ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 81

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

64. gadagājums
2021. gada 9. marts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) 2021/406 (2021. gada 5. marts), ar ko Regulas (ES) 2021/91 un (ES) 2021/92 groza attiecībā uz dažām 2021. gada provizoriskajām zvejas iespējām Savienības ūdeņos un ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

1

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/407 (2020. gada 3. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012, lai tās I pielikumā kā aktīvo vielu iekļautu citronskābi ( 1 )

15

 

*

Komisijas Regula (Es) 2021/408 (2021. gada 2. marts), ar ko nosaka aizliegumu Beļģijas karoga kuģiem zvejot parasto jūrasmēli 7.a zonā

18

 

*

Komisijas Regula (ES) 2021/409 (2021. gada 3. marts), ar ko nosaka aizliegumu Beļģijas karoga kuģiem zvejot jūras zeltpleksti 7.a zonā

21

 

*

Komisijas Regula (ES) 2021/410 (2021. gada 4. marts), ar ko nosaka aizliegumu Beļģijas karoga kuģiem zvejot merlangu 7.a zonā

24

 

*

Komisijas Regula (ES) 2021/411 (2021. gada 4. marts), ar ko nosaka aizliegumu Beļģijas karoga kuģiem zvejot mencu 7.a zonā

27

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/412 (2021. gada 8. marts), ar ko attiecībā uz barības piedevas etoksihīna atļaujas apturēšanas pārskatīšanu groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/962 ( 1 )

30

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/413 (2021. gada 8. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū atjauno zema riska darbīgās vielas asiņu miltu apstiprinājumu un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )

32

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/414 (2021. gada 8. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 paredzēto informācijas apmaiņas un glabāšanas elektronisko sistēmu izstrādes, uzturēšanas un izmantošanas tehniskajiem noteikumiem

37

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2021/415 (2021. gada 8. marts), ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK un 66/402/EEK, lai konkrēto sēklu un nezāļu sugu taksonomiskās grupas un nosaukumus pielāgotu jaunākajām zinātnes un tehniskām atziņām ( 1 )

65

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2021/416 (2021. gada 22. februāris)

70

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

9.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/1


PADOMES REGULA (ES) 2021/406

(2021. gada 5. marts),

ar ko Regulas (ES) 2021/91 un (ES) 2021/92 groza attiecībā uz dažām 2021. gada provizoriskajām zvejas iespējām Savienības ūdeņos un ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) prasīts saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un citas konsultatīvās struktūras, kā arī konsultatīvo padomju ieteikumus.

(2)

Padomei ir jāpieņem pasākumi, ar ko nosaka un iedala zvejas iespējas, un attiecīgā gadījumā arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas ir jānosaka saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem, kas izklāstīti minētās regulas 2. panta 2. punktā. Krājumiem, uz kuriem attiecas īpaši daudzgadu plāni, kopējā pieļaujamā nozveja būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Ievērojot minētās regulas 16. panta 1. punktu, dalībvalstīm iedalītajām zvejas iespējām ir jānodrošina ikvienai dalībvalstij ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīva stabilitāte.

(3)

Tādēļ kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās ar ieinteresētajām personām, jo īpaši konsultatīvo padomju sanāksmēs.

(4)

Sakarā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, liela daļa krājumu ir kļuvusi par kopīgiem krājumiem. Komisija veiks divpusējas apspriešanās ar Apvienoto Karalisti, divpusējās apspriešanās ar Norvēģiju un trīspusējas apspriešanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, pamatojoties uz Savienības nostājas projektu, kas jāapstiprina Padomei. Tā kā minētās apspriešanās vēl nav noslēgtas, Padomei, pilnībā ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un piekrastes valstu tiesības un pienākumus, kā arī to suverenitāti un jurisdikciju, būtu jānosaka provizoriskas KPN, kas jānozvejo Savienības un starptautiskajos ūdeņos, un ūdeņos, kuriem Savienības zvejas kuģiem piekļuvi ir piešķīrušas trešās valstis.

(5)

2020. gada 15. un 16. decembrī Padome panāca politisku vienošanos par zvejas iespējām 2021. gadam. Padome piekrita, ka būtu jānosaka provizoriskas KPN krājumiem, kas ir kopīgi ar trešām valstīm, līdz tiks pabeigtas apspriešanās saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu un starptautiskajām saistībām vai, ja tās nevarēs sekmīgi pabeigt, līdz Padome 2021. gadā noteiks vienpusējas Savienības KPN.

(6)

Padomes Regulās (ES) 2021/91 (2) un (ES) 2021/92 (3) noteiktās provizoriskās KPN, kas atspoguļo Padomē panākto politisko vienošanos, ir vērstas uz to, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Savienības zvejas darbību turpināšanu. Minētajām provizoriskajām zvejas iespējām nekādā gadījumā nevajadzētu traucēt noteikt galīgās zvejas iespējas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un apspriešanos rezultātiem, Savienības tiesisko regulējumu un zinātniskajiem ieteikumiem. Kopumā tām būtu jāatbilst 25 % no 2020. gadam noteikto zvejas iespēju Savienības daļas. Tomēr ļoti retos gadījumos būtu jāizmanto cita procentuālā daļa, ja krājumi galvenokārt tiek zvejoti gada sākumā. Šī pieeja neskar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti (4) (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”) noteiktās Savienības daļas, ko izmantos galīgo KPN noteikšanai.

(7)

To krājumu saraksta pamatā, kuriem būtu jāpiemēro procentuālā daļa, kas pārsniedz 25 %, vajadzētu būt analīzei par kvotas apguvi pēdējo trīs gadu (2018–2020) pirmajā ceturksnī dalībvalstīs, kuras pieprasījušas lielāku provizorisko KPN. Provizoriskajām KPN nevajadzētu pārsniegt potenciālās galīgās KPN, kas, neskarot gaidāmās apspriešanās ar trešām valstīm, ir novērtētas saskaņā ar zinātnisko ieteikumu un ņemot vērā Savienības daļas, kas noteiktas Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā. Minētie provizorisko KPN palielinājumi atbilst ICES ieteikumam, piemērojamajam Savienības tiesiskajam regulējumam un Tirdzniecības un sadarbības nolīgumam. Tie ļaus Savienības zvejas kuģiem izmantot zvejas iespējas, uz kurām tiem ir tiesības un kuras tiem citādi tiktu liegtas attiecīgo krājumu zvejas sezonalitātes dēļ.

(8)

Komisijai paziņotie pēdējo gadu ikmēneša nozvejas dati liecina, ka daži citi pelaģisko sugu un demersālie krājumi galvenokārt tiek zvejoti gada sākumā. Tāpēc, pamatojoties uz minētajiem nozvejas datiem un saskaņā ar zinātnisko ieteikumu, attiecīgajām KPN būtu jānosaka lielāka procentuālā daļa attiecībā pret 2021. gadam noteikto zvejas iespēju Savienības daļu, neskarot pieeju, kas var tikt izmantota jebkuros turpmākajos starptautiskajos nolīgumos un/vai apspriešanās.

(9)

Tādēļ Regulas (ES) 2021/91 un (ES) 2021/92 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Regulās (ES) 2021/91 un (ES) 2021/92 paredzētie nozvejas limiti ir piemērojami no 2021. gada 1. janvāra. Tāpēc noteikumiem par nozvejas limitiem, kas ieviesti ar šo regulu, būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk un tie būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas tiek palielinātas un vēl nav pilnībā apgūtas. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2021/91

Regulas (ES) 2021/91 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikuma A daļu.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2021/92

Regulu (ES) 2021/92 groza šādi:

1)

IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikuma B daļu;

2)

IB pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikuma C daļu.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 5. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2)  Padomes Regula (ES) 2021/91 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. un 2022. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 31, 29.1.2021., 20. lpp.).

(3)  Padomes Regula (ES) 2021/92 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 31, 29.1.2021., 31. lpp.).

(4)  Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 444, 31.12.2020., 14. lpp.).


PIELIKUMS

A DAĻA

Regulas (ES) 2021/91 pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz beriksām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Beriksas

Beryx spp.

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā

(ALF/3X14-)

Gads

2021

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 1. punktu

Īrija

4

(1)

Spānija

29

(1)

Francija

8

(1)

Portugāle

82

(1)

Savienība

123

(1)

Apvienotā Karaliste

4

(1)

KPN

127

(1)

(1)

Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.”

B DAĻA

Regulas (ES) 2021/92 IA pielikumu groza šādi:

1)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz kaproīdām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6., 7. un 8. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Kaproīdas

Caproidae

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7. un 8. zonā

(BOR/678-)

Dānija

1 645

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu”;

Īrija

4 632

 

Savienība

6 277

 

Apvienotā Karaliste

426

 

 

KPN

6 703

 

2)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz makšķerniekzivju dzimtu 7. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Makšķerniekzivju dzimta

Lophiidae

Zona:

7

(ANF/07.)

Beļģija

1 468

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Vācija

164

(1)

Spānija

583

(1)

Francija

9 419

(1)

Īrija

1 204

(1)

Nīderlande

190

(1)

Savienība

13 028

(1)

Apvienotā Karaliste

2 857

(1)

 

KPN

15 885

 

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (ANF/*8ABDE).”;

3)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz merlangu 7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k

(WHG/7X7A-C)

Beļģija

37

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu”;

Francija

2 258

 

Īrija

1 629

 

Nīderlande

18

 

Savienība

3 942

 

Apvienotā Karaliste

404

 

 

KPN

4 346

 

4)

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz putasu Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā

(WHB/1X14)

Dānija

34 892

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Vācija

13 566

(1)

Spānija

29 581

(1) (2)

Francija

24 282

(1)

Īrija

27 019

(1)

Nīderlande

42 546

(1)

Portugāle

2 748

(1) (2)

Zviedrija

8 631

(1)

Savienība

183 265

(1) (3)

Norvēģija

69 930

 

Fēru Salas

7 000

 

Apvienotā Karaliste

45 274

(1)

 

KPN

Nepiemēro

(1)

Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves limitu 24 375  tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 14,3 %.

(2)

Šo kvotu drīkst pārcelt uz 8.c, 9. un 10. zonu, Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(3)

Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:

133 566 ”;

5)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz putasu 8.c, 9. un 10. zonā, Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(WHB/8C3411)

Spānija

25 065

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Portugāle

6 266

 

Savienība

31 331

(1)

 

KPN

Nepiemēro

(1)

Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:

133 566 ”;

6)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz putasu Savienības ūdeņos 2., 4.a, 5., 6. zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un 7. zonā uz rietumiem no 12° W aizstāj ar šādu:

“Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Savienības ūdeņi 2., 4.a, 5. zonā, 6. zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un 7. zonā uz rietumiem no 12° W

(WHB/24A567)

Norvēģija

133 566

(1) (2)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Fēru Salas

26 250

(3) (4)

 

KPN

Nepiemēro

(1)

Jāieskaita Norvēģijas noteiktajā kvotā.

(2)

Īpašs nosacījums: nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C):

28 000

Šis nozvejas ierobežojums 4.a zonā atbilst šādai procentuālajai daļai no Norvēģijas piekļuves limita:

18 %.

(3)

Jāieskaita Fēru Salu noteiktajā kvotā.

(4)

Īpašs nosacījums: drīkst nozvejot arī 6.b zonā (WHB/*06B-C). Nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C):

6 563 ”;

7)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Norvēģijas omāru 7. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

7

(NEP/07.)

Spānija

252

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Francija

1 022

(1)

Īrija

1 550

(1)

Savienība

2 824

(1)

Apvienotā Karaliste

1 379

(1)

 

KPN

4 203

(1)

(1)

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16):

Spānija

437

Francija

274

Īrija

526

Savienība

1 237

Apvienotā Karaliste

213”;

8)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz jūras zeltpleksti 7.d un 7.e zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

7.d un 7.e

(PLE/7DE.)

Beļģija

674

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu”;

Francija

2 247

 

Savienība

2 921

 

Apvienotā Karaliste

1 198

 

 

KPN

4 119

 

9)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz cirtaino raju 7.d un 7.e zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Cirtainā raja

Raja undulata

Zona:

7.d un 7.e

(RJU/7DE.)

Beļģija

13

(1)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Igaunija

0

(1)

Francija

63

(1)

Vācija

0

(1)

Īrija

16

(1)

Lietuva

0

(1)

Nīderlande

0

(1)

Portugāle

0

(1)

Spānija

14

(1)

Savienība

106

(1)

Apvienotā Karaliste

35

(1)

 

KPN

141

(1)

(1)

Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Šīs sugas īpatņus drīkst izkraut tikai nesadalītus vai ķidātus. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.”;

10)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz makreli 3.a un 4. zonā; Savienības ūdeņos 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

3.a un 4.; Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā

(MAC/2A34.)

Beļģija

407

(1)(2)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Dānija

13 999

(1)(2)

Vācija

424

(1)(2)

Francija

1 281

(1)(2)

Nīderlande

1 289

(1)(2)

Zviedrija

3 821

(1) (2)(3)

Savienība

21 221

(1) (2)

Norvēģija

133 741

(4)

Apvienotā Karaliste

1 194

(1)(2)

 

KPN

Nepiemēro

(1)

Turklāt, ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

 

Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (MAC/*02AN-)

Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)

Beļģija

55

56

Dānija

1 887

1 929

Vācija

57

59

Francija

173

176

Nīderlande

174

178

Zviedrija

515

527

Savienība

2 860

2 925

 

 

 

Apvienotā Karaliste

161

165

(2)

Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos 4.a zonā (MAC/*4AN.).

(3)

Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN):

190

Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.

(4)

Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis daudzums ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu:

38 778

Šo kvotu drīkst apgūt tikai 4.a zonā (MAC/*04A.), izņemot šādu daudzumu (tonnās), ko drīkst nozvejot 3.a zonā (MAC/*03A.):

2 100

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

3.a

3.a un 4.bc

4.b

4.c

6. zona, starptautiskie ūdeņi 2.a zonā – no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. septembra līdz 31. decembrim

 

(MAC/*03A.)

(MAC/*3A4BC)

(MAC/*04B.)

(MAC/*04C.)

(MAC/*2A6.)

Dānija

0

2891

0

0

8399

Francija

0

343

0

0

0

Nīderlande

0

343

0

0

0

Zviedrija

0

0

273

7

2179

Apvienotā Karaliste

0

343

0

0

0

Norvēģija

2100

0

0

0

0”;

11)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz makreli 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 2.a, 12. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā

(MAC/2CX14-)

Vācija

17 562

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Spānija

19

(1)

Igaunija

146

(1)

Francija

11 709

(1)

Īrija

58 539

(1)

Latvija

108

(1)

Lietuva

108

(1)

Nīderlande

25 610

(1)

Polija

1 237

(1)

Savienība

115 038

(1)

Norvēģija

12 369

(2) (3)

Fēru Salas

26 142

(4)

Apvienotā Karaliste

160 985

(1)

 

KPN

Nepiemēro

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst darīt pieejamus apmaiņai, kas Spānijai, Francijai un Portugālei jāzvejo 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (MAC/*8C910).

(2)

Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H).

(3)

Zemāk tonnās norādīto piekļuves limita daudzumu (MAC/*N5630) Norvēģija drīkst nozvejot uz ziemeļiem no 56° 30′ N. Daudzumus, kas nav uzskaitīti saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi, ieskaita Norvēģijas noteiktajā nozvejas limitā.

28 659

(4)

Šis daudzums jāatvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā, 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° (ES zona) (MAC/*24N59).

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

Savienības ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4.a zonā. No 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. septembra līdz 31. decembrim

Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā

Fēru Salu ūdeņi

 

(MAC/*4A-EN)

(MAC/*2AN-)

(MAC/*FRO2)

Vācija

10 599

1 428

1 461

Francija

7 067

951

974

Īrija

35 330

4 762

4 871

Nīderlande

15 457

2 082

2 131

Savienība

68 453

9 223

9 437

Apvienotā Karaliste

97 162

13 097

13 395 ”;

12)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz makreli 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(MAC/8C3411)

Spānija

24 990

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Francija

166

(1)

Portugāle

5 165

(1)

Savienība

30 321

 

 

KPN

Nepiemēro

(1)

Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

8.b (MAC/*08B.)

Spānija

2 099

Francija

14

Portugāle

433”;

13)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz parasto jūrasmēli Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(SOL/24-C.)

Beļģija

731

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Dānija

334

 

Vācija

585

 

Francija

146

 

Nīderlande

6 597

 

Savienība

8 393

 

Norvēģija

5

(1)

Apvienotā Karaliste

376

 

 

KPN

8 774

 

(1)

Drīkst zvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-C.).”;

14)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz parasto jūrasmēli 7.b un 7.c zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

7.b un 7.c

(SOL/7BC.)

Francija

6

 

Piesardzīga KPN”;

Īrija

28

 

Savienība

34

 

 

KPN

34

 

15)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz parasto jūrasmēli 7.d zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

7.d

(SOL/07D.)

Beļģija

339

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu”;

Francija

678

 

Savienība

1 017

 

Apvienotā Karaliste

242

 

 

KPN

1 259

 

16)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz stavridām un saistītām piezvejas sugām Savienības ūdeņos 2.a, 4.a, 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Stavridas un saistītās piezvejas sugas

Trachurus spp.

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a, 4.a, 6., 7.a–c, 7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(JAX/2A-14)

Dānija

5 457

(1) (3)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Vācija

4 258

(1) (2) (3)

Spānija

5 808

(3) (5)

Francija

2 191

(1) (2) (3) (5)

Īrija

14 181

(1) (3)

Nīderlande

17 085

(1) (2) (3)

Portugāle

559

(3) (5)

Zviedrija

540

(1) (3)

Savienība

50 079

(3)

Fēru Salas

1 280

(4)

Apvienotā Karaliste

5 135

(1) (2) (3)

 

KPN

56 494

 

(1)

Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos 2.a vai 4.a zonā pirms 30. jūnija, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/*2A4AC).

(2)

Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt 7.d zonā (JAX/*07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un 3. zemsvītras piezīmi par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezvejām ziņo atsevišķi un ar šādu kodu: (OTH/*07D.).

(3)

Līdz 5 % no kvotas drīkst būt kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas (OTH/*2A-14). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(4)

Tikai 4.a, 6.a (tikai uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma), 7.e, 7.f, 7.h zonā.

(5)

Īpašs nosacījums: līdz 80 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un 3. zemsvītras piezīmi par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezvejām ziņo atsevišķi un ar šādu kodu: (OTH/*08C2).”

C DAĻA

Regulas (ES) 2021/92 IB pielikumu groza šādi:

1)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz siļķi Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskajos ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

(HER/1/2-)

Beļģija

10

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Dānija

9 965

(1)

Vācija

1 745

(1)

Spānija

33

(1)

Francija

430

(1)

Īrija

2 580

(1)

Nīderlande

3 566

(1)

Polija

504

(1)

Portugāle

33

(1)

Somija

154

(1)

Zviedrija

3 692

(1)

Savienība

22 713

(1)

Apvienotā Karaliste

6 371

(1)

Fēru Salas

5 950

(2)(3)

Norvēģija

26 175

(2)(4)

 

KPN

446 755

 

(1)

Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabals un Savienības ūdeņi.

(2)

Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.

(3)

Jāieskaita Fēru Salu nozvejas limitos.

(4)

Jāieskaita Norvēģijas nozvejas limitos.

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN):

26 175

2., 5.b zona uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (HER/*25B-F)

Beļģija

2

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu”;

Dānija

2 040

Vācija

357

Spānija

7

Francija

88

Īrija

528

Nīderlande

729

Polija

103

Portugāle

7

Somija

31

Zviedrija

756

Apvienotā Karaliste

1 303

2)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz mencu Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

(COD/1N2AB.)

Vācija

1 300

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu”.

Grieķija

161

 

Spānija

1 450

 

Īrija

161

 

Francija

1 194

 

Portugāle

1 450

 

Savienība

5 716

 

Apvienotā Karaliste

5 044

 

 

KPN

Nepiemēro

 


9.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/15


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/407

(2020. gada 3. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012, lai tās I pielikumā kā aktīvo vielu iekļautu citronskābi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 28. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Citronskābe kā esoša aktīvā viela ir novērtēta Pārskatīšanas programmā, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 528/2012 89. panta 1. punktā un izveidota ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1062/2014 (2).

(2)

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1062/2014 7. panta 2. punktu, ņemot vērā kompetentās novērtētājiestādes secinājumus, Biocīdu komiteja (3)2016. gada 16. februārī pieņēma Eiropas Ķimikāliju aģentūras (“Aģentūra”) atzinumu. Atzinumā secināts, ka citronskābi saturoši 2. produkta veida biocīdi varētu atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (4) 5. panta prasībām, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 90. panta 2. punktu bija prasības, kuras piemērojamas pieteikuma uz citronskābes apstiprināšanu izskatīšanai.

(3)

Tāpēc Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1938 (5) citronskābi apstiprināja par aktīvo vielu lietošanai 2. produkta veida biocīdos.

(4)

Aģentūras atzinumā arī secināts, ka citronskābe nerada bažas un ka to var iekļaut Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā.

(5)

Ņemot vērā Aģentūras atzinumu, citronskābi ir lietderīgi iekļaut Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā. Tā kā citronskābe ir novērtēta, balstoties uz tādu aktīvās vielas dokumentāciju, kas apmierina Direktīvas 98/8/EK 11. panta 1. punktā noteiktās prasības, citronskābe būtu jāiekļauj minētās regulas I pielikuma 6. kategorijā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 3. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1062/2014 (2014. gada 4. augusts) par darba programmu visu to esošo aktīvo vielu sistemātiskai pārbaudei, kuras satur Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 528/2012 minētie biocīdi (OV L 294, 10.10.2014., 1. lpp.).

(3)  Biocīdu komitejas atzinums par pieteikumu aktīvās vielas apstiprināšanai: citronskābe, 2. produkta veids (Biocidal Products Committee Opinion on the application for approval of the active substance: Citric acid, Product type: 2), ECHA/BPC/088/2016, pieņemts 2016. gada 16. februārī.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1938 (2016. gada 4. novembris) ar ko citronskābi apstiprina par 2. produkta veida biocīdos lietojamu esošu aktīvo vielu (OV L 299, 5.11.2016., 54. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikuma sarakstā “25. panta a) punktā minēto aktīvo vielu saraksts” 6. kategorijas vielām pievieno šādu ierakstu:

EK numurs

Nosaukums/grupa

Ierobežojums

Piebilde

“201-069-1

Citronskābe

Aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe (*1): 995 g/kg

CAS Nr. 77-92-9


(*1)  Šajā slejā norādītā tīrības pakāpe ir novērtētās aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe. Ja ir pierādīts, ka aktīvā viela tirgū laistajā produktā ir tehniski līdzvērtīga novērtētajai aktīvajai vielai, tās tīrības pakāpe var būt gan tāda pati, gan citāda.”


9.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/18


KOMISIJAS REGULA (Es) 2021/408

(2021. gada 2. marts),

ar ko nosaka aizliegumu Beļģijas karoga kuģiem zvejot parasto jūrasmēli 7.a zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (ES) 2020/123 (2) ir noteiktas kvotas 2020. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Beļģijas karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Beļģijā, ar nozveju no parastās jūrasmēles krājuma 7.a zonā ir pilnībā apguvuši 2020. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc dažas ar šo krājumu saistītas zvejas darbības jāaizliedz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2020. gadam, kura Beļģijai iedalīta pielikumā norādītajam parastās jūrasmēles krājumam 7.a zonā, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

1.   Ar 1. pantā minēto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic Beļģijas karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Beļģijā, no minētajā pielikumā noteiktās dienas ir aizliegtas. Konkrēti ir aizliegts meklēt zivis un iemest, ievietot vai pacelt zvejas rīku šā krājuma apzvejošanas nolūkā.

2.   Tomēr ir atļauts pārkraut citā kuģī, paturēt uz kuģa, apstrādāt uz kuģa, pārvietot, ievietot sprostā, nobarot un izkraut minētā krājuma zivis un zvejas produktus, ko minētie kuģi nozvejojuši pirms minētās dienas.

3.   Neplānotas nozvejas, kuras šie kuģi guvuši no minētā krājuma, paceļ un patur uz zvejas kuģa un reģistrē, izkrauj un nozvejas kvotās ieskaita saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (3) 15. pantu.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 2. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Virginijus SINKEVIČIUS


(1)   OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes Regula (ES) 2020/123 (2020. gada 27. janvāris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 25, 30.1.2020., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).


PIELIKUMS

Nr.

35/TQ123

Dalībvalsts

Beļģija

Krājums

SOL/07A.

Suga

Parastā jūrasmēle (Solea solea)

Zona

7.a

Aizlieguma datums

24.12.2020.


9.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/21


KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/409

(2021. gada 3. marts),

ar ko nosaka aizliegumu Beļģijas karoga kuģiem zvejot jūras zeltpleksti 7.a zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (ES) 2020/123 (2) ir noteiktas kvotas 2020. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Beļģijas karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Beļģijā, ar nozveju no jūras zeltplekstes krājuma 7.a zonā ir pilnībā apguvuši 2020. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc dažas ar šo krājumu saistītas zvejas darbības jāaizliedz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2020. gadam, kura Beļģijai iedalīta pielikumā norādītajam jūras zeltplekstes krājumam 7.a zonā, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

1.   Ar 1. pantā minēto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic Beļģijas karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Beļģijā, no minētajā pielikumā noteiktās dienas ir aizliegtas. Konkrēti ir aizliegts meklēt zivis un iemest, ievietot vai pacelt zvejas rīku šā krājuma apzvejošanas nolūkā.

2.   Tomēr ir atļauts pārkraut citā kuģī, paturēt uz kuģa, apstrādāt uz kuģa, pārvietot, ievietot sprostā, nobarot un izkraut minētā krājuma zivis un zvejas produktus, ko minētie kuģi nozvejojuši pirms minētās dienas.

3.   Neplānotas nozvejas, kuras šie kuģi guvuši no minētā krājuma, paceļ un patur uz zvejas kuģa un reģistrē, izkrauj un nozvejas kvotās ieskaita saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (3) 15. pantu.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 3. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Virginijus SINKEVIČIUS


(1)   OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes Regula (ES) 2020/123 (2020. gada 27. janvāris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 25, 30.1.2020., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).


PIELIKUMS

Nr.

36/TQ123

Dalībvalsts

Beļģija

Krājums

PLE/07A.

Suga

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)

Zona

7.a

Aizlieguma datums

24.12.2020.


9.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/24


KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/410

(2021. gada 4. marts),

ar ko nosaka aizliegumu Beļģijas karoga kuģiem zvejot merlangu 7.a zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (ES) 2020/123 (2) ir noteiktas kvotas 2020. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Beļģijas karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Beļģijā, ar nozveju no merlanga krājuma 7.a zonā ir pilnībā apguvuši 2020. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc dažas ar šo krājumu saistītas zvejas darbības jāaizliedz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2020. gadam, kura Beļģijai iedalīta pielikumā norādītajam merlanga krājumam 7.a zonā, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

1.   Ar 1. pantā minēto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic Beļģijas karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Beļģijā, no minētajā pielikumā noteiktās dienas ir aizliegtas. Konkrēti ir aizliegts meklēt zivis un iemest, ievietot vai pacelt zvejas rīku šā krājuma apzvejošanas nolūkā.

2.   Tomēr ir atļauts pārkraut citā kuģī, paturēt uz kuģa, apstrādāt uz kuģa, pārvietot, ievietot sprostā, nobarot un izkraut minētā krājuma zivis un zvejas produktus, ko minētie kuģi nozvejojuši pirms minētās dienas.

3.   Neplānotas nozvejas, kuras šie kuģi guvuši no minētā krājuma, paceļ un patur uz zvejas kuģa un reģistrē, izkrauj un nozvejas kvotās ieskaita saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (3) 15. pantu.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 4. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Virginijus SINKEVIČIUS


(1)   OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes Regula (ES) 2020/123 (2020. gada 27. janvāris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 25, 30.1.2020., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).


PIELIKUMS

Nr.

38/TQ123

Dalībvalsts

Beļģija

Krājums

WHG/07A.

Suga

Merlangs (Merlangius merlangus)

Zona

7.a

Aizlieguma datums

24.12.2020.


9.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/27


KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/411

(2021. gada 4. marts),

ar ko nosaka aizliegumu Beļģijas karoga kuģiem zvejot mencu 7.a zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (ES) 2020/123 (2) ir noteiktas kvotas 2020. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Beļģijas karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Beļģijā, ar nozveju no mencas krājuma 7.a zonā ir pilnībā apguvuši 2020. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc dažas ar šo krājumu saistītas zvejas darbības jāaizliedz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2020. gadam, kura Beļģijai iedalīta pielikumā norādītajam mencas krājumam 7.a zonā, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

1.   Ar 1. pantā minēto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic Beļģijas karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Beļģijā, no minētajā pielikumā noteiktās dienas ir aizliegtas. Konkrēti ir aizliegts meklēt zivis un iemest, ievietot vai pacelt zvejas rīku šā krājuma apzvejošanas nolūkā.

2.   Tomēr ir atļauts pārkraut citā kuģī, paturēt uz kuģa, apstrādāt uz kuģa, pārvietot, ievietot sprostā, nobarot un izkraut minētā krājuma zivis un zvejas produktus, ko minētie kuģi nozvejojuši pirms minētās dienas.

3.   Neplānotas nozvejas, kuras šie kuģi guvuši no minētā krājuma, paceļ un patur uz zvejas kuģa un reģistrē, izkrauj un nozvejas kvotās ieskaita saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (3) 15. pantu.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 4. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Virginijus SINKEVIČIUS


(1)   OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes Regula (ES) 2020/123 (2020. gada 27. janvāris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 25, 30.1.2020., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).


PIELIKUMS

Nr.

39/TQ123

Dalībvalsts

Beļģija

Krājums

COD/07A.

Suga

Menca (Gadus morhua)

Zona

7.a

Aizlieguma datums

24.12.2020.


9.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/30


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/412

(2021. gada 8. marts),

ar ko attiecībā uz barības piedevas etoksihīna atļaujas apturēšanas pārskatīšanu groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/962

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) 2015. gada 21. oktobra atzinumu (2), kurā nebija iespējams izdarīt secinājumus par piedevas drošumu un iedarbīgumu, jo pieteikuma iesniedzējs kopumā nebija iesniedzis datus atļaujas piešķiršanas procedūras ietvaros, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/962 (3) tika apturēta piedevas etoksihīna lietošanas atļauja.

(2)

Piedevas etoksihīna atļauja tika apturēta līdz brīdim, kad pieteikuma iesniedzējs iesniegs un novērtēs papildu datus saskaņā ar grafiku, kurā prioritārā secībā uzskaitīti secīgi veicamie pētījumi. Saskaņā ar šo grafiku pēdējā šāda pētījuma rezultātiem vajadzēja būt pieejamiem vēlākais 2018. gada jūlijā.

(3)

Saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/962 apturēšanas pasākums ir jāpārskata vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim pēc vajadzīgo papildu datu pienācīgas izvērtēšanas.

(4)

Lai gan pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis secīgus papildu datu kopumus, būtiski aizkavējās datu virknes ģenerēšana, jo īpaši attiecībā uz piedevas etoksihīna vides nekaitīguma pierādīšanu. Šo kavējumu iemesli cita starpā ir nepieciešamība uzsākt turpmākus pētījumus, lai izpildītu īpašās datu prasības, kas noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 429/2008 (4) un ar to saistītajos Iestādes sīki izstrādātajos norādījumos, un grūtības atrast konkrētu pētījumu veikšanai piemērotas laboratorijas vai testēšanas telpas.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs papildu datus par vides riska novērtējumu pēdējo reizi iesniedza 2020. gada septembrī. Atkarībā no Iestādes veiktā šo papildu datu novērtējuma iznākuma nevar izslēgt, ka pieteikuma iesniedzējam joprojām var pieprasīt sniegt papildu informāciju un datus.

(6)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestādei būtu jādod pietiekami daudz laika, lai tā varētu pabeigt visas papildinformācijas un datu, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedzis vai kas tam vēl jāiesniedz, novērtēšanas procesu, lai pierādītu piedevas etoksihīna drošumu un iedarbīgumu. Tāpēc ir lietderīgi atlikt apturēšanas pasākuma pārskatīšanu līdz novērtēšanas procesa pabeigšanai. Jaunais pārskatīšanas termiņš būtu jānosaka, ņemot vērā aplēsto maksimālo laiku, kas vajadzīgs šādai pabeigšanai. Jebkurā gadījumā apturēšanas pasākums būtu jāpārskata, ja novērtēšanas procesā Iestāde pieņem nelabvēlīgu atzinumu par piedevas etoksihīna drošumu vai iedarbīgumu.

(7)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2017/962 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Ņemot vērā to, ka Īstenošanas regula (ES) 2017/962 ir jāpārskata vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, lai līdz minimumam samazinātu jebkādu juridisko vakuumu.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2017/962 grozījums

Īstenošanas regulas (ES) 2017/962 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Pārskatīšana

Šo regulu pārskata vēlākais līdz 2022. gada 31. decembrim un jebkurā gadījumā pēc tam, kad Iestāde ir pieņēmusi nelabvēlīgu atzinumu par piedevas etoksihīna drošumu un iedarbīgumu.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 8. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)   The EFSA Journal 2015; 13(11):4272.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/962 (2017. gada 7. jūnijs), ar ko aptur etoksihīna kā barības piedevas visu sugu un kategoriju dzīvniekiem atļauju (OV L 145, 8.6.2017., 13. lpp.).

(4)  Komisijas Regula (EK) Nr. 429/2008 (2008. gada 25. aprīlis), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 attiecībā uz pieteikumu sagatavošanu un noformēšanu un barības piedevu novērtēšanu un apstiprināšanu (OV L 133, 22.5.2008., 1. lpp.).


9.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/32


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/413

(2021. gada 8. marts),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū atjauno zema riska darbīgās vielas asiņu miltu apstiprinājumu un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu saistībā ar tās 22. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Direktīvu 2008/127/EK (2) asiņu milti kā darbīgā viela tika iekļauti Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā.

(2)

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļautās darbīgas vielas tiek uzskatītas par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un ir norādītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļā.

(3)

Darbīgās vielas asiņu miltu apstiprinājums, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā, zaudē spēku 2021. gada 31. augustā.

(4)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (5) 1. pantā norādītajā laikposmā saskaņā ar minētā panta noteikumiem tika iesniegts pieteikums uz darbīgās vielas asiņu miltu apstiprinājuma atjaunošanu.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs iesniedza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 6. pantā prasīto papildu dokumentāciju. Ziņotāja dalībvalsts konstatēja, ka pieteikums ir pilnīgs.

(6)

Ziņotāja dalībvalsts, apspriedusies ar otru ziņotāju dalībvalsti, sagatavoja atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu un 2019. gada 18. februārī to iesniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) un Komisijai.

(7)

Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu nosūtīja pieteikuma iesniedzējam un dalībvalstīm komentāru sniegšanai un saņemtos komentārus nosūtīja Komisijai. Turklāt Iestāde publiskoja papildu kopsavilkuma dokumentāciju.

(8)

2020. gada 31. janvārī Iestāde nosūtīja Komisijai savu secinājumu (6) par to, vai ir gaidāms, ka asiņu milti atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem. 2020. gada 16. jūlijā Komisija Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai iesniedza sākotnējo atjaunošanas ziņojumu un projektu regulai par asiņu miltiem.

(9)

Komisija pieteikuma iesniedzēju aicināja par Iestādes secinājumu un – saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 14. panta 1. punkta trešo daļu – par atjaunošanas ziņojumu iesniegt komentārus. Pieteikuma iesniedzējs komentārus iesniedza, un tie tika rūpīgi izskatīti.

(10)

Par vismaz viena darbīgo vielu asiņu miltu saturoša augu aizsardzības līdzekļa vienu vai vairākiem reprezentatīvajiem lietojumiem ir konstatēts, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā paredzētie apstiprināšanas kritēriji ir izpildīti. Tāpēc ir lietderīgi asiņu miltu apstiprinājumu atjaunot.

(11)

Darbīgās vielas asiņu miltu apstiprinājuma atjaunošanas sakarā veiktais riska novērtējums balstās tikai uz nedaudziem reprezentatīvajiem lietojumiem, tomēr neierobežo lietojumus, kādiem asiņu miltus saturoši augu aizsardzības līdzekļi var tikt atļauti.

(12)

Pēc ziņotājas dalībvalsts un Iestādes veiktā novērtējuma un ņemot vērā paredzētos lietojumus, neviena kritiska problēmjoma netika konstatēta.

(13)

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.5. un 3.8.2. punktā noteiktajiem endokrīni disruptīvo [endokrīno sistēmu noārdošu] īpašību noteikšanas kritērijiem, Iestādes secinājumā norādīts, ka ir maz ticams, ka asiņu milti ir endokrīnais disruptors. Tāpēc Komisija secina, ka asiņu milti nav uzskatāmi par vielu, kurai piemīt endokrīni disruptīvās īpašības.

(14)

Komisija turklāt uzskata: tā kā asiņu milti nav viela, kas rada bažas, un atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 5. punkta nosacījumiem, asiņu milti atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1107/2009 22. pantam ir zema riska darbīgā viela [darbīgā viela ar zemu kaitīguma pakāpi]. Turklāt asinis ir dzīvnieku ķermeņa sastāvdaļa un parasti tiek izmantotas cilvēka uzturā.

(15)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 20. panta 3. punktu saistībā ar tās 13. panta 4. punktu Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(16)

Lai atjaunošanas procesu varētu pabeigt pirms minētā apstiprinājuma perioda beigām, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/1160 (7) asiņu miltu apstiprinājuma periodu pagarināja līdz 2021. gada 31. augustam. Tomēr, ņemot vērā to, ka lēmums par atjaunošanu tiek pieņemts pirms minētā pagarinātā apstiprinājuma perioda beigām, šī regula būtu jāpiemēro no agrāka datuma.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošana

I pielikumā specificētās darbīgās vielas asiņu miltu apstiprinājumu atjauno ar minētajā pielikumā noteiktajiem nosacījumiem.

2. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas sākumdiena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 8. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas Direktīva 2008/127/EK (2008. gada 18. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu vairākas darbīgās vielas (OV L 344, 20.12.2008., 89. lpp.).

(3)  Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 252, 19.9.2012., 26. lpp.).

(6)   EFSA Journal 18(2):6006, doi: 10.2903/j.efsa.2020.6006. Pieejams tiešsaistē: https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/6006.

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1160 (2020. gada 5. augusts), ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām alumīnija amonija sulfātam, alumīnija silikātam, asiņu miltiem, kalcija karbonātam, oglekļa dioksīdam, tējas koka ekstraktam, tauku destilācijas atliekām, taukskābēm C7–C20, ķiploku ekstraktam, giberelskābei, giberelīniem, hidrolizētiem proteīniem, dzelzs sulfātam, diatomītam (diatomīta zemei), augu eļļām/rapšu sēklu eļļām, kālija hidrogēnkarbonātam, kvarca smiltīm, zivju eļļai, dzīvnieku vai augu izcelsmes repelentiem/aitu taukiem, taisnās ķēdes lepidopterānferomoniem, tebukonazolam un urīnvielai groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 257, 6.8.2020., 29. lpp.).


I PIELIKUMS

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība  (1)

Apstiprināšanas datums

Apstiprinājuma beigu datums

Īpaši noteikumi

Asiņu milti

90989-74-5

909

Neattiecas

100 % asiņu milti ar hemoglobīna saturu vismaz 80 %

2021. gada 1. aprīlis

2036. gada 31. marts

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā atjaunošanas ziņojuma par asiņu miltiem secinājumus un jo īpaši tā I un II papildinājumu.

Dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību:

zivju un ūdens bezmugurkaulnieku aizsardzībai, ja tiek izmantoti mazāk mērķēti smidzināšanas paņēmieni, un

vajadzībai asiņu miltus saturošus augu aizsardzības līdzekļus pirms lietošanas saskalināt, lai izšķīdinātu to saturu.


(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta atjaunošanas ziņojumā.


II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza šādi:

1)

A daļā 222. ierakstu par asiņu miltiem svītro;

2)

D daļai pievieno šādu ierakstu:

Nr.

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība  (*)

Apstiprināšanas datums

Apstiprināšanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

“26

Asiņu milti

90989-74-5

909

Neattiecas

100 % asiņu milti ar hemoglobīna saturu vismaz 80 %

2021. gada 1. aprīlis

2036. gada 31. marts

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā atjaunošanas ziņojuma par asiņu miltiem secinājumus un jo īpaši tā I un II papildinājumu.

Dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību:

zivju un ūdens bezmugurkaulnieku aizsardzībai, ja tiek izmantoti mazāk mērķēti smidzināšanas paņēmieni, un

vajadzībai asiņu miltus saturošus augu aizsardzības līdzekļus pirms lietošanas saskalināt, lai izšķīdinātu to saturu.”


(*)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta atjaunošanas ziņojumā.


9.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/37


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/414

(2021. gada 8. marts)

par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 paredzēto informācijas apmaiņas un glabāšanas elektronisko sistēmu izstrādes, uzturēšanas un izmantošanas tehniskajiem noteikumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 17. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 952/2013 (turpmāk “kodekss”) 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka visa informācijas apmaiņa starp dalībvalstu muitas dienestiem un starp dalībvalstu uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšana, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, jāveic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes.

(2)

Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/2151 (2) ir noteikta darba programma, saskaņā ar kuru paredzēts ieviest kodeksa piemērošanai nepieciešamās elektroniskās sistēmas, ko paredzēts izstrādāt projektu, kuri uzskaitīti minētā īstenošanas lēmuma pielikuma II iedaļā, ietvaros.

(3)

Būtu jānosaka svarīgi tehniskie noteikumi par šo elektronisko sistēmu darbību, piemēram, noteikumi par elektronisko sistēmu izstrādi, testēšanu un ieviešanu, kā arī par uzturēšanu un izmaiņu veikšanu tajās. Būtu jāparedz arī noteikumi par datu aizsardzību, datu atjaunināšanu, datu apstrādes ierobežojumiem un sistēmu īpašniekiem un drošību.

(4)

Lai aizsargātu Savienības, dalībvalstu un uzņēmēju tiesības un intereses, ir svarīgi noteikt procedūras noteikumus un paredzēt alternatīvus risinājumus, kas izmantojami elektronisko sistēmu īslaicīgu darbības traucējumu gadījumā.

(5)

Ar ES Muitas tirgotāju portālu, kas sākotnēji tika izstrādāts SMK projektu “Atzītais uzņēmējs (AEO)”, “Eiropas saistošā izziņa par tarifu (ESIT)” un “Informācijas lapas (INF) īpašajām procedūrām (INF SP)” ietvaros, ir paredzēts sniegt uzņēmējiem un citām personām unikālu piekļuves punktu un nodrošināt piekļuvi katram no īpašajiem tirgotāju portāliem, kas izstrādāti to saistītajām sistēmām.

(6)

Ar muitas lēmumu sistēmu, ko izstrādā SMK projekta “Muitas lēmumi” ietvaros atbilstoši Īstenošanas lēmumam (ES) 2019/2151, ir paredzēts visā Savienībā saskaņot procesus, kas attiecas uz muitas lēmumu pieteikumiem, lēmumu pieņemšanu un lēmumu pārvaldību, izmantojot vienīgi elektroniskas datu apstrādes metodes. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt noteikumus, kas reglamentē minēto elektronisko sistēmu. Sistēmas darbības joma būtu jānosaka, ņemot vērā tos muitas lēmumus, par kuriem tiks iesniegts pieteikums, kuri tiks pieņemti un pārvaldīti, izmantojot minēto sistēmu. Būtu jāparedz detalizēti noteikumi par sistēmas kopīgajiem komponentiem (ES tirgotāju portāls, centrālā muitas lēmumu pārvaldības sistēma un klientu datu pakalpojumi) un valstu komponentiem (valsts tirgotāju portāls un valsts muitas lēmumu pārvaldības sistēma), norādot attiecīgās funkcijas un to savstarpējās saiknes.

(7)

Ar vienoto lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta sistēmu, ko izstrādā projekta “Uzņēmēja tieša piekļuve Eiropas informācijas sistēmām (Vienotā lietotāju pārvaldība un digitālais paraksts)” ietvaros atbilstoši Īstenošanas lēmumam (ES) 2019/2151, ir paredzēts pārvaldīt uzņēmēju un citu personu autentificēšanas un piekļuves verificēšanas procesu. Būtu jāparedz detalizēti noteikumi par šīs sistēmas darbības jomu un iezīmēm, nosakot sistēmas dažādos komponentus (kopīgie un valstu komponenti), attiecīgās funkcijas un to savstarpējās saiknes. Tomēr vienotajā lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta sistēmā vēl nav pieejama “digitālā paraksta” funkcionalitāte. Tāpēc šajā regulā nav iespējams paredzēt detalizētus noteikumus par šo funkcionalitāti.

(8)

Ar Eiropas saistošās izziņas par tarifu (ESIT) sistēmu, ko jaunina SMK projekta “Saistošā izziņa par tarifu (SIT)” ietvaros atbilstoši Īstenošanas lēmumam (ES) 2019/2151, ir paredzēts saskaņot procesus saistībā ar SIT lēmumu pieteikumiem, lēmumu pieņemšanu un pārvaldību atbilstoši kodeksa prasībām, izmantojot tikai elektroniskās datu apstrādes metodes. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt noteikumus, kas reglamentē minēto sistēmu. Būtu jāparedz detalizēti noteikumi par sistēmas kopīgajiem komponentiem (ES tirgotāju portāls, centrālā ESIT sistēma un SIT lietošanas pārraudzība) un valstu komponentiem (valsts tirgotāju portāls un valsts SIT sistēma), norādot attiecīgās funkcijas un to savstarpējās saiknes. Turklāt projekta mērķis ir vienkāršot SIT obligātā izmantojuma pārraudzību un SIT pagarinātā izmantojuma pārraudzību un pārvaldību.

(9)

Ar uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) sistēmu, kuru jaunina SMK projekta “Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmas jaunināšana (EORI 2)” ietvaros atbilstoši Īstenošanas lēmumam (ES) 2019/2151, ir paredzēts jaunināt esošo transeiropas EORI sistēmu, kura ļauj reģistrēt un identificēt Savienības un trešo valstu uzņēmējus un citas personas, lai piemērotu Savienības tiesību aktus muitas jomā. Tādēļ ir nepieciešams paredzēt noteikumus, kas reglamentē sistēmu, precizējot komponentus (centrālā EORI sistēma un valsts EORI sistēmas) un informāciju par EORI sistēmas lietošanu.

(10)

Ar atzītā uzņēmēja (AEO) sistēmu, ko jaunina SMK projekta “Atzītais uzņēmējs (AEO)” ietvaros atbilstoši Īstenošanas lēmumam (ES) 2019/2151, ir paredzēts uzlabot darbības procesus saistībā ar AEO pieteikumiem un atļaujām un to pārvaldību. Šīs sistēmas mērķis ir arī ieviest elektronisko veidlapu, kas izmantojama AEO pieteikumiem un lēmumiem, un nodrošināt uzņēmējiem ES Muitas tirgotāju portālu, kur iesniegt AEO pieteikumus un elektroniski saņemt AEO lēmumus. Būtu jāizstrādā detalizēti noteikumi attiecībā uz sistēmas kopīgajiem komponentiem.

(11)

Ar importa kontroles sistēmu 2 (IKS2), kas izstrādāta IKS2 projekta ietvaros atbilstoši Īstenošanas lēmumam (ES) 2019/2151, ir paredzēts uzlabot Savienībā ievesto preču drošību un drošumu. Sistēma atbalsta ievešanas kopsavilkuma deklarācijas (ENS) datu vākšanu no dažādiem uzņēmējiem un citām personām, kas darbojas starptautiskajās preču piegādes ķēdēs. Tās mērķis ir atbalstīt visu ar ENS prasību izpildi saistīto informācijas apmaiņu starp dalībvalstu muitas dienestiem un uzņēmējiem un citām personām, izmantojot tirgotāja vienoto saskarni, kas izstrādāta vai nu kā kopīga, vai kā valsts lietotne. Turklāt tās mērķis ir, izmantojot kopēju repozitoriju un saistītus procesus, palīdzēt pirmajām ievešanas muitas iestādēm reāllaikā kopīgi īstenot drošības un drošuma riska analīzi un apmainīties ar riska analīzes rezultātiem starp dalībvalstu muitas dienestiem pirms preču nosūtīšanas no trešām valstīm un/vai pirms to ierašanās Savienības muitas teritorijā. Šī sistēma atbalsta muitas pasākumus, kuru mērķis ir novērst drošuma un drošības riskus, kas konstatēti pēc riska analīzes, tostarp muitas kontroli un kontroles rezultātu apmaiņu, un attiecīgā gadījumā paziņojumus uzņēmējiem un citām personām par konkrētiem pasākumiem, kas tiem jāveic, lai mazinātu riskus. Sistēma palīdz Komisijai un dalībvalstu muitas dienestiem pārraudzīt un novērtēt kodeksā minēto kopīgo drošības un drošuma riska kritēriju un standartu īstenošanu, kā arī kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas.

(12)

Ar automatizēto eksporta kontroles sistēmu, kas jaunināta SMK projekta “Automatizēta eksporta kontroles sistēma (AES)” ietvaros atbilstoši Īstenošanas lēmumam (ES) 2019/2151, ir paredzēts jaunināt esošo eksporta kontroles sistēmu, lai to saskaņotu ar jaunajām funkcionālajām un datu prasībām, kas noteiktas kodeksā. Turklāt sistēmas mērķis ir piedāvāt visas vajadzīgās funkcionalitātes un aptvert nepieciešamās saskarnes ar atbalsta sistēmām, proti, jauno datorizēto tranzīta sistēmu un akcīzes preču aprites kontroles sistēmu. Turklāt AES atbalsta eksporta centralizētas muitošanas funkcionalitāšu ieviešanu. Tā kā AES ir decentralizēta transeiropas sistēma, ir jāparedz noteikumi, precizējot sistēmas komponentus un izmantošanu.

(13)

Ar jauno datorizēto tranzīta sistēmu, kas jaunināta SMK projekta “Jaunā datorizētā tranzīta sistēma (NCTS)” ietvaros atbilstoši Īstenošanas lēmumam (ES) 2019/2151, ir paredzēts jaunināt esošo NCTS 4. posmu, lai to saskaņotu ar jaunajām funkcionālajām un datu prasībām, kas noteiktas kodeksā. Turklāt šīs sistēmas mērķis ir piedāvāt jaunas funkcionalitātes, kas minētas kodeksā, un aptvert nepieciešamās saskarnes ar atbalsta sistēmām un AES. Tā kā NCTS ir decentralizēta transeiropas sistēma, ir jāparedz noteikumi, precizējot sistēmas komponentus un izmantošanu.

(14)

Ar INF SP sistēmu, kas izstrādāta SMK projekta “Informācijas lapas (INF) īpašajām procedūrām” ietvaros atbilstoši Īstenošanas lēmumam (ES) 2019/2151, ir paredzēts izstrādāt jaunu transeiropas sistēmu, lai atbalstītu un racionalizētu INF datu pārvaldības procesus un INF datu elektronisku apstrādi īpašo procedūru jomā. Būtu jāizstrādā detalizēti noteikumi, lai precizētu sistēmas komponentus un tās izmantošanu.

(15)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (3) 36. pantā minētās muitas riska pārvaldības sistēmas mērķis ir sekmēt riska informācijas apmaiņu starp dalībvalstu muitas dienestiem un starp minētajiem dienestiem un Komisiju, lai atbalstītu kopējās riska pārvaldības sistēmas īstenošanu.

(16)

Ar importa centralizētas muitošanas sistēmu, kas izstrādāta SMK projekta “Importa centralizēta muitošana (CCI)” ietvaros atbilstoši Īstenošanas lēmumam (ES) 2019/2151, ir paredzēts radīt iespēju precēm piemērot muitas procedūru, izmantojot centralizētu muitošanu, tādējādi ļaujot uzņēmējiem centralizēt to darījumdarbību no muitas viedokļa. Muitas deklarācijas noformēšana un preču faktiskā izlaišana būtu savstarpēji jākoordinē iesaistītajām muitas iestādēm. Tā kā CCI ir decentralizēta transeiropas sistēma, ir jāparedz noteikumi, precizējot sistēmas komponentus un izmantošanu.

(17)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1026 (4) par Savienības Muitas kodeksā paredzēto informācijas apmaiņas un glabāšanas elektronisko sistēmu izstrādes, uzturēšanas un izmantošanas tehniskajiem noteikumiem. Ņemot vērā to, cik daudz izmaiņu būtu nepieciešams veikt minētajā regulā, lai ņemtu vērā faktu, ka ESMTP, INF SP, IKS2, AES, NCTS, CRMS un CCI ir sākušas vai sāks darboties, un skaidrības labad Īstenošanas regula (ES) 2019/1026 būtu jāatceļ.

(18)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību. Gadījumos, kad muitas tiesību aktu piemērošanas mērķiem Savienības elektroniskajās sistēmās ir jāapstrādā personas dati, tie ir jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (6). Uzņēmēju un citu personu personas dati, kurus apstrādā elektroniskajās sistēmās, ir vienīgi tie dati, kas noteikti A pielikuma I sadaļas 1. nodaļas 3. grupā – Puses; A pielikuma I sadaļas 2. nodaļas 3. grupā – Puses; B pielikuma I sadaļas 3. nodaļas 3. grupā – Puses; B pielikuma II sadaļas 3. grupā – Puses un 12–01. pielikumā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446 (7).

(19)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(20)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro šādām elektroniskajām sistēmām, ko izstrādā vai jaunina šādu projektu, kas minēti Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā, ietvaros:

a)

muitas lēmumu sistēma (MLS), ko izstrādā SMK projekta “Muitas lēmumi” ietvaros;

b)

vienotā lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta sistēma, ko izstrādā projekta “Tirgotāja tieša piekļuve Eiropas informācijas sistēmām (Vienotā lietotāju pārvaldība un digitālais paraksts)” ietvaros;

c)

Eiropas saistošās izziņas par tarifu (ESIT) sistēma, ko jaunina SMK projekta “Saistošā izziņa par tarifu” (SIT) ietvaros;

d)

uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) sistēma, ko jaunina atbilstoši Regulas (ES) Nr. 952/2013 (kodeksa) prasībām projekta EORI2 ietvaros;

e)

atzītā uzņēmēja (AEO) sistēma, ko jaunina atbilstoši kodeksa prasībām AEO jaunināšanas projekta ietvaros;

f)

importa kontroles sistēma 2 (IKS2), kas izstrādāta IKS2 projekta ietvaros;

g)

automatizēta eksporta kontroles sistēma (AES), kas izstrādāta atbilstoši kodeksa prasībām AES projekta ietvaros;

h)

jaunā datorizētā tranzīta sistēma (NCTS), kas jaunināta atbilstoši kodeksa prasībām NCTS jaunināšanas projekta ietvaros;

i)

INF SP sistēma, kas izstrādāta SMK projekta “Informācijas lapas (INF) īpašajām procedūrām” ietvaros;

j)

importa centralizētās muitošanas sistēma (CCI), kas izstrādāta SMK CCI projekta ietvaros.

2.   Šo regulu piemēro arī šādām elektroniskajām sistēmām:

a)

Eiropas Savienības Muitas tirgotāju portāls;

b)

muitas riska pārvaldības sistēma (CRMS), kas minēta Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 36. pantā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir lietotas šādas definīcijas:

1)

“kopīgais komponents” ir elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts Savienības līmenī un ir pieejams visām dalībvalstīm vai ko Komisija efektivitātes, drošības un racionalizācijas nolūkā atzinusi par kopīgu;

2)

“valsts komponents” ir elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tajā dalībvalstī, kura šādu komponentu izveidoja vai veicināja tā kopīgu izveidi;

3)

“decentralizēta sistēma” ir transeiropas sistēma, ko veido kopīgie un valsts komponenti, kuru pamatā ir kopīgas specifikācijas;

4)

“transeiropas sistēma” ir tādu sadarbības sistēmu kopums, kurās pienākumi sadalīti starp valstu administrācijām un Komisiju, un kas izstrādāta sadarbībā ar Komisiju.

3. pants

Elektronisko sistēmu kontaktpunkti

Lai nodrošinātu informācijas apmaiņas elektronisko sistēmu koordinētu izstrādi, ekspluatāciju un uzturēšanu, Komisija un dalībvalstis katrai 1. pantā minētajai elektroniskajai sistēmai norīko kontaktpunktus.

Tās paziņo viena otrai informāciju par šiem kontaktpunktiem un nekavējoties informē viena otru par jebkādām izmaiņām šajā informācijā.

II NODAĻA

ES MUITAS TIRGOTĀJU PORTĀLS

4. pants

ES Muitas tirgotāju portāla mērķis un struktūra

ES Muitas tirgotāju portāls uzņēmējiem un citām personām nodrošina unikālu ieejas punktu, lai piekļūtu 6. panta 1. punktā minētajiem transeiropas sistēmu īpašajiem tirgotāju portāliem.

5. pants

Autentificēšana un piekļuve ES Muitas tirgotāju portālam

1.   Uzņēmēju un citu personu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu ES Muitas tirgotāju portālam (ESMTP) veic, izmantojot VLPDP sistēmu.

Lai pārstāvji muitā būtu autentificēti un tiem būtu piekļuve ESMTP, to amata pilnvaras rīkoties reģistrē VLPDP sistēmā vai identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmā, ko dalībvalsts ir izveidojusi saskaņā ar 20. pantu.

2.   Dalībvalstu muitas dienestu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu ESMTP kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

3.   Komisijas darbinieku autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu ESMTP veic, izmantojot VLPDP sistēmu vai Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

6. pants

ESMTP izmantošana

1.   ESMTP nodrošina piekļuvi attiecīgi 24., 38. un 67. pantā minēto transeiropas sistēmu ESIT, AEO un INF īpašajiem tirgotāju portāliem, kā arī 45. pantā minētajai kopīgajai tirgotāju saskarnei IKS2 vajadzībām.

2.   ESMTP izmanto informācijas apmaiņai starp dalībvalstu muitas dienestiem un uzņēmējiem un citām personām par pieprasījumiem, pieteikumiem, atļaujām un lēmumiem, kas saistīti ar ESIT, AEO un INF.

3.   ESMTP var izmantot informācijas apmaiņai starp dalībvalstu muitas dienestiem un uzņēmējiem un citām personām par ievešanas kopsavilkuma deklarācijām un attiecīgā gadījumā par to labojumiem, saistībā ar tām izdotiem pieprasījumiem un to atzīšanu par nederīgu saistībā ar IKS2.

III NODAĻA

MUITAS LĒMUMU SISTĒMA

7. pants

MLS mērķis un struktūra

1.   MLS nodrošina saziņu starp Komisiju, dalībvalstu muitas dienestiem, uzņēmējiem un citām personām nolūkā iesniegt un apstrādāt 8. panta 1. punktā minētos pieteikumus un lēmumus, kā arī pārvaldīt ar atļaujām saistītos lēmumus, proti, labojumus, atcelšanu, anulēšanu un apturēšanu.

2.   MLS ir ietverti šādi kopīgie komponenti:

a)

ES tirgotāju portāls;

b)

centrālā muitas lēmumu pārvaldības sistēma (“centrālā MLPS”);

c)

klientu datu pakalpojumi (KDS).

3.   Dalībvalstis var izveidot šādus valsts komponentus:

a)

valsts tirgotāju portāls;

b)

valsts muitas lēmumu pārvaldības sistēma (“valsts MLPS”).

8. pants

MLS izmantošana

1.   MLS izmanto, lai iesniegtu un apstrādātu turpmāk minēto atļauju pieteikumus, kā arī pārvaldītu ar pieteikumiem vai atļaujām saistītos lēmumus:

a)

kodeksa 73. pantā minētā atļauja vienkāršoti noteikt summas, kas iekļaujamas preču muitas vērtībā;

b)

kodeksa 95. pantā minētā atļauja sniegt vispārēju galvojumu, ieskaitot iespējamu samazinājumu vai atbrīvojumu;

c)

kodeksa 110. pantā minētā atļauja atlikt maksājamā nodokļa samaksu, ja atļauja netiek piešķirta attiecībā uz vienu atsevišķu operāciju;

d)

kodeksa 148. pantā minētā atļauja veikt pagaidu uzglabāšanas vietu darbību;

e)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 120. pantā minētā atļauja izveidot regulāru kuģu satiksmi;

f)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 128. pantā minētā atļauja attiecībā uz atzītā izdevēja statusu;

g)

kodeksa 166. panta 2. punktā minētā atļauja regulāri izmantot vienkāršoto deklarāciju;

h)

kodeksa 179. pantā minētā centralizētās muitošanas atļauja;

i)

kodeksa 182. pantā minētā atļauja iesniegt muitas deklarāciju ar ierakstu deklarētāja reģistros, tostarp attiecībā uz eksporta procedūru;

j)

kodeksa 185. pantā minētā atļauja veikt pašnovērtējumu;

k)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 155. pantā minētā atļauja attiecībā uz atzītā banānu svērēja statusu;

l)

kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā atļauja izmantot ievešanas pārstrādei procedūru;

m)

kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā atļauja izmantot izvešanas pārstrādei procedūru;

n)

kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā atļauja izmantot galapatēriņa procedūru;

o)

kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā atļauja izmantot pagaidu ievešanas procedūru;

p)

kodeksa 211. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā atļauja veikt uzglabāšanas vietu darbību preču uzglabāšanai muitas noliktavā;

q)

kodeksa 230. pantā minētā atļauja attiecībā uz atzītā saņēmēja statusu TIR operācijas nolūkos;

r)

kodeksa 233. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētā atļauja attiecībā uz atzītā nosūtītāja statusu Savienības tranzīta nolūkos;

s)

kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā atļauja attiecībā uz atzītā saņēmēja statusu Savienības tranzīta nolūkos;

t)

kodeksa 233. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētā atļauja izmantot īpaša veida plombas;

u)

kodeksa 233. panta 4. punkta d) apakšpunktā minētā atļauja izmantot tranzīta deklarāciju ar samazinātām datu prasībām;

v)

kodeksa 233. panta 4. punkta e) apakšpunktā minētā atļauja par muitas deklarāciju izmantot elektronisko transporta dokumentu.

2.   MLS kopīgos komponentus izmanto attiecībā uz 1. punktā minētajiem pieteikumiem un atļaujām, kā arī ar minētajiem pieteikumiem un atļaujām saistīto lēmumu pārvaldību, ja minētās atļaujas vai lēmumi var radīt ietekmi vairāk nekā vienā dalībvalstī.

3.   Dalībvalsts var nolemt, ka MLS kopīgos komponentus var izmantot attiecībā uz 1. punktā minētajiem pieteikumiem un atļaujām, kā arī ar minētajiem pieteikumiem un atļaujām saistīto lēmumu pārvaldību, ja minētās atļaujas vai lēmumi rada ietekmi tikai šajā dalībvalstī.

4.   MLS neizmanto pieteikumiem, atļaujām un lēmumiem, kas nav uzskaitīti 1. punktā.

9. pants

Autentificēšana un piekļuve MLS

1.   Uzņēmēju un citu personu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu MLS kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu.

Lai pārstāvji muitā būtu autentificēti un tiem būtu piekļuve MLS kopīgajiem komponentiem, to amata pilnvaras rīkoties reģistrē VLPDP sistēmā vai identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmā, ko dalībvalsts ir izveidojusi saskaņā ar 20. pantu.

2.   Dalībvalstu muitas dienestu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu MLS kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

3.   Komisijas darbinieku autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu MLS kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu vai Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

10. pants

ES tirgotāju portāls

1.   ES tirgotāju portāls ir uzņēmēju un citu personu ieejas punkts MLS.

2.   ES tirgotāju portālam ir nodrošināta sadarbspēja ar centrālo MLPS, kā arī ar valstu MLPS, ja dalībvalstis tās ir izveidojušas.

3.   ES tirgotāju portālu izmanto 8. panta 1. punktā minētajiem pieteikumiem un atļaujām, kā arī ar minētajiem pieteikumiem un atļaujām saistīto lēmumu pārvaldībai, ja minētās atļaujas vai lēmumi var radīt ietekmi vairāk nekā vienā dalībvalstī.

4.   Dalībvalsts var nolemt, ka ES tirgotāju portālu var izmantot 8. panta 1. punktā minētajiem pieteikumiem un atļaujām, kā arī ar minētajiem pieteikumiem un atļaujām saistīto lēmumu pārvaldībai, ja minētās atļaujas vai lēmumi rada ietekmi tikai šajā dalībvalstī.

Ja dalībvalsts pieņem lēmumu izmantot ES tirgotāju portālu attiecībā uz atļaujām vai lēmumiem, kas rada ietekmi tikai šajā dalībvalstī, tā par to informē Komisiju.

11. pants

Centrālā MLPS

1.   Dalībvalstu muitas dienesti izmanto centrālo MLPS 8. panta 1. punktā minēto pieteikumu un atļauju apstrādei, kā arī ar minētajiem pieteikumiem un atļaujām saistīto lēmumu pārvaldībai, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti pieteikuma pieņemšanas un lēmuma pieņemšanas nosacījumi.

2.   Centrālajai MLPS ir nodrošināta sadarbspēja ar ES tirgotāju portālu, 13. pantā minētajiem klientu datu pakalpojumiem un valstu MLPS, ja dalībvalstis tās ir izveidojušas.

12. pants

Dalībvalstu muitas dienestu savstarpējā apspriešanās, izmantojot MLPS

Ja dalībvalsts muitas dienestam pirms lēmuma pieņemšanas par 8. panta 1. punktā minētajiem pieteikumiem vai atļaujām ir nepieciešams apspriesties ar citas dalībvalsts muitas dienestu, tas izmanto centrālo MLPS.

13. pants

Klientu datu pakalpojumi

1.   Klientu datu pakalpojumus izmanto, lai centralizēti glabātu datus attiecībā uz 8. panta 1. punktā minētajām atļaujām, kā arī lēmumiem, kas saistīti ar minētajām atļaujām, un šie pakalpojumi dod iespēju citās elektroniskajās sistēmās, kuras izveidotas kodeksa 16. panta mērķiem, aplūkot, replicēt un validēt minētās atļaujas.

2.   Klientu datu pakalpojumus izmanto, lai glabātu reģistrētā eksportētāja sistēmas (REX), kas minēta Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 80. panta 1. punktā, datus, kā arī EORI un AEO sistēmu datus.

14. pants

Valsts tirgotāju portāls

1.   Valsts tirgotāju portāls (ja ir izveidots) ir uzņēmēju un citu personu papildu ieejas punkts MLS.

2.   Attiecībā uz 8. panta 1. punktā minētajiem pieteikumiem un atļaujām, kā arī ar minētajiem pieteikumiem un atļaujām saistīto lēmumu pārvaldību, ja minētās atļaujas vai lēmumi var radīt ietekmi vairāk nekā vienā dalībvalstī, uzņēmēji un citas personas var izvēlēties, vai izmantot valsts tirgotāju portālu (ja ir izveidots) vai ES tirgotāju portālu.

3.   Valsts tirgotāju portālam ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts MLPS, ja tā ir izveidota.

4.   Ja dalībvalsts izveido valsts tirgotāju portālu, tā par to informē Komisiju.

15. pants

Valsts MLPS

1.   Valsts MLPS (ja ir izveidota) ir sistēma, ko tās izveides dalībvalsts muitas dienests izmanto 8. panta 1. punktā minēto pieteikumu un atļauju apstrādei, kā arī ar minētajiem pieteikumiem un atļaujām saistīto lēmumu pārvaldībai, ar nolūku pārbaudīt, vai ir izpildīti pieteikuma pieņemšanas un lēmuma pieņemšanas nosacījumi.

2.   Valsts MLPS ir nodrošināta sadarbspēja ar centrālo MLPS 12. pantā minētās dalībvalstu muitas dienestu savstarpējās apspriedes mērķiem.

IV NODAĻA

VIENOTĀ LIETOTĀJU PĀRVALDĪBAS UN DIGITĀLĀ PARAKSTA SISTĒMA

16. pants

VLPDP sistēmas mērķis un struktūra

1.   VLPDP sistēma nodrošina saziņu starp Komisiju un 20. pantā minētajām dalībvalstu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmām nolūkā nodrošināt Komisijas darbiniekiem, uzņēmējiem un citām personām drošu un autorizētu piekļuvi elektroniskajām sistēmām.

2.   VLPDP sistēmā ir ietverti šādi kopīgie komponenti:

a)

piekļuves pārvaldības sistēma;

b)

administrācijas pārvaldības sistēma.

3.   Katra dalībvalstis izveido identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmu, kas ir VLPDP sistēmas valsts komponents.

17. pants

VLPDP sistēmas izmantošana

VLPDP sistēmu izmanto, lai nodrošinātu šādu personu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu:

a)

uzņēmējiem un citām personām nolūkā piekļūt ESMTP, MLS kopīgajiem komponentiem, ESIT sistēmai, AEO sistēmai, INF SP sistēmai un IKS2;

b)

Komisijas darbiniekiem nolūkā piekļūt ESMTP, MLS kopīgajiem komponentiem, ESIT sistēmai, EORI sistēmai, AEO sistēmai, IKS2, AES, NCTS, CRMS, CCI un INF SP sistēmai nolūkā uzturēt un pārvaldīt VLPDP sistēmu.

18. pants

Piekļuves pārvaldības sistēma

Komisija izveido piekļuves pārvaldības sistēmu, kuras mērķis ir mijiedarbībā ar 20. pantā minētajām dalībvalstu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmām validēt piekļuves pieprasījumus, ko VLPDP sistēmā iesniedz uzņēmēji un citas personas.

19. pants

Administrācijas pārvaldības sistēma

Komisija izveido administrācijas pārvaldības sistēmu, kuras mērķis ir pārvaldīt autentificēšanas un autorizēšanas noteikumus attiecībā uz uzņēmēju un citu personu identifikācijas datu validēšanu nolūkā nodrošināt piekļuvi elektroniskajām sistēmām.

20. pants

Dalībvalstu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmas

Katra dalībvalsts izveido identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu:

a)

uzņēmēju un citu personu identifikācijas datu drošu reģistrēšanu un glabāšanu;

b)

uzņēmēju un citu personu parakstīto un šifrēto identifikācijas datu drošu apmaiņu.

V NODAĻA

EIROPAS SAISTOŠĀS IZZIŅAS PAR TARIFU SISTĒMA

21. pants

ESIT sistēmas mērķis un struktūra

1.   ESIT sistēma saskaņā ar kodeksa 33. un 34. pantu nodrošina:

a)

saziņu starp Komisiju, dalībvalstu muitas dienestiem, uzņēmējiem un citām personām nolūkā iesniegt un apstrādāt SIT pieteikumus un SIT lēmumus;

b)

turpmāko notikumu pārvaldību, kuri varētu ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu;

c)

SIT lēmumu obligātā izmantojuma pārraudzību;

d)

SIT lēmumu pagarinātā izmantojuma pārraudzību un pārvaldību.

2.   ESIT sistēmā ir ietverti šādi kopīgie komponenti:

a)

ES īpašais tirgotāju portāls ESIT vajadzībām;

b)

centrālā ESIT sistēma;

c)

SIT lēmumu izmantojuma pārraudzīšanas funkcija.

3.   Dalībvalstis kā valsts komponentu var izveidot valsts saistošas izziņas par tarifu sistēmu (“valsts SIT sistēma”) kopā ar valsts tirgotāju portālu.

22. pants

ESIT sistēmas izmantošana

1.   ESIT sistēmu izmanto informācijas iesniegšanai, apstrādei, apmaiņai un glabāšanai par SIT pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 21. panta 1. punktā.

2.   ESIT sistēmu izmanto, lai palīdzētu dalībvalstu muitas dienestiem pārraudzīt pienākumu izpildi, ko paredz SIT atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 21. panta 3. punktam.

3.   ESIT sistēmu izmanto Komisija, lai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 22. panta 2. punkta trešo daļu informētu dalībvalstis, tiklīdz ir sasniegts preču daudzums, ko var muitot pagarinātā izmantojuma laikposmā.

23. pants

Autentificēšana un piekļuve ESIT sistēmai

1.   Uzņēmēju un citu personu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu ESIT sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu.

Lai pārstāvji muitā būtu autentificēti un tiem būtu piekļuve ESIT sistēmas kopīgajiem komponentiem, to amata pilnvaras rīkoties reģistrē VLPDP sistēmā vai identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmā, ko dalībvalsts ir izveidojusi saskaņā ar 20. pantu.

2.   Dalībvalstu muitas dienestu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu ESIT sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

3.   Komisijas darbinieku autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu ESIT sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu vai Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

24. pants

ES īpašais tirgotāju portāls ESIT vajadzībām

1.   ES īpašajam tirgotāju portālam ESIT vajadzībām ir nodrošināta saziņa ar ESMTP, un ESMTP ir uzņēmēju un citu personu ieejas punkts ESIT sistēmā.

2.   ES īpašajam tirgotāju portālam ir nodrošināta sadarbspēja ar centrālo ESIT sistēmu, un tas piedāvā novirzīšanu uz valsts tirgotāju portāliem tām dalībvalstīm, kurām ir izveidotas valstu SIT sistēmas.

3.   ES īpašo tirgotāju portālu ESIT vajadzībām izmanto informācijas iesniegšanai un apmaiņai par SIT pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu.

25. pants

Centrālā ESIT sistēma

1.   Dalībvalstu muitas dienesti izmanto centrālo ESIT sistēmu informācijas apstrādei, apmaiņai un glabāšanai par SIT pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti pieteikuma pieņemšanas un lēmuma pieņemšanas nosacījumi.

2.   Centrālo ESIT sistēmu dalībvalstu muitas dienesti izmanto informācijas iegūšanai, apstrādei, apmaiņai un glabāšanai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 16. panta 4. punktu, 17. pantu un 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu.

3.   Centrālajai ESIT sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar ES īpašo tirgotāju portālu ESIT vajadzībām, kā arī ar valsts SIT sistēmām, ja tās ir izveidotas.

26. pants

Dalībvalstu muitas dienestu savstarpējā apspriešanās, izmantojot centrālo ESIT sistēmu

Dalībvalsts muitas dienests izmanto centrālo ESIT sistēmu apspriedēm ar citas dalībvalsts muitas dienestu, lai nodrošinātu atbilstību Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 16. panta 1. punkta prasībām.

27. pants

SIT lēmumu izmantošanas pārraudzība

Funkciju pārraudzīt SIT lēmumu izmantošanu izmanto Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 21. panta 3. punkta un 22. panta 2. punkta trešās daļas vajadzībām.

28. pants

Valsts tirgotāju portāls

1.   Ja dalībvalsts ir izveidojusi valsts SIT sistēmu saskaņā ar 21. panta 3. punktu, tad valsts tirgotāju portāls uzņēmējiem un citām personām ir galvenais ieejas punkts valsts SIT sistēmā.

2.   Uzņēmēji un citas personas izmanto valsts tirgotāju portālu, ja tas ir izveidots, saistībā ar SIT pieteikumiem un lēmumiem vai ar turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu.

3.   Valsts tirgotāju portālam ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts SIT sistēmu, ja tā ir izveidota.

4.   Valsts tirgotāju portāls atvieglo procesus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko atvieglo ES īpašais tirgotāju portāls ESIT vajadzībām.

5.   Ja dalībvalsts izveido valsts tirgotāju portālu, tā par to informē Komisiju. Komisija nodrošina, ka valsts tirgotāju portālam var piekļūt tieši no ES īpašā tirgotāju portāla ESIT vajadzībām.

29. pants

Valsts SIT sistēma

1.   Valsts SIT sistēmu, ja tā ir izveidota, izmanto muitas dienests tajā dalībvalstī, kura to izveidojusi, informācijas apstrādei, apmaiņai un glabāšanai par SIT pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti pieteikuma pieņemšanas un lēmuma pieņemšanas nosacījumi.

2.   Dalībvalsts muitas dienests izmanto savu valsts SIT sistēmu informācijas iegūšanai, apstrādei, apmaiņai un glabāšanai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 16. panta 4. punktu, 17. pantu un 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu, ja vien tas minētajiem mērķiem neizmanto centrālo ESIT sistēmu.

3.   Centrālajai SIT sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts tirgotāju portālu, kā arī ar centrālo ESIT sistēmu.

VI NODAĻA

UZŅĒMĒJU REĢISTRĀCIJAS UN IDENTIFIKĀCIJAS SISTĒMA

30. pants

EORI sistēmas mērķis un struktūra

EORI sistēma nodrošina uzņēmēju un citu personu unikālu reģistrāciju un identifikāciju Savienības līmenī.

EORI sistēmā ir ietverti šādi komponenti:

a)

centrālā EORI sistēma;

b)

valsts EORI sistēmas tām dalībvalstīm, kurām tās ir izveidotas.

31. pants

EORI sistēmas izmantošana

1.    EORI sistēmu izmanto šādām vajadzībām:

a)

lai saņemtu Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 12–01. pielikumā minētos datus par uzņēmēju un citu personu reģistrāciju (“EORI dati”), ko sniedz dalībvalstis;

b)

lai centralizēti glabātu EORI datus par uzņēmēju un citu personu reģistrāciju un identifikāciju;

c)

lai EORI datus darītu pieejamus dalībvalstīm.

2.   EORI sistēma dod iespēju dalībvalstu muitas dienestiem tiešsaistē piekļūt centrālās sistēmas līmenī glabātajiem EORI datiem.

3.   EORI sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar visām pārējām elektroniskajām sistēmām, kurās izmanto EORI numuru.

32. pants

Autentificēšana un piekļuve centrālajai EORI sistēmai

1.   Dalībvalstu muitas dienestu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu EORI sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

2.   Komisijas darbinieku autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu EORI sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu vai Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

33. pants

Centrālā EORI sistēma

1.   Centrālo EORI sistēmu dalībvalstu muitas dienesti izmanto Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 7. panta vajadzībām.

2.   Centrālajai EORI sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts EORI sistēmām, ja tās ir izveidotas.

34. pants

Valsts EORI sistēma

1.   Valsts EORI sistēmu, ja tā ir izveidota, izmanto muitas dienests tajā dalībvalstī, kura to izveidojusi, lai apmainītos ar EORI datiem un tos glabātu.

2.   Valsts EORI sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar centrālo EORI sistēmu.

VII NODAĻA

ATZĪTĀ UZŅĒMĒJA SISTĒMA

35. pants

AEO sistēmas mērķis un struktūra

1.   AEO sistēma nodrošina saziņu starp Komisiju, dalībvalstu muitas dienestiem, uzņēmējiem un citām personām, lai varētu iesniegt un apstrādāt AEO pieteikumus un piešķirt AEO atļaujas, kā arī pārvaldīt turpmākos notikumus, kuri var ietekmēt sākotnējo lēmumu, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 30. panta 1. punktā.

2.    AEO sistēmā ir ietverti šādi kopīgie komponenti:

a)

ES īpašais tirgotāju portāls AEO vajadzībām;

b)

centrālā AEO sistēma.

3.   Dalībvalstis var izveidot šādus valsts komponentus:

a)

valsts tirgotāju portāls;

b)

valsts atzītā uzņēmēja sistēma (“valsts AEO sistēma”).

36. pants

AEO sistēmas izmantošana

1.   AEO sistēmu izmanto informācijas iesniegšanai, apmaiņai, apstrādei un glabāšanai par AEO pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo lēmumu, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 30. panta 1. punktā, 31. panta 1. punktā un 4. punktā.

2.   Dalībvalstu muitas dienesti izmanto AEO sistēmu savu pienākumu izpildei saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 31. panta 1. punktu un 4. punktu, kā arī lai reģistrētu attiecīgās apspriedes.

37. pants

Autentificēšana un piekļuve centrālajai AEO sistēmai

1.   Uzņēmēju un citu personu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu AEO sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu.

Lai pārstāvji muitā būtu autentificēti un tiem būtu piekļuve AEO sistēmas kopīgajiem komponentiem, to amata pilnvaras rīkoties reģistrē VLPDP sistēmā vai identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmā, ko dalībvalsts ir izveidojusi saskaņā ar 20. pantu.

2.   Dalībvalstu muitas dienestu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu AEO sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

3.   Komisijas darbinieku autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu AEO sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu vai Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

38. pants

ES īpašais tirgotāju portāls AEO vajadzībām

1.   ES īpašajam tirgotāju portālam AEO vajadzībām ir nodrošināta saziņa ar ESMTP, un ESMTP ir uzņēmēju un citu personu ieejas punkts AEO sistēmā.

2.   ES īpašajam tirgotāju portālam AEO vajadzībām ir nodrošināta sadarbspēja ar centrālo AEO sistēmu, un tas piedāvā novirzīšanu uz valsts tirgotāju portāliem, ja tie ir izveidoti.

3.   ES īpašo tirgotāju portālu AEO vajadzībām izmanto informācijas iesniegšanai un apmaiņai par AEO pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo lēmumu.

39. pants

Centrālā AEO sistēma

1.   Centrālo AEO sistēmu dalībvalstu muitas dienesti izmanto informācijas apmaiņai un glabāšanai par AEO pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo lēmumu.

2.   Dalībvalstu muitas dienesti izmanto centrālo AEO sistēmu informācijas apmaiņai un glabāšanai, apspriešanai un lēmumu pārvaldībai, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 30. un 31. pantā.

3.   Centrālajai AEO sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar ES tirgotāju portālu, kā arī ar valsts AEO sistēmām, ja tās ir izveidotas.

40. pants

Valsts tirgotāju portāls

1.   Valsts tirgotāju portāls, ja tas ir izveidots, nodrošina informācijas apmaiņu par AEO pieteikumiem un lēmumiem.

2.   Uzņēmēji un citas personas izmanto valsts tirgotāju portālu, ja tas ir izveidots, informācijas apmaiņai ar dalībvalstu muitas dienestiem par AEO pieteikumiem un lēmumiem.

3.   Valsts tirgotāju portālam ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts AEO sistēmu.

41. pants

Valsts AEO sistēma

1.   Valsts AEO sistēmu, ja tā ir izveidota, izmanto muitas dienests tajā dalībvalstī, kura to izveidojusi, informācijas apmaiņai un glabāšanai par AEO pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo lēmumu.

2.   Valsts AEO sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts tirgotāju portālu, ja tas ir izveidots, kā arī ar centrālo AEO sistēmu.

VIII NODAĻA

IMPORTA KONTROLES SISTĒMA 2

42. pants

IKS2 mērķis un struktūra

1.   IKS2 atbalsta saziņu starp dalībvalstu muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un citām personām un dalībvalstu muitas dienestiem šādos nolūkos:

a)

ievešanas kopsavilkuma deklarācijas prasību izpilde;

b)

riska analīze, ko dalībvalstu muitas dienesti veic galvenokārt drošības un drošuma nolūkos un attiecībā uz muitas pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt attiecīgos riskus, tostarp muitas kontroli;

c)

saziņa starp dalībvalstu muitas dienestiem ievešanas kopsavilkuma deklarācijas prasību izpildei.

2.   IKS2 ir ietverti šādi kopīgie komponenti:

a)

kopīgā tirgotāju saskarne;

b)

kopējs repozitorijs.

3.   Katra dalībvalsts izveido savu valsts ievešanas sistēmu kā valsts komponentu.

4.   Dalībvalsts var izveidot savu valsts tirgotāju saskarni kā valsts komponentu.

43. pants

IKS2 izmantošana

1.   IKS2 izmanto šādām vajadzībām:

a)

kodeksa 127. un 129. pantā minēto ievešanas kopsavilkuma deklarāciju datu, labojumu pieprasījumu un atzinumu par nederīgām iesniegšana, apstrāde un glabāšana;

b)

no deklarācijām, kas minētas kodeksa 130. pantā, izgūto ievešanas kopsavilkuma deklarāciju datu saņemšana, apstrāde un glabāšana;

c)

tādas informācijas iesniegšana, apstrāde un glabāšana, kas attiecas uz paziņojumiem par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos, kā minēts kodeksa 133. pantā;

d)

tādas informācijas saņemšana, apstrāde un glabāšana, kas attiecas uz preču uzrādīšanu muitai, kā minēts kodeksa 139. pantā;

e)

tādas informācijas saņemšana, apstrāde un glabāšana, kas attiecas uz riska analīzes pieprasījumiem un rezultātiem, kontroles ieteikumiem, lēmumiem par kontroli un kontroles rezultātiem, kā minēts kodeksa 46. panta 3. un 5. punktā un 47. panta 2. punktā;

f)

uzņēmējiem vai citām personām paredzētu paziņojumu un informācijas saņemšana, apstrāde, glabāšana un paziņošana, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 186. panta 2. punkta e) apakšpunktā, 3., 4., 5. un 6. punktā un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 24. panta 2. punktā;

g)

uzņēmēju vai citu personu sniegtās informācijas, ko pieprasa dalībvalstu muitas dienesti, iesniegšana, apstrāde un glabāšana saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 186. panta 3. un 4. punktu.

2.   IKS2 izmanto, lai palīdzētu Komisijai un dalībvalstīm uzraudzīt un novērtēt kodeksa 46. panta 3. punktā minēto kopējo drošības un drošuma riska kritēriju un standartu īstenošanu un kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas.

44. pants

Autentificēšana un piekļuve IKS2

1.

Uzņēmēju un citu personu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu IKS2 kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu.

2.

Dalībvalstu muitas dienestu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu IKS2 kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

3.

Komisijas darbinieku autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu IKS2 kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu vai Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

45. pants

Kopīgā tirgotāju saskarne

1.   Kopīgā tirgotāju saskarne ir uzņēmēju un citu personu ieejas punkts IKS2 Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1.a punkta nolūkā.

2.   Kopīgajai tirgotāju saskarnei ir nodrošināta sadarbspēja ar IKS2 kopējo repozitoriju, kas minēts 46. pantā.

3.   Kopīgo tirgotāju saskarni izmanto informācijas iesniegšanai, labojumu pieprasījumiem, atzīšanas par nederīgu pieprasījumiem, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju un ierašanās paziņojumu datu apstrādei un glabāšanai, kā arī informācijas apmaiņai starp dalībvalstu muitas dienestiem un uzņēmējiem un citām personām.

46. pants

IKS2 kopējais repozitorijs

1.   Dalībvalstu muitas dienesti IKS2 kopējo repozitoriju izmanto, lai apstrādātu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju datus, labojumu pieprasījumus, atzīšanas par nederīgu pieprasījumus, ierašanās paziņojumus, informāciju par preču uzrādīšanu, informāciju par riska analīzes pieprasījumiem un rezultātiem, kontroles ieteikumus, lēmumus par kontroli un kontroles rezultātus, kā arī informāciju, ar kuru apmainās ar uzņēmējiem vai citām personām.

2.   Komisija un dalībvalstis izmanto IKS2 kopējo repozitoriju statistikas un novērtēšanas vajadzībām, kā arī dalībvalstu savstarpējai apmaiņai ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijās sniegto informāciju.

3.   IKS2 kopējam repozitorijam ir nodrošināta sadarbspēja ar kopīgo tirgotāju saskarni, valsts tirgotāju saskarnēm, ja dalībvalstis tās ir izveidojušas, un valsts ievešanas sistēmām.

47. pants

Informācijas apmaiņa starp dalībvalstu muitas dienestiem, izmantojot IKS2 kopējo repozitoriju

Dalībvalsts muitas dienests izmanto IKS2 kopējo repozitoriju, lai apmainītos ar informāciju ar citas dalībvalsts muitas dienestu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 186. panta 2. punkta a) apakšpunktu, pirms tiek pabeigta riska analīze galvenokārt drošības un drošuma nolūkos.

Turklāt dalībvalsts muitas dienests izmanto IKS2 kopējo repozitoriju, lai apmainītos ar informāciju ar citas dalībvalsts muitas dienestu par ieteikto kontroli, lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz ieteikto kontroli, un muitas kontroles rezultātiem saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 186. panta 7. un 7.a punktu.

48. pants

Valsts tirgotāju saskarne

1.   Valsts tirgotāju saskarne, ja dalībvalstis to ir izveidojušas, ir uzņēmēju un citu personu ieejas punkts IKS2 saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1.a punktu, ja iesniegtā informācija ir adresēta dalībvalstij, kas izmanto valsts tirgotāju saskarni.

2.   Attiecībā uz informācijas iesniegšanu, labojumiem, atzīšanu par nederīgu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju un ierašanās paziņojumu datu apstrādi un glabāšanu, kā arī informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un uzņēmējiem un citām personām uzņēmēji un citas personas var izvēlēties izmantot valsts tirgotāju saskarni, ja tāda ir izveidota, vai kopīgo tirgotāju saskarni.

3.   Valsts tirgotāju saskarnei, ja tāda ir izveidota, ir nodrošināta sadarbspēja ar IKS2 kopējo repozitoriju.

4.   Ja dalībvalsts izveido valsts tirgotāju saskarni, tā par to informē Komisiju.

49. pants

Valsts ievešanas sistēma

1.   Attiecīgās dalībvalsts muitas dienests izmanto valsts ievešanas sistēmu šādiem mērķiem:

a)

apmaiņa ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datiem, kas izgūti no kodeksa 130. pantā minētajām deklarācijām;

b)

informācijas un paziņojumu par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos apmaiņa ar IKS2 kopējo repozitoriju;

c)

apmaiņa ar informāciju par preču uzrādīšanu;

d)

riska analīzes pieprasījumu apstrāde, informācijas par riska analīzes rezultātiem, kontroles ieteikumu, lēmumu par kontroli un kontroles rezultātu apmaiņa un apstrāde.

To izmanto arī gadījumos, kad muitas dienests pieprasa papildu informāciju no uzņēmējiem un citām personām un saņem no tiem informāciju.

2.   Valsts ievešanas sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar IKS2 kopējo repozitoriju.

3.   Valsts ievešanas sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar sistēmām, kas izstrādātas valsts līmenī, lai izgūtu 1. punktā minēto informāciju.

IX NODAĻA

AUTOMATIZĒTA EKSPORTA KONTROLES SISTĒMA

50. pants

AES mērķis un struktūra

1.   Decentralizētā sistēma AES nodrošina saziņu starp dalībvalstu muitas dienestiem un starp dalībvalstu muitas dienestiem un uzņēmējiem un citām personām, lai iesniegtu un apstrādātu eksporta un reeksporta deklarācijas, ja preces izved no Savienības muitas teritorijas. AES var arī nodrošināt saziņu starp dalībvalstu muitas dienestiem, lai nosūtītu izvešanas kopsavilkuma deklarācijas datus situācijās, kas minētas kodeksa 271. panta 1. punkta otrajā daļā.

2.    AES ir ietverti šādi kopīgie komponenti:

a)

kopējs sakaru tīkls;

b)

centrālie pakalpojumi.

3.   Dalībvalstis izveido šādus valsts komponentus:

a)

valsts tirgotāju portāls;

b)

valsts eksporta sistēma (“valsts AES”);

c)

kopēja saskarne starp AES un NCTS valsts līmenī;

d)

kopēja saskarne starp AES un akcīzes preču aprites kontroles sistēmu (EMCS) valsts līmenī.

51. pants

AES izmantošana

AES izmanto šādiem mērķiem, ja preces izved no Savienības muitas teritorijas vai pārvieto uz īpaša nodokļu režīma teritoriju vai no tās:

a)

nodrošināt kodeksā noteikto eksporta un izvešanas formalitāšu izpildi;

b)

iesniegt un apstrādāt eksporta un reeksporta deklarācijas;

c)

nodrošināt ziņojumu apmaiņu starp eksporta muitas iestādi un izvešanas muitas iestādi un – eksporta centralizētas muitošanas gadījumā – starp uzraudzības muitas iestādi un uzrādīšanas muitas iestādi;

d)

nodrošināt ziņojumu apmaiņu starp iesniegšanas muitas iestādi un izvešanas muitas iestādi kodeksa 271. panta 1. punkta otrajā daļā minētajās situācijās.

52. pants

Autentificēšana un piekļuve AES

1.   Uzņēmējiem un citām personām ir nodrošināta piekļuve tikai valsts AES, izmantojot valsts tirgotāju portālu. Autentificēšanu un piekļuves verificēšanu nosaka dalībvalstis.

2.   Dalībvalstu muitas dienestu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu AES sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

3.   Komisijas darbinieku autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu AES sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu vai Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

53. pants

Kopējais AES sakaru tīkls

1.   Kopējais sakaru tīkls nodrošina elektronisko saziņu starp dalībvalstu AES.

2.   Dalībvalstu muitas dienesti informācijas apmaiņai izmanto kopējo sakaru tīklu, kā noteikts 51. panta c) un d) punktā.

54. pants

Valsts tirgotāju portāls

1.   Valsts tirgotāju portāls nodrošina informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem vai citām personām un dalībvalstu muitas dienestu valsts AES.

2.   Valsts tirgotāju portālam ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts AES.

55. pants

Valsts eksporta sistēma

1.   Valsts AES ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts tirgotāju portālu, un dalībvalsts muitas dienests to izmanto eksporta un reeksporta deklarāciju apstrādei.

2.   Dalībvalstu AES ir nodrošināta savstarpēja elektroniska saziņa, izmantojot kopējo sakaru tīklu, un tās apstrādā informāciju par eksportu un izvešanu, kas saņemta no citām dalībvalstīm.

3.   Dalībvalstis nodrošina un uztur valsts līmeņa saskarni starp to valsts AES un EMCS kodeksa 280. panta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/262 (8) 21. un 25. panta vajadzībām.

4.   Dalībvalstis nodrošina un uztur valsts līmeņa saskarni starp to valsts AES un NCTS kodeksa 280. panta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2447 329. panta 5. un 6. punkta un 333. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkta vajadzībām.

56. pants

IT pāreja

1.   Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/2151 noteiktajā ieviešanas laikposmā Komisija nodrošina dalībvalstīm papildu kopīgos komponentus, pārejas noteikumus un atbalsta mehānismus, lai izveidotu ekspluatācijas vidi, kurā dalībvalstis, kas vēl nav ieviesušas jauno sistēmu, var pagaidu kārtā turpināt sadarboties ar dalībvalstīm, kuras jau ir ieviesušas jauno sistēmu.

2.   Komisija piedāvā kopīgu komponentu centrālā konvertera veidā ziņojumu apmaiņai, izmantojot kopējo sakaru tīklu. Dalībvalsts var nolemt to īstenot valsts līmenī.

3.   Ekonomikas dalībnieku un citu personu pakāpeniskas savienojamības gadījumā dalībvalsts var piedāvāt valsts konverteru ziņojumu apmaiņai starp uzņēmēju un citām personām un muitas dienestu.

4.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā tehniskos noteikumus, kuri jāpiemēro pārejas periodā un kuriem ir funkcionāls un tehnisks raksturs, lai nodrošinātu kartēšanu un sadarbspēju starp informācijas apmaiņas prasībām, kas noteiktas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/341 (9) un Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446, kā arī Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447.

X NODAĻA

JAUNĀ DATORIZĒTĀ TRANZĪTA KONTROLES SISTĒMA

57. pants

NCTS mērķis un struktūra

1.   Decentralizētā sistēma NCTS nodrošina saziņu starp dalībvalstu muitas dienestiem un starp dalībvalstu muitas dienestiem un uzņēmējiem un citām personām, lai iesniegtu un apstrādātu muitas deklarācijas un paziņojumus, ja precēm ir piemērota tranzīta procedūra.

2.    NCTS ir ietverti šādi kopīgie komponenti:

a)

kopējs sakaru tīkls;

b)

centrālie pakalpojumi.

3.   Dalībvalstis izveido šādus valsts komponentus:

a)

valsts tirgotāju portāls;

b)

valsts tranzīta sistēma (“valsts NCTS”);

c)

kopēja saskarne starp NCTS un AES valsts līmenī.

58. pants

NCTS izmantošana

Ja preces pārvieto saskaņā ar tranzīta procedūru, NCTS izmanto šādiem mērķiem:

a)

nodrošināt kodeksā noteikto tranzīta formalitāšu izpildi;

b)

nodrošināt Konvencijā par kopīgu tranzīta procedūru (10) noteikto formalitāšu izpildi;

c)

iesniegt un apstrādāt tranzīta deklarācijas;

d)

iesniegt tranzīta deklarāciju, kurā ietverti dati, kas vajadzīgi drošības un drošuma apsvērumu dēļ veiktai riska analīzei saskaņā ar kodeksa 263. panta 4. punktu;

e)

iesniegt tranzīta deklarāciju ievešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā, kā minēts kodeksa 130. panta 1. punktā.

59. pants

Autentificēšana un piekļuve NCTS

1.   Uzņēmējiem ir nodrošināta piekļuve tikai valsts tranzīta sistēmai, izmantojot valsts tirgotāju portālu. Autentificēšanu un piekļuves verificēšanu nosaka dalībvalstis.

2.   Dalībvalstu muitas dienestu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu NCTS kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

3.   Komisijas darbinieku autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu NCTS kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu vai Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

60. pants

Kopējais NCTS sakaru tīkls

1.   Kopējais sakaru tīkls nodrošina elektronisko saziņu starp dalībvalstu NCTS un Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru līgumslēdzējām pusēm.

2.   Dalībvalstu muitas dienesti izmanto kopējo sakaru tīklu, lai apmainītos ar informāciju par tranzīta formalitātēm.

61. pants

Valsts tirgotāju portāls

1.   Valsts tirgotāju portāls nodrošina informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem un citām personām un dalībvalstu muitas dienestu valsts NCTS.

2.   Valsts tirgotāju portālam ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts NCTS.

62. pants

Valsts tranzīta sistēma

1.   Valsts NCTS ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts tirgotāju portālu, un dalībvalsts muitas dienests vai Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru līgumslēdzēja valsts to izmanto tranzīta deklarāciju iesniegšanai un apstrādei.

2.   Valsts NCTS ir nodrošināta elektroniska saziņa, izmantojot kopējo sakaru tīklu, ar visām tranzīta lietotnēm, ko izmanto dalībvalstis un Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru līgumslēdzējas puses, un tā apstrādā tranzīta informāciju, kas saņemta no citām dalībvalstīm un Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru līgumslēdzējām pusēm.

3.   Dalībvalstis nodrošina un uztur saskarni starp to valsts NCTS un AES sistēmām Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 329. panta 5. un 6. panta vajadzībām.

63. pants

IT pāreja

1.   Pārejas periodā, kas noteikts Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/2151, Komisija nodrošina dalībvalstīm papildu kopīgos komponentus, pārejas noteikumus un atbalsta mehānismus, lai izveidotu ekspluatācijas vidi, kurā dalībvalstis, kas vēl nav ieviesušas jauno sistēmu, var uz laiku turpināt sadarboties ar dalībvalstīm, kuras jau ir ieviesušas jauno sistēmu.

2.   Komisija piedāvā kopīgu komponentu centrālā konvertera veidā ziņojumu apmaiņai, izmantojot kopējo sakaru tīklu. Dalībvalsts var nolemt to īstenot valsts līmenī.

3.   Uzņēmēju un citu personu pakāpeniskas savienojamības gadījumā dalībvalsts var piedāvāt valsts konverteru ziņojumu apmaiņai starp uzņēmēju un citām personām un muitas dienestu.

4.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā tehniskos noteikumus, kuri jāpiemēro pārejas periodā un kuriem ir funkcionāls un tehnisks raksturs, lai nodrošinātu kartēšanu un sadarbspēju starp informācijas apmaiņas vecajām prasībām (kas noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2016/341) un informācijas apmaiņas jaunajām prasībām (piemēram, kas noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446, kā arī Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447).

XI NODAĻA

INF ĪPAŠO PROCEDŪRU SISTĒMA

64. pants

INF SP sistēmas mērķis un struktūra

1.   INF SP sistēma nodrošina saziņu starp dalībvalstu muitas dienestiem un uzņēmējiem un citām personām, lai sniegtu un pārvaldītu INF datus īpašo procedūru jomā.

2.    INF SP sistēmā ir ietverti šādi kopīgie komponenti:

a)

ES īpašais tirgotāju portāls INF vajadzībām;

b)

centrālā INF sistēma.

65. pants

INF SP sistēmas izmantošana

1.   INF SP izmanto uzņēmēji un citas personas, lai iesniegtu INF pieprasījumus un sekotu līdzi to statusam, un dalībvalstu muitas dienesti, lai apstrādātu šādus pieprasījumus un pārvaldītu INF.

2.   INF SP ļauj dalībvalstu muitas dienestiem izveidot INF un īstenot saziņu starp dalībvalstu muitas dienestiem, ja tas ir nepieciešams.

3.   INF SP ļauj aprēķināt ievedmuitas nodokļu summu saskaņā ar kodeksa 86. panta 3. punktu.

66. pants

Autentificēšana un piekļuve centrālajai INF SP sistēmai

1.   Uzņēmēju un citu personu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu INF SP sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu.

Lai pārstāvji muitā būtu autentificēti un tiem būtu piekļuve INF SP sistēmas kopīgajiem komponentiem, to amata pilnvaras rīkoties ir jāreģistrē VLPDP sistēmā vai identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmā, ko dalībvalsts ir izveidojusi saskaņā ar 20. pantu.

2.   Dalībvalstu muitas dienestu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu INF SP sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

3.   Komisijas darbinieku autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu INF SP sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu vai Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

67. pants

ES īpašais tirgotāju portāls INF vajadzībām

1.   ES Muitas tirgotāju portāls nodrošina piekļuvi ES īpašajam tirgotāju portālam INF vajadzībām, kas minēts 6. pantā, un ES īpašais tirgotāju portāls ir uzņēmēju un citu personu ieejas punkts INF SP sistēmā.

2.   ES īpašajam tirgotāju portālam INF vajadzībām ir nodrošināta sadarbspēja ar centrālo INF SP sistēmu.

68. pants

Centrālā INF SP sistēma

1.   Dalībvalstu muitas dienesti izmanto centrālo INF SP sistēmu, lai glabātu un apmainītos ar informāciju saistībā ar iesniegtajām INF.

2.   Centrālajai INF SP sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar ES īpašo tirgotāju portālu INF vajadzībām.

XII NODAĻA

MUITAS RISKA PĀRVALDĪBAS SISTĒMA

69. pants

CRMS mērķis un struktūra

1.   CRMS nodrošina riska informācijas paziņošanu, glabāšanu un apmaiņu starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju, lai atbalstītu kopējās riska pārvaldības sistēmas īstenošanu.

2.   Var izmantot valstu sistēmām paredzētu tīmekļa pakalpojumu, ja tāds ir izveidots, kas ļauj veikt datu apmaiņu ar valstu sistēmām, izmantojot tīmekļa saskarni. CRMS ir nodrošināta sadarbspēja ar IKS2 kopīgajiem komponentiem.

70. pants

CRMS izmantošana

1.   Saskaņā ar kodeksa 46. panta 3. un 5. punktu CRMS izmanto šādiem mērķiem:

a)

riska informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju, kā minēts kodeksa 46. panta 5. punktā un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 36. panta 1. punktā, un šādas informācijas glabāšana un apstrāde;

b)

saziņa starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar vienoto riska kritēriju īstenošanu, prioritārām kontroles darbībām, krīžu pārvarēšanu, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 36. panta 2. punktā, un minētās informācijas iesniegšana, apstrāde un glabāšana, tostarp ar risku saistītas informācijas apmaiņa un minēto darbību rezultātu analīze;

c)

tā ļauj dalībvalstīm un Komisijai no sistēmas riska analīzes ziņojumiem elektroniski izgūt informāciju par esošajiem riskiem un jaunām tendencēm, lai to iekļautu kopējā riska pārvaldības sistēmā un valsts riska pārvaldības sistēmā.

2.   Ja datu pārsūtīšanu no CRMS uz valstu sistēmām un no valstu sistēmām uz CRMS var automatizēt, valstu sistēmas pielāgo, lai izmantotu CRMS tīmekļa pakalpojumu.

71. pants

Autentificēšana un piekļuve CRMS

1.   Dalībvalstu muitas dienestu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu CRMS kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

2.   Komisijas darbinieku autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu CRMS kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu vai Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

72. pants

CRMS kopīgais komponents

1.   CRMS nodrošina riska informācijas veidlapas un atgriezeniskās saites veidlapas par riska analīzes un kontroles rezultātiem, kas jāaizpilda tiešsaistē sistēmā, jāapstrādā ziņošanai un jāglabā sistēmā. Autorizētie lietotāji var izgūt veidlapas un tās izmantot valsts riska pārvaldības un kontroles nolūkos.

2.   CRMS nodrošina saziņas mehānismus, kas ļauj lietotājiem (individuāli vai kā organizatoriskas vienības daļa) sniegt riska informāciju un apmainīties ar to, atbildēt uz citu lietotāju konkrētiem pieprasījumiem un sniegt Komisijai faktus un savu darbību rezultātu analīzi saistībā ar kopīgo riska kritēriju īstenošanu, prioritārās kontroles darbībām un krīzes pārvaldību.

3.   CRMS nodrošina rīkus, kas ļauj analizēt un apkopot datus no sistēmās glabātajām riska informācijas veidlapām.

4.   CRMS nodrošina platformu, kurā riska pārvaldības un kontroles vajadzībām glabā un autorizētiem lietotājiem dara pieejamu informāciju, tostarp norādes, atklāšanas tehnoloģiju informāciju un datus, kā arī saites uz citām datubāzēm, kas attiecas uz riska pārvaldību un kontroli.

XIII NODAĻA

IMPORTA CENTRALIZĒTA MUITOŠANA

73. pants

CCI mērķis un struktūra

1.   Decentralizētā sistēma CCI nodrošina saziņu starp dalībvalstu muitas dienestiem un starp dalībvalstu muitas dienestiem un uzņēmējiem, lai iesniegtu un apstrādātu muitas deklarācijas saistībā ar importa centralizēto muitošanu, ja ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts.

2.    CCI ir ietverti šādi kopīgie komponenti:

a)

kopējs sakaru tīkls;

b)

centrālie pakalpojumi.

3.   Dalībvalstis raugās, lai to valsts importa sistēmām tiek nodrošināta saziņa, izmantojot CCI kopējo sakaru tīklu, ar pārējo dalībvalstu importa sistēmām un lai ir ietverti vismaz šādi valsts komponenti:

a)

valsts tirgotāju portāls;

b)

valsts CCI lietotne;

c)

saskarne ar EMCS/sistēmu akcīzes datu apmaiņai valsts līmenī.

74. pants

CCI izmantošana

CCI sistēmu izmanto šādām vajadzībām:

a)

nodrošināt kodeksā noteikto importa centralizētās muitošanas formalitāšu izpildi, ja ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts;

b)

iesniegt un apstrādāt standarta muitas deklarācijas importa centralizētās muitošanas ietvaros;

c)

iesniegt un apstrādāt vienkāršotas muitas deklarācijas un attiecīgās papildu deklarācijas importa centralizētās muitošanas ietvaros;

d)

iesniegt un apstrādāt attiecīgās muitas deklarācijas un uzrādīšanas paziņojumus, kas paredzēti ieraksta deklarētāja reģistros atļaujā importa centralizētās muitošanas ietvaros.

75. pants

Autentificēšana un piekļuve CCI

1.   Uzņēmējiem ir nodrošināta piekļuve tikai valsts importa sistēmām, izmantojot valsts tirgotāju portālu, ko izveidojušas dalībvalstis. Autentificēšanu un piekļuves verificēšanu nosaka dalībvalstis.

2.   Dalībvalstu muitas dienestu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu CCI sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

3.   Komisijas darbinieku autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu CCI sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu vai Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

76. pants

Kopējais CCI sakaru tīkls

1.   Kopējais sakaru tīkls nodrošina elektronisko saziņu starp dalībvalstu CCI lietotnēm.

2.   Dalībvalstu muitas dienesti izmanto kopējo sakaru tīklu, lai apmainītos ar informāciju par importa formalitātēm saistībā ar CCI.

77. pants

Valsts tirgotāju portāls

1.   Valsts tirgotāju portāls nodrošina informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem un dalībvalstu muitas dienestu valsts importa sistēmām.

2.   Valsts tirgotāju portālam ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts CCI lietotnēm.

78. pants

Valsts CCI sistēma

1.   Valsts CCI sistēmu izmanto muitas dienests tajā dalībvalstī, kura to izveidojusi, lai apstrādātu muitas deklarācijas CCI ietvaros.

2.   Dalībvalstu CCI sistēmām ir nodrošināta savstarpēja elektroniska saziņa, izmantojot kopīgo domēnu, un tās apstrādā informāciju par importu, kas saņemta no citām dalībvalstīm.

XIV NODAĻA

ELEKTRONISKO SISTĒMU DARBĪBA UN APMĀCĪBA TO IZMANTOŠANĀ

79. pants

Elektronisko sistēmu izstrāde, testēšana, ieviešana un pārvaldība

1.   Kopīgos komponentus izstrādā, testē, ievieš un pārvalda Komisija, un vajadzības gadījumā tos var testēt dalībvalstis. Valstu komponentus izstrādā, testē, ievieš un pārvalda dalībvalstis.

2.   Dalībvalstis nodrošina valsts komponentu sadarbspēju ar kopīgajiem komponentiem.

3.   Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā un uztur kopīgās specifikācijas decentralizētajām sistēmām.

4.   Dalībvalstis izstrādā, ekspluatē un uztur saskarnes, lai nodrošinātu to decentralizēto sistēmu funkcionalitāti, kas vajadzīga informācijas apmaiņai ar uzņēmējiem un citām personām, izmantojot valsts komponentus un saskarnes, un ar citām dalībvalstīm, izmantojot kopīgos komponentus.

80. pants

Elektronisko sistēmu uzturēšana un izmaiņu veikšanu tajās

1.   Komisija nodrošina kopīgo komponentu uzturēšanu, un dalībvalstis nodrošina valsts komponentu uzturēšanu.

2.   Komisija un dalībvalstis nodrošina elektronisko sistēmu nepārtrauktu darbību.

3.   Komisija var veikt izmaiņas elektronisko sistēmu kopīgajos komponentos, lai novērstu nepilnības, pievienotu jaunas funkcionalitātes vai mainītu esošās.

4.   Komisija informē dalībvalstis par izmaiņām kopīgajos komponentos un šo komponentu jauninājumiem.

5.   Dalībvalstis informē Komisiju par tādām izmaiņām valsts komponentos un tādiem šo komponentu jauninājumiem, kas var ietekmēt kopīgo komponentu darbību.

6.   Komisija un dalībvalstis publisko informāciju par izmaiņām elektroniskajās sistēmās un šo sistēmu jauninājumiem saskaņā ar 4. un 5. punktu.

81. pants

Elektronisko sistēmu īslaicīgi darbības traucējumi

1.   Gadījumā, ja elektroniskajās sistēmās rodas īslaicīgi darbības traucējumi, kas minēti kodeksa 6. panta 3. punkta b) apakšpunktā, uzņēmēji un citas personas attiecīgo formalitāšu izpildei nepieciešamo informāciju iesniedz tādā veidā, kādu noteikušas dalībvalstis, tostarp izmantojot citus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

2.   Dalībvalstu muitas dienesti nodrošina, ka informācija, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, tiek darīta pieejama attiecīgajās elektroniskajās sistēmās septiņu dienu laikā no dienas, kad attiecīgās elektroniskās sistēmas atkal ir pieejamas.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, IKS2, AES, CRMS vai CCI īslaicīgu darbības traucējumu gadījumā piemēro darbības nepārtrauktības plānu, ko noteikušas dalībvalstis un Komisija.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, NCTS sistēmas īslaicīgu darbības traucējumu gadījumā piemēro darbības nepārtrauktības procedūru, kas minēta Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 72-04. pielikumā.

5.   Komisija un dalībvalstis cita citu informē par elektronisko sistēmu nepieejamību, ko izraisījuši īslaicīgi darbības traucējumi.

82. pants

Apmācības atbalsts kopīgo komponentu izmantošanā un darbībā

Komisija atbalsta dalībvalstis, nodrošinot piemērotus apmācības materiālus par elektronisko sistēmu kopīgo komponentu izmantošanu un darbību.

XV NODAĻA

DATU AIZSARDZĪBA, DATU PĀRVALDĪBA UN ELEKTRONISKO SISTĒMU ĪPAŠNIEKI UN DROŠĪBA

83. pants

Personas datu aizsardzība

1.   Elektroniskajās sistēmās reģistrētos personas datus apstrādā nolūkā īstenot tiesību aktus muitas jomā, ievērojot katras elektroniskās sistēmas konkrētos mērķus, kas noteikti attiecīgi 4. pantā, 7. panta 1. punktā, 16. panta 1. punktā, 21. panta 1. punktā, 30. pantā, 35. panta 1. punktā, 42. panta 1. punktā, 50. panta 1. punktā, 57. panta 1. punktā, 64. panta 1. punktā, 69. panta 1. punktā un 73. panta 1. punktā.

2.   Valstu uzraudzības iestādes personas datu aizsardzības jomā un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sadarbojas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu, lai nodrošinātu elektroniskajās sistēmās reģistrēto personas datu apstrādes koordinētu uzraudzību.

84. pants

Datu atjaunināšana elektroniskajās sistēmās

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmenī reģistrētie dati sakrīt ar kopīgajos komponentos reģistrētajiem datiem un ka tie tiek atjaunināti.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, IKS2 gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka šādi dati atbilst datiem IKS2 kopējā repozitorijā un tiek attiecīgi atjaunināti:

a)

dati, kas reģistrēti valsts līmenī un nosūtīti no valsts ievešanas sistēmas uz IKS2 kopējo repozitoriju;

b)

dati, kas saņemti no IKS2 kopējā repozitorija uz valsts ievešanas sistēmu.

85. pants

Datu piekļuves un datu apstrādes ierobežojumi

1.   Datiem, kurus kāda dalībvalsts reģistrējusi elektronisko sistēmu kopīgajos komponentos, var piekļūt un tos var apstrādāt minētā dalībvalsts. Cita dalībvalsts tiem var piekļūt un tos var apstrādāt, ja tā ir iesaistīta tā pieteikuma apstrādē vai tā lēmuma pārvaldībā, uz kuru attiecas konkrētie dati.

2.   Datiem, kurus elektronisko sistēmu kopīgajos komponentos reģistrējis uzņēmējs vai cita persona, var piekļūt un tos var apstrādāt minētais uzņēmējs vai minētā cita persona. Tiem var piekļūt un tos var apstrādāt arī tāda cita dalībvalsts, kura ir iesaistīta tā pieteikuma apstrādē vai tā lēmuma pārvaldībā, uz kuru attiecas konkrētie dati.

3.   Datiem IKS2 kopīgajā komponentā, kurus kopīgajā tirgotāju saskarnē paziņojis vai reģistrējis uzņēmējs vai cita persona, var piekļūt un tos var apstrādāt minētais uzņēmējs vai minētā persona.

4.   Datus, kurus kāda dalībvalsts ir reģistrējusi centrālajā ESIT sistēmā, var apstrādāt minētā dalībvalsts. Tos var apstrādāt arī tāda cita dalībvalsts, kura ir iesaistīta tā pieteikuma apstrādē, uz kuru attiecas konkrētie dati, tostarp apspriežoties saskaņā ar 26. pantu. Tiem var piekļūt visas dalībvalstis saskaņā ar 25. panta 2. punktu.

5.   Datiem, kurus centrālajā ESIT sistēmā ir reģistrējis uzņēmējs vai cita persona, var piekļūt un tos var apstrādāt minētais uzņēmējs vai minētā persona. Tiem var piekļūt visas dalībvalstis saskaņā ar 25. panta 2. punktu.

6.   Datiem IKS2 kopīgajos komponentos:

a)

kurus uzņēmējs vai cita persona, izmantojot kopīgo tirgotāju saskarni, paziņojuši dalībvalstij IKS2 kopējā repozitorijā, minētā dalībvalsts var piekļūt un tos apstrādāt IKS2 kopējā repozitorijā. Vajadzības gadījumā minētā dalībvalsts var arī piekļūt šai informācijai, kas reģistrēta kopīgajā tirgotāju saskarnē;

b)

kurus kāda dalībvalsts ir paziņojusi vai reģistrējusi IKS2 kopējā repozitorijā, var piekļūt un tos apstrādāt minētā dalībvalsts;

c)

kas minēti iepriekš a) un b) apakšpunktā, var piekļūt un tos apstrādāt arī cita dalībvalsts, ja tā ir iesaistīta riska analīzes un/vai kontroles procesā, uz kuru attiecas dati, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 186. panta 2. punkta a), b) un d) apakšpunktu, 5., 7. un 7.a punktu un 189. panta 3. un 4. punktu, izņemot datus, ko citu dalībvalstu muitas dienesti reģistrējuši sistēmā, saistībā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 186. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju par drošības un drošuma riskiem;

d)

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm var apstrādāt datus šīs regulas 43. panta 2. punktā un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajos nolūkos. Šādas apstrādes rezultātiem var piekļūt Komisija un dalībvalstis.

7.   Datiem IKS2 kopīgajā komponentā, ko IKS2 kopējā repozitorijā reģistrējusi Komisija, var piekļūt un tos var apstrādāt Komisija un dalībvalstis.

86. pants

Sistēmu īpašnieki

1.   Kopīgo komponentu sistēmu īpašniece ir Komisija.

2.   Valstu komponentu sistēmu īpašnieces ir dalībvalstis.

87. pants

Sistēmu drošība

1.   Kopīgo komponentu drošību nodrošina Komisija. Valstu komponentu drošību nodrošina dalībvalstis.

Tālab Komisija un dalībvalstis veic vismaz pasākumus, kas ir nepieciešami, lai:

a)

neviena neautorizēta persona nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;

b)

novērstu, ka neautorizētas personas ievada, aplūko, maina vai dzēš datus;

c)

atklātu ikvienu a) un b) punktā minēto darbību.

2.   Komisija un dalībvalstis cita citu informē par ikvienu darbību, kas varētu izraisīt elektronisko sistēmu drošības pārkāpumu, un ikvienu šāda pārkāpuma aizdomu gadījumu.

3.   Komisija un dalībvalstis nosaka drošības plānus attiecībā uz visām sistēmām.

88. pants

Sistēmu pārzinis un apstrādātājs

Attiecībā uz šīs regulas 1. pantā minētajām sistēmām un saistībā ar personas datu apstrādi:

a)

dalībvalstis darbojas kā pārziņi, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktā, un pilda minētajā regulā noteiktos pienākumus,

b)

Komisija darbojas kā apstrādātājs, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 12. punktā, un pilda minētajā regulā noteiktos pienākumus,

c)

atkāpjoties no b) punkta, Komisija kopā ar dalībvalstīm darbojas kā kopīgs pārzinis IKS2, apstrādājot datus kopējo drošības un drošuma riska kritēriju un standartu, kontroles pasākumu un prioritārās kontroles īstenošanas uzraudzībai un novērtēšanai saskaņā ar 85. panta 6. punkta d) apakšpunktu, un CRMS.

XVI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

89. pants

Elektronisko sistēmu novērtējums

Komisija un dalībvalstis novērtē komponentus, par kuriem tās atbild, un jo īpaši analizē attiecīgo komponentu drošību un integritāti un minētajos komponentos apstrādāto datu konfidencialitāti.

Komisija un dalībvalstis cita citu informē par novērtējumu rezultātiem.

90. pants

Atcelšana

Īstenošanas regula (ES) 2019/1026 tiek atcelta. Atsauces uz minēto īstenošanas regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

91. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 8. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2151 (2019. gada 13. decembris), ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (OV L 325, 16.12.2019., 168. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1026 (2019. gada 21. jūnijs) par Savienības Muitas kodeksā paredzēto informācijas apmaiņas un glabāšanas elektronisko sistēmu izstrādes, uzturēšanas un izmantošanas tehniskajiem noteikumiem (OV L 167, 24.6.2019., 3. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(7)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(8)  Padomes Direktīva (ES) 2020/262 (2019. gada 19. decembris), ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (OV L 58, 27.2.2020., 4. lpp.).

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/341 (2015. gada 17. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz pārejas noteikumiem, kurus paredz attiecībā uz konkrētiem Savienības Muitas Kodeksa noteikumiem, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, un groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 (OV L 69, 15.3.2016., 1. lpp.).

(10)   OV L 226, 13.8.1987., 2. lpp.


DIREKTĪVAS

9.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/65


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA (ES) 2021/415

(2021. gada 8. marts),

ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK un 66/402/EEK, lai konkrēto sēklu un nezāļu sugu taksonomiskās grupas un nosaukumus pielāgotu jaunākajām zinātnes un tehniskām atziņām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 66/401/EEK(1966. gada 14. jūnijs) par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (1) un jo īpaši tās 2. panta 1. punkta A daļas a) apakšpunktu un 21.a pantu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 66/402/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par graudaugu sēklu tirdzniecību (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punkta A daļu un 21.a pantu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, raupjās auzenes un ložņu vārpatas botāniskie nosaukumi, kā arī kviešu, speltas kviešu, sorgo un Sudānas zāles botāniskie nosaukumi ir pārskatīti saskaņā ar International Code of Nomenclature for algae, fungi, and plants (Aļģu, sēņu un augu starptautiskās nomenklatūras kodekss) noteikumiem.

(2)

Pēc pārskatīšanas raupjās auzenes botāniskais nosaukums tika nomainīts uz Festuca trachyphylla (Hack). Hack., jo tas bija atbilstoši publicēts pirms nosaukuma Festuca trachyphylla (Hack.) Krajina. Ložņu vārpatas botāniskais nosaukums Elytrigia repens nebija atbilstoši publicēts. Tā vietā par šīs sugas atbilstošo botānisko nosaukumu ir noteikts Elymus repens.

(3)

Sugu Triticum taksonomija uz genoma un filoģenēzes balstītās pieejas ir apstiprinājusi, ka cietie kvieši un speltas kvieši, ko agrāk uzskatīja par atsevišķām sugām, ir citu sugu pasugas. Iepriekšējais cieto kviešu botāniskais nosaukums Triticum durum Desf. ir pārskatīts un mainīts uz jaunu nosaukumu Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren. Speltas kviešu botāniskais nosaukums Triticum spelta L. ir pārskatīts un mainīts uz Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell. Tā kā speltas kvieši ir kviešu pasuga, tad iepriekšējais augu grupas nosaukums Triticum aestivum L. saskaņā ar International Code of Nomenclature for algae, fungi, and plants noteikumiem ir pārdēvēts par Triticum aestivum L. subsp. aestivum.

(4)

Iepriekšējais Sudānas zāles botāniskais nosaukums Sorghum sudanense (Piper) Stapf nebija publicēts atbilstoši, tāpēc saskaņā ar International Code of Nomenclature for algae, fungi, and plants noteikumiem, par atbilstošu šīs augu grupas botānisko nosaukumu ir atzīts Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse Tā kā Sudānas zāles taksonomiskais rangs atbilst sorgo pasugai, sorgo Sorghum bicolor (L.) Moench botāniskais nosaukums saskaņā ar International Code of Nomenclature for algae, fungi, and plants noteikumiem ir pārskatīts un pārdēvēts par Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor.

(5)

Tādēļ Direktīva 66/401/EEK un Direktīva 66/402/EEK būtu jāgroza, lai atspoguļotu šīs izmaiņas.

(6)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 66/401/EEK

Direktīvu 66/401/EEK groza šādi:

1)

2. panta 1. punkta A daļas a) apakšpunkta 16. definīciju aizstāj ar šādu:

Festuca trachyphylla (Hack.) Hack.

raupjā auzene”

2)

II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikuma A daļu.

2. pants

Grozījumi Direktīvā 66/402/EEK

Direktīvu 66/402/EEK groza šādi:

1)

Direktīvas 2. panta 1. punkta A daļu groza šādi:

a)

astoto definīciju aizstāj ar šādu:

Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor

sorgo”;

b)

devīto definīciju aizstāj ar šādu:

Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse

Sudānas zāle”;

c)

11. definīciju aizstāj ar šādu:

Triticum aestivum L. subsp. aestivum

kvieši”;

d)

12. definīciju aizstāj ar šādu:

Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren

cietie kvieši”;

e)

13. definīciju aizstāj ar šādu:

Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell.

speltas kvieši”;

f)

15. definīciju aizstāj ar šādu:

Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor x Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse

Hibrīdi, kas radušies, krustojot Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor un Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse”;

2)

I, II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikuma B daļu.

3. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2022. gada 31. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2022. gada 1. februāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2021. gada 8. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV 125, 11.7.1966., 2298. lpp.

(2)   OV 125, 11.7.1966., 2309. lpp.


PIELIKUMS

A daļa – grozījums Direktīvas 66/401/EEK II pielikumā

I punkta 2. punkta A. apakšpunkta tabulā 7. slejas virsrakstu un II punkta 2. punkta A. apakšpunkta tabulā 5. slejas virsrakstu aizstāj ar šādu:

Elymus repens ”.

B daļa – grozījumi Direktīvas 66/402/EEK I, II un III pielikumā

1.

direktīvas I pielikumu groza šādi:

a)

2. punkta tabulas (*) zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(*)

Apgabalos, kuros S. halepense vai S. bicolor subsp. drummondii klātbūtne rada īpašas ar svešapputi saistītas bažas, piemēro šādus noteikumus:

a)

kultūraugus, ko izmanto Sorghum bicolor subsp. bicolor vai tā hibrīdu bāzes sēklu ražošanā, izolē ne mazāk kā 800 m attālumā no jebkādiem šādu piesārņojošu putekšņu avotiem;

b)

kultūraugus, ko izmanto sertificētu Sorghum bicolor subsp. bicolor vai tā hibrīdu sēklu ražošanā, izolē ne mazāk kā 400 m attālumā no jebkādiem šādu piesārņojošu putekšņu avotiem.”;

b)

5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.

Kultūraugi sertificētu Avena nuda, Avena sativa, Avena strigosa, Oryza sativa, Triticum aestivum subsp. aestivum, Triticum turgidum subsp. durum, Triticum aestivum subsp. spelta un pašapputes xTriticosecale hibrīdu sēklu ražošanai un kultūraugi sertificētu Hordeum vulgare hibrīdu sēklu ražošanai, izmantojot metodi, kas nav citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte (CVS).

a)

Kultūraugs atbilst šādiem standartiem attiecībā uz attālumiem no tuvumā esošiem putekšņu avotiem, kā rezultātā var notikt nevēlama svešappute:

sievišķās sastāvdaļas minimālais attālums no jebkuras citas tās pašas sugas šķirnes, izņemot vīrišķās sastāvdaļas kultūraugu, ir 25 m,

šo attālumu drīkst neievērot, ja ir pietiekama aizsardzība pret nevēlamu svešapputi.

b)

Kultūraugam piemīt pietiekama identitāte un tīrība attiecībā uz sastāvdaļu īpašībām.

Ja sēklas ražo, izmantojot ķīmisku hibridizācijas aģentu, kultūraugs atbilst šādiem citiem standartiem vai nosacījumiem:

i)

katras sastāvdaļas minimālā šķirnes tīrība ir šāda:

Avena nuda, Avena sativa, Avena strigosa, Hordeum vulgare, Oryza sativa, Triticum aestivum subsp. aestivum, Triticum turgidum subsp. durum un Triticum aestivum subsp. spelta: 99,7 %,

pašapputes xTriticosecale: 99,0 %;

ii)

minimālajai hibriditātei ir jābūt 95 %. Procentuālo hibriditāti novērtē saskaņā ar pašreizējām starptautiskajām metodēm tiktāl, cik šādas metodes pastāv. Gadījumos, kad hibriditāti nosaka sēklu kontrolpārbaudēs pirms sertificēšanas, nav nepieciešams veikt hibriditātes noteikšanu pārbaudē uz lauka.”;

c)

7. punkta B. apakšpunkta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

attiecībā uz Avena nuda, Avena sativa, Avena strigosa, Hordeum vulgare, Oryza sativa, Phalaris canariensis, xTriticosecale, Triticum aestivum subsp. aestivum, Triticum turgidum subsp. durum, Triticum aestivum subsp. spelta, Secale cereale: viena;”.

2.

direktīvas II pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. punktu groza šādi:

i)

A. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“A.

Avena nuda, Avena sativa, Avena strigosa, Hordeum vulgare, Oryza sativa, Triticum aestivum subsp. aestivum, Triticum turgidum subsp. durum, Triticum aestivum subsp. spelta, visos gadījumos izņemot hibrīdus:

Kategorija

Minimālā šķirnes tīrība

(%)

Bāzes sēklas

99,9

Sertificētas pirmās paaudzes sēklas

99,7

Sertificētas otrās paaudzes sēklas

99,0

Minimālo šķirnes tīrību pārbauda galvenokārt pārbaudēs uz lauka, ko veic saskaņā ar I pielikumā minētajiem nosacījumiem.”;

ii)

C. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“C.

Avena nuda, Avena sativa, Avena strigosa, Hordeum vulgare, Oryza sativa, Triticum aestivum subsp. aestivum, Triticum turgidum subsp. durum, Triticum aestivum subsp. spelta un pašapputes xTriticosecale hibrīdi

Sertificētu sēklu kategorijas sēklu minimālā šķirnes tīrība ir 90 %.

Ja Hordeum vulgare ražots, izmantojot CVS, tā ir 85 %. Citi piemaisījumi, izņemot atjaunojošo līniju, nepārsniedz 2 %.

Minimālo šķirnes tīrību pārbauda oficiālā pēckontroles testā atbilstīgam paraugu īpatsvaram.”;

b)

2. punkta A. apakšpunkta tabulas ierakstu 1. slejas trešajā rindā aizstāj ar šādu:

Avena sativa, Avena strigosa, Hordeum vulgare, Triticum aestivum subsp. aestivum, Triticum turgidum subsp. durum, Triticum aestivum subsp. spelta:”;

3)

direktīvas III pielikuma tabulu groza šādi:

i)

tabulas pirmās slejas trešās rindas ierakstu aizstāj ar šādu:

Avena sativa, Avena strigosa, Hordeum vulgare, Triticum aestivum subsp. aestivum, Triticum turgidum subsp. durum, Triticum aestivum subsp. spelta, Secale cereale, xTriticosecale ”;

ii)

tabulas pirmās slejas sestās rindas ierakstu aizstāj ar šādu:

Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor ”;

iii)

tabulas pirmās slejas septītās rindas ierakstu aizstāj ar šādu:

Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse”;

iv)

tabulas pirmās slejas astotās rindas ierakstu aizstāj ar šādu:

Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor x Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse hibrīdi”.


LĒMUMI

9.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/70


PADOMES LĒMUMS (ES) 2021/416

(2021. gada 22. februāris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ES un Šveices Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem, attiecībā uz minētā nolīguma III nodaļas un I un II pielikuma grozījumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem (1) (“Nolīgums”) stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī.

(2)

Ievērojot Nolīguma 21. panta 2. punktu, ar Nolīgumu izveidotā Apvienotā komiteja (“Apvienotā komiteja”) savā nākamajā sanāksmē vai vēstuļu apmaiņas ceļā var, pieņemot lēmumu, grozīt Nolīguma III nodaļu un pielikumus.

(3)

Saskaņā ar nolīguma 22. panta 4. punktu, ja lēmumu nevar pieņemt tā, ka Nolīguma grozījumi un Savienības tiesību aktu grozījumi tiek īstenoti vienlaikus, tad grozījumi, kas paredzēti lēmuma projektā, kurš iesniegts Līgumslēdzēju pušu apstiprināšanai, ir jāīsteno provizoriski, ja iespējams no 2021. gada 15. marta, saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu iekšējām procedūrām. Izvēlētais datums sakrīt ar Importa kontroles sistēmas 2 pirmā laidiena datumu, kurā ir piekritusi piedalīties Šveice.

(4)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā attiecībā uz Nolīguma III nodaļas un I un II pielikuma grozījumiem, jo grozījumi Savienībai būs saistoši.

(5)

Tādēļ Savienības nostājas Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem, attiecībā uz minētā nolīguma III nodaļas un I un II pielikuma grozījumiem, pamatā ir Apvienotās komitejas lēmuma projekts (2).

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2021. gada 22. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES


(1)   OV L 199, 31.7.2009., 24. lpp.

(2)  Skatīt dokumentu 5658/21 http://register.consilium.europa.eu.