11.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/424

(2019. gada 17. decembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz alternatīvo standartizēto pieeju tirgus riskam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 461.a pantu,

(1)	Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) 2019. gadā publicēja pārskatītās “minimālās kapitāla prasības tirgus riskam”, pievēršoties nepilnībām banku tirdzniecības portfeļa darbību prudenciālajā režīmā (2).

(2)	Lai alternatīvā standartizētā pieeja, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā, būtu pilnībā izmantojama, tai pašlaik trūkst tehnisko specifikāciju. Minētās specifikācijas būtu jāsaskaņo ar BCBS minimālajām kapitāla prasībām tirgus riskam.

(3)

BCBS minimālajās kapitāla prasībās tirgus riskam precizē, kā aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz līknes risku instrumentiem ar izvēles iespēju. Šis aprēķins ietver vairākus posmus, tostarp to, kā piemērot satricinājumus riska faktoriem un kā apkopot līknes risku visos riska faktoros. Attiecībā uz ārvalstu valūtas riska faktoriem aprēķins ir jākoriģē, lai izvairītos no līknes risku dubultas aprēķināšanas. Neveicot minēto korekciju, šāda dubulta uzskaite var rasties, jo BCBS minimālajās kapitāla prasībās tirgus riskam ārvalstu valūtas riska faktori tiek izteikti, izmantojot iestādes pārskata valūtu.

(4)

Instrumentiem bez izvēles iespējas būtu jāpiemēro pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz instrumentu eksotiska(-u) pamatā esoša(-u) aktīva(-u) delta riska faktoriem, nevis līknes riskam. Tomēr BCBS minimālās kapitāla prasības tirgus riskam dod iestādēm iespēju pašu kapitāla prasības līknes riskam piemērot visiem instrumentiem, tostarp instrumentiem bez izvēles iespējas. Šāda iespēja var būt noderīga iestādēm, kas kopā pārvalda pozīcijas un ierobežo risku pozīcijām ar izvēles iespēju un bez izvēles iespējas. Tomēr, lai izvairītos no tā, ka šo iespēju galvenokārt izmanto pašu kapitāla prasību samazināšanas nolūkā, iestādei, kas vēlas izmantot šo iespēju, būtu par nodomu izmantot šo iespēju jāpaziņo kompetentajai iestādei, kurai vajadzētu būt iespējai noraidīt šīs iespējas izmantošanu. Tas pats būtu jāpiemēro, ja iestāde vairs nevēlas izmantot šo iespēju.

(5)

Attiecībā uz procedūru, kas piemērojama pozīcijām kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos (KIU), caurskatāmības pieeja ir visprecīzākā pieeja, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības pozīcijām kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos, jo šī pieeja balstās uz KIU faktisko sastāvu, nevis aizstājējsastāvu. Tomēr, lai caurskatāmības pieeja būtu pieejama, ir jāievēro daži stingri nosacījumi. Tādēļ iestādēm būtu jāatļauj izmantot citas pieejas ar noteikumu, ka tās ir informētas par KIU pilnvaru saturu un var saņemt dienas cenu piedāvājumus. Šādā situācijā iestādes var izveidot hipotētisku portfeli, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam attiecībā uz pozīciju kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā. Šīm iestādēm vajadzētu būt arī iespējai aprēķināt pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam, ko rada KIU iekļauto atvasināto instrumentu pozīcijas, izmantojot vienkāršotu pieeju, ja nav pietiekamas informācijas, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam, pamatojoties uz esošajām pieejām. Šī iespēja būtu jāsaskaņo ar vienkāršoto pieeju, kas piemērojama KIU iekļauto atvasināto instrumentu pozīcijām, kuras iedalītas netirdzniecības portfelī. Ņemot vērā to pieņēmumu skaitu, kas iestādēm ir jāizdara, izmantojot minēto pieeju, tās izmantošanai būtu jāsaņem kompetentās iestādes apstiprinājums katra atsevišķa KIU līmenī.

(6)

Turklāt iestādēm būtu jādod iespēja KIU pozīcijai, kas ņem vērā indeksu, piemērot procedūru kā tiešai pozīcijai šajā indeksā, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam. Šāda pieeja būtu jāatļauj, ja gada ienākumu starpība starp KIU un indeksu, kuru tas ņem vērā, saglabājas zemāka par 1 % 12 mēnešu laikposmā. Ja ir pieejami mazāk nekā 12 mēnešu dati, iestādēm būtu jālūdz savas kompetentās iestādes atļauja izmantot minēto pieeju.

(7)	Visos citos gadījumos pozīcijas kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā būtu jāiedala netirdzniecības portfelī, un tām būtu jāpiemēro attiecīga procedūra, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības minētajām pozīcijām.

(8)

BCBS minimālajās kapitāla prasībās tirgus riskam kā papildu pieeja ir ierosināta “bāzes valūtas” pieeja, lai noteiktu pašu kapitāla prasības delta un līknes riskiem attiecībā uz ārvalstu valūtas riska faktoriem. Saskaņā ar šo pieeju, aprēķinot pašu kapitāla prasības tirgus riskam, iestādēm būtu jāspēj izvēlēties valūtu, kas nav to pārskata valūta, lai izteiktu ārvalstu valūtas riska faktorus. Šāda pieeja būtu jāatļauj, ja iestāde izpilda vairākus nosacījumus attiecībā uz to, kā iestāde pārvalda ārvalstu valūtas risku, un tai būtu jāsaņem uzraudzības iestādes atļauja.

(9)

BCBS minimālās kapitāla prasības tirgus riskam precizē riska pakāpes, kas piemērojamas jutīgumam pret bezriska likmes riska faktoriem, inflāciju un starpvalūtu bāzes riska faktoriem, kredītriska starpības riska faktoriem attiecībā uz nevērtspapīrošanas darījumiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.ah panta 4. tabulas 11. kopā, segto obligāciju riska faktoriem, ko emitējušas kredītiestādes trešās valstīs, kredītriska starpības riska faktoriem attiecībā uz ACTP iekļautiem vērtspapīrošanas darījumiem, kredītriska starpības riska faktoriem attiecībā uz ACTP neiekļautiem vērtspapīrošanas darījumiem, kapitāla vērtspapīru riska faktoriem un preču riska faktoriem. Riska pakāpes, kas piemērojamas jutīgumam pret šiem riska faktoriem alternatīvā standartizētā pieejā, būtu jāsaskaņo ar BCBS minimālajām kapitāla prasībām tirgus riskam.

(10)

BCBS minimālās kapitāla prasības tirgus riskam precizē kopas iekšējās korelācijas segto obligāciju riska faktoriem, ko emitējušas kredītiestādes trešās valstīs, kopas iekšējās korelācijas kapitāla vērtspapīru riskam un korelācijas starp kopām kapitāla vērtspapīru riskam. Korelācijas, ko piemēro alternatīvajā standartizētajā pieejā, būtu jāsaskaņo ar BCBS minimālajām kapitāla prasībām tirgus riskam.

(11)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(12)	Iestādēm būtu jādod pietiekami daudz laika, lai tās īstenotu izmaiņas alternatīvajā standartizētajā pieejā tirgus riskam, kas ieviestas ar šo deleģēto regulu. Tādēļ šīs deleģētās regulas piemērošana būtu jāatliek,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

regulas 325.e pantu groza šādi:

minētā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)	uz visām instrumentu pozīcijām ar izvēles iespēju attiecas pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, attiecībā uz riskiem, kas nav 325.u panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto instrumentu eksotiski pamatā esoši aktīvi;

b)	uz visām instrumentu pozīcijām bez izvēles iespējas attiecas tikai pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz riskiem, kas nav 325.u panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto instrumentu eksotiski pamatā esoši aktīvi.”;

pievieno šādu punktu:

“3. Atkāpjoties no 2. punkta b) apakšpunkta, iestāde var izvēlēties visām instrumentu pozīcijām bez izvēles iespējas piemērot 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētās pašu kapitāla prasības.

Iestāde, kas izvēlas izmantot pirmajā daļā izklāstīto pieeju, par to paziņo savai kompetentajai iestādei vismaz trīs mēnešus pirms pirmās izmantošanas. Pēc tam, kad šie trīs mēneši ir pagājuši un ja kompetentā iestāde nav paudusi iebildumus, iestāde var izmantot šo pieeju, līdz kompetentā iestāde informē iestādi, ka tai vairs nav atļauts to darīt.

Iestāde, kas vēlas pārtraukt izmantot pirmajā daļā izklāstīto pieeju, par to paziņo savai kompetentajai iestādei vismaz trīs mēnešus pirms šādas izmantošanas pārtraukšanas. Iestāde var pārtraukt piemērot minēto pieeju, ja vien kompetentā iestāde šajā trīs mēnešu laikposmā nav paudusi iebildumus.”;

regulas 325.g pantu aizstāj ar šādu:

“325.g pants

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz izliekuma [līknes] risku

1. Iestādes veic 2. punktā noteiktos aprēķinus attiecībā uz katru riska faktoru tiem instrumentiem, kuriem piemēro pašu kapitāla prasību attiecībā uz izliekuma [līknes] risku, izņemot 3. punktā minētos riska faktorus.

Attiecībā uz konkrēto riska faktoru iestādes šos aprēķinus veic, ievērojot neto principu, visās to instrumentu pozīcijās, kuriem piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz izliekuma [līknes] risku un kuriem piemīt šis riska faktors.

2. Attiecībā uz konkrēto riska faktoru k, kas iekļauts vienā vai vairākos 1. punktā minētajos instrumentos, iestādes šādi aprēķina minētā riska faktora augšupvērsto neto izliekuma [līknes] riska pozīciju (

) un minētā riska faktora lejupvērsto neto izliekuma [līknes] riska pozīciju (

kur:

i	=	indekss, kas apzīmē visas 1. punktā minētās instrumentu pozīcijas, tostarp riska koeficientu k;
xk	=	riska faktora k pašreizējā vērtība;
Vi (xk )	=	instrumenta i vērtība, ko aplēš pēc iestādes cenu noteikšanas modeļa, pamatojoties uz riska faktora k pašreizējo vērtību;
	=	instrumenta i vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar iestādes cenu noteikšanas modeli, pamatojoties uz riska faktora k vērtības augšupejošu pārbīdi;
	=	instrumenta i vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar iestādes cenu noteikšanas modeli, pamatojoties uz riska faktora k vērtības lejupvērstu pārbīdi;
	=	riska pakāpe, kas piemērojama riska faktoram k, ko nosaka saskaņā ar 6. iedaļu;
sik	=	instrumenta i delta jutīgums attiecībā uz riska faktoru k, kas aprēķināts saskaņā ar 325.r pantu.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, attiecībā uz to riska faktoru līknēm, kas pieder pie vispārējā procentu likmes riska (GIRR), kredītriska starpības riska (CSR) un preču riska klasēm, iestādes veic 6. punktā noteiktos aprēķinus visas līknes līmenī, nevis katra līknei piederošā riska faktora līmenī.

Šā panta 2. punktā minētā aprēķina vajadzībām, ja xk ir līkne riska faktoriem, kas piešķirti GIRR, CSR un preču riska klasēm, sik ir summa, ko veido līknes riska faktoru delta jutīgumi visos līknes termiņos.

4. Lai noteiktu kopas līmeņa pašu kapitāla prasību izliekuma [līknes] riskam, iestādes saskaņā ar turpmāk minēto formulu apkopo augšupvērstās un lejupvērstās neto izliekuma [līknes] riska pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar 2. punktu, visiem riska faktoriem, kas šai kopai piešķirti saskaņā ar 1. iedaļas 3. apakšiedaļu:

kur:

b	=	indekss, kas apzīmē konkrētas riska klases kopu;
Kb	=	pašu kapitāla prasība attiecībā uz izliekuma [līknes] risku kopai b;

;

;

;

pkl	=	kopas iekšējās korelācijas starp riska faktoriem k un l, kā noteikts 6. iedaļā;
k, l	=	indeksi, kas apzīmē visus 1. punktā minēto instrumentu riska faktorus, kas iedalīti kopā b;
( )	=	augšupvērstā neto izliekuma [līknes] riska pozīcija;
( )	=	lejupvērstā neto izliekuma [līknes] riska pozīcija.

5. Atkāpjoties no 4. punkta, kopas līmeņa pašu kapitāla prasībām izliekuma [līknes] riskam attiecībā uz 18. kopu 325.ah pantā, 18. kopu 325.ak pantā, 25. kopu 325.am pantā un 11. kopu 325.ap pantā izmanto šādu formulu:

6. Iestādes aprēķina riska klases pašu kapitāla prasības izliekuma [līknes] riskam (RCCR), šādi apkopojot visas kopas līmeņa pašu kapitāla prasības izliekuma [līknes] riskam konkrētā riska klasē:

kur:

b, c	=	indeksi, kas apzīmē visas attiecīgās riska klases kopas, kas atbilst 1. punktā minētajiem instrumentiem;
Kb	=	pašu kapitāla prasība attiecībā uz izliekuma [līknes] risku kopai b;

;

;

γbc

kopas iekšējās korelācijas starp 6. iedaļā noteiktajām kopām b un c.

7. Pašu kapitāla prasības izliekuma [līknes] riskam ir summa, ko veido riska klases pašu kapitāla prasības izliekuma [līknes] riskam, ko aprēķina saskaņā ar 6. punktu visās riska klasēs, kurām pieder vismaz viens no 1. punktā minēto instrumentu riska faktoriem.”;

regulas 325.h panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	“zemās korelācijas” scenāriju, saskaņā ar kuru korelācijas parametrus ρkl un γbc, kas noteikti 6. iedaļā, attiecīgi aizstāj ar un .”;

regulas 325ib un 325.j pantu aizstāj ar šādiem:

“325.i pants

Indeksa instrumentiem un citiem instrumentiem ar vairākiem pamatā esošiem aktīviem piemērojamā procedūra

1. Iestādes attiecībā uz indeksu un citiem instrumentiem ar vairākiem pamatā esošajiem aktīviem izmanto caurskatīšanas pieeju saskaņā ar šādiem noteikumiem:

lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības delta un izliekuma [līknes] riskam, iestādes uzskata, ka tās tur atsevišķas pozīcijas tieši indeksa vai citu instrumentu ar vairākiem pamatā esošiem aktīviem pamatā esošajās sastāvdaļās, izņemot pozīciju ACTP iekļautā indeksā, attiecībā uz kuru tās aprēķina atsevišķu jutīgumu pret indeksu;

iestādēm ir atļauts veikt savstarpēju ieskaitu jutīgumam pret riska faktoru konkrētai indeksa instrumenta vai citā instrumenta ar vairākiem pamatā esošajiem aktīviem sastāvdaļai ar jutīgumu pret vienu un to pašu riska faktoru tai pašai ar vienu parādnieku saistītu instrumentu sastāvdaļai, izņemot ACTP iekļautās pozīcijas;

lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības vega riskam, iestādes var vai nu uzskatīt, ka tās tur atsevišķas pozīcijas tieši indeksa vai citu instrumentu ar vairākiem pamatā esošiem aktīviem pamatā esošajās sastāvdaļās, vai aprēķināt atsevišķu jutīgumu pret minētā instrumenta pamatā esošo aktīvu. Pēdējā gadījumā iestādes šādi piešķir atsevišķo jutīgumu pret attiecīgo kopu, kā noteikts 1. iedaļas 6. apakšiedaļā:

i)	ja, ņemot vērā minētā indeksa svērumus, vairāk nekā 75 % no šā indeksa sastāvdaļām tiktu attiecināti uz to pašu kopu, iestādes piešķir jutīgumu pret minēto kopu un uzskata, ka tas ir ar vienu parādnieku saistīts jūtīgums šajā kopā;

ii)	visos citos gadījumos iestādes piešķir jutīgumu pret attiecīgo indeksa kopu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, iestādes var aprēķināt atsevišķu jutīgumu pret pozīciju biržas sarakstā iekļautā kapitāla vērtspapīru vai kredīta indeksā, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības delta un izliekuma [līknes] riskiem, ja izliekuma [līknes] riski, kas paredzēti biržas sarakstā iekļautajā kapitāla vērtspapīru vai kredīta indeksā, atbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādā gadījumā iestādes šādi piešķir atsevišķo jutīgumu pret attiecīgo kopu, kā noteikts 1. iedaļas 6. apakšiedaļā:

a)	ja, ņemot vērā minētā indeksa svērumus, vairāk nekā 75 % no biržas sarakstā iekļautā indeksa sastāvdaļām tiktu attiecināti uz to pašu kopu, šo jutīgumu piešķir pret minēto kopu un uzskata, ka tas ir ar vienu parādnieku saistīts jūtīgums šajā kopā;

b)	visos citos gadījumos iestādes piešķir jutīgumu pret attiecīgo biržas sarakstā iekļautā indeksa kopu.

3. Iestādes var izmantot 2. punktā izklāstīto pieeju attiecībā uz instrumentiem, kas atsaucas uz biržas sarakstā iekļautu kapitāla vērtspapīru vai kredītu indeksu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	ir zināmas biržas sarakstā iekļautā indeksa sastāvdaļas un to attiecīgie svērumi šajā indeksā;

b)	biržas sarakstā iekļautajā indeksā ietvertas vismaz 20 sastāvdaļas;

c)	neviena no biržas sarakstā iekļautā indeksa sastāvdaļām neveido vairāk kā 25 % no šā indeksa kopējās tirgus kapitalizācijas;

d)	neviens kopums, kurš ietver vienu desmito daļu no birža sarakstā iekļautā indeksa sastāvdaļu kopskaita un kuru noapaļo līdz veselam skaitlim, neveido vairāk kā 60 % no minētā indeksa kopējās tirgus kapitalizācijas;

e)	visu biržas sarakstā iekļautā indeksa sastāvdaļu kopējā tirgus kapitalizācija nav mazāka par 40 miljardiem EUR.

4. Iestāde konsekventi laika gaitā izmanto tikai 1. punktā izklāstīto pieeju vai 2. punktā izklāstīto pieeju attiecībā uz visiem tiem instrumentiem, kuri atsaucas uz biržas sarakstā iekļauto kapitāla vērtspapīru vai kredīta indeksu, kas atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pirms vienas pieejas nomaiņu uz citu iestādei ir jāsaņem iepriekšēja kompetentās iestādes atļauja.

5. Attiecībā uz indeksu vai citu instrumentu ar vairākiem pamatā esošiem aktīviem delta un izliekuma [līknes] risku aprēķina jutīguma dati ir konsekventi neatkarīgi no saistībā ar šo instrumentu izmantotajām pieejām.

6. Indeksam vai instrumentiem ar vairākiem pamatā esošiem aktīviem, kam piemīt citi atlikušie riski, kā norādīts 325.u panta 5. punktā, piemēro 4. iedaļā minēto atlikušo riska papildinājumu.

325.j pants

Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem piemērojamā procedūra

1. Iestāde aprēķina KIU pozīcijas pašu kapitāla prasības tirgus riskam, izmantojot vienu no turpmāk minētajām pieejām:

a)	ja iestāde spēj iegūt pietiekamu informāciju par atsevišķiem KIU pamatā esošajiem riska darījumiem, iestāde aprēķina šīs KIU pozīcijas pašu kapitāla prasības tirgus riskam, caurskatot KIU pamatā esošās pozīcijas tā, it kā šīs pozīcijas būtu tiešā iestādes turējumā;

ja iestāde nespēj iegūt pietiekamu informāciju par atsevišķiem KIU pamatā esošajiem riska darījumiem, bet iestādei ir informācija par KIU pilnvaru saturu un ir iespējams iegūt KIU dienas cenu piedāvājumu, iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības tirgus riskam šajā KIU pozīcijā, izmantojot vienu no turpmāk minētajām pieejām:

i)	iestāde var uzskatīt pozīciju kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā par vienu kapitāla vērtspapīru pozīciju, kas iedalīta kopai “citi sektori” 325.ap panta 1. punkta 8. tabulā;

ii)	ar kompetentās iestādes atļauju iestāde var aprēķināt pašu kapitāla prasības KIU tirgus riskam saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti KIU pilnvarās un attiecīgajos tiesību aktos;

c)	ja iestāde neatbilst ne a), ne b) apakšpunkta nosacījumiem, iestāde KIU iedala netirdzniecības portfelī.

Iestāde, kas izmanto kādu no b) apakšpunktā minētajām pieejām, piemēro pašu kapitāla prasību šīs nodaļas 5. iedaļā noteiktajam saistību neizpildes riskam un šīs nodaļas 4. iedaļā noteiktajam atlikušajam riska papildinājumam, ja KIU pilnvaras paredz, ka dažiem riska darījumiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā piemēro minētās pašu kapitāla prasības.

Iestāde, kas izmanto b) apakšpunkta ii) punktā noteikto pieeju, var aprēķināt pašu kapitāla prasības darījuma partnera kredītriskam un pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam, ko rada KIU atvasināto instrumentu pozīcijas, izmantojot vienkāršoto pieeju, kas izklāstīta 132.a panta 3. punktā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja iestādei ir pozīcija kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā, kas ņem vērā indeksa kritēriju tā, ka gada ienākumu starpība starp KIU un indeksa kritēriju, kuru tas ņem vērā, pēdējo 12 mēnešu laikposmā ir mazāka par 1 % absolūtā izteiksmē, neievērojot maksas un komisijas naudu, iestāde šo pozīciju var uzskatīt par pozīciju indeksa kritērijā, kuru ņem vērā. Iestāde pārbauda atbilstību šim nosacījumam, kad iestāde izveido pozīciju, un pēc tam vismaz reizi gadā.

Tomēr, ja dati par pēdējiem 12 mēnešiem nav pilnībā pieejami, iestāde, kurai jāsaņem kompetentās iestādes atļauja, var izmantot gada ienākumu atšķirības laikposmā, kas ir īsāks par 12 mēnešiem.

3. Iestāde var izmantot 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto pieeju kombināciju attiecībā uz tās pozīcijām kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā. Tomēr iestāde izmanto tikai vienu no šīm pieejām attiecībā uz visām pozīcijām vienā un tajā pašā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā.

4. Piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, iestāde veic aprēķinus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības minētajai saskaņā ar metodi, kura saistīta ar jutīgumu un noteikta šīs nodaļas 2. iedaļā, KIU vispirms uzņemas pozīciju maksimālā apmērā, kādu pieļauj tā pilnvaras vai attiecīgie tiesību akti riska darījumos, kas piesaista augstākās minētajā iedaļā noteiktās pašu kapitāla prasības, un tad turpina uzņemties pozīcijas dilstošā secībā, kamēr tiek sasniegts maksimālais kopējo zaudējumu limits;

lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības šīs nodaļas 5. iedaļā noteiktajam saistību neizpildes riskam, KIU vispirms uzņemas pozīciju maksimālā apmērā, kādu pieļauj tā pilnvaras vai attiecīgie tiesību akti riska darījumos, kas piesaista augstākās minētajā iedaļā noteiktās pašu kapitāla prasības, un tad turpina uzņemties pozīcijas dilstošā secībā, kamēr tiek sasniegts maksimālais kopējo zaudējumu limits;

c)	KIU maksimālajam apmēram, kādu pieļauj tā pilnvaras vai attiecīgie tiesību akti, attiecīgā gadījumā piemēro sviru.

Pašu kapitāla prasības visām pozīcijām tajā pašā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā, attiecībā uz kurām izmanto pirmajā daļā minētos aprēķinus, aprēķina atsevišķi kā atsevišķu portfeli, izmantojot šajā nodaļā izklāstīto pieeju.

5. Iestāde var izmantot 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās pieejas tikai tad, ja KIU atbilst visiem 132. panta 3. punkta un 132. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.”;

regulas 325.q pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ārvalstu valūtas delta riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro instrumentiem, kas jutīgi pret valūtas maiņu, ir visi tūlītēji valūtas kursi starp valūtu, kurā instruments ir denominēts, un iestādes pārskata sniegšanas valūtu vai iestādes bāzes valūtu, ja iestāde izmanto bāzes valūtu saskaņā ar 7. punktu. Katram valūtu pārim ir viena kopa, kas satur vienu riska faktoru un vienu neto jutīgumu.”;

b)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Ārvalstu valūtas izliekuma [līknes] riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro instrumentiem ar pamatā esošiem aktīviem, kas jutīgi pret valūtas maiņu, ir ārvalstu valūtas delta riska faktori, kas minēti 1. punktā.”;

pantam pievieno šādu 5., 6. un 7. punktu;

“5. Ja ārvalstu valūtas kurss, kas ir pamatā tādam instrumentam i, kam piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz izliekuma [līknes] riskiem, neatsaucas ne uz iestādes pārskata valūtu, ne uz iestādes bāzes valūtu, iestāde var ar 1,5 izdalīt attiecīgos komponentus

, kuri minēti 325.g panta 2. punktā un kuriem xk ir ārvalstu valūtas riska faktors starp vienu no divām pamatā esošo aktīvu valūtām un iestādes pārskata valūtu vai iestādes bāzes valūtu, ja piemērojams.

6. Ar kompetentās iestādes atļauju iestāde var konsekventi ar 1,5 izdalīt komponentus

, kas minēti 325.g panta 2. punktā, attiecībā uz visiem to instrumentu ārvalstu valūtas riska faktoriem, kas attiecas uz ārvalstu valūtu un kam piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz izliekuma [līknes] risku, ar noteikumu, ka jebkādus ārvalstu valūtas riska faktorus, kuru pamatā ir iestādes pārskata valūta vai iestādes bāzes valūta, ja piemērojams, un kuri ir iekļauti minēto komponentu aprēķinā, pārvieto vienlaicīgi.

7. Atkāpjoties no 1. un 3. punkta, ja iestāde saņem atļauju no savas kompetentās iestādes, tā var aizstāt savu pārskata valūtu ar citu valūtu (“bāzes valūtu”) visos tūlītējos valūtas kursos, lai izteiktu delta un izliekuma [līknes] ārvalstu valūtas riska faktorus, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	iestāde izmanto tikai vienu bāzes valūtu;

b)	iestāde bāzes valūtu piemēro konsekventi visām tās tirdzniecības portfeļa un netirdzniecības portfeļa pozīcijām;

iestāde ir pārliecinoši pierādījusi kompetentajai iestādei to, ka:

i)	izmantojot izvēlēto bāzes valūtu, tiek nodrošināta atbilstīga riska pārstāvība iestādes pozīcijām, uz kurām attiecas ārvalstu valūtas riski;

ii)	bāzes valūtas izvēle ir saderīga ar veidu, kādā iestāde iekšēji pārvalda šos ārvalstu valūtas riskus;

iii)	bāzes valūtas izvēles noteicošais elements nav vēlme samazināt iestādes pašu kapitāla prasības;

d)	iestāde ņem vērā pārrēķināšanas risku starp pārskata valūtu un bāzes valūtu.

Iestāde, kurai ir atļauts izmantot bāzes valūtu, kā izklāstīts pirmajā daļā, izrietošās pašu kapitāla prasības ārvalstu valūtas riskam konvertē pārskata sniegšanas valūtā, izmantojot dominējošo tūlītējo valūtas kursu starp bāzes valūtu un pārskata valūtu.”;

regulas 325.ae panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Attiecībā uz valūtām, kas nav iekļautas likvīdāko valūtu apakškategorijā, kā minēts 325.bd panta 7. punkta b) apakšpunktā, riska pakāpes jutīgumam pret bezriska likmes riska faktoriem ir šādas:

3. tabula

Kopa	Termiņš	Riska pakāpe
1	0,25 gadi	1,7 %
2	0,5 gadi	1,7 %
3	1 gads	1,6 %
4	2 gadi	1,3 %
5	3 gadi	1,2 %
6	5 gadi	1,1 %
7	10 gadi	1,1 %
8	15 gadi	1,1 %
9	20 gadi	1,1 %
10	30 gadi	1,1 %

2. Iestādes piemēro riska pakāpi 1,6 % apmērā visam jutīgumam pret inflāciju un starpvalūtu bāzes riska faktoriem.”;

regulas 325.ah panta 1. punktā 4. tabulu aizstāj ar šādu:

“4. tabula

Kopas numurs	Kredītkvalitāte	Sektors	Riska pakāpe
1	Visi	Dalībvalstu centrālā valdība, tostarp centrālās bankas	0,5 %
2	Kredītkvalitātes 1.–3. pakāpe	Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā vai 118. pantā	0,5 %
3		Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras	1,0 %
4		Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kas iekļautas centrālajā valdībā, reģionālajā valdībā vai vietējā pašvaldībā vai ko tās izveidojušas, un aizdevēji veicināšanas nolūkā	5,0 %
5		Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecības preces, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	3,0 %
6		Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība	3,0 %
7		Tehnoloģijas, telesakari	2,0 %
8		Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība	1,5 %
9		Segtās obligācijas, kuras emitējušas kredītiestādes, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs	1,0 %
10	Kredītkvalitātes 1. pakāpe	Segtās obligācijas, kuras emitējušas kredītiestādes trešās valstīs	1,5 %
10	Kredītkvalitātes 2.–3. pakāpe		2,5 %
11	Kredītkvalitātes 4.–6. pakāpe un bez reitings	Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā vai 118. pantā	2 %
12		Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras	4,0 %
13		Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kas iekļautas centrālajā valdībā, reģionālajā valdībā vai vietējā pašvaldībā vai ko tās izveidojušas, un aizdevēji veicināšanas nolūkā	12,0 %
14		Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecības preces, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	7,0 %
15		Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība	8,5 %
16		Tehnoloģijas, telesakari	5,5 %
17		Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība	5,0 %
18	Citi sektori		12,0 %
19	Biržas sarakstā iekļauti kredītindeksi, kuru atsevišķo sastāvdaļu vairākumam ir investīciju kategorija		1,5 %
20	Biržas sarakstā iekļauti kredītindeksi, kuru atsevišķo sastāvdaļu vairākumam nav spekulatīvā kategorija vai ir bez reitinga		5 %”

325.aj pantā 5. tabulu aizstāj ar šādu:

“5. tabula

Kopa	1, 2 un 11	3 un 12	4 un 13	5 un 14	6 un 15	7 un 16	8 un 17	9 un 10	18	19	20
1, 2 un 11		75 %	10 %	20 %	25 %	20 %	15 %	10 %	0 %	45 %	45 %
3 un 12			5 %	15 %	20 %	15 %	10 %	10 %	0 %	45 %	45 %
4 un 13				5 %	15 %	20 %	5 %	20 %	0 %	45 %	45 %
5 un 14					20 %	25 %	5 %	5 %	0 %	45 %	45 %
6 un 15						25 %	5 %	15 %	0 %	45 %	45 %
7 un 16							5 %	20 %	0 %	45 %	45 %
8 un 17								5 %	0 %	45 %	45 %
9 un 10									0 %	45 %	45 %
18										0 %	0 %
19											75 %
20”

325.ak pantā 6. tabulu aizstāj ar šādu:

“6. tabula

Kopas numurs	Kredītkvalitāte	Sektors	Riska pakāpe
1	Visi	Dalībvalstu centrālā valdība, tostarp centrālās bankas	4,0 %
2	Kredītkvalitātes 1.–3. pakāpe	Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā vai 118. pantā	4,0 %
3		Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras	4,0 %
4		Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kas iekļautas centrālajā valdībā, reģionālajā valdībā vai vietējā pašvaldībā vai ir to izveidotas, un attīstību veicinoši aizdevēji	8,0 %
5		Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecības preces, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	5,0 %
6		Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība	4,0 %
7		Tehnoloģijas, telesakari	3,0 %
8		Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība	2,0 %
9		Segtās obligācijas, kuras emitējušas kredītiestādes, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs	3,0 %
10		Segtās obligācijas, kuras emitējušas kredītiestādes trešās valstīs	6,0 %
11	Kredītkvalitātes 4.–6. pakāpe un bez reitinga	Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā vai 118. pantā	13,0 %
12		Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras	13,0 %
13		Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kas iekļautas centrālajā valdībā, reģionālajā valdībā vai vietējā pašvaldībā vai ir to izveidotas, un attīstību veicinoši aizdevēji	16,0 %
14		Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecības preces, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	10,0 %
15		Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība	12,0 %
16		Tehnoloģijas, telesakari	12,0 %
17		Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība	12,0 %
18	Citi sektori		13,0 %”

10)

325.am panta 1. punktā 7. tabulu aizstāj ar šādu:

“7. tabula

Kopas numurs	Kredītkvalitāte	Sektors	Riska pakāpe
1	Prioritārā un 1.–3. pakāpes kredītkvalitāte	RMBS – neliela riska	0,9 %
2		RMBS – vidēja riska	1,5 %
3		RMBS – augsta riska	2,0 %
4		CMBS	2,0 %
5		Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (ABS) – studentu kredīti	0,8 %
6		ABS – kredītkartes	1,2 %
7		ABS – automobiļi	1,2 %
8		Nodrošināti aizdevumu vērtspapīri (CLO) – ārpus ACTP	1,4 %
9	Neprioritārā un 1.–3. pakāpes kredītkvalitāte	RMBS – neliela riska	1,125 %
10		RMBS – vidēja riska	1,875 %
11		RMBS – augsta riska	2,5 %
12		CMBS	2,5 %
13		ABS – studiju kreditēšana	1 %
14		ABS – kredītkartes	1,5 %
15		ABS – automobiļi	1,5 %
16		CLO ārpus ACTP	1,75 %
17	Kredītkvalitātes 4.–6. pakāpe un bez reitinga	RMBS – neliela riska	1,575 %
18		RMBS – vidēja riska	2,625 %
19		RMBS – augsta riska	3,5 %
20		CMBS	3,5 %
21		ABS – studiju kreditēšana	1,4 %
22		ABS – kredītkartes	2,1 %
23		ABS – automobiļi	2,1 %
24		CLO ārpus ACTP	2,45 %
25	Citi sektori		3,5 %”

11)

325.ap panta 1. punktā 8. tabulu aizstāj ar šādu:

“8. tabula

Kopas numurs	Tirgus kapitalizācija	Ekonomika	Sektors	Riska pakāpe tūlītējai kapitāla vērtspapīru cenai	Riska pakāpe kapitāla vērtspapīru repo likmei
1	Liela	Jaunietekmes tirgus ekonomika	Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība, veselības aprūpe un komunālie pakalpojumi	55 %	0,55 %
2			Telesakari, rūpniecības nozares	60 %	0,60 %
3			Pamatmateriāli, enerģētika, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	45 %	0,45 %
4			Finanses, tostarp valdības atbalstītas finanšu nozares, nekustamā īpašuma darbības, tehnoloģijas	55 %	0,55 %
5		Attīstīta ekonomika	Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība, veselības aprūpe un komunālie pakalpojumi	30 %	0,30 %
6			Telesakari, rūpniecības nozares	35 %	0,35 %
7			Pamatmateriāli, enerģētika, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	40 %	0,40 %
8			Finanses, tostarp valdības atbalstītas finanšu nozares, nekustamā īpašuma darbības, tehnoloģijas	50 %	0,50 %
9	Maza	Jaunietekmes tirgus ekonomika	Visi sektori, kas minēti ar 1., 2., 3. un 4. kopas numuru	70 %	0,70 %
10	Maza	Attīstīta ekonomika	Visi sektori, kas minēti ar 5., 6., 7. un 8. kopas numuru	50 %	0,50 %
11	Citi sektori			70 %	0,70 %
12	Liela tirgus kapitalizācija, attīstītas ekonomikas indeksi			15 %	0,15 %
13	Citi indeksi			25 %	0,25 %”

12)

regulas 325.aq pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Delta riska korelācijas parametru ρκl starp diviem jutīgumiem S un S tajā pašā kopā nosaka kā 99,90 %, kur viens no tiem ir jutīgums pret tūlītējo kapitāla vērtspapīru cenu un otrs ir jutīgums pret kapitāla vērtspapīru repo likmi, un abi jutīgumi attiecas uz to pašu kapitāla vērtspapīru emitentu.”;

panta 2. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e)	80 % starp diviem jutīgumiem tajā pašā kopā, kas atbilst jebkurai indeksu kopai (12. vai 13. kopā).”;

c)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Korelācijas parametru ρkl starp diviem jutīgumiem WSk un WSl pret kapitāla vērtspapīru repo likmēm tajā pašā kopā nosaka saskaņā ar 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu.”;

13)

regulas 325.ar un 325.as pantu aizstāj ar šādiem:

“325.ar pants

Kopu korelācijas attiecībā uz kapitāla vērtspapīru risku

Korelācijas parametru c piemēro dažādu kopu jutīgumu apkopojumam.

To attiecībā uz 325. panta 8. tabulas kopām nosaka šādi:

a)	15 %, ja abas kopas ir diapazonā no 1.–10. kopai;

b)	0 %, ja kāda no abām kopām ir 11. kopa;

c)	75 %, ja abas kopas ir diapazonā no 12.–13. kopai;

d)	45 % citā gadījumā.

325.as pants

Riska pakāpes preču riskam

Riska pakāpes jutīgumam pret preču riska faktoriem ir šādas:

9. tabula

Kopas numurs	Kopas nosaukums	Riska pakāpe
1	Enerģija – cietais kurināmais	30 %
2	Enerģija – šķidrais kurināmais	35 %
3	Enerģija – elektroenerģija un oglekļa tirdzniecība	60 %
4	Krava	80 %
5	Metāli – nedārgmetāli	40 %
6	Gāzveida kurināmais	45 %
7	Dārgmetāli (tostarp zelts)	20 %
8	Graudi un eļļaugu sēklas	35 %
9	Lopkopība un piensaimniecība	25 %
10	Īslaicīgie un citi lauksaimniecības produkti	35 %
11	Citas preces	50 %”

14)	regulas 325.av panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Riska pakāpi 15 %apmērā piemēro jebkuram jutīgumam pret ārvalstu valūtu riska faktoriem.”;

15)

325.ax panta 3. punktā 11. tabulu aizstāj ar šādu:

“11. tabula

Riska klase	LHrisk class	Riska pakāpes
GIRR	60	100 %
CSR nevērtspapīrotie instrumenti	120	100 %
CSR vērtspapīrotie instrumenti (ACTP)	120	100 %
CSR vērtspapīrotie instrumenti (ārpus ACTP)	120	100 %
Kapitāla vērtspapīri (liels ierobežojums un indeksi)	20	77,78 %
Kapitāla vērtspapīri (mazs ierobežojums un citas nozares)	60	100 %
Preces	120	100 %
Ārvalstu valūta	40	100 %”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 30. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2) Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, Minimālās kapitāla prasības tirgus riskam (Minimum capital requirements for market risk). Šī publikācija ir pieejama Starptautisko norēķinu bankas tīmekļa vietnē (www.bis.org).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 84

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 11. marts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/424 (2019. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz alternatīvo standartizēto pieeju tirgus riskam ( 1 )	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/425 (2021. gada 9. marts), ar ko aptur ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/1646 noteiktos tirdzniecības politikas pasākumus attiecībā uz konkrētiem ražojumiem no Amerikas Savienotajām Valstīm pēc tirdzniecības strīda izskatīšanas saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vienošanos par strīdu izšķiršanu	16
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/426 (2021. gada 10. marts), ar ko attiecībā uz atļauju lietot Lactococcus lactis (NCIMB 30160) par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem labo Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1263/2011 ( 1 )	18
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/427 (2021. gada 10. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū darbīgo vielu 24-epibrasinolīdu apstiprina par vielu ar zemu kaitīguma pakāpi un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 ( 1 )	21
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/428 (2021. gada 10. marts), ar ko pieņem standartizētus datu formātus, kas piemērojami tādu pieteikumu iesniegšanai, kuros lūgta darbīgo vielu apstiprināšana vai grozījuma veikšana darbīgo vielu apstiprinājuma nosacījumos, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ( 1 )	25

	Labojumi
*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/821 (2017. gada 17. maijs), ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu ( OV L 130, 19.5.2017. )	27
*	Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/2236 (2020. gada 16. decembris), ar ko attiecībā uz tādu veterināro sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti ūdensdzīvnieku un noteiktu no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai pa to, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 1251/2008 ( OV L 442, 30.12.2020. )	28


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.