(1)

Ar Lēmumu (ES) 2020/525 ESMA pieprasīja fiziskām vai juridiskām personām, kam ir neto īsās pozīcijas attiecībā uz to uzņēmumu emitēto akciju kapitālu, kuru akcijas ir atļauts tirgot regulētā tirgū, informēt kompetentās iestādes par visām šādām pozīcijām, kuras sasniedz, pārsniedz vai samazinās zem 0,1 % no emitētā akciju kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 28. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(2)

Lēmumā (ES) 2020/525 noteiktais pasākums attiecas uz nepieciešamību valstu kompetentajām iestādēm un ESMA apzināties tās neto īsās pozīcijas, kuras tirgus dalībnieki ir izveidojuši attiecībā uz akcijām, ko atļauts tirgot regulētā tirgū, ņemot vērā nesenos ārkārtas notikumus finanšu tirgos.

(3)

Ar Lēmumu (ES) 2020/1689 un Lēmumu (ES) 2020/1689 ESMA atjaunoja pagaidu prasību, jo, neskatoties uz ES finanšu tirgu daļēju atgūšanos no zaudējumiem, kas reģistrēti kopš pandēmijas uzliesmojuma, nākotnes atveseļošanās perspektīvas joprojām bija neskaidras un joprojām pastāvēja draudi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei, kā arī finanšu sistēmas stabilitātei un tam bija ietekme uz visu ES.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 28. pantu ESMA ir jāpārskata šis pasākums ar atbilstošu regularitāti un vismaz reizi trīs mēnešos.

(5)

ESMA ir veikusi šo izvērtējumu, pamatojoties uz snieguma rādītāju analīzi, tostarp cenu, svārstīguma, kredītriska mijmaiņas darījumu starpību, kā arī neto īso pozīciju attīstību, jo īpaši starp 0,1 un 0,2 %. Saskaņā ar veikto analīzi ESMA ir pieņēmusi lēmumu, ka tai būtu jāatjauno pasākums uz trim papildu mēnešiem.

(6)

ESMA uzskata, ka pašreizējā situācijā, kuru būtiski ietekmē Covid-19 pandēmijas norises un ar tām saistītā nenoteiktība, ES finanšu tirgu pienācīgas darbības un integritātes risku apzināšana būtu jābalsta uz vispārējās makroekonomiskās vides analīzi apvienojumā ar finanšu tirgu attīstības analīzi.

(7)

Covid-19 pandēmija joprojām nelabvēlīgi ietekmē reālo ekonomiku, un vispārējās nākotnes atveseļošanās perspektīvas joprojām ir neskaidras, neskatoties uz nesenajām pozitīvajām norisēm ES un ārpus tās robežām saistībā ar vakcīnām. ESMA iepriekšējā lēmumā paustās bažas par iespējamo Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu ir īstenojušās ar vēl vienu inficēšanās vilni. Saistītie dati par jauniem gadījumiem, hospitalizāciju, intensīvās aprūpes noslogojuma rādītājiem un nāves gadījumiem ir salīdzināmi ar marta un aprīļa periodu vai ir pat sliktāki par to.

(8)

Tā rezultātā visā ES tika veikti vairāki ierobežošanas pasākumi, sākot no vietējiem pārvietošanās ierobežojumiem un komandantstundas līdz pārvietošanās ierobežojumiem valsts mērogā. Attiecībā uz pirmo pandēmijas inficēšanās vilni ir sagaidāms, ka šie pasākumi ietekmēs valstu ekonomiku gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

(9)

Šajā sakarā Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas rudens prognozēs (7) ir norādīts, ka 2020. gadā reālais IKP eurozonā samazināsies par 7,8 % ar ievērojamām atšķirībām starp dalībvalstīm. Nav paredzams, ka IKP eurozonā un ES atgūsies līdz 2022. gada beigām (8).

(10)

Sagaidāms, ka bezdarba līmenis eurozonā 2020. gadā sasniegs 8,3 % (ES – 7,7%) un 2021. gadā turpinās pieaugt (9).

(11)

Attiecībā uz finanšu tirgu attīstību pēdējā laikā ziņotās pozitīvās ziņas par vakcīnu attīstību un efektivitāti ir palīdzējušas ievērojami uzlabot tirgus vērtējumus un citus saistītus parametrus: no 6. novembra – tirdzniecības dienas pirms pirmā pozitīvā paziņojuma par iespējamo vakcīnu (10) – līdz 2020. gada 2. decembrim, STOXX EUROPE 800 ex. Šveici un Eurostoxx 50 indeksi pieauga attiecīgi par 8,7 % un 9,9 %, un šai tendencei sekoja galvenie valstu indeksi, kas vidēji pieauga par 10 %.

(12)

Tomēr, izmantojot Eurostoxx 50 indeksu kā atsauci, tā cenu līmeņa izlīdzināšanās (-8 % salīdzinājumā ar februāri) ir ievērojami vājāka salīdzinājumā ar citiem rādītājiem, piemēram, NIKKEI 225 (+ 14,1 % salīdzinājumā ar februāri), S&P 500 (+ 8,6 % salīdzinājumā ar februāri) vai CSI 300 (+ 22,3 % salīdzinājumā ar februāri) (1. attēls ).

(13)

Aplūkojot konkrēti banku nozari, STOXX Europe Total Market Banks (atsauc. Eiropas bankas) zaudējumi 2020. gada 2. decembrī bija 22 % salīdzinājumā ar 20. februāri, kas ir uzlabojums salīdzinājumā ar septembrī reģistrēto 37 % samazinājumu (1. attēls ). Analizējot dažu galveno Eiropas kredītiestāžu (DE, ES, IT, FR) akciju cenas, cenu kritums svārstās no 3,41 % līdz 42,62 %. Neraugoties uz uzlabojumiem salīdzinājumā ar cenu samazinājumu, kas reģistrēts laikposmā no februāra līdz septembrim (no 10 % līdz 59 %), šie dati joprojām liecina par apsīkumu banku nozarē.

(14)

Turklāt joprojām pastāv risks, ka aktīvu vērtējumi tiks nošķirti no ekonomikas pamatrādītājiem, un tas rada jautājumus par tirgus atgūšanās turpmāku ilgtspēju (11). Kā norādīts ESMA2020. gada 11. novembra riska rādītāju infopanelī (12), tas, cik lielā mērā šie riski turpmāk īstenosies, būs ļoti atkarīgs no trim virzītājspēkiem: pandēmijas ekonomiskā ietekmes, tirgus prognozes par monetārajiem un fiskālajiem atbalsta pasākumiem un jebkādiem ārējiem papildu notikumiem jau tā pietiekami trauslajā globālajā vidē.

(15)

Vienlaikus finanšu tirgos ir vērojamas arī citas pozitīvas pazīmes. Uzticamība, kas izriet no vakcīnu attīstības, atspoguļojas arī kredītriska mijmaiņas darījumu (CDS) starpības, valsts obligāciju ienesīguma un svārstīguma attīstībā.

(16)

Eiropas korporatīvo CDS starpības joprojām saglabājas piecus bāzes punktus virs 2020. gada februārī novērotā līmeņa (vērtības, kas ir līdzīgas vērtībām Lēmumam (ES) 2020/1689), savukārt CDS starpības attiecībā uz Eiropas augsta ienesīguma, Eiropas finanšu un Eiropas finanšu pakārtotām saistībām uzrāda samazinājumus attiecīgi par 39, 6 un 25 bāzes punktiem salīdzinājumā ar vērtībām, kas ir Lēmuma (ES) 2020/1689 pamatā (1. attēls ).

(17)

Tāpat 10 gadu valdības obligāciju ienesīgums Vācijā, Francijā, Lielbritānijā un Itālijā salīdzinājumā ar 20. februāra līmeni vidēji ir samazinājies par 14 bāzes punktiem (1. attēls ).

(18)

Kas attiecas uz implicēto svārstīgumu, tas pastāvīgi samazinās, bet joprojām ir ļoti sensitīvs attiecībā pret ziņām saistībā ar tirgu. VSTOXX (13) izmērītais svārstīgums joprojām ir augsts salīdzinājumā ar 2020. gada februāri (+ 8 %), līdzīgi VIX (14) mērītais, kas joprojām ir + 5 % 2020. gada 2. decembrī salīdzinājumā ar 2020. gada februāri (1. attēls ).

(19)

Akciju ar neto īso pozīciju īpatsvars, proti, no 0,1 % līdz 0,2 %, kopš 2020. gada marta nav būtiski samazinājies un saglabājas vidēji 12 % apmērā no kopējām neto īsajām pozīcijām, līdzīgi situācijai, kāda bija septembrī (15) (kurā tas bija 13 %) (6. attēls ).

(20)

Kā jau norādīts iepriekšējos ESMA lēmumos, zemāks ziņošanas slieksnis ir parādījis, ka dažās valstīs neto īsās pozīcijas, proti, starp 0,1 % un 0,2 %, veido ievērojamu procentuālo daļu no kopējām paziņotajām neto īsajām pozīcijām. Noslēgumā jāsaka, ka neto īso pozīciju starp 0,1 un 0,2 % procentuālā daļa, par ko bija jāpaziņo īslaicīgu zemāku paziņošanas robežvērtību dēļ, joprojām ir būtiska kopējo neto īso pozīciju daļa, un pašreizējā kontekstā regulatoriem tai ir liela informatīvā vērtība.

(21)

Kopumā, neraugoties uz neseno cenu pieaugumu galvenajās nozarēs, šī vide joprojām ir nestabila: joprojām pastāv vairākas neskaidrības saistībā ar Covid-19 pandēmijas attīstību un tās ietekmi uz vispārējo makroekonomisko scenāriju.

(22)

ESMA norāda, ka aktīvu vērtības un pamatā esošo ekonomikas rādītāju atšķirības risks var rasties ne tikai tad, kad kapitāla vērtspapīru cenas palielinās bez skaidrām pamatā esošām ekonomiskās izaugsmes aplēsēm, bet arī tad, ja tirgi pārmērīgi reaģē uz ziņām, izraisot nepamatotu lejupvērstas spirāles ietekmi.

(23)

Neraugoties uz nesenajām norisēm, Covid-19 krīzes ilgtermiņa ietekme uz ekonomiku un vispār joprojām turpinās. Konkrēti, EK ekonomikas rudens prognozēs ir izstrādāti divi alternatīvi scenāriji (16) (“augšupējs scenārijs” un “lejupējs scenārijs”), kuru pamatā ir lielā nenoteiktība saistībā ar pandēmijas attīstību un pasākumiem, kas ieviesti, lai ierobežotu tās izplatību.

(24)

Kā norādīts iepriekš, neto īsās pozīcijas nav ievērojami samazinājušās, un implicētais svārstīgums, neraugoties uz to, ka tas ir zemāks par Lēmuma (ES) 2020/1689 vajadzībām analizēto, ir izrādījies sensitīvs attiecībā pret jauniem notikumiem.

(25)

Konkrētāk, šāda trausla ekonomikas un tirgus vide rada lielāku iespējamību, ka īsās pozīcijas pārdošanas spiediens nākamajos mēnešos varētu izraisīt vai pastiprināt negatīvas pārmaiņas, kas savukārt var negatīvi ietekmēt tirgus uzticamību vai cenu noteikšanas mehānisma integritāti. ESMA uzskata, ka iepriekš aprakstīto apstākļu kombinācija nopietni apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti.

(26)

Kā paskaidrojusi ECB savā Finanšu stabilitātes pārskatā (17), finanšu stabilitāte ir nosacījums, ko ievērojot, finanšu sistēma, kurā ietilpst finanšu starpnieki, tirgi un tirgu infrastruktūra, ir spējīga izturēt satricinājumus un novērst finanšu nelīdzsvarotību.

(27)

Covid-19 pandēmija turpina būtiski negatīvi ietekmēt reālo ekonomiku Savienībā. Kā minēts iepriekš, ESMA2020. gada 11. novembra riska rādītāju infopanelī norādīja, ka “ES finanšu tirgi 2020. gada 3. ceturksnī turpināja atveseļoties, bet joprojām ir ļoti sensitīvi (..) galvenais risks, ko mēs pašlaik saskatām attiecībā uz ES finanšu tirgiem, ir potenciāls pēkšņi mainīt ieguldītāju riska novērtējumu, un tādējādi savu riska novērtējumu saglabājam”.

(28)

Iepriekš 2.a sadaļā sniegta sīkāka informācija par banku un finanšu tirgu darbību.

(29)

Covid-19 ietekmē ES ekonomika un tās finanšu tirgi ir nonākuši nestabilā situācijā, kurā turpmāka cenu samazināšanās, ko izraisa vai pastiprina īsās pozīcijas pārdošanas stratēģijas, varētu radīt ļoti negatīvas sekas.

(30)

Joprojām neskaidrajā situācijā ESMA uzskata, ka būtisku pārdošanas piedāvājumu daudzumu un neparastu akciju cenu svārstīgumu var pastiprināt dažādi faktori, tostarp lielāks to tirgus dalībnieku skaits, kuri iesaistās īsās pozīcijas pārdošanā un veido ievērojamas neto īsās pozīcijas.

(31)

Kā norādīts iepriekš, akciju ar neto īsajām pozīcijām procentuālā daļa, proti, no 0,1 % līdz 0,2 %, nav būtiski samazinājusies kopš 2020. gada marta (6. attēls ).

(32)

Plaši izplatītie cenu zaudējumi kredītiestādēm, kas bija viens no parametriem, lai pieņemtu lēmumu par atjaunošanu jūnijā un septembrī, salīdzinājumā ar septembri uzlabojās, bet joprojām ir –2 % salīdzinājumā ar 2020. gada februāri (1. attēls). Tas norāda, ka kredītiestādes, kuras noteiktos gadījumos ir sistēmiski svarīgas, joprojām ir potenciāli neaizsargātas pret īsās pozīcijas pārdošanas stratēģijām un ievērojamu neto īso pozīciju veidošanos, neatkarīgi no tā, vai šīs stratēģijas un pozīcijas atbalsta pamatinformācija.

(33)

Saglabājas risks, ka īsās pozīcijas pārdošanas stratēģiju uzkrāšana un ievērojama neto īso pozīciju veidošana var attiecīgi novest pie neorganizētas cenu samazināšanās spirāles noteiktiem emitentiem ar iespējamām negatīvām sekām attiecīgās dalībvalsts ietvaros vai visā ES, kas savukārt ar laiku varētu apdraudēt vienas vai vairāku dalībvalstu finanšu sistēmu.

(34)

Neraugoties uz dažu ES dalībvalstu finanšu tirgos novēroto daļējo atveseļošanos, iepriekš minētās neskaidrības par Covid-19 krīzes attīstību un tās ietekmi uz ES ekonomiku joprojām ir aktuālas un padara ticamākas iepriekš minētās bažas par iespējamo atsaisti starp aktīvu novērtēšanu un ekonomikas pamatprincipiem un par ilgtspēju nesenajai finanšu tirgu atveļošanās tendencei.

(35)

Tādēļ ESMA uzskata, ka pašreizējie tirgus apstākļi turpina būtiski apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā.

(36)

Vēl viens nosacījums, lai ESMA varētu īstenot šo pasākumu, ir tas, ka identificētajiem apdraudējumiem ir pārrobežu ietekme.

(37)

Kā aprakstīts iepriekš, akciju tirgi visā ES, ņemot vērā gan valstu, gan Eiropas mēroga indeksus, nav pilnībā atguvušies no martā novērotā būtiskā cenu samazinājuma.

(38)

Ņemot vērā to, ka šie apdraudējumi ietekmē lielākās daļas ES dalībvalstu finanšu tirgus, gan atšķirīgā mērogā, pārrobežu ietekme joprojām ir sevišķi nopietna, jo ES finanšu tirgu savstarpējā saistība palielina pieplūduma vai kaitīgās ietekmes iespējamību visos tirgos īsās pārdošanas spiediena gadījumā.

(39)

ESMA līdz ar to uzskata, ka iepriekš aprakstītajiem apdraudējumiem tirgus integritātei, pienācīgai darbībai un finanšu stabilitātei ir pārrobežu ietekme. Covid-19 krīzes būtības dēļ tiem faktiski ir ES un globāls mēroga raksturs.

(40)

Vēl viens iemesls, kāpēc ESMA šā lēmuma ietvaros ir pieņēmusi ierobežojumu, ir apstāklis, ka kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu apdraudējumu, vai veiktie pasākumi pienācīgi nenovērš šo apdraudējumu.

(41)

Bažas par tirgus integritāti, pienācīgu darbību un finanšu stabilitāti, kas aprakstītas Lēmumā 2020/525, ir likušas vairākām valstu kompetentajām iestādēm veikt valsts līmeņa pasākumus, kuru mērķis ir ierobežot akciju īsās pozīcijas pārdošanu, Spānijā, Francijā, Austrijā, Beļģijā un Itālijā (18), kuru termiņš beidzās 18. maijā.

(42)

Pēc šo pagaidu pasākumu beigām vai to atcelšanas ES vairs nav veikti turpmāki pasākumi, pamatojoties uz Regulu (ES) 236/2012, un no šā lēmuma pieņemšanas datuma šādi pasākumi nav spēkā.

(43)

Šā lēmuma pieņemšanas laikā neviena kompetentā iestāde nav pieņēmusi pasākumus, lai palielinātu savu atpazīstamību attiecībā uz rīcības attīstību saistībā ar neto īsajām pozīcijām, nosakot zemākas paziņošanas robežvērtības, jo tās var paļauties uz Lēmumu (ES) 2020/1123.

(44)

Nepieciešamība palielināt neto īso pozīciju par redzamību arvien ir aktuāla situācijā, kurā iepriekšminētie ierobežojumi, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 20. pantu, vairs nav spēkā, un joprojām pastāv neskaidrība par Covid-19 ilgstošo ietekmi. Tā kā uz īsās pozīcijas pārdošanu un darījumiem ar līdzvērtīgu ietekmi vairs neattiecas citi ārēji ierobežojumi, valstu kompetentajām iestādēm visā ES ir jāspēj iepriekš noteikt, vai neto īsās pozīcijas tiek veidotas tādā mērā, kas var radīt apdraudējumu iepriekš aprakstītajiem finanšu tirgiem un finanšu stabilitātei, kas izpaužas un ko pastiprina īsās pozīcijas pārdošanas spiediens.

(45)

Ņemot vērā iepriekšminētos apdraudējumus visā ES, joprojām skaidri redzams, ka informācija, ko saņem nacionālās kompetentās iestādes saskaņā ar standarta paziņošanas robežvērtību, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 236/2012 5. panta 2. punktā, nav pietiekams šī brīža saspringtajos tirgus apstākļos. ESMA uzskata, ka ar zemākas paziņošanas robežvērtības uzturēšanai vajadzētu nodrošināt, ka visu valstu kompetento iestāžu visā ES un ESMA rīcībā ir vislabākais iespējamais pieejamais datu kopums, lai pārraudzītu tirgus tendences un nepieciešamības gadījumā sagatavotu sevi un ESMA veikt papildu pasākumus.

(46)

ESMA ir arī jāņem vērā, cik lielā mērā pasākums ievērojami novērš identificētos apdraudējumus.

(47)

Konkrētāk, ESMA zemāk ir analizējusi, vai atjaunotais pasākums varētu būtiski novērst apdraudējumu finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei, finanšu stabilitātei Savienībā un vai tas varētu uzlabot kompetento iestāžu spēju uzraudzīt šādu apdraudējumu.

(48)

Iepriekš aprakstītajos tirgus apstākļos jebkāds pēkšņs pārdošanas piedāvājumu daudzuma un tirgus svārstīguma pieaugums īsās pārdošanas un īso pozīciju veidošanas dēļ var pastiprināt lejupslīdes tendences finanšu tirgos. Lai arī īsā pārdošana, nosakot pareizu emitentu vērtējumu, citā laikā var kalpot pozitīvām funkcijām, pašreizējos tirgus apstākļos tā var radīt papildu apdraudējumu pienācīgai tirgu darbībai un integritātei,

(49)

Jo īpaši, ņemot vērā joprojām pastāvošās ārkārtas situācijas horizontālo ietekmi, kas skar plašu akciju kopumu visā Savienībā, jebkāds pēkšņs akciju cenu kritums var būt saistīts ar papildu pārdošanas piedāvājumu daudzumu, ko izraisa īsās pozīcijas pārdošanas darbības un lielāks neto īso pozīciju skaits, kurš bez atjaunotā pasākuma attiecīgi netiktu atklāts, ja tas nepārsniedz pašreizējās paziņošanas robežvērtības valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2012 5. pantā.

(50)

Iepriekšminēto iemeslu dēļ valstu kompetentajām iestādēm un ESMA pēc iespējas drīzāk jāuzzina par tirgus dalībniekiem, kas nodarbojas ar īso pārdošanu un veido ievērojamas neto īsās pozīcijas, lai vajadzības gadījumā novērstu to, ka šīs pozīcijas kļūst par signālu pārdošanas piedāvājumu daudzuma pārmērīgai plūsmai un tādējādi radītu ievērojamu cenu samazinājumu.

(51)

Pasākuma atjaunošana risina šo vajadzību, nosakot, ka fiziskām un juridiskām personām, kurām ir neto īsā pozīcija akcijās, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū, informēt valstu kompetentās iestādes, sasniedzot zemākas robežvērtības, nekā noteikts Regulas (ES) 236/2012 5. pantā.

(52)

Tādējādi valsts kompetento iestāžu un ESMA spēs atbilstoši izvērtēt mainīgo situāciju, nošķirt tirgus svārstības, kuru pamatā ir pamatinformācija, no tām, kuras var ierosināt vai pastiprināt akciju īsās pozīcijas pārdošanas un reaģēt, ja tirgus integritātei un pienācīgai darbībai nepieciešama stingrāka rīcība.

(53)

ESMA uzskata, ka bez šā pasākuma atjaunošanas uz papildu trim mēnešiem valstu kompetentās iestādes un ESMA būtu nepietiekamas spējas pienācīgi uzraudzīt tirgu pašreizējā neskaidrajā un trauslajā vidē. To izceļ acīmredzamā finanšu tirgus darbības un pamatā esošās saimnieciskās darbības nodalīšana apvienojumā ar Covid-19 pandēmijas mainīgo raksturu. Šādi faktori varētu izraisīt pēkšņu un ievērojamu pārdošanas spiedienu un nestandarta Savienības akciju cenas papildu svārstīgumu, ko savukārt vēl vairāk varētu pastiprināt īso pozīciju uzkrāšana.

(54)

Tajā pašā laikā ESMA uzskata par piemērotu saglabāt Regulas (ES) Nr. 236/2012 6. pantā noteikto publicēšanas slieksni, kas ir vienāds ar 0,5 % no sabiedrības emitētā akciju kapitāla, jo šī sliekšņa pazemināšana nešķiet vajadzīga no kārtības tirgū uzturēšanas un finanšu stabilitātes risku novēršanas viedokļa. Valsts kompetentās iestādes un ESMA turpina pastāvīgi uzraudzīt tirgus apstākļus un nepieciešamības gadījumā veiks turpmākus pasākumus.

(55)

Kā aprakstīts iepriekš, neraugoties uz iepriecinošajām ziņām par vakcīnu attīstību, kas pēdējā laikā uzlabo tirgus darbību, dažās valstīs kritums biržu indeksos kopš 2020. gada 20. februāra joprojām ir līdzīgs 2020. gada jūnijā vai septembrī reģistrētajam līmenim. Turklāt ES cenu līmeņa izlīdzināšanās ir ievērojami vājāka salīdzinājumā ar citām pasaules ekonomikām, piemēram, NIKKEI 225, S&P 500 vai CSI 300. Dažādi riska faktori joprojām ietekmē daudzas nozares, piemēram, finanšu nozares emitēto akciju darbības rezultāti joprojām ir vāji un ļoti izkliedēti lielāko ES kredītiestāžu starpā. Šajā vidē iesaistīšanās īsās pozīcijas pārdošanā un būtisku neto īso pozīciju radīšana var palielināt pārdošanas piedāvājumu daudzumu un lejupslīdes tendences, kas savukārt var pastiprināt apdraudējumu, kurš var ļoti negatīvi ietekmēt finanšu iestāžu un citu nozaru uzņēmumu finanšu stabilitāti.

(56)

Šajā kontekstā, neatjaunojot šo pasākumu vēl uz trim mēnešiem, valstu kompetentajām iestādēm un ESMA tiktu ierobežotas iespējas novērst jebkādu iespējamo negatīvo ietekmi uz ekonomiku un galu galā uz visas Savienības finanšu stabilitāti kopumā.

(57)

Līdz ar to ESMA atjaunotais pasākums īslaicīgi pazemināt neto īso pozīciju paziņošanas robežvērtības valstiskajām kompetentajām iestādēm efektīvi novērš šo stabilitātes apdraudējumu daļai vai pat visai Savienības finanšu sistēmai, samazinot datu ierobežojumus un palielinot valsts kompetento iestāžu iespējas novērst tuvojošos apdraudējumu jau sākotnējā stadijā.

(58)

Parastos tirgus apstākļos valstu kompetentās iestādes pārrauga visus apdraudējumus, ko var radīt īso pozīciju pārdošana un neto īso pozīciju veidošana, izmantojot pārraudzības instrumentus, kuri noteikti Savienības tiesību aktos, jo īpaši paziņošanas pienākumus par neto īsajām pozīcijām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 236/2012 (19).

(59)

Tomēr pašreizējie tirgus apstākļi liek pastiprināt valstu kompetento iestāžu un ESMA veikto pārraudzību attiecībā uz apkopotām neto īsajām pozīcijām akcijām, kuru tirdzniecība atļauta regulētos tirgos. Šā iemesla dēļ un ņemot vērā nepārtraukto neskaidrību saistībā ar Covid-19 pandēmiju, joprojām ir svarīgi, lai valsts kompetentās iestādes turpinātu saņemt informāciju par neto īso pozīciju veidošanu iespējami agrākā posmā, pirms tās sasniedz 0,2 % līmeni no emitētā akciju kapitāla, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 236/2012 5. panta 2. punktā.

(60)

Par to liecina fakts, ka, neraugoties uz cenu pieaugumu kopš 2020. gada novembra, to akciju procentuālā daļa, kuru neto īsā pozīcija ir no 0,1 % līdz 0,2 %, kopš 2020. gada marta nav būtiski samazinājusies (20) un saglabājas vidēji 12 % apmērā no kopējām neto īsajām pozīcijām, līdzīgi kā tas bija septembrī. Tāpēc var secināt, ka neto īso pozīciju starp 0,1 un 0,2 % procentuālā daļa, par kuru bija jāpaziņo ESMA noteikto zemāko paziņošanas robežvērtību dēļ, joprojām ir būtiska kopējā neto īso pozīciju daļa.

(61)

Līdz ar to ESMA atjaunotais pasākums saglabās valsts kompetento iestāžu uzlaboto spēju risināt identificētos apdraudējumus agrīnā posmā, sniedzot tiem un ESMA iespēju laicīgi pārvaldīt apdraudējumu pienācīgai tirgu darbībai un finanšu stabilitātei, ja parādītos jebkādas tirgus krīzes pazīmes.

(62)

Lai pieņemtu vai atjaunotu pasākumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 28. pantu, ESMA būtu jāņem vērā, vai pasākums rada regulatīvās patvaļas risku.

(63)

Tā kā atjaunotais ESMA pasākums attiecas uz tirgus dalībnieku paziņošanas pienākumiem attiecībā uz visām akcijām, kuru tirdzniecība atļauta regulētos tirgos Savienībā, tas nodrošinās vienotu paziņošanas robežvērtību visām valstu kompetentajām iestādēm, nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem gan Savienībā, gan ārpus tās attiecībā uz tādu akciju tirdzniecību, kuru tirdzniecība atļauta regulētos tirgos Savienībā.

(64)

ESMA ir jānovērtē, vai pasākumam ir negatīva ietekme, ko varētu uzskatīt par nesamērīgu salīdzinājumā ar pasākuma labvēlīgo ietekmi.

(65)

ESMA uzskata par piemērotu to, ka valstu kompetentās iestādes pirms jebkādu vairāk ierobežojošu pasākumu pieņemšanas stingri pārrauga neto īsās pozīcijas. ESMA norāda, ka parastās paziņošanas robežvērtības (0,2 % no emitētā akciju kapitāla) joprojām esošajos ārkārtas tirgus apstākļos var nebūt piemērotas, lai laikus noteiktu tendences un nākotnes apdraudējumu.

(66)

Lai gan pastiprinātas ziņošanas pienākuma ieviešana varētu būt radījusi papildu slogu pārskatus sniedzošām vienībām, pašreiz tās jau ir pielāgojušas savas iekšējās sistēmas saistībā ar Lēmumiem (ES) 2020/525, (ES) 2020/1123 un (ES) 2020/1689, un tādēļ netiek sagaidīts, ka šis atjaunotais pasākums papildus ietekmēs pārskatus sniedzošo vienību atbilstības nodrošināšanas izmaksas.. Turklāt, tas neierobežos tirgus dalībnieku iespējas slēgt vai palielināt savas akciju īsās pozīcijas. Rezultātā netiks ietekmēta tirgus efektivitāte.

(67)

Salīdzinot ar citiem iespējamiem un stingrāk ierobežojošiem pasākumiem, šim atjaunotajam pasākumam nevajadzētu ietekmēt tirgus likviditāti, jo pastiprinātam paziņošanas pienākumam, kas skar ierobežotu tirgus dalībnieku skaitu, nevajadzētu mainīt viņu tirdzniecības stratēģiju un līdz ar to viņu līdzdalību tirgū. Turklāt saglabātais izņēmums, kas paredzēts attiecībā uz tirgus veidošanas darbībām un stabilizācijas programmām, ir noteikts, lai nepalielinātu slogu uzņēmumiem, kuri piedāvā svarīgus pakalpojumus, nodrošinot likviditāti un samazinot svārstīgumu, kas ir īpaši svarīgi pašreizējā situācijā.

(68)

Attiecībā uz atjaunotā pasākuma apmēru ESMA uzskata, ka, ierobežojot to uz vienu vai dažām nozarēm, vai uz kādu emitentu daļu, netiktu sasniegts vēlamais iznākums. Reģistrētais lielais cenu samazinājuma apmērs pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, plašais skarto akciju (un nozaru) diapazons un ES tautsaimniecību un tirdzniecības vietu savstarpējas savienojamības pakāpe liecina, ka ES mēroga pasākums, visticamāk, būs efektīvāks nekā valstu pasākumi nozaru mērogā, sniedzot agrīnu informāciju par tirgiem valstu kompetentām iestādēm.

(69)

Runājot par neskaidrību radīšanu tirgus dalībniekiem, ar šo pasākumu nav ieviesti jauni reglamentējoši pienākumi, jo, pazeminot attiecīgo robežvērtību, ar to tikai groza parasto paziņošanas pienākumu, kas ir spēkā kopš 2012. gada. ESMA arī uzsver, ka atjaunotais pasākums joprojām aprobežojas ar paziņošanu par akcijām, kuru tirdzniecība atļauta regulētā tirgū Savienībā, lai aptvertu tās pozīcijas, kurās papildu ziņojumi šķiet visbūtiskākie.

(70)

Tādēļ ESMA uzskata, ka šādam pastiprinātas pārredzamības pienākumam nevajadzētu radīt negatīvu ietekmi uz finanšu tirgu efektivitāti vai uz ieguldītājiem, kas nebūtu samērīga ar pasākuma labvēlīgo ietekmi, un tam nevajadzētu radīt nekādu neskaidrību finanšu tirgos.

(71)

Pasākuma ilguma ziņā ESMA uzskata, ka pasākuma atjaunošana uz trim mēnešiem ir pamatota, ņemot vērā pašreiz pieejamo informāciju un joprojām valdošo vispārējo neskaidrību saistībā ar Covid-19 pandēmiju. ESMA plāno atgriezties pie ierastā paziņošanas pienākuma, tiklīdz situācija uzlabosies, taču tai pat laikā nevar noliegt pasākuma pagarināšanas iespēju, ja situācija pasliktināsies vai tirgi paliks trauslā stāvoklī.

(72)

Pamatojoties uz iepriekšminēto un sākot ar šo dienu, ESMA uzskata šo lēmumu atjaunot pagaidu pastiprinātas pārredzamības pasākumu attiecībā uz neto īsajām pozīcijām par atbilstošu joprojām pastāvošajiem nelabvēlīgajiem apstākļiem.

(73)

ESMA konsultējās ar ESRK. ESRK nepauda nekādus iebildumus pret ierosinātā lēmuma pieņemšanu.

(74)

ESMA ir informējusi valstu kompetentās iestādes par paredzēto lēmumu.

(75)

ESMA atjaunotais pasākums tiks piemērots, sākot ar 2020. gada 19. decembri,