19.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/250

(2021. gada 16. februāris),

ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 95/93 attiecībā uz pagaidu atbrīvojumu no laika nišu izmantošanas noteikumiem Savienības lidostās Covid-19 krīzes dēļ

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Covid-19 krīzes dēļ ir strauji samazinājusies gaisa satiksme, un tā iemesls ir ievērojams pieprasījuma kritums un dalībvalstu un trešo valstu tieši pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai. Aviosabiedrības no šīs situācijas cieš jau kopš 2020. gada 1. marta, un turpmākajos gados tas, visticamāk, turpināsies.

(2)

Minētie apstākļi ir ārpus aviosabiedrību kontroles un tie ir noveduši pie to gaisa pārvadājumu pakalpojumu brīvprātīgas vai obligātas atcelšanas. Jo īpaši, brīvprātīga atcelšana aizsargā aviosabiedrību finansiālo stāvokli un novērš negatīvo ietekmi uz vidi, ko rada tukši vai lielākoties tukši lidojumi, kurus veic tikai ar mērķi saglabāt attiecīgās laika nišas.

(3)	Eirokontroles, kas ir tīkla pārvaldītājs Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes tīkla funkcijām, publicētie dati liecina, ka 2020. gada jūnija vidū gaisa satiksme bija samazinājusies par aptuveni 74 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

(4)

No zināmā lidojumu rezervāciju apjoma, Eirokontroles prognozēm un epidemioloģiskajām prognozēm nav iespējams paredzēt, kad varētu beigties Covid-19 krīzes izraisītais ievērojami mazākā pieprasījuma laikposms. Saskaņā ar jaunākajām Eirokontroles prognozēm gaisa satiksmes līmenis 2021. gada februārī būs aptuveni puse no 2020. gada februāra līmeņa. Prognozes attiecībā uz laikposmu pēc minētā datuma atkarīgas no vairākiem nezināmiem faktoriem, piemēram, Covid-19 vakcīnu pieejamības. Šādos apstākļos aviosabiedrībām, kas neizmanto savas laika nišas saskaņā ar Padomes Regulā (EEK) Nr. 95/93 (3) noteikto laika nišu izmantošanas līmeni, nevajadzētu automātiski zaudēt minētās regulas 8. panta 2. punktā un 10. panta 2. punktā noteikto prioritāti attiecībā uz laika nišu sērijām, kuru tās citādi varētu saglabāt. Šajā nolūkā ar šo regulu būtu jāparedz īpaši noteikumi.

(5)

Vienlaikus ar minētajiem noteikumiem būtu jānovērš iespējamā negatīvā ietekme uz aviosabiedrību konkurenci. Jo īpaši ir jānodrošina, ka aviosabiedrības, kas ir gatavas sniegt pakalpojumus, var lietot neizmantotās jaudas un tām ir izredzes saglabāt šādas laika nišas ilgtermiņā. Tā būtu jāatbalsta aviosabiedrību centieni izmantot lidostu jaudu, kas, savukārt, nāktu par labu patērētājiem.

(6)

Tādēļ saskaņā ar šiem principiem un uz ierobežotu laikposmu ir jāparedz nosacījumi, atbilstoši kuriem aviosabiedrības saglabā tiesības uz laika nišu sērijām saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 95/93 8. panta 2. punktu un 10. panta 2. punktu, un jānosaka attiecīgajām aviosabiedrībām prasības darīt pieejamu neizmantoto jaudu.

(7)

Laikā, kad gaisa pārvadājumus negatīvi ietekmē Covid-19 krīze, būtu jāpaplašina termina “jaunienācējs” definīcija, lai palielinātu aptverto aviosabiedrību skaitu, tādējādi dodot iespēju vairāk aviosabiedrību izveidot un paplašināt savu darbību, ja tās to vēlas. Tomēr šīs definīcijas sniegtās privilēģijas ir jāierobežo un jāattiecina tikai uz patiesiem jaunienācējiem, izslēdzot jebkuru aviosabiedrību, kurai kopā ar tās mātesuzņēmumu, saviem meitasuzņēmumiem vai tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem pieder vairāk nekā 10 % no kopējā laika nišu skaita, kas attiecīgajā dienā piešķirtas katrā konkrētā lidostā.

(8)

Laikposmā, kad tiek piemēroti atbrīvojumi no laika nišu izmantošanas noteikumiem, šo nišu piešķiršanas sistēmā būtu jāatbalsta to aviosabiedrību centieni, kas ir veikušas lidojumus un izmantojušas laika nišas, kuras ir daļa no sērijas, uz ko ir tiesības citai aviosabiedrībai atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 95/93 8. panta 2. punktam un 10. panta 2. punktam, bet kuras laika nišu koordinatoram tikušas darītas pieejamas pagaidu pārdalei. Tādēļ aviosabiedrībām, kas ir izmantojušas kādas sērijas vismaz piecas laika nišas, būtu jāpiešķir prioritāte šīs sērijas piešķiršanā nākamajā līdzvērtīgajā sarakstu periodā ar noteikumu, ka to nepieprasa aviosabiedrība, kurai uz to saskaņā ar minētajiem pantiem ir tiesības.

(9)

Īpašu Covid-19 sanitāro pasākumu noteikšana lidostās var samazināt pieejamo jaudu, tāpēc var rasties nepieciešamība noteikt īpašus Covid-19 koordinācijas parametrus. Šādās situācijās un lai nodrošinātu minēto parametru pareizu piemērošanu, koordinatoriem vajadzētu ļaut pielāgot to laika nišu grafiku, kas aviosabiedrībām piešķirtas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 95/93 8. pantu, vai atcelt šādas laika nišas sarakstu periodā, kurā piemēro īpašos Covid-19 sanitāros pasākumus.

(10)

Nolūkā atvieglot lidostu jaudas izmantošanu 2021. gada vasaras sarakstu periodā būtu jāļauj aviosabiedrībām pirms sarakstu perioda sākuma atdot atpakaļ koordinatoram vēsturiskās laika nišas, lai tās varētu pārdalīt ad hoc kārtībā. Aviosabiedrībām, kas atdod pilnas laika nišu sērijas pirms šajā regulā noteiktā termiņa, būtu jāsaglabā tiesības uz tām pašām laika nišu sērijām attiecīgajā lidostā 2022. gada vasaras sarakstu periodā. Ņemot vērā citus šajā regulā paredzētos pasākumus laika nišu noteikumu atvieglošanai, aviosabiedrībām ar lielu laika nišu skaitu lidostā būtu jāļauj šādā veidā atdot ne vairāk kā pusi no savām laika nišām.

(11)

Neskarot dalībvalstu pienākumu ievērot Savienības tiesību aktus, jo īpaši noteikumus, kas paredzēti Līgumos un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 (4), aviosabiedrības nevar vainot par negatīvajām sekām, ko radītu dalībvalstu vai trešo valstu iestāžu pieņemti tādi iespējami pasākumi Covid-19 izplatības novēršanai un ceļošanas iespēju ierobežošanai, par kuriem paziņots ļoti īsu laiku iepriekš un šādas negatīvās sekas aviosabiedrībām būtu jāmazina, ja minētie pasākumi būtiski ietekmē ceļošanas izredzes, tās iespējamību vai pieprasījumu attiecīgajos maršrutos. Tam būtu jāietver pasākumi, kas izraisa robežas vai gaisa telpas daļēju vai pilnīgu slēgšanu vai attiecīgo lidostu daļēju vai pilnīgu slēgšanu vai jaudas samazināšanu, aviosabiedrību apkalpes pārvietošanās ierobežojumus, kuri ievērojami kavē gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, vai arī rada nopietnus šķēršļus pasažieru spējai veikt lidojumus ar jebkuru aviosabiedrību attiecīgajā maršrutā, tostarp ceļošanas ierobežojumus, pārvietošanās ierobežojumus vai karantīnas pasākumus galamērķa valstī vai reģionā, vai ierobežojumus tādu pakalpojumu pieejamībai, kuri ir būtiski gaisa pārvadājumu darbību tiešam atbalstam. Atvieglojumiem būtu jānodrošina, ka aviosabiedrības netiek sodītas par laika nišu neizmantošanu, ja šāda neizpilde izriet no šādiem ierobežojošiem pasākumiem, kas vēl nebija publiskoti laika nišu piešķiršanas laikā. Īpašs atbrīvojums no šādu pasākumu ieviešanas sekām būtu jāierobežo uz noteiktu laiku, un tam nekādā gadījumā nevajadzētu pārsniegt divus secīgus sarakstu periodus.

(12)

Periodos, kad pieprasījumu būtiski ietekmē Covid-19 krīze, aviosabiedrības būtu pietiekami lielā mērā jāatbrīvo no prasībām izmantot laika nišas, lai saglabātu tiesības uz šīm laika nišām arī nākamajā līdzvērtīgajā sarakstu periodā. Tam vajadzētu dot aviosabiedrībām iespēju palielināt pakalpojumu apjomu, kad apstākļi to ļauj. Šajā nolūkā nosakot zemāko minimālo izmantošanas apjomu, būtu jāņem vērā 2021. gada sākuma gaisa satiksmes prognozes 2021. gadam, kas bija 50 % no 2019. gada satiksmes līmeņa, nenoteiktība saistībā ar Covid-19 krīzi un patērētāju uzticības un satiksmes līmeņa atjaunošanās.

(13)

Lai reaģētu uz Covid-19 krīzes mainīgo ietekmi un no tās izrietošo nenoteiktību attiecībā uz satiksmes līmeņu pieaugumu vidējā termiņā, kā arī, ja tas ir pilnīgi nepieciešams un pamatoti, elastīgi reaģētu uz problēmām, ar kurām tādēļ saskaras gaisa pārvadājumu nozare, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz atbrīvojuma no laika nišu izmantošanas noteikumiem piemērošanas laikposma maiņu un attiecībā uz minimālā izmantošanas apjoma procentuālajām vērtībām noteiktā diapazonā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(14)

Aviosabiedrībām un koordinatoriem ir jābūt informētiem par nosacījumiem, kas piemērojami laika nišu izmantošanai konkrētā sarakstu periodā, lai laikus varētu veikt vajadzīgos sagatavošanās darbus. Komisijai tāpēc būtu jācenšas pieņemt deleģētos aktus pēc iespējas ātrāk un šādi akti katrā ziņā būtu jāpieņem pirms laika nišu atdošanas termiņa, kas noteikts Regulas (EEK) Nr. 95/93 10. panta 3. punktā.

(15)

Lidostām, lidostas pakalpojumu sniedzējiem un aviosabiedrībām ir jābūt informētiem par pieejamo jaudu, lai varētu veikt pienācīgu plānošanu. Aviosabiedrībām pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms plānotā darbības datuma būtu jādara koordinatoram iespējamai pārdalei pieejamas tās laika nišas, kuru izmantošana nav paredzēta. Ja aviosabiedrības atkārtoti un tīši nepilda minēto prasību vai jebkuru citu Regulas (EEK) Nr. 95/93 prasību, tām jāpiemēro atbilstīgi sodi vai līdzvērtīgi pasākumi.

(16)	Ja koordinators ir pārliecinājies, ka aviosabiedrība ir pārtraukusi darbību lidostā, tam būtu nekavējoties jāatsauc laika nišas no attiecīgās aviosabiedrības un tās jāievieto kopējā fondā pārdalīšanai citām aviosabiedrībām.

(17)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, uz ierobežotu laikposmu ieviest īpašus noteikumus un paredzēt atbrīvojumu no vispārējiem laika nišu izmantošanas noteikumiem nolūkā mazināt Covid-19 krīzes ietekmi uz gaisa satiksmi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(18)

Ņemot vērā steidzamību, ko radījuši ar Covid-19 krīzi saistītie ārkārtējie apstākļi, tiek uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(19)	Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, steidzamības kārtā šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 95/93 groza šādi:

regulas 2. pantu groza šādi:

iekļauj šādu apakšpunktu:

“ba)

laikposmā, kas minēts 10.a panta 3. punktā, “jaunienācējs” ir:

i)	aviosabiedrība, kura kā daļu no laika nišu sērijas pieprasa laika nišu lidostā jebkurā dienā, ja pēc aviosabiedrības pieprasījuma apstiprināšanas tai kopumā šajā lidostā šajā dienā būtu piešķirts mazāk par septiņām laika nišām; vai

ii)

aviosabiedrība, kura pieprasa laika nišu sēriju tiešiem regulāriem pasažieru pārvadājumiem starp divām Savienības lidostām, ja iepriekš minētos tiešos regulāros pārvadājumus starp minētajām lidostām šajā dienā veic ne vairāk kā divas citas aviosabiedrības un ja pēc aviosabiedrības pieprasījuma apstiprināšanas tai šajā lidostā šajā dienā šiem tiešajiem pārvadājumiem tomēr būtu piešķirts mazāk par deviņām laika nišām.

Aviosabiedrība, kurai kopā ar mātesuzņēmumu, saviem meitasuzņēmumiem vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem pieder vairāk nekā 10 % no visām laika nišām, kas attiecīgajā dienā piešķirtas konkrētā lidostā, netiek uzskatīta par jaunienācēju minētajā lidostā;”;

pievieno šādu apakšpunktu:

“n)	“Covid-19 koordinācijas parametri” ir pārskatīti koordinācijas parametri, kuru rezultātā samazinās koordinētā lidostā pieejamā lidostas jauda tādu īpašu sanitāro pasākumu dēļ, ko dalībvalstis noteikušas, reaģējot uz Covid-19 krīzi.”;

regulas 7. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1. Aviosabiedrības, kas darbojas vai plāno darboties sarakstu koordinētā lidostā vai koordinētā lidostā, iesniedz attiecīgi sarakstu koordinatoram vai koordinatoram visu viņu pieprasīto būtisko informāciju. Visu būtisko informāciju sniedz veidā un termiņā, kuru norādījis sarakstu koordinators vai koordinators. Aviosabiedrība, pieprasot piešķirt laika nišas, koordinatoru jo īpaši informē par to, vai šī aviosabiedrība varētu gūt labumu no jaunienācēja statusa atbilstīgi 2. panta b) vai ba) punktam attiecībā uz pieprasītajām laika nišām.”;

regulas 8. pantu groza šādi:

a)	panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “2. Neskarot 7., 8.a un 9. pantu, 10. panta 1. un 2.a punktu un 14. pantu, šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:”;

iekļauj šādu punktu:

“2.a Laikposmā, kas minēts 10.a panta 3. punktā, laika nišu sēriju, kas tiek nodota atpakaļ laika nišu kopējā fondā saskaņā ar šā panta 1. punktu sarakstu perioda beigās (“atsauces sarakstu periods”), pēc pieprasījuma piešķir nākamajā līdzvērtīgajā sarakstu periodā aviosabiedrībai, kas pēc 10.a panta 7. punkta piemērošanas ir izmantojusi vismaz piecas attiecīgās sērijas laika nišas atsauces sarakstu periodā, ja vien laika nišu sērija jau nav piešķirta aviosabiedrībai, kam sākotnēji ir tiesības uz šo sēriju nākamajā līdzvērtīgajā sarakstu periodā saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Ja pirmās daļas prasībām atbilst vairāk nekā viens pretendents, prioritāti piešķir aviosabiedrībai, kas izmantojusi vairāk laika nišu attiecīgajā sērijā.”;

iekļauj šādu punktu:

“6.a Lai nodrošinātu Covid-19 koordinācijas parametru pareizu piemērošanu, laikposmā, kurā piemēro šos koordinācijas parametrus, koordinators var grozīt to laika nišu grafiku, kuras pieprasītas vai piešķirtas laikposmam, kas noteikts 10.a panta 3. punktā, vai atcelt tās pēc attiecīgās aviosabiedrības uzklausīšanas. Šajā saistībā koordinators ņem vērā šā panta 5. punktā minētos papildu noteikumus un pamatnostādnes saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem.”;

regulas 8.a panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

a)	Laika nišas, kas piešķirtas 2. panta b) vai ba) punktā definētam jaunienācējam, nedrīkst nodot šā panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā veidā divu līdzvērtīgu sarakstu periodu laikā, izņemot gadījumus, kad notiek bankrotējuša uzņēmuma darbību likumīga pārņemšana;
b)	laika nišas, kas piešķirtas 2. panta b) punkta ii) un iii) apakšpunktā vai 2. panta ba) punkta ii) apakšpunktā definētam jaunienācējam, nedrīkst pārcelt uz citu maršrutu, kā paredzēts šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, divu līdzvērtīgu sarakstu periodu laikā, ja vien jaunienācējam jaunajā maršrutā netiktu piešķirta tā pati priekšrocība, kāda tam bija sākotnējā maršrutā;
c)	laika nišas, kas piešķirtas 2. panta b) vai ba) punktā definētam jaunienācējam, nedrīkst apmainīt, kā paredzēts šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, divu līdzvērtīgu sarakstu periodu laikā, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs šo pakalpojumu laika nišu secības uzlabošanai saistībā ar sākotnēji pieprasīto secību.”;

regulas 10. pantu groza šādi:

iekļauj šādu punktu:

“2.a Neatkarīgi no 2. punkta, laika nišu sērija, kas piešķirta sarakstu periodam no 2021. gada 28. marta līdz 2021. gada 30. oktobrim, dod aviosabiedrībai tiesības uz to pašu laika nišu sēriju sarakstu periodā no 2022. gada 27. marta līdz 2022. gada 29. oktobrim, ja aviosabiedrība pilnu laika nišu sēriju ir darījusi pieejamu koordinatoram pārdalei pirms 2021. gada 28. februāra. Šo punktu piemēro tikai laika nišu sērijām, kas tai pašai aviosabiedrībai piešķirtas sarakstu periodā no 2020. gada 29. marta līdz 2020. gada 24. oktobrim. Laika nišu skaitu, ko attiecīgā aviosabiedrība var izmantot saskaņā ar šo punktu, ierobežo līdz 50 % no laika nišu skaita, kas tai pašai aviosabiedrībai piešķirtas sarakstu periodā no 2020. gada 29. marta līdz 2020. gada 24. oktobrim, izņemot aviosabiedrību, kurai iepriekšējā līdzvērtīgajā sarakstu periodā attiecīgajā lidostā vidēji ir piešķirtas mazāk nekā 29 laika nišas nedēļā.”;

panta 4. punktu groza šādi:

pievieno šādu apakšpunktu:

“e)

ar Regulas 10.a panta 3. punktā minētajā laikposmā valstu iestāžu ieviestiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst Covid-19 izplatīšanos tāda maršruta vienā galā, kuram attiecīgās laika nišas tika izmantotas vai plānots izmantot, ar nosacījumu, ka pasākumi laika nišu sērijas piešķiršanas laikā nebija publiskoti, ka minētie pasākumi būtiski ietekmē ceļošanas izredzes, tās iespējamību vai pieprasījumu attiecīgajos maršrutos un ka tiem ir kāds no šiem rezultātiem:

i)	daļēja vai pilnīga robežas vai gaisa telpas slēgšana vai daļēja vai pilnīga lidostas slēgšana vai tās jaudas samazināšana uz lielu daļu attiecīgā sarakstu perioda;

ii)

nopietni šķēršļi pasažieru iespējai ceļot ar jebkuru aviosabiedrību šajā tiešajā maršrutā attiecīgā sarakstu perioda lielā daļā, tostarp:

—	ceļošanas ierobežojumi valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ, aizliegums ceļot visiem, izņemot būtiskus ceļojumus, vai aizliegums veikt lidojumus no vai uz konkrētām valstīm vai ģeogrāfiskiem apgabaliem,

—	pārvietošanās ierobežojumi vai karantīnas vai izolācijas pasākumi valstī vai reģionā, kurā atrodas galamērķa lidosta (tostarp pārsēšanās vietās),

—	ierobežojumi tādu pakalpojumu pieejamībai, kas ir būtiski gaisa pārvadājumu darbību tiešam atbalstam;

iii)	aviosabiedrības apkalpju pārvietošanās ierobežojumi ievērojami kavē gaisa pārvadājumu darbību no apkalpojamām lidostām vai uz tām, tostarp pēkšņi ieceļošanas aizliegumi vai apkalpes aizkavēšana neparedzētās vietās karantīnas pasākumu dēļ.”;

ii)

pievieno šādas daļas:

“Pirmās daļas e) apakšpunktu piemēro laikposmā, kurā piemēro tajā minētos pasākumus, un vēl līdz sešām nedēļām, ievērojot trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos ierobežojumus. Tomēr, ja e) apakšpunktā minētos pasākumus pārtrauc piemērot mazāk nekā sešas nedēļas pirms sarakstu perioda beigām, e) apakšpunktu piemēro sešu nedēļu perioda atlikušajā daļā tikai tad, ja laika nišas nākamajā sarakstu periodā izmanto tam pašam maršrutam.

Pirmās daļas e) apakšpunktu piemēro tikai laika nišām, ko aviosabiedrība jau izmanto maršrutos pirms minētajā apakšpunktā paredzēto pasākumu publiskošanas.

Pirmās daļas e) apakšpunktu pārstāj piemērot, ja aviosabiedrība izmanto attiecīgās laika nišas, lai pārietu uz maršrutu, kuru neietekmē valsts iestāžu pasākumi.

Aviosabiedrības var pamatot laika nišas neizmantošanu saskaņā ar e) apakšpunktu ne ilgāk kā divus secīgus sarakstu periodus.”;

panta 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Starp jaunienācēju pieprasījumiem priekšroka ir dodama tām aviosabiedrībām, kam ir tiesības uz jaunienācēja statusu saskaņā ar 2. panta b) punkta i) un ii) apakšpunktu, 2. panta b) punkta i) un iii) apakšpunktu vai 2. panta ba) punkta i) un ii) apakšpunktu.”;

regulas 10.a pantu aizstāj ar šādu:

“10.a pants

Laika nišu piešķiršana, reaģējot uz Covid-19 krīzi

1. Piemērojot 8. panta 2. punktu un 10. panta 2. punktu, koordinatori uzskata, ka laika nišas, kas piešķirtas laikposmam no 2020. gada 1. marta līdz 2021. gada 27. martam, ir izmantojušas tās aviosabiedrības, kurām tās sākotnēji tika piešķirtas.

2. Piemērojot 8. panta 2. punktu un 10. panta 2. punktu, koordinatori uzskata, ka laika nišas, kas piešķirtas laikposmam no 2020. gada 23. janvāra līdz 2020. gada 29. februārim, ir lietojušas tās aviosabiedrības, kurām tās sākotnēji tika piešķirtas, attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumiem starp lidostām Savienībā un lidostām vai nu Ķīnas Tautas Republikā, vai Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabalā.

3. Attiecībā uz laika nišām, kuras koordinatoram netika darītas pieejamas pārdalei saskaņā ar 10. panta 2.a punktu laikposmā no 2021. gada 28. marta līdz 2021. gada 30. oktobrim, piemērojot 8. panta 2. punktu un 10. panta 2. punktu, ja aviosabiedrība pierāda koordinatoram, ka attiecīgo koordinatora piešķirto laika nišu sēriju šī aviosabiedrība ir izmantojusi vismaz 50 % no laika sarakstu periodā, kuram tā ir piešķirta, aviosabiedrībai ir tiesības uz to pašu laika nišu sēriju nākamajā līdzvērtīgajā sarakstu periodā.

Attiecībā uz šā punkta pirmajā daļā minēto laikposmu 10. panta 4. punktā un 14. panta 6. punkta a) apakšpunktā minētā procentuālā vērtība ir 50 %.

4. Attiecībā uz laika nišām datumā, kas ietilpst laikposmā no 2020. gada 9. aprīļa līdz 2021. gada 27. martam, 1. punktu piemēro tikai tad, ja aviosabiedrība attiecīgās neizmantotās laika nišas ir atdevusi koordinatoram pārdalei citām aviosabiedrībām.

5. Ja Komisija, pamatojoties uz Eirokontroles, kas ir tīkla pārvaldītājs Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes tīkla funkcijām, publicētajiem datiem, konstatē, ka gaisa satiksmes līmeņa samazinājums salīdzinājumā ar līmeni 2019. gada attiecīgajā laikposmā turpinās un ka, pamatojoties uz Eirokontroles satiksmes prognozēm, tas, visticamāk, saglabāsies, turklāt, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem, konstatē arī, ka attiecīgā situācija radusies Covid-19 krīzes ietekmes rezultātā, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šā panta 12.a pantu, lai attiecīgi grozītu šā panta 3. punktā noteikto laikposmu.

Ja tas ir pilnīgi nepieciešams reaģēšanai uz Covid-19 krīzes mainīgo ietekmi uz gaisa satiksmes līmeņiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12.a pantu, lai grozītu šā panta 3. punktā minētās procentuālās vērtības diapazonā no 30 % līdz 70 %. Šajā nolūkā Komisija ņem vērā izmaiņas, kas notikušas kopš 2021. gada 20. februāra, pamatojoties uz šādiem elementiem:

a)	Eirokontroles publicētos datus par satiksmes līmeņiem un satiksmes prognozēm;

b)	gaisa satiksmes tendenču attīstību sarakstu periodos, ņemot vērā izmaiņas, kas novērotas kopš Covid-19 krīzes sākuma; un

c)	rādītājus, kas saistīti ar pieprasījumu pēc pasažieru un kravas gaisa pārvadājumiem, tostarp tendences attiecībā uz flotes lielumu, flotes izmantojumu un aizpildes koeficientiem.

Deleģētos aktus saskaņā ar šo punktu pieņem ne vēlāk kā 31. decembrī attiecībā uz nākamo vasaras sarakstu periodu un ne vēlāk kā 31. jūlijā attiecībā uz nākamo ziemas sarakstu periodu.

6. Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, gadījumā, ja Covid-19 krīzes ietekme uz gaisa pārvadājumu nozari Savienībā ir ilgstoša, 12.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

7. Panta 3. punktā minētajā laikposmā aviosabiedrības dara koordinatoram pieejamas pārdalei citām aviosabiedrībām laika nišas, ko tās neplāno izmantot, darot to ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms paredzētās izmantošanas dienas.”;

7)	regulas 12.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Šīs regulas 10.a pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2022. gada 21. februārim.”;

regulas 14. pantu groza šādi:

a)	panta 5. punktu aizstāj ar šādu: “5. Dalībvalstis nosaka un piemēro iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus vai līdzvērtīgus pasākumus tām aviosabiedrībām, kuras atkārtoti un tīši nepilda šīs regulas prasības.”;

panta 6. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)

Ja koordinators, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, 10.a panta 3. punktā minētajā laikposmā konstatē, ka aviosabiedrība ir pārtraukusi darbību lidostā un vairs nespēj izmantot tai piešķirtās laika nišas, tad tas pēc tam, kad ir uzklausījis attiecīgo aviosabiedrību, atsauc attiecīgo laika nišu sērijas no minētās aviosabiedrības uz atlikušo laiku līdz sarakstu perioda beigām un iekļauj to kopējā fondā.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 16. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

Priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

Priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS

(1) 2021. gada 27. janvāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 15. februāra lēmums.

(3) Padomes Regula (EEK) Nr. 95/93 (1993. gada 18. janvāris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).

(5) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

19.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/23

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/255

(2021. gada 18. februāris),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 300/2008 (2008. gada 11. marts) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (1) un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Covid-19 pandēmija turpina ietekmēt starptautisko un Eiropas civilo aviāciju tādā mērā, ka apmeklējumi uz vietas trešās valstīs gaisa pārvadātāju un kravu operatoru apzīmējuma piešķiršanai un atkārtotai piešķiršanai saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 (2) pielikuma 6.8. punktu joprojām ir būtiski traucēti objektīvu iemeslu dēļ, kurus minētie pārvadātāji un kravu operatori nevar ietekmēt.

(2)

Tāpēc alternatīvā un paātrinātā procesa piemērojamība Covid-19 pandēmijas ietekmētajiem ES aviācijas drošības novērtējumiem, ko veic attiecībā uz operatoriem, kuri iesaistīti uz Savienību nosūtāmo kravu piegādes ķēdē, ir jāpagarina pēc datuma, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 pielikuma 6.8.1.7. punktā.

(3)

Savienība Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO) un Pasaules Muitas organizācijā (PMO) ir veicinājusi starptautiskas politikas koncepcijas izstrādi attiecībā uz pirmsiekraušanas iepriekšējo informāciju par kravu (PLACI), ko izmanto, lai aprakstītu īpašu datu kopu 7 + 1 (3), kā noteikts PMO SAFE pamatstandartos (SAFE FoS). Dati par sūtījumiem, ko kravas ekspeditori, gaisa pārvadātāji, pasta operatori, integrētāji, oficiālie kravu aģenti un citi tiesību subjekti regulatoriem sniedz iespējami drīz pirms kravas iekraušanas gaisa kuģī pēdējā izlidošanas vietā, ļauj izveidot papildu drošības slāni, kas ievešanas muitas iestādei dod iespēju apdraudējumu un riska analīzi veikt jau pirms izlidošanas.

(4)

Tāpēc pirms preču iekraušanas gaisa kuģī, kas izlido no trešās valsts, civilās aviācijas drošības nolūkā pirmā riska analīze par precēm, kuras Savienības muitas teritorijā paredzēts ievest ar gaisa transportu, būtu jāveic iespējami drīz pēc tam, kad saņemta ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopa, kas minēta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (4) 106. panta 2. un 2.a punktā. Prasība veikt pirmo riska analīzi būtu jāpiemēro no 2021. gada 15. marta.

(5)

Ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (5) 186. pantu ir noteikts riska analīzes un kontroles process, ko īsteno pirmā ievešanas muitas iestāde, un ar minētās regulas 182. pantu ir izveidota importa kontroles sistēma (IKS2), ko Komisija un dalībvalstis izstrādājušas, savstarpēji vienojoties, un kas ir ES vienotā tirgotāja saskarne, kuru izmanto, lai iesniegtu informāciju, labojumu pieprasījumus, atzīšanas par nederīgu pieprasījumus, lai apstrādātu un glabātu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņas un lai ar muitas dienestiem apmainītos ar saistīto informāciju.

(6)

Ņemot vērā rezultātus, kas gūti riska analīzē saistībā ar pirmsiekraušanas iepriekšējo informāciju par kravu, no 2021. gada 15. marta var būt vajadzīgi īpaši aviācijas drošības pasākumi riska mazināšanai, kas operatoriem, kuri iesaistīti uz Savienību nosūtāmo kravu piegādes ķēdē, jāpiemēro, kad tie veic darbību trešā valstī, un tāpēc ir steidzami jāintegrē attiecīgi īstenošanas noteikumi civilās aviācijas drošības jomā.

(7)

Covid-19 pandēmija ir nopietni ietekmējusi Savienības lidostu spēju pabeigt 3. standarta sprāgstvielu atklāšanas sistēmu (EDS) iekārtu uzstādīšanas procesu. Komisija un dalībvalstis joprojām ir apņēmības pilnas pabeigt jaunākās tehnoloģijas ieviešanu reģistrētās bagāžas pārbaudes vajadzībām. Ir izstrādāts jauns ceļvedis, kas nodrošina papildu elastību, dodot iespēju pielāgoties pašreizējai situācijai saskaņā ar prioritātes noteikšanas mehānismu, kura pamatā ir lidostu kategorijas, kā arī nodrošina redzamību augstāku atklāšanas veiktspējas standartu ieviešanai.

(8)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka vajadzīgi daži grozījumi dažu kopīgo pamatstandartu īstenošanas kārtībā. Dažu minēto standartu īstenošanas kārtība ir jāpielāgo, lai precizētu, saskaņotu, vienkāršotu un pastiprinātu dažus īpašus aviācijas drošības pasākumus, uzlabotu juridisko skaidrību, standartizētu tiesību aktu vienoto interpretāciju un vēl lielākā mērā nodrošinātu kopīgo aviācijas drošības pamatstandartu optimālu īstenošanu.

(9)	Tādēļ Īstenošanas regula (ES) 2015/1998 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 19. pantā minētās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr pielikuma 1. un 22. punktu piemēro no 2021. gada 15. marta un pielikuma 2. punktu piemēro no 2022. gada 1. marta, un 14. punktu piemēro no 2021. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 18. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1998 (2015. gada 5. novembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (OV L 299, 14.11.2015., 1. lpp.).

(3) Nosūtītāja nosaukums/vārds, uzvārds, nosūtītāja adrese, saņēmēja nosaukums/vārds, uzvārds, saņēmēja adrese, iepakojumu skaits, kopējais bruto svars, kravas apraksts un kravas ekspeditora vai galvenā gaisa kravas pavadzīme.

(4) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

PIELIKUMS

Pielikumu groza šādi:

pievieno šādu 6.0.4. punktu:

“6.0.4.

Šajā pielikumā “pirmsiekraušanas iepriekšējā informācija par kravu” jeb “PLACI” attiecas uz pirmās riska analīzes procesu, ko aviācijas drošības nolūkā īsteno attiecībā uz precēm, kuras Savienības muitas teritorijā (*) paredzēts ievest ar gaisa transportu.

(*) Tā kā Islande nav Savienības muitas teritorijas daļa, šā pielikuma 6.8.7. punkta nolūkā Islandi uzskata par trešo valsti.”;"

pievieno šādu 6.1.4., 6.1.5. un 6.1.6. punktu:

“6.1.4.

Piekļuvi ierobežotas iekļuves drošības zonām kravām un pastam var piešķirt tikai pēc tam, kad ir konstatēts, kurai no turpmāk norādītajām kategorijām pieder tiesību subjekts, kas transportē sūtījumu no atklātās teritorijas:

a)	oficiālais kravu aģents;

b)	zināmais nosūtītājs;

c)	saskaņā ar 6.6.1.1. punkta c) apakšpunktu norīkots transportuzņēmējs, kas transportē sūtījumus, kuriem iepriekš veikta drošības kontrole;

d)	neviens no a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem tiesību subjektiem.

6.1.5.

Ja piemēro 6.1.4. punkta c) apakšpunktu, oficiālajam kravu aģentam, gaisa pārvadātājam vai lidostas ekspluatantam, kas piešķir piekļuvi ierobežotas iekļuves drošības zonām, dara pieejamu parakstīta 6.E papildinājumā iekļautā paziņojuma kopiju, ja vien nav piemērojams kāds no šādiem nosacījumiem:

a)	transportuzņēmējs pats ir oficiālais kravu aģents;

b)	transportēšanu veic tāda sūtījumu saņemošā oficiālā kravu aģenta vai gaisa pārvadātāja vārdā, kurš atrodas ierobežotas iekļuves drošības zonās.

To, ka transportuzņēmējs uzrāda parakstīta 6.E papildinājumā iekļautā paziņojuma kopiju, var aizstāt ar līdzvērtīgu mehānismu, kas ļauj veikt iepriekšēju paziņošanu piekļuves punktam un ko nodrošina ārpus lidostas esošs zināmais nosūtītājs vai oficiālais kravu aģents, kura vārdā transportēšana tiek veikta, vai arī sūtījumu saņemošais oficiālais kravu aģents vai gaisa pārvadātājs, kurš atrodas ierobežotas iekļuves drošības zonās.

6.1.6.

Kravas vai pasta sūtījumus, kuriem iepriekš nav veikta drošības kontrole, var atļaut ievest ierobežotas iekļuves drošības zonās ar nosacījumu, ka tiek īstenota viena no šādām darbībām:

a)	sūtījumus pirms ievešanas pārbauda saskaņā ar 6.2. punktu uz sūtījumu saņemošā oficiālā kravu aģenta vai gaisa pārvadātāja atbildību;

b)	sūtījumus pilnvarotas personas pavadībā nogādā tāda oficiālā kravu aģenta vai gaisa pārvadātāja telpās, kurš atrodas ierobežotas iekļuves drošības zonās, uz šā oficiālā kravu aģenta vai gaisa pārvadātāja atbildību.

Pēc piegādes šādus sūtījumus līdz to pārbaudei aizsargā pret neatļautu iejaukšanos.

Personāls, kas pavada šādus sūtījumus vai aizsargā tos pret neatļautu iejaukšanos, ir pieņemts darbā saskaņā ar 11.1.1. punktu un pabeidzis mācības vismaz saskaņā ar 11.2.3.9. punktu.”;

pielikuma 6.3.1.2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

pilnvarotā iestāde vai ES aviācijas drošības vērtētājs, kas rīkojas tās vārdā, izvērtē drošības programmu, pirms uz vietas pārbauda norādītās atrašanās vietas, lai izvērtētu pieteikuma iesniedzēja atbilstību Regulas (EK) Nr. 300/2008 un uz tās pamata pieņemto īstenošanas tiesību aktu prasībām.

Izņemot prasības, kas 6.2. punktā noteiktas attiecībā uz pārbaudēm, pieteikuma iesniedzēja telpu pārbaudi uz vietas, ko attiecīgie muitas dienesti veic saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (*) 29. pantu, uzskata par pārbaudi uz vietas, ja tā ir veikta ne agrāk kā 3 gadus pirms dienas, kad pieteikuma iesniedzējs pieprasa to apstiprināt kā oficiālo kravu aģentu. Pieteikuma iesniedzējs turpmākai pārbaudei dara pieejamu atzītā uzņēmēja (AEO) atļauju un muitas dienestu attiecīgo novērtējumu;

(*) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).”;"

pielikuma 6.3.1.4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Izņemot prasības, kas 6.2. punktā noteiktas attiecībā uz pārbaudēm, oficiālā kravu aģenta telpu pārbaudi uz vietas, ko attiecīgie muitas dienesti veic saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 29. pantu, uzskata par pārbaudi uz vietas.”;

pielikuma 6.3.1.5. punktu aizstāj ar šādu:

“6.3.1.5.

Ja pilnvarotā iestāde zaudē pārliecību, ka oficiālais kravu aģents atbilst Regulas (EK) Nr. 300/2008 prasībām, tā norādītajā atrašanās vietā vai vietās anulē oficiālā kravu aģenta statusu.

Pēc oficiālā kravu aģenta statusa anulēšanas pilnvarotā iestāde uzreiz un noteikti 24 stundu laikā pēc anulēšanas nodrošina, lai bijušā oficiālā kravu aģenta statusa maiņa būtu norādīta “Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzē”.

Ja oficiālajam kravu aģentam vairs nav AEO atļaujas, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (*) 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 33. pantā, vai ja tā AEO atļauja ir apturēta tāpēc, ka nav nodrošināta atbilstība Regulas (ES) Nr. 952/2013 39. panta e) punktam un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 28. pantam, pilnvarotā iestāde attiecīgi rīkojas nolūkā nodrošināt oficiālā kravu aģenta atbilstību Regulas (EK) Nr. 300/2008 prasībām.

Oficiālais kravu aģents informē pilnvaroto iestādi par visām izmaiņām saistībā ar tā AEO atļauju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 952/2013 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā un Regulas (ES) 2015/2447 33. pantā.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).”;"

pielikuma 6.3.1.8. punktu aizstāj ar šādu:

“6.3.1.8.

Pilnvarotā iestāde sniedz muitas dienestiem visu informāciju saistībā ar oficiālā kravu aģenta statusu, kura varētu attiekties uz Regulas (ES) Nr. 952/2013 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 33. pantā minētās AEO atļaujas turējumu. Tostarp tiek sniegta informācija par jaunu oficiālo kravu aģentu apstiprināšanu, oficiālā kravu aģenta statusa anulēšanu, atkārtotu novērtēšanu un pārbaudēm, pārbaužu grafikiem un minēto novērtējumu rezultātiem.

Izstrādā kārtību, kā veicama minētā informācijas apmaiņa starp pilnvaroto iestādi un valsts muitas dienestiem.”;

pielikuma 6.3.2.6. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)	tā oficiālā kravu aģenta, kas akceptējis cita oficiālā kravu aģenta piešķirto sūtījuma drošības statusu, pilnvarotās iestādes piešķirto unikālo identifikatoru, arī transfēra darbībām.”;

pielikuma 6.3.2.6. punktam pievieno šādu daļu:

“Transfēram paredzētu kravu vai pastu, attiecībā uz kuru gaisa pārvadātājs vai oficiālais kravu aģents, kas darbojas tā vārdā, pavaddokumentos nevar apstiprināt šajā punktā vai attiecīgā gadījumā 6.3.2.7. punktā prasīto informāciju, pārbauda, pirms to iekrauj gaisa kuģī nākamajam lidojumam.”;

pielikuma 6.4.1.2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

pieteikuma iesniedzēja telpu pārbaudi uz vietas, ko attiecīgie muitas dienesti veic saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 29. pantu, uzskata par pārbaudi uz vietas, ja tā ir veikta ne agrāk kā 3 gadus pirms dienas, kad pieteikuma iesniedzējs pieprasa to apstiprināt kā zināmo nosūtītāju. Šādos gadījumos pieteikuma iesniedzējs ieraksta prasīto informāciju 6.C papildinājumā ietvertā “Zināmo nosūtītāju pārbaudes kontrolsaraksta” 1. daļā un nosūta to pilnvarotajai iestādei kopā ar paziņojumu par saistībām, ko paraksta pieteikuma iesniedzēja juridiskais pārstāvis vai persona, kas atrašanās vietā atbild par drošību.

Pieteikuma iesniedzējs turpmākai pārbaudei dara pieejamu atzītā uzņēmēja (AEO) atļauju un muitas dienestu attiecīgo novērtējumu.

Parakstīto paziņojumu glabā attiecīgā pilnvarotā iestāde, vai arī to glabā ES aviācijas drošības vērtētājs un pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajai pilnvarotajai iestādei;”;

10)	pielikuma 6.4.1.4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu: “Zināmā nosūtītāja telpu pārbaudi uz vietas, ko attiecīgie muitas dienesti veic saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 29. pantu, uzskata par pārbaudi uz vietas.”;

11)

pielikuma 6.4.1.5. punktu aizstāj ar šādu:

“6.4.1.5.

Ja pilnvarotā iestāde zaudē pārliecību, ka zināmais nosūtītājs atbilst Regulas (EK) Nr. 300/2008 prasībām, tā norādītajā atrašanās vietā vai vietās anulē zināmā nosūtītāja statusu.

Pēc zināmā nosūtītāja statusa anulēšanas pilnvarotā iestāde uzreiz un noteikti 24 stundu laikā pēc anulēšanas nodrošina, lai zināmā nosūtītāja statusa maiņa būtu norādīta “Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzē”.

Ja zināmajam nosūtītājam vairs nav AEO atļaujas, kas minēta Regulas (ES) Nr. 952/2013 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 33. pantā, vai ja tā AEO atļauja ir apturēta tāpēc, ka nav nodrošināta atbilstība Regulas (ES) Nr. 952/2013 39. panta e) punktam un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 28. pantam, pilnvarotā iestāde attiecīgi rīkojas nolūkā nodrošināt zināmā nosūtītāja atbilstību Regulas (EK) Nr. 300/2008 prasībām.

Zināmais nosūtītājs informē pilnvaroto iestādi par visām izmaiņām saistībā ar tā AEO atļauju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 952/2013 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 33. pantā.”;

12)

pielikuma 6.4.1.7. punktu aizstāj ar šādu:

“6.4.1.7.

Pilnvarotā iestāde sniedz muitas dienestiem visu informāciju saistībā ar zināmā nosūtītāja statusu, kura varētu attiekties uz Regulas (ES) Nr. 952/2013 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 33. pantā minētās AEO atļaujas turējumu. Tostarp tiek sniegta informācija par jaunu zināmo nosūtītāju apstiprināšanu, zināmā nosūtītāja statusa anulēšanu, atkārtotu novērtēšanu un pārbaudēm, pārbaužu grafikiem un minēto novērtējumu rezultātiem.

Izstrādā kārtību, kā veicama minētā informācijas apmaiņa starp pilnvaroto iestādi un valsts muitas dienestiem.”;

13)

pielikuma 6.5.1. punktu aizstāj ar šādu:

“6.5.1.

Oficiālais kravu aģents uztur datubāzi, kurā iekļauta šāda informācija par visiem pazīstamajiem nosūtītājiem, ko tas iecēlis pirms 2017. gada 1. jūnija:

a)	ziņas par uzņēmumu, tostarp uzņēmuma faktiskā darījumdarbības adrese;

b)	darījumdarbības veids;

c)	kontaktinformācija, tostarp par drošību atbildīgās personas vai par drošību atbildīgo personu kontaktinformācija;

d)	PVN maksātāja vai uzņēmuma reģistrācijas numurs;

e)	parakstīts “Paziņojums par saistībām – pazīstamais nosūtītājs”, kas ietverts 6.D papildinājumā.

Ja pazīstamajam nosūtītājam ir AEO atļauja, kas minēta Regulas (ES) Nr. 952/2013 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 33. pantā, šīs AEO atļaujas numuru iekļauj pirmajā daļā minētajā datubāzē.

Datubāze ir pieejama pilnvarotajai iestādei pārbaudes veikšanai.”;

14)

pievieno šādu 6.6.1.3., 6.6.1.4. un 6.6.1.5. punktu:

“6.6.1.3.

Transportuzņēmējs nodrošina, ka attiecībā uz personālu, kas savāc, pārvadā, uzglabā un piegādā gaisa kravu un gaisa pastu, kam veikta drošības kontrole, īsteno vismaz:

a)	personas integritātes pārbaudi, kas ietver identitātes pārbaudi un curriculum vitae un/vai iesniegto atsauksmju pārbaudi;

b)	vispārējas drošības izpratnes mācības saskaņā ar 11.2.7. punktu.

6.6.1.4.

Viss transportuzņēmējs personāls, kas drīkst bez uzraudzības piekļūt kravai un pastam, veicot jebkuru no 6.6.1.3. punktā minētajām funkcijām vai īstenojot jebkuru no šajā nodaļā noteiktajām drošības kontrolēm:

a)	ir sekmīgi izturējis iepriekšējās darbības pārbaudi;

b)	ir pabeidzis drošības mācības saskaņā ar 11.2.3.9. punktu.

6.6.1.5.

Ja transportuzņēmējs izmanto cita uzņēmuma pakalpojumus vienas vai vairāku 6.6.1.3. punktā minēto funkciju veikšanai, šis cits uzņēmums izpilda šādus nosacījumus:

a)	paraksta transportuzņēmēja līgumu ar transportuzņēmēju;

b)	atturas no turpmāku apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas;

c)	īsteno attiecīgi 6.6.1.3. un 6.6.1.4. punkta noteikumus.

Transportuzņēmējs, kas noslēdzis apakšuzņēmuma līgumu, saglabā pilnu atbildību par visu transporta pakalpojumu aģenta vai nosūtītāja vārdā.”;

15)

pielikuma 6.8.1.7. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Ja ES aviācijas drošības novērtējumu nevar veikt tādu objektīvu iemeslu dēļ, kuri ir saistīti ar Covid-19 izraisīto pandēmijas krīzi un par kuriem gaisa pārvadātājs nav atbildīgs, pilnvarotā iestāde no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2021. gada 30. jūnijam var atkāpties no 6.8.2. punktā noteiktās procedūras un gaisa pārvadātājam uz laiku piešķirt ACC3 apzīmējumu. Apzīmējuma piešķiršanai piemēro šādus nosacījumus:”;

16)

pielikuma 6.8.3.6. un 6.8.3.7. punktu aizstāj ar šādu:

“6.8.3.6.

Pēc to drošības kontroļu veikšanas, kas minētas 6.8.3.1.–6.8.3.5. punktā, par drošības kontroļu piemērošanu atbildīgais ACC3 vai oficiālais kravu aģents, kam ir veikts ES aviācijas drošības novērtējums (RA3), nodrošina, ka pavaddokumentos – gaisa kravas pavadzīmē, līdzvērtīgā pasta dokumentā vai atsevišķā deklarācijā –, ko iesniedz elektroniski vai rakstiski, ir ietverta vismaz šāda informācija:

a)	ACC3 unikālais burtciparu identifikators;

b)	sūtījuma drošības statuss, kas minēts 6.3.2.6. punkta d) apakšpunktā un ko piešķīris attiecīgi ACC3 vai oficiālais kravu aģents, kam ir veikts ES aviācijas drošības novērtējums (RA3);

c)	sūtījuma unikālais identifikators, piemēram, attiecīgā gadījumā kravas ekspeditora vai galvenās gaisa kravas pavadzīmes numurs;

d)	sūtījuma saturs vai attiecīgā gadījumā norāde par konsolidāciju;

e)	drošības statusa piešķiršanas pamatojums, norādot izmantotos pārbaudes līdzekļus vai metodi, vai arī pamatojumu sūtījuma atbrīvošanai no pārbaudes, izmantojot ICAO Sūtījuma drošības deklarācijas shēmā pieņemtos standartus.

Konsolidācijas gadījumā konsolidāciju veikušais ACC3 vai oficiālais kravu aģents, kam ir veikts ES aviācijas drošības novērtējums (RA3), pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktā noteikto informāciju par katru atsevišķu sūtījumu saglabā vismaz līdz sūtījuma plānotajam ierašanās laikam pirmajā lidostā Savienībā, vai arī 24 stundas, atkarībā no tā, kurš no šiem laikposmiem ir ilgāks.

6.8.3.7.

Jebkurš gaisa pārvadātājs, kurš ierodas no trešās valsts, kas minēta 6.F papildinājumā, nodrošina atbilstību 6.8.3.6. punktā norādītajiem piemērojamiem punktiem attiecībā uz kravu un pastu, ko pārvadā gaisa kuģī. Pavaddokumentiem, kas attiecas uz šādiem sūtījumiem, jāatbilst vismaz ICAO Sūtījuma drošības deklarācijas shēmai vai alternatīvai shēmai, kurā prasītā informācija sniegta līdzvērtīgā veidā.”;

17)

pielikuma 6.8.3.9. punktu aizstāj ar šādu:

“6.8.3.9.

Tranzīta vai transfēra sūtījumiem, kas no trešās valsts, kura nav minēta 6.8.3.8. punktā, tiek ievesti ar 6.8.3.6. punktam neatbilstošiem pavaddokumentiem, pirms nākamā lidojuma piemēro pasākumus saskaņā ar 6.2. punktu.”;

18)

pielikuma 6.8.4.11. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Ja ES aviācijas drošības novērtējumu nevar veikt tādu objektīvu iemeslu dēļ, kuri ir saistīti ar Covid-19 izraisīto pandēmijas krīzi un par kuriem trešās valsts tiesību subjekts nav atbildīgs, pilnvarotā iestāde no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2021. gada 30. jūnijam var atkāpties no 6.8.5. punktā noteiktās procedūras un trešās valsts tiesību subjektam uz laiku piešķirt RA3 vai KC3 apzīmējumu. Apzīmējuma piešķiršanai piemēro šādus nosacījumus:”;

19)

pielikuma 6.8.4.12. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	apzīmējumu piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, un to var pagarināt 6.8.4.11. punktā noteiktajā atkāpes piemērošanas periodā.”;

20)	pielikuma 6.8.5.5., 6.8.5.6. un 6.8.5.7. punktu svītro;

21)

pielikuma 6.8.6.1. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“1.

Ja Komisija vai pilnvarotā iestāde konstatē tādu nopietnu trūkumu vai saņem rakstisku informāciju par tādu nopietnu trūkumu ACC3, RA3 vai KC3 darbībā, kurš būtiski ietekmē vispārējo aviācijas drošības līmeni Savienībā, tā:

a)	nekavējoties informē attiecīgo gaisa pārvadātāju vai tiesību subjektu, lūdz komentārus un prasa veikt attiecīgus pasākumus nopietnā trūkuma novēršanai;

b)	nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju.

Pirmajā daļā minēto nopietno trūkumu var konstatēt, veicot kādu no šādām darbībām:

1)	veicot atbilstības uzraudzības darbības;

2)	pārbaudot dokumentāciju, tostarp ES aviācijas drošības novērtējuma ziņojumu par citiem operatoriem, kuri ir daļa no ACC3, RA3 vai KC3 piegādes ķēdes;

3)	saņemot no citām iestādēm un/vai operatoriem rakstisku faktu informāciju par attiecīgā ACC3, RA3 vai KC3 darbībām, kura dokumentētu pierādījumu veidā skaidri norāda uz drošības pārkāpumiem.”;

22)

pievieno šādu 6.8.7. punktu:

“6.8.7. Pirmsiekraušanas iepriekšējā informācija par kravu (PLACI)

6.8.7.1.

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 186. pantu PLACI riska analīzi īsteno pirms izbraukšanas no trešās valsts pēc tam, kad muitas dienests pirmajā ievešanas punktā ir saņēmis kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu, kas minēta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (*) 106. panta 2. un 2.a punktā.

6.8.7.2.

Ja, īstenojot PLACI riska analīzi, pirmajai ievešanas muitas iestādei ir pamatotas aizdomas, ka sūtījums, ko Savienības muitas teritorijā ieved ar gaisa transportu, varētu radīt nopietnu civilās aviācijas apdraudējumu, minēto sūtījumu uzskata par augsta riska kravu vai pastu (HRCM) saskaņā ar 6.7. punktu.

6.8.7.3.

Gaisa pārvadātājs, operators, tiesību subjekts vai persona trešā valstī, kas nav valsts, kura norādīta 6.F papildinājumā, un nav Islande, no pirmās ievešanas muitas iestādes saņemot paziņojumu, kurā prasīts sūtījumu uzskatīt par augsta riska kravu vai pastu (HRCM) saskaņā ar 6.8.7.2. punktu:

a)	konkrētajam sūtījumam veic drošības kontroles, kas norādītas Īstenošanas lēmuma C(2015) 8005 pielikuma 6.7.3. un 6.7.4. punktā, ja ACC3 vai RA3 ir apstiprināts šādu drošības kontroļu veikšanai;

nodrošina, ka ACC3 vai RA3, kas apstiprināts šādu drošības kontroļu veikšanai, atbilst a) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem. Informāciju pirmajai ievešanas muitas iestādei sniedz, ja par sūtījumu paredzēts noslēgt līgumu vai ja par sūtījumu ir noslēgts līgums ar citu operatoru, tiesību subjektu vai iestādi par drošības kontroļu piemērošanu. Šāds cits operators, tiesību subjekts vai iestāde nodrošina a) apakšpunktā minēto drošības kontroļu veikšanu un gaisa pārvadātājam, operatoram, tiesību subjektam vai personai, no kuras sūtījums saņemts, sniedz apstiprinājumu par šo drošības kontroļu veikšanu un to rezultātiem;

c)	pirmajai ievešanas muitas iestādei sniedz apstiprinājumu par a) apakšpunktā minēto drošības kontroļu veikšanu un to rezultātiem.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktu nepiemēro, ja prasītās drošības kontroles ir veiktas iepriekš. Tomēr gadījumā, ja informācija par konkrētu apdraudējumu kļuvusi pieejama tikai pēc iepriekšējo drošības kontroļu veikšanas, gaisa pārvadātājam, operatoram, tiesību subjektam vai personai var lūgt atkārtot drošības kontroles, izmantojot īpašus līdzekļus un metodes, un sniegt apstiprinājumu, kas noteikts pirmās daļas c) apakšpunktā. Gaisa pārvadātājam, operatoram, tiesību subjektam vai personai var darīt zināmu jebkuru elementu un informāciju, kas vajadzīga drošības mērķa efektīvai sasniegšanai.

6.8.7.4.

Gaisa pārvadātāji, operatori, tiesību subjekti vai personas trešā valstī, kas ir norādīta 6.F papildinājumā, vai Islandē, no pirmās ievešanas muitas iestādes saņemot paziņojumu, kurā prasīts sūtījumu uzskatīt par augsta riska kravu vai pastu (HRCM) saskaņā ar 6.8.7.2. punktu:

a)	konkrētajam sūtījumam veic vismaz drošības kontroles, kas noteiktas ICAO 17. pielikumā par augsta riska kravām vai pastu (**);

nodrošina, ka operators, tiesību subjekts vai iestāde, ko attiecīgā pilnvarotā iestāde trešā valstī apstiprinājusi šādu drošības kontroļu veikšanai, izpilda a) apakšpunktā paredzētās prasības. Informāciju pirmajai ievešanas muitas iestādei sniedz, ja par sūtījumu paredzēts noslēgt līgumu vai ja par sūtījumu ir noslēgts līgums ar citu operatoru, tiesību subjektu vai iestādi par drošības kontroļu piemērošanu. Šāds cits operators, tiesību subjekts vai iestāde nodrošina a) apakšpunktā minēto drošības kontroļu veikšanu un gaisa pārvadātājam, operatoram, tiesību subjektam vai personai, no kuras sūtījums saņemts, sniedz apstiprinājumu par šo drošības kontroļu veikšanu un to rezultātiem;

c)	pirmajai ievešanas muitas iestādei sniedz apstiprinājumu par a) apakšpunktā minēto drošības kontroļu veikšanu un to rezultātiem.

6.8.7.5.

Ja, īstenojot PLACI riska analīzi, pirmajai ievešanas muitas iestādei ir pamatotas aizdomas, ka sūtījums, ko Savienības muitas teritorijā ieved ar gaisa transportu, rada nopietnu drošības apdraudējumu, un tāpēc tā izdod paziņojumu “Neiekraut!”, attiecīgo sūtījumu neiekrauj gaisa kuģī vai attiecīgā gadījumā izkrauj no gaisa kuģa.

6.8.7.6.

Gaisa pārvadātājs, operators, tiesību subjekts vai persona trešā valstī, no pirmās ievešanas muitas iestādes saņemot paziņojumu, kurā prasīts sūtījumu neiekraut gaisa kuģī saskaņā ar 6.8.7.5. punktu:

a)	nodrošina, ka tā valdījumā esošais sūtījums netiek iekrauts gaisa kuģī vai nekavējoties tiek izkrauts, ja sūtījums jau atrodas gaisa kuģī;

b)	pirmajai ievešanas muitas iestādei Savienības muitas teritorijā sniedz apstiprinājumu, ka tas ir izpildījis pieprasījumu;

c)	sadarbojas ar tās dalībvalsts attiecīgajām iestādēm, kurā atrodas pirmā ievešanas muitas iestāde;

d)	informē pilnvaroto civilās aviācijas drošības iestādi valstī, kurā atrodas gaisa pārvadātājs, operators, tiesību subjekts, persona, kas saņem paziņojumu, un tās trešās valsts pilnvaroto civilās aviācijas drošības iestādi, kurā tobrīd atrodas sūtījums, ja tā atšķiras.

6.8.7.7.

Ja sūtījums jau atrodas pie cita gaisa pārvadātāja, operatora vai tiesību subjekta piegādes ķēdē, gaisa pārvadātājs, operators, tiesību subjekts vai persona, kas saņem 6.8.7.5. punktā paredzēto paziņojumu “Neiekraut!”, nekavējoties informē šo citu gaisa pārvadātāju, operatoru tiesību subjektu vai personu, prasot:

a)	nodrošināt atbilstību 6.8.7.6. punkta a), c) un d) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem;

b)	gaisa pārvadātājam, operatoram, tiesību subjektam vai personai, kas saņēma 6.8.7.5. punktā paredzēto paziņojumu, sniegt apstiprinājumu par 6.8.7.6. punkta b) apakšpunkta piemērošanu.

6.8.7.8.

Ja gaisa kuģis, kurā ir sūtījums, par kuru pirmā ievešanas muitas iestāde saskaņā ar 6.8.7.5. punktu ir paziņojusi, ka sūtījumu nedrīkst iekraut, jau atrodas gaisā, gaisa pārvadātājs, operators, tiesību subjekts vai persona, kas saņem paziņojumu, nekavējoties informē:

a)	šā pielikuma 6.8.7.6. punkta c) apakšpunktā minētās dalībvalsts attiecīgās iestādes nolūkā sniegt informāciju un nodrošināt sadarbību ar tās dalībvalsts attiecīgajām iestādēm, kuras teritorija pirmā tiek pārlidota Savienībā;

b)	pilnvaroto civilās aviācijas drošības iestādi trešā valstī, kurā atrodas gaisa pārvadātājs, operators, tiesību subjekts vai persona, kas saņem paziņojumu, un tās trešās valsts pilnvaroto civilās aviācijas drošības iestādi, no kuras gaisa kuģis ir izlidojis, ja tā atšķiras.

6.8.7.9.

Pēc tam, kad no pirmās ievešanas muitas iestādes saņemts paziņojums, ko tā izdevusi saskaņā ar 6.8.7.5. punktu, tās pašas dalībvalsts pilnvarotā iestāde īsteno attiecīgos drošības ārkārtas situāciju protokolus saskaņā ar dalībvalsts civilās aviācijas drošības programmu, kā arī starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, kas reglamentē krīžu pārvarēšanu un atbildes pasākumus nelikumīgas iejaukšanās gadījumos, vai attiecīgā gadījumā nodrošina to īstenošanu vai sadarbojas visu turpmāko darbību veikšanā, tostarp nodrošina koordināciju ar izlidošanas trešās valsts iestādēm un attiecīgā gadījumā ar iestādēm tranzīta un/vai transfēra valstī vai valstīs.

6.8.7.10.

Gaisa pārvadātājs, operators, tiesību subjekts vai persona trešā valstī, kas saņem paziņojumu no trešās valsts muitas dienesta, kurš īsteno shēmu, kas attiecas uz pirmsiekraušanas iepriekšējo informāciju par kravu, ievērojot principus, kuri noteikti Pasaules Muitas organizācijas SAFE pamatstandartos, nodrošina 6.8.7.3. un 6.8.7.4. punktā un 6.8.7.6., 6.8.7.7. un 6.8.7.8. punktā noteikto prasību īstenošanu.

Šis punkts attiecas tikai uz kravas vai pasta sūtījumiem, kas atbilst kādam no turpmāk norādītajiem kritērijiem:

a)	tos pārvadā saskaņā ar tranzīta vai transfēra procedūru Savienības lidostā pirms galamērķa sasniegšanas lidostā, kura atrodas paziņotāja muitas dienesta trešā valstī;

b)	tos pārvadā saskaņā ar tranzīta vai transfēra procedūru Savienības lidostā pirms citas tranzīta vai transfēra procedūras veikšanas lidostā, kura atrodas paziņotāja muitas dienesta trešā valstī.

Lai izpildītu 6.8.7.6. punkta c) apakšpunktā un 6.8.7.8. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības, gaisa pārvadātājs, operators, tiesību subjekts vai persona, kas saņem paziņojumu trešā valstī, nekavējoties informē attiecīgās iestādes dalībvalstī, kurā notiek pirmā nosēšanās Savienībā.

Ja gaisa kuģis jau atrodas gaisā, informāciju sniedz tās dalībvalsts attiecīgajām iestādēm, kuras teritorija pirmā tiek pārlidota Savienībā, un tā nodrošina 6.8.7.9. punktā minēto darbību īstenošanu, koordinējot to ar tās dalībvalsts attiecīgajām iestādēm, kurā notiek pirmā nosēšanās Savienībā.

Attiecīgās iestādes gan dalībvalstī, kuras teritorija pirmā tiek pārlidota Savienībā, gan dalībvalstī, kurā notiek pirmā nosēšanās Savienībā, informē attiecīgo muitas dienestu.

(*) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.)."

(**) Gaisa pārvadātāji, operatori un tiesību subjekti Islandē piemēro Īstenošanas lēmuma C(2015) 8005 pielikuma 6.7.3. un 6.7.4. punktu.”;"

23)	pielikuma 11.6.3.6. punktam pievieno šādu teikumu: “Pilnvarotā iestāde tās apstiprinātajiem vērtētājiem nodrošina publiski nepieejamo tiesību aktu un valsts programmu attiecīgās daļas, kas attiecas uz novērtējamajām darbībām un jomām.”;

24)

pielikuma 11.6.3.8. punktu aizstāj ar šādu:

“11.6.3.8.

Pilnvarotā iestāde, kas darbojas kā vērtētājs, drīkst novērtēt tikai tos gaisa pārvadātājus, operatorus un tiesību subjektus, kuri ir tās atbildībā vai kuri ir citas dalībvalsts pilnvarotās iestādes atbildībā, ja minētā iestāde to ir skaidri pieprasījusi vai uzdevusi.”;

25)

pievieno šādu 11.6.3.11. punktu:

“11.6.3.11.

ES aviācijas drošības vērtētāja apstiprinājums ir derīgs ne ilgāk kā piecus gadus.”;

26)

pielikuma 11.6.4.1. punktu aizstāj ar šādu:

“11.6.4.1.

ES aviācijas drošības vērtētāju:

a)	neuzskata par apstiprinātu, līdz informācija par šo vērtētāju nav iekļauta “Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzē”

b)	tam no pilnvarotās iestādes vai šīs pilnvarotās iestādes vārdā ir jāsaņem sava statusa apliecinājums;

c)	tas nevar veikt ES aviācijas drošības vērtēšanu, ja tam ir aviācijas drošības vērtētāja statuss saskaņā ar līdzvērtīgu shēmu trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, izņemot, ja tiek piemērots 11.6.4.5. punkts.

ES aviācijas drošības vērtētāji, kuri iekļauti “Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzē”, pilnvarotās iestādes vārdā drīkst novērtēt tikai tās aviosabiedrības, tos operatorus vai tiesību subjektus, kas ir attiecīgās pilnvarotā iestādes atbildībā.”;

27)

pielikuma 11.6.5.6. punktu aizstāj ar šādu:

“11.6.5.6.

Ziņojuma standarta valoda ir angļu valoda, un šo ziņojumu pilnvarotajai iestādei un novērtētajam tiesību subjektam izsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc uz vietas veiktās verifikācijas.

Pilnvarotā iestāde novērtējuma ziņojumu novērtē ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā pēc tā saņemšanas.

Ja ziņojums attiecas uz aviosabiedrību, operatoru vai tiesību subjektu, kas tiek novērtēts saistībā ar jau piešķirtu apzīmējumu, kura derīguma laiks beidzas pēc iepriekšējos punktos minētajiem laikposmiem, pilnvarotā iestāde var noteikt ilgāku laikposmu novērtējuma pabeigšanai.

Šādā gadījumā un ja vien novērtēšanas sekmīgai pabeigšanai nav vajadzīga plašāka informācija un papildu dokumentāri pierādījumi, pilnvarotā iestāde nodrošina, ka process tiek pabeigts pirms statusa derīguma laika beigām.

Trīs mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas dienas vērtētājam sniedz rakstisku atsauksmi par ziņojuma kvalitāti un, attiecīgā gadījumā, ieteikumus un piezīmes, ko pilnvarotā iestāde uzskata par vajadzīgām. Attiecīgā gadījumā šādas atsauksmes kopiju nosūta pilnvarotajai iestādei, kas apstiprinājusi vērtētāju.

Lai piešķirtu apzīmējumu citām aviosabiedrībām, operatoriem vai tiesību subjektiem, kā paredzēts šajā regulā, pilnvarotā iestāde var pieprasīt un piecpadsmit dienu laikā saņem pilna novērtējuma ziņojuma kopiju angļu valodā no pilnvarotās iestādes, kas ir sagatavojusi vai ir pieprasījusi vērtētājam, kurš veic novērtēšanu, sagatavot novērtējuma ziņojumu savā valsts valodā.”;

28)

pielikuma 12.0.2.1. punktu aizstāj ar šādu:

“12.0.2.1.

Ievērojot 12.0.5. punkta noteikumus, pēc 2020. gada 1. oktobra turpmāk norādītās drošības iekārtas drīkst uzstādīt tikai tad, ja tām ir piešķirts marķējums “ES zīmogs” vai marķējuma statuss “ES zīmogs – pagaidu”, kas minēts 12.0.2.5. punktā:

a)	arkveida metāla detektori (WTMD);

b)	sprāgstvielu atklāšanas sistēmu (EDS) iekārtas;

c)	sprāgstvielu palieku detektori (ETD);

d)	šķidro sprāgstvielu atklāšanas sistēmu (LEDS) iekārtas;

e)	metāla detektori (MDE);

f)	drošības skeneri;

g)	apavu skenēšanas iekārtas;

h)	sprāgstvielu izgarojumu detektori (EVD).”;

29)

pielikuma 12.0.2.3. punktu aizstāj ar šādu:

“12.0.2.3.

Marķējumu “ES zīmogs” var piešķirt tikai drošības iekārtām, kas testētas testēšanas centros, kuri pilnvarotās iestādes atbildībā īsteno kvalitātes kontroles pasākumus saskaņā ar Eiropas Civilās aviācijas konferences kopīgo izvērtēšanas procesu.”;

30)

pielikuma 12.0.5.3. punktu aizstāj ar šādu:

“12.0.5.3.

Drošības iekārtām, kas valsts līmenī apstiprinātas, pamatojoties uz 12.0.5.1. vai 12.0.5.2. punktu, marķējums “ES zīmogs” netiek piešķirts automātiski.”;

31)

pievieno šādu 12.3.1. punktu:

“12.3.1.

Visām iekārtām, kuras uzstādītas, vēlākais, no 2023. gada 1. janvāra un kuras izmanto, lai pārbaudītu kravu un pastu, kā arī gaisa pārvadātāja pastu un gaisa pārvadātāja materiālus, kam piemēro drošības kontroli saskaņā ar 6. nodaļu, jābūt vairākrakursu iekārtām.

Pilnvarotā iestāde objektīvu iemeslu dēļ var atļaut izmantot viena rakursa rentgena iekārtas, kas uzstādītas pirms 2023. gada 1. janvāra, līdz šādiem datumiem:

a)	viena rakursa rentgena iekārtas, kas uzstādītas pirms 2016. gada 1. janvāra, – vēlākais, līdz 2025. gada 31. decembrim;

b)	viena rakursa rentgena iekārtas, kas uzstādītas no 2016. gada 1. janvāra, – uz laiku, kas nepārsniedz desmit gadus no uzstādīšanas dienas, vai, vēlākais, līdz 2027. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas drīzāk.

Ja pilnvarotā iestāde piemēro otrās daļas noteikumus, tā attiecīgi informē Komisiju.”;

32)

pielikuma 12.4.2. punktu aizstāj ar šādu:

“12.4.2. EDS standarti

12.4.2.1.

Visām EDS iekārtām jāatbilst šādām prasībām:

a)	iekārtām, kas uzstādītas pirms 2014. gada 1. septembra, jāatbilst vismaz 2. standartam;

b)	iekārtām, kas uzstādītas laikā no 2014. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. augustam, jāatbilst vismaz 3. standartam;

c)	iekārtām, kas uzstādītas laikā no 2022. gada 1. septembra līdz 2026. gada 31. augustam, jāatbilst vismaz 3.1. standartam;

d)	iekārtām, kas uzstādītas no 2026. gada 1. septembra, jāatbilst vismaz 3.2. standartam.

12.4.2.2.

EDS 2. standarts zaudē spēku 2021. gada 1. septembrī.

12.4.2.3.

Lai atļautu turpināt 2. standartam atbilstošu EDS izmantošanu, lidostas iedala četrās kategorijās:

a)	I kategorija – lidosta, kas 2019. gadā apkalpoja vairāk nekā 25 miljonus pasažieru;

b)	II kategorija – lidosta, kas nodrošina regulārus pārvadājumus uz vismaz vienu no trešām valstīm, kas norādītas šīs regulas 5.A papildinājumā, izņemot Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti;

c)	III kategorija – lidosta ar vislielāko satiksmes apjomu 2019. gadā katrā dalībvalstī, ja tā jau nav iekļauta I vai II kategorijā;

d)	IV kategorija – cita lidosta.

12.4.2.4.

Pilnvarotā iestāde var atļaut 2. standartam atbilstošu EDS izmantošanu no 2021. gada 1. septembra saskaņā ar šādu tabulu līdz:

	2. standartam atbilstošas EDS iekārtas, kas uzstādītas pirms 2011. gada 1. janvāra	2. standartam atbilstošas EDS iekārtas, kas uzstādītas laikā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 1. septembrim
I kategorijas lidostas	2022. gada 1. marts	2023. gada 1. marts
II kategorijas vai III kategorijas lidostas	2022. gada 1. septembris	2023. gada 1. septembris
IV kategorijas lidostas	2023. gada 1. marts	2024. gada 1. marts

12.4.2.5.

Ja pilnvarotā iestāde atļauj turpināt 2. standartam atbilstošu EDS izmantošanu no 2021. gada 1. septembra, tā attiecīgi informē Komisiju.

12.4.2.6.

Visām EDS iekārtām, kas paredzētas rokas bagāžas pārbaudēm, jāatbilst vismaz standartam C1.

12.4.2.7.

Visām EDS iekārtām, kas paredzētas tādas rokas bagāžas pārbaudēm, kurā ir pārnēsājamie datori un citas lielas elektroierīces, jāatbilst vismaz standartam C2.

12.4.2.8.

Visām EDS iekārtām, kas paredzētas tādas rokas bagāžas pārbaudēm, kurā ir pārnēsājamie datori un citas lielas elektroierīces, un šķidrumi, aerosoli un geli jāatbilst vismaz standartam C3.

12.4.2.9.

Visas EDS iekārtas, kas atbilst standartam C3, šķidrumu, aerosolu un gelu pārbaudes vajadzībām uzskata par līdzvērtīgām LEDS iekārtām, kas atbilst 2. standartam.”

(*) Tā kā Islande nav Savienības muitas teritorijas daļa, šā pielikuma 6.8.7. punkta nolūkā Islandi uzskata par trešo valsti.”;

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).”;

(**) Gaisa pārvadātāji, operatori un tiesību subjekti Islandē piemēro Īstenošanas lēmuma C(2015) 8005 pielikuma 6.7.3. un 6.7.4. punktu.”;”

19.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/36

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/256

(2021. gada 18. februāris),

ar ko attiecībā uz ierakstu par Apvienoto Karalisti to trešo valstu, teritoriju, zonu vai nodalījumu sarakstā, no kuriem saistībā ar augsti patogēnisko putnu gripu atļauts importēt Savienībā un tranzītā caur to pārvadāt konkrētas mājputnu izcelsmes preces, groza Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2002/99/EK (2002. gada 16. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (1), un jo īpaši tās 8. panta ievadfrāzi, 8. panta 1. punkta pirmo daļu, 8. panta 4. punktu un 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2009/158/EK (2009. gada 30. novembris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (2), un jo īpaši tās 23. panta 1. punktu, 24. panta 2. punktu un 25. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 798/2008 (3) ir izklāstītas veterinārās sertifikācijas prasības mājputnu un mājputnu produktu (“preces”) importam Savienībā un pārvadāšanai tranzītā caur to, arī uzglabāšanai tranzīta laikā. Tajā noteikts, ka preces importēt Savienībā un pārvadāt tranzītā caur to atļauts tikai no tām trešām valstīm, teritorijām, zonām vai nodalījumiem, kas norādīti minētās regulas I pielikuma 1. daļas tabulas 1. un 3. slejā.

(2)	Regulā (EK) Nr. 798/2008 ir izklāstīti arī nosacījumi, kas jāizpilda, lai trešo valsti, teritoriju, zonu vai nodalījumu varētu uzskatīt par brīvu no augsti patogēniskās [augstas patogenitātes] putnu gripas.

(3)

Saskaņā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“izstāšanās līgums”) un jo īpaši ar Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu, pēc izstāšanās līgumā paredzētā pārejas perioda beigām Direktīva 2002/99/EK, Direktīva 2009/158/EK un uz to pamata pieņemtie Komisijas akti ir piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju.

(4)

Tāpēc Apvienotā Karaliste, izņemot Ziemeļīriju, Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas tabulā ir norādīta kā tāda trešā valsts, no kuras teritorijas konkrētām daļām atkarībā no augsti patogēniskās putnu gripas sastopamības konkrētas mājputnu izcelsmes preces ir atļauts importēt Savienībā un pārvadāt tranzītā caur to. Šāda Apvienotās Karalistes reģionalizācija ir izklāstīta I pielikuma 1. daļā Regulai (EK) Nr. 798/2008, kas grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/169 (4).

(5)	Apvienotā Karaliste 2021. gada 12. februārī apstiprināja augsti patogēniskās H5N1 apakštipa putnu gripas klātbūtni kādā mājputnu saimniecībā Glenrotisā, Skotijā.

(6)

Apvienotās Karalistes veterinārās iestādes ap skarto saimniecību izveidoja 10 km kontroles zonu un īstenoja izkaušanas politiku, lai kontrolētu augsti patogēniskās putnu gripas klātbūtni un ierobežotu tās izplatīšanos. Turklāt Apvienotās Karalistes veterinārās iestādes apstiprināja, ka tās nekavējoties bija apturējušas veterināro sertifikātu izdošanu tiem preču sūtījumiem, kuri bija paredzēti eksportam uz Savienību no visas Apvienotās Karalistes teritorijas, izņemot Ziemeļīriju.

(7)

Apvienotā Karaliste Komisijai sniedza informāciju par tās teritorijā valdošo epidemioloģisko situāciju un par pasākumiem, ko tā veikusi augsti patogēniskās putnu gripas tālākas izplatības novēršanai, un Komisija tagad šo informāciju ir izvērtējusi. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, ir lietderīgi noteikt ierobežojumus preču ievešanai Savienībā no tā Skotijas apgabala, kuru skārusi augsti patogēniskā putnu gripa un kurā Apvienotās Karalistes veterinārās iestādes ir noteikušas ierobežojumus pašreizējā uzliesmojuma dēļ.

(8)	Tāpēc Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas tabulā ieraksts par Apvienoto Karalisti būtu jāgroza, lai ņemtu vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju šajā trešajā valstī.

(9)	Tāpēc Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 18. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(2) OV L 343, 22.12.2009., 74. lpp.

(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 798/2008 (2008. gada 8. augusts) par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/169 (2021. gada 11. februāris), ar ko attiecībā uz ierakstu par Apvienoto Karalisti to trešo valstu, teritoriju, zonu vai nodalījumu sarakstā, no kuriem saistībā ar augsti patogēnisko putnu gripu atļauts importēt Savienībā un tranzītā caur to pārvadāt konkrētas mājputnu izcelsmes preces, groza Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumu (OV L 49, 12.2.2021., 18. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā ierakstu par Apvienoto Karalisti aizstāj ar šādu:

“GB – Apvienotā Karaliste (*1)	GB-0	Visa valsts	SPF
	GB-0	Visa valsts	EP, E
	GB-1	Visa Apvienotā Karaliste, izņemot GB-2 apgabalu	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N			A
			WGM
			POU, RAT	N
	GB-2	Apvienotās Karalistes teritorija, kas atbilst šādiem apgabaliem:
	GB-2.1	Ziemeļjorkšīras grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N54.30 un W1.47	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N P2	1.1.2021.	6.1.2021.	A
			WGM	P2	1.1.2021.	6.1.2021.
			POU, RAT	N P2	1.1.2021.	6.1.2021.
	GB-2.2	Ziemeļjorkšīras grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N54.29 un W1.45	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N P2	1.1.2021.	8.1.2021.	A
			WGM	P2	1.1.2021.	8.1.2021.
			POU, RAT	N P2	1.1.2021.	8.1.2021.
	GB-2.3	Norfolkas grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N52.49 un E0.95	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N P2	1.1.2021.	10.1.2021.	A
			WGM	P2	1.1.2021.	10.1.2021.
			POU, RAT	N P2	1.1.2021.	10.1.2021.
	GB-2.4	Norfolkas grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N52.72 un E0.15	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N P2	1.1.2021.	11.1.2021.	A
			WGM	P2	1.1.2021.	11.1.2021.
			POU, RAT	N P2	1.1.2021.	11.1.2021.
	GB-2.5	Derbišīras grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N52.93 un W1.57	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N P2	1.1.2021.	17.1.2021.	A
			WGM	P2	1.1.2021.	17.1.2021.
			POU, RAT	N P2	1.1.2021.	17.1.2021.
	GB-2.6	Ziemeļjorkšīras grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N54.37 un W2.16	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N P2	1.1.2021.	19.1.2021	A
			WGM	P2	1.1.2021.	19.1.2021
			POU, RAT	N P2	1.1.2021.	19.1.2021
	GB-2.7	Orkneju salas: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N59.28 un W2.44	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N P2	1.1.2021.	20.1.2021.	A
			WGM	P2	1.1.2021.	20.1.2021.
			POU, RAT	N P2	1.1.2021.	20.1.2021.
	GB-2.8	Dorsetas grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N51.06 un W2.27	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N P2	1.1.2021.	20.1.2021.	A
			WGM	P2	1.1.2021.	20.1.2021.
			POU, RAT	N P2	1.1.2021.	20.1.2021.
	GB-2.9	Norfolkas grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N52.52 un E0.96	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N P2	1.1.2021.	23.1.2021.	A
			WGM	P2	1.1.2021.	23.1.2021.
			POU, RAT	N P2	1.1.2021.	23.1.2021.
	GB-2.10	Norfolkas grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N52.52 un E0.95	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N P2	1.1.2021.	28.1.2021.	A
			WGM	P2	1.1.2021.	28.1.2021.
			POU, RAT	N P2	1.1.2021.	28.1.2021.
	GB-2.11	Norfolkas grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10,4 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N52.53 un E0.66	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N P2	1.1.2021.	7.2.2021.	A
			WGM	P2	1.1.2021.	7.2.2021.
			POU, RAT	N P2	1.1.2021.	7.2.2021.
	GB-2.12	Devonas grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N50.70 un W3.36	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N P2	1.1.2021.	31.1.2021.	A
			WGM	P2	1.1.2021.	31.1.2021.
			POU, RAT	N P2	1.1.2021.	31.1.2021.
	GB-2.13	Netālu no Amlwch, Englsi sala, Velsa: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N53.38 un W4.30	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N P2	27.1.2021.		A
			WGM	P2	27.1.2021.
			POU, RAT	N P2	27.1.2021.
	GB-2.14	Netālu no Redkāras, Redkāra un Klīvlenda, Anglija: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N54.57 un W1.07	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N P2	8.2.2021.		A
			WGM	P2	8.2.2021.
			POU, RAT	N P2	8.2.2021.
	GB-2.15	Glenrotisa, Faifa, Skotija: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N56.23 un W3.02	BPP, BPR, DOC, DOR, HEP, HER, SRP, SRA, LT20	N P2	12.2.2021.		A
			WGM	P2	12.2.2021.
			POU, RAT	N P2	12.2.2021.

(*1) Saskaņā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un jo īpaši ar Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu, šajā pielikumā atsauces uz Apvienoto Karalisti neietver Ziemeļīriju.”

19.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/41

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2021/257

(2021. gada 18. februāris),

ar ko atbalsta Oslo rīcības plānu, ar kuru īsteno 1997. gada Konvenciju par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Savienībai būtu jātiecas sasniegt augstu sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās, lai inter alia saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem.

(2)	Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma Eiropas Drošības stratēģiju, kurā ir apzinātas globālas problēmas un draudi un pausts aicinājums panākt likumos balstītu starptautisku kārtību, kas pamatotos uz efektīvu daudzpusēju sadarbību un labi funkcionējošām starptautiskajām iestādēm.

(3)

Konvencija par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu (“Konvencija”) stājās spēkā 1999. gada 1. martā. Tā ir vienīgais visaptverošais starptautiskais instruments, kas sniedz visaptverošu atbildi uz to, kā izbeigt ciešanas un upurus, ko rada kājnieku mīnas, tostarp aizliedzot to izmantošanu, uzglabāšanu, ražošanu, tirdzniecību un nodošanu un nodrošinot to iznīcināšanu, kā arī palīdzības sniegšanu cietušajiem. Kopš 2013. gada 1. jūnija visas dalībvalstis ir Konvencijas puses.

(4)	Padome 2008. gada 23. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2008/487/KĀDP (1), ar ko atbalsta Konvencijas vispārēju piemērošanu un īstenošanu.

(5)

Otrajā Konvencijas pārskatīšanas konferencē 2009. gada 3. decembrī valstis, kas ir Konvencijas puses (“Konvencijas puses”), pieņēma Kartahenas rīcības plānu 2010.–2014. gadam par visu Konvencijas aspektu vispārēju piemērošanu un īstenošanu. Konvencijas pušu desmitajā sanāksmē 2010. gadā Konvencijas puses pieņēma Konvencijas pušu direktīvu Īstenošanas atbalsta grupai, kurā tās vienojās par to, ka Konvencijas Īstenošanas atbalsta grupai (ĪAG) būtu jāsniedz konsultācijas un tehnisks atbalsts Konvencijas pusēm attiecībā uz Konvencijas vispārēju piemērošanu un īstenošanu, jāveicina Konvencijas pušu saziņa un jāsekmē komunikācija un informācijas apmaiņa par Konvenciju gan ar valstīm, kas nav Konvencijas puses, gan ar sabiedrību. Konvencijas puses savā četrpadsmitajā sanāksmē 2015. gadā pieņēma lēmumu par ĪAG finanšu pārvaldības un pārredzamības stiprināšanu, izklāstot nosacījumus, ar kādiem ĪAG ir jāīsteno aktivitātes vai projekti, kas neparādās tās gada budžetā, tostarp pēc Konvencijas pušu vai valstu, kas nav Konvencijas puses, uzaicinājuma.

(6)	Padome 2012. gada 13. novembrī pieņēma Lēmumu 2012/700/KĀDP (2) par atbalstu Kartahenas rīcības plānam 2010.–2014. gadam.

(7)

Konvencijas trešajā pārskatīšanas konferencē 2014. gada 27. jūnijā Konvencijas puses pieņēma Maputu rīcības plānu 2014.–2019. gadam ar mērķi 2014.–2019. gada laikposmā panākt ievērojamu un ilgtspējīgu progresu Konvencijas īstenošanā un nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā tika pausta to vēlme līdz 2025. gadam pēc iespējas lielākā mērā sasniegt Konvencijas mērķus.

(8)

Padome 2014. gada 16. un 17. jūnija secinājumos par trešo Konvencijas pārskatīšanas konferenci atgādināja, ka Savienība ir vienota Konvencijas mērķu īstenošanā un ka Savienība un tās dalībvalstis jau ilgstoši atbalsta atmīnēšanu un uzglabāto kājnieku mīnu iznīcināšanu, kā arī palīdzību no kājnieku mīnām cietušajiem. Minētajos secinājumos tika atkārtoti pausts Savienības nelokāmais atbalsts Konvencijas pusēm darbā, ko tās veic, lai pilnībā un efektīvi īstenotu Konvenciju, un tās apņemšanās veicināt Konvencijas vispārēju piemērošanu, nodrošināt resursus, ar ko finansē pretmīnu pasākumus, un sniegt konkrētu un ilgtspējīgu palīdzību no kājnieku mīnām cietušajiem, viņu ģimenēm un kopienām.

(9)	2017. gada 4. augustā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/1428 (3), ar ko atbalsta Maputu rīcības plāna 2014.–2019. gadam īstenošanu.

(10)

2019. gada 25. jūnijā Padome pieņēma secinājumus par ES nostāju attiecībā uz to, lai stiprinātu kājnieku mīnu aizliegumu, ņemot vērā Konvencijas par kājnieku mīnu aizliegumu ceturto pārskatīšanas konferenci 2019. gada 25.–29. novembrī Oslo. Padome pauda uzskatu – divdesmit gadus kopš Konvencijas stāšanās spēkā Konvencija ir kļuvusi par atbruņošanās diplomātijas veiksmes stāstu un piemēru tam, par ko iestājas Savienība: noteikumos balstīta starptautiskā kārtība, kas sakņojas cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanā. Tomēr Padome atzina, ka Konvencijas mērķi vēl nav pilnībā sasniegti.

(11)

Konvencijas ceturtajā pārskatīšanas konferencē, kas notika 2019. gadā Oslo, Konvencijas puses pieņēma Oslo rīcības plānu 2020.–2024. gadam. Oslo rīcības plānā 2020.–2024. gadam ir detalizēti izklāstītas darbības, kas Konvencijas pusēm būtu jāveic laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam Konvencijas īstenošanas atbalstam, par pamatu ņemot iepriekšējo rīcības plānu ietvaros sasniegto. Pildot savas pilnvaras, ĪAG atbalsta Konvencijas puses to pienākumu pildīšanā saskaņā ar Konvenciju un to saistību pildīšanā saskaņā ar Oslo rīcības plānu 2020.–2024. gadam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Lai sekmētu cilvēku drošību, atbalstot to, ka tiek īstenots Oslo rīcības plāns 2020.–2024. gadam (“Oslo rīcības plāns”), ko Konvencijas puses pieņēma 1997. gada Konvencijas par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu (“Konvencija”) ceturtajā pārskatīšanas konferencē, saistībā ar Eiropas Drošības stratēģiju un saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskās sabiedrības lēmumiem Savienība tiecas sasniegt šādus mērķus:

a)	atbalstīt Konvencijas pušu centienus īstenot Oslo rīcības plāna aspektus attiecībā uz apsekošanu un atmīnēšanu un izglītošanu par mīnu riskiem, un to samazināšanu;

b)	atbalstīt Konvencijas pušu centienus īstenot Oslo rīcības plāna aspektus attiecībā uz palīdzības sniegšanu cietušajiem;

c)	veicināt Konvencijas vispārēju piemērošanu un veicināt normas pret kājnieku mīnu jebkādu izmantošanu, uzglabāšanu, ražošanu un nodošanu un par to iznīcināšanu;

atbalstīt to Konvencijas pušu centienus, kuras saglabā kājnieku mīnas atļautiem mērķiem, palielināt ziņošanas spējas, nodrošināt, ka šādu saglabāto mīnu skaits nepārsniedz absolūti vajadzīgo minimālo skaitu, un, ja iespējams, izskatīt alternatīvas kaujas kājnieku mīnu izmantošanai apmācības un pētniecības vajadzībām;

demonstrēt Savienības un tās dalībvalstu nemitīgo apņēmību atbalstīt Konvenciju un apņemšanos sadarboties ar Konvencijas pusēm, kam vajadzīgs atbalsts Konvencijas saistību izpildē, un sniegt tām palīdzību, tādējādi pastiprinot Savienības vadošo lomu Konvencijā ietvertā redzējuma īstenošanā – galīgi izbeigt kājnieku mīnu izraisītās ciešanas un nāves gadījumus.

2. Šā lēmuma 1. punktā minētos mērķus īsteno tā, lai pastiprinātu Konvencijas tradīciju veidot partnerību un sadarbību starp valstīm, nevalstiskām organizācijām un citām organizācijām, tostarp pārstāvjiem no mīnu skartajām kopienām. Visās darbībās nodrošina iekļaujošu pieeju visos līmeņos.

3. Lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus, Savienība atbalsta šādus projektus:

a)	atbalsts Konvencijas 5. panta īstenošanai, starptautiskajai sadarbībai un palīdzībai un pārredzamībai un informācijas apmaiņai;

b)	atbalsts palīdzības sniegšanai cietušajiem, starptautiskajai sadarbībai un palīdzībai un pārredzamībai un informācijas apmaiņai;

c)	atbalsts vispārējas piemērošanas centieniem un Konvencijas normu veicināšanai;

d)	atbalsts alternatīvām kaujas kājnieku mīnu izmantošanai apmācībā un sadarbības un palīdzības palielināšanai;

e)	Savienības un tās dalībvalstu apņēmības demonstrēšana un to pamanāmības nodrošināšana, jo īpaši rīkojot ikgadējus brīfingus, lai publiskotu šajā lēmumā paredzētās darbības un to iznākumus, un rīkojot noslēguma pasākumu, tādējādi izceļot Savienības ieguldījumu Konvencijas īstenošanā.

4. Lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus, pielikumā ir iekļauts detalizēts veicamo pasākumu apraksts.

2. pants

1. Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”).

2. Lēmuma 1. panta 3. punktā minēto projektu tehnisko īstenošanu uztic ĪAG, ko pārstāv Ženēvas Starptautiskais humānās atmīnēšanas centrs (GICHD).

3. ĪAG īsteno 1. panta 3. punktā minētos projektus Augstā pārstāvja atbildībā. Minētajā nolūkā Augstais pārstāvis slēdz vajadzīgās vienošanās ar GICHD.

3. pants

1. Finanšu atsauces summa 1. panta 3. punktā minēto projektu īstenošanai ir 2 658 139 EUR.

2. Izdevumus, ko finansē no 1. punktā noteiktās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Komisija uzrauga no 1. punktā noteiktās summas finansēto izdevumu pareizu pārvaldību. Šajā nolūkā tā ar GICHD noslēdz finansēšanas nolīgumu, kurā nosaka, ka ĪAG ir jānodrošina Savienības ieguldījuma identitāte un pamanāmība atbilstoši tā apjomam.

4. Komisija iespējami drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā cenšas noslēgt 3. punktā minēto finansēšanas nolīgumu. Tā informē Padomi par jebkādām grūtībām minētajā procesā un par finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienu.

5. ĪAG īsteno 1. panta 3. punktā minētos projektus saskaņā ar Lēmumu par ĪAG finanšu pārvaldības un pārredzamību stiprināšanu, ko 2015. gadā pieņēma Konvencijas pušu četrpadsmitajā sanāksmē. ĪAG starp citiem ziņojumiem sniedz pārskata ziņojumu un ceturkšņa ziņojumu, kā arī loģisko satvaru un aktivitāšu matricu, kā noteikts pielikumā.

4. pants

Augstais pārstāvis ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz regulāriem ĪAG sagatavotiem ziņojumiem. Minētos ziņojumus izmanto par pamatu Padomes veiktajam izvērtējumam. Komisija sniedz informāciju par šā lēmuma īstenošanas finansiālajiem aspektiem.

5. pants

1. Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2. Lēmuma darbība beidzas 48 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas vai sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas, ja minētajā laikposmā nav noslēgts finansēšanas nolīgums.

Briselē, 2021. gada 18. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS

(1) Padomes Vienotā rīcība 2008/487/KĀDP (2008. gada 23. jūnijs), ar ko Eiropas Drošības stratēģijas sakarā atbalsta 1997. gada Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un tālāknodošanas aizliegumu un iznīcināšanu, lai to vispārēji piemērotu un īstenotu (OV L 165, 26.6.2008., 41. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2012/700/KĀDP (2012. gada 13. novembris), lai saistībā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalstītu Kartahenas rīcības plāna (2010–2014) īstenošanu, kuru pieņēmušas 1997. gada Konvencijas par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu dalībvalstis (OV L 314, 14.11.2012., 40. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/1428 (2017. gada 4. augusts), ar ko atbalsta to, ka tiek īstenots Maputu rīcības plāns, ar kuru īsteno 1997. gada Konvenciju par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu (OV L 204, 5.8.2017., 101. lpp.).

PIELIKUMS

PROJEKTS, AR KO ATBALSTA OSLO RĪCĪBAS PLĀNU, AR KURU ĪSTENO 1997. GADA KONVENCIJU PAR KĀJNIEKU MĪNU IZMANTOŠANAS, UZGLABĀŠANAS, RAŽOŠANAS UN NODOŠANAS AIZLIEGUMU UN TO IZNĪCINĀŠANU

Konteksts

Sekmēt lielāku cilvēku drošību, kā iecerēts Eiropas Drošības stratēģijā, veicinot Konvencijas par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu (“Konvencija”) normu akceptēšanu un tās īstenošanu. Savienības atbalstītais projekts atbalstītu Konvencijas pušu centienus īstenot dažādus Konvencijas ceturtajā pārskatīšanas konferencē 2019. gada novembrī pieņemtā Oslo rīcības plāna 2020.–2024. gadam (“ORP”) aspektus.

Ierosinātā projekta pamatā būtu Vienotā rīcība 2008/487/KĀDP un Padomes Lēmumi 2012/700/KĀDP un (KĀDP) 2017/1428, sniedzot ieguldījumu Konvencijas piektās pārskatīšanas konferences 2024. gadā sagatavošanas darbos.

1. projekts. Atbalsts atmīnēšanas īstenošanai (Konvencijas 5. pants), starptautiskajai sadarbībai un palīdzībai (Konvencijas 6. pants) un pārredzamībai un informācijas apmaiņai (Konvencijas 7. pants)

1.1. Mērķi

—	Palielināt spēju ziņot par kājnieku mīnu, – tostarp attiecīgos gadījumos improvizētu mīnu, – radītu piesārņojumu un novērst to.

—	Nodrošināt kontekstam atbilstošus centienus izglītot par mīnu risku un mazināt to.

—	Izveidot ilgtspējīgas valstu spējas nolūkā pievērsties iepriekš neapzinātām mīnētām teritorijām.

—	Palielināt regulāru dialogu ar ieinteresētajām personām.

—	Pētīt sadarbības (starptautiskas, reģionālas, trīspusējas un dienvidu–dienvidu) iespējas nolūkā pievērsties atlikušajām problēmām.

—	Uzlabot ziņošanu saskaņā ar ORP un tā rādītājiem.

1.2. Apraksts

Ar Komitejas 5. panta īstenošanas jautājumos ieguldījumu saņēmējvalstu/saņēmējreģionu atlasē, tiktu rīkoti līdz pieci valsts/reģionāli pasākumi Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Eiropā, Vidusāzijā vai Dienvidaustrumāzijā, Tuvajos Austrumos / Ziemeļāfrikā (MENA reģionā), Āfrikas raga un Subsahāras reģionos.

Ar valsts vai reģionālajiem ieinteresēto personu dialogiem tiektos vēl vairāk uzlabot sadarbību un palīdzību tādu ORP darbību īstenošanā, kas saistītas ar Konvencijas 5., 6. un 7. pantu. Dažos gadījumos minētajos dialogos īpašs uzsvars tiktu likts uz ziņošanu par improvizētām kājnieku mīnām. Prioritāte saistībā ar valstu dialogiem būtu jāpiešķir valstīm, kurām tuvojas atmīnēšanas termiņi un kurām ir vajadzīgs atbalsts. Turklāt dialogus varētu rīkot valstīs, kuras ir tuvu tam, lai pabeigtu atmīnēšanu (Konvencijas 5. pants), vai kuras to nesen ir izdarījušas atbilstīgi ORP 26. darbībai.

Par pamatu ņemot pagātnes sekmes, minētajos pasākumos izstrādes, pārvaldības un īstenošanas līmeņos tiktu apsvērtas un ņemtas vērā dažādās vajadzības un perspektīvas, kādas ir sievietēm, meitenēm, zēniem un vīriešiem mīnu skartajās kopienās, kā arī partneriem pretmīnu pasākumu jomā.

Dialogus organizētu un kopīgi koordinētu Īstenošanas atbalsta grupa (ĪAG) un saņēmēja Konvencijas puse kopā ar attiecīgajām starpvaldību organizācijām, kas ir pasākuma partneres vai pasākuma līdzorganizētājas.

Sadarbības garā – kas saistībā ar Konvenciju ir bijis tipisks elements – iesaistītas būtu attiecīgās Savienības un dalībvalstu struktūras, Komitejas 5. panta īstenošanas jautājumos un Komiteja sadarbības un palīdzības uzlabošanas jautājumos, līdzekļu devēju pārstāvji, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aģentūras, starptautiskas un valsts līmeņa atmīnēšanas organizācijas, Starptautiskā kājnieku mīnu aizliegšanas kampaņa (ICBL) un citas ieinteresētās personas. Ja rezultāts būs atbalsta sniegšana, šāda iesaiste būtu atkarīga no nosacījumiem, kas jāizstrādā pārskatā par ietekmi uz budžetu.

Reaģējot uz ieteikumiem, kas izriet no dialogiem vai attiecīgās komitejas konstatējumiem, un/vai attiecīga Konvencijas pušu lēmuma (piemēram, lēmumi par pagarināšanas lūgumiem), var tikt veiktas ĪAG atbalstītas pēcdarbības. Turpinot iedibināto praksi, ja saņēmējas Konvencijas puses ir iesaistītas valstu koalīcijās vai partnerībās ar Savienību vai tās dalībvalstīm, ĪAG strādātu saskanīgi ar visām pusēm.

1.3. Rezultāti

—	Valstu pārstāvji iegūst papildu zināšanas par to, kā nodrošināt ORP īstenošanu, veicot iekļaujošas konsultācijas ar skarto kopienu locekļiem.

—	Valstu pārstāvji apzinās, ka pēc iespējas drīz un ievērojamu laiku pirms pabeigšanas ir jāizveido valstu spējas pēc pabeigšanas pievērsties jaunām vai iepriekš neapzinātām mīnētām teritorijām.

—	Valstu pārstāvji veido spējas, lai uzlabotu ar ORP saistīto ziņošanu saskaņā ar ziņojumu izstrādes rokasgrāmatu.

—	Valstu pārstāvji uzzina par pieejamo sadarbību un palīdzību, ar ko atbalstīt savus īstenošanas centienus, kā arī par pasākumiem, ko tie var veikt, lai šādu sadarbību un palīdzību veicinātu, tostarp, izveidojot valstu pretmīnu pasākumu platformas.

—	Valstu pārstāvji uzzina par problēmām un nepilnībām attiecībā uz savu ORP saistību īstenošanu un jo īpaši izvērtē, kāds ir viņu stāvoklis ORP rādītāju ziņā.

—	Pamatojoties uz dialogiem, valstu pārstāvji apsver pārskatīt, atjaunināt vai izstrādāt valsts atmīnēšanas stratēģijas vai plānus.

—	Tiek apsvērtas sieviešu, meiteņu, zēnu un vīriešu dažādās perspektīvas un mīnu incidentos izdzīvojušo un skarto kopienu vajadzības un tiek nodrošināta to jēgpilna līdzdalība.

1.4. Atbalsta saņēmēji

—	Sievietes, meitenes, zēni un vīrieši, kuru dzīves skar kājnieku mīnu klātbūtne vai domājama klātbūtne Konvencijas pusēs, kuras pašlaik īsteno Konvencijas 5. panta pienākumus vai kuras šos pienākumus nesen ir izpildījušas.

—	Valstu pārstāvji, kuri nodarbojas ar jautājumiem saistībā ar Konvencijas īstenošanu un jo īpaši ar aspektiem, kas saistīti ar atmīnēšanu, un ar izglītošanu par mīnu risku un tā mazināšanu.

2. projekts. Atbalsts palīdzības sniegšanai cietušajiem, starptautiskajai sadarbībai un palīdzībai (Konvencijas 6. pants) un pārredzamībai un informācijas apmaiņai (Konvencijas 7. pants)

2.1. Mērķi

Konvencijas puses ievieš palīdzības sniegšanu cietušajiem (“PSC”), to darot saistībā ar plašākām pieejām attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām un attīstību un ņemot vērā dzimumu/dzimtes jautājumus un mīnu incidentos izdzīvojušo dažādās vajadzības, tostarp lauku un attālos apvidos esošo izdzīvojušo vajadzības.

2.2. Apraksts

Pieņemot ORP, Konvencijas puses atkārtoti apliecināja apņemšanos “nodrošināt no mīnām cietušo pilnīgu, vienlīdzīgu un reālu līdzdalību sabiedrībā, pamatojoties uz cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, iekļaušanas un nediskriminēšanas respektēšanu”.

Pateicoties finansiālajam atbalstam, ko sniedz ar Lēmumu (KĀDP) 2017/1428, un pēc globālās konferences, kas minēta Lēmumā 2012/700/KĀDP, PSC un personu ar invaliditāti tiesību speciālisti no Konvencijas pusēm, un valstīm, kuras tādas nav, bet kurās ir nozīmīgs skaits izdzīvojušo, tikās globālā konferencē nolūkā valstu un starptautiskā līmenī turpināt veidot partnerības ar aprindām personu ar invaliditāti tiesību jomā.

Tas tika panākts, pateicoties attiecīgo valstu ministriju līdzdalībai un ievērojamajai zinātībai, ko nodrošināja ANO ģenerālsekretāra īpašais sūtnis invaliditātes un piekļūstamības jautājumos, Pasaules Veselības organizācija (PVO), Starptautiskā Darba organizācija (SDO), Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) un ICBL dalībniekorganizācijas, kas ir jomas ekspertes, piemēram, cita starpā Humanity and Inclusion (HI).

Uz šā sasnieguma pamata ar šo projektu tiktu atbalstīta trešā globālā konference, kurā piedalītos pieredzējuši PSC speciālisti, ANO īpašais sūtnis invaliditātes un piekļūstamības jautājumos un Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Komitejas (CRPD) loceklis un kurā tiktu pārskatīta ORP īstenošana un tiktu sniegts ieguldījums jaunā rīcības plānā, ko starptautiskā sabiedrība pieņemtu 2024. gadā. Šāda konference notiktu vismaz gadu pirms piektās pārskatīšanas konferences, un tajā rēķinātos ar pārskatīšanas konferences priekšsēdētāja kandidāta līdzdalību un ieguldījumu.

Ar Palīdzības sniegšanas cietušajiem komitejas ieguldījumu saņēmējvalstu/saņēmējreģionu atlasē, ar projektu atbalsts tiktu sniegts Konvencijas pusēm, izmantojot valstu un/vai reģionālus ieinteresēto personu dialogus līdz piecos pasākumos Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Eiropā, Vidusāzijā vai Dienvidaustrumāzijā, MENA reģionā, Āfrikas raga un Subsahāras reģionos. Ar minētajiem dialogiem censtos atbalstīt Konvencijas puses to daudznozaru centienu stiprināšanā, ar kuriem nodrošina, ka PSC īstenošana atbilst attiecīgajām CRPD normām. Ar dialogiem tiektos stiprināt un nodrošināt no mīnām cietušo un viņus pārstāvošo organizāciju iekļaušanu un reālu līdzdalību diskusijās par to, lai mobilizētu un nodrošinātu resursus un garantētu pakalpojumus saskaņā ar tiesībās balstītu perspektīvu. Lai vēl vairāk stiprinātu šīs saites un saglabātu saskanīgu plānu veidot un attīstīt valstu spējas, projekta ietvaros arī censtos rīkot PSC ekspertu sanāksmes – pēc vajadzības pirms Konvencijas pušu sanāksmēm, bet jebkurā gadījumā vismaz trīs reizes.

Par pamatu ņemot iepriekš sasniegto, šajos pasākumos apsvērtu un to izstrādes, pārvaldības un īstenošanas līmenī ņemtu vērā iekļaujošu procesu, kurā tiktu ņemtas vērā dažādās vajadzības un perspektīvas, kādas ir sievietēm, meitenēm, zēniem un vīriešiem, kuri ir izdzīvojuši kājnieku mīnu incidentos, mīnu skartajām kopienām un personu ar invaliditāti tiesību aprindām, tostarp mīnu incidentos izdzīvojušajiem lauku un attālos apvidos. Tas nodrošinātu pievienoto vērtību centieniem, kas tiek īstenoti valstu līmenī.

Dialogus organizētu un kopīgi koordinētu ĪAG un saņēmēja Konvencijas puse, un attiecīgos gadījumos tiktu veikta koordinācija ar reģionālo starpvaldību organizāciju, kas dialogam sniedz līdzatbalstu. Sadarbības garā, kas ir bijis tipisks saistībā ar Konvenciju, būtu iesaistītas attiecīgās Savienības struktūras un dalībvalstis, Palīdzības sniegšanas cietušajiem komiteja un Sadarbības un palīdzības uzlabošanas komiteja, līdzekļu devēju pārstāvji, ANO aģentūras, tostarp PVO un ANO augstā cilvēktiesību komisāra birojs, starptautiskās un valstu atmīnēšanas organizācijas, SSKK un citas ieinteresētās personas, piemēram, ICBL un dalībniekorganizācijas, tādas kā Humanity and Inclusion (HI). Ja rezultāts būs atbalsta sniegšana, šāda iesaiste būtu atkarīga no nosacījumiem, kas jāizstrādā pārskatā par ietekmi uz budžetu.

Reaģējot uz ieteikumiem, kas izriet no dialogiem vai attiecīgās komitejas konstatējumiem, un/vai attiecīgajiem valstu/reģionālo dialogu secinājumiem, var tikt veiktas ĪAG atbalstītas pēcdarbības. Tas ietvertu attiecīgo PSC speciālistu un/vai mīnu incidentos izdzīvojušo personu organizāciju pārstāvja atbalstīšanu, lai viņi varētu piedalīties tehniskās apmaiņas vizītēs vai apmeklēt ar Konvenciju saistītas oficiālas vai neformālas sanāksmes. Turpinot iedibināto praksi, ja Konvencijas puses ir iesaistītas valstu koalīcijās vai partnerībās ar Savienību vai tās dalībvalstīm, ĪAG strādātu saskanīgi ar visām pusēm.

2.3. Rezultāti

—	Valstu pārstāvji vairo zināšanas par to, kā vislabāk nodrošināt daudznozaru reakcijas pasākumus nolūkā pildīt savus PSC pienākumus un integrēt PSC plašākās valsts rīcībpolitikās, plānos un tiesiskajos regulējumos.

—	Valstis gūst izpratni par to, ka ir jānodrošina, ka PSC integrēšanas plašākos satvaros pārraudzībai jānozīmē attiecīga valdības struktūra, un par to, ka ir jāizstrādā rīcības plāns, kas balstīts uz konkrētiem, reāliem un konkrētiem termiņiem piesaistītiem mērķiem no mīnām cietušo atbalstam.

—	Valstis palielina iekļaušanu savā PSC pieejā, jo īpaši iesaistot mīnu incidentos cietušo vai personu ar invaliditāti tiesību organizācijas vai palielinot to līdzdalību valsts līmeņa plānošanā un delegācijās pēc projekta aktivitātēm.

—	Valstu pārstāvji uzzina par problēmām un nepilnībām attiecībā uz savu ORP saistību īstenošanu un jo īpaši izvērtē, kāds ir viņu stāvoklis ORP rādītāju ziņā.

—	Pamatojoties uz dialogiem, valstu pārstāvji apsver pārskatīt, atjaunināt vai izstrādāt savas valsts stratēģijas attiecībā uz personām ar invaliditāti.

—	Mīnu incidentos izdzīvojušo un personu ar invaliditāti tiesību organizācijas pilnveido savas spējas un/vai tām tiek nodrošinātas iespējas pēc projekta aktivitātēm.

—	Valstu pārstāvji veido spējas, lai uzlabotu ar ORP saistīto ziņošanu saskaņā ar ziņojumu izstrādes rokasgrāmatu.

—	Valstis un cietušo pārstāvju organizācijas palielina partnerības ar attiecīgām humanitārajām, miera veidošanas, attīstības un cilvēktiesību kopienām, paturot prātā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.

2.4. Atbalsta saņēmēji

—	Sievietes, meitenes, zēni un vīrieši, ko ievainojušas kājnieku mīnas un citas sprādzienbīstamas kara paliekas, un citi cietušie no mīnām, tostarp lauku un attālos apvidos.

—	PSC eksperti, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri attiecas uz PSC.

—	Speciālisti personu ar invaliditāti tiesību jomā, kuri strādā valstīs ar ievērojamu skaitu mīnu incidentos izdzīvojušo personu.

3. projekts. Atbalsts vispārējas piemērošanas centieniem un Konvencijas normu veicināšanai

3.1. Mērķis

Valstis, kas nav Konvencijas puses, virzās uz pievienošanos, attiecīgajām amatpersonām attīstot izteiktu labvēlību attiecībā uz Konvenciju un/vai starptautiskajām normām pret kājnieku mīnām.

3.2. Apraksts

Oslo deklarācijā par pasauli bez mīnām ir paredzēts, ka valstis apņemas “veicināt un aizsargāt” Konvencijā iedibinātās normas un “netaupīt spēkus Konvencijas vispārējai piemērošanai”, pamatojoties uz to “pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām humanitārajām tiesībām un cilvēktiesībām”.

ORP ir norādītas divas darbības, ar kurām nodrošināt lielāku dalību Konvencijā un stiprināt Konvencijas normas. ORP 11. un 12. darbībā Konvencijas puses tiek aicinātas “izmantot visus iespējamos risinājumus, lai veicinātu Konvencijas ratifikāciju/pievienošanos konvencijai attiecībā uz tām valstīm, kuras nav Konvencijas puses, veicinot to līdzdalību ar Konvenciju saistītajā darbā” un “turpināt veicināt Konvencijas normu un mērķu vispārēju ievērošanu”.

Šajā nolūkā un attiecīgā gadījumā saņemot ieguldījumu no Konvencijas priekšsēdētāja un neformālās universalizācijas grupas, ar projektu tiktu īstenoti dažādi centieni, kas vērsti uz vispārēju piemērošanu. Tie ietvertu augsta līmeņa vizītes, tehniskās sanāksmes un/vai darbseminārus, attiecīgo mērķvalstu amatpersonu atbalstīšanu, lai tās varētu apmeklēt Konvencijas sanāksmes, kā arī vēstnieku līmeņa sanāksmes ANO galvenajā mītnē vai jebkurā no tās pakārtotajām reģionālajām mītnēm.

Tiktu veiktas vismaz piecas aktivitātes ar atbalstu no Konvencijas kopienas, tostarp Savienības dalībvalstīm un Savienības delegācijām mērķvalstīs. Turpinot iedibināto praksi, ja Savienība vai tās dalībvalstis ir iesaistītas valstu koalīcijās vai partnerībās mērķvalstīs, ĪAG strādātu saskanīgi ar visām pusēm.

Kad vien iespējams, augsta līmeņa politiskai pieejai sekotu tehniskie darbsemināri, kuros ņemts vērā to valstu ekspertu ieguldījums, kuras virza vispārējas piemērošanas centienus, un ieguldījums no ICBL, SSKK, ANO valstu grupām un/vai attiecīgām organizācijām. Šie darbsemināri tiktu īstenoti vai nu valstu, vai arī apakšreģionālā vai reģionālā līmenī ar attiecīgo(-ajām) mērķvalstu ministriju(-ām) vai institūciju(-ām). Ar projektu tiektos atbalstīt attiecīgus mērķvalstu delegātus, lai viņi varētu piedalīties Konvencijas sanāksmēs. Tas nodrošinātu, ka Konvencijas puses var iesaistīties pēcpasākumos ar mērķvalstīm un ka mērķvalstis saglabā interesi par Konvencijas sanāksmēm. ĪAG šādu atbalsta sniegšanu koordinētu tā, kā tas atļauts saskaņā ar pārskatu par ietekmi uz budžetu.

Turklāt ĪAG uzņemtu tehnisko “pēcpasākuma” sanāksmi valstu, apakšreģionālā vai reģionālā līmenī ar valsti, kas nav Konvencijas puse un kas iepriekš nav bijusi mērķvalsts saskaņā ar Savienības lēmumu vai Savienības vienoto rīcību.

3.3. Rezultāti

—	Lēmumu pieņēmēji valstīs, kas nav Konvencijas puse, vairo zināšanas par Konvenciju un tās normām un/vai par atbalstu, kas pieejams pievienošanās procesam.

—	Attiecīgās valstu amatpersonas gūst lielāku izpratni par Konvencijas darbu.

—	Valstis, kas nav Konvencijas puses, publiski pauž tuvināšanos vai labvēlību attiecībā uz Konvenciju un tās normām (piemēram, apmeklē oficiālu vai neformālu Konvencijas sanāksmi).

—	Misiju rezultātā valstu pretmīnu pasākumos un/vai vispārējā piemērošanā iesaistītās ieinteresētās personas var ar jaunu sparu censties panākt vispārēju piemērošanu.

—	Konvencijas kopienā, Savienības amatpersonu vidū un valstīs, kas nav Konvencijas puses, tiek izcelta Savienības nozīme Konvencijas un tās normu virzīšanā.

—	Vismaz viena mērķvalsts, kas nav Konvencijas puse, iesniedz brīvprātīgu ziņojumu attiecībā uz 7. pantu.

3.4. Atbalsta saņēmēji

—	Valstis, kas vēl nav ratificējušas, apstiprinājušas, pieņēmušas Konvenciju vai pievienojušās tai.

—	Konvencijas puses un starptautiskas un nevalstiskas organizācijas, kas ir iesaistītas centienos veicināt Konvencijas vispārēju piemērošanu.

—	Sievietes, meitenes, zēni un vīrieši valstīs, kurās ir noteikts kājnieku mīnu aizliegums.

4. projekts. Atbalsts alternatīvām kaujas kājnieku mīnu izmantošanai apmācībā (Konvencijas 3. pants) un sadarbības un palīdzības palielināšanai (Konvencijas 6. pants)

4.1. Mērķis

Valstis, kuras patur kājnieku mīnas atļautajiem mērķiem rīkojas atbilstīgi ORP 16. darbībai, tostarp paplašinot ziņošanu, un ORP 17. darbībai, izskatot alternatīvas kaujas kājnieku mīnām.

4.2. Apraksts

Šobrīd ir 66 Konvencijas puses, kuras saglabā vairāk nekā 150 000 kājnieku mīnu atļautajiem mērķiem saskaņā ar Konvencijas 3. pantu. Kaut gan no Konvencijas pusēm saņemtā informācija liecina, ka šis skaitlis samazinās, vairākas Konvencijas puses gadiem ilgi nav iesniegušas ikgadējo pārredzamības informāciju par to saglabātajām kājnieku mīnām.

Lai atbalstītu Konvencijas puses, kuras varētu vēlēties rīkoties saistībā ar ORP 16. un 17. darbību, ierosinātais projekts ar Konvencijas priekšsēdētāja ieguldījumu atbalstītu valsts vai reģionāla līmeņa semināru ar vismaz divām valstīm, kas šādu palīdzību pieprasa. Konvencijas puses, to vidū dalībvalstis, un attiecīgās organizācijas var iepazīstināt ar gūto pieredzi un nodrošināt ceļvežus kaujas mīnu aizstāšanai apmācības vajadzībām. Turpinot iedibināto praksi, ja Savienība vai tās dalībvalstis ir iesaistītas valstu koalīcijās vai partnerībās ar saņēmējām Konvencijas pusēm, ĪAG strādātu saskanīgi ar visām pusēm.

Ar projektu tiktu atbalstīts arī tehniskais darbseminārs par alternatīvām kaujas kājnieku mīnu izmantošanai. Attiecīgos gadījumos un/vai kad vien iespējams, Savienības dalībvalstis un citas Konvencijas puses tiktu aicinātas dalīties gūtajā pieredzē par alternatīvām apmācības un pētniecības jomā un/vai saistībā ar saglabāto kājnieku mīnu iznīcināšanu, tādējādi vēl vairāk uzlabojot sadarbību un palīdzību Konvencijas kopienā. Šajā nolūkā projektā būtu iesaistīta Sadarbībā balstītas pienākumu izpildes komiteja un Sadarbības un palīdzības uzlabošanas komiteja.

4.3. Rezultāti

—	Konvencijas puses paplašina ziņošanu saistībā ar Konvencijas 3. pantu ikgadējos pārredzamības ziņojumos.

—	Konvencijas puses, kuras to spēj, iesaistās sadarbībā un palīdzības sniegšanā Konvencijas pusēm, kuras vēlas rīkoties attiecībā uz 3. panta saistībām un attiecībā uz ORP 16. un 17. darbību.

—	Konvencijas puses, kurās ir saglabāts liels skaits kājnieku mīnu, atjaunina zināšanas, un vismaz viena Konvencijas puse veic pasākumus, lai panāktu alternatīvu izmantošanu apmācībā.

4.4. Atbalsta saņēmēji

—	Konvencijas puses, kurām ir saistības saskaņā ar 3. pantu.

—	Valstu amatpersonas, kuru atbildībā ir atmīnēšanas apmācības programmas.

—	Sievietes, meitenes, zēni un vīrieši valstīs, kurās tiek iznīcinātas saglabātās kājnieku mīnas.

5. projekts. Savienības un tās dalībvalstu apņemšanās demonstrēšana un to pamanāmības nodrošināšana

5.1. Mērķis

Konvencijas kopiena un saņēmējas Konvencijas puses gūst izpratni par ieguldījumu, ko Konvencijas īstenošanā dod Savienība un tās dalībvalstis; savukārt Savienības un tās dalībvalstu amatpersonas kļūst informētākas par šo lēmumu un par to, kā tas var attiekties uz viņu darbu.

5.2. Apraksts

Saskaņā ar iepriekšējiem Padomes lēmumiem un vienoto rīcību ĪAG uzņemtos Konvencijas kopienā un saņēmējvalstīs un mērķvalstīs uzsvērt Savienības un tās dalībvalstu lomu. Šajā nolūkā un saskaņā ar komunikācijas un pamanāmības plānu ĪAG rīkotu regulārus brīfingus, jo īpaši Konvencijas sanāksmju laikā, visā projekta īstenošanas posmā un rīkotu noslēguma pasākumu.

ĪAG īstenotu mediju kampaņas un izstrādātu publikācijas, kurās tiek popularizēti Konvencijas sasniegumi. ĪAG nodrošinātu, ka tiek izcelta Savienības nozīme šajā kampaņā.

Atbilstoši iepriekšējai praksei ĪAG par projekta īstenošanu iesniegtu mēneša ziņojumus Savienībai un ceturkšņa ziņojumus – Savienībai un tās dalībvalstīm.

5.3. Rezultāti

—	Savienības un tās dalībvalstu amatpersonas būtu informēti par šo lēmumu un to, kā tas var attiekties uz viņu darbu.

—	Savienības un dalībvalstu apņemšanās atbalstīt Konvenciju un pretmīnu pasākumus kopumā tiktu izvirzīta Konvencijas pušu un cilvēku drošības jautājumos ieinteresētās globālās auditorijas uzmanības centrā.

—	Tiktu uzlabota starptautiskās sabiedrības izpratne par Konvencijas mērķiem.

19.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/55

KOMISIJAS LĒMUMS (ES, Euratom) 2021/259

(2021. gada 10. februāris),

ar ko nosaka īstenošanas noteikumus industriālās drošības jomā attiecībā uz klasificētām dotācijām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 249. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (1),

ņemot vērā Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (2),

ņemot vērā Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (3),

ņemot vērā Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2017/46 (2017. gada 10. janvāris) par komunikācijas un informācijas sistēmu drošību Eiropas Komisijā (4),

pēc apspriešanās ar Komisijas drošības ekspertu grupu saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 41. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 41., 42., 47. un 48. pantā ir noteikts, ka, lai papildinātu un atbalstītu minētā lēmuma 6. nodaļu, īstenošanas noteikumos industriālās drošības jomā ir jānosaka sīkāki noteikumi attiecībā uz tādiem jautājumiem kā klasificēti dotācijas nolīgumi, iestādes drošības pielaides, personāla drošības pielaides, apmeklējumi un Eiropas Savienības klasificētās informācijas (ESKI) pārsūtīšana un pārvietošana.

(2)

Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 ir teikts, ka klasificētie dotācijas nolīgumi ir jāīsteno ciešā sadarbībā ar valsts drošības iestādi, izraudzīto drošības iestādi vai jebkuru citu attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi. Dalībvalstis ir vienojušās nodrošināt, ka visas struktūras to jurisdikcijā, kuras varētu saņemt vai radīt klasificētu informāciju, kas sagatavota Komisijā, ir saņēmušas atbilstošu drošības pielaidi un spēj nodrošināt pienācīgu aizsardzību, kas līdzvērtīga tai, kura paredzēta Eiropas Savienības Padomes drošības noteikumos atbilstošā līmenī klasificētas ES informācijas aizsardzībai, kā noteikts Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumā par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (2011/C 202/05) (5).

(3)

Padome, Komisija un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos ir vienojušies nodrošināt maksimālu konsekvenci drošības noteikumu piemērošanā ESKI aizsardzībai, vienlaikus ņemot vērā īpašās institucionālās un organizatoriskās vajadzības saskaņā ar deklarācijām, kas pievienotas Padomes tās sanāksmes protokolam, kurā tika pieņemts Padomes Lēmums 2013/488/ES (6) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai.

(4)	Tāpēc arī Komisijas īstenošanas noteikumiem industriālās drošības jomā attiecībā uz klasificētām dotācijām būtu jānodrošina maksimāla konsekvence un tajos būtu jāņem vērā Pamatnostādnes par industriālo drošību, ko Padomes Drošības komiteja apstiprināja 2016. gada 13. decembrī.

(5)	Komisija 2016. gada 4. maijā pieņēma lēmumu (7), ar ko pilnvaroja par drošības jautājumiem atbildīgo Komisijas locekli pieņemt Komisijas vārdā un tās atbildībā īstenošanas noteikumus, kuri paredzēti Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 60. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1. Šajā lēmumā ir izklāstīti īstenošanas noteikumi industriālās drošības jomā attiecībā uz klasificētiem dotācijas nolīgumiem Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 un jo īpaši tā 6. nodaļas nozīmē.

2. Šajā lēmumā ir noteiktas īpašas prasības, kas nodrošina ES klasificētas informācijas (ESKI) aizsardzību, publicējot uzaicinājumus un piešķirot dotācijas, kā arī īstenojot klasificētos dotācijas nolīgumus, ko noslēgusi Eiropas Komisija.

3. Šo lēmumu piemēro dotācijām saistībā ar informāciju, kas klasificēta šādos līmeņos:

a)	RESTREINT UE/EU RESTRICTED;

b)	CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL;

c)	SECRET UE/EU SECRET.

4. Šo lēmumu piemēro, neskarot īpašos noteikumus, kas paredzēti citos tiesību aktos, piemēram, attiecībā uz Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu.

2. pants

Atbildība Komisijā

1. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 minētās piešķīrējas iestādes kredītrīkotāja pienākumi ietver arī to, ka kredītrīkotājs nodrošina, ka klasificētā dotācija atbilst Lēmumam (ES, Euratom) 2015/444 un tā īstenošanas noteikumiem.

2. Šajā saistībā attiecīgais kredītrīkotājs visos posmos konsultējas ar Komisijas drošības iestādi par jautājumiem, kas saistīti ar klasificēta dotācijas nolīguma, programmas vai projekta drošības elementiem, un informē vietējo drošības speciālistu par noslēgtajiem klasificētajiem dotācijas nolīgumiem. Lēmumu par konkrēto subjektu klasifikācijas līmeni pieņem piešķīrēja iestāde, pienācīgi ņemot vērā drošības klasifikācijas rokasgrāmatā izklāstīto.

3. Ja piemēro 5. panta 3. punktā minētās programmas vai projekta drošības instrukcijas, piešķīrēja iestāde un Komisijas drošības iestāde pilda pienākumus, kas tām uzticēti minētajās instrukcijās.

4. Pildot šo īstenošanas noteikumu prasības, Komisijas drošības iestāde cieši sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu valsts drošības iestādēm (VDI) un izraudzītajām drošības iestādēm (IDI), jo īpaši attiecībā uz iestādes drošības pielaidēm (IDP) un personāla drošības pielaidēm (PDP), apmeklējumu procedūrām un transportēšanas plāniem.

5. Ja dotācijas pārvalda ES izpildaģentūras vai citas finansēšanas struktūras un 1. panta 4. punktā minētajos citos tiesību aktos paredzētos īpašos noteikumus nepiemēro:

a)	deleģējošais Komisijas dienests īsteno autora tiesības attiecībā uz ESKI, kura radīta saistībā ar dotācijām, ja to paredz deleģēšanas kārtība;

b)	deleģējošais Komisijas dienests atbild par drošības klasifikācijas noteikšanu;

c)	drošības pielaides informācijas pieprasījumus un paziņojumus VDI un/vai IDI nosūta ar Komisijas drošības iestādes starpniecību.

2. NODAĻA

UZAICINĀJUMU IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS ATTIECĪBĀ UZ KLASIFICĒTĀM DOTĀCIJĀM APSTRĀDE

3. pants

Pamatprincipi

1. Dotāciju klasificētās daļas īsteno tikai labuma guvēji, kas reģistrēti dalībvalstī, vai labuma guvēji, kuri reģistrēti trešā valstī vai kurus izveidojusi starptautiska organizācija, ja šī trešā valsts vai starptautiskā organizācija ir noslēgusi informācijas drošības nolīgumu ar Savienību vai administratīvu vienošanos ar Komisiju (8).

2. Pirms piešķīrēja iestāde publicē uzaicinājumu saistībā ar klasificētu dotāciju, tā nosaka drošības klasifikācijas līmeni informācijai, kuru varētu sniegt pieteikuma iesniedzējiem. Piešķīrēja iestāde nosaka arī maksimālo drošības klasifikācijas līmeni visai informācijai, kas tiek izmantota vai radīta dotācijas nolīguma, programmas vai projekta izpildes ietvaros, vai vismaz to, kāds ir tās informācijas apjoms un veids, kuru ir paredzēts sagatavot vai ar kuru ir paredzēts rīkoties, un vai ir nepieciešama klasificēta komunikācijas un informācijas sistēma (KIS).

3. Piešķīrēja iestāde nodrošina, ka uzaicinājumos saistībā ar klasificētiem dotācijas nolīgumiem ir sniegta informācija par īpašiem drošības pienākumiem saistībā ar klasificētu informāciju. Uzaicinājuma dokumentācijā iekļauj precizējumus par grafiku, kādā labuma guvēji var saņemt IDP, ja tas ir nepieciešams. Lēmuma I un II pielikumā ir iekļautas veidnes informācijai par uzaicinājuma nosacījumiem.

4. Piešķīrēja iestāde nodrošina, ka informācija, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED, CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET līmenī, tiek izpausta pieteikuma iesniedzējiem tikai pēc tam, kad tie ir parakstījuši nolīgumu par informācijas neizpaušanu, kas uzliek pieteikuma iesniedzējiem par pienākumu rīkoties ar ESKI un aizsargāt to saskaņā ar Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444, tā īstenošanas noteikumiem un piemērojamiem valsts noteikumiem.

5. Ja pieteikuma iesniedzējiem tiek sniegta RESTREINT UE/EU RESTRICTED informācija, šā lēmuma 5. panta 7. punktā minētās minimālās prasības iekļauj uzaicinājumā vai informācijas neizpaušanas kārtībā, ko noslēdz priekšlikumu iesniegšanas posmā.

6. Visiem pieteikumu iesniedzējiem un labuma guvējiem, kuriem ir jārīkojas ar informāciju, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, vai šāda informācija jāglabā savās telpās vai nu priekšlikumu iesniegšanas posmā, vai arī paša klasificētā dotācijas nolīguma izpildes laikā, ir vajadzīgā līmeņa IDP, izņemot 9. punktā minētos gadījumus. Tālāk ir izklāstīti trīs scenāriji, kādi var rasties priekšlikumu iesniegšanas posmā klasificētai dotācijai saistībā ar ESKI, kura klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī:

priekšlikumu iesniegšanas posmā ESKI, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, nav pieejama.

Ja uzaicinājums attiecas uz dotāciju, kas būs saistīta ar ESKI, kura klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, bet pieteikuma iesniedzējam nav jārīkojas ar šādu informāciju priekšlikumu iesniegšanas posmā, pieteikuma iesniedzēju, kuram nav vajadzīgā līmeņa IDP, neizslēdz no priekšlikumu iesniegšanas procesa, pamatojoties uz to, ka tam nav IDP;

b)	priekšlikumu iesniegšanas posmā ESKI, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, ir pieejama piešķīrējas iestādes telpās. Piekļuvi sniedz pieteikuma iesniedzēja darbiniekiem, kuriem ir vajadzīgā līmeņa PDP un kuriem ir vajadzība pēc šīs informācijas;

priekšlikumu iesniegšanas posmā ar ESKI, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, rīkojas vai to glabā pieteikuma iesniedzēja telpās.

Ja uzaicinājumā ir noteikts, ka pieteikuma iesniedzējiem ir jārīkojas ar ESKI vai tā ir jāglabā to telpās, attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam ir jābūt saņēmušam vajadzīgā līmeņa IDP. Šādos apstākļos piešķīrēja iestāde ar Komisijas drošības iestādes starpniecību pārliecinās pie attiecīgās VDI vai IDI, ka pieteikuma iesniedzējam ir piešķirta atbilstoša IDP, pirms pieteikuma iesniedzējam tiek nodoti jebkādi ESKI materiāli. Piekļuvi sniedz pieteikuma iesniedzēja darbiniekiem, kuriem ir vajadzīgā līmeņa PDP un kuriem ir vajadzība pēc šīs informācijas;

7. Parasti IDP vai PDP nav vajadzīga, lai priekšlikumu iesniegšanas posmā vai dotācijas nolīguma izpildes posmā piekļūtu informācijai, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī. Ja dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts normatīvajiem aktiem pieprasa IDP vai PDP attiecībā uz dotācijas nolīgumiem vai apakšlīgumiem, kas klasificēti RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, kā noteikts IV pielikumā, šīs valsts prasības neuzliek papildu pienākumus citām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzēji, labuma guvēji vai apakšuzņēmēji no dalībvalstīm, kurās piekļuvei informācijai, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, nepiemēro IDP vai PDP prasību, netiek izslēgti no dalības attiecīgajos dotācijas nolīgumos vai apakšlīgumos vai pašā konkursā. Šādi dotācijas nolīgumi tiek pildīti dalībvalstīs saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem.

8. Ja uzaicinājuma apstrādes vai klasificēta dotācijas nolīguma īstenošanas nolūkā ir vajadzīga IDP, piešķīrēja iestāde ar Komisijas drošības iestādes starpniecību iesniedz labuma guvēja VDI vai IDI pieprasījumu, izmantojot iestādes drošības pielaides informācijas lapu (IDPIL). Lēmuma III pielikuma D papildinājumā ir sniegts IDPIL piemērs (9). Ja iespējams, atbildi uz IDPIL sniedz desmit darba dienās no šāda pieprasījuma saņemšanas dienas.

9. Ja dalībvalsts valdības iestādes vai iestādes, kas atrodas valdības kontrolē, piedalās klasificētās dotācijās, kurām nepieciešama IDP, un ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem šīm iestādēm netiek izsniegta IDP, piešķīrēja iestāde ar Komisijas drošības iestādes starpniecību pārbauda attiecīgajā VDI vai IDI, vai minētās valsts iestādes spēj rīkoties ar ESKI vajadzīgajā līmenī.

10. Ja klasificēta dotācijas nolīguma izpildei ir vajadzīga PDP un ja saskaņā ar valsts noteikumiem pirms PDP piešķiršanas ir vajadzīga IDP, piešķīrēja iestāde ar Komisijas drošības iestādes starpniecību, izmantojot IDPIL, pārbauda pie labuma guvēja VDI vai IDI, vai labuma guvējam ir IDP vai notiek IDP piešķiršanas process. Šajā gadījumā Komisija neizdod PDP pieprasījumus, izmantojot personāla drošības pielaides informācijas lapu (“PDPIL”).

4. pants

Apakšlīgumu slēgšana klasificētu dotāciju gadījumā

1. Nosacījumus, saskaņā ar kuriem labuma guvēji var slēgt apakšlīgumus par darbības uzdevumiem, kas saistīti ar ESKI, nosaka uzaicinājumā un dotācijas nolīgumā. Šie nosacījumi ietver prasību, ka visas IDPIL iesniedz ar Komisijas drošības iestādes starpniecību. Apakšlīgumu slēgšanai ir vajadzīga piešķīrējas iestādes iepriekšēja rakstiska piekrišana. Attiecīgā gadījumā apakšlīgumu slēgšana atbilst programmas izveides pamataktam.

2. Par dotāciju klasificētajām daļām apakšlīgumu var noslēgt tikai ar subjektiem, kas reģistrēti dalībvalstī, vai subjektiem, kas reģistrēti trešā valstī vai kurus izveidojusi starptautiska organizācija, ja šī trešā valsts vai starptautiskā organizācija ir noslēgusi informācijas drošības nolīgumu ar Savienību vai administratīvu vienošanos ar Komisiju (10).

3. NODAĻA

KLASIFICĒTU DOTĀCIJU APSTRĀDE

5. pants

Pamatprincipi

1. Piešķirot klasificētu dotāciju, piešķīrēja iestāde kopā ar Komisijas drošības iestādi nodrošina, ka labuma guvēju pienākumi attiecībā uz tādas ESKI aizsardzību, ko izmanto vai kas radīta, pildot dotācijas nolīgumu, ir dotācijas nolīguma neatņemama daļa. Uz dotāciju attiecināmas drošības prasības noformē drošības aspektu vēstules (DAV) veidā. DAV veidnes paraugs ir sniegts III pielikumā.

2. Pirms klasificēta dotācijas nolīguma parakstīšanas piešķīrēja iestāde apstiprina drošības klasifikācijas rokasgrāmatu (DKR) par dotācijas īstenošanas gaitā vai – attiecīgā gadījumā – programmas vai projekta līmenī veicamajiem uzdevumiem un radīto informāciju. DKR ir DAV daļa.

3. Uz programmu vai projektu attiecināmas īpašas drošības prasības noformē programmas (vai projekta) drošības instrukcijas (PDI) veidā. PDI var sagatavot, izmantojot III pielikumā sniegtās DAV veidnes noteikumus. PDI izstrādā Komisijas departaments, kas vada programmu vai projektu, ciešā sadarbībā ar Komisijas drošības iestādi, un tā tiek iesniegta Komisijas drošības ekspertu grupai piezīmju sniegšanai. Ja dotācijas nolīgums ir tādas programmas vai projekta daļa, kuram ir savs PDI, dotācijas nolīguma DAV noformē vienkāršotā veidā un tajā ietver atsauci uz drošības noteikumiem, kas izklāstīti minētās programmas vai projekta PDI.

4. Izņemot 3. panta 9. punktā minētos gadījumus, klasificētu dotācijas nolīgumu neparaksta, kamēr pieteikuma iesniedzēja VDI vai IDI nav apstiprinājusi pieteikuma iesniedzēja IDP vai, ja klasificēts dotācijas nolīgums ir piešķirts konsorcijam, kamēr konsorcija ietvaros vismaz viena pieteikuma iesniedzēja (vai, ja nepieciešams, vairāku pieteikuma iesniedzēju) VDI vai IDI nav apstiprinājusi minētā pieteikuma iesniedzēja IDP.

5. Principā, ja vien citos attiecīgajos noteikumos nav paredzēts citādi, piešķīrēju iestādi uzskata par tās ESKI autoru, kas radīta, pildot dotācijas nolīgumu.

6. Piešķīrēja iestāde ar Komisijas drošības iestādes starpniecību paziņo visu labuma guvēju un apakšuzņēmēju VDI un/vai IDI par klasificēta dotācijas nolīguma vai apakšlīguma noslēgšanu un par šādu dotācijas nolīgumu vai apakšlīgumu termiņa pagarināšanu vai pirmstermiņa izbeigšanu. Valstu prasību saraksts ir sniegts IV pielikumā.

7. dotācijas nolīgumos, kas saistīti ar informāciju, kura klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, ietver drošības klauzulu, ar ko III pielikuma E papildinājumā izklāstītos noteikumus padara saistošus labuma guvējiem. Šajos dotācijas nolīgumos iekļauj DAV, kurā izklāstītas vismaz prasības attiecībā uz rīkošanos ar informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, ietverot informācijas apliecināšanas aspektus un īpašas prasības, kas jāizpilda labuma guvējiem attiecībā uz tās KIS akreditāciju, kurā rīkojas ar informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī.

8. Ja tas paredzēts dalībvalstu valsts normatīvajos aktos, VDI vai IDI nodrošina, ka labuma guvēji vai apakšuzņēmēji to jurisdikcijā ievēro piemērojamos drošības noteikumus par tādas informācijas aizsardzību, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, un veic pārbaudes apmeklējumus labuma guvēju vai apakšuzņēmēju objektos, kas atrodas to teritorijā. Ja VDI vai IDI nav šāda pienākuma, piešķīrēja iestāde nodrošina, ka labuma guvējs īsteno nepieciešamās drošības prasības, kas izklāstītas III pielikuma E papildinājumā.

6. pants

Labuma guvēju un apakšuzņēmēju darbinieku piekļuve ESKI

1. Piešķīrēja iestāde nodrošina, ka klasificētajos dotācijas nolīgumos ir iekļauti noteikumi, kuros norādīts, ka labuma guvēja vai apakšuzņēmēja darbiniekiem, kuriem, lai izpildītu dotācijas nolīgumu vai apakšlīgumu, ir vajadzīga piekļuve ESKI, var piešķirt šādu piekļuvi vienīgi tad, ja:

a)	ir konstatēts, ka viņiem ir vajadzība pēc šīs informācijas;

b)	tādas informācijas gadījumā, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, attiecīgā VDI vai IDI vai cita kompetenta drošības iestāde viņiem ir piešķīrusi attiecīga līmeņa drošības pielaidi;

c)	viņi ir iepazīstināti ar ESKI aizsardzībai piemērojamiem drošības noteikumiem un ir apliecinājuši savus pienākumus saistībā ar šādas informācijas aizsargāšanu.

2. Attiecīgā gadījumā piekļuve ESKI notiek, ievērojot pamataktu, ar ko izveido programmu, un tiek ņemti vērā visi papildu marķējumi, kas noteikti DKR.

3. Ja labuma guvējs vai apakšuzņēmējs vēlas pieņemt darbā valsts, kas nav ES dalībvalsts, valstspiederīgo tādā amatā, kurā ir vajadzīga piekļuve ESKI, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, labuma guvēja vai apakšuzņēmēja pienākums ir sākt procedūru drošības pielaides piešķiršanai šai personai saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, kas piemērojami vietā, kurā ir paredzēts piešķirt piekļuvi ESKI.

7. pants

Ekspertu, kas piedalās pārbaudēs, pārskatīšanā vai revīzijās, piekļuve ESKI

1. Ja piešķīrējas iestādes veiktajās pārbaudēs, pārskatīšanā vai revīzijās, ko veic piešķīrēja iestāde, vai labuma guvēju snieguma izskatīšanā ir iesaistītas ārējas personas (“eksperti”), kurām vajadzīga piekļuve informācijai, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, tām līgumu piešķir tikai tad, ja tām attiecīgā VDI vai IDI, vai jebkura cita kompetenta drošības iestāde ir piešķīrusi drošības pielaidi attiecīgajā līmenī. Piešķīrēja iestāde ar Komisijas drošības iestādes starpniecību pārbauda un vajadzības gadījumā lūdz VDI vai IDI sākt ekspertu pārbaudes procesu vismaz sešus mēnešus pirms attiecīgo līgumu sākuma.

2. Pirms līguma parakstīšanas ekspertus iepazīstina ar ESKI aizsardzībai piemērojamiem drošības noteikumiem un tie apliecina savus pienākumus saistībā ar šādas informācijas aizsargāšanu.

4. NODAĻA

AR KLASIFICĒTIEM DOTĀCIJAS NOLĪGUMIEM SAISTĪTI APMEKLĒJUMI

8. pants

Pamatprincipi

1. Ja piešķīrēja iestāde, eksperti, labuma guvēji vai apakšuzņēmēji lūdz piekļuvi informācijai, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, cits cita telpās klasificēta dotācijas nolīguma īstenošanai, apmeklējumus organizē sadarbībā ar VDI vai IDI vai jebkuru citu attiecīgo kompetento drošības iestādi.

2. Uz 1. punktā minētajiem apmeklējumiem attiecas šādas prasības:

a)	apmeklējumu oficiālais mērķis ir saistīts ar klasificētu dotāciju;

b)	visiem apmeklētājiem ir attiecīga līmeņa PDP un vajadzība pēc informācijas, lai varētu piekļūt ESKI, ko izmanto vai rada klasificētās dotācijas izpildes gaitā.

9. pants

Apmeklējumu pieprasījumi

1. Tādus labuma guvēju vai apakšuzņēmēju apmeklējumus citu labuma guvēju vai apakšuzņēmēju iestādēs vai piešķīrējas iestādes telpās, kas saistīti ar piekļuvi informācijai, kura klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, organizē atbilstīgi šādai procedūrai:

a)	tās iestādes drošības speciālists, kas sūta apmeklētāju, aizpilda visas attiecīgās apmeklējuma pieprasījuma (AP) veidlapas daļas un iesniedz šo pieprasījumu minētās iestādes VDI vai IDI. AP veidlapas veidne ir iekļauta III pielikuma C papildinājumā;

b)	nosūtītājas iestādes VDI vai IDI ir jāapstiprina apmeklētāja PDP pirms AP iesniegšanas uzņēmējas iestādes VDI vai IDI (vai Komisijas drošības iestādei, ja paredzēts apmeklēt piešķīrējas iestādes telpas);

c)	pēc tam nosūtītājas iestādes drošības speciālists saņem no savas VDI vai IDI uzņēmējas iestādes VDI vai IDI (vai Komisijas drošības iestādes) atbildi par AP apstiprināšanu vai noraidīšanu;

d)	uzskata, ka AP ir apstiprināts, ja piecas darba dienas pirms apmeklējuma dienas nav celti iebildumi.

2. Piešķīrējas iestādes amatpersonu, ekspertu vai revidentu apmeklējumus labuma guvēju vai apakšuzņēmēju iestādēs saistībā ar piekļuvi informācijai, kura klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, organizē atbilstīgi šādai procedūrai:

a)	apmeklētājs aizpilda visas attiecīgās AP veidlapas daļas un iesniedz šo veidlapu Komisijas drošības iestādei;

b)	Komisijas drošības iestāde apstiprina apmeklētāja PDP pirms AP iesniegšanas uzņēmējas iestādes VDI vai IDI;

c)	Komisijas drošības iestāde no uzņēmējas iestādes VDI vai IDI saņem atbildi, kurā AP tiek apstiprināts vai noraidīts;

d)	uzskata, ka AP ir apstiprināts, ja piecas darba dienas pirms apmeklējuma dienas nav celti iebildumi.

3. AP var attiekties uz vienu apmeklējumu vai atkārtotiem apmeklējumiem. Atkārtotu apmeklējumu gadījumā AP derīguma termiņš var būt maksimāli viens gads no pieprasītā sākuma datuma.

4. AP derīguma termiņš nepārsniedz apmeklētāja PDP derīguma termiņu.

5. Parasti AP iesniedz uzņēmējas iestādes kompetentajai drošības iestādei vismaz 15 darba dienas pirms apmeklējuma dienas.

10. pants

Apmeklējumu procedūras

1. Pirms apmeklētājam tiek atļauta piekļuve ESKI, uzņēmējas iestādes drošības speciālists izpilda visas ar apmeklējumu saistītās drošības procedūras un attiecīgās VDI vai IDI paredzētos noteikumus.

2. Apmeklētāji pierāda savu identitāti, uzrādot derīgu ID karti vai pasi laikā, kad ierodas uzņēmējā iestādē. Identifikācijas informācijai ir jāatbilst informācijai, kas sniegta AP.

3. Uzņēmēja iestāde nodrošina, ka tiek reģistrēta informācija par visiem apmeklētājiem, tostarp to vārdi, organizācija, kuru tie pārstāv, PDP derīguma termiņš, apmeklējuma datums un to personu vārdi, pie kurām dodas apmeklētāji. Šādus ierakstus glabā vismaz piecus gadus vai ilgāk, ja tā ir paredzēts tās valsts normatīvajos aktos, kurā atrodas uzņēmēja iestāde.

11. pants

Tieši organizēti apmeklējumi

1. Saistībā ar konkrētiem projektiem attiecīgās VDI vai IDI un Komisijas drošības iestāde var vienoties par procedūru, atbilstīgi kurai apmeklējumus konkrētas klasificētās dotācijas kontekstā var organizēt tieši, sadarbojoties apmeklētāja drošības speciālistam un tās iestādes drošības speciālistam, kuru paredzēts apmeklēt. Šajā nolūkā izmantojamās veidlapas veidne ir iekļauta III pielikuma C papildinājumā. Šādu izņēmuma procedūru izklāsta PDI vai citā īpašā kārtībā. Šādos gadījumos nepiemēro 9. pantā un 10. panta 1. punktā izklāstītās procedūras.

2. Apmeklējumus, kas saistīti ar piekļuvi informācijai, kura klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, organizē tieši, sadarbojoties nosūtītājai iestādei un saņēmējai iestādei un neievērojot 9. pantā un 10. panta 1. punktā izklāstītās procedūras.

5. NODAĻA

ESKI NOSŪTĪŠANA UN PĀRVIETOŠANA, PILDOT KLASIFICĒTOS DOTĀCIJAS NOLĪGUMUS

12. pants

Pamatprincipi

Piešķīrēja iestāde nodrošina, ka visi lēmumi par ESKI nosūtīšanu un pārvietošanu atbilst Lēmumam (ES, Euratom) 2015/444 un tā īstenošanas noteikumiem, kā arī klasificētā dotācijas nolīguma noteikumiem, tostarp par autora piekrišanu.

13. pants

Rīcība elektroniskā formātā

1. Ar ESKI rīkojas un to nosūta elektroniskā formātā saskaņā ar 5. un 6. nodaļu Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 un tā īstenošanas noteikumiem.

Labuma guvējam piederošās komunikācijas un informācijas sistēmas, kurās rīkojas ar ESKI dotācijas nolīguma izpildes vajadzībām (“labuma guvēja KIS”), akreditē atbildīgā drošības akreditācijas iestāde (DAI). ESKI elektronisku nosūtīšanu aizsargā ar kriptogrāfijas produktiem, kas apstiprināti saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 36. panta 4. punktu. TEMPEST drošības pasākumus veic saskaņā ar minētā lēmuma 36. panta 6. punktu.

2. Labuma guvēja KIS, kurā rīkojas ar ESKI, kas klasificēta RESTREINT UE / EU RESTRICTED līmenī, un visu šīs KIS starpsavienojumu drošības akreditāciju var deleģēt labuma guvēja drošības speciālistam, ja tas ir atļauts valsts normatīvajos aktos. Ja šis uzdevums ir deleģēts, labuma guvējs atbild par DAV izklāstīto minimālo drošības prasību izpildi, rīkojoties savā KIS ar informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī. Tomēr attiecīgās VDI vai IDI un DAI saglabā atbildību par tās informācijas aizsardzību, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī un ar ko rīkojas labuma guvējs, kā arī tiesības pārbaudīt labuma guvēja veiktos drošības pasākumus. Turklāt saņēmējs iesniedz piešķīrējai iestādei un, ja tas paredzēts valsts normatīvajos aktos, kompetentajai valsts DAI paziņojumu par atbilstību, apliecinot, ka saņēmēja KIS un attiecīgie starpsavienojumi ir akreditēti tā, lai tajos varētu rīkoties ar ESKI, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī (11).

14. pants

Transportēšana ar komerciāliem kurjeriem

Transportējot ESKI ar komerciāliem kurjeriem, ievēro attiecīgos noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2019/1962 (12) par īstenošanas noteikumiem attiecībā uz rīkošanos ar RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī klasificētu informāciju un Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2019/1961 (13) par īstenošanas noteikumiem attiecībā uz rīkošanos ar CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET līmenī klasificētu informāciju.

15. pants

Pārvietošana rokas bagāžā

1. Attiecībā uz klasificētas informācijas pārvietošanu rokas bagāžā piemēro stingras drošības prasības.

2. Labuma guvēja darbinieki Savienībā var pārvietot rokas bagāžā informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)	izmantotā aploksne vai iepakojums ir necaurredzams, un uz tā nav norāžu par tā satura klasifikāciju;

b)	klasificētā informācija vienmēr atrodas pie nesēja;

c)	aploksne vai iepakojums netiek atvērts pa ceļam.

3. Par kārtību, kā labuma guvēja darbinieki dalībvalstī veic tādas informācijas pārvietošanu rokas bagāžā, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET līmenī, iepriekš vienojas nosūtītāja iestāde un saņēmēja iestāde. Nosūtītāja iestāde vai objekts sniedz saņēmējai iestādei vai objektam sīkas ziņas par sūtījumu, tostarp norādot atsauces numuru, klasifikācijas līmeni, paredzamo piegādes laiku un kurjera vārdu. Šāda pārvietošana rokas bagāžā ir atļauta, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)	klasificētā informācija tiek pārvietota dubultā aploksnē vai iepakojumā;

b)	ārējā aploksne vai iepakojums ir nodrošināts, un uz tā nav norādījumu par tā satura klasifikācijas līmeni, savukārt uz iekšējās aploksnes ir norādīts klasifikācijas līmenis;

c)	ESKI vienmēr atrodas pie nesēja;

d)	aploksne vai iepakojums netiek atvērts pa ceļam;

e)	aploksne vai iepakojums tiek pārvietots aizslēdzamā portfelī vai līdzīgā apstiprinātā konteinerā, kura izmērs un svars ir tāds, ka to visu laiku var paturēt pie nesēja un nenodot bagāžas glabātuvē;

f)	kurjeram ir piešķirts kurjera sertifikāts, ko izdevusi viņa vai viņas kompetentā drošības iestāde, kas pilnvaro kurjeru pārvietot noteiktus klasificētus sūtījumus.

4. Ja labuma guvēja darbinieks pārvieto rokas bagāžā informāciju, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE / EU SECRET līmenī, no vienas dalībvalsts uz citu, piemēro šādus papildu noteikumus:

a)	kurjers atbild par pārvietojamā klasificētā materiāla drošu uzraudzību, līdz tas tiek nodots saņēmējam;

b)	drošības pārkāpuma gadījumā sūtītāja VDI vai IDI var pieprasīt, lai iestādes valstī, kurā tika izdarīts pārkāpums, veiktu izmeklēšanu, paziņotu savus konstatējumus un veiktu atbilstošas tiesiskas vai citas darbības;

c)	kurjers ir informēts par visiem drošības pienākumiem, kuri ir jāpilda pārvietošanas laikā, un ir parakstījis attiecīgu apstiprinājumu;

d)	kurjeram paredzētie norādījumi ir pievienoti kurjera sertifikātam;

e)	kurjeram ir iesniegts sūtījuma apraksts un maršruts;

f)	dokumentus atgriež izdevējai VDI vai IDI, kad pārvietošana ir pabeigta, vai saņēmējs nodrošina, ka tie ir pieejami uzraudzības nolūkos;

g)	ja muitas vai imigrācijas iestādes vai robežsardzes dienests lūdz pārbaudīt sūtījumu, tiem ir atļauts atvērt un aplūkot sūtījuma daļas tiktāl, lai varētu noteikt, ka tajā ir vienīgi deklarētais materiāls;

h)	muitas iestādes būtu jālūdz ievērot kurjeram līdzi esošo pavaddokumentu un pilnvarojuma dokumentu oficiālo statusu.

Ja muitas iestādes atver sūtījumu, tas ir jādara tā, lai to neredzētu nepilnvarotas personas, un, ja iespējams, kurjera klātbūtnē. Kurjers pieprasa atkārtoti iepakot sūtījumu un lūdz iestādēm, kas veic pārbaudi, atkārtoti aizzīmogot sūtījumu un rakstiski apstiprināt, ka tās to tika atvērušas.

5. Ja labuma guvēja darbinieks informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED, CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET līmenī, pārvieto rokas bagāžā uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, piemēro noteikumus, kas izklāstīti informācijas drošības nolīgumā, vai administratīvo vienošanos, ko noslēgusi attiecīgi Savienība vai Komisija un minētā trešā valsts vai starptautiskā organizācija.

6. NODAĻA

DARBĪBAS NEPĀRTRAUKTĪBAS PLĀNOŠANA

16. pants

Plāni ārkārtas situācijām un atgūšanas pasākumi

Piešķīrēja iestāde nodrošina, ka klasificētā dotācijas nolīgumā ir noteikts, ka labuma guvējam ir jāizstrādā darbības nepārtrauktības plāni (DNP), lai ārkārtas situācijās aizsargātu ESKI, ar ko rīkojas saistībā ar klasificētu dotācijas nolīgumu, un ir jāievieš preventīvi un atgūšanas pasākumi darbības nepārtrauktības plānošanas kontekstā, lai mazinātu tādu incidentu ietekmi, kas saistīti ar rīkošanos ar ESKI un tās glabāšanu. Labuma guvēji apstiprina piešķīrējai iestādei, ka to DNP ir izstrādāti.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2021. gada 10. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Johannes HAHN

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(2) OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.

(3) OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.

(4) OV L 6, 11.1.2017., 40. lpp.

(5) OV C 202, 8.7.2011., 13. lpp.

(6) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(7) Komisijas 2016. gada 4. maija Lēmums par pilnvarojumu drošības jomā (C(2016) 2797 final).

(8) To ES noslēgto nolīgumu un Eiropas Komisijas noslēgto administratīvo vienošanos saraksts, saskaņā ar kuriem var veikt ES klasificētās informācijas apmaiņu ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē.

(9) Citu izmantoto veidlapu struktūra var atšķirties no šajos īstenošanas noteikumos sniegtā parauga.

(10) To ES noslēgto nolīgumu un Eiropas Komisijas noslēgto administratīvo vienošanos saraksts, saskaņā ar kuriem var veikt ES klasificētās informācijas apmaiņu ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē.

(11) Minimālās prasības attiecībā uz komunikācijas un informācijas sistēmām, kurās rīkojas ar ESKI, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, ir noteiktas III pielikuma E papildinājumā.

(12) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2019/1962 (2019. gada 17. oktobris) par īstenošanas noteikumiem attiecībā uz rīkošanos ar RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī klasificētu informāciju (OV L 311, 2.12.2019., 21. lpp.).

(13) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2019/1961 (2019. gada 17. oktobris) par īstenošanas noteikumiem attiecībā uz rīkošanos ar CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET līmenī klasificētu informāciju (OV L 311, 2.12.2019., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

UZAICINĀJUMA STANDARTINFORMĀCIJA

(pielāgot atkarībā no izmantotā uzaicinājuma)

Drošība

Projektiem, kas saistīti ar ES klasificēto informāciju, jāiztur drošības pārbaude, lai tiem apstiprinātu finansējumu, un uz tiem var attiecināt īpašus drošības noteikumus (tie ir sīki izklāstīti drošības aspektu vēstulē (DAV), kura pievienota dotācijas nolīgumam).

Šie noteikumi (ko reglamentē Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (1) un/vai valsts noteikumi) paredz, piemēram, ka:

—	NEVAR finansēt projektus, kas saistīti ar informāciju, kura klasificēta kā TRES SECRET UE/EU TOP SECRET (vai līdzvērtīga),

—	klasificētai informācijai jābūt marķētai saskaņā ar DAV iekļautajām piemērojamajām drošības instrukcijām,

—

informāciju, kas klasificēta līmenī CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk (un RESTREINT UE/EU RESTRICTED, ja to prasa valsts noteikumi):

—	drīkst izveidot vai tai piekļūt tikai telpās, kurām kompetentā valsts drošības iestāde (VDI) piešķīrusi drošības pielaidi saskaņā ar valsts noteikumiem,

—	ar to drīkst rīkoties tikai drošā zonā, ko akreditējusi kompetentā VDI,

—	tai piekļūst un to apstrādāt drīkst tikai personas ar derīgu personāla drošības pielaidi (PDP), kurām ir vajadzība pēc informācijas,

—	dotācijas beigās klasificētā informācija ir vai nu jāatdod atpakaļ, vai jāturpina aizsargāt saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem,

—

par darbības uzdevumiem, kas saistīti ar ES klasificēto informāciju (ESKI), apakšuzņēmuma līgumus drīkst slēgt tikai ar piešķīrējas iestādes iepriekšēju rakstisku apstiprinājumu un tikai ar subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību ES dalībvalstī vai trešā valstī, kurai ar ES ir noslēgts informācijas drošības nolīgums (vai administratīva vienošanās ar Komisiju),

—	trešām personām ESKI drīkst izpaust vienīgi tad, ja piešķīrēja iestāde iepriekš ir devusi rakstisku atļauju.

Jāņem vērā, ka atkarībā no darbības veida pirms parakstīšanas var būt jānodrošina iestādes drošības pielaide. Piešķīrēja iestāde katrā konkrētajā gadījumā novērtēs pielaides nepieciešamību un dotācijas nolīguma sagatavošanas gaitā noteiks tās piešķiršanas datumu. Ņemiet vērā, ka mēs nekādā gadījumā nevaram parakstīt dotācijas nolīgumu, iekams vismaz vienam no konsorcijā iesaistītajiem saņēmējiem nav iestādes drošības pielaides.

Dotācijas nolīgumam var pievienot papildu drošības ieteikumus, kas izpaužas kā drošības uzdevumi (piemēram, izveidot drošības konsultantu grupu, ierobežot detalizācijas pakāpi, izmantot viltus scenāriju, izslēgt klasificētas informācijas izmantošanu utt.).

Saņēmējiem jānodrošina, ka viņu projekti netiek pakļauti valsts / trešās valsts drošības prasībām, kas varētu ietekmēt dotācijas īstenošanu vai likt apšaubīt tās piešķiršanu (piemēram, tehnoloģiju ierobežojumi, valsts drošības klasifikācija utt.). Piešķīrējai iestāde nekavējoties jātiek informētai par visām iespējamajām drošības problēmām.

[Papildu VARIANTS partnerības pamatnolīgumiem. Ja runa ir par partnerības pamatnolīgumiem, drošības pārbaude var būt jāiztur gan pamatpartnerības pieteikumiem, gan dotācijas pieteikumiem.]

(1) Sk. Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

II PIELIKUMS

DOTĀCIJAS NOLĪGUMA STANDARTNOTEIKUMI

(pielāgot atkarībā no izmantotā dotācijas nolīguma)

13.2 Drošība – klasificēta informācija

Ar klasificētu (ES vai valsts) informāciju Pusēm ir jārīkojas saskaņā ar piemērojamajiem ES vai valsts tiesību aktiem par klasificētu informāciju (jo īpaši Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (1) un tā īstenošanas noteikumiem).

Īpašie drošības noteikumi (ja tādi pastāv) ir izklāstīti 5. pielikumā.

5. PIELIKUMS

Drošība – ES klasificētā informācija

[VARIANTS pasākumiem ar ES klasificētu informāciju (standartgadījums). Ja darbības gaitā tiek izmantota vai radīta ES klasificētā informācija, tā ir jāapstrādā saskaņā ar drošības klasifikācijas rokasgrāmatu (DKR) un drošības aspektu vēstuli (DAV), kas sniegta 1. pielikumā, un saskaņā ar Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 un tā īstenošanas noteikumiem, līdz minētā informācija tiek deklasificēta.

Rezultāti, kas satur klasificētu informāciju, ir jāiesniedz saskaņā ar īpašām procedūrām, ko apstiprinājusi piešķīrēja iestāde.

Par darbības uzdevumiem, kas saistīti ar ES klasificēto informāciju, apakšuzņēmuma līgumus drīkst slēgt tikai ar piešķīrējas iestādes iepriekšēju nepārprotamu rakstisku piekrišanu un tikai ar subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību ES dalībvalstī vai trešā valstī, kurai ar ES ir noslēgts informācijas drošības nolīgums (vai administratīva vienošanās ar Komisiju).

ES klasificēto informāciju nedrīkst izpaust trešām personām (t. sk. darbības īstenošanā iesaistītajiem dalībniekiem) bez piešķīrējas iestādes iepriekšējas nepārprotamas rakstiskas piekrišanas.]

(1) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

III PIELIKUMS

[IV pielikums (........)]

DROŠĪBAS ASPEKTU VĒSTULE (DAV) (1)

[Paraugs]

A papildinājums

DROŠĪBAS PRASĪBAS

Piešķīrējai iestādei drošības aspektu vēstulē (DAV) ir jāiekļauj tālāk minētās drošības prasības. Daži noteikumi var neattiekties uz dotācijas nolīgumu. Tie ir norādīti kvadrātiekavās.

Noteikumu saraksts nav izsmeļošs. Atkarībā no klasificētās dotācijas veida var pievienot papildu punktus.

VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI [NB! Attiecas uz visiem klasificētajiem dotāciju nolīgumiem]

Šī drošības aspektu vēstule (DAV) ir klasificētā dotācijas nolīguma [vai apakšlīguma] neatņemama daļa, un tajā ir norādītas drošības prasības, kas attiecas uz dotācijas nolīgumu. Šo prasību nepildīšana var būt pietiekams pamats dotācijas nolīguma izbeigšanai.

Uz dotācijas saņēmējiem attiecas visas saistības, kas izklāstītas Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 (2) (turpmāk “KL 2015/444”) un tā īstenošanas noteikumos (3). Ja dotācijas saņēmējs dalībvalstī saskaras ar problēmu, kas saistīta ar piemērojamā tiesiskā regulējuma piemērošanu, tam jāvēršas Komisijas drošības iestādē un valsts drošības iestādē (VDI) vai izraudzītajā drošības iestādē (IDI).

Klasificēta informācija, kas ir radīta, pildot dotācijas nolīgumu, ir jāmarķē kā ES klasificēta informācija (ESKI) tādā drošības klasifikācijas līmenī, kāds paredzēts šīs vēstules B papildinājumā sniegtajā drošības klasifikācijas rokasgrāmatā (DKR). Atkāpe no DKR noteiktā drošības klasifikācijas līmeņa ir pieļaujama vienīgi ar piešķīrējas iestādes rakstisku atļauju.

Tiesības, kas attiecināmas uz tādas ESKI autoru, kura radīta un ar kuru rīkojas, lai izpildītu klasificēto dotācijas nolīgumu, īsteno Komisija kā piešķīrēja iestāde.

Informāciju vai materiālu, kuru sniegusi piešķīrēja iestāde vai kurš radīts minētās iestādes vārdā, saņēmējs vai apakšuzņēmējs nedrīkst izmantot citam, dotācijas nolīgumā neparedzētam mērķim, ja piešķīrēja iestāde nav paudusi rakstisku piekrišanu.

Ja dotācijas nolīguma izpildei ir vajadzīga iestādes drošības pielaide (IDP), saņēmējam ir jālūdz piešķīrējai iestādei izskatīt IDP pieprasījumu.

Saņēmējam ir jāizmeklē visi ar ESKI saistītie drošības pārkāpumi un jāziņo par tiem piešķīrējai iestādei, cik vien drīz iespējams. Saņēmējam vai apakšuzņēmējam ir nekavējoties jāziņo savai VDI vai IDI un – gadījumos, kad to atļauj valsts normatīvie akti, – Komisijas drošības iestādei par visiem gadījumiem, kad ir zināms vai kad ir pamats aizdomām, ka ESKI, kas sniegta vai radīta saskaņā ar dotācijas nolīgumu, ir pazaudēta vai izpausta nesankcionētām personām.

Pēc dotācijas nolīguma izbeigšanās saņēmējam vai apakšuzņēmējam pēc iespējas drīzāk ir jāatdod piešķīrējai iestādei tam pieejamā ESKI. Kad tas ir praktiski iespējams, saņēmējs vai apakšuzņēmējs drīkst iznīcināt ESKI, nevis to atdot. Tas jādara saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā atrodas saņēmējs, turklāt iepriekš jāsaņem Komisijas drošības iestādes piekrišana un jāseko tās norādījumiem. ESKI ir jāiznīcina tā, lai to nevarētu atjaunot ne pilnībā, ne daļēji.

Ja saņēmējam vai apakšuzņēmējam ir atļauts paturēt ESKI pēc dotācijas nolīguma izbeigšanas vai noslēgšanas, ir jāturpina aizsargāt ESKI saskaņā ar KL 2015/444 un tā īstenošanas noteikumiem (4).

10.

Rīkojoties ar ESKI, to apstrādājot un pārsūtot elektroniskā formātā, ir jāievēro KL 2015/444 5. un 6. nodaļā izklāstītie noteikumi. Tie cita starpā ietver prasību, ka ir jāakreditē (5) komunikācijas un informācijas sistēmas, kas pieder saņēmējam un ko izmanto, lai rīkotos ar ESKI dotācijas nolīguma vajadzībām (turpmāk “saņēmēja KIS”); ka, nosūtot ESKI elektroniskā veidā, tā ir jāaizsargā ar kriptogrāfijas produktiem, kas apstiprināti saskaņā ar KL 2015/444 36. panta 4. punktu, un ka TEMPEST drošības pasākumi ir jāīsteno saskaņā ar KL 2015/444 36. panta 6. punktu.

11.

Saņēmējam vai apakšuzņēmējam ir darbības nepārtrauktības plāni (DNP), lai ārkārtas situācijās aizsargātu ESKI, ar ko rīkojas, pildot klasificētu dotācijas nolīgumu, un ir ieviesti preventīvi un atgūšanas pasākumi, lai samazinātu tādu incidentu ietekmi, kas saistīti ar rīkošanos ar ESKI un tās glabāšanu. Saņēmējam vai apakšuzņēmējam ir jāinformē piešķīrēja iestāde par savu DNP.

DOTĀCIJU NOLĪGUMI, KUROS VAJADZĪGA PIEKĻUVE INFORMĀCIJAI, KAS KLASIFICĒTA RESTREINT UE/EU RESTRICTED LĪMENĪ

12.

Lai izpildītu dotācijas nolīgumu (6), nav vajadzīga personāla drošības pielaide (PDP). Tomēr informācijai vai materiālam, kas klasificēts RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, ir jābūt pieejamam vienīgi saņēmēja darbiniekiem, kuri pieprasa šādu informāciju dotācijas nolīguma izpildes vajadzībām (vajadzības pēc informācijas princips) un kurus saņēmēja drošības speciālists ir informējis par pienākumiem un sekām šādas informācijas drošības apdraudēšanas vai pārkāpuma gadījumā, turklāt viņiem ir rakstiski jāapliecina, ka viņi apzinās sekas, kas rodas gadījumā, ja ESKI netiek aizsargāta.

13.

Ja vien piešķīrēja iestāde nav devusi rakstisku piekrišanu, saņēmējs vai apakšuzņēmējs piekļuvi informācijai vai materiālam, kas klasificēts RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, nedrīkst piešķirt nevienam subjektam vai personai, izņemot savus darbiniekus, kuriem ir vajadzība pēc informācijas.

14.

Saņēmējam vai apakšuzņēmējam ir jāsaglabā tās klasificētās informācijas drošības klasifikācijas marķējumi, kas radīta vai sniegta dotācijas nolīguma izpildes gaitā, un tas nedrīkst deklasificēt informāciju bez piešķīrējas iestādes rakstiskas piekrišanas.

15.

Laikā, kad informācija vai materiāls, kas klasificēts RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, netiek lietots, tas ir jāglabā slēgtās biroja mēbelēs. Piegādājot dokumentus, tiem ir jāatrodas necaurredzamā aploksnē. Dokumentiem vienmēr ir jāatrodas pie to nesēja, un aploksni nedrīkst atvērt pa ceļam.

16.

Saņēmējs vai apakšuzņēmējs dokumentus, kas klasificēti RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, drīkst piegādāt piešķīrējai iestādei, izmantojot kurjeru uzņēmumu pakalpojumus, pasta pakalpojumus, elektroniskus līdzekļus vai rokas bagāžā. Šajā saistībā saņēmējam vai apakšuzņēmējam ir jārīkojas saskaņā ar Komisijas izdoto programmas (vai projekta) drošības instrukciju (PDI) un/vai Komisijas īstenošanas noteikumiem industriālās drošības jomā attiecībā uz klasificētām dotācijām (7).

17.

Kad dokumenti, kas klasificēti RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, vairs nav vajadzīgi, tie ir jāiznīcina tā, lai tos nevarētu atjaunot ne pilnībā, ne daļēji.

18.

Saņēmēja KIS, kurā rīkojas ar ESKI, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, un visu šīs KIS starpsavienojumu drošības akreditāciju var deleģēt saņēmēja drošības speciālistam, ja tas ir atļauts valsts normatīvajos aktos. Ja akreditācija tiek šādi deleģēta, VDI, IDI vai drošības akreditācijas iestādes (DAI) saglabā atbildību par tās informācijas aizsardzību, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī un ar ko rīkojas saņēmējs, kā arī tiesības pārbaudīt saņēmēja veiktos drošības pasākumus. Turklāt saņēmējs iesniedz piešķīrējai iestādei un, ja tas paredzēts valsts normatīvajos aktos, kompetentajai valsts DAI paziņojumu par atbilstību, apliecinot, ka saņēmēja KIS un attiecīgie starpsavienojumi ir akreditēti rīcībai ar ESKI, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī.

RĪKOŠANĀS AR RESTREINT UE / EU RESTRICTED LĪMENĪ KLASIFICĒTU INFORMĀCIJU KOMUNIKĀCIJAS UN INFORMĀCIJAS SISTĒMĀS (KIS)

19.

Minimālās prasības KIS, kurā rīkojas ar RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī klasificētu informāciju, ir izklāstītas šīs drošības aspektu vēstules E papildinājumā.

APSTĀKĻI, KUROS SAŅĒMĒJS VAR SLĒGT APAKŠLĪGUMUS

20.

Saņēmējam jāiegūst piešķīrējas iestādes atļauja pirms apakšuzņēmuma līguma noslēgšanas par jebkuru klasificēta dotācijas nolīguma daļu.

21.

Apakšlīgumus nevar slēgt ar subjektu, kas reģistrēts ārpussavienības valstī, vai starptautiskas organizācijas struktūru, ja šī ārpussavienības valsts vai starptautiskā organizācija nav noslēgusi informācijas drošības nolīgumu ar ES vai administratīvu vienošanos ar Komisiju.

22.

Ja saņēmējs ir noslēdzis apakšlīgumu, dotācijas nolīguma drošības noteikumi attiecīgi ir piemērojami apakšuzņēmējam(-iem) un tā (to) darbiniekiem. Šādā gadījumā saņēmēja pienākums ir nodrošināt, ka visi apakšuzņēmēji piemēro šos principus paši savos apakšlīgumos. Lai nodrošinātu pienācīgu drošības uzraudzību, Komisijas drošības iestāde informē saņēmēja un apakšuzņēmēja VDI un/vai IDI par visiem saistītajiem noslēgtajiem apakšlīgumiem, kas klasificēti CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET līmenī. Attiecīgā gadījumā apakšlīgumam piemērojamo drošības noteikumu kopija ir jāiesniedz saņēmēja un apakšuzņēmēja VDI un/vai IDI. Tās VDI un IDI, kurām ir jāsaņem paziņojums par drošības noteikumiem dotāciju nolīgumos, kas klasificēti RESTREINT UE / EU RESTRICTED līmenī, ir uzskaitītas Komisijas īstenošanas noteikumu industriālās drošības jomā pielikumā par klasificētiem dotāciju nolīgumiem (8).

23.

Saņēmējs nedrīkst izpaust ESKI apakšuzņēmējam bez piešķīrējas iestādes iepriekšējas rakstiskas piekrišanas. Ja ESKI apakšuzņēmējiem ir jāsūta bieži vai regulāri, piešķīrēja iestāde var sniegt savu apstiprinājumu uz noteiktu laikposmu (piemēram, 12 mēnešiem) vai uz apakšlīguma termiņu.

APMEKLĒJUMI

Ja apmeklējumiem, kuri saistīti ar informāciju, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, ir paredzēts piemērot standarta apmeklējuma pieprasījuma (AP) procedūru, piešķīrējai iestādei ir jāiekļauj 24., 25. un 26. punkts un jāsvītro 27. punkts. Ja apmeklējumus, kuri saistīti ar informāciju, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, organizē tieši starp nosūtītāju un saņēmēju struktūru, piešķīrējai iestādei ir jāsvītro 25. un 26. punkts un jāiekļauj vienīgi 27. punkts.

24.

Apmeklējumus, kas saistīti ar piekļuvi vai iespējamu piekļuvi informācijai, kura klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, organizē tieši, sadarbojoties nosūtītājai iestādei un saņēmējai iestādei un neievērojot tālāk 25. līdz 27. punktā izklāstīto procedūru.

[25.

Apmeklējumiem, kas saistīti ar piekļuvi vai iespējamu piekļuvi informācijai, kura klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, piemēro šādu procedūru:

a)	apmeklētāja nosūtītājas iestādes drošības speciālists aizpilda visas attiecīgās apmeklējuma pieprasījuma (AP) veidlapas (C papildinājums) daļas un iesniedz šo pieprasījumu iestādes VDI vai IDI;

b)	nosūtītājas iestādes VDI vai IDI ir jāapstiprina apmeklētāja PDP pirms AP iesniegšanas uzņēmējas iestādes VDI vai IDI (vai Komisijas drošības iestādei, ja paredzēts apmeklēt piešķīrējas iestādes telpas);

c)	pēc tam nosūtītājas iestādes drošības speciālists saņem no savas VDI vai IDI atbildi, ko uzņēmējas iestādes VDI vai IDI (vai Komisijas drošības iestāde) sniegusi par AP apstiprināšanu vai noraidīšanu;

d)	AP uzskata par apstiprinātu, ja piecas darba dienas pirms apmeklējuma dienas nav celti iebildumi.]

[26.

Pirms uzņēmēja iestāde atļauj apmeklētājam(-iem) piekļūt informācijai, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, tai ir jāsaņem atļauja no savas VDI vai IDI.]

[27.

Apmeklējumus, kas saistīti ar piekļuvi vai iespējamu piekļuvi informācijai, kura klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, organizē tieši starp nosūtītāju iestādi un saņēmēju iestādi (šajā nolūkā izmantojamās veidlapas piemērs ir sniegts C papildinājumā).]

28.

Apmeklētājiem ir jāpierāda sava identitāte, uzrādot derīgu ID karti vai pasi brīdī, kad viņi ierodas uzņēmējā iestādē.

29.

Iestādei, kas uzņem apmeklētājus, ir jānodrošina, ka visi apmeklētāji tiek reģistrēti. Cita starpā ir jānorāda apmeklētāju vārds, viņu pārstāvēto organizāciju nosaukums, (attiecīgā gadījumā) PDP derīguma termiņš, apmeklējuma datums un apmeklētās(-o) personas(-u) vārds(-i). Neskarot Eiropas datu aizsardzības noteikumus, šie ieraksti ir jāsaglabā attiecīgi vismaz piecus gadus vai atbilstīgi valsts noteikumiem.

NOVĒRTĒJUMA APMEKLĒJUMI

30.

Komisijas drošības iestāde sadarbībā ar attiecīgajām VDI vai IDI var apmeklēt saņēmēju vai apakšuzņēmēju iestādes, lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas drošības prasības attiecībā uz rīkošanos ar ESKI.

DROŠĪBAS KLASIFIKĀCIJAS ROKASGRĀMATA

31.

Drošības klasifikācijas rokasgrāmatā (DKR) ir ietverts visu dotācijas nolīguma klasificēto elementu vai dotācijas nolīguma izpildes laikā klasificējamo elementu saraksts, klasificēšanas noteikumi un drošības klasifikācijas līmeņu piemērošanas noteikumi. DKR ir šā dotācijas nolīguma neatņemama daļa un ir pieejama šā pielikuma B papildinājumā.

B papildinājums

DROŠĪBAS KLASIFIKĀCIJAS ROKASGRĀMATA

[konkrētais teksts ir jāpielāgo atkarībā no dotācijas nolīguma priekšmeta]

C papildinājums

APMEKLĒJUMA PIEPRASĪJUMS (PARAUGS)

SĪKI IZKLĀSTĪTI NORĀDĪJUMI PAR APMEKLĒJUMA PIEPRASĪJUMA VEIDLAPAS AIZPILDĪŠANU

(Pieteikums jāiesniedz vienīgi angļu valodā.)

HEADING

Atzīmējiet lodziņos apmeklējuma veidu, informācijas veidu un norādiet, cik daudz vietu tiks apmeklētas, kā arī apmeklētāju skaitu.

4.	ADMINISTRATIVE DATA

Aizpilda pieprasītāja VDI/IDI.

5.	REQUESTING ORGANISATION OR INDUSTRIAL FACILITY

Norādiet pilnu nosaukumu un pasta adresi.

Attiecīgā gadījumā iekļaujiet pilsētu, valsti un pasta indeksu.

6.	ORGANISATION OR INDUSTRIAL FACILITY TO BE VISITED

Norādiet pilnu nosaukumu un pasta adresi. Iekļaujiet pilsētu, valsti, pasta indeksu, teleksa vai faksa numuru (attiecīgā gadījumā), tālruņa numuru un e-pasta adresi. Norādiet sava galvenā kontaktpunkta vai personas, ar kuru esat vienojušies par apmeklējumu, nosaukumu/vārdu un tālruņa/faksa numurus, kā arī e-pasta adresi.

Piezīmes:

1)	ir svarīgi norādīt pareizu pasta indeksu (zip kodu), jo uzņēmumam var būt vairāki objekti;

2)	piesakoties manuāli, 1. pielikumu var izmantot, ja saistībā ar to pašu tematu paredzēts apmeklēt divus vai vairākus objektus. Ja izmanto pielikumu, 3. punktā būtu jānorāda: “SEE ANNEX 1, NUMBER OF FAC.:..” (norādīt objektu skaitu).

7.	DATES OF VISIT

Norādiet apmeklējuma faktisko datumu vai laikposmu (no viena datuma līdz otram) formātā “diena - mēnesis - gads.”. Attiecīgā gadījumā iekavās norādiet alternatīvu datumu vai laikposmu.

8.	TYPE OF INITIATIVE

Norādiet, vai apmeklējumu ir ierosinājusi pieprasītāja organizācija vai iestāde, vai arī tas ir ierosināts, pamatojoties uz apmeklējamās iestādes uzaicinājumu.

9.	THE VISIT RELATES TO

Norādiet pilnu projekta nosaukumu, līgumu vai uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, izmantojot vienīgi vispārpieņemtus saīsinājumus.

10.	SUBJECT TO BE DISCUSSED/ JUSTIFICATION

Īsi izklāstiet apmeklējuma iemeslu(-us). Neizmantojiet saīsinājumus, kas nav izskaidroti.

Piezīmes:

atkārtotu apmeklējumu gadījumā šajā datu elementā kā pirmie vārdi būtu jānorāda Recurring visits (piemēram, Recurring visits to discuss_____).

11.	ANTICIPATED LEVEL OF CLASSIFIED INFORMATION TO BE INVOLVED

Norādiet SECRET UE / EU SECRET (S-UE/EU-S)

vai

attiecīgā gadījumā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL (C-UE/EU-C).

12.	PARTICULARS OF VISITOR

Piezīme: ja apmeklējumā piedalās vairāk nekā divi apmeklētāji, būtu jāizmanto 2. pielikums.

13.	THE SECURITY OFFICER OF THE REQUESTING ENTITY

Šajā pozīcijā ir jānorāda pieprasītājas iestādes drošības speciālista vārds, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese.

14.	CERTIFICATION OF SECURITY CLEARANCE

Šo lauku aizpilda sertifikācijas iestāde.

Sertifikācijas iestādes ievērībai:

a)	norādiet nosaukumu, adresi, tālruņa numuru, faksa numuru un e-pasta adresi (var būt nodrukāts veidlapā);

b)	šī pozīcija būtu jāparaksta un jāapzīmogo (attiecīgā gadījumā).

15.	REQUESTING SECURITY AUTHORITY

Šo lauku aizpilda VDI/IDI.

Piezīme VDI/IDI:

a)	norādiet nosaukumu, adresi, tālruņa numuru, faksa numuru un e-pasta adresi (var būt iepriekš iespiests);

b)	šī pozīcija būtu jāparaksta un jāapzīmogo (attiecīgā gadījumā).

Jāaizpilda ir visi lauki, un veidlapa jāiesniedz, izmantojot starpvaldību kanālus (9).

REQUEST FOR VISIT

(MODEL)

TO: _______________________________________

1.	TYPE OF VISIT REQUEST

2.	TYPE OF INFORMATION

SUMMARY

☐

Single

☐

Recurring

☐

Emergency

☐

Amendment

☐

Dates

☐

Visitors

☐

Facility

For an amendment, insert the NSA/DSA original RFV Reference No_____________

☐

C-UE/EU-C

☐

S-UE/EU-S

No of sites: _______

No of visitors: _____

4.	ADMINISTRATIVE DATA:

Requester:

To:

NSA/DSA RFV Reference No________________

Date (dd/mm/yyyy): _____/_____/_____

5.	REQUESTING ORGANISATION OR INDUSTRIAL FACILITY:

NAME:

POSTAL ADDRESS:

E-MAIL ADDRESS:

FAX NO:

TELEPHONE NO:

6.	ORGANISATION(S) OR INDUSTRIAL FACILITY(IES) TO BE VISITED (Annex 1 to be completed)

7.	DATE OF VISIT (dd/mm/yyyy): FROM _____/_____/_____ TO _____/_____/_____

TYPE OF INITIATIVE:

☐	Initiated by requesting organisation or facility

☐	By invitation of the facility to be visited

9.	THE VISIT RELATES TO CONTRACT:

10.	SUBJECT TO BE DISCUSSED/REASONS/PURPOSE (Include details of host entity and any other relevant information. Abbreviations should be avoided):

11.	ANTICIPATED HIGHEST CLASSIFICATION LEVEL OF INFORMATION/MATERIAL OR SITE ACCESS TO BE INVOLVED:

12.	PARTICULARS OF VISITOR(S) (Annex 2 to be completed)

13.	THE SECURITY OFFICER OF THE REQUESTING ORGANISATION OR INDUSTRIAL FACILITY:

NAME:

TELEPHONE NO:

E-MAIL ADDRESS:

SIGNATURE:

14.	CERTIFICATION OF SECURITY CLEARANCE LEVEL:

NAME:

ADDRESS:

TELEPHONE NO:

E-MAIL ADDRESS:

SIGNATURE:

DATE (dd/mm/yyyy): _____/_____/_____

15.	REQUESTING NATIONAL SECURITY AUTHORITY/DESIGNATED SECURITY AUTHORITY:

NAME:

ADDRESS:

TELEPHONE NO:

E-MAIL ADDRESS:

SIGNATURE:

DATE (dd/mm/yyyy): _____/_____/_____

16.	REMARKS (Mandatory justification required in the case of an emergency visit):

AP VEIDLAPAS 1. PIELIKUMS

ORGANISATION(S) OR INDUSTRIAL FACILITY(IES) TO BE VISITED

NAME:

ADDRESS:

TELEPHONE NO:

FAX NO:

NAME OF POINT OF CONTACT:

E-MAIL:

TELEPHONE NO:

NAME OF SECURITY OFFICER OR

SECONDARY POINT OF CONTACT:

E-MAIL:

TELEPHONE NO:

NAME:

ADDRESS:

TELEPHONE NO:

FAX NO:

NAME OF POINT OF CONTACT:

E-MAIL:

TELEPHONE NO:

NAME OF SECURITY OFFICER OR

SECONDARY POINT OF CONTACT:

E-MAIL:

TELEPHONE NO:

(Continue as required)

AP VEIDLAPAS 2. PIELIKUMS

PARTICULARS OF VISITOR(S)

SURNAME:

FIRST NAMES (as per passport):

DATE OF BIRTH (dd/mm/yyyy):____/____/____

PLACE OF BIRTH:

NATIONALITY:

SECURITY CLEARANCE LEVEL:

PP/ID NUMBER:

POSITION:

COMPANY/ORGANISATION:

SURNAME:

FIRST NAMES (as per passport):

DATE OF BIRTH (dd/mm/yyyy):____/____/____

PLACE OF BIRTH:

NATIONALITY:

SECURITY CLEARANCE LEVEL:

PP/ID NUMBER:

POSITION:

COMPANY/ORGANISATION:

(Continue as required)

D papildinājums

IESTĀDES DROŠĪBAS PIELAIDES INFORMĀCIJAS LAPA (IDPIL) (PARAUGS)

1. IEVADS

1.1.

Pielikumā pievienots iestādes drošības pielaides informācijas lapas (IDPIL) paraugs, ko izmantot ātrai informācijas apmaiņai starp valsts drošības iestādi (VDI) vai izraudzīto drošības iestādi (IDI), citām kompetentajām valsts drošības iestādēm un Komisijas drošības iestādi (kas darbojas piešķīrēju iestāžu vārdā) saistībā ar klasificētu dotāciju vai apakšlīgumu īstenošanā vai pieteikumos iesaistītas iestādes drošības pielaidi (IDP).

1.2.

IDPIL ir derīga tikai tad, ja to ir apzīmogojusi attiecīgā VDI, IDI vai cita kompetentā iestāde.

1.3.

IDPIL ir sadalīta pieprasījuma un atbildes daļās, un to var izmantot iepriekš minētajiem mērķiem vai jebkuram citam mērķim, attiecībā uz kuru ir nepieciešams konkrētās iestādes drošības pielaides statuss. Pieprasītājai VDI vai IDI pieprasījuma iemesls ir jānorāda pieprasījuma sadaļas 7. laukā.

1.4.

Parasti IDPIL iekļautās ziņas nav klasificētas; attiecīgi, ja IDPIL ir jāpārsūta starp attiecīgo VDI/IDI/Komisiju, to būtu ieteicams darīt, izmantojot elektroniskus līdzekļus.

1.5.

VDI/IDI būtu jādara viss iespējamais, lai atbildētu uz IDPIL pieprasījumu desmit darba dienās.

1.6.

Ja saistībā ar šo apliecinājumu ir jānosūta klasificēta informācija vai jāpiešķir dotācija vai apakšlīguma slēgšanas tiesības, par to ir jāinformē izdevēja VDI vai IDI.

Procedūras un norādījumi par iestādes drošības pielaides informācijas lapas (IDPIL) izmantošanu

Šie sīki izklāstītie norādījumi ir paredzēti VDI vai IDI, vai piešķīrējai iestādei un Komisijas drošības iestādei, kas aizpilda IDPIL. Vēlams aizpildīt pieprasījumu ar drukātiem burtiem.

GALVENE

Pieprasītājs norāda pilnu VDI/IDI un valsts nosaukumu.

1.	PIEPRASĪJUMA VEIDS

Pieprasījumu iesniedzošā piešķīrēja iestāde izvēlas lodziņu, kas atbilst IDPIL pieprasījuma veidam. Norādīt pieprasītās drošības pielaides līmeni. Jāizmanto šādi saīsinājumi:

SECRET UE/EU SECRET = S-UE/EU-S

CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL = C-UE/EU-C

KIS = komunikācijas un informācijas sistēmas, kurās rīkojas ar klasificētu informāciju

2.	SĪKA INFORMĀCIJA PAR TEMATU

1.–6. lauks ir pašsaprotams.

4. laukā ir jānorāda standarta divu burtu valsts kods; 5. lauks ir neobligāts.

3.	PIEPRASĪJUMA PAMATOJUMS

Norādiet konkrētu pieprasījuma iemeslu, projekta rādītājus, uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vai dotācijas numuru. Norādiet nepieciešamo uzglabāšanas spēju, KIS klasifikācijas līmeni u. c.

Jānorāda visi termiņi / termiņa beigu datumi / piešķiršanas datumi, kuriem varētu būt nozīme, piešķirot IDP.

4.	PIEPRASĪTĀJA VDI/IDI

Jānorāda faktiskā pieprasītāja (VDI/IDI vārdā) vārds un pieprasījuma datums ciparu formātā (dd/mm/gggg.).

5.	ATBILDES SADAĻA

1.–5. lauks: izvēlieties atbilstošos laukus.

2. lauks: ja notiek IDP piešķiršana, ieteicams pieprasītāju orientējoši informēt par nepieciešamo apstrādes laiku (ja tas ir zināms).

6. lauks:

a)	lai gan apstiprināšana dažādās valstīs vai pat iestādēs ir atšķirīga, ieteicams norādīt IDP termiņa beigu datumu;

b)	ja IDP apliecinājuma termiņa beigu datums ir nenoteikts, šo lauku var pārsvītrot;

c)	saskaņā ar attiecīgajiem valsts normatīvajiem aktiem par pieteikuma iesniegšanu IDP atjaunošanai atbild pieprasītājs vai saņēmējs (vai apakšuzņēmējs).

PIEZĪMES

Var izmantot, lai sniegtu papildu informāciju par IDP, iestādi vai iepriekš minētajām pozīcijām.

7.	IZDEVĒJA VDI/IDI

Jānorāda izdevējas iestādes (VDI/IDI vārdā) nosaukums un atbildes datums ciparu formātā (dd.mm.gggg.).

IESTĀDES DROŠĪBAS PIELAIDES INFORMĀCIJAS LAPA (IDPIL) (PARAUGS)

Jāaizpilda visi lauki, un veidlapa jāiesniedz, izmantojot starpvaldību vai valdības–starptautiskās organizācijas kanālus.

IESTĀDES DROŠĪBAS PIELAIDES APLIECINĀJUMA PIEPRASĪJUMS

ADRESĀTS: ____________________________________

(VDI/IDI valsts nosaukums)

Aizpildiet attiecīgos atbilžu lodziņus:

[ ] Sniegt IDP apliecinājumu: [ ] S-UE/EU-S līmenī [ ] C-UE/EU-C līmenī

par tālāk minēto iestādi,

[ ] ietverot klasificēta materiāla/informācijas nodrošinājumu

[ ] ietverot komunikācijas un informācijas sistēmas (KIS), kurās rīkojas ar klasificēto informāciju

[ ] tieši vai pēc labuma guvēja vai apakšuzņēmēja attiecīga pieprasījuma sākt IDP iegūšanas procesu līdz līmenim … ar … līmeņa nodrošinājumu un … līmeņa KIS, ja iestādei pašlaik nav šāda līmeņa iespēju.

Apstipriniet, ka tālāk uzskaitītās ziņas par iestādi ir precīzas, un vajadzības gadījumā labojiet/papildiniet tās.

1.	Pilns iestādes nosaukums:

Labojumi/papildinājumi:

…

2.	Pilna iestādes adrese:

…

3.	Pasta adrese (ja atšķiras no 2. punktā norādītās adreses):

…

4.	Zip / pasta indekss / pilsēta / valsts:

…

5.	Drošības speciālista vārds: ……………………………………………………………… ………………………………………………………………

6.	Drošības speciālista tālruņa numurs / faksa numurs / e-pasta adrese:

…

7.	Šis pieprasījums ir iesniegts šāda(-u) iemesla(-u) dēļ: (sniedziet sīkas ziņas par posmu pirms līguma noslēgšanas (priekšlikumu atlases posmu), dotāciju vai apakšlīgumu, programmu/projektu u. c.) …

Pieprasītāja VDI / IDI / piešķīrēja iestāde: Nosaukums: …

Datums: (dd.mm.gggg.) …

ATBILDE (desmit darba dienās)

Ar šo tiek apliecināts, ka:

1.	[ ] iepriekš minētajai iestādei ir piešķirta IDP līdz līmenim [ ] S-UE/EU-S [ ] C-UE/EU-C.

2.	Iepriekš minētā iestāde spēj aizsargāt klasificētu informāciju/materiālu: [ ] jā, līmenis: … [ ] nē.

3.	Iepriekš minētajai iestādei ir akreditēta/apstiprināta KIS. [ ] jā, līmenis: … [ ] nē.

4.	[ ] attiecībā uz iepriekš minēto pieprasījumu ir ierosināts IDP process. Jūs informēs, kad IDP tiks piešķirta vai atteikta.

5.	[ ] iepriekš minētajai iestādei nav IDP.

6.	Šā IDP apliecinājuma termiņš beidzas: … (dd.mm.gggg.) vai citā VDI/IDI noteiktā laikā. Ja apliecinājums zaudē derīgumu pirms termiņa beigām vai tiek veiktas izmaiņas iepriekš minētajā informācijā, Jūs informēs.

7.	Piezīmes: …

Izdevēja VDI/IDI (nosaukums):…

Datums: (dd.mm.gggg.)…

E papildinājums

Minimālās prasības attiecībā uz elektroniska formāta ESKI aizsardzību, ja ESKI ir klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī un ar to rīkojas saņēmēja KIS sistēmā

Vispārīga informācija

Saņēmējam jābūt atbildīgam par to, lai tiktu nodrošināts, ka tādas informācijas aizsardzība, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, atbilst minimālajām drošības prasībām, kas izklāstītas šajā drošības klauzulā, un visām citām papildu prasībām, kuras ievērot ieteikusi piešķīrēja iestāde vai attiecīgā gadījumā valsts drošības iestāde (VDI) vai izraudzītā drošības iestāde (IDI).

Saņēmēja pienākums ir izpildīt šajā dokumentā noteiktās drošības prasības.

Šā dokumenta izpratnē komunikācijas un informācijas sistēma (KIS) aptver visu aprīkojumu, ko izmanto, lai rīkotos ar ESKI, to uzglabātu un nosūtītu, tostarp darbstacijas, printerus, kopēšanas iekārtas, faksa aparātus, serverus, tīkla pārvaldības sistēmas, tīkla vadības ierīces un sakaru vadības ierīces, klēpjdatorus, piezīmjdatorus, planšetdatorus, viedtālruņus un tādus noņemamus informācijas nesējus kā USB atmiņas kartes, kompaktdiski, SD kartes u. c.

Īpašais aprīkojums, piemēram, kriptogrāfijas produkti, ir jāaizsargā saskaņā ar īpašām drošības darba procedūrām (SecOPs).

Saņēmējam ir jāizveido struktūra, kas atbild par tādas KIS drošības pārvaldību, kurā rīkojas ar informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, un ir jāieceļ drošības speciālists, kurš atbild par attiecīgo iestādi.

Nav atļauts izmantot saņēmēja darbiniekiem privāti piederošus IT risinājumus (aparatūru, programmatūru vai pakalpojumus), lai glabātu informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, vai rīkotos ar to.

Saņēmēja KIS sistēmas, kurā rīkojas ar RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī klasificētu informāciju, akreditācija ir jāapstiprina attiecīgās dalībvalsts drošības akreditācijas iestādei (DAI) vai jādeleģē saņēmēja drošības speciālistam, ja tas ir atļauts valsts normatīvajos aktos.

Ja informācija ir klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī un ir šifrēta, izmantojot apstiprinātus kriptogrāfijas produktus, ar to var rīkoties, to var uzglabāt vai nosūtīt (izmantojot vadu vai bezvadu līdzekļus) kā jebkuru citu neklasificētu informāciju saskaņā ar dotācijas nolīgumu. Šādiem kriptogrāfijas produktiem ir jābūt apstiprinātiem ES vai dalībvalstī.

Ārējām iestādēm, kas iesaistītas tehniskajā apkopē/remontdarbos, ir jābūt līgumiskam pienākumam pildīt piemērojamos noteikumus par rīkošanos ar informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, kā noteikts šajā dokumentā.

10.

Pēc piešķīrējas iestādes vai attiecīgās VDI, IDI vai DAI pieprasījuma saņēmējam ir jāiesniedz pierādījums par atbilstību dotācijas nolīguma drošības klauzulai. Ja ir nepieciešama arī saņēmēja procesu un iestāžu revīzija un pārbaude, lai nodrošinātu atbilstību šīm prasībām, saņēmēji atļauj piešķīrējas iestādes, VDI, IDI un/vai DAI, vai attiecīgās ES drošības iestādes pārstāvjiem veikt šādu revīziju un pārbaudi.

Fiziskā drošība

11.

Zonas, kurās izmanto KIS, lai parādītu, uzglabātu, apstrādātu vai nosūtītu informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, vai zonas, kurās atrodas šādas KIS serveri, tīkla pārvaldības sistēmas, tīkla vadības ierīces un komunikācijas vadības ierīces, būtu jānosaka par atsevišķām un kontrolētām zonām ar atbilstošu piekļuves kontroles sistēmu. Piekļūt šādām atsevišķām un kontrolētām zonām drīkstētu vienīgi personas ar īpašu atļauju. Neskarot 8. punktu, 3. punktā minētais aprīkojums ir jāglabā šādās atsevišķās un kontrolētās zonās.

12.

Ir jāievieš drošības mehānismi un/vai procedūras, lai regulētu noņemamu elektronisko informācijas nesēju (piemēram, USB atslēgu, lielapjoma atmiņas ierīču vai pārrakstāmu kompaktdisku) ievietošanu KIS vai pieslēgšanu KIS komponentiem.

Piekļuve KIS

13.

Piekļūt saņēmēja KIS, kurā rīkojas ar ESKI, drīkst vienīgi tad, ja ir vajadzība pēc informācijas un personāls ir saņēmis atļauju.

14.

Visām KIS ir jābūt atjauninātiem pilnvaroto lietotāju sarakstiem. Katras apstrādes sesijas sākumā visi lietotāji ir jāautentificē.

15.

Parolēs, kas ir vairuma identifikācijas un autentifikācijas drošības pasākumu daļa, ir jābūt vismaz deviņām rakstzīmēm, tostarp cipariem un īpašajiem simboliem (ja sistēma to ļauj), kā arī burtiem. Paroles ir jāmaina ne retāk kā ik pēc 180 dienām. Tās ir jānomaina pēc iespējas drīzāk, ja tās ir apdraudētas vai ir izpaustas nepilnvarotai personai, vai ja ir aizdomas par šādu apdraudējumu vai izpaušanu.

16.

Visās KIS ir jābūt ieviestiem iekšējiem piekļuves kontroles pasākumiem, lai nepieļautu, ka nesankcionēti lietotāji piekļūst informācijai, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, vai to izmaina, vai arī izmaina sistēmu un drošības kontroles pasākumus. Lietotāji ir automātiski jāatslēdz no KIS, ja to termināļi ir bijuši neaktīvi kādu iepriekš noteiktu laikposmu, vai KIS pēc 15 minūšu ilgas bezdarbības ir jāaktivizē ekrāna saudzētājs, kuru var atslēgt tikai ar paroli.

17.

Katram KIS lietotājam ir piešķirts unikāls lietotāja konts un ID. Lietotāju konti ir automātiski jāslēdz, ja ir bijuši vismaz pieci secīgi neveiksmīgi mēģinājumi ievadīt paroli.

18.

Visi KIS lietotāji ir jāinformē par to pienākumiem un procedūrām, kas jāveic, lai KIS aizsargātu informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī. Pienākumi un procedūras, kas jāveic, ir jādokumentē, un lietotājiem to izpilde ir jāapstiprina rakstiski.

19.

Lietotājiem un administratoriem ir jābūt pieejamām SecOPs procedūrām, un tajās ir jābūt iekļautiem drošības pienākumu aprakstiem un saistītajam uzdevumu, norādījumu un plānu sarakstam.

Uzskaite, revīzija un reaģēšana uz incidentiem

20.

Piekļuvei KIS jātiek reģistrētai.

21.

Ir jāreģistrē šādi notikumi:

a)	visi veiksmīgie un neveiksmīgie pieslēgšanās mēģinājumi;

b)	atslēgšanās (tostarp attiecīgā gadījumā pārtraukuma dēļ);

c)	piekļuves tiesību un privilēģiju izveide, dzēšana vai maiņa;

d)	paroļu izveide, dzēšana vai maiņa.

22.

Visos iepriekš uzskaitītajos gadījumos ir jāpaziņo vismaz šāda informācija:

a)	notikuma veids;

b)	lietotāja ID numurs;

c)	datums un laiks;

d)	ierīces ID numurs.

23.

Protokoliem būtu jāpalīdz drošības speciālistam pārbaudīt iespējamos drošības incidentus. Tos var izmantot arī juridiskas izmeklēšanas atbalstam drošības incidenta gadījumā. Visi drošības ieraksti būtu regulāri jāpārbauda, lai konstatētu iespējamos drošības incidentus. Protokoli ir jāaizsargā no nesankcionētas dzēšanas vai izmaiņu veikšanas tajos.

24.

Saņēmējam ir jānodrošina, ka ir ieviesta reaģēšanas stratēģija, kā rīkoties drošības incidentu gadījumā. Lietotāji un administratori ir jāinstruē par to, kā reaģēt uz incidentiem, kā par tiem ziņot un ko darīt ārkārtas situācijā.

25.

Par informācijas, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, apdraudējumu vai iespējamu apdraudējumu ir jāziņo piešķīrējai iestādei. Ziņojumam ir jāietver iesaistītās informācijas apraksts un apdraudējuma vai aizdomu par apdraudējumu apstākļu apraksts. Visiem KIS lietotājiem ir jāzina, kā ziņot drošības speciālistam par jebkādu faktisku drošības incidentu vai aizdomām par drošības incidentu.

Saziņa tīklā un starpsavienojumi

26.

Ja saņēmēja KIS, kurā rīkojas ar informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, ir savienota ar KIS, kas nav akreditēta, tas būtiski palielina draudus gan KIS drošībai, gan tās informācijas drošībai, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī un ar ko rīkojas šajā KIS. Tas ietver internetu un citas publiskas vai privātas KIS, piemēram, citu attiecīgajam saņēmējam vai apakšuzņēmējam piederošu KIS. Šajā gadījumā saņēmējam ir jāveic riska novērtējums, lai identificētu papildu drošības prasības, kuras ir jāizpilda drošības akreditācijas procesā. Saņēmējs iesniedz piešķīrējai iestādei un, ja tas paredzēts valsts normatīvajos aktos, kompetentajai valsts DAI paziņojumu par atbilstību, apliecinot, ka saņēmēja KIS un attiecīgie starpsavienojumi ir akreditēti tā, lai tajos varētu rīkoties ar ESKI, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī.

27.

Ir aizliegta attālināta piekļuve no citām sistēmām lokālo tīklu (LAN) pakalpojumiem (piemēram, attālināta piekļuve e-pastam un attālināts sistēmas atbalsts), izņemot gadījumus, ja ir veikti īpaši drošības pasākumi, par kuriem ir panākta vienošanās ar piešķīrēju iestādi, kā arī ir saņemts kompetentās DAI apstiprinājums, ja tas ir prasīts valsts normatīvajos aktos.

Konfigurācijas vadība

28.

Jābūt pieejamai un regulāri jātiek atjauninātai detalizētai aparatūras un programmatūras konfigurācijai, kas atspoguļota akreditācijas/apstiprinājuma dokumentācijā (tostarp sistēmas un tīkla diagrammās).

29.

Saņēmēja drošības speciālistam ir jāveic aparatūras un programmatūras konfigurācijas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka nav ieviesta neatļauta aparatūra vai programmatūra.

30.

Ir jānovērtē saņēmēja KIS konfigurācijā veikto izmaiņu ietekme uz drošību, un šīs izmaiņas ir jāapstiprina drošības speciālistam un, ja tas ir paredzēts valsts normatīvajos aktos, arī DAI.

31.

Vismaz reizi ceturksnī sistēma ir rūpīgi jāskenē, lai noteiktu drošības nepilnības. Ir jāuzstāda un regulāri jāatjaunina programmatūra ļaunprogrammatūras atklāšanai. Ja iespējams, šādai programmatūrai ir jābūt apstiprinātai valsts vai starptautiskā līmenī, vai arī tai būtu jāatbilst vispārpieņemtam nozares standartam.

32.

Saņēmējam ir jāizstrādā darbības nepārtrauktības plāns. Ir jāievieš dublēšanas procedūras, lai izpildītu:

a)	prasības attiecībā uz dublēšanas biežumu;

b)	prasības attiecībā uz uzglabāšanu uz vietas (ugunsdrošos konteineros) vai citur;

c)	prasības attiecībā uz kontrolētu sankcionētu piekļuvi rezerves kopijām.

Dzēšana un iznīcināšana

33.

Ja KIS vai datu nesējos jebkad ir bijusi informācija, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, visā sistēmā vai datu nesējā pirms tā iznīcināšanas ir jāveic šādas dzēšanas darbības:

a)	zibatmiņa (piemēram, USB atmiņas kartes, SD kartes, cietvielu diski, hibrīdi cietie diski) ir jāpārraksta vismaz trīs reizes un pēc tam ir jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka sākotnējo saturu nav iespējams atgūt, vai ir jāizdzēš, izmantojot apstiprinātu dzēšanas programmatūru;

b)	magnētiskās ierīces (piemēram, cietie diski) ir jāpārraksta vai jādemagnetizē;

c)	optiskās ierīces (piemēram, kompaktdiski un DVD) ir jāsasmalcina vai jāsadala;

d)	citu datu nesēju gadījumā būtu jāapspriežas ar piešķīrēju iestādi vai attiecīgā gadījumā VDI, IDI vai DAI par to, kādas drošības prasības ir jāizpilda.

34.

Informācija, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, ir jāizdzēš no visiem datu nesējiem pirms to nodošanas kādai struktūrai, kura nav pilnvarota piekļūt informācijai, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī (piemēram, lai veiktu tehnisko apkopi).

(1) Šo DAV paraugu izmanto gadījumos, kad Komisija tiek uzskatīta par tādas klasificētas informācijas autoru, kura ir izveidota un ar kuru rīkojas dotācijas nolīguma izpildes nolūkā. Ja Komisija nav tās klasificētās informācijas autors, kura ir izveidota un ar kuru rīkojas dotācijas nolīguma izpildes nolūkā, un ja dalībvalstis, kuras piedalās dotācijas apgūšanā, ir izveidojušas īpašu drošības satvaru, var izmantot citus DAV modeļus.

(2) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(3) Piešķīrējai iestādei būtu jānorāda atsauces, tiklīdz ir pieņemti īstenošanas noteikumi.

(4) Piešķīrējai iestādei būtu jānorāda atsauces, tiklīdz ir pieņemti īstenošanas noteikumi.

(5) Pusei, kas veic akreditāciju, būs jāiesniedz piešķīrējai iestādei paziņojums par atbilstību, to darot ar Komisijas drošības iestādes starpniecību un saskaņojot ar attiecīgo valsts drošības akreditācijas iestādi (DAI).

(6) Ja saņēmēji ir no dalībvalstīm, kuras pieprasa PDP un/vai IDP attiecībā uz dotācijām, kas klasificētas kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, piešķīrēja iestāde drošības aspektu vēstulē (DAV) uzskaita PDP un IDP prasības attiecīgajiem saņēmējiem.

(7) Piešķīrējai iestādei būtu jānorāda atsauces, tiklīdz ir pieņemti īstenošanas noteikumi.

(8) Piešķīrējai iestādei būtu jānorāda atsauces, tiklīdz ir pieņemti īstenošanas noteikumi.

(9) Ja ir panākta vienošanās, ka apmeklējumus, kas saistīti ar piekļuvi vai iespējamu piekļuvi ESKI, kura klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET līmenī, var organizēt tieši, aizpildīto veidlapu var iesniegt tieši tās iestādes drošības speciālistam, kuru ir paredzēts apmeklēt.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

IV PIELIKUMS

Labuma guvēju vai apakšuzņēmēju iestādes un personāla drošības pielaide, kas saistīta ar informāciju, kura klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, un VDI/IDI, kurām ir jāpaziņo par dotāciju nolīgumiem, kas klasificēti RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī (1)

Dalībvalsts	IDP		VDI un/vai IDI informēšana par dotācijas nolīgumu vai apakšlīgumu, kas saistīts ar informāciju, kura klasificēta R-UE/EU-R līmenī		PDP
Dalībvalsts	JĀ	NĒ	JĀ	NĒ	JĀ	NĒ
Beļģija		X		X		X
Bulgārija		X		X		X
Čehija		X		X		X
Dānija	X		X		X
Vācija		X		X		X
Igaunija	X		X			X
Īrija		X		X		X
Grieķija	X			X	X
Spānija		X	X			X
Francija		X		X		X
Horvātija		X	X			X
Itālija		X	X			X
Kipra		X	X			X
Latvija		X		X		X
Lietuva	X		X			X
Luksemburga	X		X		X
Ungārija		X		X		X
Malta		X		X		X
Nīderlande	X (tikai ar aizsardzību saistītiem dotāciju nolīgumiem un apakšlīgumiem)		X (tikai ar aizsardzību saistītiem dotāciju nolīgumiem un apakšlīgumiem)			X
Austrija		X		X		X
Polija		X		X		X
Portugāle		X		X		X
Rumānija		X		X		X
Slovēnija	X		X			X
Slovākija	X		X			X
Somija		X		X		X
Zviedrija		X		X		X

(1) Ar šīm valsts prasībām attiecībā uz IDP/PDP un paziņošanu par dotāciju nolīgumiem, kas saistīti ar informāciju, kura klasificēta RESTREINT UE / EU RESTRICTED līmenī, nedrīkst uzlikt nekādus papildu pienākumus citām dalībvalstīm vai labuma guvējiem un apakšuzņēmējiem to jurisdikcijā.

NB! Paziņošana par dotāciju nolīgumiem, kas saistīti ar informāciju, kura klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET līmenī, ir obligāta.

V PIELIKUMS

PAR APSTRĀDES PROCEDŪRĀM, KAS SAISTĪTAS AR INDUSTRIĀLO DROŠĪBU, ATBILDĪGO VALSTS DROŠĪBAS IESTĀŽU / IZRAUDZĪTO DROŠĪBAS IESTĀŽU STRUKTŪRVIENĪBU SARAKSTS

BEĻĢIJA

National Security Authority

FPS Foreign Affairs

Rue des Petits Carmes 15

1000 Brussels

Tālr.: +32 25014542 (sekretariāts)

Fakss: +32 25014596

E-pasts: nvo-ans@diplobel.fed.be

BULGĀRIJA

State Commission on Information Security - National Security Authority

4 Kozloduy Street

1202 Sofia

Tālr.: +359 29835775

Fakss: +359 29873750

E-pasts: dksi@government.bg

Defence Information Service at the Ministry of Defence (security service)

3 Dyakon Ignatiy Street

1092 Sofia

Tālr.: +359 29227002

Fakss: +359 29885211

E-pasts: office@iksbg.org

State Intelligence Agency (security service)

12 Hajdushka Polyana Street

1612 Sofia

Tālr.: +359 29813221

Fakss: +359 29862706

E-pasts: office@dar.bg

State Agency for Technical Operations (security service)

29 Shesti Septemvri Street

1000 Sofia

Tālr.: +359 29824971

Fakss: +359 29461339

E-pasts: dato@dato.bg

(Iepriekš uzskaitītās kompetentās iestādes veic drošības pārbaudes procedūras attiecībā uz IDP izdošanu juridiskām personām, kuras piesakās noslēgt klasificētu līgumu, un PDP izdošanu privātpersonām, kas pilda klasificētu līgumu šo iestāžu vajadzībām.)

State Agency National Security (security service)

45 Cherni Vrah Blvd.

1407 Sofia

Tālr.: +359 28147109

Fakss: +359 29632188, +359 28147441

E-pasts: dans@dans.bg

(Iepriekš minētais drošības dienests veic drošības pārbaudes procedūras attiecībā uz IDP un PDP izdošanu visām pārējām juridiskajām personām un privātpersonām valstī, kas piesakās noslēgt klasificētu līgumu vai klasificētu dotācijas nolīgumu vai pilda klasificētu līgumu vai klasificētu dotācijas nolīgumu.)

ČEHIJA

National Security Authority

Industrial Security Department

PO BOX 49

150 06 Praha 56

Tālr.: +420 257283129

E-pasts: sbr@nbu.cz

DĀNIJA

Politiets Efterretningstjeneste

(Danish Security Intelligence Service)

Klausdalsbrovej 1

2860 Søborg

Tālr.: +45 33148888

Fakss: +45 33430190

Forsvarets Efterretningstjeneste

(Danish Defence Intelligence Service)

Kastellet 30

2100 Copenhagen Ø

Tālr.: +45 33325566

Fakss: +45 33931320

VĀCIJA

Attiecībā uz jautājumiem saistībā ar industriālās drošības politiku, IDP, transportēšanas plāniem (izņemot kripto/KKR):

Federal Ministry for Economic Affairs and Energy

Industrial Security Division - RS3

Villemombler Str. 76

53123 Bonn

Tālr.: +49 228996154028

Fakss: +49 228996152676

E-pasts: dsagermany-rs3@bmwi.bund.de (biroja e-pasta adrese)

Attiecībā uz standarta apmeklējumu pieprasījumiem, ko nosūta/saņem Vācijas uzņēmumi:

Federal Ministry for Economic Affairs and Energy

Industrial Security Division – RS2

Villemombler Str. 76

53123 Bonn

Tālr.: +49 228996152401

Fakss: +49 228996152603

E-pasts: rs2-international@bmwi.bund.de (biroja e-pasta adrese)

Attiecībā uz kriptomateriālu transportēšanas plāniem:

Federal Office for Information Security (BSI)

National Distribution Agency / NDA-EU DEU

Mainzer Str. 84

53179 Bonn

Tālr.: +49 2289995826052

Fakss: +49 228991095826052

E-pasts: NDAEU@bsi.bund.de

IGAUNIJA

National Security Authority Department

Estonian Foreign Intelligence Service

Rahumäe tee 4B

11316 Tallinn

Tālr.: +372 6939211

Fakss: +372 6935001

E-pasts: nsa@fis.gov.ee

ĪRIJA

National Security Authority Ireland

Department of Foreign Affairs and Trade

76-78 Harcourt Street

Dublin 2

D02 DX45

Tālr.: +353 14082724

E-pasts: nsa@dfa.ie

GRIEĶIJA

Hellenic National Defence General Staff

E’ Division (Security INTEL, CI BRANCH)

E3 Directorate

Industrial Security Office

227-231 Mesogeion Avenue

15561 Holargos, Athens

Tālr.: +30 2106572022, +30 2106572178

Fakss: +30 2106527612

E-pasts: daa.industrial@hndgs.mil.gr

SPĀNIJA

Autoridad Nacional de Seguridad

Oficina Nacional de Seguridad

Calle Argentona 30

28023 Madrid

Tālr.: +34 912832583, +34 912832752, +34 913725928

Fakss: +34 913725808

E-pasts: nsa-sp@areatec.com

Attiecībā uz jautājumiem par personāla drošības pielaidi: programas.ons@areatec.com

Jautājumi par personāla drošības pielaidi: hps.ons@areatec.com

Attiecībā uz transportēšanas plāniem un starptautiskiem apmeklējumiem: sp-ivtco@areatec.com

FRANCIJA

Valsts drošības iestāde (VDI) (attiecībā uz policiju un īstenošanu jomās, kas nav aizsardzības nozare)

Secrétariat général de la défense et de la sécurité nationale

Sous-direction Protection du secret (SGDSN/PSD)

51 boulevard de la Tour-Maubourg

75700 Paris 07 SP

Tālr.: +33 171758193

Fakss: +33 171758200

E-pasts: ANSFrance@sgdsn.gouv.fr

Izraudzītā drošības iestāde (attiecībā uz īstenošanu aizsardzības nozarē)

Direction Générale de l’Armement

Service de la Sécurité de Défense et des systèmes d’Information (DGA/SSDI)

60 boulevard du général Martial Valin

CS 21623

75509 Paris CEDEX 15

Tālr.: +33 988670421

E-pasts: veidlapām un nosūtāmajiem AP: dga-ssdi.ai.fct@intradef.gouv.fr

ienākošajiem AP: dga-ssdi.visit.fct@intradef.gouv.fr

HORVĀTIJA

Office of the National Security Council

Croatian NSA

Jurjevska 34

10000 Zagreb

Tālr.: +385 14681222

Fakss: +385 14686049

E-pasts: NSACroatia@uvns.hr

ITĀLIJA

Presidenza del Consiglio dei Ministri

D.I.S. – U.C.Se.

Via di Santa Susanna 15

00187 Roma

Tālr.: +39 0661174266

Fakss: +39 064885273

KIPRA

ΥΠΟΥΡΓΕΙΟ ΑΜΥΝΑΣ

Εθνική Αρχή Ασφάλειας (ΕΑΑ)

Λεωφόρος Στροβόλου, 172-174

Στρόβολος, 2048, Λευκωσία

Tālr.: +357 22807569, +357 22807764

Fakss: +357 22302351

E-pasts: cynsa@mod.gov.cy

Ministry of Defence

National Security Authority (NSA)

172-174, Strovolos Avenue

2048 Strovolos, Nicosia

Tālr.: +357 22807569, +357 22807764

Fakss: +357 22302351

E-pasts: cynsa@mod.gov.cy

LATVIJA

National Security Authority

Constitution Protection Bureau of the Republic of Latvia

P.O. Box 286

Riga LV-1001

Tālr.: +371 67025418, +371 67025463

Fakss: +371 67025454

E-pasts: ndi@sab.gov.lv, ndi@zd.gov.lv

LIETUVA

Lietuvos Respublikos paslapčių apsaugos koordinavimo komisija

(The Commission for Secrets Protection Coordination of the Republic of Lithuania)

National Security Authority

Pilaitės pr. 19

LT-06264 Vilnius

Tālr.: +370 70666128

E-pasts: nsa@vsd.lt

LUKSEMBURGA

Autorité Nationale de Sécurité

207, route d’Esch

L-1471 Luxembourg

Tālr.: +352 24782210

E-pasts: ans@me.etat.lu

UNGĀRIJA

National Security Authority of Hungary

H-1399 Budapest P.O. Box 710/50

H-1024 Budapest, Szilágyi Erzsébet fasor 11/B

Tālr.: +36 13911862

Fakss: +36 13911889

E-pasts: nbf@nbf.hu

MALTA

Director of Standardisation

Designated Security Authority for Industrial Security

Standards & Metrology Institute

Malta Competition and Consumer Affairs Authority

Mizzi House

National Road

Blata I-Bajda HMR9010

Tālr.: +356 23952000

Fakss: +356 21242406

E-pasts: certification@mccaa.org.mt

NĪDERLANDE

Ministry of the Interior and Kingdom Relations

PO Box 20010

2500 EA The Hague

Tālr.: +31 703204400

Fakss: +31 703200733

E-pasts: nsa-nl-industry@minbzk.nl

Ministry of Defence

Industrial Security Department

PO Box 20701

2500 ES The Hague

Tālr.: +31 704419407

Fakss: +31 703459189

E-pasts: indussec@mindef.nl

AUSTRIJA

Federal Chancellery of Austria

Department I/10, Federal Office for Information Security

Ballhausplatz 2

10104 Vienna

Tālr.: +43 153115202594

E-pasts: isk@bka.gv.at

IDI militārajā jomā:

BMLV/Abwehramt

Postfach 2000

1030 Vienna

E-pasts: abwa@bmlvs.gv.at

POLIJA

Internal Security Agency

Department for the Protection of Classified Information

Rakowiecka 2A

00-993 Warsaw

Tālr.: +48 225857944

Fakss: +48 225857443

E-pasts: nsa@abw.gov.pl

PORTUGĀLE

Gabinete Nacional de Segurança

Serviço de Segurança Industrial

Rua da Junqueira no 69

1300-342 Lisbon

Tālr.: +351 213031710

Fakss: +351 213031711

E-pasts: sind@gns.gov.pt, franco@gns.gov.pt

RUMĀNIJA

Oficiul Registrului Național al Informațiilor Secrete de Stat - ORNISS

Romanian NSA - ORNISS - National Registry Office for Classified Information

4th Mures Street

012275 Bucharest

Tālr.: +40 212075115

Fakss: +40 212245830

E-pasts: relatii.publice@orniss.ro, nsa.romania@nsa.ro

SLOVĒNIJA

Urad Vlade RS za varovanje tajnih podatkov

Gregorčičeva 27

1000 Ljubljana

Tālr.: +386 14781390

Fakss: +386 14781399

E-pasts: gp.uvtp@gov.si

SLOVĀKIJA

Národný bezpečnostný úrad

(National Security Authority)

Security Clearance Department

Budatínska 30

851 06 Bratislava

Tālr.: +421 268691111

Fakss: +421 268691700

E-pasts: podatelna@nbu.gov.sk

SOMIJA

National Security Authority

Ministry for Foreign Affairs

P.O. Box 453

FI-00023 Government

E-pasts: NSA@formin.fi

ZVIEDRIJA

National Security Authority

Utrikesdepartementet (Ministry for Foreign Affairs)

UD SÄK / NSA

SE-103 39 Stockholm

Tālr.: +46 84051000

Fakss: +46 87231176

E-pasts: ud-nsa@gov.se

DSA

Försvarets Materielverk (Swedish Defence Materiel Administration)

FMV Säkerhetsskydd

SE-115 88 Stockholm

Tālr.: +46 87824000

Fakss: +46 87826900

E-pasts: security@fmv.se

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 58

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 19. februāris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/250 (2021. gada 16. februāris), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 95/93 attiecībā uz pagaidu atbrīvojumu no laika nišu izmantošanas noteikumiem Savienības lidostās Covid-19 krīzes dēļ ( 1 )	1

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Padomes Regula (KĀDP) 2021/251 (2021. gada 18. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 314/2004 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Zimbabvē	9
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/252 (2021. gada 29 janvāris), ar ko iepriekšējā gadā notikušās pārzvejas dēļ veic atvilkumu no Portugālei pieejamās anšova nozvejas kvotas	12
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/253 (2021. gada 17. februāris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Zimbabvē	15
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/254 (2021. gada 18. februāris), ar ko Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 un (ES) 2020/1988 un Regulas (EK) Nr. 218/2007 un (EK) Nr. 1518/2007 groza attiecībā uz Apvienotās Karalistes izcelsmes produktu importu un minētos produktus izslēdz no tarifa kvotām, kuru kvotas periods turpinās	17
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/255 (2021. gada 18. februāris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā ( 1 )	23
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/256 (2021. gada 18. februāris), ar ko attiecībā uz ierakstu par Apvienoto Karalisti to trešo valstu, teritoriju, zonu vai nodalījumu sarakstā, no kuriem saistībā ar augsti patogēnisko putnu gripu atļauts importēt Savienībā un tranzītā caur to pārvadāt konkrētas mājputnu izcelsmes preces, groza Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumu ( 1 )	36
	LĒMUMI
*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/257 (2021. gada 18. februāris), ar ko atbalsta Oslo rīcības plānu, ar kuru īsteno 1997. gada Konvenciju par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu	41
*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/258 (2021. gada 18. februāris), ar ko groza Lēmumu 2011/101/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Zimbabvē	51
*	Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2021/259 (2021. gada 10. februāris), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus industriālās drošības jomā attiecībā uz klasificētām dotācijām	55

	Uzvārds, vārds (un iespējamie pieņemtie vārdi)	Identifikācijas informācija	Iekļaušanas pamatojums
2.	MUGABE, Grace	Dzimusi: 23.7.1965. Pase: AD001159 ID 63-646650Q70	ZANU-PF (Zimbabves Āfrikas Nacionālās savienības – Patriotiskās frontes) sieviešu līgas bijusī sekretāre, iesaistīta darbībās, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu. 2002. gadā pārņēma Iron Mask Estate, iespējams, lai nelikumīgi gūtu lielu peļņu no dimantu ieguves.
5.	CHIWENGA, Constantine	Viceprezidents Zimbabves aizsardzības spēku bijušais komandieris, atvaļināts ģenerālis, dzimis: 25.8.1956. Pase: AD000263 ID 63-327568M80	Viceprezidents un Zimbabves aizsardzības spēku bijušais komandieris. Kopējās operatīvās vadības loceklis un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā. Izmantoja armiju, lai atņemtu lauku saimniecības. 2008. gada vēlēšanu laikā bija galvenais ar prezidenta vēlēšanām saistītās vardarbības ierosinātājs.
7.	SIBANDA, Phillip Valerio (jeb Valentine)	Zimbabves aizsardzības spēku komandieris Zimbabves valsts armijas bijušais komandieris, ģenerālis, dzimis: 25.8.1956. vai 24.12.1954. ID 63-357671H26	Zimbabves aizsardzības spēku komandieris un Zimbabves valsts armijas bijušais komandieris. Vecākā armijas amatpersona, saistīts ar valdību un piedalās valsts represīvās politikas veidošanā vai vadīšanā.

	Nosaukums	Identifikācijas informācija	Iekļaušanas pamatojums
1.	Zimbabwe Defence Industries	10th floor, Trustee House, 55 Samora Machel Avenue, PO Box 6597, Harare, Zimbabve.	Saistīta ar Aizsardzības ministriju un valdības ZANU-PF frakciju.

		Labojumi
	*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/47/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu ( OV L 127, 29.4.2014. )	98


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.