinformāciju;

b)	metadati, kas satur papildu informāciju, kura palīdz izprast datu kopu plašākā kontekstā un atbalsta tās apstrādi EUROSUR.

3. Var būt šāda veida ziņojumi:

a)	rādītāji, kā minēts 8. pantā;

b)	ziņojumi par atsevišķiem notikumiem, kā minēts 9. pantā;

c)	ziņojumi par pašu rīcībā esošiem aktīviem, kā minēts 10. pantā;

d)	ziņojumi par operacionālajiem plāniem, kā minēts 11. pantā;

e)	ziņojumi par vides informāciju, kā minēts 12. pantā;

f)	riska analīzes ziņojumi, kā minēts 13. pantā;

g)	informācijas pieprasījumi, kā minēts 14. pantā;

h)	kontrolsaraksti, kā minēts 15. pantā.

5. pants

Uzdevumi saistībā ar ziņošanu

1. Nacionālie koordinācijas centri, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (“Aģentūra”) vai struktūrvienības, kas pārvalda konkrētos situācijas attēlus, turpmāk “ziņojumu sagatavotāji”, nosūta ziņojumus EUROSUR.

2. Situācijas attēlu īpašnieki, turpmāk “īpašnieki”, ir ziņojumu saņēmēji un atbild par to apstrādi saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem.

3. Ziņojumu izveidošanai EUROSUR var izmantot valsts avotus, kas minēti Regulas (ES) 2019/1896 25. panta 2. punktā un 26. panta 2. punktā, vai pašas Aģentūras avotus.

6. pants

Saites

1. Ja ziņojuma sagatavotājs konstatē saikni starp ziņojumiem vai citiem situācijas attēla elementiem, kas var palīdzēt izprast vispārējo situāciju un kontekstu, viņš šo ziņojumu sasaista ar attiecīgajiem elementiem.

2. Situācijas attēla īpašnieki var pievienot vai pārveidot saites, kas saistītas ar viņa pārvaldīto situācijas attēlu.

2. IEDAĻA

Ziņošana par notikumu

7. pants

Ziņošana EUROSUR par notikumu

1. Katrs nacionālais koordinācijas centrs nodrošina, ka par robežu pārvaldību atbildīgās dalībvalstu valsts iestādes, t. sk. krasta apsardze, – ciktāl tā pilda robežkontroles uzdevumus, – attiecīgā situācijas attēla notikumu slānī ziņo par visiem notikumiem, kas atklāti, veicot robežkontroles darbības, situācijas apzināšanos un riska analīzi, kā arī par notikumiem, kuri saistīti ar neatļautu sekundāro kustību, ja tādi ir.

2. Veicot robežkontroles uzdevumus, uz Aģentūru un attiecīgā gadījumā starptautiskajiem koordinācijas centriem attiecas 1. punktā minētais pienākums.

3. EUROSUR notikumus paziņo rādītāju vai ziņojumu par atsevišķiem notikumiem veidā vai arī kā abus.

8. pants

Notikumu rādītāji pie ārējām robežām

1. Nacionālie koordinācijas centri un – attiecīgā gadījumā un saskaņā ar operacionālajiem plāniem – starptautiskie koordinācijas centri paziņo Aģentūrai rādītājus par notikumiem pie ārējām robežām, kā noteikts 1. pielikumā un minētajā pielikumā norādītajā termiņā.

2. Rādītājiem atbilstošos datus var iegūt no valsts iestādēm pieejamās informācijas un statistikas, t. sk. meklējot attiecīgajās Savienības datubāzēs un lielapjoma informācijas sistēmās saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas piemērojams minētajām datubāzēm un sistēmām.

3. Rādītājus, kas attiecas uz preču nelikumīgu pārrobežu pārvietošanu un ar to saistīto nelikumīgo tirdzniecību, iegūst sadarbībā ar kompetentajām valsts iestādēm, pienācīgi ņemot vērā citus ziņošanas pienākumus vai ierobežojumus un Komisijas lomu.

4. Papildus 1. punktā minētajam ziņošanas pienākumam ziņojuma sagatavotājs var nosūtīt īpašu ziņojumu:

a)	lai brīdinātu par netipiskām novēroto vērtību izmaiņām;

b)	lai informētu par konkrētu darbības veidu vai modeli, kas atklāts;

c)	šā punkta b) apakšpunktā minēto situāciju gadījumā ziņojumu var saistīt ar konkrētu riska analīzi.

5. Ja Aģentūra kādu no 1. punktā minētajiem rādītājiem iegūst, izmantojot savus uzraudzības līdzekļus vai sadarbojoties ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un starptautiskām organizācijām vai Aģentūrai sadarbojoties ar trešām valstīm, tā ziņo par rādītājiem Eiropas situācijas attēlā un par tiem informē nacionālos koordinācijas centrus. Šajā gadījumā un attiecībā uz šiem rādītājiem 7. panta 1. punktā noteikto ziņošanas pienākumu nepiemēro.

9. pants

Ziņojumi par atsevišķiem notikumiem

1. Nacionālie koordinācijas centri un – attiecīgā gadījumā un saskaņā ar operacionālajiem plāniem – starptautiskie koordinācijas centri atsevišķos notikumus paziņo Aģentūrai.

2. Atsevišķos notikumus paziņo EUROSUR tad, ja:

a)	ir laikus jāreaģē uz atsevišķo notikumu;

b)	atsevišķajam notikumam ir liela vai ļoti liela ietekme uz ārējām robežām vai

c)	pasākums ir uzskaitīts 2. pielikumā.

3. Ja 2. pielikumā nav noteikts citādi, ziņojuma sagatavotājs nosūta pirmo ziņojumu par notikumu ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tam, kad attiecīgā kompetentā iestāde uzzināja par notikumu, kas ir noticis vai varētu notikt.

4. Ziņojuma sagatavotājs attiecīgā gadījumā iesniedz papildu ziņojumus, lai papildinātu vai atjauninātu ziņojumu par atsevišķo notikumu. Tos sasaista ar sākotnējo ziņojumu par atsevišķo notikumu un notikumu, par kuru ziņots situācijas attēlā.

5. Saskaņā ar šo pantu sagatavotajos ziņojumos iekļauj aprakstu par iestāžu reakciju uz paziņotajiem notikumiem, t. sk. par visām veiktajām vai plānotajām darbībām.

6. Neskarot pirmo operacionālo reakciju, ziņojuma īpašnieks un ziņojuma sagatavotājs var pieprasīt papildu informāciju un riska analīzi, kā paredzēts 14. pantā, lai:

a)	papildinātu informāciju par notikumu;

b)	palielinātu 16. pantā minēto ticamības līmeni;

c)	atjauninātu piešķirto ietekmes līmeni;

d)	atjauninātu ar pasākumu saistīto situāciju.

7. Pamatojoties uz saņemtajiem ziņojumiem, situācijas attēla īpašnieks var slēgt notikumu, ja tiek uzskatīts, ka:

a)	iespējamais notikums nenotika;

b)	notikuma paredzamā ietekme nepamato ziņošanu;

c)	notikumā aprakstītā situācija ir beigusies.

Ja notikums ir slēgts, notikumu un ar to saistītos dažādos ziņojumus glabā, un tie situācijas attēlā ir pieejami riska analīzes vajadzībām.

8. Ja Aģentūra par atsevišķo notikumu iegūst pietiekamu informāciju, izmantojot savus uzraudzības līdzekļus vai sadarbojoties ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un starptautiskām organizācijām vai Aģentūrai sadarbojoties ar trešām valstīm, tā šo informāciju paziņo Eiropas situācijas attēlā un par to informē nacionālos koordinācijas centrus. Šādā gadījumā 1. punktā noteikto ziņošanas pienākumu nepiemēro.

9. Aģentūra attiecīgos gadījumos iekļauj vai atjaunina šos notikumus Eiropas situācijas attēlā.

3. IEDAĻA

Operacionālie ziņojumi

10. pants

Ziņojumi par pašu rīcībā esošiem aktīviem

1. Katrs nacionālais koordinācijas centrs un attiecīgā gadījumā attiecīgais starptautiskais koordinācijas centrs un Aģentūra nodrošina, ka to vienības, kas piedalās robežkontroles operācijās, ziņo par pašu rīcībā esošiem aktīviem Eiropas situācijas attēlā.

2. Ziņojumos par pašu rīcībā esošiem aktīviem EUROSUR ietver:

nacionālo koordinācijas centru operacionālo statusu, t. sk. to spēju veikt uzdevumus, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2019/1896 21. panta 3. punktā, un attiecīgā gadījumā starptautisko koordinācijas centru operacionālo statusu. Aģentūrai reāllaikā ziņo par jebkādām būtiskām izmaiņām nacionālo koordinācijas centra operacionālajā statusā;

b)	robežkontroles operācijās izmantoto vadības un kontroles centru atrašanās vietu un operacionālo statusu;

c)	atbildības jomas saistībā ar robežuzraudzību un pārbaudēm robežšķērsošanas vietās;

d)	robežkontroles vienību veidu, sadalījumu un to statusu.

11. pants

Ziņojumi par operacionālajiem plāniem

1. Katrs nacionālais koordinācijas centrs nodrošina, ka vienības, kas piedalās robežkontroles operācijās, savus operacionālos plānus paziņo valsts situācijas attēlos.

2. Nacionālie koordinācijas centri un attiecīgā gadījumā starptautiskie koordinācijas centri paziņo operacionālos plānus Eiropas situācijas ainā, ja ietekmes līmeņi pie robežas posmiem ir augsti vai kritiski vai norisinās kopīgas robežu operācijas/ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumi.

3. Ziņojumi par operacionālajiem plāniem ietver šādu informāciju:

a)	situācijas apraksts;

b)	operacionālais mērķis un paredzamais operācijas ilgums;

c)	ģeogrāfiskā teritorija, kurā notiks operācija;

d)	apraksts par iesaistīto grupu un vienību uzdevumiem, pienākumiem un īpašām instrukcijām, arī modus operandi un izvietošanas mērķiem;

e)	izvietoto darbinieku sastāvs, t. sk. izvietoto darbinieku skaits un specializācija;

f)	vadības un kontroles plāni, t. sk. vadības un kontroles centru operacionālais statuss, veiktā funkcija un atbilstošās sistēmas un saziņas līdzekļi;

g)	izvietojamais tehniskais aprīkojums, t. sk. īpašās prasības, piemēram, izmantošanas nosacījumi, pieprasītais komandas sastāvs, transports un citi loģistikas faktori;

h)	robežuzraudzības patruļu grafiks, arī patrulēšanas zonas un iesaistīto aktīvu skaits;

i)	sīki izstrādātas procedūras ziņošanai par notikumiem.

12. pants

Ziņojumi par vides informāciju

1. Attiecīgās iestādes, dienesti, aģentūras un programmas valsts un ES līmenī var sniegt vides informāciju attiecīgo situācijas attēlu operacionālajā slānī.

2. EUROSUR sniegtie ziņojumi par vides informāciju var ietvert:

a)	attēlus reāllaikā, ko nodrošina videokameras, radaru sistēmas un citas noteikšanas iekārtas;

b)	meteoroloģiskos novērojumus un laika prognozes;

c)	okeanogrāfisko informāciju un dreifējošu modeļu pakalpojumus;

d)	ģeotelpiskos produktus;

e)	citus operacionālos attēlus, kas var palīdzēt izprast situāciju pie ārējām robežām vai pārraudzīt konkrētu robežoperāciju.

4. IEDAĻA

Riska analīzes ziņojumi

13. pants

Ar riska analīzi saistītie ziņojumi

1. Nacionālie koordinācijas centri, Aģentūra un attiecīgā gadījumā starptautiskie koordinācijas centri nodrošina riska analīzes ziņojumu sniegšanu, lai atjauninātu situācijas attēlu analīzes slāņus.

2. Riska analīzes ziņojumos iekļauj vienu vai vairākus no šādiem elementiem: analīzes produkti, piemēram, informatīvas piezīmes, analītiski ziņojumi, trešo valstu analīze un riska profili, kā arī īpaši zemes novērošanas ziņojumi, kuros izmantotas ģeotelpiskās informācijas sistēmas.

3. Riska analīzes ziņojumus izmanto šādiem mērķiem:

a)	veicināt izpratni par notikumiem un incidentiem pie ārējām robežām un, ja iespējams, to saistību ar neatļautu sekundāro kustību un ar tiem saistīto tendenču analīzi un prognozēšanu;

b)	atvieglot mērķtiecīgu robežkontroles operāciju plānošanu un veikšanu;

c)	stratēģiskās riska analīzes vajadzībām.

14. pants

Informācijas pieprasījums

1. Ja ir nepieciešami papildu ziņojumi par konkrētu notikumu vai situācijas attēla atjaunināšana, nacionālie koordinācijas centri, Aģentūra vai struktūrvienības, kas pārvalda konkrētos situācijas attēlus, var nosūtīt informācijas pieprasījumu vienam vai vairākiem avotiem, kas minēti Regulas (ES) 2019/1896 25. panta 2. punktā un 26. panta 2. punktā.

2. Uz informācijas pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, var attiekties klasifikācijas līmenis vai citi īpaši datu politikas ierobežojumi.

3. Riska analīzes ziņojumus, kas sniegti, atbildot uz informācijas pieprasījumu, sasaista ar sākotnējo informācijas pieprasījumu.

4. Ziņojumu sagatavotāja piekrišanas princips attiecas gan uz informācijas pieprasījumiem, gan uz ziņojumiem, kas sagatavoti, atbildot uz tiem.

15. pants

Kontrolsaraksti

1. Lai uzlabotu Eiropas Robežu un krasta apsardzes atklāšanas un riska analīzes spējas un aktivizētu atbilstīgas reaģēšanas spējas, Aģentūra izveido un uztur kontrolsarakstus.

2. Kontrolsarakstus veido:

a)	struktūrvienības, aktīvi, uzvedība vai profili, kuri, pamatojoties uz riska analīzi, tiek turēti aizdomās, ka tie ir saistīti ar nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību, vai kuri var apdraudēt migrantu dzīvības aizsardzību;

b)	ieteicamā reakcija atklāšanas gadījumā, arī datu politikas ierobežojumi, kas attiecināmi uz ziņojumiem.

3. Kontrolsarakstos var iekļaut:

a)	ziņas par aizdomās turētiem kuģiem;

b)	ziņas par aizdomās turētiem gaisa kuģiem;

c)	ziņas par aizdomās turētām izcelsmes lidostām un citām vietām, par kurām ir zināms vai ir aizdomas, ka tās ir vietas, no kurām tiek veikti ārējie lidojumi;

d)	ziņas par aizdomās turētām izcelsmes ostām, enkurvietām, izmantojamām piestātnēm un citām vietām, par kurām ir zināms vai ir aizdomas, ka tās ir jūras satiksmes izcelsmes vietas,

e)	ziņas par aizdomās turētiem operatoriem.

5. IEDAĻA

Notikumu slāņa un riska analīzes slāņa kopīgie noteikumi

16. pants

Ticamības līmeņi

1. Notikuma ziņojuma vai riska analīzes ziņojuma sagatavotājs novērtē paziņotās informācijas ticamības līmeni kā daļu no metadatiem, kas ir ziņojuma daļa.

2. Ticamības līmeni novērtē, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)	paziņotās informācijas ticamība;

b)	avota ticamība;

c)	ziņojuma validācijas statuss.

3. Lai attiecīgi atjauninātu situācijas ainu, tās īpašnieks ņem vērā ar ziņojumu saistīto ticamības līmeni.

17. pants

Ietekmes līmeņu piešķiršana

1. Notikuma ziņojuma vai riska analīzes ziņojuma sagatavotājs novērtē paziņotās informācijas ietekmes līmeni kā daļu no metadatiem, kas ir ziņojuma daļa.

2. Ietekmes līmenis atspoguļo paziņotās informācijas vispārējo ietekmi uz:

a)	nelikumīgas imigrācijas atklāšanu, novēršanu un apkarošanu;

b)	pārrobežu noziedzības atklāšanu, novēršanu un apkarošanu;

c)	migrantu dzīvības aizsardzību un glābšanu.

3. Šā panta 1. punktā minētā ziņojuma sagatavotāji katram notikumam un riska analīzes ziņojumam piešķir ietekmes līmeni.

4. Ja ziņojums attiecas uz notikumu, kurš jau paziņots situācijas ainā, tā sagatavotājs sasaista ziņojumu ar minēto notikumu.

5. Attēla īpašnieki piešķir notikumiem ietekmes līmeni vai tos maina, pamatojoties uz saņemtajiem ziņojumiem un pašu veikto riska analīzi.

6. IEDAĻA

Ziņošana saistībā ar konkrētām robežkontroles darbībām

18. pants

Ziņojumi saistībā ar neatļautu sekundāro kustību

Ja šāda informācija ir pieejama, dalībvalstis:

a)	konkrētā valsts situācijas attēla apakšslānī parāda analīzi, kas saistīta ar neatļautu sekundāro kustību to teritorijā. Šo konkrēto apakšslāni dara zināmu Aģentūrai;

b)	kā noteikts 9. pantā un saskaņā ar savas valsts procedūrām, paziņo atsevišķus notikumus, kas saistīti ar neatļautu sekundāro kustību;

c)	paziņo konkrētus rādītājus saistībā ar neatļautu sekundāro kustību.

19. pants

Ziņojumi saistībā ar jūras robežas uzraudzību

1. Katrs nacionālais koordinācijas centrs nodrošina, ka vienības, kas piedalās jūras robežas uzraudzībā, ziņo par kuģiem:

a)	par kuriem ir aizdomas, ka ar tiem pārvadā personas, kas izvairās vai plāno izvairīties no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās, ja šāda izvairīšanās ir saistīta ar nelikumīgu migrāciju;

b)	par kuriem ir aizdomas par iesaistīšanos kontrabandas darbībās pa jūru vai citās ar pārrobežu noziedzību saistītās darbībās;

c)	gadījumos, kad var tikt apdraudēta migrantu dzīvība;

d)	kuri ir iekļauti kontrolsarakstos vai uz kuriem attiecas informācijas pieprasījumi. Ziņojumos saistībā ar d) apakšpunktu ņem vērā 14. panta 2. punktā un 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktos datu politikas ierobežojumus.

2. Iesaistītā vienība nosūta informāciju savam nacionālajam koordinācijas centram un – kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma gadījumā – attiecīgajam starptautiskajam koordinācijas centram saskaņā ar operacionālo plānu.

3. Nacionālie koordinācijas centri un attiecīgā gadījumā starptautiskie koordinācijas centri atjaunina savus attiecīgos situācijas attēlus un paziņo šo informāciju Aģentūrai, lai atjauninātu Eiropas situācijas attēlu.

20. pants

Ar meklēšanu un glābšanu jūrā saistīti notikumi

1. Veicot jūras robežu uzraudzību, dalībvalstu iestādes, kas sniedz palīdzību jūrā briesmās nonākušam kuģim vai personai, atbilstoši savām saistībām saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām ņem vērā un nosūta visu attiecīgo informāciju un novērojumus, kuri saistīti ar iespējamu meklēšanas un glābšanas incidentu, attiecīgajam atbildīgajam jūras glābšanas koordinācijas centram un informē savu nacionālo koordinācijas centru, lai minēto notikumu atjauninātu attiecīgajos situācijas attēlos.

2. Ja dalībvalstu iestādes skaidri konstatē, ka meklēšanas un glābšanas incidents nav saistīts ar migrantu dzīvības aizsardzību un glābšanu vai pārrobežu noziedzību, tās var nolemt neinformēt nacionālo koordinācijas centru.

3. Veicot jūras robežu uzraudzības operācijas un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 656/2014 (15), Aģentūrai nosaka to pašu pienākumu, kas minēts 1. punktā.

4. Meklēšanas un glābšanas operācijas laikā kompetentais nacionālais koordinācijas centrs atjaunina valsts situācijas attēlu un paziņo šo informāciju Aģentūrai, lai atjauninātu Eiropas situācijas attēlu.

5. Situācijas attēlus regulāri atjaunina, lai:

a)	atbalstītu nākamā operacionālā posma plānošanu un īstenošanu, tiklīdz ir pabeigta meklēšanas un glābšanas operācija;

b)	novērtētu ietekmes līmeņus, kas piešķirti attiecīgajam incidentam un jūras robežas posmam kopumā;

c)	atjauninātu 8. pantā minētos rādītājus.

6. Kompetentais nacionālais koordinācijas centrs ziņo Aģentūrai par meklēšanas un glābšanas operācijas pabeigšanu vēlākais 24 stundu laikā pēc operācijas beigām.

21. pants

Ziņojumi saistībā ar gaisa robežas uzraudzību

1. Katrs nacionālais koordinācijas centrs nodrošina, ka valstu aģentūras un struktūras, kas piedalās gaisa robežas uzraudzībā, ziņo par ārējiem lidojumiem:

a)	par kuriem ir aizdomas, ka ar tiem pārvadā personas, kas izvairās vai plāno izvairīties no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās, ja incidents ir saistīts ar nelikumīgu migrāciju;

b)	par kuriem ir aizdomas par iesaistīšanos kontrabandā pa gaisu vai cita veida pārrobežu noziedzībā;

c)	gadījumos, kad var tikt apdraudēta migrantu dzīvība;

d)	kuri ir iekļauti kontrolsarakstos vai uz kuriem attiecas informācijas pieprasījumi. Ziņojumos saistībā ar d) apakšpunktu ņem vērā 14. panta 2. punktā un 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktos datu politikas ierobežojumus.

2. Gaisa robežas uzraudzībā iesaistītās valstu aģentūras un struktūras nosūta informāciju savam nacionālajam koordinācijas centram vai – kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma gadījumā – attiecīgajam starptautiskajam koordinācijas centram saskaņā ar operacionālo plānu.

3. Nacionālais koordinācijas centrs vai starptautiskais koordinācijas centrs atjaunina savus attiecīgos situācijas attēlus un paziņo šo informāciju Aģentūrai, lai atjauninātu Eiropas situācijas attēlu.

7. IEDAĻA

Ziņošana par EUROSUR kvalitātes kontroli

22. pants

Ziņošana par EUROSUR datu kvalitāti

Lai uzraudzītu EUROSUR datu kvalitāti, Aģentūra izveido un uztur šādus rādītājus:

a)	sadalījumā pa robežas posmiem un robežšķērsošanas vietām saņemto ziņojumu skaits un biežums;

b)	ziņošanas savlaicīgums;

c)	ziņojumu pilnīgums un konsekvence.

23. pants

Ziņošana par EUROSUR pakalpojumu kvalitāti

1. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 23. pantu uzraugot EUROSUR tehnisko un operacionālo darbību, Aģentūra ciešā sadarbībā ar kompetentajām valstu iestādēm var noteikt tehniskos rādītājus un prasības attiecībā uz ziņošanu par atsevišķiem notikumiem, lai uzraudzītu dalībvalstu un Aģentūras to dažādo sistēmu un tīklu operacionālo statusu un piedāvāto pakalpojumu kvalitāti, kuri ir savienoti ar EUROSUR tehnisko komponentu un ir daļa no tā, kā noteikts 27. pantā.

2. Rādītājus izmanto, lai:

a)	reāllaikā uzraudzītu EUROSUR dažādo tehnisko komponentu statusu;

b)	atbalstītu EUROSUR darbībā konstatēto incidentu un kļūmju identificēšanu un reaģēšanu uz tām;

c)	nodrošinātu EUROSUR datu drošību.

3. Dalībvalstis un Aģentūra ziņo par jebkuru atsevišķu incidentu, kas ietekmē EUROSUR tehniskos komponentus vai EUROSUR datu drošību.

II NODAĻA

SITUĀCIJAS ATTĒLI

24. pants

Situācijas attēlu struktūra

1. Eiropas situācijas attēla notikumu un analīzes slāņi ietver neatļautas sekundārās kustības apakšslāni. Lai izprastu migrācijas tendences, apjomu un maršrutus, ja iespējams, valsts situācijas attēla un konkrētās situācijas attēla notikumu un analīzes slāņi ietver arī neatļautas sekundārās kustības apakšslāņus.

2. Eiropas situācijas attēla operacionālais slānis ietver EUROSUR tehniskās darbības apakšslāņus. Šajos apakšslāņos apraksta:

a)	nacionālo koordinācijas centru un starptautisko koordinācijas centru operacionālo statusu;

b)	galvenos tehniskos elementus, kas veicina EUROSUR darbību, un to statusu;

c)	EUROSUR datu un pakalpojumu kvalitāti;

d)	incidentus un notikumus, kas ietekmē EUROSUR tehnisko darbību;

e)	datu drošības incidentus.

3. Lai atvieglotu informācijas attēlošanu lietotājiem, situācijas attēls ietver citus specifiskus informācijas apakšslāņus.

4. Katru situācijas attēlu sagatavo dokumentā, kurā norāda slāni un apakšslāņus un piemērojamo datu politiku.

25. pants

Situācijas attēlu pārvaldība

Situācijas attēla īpašnieks:

a)	apstrādā saņemtos ziņojumus;

b)	izveido un uztur situācijas attēla notikuma slāni, ģenerē un atjaunina notikumus situācijas attēla notikuma līmenī un piešķir atbilstošus ietekmes līmeņus un ticamības līmeņus;

c)	izveido un uztur situācijas attēla operacionālo slāni, pamatojoties uz ziņojumiem par pašu rīcībā esošiem aktīviem un ziņojumiem par operacionālajiem plāniem;

d)	izveido un uztur situācijas attēla analīzes slāni, pamatojoties uz riska analīzes ziņojumiem, un piešķir attiecīgus ietekmes līmeņus un ticamības līmeņus;

e)	izveido un uztur saites starp dažādiem situācijas attēla elementiem, ņemot vērā ziņojumos iekļautās saites;

f)	pārvalda lietotāju piekļuvi situācijas attēlam un veicina EUROSUR datu drošību;

g)	nosūta attiecīgos ziņojumus un vajadzīgo informāciju citu situācijas attēlu īpašniekiem saskaņā ar I nodaļu;

h)	arhivē un dzēš attiecīgo informāciju saskaņā ar piemērojamo datu politiku.

26. pants

Konkrēta situācijas attēla izveides un apmaiņas noteikumi

1. Izveidojot konkrētu situācijas attēlu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 27. pantu, dalībvalstis un Aģentūra nodrošina saskaņotību ar:

a)	ziņošanas principiem, kas izklāstīti I nodaļā;

b)	prasībām attiecībā uz situācijas attēlu struktūru un pārvaldību, kas noteiktas 24. un 25. pantā;

c)	vispārīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti III nodaļā.

2. Konkrēta situācijas attēla izveides un apmaiņas noteikumi ietver:

konkrētās situācijas attēla saturu un tvērumu, t. sk.:

i)	konkrētās situācijas attēla mērķi;

ii)	informācijas slāņus un apakšslāņus;

iii)	tās informācijas veidu, kas jāpaziņo konkrētajā situācijas attēlā, t. sk. ziņojumus par notikumiem, operacionālos ziņojumus un riska analīzes ziņojumus;

konkrētās situācijas attēla pārvaldību, t. sk.:

i)	ziņas par īpašnieku;

ii)	ziņas par struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas var būt ziņojumu sagatavotājas;

iii)	ziņošanas noteikumus;

iv)	noteikumus, kas saistīti ar datu drošību, t. sk. lietotāju piekļuvi;

noteikumus par informācijas apmaiņu ar citiem EUROSUR lietotājiem, t. sk.:

i)	mehānismus informācijas apmaiņai ar valstu un Eiropas situācijas attēliem un mehānismus, lai nodrošinātu sagatavotāja piekrišanu;

ii)	noteikumus par Regulas (ES) 2019/1896 28. pantā minēto EUROSUR sapludināšanas pakalpojumu sniegšanu un attiecīgās procedūras;

iii)	citus ar EUROSUR tehnisko darbību saistītos aspektus, t. sk. ārējā komponenta, kas atbalsta konkrētās situācijas ainas izveidi, savienojumu ar attiecīgajiem EUROSUR valstu vai Eiropas komponentiem.

III NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. IEDAĻA

Par tehniskajiem aspektiem atbildīgās struktūrvienības

27. pants

EUROSUR tehniskie komponenti

1. EUROSUR tehniskie komponenti ietver valstu komponentus un Eiropas komponentu.

2. Katru valsts komponentu veido valstu sistēmas un tīkli, ko dalībvalstis izmanto situācijas attēlu izveidei, ziņošanai, situācijas apzināšanai, riska analīzei un robežkontroles operāciju plānošanas un veikšanas atbalstam, t. sk. tā atbalstam vajadzīgā infrastruktūra, organizācija, personāls un informācijas resursi. Starpsavienojumi starp diviem vai vairākiem komponentiem dalībvalstī, kā arī starp dalībvalstīm ir daļa no valstu komponentiem.

3. Eiropas komponents papildina valstu komponentus. Tas ietver starpsavienojumu ar valstu komponentiem. Tas ietver sakaru tīklu un sistēmas un tīklus, ko Aģentūra izmanto situācijas attēlu izveidei, ziņošanai, situācijas apzināšanai, riska analīzei un robežkontroles operāciju plānošanas un veikšanas atbalstam.

28. pants

Aģentūras tehniskie pienākumi

Aģentūra ir atbildīga par Eiropas komponenta pārvaldību, kas ietver:

a)	tehnisko standartu noteikšanu valstu un ārējo komponentu tīklu, sistēmu, lietojumprogrammu un aprīkojuma savienošanai ar Eiropas komponenta tīkliem, sistēmām, lietojumprogrammām un aprīkojumu;

b)	tīklu, sistēmu, lietojumprogrammu un aprīkojuma sertifikācijas procesu, lai tos, cieši sadarbojoties ar atbildīgajām iestādēm, savienotu ar EUROSUR;

c)	to sistēmu un tīklu pakalpojumu pārvaldību, ko Aģentūra izmanto situācijas attēlu izveidei, ziņošanai, situācijas apzināšanai un riska analīzei un robežkontroles operāciju plānošanas un veikšanas atbalstam;

d)	ziņošanu par c) apakšpunktā minēto sistēmu un tīklu darbību, pakalpojumu kvalitāti un pakalpojumu pārvaldības aspektiem, kā noteikts 23. pantā;

e)	Eiropas komponenta datu drošību.

29. pants

Dalībvalstu tehniskā atbildība

1. Katra dalībvalsts atbild par:

a)	sava valsts komponenta pārvaldību, t. sk. pakalpojumu pārvaldību, nodrošinot situācijas attēlu izveidei, ziņošanai, situācijas apzināšanai un riska analīzei un robežkontroles operāciju plānošanas un veikšanas atbalstam izmantoto valstu sistēmu un tīklu savienojumu;

b)	ziņošanu par a) apakšpunktā minēto sistēmu un tīklu darbību, pakalpojumu kvalitāti un pakalpojumu pārvaldības aspektiem, kā noteikts 23. pantā;

c)	atbilstību Aģentūras noteiktajiem tehniskajiem standartiem;

d)	valsts komponenta datu drošību.

2. Nacionālais koordinācijas centrs:

a)	atbalsta valsts komponenta koordinēšanu, plānošanu un īstenošanu;

b)	palīdz regulāri uzraudzīt pakalpojumu kvalitāti un datu kvalitāti un ziņo par to Aģentūrai;

c)	nodrošina operacionālo ziņošanu par Eiropas komponenta sistēmām un tīkliem.

30. pants

Ārējie komponenti

1. EUROSUR ārējo komponentu veido sistēmas un tīkli, – t. sk. tās atbalstam vajadzīgā infrastruktūra, organizācija, personāls un informācijas resursi, – kuri nav EUROSUR daļa un kuri:

a)	apmainās ar datiem un informāciju ar EUROSUR;

b)	palīdz izveidot konkrētās situācijas attēlu.

2. Ārējā komponenta savienojums ar EUROSUR ir ārējā komponenta sastāvdaļa. To precizē noteikumos, ar ko izveido attiecīgo konkrēto situācijas attēlu.

2. IEDAĻA

EUROSUR datu drošības un datu aizsardzības noteikumi

31. pants

EUROSUR datu drošības vispārīgie principi

1. EUROSUR datu drošība ietver pārvaldību un tehniskās darbības, kas vajadzīgas, lai panāktu pienācīgu EUROSUR datu un informācijas apstrādes aizsardzības līmeni, tiktu galā ar mainīgo apdraudējuma vidi un ļautu dažādajām valstu struktūrām un aģentūrām, kuras iesaistītas EUROSUR, un Aģentūrai pildīt savus uzdevumus. EUROSUR datu drošība ietver informācijas aizsardzību, fizisko drošību, personisko drošību un industriālo drošību.

2. EUROSUR datu drošība ietver:

a)	drošības riska pārvaldību, t. sk. drošības kontroles un plānus, un ar to saistīto uzraudzību, izvērtēšanu, uzturēšanu, uzlabošanu, ziņošanu, informētību un apmācību;

b)	darbības nepārtrauktību un negadījuma seku novēršanu, t. sk. ietekmes novērtējumu, kontroles un plānu nepārtrauktību un atjaunošanu un ar to saistīto uzraudzību, izvērtēšanu, uzturēšanu, uzlabošanu, ziņošanu, informētību un apmācību;

c)	reaģēšanu uz drošības incidentiem un uz sadarbību balstītu reaģēšanu starp Aģentūru un dalībvalstīm drošības incidentu gadījumā;

d)	drošības akreditāciju;

e)	lietotāja piekļuves kontroli;

f)	ar datu drošību saistītus aspektus robežoperāciju un informācijas sistēmu plānošanā;

g)	komponentu starpsavienojumu drošības aspektus;

h)	klasificētas informācijas apstrādi EUROSUR vajadzībām.

32. pants

EUROSUR datu drošības pārvaldība

1. Aģentūra nodrošina EUROSUR vispārējo drošību, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību pārraudzīt un integrēt drošības prasības katrā EUROSUR komponentā.

2. Aģentūra atbild par Eiropas komponenta datu drošību.

3. Katra dalībvalsts atbild par sava valsts komponenta datu drošību.

4. Aģentūra un dalībvalstis nodrošina kontroļu, procedūru un plānu saskaņošanu, lai, pamatojoties uz globālu drošības riska pārvaldības procesu, tiktu horizontāli un efektīvi nodrošināta EUROSUR datu drošība.

5. Atbildību par ārējā komponenta datu drošību nosaka nolīgumos, vienošanos dokumentos un operacionālajos plānos, ar ko izveido konkrēto situācijas ainu, kā paredzēts 26. pantā.

6. Aģentūra pieņem standartus, ar ko nosaka drošības funkcionālās prasības un drošības garantijas prasības, lai kontrolētu piekļuvi tehnoloģijām, kas nodrošina EUROSUR drošību, un rīcību ar tām.

7. Katra dalībvalsts un Aģentūra nodrošina, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, lai panāktu atbilstību 6. punktā minētajiem standartiem, ka tiek dokumentēts pietiekams pamatojums prasību izpildei un risku kontrolei un tiek izpildītas visas turpmākās prasības saistībā ar sistēmu drošību, pilnībā ņemot vērā ekspertu padomus.

8. Katra dalībvalsts un aģentūra, ziņojot par datu kvalitāti un pakalpojumu kvalitāti, paziņo EUROSUR visus drošības incidentus, kas ietekmē EUROSUR datu drošību.

9. Ja EUROSUR darbība var ietekmēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību:

a)	Aģentūra nekavējoties informē attiecīgos nacionālos koordinācijas centrus;

b)	Aģentūras izpilddirektors, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var nolemt veikt jebkādus piemērotus pasākumus situācijas uzlabošanai, t. sk. atsevišķas sistēmas un tīklus atvienot no EUROSUR Eiropas komponenta.

33. pants

Drošības noteikumu piemērošana EUROSUR

1. Rīkojoties ar EUROSUR datiem un informāciju, katra dalībvalsts un Aģentūra nodrošina, ka ir ieviestas drošības kontroles, procedūras un plāni, kas nodrošina aizsardzības līmeni, kurš ir vismaz līdzvērtīgs tam, ko garantē Komisijas drošības noteikumi, kuri izklāstīti Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 un Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443 (16).

2. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un Aģentūru par nacionālo drošības noteikumu pieņemšanu saistībā ar EUROSUR, kā minēts 1. punktā.

3. Fiziskas personas, kuru dzīvesvieta ir trešās valstīs, un tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, var rīkoties ar EUROSUR datiem tikai tad, ja uz tiem minētajās valstīs attiecas drošības noteikumi, kuri nodrošina tādu aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, ko garantē līdzvērtīgi Komisijas drošības noteikumi.

4. Trešā valstī piemēroto drošības noteikumu līdzvērtīgumu nosaka, noslēdzot vienošanos ar attiecīgo valsti.

5. EUROSUR Eiropas komponenta īstenošanas ietvaros Aģentūra atbalsta attiecīgo EUROSUR ziņojumu apmaiņu un valstu komponentu savstarpējo savienojamību gan neklasificētā, gan klasificētā līmenī.

34. pants

Principi drošības akreditācijai EUROSUR

Drošības akreditācijas darbības veic saskaņā ar šādiem principiem:

a)	drošības akreditācijas darbības un lēmumus veic, ņemot vērā kolektīvu atbildību par Savienības un dalībvalstu drošību;

b)	tiek pieliktas pūles lēmumus pieņemt vienprātīgi un iesaistot visas drošības jautājumos ieinteresētās attiecīgās puses;

c)	uzdevumus veic, ievērojot attiecīgos drošības noteikumus un akreditācijas standartus, kas piemērojami Aģentūrai, dalībvalstu iestādēm un Komisijai;

pastāvīgs pārraudzības process nodrošina, ka ir apzināti drošības riski, ir definēti drošības pasākumi, lai šādus riskus samazinātu līdz pieņemamam līmenim saskaņā ar pamatprincipiem un minimālajiem standartiem, kas izklāstīti piemērojamos drošības noteikumos, un ka šos pasākumus piemēro saskaņā ar padziļinātas aizsardzības koncepciju. Šādu pasākumu efektivitāti pastāvīgi izvērtē;

e)	drošības akreditācijas lēmumus atbilstīgi drošības akreditācijas stratēģijā noteiktajai procedūrai pamato ar vietējiem drošības akreditācijas lēmumiem, ko pieņēmušas dalībvalstu attiecīgās valsts drošības akreditācijas iestādes (DAI);

f)	tehniskās drošības akreditācijas darbu uztic speciālistiem, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā, kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis un kuri rīkojas objektīvi;

g)	drošības akreditācijas lēmumus pieņem neatkarīgi no Aģentūras un struktūrvienībām, kas atbild par EUROSUR valstu komponentu īstenošanu. Par datu drošības akreditāciju EUROSUR atbildīgā iestāde Aģentūrā ir autonoma struktūra, kas lēmumus pieņem neatkarīgi;

h)	drošības akreditācijas darbības veic, tiecoties rast līdzsvaru starp prasību par neatkarību un nepieciešamību pēc pienācīgas koordinācijas starp Komisiju un valstu iestādēm, kas atbild par drošības noteikumu izpildi dalībvalstīs.

35. pants

EUROSUR drošības akreditācijas padome

1. Aģentūrā izveido EUROSUR Drošības akreditācijas padomi (“Akreditācijas padome”).

2. Akreditācijas padome kā drošības akreditācijas iestāde attiecībā uz drošības akreditāciju EUROSUR atbild par šādām darbībām:

a)	noteikt un apstiprināt EUROSUR, t. sk. Eiropas komponenta, drošības akreditācijas stratēģiju;

b)	dalībvalstu ziņojumiem Akreditācijas padomei par savu valsts komponentu akreditēšanu, lai nodrošinātu, ka Akreditācijas padome var pieņemt attiecīgus lēmumus par starpsavienojamību;

c)	pieņemt drošības akreditācijas lēmumus attiecībā uz Eiropas komponentu, ņemot vērā drošības jautājumos kompetento valstu struktūrvienību sniegtās konsultācijas, un vispārējiem drošības riskiem;

d)	apstiprināt attiecīgo dokumentāciju saistībā ar drošības akreditāciju;

e)	savas kompetences ietvaros konsultēt Aģentūru un dalībvalstis drošības darba procedūru (“SecOps”) izveides gaitā un sniegt paziņojumu ar noslēdzošu nostāju;

f)	sadarbībā ar Aģentūru, dalībvalstīm un Komisiju izskatīt un apstiprināt drošības riska novērtējumu, lai noteiktu riska mazināšanas pasākumus;

g)	pārbaudīt drošības pasākumu īstenošanu saistībā ar Eiropas komponenta drošības akreditēšanu, veicot vai sponsorējot drošības novērtējumus, apskates vai revīzijas;

h)	atzīt tādu apstiprināto produktu un pasākumu un apstiprināto kriptogrāfijas produktu izlasi, ko izmanto, lai nodrošinātu EUROSUR Eiropas komponenta un savstarpējās savienojamības drošību;

apstiprināt vai attiecīgā gadījumā kopīgi ar drošības jautājumos kompetento attiecīgo struktūrvienību piedalīties kopīgā apstiprināšanā attiecībā uz šādiem aspektiem:

i)	Eiropas komponenta starpsavienojums ar valstu komponentiem;

ii)	ārējo komponentu starpsavienojamība ar EUROSUR;

j)	vienoties ar attiecīgo dalībvalsti par procedūrām, kas saistītas ar piekļuves kontroli;

k)	pamatojoties uz drošības riska ziņojumiem, informēt Aģentūru par savu riska novērtējumu un konsultēt Aģentūru par atlikušā drošības riska novēršanas iespējām attiecībā uz konkrētu drošības akreditācijas lēmumu;

l)	veikt konsultācijas, kas nepieciešamas šo uzdevumu izpildei.

3. Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā drošības akreditācijas stratēģijā Akreditācijas padome nosaka:

a)	EUROSUR Eiropas komponenta akreditācijas veikšanai un uzturēšanai nepieciešamo darbību tvērumu un to iespējamo starpsavienojamību ar citiem komponentiem;

b)	Eiropas komponenta drošības akreditācijas procesa sīku izklāstu, kas ir samērīgs ar prasīto pārliecības līmeni, skaidri norādot apstiprināšanas nosacījumus;

c)	akreditācijas procesā iesaistīto attiecīgo ieinteresēto personu uzdevumus;

d)	akreditācijas grafiku, kas atbilst EUROSUR standartu ieviešanai, it īpaši attiecībā uz infrastruktūras izvietošanu, pakalpojuma sniegšanu un attīstību;

e)	valsts komponentu drošības akreditācijas principus, kas jāīsteno dalībvalstu valsts struktūrvienībām, kuras ir kompetentas drošības jautājumos;

f)	ar EUROSUR ārējo komponentu datu drošību saistītos noteikumus.

4. Apstrādājot dokumentus, veicot sistēmas drošības revīzijas, sagatavojot lēmumus un organizējot savas sanāksmes, Akreditācijas padome savus uzdevumus pilda neatkarīgi.

36. pants

Drošības akreditācijas padomes darbība

1. Akreditācijas padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji.

2. Aģentūras drošības amatpersona ir ievēlēts Akreditācijas padomes sekretārs.

3. Akreditācijas padome pieņem savu reglamentu un ieceļ priekšsēdētāju.

4. Ja vienprātība netiek panākta, Akreditācijas padome izmanto balsu vairākuma balsojumu.

5. Akreditācijas padome var izveidot apakšgrupas tehnisku jautājumu izmeklēšanai.

6. Akreditācijas padome informē Aģentūras valdi un Aģentūras izpilddirektoru, un Komisiju par visiem saviem lēmumiem.

37. pants

Dalībvalstu un Aģentūras loma attiecībā uz Akreditācijas padomi

Dalībvalstis un Aģentūras izpilddirektors:

a)	nodod Akreditācijas padomei visu informāciju, ko uzskata par svarīgu drošības akreditācijas vajadzībām;

ļauj Akreditācijas padomes ieceltām atbilstīgi pilnvarotām personām piekļūt jebkādai klasificētai informācijai un objektiem/vietām, kas saistītas ar to jurisdikcijā esošo sistēmu drošību, saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem un nediskriminējot pēc valstspiederības, t. sk. drošības revīziju un pārbaužu vajadzībām, kā par to nolēmusi Akreditācijas padome;

c)	atbild par savu EUROSUR komponentu akreditāciju un šajā nolūkā ziņo Akreditācijas padomei.

38. pants

Lietotāju piekļuve

1. Neskarot 35. pantu, par EUROSUR komponentu atbildīgā struktūrvienība pārvalda lietotāju piekļuvi tās sistēmu tīkliem un lietojumprogrammai.

2. Ja valsts darbiniekam tiktu piešķirta tieša piekļuve Aģentūras sistēmai vai lietojumprogrammai, ko izmanto EUROSUR vajadzībām, Aģentūra koordinē piekļuves tiesības ar attiecīgo nacionālo koordinācijas centru.

3. Ja Aģentūras darbiniekam tiktu piešķirta tieša piekļuve valsts sistēmai vai lietojumprogrammai, ko izmanto EUROSUR vajadzībām, atbildīgā dalībvalsts koordinē piekļuves tiesības ar Aģentūras izpilddirektoru.

39. pants

EUROSUR ārējo komponentu datu drošība

1. Ārējos komponentus var pieslēgt EUROSUR tikai tad, ja to datu drošība ir līdzvērtīga EUROSUR datu drošībai.

2. Regulas 26. pantā minētajos noteikumos par konkrēta situācijas attēla izveidošanu un apmaiņu ietver noteikumus par datu drošību, precizējot tās informācijas veidu, ar kuru var apmainīties, un klasifikācijas līmeni.

3. Jebkāds ārējā komponenta starpsavienojums ar EUROSUR ir atkarīgs no Akreditācijas padomes iepriekšēja apstiprinājuma.

40. pants

EUROSUR datu aizsardzības noteikumi

1. Lai gan EUROSUR apstrādātie dati izņēmuma kārtā var ietvert informāciju par netieši identificējamām fiziskām personām, šādus datus EUROSUR satvarā neapstrādā, lai identificētu šīs fiziskās personas.

2. Ja informācijas apstrādei EUROSUR izņēmuma kārtā ir nepieciešama tādu personas datu apstrāde, kas nav kuģa un gaisa kuģa identifikācijas numuri, šos personas datus dzēš, tiklīdz ir sasniegts nolūks, kādam tie ir vākti.

41. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2021. gada 9. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) (OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/493 (2020. gada 30. marts) par sistēmu “Viltoti un autentiski dokumenti tiešsaistē” (FADO) un ar ko atceļ Padomes Vienoto rīcību 98/700/TI (OV L 107, 6.4.2020., 1. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.)

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).

(6) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/817 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai robežu un vīzu jomā un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1726 un (ES) 2018/1861 un Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L 135, 22.5.2019., 27. lpp.).

(8) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(9) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(10) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.)

(11) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

(13) Padomes Direktīva 2002/90/EK (2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 656/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 189, 27.6.2014., 93. lpp.).

(16) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

1. PIELIKUMS

Rādītāju saraksts

1. IECEĻOŠANAS ATTEIKUMU RĀDĪTĀJS

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs ziņo par ieceļošanas atteikumu skaitu katrā robežšķērsošanas vietā pēdējā mēneša laikā.

Šo rādītāju sadala šādos apakšrādītājos:

a)	attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo valstspiederība;

b)	izcelsmes valsts;

c)	pēdējā iekāpšanas valsts (ostas un lidostas, izņemot tranzītu);

d)	vecuma grupa;

dzimums;

f)	atteikuma iemeslu sadalījums saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 V pielikuma B daļu;

g)	ETIAS ceļošanas atļaujas atteikuma, atcelšanas vai anulēšanas iemesli;

h)	ieceļošanas atteikuma lēmumu skaits, kuri pieņemti par vienām un tām pašām personām ar tādu pašu identitāti;

i)	ieceļošanas atteikuma lēmumu skaits, kuri pieņemti par vienām un tām pašām personām, kuras izmanto vairākas identitātes.

2. NELIKUMĪGAS UZTURĒŠANĀS RĀDĪTĀjs

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs ziņo par to trešo valstu valstspiederīgo skaitu pēdējā mēneša laikā, par kuriem valsts iestādes ir atklājušas, ka viņi neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem, lai atrastos vai uzturētos dalībvalstu teritorijā, neatkarīgi no tā, vai viņi ir atklāti iekšzemē vai mēģinot izceļot no valsts teritorijas.

Šo rādītāju sadala šādos apakšrādītājos:

a)	attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo valstspiederība;

b)	vecuma grupa;

dzimums;

d)	nepavadītu nepilngadīgo skaits;

e)	iemesls (piem., beidzies vīzas derīguma termiņš, beidzies uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš u. c.);

f)	kontroles veids atklāšanas brīdī (robežkontrole, policijas pārbaude iekšzemē, noziedzības novēršanas operācijas, ceļu satiksmes kontrole);

g)	galvenās atklāšanas jomas.

Kad šī informācija ir pieejama, katrs nacionālais koordinācijas centrs paziņo attiecīgos rādītājus, kas saistīti ar neatļautu sekundāro kustību.

3. PLŪSMU RĀDĪTĀJS

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs ziņo par pasažieru skaitu katrā robežšķērsošanas vietā pēdējā mēneša laikā.

Kad šī informācija ir pieejama, šo rādītāju sadala šādos apakšrādītājos:

a)	valstspiederība;

b)	galamērķis – ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās.

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs paziņo šādus datus:

a)	transportlīdzekļu skaits katrā sauszemes robežšķērsošanas vietā;

b)	kuģu skaits katrā jūras robežšķērsošanas vietā (ostās);

c)	ārējo lidojumu skaits katrā gaisa robežšķērsošanas vietā (lidostās).

Kad šī informācija ir pieejama, šos rādītājus sadala pēc galamērķa: ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās.

4. PREČU KONTRABANDAS RĀDĪTĀJI

4.1. Narkotikas

Narkotiku konfiskācijas iedala šādās kategorijās:

kanabiss;

heroīns;

3)	citi opioīdi;

kokaīns;

5)	amfetamīna tipa stimulanti (ieskaitot amfetamīnu un metamfetamīnu);

6)	MDMA(ekstazī);

7)	jaunas psihoaktīvas vielas;

8)	citas nelikumīgas narkotiskās vielas.

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs par katru robežas posmu paziņo šādus pēdējā mēneša datus:

a)	konfiskāciju kopējais apjoms pa kategorijām;

b)	konfiskācijas gadījumu skaits katrā kategorijā;

c)	sadalījums pēc izcelsmes, ja tā noskaidrota;

d)	sadalījums pēc izcelsmes vietas, ja tā noskaidrota;

e)	sadalījums pēc galamērķa (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms) un pa kategorijām;

f)	sadalījums pa robežkontroles darbību veidiem (robežuzraudzība vai pārbaude robežšķērsošanas vietā) un pa kategorijām;

g)	valsts iestāde, kas atklājusi narkotikas;

h)	aizturēto noziedzīga nodarījuma izdarītāju kopējais skaits;

i)	konfiscēto vielu vērtība.

4.2. Transportlīdzekļu nelikumīga tirdzniecība

Transportlīdzekļu nelikumīgu tirdzniecību iedala šādās kategorijās:

1)	zagti vieglie pasažieru automobiļi;

2)	zagti furgoni;

3)	zagti kravas automobiļi;

4)	zagta būvniecības un lauksaimniecības tehnika;

5)	citi zagti transportlīdzekļi;

6)	zagtas transportlīdzekļa daļas;

7)	viltoti transportlīdzekļu reģistrācijas dokumenti.

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs par katru robežas posmu paziņo šādus datus:

a)	konfiskācijas gadījumu skaits katrā kategorijā;

b)	konfiskāciju kopējais apjoms pa kategorijām;

c)	sadalījums pēc izcelsmes, ja tā noskaidrota;

d)	sadalījums pēc galamērķa (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms) un pa kategorijām;

e)	sadalījums pa robežkontroles darbību veidiem (robežuzraudzība vai pārbaude robežšķērsošanas vietā) un pa kategorijām;

f)	aizturēto noziedzīga nodarījuma izdarītāju kopējais skaits.

4.3. Ieroči un sprāgstvielas

Ieroču un sprāgstvielu rādītājus iedala šādās kategorijās:

šaujamieroči (1).

Pieejamos šaujamieročus var iedalīt attiecīgi šādās apakškategorijās:

a)	individuāls mazizmēra ierocis: revolveris;

b)	individuāls mazizmēra ierocis: pistole;

c)	garstobra šaujamierocis: šautene;

d)	garstobra šaujamierocis: bise;

e)	garstobra šaujamierocis: mašīnpistole/100 % automātisks ierocis;

f)	garstobra šaujamierocis: cits;

g)	smagie ieroči (prettanku ieroči, raķešu palaišanas iekārta, mīnmetējs u. c.);

2)	šaujamieroču būtiskas daļas;

3)	nenāvējoši ieroči: trauksmes un signālieroči (kas nav pārveidojami par šaujamieročiem);

4)	nenāvējoši ieroči: gaisa šautenes;

5)	nenāvējoši ieroči: dezaktivēti šaujamieroči;

6)	sprāgstvielas;

munīcija;

8)	citi ieroči.

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs par katru robežas posmu paziņo šādus datus:

a)	konfiskācijas gadījumu skaits katrā kategorijā;

b)	konfiskāciju kopējais apjoms pa kategorijām;

c)	sadalījums pēc izcelsmes, ja tā noskaidrota;

d)	sadalījums pēc galamērķa (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms) un pa kategorijām;

e)	sadalījums pa robežkontroles darbību veidiem (robežuzraudzība vai pārbaude robežšķērsošanas vietā) un pa kategorijām;

sadalījums pēc transportlīdzekļu veidiem:

1)	konteiners;

2)	kravas automobilis vai komerciālais transportlīdzeklis;

3)	vieglais pasažieru automobilis;

autobuss;

vilciens;

6)	komercaviācija;

7)	vispārējas nozīmes aviācija;

8)	kravas un pasta pakas;

gājējs;

g)	valsts iestādes, kas atklājušas ieročus un/vai sprāgstvielas;

h)	aizturēto noziedzīga nodarījuma izdarītāju kopējais skaits.

4.4. Citas preces

Citu preču rādītājus iedala šādās kategorijās:

tabaka;

2)	cigaretes;

alkohols;

4)	energoprodukti (degvielas);

5)	kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība;

6)	citas preces.

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs par katru robežas posmu paziņo šādus datus:

a)	konfiskācijas gadījumu skaits katrā kategorijā;

b)	konfiskāciju kopējais apjoms pa kategorijām;

c)	sadalījums pēc izcelsmes, ja tā noskaidrota, un pa kategorijām;

d)	sadalījums pēc izcelsmes vietas, ja tā noskaidrota;

e)	sadalījums pēc galamērķa (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms) un pa kategorijām;

f)	sadalījums pa robežkontroles darbību veidiem un pa kategorijām (pārbaude robežšķērsošanas vietā, robežuzraudzība);

g)	valsts iestāde, kas atklājusi preces;

h)	aizturēto noziedzīga nodarījuma izdarītāju kopējais skaits;

i)	konfiscēto preču vērtība.

5. CITU PĀRROBEŽU NOZIEDZĪGU NODARĪJUMU RĀDĪTĀJS

Citus pārrobežu noziedzīgus nodarījumus iedala šādās kategorijās:

1)	nepilngadīgas personas nolaupīšana;

2)	uzbrukums, draudi Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbiniekiem (valsts iestādēm vai Aģentūras personālam);

3)	transportlīdzekļu sagrābšana;

citas.

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs par katru robežas posmu paziņo šādus datus:

a)	gadījumu skaits katrā kategorijā;

b)	sadalījums pa robežkontroles darbību veidiem (robežuzraudzība vai pārbaude robežšķērsošanas vietā) un pa kategorijām;

c)	valsts iestādes, kas atklājušas gadījumu;

d)	aizturēto noziedzīga nodarījuma izdarītāju kopējais skaits.

6. CITI RĀDĪTĀJI, KAS ATVASINĀTI NO ZIŅOŠANAS PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā Aģentūra par katru robežas posmu nosaka mēneša rādītājus.

Šie rādītāji attiecas uz:

1)	robežas neatļautu šķērsošanu, pamatojoties uz 2. pielikuma 1. punktā minētajiem ziņojumiem par atsevišķiem notikumiem;

2)	meklēšanas un glābšanas notikumiem, pamatojoties uz 2. pielikuma 8. punktā minētajiem ziņojumiem par atsevišķiem notikumiem;

3)	cilvēku tirdzniecības veicināšanu un cilvēku tirdzniecību, pamatojoties uz 2. pielikuma 2. punktā minētajiem ziņojumiem par atsevišķiem notikumiem;

4)	dokumentu viltošanu, pamatojoties uz 2. pielikuma 4. punktā minētajiem ziņojumiem par atsevišķiem notikumiem.

Aģentūra, pamatojoties uz pieejamo informāciju, var noteikt citus rādītājus, kurus tā uzskata par būtiskiem riska analīzes vai situācijas apzināšanās nolūkos.

(1) Ieskaitot salūta un akustiskos ieročus, kā arī pārveidojamus trauksmes un signālieročus.

2. PIELIKUMS

Ziņošanas par atsevišķiem notikumiem gadījumi un atbilstošā informācija

Ziņošana par atsevišķiem notikumiem EUROSUR sastāv no dažādu turpmāk uzskaitīto informācijas bloku sasaistes, kas palīdz aprakstīt situāciju pie ES ārējām robežām.

Pirmajā ziņojumā iekļauj informācijas kopumu, kas savākts pirmās reakcijas ierosināšanai. Pamatojoties uz šo pirmo ziņojumu, dažādas EUROSUR dalībnieces cenšas papildināt šo informāciju, kā paredzēts šajā pielikumā.

1. ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR ROBEŽAS NEATĻAUTU ŠĶĒRSOŠANU VAI AIZDOMĀM PAR MĒĢINĀJUMU VEIKT ROBEŽAS NEATĻAUTU ŠĶĒRSOŠANU

Nacionālais koordinācijas centrs ziņo par katru notikumu saistībā ar robežas neatļautu šķērsošanu. Ziņojums par robežas neatļautu šķērsošanu var būt saistīts ar cilvēku tirdzniecības veicināšanu vai cilvēku tirdzniecību, kā noteikts 2. punktā, un meklēšanas un glābšanas notikumu saskaņā ar 8. punktu.

Pirmo ziņojumu par notikumu nosūta ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tam, kad notikums ir atklāts.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki cenšas sniegt šādu pieejamo informāciju.

1.1. Notikuma veids:

a)	mēģinājums veikt robežas neatļautu šķērsošanu vai faktiska robežas neatļauta šķērsošana;

b)	atklāta vai slepena šķērsošana;

1.2. Notikuma apstākļi:

a)	laiks un pozīcija;

b)	galamērķis (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms);

c)	pēdējā iekāpšanas valsts (attiecas tikai uz ieceļošanu caur jūras ostām un gaisa robežas posmiem un lidostām);

d)	galamērķa valsts;

e)	nelikumīgas robežšķērsošanas nolūks;

atklāšanas apstākļi:

1)	veicot pārbaudi robežšķērsošanas vietā;

2)	veicot robežuzraudzības operāciju;

3)	cits (sekundārā kustība, pierobežas zona);

g)	mēģinājums izvairīties/slēpties no robežkontroles;

transportlīdzekļi:

1)	lidojums (ziņojums par lidojumu ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 7. punktā);

2)	kuģis (ziņojums par kuģi ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 1. punktā, vai meklēšanas un glābšanas gadījumu, kā noteikts 6. punktā);

3)	konteiners;

4)	kravas automobilis vai komerciālais transportlīdzeklis;

5)	vieglais pasažieru automobilis;

autobuss;

vilciens;

gājējs.

1.3. Iesaistītās personas:

a)	iesaistīto personu kopējais skaits;

b)	nepilngadīgo skaits;

c)	to personu skaits, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība;

d)	sadalījums pēc valstspiederības (iespējamā/apstiprinātā), pilsonības;

e)	vecuma grupa.

2. ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR CILVĒKU TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANU VAI CILVĒKU TIRDZNIECĪBU VAI AIZDOMĀM PAR MĒĢINĀJUMU VEICINĀT CILVĒKU TIRDZNIECĪBU VAI TO VEIKT

Nacionālais koordinācijas centrs ziņo par katru notikumu, kad tiek veicināta cilvēku tirdzniecība vai pastāv aizdomas par mēģinājumu to veicināt un tiek veikta cilvēku tirdzniecība vai pastāv aizdomas par mēģinājumu veikt cilvēku tirdzniecību.

Pirmo ziņojumu par notikumu nosūta ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tam, kad notikums ir atklāts.

Notikums var būt saistīts ar robežas neatļautu šķērsošanu.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki cenšas sniegt šādu pieejamo informāciju:

2.1. Notikuma veids:

a)	cilvēku tirdzniecības veicināšana, cilvēku tirdzniecība;

b)	stadija (aizdomas, mēģinājums, paveikts akts).

2.2. Notikuma apstākļi:

a)	laiks un vieta;

b)	galamērķis (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms);

atklāšanas apstākļi:

1)	veicot pārbaudi robežšķērsošanas vietā;

2)	veicot robežuzraudzības operāciju;

3)	cits (sekundārā kustība, pierobežas zona);

transportlīdzekļi:

1)	lidojums (ziņojums par lidojumu ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 7. punktā);

2)	kuģis (ziņojums par kuģi ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 1. punktā, vai meklēšanas un glābšanas gadījumu, kā noteikts 6. punktā);

3)	konteiners;

4)	kravas automobilis vai komerciālais transportlīdzeklis;

5)	vieglais pasažieru automobilis;

autobuss;

vilciens;

gājējs.

2.3. Noziedzīga nodarījuma izdarītāji:

a)	iesaistīto personu kopējais skaits;

b)	vecuma grupas:

c)	sadalījums pēc valstspiederības (iespējamā/apstiprinātā) un izcelsmes valstīm;

d)	ekspluatācijas veids (seksuālā, darbs, cita).

2.4. Cietušie (ja notikums nav saistīts ar robežas neatļautu šķērsošanu):

a)	cietušo kopējais skaits;

b)	nepilngadīgo skaits;

c)	nepavadītu nepilngadīgo skaits un to personu skaits, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība;

d)	cietušo sadalījums pa tranzītvalstīm;

e)	sadalījums pēc valstspiederības (iespējamā/apstiprinātā) un izcelsmes valstīm.

2.5. Motīvi un darbības veids:

a)	darbības veids;

b)	cilvēku tirdzniecības gadījumā – cilvēku tirdzniecības veicināšanas vai mērķtiecīgas ekspluatācijas nolūks.

3. ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR PREČU NELIKUMĪGU TIRDZNIECĪBU VAI MĒĢINĀJUMU VEIKT PREČU NELIKUMĪGU TIRDZNIECĪBU

Papildus 1. pielikuma 4. punktā minētajiem rādītājiem nacionālais koordinācijas centrs ziņo par preču nelikumīgas tirdzniecības vai aizdomu par mēģinājumu veikt preču nelikumīgu tirdzniecību atsevišķiem notikumiem šādos gadījumos:

1)	konfiskāciju apmēri pārsniedz 3. pielikumā noteiktās robežvērtības;

2)	nelikumīgā tirdzniecība vai aizdomas par mēģinājumu veikt nelikumīgu tirdzniecību ir saistītas ar iespējamu teroristisku darbību vai varētu apdraudēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību;

3)	nelikumīgā tirdzniecība vai aizdomas par mēģinājumu veikt nelikumīgu tirdzniecību ir saistītas ar citu dalībvalstu vai Aģentūras reakciju vai ietekmē robežkontroles pasākumus;

4)	preču nelikumīgā tirdzniecība vai aizdomas par mēģinājumu veikt preču nelikumīgu tirdzniecību ir saistītas ar konkrētu darbības veidu. Šādā gadījumā ziņojumus sasaista ar riska analīzes ziņojumu, kurā aprakstīts attiecīgais notikums;

5)	neraksturīga preču konfiskācija, kas varētu liecināt par jaunu noziedzības modeli.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki cenšas sniegt šādu pieejamo informāciju.

3.1. Notikuma veids:

aprakstot notikumu veidu, ziņojuma sagatavotāji izmanto attiecīgi 1. pielikuma 4. punktā minētās kategorijas un apakškategorijas un 3. pielikumā minētās vienības.

3.2. Notikuma apstākļi:

a)	laiks un pozīcija;

b)	galamērķis (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms);

atklāšanas apstākļi:

1)	veicot pārbaudi robežšķērsošanas vietā;

2)	veicot robežuzraudzības operāciju;

3)	cits (sekundārā kustība, pierobežas zona);

transportlīdzekļi:

1)	lidojums (ziņojums par lidojumu ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 7. punktā);

2)	kuģis (ziņojums par kuģi ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 1. punktā, vai meklēšanas un glābšanas gadījumu, kā noteikts 6. punktā);

3)	konteiners;

4)	kravas automobilis vai komerciālais transportlīdzeklis;

5)	vieglais pasažieru automobilis;

autobuss;

vilciens;

gājējs;

9)	kravas vai pasta paka;

darbības veids vai varbūtējais darbības veids, tai skaitā:

1)	slēpšanas veids;

2)	detalizētas ziņas par slēpšanu.

3.3. Preču veids:

a)	kategorija un apakškategorija saskaņā ar 1. pielikuma 4. punktu;

b)	apmērs (aplēstais/konfiscētais);

c)	aplēstā vērtība.

3.4. Iesaistītās personas:

a)	iesaistīto personu kopējais skaits;

b)	personas loma;

c)	nepilngadīgo skaits;

d)	sadalījums pēc valstspiederības (iespējamā/apstiprinātā).

4. ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR DOKUMENTU VILTOŠANU

Nacionālais koordinācijas centrs ziņo par katru atsevišķu notikumu, kas saistīts ar dokumentu viltošanu vai noziegumiem saistībā ar dokumentiem un kas novērots robežkontroles operācijas laikā.

Pirmo ziņojumu par notikumu nosūta ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tam, kad notikums ir atklāts.

Notikumu var sasaistīt ar notikumu, kas saistīts ar robežas neatļautu šķērsošanu, cilvēku tirdzniecības veicināšanu vai cilvēku tirdzniecību, preču nelikumīgu tirdzniecību, citiem pārrobežu noziedzīgu nodarījumu veidiem.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki sniedz šādu pieejamo informāciju.

4.1. Dokumentu viltošanas veids

4.2. Notikuma apstākļi:

a)	laiks un pozīcija;

b)	galamērķis (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms);

atklāšanas apstākļi:

1)	veicot pārbaudi robežšķērsošanas vietā;

2)	veicot robežuzraudzības operāciju;

3)	cits (sekundārā kustība, pierobežas zona).

4.3. Informācija par personu:

a)	personas apgalvotā valstspiederība;

dzimums;

c)	vecuma grupa.

4.4. Informācija par dokumentu:

a)	dokumenta veids un apakštips (pase, personas apliecība, uzturēšanās atļauja, vīza, robežspiedogs, cits);

b)	dokumenta izdevēja valsts;

c)	dokumentu izmantošana (uzrādīts, slēpts, nav pieejams);

d)	iekāpšanas robežšķērsošanas vieta;

e)	tranzīta robežšķērsošanas vieta;

f)	galamērķa robežšķērsošanas vieta;

g)	mikroshēma;

h)	robežspiedogs.

5. ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR CITIEM PĀRROBEŽU NOZIEDZĪGU NODARĪJUMU VEIDIEM

Papildus 1. pielikuma 7. punktā minētajiem rādītājiem nacionālais koordinācijas centrs ziņo par atsevišķiem notikumiem, kas saistīti ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem šādos gadījumos:

1)	pārrobežu noziedzīgais nodarījums vai aizdomas par mēģinājumu veikt pārrobežu noziedzīgu nodarījumu vai trāpījums datubāzē vai lielapjoma IT sistēmā ir saistīts ar iespējamu teroristisku darbību vai varētu apdraudēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību;

2)	pārrobežu noziedzīgais nodarījums vai aizdomas par mēģinājumu veikt pārrobežu noziedzīgu nodarījumu vai trāpījums datubāzē vai lielapjoma IT sistēmā ir saistīts ar citu dalībvalstu vai Aģentūras reakciju vai ietekmē robežkontroles pasākumus;

3)	pārrobežu noziedzīgais nodarījums vai aizdomas par mēģinājumu veikt pārrobežu noziedzīgu nodarījumu ir saistītas ar konkrētu darbības veidu. Šādā gadījumā ziņojumus sasaista ar riska analīzes ziņojumu, kurā aprakstīts attiecīgais notikums.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki cenšas sniegt šādu pieejamo informāciju.

5.1. Notikuma veids:

aprakstot notikumu veidu, ziņojuma sagatavotāji izmanto 1. pielikuma 7. punktā minētās kategorijas un apakškategorijas.

5.2. Notikuma apstākļi:

a)	laiks un pozīcija;

b)	galamērķis (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms);

atklāšanas apstākļi:

1)	veicot pārbaudi robežšķērsošanas vietā;

2)	veicot robežuzraudzības operāciju;

3)	cits (sekundārā kustība, pierobežas zona);

transportlīdzekļi:

1)	lidojums (ziņojums par lidojumu ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 7. punktā);

2)	kuģis (ziņojums par kuģi ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 1. punktā, vai meklēšanas un glābšanas gadījumu, kā noteikts 6. punktā);

3)	konteiners;

4)	kravas automobilis vai komerciālais transportlīdzeklis;

5)	vieglais pasažieru automobilis;

autobuss;

vilciens;

gājējs;

9)	kravas vai pasta paka.

5.3. Iesaistītās personas:

a)	iesaistīto personu kopējais skaits;

b)	personas loma;

c)	nepilngadīgo skaits;

d)	sadalījums pēc valstspiederības (iespējamā/apstiprinātā).

6. ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR INTERESĒJOŠIEM KUĢIEM

Informāciju saistībā ar interesējošiem kuģiem paziņo:

1)	ja atklātais kuģis ir aizdomās turēto kuģu kontrolsarakstā – šādā gadījumā ziņošanu sasaista ar attiecīgo kontrolsarakstu;

2)	ja kuģis ir iesaistīts kādā no šajā pielikumā uzskaitītajiem notikumiem – šādā gadījumā ziņojumu sasaista ar attiecīgo notikumu;

3)	ja ziņojuma sagatavotājs uzskata, ka kuģis ir aizdomīgs – šādā gadījumā ziņošanu sasaista ar riska analīzes ziņojumu.

Pirmo ziņojumu par kuģi nosūta ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tā pirmreizējās atklāšanas.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki cenšas sniegt šādu pieejamo informāciju.

6.1. Kuģa pozīcija un statuss:

informācija par interesējošā kuģa pozīciju ietver:

a)	mērījuma laiku, atrašanās vietu un nobīdes rādiusu, virzienu un ātrumu, ja objekts pārvietojas;

b)	kuģa statusu (dzinēji izslēgti, konstatēti dūmi, noenkurojies u. c.);

c)	mērījuma vai atklāšanas avotu (radars, pozicionēšanas sistēma u. c.);

kuģa iepriekšējās zināmās pozīcijas pirms notikuma.

Ziņojuma sagatavotāji, kas var iegūt informāciju par kuģi, cenšas pēc iespējas ātrāk atjaunināt informāciju par kuģa pozīciju, izmantojot to rīcībā esošos informācijas avotus.

Informāciju par interesējošā kuģa pozīciju jūrā, kad tā ir atklāta, atjaunina vismaz reizi stundā.

6.2. Kuģa tips:

informācija par kuģa tipu palīdz nošķīrumam

a)	starp pasažieru kuģi, burulaivu, motorjahtu, zvejas kuģi, konteinerkuģi, beramkravu jūras kuģi, naftas tankkuģi, ģenerālkravas jūras kuģi, ātrgaitas kuģi, mobilo piekrastes urbšanas iekārtu, speciāla lietojuma kuģi;

b)	kuģa izmantošanu – komerciāliem nolūkiem vai atpūtai.

6.3. Kuģa identifikatori:

informācija par kuģa identifikatoriem ietver:

karogu;

b)	kuģa vārdu;

c)	Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) numuru, Jūras mobilā dienesta identifikatoru (MMSI) un citus vizuālus un radio identifikatorus, ko izmanto, lai sazinātos ar kuģiem un raksturotu tos.

6.4. Pasažieri un krava:

informācija par pasažieriem un kravu ietver:

a)	komandas locekļu skaitu;

b)	sadalījumu pēc komandas locekļu valstspiederības;

c)	pasažieru skaitu;

d)	sadalījumu pēc pasažieru valstspiederības;

e)	kravas veidu un daudzumu/svaru.

7. ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR INTERESĒJOŠIEM LIDOJUMIEM

Informāciju saistībā ar interesējošiem lidojumiem paziņo:

1)	ja atklātais lidojums ir aizdomās turēto lidojumu kontrolsarakstā – šādā gadījumā ziņošanu sasaista ar attiecīgo kontrolsarakstu;

2)	ja lidojums ir iesaistīts kādā no šajā pielikumā uzskaitītajiem notikumiem – šādā gadījumā ziņojumu sasaista ar attiecīgo notikumu;

3)	vai ja ziņojuma sagatavotājs uzskata, ka gaisa kuģis ir aizdomīgs – šādā gadījumā ziņojumus sasaista ar riska analīzes ziņojumu.

Pirmo ziņojumu par lidojumu nosūta ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tā pirmreizējās atklāšanas.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki cenšas sniegt šādu pieejamo informāciju.

7.1. Interesējošā gaisa kuģa pozīcija:

informācija par interesējošā lidojuma pozīciju ietver:

a)	mērījuma laiku;

b)	pozīciju, tai skaitā augstumu un nobīdes pakāpi;

c)	virzienu un ātrumu;

d)	mērījuma vai atklāšanas avotu (radars, pozicionēšanas sistēma u. c.).

Ziņojuma sagatavotāji, kas var iegūt informāciju par gaisa kuģi, cenšas atjaunināt informāciju par gaisa kuģa pozīciju, izmantojot to rīcībā esošos informācijas avotus.

Informāciju par interesējošā gaisa kuģa, kas atrodas lidojumā, pozīciju atjaunina tuvu reāllaikam.

7.2. Interesējošā gaisa kuģa tips:

informācija par gaisa kuģa tipu palīdz nošķīrumam starp fiksētu spārnu gaisa kuģi vai rotorplānu, reaktīvā dzinēja vai propelleru gaisa kuģi, no pilota kabīnes vadāmu vai tālvadības gaisa kuģi un, ja informācija ir pieejama, varētu informēt par precīzo modeli.

7.3. Gaisa kuģa identifikatori:

informācija par gaisa kuģa identifikatoriem ietver dažādos vizuālos un radio identifikatorus, ko izmanto, lai sazinātos ar gaisa kuģi un raksturotu to.

7.4. Informācija par lidojumu:

informācija par lidojumu ietver:

a)	lidojuma tipu (komerciāls, privāts, valdības u. c.);

b)	lidojuma identifikatoru, tai skaitā komerciālo lidojumu identifikatorus;

c)	izlidošanas vietu;

d)	galamērķi;

e)	atsauci uz lidojuma plānu.

7.5. Pasažieri un krava:

informācija par pasažieriem un kravu ietver:

a)	apkalpes locekļu skaitu;

b)	sadalījumu pēc komandas locekļu valstspiederības;

c)	pasažieru skaitu;

d)	sadalījumu pēc pasažieru valstspiederības;

e)	kravas veidu.

8. ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR INTERESĒJOŠIEM MEKLĒŠANAS UN GLĀBŠANAS NOTIKUMIEM

Nacionālais koordinācijas centrs ziņo par katru notikumu saistībā ar meklēšanu un glābšanu saskaņā ar 21. pantu.

Ziņošana saistībā ar iespējamu meklēšanas un glābšanas notikumu ietver laikposmu no interesējošā kuģa pirmās atklāšanas brīža vai no brīdinājuma, kas saņemts par cilvēkiem briesmās uz jūras, līdz robežšķērsošanas notikuma beigām un attiecīgā meklēšanas un glābšanas gadījuma beigām.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki cenšas sniegt šādu pieejamo informāciju.

8.1. Saites uz ziņošanu par briesmās nonākušiem kuģiem atbilstoši 6. punktam:

ziņojums var būt saistīts arī ar citiem interesējošiem kuģiem, kas iesaistīti meklēšanas un glābšanas gadījumā, piemēram, bāzes kuģi.

8.2. Ziņošana par meklēšanas un glābšanas gadījuma statusu:

a)	meklēšanas un glābšanas posms (nobīde, brīdināšana, briesmas, notiekoša meklēšanas un glābšanas operācija, pabeigta meklēšanas un glābšanas operācija);

b)	kompetentais jūras glābšanas koordinācijas centrs;

c)	paredzētā drošības vieta vai drošības vieta, kad ir pabeigta meklēšanas un glābšanas operācija.

8.3. Saites uz ziņošanu atbilstoši attiecīgi 1. punktam un 2. punktam.

3. PIELIKUMS

Robežvērtības ziņošanai par atsevišķiem notikumiem saistībā ar precēm

1. NELIKUMĪGAS NARKOTISKĀS VIELAS

1)	Kanabiss: 10 kg;

2)	heroīns: 500 grami;

3)	citi opioīdi (piem., morfīns, opijs, u. c.): 500 grami;

4)	kokaīns: 10 kg;

5)	amfetamīna tipa stimulanti (ieskaitot amfetamīnu un metamfetamīnu): 100 grami;

6)	MDMA (ekstazī): 5000 tablešu;

7)	jaunas psihoaktīvas vielas: 500 tablešu vai 100 grami;

8)	citas nelikumīgas narkotiskās vielas.

2. IEROČI UN SPRĀGSTVIELAS

1)	Šaujamieroči vai to daļas: 15 vienības;

2)	sprāgstvielas: 3 kg;

3)	munīcija: 10 000 gabalu.

3. CITAS PRECES

1)	Jēltabaka: 500 kg;

2)	cigaretes: viens miljons vienību;

3)	alkohols: 5 000 litru tīra spirta;

4)	energoprodukti (degvielas): 10 000 litru;

5)	kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība: aplēstā vērtība vairāk nekā 1 miljons EUR.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 124/40

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/582

(2021. gada 9. aprīlis),

ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. panta 4. punktu,

apspriedusies ar dalībvalstīm,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 14. augustā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu (“PAV” vai “attiecīgais ražojums”) importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc sūdzības, ko 2020. gada 30. jūnijā plakanu alumīnija velmējumu ražotāju vārdā iesniedza apvienība European Aluminium (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzības iesniedzējs pārstāv vairāk nekā 25 % no plakanu alumīnija velmējumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Turklāt, kā norādīts paziņojumā par pozīciju, sūdzību atbalstīja ražotāji, kuri pārstāv vairāk nekā 80 % no izmeklēšanas perioda kopējā Savienības ražošanas apjoma brīvajam tirgum. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

1.2. Reģistrēšana

(3)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu Komisijai iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā būtu jāreģistrē imports, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, ja vien tai nav pietiekamu pierādījumu, ka nav izpildītas konkrētas prasības. Viena no šīm prasībām, kas norādīta pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā, ir tāda, ka papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms turpina ievērojami pieaugt. Kā redzams 1. tabulā, ĶTR izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu imports četru mēnešu laikposmā pēc procedūras sākšanas samazinājās par 26 % salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu. Tā kā lietas dokumentos nebija norāžu par to, ka turpmāk 55. apsvērumā definēto plakano alumīnija velmējumu imports ir pakļauts sezonālām svārstībām, Komisija neuzskatīja, ka būtu nepieciešams arī salīdzināt importa līmeni laikposmā no 2019. gada septembra līdz 2019. gada decembrim ar importa līmeni tajos pašos mēnešos iepriekšējā gadā. Dati pēc procedūras sākšanas tika balstīti uz Taric kodiem, kas tika noteikti attiecīgajam ražojumam procedūras sākšanas laikā. Tie tika salīdzināti ar mēneša vidējo ĶTR izcelsmes importa apjomu četru mēnešu laikposmā izmeklēšanas periodā (“IP”).

1. tabula

Imports no Ķīnas IP laikā un pēc procedūras sākšanas (t)

	Izmeklēšanas periods	Mēneša vidējais importa apjoms izmeklēšanas periodā	2020. gada septembris–decembris	Mēneša vidējais importa apjoms no 2020. gada septembra līdz decembrim
Imports no Ķīnas uz ES	265 727	22 144	88 576	16 382
Avots: Eurostat un datubāze Surveillance.

(4)	Tādēļ Komisija nenoteica, ka attiecīgā ražojuma imports saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu ir jāreģistrē, jo nebija izpildīts pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā minētais nosacījums, proti, turpmāks ievērojams importa apjoma pieaugums.

1.3. Ieinteresētās personas

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Komisija turklāt īpaši informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un ĶTR iestādes, zināmos importētājus un lietotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(6)	Ieinteresētajām personām bija arī iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(7)	Vairākas personas pieprasīja uzklausīšanu Komisijas dienestos. Personām, kuras to lūdza, tika sniegta iespēja tikt uzklausītām.

1.4. Lūgums saglabāt anonimitāti

(8)	Viens lietotājs, uzņēmums A, lūdza saglabāt anonimitāti, lai novērstu iespējamus pretpasākumus no dažu sūdzības iesniedzēju puses, kuri vienlaikus ir šā uzņēmuma piegādātāji.

(9)

European Aluminium norādīja, ka uzņēmumam A nav pozīcijas šajā procedūrā, jo saskaņā ar European Aluminium norādīto tas nebija pieteicies vai pierādījis, ka pastāv objektīva saikne starp tā darbību un līdzīgo ražojumu, kas definēts turpmāk 2.2. iedaļā. Tāpat European Aluminium norādīja, ka uzņēmuma A identitātes konfidencialitāte nav pamatojama ar pretpasākumu risku ES iekšienē, jo uzņēmums A atrodas ES, kur spēkā ir Eiropas pamatvērtības, un līdzīgā ražojuma Eiropas ražotāji neveiktu šādus pretpasākumus.

(10)

Lietas dokumentos pieejamā informācija (3) un konfidenciālā informācija, ko uzņēmums A sniedza Komisijai, apliecināja, ka uzņēmums A ir savlaicīgi reģistrējies kā ieinteresētā persona un pierādījis objektīvu saikni starp tā darbību un izmeklējamo ražojumu. Attiecībā uz lūgumu saglabāt anonimitāti Komisija uzskatīja, ka uzņēmums ir pietiekami pamatojis savu lūgumu. Proti, uzņēmums A sniedza atbilstīgi dokumentētu informāciju par bailēm no komerciālu pretpasākumu īstenošanas, ņemot vērā tā darbības raksturu un darījumdarbības attiecības ar citām personām, kas ir aktīvas attiecīgā tirgus dalībnieces. Tāpēc Komisija šim uzņēmumam piešķīra anonimitāti šajā izmeklēšanā.

1.5. Piezīmes par procedūras sākšanu

1.5.1. Piezīmes par kaitējumu

(11)	Uzņēmums A un Shanghai Huafon Aluminium Corporation (“Huafon”) sūdzējās par pamatojuma trūkumu 57. apsvērumā un paziņojumā par procedūras sākšanu ietvertajā izmeklējamā ražojuma definīcijā minēto ražojumu neiekļaušanai.

(12)

Pamatregula nosaka, ka sūdzībā jāiekļauj tā ražojuma pilnīgs apraksts, par kuru tiek uzskatīts, ka to pārdod par dempinga cenām. Regulā nav noteikta prasība, ka sūdzības iesniedzējs sniedz pamatojumu par ražojumiem, kurus tas nevēlas iekļaut sūdzībā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(13)	Tāpat uzņēmums A apgalvoja, ka, tā kā sūdzību iesniedza ražotāji, kuri pārstāv tikai 80 % no Savienības ražošanas apjoma, var pieņemt, ka ražotājiem, kuri pārstāv 20 % Savienības ražošanas apjoma, netika nodarīts būtisks kaitējums.

(14)

Tas, cik lielā mērā tiek atbalstīta izmeklēšanas sākšana, neliecina par to, cik liels kaitējums ir nodarīts Savienības ražošanas nozarei. Juridiskās prasības par izmeklēšanas uzsākšanu ir izklāstītas pamatregulas 5. pantā. Sūdzībā bija ietverti pietiekami pierādījumi, kas atbilstoši 5. panta 2. punktam pamatoja izmeklēšanas sākšanu. Turklāt, kā atgādināja uzņēmums A, sūdzību iesniedza un atbalstīja Savienības ražotāji, kuri pārstāv 80 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma brīvajam tirgum, kas acīmredzami ir Savienības ražošanas nozares lielākā daļa, kā prasīts 5. panta 4. punktā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(15)	Tas pats lietotājs norādīja, ka noteikti sūdzībā aprakstītā kaitējuma rādītāji varētu būt balstīti uz ražojumiem, kas netika iekļauti izmeklēšanas tvērumā. Tomēr, tā kā šis apgalvojums nebija pietiekami konkrēts un tam netika sniegti pierādījumi, tas tika noraidīts.

(16)

Lietotājs Valeo Systèmes Thermiques SAS (“Valeo”) apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs veicis segmentētu kaitējuma analīzi un šī analīze neatspoguļo kaitējumu attiecībā uz plakaniem alumīnija velmējumiem, kas paredzēti automobiļu siltummaiņiem (“SM PAV”), ņemot vērā de minimis sūdzībā minēto cenas samazinājuma starpību un mērķa cenas samazinājuma starpību. Tāpat Valeo atsaucās uz šīs kategorijas ražojumu galvenā ražotāja finanšu pārskatiem un norādīja, ka tas ir ziņojis par labiem finansiālajiem rezultātiem 2019. gadā un 2020. gada pirmajā pusē un nav norādījis ĶTR izcelsmes importu kā risku.

(17)

Komisija konstatēja, ka sūdzībā nebija ietverta pilnīga kaitējuma analīze pa segmentiem, bet gan cenas samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķins trīs reprezentatīviem ražojumu veidiem, ieskaitot automobiļu SM PAV. Attiecībā uz šo ražojuma veidu sūdzībā nebija ietverti visi konkrētie kaitējuma rādītāji. Sūdzībā bija iekļauti visi rādītāji saistībā ar līdzīgo ražojumu kopumā, bet nebija veikta kaitējuma analīze pa segmentiem.

(18)

Attiecībā uz automobiļu SM PAV galveno ražotāju Komisija konstatēja, ka tā ražojumu klāsts neaprobežojas tikai ar automobiļu SM PAV, bet ietver arī apsildes, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un dzesēšanas (“HVACR”) ražojumus. Turklāt šā ražotāja finanšu pārskati neattiecas tikai uz tā pārdošanas apjomiem Savienībā, bet gan darbībām pasaules mērogā, kas izskaidro to, kāpēc ražotājs nav izcēlis ĶTR kā risku. Līdz ar to šie apgalvojumi tika noraidīti.

(19)	Valeo un uzņēmums A, pamatojoties uz to, ka vairākos tādos rādītājos kā pārdošana eksportam, investīcijas, jauda, krājumi, cena un nodarbinātība bija vērojamas pozitīvas tendences, apgalvoja, ka sūdzībā nav sniegti pierādījumi tam, ka Savienības ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu.

(20)

Komisija atgādināja, ka pamatregulas 5. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka cita starpā izmeklēšanas sākumposmā jāizskata būtiskie kaitējuma faktori. Pamatregulas 5. pantā nav konkrēti noteikts, ka būtiska kaitējuma esību var konstatēt tikai tad, ja visi minētās regulas 3. panta 5. punktā uzskaitītie kaitējuma faktori pasliktinās. Pamatregulas 5. panta 2. punkta tekstā ir norādīts, ka sūdzībai ir jāsatur informācija par izmaiņām varbūtējā importa par dempinga cenām apjomā, šā importa ietekmi uz līdzīgiem izstrādājumiem Savienības tirgū un izrietošo importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, par ko liecina būtiskie (ne obligāti visi) faktori un indeksi, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli, piemēram, tie, kas minēti pamatregulas 3. panta 3. un 5. punktā. Sūdzībā minētā kaitējuma konkrētā analīze faktiski apliecināja, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas liecina, ka ES tirgū iekļūst ievērojams daudzums Ķīnas importa, ko pārdod par cenām, kas ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un mērķa cenas. Sūdzība ietvēra pierādījumus tam, ka iepriekš minētais ir radījis būtisku kaitējošu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam, piemēram, uz tās tirgus daļu un rentabilitāti. Līdz ar to šie apgalvojumi tika noraidīti.

(21)

Vēl viena ieinteresētā persona – Nilo Asia PTE Ltd/Lodec Metall-Handel Niederlassung Bremen der O. Wilms GMBH (“Nilo”) – apgalvoja, ka cenas samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķinos izmantotie KN kodi neļāva identificēt plātnes un parastās loksnes, tāpēc varētu rasties neprecizitātes. Nilo apstrīdēja arī mērķa cenas samazinājuma aprēķina metodi.

(22)

Attiecībā uz mērķa cenas samazinājuma aprēķina metodi Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs ir izmantojis objektīvus datus un metodiku, lai noteiktu eksporta cenu ar piegādi līdz ES. Bez tam Komisija pārbaudīja KN kodus un secināja, ka tie bija pareizi attiecīgajā procedūras posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. pantu Savienības mērķa cena tika aprēķināta, balstoties uz sūdzības iesniedzēja ražošanas izmaksām un 6 % mērķa peļņu. Līdz ar to Komisija konstatēja, ka sūdzības iesniedzējs ir pareizi noteicis mērķa cenas samazinājumu, un šis apgalvojums tika noraidīts.

(23)	Nilo un ražotājs eksportētājs Xiamen Xiashun Aluminium Foil Co., Ltd. (“Xiamen Xiashun”) apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs ir pārāk augstu novērtējis ES kopējo patēriņu. Tie atsaucās uz European Aluminium 2019. gada ziņojumu (4), kurā norādītais patēriņš bija 5,447 miljoni tonnu.

(24)

Komisija secināja, ka šīs izmeklēšanas tvērums atšķiras no minētā ziņojuma temata. Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, vairāki ražojumi netika ietverti ražojuma tvērumā. Turklāt minētais ziņojums attiecas ne tikai uz ES valstīm, bet arī citām EBTA dalībvalstīm, piemēram, Norvēģiju, Šveici un Turciju. Minēto atšķirību dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(25)

Ražotājs eksportētājs Xiamen Xiashun, pamatojoties uz to, ka visu ietverto KN kodu analīze nebija pietiekami precīza, apstrīdēja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka importa cenas no ĶTR konsekventi ir zemākas nekā importa cenas no citām valstīm. Tas sniedza analīzi par KN kodu 7607 11 90, kas liecināja, ka Turcijas cenas bija viszemākās un tādējādi Savienības ražošanas nozarei kaitējumu nodarījis imports no citām valstīm, nevis no ĶTR.

(26)	Komisija norādīja, ka šāda analīze aprobežojas ar vienu KN kodu un nenozīmē, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums būtu nepamatots. Attiecībā uz kopējo analīzi par importu attiecīgajā periodā jāatsaucas uz 51.–59. apsvērumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(27)

Tāpat Xiamen Xiashun apgalvoja, ka sūdzībā nebija apstiprinošu pierādījumu par būtisku kaitējumu, kuru nodarījis ĶTR izcelsmes imports, un atsaucās uz nepilnībām apgalvojumos par makroekonomikas un mikroekonomikas rādītājiem. Šī persona apstrīdēja sūdzībā ietverto rādītāju uzticamību un pareizību, atsaucoties uz vairākiem atsevišķiem elementiem, kas saistīti ar dažādiem Savienības ražotājiem un kas, kā tika apgalvots, ietekmēja rādītājus. Tomēr šī persona neparādīja, kā šie piemēri varētu likt apšaubīt Komisijas kopējo novērtējumu par to, ka sūdzība saturēja pietiekamus pierādījumus pamatotai šīs procedūras sākšanai.

(28)	Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka automobiļu SM PAV un folijas izejvielas nav jāiekļauj izmeklēšanas tvērumā vai vismaz jāizskata atsevišķu segmentu analīzes ietvaros.

(29)

Izmeklēšanas sākumposmā nebija nekādu norāžu par to, ka šādus segmentus būtu nepieciešams analizēt atsevišķi. Izmeklēšanas gaitā Komisija apkopoja ieinteresēto personu piezīmes par attiecīgo ražojumu, neiekļaušanas pieprasījumiem un nepieciešamību veikt analīzi pa segmentiem. Neiekļaušanas pieprasījumi ir analizēti 61.–105. apsvērumā, savukārt iespējamā nepieciešamība veikt analīzi pa segmentiem ir izskatīta 38.–45. apsvērumā.

1.5.2. Piezīmes par dempingu

(30)	Viens importētājs, Nilo, apšaubīja metodiku un KN kodus, kurus sūdzības iesniedzējs bija izmantojis dempinga aprēķinos saistībā ar plātnēm un parastajām loksnēm, un uzskatīja, ka tas ir būtisks trūkums sūdzībā.

(31)

Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs eksporta cenas noteikšanai ir izmantojis objektīvus datus un metodiku. Bez tam Komisija pārbaudīja KN kodus un secināja, ka tie bija pareizi attiecīgajā procedūras posmā. Turklāt, ciktāl tas attiecas uz dempinga aprēķinu, ņemot vērā sūdzībā noteikto plātņu un parasto alumīnija lokšņu normālo vērtību, secinājums par dempinga konstatēšanu būtu bijis identisks, proti, noteiktā dempinga starpība būtiski pārsniegtu minimālo slieksni. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(32)

Viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, Xiamen Xiashun, apgalvoja, ka sūdzībā nebija pietiekamu pierādījumu dempingam. Minētais uzņēmums norādīja, ka alumīnija lietņu cena, kā arī normālā vērtība bija pārspīlēti augsta. Uzņēmums jo īpaši uzskatīja, ka dempinga aprēķinos izmantotā 2019. gada vidējā alumīnija lietņu cena bija 1 792 USD, nevis 2 300–2 700 EUR par tonnu, kā norādīts sūdzībā. Tāpat uzņēmums uzskatīja, ka sūdzībā norādītais 1–2 alumīnija lietņu patēriņš vienas tonnas parasto alumīnija lokšņu saražošanai ir pārāk augsts. Turklāt Xiamen Xiashun apgalvoja, ka sūdzībā ietvertajos dempinga aprēķinos izmantotās parasto lokšņu transportēšanas izmaksas – 107,77 EUR par tonnu – bija pārāk augstas salīdzinājumā ar minētā uzņēmuma transportēšanas izmaksām tam pašam ražojumam (5).

(33)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Alumīnija lietņa cena, kuru sūdzības iesniedzējs izmantoja aprēķinos, ir 1 797 EUR par tonnu, nevis 2 300–2 700 EUR par tonnu, kā apgalvoja Xiamen Xiashun (6). Turklāt Komisija uzskatīja, ka gan alumīnija lietņu patēriņš vienas tonnas parasto lokšņu saražošanai, gan sūdzības iesniedzēja aprēķinos izmantotās pārvadājumu izmaksas bija pamatotas ar pietiekamiem pierādījumiem. Pat pārrēķinot normālo vērtību, izmantojot Xiamen Xiashun ierosinātās pārvadājumu izmaksas, aprēķinātā dempinga starpība ievērojami pārsniedza minimālo slieksni. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka sūdzība saturēja pietiekamus pierādījumus par dempingu, lai sāktu procedūru.

1.6. Atlase

(34)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.6.1. Savienības ražotāju atlase

(35)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Atlase tika veikta, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā izmeklēšanas periodā. Izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja 35 % no aplēstā līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma un 35 % no aplēstā līdzīga ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi. European Aluminium sniedza piezīmes tādu divu tās dalībnieku vārdā, kuri bija iekļauti pagaidu izlasē. Viens no provizoriski izlasē iekļautajiem uzņēmumiem lūdza izlasē iekļaut tikai vienu no tā rūpnīcām, jo šajā rūpnīcā ražo tieši tāda veida ražojumus, kādus importē no ĶTR. Tāpat minētais uzņēmums apgalvoja, ka tikai vienas rūpnīcas iekļaušana padarīs izlasi reprezentatīvāku. Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie uzņēmumi sastāv no atsevišķām juridiskām personām un nošķiršana, pamatojoties uz juridiskās personas iekšējo struktūru, nav iespējama, ja visas apakšvienības pieder vienai juridiskajai personai. Tāpēc šis lūgums tika noraidīts.

(36)

Vēl viens izlasē iekļauts uzņēmums apgalvoja, ka tikai vienas no tā grupas sastāvā esošajam juridiskām personām iekļaušana izlasē apgrūtinātu pārbaužu veikšanu, jo IT un grāmatvedības sistēma tiek uzturēta grupas līmenī. Laika ierobežojumu dēļ Komisija lēma izlasē iekļaut tikai attiecīgo juridisko personu. Tomēr, ņemot vērā šīs juridiskās personas ražoto ražojumu tirdzniecības kanālus un to, ka saistītie uzņēmumi varētu būt daļa no tirdzniecības plūsmas, arī citām grupas struktūrām bija jāaizpilda attiecīgās anketas daļas.

(37)	Ņemot vērā iepriekš minēto, izlase bija uzskatāma par Savienības ražošanas nozares reprezentatīvu izlasi.

1.6.2. Importētāju atlase

(38)	Lai izlemtu, vai atlase ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(39)

Četri nesaistīti importētāji iesniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim importētājiem, pamatojoties uz lielākajiem importa apjomiem uz Savienību. Ievērojot pamatregulas 17. panta 2. punktu, par izlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem importētājiem. Piezīmes netika iesniegtas.

1.6.3. Ķīnas ražotāju eksportētāju atlase

(40)

Lai izlemtu, vai atlase ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(41)

24 ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim uzņēmumiem/uzņēmumu grupām, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Šie uzņēmumi/uzņēmumu grupas pārstāvēja 18,9 % no aplēstā kopējā eksporta apjoma. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm tika dota iespēja iesniegt piezīmes par veikto atlasi.

(42)

Uzņēmums Yantai Jintai International Trade Co., Ltd. (daļa no Nanshan Group) savā 2020. gada 27. augusta vēstulē sniedza piezīmes un lūdza tikt iekļauts izlasē. Viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, Tianjin Zhongwang Aluminium Co., 2020. gada 2. septembra e-pasta vēstulē informēja Komisiju, ka pārtrauc sadarboties. Pamatojoties uz to, Komisija lēma aizstāt uzņēmumu Tianjin Zhongwang Aluminium Co. ar Nashan Group. Mainītā izlase arī pārstāv 18,9 % no aplēstā kopējā Ķīnas Tautas Republikas eksporta apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Piezīmes par mainīto izlasi netika saņemtas.

1.7. Atsevišķa pārbaude

(43)

17 Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika aicināti iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Tomēr neviens ražotājs eksportētājs neiesniedza aizpildītu anketu noteiktajā termiņā. Tādēļ atsevišķas pārbaudes netika veiktas.

1.8. Anketas un pārbaudes apmeklējumi

(44)	Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tāpat tā nosūtīja ĶV anketu par izkropļojumiem izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a un 2.b punkta nozīmē.

(45)	Komisija anketas nosūtīja arī izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, izlasē iekļautajiem importētājiem, lietotājiem un izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Šīs anketas procedūras sākšanas dienā kļuva pieejamas arī tiešsaistē (7).

(46)	Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, Savienības ražotāju apvienības, trīs izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem, pieciem lietotājiem un trīs ražotāju eksportētāju uzņēmumiem/ražotāju eksportētāju grupām.

(47)	Vēl viens lietotājs iesniedza daļēji aizpildītu anketu, kurai nebija arī jēgpilnas nekonfidenciālas versijas. Par spīti vairākiem lūgumiem un atgādinājumiem šis lietotājs nesniedza pieprasīto informāciju. Līdz ar to tā atbildes uz anketas jautājumiem analīzē netika ņemtas vērā.

(48)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu dalībvalstu, kā arī trešo valstu ieviestos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija pagaidu posmā nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu. Tā vietā saskaņā ar paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (8) Komisija veica attālinātu visas tās informācijas kontrolpārbaudi, ko uzskatīja par nepieciešamu pagaidu konstatējumu izdarīšanai. Komisija veica attālinātas kontrolpārbaudes (“AKP”) par šādiem uzņēmumiem/personām.

Savienības ražotāju apvienība

—	European Aluminium, Brisele, Beļģija

Savienības ražotāji

—

Hydro Group (“Hydro”):

—	Hydro Aluminium Rolled Products GmbH, Grēvenbroiha un Hamburga, Vācija,

—	Hydro Aluminium Dormagen GmbH, Dormagena, Vācija,

—	Aluminium Norf GmbH, Neisa, Vācija.

—

Elval Halcor Group:

—	ELVALHALCOR S.A., Oinofita, Grieķija,

—	Symetal Aluminium Foil Industry Single Member S.A., Atēnas, Grieķija,

—	International Trade S.A., Brisele, Beļģija,

—	UACJ ELVAL HEX Materials GmbH, Diseldorfa, Vācija,

—	Vepal, Tēbas, Grieķija.

—

Aludium Group:

—	Aludium Transformacion dc Productos S.L, Amorebjeta un Alikante, Spānija,

—	Aludium France SAS, Kastelsarazēna, Francija.

Lietotāji

—	Uzņēmums A

—

Valeo Group:

—	Valeo Systèmes Thermiques, Lemeznilsendenī, Francija,

—	Valeo Autosystemy sp. z.o.o., Skavina, Polija,

—	Valeo Vymeniky Tepia s.r.o., Žebrāka, Čehija.

ĶTR ražotāji eksportētāji

—	Jiangsu Alcha Aluminum Group Co., Ltd. (“Jiangsu Alcha Group”)

—

Nanshan Group:

—	Shandong Nanshan Aluminum Co., Ltd.,

—	Yantai Nanshan Aluminum New Material Co., Ltd.,

—	Longkou Nanshan Aluminum Rolling New Material Co., Ltd.,

—	Yantai Donghai Aluminum Foil Co., Ltd.,

—	Xiamen Xiashun Aluminium Foil Co., Ltd.

1.9. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(49)	Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.10. Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES

(50)

Šī lieta tika uzsākta 2020. gada 14. augustā, t. i., pārejas perioda laikā, kurā saskaņā ar vienošanos starp Apvienoto Karalisti un ES uz Apvienoto Karalisti joprojām attiecās Savienības tiesību aktu noteikumi. Pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī. Līdz ar to, sākot no 2021. gada 1. janvāra, Apvienotās Karalistes uzņēmumi un apvienības vairs nekvalificējās kā ieinteresētās personas šajā lietā.

(51)	2021. gada 18. janvārī ar lietas materiāliem pievienotu paziņojumu (9) Komisija aicināja pieteikties tos Apvienotās Karalistes ekonomikas dalībniekus, kuri uzskatīja, ka tie joprojām kvalificējas kā ieinteresētās personas. Neviens uzņēmums nepieteicās.

(52)

Lai no ieinteresētajām personām iegūto datu kopu saskaņotu ar faktu, ka pārejas periods bija beidzies un uz Apvienoto Karalisti vairs neattiecās Savienības tiesību aktu noteikumi, attiecīgās ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt pārskatītas atbildes uz anketas jautājumiem, tās pielāgojot ES-27 situācijai.

(53)	Viens lietotājs, Valeo, apgalvoja, ka sūdzība ir zaudējusi spēku būtisku procesuālu nepilnību dēļ, jo tā bija balstīta uz ES-28 datiem, ieskaitot Apvienoto Karalisti, lai gan šī valsts vairs nebija dalībvalsts sūdzības iesniegšanas un procedūras sākšanas laikā.

(54)

Šajā ziņā, kā norādīts 50. apsvērumā, Apvienotā Karaliste un ES bija vienojušās par pārejas periodu, kura laikā uz Apvienoto Karalisti joprojām attiecās Savienības tiesību aktu noteikumi. Minētais periods beidzās 2020. gada 31. decembrī (10). Tā kā lieta tika uzsākta pārejas perioda laikā, sūdzība bija likumīgi iesniegta atbilstoši ES-28 situācijai. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Attiecīgais ražojums

(55)

Attiecīgais ražojums ir alumīnija izstrādājumi, plakani velmēti, bet tālāk neapstrādāti vai apstrādāti, no alumīnija sakausējumiem vai no neleģētā alumīnija, bez pamatnes, bez cita materiāla iekšējiem slāņiem:

—	rituļos satīti vai satīti stīpās, sagarumotās loksnēs vai apļa formā, vismaz 0,2 mm biezi, bet ne biezāki par 6 mm,

—	plātnēs, kas ir biezākas par 6 mm,

—	rituļos satīti vai satīti stīpās, vismaz 0,03 mm biezi, bet kuru biezums mazāks par 0,2 mm,

—

kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7606 11 10 (Taric kodi 7606111025, 7606111086), ex 7606 11 91 (Taric kodi 7606119125, 7606119186), ex 7606 11 93 (Taric kodi 7606119325, 7606119386), ex 7606 11 99 (Taric kodi 7606119925, 7606119986), ex 7606 12 20 (Taric kodi 7606122025, 7606122086), ex 7606 12 92 (Taric kodi 7606129225, 7606129295), ex 7606 12 93 (Taric kodi 7606129386), ex 7606 12 99 (Taric kodi 7606129925 un 7606129986), ex 7606 91 00 (Taric kodi 7606910025, 7606910086), ex 7606 92 00 (Taric kodi 7606920025, 7606920086), ex 7607 11 90 (Taric kodi 7607119044, 7607119048, 7607119051, 7607119053, 7607119065, 7607119071, 7607119073, 7607119075, 7607119077, 7607119091, 7607119093) un ex 7607 19 90 (Taric kodi 7607199075, 7607199086) (“attiecīgais ražojums”). KN un Taric kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(56)	Attiecīgo ražojumu (11) parasti dēvē par “plakaniem alumīnija velmējumiem” jeb “PAV”. Tos iegūst, veicot četrus secīgus ražošanas procesus: kausēšanu, liešanu, velmēšanu un apdari. Daži uzņēmumi ražošanas procesu var sākt atšķirīgā posmā atkarībā no to integrācijas pakāpes.

(57)

Šī izmeklēšana neietver šādus ražojumus:

—	dzērienu skārdeņu korpusu skārds, galu skārds un mēlīšu skārds no alumīnija,

—	alumīnija izstrādājumi, plakani velmēti, bet tālāk neapstrādāti vai apstrādāti, no alumīnija sakausējumiem, vismaz 0,2 mm biezi un ne biezāki par 6 mm, ko izmanto virsbūves paneļos autobūves nozarē,

—	alumīnija izstrādājumi, plakani velmēti, bet tālāk neapstrādāti vai apstrādāti, no alumīnija sakausējumiem, vismaz 0,8 mm biezi, ko izmanto gaisa kuģu daļu ražošanā.

(58)	Plakanus alumīnija velmējumus izmanto dažādiem lietojumiem tādās jomās kā būvdarbi un celtniecība, folija, tehniskie lietojumi, transports un ilglietošanas patēriņa preces.

2.2. Līdzīgais ražojums

(59)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vieni un tie paši pamatlietojumi:

—	attiecīgajam ražojumam,

—	Ķīnas Tautas Republikā ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam, un

—	ražojumam, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare.

(60)	Tāpēc Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.3. Apgalvojumi par ražojuma tvērumu

(61)

Vairākas personas iesniedza ražojumu neiekļaušanas pieprasījumus par šādiem ražojumiem: oderēta caurule, plaķēta plātne, plaķētu un neplaķētu plāksnīšu izejmateriāli, ko izmanto automobiļiem paredzētu cietlodētu alumīnija SM un elektrotransportlīdzekļu akumulatoru dzesētāju (“automobiļu SM PAV”) ražošanā; rituļu ar pārklājumu un alumīnija kompozītpaneļu (“AKP”) ražošanai paredzēti alumīnija rituļi; litogrāfijas loksnes; bateriju folija; 30–60 mikronus bieza pārveidotā alumīnija folija (“PAF-30-60”) un PAV, ko izmanto horizontālo žalūziju plāksnīšu ražošanā.

2.3.1. Automobiļu SM PAV

(62)

Vairākas ieinteresētās personas – Huafon, Valeo, Mahle GmbH, Eiropas Automobiļu detaļu piegādātāju apvienība (“Clepa”) un TitanX Holding AB (“TitanX”) – apgalvoja, ka automobiļu SM PAV nepiemīt tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības. Atšķirīgais ražošanas process (īpašs aprīkojums) un ķīmija (izmantojot patentētus sakausējumus, kuri atšķiras no standarta sakausējumiem) rada atšķirīgu cietlodēšanas spēju, veidojamību, izturību, izturību pret koroziju un plaķējuma īpatsvaru un padara automobiļu SM PAV pilnīgi atšķirīgus no citiem ražojuma definīcijā ietvertajiem PAV. Tāpat minētās personas apgalvoja, ka automobiļu SM PAV nav aizstājami ar procedūrā iekļautajiem plaša patēriņa PAV, kurus izmanto citiem lietojumiem to unikālo fizikālo, mehānisko un ķīmisko īpašību dēļ, kuras tiek izstrādātas kopā ar izejmateriālu ražošanas nozarēm un pakārtotajām ražošanas nozarēm. Tāpat tika apgalvots, ka tie galvenokārt tiek izgatavoti pēc pasūtījuma un pārdoti nelielos apjomos, kas pārstāv mazāk nekā 5 % no kopējā ES PAV tirgus, par augstu cenu pirmā līmeņa automobiļu detaļu piegādātājiem, kuri tehnisku, komerciālu un riska mazināšanas iemeslu dēļ iepērk visu kategoriju automobiļu SM PAV ražojumus no viena piegādātāja pēc “vienas pieturas” principa.

(63)

Turklāt minētās personas apgalvoja, ka automobiļu SM PAV ir iespējams muitā identificēt līdzīgi kā automobiļu (12) vai gaisa kuģu ražošanai paredzētus ražojumus, kurus sūdzības iesniedzēji nav ietvēruši ražojuma tvērumā. Tika apgalvots, ka, līdzīgi kā automobiļu ražošanas nozarei paredzēto virsbūves paneļu gadījumā, automobiļu SM PAV arī nebūtu jāietver.

(64)

Huafon arī apgalvoja, ka tā ražotie automobiļu SM PAV atšķiras no Savienībā ražotajiem atšķirīga ražošanas procesa (nepārtrauktā liešana) dēļ, kas tā ražojumiem piešķir unikālus parametrus dažādos aspektos – tādos kā graudu lielums, izturība, izturība pret koroziju, veidojamība, cietlodēšanas spēja, pielaides un erozija. Tāpat šis uzņēmums apgalvoja, ka lielākā daļa Savienības ražotāju nevēlas nodrošināt konkrētu klientu vajadzībām pielāgotus automobiļu SM PAV.

(65)

Šīs personas arī pamatoja savus pieprasījumus ar šādiem elementiem:

—	iespējamais pašreizējais Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudas trūkums un nevēlēšanās investēt papildu jaudā,

—	divu Savienības ražotāju – Gränges un Impexmetal – apvienošanās, kas, kā tiek apgalvots, izraisīs cenu pieaugumu,

—	sagaidāmais pieprasījuma palielinājums,

—	sagaidāmais izmaksu pieaugums antidempinga maksājumu un jaunu apstiprināšanas (13) izmaksu dēļ laikā, kad pandēmija ir negatīvi ietekmējusi šo personu darbību, kas tādējādi negatīvi ietekmē to rentabilitāti,

—	negatīva ietekme uz piegādes ķēdi jaunu ražojumu un sakausējumu apstiprināšanas dēļ, un

—	nepieciešamība sasniegt Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kura sasniegšana citādi tiktu traucēta.

(66)

Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka automobiļu SM PAV pieder pie SM PAV ražojumu grupas, kas ietver ne tikai automobiļu SM, bet arī SM, kas paredzēti HVACR un citiem lietojumiem, piemēram, vējdzirnavām. Automobiļu SM PAV, līdzīgi kā HVACR un citiem lietojumiem paredzētie, ietver ražojumus, kas var būt plaķēti (caurule, plātne, plāksnīte) vai neplaķēti (plāksnīte). Pretēji tam, ko apgalvoja lietotājs Valeo, lietā esošie pierādījumi liecina, ka HVACR SM PAV tirgus ir pietiekami liels un pārstāv 20 % no kopējā SM tirgus Eiropas Savienībā. Tāpat pierādījumi liecina, ka HVACR SM sakausējuma, rūdīšanas pakāpes un biezuma ziņā ir līdzīgi automobiļu SM.

(67)

Otrkārt, SM PAV bija iekļauti European Aluminium iesniegtajā sūdzībā neatkarīgi no to lietojuma, un tie ir ietverti ražojuma tvērumā, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu un 55.–58. apsvērumā. Turklāt automobiļu SM PAV var klasificēt ar izmeklēšanā paredzētajiem ražojumu kodiem attiecībā uz to biezumu, formu, izmantoto materiālu, apstrādi un rūdīšanas pakāpi.

(68)

Treškārt, izmeklēšana parādīja, ka automobiļu SM PAV ir tādas pašas ķīmiskās pamatīpašības kā citiem PAV. Pat ja tie ir plaķēti, to sastāvā ir vairāk nekā 95 % tīra alumīnija līdzīgi kā citos PAV. Turklāt, pat ja automobiļu SM PAV izmantoti tā dēvētie patentētie sakausējumi, tie ir ļoti līdzīgi citiem sakausējumiem, jo lielākoties ir atvasināti no 3xxx sērijas sakausējumiem.

(69)

Ciktāl tas attiecas uz fizikālajām un tehniskajām īpašībām, vairumam PAV ir pašiem savas specifikācijas atkarībā no lietojuma vai attiecīgā galalietotāja prasībām. Tas, ka PAV ražotājiem ir jāizpilda īpašas prasības attiecībā uz cietlodēšanas spēju, veidojamību, izturību, graudu lielumu vai koroziju, nenozīmē, ka tiem nepiemīt tādas pašas tehniskās un fizikālās pamatīpašības kā citiem PAV. Pat ja tiem nepiemistu tādas pašas pamatīpašības kā dažiem PAV, kuri ir iekļauti izmeklēšanas tvērumā, kas tā nav, tiem ir tādas pašas pamatīpašības kā PAV, kas pieder pie tās pašas ražojumu grupas, proti, HVACR un citiem lietojumiem paredzētiem SM PAV.

(70)

Attiecībā uz savstarpēju apmaināmību – PAV, kas pieder atšķirīgām ražojumu grupām, var nebūt savstarpēji maināmi dažādu iemeslu dēļ, piemēram, īpašas sakausējuma apstrādes vai apdares veida dēļ. Tomēr šie ražojumi ietilpst izmeklēšanas tvērumā, jo tiem ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības.

(71)

Attiecībā uz ražošanas procesu Komisija konstatēja, ka automobiļu SM PAV ražošanas process ir tāds pats, kā aprakstīts 56. apsvērumā, un to ražošanā lielā mērā tiek izmantots tāds pats aprīkojums kā citu PAV ražošanā. Tas, ka ir jāizstrādā konkrēti sakausējumi vai ražojumiem ir nepieciešama apstiprināšana, nav daļa no ražošanas procesa, bet gan daļa no pētniecības un izstrādes posma, kas ir nošķirts no ražošanas procesa. Pat ja automobiļu SM PAV ražošanā izmantots īpašs aprīkojums (plaķēšanas iekārta, griešanas aprīkojums), to var izmantot citu SM PAV vai vienkārši citu noteikta platuma PAV ražošanai. Tāpat tas, ka dažu automobiļu SM PAV ražošanā izmanto nepārtraukto liešanu, nepadara šo ražojumu unikālu, jo arī citi ražojumi, uz kuriem attiecas izmeklēšana, var tikt ražoti, izmantojot tādu pašu procesu.

(72)

Ceturtkārt, attiecībā uz automobiļu SM PAV komercializāciju Komisija konstatēja, ka lielāko daļu PAV ražo pēc pasūtījuma un plaša patēriņa preču daļa ir neliela. Tāpat, ņemot vērā to, ka šādi ražojumi pārstāv aptuveni 9 % no Savienības tirgus patēriņa, nevar uzskatīt, ka tos pārdod nelielos apmēros vai ka tie veido nišas tirgu.

(73)

Piektkārt, Komisija arī konstatēja, ka automobiļu SM nav vienīgie izmeklēšanas tvērumā ietilpstošie pirmā līmeņa automobiļu detaļu piegādātājiem tirgotie ražojumi. Patiešām, citi ražojumi, piemēram, šasijas un automobiļu daļas, ir paredzēti automobiļu ražošanas nozarei, tiem izmanto to pašu tirdzniecības kanālu, un tiem arī ir nepieciešams apstiprināšanas process. Turklāt SM ražotāji var iegādāties dažādu kategoriju automobiļu SM PAV no dažādiem piegādātājiem, nevis pēc “vienas pieturas” principa, kā kļūdaini tiek apgalvots. Sestkārt, Komisija arī konstatēja, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji ievērojamu daļu citu ražojumu, kas ietilpst ražojuma tvērumā, pārdeva par augstākām cenām nekā automobiļu SM PAV. Minētie citi ražojumi veidoja 8 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju kopējā pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā.

(74)

Visbeidzot, Komisija nepiekrita tam, ka SM PAV nebūtu jāiekļauj tādēļ, ka tos izmanto autobūves nozarē. Tā atgādināja, ka ne visi autobūves nozarei paredzētie ražojumi ir izslēgti no izmeklēšanas tvēruma. Izmeklējamais ražojums ietver tādus autobūves ražojumiem paredzētus PAV kā strukturālās daļas izmantošanai automobiļu ražošanā (šasijas, automobiļu daļas).

(75)

Attiecībā uz Savienības interesēm Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares jauda ir pietiekama pašreizējā pieprasījuma apmierināšanai un ka strukturāla cenu pieauguma risks nepastāv, ņemot vērā konkurences apstākļus un pieejamo jaudu ES, kā to apstiprināja nesenais Komisijas lēmums par Gränges un Impexmetal apvienošanos (14). Tāpat saskaņā ar Savienības ražošanas nozares sniegto un Komisijas pārbaudīto informāciju Savienības ražošanas nozare nesen ir investējusi ražošanas jaudas palielināšanā un notiek arī citi ar to saistīti projekti. Pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, Komisija uzskatīja, ka šo pieaugumu, visticamāk, absorbēs prognozētais pieprasījuma pieaugums pēc paredzētajām izmaiņām automobiļu ražošanas modeļos, proti, iekšdedzes dzinēju ražošanas samazināšanās un uzlādējamu hibrīdautomobiļu/elektrotransportlīdzekļu ražošanas pieaugums.

(76)

Attiecībā uz palielinātām izmaksām Komisija uzskatīja, ka pirms pandēmijas sasniegtais peļņas līmenis ļaus automobiļu SM ražotājiem absorbēt papildu izmaksas, kas radušās antidempinga maksājumu vai apstiprināšanas izmaksu dēļ, ja viņi izvēlēsies atkal iepirkt no Savienības ražotājiem. Turklāt šo uzņēmumu un uzņēmumu grupu, kurām tie pieder, kopējais finansiālais stāvoklis un, piemēram, to nesadalītā peļņa, neliecināja par kritisku finansiālo stāvokli, kas apdraudētu viņu darbības turpināšanu pašreizējā situācijā.

(77)

Turklāt, ciktāl tas skar ietekmi uz piegādes ķēdi, būtu jāpiemin, ka automobiļu SM ražotāji parasti izmanto divus piegādes avotus specifiskiem ražojumiem un viņiem ir vairāki apstiprināti piegādātāji katrai ražojumu kategorijai (caurules, plātnes, plāksnītes). Automobiļu SM PAV ražotāji Savienībā daudzu gadu gaitā ir apliecinājuši savu spēju piegādāt šādus specifiskus ražojumus lielajiem ražotājiem ievērojamā apjomā gan Savienībā, gan ārpus tās. Tādējādi viņiem ir nepieciešamais aprīkojums un tehniskā zinātība šādu ražojumu izstrādāšanai un piegādei, un viņi nereti jau ir kvalificēti piegādātāji. Lai gan tas nenozīmē, ka lietotāji, ja vēlēsies, varēs nekavējoties pāriet no viena PAV piegādātāja uz citu, lai saņemtu visus nepieciešamos ražojumus, Savienības ražošanas nozare būtu spējīga ātri aizvietot Ķīnas importu un piedāvāt drošu alternatīvu piegādes avotu. Viens no Savienības ražotājiem apgalvoja, ka līdzīgs process jau ir noticis ASV tirgū, kur daži ārpus ASV esoši ražotāji varēja aizvietot Ķīnas importu pēc antidempinga maksājumu noteikšanas Ķīnas izcelsmes PAV.

(78)

Lai gan netika apstrīdēts tas, ka jaunas paaudzes elektrotransportlīdzekļu izstrāde samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā, Komisija provizoriski uzskatīja, ka šādiem automobiļiem nepieciešamā alumīnija ražošana ES radītu mazāk piesārņojuma nekā tā importēšana no ĶTR. Neatkarīgi no tā, cik izmaksā transportēšana no ĶTR uz ES, alumīnija ražošana Savienībā rada vidēji trīs reizes mazāk CO2 nekā tā ražošana ĶTR (15). Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka antidempinga maksājumu noteikšana ĶTR izcelsmes automobiļu SM PAV nav nesavietojama ar plašāku Savienības politiku. Šajā saistībā viens ražotājs eksportētājs, Huafon, apgalvoja, ka tā CO2 rādītājs ir daudz zemāks nekā Ķīnas vidējais rādītājs. Tomēr šim apgalvojumam nebija pierādījumu, un to jebkurā gadījumā nevarēja ekstrapolēt attiecībā uz visu Ķīnas alumīnija ražošanas nozari.

(79)

Turklāt divi lietotāji – Mahle un Titanx – arī norādīja, ka automobiļu SM ražotāji ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (“EEZ”) iegūtu konkurences priekšrocības, iepērkot PAV no Ķīnas bez nepieciešamības veikt antidempinga maksājumus, un atsaucās uz automobiļu SM ražotāju no Ķīnas, kurš veic uzņēmējdarbību Marokā. Komisija konstatēja, ka attiecīgā automobiļu SM ražotāja investīciju mērķis bija nodrošināt piegādi jaunai automobiļu ražotnei ārpus ES, un pieejamie pierādījumi liecina, ka investīciju nolūks ir piegāde vietējā tirgū (16). Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(80)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija provizoriski noraidīja pieprasījumu neiekļaut automobiļu SM PAV izmeklējamā ražojuma tvērumā.

2.3.2. Rituļu ar pārklājumu un AKP ražošanai paredzēti alumīnija rituļi

(81)

Viens lietotājs, uzņēmums A, pieprasīja neiekļaut rituļu ar pārklājumu un AKP ražošanai paredzētus alumīnija rituļus, pamatojoties uz to, ka šādiem rituļiem ir atšķirīgas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības attiecībā uz to nospriegojuma nivelēšanu un izskatu, ņemot vērā, ka pat nelielas nepilnības padara ražojumu neizmantojamu nolūkam, kuram tas iepirkts.

(82)

Ņemot vērā ievērojamos kvalitātes ierobežojumus, uzņēmums apgalvoja, ka šāds ražojums nav savstarpēji maināms ar citiem PAV un to nevar aizstāt ar citiem ražojumiem. Attiecībā uz ražošanas procesu šī persona apgalvoja, ka Ķīnas ražotāji attiecīgā veida ražojumu ražo, izmantojot vismodernāko aprīkojumu (karstās velmēšanas, nospriegojuma nivelēšanas aprīkojumu un tandēma stendu karstās apdares (stand tandem hot finishing) līnijas), kas nodrošina augstāku kvalitāti un ražīgumu, kā arī zemākas izmaksas.

(83)

Tā pati persona arī apgalvoja, ka saskaras ar ievērojamām grūtībām ne tikai attiecīgā veida ražojumu iegādē atbilstīgi Savienības ražošanas nozarei nepieciešamajiem standartiem, bet arī dažu Ķīnas piegādes avotu nomaiņā uz Savienības avotiem. Tāpat minētā persona apgalvoja, ka izdevumi par attiecīgā veida ražojumiem veido ievērojamu daļu no tās ražošanas izmaksām, un, ja tiktu uzlikti antidempinga maksājumi, tai būtu jāapstiprina jauni piegādātāji, un tas palielinātu izmaksas.

(84)

Komisija konstatēja, ka rituļu ar pārklājumu un AKP ražošanai paredzēti alumīnija rituļi ir iekļauti ražojuma tvērumā, kā noteikts iepriekš 55.–58. apsvērumā, un tos var klasificēt, izmantojot izmeklēšanā paredzētos ražojumu kodus, pēc biezuma, formas, izmantotā materiāla, apdares un rūdīšanas pakāpes. Tāpat šiem ražojumiem ir tādas pašas ķīmiskās, tehniskās un fizikālās pamatīpašības kā citiem PAV, jo to sastāvā ir vairāk nekā 95 % tīra alumīnija līdzīgi kā citos PAV. Turklāt tie ir izgatavoti no līdzīgiem sakausējumiem un tiem ir līdzīga apdare, rūdīšanas pakāpe un biezums kā citiem PAV, kuri ir ietverti izmeklēšanas tvērumā. Nospriegojuma nivelēšana nav process, kuru piemēro tikai attiecīgā veida ražojumam – to izmanto arī citu kategoriju PAV, piemēram, SM PAV.

(85)

Attiecībā uz savstarpēju apmaināmību – PAV, kas pieder atšķirīgām ražojumu grupām, var nebūt savstarpēji maināmi dažādu iemeslu dēļ, piemēram, īpašas sakausējuma apstrādes vai apdares veida dēļ. Tomēr šie ražojumi ietilpst tā ražojuma tvērumā, uz ko attiecas izmeklēšana, jo tiem ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības.

(86)

Attiecībā uz ražošanas procesu Komisija provizoriski uzskatīja, ka ražošanas process rituļu ar pārklājumu un AKP ražošanai paredzētajiem alumīnija rituļiem ir tāds pats, kā aprakstīts 56. apsvērumā, un to ražošanā lielā mērā tiek izmantots tāds pats aprīkojums kā citu PAV ražošanā. Tas, ka Ķīnas ražotāji, kā tiek apgalvots, izmanto vismodernāko aprīkojumu, nepadara ražojumu atšķirīgu. Jebkurā gadījumā dažiem Savienības ražotājiem ir līdzīgs ražošanas aprīkojums.

(87)

Tomēr Komisija atzina uzņēmuma A ražoto ražojumu specifiku un grūtības, ar kurām tas saskaras, Savienībā iepērkot rituļu ar pārklājumu un AKP ražošanai paredzētus alumīnija rituļus. Līdz šim Savienības ražošanas nozare nav sniegusi pierādījumus par pretējo. Turklāt Komisija provizoriski konstatēja, ka neviens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem šādus brīvajam tirgum paredzētus īpašu veidu ražojumus neražoja pietiekamā apjomā. Bez tam var aplēst, ka AKP īpatsvars kopumā PAV grupā Savienībā ir zemāks nekā 2 %.

(88)	Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem, Komisija provizoriski secināja, ka alumīnija rituļu imports būtu jāatbrīvo no antidempinga maksājumiem, ja tos izmanto rituļu ar pārklājumu un AKP ražošanai.

2.3.3. Litogrāfijas loksnes un bateriju folija

(89)

Viens ražotājs eksportētājs, Xiamen Xiashun, vēlējās noskaidrot, vai ražojuma tvērums ietver litogrāfijas loksnes un bateriju foliju. Šajā saistībā tas apgalvoja, ka šie ražojumi atšķiras no plāksnīšu izejmateriāla lietojuma un galamērķa tirgus ziņā, kā arī pēc fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un ražošanas procesiem.

(90)	Šajā sakarā vispirms būtu jānorāda, ka litogrāfijas loksnes un bateriju folija ir iekļautas ražojuma tvērumā, kā noteikts 55.–58. apsvērumā, un tās var klasificēt, izmantojot izmeklēšanā paredzētos ražojumu kodus, pēc biezuma, formas, izmantotā materiāla, apdares un rūdīšanas pakāpes.

(91)

Turklāt pretstatā personas paustajiem argumentiem šīs izmeklēšanas ražojuma tvērums ir daudz plašāks un neaprobežojas ar plāksnīšu izejmateriālu. Papildus tam izmeklēšana parādīja, ka litogrāfijas loksnēm un bateriju folijai ir tādas pašas ķīmiskās pamatīpašības kā citiem PAV, jo to sastāvā ir vairāk nekā 95 % tīra alumīnija līdzīgi kā citos PAV. Tāpat tās ir izgatavotas no līdzīgiem sakausējumiem un tām ir līdzīga apdare, rūdīšanas pakāpe un biezums kā citiem PAV, kuri ir ietverti izmeklēšanas tvērumā. Turklāt tas, ka šie ražojumi ir paredzēti konkrētam lietojumam konkrētās nozarēs, nav unikāls gadījums, jo lielākajai daļai PAV ir specifikācijas, kas atkarīgas no to lietojuma vai attiecīgā galalietotāja prasībām.

(92)

Attiecībā uz ražošanas procesu Komisija uzskatīja, ka litogrāfijas lokšņu un bateriju folijas ražošanas process ir tāds pats, kā aprakstīts 56. apsvērumā, un to ražošanā lielā mērā tiek izmantots tāds pats aprīkojums kā citu PAV ražošanā. Tas, ka šiem ražojumiem ir nepieciešams īpašs aprīkojums (attaukošanai, nospriegojuma nivelēšanai), nav unikāls gadījums, jo šādu aprīkojumu var izmantot arī citu PAV ražošanai. Pamatojoties uz to, Komisija provizoriski apstiprināja, ka litogrāfijas loksnes un bateriju folija ietilpst izmeklēšanas tvērumā.

2.3.4. PAF-30-60

(93)

Ražotājs eksportētājs Nanshan Group vēlējās noskaidrot, vai šī izmeklēšana attiecas uz 30–60 mikronus biezu pārveidoto alumīnija foliju, un pieprasīja tās neiekļaušanu ražojuma tvērumā. Nanshan Group apgalvoja, ka PAF-30-60 ir divas atšķirīgas puses (matēta un spīdīga), to ražo no konkrētiem sakausējumiem (1xxx un 8xxx) un tai ir jāatbilst ES saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu tiesību aktiem (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1935/2004 (17), Komisijas Regulai (EK) Nr. 2023/2006 (18), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 94/62/EK (19), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006 (20) (REACH regula)) un Eiropas standartam CEN EN 602 . Tāpat Nashan Group atsaucās uz faktu, ka iepriekš veiktā pretapiešanas izmeklēšanā (21) Komisija uzskatīja pārveidoto alumīnija foliju un saimniecības alumīnija foliju par atšķirīgiem ražojumiem, pamatojoties uz specifikācijām par alumīnija sakausējumiem, saslapināmību un porainību.

(94)

Tā pati persona atsaucās arī uz galapatēriņu un lietojumiem, un jo īpaši to, ka PAF-30-60 galvenokārt izmanto ar pārtiku saistītiem lietojumiem, savukārt attiecīgā ražojuma galalietojumi saskaņā ar apgalvoto ir aizvākošanas folija un farmaceitiskā folija. Turklāt tā apgalvoja, ka PAF-30-60 nekonkurē ar attiecīgo ražojumu un nav ar to savstarpēji maināma, jo atšķirībā no PAV pircējiem PAF-30-60 pircēji darbojas pārtikas un farmācijas nozarēs, un PAF-30-60 pārdod par augstāku cenu. Tā pati persona arī apgalvoja, ka ražošanas process ir atšķirīgs pēdējā velmēšanas kārtā, kas rada matētu un spīdīgu pusi, un ka lielākā daļa sūdzības iesniedzēju neražo PAF-30-60.

(95)

Šajā saistībā vispirms būtu jānorāda, ka PAF-30-60 ir iekļauta ražojuma tvērumā, kā noteikts 55.–58. apsvērumā, un to klasificē, izmantojot izmeklēšanā paredzētos ražojumu kodus, pēc biezuma, formas, izmantotā materiāla, apdares un rūdīšanas pakāpes. Turklāt Komisija konstatēja, ka PAF-30-60 ir tādas pašas ķīmiskās pamatīpašības kā citiem PAV, jo tās sastāvā ir vairāk nekā 95 % tīra alumīnija līdzīgi kā citos PAV. Tāpat tā ir izgatavota no līdzīgiem sakausējumiem un tai ir līdzīga apdare, rūdīšanas pakāpe un biezums kā citiem PAV, kuri ir ietverti izmeklēšanas tvērumā.

(96)

Turklāt tas, ka šiem ražojumiem ir divas atšķirīgas puses un tiem ir jāatbilst konkrētu pārtikas nozares tiesību aktu noteikumiem, nav unikāls gadījums, jo lielākajai daļai PAV ir specifikācijas, kas atkarīgas no to lietojuma vai attiecīgā galalietotāja prasībām, un tiem ir jāatbilst konkrētām juridiskajām prasībām. Tas attiecas, piemēram, uz citiem ar pārtikas nozari saistītiem ražojumiem, uz kuriem attiecas šī procedūra.

(97)

Attiecībā uz iepriekšējo pretapiešanas izmeklēšanu Regulas (ES) 2017/271 1. panta 4. punktā no paplašinātā galīgā antidempinga maksājuma atbrīvota ir tikai alumīnija folija, kas importēta nevis lietošanai par saimniecības foliju, bet citām vajadzībām. Līdz ar to uz alumīnija foliju, ko izmanto kā pārveidoto foliju, šie pasākumi neattiecas. Tomēr Regulā (ES) 2017/271 galu galā ir atzīts, ka, pamatojoties uz sakausējumu, saslapināmības un porainības tehniskajām īpašībām, nav iespējams nošķirt pārveidoto alumīnija foliju un attiecīgajā izmeklēšanā ietverto foliju, kas faktiski tiek izmantota saimniecības vajadzībām (sk. minētās regulas 72. apsvērumu). Jebkurā gadījumā analīze tika veikta tikai saistībā ar to elementu noteikšanu, kuri ļautu nošķirt saimniecības alumīnija foliju un pārveidoto alumīnija foliju to apiešanas prakšu kontekstā, kas ir radušās attiecībā uz nedaudz mainītu alumīnija foliju saimniecības vajadzībām. Tādējādi minētajā izmeklēšanā izdarītie secinājumi neietekmē šo izmeklēšanu.

(98)

Attiecībā uz galalietojumu Komisija uzskatīja, ka šādi parametri nav būtiski ražojuma neiekļaušanas pieprasījuma pamatošanai, ja attiecīgā veida ražojumam piemīt tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības kā citiem PAV. Jebkurā gadījumā šajā lietā izmeklēšana parādīja, ka pretēji tam, ko apgalvoja minētā persona, PAV ir paredzēti ne tikai aizvākošanas folijai vai farmaceitiskajai folijai, bet arī pārtikas iepakojumam, kā norādīts sūdzībā un apstiprināts izmeklēšanas gaitā.

(99)

Attiecībā uz savstarpēju apmaināmību Komisija konstatēja, ka šis parametrs nav būtisks arguments ražojuma neiekļaušanas pieprasījuma pamatošanai, ja konkrētajam ražojumam piemīt tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības kā citiem PAV. Šajā lietā, lai gan tiem ir tās pašas pamatīpašības, un tie tiek ražoti, izmantojot vienu un to pašu aprīkojumu, atšķirīgām ražojumu grupām piederoši PAV var nebūt savstarpēji maināmi dažādu iemeslu dēļ, piemēram, īpašas sakausējuma apstrādes vai apdares veida dēļ. Tomēr šie ražojumi ietilpst ražojuma tvērumā, uz ko attiecas izmeklēšana, jo tiem ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības.

(100)

PAF-30-60 ražošanas process ir tāds pats, kā aprakstīts 56. apsvērumā, un tās ražošanā lielā mērā tiek izmantots tāds pats aprīkojums kā citu PAV ražošanā. Tas, ka ražojumam ir nepieciešams noteikts apdares process, nepadara ražojumu atšķirīgu, ja tam piemīt tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības kā citiem PAV.

(101)

Visbeidzot, apgalvojumam, ka lielākā daļa sūdzības iesniedzēju neražo PAF-30-60, nebija pierādījumu. Gluži pretēji, Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare ražo šādus ražojumus.

(102)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija provizoriski noraidīja pieprasījumu neiekļaut PAF-30-60 izmeklēšanas tvērumā.

2.3.5. PAV, ko izmanto horizontālo žalūziju plāksnīšu ražošanā

(103)

Viens lietotājs, OPL System AB, pieprasīja neiekļaut izmeklēšanas tvērumā PAV, ko izmanto horizontālo žalūziju plāksnīšu ražošanā. Tas apgalvoja, ka Savienības tirgū nav šāda materiāla ražotāju un atsaucās uz Padomes Regulu (ES) 2019/2220 (22), kurā noteikta beznodokļu importa kvota alumīnija un magnija sakausējuma sloksnei vai folijai, ko izmanto žalūziju plāksnīšu ražošanā. Lietotājs arī apgalvoja, ka konkrētajam ražojumam ir jāatbilst specifikācijām, kas izstrādātas tā ražošanas aprīkojumam.

(104)

Komisija konstatēja, ka šī ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus tam, ka konkrētajam ražojumam nepiemīt tādas pašas ķīmiskās, fizikālās un tehniskās pamatīpašības kā citiem PAV, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Turklāt šī ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus saistībā ar apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozare nespēj ražot konkrēto ražojumu. Savukārt Savienības ražošanas nozare piezīmēs norādīja, ka tā spēj ražot konkrēto ražojumu.

(105)

Turpmāku pierādījumu trūkuma dēļ Komisija provizoriski noraidīja šā ražojuma neiekļaušanas pieprasījumu.

3. DEMPINGS

3.1. Pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(106)

Izmeklēšanas sākšanas laikā pieejamie pierādījumi liecināja par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc Komisija uzskatīja par piemērotu sākt izmeklēšanu, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(107)

Lai savāktu nepieciešamos datus iespējamai pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, Komisija aicināja visus attiecīgās valsts ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par izejresursiem, ko tie izmanto plakanu alumīnija velmējumu ražošanā. Attiecīgo informāciju iesniedza 14 ražotāji eksportētāji.

(108)

Kā minēts iepriekš 44. apsvērumā, Komisija arī lūdza ĶV atbildēt uz anketas jautājumiem par varbūtējo kropļojumu pastāvēšanu ĶTR. Atbilde netika saņemta. Pēc tam Komisija informēja ĶV par savu nolūku piemērot pamatregulas 18. pantu un izmantot pieejamos faktus, lai konstatētu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi. Atbilde netika saņemta.

(109)

Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Xiamen Xiashun iesniedza minēto informāciju.

(110)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka, pamatojoties uz tajā posmā pieejamo informāciju, attiecīga reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu varētu būt Brazīlija, ja tiktu apstiprināti nosacījumi minētās normas piemērošanai. Bez tam Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(111)

Komisija 2020. gada 5. oktobrī publicēja pirmo paziņojumu par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“5. oktobra paziņojums” vai “pirmais paziņojums”), ar kuru tā informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plānoja izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti plakanu alumīnija velmējumu ražošanā. Turklāt Komisija noteica Brazīliju, Taizemi un Turciju kā iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis. Komisija deva iespēju visām ieinteresētajām personām izteikt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes no sūdzības iesniedzēja un uzņēmumiem Airoldi Metalli Spa (“Airoldi”), uzņēmuma A, Jiangsu Alcha Group, Nilo, Nanshan Group un Xiamen Xiashun.

(112)

Pēc visu saņemto piezīmju analīzes Komisija 2020. gada 25. novembrī publicēja otro paziņojumu par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“25. novembra paziņojums” vai “otrais paziņojums”). Minētajā paziņojumā Komisija noteica ražošanas faktoru provizorisku sarakstu un informēja ieinteresētās personas par savu nolūku izmantot Brazīliju kā reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu. Tāpat tā informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņu, pamatojoties uz publiski pieejamajiem Brazīlijas uzņēmuma Novelis do Brasil Ltda. finanšu pārskatiem. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Piezīmes tika saņemtas no sūdzības iesniedzēja un uzņēmumiem Airoldi, uzņēmuma A, Jiangsu Alcha Group, Lodec Metal, Nanshan Group un Xiamen Xiashun.

(113)

Pēc par otro paziņojumu saņemto piezīmju un informācijas analīzes Komisija provizoriski secināja, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, kuru izmantot kā neizkropļotu cenu un izmaksu avotu normālās vērtības noteikšanai. Šo izvēli pamatojošie iemesli ir aprakstīti turpmāk 3.3. iedaļā.

3.2. Pamatregulas 18. panta piemērošana

(114)

Uzsākot izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija nosūtīja ĶV divas anketas par kropļojumu pastāvēšanu (23). Tomēr ĶV neatbildēja. Komisija 2020. gada 28. septembra verbālnotā informēja ĶV, ka Komisija plāno šajā sakarā piemērot pamatregulas 18. pantu attiecībā uz abās anketās ietverto informāciju, un aicināja ĶV sniegt piezīmes par 18. panta piemērošanu. Piezīmes netika saņemtas.

3.3. Normālā vērtība

(115)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(116)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts, ka tad, “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības,” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas” – “PVA izmaksas”).

(117)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.3.1. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

3.3.1.1. Ievads

(118)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts: “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

—	attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

—	valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

—	diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

—	bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

—	izkropļotas algu izmaksas,

—	piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts;”.

(119)

Tā kā 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, tad nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi nodrošina valdībai ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvas tirgus spēku attīstības ietekmē.

(120)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē.”

(121)

Ievērojot šo noteikumu, Komisija attiecībā uz ĶTR ir publicējusi ziņojumu par valsti (“ziņojums”) (24), kas apliecina, ka notiek būtiska valdības iejaukšanās gan daudzos ekonomikas līmeņos, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītus kropļojumus), gan arī konkrētās nozarēs (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu nozarē). Izmeklēšanas sākumposmā ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos. Arī sūdzībā bija ietverti daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina ziņojumu. Sākot procedūru, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos.

(122)

Sūdzībā bija informācija par papildu pētījumiem un ziņojumiem, kuros analizēts alumīnija nozares stāvoklis ĶTR. Pirmais avots – Eiropas Savienības Tirdzniecības palātas Ķīnā ziņojums par jaudas pārpalikumu Ķīnā (“ES Tirdzniecības palātas ziņojums”) – tika izmantots, lai parādītu, ka Ķīnā pastāv liekā ražošanas jauda. Otrs avots bija sūdzības iesniedzēja norādītais ESAO dokuments “Kropļojumi starptautiskajos tirgos – vērtības veidošanas ķēde alumīnija tirgū” (“ESAO pētījums”) (25), kurā rūpīgi analizēts jautājums par alumīnija nozares uzņēmumiem piešķirtajām finanšu subsīdijām, kā arī fakts, ka eksporta nodokļi par primāro alumīniju un nepilnīgas PVN atlaides par konkrētu alumīnija ražojumu eksportu bremzē primārā alumīnija eksportu un stimulē alumīnija pusfabrikātu un izstrādājumu, ieskaitot alumīnija štancējumu, ražošanu un eksportu. Noslēgumā sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka nesenajā antidempinga maksājumu termiņbeigu pārskatīšanā attiecībā uz Ķīnas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļiem (26) Komisija bija apstiprinājusi nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, un šim konstatējumam bija sistēmisks raksturs, un tas neaprobežojās tikai ar attiecīgo ražojumu minētajā konkrētajā izmeklēšanā, tāpēc nav iemesla atkāpties no šīs metodikas.

(123)

Kā norādīts 114. apsvērumā, izmeklēšanas sākumposmā ĶV nesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Šajā sakarā no vairākām ieinteresētajām personām saņemtās piezīmes ir aplūkotas turpmāk 3.3.1.11. iedaļā.

(124)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tostarp ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kas balstīti uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu izpēti par dažādajiem kritērijiem, kuri ir būtiski nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas apstiprināšanai ĶTR.

3.3.1.2. Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā

(125)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas Tautas Republikas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (27). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs – tās atsaucas uz to, ka Ķīna atrodas sociālisma pirmajā fāzē, un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (28).

(126)

Turklāt saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma.” (29) Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(127)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (30). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, un tie ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(128)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgos sektorus/nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka šie plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (skatīt arī turpmāk 3.3.1.5. iedaļu) (31).

(129)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības nozares politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (skatīt arī turpmāk 3.3.1.8. iedaļu) (32). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu nozares daļas, kas neietilpst banku sektorā, institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (33).

(130)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav noteikta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (34). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgākajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (35).

(131)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (36).

3.3.1.3. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes

(132)

ĶTR ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri pieder valstij, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem tā sniedz norādes.

(133)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts īpašumā esošajos uzņēmumos (VU). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumos (sk. arī 3.3.1.4. iedaļu), kā arī veidojot VU sektora korporatīvo struktūru (37). Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finansējumu (38). Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār alumīnija nozares uzņēmumiem, ir sīkāk aplūkoti turpmāk 3.3.1.5. iedaļā.

(134)

ESAO pētījumā, ko sūdzības iesniedzējs iesniedza kā pierādījumu, ir minēti alumīnija nozares VU, kas savos sistematizētajos reglamentējošajos dokumentos īpaši uzsver to, kā valsts īpašumtiesības ietekmē attiecīgo rūpniecības politiku un kā valsts īpašumtiesības izpaužas kā valdības atbalsts. Konkrētāk, kāds VU savā 2016. gada obligāciju prospektā minēja, ka ir viens no 52 galvenajiem valsts uzņēmumiem, ka tam ir svarīga loma enerģētikas nozares politikas formulēšanā un īstenošanā un ka tas saņem visaptverošu un noturīgu atbalstu no ĶV. Cits VU savā 2017. gada obligāciju prospektā atsaucās uz faktu, ka attiecīgā provinces valdība var būtiski ietekmēt attiecīgo grupu (39).

(135)

ĶTR ir lielākā alumīnija ražotāja pasaulē, un vairāki lieli VU ir starp pasaulē lielākajiem atsevišķajiem ražotājiem. Aplēses liecina, ka VU saražo vairāk nekā 50 % no kopējā primārā alumīnija produkcijas apjoma ĶTR (40). Pētījums par ĶTR krāsaino metālu nozari arī liecina, ka VU varētu veidot noteicošo iekšzemes tirgus daļu (41). Lai gan jaudas palielinājums pēdējos gados daļēji tiek saistīts ar privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem, šāds jaudas palielinājums parasti arī ietver (vietējās) valdības dažāda veida iesaisti, piemēram, iecietību pret nelikumīgu jaudas palielināšanu (42). Turklāt ir palielinājusies arī lielāko VU alumīnija ražošanas jauda, lai gan ne tik lielā mērā (43).

(136)

ĶV ne tikai kontrolē VU, bet arī ietekmē privātā īpašumā esošos uzņēmumus ĶTR. Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka plakanu alumīnija velmējumu ražotāji saņēma valdības subsīdijas. Piemēram, viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, Jiangsu Alcha Group, uzņēmuma gada pārskatā norādīja vairākas valdības subsīdijas. Starp plakanu alumīnija velmējumu eksportētājiem joprojām ir vairāki valsts uzņēmumi, tostarp Chalco Ruimin un Southwest Aluminium Group, kas ir SASAC (44) uzraudzībā esošā VU Chalco meitasuzņēmumi.

(137)

Valdībai plaši iejaucoties alumīnija nozarē un nozarē darbojoties lielai daļai VU, pat privātā īpašumā esošiem ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Kā izklāstīts turpmāk 3.3.1.5. iedaļā, uz valsts un privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem alumīnija nozarē tik tiešām attiecas arī stratēģiskā uzraudzība un norādes.

3.3.1.4. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(138)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties cenās un izmaksās. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (45), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar Ķīnas uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (46)), un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek arī ziņots, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, izvirzot priekšplānā “patriotismu” un partijas disciplīnas ievērošanu (47). Tiek ziņots, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu, un pieaug spiediens uz to, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (48). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, tostarp alumīnija ražojumu ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(139)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “General Office of CCP Central Committee’s Guidelines on stepping up the United Front work in the private sector for the new era” (“ĶKP Centrālkomitejas Galvenā biroja vadlīnijas par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu”) (49), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma. Minēto vadlīniju II.4. iedaļā noteikts šādi: “Mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs.” Savukārt III.6. iedaļā noteikts: “Mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, ka partijas pirmorganizācijas var efektīvi izpildīt savus uzdevumus kā partijas posteņi un ka partijas biedri var darboties kā līderi un pionieri.” Minētajā dokumentā partija uzsver privāto uzņēmumu lomu saistībā ar “darbu vienotajā frontē”, cenšoties paplašināt ĶKP ietekmi ar partiju nesaistītās organizācijās un uzņēmumos (50).

(140)

Tālāk sniegtais piemērs labi ilustrē minēto praksi, ka alumīnija nozarē pieaug ĶV iejaukšanās līmenis.

(141)

2017. gadā Komisija citā izmeklēšanā par Ķīnas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļiem (51) konstatēja, ka Ķīnas valsts īpašumā esošs alumīnija ražotājs China Aluminium International Engineering Corporation Limited (“Chalieco”) grozīja statūtus, piešķirot lielāku nozīmi uzņēmumā partijas pirmorganizācijām. Statūtos tika ietverta vesela nodaļa, kas veltīta partijas komitejai, un 113. pantā tika noteikts: “Pieņemot lēmumus svarīgos korporatīvos jautājumos, valde iepriekš apspriežas ar uzņēmuma partijas komiteju.” (52) Bez tam Ķīnas Alumīnija korporācijas (“Chalco”) 2017. gada pārskatā (53) norādīts, ka vairāki direktori, pārziņi un vecākais personāls, ieskaitot priekšsēdētāju, izpilddirektoru un uzraudzības komitejas priekšsēdētāju, ir ĶKP biedri.

(142)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar plakanu alumīnija velmējumu ražošanu, tostarp Southwest Aluminium, Jiangsu Alcha Group un Chalco Ruimin, izmeklēšanā tika konstatēts, ka šo trīs uzņēmumu vadībā ir ĶKP biedri. Vairāki plakanu alumīnija velmējumu ražotāji saviem darbiniekiem organizē arī partijas attīstības pasākumus, piemēram, Southwest Aluminium: “Lai īstenotu ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina prasības, ievērojot politiskās attīstības centienus, Southwest Aluminium (Group) Co., Ltd partijas komiteja enerģiski veicina mācību partijas filiāļu veidošanu, nodrošina efektīvu un pilnīgu partijas organizāciju pārklājumu un partijas darbu, sekmē partijas biedru “dubultu paaugstinājumu” un labāk iesaista partijas biedrus kā celmlaužus un priekšzīmes rādītājus”. (54) Uzņēmums Xiamen Xiashun partijas attīstības pasākumus skaidro šādi: “Xiashun aktīvi veicina partijas attīstību un arodbiedrību darbu, un gadu gaitā joprojām atbalsta partijas, valdības un darbinieku kopsapulču sistēmu, nodrošinot darbiniekiem svarīgu platformu, lai viņi varētu piedalīties lēmumu pieņemšanā, aizsargātu viņu tiesības un intereses, kā arī veidotu saskanīgu atmosfēru.” (55) Citi uzņēmumi, kas iesaistīti partijas attīstības pasākumos, ir Tianjin Zhongwang Aluminium Industry, Jiangsu Alcha Group un Chalco Ruimin.

(143)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (skatīt arī turpmāk 3.3.1.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (56). Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos, ieskaitot VU, alumīnija un citās nozarēs (piemēram, finanšu un izejresursu nozarē) ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās.

3.3.1.5. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(144)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (57).

(145)

Piemēram, valdībai ir svarīga loma Ķīnas alumīnija nozares attīstībā. To apstiprina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas tieši vai netieši attiecas uz nozari un ir izdoti valsts, reģionu un pašvaldību līmenī. Ar šādiem un citādiem instrumentiem valdība dod rīkojumus praktiski par ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos. Šāda stratēģija būtiski tieši vai netieši ietekmē alumīnija ražojumu ražošanas izmaksas.

(146)

Saskaņā ar Komisijas konstatējumiem lietā par Ķīnas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļiem (58) un alumīnija štancējumu lietā (pagaidu pasākumi) (59) šādi fakti ir analoģiski piemērojami attiecīgajam ražojumam, kas arī ir lejupējs alumīnija ražojums.

(147)

Lai gan 13. piecgades ekonomikas un sociālās attīstības plānā (60) nav īpašu noteikumu par alumīniju, tajā ir paredzēta stratēģija krāsaino metālu nozarei kopumā – veicināt sadarbību attiecībā uz starptautiskās ražošanas jaudu un iekārtu ražošanu. Lai sasniegtu šos mērķus, plānā ir apstiprināts, ka tiks uzlabotas ar nodokļu, finanšu, apdrošināšanas, ieguldījumu un finansēšanas platformām saistītas atbalsta sistēmas, kā arī riska novērtēšanas platformas (61).

(148)

Attiecīgajā nozares plānā, proti, “Krāsaino metālu nozares attīstības plānā (2016–2020)” (“plāns”), ir noteikti konkrēti politikas pasākumi un mērķi, kurus valdība cenšas sasniegt attiecībā uz vairākām krāsaino metālu nozarēm (62), tostarp alumīnija nozari.

(149)

Plāna īstenošanas mērķis ir uzlabot to ražojumu veidu klāstu, kurus ražo Ķīnas alumīnija nozare, arī atbalstot inovāciju. Tajā ir pausts aicinājums strauji attīstīt jaukto īpašumtiesību sistēmu un stiprināt VU dzīvotspēju. Tajā arī ir paredzēta iespēja uzkrāt krāsainos metālus, uzlabot resursu, tostarp alumīnija, drošību, kā arī noteikti konkrēti kvantitatīvie mērķi enerģijas patēriņa samazināšanai, pārstrādāta alumīnija īpatsvara palielināšanai ražošanā un jaudas izmantojuma palielināšanai (63).

(150)

Plānā paredzēts veikt arī strukturālas korekcijas, stingrāk kontrolējot jaunas kausēšanas iekārtas un likvidējot novecojušo jaudu. Tajā ir paredzēts ģeogrāfiski izkliedēt ražotnes, galveno uzmanību pievēršot projektiem, kas paredz palielināt boksītu un alumīnija oksīdu resursu izmantošanu, un ir aptverta arī elektroapgādes un cenu noteikšanas politika (64).

(151)

Ar šo plašo pasākumu un politikas klāstu plānā tiek turpināta politika, kas tika īstenota ar 2009. gada “Krāsaino metālu nozares pielāgošanās un revitalizācijas plānu”, kurš tika pieņemts, lai mazinātu finanšu krīzes negatīvo ietekmi uz krāsaino metālu nozari. Galvenie plānā izvirzītie mērķi cita starpā ir ražošanas apjoma kontrole, pārstrukturēšana, izejvielu ieguve, eksporta nodokļu politika, resursu drošība, krājumu veidošana, tehnoloģiskā inovācija, finanšu politika un plānošana, un īstenošana (65).

(152)

Cits uz alumīnija nozari orientēts politikas dokuments ir Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas (“RITM”) 2013. gada 18. jūlijā izdotie alumīnija nozarei piemērojamie standartnoteikumi, kuru mērķis ir paātrināt strukturālo korekciju un ierobežot neorganizētu alumīnija kausēšanas jaudas paplašināšanu. Ar minētajiem standartnoteikumiem tiek ieviests minimālais ražošanas daudzums jaunām ražotnēm, importēto un iekšzemē iegūto boksītu un alumīnija oksīdu kvalitātes standarti un piegādes drošība. Standartnoteikumi liecina, ka RITM ir iestāde, kas atbildīga par alumīnija nozares standartizāciju un vadību, kā arī alumīnija nozarē strādāt tiesīgo uzņēmumu saraksta publicēšanu (66).

(153)

Valsts padomes Galvenā biroja izstrādātajās 2016. gada vadlīnijās “Creating an excellent market environment, fostering the non-ferrous metal industry’s structural adjustment and transformation and increasing benefits” (“Izcilas tirgus vides veidošana ar mērķi veicināt krāsaino metālu nozares strukturālo korekciju un pārveidi un palielināt ieguvumus”) (2016/42) (67) Ķīnas iestādes izvirzījušas šādus galvenos mērķus: “optimizēt krāsaino metālu nozares struktūru; pašos pamatos līdzsvarot piedāvājumu un pieprasījumu galvenajās ražojumu kategorijās; saglabāt elektrolītiskā alumīnija ražošanas jaudas izmantojuma līmeni virs 80 %; ievērojami palielināt tādu derīgo izrakteņu kā varš un alumīnijs piegādes nodrošinājuma jaudu” (68). Dokuments arī paredz “stingru jaunās ražošanas jaudas kontroli”. Lai to panāktu, valsts izvirza šādas prasības: “nodrošināt jaunu (reformētu, paplašinātu) nepieciešamo elektrolītiskā alumīnija ražošanas projektu īstenošanu; (..) izmantot sociālo uzraudzību un citus līdzekļus; pastiprināt uzraudzību un pārbaudes; rūpīgi izmeklēt jaunus elektrolītiskā alumīnija ražošanas projektus, kas pārkāpj noteikumus, un veikt attiecīgus pasākumus” (69). Minētie noteikumi liecina, ka ĶV ievērojami iejaucas krāsaino metālu, tostarp alumīnija, nozarē.

(154)

Iepriekš minētā valsts iejaukšanās alumīnija nozares darbībā ar plānošanas dokumentiem atspoguļojas arī provinču līmenī. Piemēram, Šaņdunas provinces valdības 2018. gada 6. novembra paziņojumā The implementation plan for accelerating the high-quality development of the seven energy-intensive industries (“Īstenošanas plāns septiņu energoietilpīgo ražošanas nozaru kvalitatīvas attīstības paātrināšanai”) (2018/248) ir prasīts “veicināt elektrolītiskā alumīnija ražošanas ķēdes paplašināšanu”, veicot šādus soļus: “palielinot elektrolītiskā alumīnija šķidrumu un alumīnija pārstrādes materiālu smalkās un dziļās apstrādes proporciju; paātrinot un veicinot alumīnija rūpniecības ķēdes paplašināšanu, kas tiek attiecināta uz gataviem ražojumiem un augstas kvalitātes ražojumiem; izvēršot augstas kvalitātes alumīnija materiālu izmantošanu; palielinot alumīnija pārstrādes nozares attīstības iespējas (70).”

(155)

Valsts daudzus gadus pirms iepriekš minēto politikas dokumentu izdošanas ir iejaukusies alumīnija nozares darbībā, ko, piemēram, ilustrē NDRC 2006. gada aprīlī izdotās Vadlīnijas alumīnija nozares pārstrukturēšanas paātrināšanai (“pārstrukturēšanas vadlīnijas”) (71). NDRC uzskatīja, ka alumīnijam valsts ekonomikas attīstībā ir fundamentāla nozīme. Minētajās pārstrukturēšanas vadlīnijās ir noteikts, ka, īstenojot Valsts padomes apstiprināto rūpnieciskās attīstības politiku, noteiktās jomās ir jāsasniedz konkrēti mērķi. Šīs jomas ir: uzlabota ražošanas nozares koncentrācija; piekļuve finanšu kapitālam (sk. turpmāk arī 3.3.1.8. iedaļu); ražošanas nozares organizācija; elektrolītiskā alumīnija stingra eksporta kontrole; novecojušas jaudas likvidēšana.

(156)

Turklāt Ķīnas valsts iejaucas brīvajā tirgus spēku darbībā augšupējo alumīnija ražojumu nozarē, tātad attiecīgā ražojuma ražotāju izmantotu izejresursu ražošanā un izejresursiem paredzētu izejresursu ražošanā. Šajā sakarā, piemēram, paziņojumā Fostering the orderly development of the Alumina Industry (“Alumīnija oksīdu nozares pienācīgas attīstības veicināšana”) (2018/1655), ko 2018. gada 28. decembrī izdeva RITM Galvenais birojs (72), attiecībā uz alumīnija oksīdu (svarīgu izejresursu primārā alumīnija ražošanā) noteikts, ka, “Sji Dzjiņpina ideju par Ķīnai raksturīgo sociālisma ideoloģiju vadīti jaunajā laikmetā, [visas attiecīgās puses] visaptveroši un pilnībā īstenos partijas Deviņpadsmitā nacionālā kongresa garu; turpināt saglabāt vispārēju stabilitāti attiecībā uz notiekošo darbu; pieturēsies pie jaunās attīstības koncepcijas; koncentrēsies uz strukturālām reformām piegādē; resursu sadalē pilnībā izmantos tirgus noteicošo lomu, labāk iesaistīs valdību, (..) apmierinās iekšzemē pastāvošās vajadzības un sekmēs pienācīgu un veselīgu alumīnija oksīdu nozares attīstību” (73). Turpat teikts: “Provinču attīstības un reformu komisijas un RITM pārvaldes: seko līdzi aktuālajām norisēm alumīnija oksīdu nozarē savā reģionā; apvieno savu reģionu ekonomisko un sociālo attīstību, rūpniecības bāzi, tirgus pieprasījumu un enerģijas patēriņu, kā arī vides spējas; stiprina alumīnija oksīdu nozares attīstības zinātnisko plānošanu; koordinē sava reģiona rūpniecības attīstības mērogu un izvietojumu; nodrošina projektu demonstrējumus; stingri īsteno būvniecības prasības; pienācīgi atbalsta projektu būvniecību; stiprina visa procesa uzraudzību; nodrošina, ka nozares attīstības mērogs atbilst iekšzemes tirgus pieprasījumam un vietējai jaudai to īstenot; novērš sasteigtu projektu būvniecību.” (74) Lai izpildītu pēdējo punktu, paziņojumā prasīts ieviest stingrāku uzraudzību un inspekciju: “Saskaņā ar šā paziņojuma prasībām Valsts attīstības un reformu komisija, Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija kopā ar Ķīnas Krāsaino metālu rūpniecības apvienību un citām attiecīgajām personām veic alumīnija oksīdu būvniecības projektu pārbaudi izmeklēšanas vēstuļu, izpētes un izlases veida izmeklēšanas formā. Ja rodas problēmas, tās risina, rūpīgi ievērojot attiecīgos noteikumus.” (75) Iepriekš aprakstītie noteikumi atspoguļo valsts iejaukšanās un kontroles pakāpi Ķīnas alumīnija oksīdu tirgū; kas ir svarīgs izejresurss primārā alumīnija (ko par izejvielu izmanto plakanu alumīnija velmējumu ražotāji) ražošanā.

(157)

Vēl viens attiecīgā ražojuma ražošanas izejresurss ir elektroenerģija, kas veido līdz 4 % no plakanu alumīnija velmējumu ražošanas izmaksām, kuras radušās ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Šajā sakarā Komisija guva pierādījumus par valsts izraisītiem kropļojumiem, kas ietekmē Ķīnas alumīnija ražotājiem piegādātās elektroenerģijas cenu. Proti, tika konstatēts, ka valsts iejaucās par labu Ķīnas ražotājiem, nosakot diferencētas un izdevīgākas elektroenerģijas cenas. Iepriekš minētajās vadlīnijās Creating an excellent market environment, fostering the non-ferrous metal industry’s structural adjustment and transformation and increasing benefits Ķīnas iestādes atzīst, ka politikas mērķis ir “turpināt īstenot diferencēto elektroenerģijas cenu politiku; mudināt atbilstīgos elektroenerģijas lietotājus slēgt tiešus līgumus ar elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem; noteikt cenas pēc vienošanās” (76). Komisija konstatēja arī, ka līdzīga politika tika īstenota provinču līmenī. Piemēram, Juņnaņas provincē saskaņā ar informāciju, ko 2019. gada novembrī sniedza China Industry Journal:“Lai īstenotu šo plānu, Juņnaņa ir veiksmīgi izstrādājusi konkrētus politikas dokumentus, piemēram, “Implementing Opinion on Promoting the Integrated Development of Hydropower and Aluminium Materials” un “Plan implementing preferential prices to promote the use of Hydropower”. Ir skaidrs, ka katrs uzņēmums, kas savas jaudas kvotas nodod Juņnaņai, gūst labumu no “preferenciālās cenas, pilnīgas pārvades” politikas, kas nozīmē, ka pirmajos 5 gados elektrolītiskajam alumīnijam būs īpaša preferenciālā elektroenerģijas cena 0,25 RMB/kWh. Attiecībā uz materiālu dziļo pārstrādi tiks piešķirta īpaša preferenciālā elektroenerģijas cena 0,20 RMB/kWh. Saskaņā ar ziņojumiem Henan Shenhuo un Sichuan Qiya integrētie projekti, kas paredz Juņnaņā celt kvotas, jau ir guvuši labumu no integrēto projektu politikas un ir parakstīti attiecīgi līgumi ar vietējām valdībām, elektroenerģijas tīklu uzņēmumiem un elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem.” (77)

(158)

Kā vēl vienu valsts iejaukšanās piemēru provinces līmenī jau minētajā Šaņdunas provinces valdības paziņojumā The implementation plan for accelerating the high-quality development of the seven energy-intensive industries iestādes ir nospraudušas tehnoloģiju pārveides un modernizācijas mērķrādītājus elektrolītiskā alumīnija ražošanas nozarei attiecībā uz elektroenerģijas izmantošanu: “Līdz 2022. gadam elektrolītiskā alumīnija elektroenerģijas patēriņš uz vienu tonnu alumīnija samazināsies līdz aptuveni 12 800 kWh, elektrolītiskā alumīnija elektrolītiskās dziļās pārstrādes rādītājs provincē sasniegs aptuveni 50 % un alumīnija pievienotā vērtība uz vienu tonnu palielināsies vidēji par vairāk nekā 30 %.” (78)

(159)

Attiecībā uz iepriekš minētajos plānošanas dokumentos ietverto uzdevumu izpildi liela nozīme ir Ķīnas rūpniecības apvienībām. Šīm struktūrām ir jāgarantē, ka nozare īsteno ĶV politiku. Šo atbildību apstiprina fakts, ka savā darbībā tās cieši sadarbojas ar valsts iestādēm, kas ir atspoguļots to statūtos. Attiecībā uz alumīnija nozari Ķīnas Krāsaino metālu rūpniecības apvienības statūtos ir īpaši norādīts: “Apvienība ievēro partijas pamatprincipus un dažādus principus un politiku, ievēro konstitūciju, likumus, noteikumus un valsts nozaru politiku un ievēro sociālās un morāles vērtības. Tās mērķis ir kalpot valdībai, nozarei, uzņēmumiem un uzņēmumu vadītājiem; tā izveido un uzlabo nozares pašdisciplīnas mehānismu; tā palīdzības saņemšanā pilnībā iesaista valdības personālu; tā ir tilts starp valdību un uzņēmumiem.” (3. pants). Līdzīgi 25. pantā ir noteikts, ka pirmais nosacījums, kas jāizpilda apvienības priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un ģenerālsekretāram, ir: “jāievēro partijas nostāja, principi un nozaru politika, un tiem jāpiemīt labām politiskām īpašībām” (79).

(160)

Tāpat, Ķīnas Krāsaino metālu rūpniecības apvienības statūtos ir noteikts: “Apvienība pieņem darījumdarbības norādes, kā arī Valsts padomes Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un pārvaldes komisijas, Civillietu ministrijas un Ķīnas Krāsaino metālu nozares apvienības uzraudzību un pārvaldību (4. pants)”. Apvienības darbības jomā ir arī “aktīvi izteikt ierosinājumus un viedokli par rūpniecības attīstību, rūpniecības politiku un normatīvajiem aktiem, ievērojot partijas un valsts vispārējos principus un uzdevumus, kuri attiecas uz sociālistiskās tirgus ekonomikas sistēmas celšanu, un ņemot vērā faktisko situāciju nozarē”. (6. pants). Visbeidzot, 22. pantā ir arī noteikts, ka apvienības priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un ģenerālsekretāram cita starpā ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: “jāievēro partijas nostāja, principi un nozaru politika, un tiem jāpiemīt labām politiskām īpašībām” (80).

(161)

Tādēļ daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas attiecas uz alumīniju un ir izdoti valsts, reģionu un pašvaldību līmenī, nepārprotami rāda, ka Ķīnas valdība plaši iejaucas alumīnija nozarē (81). Ar šādiem un citādiem instrumentiem valdība dod rīkojumus praktiski par ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos.

(162)

Līdztekus minētajiem plāniem valdības iejaukšanās nozarē cita starpā ir izpaudusies arī kā ar eksportu saistīti pasākumi, tostarp eksporta nodevas, eksporta kvotas, prasības eksporta rādītājiem un minimālās eksporta cenas prasības dažādām alumīnija izejvielām.

(163)

ĶV arī attur no primārā alumīnija un tā izejresursu eksporta ar mērķi atbalstīt alumīnija ražojumus ar augstāku pievienoto vērtību. Šis mērķis tiek īstenots, piešķirot lejupējiem alumīnija ražojumiem pilnīgu vai daļēju PVN atmaksu vienlaikus ar nepilnīgu PVN atmaksu un eksporta nodokļiem primārajam alumīnijam (82).

(164)

Valdības daudzveidīgā iejaukšanās ietekmē galveno izejresursu, piemēram, enerģijas un elektroenerģijas, cenas (83). Citi valdības iejaukšanās veidi, kas rada tirgus kropļojumus, ir, piemēram, krājumu veidošanas politika ar Valsts rezervju biroja starpniecību un Šanhajas Standartizēto nākotnes līgumu biržas (“SHFE”) loma (84). Turklāt vairākās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās ir konstatēts, ka Ķīnas valdība ir konsekventi piešķīrusi alumīnija ražotājiem dažādus valsts atbalsta pasākumus (85). ĶV plašā iejaukšanās alumīnija nozarē ir radījusi jaudas pārpalikumu (86), kas, iespējams, ir pati uzskatāmākā ilustrācija ĶV politikas ietekmei un tās rezultātā radītajiem kropļojumiem.

(165)

ESAO pētījumā tika identificēts arī papildu valdības atbalsts, kas ietekmē tirgus spēkus alumīnija nozarē. Šis atbalsts parasti izpaužas kā izejresursu, jo īpaši elektroenerģijas un primāro alumīnija oksīdu, tirdzniecība par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām (87). ESAO pētījumā ir sīkāk aprakstīts, kā ĶV mērķi alumīnija nozarē tiek ietverti rūpniecības politikas nostādnēs un izpaužas konkrētās darbībās provinces un vietējā līmenī, tostarp, piemēram, kapitāla iepludināšanā, prioritārās minerālresursu valdījuma tiesībās, valdības dotācijās un subsīdijās vai nodokļu atvieglojumos (88).

(166)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievēro valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt galvenās nozares, arī alumīnija nozari, kura aptver plakanu alumīnija velmējumu, kā arī primārā alumīnija – attiecīgā ražojuma ražošanā izmantotās galvenās izejvielas (vairāk nekā 50 % no tā ražošanas izmaksām) – ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

3.3.1.6. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(167)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā attiecīgie tiesību akti citās valstīs ārpus Ķīnas, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska un nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir ārkārtīgi maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu, īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt valstij joprojām ir spēcīga un aktīva funkcija maksātnespējas procedūrā, un valsts bieži vien tieši ietekmē minētās procedūras rezultātu (89).

(168)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR (90). Visa zeme pieder Ķīnas valstij (kopīpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (91). Turklāt iestādes, piešķirot zemi, bieži vien īsteno konkrētus politiskos mērķus, tostarp saistībā ar ekonomisko plānu izpildi (92).

(169)

Ļoti līdzīgi kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs uz plakanu alumīnija velmējumu ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt. Tāpēc Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības ĶTR, rada kropļojumus. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, minētie apsvērumi šķiet pilnībā attiecināmi arī uz plakanu alumīnija velmējumu nozari.

(170)

Šo konstatējumu apliecina ASV Tirdzniecības departamenta provizoriskie konstatējumi kompensācijas maksājuma izmeklēšanā attiecībā uz Ķīnas izcelsmes konkrētu alumīnija foliju, kurā, izmantojot pieejamos faktus, tika konstatēts, ka tas, ka Ķīnas valdība piedāvā zemi par nepienācīgu atlīdzību, ir finanšu ieguldījums 1930. gada Tarifu likuma (ar attiecīgiem grozījumiem) 771. panta 5. punkta D apakšpunkta nozīmē (93).

(171)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka alumīnija ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesību aktu piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga, arī attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

3.3.1.7. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas

(172)

Uz tirgu balstīta algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (94). Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (95). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (96). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas ĶTR ir izkropļotas.

(173)

Netika iesniegti būtiski pierādījumi, kas liecinātu, ka uz alumīnija ražošanas nozari, kura ietver plakanu alumīnija velmējumu ražotājus, neattiektos aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi alumīnija ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

3.3.1.8. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(174)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem ĶTR ir dažādos veidos izkropļota.

(175)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs spēcīgs valsts īpašumā esošu banku stāvoklis (97), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (98), un, arī tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts nozaru politikas (99). To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (100).

(176)

Lai gan tiek atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(177)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē uzņēmuma stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (101).

(178)

To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (102). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lieliem privātiem uzņēmumiem ar labiem sakariem un uzņēmumiem, kas darbojas nozīmīgākajās rūpniecības nozarēs, kas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(179)

Šajā ziņā ESAO pētījumā ir dotas atsauces uz neoficiāliem pierādījumiem, ka daži ĶTR alumīnija ražotāji ir saņēmuši finansējumu uz izdevīgiem noteikumiem, kur finansēšanas izmaksas šķietami ir nesaistītas ar to līdzekļu attiecīgo līmeni, kurus uzņēmumi ir aizņēmušies. Saskaņā ar minēto pētījumu viens valstij piederošs alumīnija ražotājs savā 2016. gada obligāciju prospektā tieši norādīja, ka tas no Ķīnas politiskajām bankām saņem ievērojamu finansiālu atbalstu, kura procentu likme ir zem atsauces vērtības. Līdzīgi – arī cita valstij piederoša ražotāja 2017. gada obligāciju prospektā ir minēta ciešā saikne, kuru uzņēmums uztur ar Ķīnas bankām, tostarp politiskajām bankām, kas šim uzņēmumam ir nodrošinājušas zemu izmaksu finansējuma avotus. Saistībā ar to ESAO pētījumā ir secināts, ka, lai gan ir daudz iemeslu, kādēļ šiem uzņēmumiem ir zemas procentu likmes, sliktu finansiālo rādītāju un zemu procentu likmju pretstats varētu liecināt par varbūtēju ar šiem aizņēmējiem saistīta riska pārāk zemu novērtējumu (103).

(180)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņēmumu izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku peļņu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, lai gan strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(181)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valdības izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka ir pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, lai gan ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(182)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad riskanto parādu kļūst aizvien vairāk, ĶV ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(183)

Būtībā, kaut arī nesen veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnas Tautas Republikā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(184)

Nav sniegti pierādījumi par to, ka alumīnija nozare, kas ietver arī plakanu alumīnija velmējumu ražotājus, būtu brīva no iepriekš aprakstītās valdības iejaukšanās finanšu sistēmā. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

3.3.1.9. Aprakstīto kropļojumu sistēmiskums

(185)

Komisija norādīja, ka ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka iepriekš 3.3.1.1.–3.3.1.5. iedaļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš 3.3.1.6.–3.3.1.8. iedaļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(186)

Komisija atgādina, ka plakanu alumīnija velmējumu ražošanai ir vajadzīgs plašs izejresursu klāsts. Kad plakanu alumīnija velmējumu ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(187)

Līdz ar to nav pareizi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nolūkos izmantot ne tikai plakanu alumīnija velmējumu iekšzemes pārdošanas cenas, bet arī visas izejresursu (arī izejvielu, enerģijas, zemes, finansējuma, darbaspēka utt.) izmaksas, jo tās arī ir izkropļotas, tāpēc ka to cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts Ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu ielaidi un tā tālāk. Ražotāju eksportētāju paustie argumenti un sniegtie pierādījumi šajā sakarā ir aprakstīti nākamajā iedaļā.

3.3.1.10. Secinājums

(188)

Iepriekš sniegtā analīze, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par valsts iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī konkrēti alumīnija nozarē (kas aptver arī attiecīgo ražojumu), liecina, ka attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi, kā arī ņemot vērā to, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

3.3.1.11. Ieinteresēto personu piezīmes

(189)

Savās piezīmēs viens ražotājs eksportētājs, Xiamen Xiashun, pirmkārt, norādīja, ka 2. panta 6.a punkts ir pretrunā PTO Antidempinga nolīgumam (“ADA”). Tas ir tāpēc, ka, pirmkārt, ADA 2.2. pantā ir atzīti trīs scenāriji, kas ļauj aprēķināt normālo vērtību: i) pārdošana nenotiek parastā tirdzniecības apritē, ii) ir īpaša tirgus situācija vai iii) zemā pārdošanas apjoma dēļ vietējā tirgū šāda pārdošana nav raksturīga. Xiamen Xiashun apgalvoja, ka nozīmīgi kropļojumi neatbilst nevienam no trim kritērijiem. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka, pat ja varētu uzskatīt, ka nozīmīgu kropļojumu jēdziens atbilst otrajam no iepriekš minētajiem kritērijiem, PTO lietā DS529 Australia – Anti-Dumping Measures on A4 Copy Paper ekspertu grupa apstiprināja, ka fakts, ka attiecīgo ražojumu un tā izejresursu iekšzemes cenu ietekmē valdības kropļojumi, nav pietiekams, lai uzskatītu, ka “īpašā tirgus situācija” ietekmē pareizu vietējā tirgus un eksporta pārdošanas salīdzināšanu. Turklāt Xiamen Xiashun komentēja, ka Komisija normālās vērtības aprēķinu piemēroja sistemātiski, lai gan tai ADA 2.2. panta nosacījumu izpilde būtu jāpārbauda katrā gadījumā atsevišķi. Xiamen Xiashun arī apgalvoja, ka ADA 2.2. pantā ir noteikts, ka normālās vērtības aprēķinam jāatspoguļo “izmaksas izcelsmes valstī”, kā apstiprināts PTO lietā DS529 Australia – Anti-Dumping Measures on A4 Copy Paper un PTO lietā DS473 EU – Biodiesel. Turklāt Xiamen Xiashun apgalvoja, ka normālās vērtības aprēķinam vajadzētu būt saskaņā ar ADA 2.2.1.1. panta un lietas DS473 prasībām, un saskaņā ar PTO lietā DS427 China – Anti-Dumping and Countervailing Duty Measures on Broiler Products from the United States izdarītajiem konstatējumiem izmeklēšanas iestādēm jāņem vērā reģistrētās ražotāju eksportētāju izmaksas, izņemot gadījumus, kad tās neatbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem vai pamatoti neatspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu. Pat ja reģistrētās izmaksas atbilst šiem diviem nosacījumiem, saskaņā ar Xiamen Xiashun pausto pamatregulas 2. panta 6.a punkts ir pretrunā PTO ADA 2.2.1.1. pantam, jo ražotāja eksportētāja izmaksas sistemātiski netiek ņemtas vērā.

(190)

Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā izklāstītie noteikumi pilnībā atbilst Eiropas Savienības saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Kā PTO Apelācijas institūcija nepārprotami skaidroja lietā DS473 European Union – Anti-Dumping Measures on Biodiesel from Argentina, PTO tiesību akti ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, pienācīgi koriģētus, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Komisija atgādināja, ka lietas DS529 Australia – Anti-Dumping Measures on A4 Copy Paper un DS427 China – Broiler Products neattiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta interpretāciju un tā piemērošanas nosacījumiem. Turklāt šo lietu pamatā esošie faktiskie apstākļi atšķīrās no apstākļiem un kritērijiem, uz kuru pamata piemēro metodiku saskaņā ar minēto pamatregulas noteikumu, kas skar nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu eksportētājvalstī. Saskaņā ar 2. panta 6.a punktu normālo vērtību aprēķina, pamatojoties uz neizkropļotām izmaksām un cenām reprezentatīvā valstī vai pamatojoties uz starptautiskām atsauces vērtībām, vienīgi tad, ja ir konstatēts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, kuri ietekmē izmaksas un cenas. Jebkurā gadījumā pamatregulas 2. panta 6.a punkta otrās daļas trešajā ievilkumā ir paredzēta iespēja izmantot iekšzemes izmaksas, ciktāl ir konstatēts, ka tās nav izkropļotas. Tāpēc Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(191)

Otrkārt, Xiamen Xiashun apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts ir pretrunā ADA 2.2.2. pantam. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka Apelācijas institūcija lietā DS219 EC – Tube or Pipe Fittings ir apstiprinājusi, ka izmeklēšanas iestādei ir jāizmanto ražotāju eksportētāju faktiskās PVA izmaksas un peļņa, ja vien šādi dati ir pieejami. Tāpēc Xiamen Xiashun apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav savietojams ar ADA 2.2.2. pantu.

(192)

Komisija norādīja, ka, ja ir konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu pastāv nozīmīgi kropļojumi, saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu katram ražotājam eksportētājam aprēķina normālo vērtību, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvajā valstī. Kā paskaidrots iepriekš 190. apsvērumā, iepriekš minētais pamatregulas noteikums arī ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ja ir noteikts, ka tās nav kropļotas. Šajā saistībā ražotājiem eksportētājiem bija iespēja iesniegt pierādījumus, ka viņu individuālās PVA izmaksas un/vai izejresursu izmaksas faktiski nav kropļotas. Tomēr, kā apliecināts 3.3.1.2.–3.3.1.9. iedaļā, Komisija ir konstatējusi, ka Ķīnas plakanu alumīnija velmējumu ražošanas nozarē pastāv kropļojumi un nav skaidru pierādījumu, kas apliecinātu, ka atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas faktori nav kropļoti. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(193)

Treškārt, Xiamen Xiashun apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem Komisijai bija pienākums veikt konkrētu uzņēmumu un konkrētu izmaksu analīzi. Tāpēc, pamatojoties uz iesniegto anketu, bija jāveic atsevišķa analīze par Xiamen Xiashun.

(194)

Komisija atzīmēja konstatēto, ka valsts mērogā pastāv nozīmīgi kropļojumi, kuru dēļ ir piemērojams pamatregulas 2. panta 6.a punkts. Ja tiek konstatēta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, tad 2. panta 6.a punkta noteikumi a priori attiecas uz visiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un visām to izmaksām, kas saistītas ar ražošanas faktoriem. Jebkurā gadījumā minētais pamatregulas noteikums ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ja ir skaidri noteikts, ka tās neietekmē nozīmīgi kropļojumi. Tomēr nav konstatēts, ka vietējās izmaksas nav tikušas kropļotas, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem. Katrā ziņā ražotāji eksportētāji neiesniedza precīzus un atbilstīgus pierādījumus par neizkropļotām cenām un izmaksām.

(195)

Turklāt aprēķini par Xiamen Xiashun antidempinga maksājuma likmi atspoguļo paša uzņēmuma iesniegtos datus, kas aprēķināti saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, jo īpaši 2. panta 6.a punktu. Nebija pierādījumu, kas liecinātu, ka plašie kropļojumi, kuri konstatēti, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, nav skāruši Xiamen Xiashun cenas un izmaksas. Tāpēc provizoriskās dempinga starpības atspoguļo uzņēmuma īpašo situāciju, tostarp ražošanas faktorus un apjomus, par kuriem uzņēmums informēja, atbildot uz anketas jautājumiem, taču pienācīgi ņemot vērā nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR un to ietekmi. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(196)

Attiecībā uz uzņēmuma individuālo situāciju Xiamen Xiashun vispirms apgalvoja, ka uzņēmums pilnībā pieder ārvalstu uzņēmumam (“WOFE”) un uz to attiecas Ķīnas tiesību akti. Uzņēmuma akcionārs ir Honkongā reģistrēts uzņēmums Daching Enterprises Limited. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka tā finanšu pārskati ir pārbaudīti atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, jo tas ietilpst starptautiskā grupā. Tas apgalvoja, ka ir privāts uzņēmums un ka nav pierādījumu, ka tas piederētu Ķīnas valsts iestādēm vai šīs iestādes kontrolētu tā darbību, stratēģiski uzraudzītu vai sniegtu tam norādes kā VU, un uz to neattiecas valsts stratēģiskā uzraudzība un norādes, kas ietekmē cenas un izmaksas. Tādējādi tas apgalvoja, ka tas nav uzņēmums, kurš “pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kura darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tam norādes”, kā minēts pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

(197)

Komisija atkārtoja, ka, konstatējot nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, metodiku saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu piemēro visā valstī, ja vien nav gūts pozitīvs apstiprinājums, ka noteiktas izmaksas kropļojumi neskar. Xiamen Xiashun šādus pierādījumus nesniedza; tas tikai izteica dažus vispārīgus argumentus par konkrētiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem kritērijiem, pēc kuriem var noteikt nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu eksportētājvalstī kopumā, bet argumenti nebija saistīti ar konkrētām uzņēmuma izmaksu pozīcijām, kas būtu neizkropļotas. Tādēļ šajā kontekstā nav nozīmes pierādījumiem par Xiamen Xiashun īpašo situāciju, kurā, kā tiek apgalvots, uzņēmums nav atkarīgs no valsts kontroles. Jebkurā gadījumā Komisija norādīja, ka pat tad, ja šie apgalvojumi šajā kontekstā būtu nozīmīgi, kādi tie nav, pēc būtības Xiamen Xiashun arguments, ka to neskar nekāda valdības ietekme, ieskaitot Ķīnas iestāžu īstenotu īpašumtiesību kontroli vai stratēģisko uzraudzību un norādes, neatbilst realitātei. Būtiskie pierādījumi un 3.3.1.3.–3.3.1.5. iedaļā ietvertie secinājumi parāda, cik izplatīta un apjomīga ir valdības un ĶKP ietekme Ķīnas ekonomikā, tostarp alumīnija nozarē. Xiamen Xiashun nesniedza pietiekamus pierādījumus, kas liktu apšaubīt šos konstatējumus. Turklāt, kā norādīts 3.3.1.8. iedaļā, valdības rīcībā ir ļoti daudz instrumentu un finansiālu stimulu, lai panāktu, ka uzņēmumi, tostarp privāti, ievēro tās norādes. Kā aprakstīts tajā pašā iedaļā, finanšu iestāžu, tostarp privātu, rīcībā ir stimuli, lai atvieglotu piekļuvi finansējumam projektiem, kuri atbilst valdības plāniem, kas būtiski ietekmē privātus uzņēmumus, kuriem jāievēro valdības direktīvas, lai nodrošinātu finanšu likviditāti.

(198)

Īpaši attiecībā uz Xiamen Xiashun Komisija atzīmēja, ka uzņēmumu oficiāli atzinuši: Valsts padome – kā valsts līmeņa nozīmīgu augsto tehnoloģiju uzņēmumu; Fudzjaņas provinces Ekonomikas un IT komisija – kā Fudzjaņas provinces pamatuzņēmumu stratēģiskajās un jaunajās nozarēs; Fudzjaņas provinces Zinātnes un tehnoloģiju birojs, Fudzjaņas provinces Ekonomikas un IT komisija, Fudzjaņas provinces arodbiedrību federācija un Fudzjaņas provinces Tautas pārvaldes valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija – kā Fudzjaņas provinces inovatīvu uzņēmumu (104). Lai saņemtu šīs oficiālās atzinības, uzņēmumam ir jāizpilda attiecīgās atbilstības prasības, kas cita starpā ietver valsts oficiālās nostājas ievērošanu un valdības oficiālās stratēģijas un politikas ievērošanu. Tas ir jādara arī, lai varētu saglabāt šādu atzinību un turpināt gūt labumu no tām piesaistītā tiešā vai netiešā valdības atbalsta. Piemēram, daži no īpašajiem politikas virzieniem, mērķiem un ieguvumiem, tiekot atzītam par pamatuzņēmumu stratēģiskajās un jaunajās nozarēs Fudzjaņas provincē, kā tas ir ar Xiamen Xiashun, ir šādi: “iesaistīt pamatuzņēmumus kā līderus un piemērus, veicināt strauji augošu stratēģisko jauno nozaru zinātnisko attīstību Fudzjaņā un sasniegt mērķus un uzdevumus, kas noteikti “īstenošanas plānā stratēģisko jauno nozaru attīstības paātrināšanai Fudzjaņas provincē””; “atbalstīt Fudzjaņas dažāda veida riska kapitāla fondus stratēģiskajām jaunajām nozarēm kapitāla ieguldījumu veikšanai, lai attīstītu galvenos pamatuzņēmumu projektus”; “mudināt un atbalstīt provinču stratēģisko jauno nozaru pamatuzņēmumus kļūtu publiski pieejamiem finansēšanai un emitēt korporatīvās obligācijas, īstermiņa finansēšanas instrumentus utt., kā arī sniegt atbilstošu atbalstu un pakalpojumus uzņēmumu finansēšanai”; “kopā ar Pintaņas Visaptverošās eksperimentālās zonas rajonu, pilsētu ekonomikas un tirdzniecības departamentiem un provinču grupas (holdinga) uzņēmumiem Provinces ekonomikas un tirdzniecības komiteja ir izveidojusi darba un kontaktu sistēmu ar topošajiem nozares pamatuzņēmumiem, lai palīdzētu koordinēt un atrisināt grūtības un problēmas, kas radušās uzņēmumu attīstībā, un nodrošināt pamatuzņēmumu attīstības uzraudzību un analīzi” (105). Tādējādi Komisija nepieņēma uzņēmuma aizstāvības argumentu, ka uz Xiamen Xiashin neattiecas nekāda kontrole, politikas uzraudzība vai norādes no ĶTR iestāžu puses.

(199)

Turklāt Xiamen Xiashun apgalvoja, ka tas tika izveidots, pamatojoties uz Ķīnas Tautas Republikas Likumu pa ārējo tirdzniecību, Ķīnas Tautas Republikas Likumu par ārvalstu investīcijām, Ķīnas Tautas Republikas Likumu par uzņēmējsabiedrībām un uz to attiecas Ķīnas Tautas Republikas Likums par uzņēmumu bankrotu. Saskaņā ar šiem likumiem to aizsargā likums par bankrotu, un saskaņā ar likumu ir atļauta brīva kapitāla pārvešana gan iekšēji, gan ārēji. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka tā finanšu pārskatus atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem pārbaudīja Ernst & Young, un, ja tā finanšu situācija būtu apdraudēta, tam būtu jāievēro starptautiskie standarti un, iespējams, jāuzsāk bankrota procedūra.

(200)

Komisija atgādināja, ka, kā aprakstīts 3.3.1.6. iedaļā, ĶTR kropļojumi tiesību jomā neizriet no fakta, ka Ķīnas tiesību akti nebūtu atbilstoši to mērķim. Gluži pretēji, Ķīnas likumi ir veidoti pēc līdzīgu likumu parauga citās valstīs, un tāpēc nav kvalitātes problēmu ar likumiem kā tādiem. Problēma ir nepietiekama šo likumu izpilde un valsts loma maksātnespējas procesā. Pamatojoties uz 3.3.1.6. iedaļas konstatējumiem un bez pierādījumiem, ka valsts mēroga kropļojumi attiecībā uz bankrota procedūrām neietekmēs Xiamen Xiashun, šis apgalvojums tika noraidīts.

(201)

Xiamen Xiashun arī komentēja, ka tas veic neatkarīgas cenu sarunas ar saviem klientiem ES un citur, pamatojoties uz ražošanas izmaksām un dominējošajiem tirgus apstākļiem. Tas piebilda, ka, pārdodot preces saviem klientiem ES, tā cenas pamatā bija pārrēķina piemaksa plus alumīnija cena, kas Londonas Metālu biržā (LME) bija norādīta pārdošanai uz ES.

(202)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta prasībām normālā vērtība jāaprēķina, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, ja tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo šajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi. Iepriekšējā apsvērumā apkopoto apgalvojumu pamatā ir ražošanas izmaksas un dominējošie tirgus apstākļi, pārdodot klientiem ES (vai citur). Tāpēc to konteksts un faktiskā situācija attiecas uz eksporta cenu uz ES (un citām vietām), nevis normālo vērtību, uz ko attiecas minētais noteikums. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(203)

Attiecībā uz izejvielām Xiamen Xiashun apgalvoja, ka ĶTR nav diskriminējošas valsts politikas vai pasākumu, kuros priekšroka tiktu dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kā citādi ietekmētu brīvā tirgus spēkus. Pēc tā domām, uzņēmums var brīvi izvēlēties savus piegādātājus, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražotāji vai izplatītāji, par brīvi atrunātām cenām. Uzņēmums piebilda, ka izejvielu un citu izejresursu iegādes cena tika noteikta vairāku piegādātāju sarunu un solīšanas ceļā. Xiamen Xiashun arī piebilda, ka noteiktas izejvielas iegādājās ārzemēs. It īpaši tas attiecas uz titāna, bora un alumīnija sakausējuma stieņiem, kurus tas pilnībā iepērk no Apvienotās Karalistes.

(204)

Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka Xiamen Xiashun nav sniedzis pierādījumus, kuri skaidri apliecinātu, ka uzņēmuma izmaksas saistībā ar iekšzemē iegādātiem izejresursiem nav ietekmējusi būtiskā valdības iejaukšanās, kas konstatēta 3.3.1.2.–3.3.1.9. iedaļā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka kropļojumi pastāv visā plakanu alumīnija velmējumu nozares piegādes ķēdē. Šie kropļojumi skar arī uz izejvielu piegādātājus, uz kuriem attiecas visu veidu konstatētie kropļojumi ĶTR, tostarp saistībā ar elektroenerģijas un darbaspēka izmaksām, piekļuvi finansējumam utt. Turpretī attiecībā uz Xiamen Xiashun aizjūras iepirkumiem, pamatojoties uz iesniegtajiem un pēc tam attālināti pārbaudītajiem pierādījumiem, tostarp atbildēm uz anketas jautājumiem, attiecīgajiem līgumiem un šo pirkumu cenu analīzi (kas parādīja līdzīgas cenas kā izmantotās attiecīgās valsts cenas), un tā kā nebija pierādījumu par šā izejresursa tirgus kropļojumiem Apvienotajā Karalistē, tika gūts pozitīvs apstiprinājums, ka titāna, bora un alumīnija sakausējuma stieņu iegādes cena Apvienotajā Karalistē (kas veido nelielu daļu no šā uzņēmuma kopējām izejvielu izmaksām) nav izkropļota un nav jāaizstāj ar reprezentatīvas valsts datiem.

(205)

Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka Xiamen Xiashun dibināts kopā ar uzņēmumu Yunlu Aluminium Co., kurš ir VU, kas dibināts ar nosaukumu Yunnan Yongshun Aluminium Co., Ltd., Dzjaņšui apgabalā, Juņnaņas provincē. Šā uzņēmuma pamatdarbība ir liela izmēra alumīnija sakausējumu plākšņu ražošana, un tas ir Xiamen Xiashun piegādātājs. Iepriekš minētais piemērs parāda, ka, pirmkārt, Xiamen Xiashun cieši sadarbojas ar Ķīnas valsts pārvaldi, izveidojot kopuzņēmumu ar VU, un, otrkārt, ka valsts mēroga kropļojumi attiecas arī uz piegādātājiem.

(206)

Xiamen Xiashun arī apgalvoja, ka valdība neietekmē tā spēju saņemt kredītu vai uzņēmumam piešķirtā kredīta nosacījumus un ka kredīta nosacījumus, piemēram, procentu likmi, nosaka atbilstošā tirgus likme. Xiamen Xiashun tāpat apgalvoja, ka tā PVA izmaksas bija samērīgas, nebija izkropļotas un būtu jāņem vērā.

(207)

Komisija atgādināja, ka ar mērķi konstatēt nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu tiek analizēta iespējamā ietekme, kas var būt vienam vai vairākiem no minētajā punktā norādītajiem faktoriem uz cenām un izmaksām eksportētājvalstī. Pat tad, ja ražotājs eksportētājs tiešā veidā nesaņemtu ievērojamu valsts finansējumu, kas tā nav, Xiamen Xiashun ir tiesīgs saņemt finansiālo palīdzību, kā aprakstīts 3.3.1.8. iedaļā saistībā ar 3.3.1.5. iedaļu. Kā paskaidrots 3.3.1.5. iedaļā, tam par cēloni ir tas, ka uz ražotāju eksportētāju, tāpat kā visiem alumīnija nozares uzņēmumiem, attiecas Ķīnas valsts plānošanas un ievirzes dokumenti un ar Ķīnas finanšu sistēmas starpniecību, kas aprakstīta 3.3.1.8. iedaļā, ir pieejams finansējums. Šajā sakarā pēc ĶV norādēm bankas un citas finanšu iestādes atvieglo tirgus dalībniekiem, arī alumīnija ražojumu ražotājiem, piekļuvi finansējumam, tādā veidā šiem uzņēmumiem izveidojot finansiālās drošības tīklu un radot papildu priekšrocību salīdzinājumā ar to līdziniekiem ārpus ĶTR. Turklāt, kā paskaidrots 198. apsvērumā, Xiamen Xiashun, kam ir jaunās stratēģiskās nozares (SEI) statuss, ir pieejams finansiālais atbalsts, kuru piešķir uzņēmumiem ar SEI statusu, kā aprakstīts minētajā apsvērumā.

(208)

Kas attiecas uz darbaspēku, Xiamen Xiashun apgalvoja, ka tas izmanto pamatotu un parastu algu izmaksas sistēmu. Tas patstāvīgi ved pārrunas ar saviem darbiniekiem par individuālām algām, pamatojoties uz tirgus likmēm un viņu personīgo pieredzi un sasniegumiem. Uzņēmums piebilda, ka ĶTR nav valsts mandāta attiecībā uz algu kontroli.

(209)

Komisija atgādināja, ka darba tirgus kropļojumi valsts līmenī tika konstatēti 3.3.1.7. iedaļā. Ķīnas darba tirgum raksturīgās problēmas, tostarp no valdības neatkarīgu arodbiedrību neesība un darbaspēka mobilitātes ierobežojumi mājsaimniecību reģistrācijas sistēmas dēļ, kā aprakstīts 172. apsvērumā, izkropļo algu veidošanu ĶTR. Šajā saistībā nav pierādījumu, kas ļautu konstatēt, ka kropļojošā ietekme, kuru rada neatkarīgu arodbiedrību trūkums visā valstī un mājsaimniecību reģistrācijas sistēmas problēma, neattiecas uz Xiamen Xiashun. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(210)

Visbeidzot, Xiamen Xiashun apgalvoja, ka visu iepriekš minēto iemeslu dēļ tā PVA izmaksas un peļņa bija neizkropļotas un arī samērīgas un tās būtu jāņem vērā aprēķinos.

(211)

Attiecībā uz apgalvojumu par PVA izmaksām un peļņu Komisija vispirms norādīja, ka tas ir vispārīgs un nepamatots, jo tas vienkārši atsaucās uz citiem šā ražotāja eksportētāja apgalvojumiem, kuri visi tika noraidīti. Turklāt pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā īpaši pieprasīts, ka gadījumos, kad tiek konstatēti nozīmīgi kropļojumi, saliktā normālā vērtībā jāietver neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņa. Tā kā tas attiecināms uz šo izmeklēšanu un ražotāju eksportētāju, kā arī tā piegādātājus skar šie kropļojumi, apgalvojumi tika noraidīti.

(212)

Saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 8. punkta i) apakšpunktu, atbildot uz Xiamen Xiashun piezīmēm, Airoldi iesniedza virkni piezīmju, kas attiecas uz nozīmīgiem kropļojumiem un informāciju, ko iesniegušas citas ieinteresētās personas.

(213)

Pirmkārt, Airoldi pauda atbalstu Xiamen Xiashun piezīmēm, ko tas iesniedza saistībā ar procedūras sākšanu par pamatregulas 2. panta 6.a punkta nesaderību ar dažādiem PTO Antidempinga nolīguma noteikumiem.

(214)

Jautājums par antidempinga pamatregulas 2. panta 6.a punkta saderību ar PTO tiesību aktiem jau tika izskatīts 189.–195. apsvērumā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(215)

Otrkārt, Airoldi apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija secinātu, ka ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi, tai tomēr būtu jāveic ražotāja eksportētāja izmaksu analīze un jāņem vērā paša ražotāja eksportētāja iekšzemes izmaksas, attiecībā uz kurām nav konstatēts, ka tās ir nozīmīgi izkropļotas.

(216)

Komisija iepriekš 195. apsvērumā paskaidroja, ka visi aprēķini balstīti konkrētā uzņēmuma datos un izmantoti gan ražošanas faktoru veidi, gan to apjomi atbilstīgi uzņēmuma sniegtajai informācijai, vērtības tikai aizstājot ar neizkropļotām atsauces vērtībām. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(217)

Treškārt, Airoldi norādīja, ka apvienības European Aluminium iesniegtā sūdzība faktiski bija antisubsidēšanas sūdzība, jo sūdzības formulējumā vairākos gadījumos bija atsauces uz subsīdijām, kas pieejamas plakano alumīnija velmējumu ražotājiem ĶTR. Airoldi apgalvoja, ka, iesniedzot antidempinga sūdzību un paļaujoties uz pieņēmumu, ka reprezentatīvās valsts metodika automātiski ir piemērojama, sūdzības iesniedzējs mēģinājis apiet dažādu kompensācijas un antidempinga izmeklēšanu mērķu būtību. Kompensācijas izmeklēšanā izskata negodīgu tirdzniecības praksi, kas izriet no valsts piešķirtā atbalsta. Antidempinga izmeklēšana attiecas uz atsevišķu eksportētāju negodīgu tirdzniecības praksi. Airoldi atzīmēja, ka šādu prasību pieņemšana pārkāpj antidempinga un antisubsidēšanas pamatregulu (106) mērķus.

(218)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu ir jāpierāda nozīmīgi kropļojumi attiecīgajā eksportētājvalstī. Sūdzībā tika minētas dažas atsauces uz subsīdijām, lai ilustrētu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR saskaņā ar jo īpaši 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma prasību (diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus). Nenoliedzami, subsīdijas ir tikai viens no līdzekļiem, ko valdības izmanto, lai ietekmētu brīvā tirgus spēkus, un tādējādi tas parāda būtisku valdības iejaukšanos saskaņā ar šo antidempinga pamatregulas noteikumu. Tāpēc sūdzība pilnībā atbilda antidempinga pamatregulas noteikumiem un mērķiem. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(219)

Ceturtkārt, Airoldi apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs ir norādījis, ka Komisijai iepriekšējās izmeklēšanās bija saistošs stare decisis princips, kā norādīts sūdzības 85.–87. punktā. Airoldi paskaidroja, ka šāda argumentācija ir acīmredzami nepieņemama, ievērojot antidempinga pamatregulā un antisubsidēšanas pamatregulā noteiktos pierādīšanas pienākuma pamatstandartus. Pēc Airoldi domām, visas reprezentatīvās valsts metodikas piemērošanas pamatā ir tikai divi pierādījumu dokumenti: i) Komisijas 2017. gada ziņojums; ii) ESAO ziņojums. Sūdzības iesniedzējs neievēroja pienācīgas rūpības principu, kad tas konstatēja īpašu shēmu pastāvēšanu, atsaucoties uz konkrētiem ĶTR piemērojamiem pasākumiem, kas būtu izdevīgi tikai ĶTR alumīnija ražošanas nozarei. Apgalvojumi bija nepamatoti, un tiem nebija pievienoti pierādījumi. Tādēļ Airoldi pieprasīja, lai sūdzības iesniedzēja sūdzība tiktu noraidīta, pamatojoties uz pierādīšanas pienākuma neizpildi.

(220)

Komisija atgādināja, ka nozīmīgu kropļojumu faktiskās pastāvēšanas noteikšana un konsekventa pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā paredzētās metodikas izmantošana notiek tikai provizoriskās un/vai galīgās informācijas izpaušanas laikā, ne sākumā. Pamatojoties uz sūdzībā izklāstītajiem pierādījumiem, tostarp abiem ziņojumiem – ziņojumu par valsti un ESAO ziņojumu –, un tajā norādīto objektīvo avotu klāstu, Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem ir pietiekami, lai uz to pamata sāktu izmeklēšanu, un pilnībā atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta d) apakšpunktam, kurā sūdzības iesniedzējiem konkrēti paredzēta iespēja izmantot ziņojumu par valsti kā pierādījumu, iesniedzot sūdzību. Attiecībā uz ziņojumu par valsti Komisija atgādināja, ka tas ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, tostarp tiesību akti, noteikumi un citi oficiālie politikas dokumenti, kurus publicējusi ĶV, trešo personu ziņojumi no starptautiskām organizācijām, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami neatkarīgi avoti. Ziņojums tika publicēts 2017. gada decembrī, un visām pusēm bija plašas iespējas to atspēkot, papildināt vai iesniegt piezīmes par ziņojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu, taču Komisija nesaņēma tādas piezīmes vai pierādījumus, kas apstrīdētu ziņojumu. Kas attiecas uz iepriekšējo izmeklēšanu konstatējumiem, piemēram, sūdzības 85.–87. punktā minētajiem, – tie ir būtisks pierādījums, jo īpaši tāpēc, ka tie attiecās ne tikai uz valsts mēroga kropļojumiem tajā pašā valstī, bet konkrēti uz kropļojumiem un situācijām alumīnija ražošanas nozarē, kas, visticamāk, ietekmēs arī ražotājus eksportētājus šīs izmeklēšanas ietvaros. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(221)

Visbeidzot, Airoldi atbalstīja Xiamen Xiashun apgalvojumu, ka alumīnija lietņu cenas Ķīnā nosaka tirgus spēki – LME vai Šanhajas Standartizēto nākotnes līgumu birža, kā arī pārveides piemaksa. Līdzīgu piezīmi sniedza arī Jiangsu Alcha Group, kas, atbildot uz anketas jautājumiem, norādīja, ka visi tā pirkumi tika veikti, pamatojoties uz sarunām par nesaistītu pušu darījumiem atbilstošiem nosacījumiem ar piegādātājiem, un uz tiem neattiecas nekādi nozīmīgi kropļojumi. Piemēram, Jiangsu Alcha Group iesniedza pierādījumus, ka tā alumīnija lietņu iegādes cena izmeklēšanas periodā bija augstāka nekā LME noteiktā cena.

(222)

Komisija atzīmēja, ka alumīnija lietņiem ĶTR piemēro eksporta nodokli. Šā konkrētā eksporta nodokļa piemērošana kropļo tirgus spēku normālu darbību, jo šis nodoklis ierobežo eksportu un tādējādi palielina alumīnija lietņu iekšzemes piedāvājumu alumīnija ražotājiem Ķīnā. Ņemot to vērā, Komisija noraidīja apgalvojumu, ka alumīnija lietņu cenas Ķīnā neskar valsts iejaukšanās un ka tās nosaka tirgus spēki. Šajā kontekstā faktiski samaksātā cena nav izšķirīgais faktors. Netika skaidri pierādīts, ka alumīnija lietņus neskar valdības iejaukšanās, kas konstatēta 3.3.1.2.–3.3.1.9. iedaļā. Šie kropļojumi ietekmē arī alumīnija lietņu iekšzemes piegādātājus, kurus skar visi ĶTR konstatētie kropļojumi, tostarp saistībā ar elektroenerģijas un darbaspēka izmaksām, piekļuvi finansējumam utt.

3.3.1.12. Vispārējs secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem

(223)

Tā kā Komisija noraidīja visus iepriekš minētos apgalvojumus, tā atkārtoti apstiprināja savu 188. apsvērumā sniegto secinājumu, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR, jo pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(224)

Tāpēc Komisija aprēķināja normālo vērtību, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī. Tajā pašā laikā tā pieņēma titāna, bora un alumīnija sakausējuma stieņu cenas no viena ražotāja eksportētāja, kurš šo konkrēto izejvielu iegādājās pilnībā no Apvienotās Karalistes, kā paskaidrots 204. apsvērumā.

3.4. Reprezentatīvā valsts

3.4.1. Vispārīgas piezīmes

(225)

Reprezentatīvās valsts izvēle saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tika balstīta šādos kritērijos:

1)	līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnā. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi, izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā Ķīnā (107);

2)	attiecīgā ražojuma ražošana minētajā valstī;

3)	attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī;

4)	ja bija vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad priekšroku attiecīgā gadījumā deva valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(226)

Kā minēts 111.–113. apsvērumā, Komisija darīja lietā pieejamus divus paziņojumus par lietas materiāliem attiecībā uz avotiem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai, aicinot ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Tie ir attiecīgi 5. oktobra paziņojums (“pirmais paziņojums”) un 25. novembra paziņojums (“otrais paziņojums”). Šajos paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz ko balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz personu paustajām piezīmēm par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Komisijas veikto faktu, pierādījumu un secinājumu novērtējumu var apkopot šādi.

3.4.2. Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnā

(227)

Pirmajā paziņojumā Komisija identificēja 55 valstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā Ķīnā. Izmeklēšanas periodā Pasaules Banka klasificēja šīs valstis kā valstis ar vidēji augstiem ienākumiem, balstoties uz nacionālo kopienākumu. Tomēr, kā norādīts sūdzībā, bija zināms, ka izmeklējamais ražojums tiek ievērojamā apmērā ražots tikai sešās no šīm valstīm, proti, Brazīlijā, Indonēzijā, Krievijā, Dienvidāfrikā, Taizemē un Turcijā.

(228)

Indonēzijā, Dienvidāfrikā un Krievijā izmeklēšanas periodā pastāvēja eksporta ierobežojumi alumīnijam, kas ir viena no galvenajām izejvielām izmeklējamā ražojuma ražošanai (108). Tāpēc, ņemot vērā to, ka šie ierobežojumi varētu arī ietekmēt un kropļot šīs izejvielas importa cenu, Komisija nolēma neuzskatīt šīs valstis par attiecīgām reprezentatīvām valstīm, un tālāk tā novērtēja attiecīgo publisko datu pieejamību tikai Brazīlijai, Taizemei un Turcijai.

3.4.3. Attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī

(229)

Pirmajā paziņojumā Komisija sniedza informāciju par attiecīgajiem publiskajiem datiem, jo īpaši par to uzņēmumu finanšu informācijas pieejamību, kuri ražo izmeklējamo ražojumu Brazīlijā, Taizemē un Turcijā, kā arī par ieinteresēto personu noteikto izejvielu importu uz šīm valstīm ražojuma ražošanai.

(230)

Saskaņā ar Global Trade Atlas (“GTA”) datubāzes datiem Brazīlija, Taizeme un Turcija lielāko daļu attiecīgo izejvielu importēja reprezentatīvā daudzumā, tāpēc šo importu varēja izmantot kā atsauces vērtību normālās vērtības noteikšanai atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punktam. Komisija arī identificēja ražotājus šajās valstīs ar publiski pieejamu informāciju (109).

(231)

Pēc piezīmju saņemšanas par pirmo paziņojumu Komisija analizēja tās rīcībā esošo informāciju un atzina, ka vispiemērotākie publiskie dati ir pieejami par Brazīlijas uzņēmumu Novelis do Brasil Ltda. (“Novelis do Brasil”). Atšķirībā no Taizemē un Turcijā identificētajiem ražotājiem šā uzņēmuma tīmekļa vietnē (110) bija pieejami auditēti finanšu pārskati pilnā apmērā, un finanšu informācija pārklājās ar IP par deviņiem mēnešiem.

(232)

Līdz ar to Komisija otrajā paziņojumā ierosināja Brazīliju izvēlēties par attiecīgo reprezentatīvo valsti neizkropļotu cenu un atsauces vērtību noteikšanai un izmantot Brazīlijas uzņēmuma Novelis do Brasil datus, lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu normālās vērtības aprēķinam.

(233)

Tomēr vairākas ieinteresētās personas (111) iebilda pret Brazīliju kā attiecīgo reprezentatīvo valsti. Tās galvenokārt apgalvoja, ka valdības politika, dažādu nodokļu pastāvēšana (112) importētajiem ražojumiem un ar izmeklējamā ražojuma ražošanu saistītā neefektivitāte Brazīlijā rada izmeklējamā ražojuma ārkārtīgi augstās cenas Brazīlijas tirgū un nepamatoti augstu Brazīlijas uzņēmuma peļņu. Tāpēc Brazīlijas uzņēmuma Novelis do Brasil peļņa, iespējams, nebūtu piemērota atsauces vērtība pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pēdējās daļas nozīmē (113).

(234)

Turklāt dažas ieinteresētās personas (Airoldi Metalli Spa un Xiamen Xiashun) arī norādīja, ka Brazīlijas iestādes 2020. gada 29. jūlijā uzsāka antidempinga izmeklēšanu par Ķīnas alumīnija ražojumu importu Brazīlijā (apkārtraksts Nr. 46, 2020. gada 28. jūlijs, Brazīlijas Ārējās tirdzniecības sekretariāta (“SECEX”) apkārtraksts Nr. 46) (114).

(235)

Apkārtrakstā Nr. 46 minētais izmeklēšanas ražojuma tvērums lielā mērā pārklājas ar pašreizējā izmeklēšanā izmeklējamā attiecīgā ražojuma tvērumu, kā noteikts iepriekš 2. iedaļā. Apkārtrakstā Nr. 46 indeksa formātā publicēti arī sūdzības iesniedzēju (trīs uzņēmumi, tostarp Novelis do Brasil) darbības rezultāti, kas parāda, ka 2015.–2019. gadā sūdzības iesniedzēji cieta zaudējumus (115).

(236)

Pamatojoties uz šiem jaunajiem pierādījumiem un neskatoties uz to, ka apkārtrakstā Nr. 46 ir konsolidēti indeksēti skaitļi par trim sūdzību iesniegušajiem ražotājiem, Komisija uzskatīja par maz ticamu, ka Novelis do Brasil uzrādītā peļņa (pēdējā finanšu periodā (116) – 19,4 %) ir panākta saistībā ar izmeklējamo ražojumu. Šajā sakarā, ņemot vērā to, ka uzņēmums ražo plašu ražojumu klāstu (117), Komisija uzskatīja, ka šāda peļņa, visticamāk, un lielā mērā tika gūta no citiem Novelis do Brasil ražotajiem ražojumiem, piemēram, aviācijas, autobūves nozares ražojumiem un dzērienu skārdenēm.

(237)

Tāpēc Komisija provizoriski uzskatīja, ka Novelis do Brasil dati nav piemērota atsauces vērtība, lai noteiktu samērīgas PVA izmaksas un peļņu izmeklējamajam ražojumam.

(238)

Līdz ar to Komisija atkārtoti vērtēja attiecīgi Taizemes un Turcijas kā iespējamu attiecīgu reprezentatīvo valstu datus. Tomēr vienīgie Taizemes un Turcijas uzņēmumu publiski pieejamie finanšu dati tikai daļēji pārklājas ar IP. Turklāt pēdējā finanšu periodā, par ko pieejami dati, šo uzņēmumu darbības rezultāti bija tuvu peļņas un zaudējumu slieksnim (118). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šo uzņēmumu dati nav piemērota atsauces vērtība neizkropļotas un samērīgas peļņas un PVA izmaksu noteikšanai.

(239)

Ņemot vērā šo situāciju, Komisija uzskatīja, ka šajos apstākļos varētu būt piemēroti izmantot datus par uzņēmumiem nozarē, kas ražo līdzīgus ražojumus. Šis secinājums tika izdarīts neilgi pirms pagaidu pasākumu noteikšanas. Ņemot vērā pamatregulā noteikto obligāto termiņu uzliktos ierobežojumus, Komisija nolēma provizoriski balstīt savu analīzi zināšanās un informācijā, kas jau ir pieejama citā notiekošajā antidempinga izmeklēšanā tajā pašā (alumīnija) nozarē un attiecas uz līdzīgu ražojumu – alumīnija štancējumiem –, kā arī uz un līdzīgu periodu (119). Alumīnija štancējumi ir ražojumi ar līdzīgām tehniskām un fizikālām īpašībām kā plakaniem alumīnija velmējumiem. Kas attiecas uz ražošanas procesu, no alumīnija var ražot dažādus ražojumus ar štancēšanas, velmēšanas vai liešanas palīdzību. Štancētais alumīnijs tiek pārveidots dažādu formu alumīnija profilos. Plakani alumīnija velmējumi ir plakanas loksnes, loksnes rituļos, plātnes un folija. Turklāt šos ražojumus nereti ražo tie paši uzņēmumi, kuri ražo plakanus alumīnija velmējumus, vai vienā uzņēmumu grupā ietilpstoši uzņēmumi.

(240)

Komisija turpinās izmeklēšanu, un, ja tā iegūs jaunus un atbilstošus datus no potenciālajām reprezentatīvajām valstīm, situācija varētu tikt atkārtoti novērtēta.

(241)

Tādēļ, ņemot vērā PAV un alumīnija štancējumu līdzību un faktu, ka attiecīgie dati bija publiski pieejami (120), Komisija provizoriski nolēma izmantot alumīnija štancējumus ražojošo uzņēmumu datus, jo šie dati, pēc Komisijas domām, bija reprezentatīvi to uzņēmumu situācijai, kuri ražo plakanus alumīnija velmējumus.

3.4.4. Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(242)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, šajā izmeklēšanas posmā tika konstatēts, ka Turcija ir attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.4.5. Secinājums

(243)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Komisija provizoriski nolēma Turciju uzskatīt par attiecīgo reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

3.5. Avoti, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu noteikšanai ražošanas faktoriem

(244)

Pamatojoties uz ieinteresēto personu iesniegto informāciju un citu lietas materiālos pieejamo attiecīgo informāciju, Komisija pirmajā paziņojumā izveidoja sākotnējo ražošanas faktoru (FOP) sarakstu – tie ir, piemēram, materiāli, enerģija un darbaspēks, ko izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā.

(245)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam Komisija arī noteica avotus, kas jāizmanto, lai noteiktu neizkropļotas cenas un atsauces vērtības. Galvenais avots, kuru Komisija ierosināja izmantot, bija Global Trade Atlas (“GTA”). Visbeidzot, tajā pašā paziņojumā Komisija norādīja harmonizētās sistēmas (HS) kodus ražošanas faktoriem, kurus, pamatojoties uz ieinteresēto personu sniegto informāciju, sākotnēji bija paredzēts izmantot GTA analīzē.

(246)

Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes un ierosināt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotām vērtībām katram no minētajā paziņojumā norādītajiem ražošanas faktoriem.

(247)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija atjaunināja ražošanas faktoru sarakstu, pamatojoties uz pušu piezīmēm un informāciju, ko atbildēs uz anketas jautājumiem sniedza izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji.

(248)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu sniegto informāciju, attiecībā uz Turciju tika noteikti šādi ražošanas faktori un to informācijas avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

2. tabula

Ražošanas faktori un informācijas avoti

Izejvielas	Preču kodi Turcijā	Vērtība	Mērvienība
Alumīnija sakausējumi	760120800000	14,01	kg
Alumīnija oksīda pulveris	281820	6,94	kg
Alumīnija lietņi	760110	12,73	kg
Šķidrs alumīnijs	760110000000 – pārstrādes izmaksas	12,20	kg
Alumīnija fluorīds	282612	10,37	kg
Alumīnija lūžņi	760200190000	11,01	kg
Alumīnija plāksnes	760120200000	13,91	kg
Katodu varš	740329	39,47	kg
Aukstie velmējumi rituļos	760612920000	26,06	kg
Karstie velmējumi rituļos	760612930000 760612990000	31,86	kg
Karsti velmētas plātnes	760612990000	36,02	kg
Magnija lietņi	810411	19,50	kg
Vara kausēšanas aģents	740329	39,47	kg
Dzelzs kausēšanas aģents	720299300000 720299800000	10,88	kg
Mangāna kausēšanas aģents	811100	15,59	kg
Naftas kokss	271311	0,42	kg
Piķis	270810	3,82	kg
Velmēšanas eļļa	271012110000	3,17	kg
Bitumenogles	270119000000	0,59	kg
Titāna un oglekļa stieple	760521	21,77	kg
Cinka lietņi	790111	15,93	kg
Ātras kausēšanas silīcija aģents	280469	18,38	kg
Dzelzs aģents	732690	37,13	kg
Hroma aģents	811221	54,20	kg
Alumīnija izdedži	262040	7,59	kg
Atkritumeļļa	340399	33,3	kg
Darbaspēks
Darbaspēks	Neattiecas	42,21	stunda
Enerģija
Elektroenerģija	Neattiecas	0,62	kWh
Gāze	Neattiecas	1,95	m3
Ūdens	Neattiecas	5,21	m3
Blakusprodukti/atlikumi
Alumīnija lūžņi	760200190000	11,01	kg

3.5.1. Ražošanas procesā izmantotās izejvielas

(249)

Lai noteiktu neizkropļotu izejvielu cenu, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu (CIF) par importu uz reprezentatīvo valsti no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un valstis, kuras nav PTO dalībvalstis un ir uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (121) 1. pielikumā. Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu, jo tā secināja, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē (sk. iepriekš 188.–224. apsvērumu) nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā. Bez pierādījumiem par to, ka tie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksportu. Vajadzības gadījumā vidējo svērto importa cenu koriģēja, ņemot vērā ievedmuitu.

(250)

Dažiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja mazu daļu no kopējām izmaksām par izejvielām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinu neatkarīgi no izmantotā avota, Komisija uzskatīja šos ražošanas faktorus par palīgmateriāliem, kā paskaidrots 13. apsvērumā.

(251)

Komisija izejvielu piegādes transportēšanas izmaksas, kas radušās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotas izejvielu izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(252)

Komisija atzīmēja, ka alumīnija šķidrumu, ko kā izejresursu izmantoja viens no Nanshan Group uzņēmumiem, nevar pārvadāt lielā attālumā un ka šim izejresursam nav starptautiskas atsauces vērtības. Tāpēc tā vietā Komisija nolēma kā atsauces vērtību izmantot HS kodam 7601 10 atbilstošo alumīnija lietņu neizkropļoto cenu, no kuras tika atskaitītas procentos izteiktas pārstrādes izmaksas, kas attiecīgajam uzņēmumam radušās, transformējot alumīnija šķidrumu lietnī (122).

(253)

Pēc otrā paziņojuma publicēšanas Nanshan Group atkārtoja argumentu, ko tas bija iesniedzis pēc pirmā paziņojuma publicēšanas, proti, ka alumīnija lūžņiem, ko šis uzņēmums izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanai, ir tāda pati alumīnija tīrība kā gatavajiem izstrādājumiem un ka lietojuma ziņā šis ražojums liešanas stadijā tiek pārstrādāts tāpat kā alumīnija lietņi. Līdz ar to, pēc Nanshan Group uzskatiem, HS kods, kuru Komisija norādīja pirmajā un otrajā paziņojumā, attiecas uz citu ražojumu, proti, uz alumīnija lūžņiem no dažādiem avotiem, ar mazāku tīrību un atšķirīgu sakausējuma sastāvu.

(254)

Komisija šo apgalvojumu pārbaudīja. Pamatojoties uz pierādījumiem, ko Nanshan Group iesniedza AKP procesa laikā, tā konstatēja, ka dažādu Nanshan Group uzņēmumu izmantotajiem (un pārdotajiem) alumīnija lūžņiem cena nav noteikta tādā pašā līmenī kā alumīnija lietņiem, bet ticis piemērots atskaitījums 2–9 % apmērā atkarībā no to kategorijas atbilstoši lūžņu tīrībai. Tāpēc tika apstiprināts, ka alumīnija lietņu cena bija augstāka par alumīnija lūžņu cenu.

(255)

Komisija arī atzīmēja, ka attiecīgais Turcijas nomenklatūras preču kods apzīmē tā sauktos ražošanas lūžņus ar sīkāku preču kodu 760200190000, kas, šķiet, labāk atspoguļo Nanshan Group patērēto un saražoto lūžņu veidu nekā lūžņi ar preču kodu 760200 900000. Visbeidzot, Komisija arī atkārtoja, ka nav saņēmusi pierādījumus par alumīnija lūžņu, kas importēti ar minēto HS kodu, īpašo sastāvu, kas pamatotu apgalvojumu, ka šiem lūžņiem ir zemāka tīrība un atšķirīgs sakausējuma sastāvs. Tāpēc Komisija nolēma par atsauces vērtību izmantot importa cenu par precēm, ko apzīmē ar preču kodu 760200190000, nevis lietņu importa cenu, kā ieteica uzņēmums.

(256)

Nanshan Group arī iebilda, ka GTA norādītā cena, kas balstīta HS kodos, nenodala alumīnija rituļu galalietojumus un sakausējumus, taču pēc daudzuma ļoti lielu importēto alumīnija rituļu daļu var izmantot ražojumiem, uz kuriem neattiecas ražojuma tvērums, proti, autobūves vai aviācijas nozarei vai arī kā skārdeņu izejvielu. Uzņēmums norādīja, ka dažādu sakausējumu un galalietojumu cenas ievērojami atšķiras un tāpēc, pēc tā domām, GTA norādītā vidējā cena neder kā aizstājējvērtība tādu alumīnija rituļu cenai, kurus Nanshan Group izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanai. Nanshan Group ierosināja kā atskaites vērtību izmantot nevis GTA norādītās cenas, bet gan CRU ziņojumos norādītās cenas par sakausējuma 1050 folijas izejvielām, jo tās, pēc uzņēmuma domām, ķīmiskā sastāva ziņā ir ļoti līdzīgas sakausējuma 8079 folijas izejvielām.

(257)

Komisija šo apgalvojumu novērtēja. Pirmkārt, tā atzīmēja, ka saskaņā ar Turcijas nomenklatūru HS kods, kas tika izmantots kā atsauces vērtība provizoriskās starpības aprēķināšanai, pretēji Nanshan apgalvojumam izslēdz lielāko ražojumu grupu, kas neietilpst ražojuma tvērumā, proti, skārdeņu ražošanā izmantotos ražojumus. Otrkārt, Turcijas nomenklatūrā konkrētie preču kodi nošķir dažādos biezumus un tādējādi ļauj precīzāk nodalīt dažādus ražojumu veidus, turpretī cenas CRU ziņojumā attiecas tikai uz konkrētu biezumu. Treškārt, cenas CRU ziņojumos ir saistītas ar Savienības tirgiem un tādējādi neatspoguļo cenas valstī ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka GTA norādītās importēto rituļu cenas ir piemērotāka atsauces vērtība normālās vērtības noteikšanai nekā CRU ziņojumā norādītās cenas. Tādējādi Komisija noraidīja apgalvojumu un nolēma par atsauces vērtību izmantot importa cenu ar preču kodu 760612920000 aukstiem velmējumiem rituļos, vidējo vērtību preču kodam 760612930000, kā arī cenu ar preču kodu 760612990000 karstiem velmējumiem rituļos un preču kodu 760612990000 plātnēm.

(258)

Nanshan Group arī argumentēja, ka attiecībā uz bitumenoglēm Komisijai nevajadzētu izmantot ogļu importa cenas no GTA datubāzes, jo importa apjoms Turcijā 2019. gadā bija nenozīmīgs. Tā vietā Komisija varētu apsvērt termiskā koksa un naftas koksa cenas, kas norādītas IHS ziņojumā (123).

(259)

Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka nav pierādījumu, kas liktu domāt, ka importētā daudzuma (vairāk nekā 500 tonnu) cena GTA datubāzē nav reprezentatīva tirgus cenai vai ka cena GTA datubāzē būtiski atšķirtos, ja importa apjoms būtu lielāks. Otrkārt, iesniegtajā ziņojumā cenas, izņemot Ķīnu, attiecās tikai uz piecām citām valstīm, proti, Austrāliju, Indiju, Krieviju, Dienvidāfriku un Indonēziju. Šīs cenas dažādos reģionos un valstīs atšķīrās. Komisija neguva pārliecinošus pierādījumus tam, ka cenas šajās valstīs būtu vairāk reprezentatīvas attiecībā uz starptautisku neizkropļoto cenu nekā cenas reprezentatīvajā valstī. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu un nolēma par atsauces vērību izmantot ogļu importa cenu Turcijā.

3.5.2. Darbaspēks

(260)

Lai noteiktu darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta publicētos jaunākos statistikas datus (124). Šis institūts publicē detalizētu informāciju par algām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs. Komisija noteica atsauces vērtību, pamatojoties uz darbaspēka izmaksām stundā saimnieciskajai darbībai C.24 (parasto metālu ražošana) (125). Vērtības tika koriģētas, par deflatoru izmantojot Turcijas Statistikas institūta publicēto iekšzemes ražotāju cenu indeksu (126).

3.5.3. Elektroenerģija

(261)

Lai noteiktu elektroenerģijas atsauces cenu, Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta publicētās elektroenerģijas cenas uzņēmumiem (rūpnieciskiem lietotājiem) Turcijā (127). Atsauces vērtība tika noteikta, pamatojoties uz elektroenerģijas cenu, kas publicēta 2020. gada 25. martā. Cena attiecās uz 2019. gada otro semestri. Komisija izmantoja datus par elektroenerģijas cenām rūpnieciskajiem lietotājiem attiecīgajā patēriņa diapazonā, kas attiecīgi ir 2 000 ≤ T < 20 000 MWh vidējiem patērētājiem un > 150 000 MWh ļoti liela apjoma patērētājiem.

3.5.4. Gāze

(262)

Lai noteiktu gāzes atsauces cenu, Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta publicētās gāzes cenas uzņēmumiem (rūpnieciskiem lietotājiem) Turcijā. Cenas atšķīrās pēc patēriņa apjoma (128). Komisija izmantoja attiecīgās cenas vidējiem un liela apjoma patērētājiem. Komisija par atsauces vērtību izmantoja jaunākos datus par 2019. gada otro semestri.

(263)

Gan attiecībā uz elektroenerģiju, gan gāzi Komisija izmantoja neto cenas (bez PVN).

3.5.5. Ūdens

(264)

Ūdens cenu Turcijā publicē Stambulas Ūdens un kanalizācijas pārvalde (ISKI), Eskišehiras Ūdens un kanalizācijas pārvalde un Antālijas Ūdens un kanalizācijas pārvalde (129). Lai noteiktu ūdens atsauces cenu, Komisija izmantoja vidējo nozares cenu Stambulas reģionā, Eskišehiras organizētajā rūpniecības zonā (OIZ), kā arī cenas Antālijas OIZ, par kurām attiecīgā informācija bija publiski pieejama.

3.5.6. PVA izmaksas un peļņa

(265)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(266)

Neizkropļotu un pamatotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai Komisija izmantoja piecu Turcijas uzņēmumu PVA izmaksas un peļņu, šie uzņēmumi tika noteikti antidempinga izmeklēšanā saistībā ar līdzīgu ražojumu, t. i., alumīnija štancējumiem, kā paskaidrots 239.–241. apsvērumā. Tāpēc Komisija izmantoja tādus pašus ar 2018. gada finanšu datiem saistītus skaitļus kā nesen pieņemtajā regulā par pagaidu antidempinga maksājumu noteikšanu minētajam ražojumam pašlaik notiekošās antidempinga procedūras ietvaros saistībā ar alumīnija štancējumiem (130). Pieci izmantotie uzņēmumi bija šādi:

1)	Alugen Aluminyum Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi;

2)	Eksal Aluminyum Kalip Sanayi Ve Ticaret Limited Sirketi;

3)	Gensa Aluminyum Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi;

4)	Onat Aluminyum Sanayi Ticaret Anonim Sirketi; un

5)	Okyanus Aluminyum Sanayi Ticaret Anonim Sirketi.

(267)

Šajā izmeklēšanā tika izmantots tāds pats vidējās svērtās peļņas līmenis (7,2 %) un PVA izmaksu vidējās svērtās daļas līmenis (12,2 %).

3.5.7. Normālās vērtības aprēķins

(268)

Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajām neizkropļotajām cenām un atsauces vērtībām, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(269)

Lai noteiktu neizkropļotas ražošanas izmaksas katrai juridiskajai personai, kas ražo un eksportē attiecīgo ražojumu, Komisija katram ražotājam eksportētājam ražošanas faktorus, kas iegādāti gan no saistītām, gan nesaistītām personām, aizstāja ar 2. tabulā norādītajiem ražošanas faktoriem.

(270)

Nanshan Group iebilda, ka normālā vērtība grupai jāaprēķina konsolidēti, proti, Komisijai būtu jāapsver iespēja aizstāt to ražošanas faktoru cenas, kurus grupa ražošanas procesa sākumā iegādājās no nesaistītas puses, ar atsauces cenām. Tādēļ uzņēmums uzskatīja, ka Komisijai būtu jāņem vērā starpproduktu pārdošana grupas iekšienē. Nanshan Group īpaši atsaucās uz Komisijas praksi attiecībā uz “vienotas ekonomiskās vienības” jēdzienu eksporta cenas noteikšanā. Grupa jo īpaši apgalvoja, ka visus grupas uzņēmumus kontrolē viena juridiska persona, starp uzņēmumiem nav rakstisku līgumu par pārdošanu, uzņēmumi atrodas vienā un tajā pašā objektā vai netālu, ražošanas veidi nepārklājās, lejupēja ražošana ir atkarīga no ražošanas sākuma posma un, visbeidzot, ka uzņēmumiem nav patstāvīga eksporta pārdošanas apjoma.

(271)

Komisija atzīmēja, ka patiešām dažādu ražojumu veidu un/vai dažādu ražošanas procesu posmu ražošana grupas ietvaros bija sadalīta starp grupas uzņēmumiem un ka atsevišķi uzņēmumi izmantoja ražošanas izejresursus, kurus ražoja saistīts uzņēmums grupas ietvaros. Pārdošana grupas iekšienē ietvēra izejvielu (piemēram, alumīnija šķidruma), enerģijas (piemēram, elektroenerģijas) un arī attiecīgā ražojuma pārdošanu, ko pakārtots uzņēmums tālāk izmantoja kā ražošanas izejresursu (piemēram, aukstus velmējumus rituļos viens no uzņēmumiem izmanto alumīnija folijas ražošanai).

(272)

Atbildē Komisija norādīja, ka Nanshan Group apgalvojums ir saistīts ar normālās vērtības aprēķinu attiecībā uz dažādajiem ražotājiem eksportētājiem, kas ietilpst grupā. Ja attiecīgo ražojumu ražo un eksportē dažādi grupas uzņēmumi, Komisijas prakse ir noteikt normālo vērtību katram izmeklētajam atsevišķajam uz Savienību eksportēto ražojumu veidam un katram uzņēmumu grupā ietilpstošajam ražotājam eksportētājam atsevišķi, pamatojoties uz attiecīgā ražotāja eksportētāja konkrētajiem datiem (šajā gadījumā par ražošanas faktoriem). Pieprasot normālo vērtību aprēķināt konsolidēti, tiek mākslīgi pieņemts, ka grupa ir vienots, integrēts ražotājs. Kā paskaidrots iepriekš, šajā gadījumā tā nav. Dažādi grupā ietilpstošie ražojošie uzņēmumi attiecīgo ražojumu ražo katrs atsevišķi. Tādēļ pieprasījums tika noraidīts.

(273)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, pamatojoties uz katra uzņēmuma iegādātajiem ražošanas faktoriem. Tad attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam tika piemērotas neizkropļotas vienības izmaksas. Komisija samazināja izgatavošanas izmaksas, atskaitot neizkropļotās ražošanas procesā atkārtoti izmantoto blakusproduktu izmaksas.

(274)

Otrkārt, lai noteiktu kopējās neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika pieskaitītas 250. apsvērumā minēto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, un pēc tam tās tika izteiktas kā daļa no katra ražotāja eksportētāja faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(275)

Visbeidzot, Komisija pieskaitīja PVA izmaksas un peļņu, kas noteiktas, pamatojoties uz pieciem Turcijas uzņēmumiem (skatīt 3.5.6. iedaļu). PVA izmaksas, izteiktas procentos no izgatavošanas izmaksām un piemērotas neizkropļotām izgatavošanas kopējām izmaksām, sasniedza 15,16 %. Peļņa, izteikta procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērota neizkropļotām izgatavošanas kopējām izmaksām, sasniedza 9,07 %.

(276)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī.

3.5.8. Eksporta cena

(277)

Ja izlasē iekļautie Nanshan Group ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību, kuri atrodas Ķīnā vai trešās valstīs, tad saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par attiecīgo ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(278)

Divi Nanshan Group uzņēmumi arī pārdeva attiecīgo ražojumu Savienībā, izmantojot vēl vienu saistītu uzņēmumu Savienībā, kas darbojas kā importētājs. Šai pārdošanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cena tika aprēķināta, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Lai noteiktu ticamu eksporta cenu ar piegādi līdz Savienības robežai, tika veiktas korekcijas, kas saistītas ar visām izmaksām, kuras radušās laikā starp importēšanu un tālāku pārdošanu, tostarp PVA izmaksām un peļņu.

(279)

Cits izlasē iekļauts uzņēmums, Xiamen Xianshun, eksportēja visus attiecīgos ražojumus tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Tātad šai pārdošanai eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par eksportam uz Savienību pārdoto attiecīgo ražojumu.

3.5.9. Salīdzinājums

(280)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī.

(281)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Eksporta cenas tika koriģētas attiecībā uz transportu, apdrošināšanu, apstrādi un iekraušanu, iepakošanu, atlaidēm, kredītu izmaksām, banku maksām un citām importa izmaksām.

(282)

Nanshan Group visos gadījumos pārdeva attiecīgo ražojumu eksportam, eksportējot to ar pilnīgi tās pārvaldībā esoša vietēja Ķīnas tirdzniecības uzņēmuma starpniecību; minētais vietējais uzņēmums to pārdeva vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistīta Singapūrā esoša tirdzniecības uzņēmuma starpniecību. Nanshan Group apgalvoja, ka šis vietējais tirdzniecības uzņēmums darbojās kā ražošanas uzņēmumu iekšējā pārdošanas nodaļa. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo pierādījumu novērtējumu, Komisija provizoriski pieņēma apgalvojumu, un 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam atbilstošas korekcijas netika veiktas.

(283)

Jiangsu Alcha Group eksportēja visu attiecīgā ražojuma produkciju ar saistītu tirgotāju starpniecību Ķīnā un Honkongā. Arī viens no Nanshan Group uzņēmumiem daļēji pārdod attiecīgo ražojumu Savienībai, izmantojot saistītu tirgotāju Singapūrā, kā minēts iepriekšējā apsvērumā. Tāpēc attiecībā uz šādu pārdošanu Komisija koriģēja šo uzņēmumu eksporta cenas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam, jo šie tirgotāji darbojās kā aģenti par komisijas maksu. Korekcija atbilda tirgotāja PVA izmaksām un peļņai.

3.5.10. Dempinga starpības

(284)

Komisija salīdzināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu, lai aprēķinātu dempinga starpību, kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(285)

Nanshan Group uzņēmumiem tā aprēķināja individuālās dempinga starpības katram grupas uzņēmumam, un pēc tam aprēķināja svērto grupas dempinga starpību.

(286)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(287)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 67,1 %.

(288)

Visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, kas izteikts procentos no kopējā eksporta apjoma (norādīts Eurostat importa statistikā) no attiecīgās valsts uz Savienību.

(289)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir zems, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms bija tikai aptuveni 40 % no eksporta kopapjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka ir pareizi noteikt valsts mēroga dempinga starpību, ko piemēro visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, kā augstāko starpību, kas, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, datiem, noteikta to veidu ražojumiem, kurus pārdod reprezentatīvos apjomos. Šādi noteiktā dempinga starpība bija 183,3 %.

(290)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums	Provizoriskā dempinga starpība
Jiangsu Alcha Aluminum Group Co., Ltd.	88,3 %
Nanshan Group	122,1 %
Xiamen Xiashun Aluminium Foil Co., Ltd.	30,0 %
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās	68,5 %
Visi pārējie uzņēmumi	183,7 %

4. KAITĒJUMS

4.1. Ievadpiezīme

(291)

Kā norādīts 50.–52. apsvērumā, Apvienotās Karalistes izstāšanās pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī, un no 2021. gada 1. janvāra uz Apvienoto Karalisti vairs neattiecas Savienības tiesību akti. Attiecīgi Komisija pieprasīja ieinteresētajām personām iesniegt atjauninātu informāciju par ES-27. Ņemot vērā, ka atjauninātie dati tika pieprasīti pagaidu posma vēlīnā stadijā (izņemot cenas samazinājumu), Komisijas provizoriskie konstatējumi nākamajā apsvērumā minēto iemeslu dēļ tika balstīti ES-28 datos.

(292)

Komisija, izanalizējusi lietā pieejamo informāciju, provizoriski secināja, ka ES-28 dati ir šajā posmā piemēroti. Tas ir tāpēc, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ietekme uz kaitējuma analīzi, šķiet, ir ierobežota. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjoms Apvienotajai Karalistei veidoja mazāk kā 5 % no to kopējā pārdošanas apjoma nesaistītiem pircējiem ES. Apvienotajā Karalistē ir tikai viens PAV ražotājs. Ķīnas eksports uz Apvienoto Karalisti saglabājās stabils un attīstījās līdzīgi kā eksports uz ES, un arī Apvienotās Karalistes eksports uz ES palika stabils.

(293)

Jebkurā gadījumā konstatējumi par kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm galīgajā posmā tiks no jauna novērtēti, pamatojoties uz ES-27 datiem, un nepieciešamības gadījumā tie tiks mainīti. Šie konstatējumi tiks izpausti, un pusēm būs iespēja iesniegt piezīmes.

4.2. Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīcija

(294)

Savienībā izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ražoja vairāk nekā 20 ražotāju. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(295)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 1 907 127 tonnas. Komisija ieguva šo skaitli, pamatojoties uz European Aluminium datiem par Savienības ražošanas apjomu, par kuru ticamību un pilnīgumu pārliecinājās, veicot salīdzinājumu ar Savienības ražotāju sniegto informāciju, kā arī ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju datiem. Kā norādīts 35. apsvērumā, iekļaušanai izlasē tika izvēlēti trīs Savienības ražotāji, kuri veidoja 35 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

4.3. Attiecīgā Savienības tirgus noteikšana

(296)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā analīzē ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

(297)

Lai gūtu maksimāli pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija apkopoja datus par visu darbību PAV jomā un noteica, vai ražošana paredzēta pašpatēriņam vai brīvajam tirgum.

(298)

Komisija konstatēja, ka ļoti maza daļa no Savienības ražotāju kopējā produkcijas apjoma bija paredzēta pašpatēriņa tirgum, kā redzams turpmāk 3. tabulā. Attiecīgajā periodā pašpatēriņa tirgus palielinājās, bet saglabājās ļoti zemā līmenī, nepārsniedzot 1,5 % no patēriņa. Attiecīgā gadījumā dati par pašpatēriņa tirgu tiek sniegti un novērtēti atsevišķi. Attiecībā uz citiem rādītājiem, piemēram, ražošanu, jaudu, ražīgumu, nodarbinātību un algu, turpmāk aplūkotie skaitļi attiecas uz visu darbību, tāpēc atdalīšana nebija nepieciešama.

(299)

Kā minēts 2.3.1. iedaļā, izlasē neiekļautais ražotājs eksportētājs Huafon pieprasīja izslēgt automobiļu SM PAV no ražojuma tvēruma, uz ko attiecas šī izmeklēšana. Tā kā šāda izslēgšana nenotika, tas pieprasīja segmenta analīzi attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm automobiļu SM PAV jomā. Pamatojot savu pieprasījumu, tas apgalvoja, ka automobiļu SM PAV ir līdzības ar alumīnija riteņu lietām (131), kur tika noteikti dažādi izplatīšanas kanāli (oriģinālo iekārtu ražotājs pretstatā pēcpārdošanas tirgum), un ka tādējādi ir pamats veikt analīzi pa segmentiem. Tas atsaucās arī uz Apelācijas institūcijas ziņojumiem lietās China – HP-SSST (Japan)/China – HP-SSST (EU) (132), tomēr precīzi nepaskaidrojot, kā minētā judikatūra attiecas uz šīs lietas faktiem.

(300)

Kā paskaidrots 62.–80. apsvērumā, tika konstatēts, ka automobiļu SM PAV ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības kā citiem PAV, un tāpēc tie ir tā ražojuma tvērumā, uz ko attiecas izmeklēšana. Komisija arī secināja, ka ražojuma izslēgšana no izmeklēšanas tvēruma nav Savienības interesēs.

(301)

Kas attiecas uz atsauci uz alumīnija riteņu lietām, automobiļu SM PAV un citu PAV izplatīšanas kanāli nav skaidri nodalīti. Kā paskaidrots 74. apsvērumā, automobiļu SM PAV nav vienīgie autobūves nozarei paredzētie ražojumi. Izmeklējamais ražojums ietver citus automobiļu ražojumus, piemēram, strukturālas daļas, ko izmanto automobiļos (šasijas, detaļas) un pārdod arī 1. līmeņa piegādātājiem.

(302)

Turklāt, lai gan šis ražotājs eksportētājs neatsaucās uz konkrētiem Apelācijas institūcijas ziņojuma elementiem 299. apsvērumā minētajā HP-SSST lietā, fakti pašreizējā izmeklēšanā ir atšķirīgi. Minētajā lietā bija būtiskas cenu atšķirības starp dažādām attiecīgajām kategorijām (+ 100 vai + 200 %). Turpretim šajā lietā nav būtisku cenu atšķirību starp automobiļu SM PAV un citiem PAV, kas liecinātu par skaidru nodalījumu starp šo ražojumu un citiem PAV. Tāpēc analīze HP-SSST lietā attiecas uz konkrētu faktisko situāciju minētajā lietā, un to nevar ekstrapolēt uz šo lietu, kur analīze notika, pamatojoties uz RKN. Jāatgādina, ka Ķīnas izmeklēšanas iestāde salīdzināšanai neizmanto RKN metodi. Jebkurā gadījumā Komisijai nav juridiska pienākuma ikvienā lietā veikt segmentu analīzi, neatkarīgi no faktiskajiem apstākļiem – tas nav prasīts nedz pamatregulā, nedz PTO Antidempinga nolīgumā, turklāt HP-SSST lietas ziņojumos nekas neliecina par to, ka Apelācijas institūcija būtu ieņēmusi šādu nostāju. Tāpēc Komisija noraidīja šo segmenta analīzes pieprasījumu.

(303)

Izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs Xiamen Xiashun apgalvoja, ka sūdzībā nebija paredzēts iekļaut folijas izejvielas. Ražotājs eksportētājs pieprasīja veikt segmenta analīzi, pamatojoties uz to, ka folijas izejvielas atšķiras no citiem ražojumiem, sauktiem par parastām loksnēm, un ka tās pārdod, izmantojot citu izplatīšanas kanālu. Tas arī apgalvoja, ka folijas izejvielas pārdeva ļoti nedaudzi uzņēmumi, un tās galvenokārt ražo un patērē pašpatēriņa tirgum. Pamatojot savu pieprasījumu, tas apgalvoja, ka automobiļu folijas izejvielām ir līdzības ar alumīnija riteņu lietām (133), kur tika noteikti dažādi izplatīšanas kanāli (oriģinālo iekārtu ražotājs pretstatā pēcpārdošanas tirgum), un ka tādējādi ir pamats veikt analīzi pa segmentiem. Tas atsaucās arī uz Apelācijas institūcijas ziņojumiem lietās China – HP-SSST (Japan)/China – HP-SSST (EU) (134), bet nekonkretizēja. Visbeidzot, tas apgalvoja, ka sūdzībā tas nav iekļauts kā ražotājs un ka tā ražojumi nav nepārprotami minēti.

(304)

Tas, ka sūdzības iesniedzējs nebija iekļāvis ražotāju eksportētāju ražotāju eksportētāju sarakstā, nenozīmē, ka uz to vai tā ražojumiem neattiecas procedūra. Patiesībā ir dabiski, ka sūdzības iesniedzēji nezina par visiem esošajiem ražotājiem konkrētajā valstī, un tāpēc nevar gaidīt, ka to iesniegtais saraksts būs pilnīgs.

(305)

Folijas izejvielas atbilst ražojuma tvēruma definīcijai, kā noteikt iepriekš 55.–61. apsvērumā, un tās var klasificēt, izmantojot izmeklēšanā paredzētos ražojumu kodus, pēc biezuma, formas, izmantotā materiāla, apdares un rūdīšanas pakāpes. Tām ir tādas pašas ķīmiskās, tehniskās un fizikālās īpašības kā citiem PAV, jo tās satur vairāk nekā 95 % tīra alumīnija. Turklāt tās ir izgatavotas no tādiem pašiem vai līdzīgiem sakausējumiem un tām ir tāda pati vai līdzīga apdare, rūdīšanas pakāpe un biezums kā citiem PAV.

(306)

Kas attiecas uz izplatīšanas kanāliem, folijas izejvielas un citi PAV nav nepārprotami nodalīti. Xiamen Xiashun savā prasībā atsaucās uz alumīnija riteņu lietu (135), kurā bija nošķirti oriģinālo iekārtu ražotāju un pēcpārdošanas tirgus segmenti. Tomēr situācija pašreizējā lietā ir atšķirīga, jo folijas izejvielas nepārdod citam tirgus segmentam kā citus PAV. Folijas izejvielām, tāpat kā citiem PAV, ir savas specifikācijas, tomēr šādu ražojumu pārdod rūpnieciskajiem lietotājiem, kuri to pārstrādās citā ražojumā. Tas attiecas, piemēram, uz polipropilēna vāciņiem, kurus izgatavos no PAV. Izmeklēšanā atklājās arī tas, ka Savienības ražotāji pārdos šādu ražojumu lielā daudzumā. Tāpat izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārdod arī ražojumus, ko eksportē citi izlasē iekļautie ražotāji, neatkarīgi no to iespējamā segmenta. Turklāt atšķirībā no Apelācijas institūcijas ziņojuma par HP-SSST, pašreizējā lietā nav būtiskas cenu atšķirības starp folijas izejvielām un citiem PAV, kas nepārprotami nošķirtu šo ražojumu no citiem PAV. Jāatgādina arī, ka Ķīnas izmeklēšanas iestāde salīdzināšanai neizmanto RKN metodi. Turklāt, kā minēts 302. apsvērumā, Komisijai nav juridiska pienākuma ikvienā lietā veikt segmentu analīzi, neatkarīgi no faktiskajiem apstākļiem – tas nav prasīts nedz pamatregulā, nedz PTO Antidempinga nolīgumā, turklāt HP-SSST lietā nekas neliecina par to, ka Apelācijas institūcija būtu ieņēmusi šādu nostāju. Pamatojoties uz to, Komisija noraidīja šo segmenta analīzes pieprasījumu.

(307)

Importētājs Airoldi pieprasīja mīksto un cieto sakausējumu segmenta analīzi, apgalvojot, ka ir daudz mīksto sakausējumu PAV ražotāju un tikai daži cieto sakausējumu ražotāji. Tas arī apgalvoja, ka cieto sakausējumu ražošanas jauda nav pietiekama.

(308)

Airoldi nesniedza pierādījumus par cieto sakausējumu PAV piegāžu nepietiekamību. Arī izmeklēšana parādīja, ka PAV, kas izgatavoti no cietiem vai mīkstiem sakausējumiem, ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības kā citiem PAV, uz kuriem attiecas attiecīgā ražojuma definīcija. Jebkurā gadījumā trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji ražo gan mīkstos, gan cietos sakausējumus lielā daudzumā. Arī rūdīšanas pakāpe ir viena no īpašībām, kas paredzēta dažādu veidu ražojumu, uz ko attiecas šī izmeklēšana, definīcijā. Tādējādi apgalvotās šādu ražojumu atšķirības jebkurā gadījumā tika iekļautas cenu salīdzinājumā. Tāpēc Komisija noraidīja arī šo pieprasījumu veikt analīzi pa segmentiem.

4.4. Patēriņš Savienībā

(309)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz European Aluminium datiem par pārdošanu Savienības tirgū, kā arī Eurostat importa datiem, kā noteikts 312. apsvērumā.

(310)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

	2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Kopējais patēriņš Savienībā	2 623 119	2 772 585	2 659 616	2 403 637
Indekss	100	106	101	92
Pašpatēriņa tirgus	19 347	29 987	34 953	33 204
Indekss	100	155	181	172
Brīvais tirgus	2 603 772	2 742 598	2 624 664	2 370 433
Indekss	100	105	101	91
Avots: European Aluminium un Eurostat.

(311)

Patēriņš brīvajā tirgū Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Laikposmā no 2017. gada līdz 2018. gadam Savienības tirgus palielinājās par 6 % no aptuveni 2,6 miljoniem tonnu līdz 2,7 miljoniem tonnu, savukārt 2019. gadā tas samazinājās par 4 % un izmeklēšanas periodā tas samazinājās vēl vairāk – līdz 2,4 miljoniem tonnu. Kopējais patēriņš Savienībā uzrādīja līdzīgu tendenci, pieaugot 2018. gadā, pēc tam samazinoties 2019. gadā un vēl vairāk izmeklēšanas periodā Covid-19 pandēmijas dēļ.

4.5. Imports no attiecīgās valsts

4.5.1. Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(312)

Komisija, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja ieteikto neapstrīdēto metodiku, noteica importa apjomu, pamatojoties uz koriģētiem Eurostat datiem par KN kodiem. Komisija pārbaudīja un apstiprināja sūdzības iesniedzēja aplēses par attiecīgā ražojuma daļu apjomos, kas importēti ar paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajiem KN kodiem (136).

(313)

Turklāt pēc tam, kad tika publicēts 11. zemsvītras piezīmē minētais grozījumu paziņojums, nosakot attiecīgās valsts importa apjomu, tika ņemts vērā arī imports ar KN kodu 7607 19 90. Importa tirgus daļu noteica, pamatojoties uz attiecīgās valsts importa apjomu, kas salīdzināts ar kopējo patēriņu Savienībā, kā redzams 3. tabulā.

(314)

Papildus kopējā importa analīzei Komisija atsevišķi analizēja arī importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, ņemot vērā tā lielo daļu šajā lietā.

(315)

Importam no attiecīgās valsts bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

	2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Attiecīgās valsts importa apjoms (t)	160 869	321 851	345 720	265 727
Indekss	100	200	215	165
Attiecīgās valsts importa apjoms saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” (t)	15 588	108 188	104 054	60 824
Indekss	100	694	668	390
Attiecīgās valsts importa apjoms, izņemot saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”	145 281	213 662	241 666	204 904
Indekss	100	147	166	141
Attiecīgās valsts importa tirgus daļa (%)	6,2	11,7	13,2	11,2
Indekss	100	190	213	181
Attiecīgās valsts importa tirgus daļa saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” (%)	0,6	3,9	3,9	2,5
Indekss	100	657	658	426
Attiecīgās valsts importa tirgus daļa, izņemot saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” (%)	5,5	7,7	9,1	8,5
Indekss	100	139	164	154
Avots: Eurostat.

(316)

Laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam attiecīgās valsts imports vairāk nekā divkāršojās, sasniedzot 345 720 tonnas, pirms tas samazinājās par 23 % laikposmā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam. Ķīnas PAV importa apjoms attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 65 %.

(317)

Attiecīgās valsts imports saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” 2018. gadā būtiski pieauga, sasniedzot 108 188 tonnas, bet nedaudz samazinājās 2019. gadā un daudz lielākā mērā (par 278 procentpunktiem) izmeklēšanas periodā. Kopumā attiecīgajā periodā Ķīnas PAV imports saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” pieauga par 290 %.

(318)

Laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam attiecīgās valsts imports, izņemot saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, būtiski palielinājās no 145 281 tonnām līdz 213 662 tonnām. Savukārt atšķirībā no attiecīgās valsts importa saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” un kopējā importa apjoma 2019. gadā tas atkal pieauga par 19 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2018. gadu. Izmeklēšanas periodā tas samazinājās par 36 762 tonnām. Kopumā attiecīgajā periodā šāda importa apjoms palielinājās par 41 %.

(319)

Ražotājs eksportētājs Xiamen Xiashun iesniedza piezīmes par importa ar KN kodu 7606 11 99 dinamiku Grieķijā laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam un apšaubīja, vai ar šo kodu norādītie ražojumi, ciktāl tas attiecas uz importu Grieķijā, faktiski ietilpst ražojuma tvērumā.

(320)

Komisija izmeklēja šo jautājumu, bet pagaidu posmā nevarēja izdarīt jēgpilnus secinājumus. Jebkurā gadījumā šķiet, ka laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam liela daļa tā Ķīnas importa Grieķijā un vispār ES, uz ko attiecas KN kods 7606 11 99, tika ievesta saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, bet izmeklēšanas periodā šāds imports būtiski samazinājās. Komisija turpinās izmeklēšanu par šo jautājumu galīgajā posmā.

(321)

Attiecīgās valsts importa tirgus daļa vispirms palielinājās no 6,1 % 2017. gadā līdz 11,6 % 2018. gadā, un tādējādi pārsniedza patēriņa pieaugumu. 2019. gadā, lai gan patēriņš samazinājās, attiecīgās valsts imports palielinājās vēl vairāk, līdz sasniedza 13,2 % no tirgus. Izmeklēšanas periodā tirgus daļa samazinājās līdz 11,2 %. Tomēr kopumā attiecīgās valsts importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 5 procentpunktiem, kas ir pielīdzināms 81 % pieaugumam.

(322)

Attiecīgās valsts importa tirgus daļa saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” palielinājās no 0,6 % 2017. gadā līdz 3,9 % 2018. un 2019. gadā, un pēc tam samazinājās līdz 2,5 % izmeklēšanas periodā.

(323)

Attiecīgās valsts importa tirgus daļa, izņemot saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, pieauga no 5,5 % 2017. gadā līdz 9,1 % 2019. gadā. Izmeklēšanas periodā papildus minētā importa un vēl vairāk patēriņa samazinājumam importa, izņemot saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, tirgus daļa samazinājās līdz 8,5 %. Kopumā attiecīgajā periodā minētā tirgus daļa palielinājās par 54 %.

4.5.2. Attiecīgās valsts importa cenas un cenu samazinājums

(324)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem, izmantojot KN kodus un 312. un 313. apsvērumā norādīto metodiku.

(325)

Vidējai svērtajai attiecīgās valsts importa cenai bija šāda dinamika:

5. tabula

Attiecīgās valsts importa cenas (EUR/t)

	2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Viss imports	2 437	2 296	2 177	2 205
Indekss	100	94	89	91
Imports saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”	2 856	2 139	1 968	2 098
Indekss	100	75	69	73
Imports, izņemot saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”	2 391	2 376	2 266	2 237
Indekss	100	99	95	94
LME 3 mēnešu cena alumīnijam (pieprasītā) (EUR/t)	1 752	1 791	1 617	1 535
Indekss	100	102	92	88
Avots: Eurostat, LME.

(326)

Vidējās Ķīnas importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 9 % no 2 437 līdz 2 205 EUR par tonnu. Šīs cenas attiecīgajā periodā saglabājās būtiski zemākas nekā pārdošanas cenas Savienībā, kas redzamas 9. tabulā.

(327)

Importa cena saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” būtiski samazinājās 2018. gadā, kad šāda importa apjoms būtiski pieauga. Kopumā tā samazinājās par 27 % un kopš 2018. gada saglabājās būtiski zem vidējās importa cenas, izņemot importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”.

(328)

Importa cena, izņemot saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, nepārtraukti samazinājās, sākot no 2 391 EUR par tonnu 2017. gadā un sasniedzot 2 237 EUR izmeklēšanas periodā (– 6 %).

(329)

Šīs norises būtu jāskata, ņemot vērā pasaules alumīnija indeksu dinamiku, piemēram, LME alumīnija triju mēnešu cenu kotāciju (EUR/t), kas parāda alumīnija kā izejvielas cenu un ko bieži izmanto kā atskaites punktu sarunās par PAV galīgo cenu. Šajā saistībā šķiet, ka korelācija bija visaugstākā starp LME un Ķīnas importa cenām saskaņā ar citiem režīmiem (0,97). Korelācija starp LME un importa cenu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” bija viszemākā (0,5). Izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz 9. tabulā norādītajām Savienības vidējām cenām, cenu starpība starp Ķīnas importu un Savienības cenām bija aptuveni 18 % salīdzinājumā ar vidējo Ķīnas importa cenu un aptuveni 17 % salīdzinājumā ar vidējo Ķīnas importa cenu, izņemot importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”.

(330)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā (137), salīdzinot:

a)	katra veida ražojumu vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti pircēji (koriģētas līdz EXW līmenim); un

b)	atbilstošās katra veida ražojumu vidējās svērtās Ķīnas importa cenas pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, noteiktas kā izmaksu, apdrošināšanas un kravu pārvadājumu summa (CIF) ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām (138).

(331)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāti tika izteikti procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas saistībā ar attiecīgās valsts importu Savienības tirgū uzrādīja vidējo svērto cenas samazinājuma starpību intervālā no 4,6 % līdz 11,2 %. Tika konstatēts, ka vidējā svērtā cenas samazinājuma starpība ir 7,5 %.

(332)

Ražotājs eksportētājs Xiamen Xiashun apgalvoja, ka, pamatojoties uz RKN raksturojumu, folijas izejvielas līdzinātos plāksnīšu izejmateriālam, polipropilēna vāciņam un litogrāfijas loksnēm. Tas arī apgalvoja, ka, tā kā folijas izejvielas izmanto kā izejvielu folijas velmētavās, to cena atšķiras no iepriekš minēto veidu ražojumu cenām. Xiamen Xiashun lūdza Komisiju iegūt no Savienības ražotājiem līgumus un folijas izejvielu pārdošanas cenas un salīdzināt šīs cenas ar Xiamen Xiashun noteiktajām cenām folijas izejvielām, ko tas pārdeva ES.

(333)

Tomēr Xiamen Xiashun neiesniedza pierādījumus par iespējamo cenu atšķirību starp dažādiem lietojumiem (plāksnīšu izejmateriāls, polipropilēna vāciņš un litogrāfijas loksne) un modeļiem, kurus tas eksportēja uz ES. Turklāt tas nenorādīja, cik lielas ir šīs atšķirības. Jebkurā gadījumā Xiamen Xiashun ražojumi netika salīdzināti ar plāksnīšu izejmateriālu vai litogrāfijas loksnēm, joizlasē iekļautie Savienības ražotāji nepārdeva šādus ražojumu ar tādu pašu ražojuma kodu kā folijas izejvielām. Tāpēc Komisija noraidīja šo prasību.

4.6. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.6.1. Vispārīgas piezīmes

(334)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(335)

Kā norādīts 35.–37. apsvērumā, iespējamā Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma noteikšanai tika veikta ražotāju atlase.

(336)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem apvienības European Aluminium sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras ietvēra datus par visiem Savienības ražotājiem. Komisija novērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par tādām, kas ataino Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(337)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(338)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.6.2. Makroekonomiskie rādītāji

4.6.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(339)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas kopapjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Ražošanas apjoms (t)	2 130 916	2 164 561	2 104 231	1 907 127
Indekss	100	102	99	89
Ražošanas jauda (t)	2 471 262	2 528 879	2 522 331	2 509 831
Indekss	100	102	102	102
Jaudas izmantojums (%)	86,2	85,6	83,4	76,0
Indekss	100	99	97	88
Avots: European Aluminium, izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(340)

Ražošanas apjoms pirmo reizi pieauga 2018. gadā, pieaugot eksporta pārdošanas apjomam un pašpatēriņa tirgum. Tas samazinājās 2019. gadā un vēl vairāk izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās par 11 %.

(341)

Attiecīgajā periodā ražošanas jauda nedaudz pieauga. Tā kā ražošanas apjoms kopumā samazinājās un jauda nedaudz palielinājās, jaudas izmantojums attiecīgajā periodā uzrāda lejupēju tendenci (– 12 %).

4.6.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(342)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Savienības pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū – gan brīvajā tirgū, gan pašpatēriņam (t)	1 742 739	1 726 391	1 650 249	1 518 343
Indekss	100	99	95	87
Pārdošana un izmantošana pašu vajadzībām	19 347	29 987	34 953	33 204
Indekss	100	155	181	172
Pārdošana un izmantošana pašu vajadzībām – % no kopējā pārdošanas apjoma tirgū	0,7	1,1	1,3	1,4
Indekss	100	147	178	187
Pārdošana brīvajā tirgū	1 723 392	1 696 403	1 615 297	1 485 139
Indekss	100	98	94	86
Pārdošanas brīvajā tirgū tirgus daļa (%)	66,2	61,9	61,5	62,7
Indekss	100	93	93	95
Avots: European Aluminium, Eurostat un izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(343)

Kopējais pārdošanas apjoms ES attiecīgajā periodā uzrādīja lejupēju tendenci (– 13 %), un bija samazinājies par 5 % jau 2019. gadā.

(344)

Kā minēts 298. apsvērumā, ļoti maza daļa no Savienības ražotāju kopējā ražošanas apjoma bija paredzēta pašpatēriņa tirgum. Šī daļa veidoja mazāk nekā 1,5 % no patēriņa Savienībā.

(345)

Savienības ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par gandrīz 240 000 tonnām. Lai gan patēriņš bija pieaudzis līdz augstākajam līmenim 2018. gadā (+ 5 %), tas jau uzrādīja lejupēju tendenci (– 2 %), kas turpinājās arī 2019. gadā un izmeklēšanas periodā. Kopumā pārdošanas apjoms ES brīvajā tirgū samazinājās par 14 %.

(346)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas brīvajā tirgū tirgus daļa samazinājās no 66,2 % 2017. gadā līdz 62,7 % izmeklēšanas periodā. Pēc krituma par 7 % 2018.–2019. gadā tā palielinājās par 1,2 procentpunktiem.

4.6.2.3. Izaugsme

(347)

Patēriņa samazināšanās apstākļos Savienības ražošanas nozare zaudēja ne tikai pārdošanas apjomus ES, bet arī tirgus daļu brīvajā tirgū.

4.6.2.4. Nodarbinātība un ražīgums

(348)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Nodarbināto skaits (pilnslodzes ekvivalents “FTE”)	9 025	8 518	8 644	8 240
Indekss	100	94	96	91
Ražīgums (t/FTE)	236	254	243	231
Indekss	100	108	103	98
Avots: European Aluminium un izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(349)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība samazinājās par 9 %, jo Savienības ražošanas nozare centās nodrošināt savu ilgtspēju un saskaņot to ar pieprasījumu vietējā tirgū.

(350)

Līdz ar to tās ražīgums 2018. gadā vispirms uzlabojās no 236 līdz 254 tonnām/FTE un pēc tam samazinājās, kad samazinājās ražošanas apjoms. Kopumā ražīgums pasliktinājās par 2 %.

4.6.2.5. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(351)

Visas dempinga starpības būtiski pārsniedza minimālo līmeni. Ņemot vērā attiecīgās valsts importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(352)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana, kas skar attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai izvērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

4.6.3. Mikroekonomiskie rādītāji

4.6.3.1. Cenas un tās ietekmējošie faktori

(353)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

	2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Vidējā vienības pārdošanas cena brīvajā tirgū (EUR/t)	2 792	2 888	2 752	2 680
Indekss	100	103	99	96
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)	2 712	2 854	2 762	2 739
Indekss	100	105	102	101
LME 3 mēnešu cena alumīnijam (pieprasītā) (EUR/t)	1 752	1 791	1 617	1 535
Indekss	100	102	92	88
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji un LME.

(354)

Pārdošanas cenas nesaistītām personām (brīvais tirgus) Savienības tirgū vispirms pieauga no 2 792 līdz 2 888 EUR/t 2018. gadā. Pēc tam 2019. gadā tās samazinājās par 4 procentpunktiem un pēc tam izmeklēšanas periodā – līdz 2 680 EUR/t.

(355)

Šī tendence būtu jāskata, ņemot vērā norises nozarē. Pirmkārt, attiecīgajā periodā izlasē iekļautie Savienības ražotāji centās saglabāt tādu pašu ražošanas apjomu, lai mazinātu savas izmaksas, vienlaikus pielāgojot savu ražojumu klāstu, lai palielinātu ražojumu ar augstu pievienoto vērtību pārdošanas apjomu. Pēc tam to cenas uzrādīja lejupēju tendenci atbilstoši alumīnija kā izejvielas LME cenas attīstībai, kā norādīts 9. tabulā.

(356)

Izlasē iekļauto ražotāju vienības ražošanas izmaksas ļoti lielā mērā ietekmēja arī LME cenu dinamika, un tās ietvēra papildizmaksas, kas izlasē iekļautajiem ražotājiem radās, pārorientējoties uz ražojumiem ar augstāku pievienoto vērtību. Otrkārt, kopš 2019. gada novērotais ražošanas apjoma samazinājums negatīvi ietekmēja vienības ražošanas izmaksas. Kopumā ražošanas izmaksas pieauga par 1 %, savukārt vidējā vienības pārdošanas cena brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %. Paralēli alumīnija LME cena samazinājās par 12 %.

(357)

Viens importētājs – Nilo – apgalvoja, ka Vācijas ražotāji guva labumu no izmaksu samazināšanas, ciktāl tas attiecās uz elektroenerģijas izmaksām. Komisija konstatēja, ka Savienības ražotājiem bija jāsedz lielākas tiešās un netiešās elektroenerģijas izmaksas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) (139) dēļ, saskaņā ar kuru ES uzņēmumi saņems mazāk bezmaksas CO2 kvotu, un tāpēc ir jāiegādājas papildu ES CO2 kvotas, lai ražotu tādu pašu daudzumu PAV. Minētajā gadījumā neto starpība starp elektroenerģijas izmaksu pieaugumu Vācijas ražotājiem un saņemto kompensāciju bija neto zaudējums, un tāpēc importētāja prasība ir faktiski nepareiza. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

4.6.3.2. Darbaspēka izmaksas

(358)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

	2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR)	70 255	72 448	72 523	73 430
Indekss	100	103	103	105
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(359)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā palielinājās par 5 %. Vienam izlasē iekļautajam uzņēmumam radās pārstrukturēšanas izmaksas, kas atspoguļojas darbaspēka izmaksās.

4.6.3.3. Krājumi

(360)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Krājumi

	2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Krājumi perioda beigās (t)	63 273	66 879	65 204	65 455
Indekss	100	106	103	103
Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma (%)	7,8	8,3	8,4	9,2
Indekss	100	106	108	118
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(361)

Krājumi perioda beigās bija samērīgi visā attiecīgajā periodā. Tā kā PAV ražošanas nozare parasti strādā, ražojot pēc pasūtījuma, kopējā kaitējuma analīzē šim rādītājam ir mazāka nozīme.

(362)

Krājumi perioda beigās, kas izteikti procentos no ražošanas apjoma, kopumā pieauga, kas galvenokārt saistīts ar ražošanas apjoma samazināšanos.

4.6.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(363)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	2,8	1,2	– 0,4	– 2,2
Indekss	100	42	– 13	– 78
Naudas plūsma (EUR)	97 502 816	82 877 851	92 397 462	43 585 647
Indekss	100	85	95	45
Ieguldījumi (EUR)	64 646 226	73 447 421	160 412 341	141 607 601
Indekss	100	114	248	219
Ienākums no ieguldījumiem (%)	12,0	7,3	3,6	– 2,8
Indekss	100	60	30	– 23
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(364)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apjoma apgrozījuma.

(365)

Savienības ražošanas nozares pārdošana nesaistītiem pircējiem no peļņas gūšanas 2017. gadā nonāca līdz zaudējumu radīšanai 2019. gadā un izmeklēšanas periodā. Tādējādi rentabilitāte uzrādīja stabilu lejupēju tendenci attiecīgajā periodā no 2,8 % 2017. gadā līdz –2,2 % izmeklēšanas periodā.

(366)

Svarīgi ir tas, ka, kā paskaidrots 356. apsvērumā, Savienības ražotāju izmaksas palielinājās vairāk nekā to cenas, kā rezultātā samazinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte. Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas tādā pašā mērā, jo izmaksas palielinājās Ķīnas importa radītā lejupējā spiediena dēļ (gan apjoma, gan zemo cenu ziņā). Patiešām, visā attiecīgajā periodā Ķīnas cenas bija nemainīgi zemas un daudz zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām (sk. 5. un 9. tabulu), un ierobežoja cenu palielināšanu, kas būtu sagaidāma saistībā ar augošo pieprasījumu (līdz 2019. gadam) un izmaiņām ražojumu klāstā (vairāk ražojumu ar augstu vērtību). Tā rezultātā tika nospiestas cenas un samazinājās rentabilitāte. Izmeklēšanas periodā cenu nospiešana turpinājās. Lai gan Ķīnas cenas mazliet palielinājās, tās joprojām bija būtiski zem Savienības ražošanas nozares sasniegtā cenu līmeņa. To apliecina arī ievērojamās cenas samazinājuma starpības, kas minētas 331. apsvērumā.

(367)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi atbilstoši rentabilitātes izmaiņām. Attiecīgajā periodā naudas plūsma samazinājās par 55 %.

(368)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās par 119 %. Tos veicināja divu izlasē iekļauto Savienības ražotāju ieguldījumu plānu izvēršana. Ieguldījumi tika veikti tāpēc, lai panāktu efektivitātes uzlabojumus un darījumdarbību pārorientētu uz ražojumiem ar augstu pievienot vērtību, kā arī lielāku uzmanību pievērstu darbam ar klientiem. Izlasē iekļautie ražotāji uzskatīja, ka tas ir ļoti būtiski, lai saglabātu konkurētspēju tirgū, varētu sekot jaunākajām ražojumu izmaiņām un piedāvāt kvalitatīvus ražojumus.

(369)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tā dinamika attiecīgajā periodā bija negatīva – no 12 % 2017. gadā līdz –2,8 % izmeklēšanas periodā. Šāda dinamika bija vērojama pēc tam, kad samazinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte.

(370)

Visi trīs izlasē iekļautie ražotāji pieder pie lielām uzņēmumu grupām, un attiecīgajā periodā tie turpināja piesaistīt kapitālu ieguldījumiem. Tomēr, tā kā ienākumi no ieguldījumiem tik strauji samazinājās, izlasē iekļauto ražotāju spēja nākotnē piesaistīt kapitālu bija acīmredzami apdraudēta.

4.6.4. Secinājums par kaitējumu

(371)

Attiecīgajā periodā PAV imports no Ķīnas būtiski palielinājās gan absolūtā (+ 65 %), gan relatīvā izteiksmē (+ 5 procentpunkti tirgus daļā), savukārt patēriņš ES samazinājās par 8 %. Pieauga gan imports saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, gan kopējais importa apjoms, izņemot iekšējās apstrādes importu. Attiecīgajā periodā Ķīnas importa cenas bija nemainīgi zemas un daudz zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Izmeklēšanas periodā izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importa cenas bija vidēji par 7,5 % zemākas nekā Savienības cenas. Neatkarīgi no konkrētā cenas samazinājuma, kas konstatēts izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, Komisija arī secināja, ka Ķīnas cenas visā attiecīgajā periodā bija pastāvīgi zemas un būtiski zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas (sk. 5. un 9. tabulu). Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas tādā pašā mērā, jo izmaksas palielinājās Ķīnas importa radītā lejupējā spiediena dēļ (gan apjoma, gan zemo cenu ziņā).

(372)

Attiecīgajā periodā lielākā daļa makroekonomisko rādītāju, piemēram, ražošana, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms ES tirgū, tirgus daļa, nodarbinātība un ražīgums, uzrādīja negatīvu tendenci. Tikai jauda uzrādīja nedaudz pozitīvu tendenci. Līdzīgi attiecīgajā periodā lielākā daļa mikroekonomisko rādītāju, piemēram, pārdošanas cenas ES brīvajā tirgū, ražošanas izmaksas, darbaspēka izmaksas, rentabilitāte, krājumi perioda beigās, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem, uzrādīja negatīvu tendenci. Tikai ieguldījumi uzrādīja pozitīvu tendenci pēc tam, kad izlasē iekļautie ražotāji veica ieguldījumus, lai saglabātu konkurētspēju un sekotu jaunākajām ražojumu attīstības tendencēm. To pašu kaitējuma rādītāju dinamika bija negatīva arī 2017.–2019. gada periodā, proti, pirms Covid-19 pandēmijas sākuma.

(373)

Savienības ražošanas nozare pielāgoja savu ražojumu klāstu, lai attiecīgajā periodā nodrošinātu labākas starpības ražojumiem ar augstāku pievienoto vērtību, vienlaikus saglabājot pietiekamu apjomu, lai mazinātu savas fiksētās izmaksas. Šajā saistībā Savienības ražošanas nozares izmaksas dabiski pieauga. Turklāt Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no patēriņa pieauguma 2018.–2019. gadā, un tai bija jāsamazina savas fiksētās izmaksas ar mazāku ražošanas apjomu (– 11 %), tāpēc kopumā ražošanas izmaksas pieauga (+ 1 %), savukārt LME alumīnija triju mēnešu cena samazinājās (– 12 %). Kas attiecas uz pārdošanas cenām, Savienības ražošanas nozare arī saskārās ar spēcīgu konkurenci augstākas pievienotās vērtības tirgos un nevarēja paaugstināt savas cenas līdz paredzētajam līmenim (– 4 %). Ņemot vērā izmaksu un cenu dinamiku, rentabilitāte pakāpeniski pasliktinājās un radīja zaudējumus jau 2019. gadā, pirms situācija saasinājās izmeklēšanas periodā.

(374)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5. CĒLOŅSAKARĪBA

(375)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgās valsts imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav attiecīgās valsts imports par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Tika noteikti šādi iespējamie faktori: Covid-19 pandēmija, pieprasījuma sarukums, trešo valstu imports, Savienības ražošanas nozares tirdzniecības stratēģija, Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti, Savienības ražošanas nozares efektivitāte, Savienības ražošanas nozares imports no attiecīgās valsts un līgumsaistības, kas saistītas ar LME alumīnija cenu.

5.1.1. Importa par dempinga cenām ietekme

(376)

Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar būtisku tāda Ķīnas importa iespiešanos tirgū, kura cenas bija pastāvīgi zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un nospieda ES tirgus cenu. Kā minēts 371. apsvērumā, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importa cenas bija vidēji par 7,5 % zemākas nekā Savienības cenas.

(377)

Ķīnas importa apjoms palielinājās (kā redzams 4. tabulā) no aptuveni 161 000 tonnām 2017. gadā līdz aptuveni 266 000 tonnām izmeklēšanas periodā, t. i., par 65 %. Tirgus daļa pieauga par 81 % – no 6,2 % līdz 11,2 %. Tajā pašā periodā (kā redzams 7. tabulā) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū samazinājās par 14 % un tās tirgus daļa brīvajā tirgū samazinājās no 66,2 % līdz 62,7 % jeb par 5 %. Gaidot Grieķijas importa saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” analīzi, Komisija aplūkoja arī importu, izņemot saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”. Šādā gadījumā tendence būtu līdzīga un liecina par Ķīnas importa pieaugumu par 41 % un arī tirgus daļas pieaugumu par 54 % no 5,5 % līdz 8,5 %.

(378)

Situācija laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam ir vēl izteiktāka, jo Ķīnas imports vairāk nekā divkāršojās (no 161 000 tonnām līdz 354 000 tonnām), sasniedzot 13,2 % tirgus daļu, savukārt Savienības ražošanas nozares brīvā tirgus daļa samazinājās līdz 61,5 % (– 4,7 procentpunkti). Lai gan laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam patēriņš samazinājās, Ķīnas imports turpināja pieaugt un pārņemt Savienības ražošanas nozares tirgus daļu.

(379)

Imports par dempinga cenām gada laikā nemainīgi pieauga gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē līdz Covid-19 pandēmijas sākumam 2020. gada pirmajā pusē (tas ir analizēts nākamajā iedaļā). Kā redzams 3. un 4. tabulā, patēriņa pieaugums 2018. un 2019. gadā galvenokārt bija labvēlīgs Ķīnas importam. Izmeklēšanas periodā novērotā Ķīnas importa klātbūtnes šķietamā mazināšanās ir maldinoša. Ciešāk aplūkojot tendences attiecīgajā periodā, diezgan acīmredzama kļūst saikne starp importu un ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Izmeklēšanas periodā redzamā situācija ir tikai novērotās tendences pagarinājums, ko nedaudz atvieglo pandēmijas vispārējā ietekme uz Ķīnas ražošanu, eksportu uz Savienību un patēriņu ES.

(380)

Dempinga importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 9 % (kā redzams 5. tabulā) no 2 437 līdz 2 205 EUR/t izmeklēšanas periodā. Salīdzinājumam – tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozares cenas samazinājās tikai par 4 %, proti, no 2 792 EUR/t 2017. gadā līdz 2 680 EUR/t izmeklēšanas periodā. Tādējādi, lai gan 2017. gadā cenu līmenis bija zemāks, Ķīnas cenas attiecīgajā periodā samazinājās vairāk (– 232 EUR/t) nekā Savienības ražošanas nozares cenas (– 112 EUR/t). Turklāt laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam Ķīnas cenu samazinājums sasniedza 11 %, savukārt Savienības ražošanas nozares cenas bija samazinājušās par 1 %.

(381)

Importa cenas saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” bija zemākas nekā importa cenas, izņemot saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”. Arī Ķīnas importa cenas saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” bija daudz zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Šo cenu dinamika bija nepastāvīga un, šķiet, ir pilnībā atdalīta no alumīnija cenu, piemēram, LME cenu, izmaiņām. Attiecīgajā periodā tās samazinājās par 27 %.

(382)

Importa par dempinga cenām, izņemot importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, kas vidēji veido vairāk nekā 70 % no Ķīnas importa, cenas attiecīgajā periodā nepārtraukti samazinājās no 2 391 EUR/t 2017. gadā līdz 2 237 EUR/t izmeklēšanā periodā jeb kopumā par 6 %.

(383)

Importa par dempinga cenām cenu dinamika liecina par būtisku cenu nospiešanu. Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas tādā pašā mērā, jo izmaksas palielinājās Ķīnas importa radītā lejupējā spiediena dēļ (gan apjoma, gan zemo cenu ziņā). Patiešām, visā attiecīgajā periodā Ķīnas cenas bija nemainīgi zemas un daudz zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un ierobežoja cenu palielināšanu, kas būtu sagaidāma saistībā ar augošo pieprasījumu (līdz 2019. gadam) un izmaiņām ražojumu klāstā (vairāk ražojumu ar augstu vērtību). Tāpēc samazinājās Savienības ražošanas nozares cenas un rentabilitāte.

(384)

Turklāt izmeklēšana atklāja, ka attiecīgajā periodā Ķīnas imports ir izplatījies ne tikai tirgus plaša patēriņa preču daļās, kur parasti tiek izmantoti īstermiņa līgumi, bet arī citās tirgus daļās, kur tiek tirgoti ražojumi ar augstāku pievienoto vērtību, pamatojoties uz vidēja termiņa/ilgtermiņa līgumiem. Šādos līgumos cena nav vienīgais svarīgais faktors, bet ir skaidrs, ka klientu lēmumu pieņemšanā iepriekš norādītās cenas samazinājuma starpības (vidēji 7,5 %) ir svarīgs apsvērums.

(385)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka Ķīnas imports nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Minētais kaitējums tika nodarīts gan apjoma, gan arī cenu ziņā.

5.1.2. Citu faktoru ietekme

5.1.2.1. Pieprasījuma samazinājums

(386)

Viens importētājs – Airoldi – apgalvoja, ka patēriņa samazināšanās bija saistīta ar pieprasījuma samazināšanos aviācijas un kosmosa nozarē. Tāpēc šis importētājs pieprasīja iekļaut šo nozari kaitējuma analīzē.

(387)

Kā norādīts 57. apsvērumā, ražojumi, kas paredzēti lidaparātu daļu ražošanai, nav iekļauti šajā izmeklēšanā. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(388)

Cits importētājs – Nova Trading SA (Nova Trading) – apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare palielināja savu ražošanas jaudu, lai apmierinātu gaidāmo elektrotransportlīdzekļu tirgus izaugsmi, kas nenotika, izraisot zemākas cenas un rentabilitāti. Tomēr PAV, ko paredzēts izmantot kā virsbūves paneļus autobūves nozarē, nav iekļauti ražojuma tvērumā, un tāpēc šī izmeklēšana neattiecas uz kaitējumu, kas radies šajā saistībā. Šis apgalvojums tika noraidīts.

(389)

Ražotājs eksportētājs Xiamen Xiashun apgalvoja, ka importa pieaugums 2019. gadā bija mērenāks nekā patēriņa samazinājums 2019. gadā un ka Savienības ražošanas nozari vairāk ietekmēja patēriņa samazināšanās nekā Ķīnas importa pieaugums. Tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka makroekonomiskie rādītāji bija stabili līdz 2019. gada vidum/beigām un ka kaitējuma iemesls bija pieprasījuma samazinājums.

(390)

Ķīnas importa papildu pieaugums 2019. gadā, kas sakrita ar periodu, kurā samazinājās patēriņš, būtu uzskatāms par vēl vienu kaitējuma pierādījumu. Patiešām, ja pieprasījums samazinās, parasti varētu sagaidīt, ka visi ražotāji tiks ietekmēti līdzīgi vai pat eksports samazināsies vairāk salīdzinājumā ar vietējo (Savienības) pārdošanas apjomu, ņemot vērā vietējo ražotāju un klientu tuvumu. Tomēr 2019. gadā Ķīnas imports turpināja pieaugt absolūtos skaitļos, tādējādi tirgus daļa palielinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2018. gadu, kaitējot Savienības ražošanas nozarei. Kad patēriņš samazinājās par aptuveni 113 000 tonnu, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās par aptuveni 76 000 tonnu. Tas nozīmē, ka Savienības ražošanas nozare absorbēja 67 % no samazinājuma, savukārt Ķīnas imports pieauga par aptuveni 24 000 tonnām. Vienlaikus jau tā zemās Ķīnas importa cenas samazinājās vēl par 5 %.

(391)

Kas attiecas uz makroekonomisko rādītāju izmaiņām, 2018. un 2019. gadā jau bija redzamas kaitējuma pazīmes, jo pārdošanas apjoms, tirgus daļa un nodarbinātība jau bija būtiski pasliktinājušies. Jebkurā gadījumā kaitējuma analīzi vajadzētu balstīt ne tikai makroekonomisko rādītāju izmaiņās, bet gan mikroekonomisko un makroekonomisko rādītāju vispārējā novērtējumā. Aplūkojot 2018. un 2019. gadu kopumā, abu veidu rādītāji jau liecināja par kaitējošu situāciju.

5.1.2.2. Covid-19 pandēmija

(392)

Covid-19 pandēmija, kas sākās 2020. gada pirmajā pusē, dažādos veidos ietekmēja situāciju ES tirgū. ES tirgū samazinājās patēriņš, un papildus tam samazinājās Ķīnas imports.

(393)

Kā paskaidrots 379. apsvērumā, laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam Ķīnas imports par dempinga cenām jau bija ik gadu nepārtraukti pieaudzis, sasniedzot vairāk nekā 100 % pieaugumu līdz Covid-19 pandēmijas sākumam 2020. gada pirmajā pusgadā. Citiem vārdiem sakot, būtiskais kaitējums, ko Savienības ražošanas nozarei nodarīja imports par dempinga cenām, jau bija noticis, par ko liecina lielākās daļas makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju negatīvā dinamika laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam, kad parādījās Covid-19.

(394)

Šajā saistībā nevar noliegt, ka Covid-19 pandēmija un tai sekojošais patēriņa samazinājums vēl vairāk pasliktināja jau tā pasliktināto Savienības ražošanas nozares situāciju.

(395)

Tomēr šis pavērsiens nemazina cēloņsakarību starp konstatēto būtisko kaitējumu un Ķīnas importu par dempinga cenām. Kā minēts iepriekš, Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisīja ĶTR imports par dempinga cenām, kurš trīs gados pirms pandēmijas uzliesmojuma vairāk nekā divkāršojās, tāpēc ir skaidrs, ka būtisks kaitējums radās neatkarīgi no pandēmijas.

5.1.2.3. Imports no trešām valstīm

(396)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts		2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Kopā no visām trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti	Apjoms (t)	719 511	724 344	663 648	619 566
	Indekss	100	101	92	86
	Tirgus daļa brīvajā tirgū (%)	27,6	26,4	25,3	26,1
	Indekss	100	96	92	95
	Vidējā cena	3 091	3 075	2 924	2 887
	Indekss	100	99	95	93
Tostarp no Turcijas	Apjoms (t)	165 649	173 429	189 574	184 824
	Indekss	100	105	114	112
	Tirgus daļa brīvajā tirgū (%)	6,4	6,3	7,2	7,8
	Indekss	100	98	113	122
	Vidējā cena	2 622	2 714	2 517	2 443
	Indekss	100	103	96	93
Avots: Eurostat.

(397)

Izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs Xiamen Xiashun norādīja, ka izmeklēšanas periodā Ķīnas imports samazinājās par labu Savienības ražošanas nozarei un citām valstīm. Tas arī norādīja, ka minētajā periodā Ķīnas importa cenas pieauga. Turklāt tas norādīja, ka pati Savienības ražošanas nozare atzina negodīgo konkurenci, ko radīja imports no tādām valstīm kā Indija, Ēģipte un Turcija.

(398)

Lietotājs – uzņēmums A – apgalvoja, ka Ķīnas tirgus daļa ir zema salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, un pieprasīja veikt citu valstu importa analīzi.

(399)

Neraugoties uz apjoma samazinājumu, izmeklēšanas periodā Ķīnas imports joprojām veidoja 11,1 % tirgus daļu, kas atbilst 80 % pieaugumam attiecīgajā periodā. Izmeklēšanas periodā Ķīnas cenas pieauga, tomēr minētajā periodā Ķīnas eksporta cenas joprojām vidēji pazemināja Savienības ražošanas nozares cenas par 7,5 %.

(400)

Turklāt attiecīgajā periodā citu valstu imports samazinājās par 14 %. Ņemot vērā samazināto patēriņu (– 8 %), samazinājās arī to attiecīgā tirgus daļa no 27,6 % līdz 26,1 %. Tas nozīmē, ka arī citu valstu imports zaudēja tirgus daļu Ķīnas importam.

(401)

Piemēram, Turcijas imports, kas apjoma ziņā ieņēma otro vietu pēc Ķīnas importa ES, attiecīgajā periodā palielinājās par 12 % un sasniedza 1,2 procentu punktu tirgus daļu. Tomēr tā cenas aizvien bija daudz augstākas nekā Ķīnas importa cenas un atbilda LME izmaiņām.

(402)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka citu valstu importa izmaiņas un nelielais Ķīnas importa samazinājums izmeklēšanas periodā neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

5.1.2.4. Savienības ražošanas nozares komerciālā stratēģija

(403)

Ražotājs eksportētājs Xiamen Xiashun apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares koncentrēšanās uz noteiktiem segmentiem ar dārgākiem ražojumiem, kur pieprasījums attiecīgajā periodā samazinājās, bija faktors, kas var atspēkot cēloņsakarību. Tas arī apgalvoja, ka, koncentrējoties uz dārgākiem ražojumiem, Savienības ražošanas nozare ir samazinājusi savu jaudu, kas pieejama folijas izejvielu pircējiem, kuriem bija jāvēršas pie citiem piegādes avotiem. Turklāt tas apgalvoja, ka, izņemot Savienības ražošanas nozari, tas neapšaubāmi bija galvenais piegādātājs ES tirgū un ka Ķīnas un Savienības cenas folijas izejvielām paredzētiem PAV bija salīdzināmas.

(404)

Kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares komerciālo stratēģiju, kā norādīts 355. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare centās saglabāt to pašu ražošanas apjomu un laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam tas samazinājās tikai par 1 %, un vienlaikus nozare pielāgoja savu ražojumu klāstu, lai palielinātu ražojumu ar augstāku pievienoto vērtību pārdošanas apjomu.

(405)

Kā redzams 3. tabulā, laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam PAV, uz ko attiecas šī izmeklēšana, pieprasījums saglabājās stabils vai pat pieauga. Turklāt izmeklēšana neatklāja, ka būtu krities dārgāku ražojumu pieprasījums. Kā norādīts 384. apsvērumā, izmeklēšana drīzāk atklāja, ka Savienības ražošanas nozare saskārās ar spēcīgu konkurenci ar Ķīnas importu arī tirgus dārgākajā daļā. Tādējādi imports par dempinga cenām izraisīja pārdošanas apjoma samazināšanos, neļaujot sasniegt paredzētās augstākās cenas. Attiecīgi ražošanas nozares stāvoklis būtiski pasliktinājās.

(406)

Attiecībā uz folijas nozari, kā norādīts 303.–306. apsvērumā, segmentu analīze netika atzīta par pamatotu, un ir spēkā tie paši iemesli, kas minēti 405. apsvērumā. Turklāt kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei, izraisīja arī kaitējumu radošās cenas, ko noteica Xiamen Xiashun, kurš tirgojās tikai folijas nozarē un kura cenas bija zemākas par Savienības cenām līmenī, kas līdzīgs izmeklēšanas periodā konstatētajai vidējai cenas samazinājuma starpībai 7,5 % apmērā. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(407)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares īstenotā komerciālā stratēģija neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

5.1.2.5. Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(408)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

14. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

	2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Eksporta apjoms (t)	315 664	370 316	387 640	328 898
Indekss	100	117	123	104
Vidējā cena (EUR/t)	2 855	2 996	2 902	2 794
Indekss	100	105	102	98
Avots: European Aluminium un izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(409)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares eksports pieauga par 4 % – no 315 664 tonnām 2017. gadā līdz aptuveni 328 898 tonnām izmeklēšanas periodā.

(410)

Šā eksporta vidējā cena 2018. gadā vispirms palielinājās par 5 %, pēc tam pakāpeniski samazinājās līdz zemākam līmenim nekā 2017. gadā (– 2 %). Šā eksporta vidējā cena nemainīgi pārsniedza cenu, ko Savienības ražošanas nozare varēja sasniegt ES tirgū.

(411)

Viens importētājs – Nova Trading – apgalvoja, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karam bija negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājiem.

(412)

Kā redzams 14. tabulā, ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecību pasliktināšanās neradīja negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozares eksportu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(413)

Ņemot vērā to ieguldījumu Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas un pārdošanas apjomā, kā arī ņemot vērā Savienības ražošanas nozares eksporta uz trešām valstīm augsto cenu un stabilo apjomu, Komisija provizoriski secināja, ka eksporta rezultāti neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

5.1.2.6. Savienības ražošanas nozares efektivitāte

(414)

Vairākas ieinteresētās personas – Xiamen Xiashun, Airoldi, Nilo un uzņēmums A – izvirzīja dažādus apgalvojumus attiecībā uz Savienības ražošanas nozares efektivitāti. Šos apgalvojumus var apkopot šādi.

—

Savienības ražošanas nozares ražošanas iekārtas ir vecas, un tās tiek maz lietotas. Pretstatā Ķīnas ražošanas nozarei Savienības ražošanas nozare var piegādāt tikai ierobežotu daudzumu liela platuma ražojumu. Savienības ražošanas nozare nav pietiekami efektīva. Turklāt Savienības ražošanas nozarei nav pietiekamas jaudas cieto sakausējumu ražošanai.

—	Pārstrukturēšana ietekmēja folijas segmenta ražošanas un pārdošanas apjomu.

—	Rentabilitātes samazināšanos ietekmēja algu izmaksu un pakalpojumu izmaksu pieaugums.

(415)

Daži Savienības ražotāji joprojām var atpalikt aprīkojuma ziņā, tomēr izmeklēšana atklāja, ka Savienības ražošanas nozare ir dinamiska un grūtā periodā ir būtiski palielinājusi ieguldījumus, lai palielinātu savu jaudu, pielāgotu ražošanas iekārtas, lai racionalizētu savu ražošanas procesu un apgūtu jaunākās tehnoloģijas, lai turpinātu apmierināt klientu prasības. Pieejamās jaudas un jaudas izmantošanas analīze 6. tabulā liecina, ka Savienības ražošanas nozare palielināja savu jaudu un varēja sasniegt augstākus jaudas izmantošanas rādītājus. Attiecībā uz cietajiem sakausējumiem netika iesniegti pierādījumi par to, ka jauda būtu nepietiekama. Jebkurā gadījumā cietie sakausējumi veidoja 20–30 % no izlasē iekļauto ražotāju kopējā pārdošanas apjoma ES tirgū. Ņemot vērā izlases lielumu, cieto sakausējumu pārdošanu un to, ka Airoldi neiesniedza pierādījumus, provizoriski tika secināts, ka šādu ražojumu ražošanas jauda ir pietiekama. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(416)

Kas attiecas uz situāciju folijas segmentā, atsevišķa šā segmenta analīze netika atzīta par pamatotu. Kā norādīts 303.–306. apsvērumā, folijas izejvielas ietilpst ražojuma tvērumā, un nav skaidri nodalīts šā ražojuma izplatīšanas kanāls vai cena. Tāpēc tika konstatēts, ka šim apgalvojumam nav pamata.

(417)

Nevar izslēgt, ka, lai nodrošinātu Savienības ražošanas nozares ilgtermiņa ilgtspēju, var būt nepieciešami papildu ieguldījumi jaunākajās tehnoloģijās, tomēr Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis un tās darbības izmaksu dinamika nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(418)

Komisija konstatēja, ka iespējamais pakalpojumu izmaksu pieaugums ir nenozīmīgs, savukārt Savienības ražošanas nozare spēja kontrolēt darbaspēka izmaksas, neraugoties uz pārstrukturēšanas izdevumu ietekmi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(419)

Viens importētājs – Nova Trading – apgalvoja arī to, ka Savienības ražošanas nozares darbību ietekmēja kiberuzbrukums Hydro un strīds vides jomā Brazīlijā attiecībā uz to pašu ražotāju.

(420)

Visupirms, šie elementi neattiecas uz Savienības ražošanas nozares darbībām, jotie skar Savienības ražotāja mātesuzņēmumu Norvēģijā un saistītu uzņēmumu, kas atrodas Dienvidamerikā. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā minēto elementu būtību, tie attiecas uz ārkārtas izdevumiem, kas netiek ņemti vērā, vērtējot Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(421)

Tāpēc Komisija secināja, ka neviens no iepriekš minētajiem faktoriem neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

5.1.2.7. Savienības ražošanas nozares imports

(422)

Ražotājs eksportētājs Xiamen Xiashun apgalvoja, ka iespējamo kaitējumu izraisīja attiecīgā ražojuma iegāde, ko veica pati Savienības ražošanas nozare.

(423)

Savienības ražošanas nozares importu veica uzņēmums, kas bija saistīts ar Savienības ražotāju un strādāja daļēji neatkarīgi, tāpēc nelielu daļu savu vajadzību apmierināja ar importu no Ķīnas. Šis imports bija niecīgs un attiecīgajā periodā samazinājās, veidojot tikai 1–4 % no visa Ķīnas importa izmeklēšanas periodā. Ņemot vērā mazo iesaistīto apjomu, Komisija secināja, ka šie pirkumi nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

5.1.2.8. LME alumīnija cena

(424)

Importētājs Nova Trading apgalvoja, ka LME cenas kritumam laikposmā no 2018. gada jūlija līdz laikam pirms Covid-19 pandēmijas bija tieša ietekme uz Savienības ražotāju rentabilitāti

(425)

Savienības ražošanas nozare parasti pārdod PAV, pamatojoties uz līgumiem, kā atsauci norādot jaunāko LME cenu vai triju mēnešu LME cenu. Savienības ražotāji izmanto cenu fiksēšanas instrumentus, lai nodrošinātos pret starpību starp līgumā noteikto alumīnija cenu un faktisko alumīnija iegādes cenu.

(426)

Ņemot vērā, ka alumīnija cenas tiek noteiktas uz līguma pamata un Savienības ražošanas nozare aizsargā sevi pret izejvielu cenu svārstībām, Komisija provizoriski secināja, ka izejvielu cenu samazinājums nav radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

5.1.3. Secinājums par cēloņsakarību

(427)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Izņemot Covid-19 pandēmiju, kas pasliktināja situāciju, kurā jau bija nodarīts būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei, neviens no attiecīgajā periodā novērotajiem faktoriem, atsevišķi vai kopā, neveicināja kaitējuma rādītāju negatīvo dinamiku.

(428)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka attiecīgās valsts imports par dempinga cenām radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un Covid-19 pandēmija nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

6. SAVIENĪBAS INTERESES

6.1. Savienības ražošanas nozares un piegādātāju intereses

(429)

Ir zināmas aptuveni 20 uzņēmumu grupas, kas Savienībā ražo PAV. Pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūt zaudēto tirgus daļu, tā uzlabojot tās zemo rentabilitāti līdz līmenim, kas uzskatāms par ilgtspējīgu.

(430)

Savienības ražošanas nozarē ir nodarbināti vairāk kā 8 000 darbinieku, un vēl daudz lielāks skaits nodarbināto ir saistīti ar to netieši. Ražotāji ir plaši izvietoti visā Savienībā.

(431)

Pasākumu neveikšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt Savienības ražošanas nozari, jo laikā, kad nozare ir ieguldījusi lielas summas, lai nodrošinātu tās ilgtspēju, turpinātos cenu nospiešana un pārdošanas apjoma un rentabilitātes samazināšanās. Pasākumi ļaus Savienības ražošanas nozarei izmantot savu potenciālu Savienības tirgū, atgūt zaudēto tirgus daļu un uzlabot rentabilitāti līdz līmenim, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos.

(432)

Papildus Savienības ražošanas nozares pārstāvībai European Aluminium pārstāv arī lielu daļu no Savienības primārā alumīnija nozares, kas piegādā lietņus/plāksnes Savienības ražošanas nozarei. Primārā alumīnija nozare ir arī liels darba devējs Savienībā, un tā paļaujas uz savu pakārtoto klientu darbspēju. Ja Savienības ražošanas nozare turpinās sarukt, būs apdraudēta arī šo augšupējo piegādātāju, kas nodarbina aptuveni 2 800 darbinieku, dzīvotspēja.

(433)

Attiecīgi Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares un tās augšupējo piegādātāju interesēs.

6.2. Importētāju intereses

(434)

No importētājiem atbildes uz atlases anketas jautājumiem iesniedza tikai četri nesaistīti importētāji, kas veidoja mazāk nekā 2 % no Ķīnas izcelsmes importa apjoma. Importētāji iegādājās PAV arī no citiem avotiem.

(435)

Izlasē iekļautie importētāji darbojās vairākās nozarēs Savienībā un ārpus tās. Kopumā PAV veidoja mazāk nekā 30 % no to apgrozījuma – vidēji 10–15 % no apgrozījuma. Šie importētāji iegādājās PAV no attiecīgās valsts, trešām valstīm un Savienības ražošanas nozares. Importētāji izteica iebildumus pret antidempinga maksājumu noteikšanu, pamatojot savu nostāju ar to, ka mākslīgs PAV cenu pieaugums negatīvi ietekmētu lietotājus un importētājus.

(436)

Viens importētājs – Nilo – atsaucās uz situāciju ASV tirgū un norādīja, ka antidempinga maksājumu ieviešana attiecībā uz Ķīnas PAV izraisīja cenu pieaugumu un Ķīnas importa aizstāšanu ar importu no citām valstīm, piemēram, ES. Tas apgalvoja, ka šāds scenārijs varētu īstenoties ES tirgū. Tas pats importētājs arī apgalvoja, ka cenas ES tirgū pieaugtu, ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozarē nav neizmantotas jaudas.

(437)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka pasākumu noteikšana ne vienmēr būtu importētāju interesēs. Tomēr, apsverot dažādās intereses, tā izvērtēja sīkāk pasākumu iespējamo ietekmi (sk. 6.5. iedaļu).

6.3. Lietotāju intereses

(438)

Attiecīgo ražojumu iegādājas vairākas lietotāju nozares, galvenokārt būvdarbu un celtniecības, automobiļu un transporta, ilglietošanas patēriņa preču, enerģētikas, tehniskā un folijas izejvielu nozare. PAV var izmantot tieši gatavā ražojumā vai apstrādāt un pārdot citam rūpnieciskam lietotājam.

(439)

Kā norādīts 46. apsvērumā, pieci lietotāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Šie lietotāji pārstāvēja tikai 12 % no Ķīnas importa un aktīvi darbojās šādās nozarēs: būvdarbi un celtniecība, konkrētāk, pārklātu ražojumu un AKP ražošana, alumīnija folijas, konkrētāk, elastīga iepakojuma, ražošana, tehniskā nozare, konkrētāk, automobiļu SM ražošana. Pagaidu posmā tikai divi uzņēmumi ir pārbaudīti, izmantojot attālinātas kontrolpārbaudes. Komisija sīkāk izvērtēs lietotāju atbilžu pilnīgumu un to, vai attālinātas kontrolpārbaudes būtu jāveic vairāk uzņēmumos. Tas var ietekmēt galīgos konstatējumus attiecībā uz lietotājiem.

6.3.1. Būvdarbi un celtniecība

(440)

Atbildes uz lietotāju anketas jautājumiem sniedza divi uzņēmumi, kas darbojas celtniecības nozarē. Viens lietotājs – Multilaque SAS – iegādājās PAV tikai no Savienības ražošanas nozares un norādīja, ka būtu jādominē godīgām tirgus cenām.

(441)

Otrs lietotājs – uzņēmums A – iegādājās PAV no attiecīgās valsts, Savienības ražošanas nozares un citām valstīm. Uzņēmums A izteica iebildumus pret antidempinga pasākumu noteikšanu attiecīgajam ražojumam. Turklāt, kā izklāstīts 2.3.2. iedaļā, uzņēmums A pieprasīja izslēgt rituļu ar pārklājumu un AKP ražošanai paredzētus alumīnija rituļus. Šis pieprasījums tika pieņemts. Uzņēmuma A piezīmes, kas attiecas uz Savienības interesēm, tika aplūkotas minētajā iedaļā. Attiecīgā gadījumā tika izskatītas arī citas šīs personas piezīmes.

6.3.2. Folijas izejvielas

(442)

Atbildes uz lietotāju anketas jautājumiem sniedza viens lietotājs – Amcor Flexibles Singen GmbH (“Amcor”), kas darbojas elastīgā iepakojuma nozarē. Tomēr tas nenorādīja nostāju attiecībā uz pasākumu noteikšanu un nesniedza nozīmīgas nekonfidenciālas piezīmes.

(443)

Pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, ja šis lietotājs nevarētu pārvirzīt izmaksu pieaugumu, tas varētu to absorbēt, ņemot vērā rentabilitāti, par kuru tas ziņoja.

6.3.3. Tehniskā nozare

(444)

Atbildes uz lietotāju anketas jautājumiem sniedza divi uzņēmumi, kas darbojas automobiļu SM nozarē: Valeo un TitanX. Abi uzņēmumi iegādājas PAV no attiecīgās valsts un Savienības. Valeo iegādājas PAV arī no citām valstīm. Valeo iebilda pret iespējamiem antidempinga pasākumiem, savukārt TitanX nepauda savu nostāju. Abi uzņēmumi iesniedza izslēgšanas pieprasījumus, kā sīki izklāstīts 2.3.1. iedaļā. Šie pieprasījumi tika noraidīti. Minētajā iedaļā tika aplūkotas šo lietotāju un citu ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes, kurās tika pieprasīts izslēgt automobiļu SM PAV un kuras attiecās uz Savienības interesēm.

(445)

Kā sīki izklāstīts iepriekš 2.3.1. iedaļā, Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, lai apmierinātu pašreizējo un nākotnes pieprasījumu, un nepastāv strukturāla cenu pieauguma risks, ņemot vērā konkurences apstākļus un pieejamo jaudu ES. Komisija arī secināja, ka pirms pandēmijas sasniegtais peļņas apjoms ļautu automobiļu SM ražotājiem uzņemties papildu izmaksas antidempinga maksājumu vai apstiprināšanas izmaksu veidā, ja tie vēlētos atgriezties pie Savienības ražotājiem. Kas attiecas uz pasākumu ietekmi uz piegādes ķēdi, Komisija secināja, ka pāreja no viena PAV piegādātāja pie cita varētu būt apgrūtinoša, taču Savienības ražošanas nozare spētu ātri aizstāt Ķīnas importu un piedāvāt drošu alternatīvu piegādes avotu.

(446)

Turklāt būtu jānorāda, ka, izņemot Mahle, kas ir vēl viens lietotājs šajā nozarē, vairāki citi uzņēmumi, kas pārstāv vairāk nekā 50 % no aplēstā automobiļu SM PAV patēriņa, neiebilda pret izmeklēšanu vai iespējamiem antidempinga pasākumiem.

(447)

Attiecīgi, pamatojoties uz attiecīgo lietotāju sniegto informāciju, Komisija provizoriski secināja, ka pasākumu noteikšana nebūtu pretrunā to lietotāju interesēm, kas darbojas automobiļu SM nozarē.

6.3.4. Citas nozares

(448)

Par citām lietotāju nozarēm, t. i., ilglietošanas patēriņa preču un enerģētikas nozari, pārbaudāmi dati netika saņemti. Nevar izslēgt, ka daži lietotāji, kas izmeklēšanā nesadarbojās, pasākumu dēļ zināmā mērā var tikt negatīvi ietekmēti. Tomēr lietas materiālos nav informācijas, kas šādu ietekmi pamatotu vai kvantificētu.

6.3.5. Secinājums par lietotāju interesēm

(449)

Komisija secināja, ka nepastāv vienota lietotāju interese par vai pret pasākumu noteikšanu. Tiem lietotājiem, kuri iestājās pret pasākumu noteikšanu, tomēr var rasties noteiktas ierobežotas negatīvas sekas.

6.4. Citas intereses

(450)

Alumīnijs ir daudz vieglāks nekā tērauds un Savienībā tiek uzskatīts par nozīmīgu izejvielu, lai panāktu progresu virzībā uz Parīzes nolīgumā (2015) noteiktajiem emisiju mērķiem un pašas Eiropas Savienības emisiju mērķiem, kas noteikti Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra secinājumos. Piemēram, ražojuma tvērumā ietilpstošie un neietilpstošie PAV arvien plašāk tiek izmantoti autobūves nozarē, turklāt tiem ir būtiska nozīme Savienības elektrotransportlīdzekļu ražošanas nozarē. Gan tos PAV, kas ietilpst ražojuma tvērumā, gan PAV, kas ir ārpus tā un ko izmanto autobūves nozarē, ražo Savienības ražošanas nozare. Pasākumu neveikšana attiecībā uz PAV, kas ietilpst ražojuma tvērumā, negatīvi ietekmētu arī ārpus ražojuma tvēruma esošo PAV ražošanu, jo fiksētās izmaksas būtu jāmazina ar mazāku ražošanas apjomu, tādējādi palielinātos arī šādu ražojumu izmaksas un cena.

(451)

Turklāt tīras aprites ekonomikas apstākļos Savienības ražošanas nozare ir palielinājusi pārstrādātu materiālu izmantošanu ražošanas procesā, lai samazinātu oglekļa emisijas. Tas veicina ES emisiju mērķu sasniegšanu. Turklāt, kā norādīts 78. apsvērumā, alumīnija ražošana ES vidēji rada gandrīz trīs reizes mazāk CO2 nekā ĶTR.

(452)

Attiecīgi Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana veicina Savienības politikas īstenošanu attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu.

6.5. Konkurējošo interešu novērtēšana

(453)

Saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu Komisija novērtēja konkurējošās intereses un pievērsa īpašu uzmanību nepieciešamībai novērst kaitējumu radošā dempinga kropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci. Tā jo īpaši novērtēja importētāja Nilo apgalvojumu, ka pasākumu noteikšana to ietekmētu nesamērīgi, ko pierāda līdzīga situācija ASV tirgū pēc tam, kad ASV valdība ieviesa pasākumus.

(454)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka ekonomikas dalībnieki (ražotāji, lietotāji un importētāji) nav vienādi. Turklāt ASV izmeklēšanā ražojuma tvērums nebija tieši tāds pats un ASV noteikto maksājumu summa bija daudz lielāka.

(455)

Kas attiecas uz cenu pieaugumu, izmeklēšanā atklājās, ka Ķīnas cenas ir vidēji par 7,5 % zemākas nekā Savienības cenas un cenu nospiešana pasliktina situāciju Savienības ražošanas nozarē. Ja cenas atkal pieaugtu līdz ilgtspējīgam līmenim un ņemot vērā citu valstu būtisko tirgus daļu, kā norādīts 5.1.2.3. iedaļā, Komisija uzskatīja, ka šāds pieaugums būtu ierobežots, ņemot vērā konkurences līmeni Savienības tirgū. Kā jau minēts 4.6.2.1. iedaļā, Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama neizmantotā jauda. Attiecīgi negatīvā ietekme uz lietotājiem arī turpmāk būtu ierobežota.

(456)

Vērtējot šādas negatīvās ietekmes nozīmi importētājiem, Komisija vispirms norādīja, ka sadarbības līmenis bija ārkārtīgi zems. Pamatojoties uz šo ierobežoto pieejamo informāciju, tā jebkurā gadījumā provizoriski uzskatīja, ka importētāji varēs pārlikt maksājumu uz saviem klientiem, ņemot vērā to peļņas procentu no attiecīgā ražojuma – aptuveni 5 % līdz 8 %. Tiem ir arī iespēja atrast alternatīvus piegādes avotus, tostarp piegādātājus no citām trešām valstīm un Savienības ražošanas nozari, ar ko tie jau sadarbojas. Izlasē iekļautajiem importētājiem patiešām ir līdzsvarota piegādes struktūra, un tie nepaļaujas tikai uz Ķīnas importu. Turklāt izlasē iekļautie importētāji veic nozīmīgas darbības, kuras nav saistītas ar attiecīgo ražojumu un kuras neietekmē maksājumu noteikšana.

(457)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka, tā kā nesaistītie importētāji veic arī citas darbības, tiem ir citi izmeklējamā ražojuma piegādes avoti un spēja daļēji pārlikt maksājumu ietekmi uz saviem klientiem, pasākumu noteikšana tos neietekmēs nesamērīgi. Jebkurā gadījumā importētāju situācija tiks sīkāk novērtēta galīgajā posmā.

(458)

Visbeidzot, viens importētājs – Airoldi – apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare izmanto antidempinga instrumentu, lai iegūtu dominējošu stāvokli, kas atbilstoši Savienības tiesu judikatūrai ir tiesību ļaunprātīga izmantošana. Tomēr lietā nav norāžu par pašreizēju vai turpmāku pret konkurenci vērstu rīcību vai Savienības ražošanas nozares ļaunprātīgu oligopolu. Attiecīgi Komisija nekonstatēja nekādas sevišķas intereses saglabāt efektīvu konkurenci Savienībā kā iemeslu nenoteikt pasākumus.

6.6. Secinājums par Savienības interesēm

(459)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski konstatēja, ka nav pārliecinošu iemeslu secināt, ka pagaidu pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes PAV importam nebūtu Savienības interesēs.

7. PASĀKUMU LĪMENIS

(460)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija izvērtēja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

(461)

Sūdzības iesniedzēji šajā lietā apgalvoja, ka pastāv izejvielu tirgus izkropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Tāpēc, lai noteiktu piemērotu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Pēc tam tā pārbaudīja, vai šī maksājuma summa būs piemērota, lai novērstu kaitējumu, ņemot vērā iespējamos izkropļojumus izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

7.1. Mērķa cenas samazinājuma starpība

(462)

Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas būtu nepieciešama, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu izkropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Šajā gadījumā kaitējums būtu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt savas ražošanas izmaksas, tostarp izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un Ia pielikumā minētajām Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijām, un gūt samērīgu peļņu (“mērķa peļņa”).

(463)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus:

—	ienesīguma līmenis, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts,

—	ienesīguma līmenis, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, attīstību un inovāciju, un

—	ienesīguma līmenis, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos.

(464)

Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt zem 6 %.

(465)

European Aluminium pieprasīja, lai mērķa peļņa tiktu noteikta vismaz 12 %, ņemot vērā to, ka nozare ir kapitālietilpīga un balstīta uz ieguldījumiem. Viens ražotājs – Hydro – atsaucās uz peļņas procentu “no 5 līdz 10 %” un arī uz peļņu, kas gūta citā nozarē (0–15 %), kur nebija importa par dempinga cenām.

(466)

Šajā izmeklēšanas posmā neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem neiesniedza pierādījumus, ka attiecīgajā periodā vai desmit gados pirms izmeklēšanas perioda beigām tas būtu sasniedzis European Aluminium norādīto mērķa peļņu. Turklāt, kā norādīts 10. tabulā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējā peļņa izmeklēšanas periodā bija zemāka par 7. panta 2.c punktā paredzēto mērķa peļņu. Turklāt Komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams izmantot peļņu, kas gūta citā nozarē, uz kuru neattiecas šī izmeklēšana.

(467)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, peļņas procents tika noteikts 6 % apmērā saskaņā ar 7. panta 2.c punktu.

(468)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas periodā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Komisija noteica papildu izmaksas no 0,5 līdz 8 EUR apmērā par tonnu – tās tika pieskaitītas cenai, kas nerada kaitējumu attiecīgajiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, ir iekļauts paziņojums pie lietas materiāliem par to, kā Komisija noteica šīs papildu izmaksas.

(469)

Šīs izmaksas ietver turpmākās papildu izmaksas, kas saistītas ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) prasību izpildi. ES ETS ir centrālais elements ES politikā par daudzpusēju vides nolīgumu ievērošanu. Šādas papildu izmaksas tika aprēķinātas, pamatojoties uz vidējām aplēstajām papildu ES kvotām (ESK), kas būs jāiegādājas pasākumu piemērošanas laikā (2021.–2025. gadā). Aprēķinā izmantotais ESK apjoms neietver bez maksas piešķirtās kvotas, un tas tika koriģēts, lai pārliecinātos, ka tas attiecas tikai uz līdzīgo ražojumu. Papildu izmaksās tika ņemtas vērā arī netiešās CO2 izmaksas, ko rada elektroenerģijas cenu pieaugums laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam saistībā ar ES ETS. Arī šādu netiešo CO2 izmaksu pamatā bija ESK, un tika atskaitītas no valsts iestādēm saņemtās kompensācijas.

(470)

ESK izmaksas tika ekstrapolētas, lai ņemtu vērā paredzamās cenu izmaiņas pasākumu īstenošanas periodā. Šo prognozēto cenu avots ir Bloomberg New Energy Finance izvilkums 2021. gada 8. februārī. Šajā periodā vidējā prognozētā ESK cena ir 35,51 EUR par katru emitētā CO2 tonnu.

(471)

Uz šā pamata Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozarei kaitējumu neradošu līdzīgā ražojuma cenu.

(472)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta, lai aprēķinātu cenu starpību, ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(473)

Attiecībā uz atlikušo starpību – ņemot vērā, ka Ķīnas eksportētāju sadarbība nebija liela, un citus apsvērumus, kas paskaidroti iepriekš 289. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka ir pareizi atlikušo starpību noteikt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Šī starpība tika noteikta augstākās mērķa cenas samazinājuma starpības līmenī, kas katram reprezentatīvos daudzumos pārdotam ražojumam noteikta, pamatojoties uz to ražotāju eksportētāju datiem, kuri sadarbojās. Tā aprēķinātā mērķa cenas samazinājuma starpība tika noteikta 46,7 % apmērā.

(474)

Šo aprēķinu rezultāti atainoti nākamajā tabulā.

Uzņēmums	Dempinga starpība	Mērķa cenas samazinājuma starpība
Jiangsu Alcha Aluminum Group Co., Ltd.	88,3 %	28,3 %
Nanshan Group	122,1 %	19,3 %
Xiamen Xiashun Aluminium Foil Co., Ltd.	30,0 %	21,4 %
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās	68,5 %	22,6 %
Visi pārējie uzņēmumi	183,7 %	46,7 %

(475)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ir jānovērtē, vai saistībā ar attiecīgo ražojumu pastāv tādi izkropļojumi izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē, kas padarītu par dempinga starpību mazāku maksājuma summu pietiekamu, lai novērstu kaitējumu, ko radījis attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām.

7.2. Izkropļojumi izejvielu tirgū

(476)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ĶTR viena no izejvielām, ko izmantoja attiecīgā ražojuma ražošanai, bija apliekama ar eksporta nodokli un tāpēc tika izkropļota. Izejviela, kuras tirgus bija izkropļots, bija alumīnija lietņi, kas, pēc sūdzības iesniedzēja domām, veido vairāk nekā 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām.

(477)

Tāpēc, kā paziņots paziņojumā par procedūras sākšanu, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu Komisija pārbaudīja iespējamos izkropļojumus pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(478)

Izmeklēšana apstiprināja, ka ĶTR izmeklēšanas periodā pastāvēja eksporta nodoklis alumīnija lietņiem. Šis nodoklis ir 15 % no lietņu eksporta cenas. Tāpēc Komisija secināja, ka šis pasākums ietilpst to pasākumu sarakstā, kuri rada ar izejvielām saistītus izkropļojumus pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(479)

Komisija saskaņā ar 7. panta 2.a punktu detalizēti pārbaudīja, vai šīs izejvielas cena bija ievērojami zemāka salīdzinājumā ar cenām reprezentatīvos starptautiskajos tirgos. Salīdzināšanas nolūkā Komisija provizoriski izmantoja normālās vērtības aprēķināšanai noteikto atsauces cenu, proti, alumīnija lietņu importa cenu Turcijā, kā norādīts 2. tabulā 248. apsvērumā, jo šajā gadījumā tika uzskatīts, ka minētā cena ir cena reprezentatīvos starptautiskos tirgos. Komisija atsauces cenu salīdzināja ar atlasīto ražotāju eksportētāju faktiski samaksāto alumīnija lietņu cenu un, pamatojoties uz šo salīdzinājumu, konstatēja, ka šīs izejvielas cena atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR nebija ievērojami zemāka nekā reprezentatīvu starptautisko tirgu atsauces cena, proti, vidēji par 6 % zemāka. Lietā pieejamie pierādījumi arī parādīja, ka alumīnija lietņu iekšzemes cenas svārstījās virs un zem starptautiskajām cenām.

(480)

Tādējādi Komisija provizoriski secināja, ka alumīnija lietņu cena nebija ievērojami zemāka salīdzinājumā ar cenām reprezentatīvajos starptautiskajos tirgos. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nav izpildīti pamatregulas 7. panta 2.a punkta nosacījumi, un tāpēc, nosakot pagaidu maksājuma summu, jāpiemēro 7. panta 2. punkta noteikumi.

8. PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(481)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(482)

Pamatojoties uz 480. apsvērumā izklāstīto provizorisko secinājumu par iespējamu pamatregulas 7. panta 2.a punkta piemērošanu, būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktā paredzēto mazāka maksājuma noteikumu.

(483)

Komisija salīdzināja mērķa cenas samazinājuma starpības ar dempinga starpībām (474. apsvērums). Maksājumu summa tika noteikta dempinga vai mērķa cenas samazinājuma starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(484)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

Uzņēmums	Pagaidu antidempinga maksājums
Jiangsu Alcha Aluminum Group Co., Ltd.	28,3 %
Nanshan Group	19,3 %
Xiamen Xiashun Aluminium Foil Co., Ltd.	21,4 %
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās	22,6 %
Visi pārējie uzņēmumi	46,7 %

(485)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās ataino izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nav minēts, tostarp subjekti, kas saistīti ar konkrēti minētajiem tiesību subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(486)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā citustarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(487)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

9. INFORMĀCIJA PAGAIDU POSMĀ

(488)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(489)

Jiangsu Alcha, Nanshan Group un Xiamen Xiashun iesniedza piezīmes par aprēķinu precizitāti. Savienības nozare nesniedza piezīmes par aprēķinu precizitāti. Komisija uzskatīja, ka saņemtās piezīmes un pārrakstīšanās kļūdu labojumi aprēķinos bija atbilstīgi.

10. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(490)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(491)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā var tikt grozīti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Neskarot 2. pantu, ar šo nosaka pagaidu antidempinga maksājumu plakaniem alumīnija izstrādājumiem, plakani velmētiem, bet tālāk neapstrādātiem vai apstrādātiem, no alumīnija sakausējumiem vai no neleģētā alumīnija, bez pamatnes, bez cita materiāla iekšējiem slāņiem:

—	rituļos satītiem vai satītiem stīpās, sagarumotās loksnēs vai apļa formā, vismaz 0,2 mm bieziem, bet ne biezākiem par 6 mm,

—	plātnēs, kas ir biezākas par 6 mm,

—	rituļos satītiem vai satītiem stīpās, vismaz 0,03 mm bieziem, bet kuru biezums mazāks par 0,2 mm,

kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7606 11 10 (Taric kodi 7606111025, 7606111086), ex 7606 11 91 (Taric kodi 7606119125, 7606119186), ex 7606 11 93 (Taric kodi 7606119325, 7606119386), ex 7606 11 99 (Taric kodi 7606119925, 7606119986), ex 7606 12 20 (Taric kodi 7606122025, 7606122088), ex 7606 12 92 (Taric kodi 7606129225, 7606129293), ex 7606 12 93 (Taric kods 7606129386), ex 7606 12 99 (Taric kodi 7606129925 un 7606129986), ex 7606 91 00 (Taric kodi 7606910025, 7606910086), ex 7606 92 00 (Taric kodi 7606920025, 7606920092), ex 7607 11 90 (Taric kodi 7607119044, 7607119048, 7607119051, 7607119053, 7607119065, 7607119071, 7607119073, 7607119075, 7607119077, 7607119091, 7607119093) un ex 7607 19 90 (Taric kodi 7607199075, 7607199094) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

2. Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un turpmāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums (%)

Taric papildu kods

Jiangsu Alcha Aluminum Group Co., Ltd.

28,3

C610

Nanshan Group:

—	Shandong Nanshan Aluminum Co., Ltd.,

—	Yantai Nanshan Aluminum New Material Co., Ltd.,

—	Longkou Nanshan Aluminum Rolling New Material Co., Ltd.,

—	Yantai Donghai Aluminum Foil Co., Ltd.

19,3

C611

Xiamen Xiashun Aluminium Foil Co., Ltd.

21,4

C612

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās (pielikums)

22,6

Visi pārējie uzņēmumi

46,7

C999

3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka (apjoms) (attiecīgais ražojums), uz ko attiecas šis rēķins un ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods), kurš atrodas [attiecīgā valsts]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4. Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

5. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1. 1. panta 1. punktā aprakstītais ražojums neietver šādus ražojumus:

—	dzērienu skārdeņu korpusu skārds, galu skārds un mēlīšu skārds no alumīnija,

—	alumīnija izstrādājumi, no alumīnija sakausējumiem, vismaz 0,2 mm biezi un ne biezāki par 6 mm, ko izmanto virsbūves paneļos autobūves nozarē,

—	alumīnija izstrādājumi, no alumīnija sakausējumiem, vismaz 0,8 mm biezi, ko izmanto gaisa kuģu daļu ražošanā.

2. 1.panta 1. punktā aprakstīto ražojumu atbrīvo no pagaidu antidempinga maksājuma, ja to importē izmantošanai rituļu ar pārklājumu un alumīnija kompozītpaneļu ražošanā un ja tas atbilst šādiem tehniskiem raksturlielumiem:

—	alumīnija rituļi ar nivelētu nospriegojumu,

—	karstie velmējumi rituļos,

—	platums: no 800 mm līdz 2 050 mm,

—	biezums: no 0,20 mm līdz 1,5 mm,

—

biezuma pielaide:

—	+/– 0,01 mm, ja biezums ir 0,20–0,50 mm,

—	+/– ½ normas, ja biezums ir 0,51–1,50 mm,

—	platuma pielaide: + 1,50 mm/– 0,00 mm,

—	sakausējumi: 5005, 3005, 3105,

—	rūdīšanas pakāpe: h14, h16, h24, h26,

—	maks. viļņa augstums: maks. 3 no 1 000 mm.

3. 1. punkta 2. un 3. ievilkumā paredzētajiem izņēmumiem un 2. punktā paredzētajam atbrīvojumam piemēro Savienības muitas noteikumos par Savienības galapatēriņa procedūru ietvertos nosacījumus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (140) (Savienības Muitas kodeksa) 254. pantu.

3. pants

1. Ieinteresētās personas rakstiskās piezīmes par šo regulu iesniedz Komisijai 15 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2. Ieinteresētās personas, kas to vēlas, uzklausīšanu Komisijā pieprasa piecu kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tās 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 9. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importu (OV C 268, 14.8.2020., 5. lpp.).

(3) Tron dokuments T20.006896.

(4) https://www.european-aluminium.eu/activity-report-2019-2020/market-overview/, skatīts 2021. gada 25. janvārī.

(5) Uzņēmums uzskatīja, ka tā transportēšanas izmaksas ir konfidenciālas.

(6) Sk. sūdzības 105. punktu.

(7) https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2475

(8) Paziņojums par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (OV C 86, 16.3.2020., 6. lpp.).

(9) Tron dokuments t21.000574.

(10) Padomes Lēmums (ES) 2020/135 (2020. gada 30. janvāris) par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV L 29, 31.1.2020., 1. lpp.).

(11) Kā noteikts Paziņojumā, ar ko groza paziņojumu par antidempinga procedūras sākšanu (OV C 36, 2.2.2021., 18. lpp.).

(12) Kā noteikusi attiecīgā persona, un atsaucoties uz ražojuma definīciju, kas publicēta 2. zemsvītras piezīmē minētajā paziņojumā par procedūras sākšanu.

(13) Apstiprināšana nodrošina to, ka izstrādātais ražojums atbilst klienta prasībām. Apstiprināšana attiecas uz automobiļu SM un automobiļu SM PAV. Šis process var ilgt līdz diviem gadiem un ietver laboratorisku testēšanu un materiālu un procesa apstiprināšanu.

(14) Komisijas lēmums lietā M.9560 – Gränges/Impexmetal saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 57. pantu (23.9.2020., C(2020) 6652 final):https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases1/202050/m9560_488_3.pdf.

(15) https://www.world-aluminium.org/media/filer_public/2018/02/19/lca_report_2015_final_26_june_2017.pdf Table 10, 34. lpp., unhttps://www.european-aluminium.eu/media/2052/european-aluminium-environmental-profile-report-2018-executive-summary.pdf, 6. lpp., skatīts 2020. gada 18. februārī.

(16) https://www.ecofinagency.com/finance/2007-34929-morocco-car-manufacturer-nanjing-xiezhong-to-build-at-kenitra;https://autotechinsight.ihsmarkit.com/news/36512/nanjing-xiezhong-auto-airconditioner-to-set-up-a-new-plant-in-morocco-report;https://www.usinenouvelle.com/article/automobile-au-maroc-une-usine-en-vue-pour-le-chinois-xiezhong-specialiste-de-la-clim-a-proximite-du-futur-site-psa.N402812, skatīts 2020. gada 15. februārī.

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.).

(18) Komisijas Regula (EK) Nr. 2023/2006 (2006. gada 22. decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi (OV L 384, 29.12.2006., 75. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(21) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/271 (2017. gada 16. februāris), ar kuru paplašina galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 925/2009 noteikts konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importam, attiecinot to uz konkrētu nedaudz mainītu alumīnija foliju (OV L 40, 17.2.2017., 51. lpp.), kas grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/2213 (OV L 316, 1.12.2017., 17. lpp.).

(22) Padomes Regula (ES) 2019/2220 (2019. gada 19. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1388/2013, ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību (OV L 333, 27.12.2019., 33. lpp.).

(23) “Ķīnas Tautas Republikas valdībai adresēta anketa par nozīmīgiem kropļojumiem Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 6.a punkta nozīmē” un “Ķīnas Tautas Republikas valdībai adresēta anketa par izkropļojumiem izejvielu tirgū Regulas (ES) 2016/1036 7. panta 2.a punkta nozīmē”.

(24) Komisijas dienestu darba dokuments On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations, 2017. gada 20. decembris, SWD(2017) 483 final/2 (turpmāk “ziņojums”).

(25) ESAO (2019), Measuring distortions in international markets: the aluminium value chain, OECD Trade Policy Papers, Nr. 218, OECD Publishing, Parīze:https://doi.org/10.1787/c82911ab-en (pēdējo reizi skatīts 3.9.2020.).

(26) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/915 (2019. gada 4. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam (OV L 146, 5.6.2019., 63. lpp.).

(27) Ziņojums, 2. nodaļa, 6.–7. lpp.

(28) Ziņojums, 2. nodaļa, 10. lpp.

(29) Pieejama vietnēhttp://www.fdi.gov.cn/1800000121_39_4866_0_7.html (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 8. septembrī).

(30) Ziņojums, 2. nodaļa, 20.–21. lpp.

(31) Ziņojums, 3. nodaļa, 41. un 73.–74. lpp.

(32) Ziņojums, 6. nodaļa, 120.–121. lpp.

(33) Ziņojums, 6. nodaļa, 122.–135. lpp.

(34) Ziņojums, 7. nodaļa, 167.–168. lpp.

(35) Ziņojums, 8. nodaļa, 169.–170., 200.–201. lpp.

(36) Ziņojums, 2. nodaļa, 15.–16. lpp., ziņojums, 4. nodaļa, 50. un 84. lpp., ziņojums, 5. nodaļa, 108.–109. lpp.

(37) Ziņojums, 3. nodaļa, 22.–24. lpp., 5. nodaļa, 97.–108. lpp.

(38) Ziņojums, 5. nodaļa, 104.–109. lpp.

(39) ESAO pētījums, 29. lpp.

(40) Austrālijas Antidempinga komisija, Aluminium Extrusions from China, REP 248, 2015. gada 13. jūlijs, 79. lpp.

(41) Taube, M. (2017), Analysis of Market Distortions in the Chinese Non-Ferrous Metals Industry, Think!Desk, 2017. gada 24. aprīlis, 51. lpp.

(42) Sk., piemēram, ziņojumu par Šaņdunas provinces valdības nespēju ierobežot alumīnija jaudas palielināšanu:https://mp.weixin.qq.com/s?__biz=MzI2OTUyMzA0Nw==&mid=2247494318&idx=1&sn=9690ca50845c19f38eafff659516817a&chksm=eaddaba6ddaa22b071a5e2588aa787ed6f6a1a964ccae55c4d85c6f7ccbfcb5cedd3cdceac9d&scene=0&pass_ticket=JFplYZoDqNTFmOPYUGJbMwF0XlC1N3hAJ3EYPpsKx6rkt4fSeZ4TwIvB5BffX4du#rd (skatīts 2020. gada 7. septembrī).

(43) Ziņojums, 15. nodaļa, 387.–388. lpp.

(44) Skatīt SASAC saraksta 35. punktu:http://www.sasac.gov.cn/n2588035/n2641579/n2641645/index.html.

(45) Ziņojums, 5. nodaļa, 100.–101. lpp.

(46) Ziņojums, 2. nodaļa, 26. lpp.

(47) Ziņojums, 2. nodaļa, 31.–32. lpp.

(48) Pieejams vietnēhttps://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 9. septembrī).

(49) Pieejams vietnēwww.gov.cn/zhengce/2020-09/15/content_5543685.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 10. martā).

(50) Financial Times (2020), “Chinese Communist Party asserts greater control over private enterprise”, pieejams vietnēhttps://on.ft.com/3mYxP4j.

(51) Īstenošanas regula (ES) 2019/915.

(52) Ziņojums, 15. nodaļa, 388. lpp.

(53) http://www.chalco.com.cn/chalcoen/rootfiles/2018/04/19/1524095189602052-1524095189604257.pdf (skatīts 2019. gada 8. martā).

(54) Skatīt China Non Ferrous Metal Journal, 2020. gada 20. oktobris:https://www.cnmn.com.cn/ShowNews1.aspx?id=423470.

(55) http://act.chinatt315.org.cn/hy/tthy/2014/0906/13763.html

(56) Ziņojums, 14.1.–14.3. nodaļa.

(57) Ziņojums, 4. nodaļa, 41.–42. un 83. lpp.

(58) Īstenošanas regula (ES) 2019/915.

(59) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1428 (2020. gada 12. oktobris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija štancējumu importam (OV L 336, 13.10.2020., 8. lpp.).

(60) The 13th Five-Year Plan for Economic and Social Development of the People’s Republic of China (2016-2020:http://en.ndrc.gov.cn/newsrelease/201612/P020161207645765233498.pdf.

(61) Ziņojums, 15. nodaļa, 377. lpp.

(62) Ziņojums, 12. nodaļa, 275.–282. lpp., un 15. nodaļa, 378.–382. lpp.

(63) Ziņojums, 12. nodaļa, 275.–282. lpp.

(64) Ziņojums, 15. nodaļa, 378.–382. lpp. un 390. lpp.

(65) Ziņojums, 15. nodaļa, 384.– 85. lpp.

(66) Ziņojums, 15. nodaļa, 382.–383. lpp.

(67) Skatīthttp://www.gov.cn/zhengce/content/2016-06/16/content_5082726.htm (skatīts 2020. gada 20. jūlijā).

(68) Turpat, 3. iedaļā.

(69) Turpat, 4. iedaļā.

(70) Skatīthttp://gxt.shandong.gov.cn/art/2018/11/6/art_15681_3450015.html (skatīts 2020. gada 20. jūlijā), 13. iedaļa.

(71) Ziņojums, 15. nodaļa, 386. lpp.

(72) Skatīthttp://miit.gov.cn/n1146285/n1146352/n3054355/n3057569/n3057572/c6566256/content.html (skatīts 2020. gada 20. jūlijā).

(73) Turpat, I iedaļā.

(74) Turpat, II iedaļā.

(75) Turpat, VII iedaļā.

(76) Skatīthttp://www.gov.cn/zhengce/content/2016-06/16/content_5082726.htm, 10. iedaļa.

(77) Skatīthttps://finance.sina.com.cn/money/future/indu/2019-11-26/doc-iihnzahi3508583.shtml (skatīts 2020. gada 20. jūlijā).

(78) Skatīthttp://gxt.shandong.gov.cn/art/2018/11/6/art_15681_3450015.html, 6. iedaļa.

(79) Skatīthttp://www.chinania.org.cn/html/introduce/xiehuizhangcheng/ (skatīts 2020. gada 21. jūlijā).

(80) Skatīthttp://www.cnfa.net.cn/about/1546.aspx (skatīts 2020. gada 21. jūlijā).

(81) Ziņojums, 15. nodaļa, 377.–387. lpp.

(82) Ziņojums, 15. nodaļa, 378. un 389. lpp. ESAO pētījums, 25. un 26. lpp.

(83) Ziņojums, 15. nodaļa, 390.–391. lpp. Par elektroenerģijas piedāvāšanu ar atlaidi ziņo arī citi avoti. Skatīt, piemēram: Economic Information Daily: Worrying over growth downturns, western region releasing preferential policies to support high energy consumption industries:http://jjckb.xinhuanet.com/2012-07/24/content_389459.htm (skatīts 2020. gada 4. septembrī), kas ziņo par to, kā tādas Ķīnas provinces kā Šaaņsji, Ninsja, Cjinhai un Gaņsu turpina nodrošināt lētu elektroenerģiju, lai piesaistītu vairāk ieguldījumu.

(84) Ziņojums, 15. nodaļa, 392.–393. lpp.

(85) Ziņojums, 15. nodaļa, 393.–394. lpp.

(86) Ziņojums, 15. nodaļa, 395.–396. lpp.

(87) Turpat, 16. un 30. lpp. Taču Ķīnas iestādes iejaucas arī attiecībā uz citiem izejresursiem. Raksturīgs piemērs ir ogles, attiecībā uz kurām valdībai saglabājas pilnvaras ierobežot ogļu cenu kāpumu. Skatīthttps://policycn.com/policy_ticker/coal-price-unlikely-to-jump-during-heating-season/?iframe=1&secret=c8uthafuthefra4e (skatīts 2020. gada 4. septembrī).

(88) Turpat, 16.–18. lpp.

(89) Ziņojums, 6. nodaļa, 138.–149. lpp.

(90) Ziņojums, 9. nodaļa, 216. lpp.

(91) Ziņojums, 9. nodaļa, 213.–215. lpp.

(92) Ziņojums, 9. nodaļa, 209.–211. lpp.

(93) Decision Memorandum for the Preliminary Affirmative Determination: Countervailing Duty Investigation of certain Aluminium Foil from The People’s Republic of China, published by the International Trade Administration, Department of Commerce, 2017. gada 7. augusts, IX.E., 30. lpp., pieejams vietnēhttps://enforcement.trade.gov/frn/summary/prc/2017-17113-1.pdf (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 11. martā).

(94) Ziņojums, 13. nodaļa, 332.–337. lpp.

(95) Ziņojums, 13. nodaļa, 336. lpp.

(96) Ziņojums, 13. nodaļa, 337.–341. lpp.

(97) Ziņojums, 6. nodaļa, 114.–117. lpp.

(98) Ziņojums, 6. nodaļa, 119. lpp.

(99) Ziņojums, 6. nodaļa, 120. lpp.

(100) Ziņojums, 6. nodaļa, 121.–122., 126.–128. un 133.–135. lpp.

(101) Skatīt SVF darba dokumentu Resolving China’s Corporate Debt Problem, autori: Wojciech Maliszewski, Serkan Arslanalp, John Caparusso, José Garrido, Si Guo, Joong Shik Kang, W. Raphael Lam, T. Daniel Law, Wei Liao, Nadia Rendak, Philippe Wingender, Dzjanjaņa, 2016. gada oktobris, WP/16/203.

(102) Ziņojums, 6. nodaļa, 121.–122., 126.–128. un 133.–135. lpp.

(103) ESAO pētījums, 21. lpp.

(104) Skatīt Xiamen Xiashun vietni:http://www.xiashun.com/about/awards.htm.

(105) Skatīt Fudzjaņas provinces 2012. gada paziņojumu par stratēģisko un jauno nozaru pamatuzņēmumu atzīšanas veicināšanu, II un VI iedaļu:http://www.fjmtxh.com/NewsInfo.aspx?Id=11101.

(106) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., un OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.

(107) World Bank Open Data – Upper Middle Income:https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(108) Saskaņā ar sūdzībā minētajiem datiem un dažādu ieinteresēto personu sniegtajiem datiem alumīnijs, t. i., neapstrādāts, neleģēts alumīnijs (HS kods 7601 10) un/vai neapstrādāti alumīnija sakausējumi (HS kods 7601 20), un/vai alumīnija lūžņi (HS kods 7602 00), atkarībā no ražojuma veida var sastādīt līdz 80 % no kopējām attiecīgā izstrādājuma ražošanas izmaksām. Alumīnija lūžņi ir nozīmīgs blakusprodukts, kuru zināmā mērā ražošanas procesā var atkārtoti izmantot. Saskaņā ar sūdzībā teikto kopējais ražošanas laikā saražoto lūžņu daudzums var būt līdz 50 % no kopējā ražošanas apjoma.

(109) Brazīlijā jaunākie publiski pieejamie finanšu pārskati (2019) bija pieejami tikai vienam no diviem uzņēmumiem, kuru finanšu dati bija pieejami. Turcijā jaunākie publiski pieejamie finanšu pārskati (2019) bija pieejami tikai vienam no četriem uzņēmumiem, kuru finanšu dati bija pieejami. Taizemē jaunākie publiski pieejamie finanšu pārskati (2019) bija pieejami tikai trim no pieciem uzņēmumiem, kuru finanšu dati bija pieejami.

(110) http://www.hindalco.com/investor-cetre/reports-and-presentations

(111) Uzņēmumi Airoldi, uzņēmums A, Jiangsu Alcha Group, Lodec Metal, Nanshan Group un Xiamen Xiashun.

(112) Importa nodevas, rūpniecisko izstrādājumu nodoklis (“IPI”), tā dēvētā “PIS importa nodeva” (PIS: Sociālās integrācijas programma) un “COFINS importa nodeva” (COFINS: iemaksa sociālā nodrošinājuma finansēšanai), papildu pārvadājuma maksa tirdzniecības flotes atjaunošanai un preču aprites nodoklis.

(113) Pamatregulā teikts, ka saliktā vērtība “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(114) Brazīlijas Ārējās tirdzniecības sekretariāta 2020. gada 28. jūlija apkārtraksts Nr. 46:http://www.in.gov.br/en/web/dou/-/circular-n-46-de-28-de-julho-de-2020-269159613.

(115) Apkārtraksts Nr. 46, 6.1.6.3. iedaļa.

(116) No 2019. gada aprīļa līdz 2020. gada martam.

(117) Novelis do Brasil finanšu pārskatos un Novelis do Brasil tīmekļa vietnē ir pieminēta alumīnija ražošana aviācijas, autobūves un dzērienu skārdeņu nozarēm:https://pt-br.novelis.com.

(118) Tas ir, ieņēmumi, kas vienādi ar fiksēto un mainīgo izmaksu kopsummu.

(119) Sk. Īstenošanas regulu (ES) 2020/1428.

(120) Šādi dati ir publiski pieejami saistībā ar izmeklēšanu par alumīnija štancējumiem, skatīt Īstenošanas regulu (ES) 2020/1428.

(121) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).

(122) Precīza pārstrādes izmaksu procentuālā daļa ir konfidenciāla informācija.

(123) IHS Markit:https://ihsmarkit.com/index.html, atvērtā datnē.

(124) Darbaspēka izmaksas ir pieejamas vietnēhttp://www.turkstat.gov.tr/PreIstatistikTablo.do?istab_id=2088.

(125) Kategorijā “parastie metāli” ietilpst alumīnijs, kura kods ir C24.4.2.

(126) https://data.tuik.gov.tr/Bulten/DownloadIstatistikselTablo?p=RQJc6lWaNMpivNV6h1MxkWk9ycHqk1cNqZM2UJkJfMUYAmenKIIz/lKzy74RY7Ys2

(127) https://data.tuik.gov.tr/Bulten/DownloadFile?p=RitGfpW8hZZnYLLz6NVmT9EdA97OcZ4kN3AGp97wTnz8hDUuqKcBcTsov5HkqdePBK2GLKg1cJVUEzIPmlerlcsrW7chIl366PgstWPx188=

(128) http://www.turkstat.gov.tr/HbGetir.do?id=33646&tb_id=1

(129) https://www.invest.gov.tr/en/investmentguide/pages/cost-of-doing-business.aspx

(130) Īstenošanas regulas (ES) 2020/1428 185. un 186. apsvērums.

(131) OV L 282, 28.10.2010., 1. lpp., 83. apsvērums, un OV L 18, 24.1.2017., 1. lpp., 28. apsvērums.

(132) China – Measures imposing anti-dumping duties on high-performance stainless steel seamless tubes (“HP-SSST”) from Japan un China – Measures imposing anti-dumping duties on high-performance stainless steel seamless tubes (“HP-SSST”) from the European Union: WT/DS454/AB/R; WT/DS460/AB/R.

(133) OV L 282, 28.10.2010., 1. lpp., 83. apsvērums, un OV L 18, 24.1.2017., 1. lpp., 28. apsvērums.

(134) China – Measures imposing anti-dumping duties on high-performance stainless steel seamless tubes (“HP-SSST”) from Japan un China – Measures imposing anti-dumping duties on high-performance stainless steel seamless tubes (“HP-SSST”) from the European Union: WT/DS454/AB/R; WT/DS460/AB/R.

(135) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/353 (2020. gada 3. marts), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda riteņu importam (OV L 65, 4.3.2020., 9. lpp.).

(136) KN kodi 7606 11 10, 7606 11 91, 7606 11 93, 7606 11 99, 7606 12 20, 7606 12 92, 7606 12 93, 7606 12 99, 7606 91 00, 7606 92 00 un 7606 11 90.

(137) Kā paskaidrots 291. apsvērumā, cenas samazinājuma starpības tika aprēķinātas ES-27 līmenī.

(138) Ja Ķīnas ražotājs pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū preces pārdevis ar tāda saistīta pārdošanas uzņēmuma starpniecību, kas atrodas Savienībā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu importa cena tika noteikta, pamatojoties uz CIF, koriģējot pārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam klientam, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās laikā starp importu un tālāku pārdošanu, kā arī saistītā importētāja PVA izmaksas un uzkrāto peļņu, pamatojoties uz vidējo svērto peļņas procentu izmeklēšanas periodā, par kuru ziņoja izlasē iekļautie nesaistītie importētāji.

(139) ES ETS ir centrālais elements ES politikā par daudzpusēju vides nolīgumu ievērošanu.

(140) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās

Nosaukums	Taric papildu kods
Southwest Aluminium (Group) Co., Ltd	C613
Jiangsu Dingsheng New Materials Joint-Stock Co., Ltd	C614
Shanghai Huafon Aluminium Corporation	C615
Alnan Aluminium Inc.	C616
Yinbang Clad Material Co., Ltd.	C617
Jiangsu Metcoplus Industry Intl. Co., Ltd.	C618
Dalishen Aluminum CO.,Ltd	C619
Binzhou Hongbo Aluminium Foil Technology Co., Ltd.	C620
Yong Jie New Material Co., Ltd.	C621
Chalco Ruimin Co., Ltd.	C622
Luoyang Wanji Aluminium Processing Co., Ltd.	C623
Jiangyin Dolphin Pack Limited Company	C624
Henan Xindatong Aluminum Industry Co., Ltd.	C625
Zhejiang Yongjie Aluminum Co., Ltd.	C626
Jiangsu Zhongji Lamination Materials Co., Ltd.	C627
Zhengzhou Guandong Aluminum Industry Co., Ltd.	C628

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 124

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 12. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/580 (2021. gada 1. februāris), ar ko Deleģēto regulu (ES) 2015/1366 groza attiecībā uz finansiālā ieguldījuma piešķiršanas pamatu biškopības nozarē	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/581 (2021. gada 9. aprīlis) par Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) situācijas attēliem	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/582 (2021. gada 9. aprīlis), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam	40
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/583 (2021. gada 9. aprīlis), ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1073 par izraudzītu līgumu tirgu Amerikas Savienotajās Valstīs līdzvērtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 ( 1 )	116