(1)

Rumānija 2015. gada 24. septembra vēstulē informēja Komisiju, ka 2013. gada jūnijā tā konvertēja akciju kapitālā valsts parādu 1 669 miljonu RON apmērā (aptuveni 363 miljonu EUR apmērā (2)), ko valstij piederošs dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmums Societatea Națională de Transport Feroviar de Marfa CFR S.A. (turpmāk tekstā – CFR Marfă) bija parādā valstij piederošam dzelzceļa infrastruktūras apsaimniekotājam CFR Infrastructură, dažādām sociālās apdrošināšanas struktūrām un nodokļu iestādēm (3). Pamatojoties uz Rumānijas sniegto informāciju, Komisija nolēma pēc savas iniciatīvas (ex officio) uzsākt lietu, lai izskatītu pasākumus CFR Marfă labā, reģistrējot to ar valsts atbalsta lietas numuru SA.43549 (2015/CP).

(2)

Komisija 2015. gada 17. novembra, 2016. gada 6. jūlija un 2017. gada 6. aprīļa vēstulēs prasīja sniegt informāciju par pasākumiem CFR Marfă labā. Rumānija atbildēja ar 2015. gada 24. decembra, 2016. gada 10. un 11. augusta un 2017. gada 12. maija vēstulēm. Rumānija 2016. gada 5. oktobrī arī sniedza iepriekšēju paziņojumu par parāda dzēšanu pret akciju kapitālu, un Rumānijas iepriekšējais paziņojums tika iekļauts iepriekš minētajā ex officio valsts atbalsta lietā.

(3)

Komisija 2017. gada 6. martā saņēma oficiālu sūdzību (turpmāk – “sūdzība”) no Rumānijas Privāto dzelzceļa kravu pārvadātāju asociācijas (turpmāk – “sūdzības iesniedzējs” jeb OPSFPR, kas ir saīsinājums, ar ko apzīmē Organizația Patronală a Societăților Feroviare Private din Romania) (4), kas pārstāv to privāto uzņēmumu intereses, kuri darbojas Rumānijas dzelzceļa kravu transporta nozarē. Sūdzība kopā ar prasību sniegt papildu tehnisko informāciju tika nosūtīta Rumānijai 2017. gada 6. aprīlī. Rumānija 2017. gada 12. maijā sniedza piezīmes par sūdzību.

(4)

Sūdzības iesniedzējs 2017. gada 19. septembrī Komisijai iesniedza sūdzības pielikumu. Pielikuma nekonfidenciālā versija tika nosūtīta Rumānijai piezīmju sniegšanai. Rumānija atbildēja 2017. gada 6. oktobrī.

(5)

Komisija 2017. gada 18. decembra vēstulē informēja Rumāniju, ka tā attiecībā uz šo atbalstu ir nolēmusi sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā.

(6)

Komisijas lēmums sākt procedūru (turpmāk – lēmums par procedūras sākšanu) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (5). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par atbalstu/pasākumu.

(7)

Komisija 2018. gada 20. februārī saņēma Rumānijas sākotnējos apsvērumus attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(8)

Komisija 2018. gada 6. jūlijā arī saņēma piezīmes no ieinteresētajām personām. Tā 2018. gada 16. jūlijā pārsūtīja šīs piezīmes Rumānijai, sniedzot tai iespēju atbildēt uz šīm piezīmēm. Rumānija 2018. gada 14. augusta vēstulē komentēja trešo personu piezīmes.

(9)

Komisija Rumānijai nosūtīja turpmākus informācijas pieprasījumus, proti, 2018. gada 14. novembrī un 2019. gada 15. martā, un Rumānijas iestādes uz tiem atbildēja attiecīgi 2018. gada 19. decembrī, kā arī 2019. gada 27. jūnijā, 9. jūlijā, 13. septembrī un 6. novembrī.

(10)

Komisija organizēja vairākas tikšanās ar Rumānijas iestādēm, un nesenākā no tām notika 2019. gada 24. jūlijā. Pēc šīs sanāksmes Rumānija 2019. gada 13. septembrī iesniedza papildu informāciju.

(11)

CFR Marfă ir 100 % valsts īpašumā esoša sabiedrība ar ierobežotu atbildību (“valstij piederošs uzņēmums” jeb “VPU”), kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumus un multimodālu termināļu darbību. Rumānija kā vienīgā akcionāre pašlaik pārvalda un uzrauga uzņēmumu (piemēram, saistībā ar tā ikgadējo budžetu) ar Transporta ministrijas starpniecību.

(12)

Uzņēmums CFR Marfă tika dibināts kā akciju sabiedrība 1998. gada 1. oktobrī pēc vēsturiskā Rumānijas vertikāli integrētā dzelzceļa uzņēmuma Societatea Națională Căile Ferate Române (SNCFR) (6) reorganizācijas. Šis uzņēmums tika sadalīts piecos neatkarīgos uzņēmumos, proti, CFR Infrastructură (jeb CFR SA, infrastruktūras apsaimniekotājs, 100 % valsts īpašumā, turpmāk tekstā – CFR Infrastructură), CFR Marfă, CFR Călători (dzelzceļa pasažieru pārvadātājs, 100 % valsts īpašumā), CFR Gevaro (ar restorānu vagoniem un guļamvagoniem saistītu pakalpojumu sniedzējs) un Societatea de Administrare Active Feroviare – SAAF (uzņēmums, kas apsaimnieko lieko ritošo sastāvu, ko plānots pārdot, iznomāt vai nodot lūžņos).

(13)

CFR Marfă sniedz dzelzceļa kravu transporta pakalpojumus, tostarp vietējo ogļu, cementa, ķīmisko produktu, graudu un eļļas, koksnes, sāls un metālu dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumus, kā arī nodrošina multimodālu termināļu darbību un sniedz papildpakalpojumus, piemēram, glabāšanas pakalpojumus, degvielas nodrošināšanas pakalpojumus un materiāltehnisko apgādi. CFR Marfă galveno klientu vidū ir citi VPU, piemēram, CE Hunedoara, kādreizējie ķīmisko vielu ražotāji Oltchim, Salrom, kā arī centralizētas siltumapgādes uzņēmumi.

(14)

Dzelzceļa kravas 2017. gadā veidoja 30,2 % no kravu transporta pakalpojumu tirgus Rumānijā salīdzinājumā ar 30,7 % 2013. gadā un tikai 24,9 % 2007. gadā (7). Autotransporta īpatsvars bija salīdzinoši lielāks – no 53,5 % 2007. gadā līdz 40,3 % 2013. gadā un 42,4 % 2017. gadā, savukārt iekšējo ūdensceļu pārvadājumu īpatsvars svārstījās no 25,2 % 2007. gadā līdz 29 % 2013. gadā un 27,4 % 2017. gadā (8).

(15)

Rumānija 1998. gadā piešķīra ārvalstu dzelzceļa kravu pārvadātājiem piekļuvi tās dzelzceļa tīklam (9). Kopš Rumānijas pievienošanās ES 2007. gadā CFR Marfă tirgus daļa dzelzceļa kravu pārvadājumu nozarē, mērot to pēc daudzuma (tūkstoši pārvadāto preču tonnu), pastāvīgi samazinājās no [70–80] % 2007. gadā uz [50–60] % 2014. gadā un [40–50] % 2018. gadā. CFR Marfă tirgus daļa, mērot to pēc pārvadājumu attāluma (tkm) arī samazinājās no [60–70] % 2007. gadā līdz [40–50] % 2014. gadā un [30–40] % 2018. gadā (10). Tas veido CFR Marfă daļu [5–10] % apmērā kopējā Rumānijas kravu pārvadājumu tirgū salīdzinājumā ar privāto dzelzceļa kravu pārvadātāju kopējo tirgus daļu [10–20] % apmērā (11).

1. tabula

CFR Marfă tirgus daļas attīstība 2007.–2018. gadā (dzelzceļa kravu pārvadājumu nozare)

(16)

Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas brīdī Rumānijas tirgū darbojās aptuveni 20 dzelzceļa kravu pārvadātāji. Visi CFR Marfă galvenie konkurenti ir privāti uzņēmēji ar šādām tirgus daļām (izsakot tkm): SC Group Feroviar Roman SA (12) (GFR; [20–30] % 2012. gadā un [20–30] % 2016. gadā), SC Unifertrans SA ([5–10] % 2012. gadā un [5–10] % 2016. gadā), SC Cargo Trans Vagon SA ([5–10] % 2012. gadā un [0–5] % 2016. gadā), SC DB Schenker Rail Romania ([5–10] % 2012. gadā un [10–20] % 2016. gadā), SC Transferoviar Grup SA ([0–5] % 2012. gadā un [0–5] % 2016. gadā), un Rail Cargo Carrier Romania ([0–5] % 2016. gadā) (13). Pašlaik aktīvo pārvadātāju skaits Rumānijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū ir pieaudzis līdz 28 (14).

(17)

Pēdējo desmit gadu laikā CFR Marfă uzņēmējdarbība tika pakāpeniski sašaurināta. CFR Marfă pārvadāto kravu apjoms pastāvīgi samazinājās: no [..] tūkstošiem tonnu 2007. gadā līdz [..] tūkstošiem tonnu 2016. gadā (sk. 2. tabulu turpmāk).

2. tabula

CFR Marfă kravu apjoms tūkstošos tonnu 2007.–2017. gadā atbilstoši kategorijai

(18)

Samazinoties CFR Marfă uzņēmējdarbības apjomam, pakāpeniski tika samazināts arī darbinieku skaits, proti, no 15 992 darbiniekiem pilnslodzes ekvivalenta vienībās (PEV) 2009. gadā līdz 6 508 darbiniekiem 2014. gadā, 6 155 darbiniekiem 2016. gadā un 5 717 darbiniekiem 2018. gadā (sk. 3. tabulu turpmāk).

3. tabula

CFR Marfă darbinieki pilnslodzes ekvivalenta vienībās 2009.–2018. gadā

(19)

Iepriekš 15. un 16. apsvērumā aprakstītie faktori negatīvi ietekmēja CFR Marfă finansiālo stāvokli. Kā atspoguļots 4. tabulā turpmāk, CFR Marfă vairākus gadus saskārās ar finanšu grūtībām.

4. tabula

CFR Marfă galvenie finanšu rādītāji 2009.–2016. gadā

(20)

CFR Marfă kopš 2008. gada darbojas ar zaudējumiem (16). Uzkrātie gada zaudējumi 2009.–2012. finanšu gadā sasniedza 1 149,12 miljonus RON (aptuveni 250 miljonus EUR), kas bija galvenais iemesls, kāpēc pašu kapitāls saruka no pozitīvas vērtības 93,6 miljonu RON apmērā (aptuveni 20 miljoni EUR) 2009. gadā līdz negatīvai vērtībai 904,60 miljonu RON apmērā (aptuveni 197 miljoni EUR) 2012. gadā. Pašu kapitāls 2013. gadā kļuva pozitīvs, sasniedzot 566,20 miljonus RON (aptuveni 123 miljoni EUR), un tas galvenokārt skaidrojams ar valsts apstiprināto parāda dzēšanu pret akciju kapitālu (17)1 669 miljonu RON apmērā (363 miljoni EUR). Pašu kapitāla pastāvīga samazināšanās atsākās 2013. gadā (tūlīt pēc 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu) un turpinājās 2015. un 2016. gadā.

(21)

Kā atspoguļots turpmāk 5. tabulā sniegtajā kopsavilkumā, CFR Marfă 2010. gadā jau bija vērā ņemamas parādsaistības, kas sasniedza 126 % no kopējiem aktīviem. Uzņēmuma finansiālā stāvokļa pasliktināšanās kontekstā laikā no 2010. līdz 2012. gadam CFR Marfă parādsaistības palielinājās par aptuveni 31 %, sasniedzot 2 186,56 miljonu RON (aptuveni 475 miljoni EUR), t. i., 171 % no kopējiem aktīviem.

(22)

Īstermiņa saistības (ar termiņu, kas mazāks par vienu gadu) 2012. gadā veidoja 87 % no CFR Marfă kopējām saistībām un ietvēra parādus piegādātājiem un darbuzņēmējiem, nodokļu parādus un citas saistības (sk. 5. tabulu turpmāk).

5. tabula

Pārskats par CFR Marfă parādiem 2010.–2016. gadā

(23)

CFR Marfă parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem laikā no 2010. līdz 2012. gadam palielinājās par 53 %, proti, no 562,61 miljoniem RON (aptuveni 122 miljoni EUR) līdz 862,43 miljoniem RON (aptuveni 187 miljoni EUR). Lielākā daļa no parādiem piegādātājiem un darbuzņēmējiem ([90–100] % no kopējiem parādiem piegādātājiem un darbuzņēmējiem 2012. gadā) ir attiecināmi uz VPU, proti, CFR Infrastructură, Informatica Feroviară (18), CFR Călatori un citiem (sk. 6. tabulu turpmāk).

6. tabula

Pārskats par CFR Marfă parādiem piegādātājiem un darbuzņēmējiem 2010.–2016. gadā

(24)

Saskaņā ar Rumānijas sniegto informāciju CFR Marfă tika piemēroti procenti un soda nauda par nokavētiem parādiem uzņēmumam CFR Infrastructură (sk. 7. tabulu turpmāk).

7. tabula

Pārskats par nokavētām CFR Marfă saistībām (ieskaitot procentu likmi un soda naudas) pret CFR Infrastructură

(25)

CFR Marfă parādi valsts budžetam, kurus veido nodokļu parādi un neizpildītas sociālās apdrošināšanas iemaksas (sociālais nodrošinājums, veselības apdrošināšanas iemaksas, iemaksas bezdarba fondā un īpašajā fondā), palielinājās vairāk nekā divas reizes, proti, no 376,21 miljoniem RON (aptuveni 82 miljoni EUR) 2010. gadā līdz 838,47 miljoniem RON (aptuveni 183 miljoni EUR) 2012. gadā (sk. 8. tabulu turpmāk).

(26)

Tajā pašā laikā CFR Marfă neatmaksātie privātbankas aizdevumi samazinājās no […] miljoniem RON (aptuveni […] miljoni EUR) 2010. gadā līdz […] miljoniem RON (aptuveni […] miljoni EUR) 2012. gadā (sk. arī 191. apsvērumu turpmāk, kurā paskaidrots, ka CFR Marfă bija noteicis par prioritāti privātbankas aizdevumu atmaksu, kā arī algu samaksu un maksājumu veikšanu komerciālo pakalpojumu sniedzējiem, tajā pašā laikā atliekot iemaksu veikšanu valsts budžetā).

(27)

Saskaņā ar Rumānijas iestāžu sniegto informāciju kopš 2013. gada otrās puses CFR Marfă vairs nebija nokavētu parādu valsts budžetam (sk. 8. tabulu turpmāk).

8. tabula

Pārskats par CFR Marfă nokavētiem parādiem (ieskaitot procentus un soda naudas) valsts budžetam kopš 2008. gada (ieskaitot ANAF, CNPP, ANOFM un CNAS (sociālās iemaksas))

(28)

CFR Marfă ir iekļauta Starptautiskā Valūtas fonda (“SVF”) un Pasaules Bankas uzraudzīto VPU sarakstā (20), un ES to iekļāva otrajā un trešajā Maksājumu bilances atbalsta programmā (21). Starptautiskie kreditori Rumānijai 2010. gadā ieteica privatizēt akciju kontrolpaketes vairākos VPU, tostarp CFR Marfă, lai samazinātu nesamaksātos maksājumus un parādus, kas negatīvi ietekmē Rumānijas valsts budžetu.

(29)

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Rumānija vismaz kopš 2007. gada apsvēra privatizēt CFR Marfă (22). Rumānija 2010. gada 16. jūnija nodomu vēstulē norādīja, ka tā ir apņēmusies privatizēt CFR Marfă 2011. gadā (23).

(30)

Atbilstīgi saistībām, kuras Rumānija apstiprināja nodomu vēstulē un Tehniskajā saprašanās memorandā, kas tika parakstīts ar SVF un vienlaikus ar ES (24), Rumānija ar 2013. gada 13. februāra Valdības lēmumu Nr. 46 apstiprināja akciju kontrolpaketes (51 %) privatizācijas stratēģiju uzņēmumā CFR Marfă.

(31)

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Rumānijas Transporta ministrija 2013. gada 5. aprīlī publicēja paziņojumu par uzņēmuma CFR Marfă 51 % akciju paketes pārdošanu, nosakot sākumcenu 797 miljonu RON apmērā (aptuveni 173 miljoni EUR) (25). Līdz 2013. gada 8. maijam Rumānija bija saņēmusi trīs piedāvājumus saistībā ar CFR Marfă akcijām no ASV uzņēmuma OmniTRAX Inc., GFR, kā arī Transferoviar Grup konsorcija un Donau-Finanz (26). Rumānija 2013. gada 15. maijā paziņoja, ka visi trīs pieteikumi ir noraidīti un ka tā atsāks privatizācijas procesu (27).

(32)

Rumānija 2013. gada 17. maijā starptautiskajos, valsts un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kā arī Transporta ministrijas un CFR Marfă tīmekļa vietnē publicēja paziņojumu par CFR Marfă akciju pārdošanu. Iespējamie ieguldītāji tika aicināti izteikt ieinteresētību par CFR Marfă akciju kontrolpaketes (51 %) iegādi līdz 2013. gada 23. maijam.

(33)

Iesniegtie intereses apliecinājumi, kuri ietvēra pirmskvalifikācijas dokumentus, bija izvērtēti 2013. gada 23. maijā, un tika sagatavots pirmskvalifikācijas kritērijiem atbilstošo pretendentu saraksts. Sarakstā iekļautie uzņēmumi Transferoviar Grup un Donau-Finanz konsorcijs, GFR un OmniTRAX Inc. tika informēti, 2013. gada 23. maijā nosūtot tiem vēstuli.

(34)

Pirmskvalifikācijas kritērijiem atbilstošie pretendenti laikā no 2013. gada 24. maija līdz 2013. gada 20. jūnijam saņēma piekļuvi datu telpai, lai varētu veikt uzticamības pārbaudi. Pirmskvalifikācijas kritērijiem atbilstošie pretendenti arī tika aicināti līdz 2013. gada 5. jūnijam iesniegt nesaistošus sākotnējos piedāvājumus un līdz 2013. gada 20. jūnijam – saistošus piedāvājumus. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju pēc tam, kad pirmskvalifikācijas kritērijiem atbilstošie pretendenti atteicās no darījuma, GFR līdz 2013. gada 20. jūnija termiņam palika vienīgais pretendents, piedāvājot aptuveno 202 miljonus EUR par 51 % akciju paketi un apsolot veikt turpmākus ieguldījumus aptuveni 201,4 miljonu EUR apmērā (28).

(35)

Tajā pašā laikā CFR Marfă parādu 1 669 miljonu RON apmērā (aptuveni 363 miljoni EUR) uzņēmumam CFR Infrastructură un valsts budžetam Rumānija 2013. gada 12. jūnijā konvertēja akciju kapitālā (29).

(36)

Rumānija paredzēja, ka galvenie akciju pirkšanas un pārdošanas nolīguma noteikumi un nosacījumi tiks apstiprināti laikā no 2013. gada 25. jūnija līdz 2013. gada 1. augustam, attiecīgi nosakot par mērķi pabeigt darījumu 2013. gada oktobrī. Tomēr GFR nesamaksāja pirkuma cenu noteiktajā termiņā, un privatizācija neizdevās.

(37)

Pārējie divi pretendenti, proti, OmniTRAX un Transferoviar Group un Donau-Finanz konsorcijs, kuri 2013. gadā līdz ar GFR bija izteikuši ieinteresētību par CFR Marfă iegādi, savus pieteikumus atsauca. Pēc tam, kā tika minēts dažādos valdības paziņojumos presē, tika izvirzīti citi privatizācijas plāni, tomēr neviens no tiem galu galā netika īstenots (piemēram, 2015. gadā tika paziņots par privatizāciju ar IPO starpniecību, tomēr projekts netika īstenots) (30).

(38)

Pateicoties parāda dzēšanai pret akciju kapitālu, CFR Marfă kopējais parāds 2013. gadā ievērojami samazinājās, bet tūlīt pēc tam atkal pieauga. Pēc CFR Marfă neveiksmīgās privatizācijas kopējais parāds turpināja pastāvīgi pieaugt: 2014. un 2015. gadā tas palielinājās par 9 %, sasniedzot 788,25 miljonus RON (aptuveni 171 miljons EUR), un 2016. gadā tas pieauga par 10 %, sasniedzot 868,13 miljonus RON (aptuveni 189 miljoni EUR, sk. 4. tabulu iepriekš). Kopējais parāds nākamajos gados turpināja pastāvīgi pieaugt, sasniedzot 1 214,66 miljonus RON (aptuveni 264 miljoni EUR) 2018. gadā, kas ir 20 % pieaugums salīdzinājumā ar 1 013,13 miljonu RON (aptuveni 220 miljoni EUR) parādu 2017. gadā (31).

(39)

Turklāt pēc neveiksmīgās privatizācijas CFR Marfă īstermiņa saistības 2014., 2015. un 2016. gadā turpināja pieaugt par attiecīgi 32 %, 21 % un 19 %, veidojot lielāko parādu daļu (92 % 2015. gadā un 99,7 % 2016. gadā, sk. 5. tabulu iepriekš), savukārt CFR Marfă parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem pastāvīgi palielinājās – no 251,34 miljoniem RON (aptuveni 55 miljoni EUR) 2013. gadā uz 731,54 miljoniem RON (aptuveni 159 miljoni EUR) 2016. gadā, un lielākā daļa (90 % 2016. gadā) no šiem parādiem attiecās uz VPU. CFR Marfă parādi CFR Infrastructură gandrīz trīskāršojās – no 213,47 miljoniem RON (aptuveni 46 miljoni EUR) 2013. gadā līdz 623,5 miljoniem RON (aptuveni 135,5 miljoni EUR) 2016. gadā (sk. 5. un 6. tabulu iepriekš).

(40)

Pēc neliela uzlabojuma 2014. gadā (saimnieciskās darbības zaudējumi 27,16 miljonu RON apmērā (aptuveni 6 miljoni EUR) salīdzinājumā ar zaudējumiem 262,92 miljonu RON apmērā (aptuveni 57 miljoni EUR) 2013. gadā, CFR Marfă finansiālais stāvoklis turpināja pasliktināties. Attiecībā uz 2015. un 2016. gadu tika reģistrēti zaudējumi attiecīgi 159,19 miljonu RON (aptuveni 35 miljoni EUR) un 154,78 miljonu RON (aptuveni 34 miljoni EUR) apmērā. CFR Marfă pašu kapitāls atkal samazinājās par 47 % – no 566,2 miljoniem RON (aptuveni 123 miljoni EUR) 2013. gadā līdz 302 miljoniem RON (aptuveni 66 miljoni EUR) 2016. gadā (sk. 4. tabulu iepriekš).

(41)

CFR Marfă finanšu grūtības ir jāaplūko plašākā ietekmējošo faktoru kontekstā, kas pastāv papildus pieaugošajai konkurencei, ko rada (valsts un ārvalstu) privātie dzelzceļa kravu pārvadātāji un citi transporta veidi. Saskaņā ar publiski pieejamajiem ziņojumiem šie papildu faktori jo īpaši ietver pārvaldības kļūdas, nepietiekamu pārredzamību un pārskatatbildību, milzīgas izmaksas, būtiskus kavējumus saistībā ar līgumiem, kas noslēgti ar citiem VPU (daži no kuriem paši saskaras ar grūtībām), novecojušu ritošo sastāvu, vadītājus, kuri pamet uzņēmumu un sāk strādāt pie tiešajiem konkurentiem, kā arī korupciju, kuras dēļ uzņēmums, iespējams, zaudē lielus finanšu resursus (miljoniem euro) vai svarīgus līgumus ar klientiem, kā ziņots preses izdevumos (32) (33) un dažādos oficiālos paziņojumos attiecīgajām valsts aģentūrām (34).

(42)

Komisija 2018. gada 18. decembrī sāka formālu procedūru par pieciem atbalsta pasākumiem.

1. pasākums : Pastāvīgi pieaugošo parādu valstij (sociālās apdrošināšanas parādu un nesamaksāto nodokļu) nepiedzīšana kopš vismaz 2010. gada līdz 2013. gada parāda dzēšanai pret akciju kapitālu (3. pasākums turpmāk), kuras ietvaros visi CFR Marfă nokavētie parādi valstij tika konvertēti CFR Marfă pašu kapitālā.

2. pasākums : Pastāvīgi pieaugošo CFR Marfă parādu CFR Infrastructură nepiedzīšana kopš vismaz 2010. gada līdz 2013. gada parāda dzēšanai pret akciju kapitālu (3. pasākums turpmāk), kuras ietvaros 85 % CFR Marfă nokavēto parādu CFR Infrastructură tika konvertēti CFR Marfă pašu kapitālā.

3. pasākums : Parāda dzēšana pret akciju kapitālu 1 669 miljonu RON (aptuveni 363 miljoni EUR) apmērā 2013. gadā.

4. pasākums : Parādu valstij (sociālās apdrošināšanas parādu un nesamaksāto nodokļu) pastāvīga nepiedzīšana pēc 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu.

5. pasākums : CFR Marfă pastāvīgi pieaugošo parādu CFR Infrastructură ilgstoša nepiedzīšana pēc 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu.

(43)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija sākotnēji uzskatīja, ka minētie pasākumi ietver valsts līdzekļus un ir attiecināmi uz valsti. Turklāt, ņemot vērā mazo varbūtību, ka kāds racionāls privāts uzņēmējs būtu piešķīris CFR Marfă šādus pasākumus, Komisija sākotnēji uzskatīja, ka pasākumi sniedza CFR Marfă nepamatotas priekšrocības. Šīs priekšrocības būtu uzskatāmas par selektīvām, ņemot vērā apstākli, ka vienīgais to radītā labuma guvējs bija CFR Marfă.

(44)

Komisija arī norādīja, ka pasākumi, domājams, ietekmēs tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo CFR Marfă konkurē ar dzelzceļa kravu pārvadātājiem no citām dalībvalstīm. Šie pasākumi ļāva CFR Marfă turpināt darbību, jo tam – atšķirībā no konkurentiem – nebija jāsaskaras ar sekām, kādas parasti radītu slikti finanšu rezultāti.

(45)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija sākotnēji uzskatīja, ka šie pasākumi, šķiet, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(46)

Komisija arī apšaubīja šo pasākumu saderību, jo īpaši tāpēc, ka Rumānijas iestādes nesniedza nekādu iespējamu saderības pamatojumu. Komisija sākotnēji uzskatīja, ka CFR Marfă varēja uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu 2004. un 2014. gada Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (“GP pamatnostādnes”) (35) nozīmē, tostarp ņemot vērā faktu, ka uzņēmums jau vismaz kopš 2010. gada atbilda maksātnespējas piemērošanas nosacījumiem.

(47)

Tomēr šķiet, ka neviens no šiem pasākumiem neatbilda glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta saderības kritērijiem, kas noteikti minētajās GP pamatnostādnēs. Proti, tā kā par pārstrukturēšanas plānu netika paziņots (Rumānijas iestādes neapgalvoja, ka minētie pasākumi ir attiecināmi uz pārstrukturēšanas atbalstu), Komisija nevarēja nedz izvērtēt minētā pārstrukturēšanas plāna komponentus, tostarp ieguldījumu un modernizācijas pasākumus, nedz novērtēt to, vai šie pasākumi nodrošinātu uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu un tiktu veikti minimālā apjomā, lai izvairītos no nepamatotiem konkurences izkropļojumiem. Visbeidzot, Rumānijas iestādes neierosināja nekādu jēgpilnu kompensējošu pasākumu veikšanu.

(48)

Turklāt, tā kā šie pasākumi tika nodrošināti, neievērojot LESD 108. panta 3. punktā minētos paziņošanas un nogaidīšanas pienākumus, Komisija atzīmēja, ka tie, šķiet, ir uzskatāmi par nelikumīgu valsts atbalstu. Tā kā netika paziņots par pārstrukturēšanas plānu, kā arī pamatojoties uz to, ka valsts kreditoru rīcība nebija saskaņā ar tirgus ekonomikas dalībnieka (“TED”) principu un piemērojamo 2004. un 2014. gada pamatnostādņu par glābšanu un pārstrukturēšanu prasības netika izpildītas, šos piecus pasākums nevarēja atzīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu.

(49)

Sūdzības iesniedzējs likumā noteiktajā termiņā iesniedza savus apsvērumus par lēmumu par procedūras sākšanu un piekrita šajā lēmumā izklāstītajiem Komisijas konstatējumiem. Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs izklāstīja papildu piezīmes par diviem lēmumā par procedūras sākšanu minētiem aspektiem, proti, par Rumānijas argumentu, ka CFR Marfă ir “stratēģiski svarīgs” uzņēmums, un par Rumānijas apgalvojumiem, ka CFR Infrastructură neatbrīvoja CFR Marfă no tā parādsaistībām un ka tas spēra stingrus soļus, lai laikā no 2013. līdz 2017. gadam panāktu, ka CFR Marfă izpildītu tam saistošos CFR Infrastructură prasījumus.

(50)

Pirmkārt, sūdzības iesniedzējs norāda, ka pretēji Rumānijas apgalvojumam CFR Marfă nav “stratēģiski svarīgs” uzņēmums Rumānijas dzelzceļa kravu transporta nozarē.

(51)

Sūdzības iesniedzējs, kas pārstāv dzelzceļa kravu pārvadātājus, uzskata, ka ir nepareizi apgalvot, ka CFR Marfă ir vienīgais pārvadātājs, kuram ir vajadzīgie resursi un organizatoriskās spējas, lai rīkotos krīžu situācijās, un sniedz piemēru, norādot vismaz 10 pārvadātājus, kuri pārvadā dažādas kravas (36) un tādējādi resursu ziņā ir pielīdzināmi CFR Marfă.

(52)

Saistībā ar militāro preču pārvadāšanu sūdzības iesniedzējs norāda, ka jebkurš privāts uzņēmējs varētu iesniegt pieteikumu tādas īpašas atļaujas saņemšanai, kāda ir CFR Marfă rīcībā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka intereses trūkums par pieteikšanos šādas atļaujas saņemšanai ir skaidrojams ar ierobežoto pieprasījumu pēc šādu pārvadājumu pakalpojumiem.

(53)

Otrkārt, sūdzības iesniedzējs uzskata, ka neviens no Rumānijas apgalvojumiem par to, ka valsts piedzina parādus no CFR Marfă, ir patiess.

(54)

No otras puses, lai gan sūdzības iesniedzējs atzīst, ka CFR Infrastructură uzsāka noteiktas procedūras, lai atgūtu daļu no CFR Marfă infrastruktūras izmantošanas nodokļa (“IIN”) parāda, tas norāda, ka ir piedzīta tikai daļa no kopējās parāda summas. Konkrētāk, lai gan CFR Infrastructură rīcībā bija izpildu dokumenti (ieturējumu rīkojumi, t. i., rīkojumi, kas nosaka, ka trešām personām, kuras ir parādā CFR Marfă, ir jāpārskaita to parāda maksājumi CFR Infrastructură) [..] RON apmērā (aptuveni [..] miljoni EUR), ir piedzīti tikai [..] RON (aptuveni [..] miljoni EUR) (37) (no kopējā nokavētā parāda, kas sasniedz [..] RON (apmēram [..] miljoni EUR)).

(55)

Sūdzības iesniedzējs arī norāda, ka laikā kopš 2017. gada marta, kad tas iesniedza Komisijai sūdzību, CFR Marfă infrastruktūras izmantošanas nodokļa parāda summa CFR Infrastructură ir pastāvīgi palielinājusies, tomēr CFR Marfă turpina izmantot CFR Infrastructură dzelzceļa kravu pārvadājumu tīklu.

(56)

Sūdzības iesniedzējs min divus dokumentus, kas apstiprina šo viedokli:

(57)

Tāpēc sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, neraugoties uz IIN parāda ilgstošo nemaksāšanu un uzkrāšanos, CFR Marfă ir turpinājis brīvi izmantot CFR Infrastructură apsaimniekoto dzelzceļa kravu pārvadājumu sliežu ceļu infrastruktūru, tādējādi gūstot labumu no papildu valsts atbalsta. Turklāt sūdzības iesniedzējs paskaidro, ka CFR Infrastructură ir skaidri apstiprinājis, ka CFR Marfă varēs veikt savas komerciālās darbības un ka uzņēmums neveiks nekādus pasākumus, kas izraisītu CFR Marfă darbību bloķēšanu (40). Konkrētāk, CFR Marfă adresētā vēstulē CFR Infrastructură paskaidro, ka “[Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, mēs apliecinām, ka] šo procedūru gaitā CNCF CFR SA izskatīja parādnieka situāciju un veica pasākumus nesamaksāto parādu piedziņai atbilstīgi tiesiskajam regulējumam, nebloķējot SNTFM CFR Marfă SA saimniecisko darbību.”

(58)

No otras puses, sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka lēmumā par procedūras sākšanu citētais Rumānijas apgalvojums, ka, sākot no 2017. gada, CFR Marfă“vairs nebija parādu valsts budžetam”, ir gan maldinošs, gan nepareizs. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka CFR Marfă turpina darboties tirgū un ka tādējādi tas pastāvīgi uzkrāj parādus valsts budžetam.

(59)

Sūdzības iesniedzējs arī piemin CFR Marfă piezīmi, kurā uzņēmums atzīst, ka tas “nespēj nomaksāt šābrīža parādus darbiniekiem, valsts budžetam un piegādātājiem un ka tas 2018. gada 29. martā nevarēs piedalīties divos galvenajos transporta jomas piedāvājumos, lai iegūtu uzņēmuma darbībai nepieciešamos ieņēmumus. Šie divi piedāvājumi ir [Oltenia Power Complex] un [SALROM Salt National Company].” (41)

(60)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs atkārtoti uzsver jau 2017. gada 12. septembra sūdzības pielikumā izklāstītos uzskatus par atbalsta negatīvo ietekmi, proti, ka i) atbalsts radīja būtisku kropļojošu ietekmi uz konkurenci liberalizētajā Rumānijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, dodot priekšroku CFR Marfă salīdzinājumā ar tā konkurentiem; ii) atbalsts ir izraisījis Rumānijas dzelzceļa infrastruktūras stāvokļa būtisku pasliktināšanos, un iii) šādus kropļojumus saasina Rumānijas pieļautie publiskā iepirkuma tiesību aktu pārkāpumi saistībā ar publiskā sektora dzelzceļa kravu pārvadājumu līgumu diskriminējošu piešķiršanu CFR Marfă. Saistībā ar pēdējiem punktiem sūdzības iesniedzējs atzīst, ka šie jautājumi neietilpst Komisijas veiktā valsts atbalsta novērtējuma jomā.

(61)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos par lēmumu par procedūras sākšanu uzsver, ka dažādi atbalsta pasākumi tika nodrošināti ļoti ilgi un ka atbalstam ir īpaši kropļojoša ietekme uz privātajiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem Rumānijā. Tāpēc tas prasa Komisijai izdot rīkojumu par pasākuma pārtraukšanu, lai CFR Marfă vairs netiktu sniegts valsts atbalsts, kura ietvaros CFR Marfă ir ļauts neatmaksāt infrastruktūras izmantošanas nodokli un uzkrāto parādu valsts budžetam (proti, 4. un 5. pasākums).

(62)

Rumānija uzskata, ka neviens no Komisijas lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanu norādītajiem pasākumiem nav uzskatāms par nesaderīgu valsts atbalstu, un izklāsta vairākus iemeslus. Pirmkārt, Rumānija vispārējas piezīmes veidā min argumentus, ka CFR Marfă veiktie pasākumi ir saistīti ar valsts stratēģiskajām interesēm. Otrkārt, Rumānija sniedz piezīmes par katru no pasākumiem, uz kuriem attiecas lēmums par procedūras sākšanu, un šo piezīmju kopsavilkums ir izklāstīts turpmāk 3.2.3.–3.2.5. apakšsadaļā.

(63)

Rumānija apgalvo, ka CFR Marfă ir valstij stratēģiski svarīgs komercuzņēmums, kas ne tikai konkurē ar privātajiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, bet arī veic darbības, kas ir saistītas ar valsts aizsardzības vajadzībām un dalību NATO, kā arī pārvadā stratēģiskos materiālus, kas nepieciešami valsts tautsaimniecībai nozīmīgās nozarēs, enerģētikas nozarē un sociālajās nozarēs.

(64)

Rumānija apgalvo, ka CFR Marfă ir šādi ar valsts aizsardzības vajadzībām saistīti pienākumi (42):

(65)

Turklāt Rumānija apgalvo, ka papildus valsts aizsardzības vajadzībām CFR Marfă ir stratēģiski svarīgs uzņēmums arī saistībā ar to, ka tas nodrošina ogļu un citu stratēģisku produktu pārvadājumu pakalpojumus lielākajiem rūpnieciskajiem klientiem (galvenokārt VPU, piemēram, Complexul Energetic Oltenia, Complexul Energetic Hunedoara, CET Govora un citām ogļu spēkstacijām), kuri nodrošina tādus komunālos pamatpakalpojumus kā elektrība, siltums un karstais ūdens. Saskaņā ar Rumānijas sniegto informāciju šie pārvadājumi parasti tiek veikti, pamatojoties uz līgumiem, kurus noslēdz pēc konkursiem, kuros piedalās un ar CFR Marfă konkurē citi privātie uzņēmēji, bet krīžu gadījumā (piemēram, tādos nelabvēlīgos laika apstākļos kā sniegputeņi, sniega vētras, sausums) valsts iestādes var pieprasīt šādu pārvadājumu veikšanu arī ārpus spēkā esošo līgumu darbības jomas. Rumānija apgalvo, ka hidroelektrostaciju un vēja sistēmu jauda nav pietiekama, lai segtu elektrības deficītu, kas radies, samazinoties galveno elektrības avotu – termoelektrostaciju – ražošanas jaudai (Complexul Energetic Oltenia vien nodrošina 20–30 % Rumānijā patērētās elektrības apjoma). Tādējādi saskaņā ar Rumānijas sniegto informāciju ir jānodrošina šo stratēģisko materiālu piegādes nepārtrauktība šādiem rūpnieciskajiem klientiem, lai saglabātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un novērstu negatīvu ietekmi uz uzņēmēju darbību, tādējādi šādi pārvadājumi ir uzskatāmi par valsts drošības jautājumu, ko apstiprina Rumānijas Konstitucionālās tiesas konstatējumi 2018. gada 28. februāra spriedumā Nr. 91 (49).

(66)

Turklāt Rumānija apgalvo, ka CFR Marfă nokavēto parādu uzkrāšanās ANAF galvenais cēlonis bija tas, ka uzkrājās parādi par CFR Marfă nodrošinātajiem stratēģisko pārvadājumu pakalpojumiem, kurus tas sniedza saviem rūpnieciskajiem klientiem (galvenokārt VPU, 65. apsvērums). Saskaņā ar Rumānijas aplēsēm attiecīgās soda naudas un procenti, kas uzkrājušies saistībā ar CFR Marfă parāda nemaksāšanu ANAF, atbilst šo VPU uzkrāto parādu summai par CFR Marfă nodrošinātajiem stratēģisko pārvadājumu pakalpojumiem (50).

(67)

Rumānija arī norāda, ka CFR Marfă un citām valsts struktūrām ir pienākums (bez atlīdzības) piedalīties dažādās mācībās (piemēram, dzelzceļa negadījumu simulācijās), kuras organizē valsts iestādes (piemēram, Ārkārtas situāciju galvenā inspekcija), un ka CFR Marfă noteiktu valsts iestāžu interesēs vai to vajadzībām nodrošināja kravu pārvadājumu resursus bez jebkādas finansiālas atlīdzības (tostarp uzglabājot preces Valsts rezervju aģentūras vajadzībām, iznomājot īpašu aprīkojumu konkrētu pasākumu veikšanai (..) (51). Rumānija nav norādījusi izmaksas, kas radušās saistībā ar iepriekš minēto darbību veikšanu.

(68)

Rumānija apgalvo, ka CFR Marfă ir vienīgas operators, kuram ir vajadzīgās spējas, lai laikus nodrošinātu iepriekš minēto pienākumu pienācīgu izpildi aizsardzības un valsts drošības jomā. Attiecīgi Rumānija uzstāj, ka CFR Marfă parādu atgūšana, veicot piedziņas procedūru, tūlītēju likvidāciju vai uzsākot maksātnespējas procesu, nav pieņemams risinājums, jo tas varētu radīt situāciju, ka ilgu laiku nebūtu iespējams izmantot valsts drošībai un aizsardzībai vajadzīgos resursus (52).

(69)

Tāpēc, ņemot vērā LESD 107. panta 1. punktu, LES 4. pantu un 17. punktu Komisijas paziņojumā Nr. 2016/C 262/01 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (“PPA”) (53), Rumānija apgalvo, ka:

(70)

Citiem vārdiem sakot, Rumānija uzskata, ka, pieņemot 1.–3. pasākumu un 5. pasākumu attiecībā uz CFR Marfă nolūkā nodrošināt militāro sūtījumu un stratēģisko materiālu pārvadājumu nepārtrauktību, kā arī veikt citus ar valsts drošības un aizsardzības mērķiem saistītus pienākumus, Rumānija izmantoja savu valsts varu, tāpēc LESD 107. panta 1. punkts nav piemērojams, ņemot vērā LES 4. pantu un PPA 17. punktu.

(71)

Rumānija norāda, ka turpmāk uzskaitīto iemeslu dēļ sūdzības iesniedzēja iesniegtā informācija nepierāda, ka privātie uzņēmēji spēj aizstāt CFR Marfă stratēģisko un militāro pārvadājumu tirgū.

(72)

Pirmkārt, Rumānija uzskata, ka tirgus realitāte apliecina faktu, ka privātie uzņēmēji nevar veikt CFR Marfă īstenotās darbības. Šajā sakarā Rumānija sniedz piemēru: 2014. gadā Complexul Energetic Oltenia organizēja konkursu, kura ietvaros tika noraidīts trīs privātu uzņēmēju (GFR, Unicom Transit un Servtrans Invest) konsorcija piedāvājums, jo tā dalībniekiem nebija konkursa specifikācijās norādīto tehnisko un operatīvo spēju, lai gan konsorcija finanšu piedāvājums bija izdevīgāks. Valsts tiesa noraidīja konsorcija apelācijas sūdzību, apstiprinot konstatējumus par to, ka konsorcija dalībniekiem nav konkursa dokumentos norādīto tehnisko un operatīvo spēju.

(73)

Rumānija arī norāda, ka privāto uzņēmēju intereses trūkums par militāro sūtījumu pakalpojumu sniegšanu ir saistīts ne tikai ar ļoti zemo pieprasījumu pēc šādiem pārvadājumu pakalpojumiem, bet arī ar faktu, ka militārie sūtījumi un attiecīgā prasība ātri reaģēt uz šādu sūtījumu pasūtījumiem (kas ir prioritāri salīdzinājumā ar privātajiem sūtījumiem) ietver vajadzību nodrošināt dažādu resursu rezerves (piemēram, ritošais sastāvs, prāmji utt.), kuri atrodas dažādās valsts dzelzceļa tīkla vietās. Saskaņā ar Rumānijas sniegto informāciju tas samazina šādu resursu izmantošanas efektivitāti, un iestādes neatlīdzina šo efektivitātes samazinājumu, un tas privātajiem uzņēmējiem nav pievilcīgi. Turklāt Rumānija norāda, ka CFR Marfă pieder aptuveni 93 % no valsts vagonu parka un ka tas ir vienīgais uzņēmējs, kas var izpildīt pienākumu par mobilizācijas rezervju uzturēšanu, turpretī privātie uzņēmēji izmanto galvenokārt no ārvalstu uzņēmumiem iznomātus vagonus, kas nevar veidot mobilizācijas rezerves.

(74)

Tāpēc Rumānija uzskata, ka privātie uzņēmēji militāro sūtījumu tirgū nevar aizstāt CFR Marfă, un to papildus apstiprina Valsts aizsardzības augstākās padomes 2013. gada lēmuma prasības, kas paredz, ka CFR Marfă privatizācijas līgumā ir jāiekļauj panti, kas uzņēmuma pircējam uzliktu pienākumu nodrošināt visu to stratēģisko pienākumu izpildi valsts drošības un aizsardzības jomā, kas pašlaik attiecas uz CFR Marfă (55).

(75)

Otrkārt, Rumānija arī apgalvo, ka pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšana valsts aizsardzības vajadzībām daudzos gadījumos ietver ar dažādiem slepenības līmeņiem apzīmētas informācijas atklāšanu, un tas nozīmē, ka šādu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā ieinteresētiem privātajiem uzņēmējiem ir nepieciešami noteikti rūpniecības drošības sertifikāti. Tomēr domājams, ka privātajiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem ar lielākajām Rumānijas tirgus daļām (OPSFPR locekļiem) šāds rūpnieciskās drošības sertifikāts, visticamākais, netiktu piešķirts, jo tie nespētu izpildīt stingrās šāda sertifikāta saņemšanas prasības. Rumānija min vairākus iespējamus iemeslus, kāpēc varētu tikt noraidīts OPSFPR locekļu iesniegts sertifikāta pieprasījums:

(76)

Tādējādi Rumānija apgalvo, ka CFR Marfă ir de facto vienīgais uzņēmējs tirgū, kuram ir nepieciešamās spējas veikt stratēģisku un militāru materiālu pārvadājumus, kā arī izpildīt citus ar valsts drošības un aizsardzības mērķiem saistītus pienākumus. Attiecīgi Rumānija uzskata, ka, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus un neseno konfliktu Rumānijas robežu tuvumā (Ukrainā), kura dēļ CFR Marfă veikto militāro sūtījumu apjoms salīdzinājumā ar 2013. gadu palielinājās vairāk nekā piecas reizes, Rumānijai ir tiesības atsaukties uz LES 4. pantu un PPA 17. punktu, lai apgalvotu, ka visai CFR Marfă darbībai nav piemērojams LESD 107. panta 1. punkts.

(77)

Attiecībā uz 1. pasākumu Rumānija norāda, ka, lai garantētu nokavētos nodokļu parādus, ANAF uzsāka piedziņas procedūru. Saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir spēkā kopš 2004. gada, CNPP (Valsts nodarbinātības aģentūra) un CNAS (Valsts veselības apdrošināšanas birojs) neveic nepastarpinātu iemaksu iekasēšanu no Rumānijas uzņēmējiem un citām personām; vienīgā par iemaksu iekasēšanu atbildīgā aģentūra ir ANAF, kura vēlāk sadala dažādām iestādēm to vārdā ievāktās summas (59).

(78)

Saistībā ar iepriekš aprakstītajiem CFR Marfă parādiem valsts budžetam 1. pasākuma ietvaros (sk. 8. tabulu) Rumānija norāda, ka ANAF rīkojās kā privāts tirgus ekonomikas dalībnieks, jo tas aprēķināja procentus un soda naudas par CFR Marfă nokavētajiem parādiem valsts budžetam. Konkrētāk, Rumānija norāda, ka saistībā ar CFR Marfă nokavētajiem parādiem valsts budžetam tika aprēķinātas šādas procentu likmes: i) procentu likme par dienu 0,1 % apmērā laikā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 30. jūnijam; ii) procentu likme par dienu 0,05 % apmērā laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. septembrim; iii) procentu likme par dienu 0,04 % apmērā laikā no 2010. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 28. februārim (60). Rumānija arī paskaidro, ka par nokavētiem fiskālo saistību maksājumiem piemēro šādu papildu nokavētu maksājumu sodu: i) ja nokavētus nodokļu maksājumus veic vēlāk nekā 30 dienas pēc termiņa, bet agrāk nekā 90 dienas pirms termiņa, piemēro nokavētu maksājumu sodu 5 % apmērā no parāda pamatsummas; ii) pēc tam, kad ir pagājušas 90 dienas pēc maksājuma termiņa, piemēro nokavētu maksājumu sodu 15 % apmērā no parāda pamatsummas. Nokavētu maksājumu soda samaksa neatbrīvo no pienākuma maksāt procentus (61).

(79)

Turklāt Rumānija apgalvo, ka ANAF aktīvi rīkojās, lai piedzītu CFR Marfă parādus valsts budžetam, un veica vairākus piedziņas pasākumus, proti, izdeva rīkojumus un veica CFR Marfă banku kontu preventīvu arestu, kā arī kustamā un nekustamā īpašuma konfiskāciju.

(80)

Konkrētāk, Rumānija norāda, ka ANAF 2009. gadā izdeva 12 rīkojumus, lai piedzītu CFR Marfă nesamaksātos parādus kopā [..] miljonu RON (apmēram [..] miljoni EUR) apmērā. Rumānija paskaidro, ka rīkojums ir tieši izpildāms dokuments par nodokļu parāda piedziņu, un tas nozīmē, ka gadījumā, kad parādnieks nesamaksā nokavētos parādus rīkojumā norādītajā periodā, ANAF var turpināt piedziņas procedūru, neiesaistot tiesas. Konkrētāk, ANAF iepriekš minētajā situācijā var piedzīt nesamaksātos parādus, konfiscējot parādnieka aktīvus un īpašumu un sākot šo aktīvu un īpašuma pārdošanu (62).

(81)

Pēc šo rīkojumu izdošanas tika veikts viens CFR Marfă banku kontu preventīvs arests [..] miljonu RON apmērā (apmēram [..] miljoni EUR), kā rezultātā tika atgūti [..] miljoni RON (apmēram [..] miljoni EUR) (63), un CFR Marfă aktīviem tika piemērotas 22 konfiskācijas ar kopējo uzskaites vērtību [..] miljoni RON (apmēram [..] miljoni EUR) (64). Rumānija paskaidro, ka kustamajiem vai nekustamajiem aktīviem piemērotā konfiskācija ir uzskatāma par šādu aktīvu likumīgu ieķīlāšanu, kas nodrošina prioritāras pretenzijas uz konfiscēto aktīvu pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, turklāt parādnieks nedrīkst pārdot konfiscētos aktīvus un drīkst tos izmantot tikai ar kompetentās struktūras (šajā gadījumā – ANAF) atļauju (65).

(82)

Rumānija arī informē, ka 2010. un 2011. gadā ANAF izdeva 24 rīkojumus attiecībā uz CFR Marfă, un paskaidro, ka konfiskācijas un ieturējumi saistībā ar CFR Marfă parādniekiem (galvenokārt VPU) 2010. un 2011. gadā netika piemēroti, lai izvairītos no būtiskas sociālās ietekmes (66). Rumānija arī ziņo, ka ANAF laikā līdz 2013. gada jūnijam CFR Marfă kustamajiem un nekustamajiem aktīviem piemēroja 200 konfiskācijas ar kopējo uzskaites vērtību [..] RON (apmēram [..] miljoni EUR). Tā paskaidro, ka no šīm 200 konfiskācijām 25 konfiskācijas tika piemērotas SC de Transport Maritim și de Coastă CFR Ferryboat SA (CFR Ferryboat) kustamajiem un nekustamajiem aktīviem ar uzskaites vērtību [..] miljoni RON (apmēram [..] miljoni EUR), bet 84 konfiskācijas tika piemērotas SC Intreținere și Reparații Vagoane SA (Wagon Repair and Maintenance SA) kustamajiem un nekustamajiem aktīviem ar uzskaites vērtību [..] miljoni RON (aptuveni [..] miljoni EUR), un 2012. gada jūnijā abi šie uzņēmumi tika apvienoti ar CFR Marfă (sk. 27. apsvērumu) (67).

(83)

No atlikušās 91 konfiskācijas 10 konfiskācijas tika piemērotas CFR Infrastructură nekustamajiem aktīviem ar uzskaites vērtību [..] miljoni RON (aptuveni [..] miljoni EUR), un 81 konfiskācija (2012. gada novembrī un decembrī) tika piemērota CFR Marfă kustamajiem un nekustamajiem aktīviem ar uzskaites vērtību [..] miljoni RON (apmēram [..] miljoni EUR) (68).

(84)

Rumānija arī informē, ka ANAF izdeva kopā 1 440 ieturējumu paziņojumus attiecībā uz CFR Ferryboat SA, Wagon Repair and Maintenance SA un CFR Infrastructură banku kontos pieejamajiem līdzekļiem, kā arī 612 paziņojumus par ieturējumiem attiecībā uz trešo personu banku kontiem (par kopējo summu [..] miljoni RON, aptuveni [..] miljoni EUR) (69).

(85)

Rumānija arī paskaidro, ka CFR Marfă kustamo aktīvu (galvenokārt vagonu un lokomotīvju) konfiskācija ar uzskaites vērtību [..] RON (apmēram [..] miljoni EUR, 95 % no kopējās 81 konfiskācijas vērtības) tika veikta tikai 2012. gada 28. novembrī, nevis agrāk, jo “šīs kustamās preces bija ritošais sastāvs un lokomotīves, kustamās preces, kas tiek izmantotas CFR Marfă ieņēmumu gūšanas darbībās”, kā arī tāpēc, ka CFR Marfă“veic valsts sabiedriski derīgas darbības, lai nodrošinātu dzelzceļa kravu sabiedriskā transporta pakalpojumus un pakalpojumus, kas nepieciešami valsts aizsardzības nodrošināšanai” (70).

(86)

Rumānija informē, ka pēc tam, kad tika konfiscēti CFR Marfă aktīvi, ANAF pieprasīja to novērtējuma veikšanu un to realizācijas procesa uzsākšanu. Tomēr aktīvu realizācija netika sākta, jo izpildraksti attiecībā uz CFR Marfă parādiem tika izpildīti, veicot 2013. gada parāda dzēšanu pret akciju kapitālu (71). Rumānija arī paskaidro, ka CFR Marfă parādu ANAF atgūšana, veicot piedziņas procedūru, tūlītēju likvidāciju vai uzsākot maksātnespējas procesu, nav pieņemams risinājums, jo tas varētu radīt situāciju, ka ilgu laiku nebūtu iespējams izmantot valsts drošībai un aizsardzībai vajadzīgos resursus, kas, ņemot vērā nesenos konfliktus reģionā, varētu apdraudēt valsti kā tādu (“Rumānijas valsts nevar iztikt bez būtiska instrumenta un resursiem, kuru nodrošināšana bija tās likumā noteikts pienākums ar mērķi izpildīt tās uzdevumus un funkcijas, nodrošinot valsts teritoriālo integritāti, saglabājot sabiedrisko kārtību un aizsargājot valsts drošību, un kuru aizstāšana pašreizējos apstākļos nav iespējama”) (72).

(87)

Saistībā ar 4. pasākumu Rumānija norāda, ka laikā no 2013. līdz 2017. gadam CFR Marfă veica visas iemaksas valsts budžetā un ka nodokļu sertifikāti, ko šajā periodā dažādos laikos izdeva ANAF, kalpo kā pierādījums tam, ka CFR Marfă minētajā periodā neuzkrāja turpmākus parādus valsts budžetam (73).

(88)

Konkrētāk, Rumānija paskaidro, ka lēmuma par procedūras sākšanu 7. tabulā attiecībā uz 2013.–2016. gada periodu ir uzskaitītas nodokļu saistības, kas bija radušās tieši pirms finanšu gada beigām un kuru izpildes termiņš bija nākamajā gadā. Rumānija norāda, ka attiecībā uz visiem gadiem kopš 2013. gada jūnija attiecīgās summas, kas CFR Marfă bija jāsamaksā, tika iemaksātas nākamā gada sākumā, proti, noteiktajā termiņā. Tā arī informē, ka attiecīgās summas ir uzskaitītas gada bilancē saskaņā ar bilanču sagatavošanas noteikumiem, ņemot vērā šo nodokļu saistību sākuma un maksājumu veikšanas datumus. Rumānija uzskata, ka paziņojuma par CFR Marfă nodokļu saistību apmaksu novērtējums, pamatojoties uz bilances datiem, nav pareizs un ka dokumenti, kas būtu jāizvērtē, ir nodokļu sertifikāti, kurus regulāri izdod ANAF (74). Rumānija iesniedza turpmāk norādītos datus par nodokļu saistībām un citiem parādiem valsts budžetam.

9. tabula

CFR Marfă nodokļu saistības un citi parādi valsts budžetam pēc 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu

(89)

Rumānija paskaidro, ka CFR Marfă cēla prasību Bukarestes Apelācijas tiesā par CFR Marfă nodokļu saistībām attiecībā uz 2016. un 2017. gadu. CFR Marfă prasīja, lai Apelācijas tiesa atceltu ANAF lēmumu, ar kuru tika noraidīts CFR Marfă pieprasījums atcelt CFR Marfă nokavēto nodokļu parādu par 2016. un 2017. gadu [..] miljonu RON apmērā (aptuveni [..] miljoni EUR), kas saskaņā ar Apelācijas tiesas spriedumu Nr. 1011/2015, ko apstiprināja Augstākās kasācijas instances un tiesas lēmums Nr. 998/30.3.2016., ANAF bija jāsamaksā CFR Marfă (75).

(90)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Rumānija uzskata, ka laikā no 2013. līdz 2017. gadam CFR Marfă nereģistrēja nekādus parādus valsts budžetam, ņemot vērā apstākli, ka ANAF ir jākompensē/jāatmaksā [..] miljoni RON un [..] miljoni RON, kas ir mazāk nekā ANAF attiecīgais parāds CFR Marfă.

(91)

Visbeidzot, Rumānija sniedza informāciju, ka CFR Marfă nokavētais parāds (ieskaitot procentus un soda naudas) valsts budžetam 2018. gadā bija [..] miljoni RON (aptuveni [..] miljoni EUR) un ka 2019. gada 28. martā tas bija vairāk nekā trīskāršojies, sasniedzot [..] miljonus RON (aptuveni [..] miljoni EUR) (76). Rumānija uzsvēra, ka saistībā ar šo parādu ANAF ir piemērojusi 16 konfiskācijas CFR Marfă neieķīlātiem kustamajiem aktīviem ar uzskaites vērtību [..] miljoni RON (apmēram [..] miljoni EUR) un 66 konfiskācijas CFR Marfă neieķīlātiem nekustamajiem aktīviem ar uzskaites vērtību [..] miljoni RON (aptuveni [..] miljoni EUR). (77)

(92)

Saistībā ar 2. un 5. pasākumu Rumānija uzstāj, ka CFR Infrastructură neatbrīvoja CFR Marfă no infrastruktūras izmantošanas nodokļa parāda.

(93)

Rumānija paskaidro, ka saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem nevienu dzelzceļa operatoru nedrīkst atbrīvot no IIN un ka CFR Infrastructură nepieļauj izņēmumu arī attiecībā uz CFR Marfă.

(94)

Rumānija paskaidro, ka pārvadātājiem, kuri nemaksā IIN, var piemērot trīs veidu sodus, proti:

(95)

Šajā sakarā Rumānija apgalvo, ka CFR Infrastructură arī iesniedza tiesā prasības pieteikumus pret CFR Marfă, lai piedzītu CFR Marfă parādus, kas radušies, sākot ar 2015. gadu. Konkrētāk, Rumānija norāda, ka CFR Infrastructură uzsāka turpmāk norādītos šķīrējtiesas un tiesvedības procesus saistībā ar CFR Marfă parādiem: 2015. gada šķīrējtiesas procesu par [..] miljoniem RON (aptuveni [..] miljoni EUR); 2016. gada šķīrējtiesas un tiesvedības procesus par [..] miljoniem RON (aptuveni [..] miljoni EUR); 2017. gada šķīrējtiesas un tiesvedības procesus par [..] miljoniem RON (aptuveni [..] miljoni EUR); 2018. gada šķīrējtiesas un tiesvedības procesus par [..] miljoniem RON (aptuveni [..] miljoni EUR (78). Saskaņā ar Rumānijas sniegto informāciju attiecīgie un galīgie tiesas un šķīrējtiesas lēmumi paredzēja, ka 100 % šo summu ir piespriesti CFR Infrastructură (79).

(96)

Rumānija informē, ka pēc iepriekš minēto lēmumu pieņemšanas par labu CFR Infrastructură šis uzņēmums izmantoja tiesu izpildītāja pakalpojumus, lai atgūtu piespriestos parādus, tostarp iesaldējot līdzekļus banku kontos un piemērojot ieturējumus attiecībā uz summām, kuras CFR Marfă bija jāsaņem no tā klientiem, kā arī konfiscējot CFR Marfă kustamo un nekustamo īpašumu (80).

(97)

Rumānija arī paskaidro, ka 2016. gadā CFR Infrastructură ar CFR Marfă noslēdza līgumu par atmaksas grafika pārskatīšanu (“2016. gada līgums par atmaksas grafika pārskatīšanu”) attiecībā uz [..] miljonu RON (aptuveni [..] miljoni EUR) atmaksu. Šo summu veidoja parāda pamatsumma un procenti, kuri CFR Infrastructură tika piešķirti šķīrējtiesas procesā 2015. un 2016. gadā. Rumānija paskaidro, ka pēc tam, kad CFR Marfă neizpildīja 2016. gada līguma par atmaksas grafika pārskatīšanu nosacījumus parāda piespiedu piedziņas ceļā tika pilnībā atgūti [..] miljoni RON (81).

(98)

Saskaņā ar Rumānijas sniegto informāciju CFR Infrastructură līdz 2018. gada augustam, izmantojot tiesas un ārpustiesas pasākumus, atguva no CFR Marfă vairāk nekā [..] miljonus RON (aptuveni [..] miljoni EUR), no kuriem [..] miljoni RON (aptuveni [..] miljoni EUR) tika atgūti laikā no 2018. gada marta līdz jūlijam. Turklāt 2018. gada 6. decembrīCFR Infrastructură noslēdza līgumu par CFR Marfă procentu un soda naudu atmaksas grafika pārskatīšanu [..] miljonu RON apmērā (aptuveni [..] miljoni EUR) (“2018. gada līgums par atmaksas grafika pārskatīšanu”). Šajā līgumā cita starpā ir noteikts, ka 2018. gada 4. decembrīCFR Marfă nokavētā parāda kopsumma CFR Infrastructură bija [..] miljoni RON (aptuveni [..] miljoni EUR), un [..] miljoni RON (aptuveni [..] miljoni EUR) no šīs summas 2017. gadā saskaņā ar septiņiem civillietu tiesu spriedumiem tika piešķirti CFR Infrastructură. [..] miljoni RON (aptuveni [..] miljoni EUR) no šiem [..] miljoniem RON (aptuveni [..] miljoni EUR) ir procenti un soda nauda. Saskaņā ar 2018. gada līguma par atmaksas grafika pārskatīšanu nosacījumiem tiks turpināta pamatsummas, proti, [..] miljonu RON (aptuveni [..] miljoni EUR), atgūšana, konfiscējot CFR Marfă kustamo un nekustamo īpašumu.

(99)

Rumānija paskaidro, ka parādu piedziņa, veicot aktīvu arestu, tika veikta tikai tikmēr, kamēr CFR Marfă pildīja līgumos par atmaksas grafika pārskatīšanu noteiktās saistības, un tā norāda, ka CFR Marfă pilda 2018. gada līguma par atmaksas grafika pārskatīšanu nosacījumus (82).

(100)

Rumānija uzskata, ka iepriekš izklāstītais apliecina faktu, ka CFR Infrastructură piemēro parādu atgūšanas pasākumus un ka CFR Marfă nav atbrīvots no parādu atmaksas (83).

(101)

Rumānija uzskata, ka “CFR Infrastructură nepiemēro CFR Marfă īpašas priekšrocības, kā arī neatbrīvo un nav atbrīvojis to no nekādām juridiskām saistībām” (84). Rumānija norāda, ka “ikvienam dzelzceļa kravu pārvadātājam, kurš nemaksā infrastruktūras izmantošanas nodokli, CFR SA [CFR Infrastructură] ir piemērojis un piemēro vienādus finansiālus sodus”, un atgādina, ka “finansiāli sodi ir sodi par nokavētiem maksājumiem, kurus aprēķina un piemēro par noteiktā termiņā neveiktiem maksājumiem saskaņā ar vienādām procentu likmēm un bez diskriminācijas” (85). Rumānija arī norāda, ka “[CFR Infrastructură] piemēro vienādus tiesas un ārpustiesas pasākumus visu dzelzceļa pārvadātāju parādu atgūšanai” (86).

(102)

Rumānija arī norāda, ka situācija, ka CFR Infrastructură neiekasē IIN no CFR Marfă, ir objektīvs apstāklis un izriet no fakta, ka citi VPU vai uzņēmumi, kuros valsts ir akcionāre (daudzi no tiem ir enerģētikas nozares uzņēmumi), nav samaksājuši parādus CFR Marfă. Rumānija paskaidro, ka šie parādi, kas nav samaksāti CFR Marfă, ir tikpat lieli kā CFR Marfă parādi CFR Infrastructură, un ka CFR Marfă sniegto pārvadājumu pakalpojumu pārtraukumi traucētu šo konkrēto uzņēmumu darbības, tādējādi kaitējot iedzīvotāju dzīves līmenim un saimnieciskajai darbībai dažādās jomās. Rumānija norāda, ka CFR Marfă ir veicis pasākumus, lai atgūtu šos parādus atbilstīgi attiecīgajā jomā spēkā esošajām tiesību normām (87).

(103)

Rumānija arī informē, ka stingrāku pasākumu (piemēram, maksātnespējas pieteikuma) piemērošana CFR Marfă nav iespējama, jo CFR Infrastructură un Rumānijas iestādēm ir jāņem vērā CFR Marfă un tā resursu nozīme saistībā ar valsts aizsardzības sistēmu, valsts drošību, sabiedrības drošību un kārtību, stratēģisko materiālu pārvadāšanu, valsts tautsaimniecību un sabiedrību (88) (sk. arī 3.2.1. un 3.2.2. apakšsadaļu iepriekš).

(104)

Šajā sakarā Rumānija atgādina, ka Rumānijas iestādēm un CFR Infrastructură ir jārīkojas saskaņā ar aizsardzībai piemērojamo tiesisko regulējumu (89) un “jāveic pasākumi, kas neapdraud noteiktu CFR Marfă piederošu resursu izmantošanu (negatīva ietekme uz līdzekļiem, kas uzskatāmi par “valsts līdzekļiem”) un neietekmē šī stratēģiski svarīgā uzņēmuma veiktos militāros sūtījumus un stratēģisko materiālu pārvadājumus vai CFR Marfă reaģēšanas spēju krīzes situācijās (tādās kā 2016./2017. gada ziema)” (90).

(105)

Rumānija 2018. gada 14. augusta piezīmēs, atbildot uz trešo personu apsvērumiem, apgalvo, ka CFR Infrastructură ir pienākums neveikt piedziņas procedūras, kas varētu bloķēt militāros sūtījumus un mazināt valsts aizsardzības spējas, kā noteikts Likuma par valsts aizsardzību 34. pantā (91). Rumānija citē valsts transporta ministru, kurš, runājot par iemesliem, kāpēc valstij nevajadzētu piedzīt visus Marfa parādus CFR Infrastructură, norāda, ka “mums nevajadzētu nokaut vistu, kura dēj olas”.

(106)

Pirmkārt, Rumānija apstrīd, ka 3. pasākums ir finansēts no valsts līdzekļiem. Konkrētāk, Rumānija apgalvo, ka “nav izpildīti trīs [LESD 107. panta 1. punktā paredzētie] kumulatīvie nosacījumi, lai parāda dzēšanu pret akciju kapitālu attiecībā uz CFR Marfă varētu uzskatīt par valsts atbalstu, ņemot vērā apstākli, ka a) apakšpunkta nosacījums nav izpildīts, jo nav izmantoti valsts līdzekļi un nav piešķirti līdzekļi no valsts budžeta (to piešķiršana nozīmētu, ka valstij radušies tieši budžeta izdevumi). Minētās summas nav uzskatāmas par budžeta ieņēmumiem, un tādējādi uz tām neattiecas LESD noteikumi.” Rumānija apgalvo, ka tā rīkojās tā, kā rīkotos vienkāršs akcionārs, un tās mērķis bija nostiprināt savas intereses, nevis sniegt konkrētam uzņēmējam ekonomiskās priekšrocības (92).

(107)

Otrkārt, Rumānija apgalvo, ka parāda dzēšana pret akciju kapitālu tika apstiprināta Eiropas Savienības Padomes 2013. gada 22. oktobra Lēmumā par Savienības vidēja termiņa finansiālās palīdzības sniegšanu Rumānijai piesardzības pasākumu veidā (93) (“Padomes 2013. gada 22. oktobra lēmums”) un ka to apstiprina arī nosacījumi, kas ir paredzēti rezerves vienošanās piesardzības pasākumu veidā ietvaros, ko 1 751,34 miljonu SDR vērtībā ir noslēgusi Rumānija un Starptautiskais Valūtas fonds (“SVF”) un kas ir apstiprināta nodomu vēstulē, ko Rumānijas iestādes parakstīja 2013. gada 12. septembrī Bukarestē, un SVF Valdes 2013. gada 27. septembra lēmumā (94). Rumānija šo viedokli pamato ar rezerves vienošanās (95) I pielikumu, kurā ir noteikts:

“Pagājušajā gadā mēs īstenojām vairākas svarīgas reformas saistībā ar VPU un enerģētikas un transporta nozari. Piemēram, (..), brīvprātīgi pasludinot dažus uzņēmumus par maksātnespējīgiem vai tos likvidējot, veicot parāda dzēšanas un pārstrukturēšanas pasākumus.” (papildināts ar izcēlumu) (..) Svarīgas reformas enerģētikas un transporta nozarē ietver: (..) “Transporta nozare: mēs ierosinājām noslēgt pirkšanas un pārdošanas līgumu par valstij piederoša kravu pārvadājumu uzņēmuma [CFR Marfă] 51 % akciju paketes pārdošanu par 905 miljoniem RON un pieņēmām valdības lēmumu, ar ko apstiprinājām šo līgumu. Jūnijā mēs arī apstiprinājām nokavēto maksājumu dzēšanas shēmu, kas paredzēja CFR Marfă nokavēto maksājumu dzēšanu vairāk nekā 90 % apmērā pēc pārdošanas darījuma noslēgšanas (..).”  (96)

“ Mēs arī plānojam sekmēt to, lai valstij piederošs pasažieru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un CFR Marfă pienācīgāk veiktu maksājumus par piekļuvi infrastruktūrai un elektrības patēriņu, veicot reformas šajos uzņēmumos, kā arī nodrošināt starp trim galvenajiem dzelzceļa uzņēmumiem pastāvošo parādsaistību nokārtošanu. Pasākumi šo uzņēmumu darbības un finanšu rezultātu uzlabošanai varētu ietvert: (..) – CFR Marfă: mēs izpildīsim savas saistības saskaņā ar pirkšanas un pārdošanas līgumu par CFR Marfă akciju kontrolpaketes pārdošanu un pabeigsim darījumu (akciju apmaiņu pret samaksu) līdz 2013. gada oktobra vidum. Šajā kontekstā attiecīgajai regulatīvajai iestādei tiks pieprasīts apvienošanās kontroles apstiprinājums. Ja privatizācijas procesā rodas nepārvarami šķēršļi, mēs atsāksim konkursu par Marfă akciju privatizāciju saskaņā ar procesu, kas atbilst labākajai starptautiskajai praksei.”

(108)

Rumānija paskaidro, ka iepriekš minēto rezerves vienošanos, tostarp pielikumu, kas tika citēts iepriekš 107. apsvērumā, ir apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome savā 2013. gada 22. oktobra lēmuma 1. panta 1. punktā, kurā cita starpā ir minēti īpaši saprašanās memorandā paredzēti ekonomikas politikas nosacījumi, tostarp “valstij piederošu uzņēmumu (VPU) pārstrukturēšana, ieskaitot to kapitāla daļu pārdošanu, kā arī VPU korporatīvās vadības stiprināšana”.

(109)

Rumānija norāda, ka CFR Marfă privatizāciju un parāda dzēšanas pret akciju kapitālu pasākumu CFR Marfă labā apstiprināja Eiropas Savienības Padome un ka CFR Marfă privatizācijas procesu pastāvīgi uzraudzīja Eiropas Komisija.

(110)

Saistībā ar Komisijas veikto uzraudzību Rumānija jo īpaši atzīmē Komisijas ziņojumu The Balance of Payments Programme. Romania, 2013-2015, kurā cita starpā aprakstīts CFR Marfă privatizācijas process, tostarp parāda dzēšana pret akciju kapitālu. Konkrētāk, minētajā ziņojumā ir norādīts: “Privatizācija cita starpā mazinās bažas par 2013. gada jūnijā veikto parāda dzēšanu pret akciju kapitālu, kas tika veikta pirms neveiksmīgā privatizācijas mēģinājuma 2013. gada oktobrī.” (97)

(111)

Treškārt, Rumānija norāda, ka parāda dzēšana pret akciju kapitālu atbilst standarta tirgus ekonomikas dalībnieka testa prasībām un atkārtoti uzsver Komisijai sagatavotā un iesniegtā Deloitte pētījuma konstatējumus.

(112)

Rumānija atkārtoti uzsver, ka tā nolīga revīzijas un konsultāciju uzņēmumu Deloitte, lai tas veiktu pētījumu un tirgus ekonomikas dalībnieka testu. Pētījums tika veikts, piemērojot plaši atzītu metodi, konkrētāk, aprēķinot to, kāda 2012. gada 31. decembrī bija 51 % akciju paketes tirgus vērtība atbilstīgi diskontētās naudas plūsmas metodei (“DNP metode”) un, piemērojot CBIT un EBITDA salīdzinošās novērtēšanas metodi, atsevišķi aprēķinot pārējo akciju (49 %) tirgus vērtību saskaņā ar pieņēmumu, ka šīs akcijas ir pārdotas 2015.–2018. gadā.

(113)

Rumānija uzsver Deloitte2019. gada 29. marta ziņojuma konstatējumus, kuros norādīts, ka parāda dzēšana pret akciju kapitālu, kurai sekotu CFR Marfă privatizācija, būtu ļāvusi valstij kā akcionārei un kreditorei atgūt vairāk līdzekļu (vidēji 1 079,9 miljonus RON jeb aptuveni 235 miljonus EUR) nekā uzņēmuma tūlītēja likvidācija (vidēji 916,97 miljonus RON jeb aptuveni 199 miljonus EUR).

(114)

Rumānija norāda, ka parāda dzēšana pret akciju kapitālu tika veikta tikai pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar Deloitte pētījumā sniegtajiem ieteikumiem, pieņemot 2013. gada 12. jūnija Ārkārtas rīkojumu Nr. 61/2013, proti, pēc tirgus ekonomikas dalībnieka testa veikšanas.

(115)

Rumānija arī uzsver, ka iepriekš minētais Ārkārtas rīkojums Nr. 61/2013 tika pieņemts, “pienācīgi ņemot vērā SVF un ES atzinumus un ieteikumus” (sk. arī 107. un turpmākos apsvērumus iepriekš), jo “visos saprašanās memorandos, kas ar šīm iestādēm ir noslēgti pēc 2011. gada, ir paredzētas daudzu valstij piederošu dažādu nozaru uzņēmumu strukturālās reformas (ieskaitot privatizācijas)”, tostarp “transporta nozarē (CFR Infrastructură, CFR Marfă, Tarom)” (98). Konkrētāk, Rumānija uzsver vienā šādā ar Padomes lēmumu apstiprinātā memorandā sniegto reformu aprakstu, kurā minēts, ka Rumānija “jūnijā arī apstiprināja nokavēto maksājumu dzēšanas shēmu, kas paredz, ka CFR Marfă nokavētie maksājumi pēc pārdošanas darījuma pabeigšanas tiks samazināti par 90 %. (..)” (99).

(116)

Ceturtkārt, Rumānija norāda, ka 2013. gada parāda dzēšana pret akciju kapitālu CFR Marfă labā ir ļoti līdzīga citiem ar vēsturiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmumiem saistītiem pasākumiem, kas ir veikti citās dalībvalstīs un kuru gadījumā Komisija konstatēja, ka valsts atbalsts nav sniegts, vai pasludināja valsts atbalstu par saderīgu ar iekšējo tirgu. Rumānija kā piemērus min šādus Komisijas precedentus: 2017. gada 16. jūnija Lēmums par valsts atbalstu SA.32544 (2011/C), ko Grieķija ir īstenojusi par labu Grieķijas dzelzceļa uzņēmumam TRAINOSE S.A. (100), 2018. gada 20. jūlija Lēmums par valsts aizdevumu SA.29198 – (2010/C) (ex 2009/NN), ko Slovākija piešķīra Železničná Spoločnosť Cargo Slovakia, a.s. (ZSSK Cargo) (101), kā arī 2017. gada 19. jūnija Lēmums par valsts atbalstu SA.39877 (2017/NN) – Horvātija – atbalsts HŽ Cargo d. o. o. – parāda dzēšana (102).

(117)

Rumānija norāda, ka “vienojošais aspekts ir tāds, ka dzelzceļa pārvadātāji šajās valstīs un CFR Marfă saskārās ar finanšu grūtībām un lieliem zaudējumiem un valsts iestādes izlēma iejaukties, ņemot vērā šo uzņēmumu nozīmi valsts tautsaimniecībai”. Tāpēc tā uzskata, ka “attiecībā uz valsts dzelzceļa pārvadātājiem, kuri saskārās ar finanšu grūtībām, Rumānija, Horvātija, Grieķija un Slovākija rīkojās, pamatojoties uz vienādu argumentāciju”. Rumānija uzskata, ka konkrētās ar CFR Marfă saistītās parāda dzēšanas pret akciju kapitālu (kā arī citu pasākumu) novērtējuma rezultātam nebūtu jāatšķiras.

(118)

Komisija jo īpaši atgādina par Komisijas lēmumu lietā SA.32544 par valsts atbalstu, ko Grieķija ir sniegusi par labu Grieķijas dzelzceļa uzņēmumam TRAINOSE S.A., un konkrētāk par 2009. gadā veikto pašu kapitāla palielināšanu par 60 miljoniem EUR, izmantojot valsts budžeta līdzekļus.

(119)

Rumānija norāda, ka, lai gan Grieķijas iestādes uzskatīja, ka attiecīgais pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu, Komisija to tik un tā atzina par valsts atbalstu un pasludināja par saderīgu ar iekšējo tirgu, jo (103):

(120)

Rumānija arī norāda, ka “parāda dzēšanas pret akciju kapitālu atcelšana pēc neveiksmīgās privatizācijas 2013. gadā, kā arī pienākuma noteikšana CFR Marfă atmaksāt ar parāda dzēšanu pret akciju kapitālu saistītos līdzekļus būtu ievērojami apgrūtinājusi CFR Marfă spēju darboties, kas radītu nepieņemamu risku, ka uzņēmums varētu nebūt spējīgs izpildīt tam tiesību aktos, līgumos un konvencijās noteiktās saistības valsts aizsardzības jomā vai saistības, kas izriet no Rumānijas dalības NATO, ņemot vērā konfliktu Ukrainā, kas sākās 2014. gadā, vērā ņemamo reakciju uz šo politisko un militāro konfliktu, kā arī militāro sūtījumu pieprasījuma pieaugumu par 562,89 %. Ņemot vērā šo kontekstu, izņēmuma piemērošana saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu un LES 4. pantu ir pamatota.” (104)

(121)

Konkrētāk, Rumānija uzsver, ka “aktīvu pārdošana iespējamas uzņēmuma likvidācijas ietvaros atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem varētu būt visai ilgs process, un tā rezultātā ilgstošos laika posmos nebūtu iespējams izmantot valsts aizsardzības sistēmai nepieciešamos resursus un, tā kā tie tiktu novietoti garāžā, to stāvoklis pasliktinātos. Kā norādīts Valsts aizsardzības stratēģijā (105), šajos periodos, kad CFR Marfă nevarētu sniegt pārvadājumu pakalpojumus un iepriekš minētie resursi vēl nebūtu kļuvuši par cita dzelzceļa pārvadātāja īpašumu, varētu rasties vai atsākties konflikti, kā tas notika 2008. un 2014. gadā […]”. Rumānija pauž bažas, ka šādos apstākļos tai “vairs nebūtu pārvadājumu veikšanas jaudas un tā nespētu pienācīgi reaģēt uz problēmām, un šāda situācija būtu nepieņemama.”

(122)

Komisija vispirms pārbauda, vai 1.–5. pasākums CFR Marfă labā ietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē (sk. 4.1. apakšsadaļu turpmāk), vai CFR Marfă bija grūtībās nonācis uzņēmums (sk. 4.2. apakšsadaļu turpmāk) un vai atbalsts jau bija sniegts (sk. 4.3. apakšsadaļu turpmāk). Visbeidzot, Komisija novērtē, vai šāds atbalsts varētu būt saderīgs ar iekšējo tirgu (sk. 4.4. apakšsadaļu turpmāk).

(123)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(124)

LESD 107. panta 1. punktā paredzētie kritēriji ir kumulatīvi. Tādēļ, lai pasākumu kvalificētu kā atbalstu šā noteikuma nozīmē, ir jāizpilda šādi kumulatīvi nosacījumi:

(125)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru Komisijai vispirms ir jānosaka, kurš ir vērtējamo pasākumu labuma guvējs. Līguma 107. panta 1. punkts atsaucas uz uzņēmuma jēdzienu, definējot atbalsta labuma guvēju. Eiropas Savienības Tiesa uzņēmumus ir definējusi kā subjektus, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no to juridiskā statusa un finansēšanas veida (106). Vienīgais būtiskais kritērijs attiecas uz to, vai šis subjekts veic saimniecisku darbību, proti, vai tas tirgū piedāvā preces un/vai pakalpojumus.

(126)

CFR Marfă ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība. Tā tika dibināta kā akciju sabiedrība 1998. gada 1. oktobrī pēc vēsturiskā Rumānijas dzelzceļa uzņēmuma reorganizācijas, un tā tirgū nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumu un citus saistītus pakalpojumus.

(127)

Tādējādi CFR Marfă LESD 107. panta 1. punkta izpratnē ir subjekts. Pēc tam Komisija novērtēs, vai CFR Marfă darbība, tirgū sniedzot dzelzceļa kravu pārvadājumu un citus saistītus pakalpojumus, ir saimnieciska darbība.

(128)

Sākumā Komisija novērtēja LESD 107. panta 1. punkta piemērojamību, ņemot vērā Rumānijas argumentus, ka CFR Marfă īsteno valsts varu.

(129)

Rumānija apgalvo (63.–76. apsvērums iepriekš), ka LESD 107. panta 1. punkts nav piemērojams CFR Marfă saskaņā ar LES 4. panta 2. punktu (107) un PPA 17. punktu, kurā cita starpā noteikts, ka LESD 107. panta 1. punkts nav piemērojams situācijās, kad valsts rīkojas, “īstenojot valsts varu”, vai kad publiskie subjekti rīkojas “publisko iestāžu statusā”. Rumānija uzstāj, ka tā īstenoja valsts varu, pieņemot 1.–3. pasākumu un 5. pasākumu ar mērķi nodrošināt CFR Marfă saistību izpildes nepārtrauktību valsts drošības un aizsardzības jomā.

(130)

Komisija norāda, ka šis arguments ir kļūdains turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(131)

Pirmkārt, sniedzot šo argumentu, ir nepareizi skaidrota PPA 17. punkta noteikumu piemērošana. Šie noteikumi ietilpst PPA 2. sadaļā, kurā izklāstītas prasības attiecībā uz uzņēmuma un saimnieciskās darbības jēdzienu. LESD 107. panta 1. punkts ir piemērojams subjektiem, kas ir uzskatāmi par uzņēmumiem, kas veic saimniecisku darbību atbilstīgi PPA 2. sadaļā izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc, pārbaudot LESD 107. panta 1. punkta piemērojamību, jāizvērtē, vai CFR Marfă ir uzņēmums, kas veic saimniecisku darbību.

(132)

Gluži pretēji – Rumānija norāda, ka LESD 107. panta 1. punkts nav piemērojams CFR Marfă, jo Rumānija, pieņemot 1.–3. pasākumu un 5. pasākumu CFR Marfă labā, īstenoja valsts varu, lai nodrošinātu militāro sūtījumu un stratēģisko materiālu pārvadājumu nepārtrauktību, kā arī citu ar valsts drošības un aizsardzības mērķiem saistītu pienākumu izpildi. Citiem vārdiem sakot, Rumānija norāda, ka LESD 107. panta 1. punkts nav piemērojams CFR Marfă, tikai pamatojoties uz to, ar kādām pilnvarām Rumānija pieņēma 1.–3. pasākumu un 5. pasākumu CFR Marfă labā.

(133)

Komisija norāda, ka šis arguments ir saistīts ar jautājumu par to, vai Rumānijas darbībām, pieņemot 1.–5. pasākumu, ir piemērojams tirgus ekonomikas dalībnieka tests, un, ja šis tests ir piemērojams, tā piemērošanu (PPA 76.–77. punkts), kā aplūkots turpmāk 179.–181. apsvērumā. Tomēr tirgus ekonomikas dalībnieka testa piemērojamība un piemērošana nekādā veidā neietver novērtējuma veikšanu par to, vai CFR Marfă LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā ir uzņēmums, kas veic saimniecisku darbību. Tādējādi Rumānijas arguments ietver nepareizu PPA 2. sadaļas mērķa skaidrojumu.

(134)

Otrkārt, Rumānija nav sniegusi pierādījumus tam, ka CFR Marfă darbība ir saimnieciska darbība. Konkrētāk, Rumānija nav sniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka tā ir izslēgusi militāro sūtījumu un stratēģisko materiālu pārvadājumu darbības no saimnieciskās darbības jomas, lai īstenotu savu valsts varu, tādējādi apliecinot, ka šīm darbībām patiešām nav saimnieciskas darbības rakstura (108).

(135)

Gluži pretēji, no Rumānijas iesniegtās informācijas izriet, ka CFR Marfă nodrošinātie militārie sūtījumi ir pakalpojumi, ko tas sniedz saskaņā ar gada līgumiem un par kuru veikšanu tas saņem atlīdzību (109). Rumānija arī atzīst, ka militāro sūtījumu un saistīto darbību tirgi ir atvērti visiem privātajiem dzelzceļa pārvadātājiem, kuriem ir derīga licence, tomēr tiem ir jāsaņem noteiktas drošības atļaujas (sk. 75. apsvērumu iepriekš). To apstiprina arī noteikumi protokolos, kopīgos norīkojumos un nolīgumos (110), kas noslēgti starp Valsts aizsardzības ministriju un Transporta, būvniecības un tūrisma ministriju un kuros noteikts, ka pienākumi nodrošināt militāro sūtījumu nepārtrauktību miera, kara, dabas katastrofu un citos īpašos apstākļos gulstas ne tikai uz CFR Marfă, bet arī citiem licencētiem dzelzceļa pārvadātājiem, kuri ir jāatalgo, pamatojoties uz līgumu.

(136)

Iepriekš izklāstītais skaidri parāda, ka valsts šos militāro sūtījumu pakalpojumus neizslēdza no saimnieciskās darbības jomas un ka CFR Marfă šos pakalpojumus sniedz, pamatojoties uz tirgus mehānismiem, tāpēc tie ir uzskatāmi par saimniecisku darbību (111).

(137)

Fakts, ka privāti dzelzceļa kravu pārvadātāji nevēlas veikt militāros sūtījumus ierobežota pieprasījuma vai jaudas trūkuma dēļ, neietekmē šo secinājumu, bet svarīgi ir tikai tas, ka šiem pārvadātājiem ir iespēja konkurēt, lai iegūtu iespēju noslēgt šādus līgumus ar CFR Marfă, un tas ir garantēts arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK (112) būtībā un tekstā. Minētā direktīva tika transponēta Rumānijas tiesību aktos ar 2011. gada 21. decembra Valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 114/2011 (113).

(138)

Turklāt pienākums sagatavot, uzturēt un saglabāt šīs rezerves dažādos dzelzceļa tīkla punktos ir priekšnosacījums, lai CFR Marfă spētu par maksu nodrošināt militāros sūtījumus atbilstīgi līgumam (114), tāpēc Komisija uzskata, ka uzņēmums piedalās militāro sūtījumu saimnieciskajā darbībā. Šo secinājumu papildus apstiprina fakts, ka CFR Marfă savu standarta komerciālo dzelzceļa kravu (tostarp militāru sūtījumu) pārvadājumu vajadzībām var izmantot resursus, kas atzīti par mobilizācijas rezervēm. To nemaina arī fakts, ka CFR Marfă, iespējams, nesaņem atbilstošu atlīdzību par izmaksām, kas tam radušās, sagatavojot, uzturot un saglabājot šīs rezerves, jo saskaņā ar pastāvīgo tiesu praksi jebkura darbība, kuras ietvaros noteiktā tirgū tiek piedāvātas preces un/vai pakalpojumi, ir saimnieciska darbība neatkarīgi no tā, vai to veic bez peļņas gūšanas nolūka vai apmaiņā pret pienācīgu atlīdzību (115). Tāpēc faktam, ka CFR Marfă par noteiktu pakalpojumu sniegšanu, iespējams, nav saņēmis pienācīgu atlīdzību, nevajadzētu ietekmēt saimnieciskās darbības statusa piemērošanu pakalpojumiem.

(139)

Komisija nepiekrīt Rumānijas argumentam, ka de facto vienīgais pārvadātājs, kas spēj izpildīt mobilizācijas rezervju uzturēšanas pienākumu, ir CFR Marfă, kuram pieder aptuveni 93 % no valsts vagonu parka. Pat tad, ja šis arguments spētu mainīt 136. apsvērumā izklāstīto Komisijas secinājumu (quod non, jo Rumānija neizslēdza militāro sūtījumu nozari no saimnieciskās darbības jomas), Rumānija nav iesniegusi nekādus pierādījumus par to, kāpēc citi privātie uzņēmēji nevarētu konkurēt, lai veiktu militāros sūtījumus, vai izpildīt mobilizācijas prasības, izmantojot atlikušos 7 % vagonu vai šajā nolūkā tirgū papildus iepirktus vagonus (tostarp no CFR Marfă saskaņā ar normāliem komerciāliem nosacījumiem vai CFR Marfă likvidācijas laikā). Komisija norāda, ka, lai gan Rumānija apgalvo, ka no mobilizācijas plānos iekļautajām rezervēm nedrīkst atbrīvoties un ka tie jāuztur darba kārtībā, izmaksas sedzot CFR Marfă (64. apsvēruma ii) punkts), Rumānija nevarēja Komisijai norādīt skaidru tiesību aktu noteikumu, kas to apstiprinātu (116).

(140)

Komisija arī nepieņem Rumānijas argumentu, ka neviens cits dzelzceļa kravu pārvadātājs Rumānijā nevar izpildīt nosacījumus vajadzīgo rūpniecības drošības sertifikātu saņemšanai. Pat tad, ja šis arguments spētu mainīt 136. apsvērumā izklāstīto Komisijas secinājumu (quod non, jo Rumānija neizslēdza militāro sūtījumu nozari no saimnieciskās darbības jomas), Komisija norāda, ka attiecīgiem privātajiem dzelzceļa pārvadātājiem ir jāveic izmaiņas, kas vajadzīgas attiecīgo sertifikātu saņemšanai. Komisija arī norāda, ka Rumānijas valsts tiesas par korupcijai pielīdzināmām noziedzīgām darbībām ir apsūdzējušas pat bijušo transporta ministru (117) un bijušo CFR Marfă izpilddirektoru (sk. 41. apsvērumu iepriekš), un šī fakta dēļ arī CFR Marfă būtu liegta iespēja sniegt militāro sūtījumu pakalpojumus.

(141)

Saistībā ar Rumānijas argumentu, ka CFR Marfă darbība saistībā ar prāmjiem nav saimnieciska rakstura, Komisija ņem vērā Rumānijas apgalvojumu, ka šie prāmji netika izmantoti komerciāliem mērķiem, jo citas prāmju līnijas, kas veica pārvadājumus caur Konstancas ostu, nebija ekonomiski dzīvotspējīgas (64. apsvēruma vi) punkts). Komisija uzskata, ka tas skaidri norāda, ka CFR Marfă ar prāmjiem saistītā darbība ietilpst saimnieciskās darbības jomā, jo saskaņā ar pastāvīgo tiesu praksi jebkura darbība, kuras ietvaros noteiktā tirgū tiek piedāvātas preces un/vai pakalpojumi, ir saimnieciska darbība neatkarīgi no tā, vai to veic bez peļņas gūšanas nolūka vai apmaiņā pret pienācīgu atlīdzību (118).

(142)

Komisija saistībā ar stratēģisko materiālu pārvadājumiem norāda, ka CFR Marfă to veica, pamatojoties uz līgumiem, kas parasti tika noslēgti pēc konkursiem, kuros piedalās un ar CFR Marfă konkurē citi privātie uzņēmēji (sk. 65. apsvērumu iepriekš). Šo līgumu izpildes ietvaros veiktie pakalpojumi tiek apmaksāti saskaņā ar attiecīgā līguma nosacījumiem (66. apsvērums). Tādējādi līgumi par stratēģisko materiālu pārvadājumiem tiek piešķirti un šajos līgumos paredzētie attiecīgie pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar tirgus nosacījumiem, tādējādi tiem ir saimniecisks raksturs.

(143)

Lai gan Rumānija apgalvo, ka noteiktos krīzes apstākļos valsts iestādes var pieprasīt šo pakalpojumu sniegšanu ārpus spēkā esošo līgumu darbības jomas, Rumānija atzīst, ka šie sūtījumi tika apmaksāti atbilstoši cenām, kas ir noteiktas līgumos, kuri tika piešķirti, veicot iepirkuma procedūras, pirms attiecīgo nelabvēlīgo laika apstākļu rašanās (119).

(144)

Saistībā ar CFR Marfă bezatlīdzības dalību dažādos valsts pasākumos un kravu pārvadājumu resursu nodrošināšanu noteiktu valsts iestāžu interesēs vai to vajadzībām bez jebkādas finansiālas atlīdzības (kā minēts 67. apsvērumā) Komisija nesaskata, kā tas var ietekmēt CFR Marfă darbību, kas veiktas saistībā ar stratēģisko materiālu pārvadājumiem, pamatojoties uz tirgus nosacījumiem piešķirtiem līgumiem, noteikšanu par saimniecisku darbību. Turklāt Komisija norāda, ka Rumānija nav sniegusi nekādus pierādījumus par to, vai CFR Marfă resursu nodrošināšana noteiktu valsts iestāžu interesēs vai to vajadzībām bez finansiālas atlīdzības tika veikta saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un tā jebkurā gadījumā nav sniegusi aprēķinu par izdevumiem, kas radušies saistībā ar šādām darbībām.

(145)

Tādējādi CFR Marfă bez šaubām ir uzņēmums, kurš veic saimniecisku darbību saistībā ar visiem tā sniegtajiem kravu pārvadājumu pakalpojumiem un kuram ir piemērojams LESD 107. panta 1. punkts.

(146)

Treškārt un pakārtoti, Komisija atgādina, ka tikai fakts, ka subjekts tā veikto darbību vajadzībām izmanto valsts iestādes pilnvaras, neliedz to klasificēt kā uzņēmumu LESD 107. panta 1. punkta noteikumu nozīmē saistībā ar konkurences noteikumiem attiecībā uz pārējo tā saimniecisko darbību (120). Judikatūra paredz, ka, ja attiecīgā subjekta saimnieciskā darbība ir nošķirama no tā valsts iestādes pilnvaru izmantošanas, šis subjekts attiecībā uz iepriekš minēto darbību daļu ir jāklasificē kā uzņēmums (121).

(147)

Komisija uzskata, ka pat tad, ja CFR Marfă darbība saistībā ar militāro sūtījumu pakalpojumiem un mobilizācijas rezervju uzturēšanu būtu uzskatāma par darbību, kurai nav saimnieciska rakstura, Rumānija nav iesniegusi nekādus pierādījumus, lai apliecinātu, ka CFR Marfă veiktās komerciālās dzelzceļa kravu pārvadājumu saimnieciskās darbības nebija iespējams nodalīt no valsts iestādes pilnvarām militārajā jomā. Tikai tas vien, ka starp šīm darbībām var pastāvēt ekonomiskā saikne tādā ziņā, ka CFR Marfă veiktās saimnieciskās darbības sniedz iespēju pilnībā vai daļēji finansēt CFR Marfă darbības, kuru raksturs nav saimniecisks, nav pietiekams apliecinājums tam, ka šīs darbības nav iespējams nošķirt judikatūras nozīmē (122).

(148)

Turklāt Komisija uzskata, ka, lai gan LESD 346. panta 2. punkts, kas ir piemērojams ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanai vai tirdzniecībai, nav piemērojams saistībā ar pārvadājumu pakalpojumiem (un Rumānija uz to neatsaucas), noteikti principi, kas tiesu praksē atvasināti no LESD 346. panta 2. punkta piemērošanas, pēc analoģijas ir piemērojami saimnieciskās darbības un darbības, kurai nav saimnieciska rakstura, nošķiršanas jautājumam LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas nolūkos. Konkrētāk, Komisija uzskata, ka uzņēmumi, kas veic gan saimniecisko darbību, gan darbību, kurai nav saimnieciska rakstura, nevar atsaukties uz PPA 18. punktu, apgalvojot, ka saimnieciskā darbība jāveic, lai nodrošinātu militārās/aizsardzības darbības dzīvotspēju, tādējādi tās abas ir nesaraujami saistītas (123).

(149)

Turklāt CFR Marfă komerciālā darbība dzelzceļa kravu pārvadājumu nozarē ir nepārprotami nošķirama no šādu darbību, kurām nav saimnieciska rakstura, veikšanas, galvenokārt tāpēc, ka, kā atzinusi Rumānija (sk. 64. apsvērumu iepriekš), militāros sūtījumus reglamentē atsevišķi noteikumi un tie tiek veikti saskaņā ar atsevišķiem līgumiem, kas cita starpā noslēgti starp Aizsardzības ministriju un CFR Marfă.

(150)

Turklāt, lai gan sākotnēji Rumānija atteicās sniegt informāciju par to resursu procentuālo īpatsvaru, kas ir rezervēti valsts aizsardzības mērķiem (valsts noslēpuma dēļ), un apgalvoja, ka nav iespējams atspoguļot izmaksas, kas CFR Marfă radušās šādas resursu rezervēšanas dēļ, jo valsts iestādes šajā sakarā nav sagatavojušas nekādu metodiku (skatīt 64. apsvērumu iepriekš), Rumānija tomēr ir norādījusi, ka militārie sūtījumi tiek pasūtīti neregulāri un to “īpatsvars ir daudz mazāks nekā citu transporta pārvadājumu īpatsvars”, norādot, ka militārie sūtījumi veido aptuveni 2 % no CFR Marfă kopējā apgrozījuma (124). Turklāt Komisija arī ir sniegusi aplēsi par izmaksām, kas CFR Marfă radās mobilizācijas rezervju izveidošanas un uzturēšanas dēļ (sk. 64. apsvērumu iepriekš).

(151)

Komisija uzskata, ka tā ir papildu norāde, ka CFR Marfă veiktā militāro sūtījumu darbība un ar to saistītais pienākums izveidot un uzturēt mobilizācijas rezerves patiešām būtu nošķirams no CFR Marfă saimnieciskās darbības – pat tad, ja minēta darbība un pienākums tiktu klasificēts kā tāds, kam nav saimnieciska rakstura (quod non, sk. 145. apsvērumu).

(152)

Tomēr, neskarot 151. apsvērumā izklāstītos secinājumus, Komisija uzskata, ka Rumānijas sniegtā aplēse par izmaksām, kas CFR Marfă radušās mobilizācijas rezervju izveidošanas un uzturēšanas dēļ, nav pamatota turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(153)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka Rumānijas sniegtā aplēse par izmaksām, kas CFR Marfă radušās mobilizācijas rezervju izveidošanas un uzturēšanas dēļ, ir nepārprotami pārspīlēta. Rumānija kā izmaksas norāda visus ikgadējos izdevumus par visu dīkstāvē esošo lokomotīvju un vagonu amortizāciju, kā arī ikgadējos izdevumus par šo vagonu uzturēšanu un remontu. Komisija uzskata, ka vajadzību pēc mobilizācijas rezervēm nenosaka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam piederoša ritošā sastāva lielums un izmaiņas tajā (izmaiņas, kas ir atkarīgas no virknes faktoru, piemēram, paša vēsturiskā dzelzceļa uzņēmuma vēstures un komerciālajiem lēmumiem) (un tām nevajadzētu to noteikt), bet gan faktiskā vajadzība pēc šādām rezervēm, kas būtu jānosaka Aizsardzības ministrijai. Tomēr Rumānija nesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu, ka viss CFR Marfă dīkstāvē esošais ritošais sastāvs kalpo kā mobilizācijas rezerves.

(154)

Tas pats attiecas arī uz CFR Marfă piederošo prāmju uzturēšanas izmaksām. Rumānija vienkārši norāda visas uzturēšanas izmaksas un citas ar šiem prāmjiem saistītas izmaksas kā izdevumus, kas CFR Marfă radušies tā rezervju uzturēšanas pienākuma dēļ. Tomēr Rumānija nesniedz pierādījumus, kas apliecinātu, ka šie prāmji patiešām ir iekļauti mobilizācijas rezervēs, kā arī nepaskaidro, vai šīs izmaksas ir segusi Aizsardzības ministrija, jo īpaši attiecībā uz noteiktiem militāro sūtījumu pakalpojumiem, ko CFR Marfă ir sniedzis ar aizsardzību saistītu mērķu kontekstā atbilstīgi līgumam ar Aizsardzības ministriju, kas attiecās uz prāmju pārvadājumiem, un par kuriem CFR Marfă izrakstīja rēķinus saskaņā ar savu tarifu politiku.

(155)

Otrkārt, Rumānija neiesniedza Komisijai dokumentus, kas tai ļautu pārbaudīt Rumānijas norādīto ar dīkstāvē esošā ritošā sastāva amortizāciju, uzturēšanu un remontu saistīto izmaksu, kā arī citu izmaksu (saistībā ar darbiniekiem, degvielu, prāmjiem, ar IIN nesaistītiem maksājumiem utt.) pareizību.

(156)

Treškārt, Rumānija kā īpatsvaru citu izmaksu (ieskaitot, piemēram, izdevumus par personālu, dīzeļdegvielu atbilstīgi mobilizācijas rezervēs iekļautā ritošā sastāva īpašai kustībai, kā arī ar IIN nesaistītus maksājumus attiecībā uz šādu kustību) sadalījumam izvēlējās faktoru 2 % apmērā, bet nepaskaidroja, saskaņā ar kādu pamatojumu tika izvēlēts šis konkrētais sadalījuma faktors. Šķiet, ka šis procentuālais īpatsvars atbilst militāro sūtījumu īpatsvaram CFR Marfă kopējā apgrozījumā (sk. 64. apsvēruma v) punktu). Tomēr Rumānija nepaskaidroja, vai tas ir faktiskais iemesls, kāpēc tā izmaksu sadalei izvēlējās faktoru 2 % apmērā. Jebkurā gadījumā ir maz ticams, ka jebkurai darbībai, kura veido 2 % no CFR Marfă apgrozījuma, būtu nepieciešams precīzs aktīvu vai personāla % īpatsvars mobilizācijas rezervju uzturēšanai.

(157)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Rumānija nesniedza vajadzīgajam standartam atbilstošu pamatojumu attiecībā uz to izdevumu aplēsi, kas CFR Marfă radušies mobilizācijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo rezervju un jaudas saglabāšanas un uzturēšanas pienākuma dēļ.

(158)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secina, ka CFR Marfă ir uzņēmums, kas veic saimniecisku darbību saistībā ar visām tā kravu pārvadājumu darbībām, tāpēc LESD 107. panta 1. punkts ir piemērojams visai CFR Marfă veiktajai darbībai. Pat tad, ja militāro sūtījumu darbība un mobilizācijas rezervju uzturēšana tiktu atzīta par darbību, kuras raksturs nav saimniecisks, tā ir nepārprotami nošķirama no CFR Marfă galvenās saimnieciskās darbības, proti, komerciālajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem, un šādā gadījumā CFR Marfă saimnieciskajai darbībai ir piemērojams LESD 107. panta 1. punkts.

(159)

Kā ir noteikusi ES Tiesa (“Tiesa”) (125), pasākumus var kvalificēt kā valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, ja a) tie tiek tieši vai netieši – ar starpniecības struktūras starpniecību, kas rīkojas saskaņā ar tai piešķirtajām pilnvarām, – finansēti no valsts līdzekļiem un b) tie ir attiecināmi uz valsti. Ar jēdzienu “dalībvalsts” saprot visu līmeņu valsts sektora iestādes neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts, reģionālās iestādes vai pašvaldības iestādes (126).

(160)

Kā norādīts 77. apsvērumā, ANAF, CNPP, ANOFM un CNAS ir daļa no Rumānijas valdībai pakļautās valsts pārvaldes. Tādējādi apstāklis, ka iepriekš minētās struktūras nepiedzina nokavēto parādu (nodokļu parādu un sociālās apdrošināšanas iemaksu, kā arī procentu un soda naudu) un ka parādi, kas normālā situācijā būtu jāapmaksā, turpināja palielināties, apgrūtina valsts budžetu un ir saistīts ar valsts līdzekļiem. Rumānija iepriekš minēto valsts kreditoru gadījumā neapstrīdēja attiecināmību.

(161)

Ņemot vērā 160. apsvērumā iepriekš izklāstītos apstākļus, Komisija secina, ka 1. un 4. pasākums ir attiecināms uz valsti un ietver valsts līdzekļu nodošanu.

(162)

Saskaņā ar Stardust Marine (127) judikatūru tāda uzņēmuma līdzekļi, kurš ir privāttiesību sabiedrība un kura akciju kontrolpaketes īpašnieks ir valsts, ir valsts līdzekļi.

(163)

Komisijas Direktīvas 2006/111/EK (128) 2. panta b) punktā ir noteikts, ka ““publisks uzņēmums” ir uzņēmums, kurā valsts iestādes var tieši vai netieši īstenot dominējošu ietekmi savu īpašumtiesību dēļ, finansiālas dalības dēļ vai to noteikumu dēļ, kas attiecas uz šo uzņēmumu. Uzskata, ka valsts iestādēm ir dominējoša ietekme kādā uzņēmumā, ja šīs iestādes tieši vai netieši:

(164)

CFR Infrastructură ir Rumānijas valstij pilnībā piederošs infrastruktūras apsaimniekotājs. Visu CFR Infrastructură emitēto akciju balsstiesības pieder Transporta ministrijai. Turklāt Transporta ministrija ir vienīgā struktūra, kas ieceļ CFR Infrastructură administratīvās, pārvaldes un uzraudzības struktūras amatpersonas. Tādējādi ir izpildīts vismaz viens no alternatīvajiem nosacījumiem, un CFR Infrastructură nepārprotami ir publisks uzņēmums Direktīvas 2006/111/EK 2. panta b) apakšpunkta nozīmē. Turklāt CFR Marfă parāds CFR Infrastructură apdraud valsts resursus, jo šis parāds rada tiešu valsts budžeta apdraudējumu. Proti, CFR Infrastructură saņem līdzekļus infrastruktūras apsaimniekošanai tieši no valsts budžeta un papildus tam izmanto līdzekļus, ko tas saņem kā maksājumus par infrastruktūras izmantošanu infrastruktūras uzturēšanai. Ja CFR Infrastructură nav pietiekamu pašu līdzekļu, tam būs jāsaņem vairāk līdzekļu no valsts budžeta. Šā iemesla dēļ CFR Marfă parāds CFR Infrastructură ietver valsts līdzekļus.

(165)

Ņemot vēra iepriekš izklāstīto, Komisija uzskata, ka CFR Marfă parādu CFR Infrastructură nepiedzīšana un parādsaistību pret šo VPU palielināšanās turpmākas pakalpojumu sniegšanas dēļ (sk. 7. tabulu iepriekš) rada slogu valsts līdzekļiem.

(166)

Attiecībā uz attiecināmību Tiesa spriedumā lietā Stardust Marine atzina, ka fakts, ka valsts vai valsts struktūrvienība ir vienīgais vai lielākais uzņēmuma akcionārs, ir nepietiekams, lai konstatētu, ka šā uzņēmuma līdzekļu nodošana ir attiecināma uz publiskajiem akcionāriem (129). Kā uzskata Tiesa, pat ja valsts ir situācijā, kad tā vada publisku uzņēmumu un tai ir izšķiroša ietekme uz uzņēmuma darbību, faktisku šīs vadības īstenošanu noteiktā gadījumā nevar automātiski pieņemt, jo publisks uzņēmums var darboties arī vairāk vai mazāk neatkarīgi, un to nosaka publiskam uzņēmumam valsts piešķirtās autonomijas līmenis.

(167)

Kā norāda Tiesa, rādītāji (130), pamatojoties uz kuriem var noteikt attiecināmību, ir (turpmāk tekstā – “Stardust rādītāji”):

(168)

Attiecībā uz CFR Infrastructură Komisija norāda, ka valsts ar Transporta ministrijas starpniecību kā vienīgā akcionāre ieceļ CFR Infrastructură vadošos darbiniekus (iepriekš uzskaitīto Stardust rādītāju f) punkts). Turklāt, tā kā CFR Infrastructură ir uzskatāms par publisko uzņēmumu, tā ikgadējo budžetu ex-ante (131) apstiprina Transporta ministrija, paziņojot par to Finanšu ministrijai (iepriekš uzskaitīto Stardust rādītāju c) punkts). Šāds iepriekšējs apstiprinājums ir vajadzīgs arī saistībā ar visām izmaiņām CFR Infrastructură ikgadējā budžetā, ko cita starpā veido CFR Infrastructură klientu, tostarp CFR Marfă, parādi.

(169)

Turklāt Rumānija apstiprināja (132), ka CFR Infrastructură nevarēja neveikt pasākumus, lai panāktu, ka CFR Marfă izpilda pret to spēkā esošos CFR Infrastructură prasījumus, neņemot vērā valsts iestāžu nosacījumus (iepriekš uzskaitīto Stardust rādītāju a), b) un g) punkts). No vairākiem presē publicētiem rakstiem (133) skaidri izriet, ka šādi parādu atgūšanas soļi tiek veikti, pamatojoties uz valdības norādēm.

(170)

Turklāt Rumānija apgalvo, ka CFR Infrastructură attiecībā uz CFR Marfă rīkojās kā valsts iestāde, jo CFR Infrastructură ir pienākums atļaut CFR Marfă turpināt tā komerciālās darbības un saskaņā ar grozītā Likuma Nr. 45/1994 par Rumānijas valsts aizsardzību 34. pantu tas nevar veikt pasākumus, kas varētu šīs darbības bloķēt (134) (iepriekš uzskaitīto Stardust rādītāju a) un b) punkts).

(171)

Tāpēc Komisija uzskata, ka iepriekš izklāstītais ir skaidra norāde no Rumānijas puses, ka CFR Infrastructură pieņēma 2. un 5. pasākumu tādā veidā, ka šie pasākumi ir attiecināmi uz valsti.

(172)

Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija secina, ka ir pietiekami rādītāji, lai secinātu, ka CFR Marfă parādu nepiedzīšana par labu CFR Infrastructură kopš vismaz 2010. gada un parādsaistību pret šo VPU palielināšanās turpmākas pakalpojumu sniegšanas dēļ pirms un pēc 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu ir attiecināma uz valsti.

(173)

Parādi 1 669 miljonu RON apmērā (aptuveni 363 miljoni EUR), kas tika dzēsti pret CFR Marfă akciju kapitālu, tika finansēti no valsts līdzekļiem, jo, kā norādīts 27. zemsvītras piezīmē, kā arī 24., 77. un 86. apsvērumā, pret kapitālu dzēstās parādsaistības bija radušās pret Rumānijas pārvaldes struktūrām un CFR Infrastructură, kas ir valsts uzņēmums Direktīvas 2006/111/EK 2. panta b) apakšpunkta nozīmē.

(174)

Uz lēmumu dzēst parādus 1 669 miljonu RON apmērā (aptuveni 363 miljoni EUR) apmaiņā pret kapitālu attiecās Rumānijas premjerministra izdotais Ārkārtas rīkojums Nr. 61/2013, kuru ar parakstu apstiprināja transporta ministrs, premjerministra vietnieks un valsts finanšu ministrs.

(175)

Rumānijas apgalvojums, ka parāda dzēšana pret akciju kapitālu nav finansēta no valsts līdzekļiem (sk. 106. apsvērumu iepriekš), nav pārliecinošs. Vienkāršais fakts, ka parāda summas nebija uzskatāmas par tiešajiem budžeta izdevumiem, nav būtisks, jo valsts līdzekļu nodošana var notikt dažādos veidos, ieskaitot saistībā ar negūtiem ieņēmumiem. Dzēšot parādu pret akciju kapitālu, Rumānijas valsts faktiski atteicās no tādu līdzekļu iekasēšanas, kurus, valsts kreditoriem un CFR Infrastructură panākot parādprasījumu izpildi, tai būtu vajadzējis saņemt no atbalsta saņēmēja. Komisija norāda, ka ar 1. un 2. pasākumu saistītie valsts līdzekļi un ar 3. pasākumu saistītie valsts līdzekļi ievērojami pārklājas, jo pilna nepiedzītā parāda summa saistībā ar 1. pasākumu, kā arī 85 % nepiedzītās parāda summas saistībā ar 2. pasākumu tika norakstīti, dzēšot parādu pret kapitālu saistībā ar 3. pasākumu (sk. 27. zemsvītras piezīmi). Citiem vārdiem sakot, ar 3. pasākumu saistītie valsts līdzekļi neatšķīrās no valsts līdzekļiem, kas bija saistīti ar 1. pasākumu, kā arī (lielāko daļu) ar 2. pasākumu saistītajiem valsts līdzekļiem.

(176)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisijas secinājums ir pretējs Rumānijas paustajam viedoklim, proti, Komisija secina, ka parāda dzēšana pret akciju kapitālu ir finansēta no valsts līdzekļiem un ir attiecināma uz valsti.

(177)

Vērtētie pasākumi ir nepārprotami selektīvi, jo tie tika sniegti vienīgi uzņēmumam CFR Marfa. Kā ir norādījusi Tiesa, ja atbalsts ir individuāls, ar ekonomiskas priekšrocības apzināšanu principā pietiek, lai pamatotu pieņēmumu par pasākuma selektivitāti (135). Tā tas ir neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā tirgū darbojas uzņēmēji līdzīgā situācijā. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā pasākumu mērķi, citi uzņēmumi līdzīgā juridiskā un faktiskā situācijā dzelzceļa kravu transporta nozarē vai citu pārvadājumu nozarēs nesaņēma tādas pašas priekšrocības.

(178)

Kā norādīts iepriekš 77.–87., 95.–102. un 111. apsvērumā, Rumānija uzskata, ka pasākumi, jo īpaši parāda dzēšana pret akciju kapitālu, nesniedza CFR Marfă ekonomiskas priekšrocības, jo tie atbilda TED testa prasībām, kā aprakstīts Deloitte ziņojumā. Rumānija arī uzskata, ka valsts iestādes un valsts uzņēmums rīkojās tāpat, kā būtu rīkojies jebkurš privāts kreditors vai ieguldītājs, lai samazinātu savus zaudējumus un palielinātu ienākumus.

(179)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka attiecīgajiem pasākumiem nevar piemērot tirgus ekonomikas dalībnieka testu (“TED tests”). Komisija atgādina, ka Tiesa iepriekš bija izvērtējusi, ka “tirgus ekonomikas ieguldītāja principa” piemērojamība galu galā ir atkarīga no tā, vai valsts piešķir ekonomiskas priekšrocības tai piederošam uzņēmumam akcionāres statusā, nevis valsts varas īstenotājas statusā (136). Līdzīgā kārtā TED testu nevarēja piemērot valstij, kas ar ANAF un citu valsts kreditoru starpniecību vai infrastruktūras apsaimniekotāja CFR Infrastructură starpniecību rīkojas kā CFR Marfă kreditore, jo “privātā kreditora kritēriju” nepiemēro pasākumiem, kurus valsts veica valsts varas īstenotājas statusā, ņemot vērā apstākli, ka CFR Marfă bija stratēģiski svarīgs uzņēmums, kura likvidāciju nevarēja paredzēt drošības un citu tādu iemeslu dēļ, kam nav ekonomiska rakstura (137).

(180)

Šajā gadījumā Rumānija rīkojās tieši pretēji tam, kā būtu rīkojies tirgus ekonomikas ieguldītājs. Tā vietā, lai veiktu stingrus pasākumus nolūkā piedzīt uzkrātos parādus, Rumānijas valsts rīkojās skaidri un noteikti valsts varas īstenotājas statusā, lai glābtu CFR Marfă no bankrota. Tā arī nerīkojās kā kreditore vai – kā parāda dzēšanas pret akciju kapitālu gadījumā – kā akcionāre, kas veic ieguldījumu uzņēmumā. To vēl jo vairāk apstiprina Rumānijas cita starpā sniegtā informācija, ka valsts kreditori neveica parādu piedziņu, lai nepieļautu CFR Marfă maksātnespēju/darbības apturēšanu, ņemot vērā šā uzņēmuma stratēģisko nozīmi valsts drošības un aizsardzības mērķu kontekstā. Tādējādi Rumānija atzīst, ka galvenais iemesls, kāpēc CFR Marfă netika likvidēts ar tiesu iestāžu palīdzību, nebija ekonomiska rakstura. Visbeidzot, Komisija norāda, ka lēmums par CFR Marfă parādu nepiedzīšanu tika pieņemts, neveicot nekādu iepriekšēju izpēti par to, vai iecietīga pieeja saistību izpildei būtu varējusi nodrošināt lielākus ieņēmumus nekā stingra piedziņa, un arī šis apstāklis norāda uz to, ka Rumānijas valsts galvenā motivācija nebija ekonomiska rakstura. Tāpēc Komisija uzskata, ka šajā lietā TED tests nav piemērojams (138).

(181)

Ņemot vērā apstākli, ka CFR Marfă veic saimniecisku darbību (sk. 158. apsvērumu) un ka valsts pieeja CFR Marfă atšķīrās no pieejas, kādu tā būtu piemērojusi citam pārvadātājam, kuram nav stratēģiskas nozīmes, kā jau paskaidrots iepriekš 179. un 180. apsvērumā, pasākumi ir selektīvi un uzskatāmi par valsts atbalstu.

(182)

Lai izvērtējums būtu pilnīgs, Komisija ir pārbaudījusi arī to, kāds būtu rezultāts, ja konkrētajā gadījumā tiktu piemērots TED tests. Saskaņā ar šo hipotētiski piemēroto testu kapitāls, ko valsts tieši vai netieši nodod uzņēmuma rīcībā apstākļos, kuri atbilst parastiem tirgus apstākļiem, netiktu uzskatīts par valsts atbalstu (139). Lai noteiktu, vai darījums ir veikts atbilstoši parastajiem tirgus nosacījumiem, publiskās struktūras rīcība ir jāsalīdzina ar tāda hipotētiska privātā uzņēmēja rīcību, kas ir līdzīgā situācijā (TED tests). Savienības tiesas ir izstrādājušas īpašus TED testu veidus, kas ir piemērojami dažādu veidu saimnieciskajiem darījumiem, konkrētāk – “privātā kreditora kritēriju” ar parādiem saistītiem darījumiem (140) un “tirgus ekonomikas ieguldītāja principu”, lai valsts kapitāla ieguldījumu gadījumā noteiktu, vai pastāv ekonomiskas priekšrocības (141).

(183)

Tāpēc Komisijas novērtējums ir vērsts uz darījumu, aplūkojot to no hipotētiska piesardzīga privātā kreditora/ieguldītāja skatu punkta (142).

(184)

Komisija konkrētajā gadījumā veica TED testu, piemērojot tirgus ekonomikas kreditora principu 1., 2., 3. un 5. pasākumam, kā arī valsts ieguldītāja kritēriju parāda dzēšanas pret akciju kapitālu pasākumam, un tā pieprasīja Rumānijas iestādēm sniegt papildu aktuālu informāciju par dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem un to lēmumiem, apkopoja informāciju no visiem publiski pieejamajiem avotiem un veica savu novērtējumu, pamatojoties uz pierādījumiem, kas bija pieejami vērtēto pasākumu laikā.

(185)

Pirmkārt, lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai ANAF, par dažādām valsts aģentūrām nesamaksāto parādu piedziņu atbildīgā valsts aģentūra, rīkojās kā TED, nepiedzenot CFR Marfă parādus attiecīgajām valsts aģentūrām un ļaujot tiem palielināties. Šādi rīkojoties, tā grūtībās nonākušam uzņēmumam (sk. 4.2. sadaļu turpmāk) nodrošināja maksājumu mehānismu.

(186)

Izmeklēšanas laikā Rumānija iesniedza pārskatītus datus par CFR Marfă nokavētajiem parādiem valsts budžetam, ieskaitot pamatsummu, aprēķinātos procentus, kā arī attiecīgās soda naudas. Šie atjauninātie dati ir iekļauti 8. tabulā iepriekš.

(187)

Lai noskaidrotu, vai 1. pasākums sniedz CFR Marfă nepamatotas priekšrocības, Komisija izvērtēs, vai attiecīgie valsts kreditori – šajā gadījumā ANAF kā par parādu iekasēšanu atbildīgā aģentūra – centās panākt to prasījumu piedziņu ar tādu pašu uzcītību kā privātais kreditors. Privātais kreditors parasti cenšas iegūt maksimālo maksājumu summu, kas tam pienākas no finanšu grūtībās nonākuša parādnieka (143).

(188)

Kā minēts iepriekš 78.–86. apsvērumā, Rumānija uzskata, ka ANAF rīkojās kā TED, jo tā veica vajadzīgos pasākumus parāda piedziņai, proti, aprēķinot procentus un soda naudas, konfiscējot CFR Marfă kustamos un nekustamos aktīvus un piemērojot ieturējumus trešām personām. Komisija nepiekrīt šim viedoklim.

(189)

Pirmkārt, Rumānija nav iesniegusi nevienu aktuālu pētījumu vai ANAF iekšējo dokumentu, kurā būtu paskaidroti iemesli, kāpēc CFR Marfă uzkrātie parādi valsts budžetam netika piedzīti jau laikā no 2010. līdz 2012. gadam.

(190)

Komisija norāda, ka CFR Marfă vairākus gadus saskārās ar finanšu grūtībām (sk. 4. un 5. tabulu un 20.–22. apsvērumu iepriekš, sk. arī 4.2. sadaļu turpmāk). Jau 2010. gadā CFR Marfă kopējais parāds veidoja 126 % no tā kopējiem aktīviem (5. tabula). CFR Marfă kopējais parāds valsts budžetam sasniedza 376,21 miljonus RON (aptuveni 81,78 miljoni EUR, 8. tabula) un veidoja 22,5 % no CFR Marfă parādu kopsummas. Komisija uzskata, ka jebkurš privātais kreditors ne vēlāk kā tobrīd būtu izvērtējis pieejamās iespējas, lai maksimāli atgūtu savus prasījumus. Tā vietā ANAF pieļāva situāciju, ka CFR Marfă parādi valsts budžetam laikā no 2010. līdz 2012. gadam palielinājās par vairāk nekā 100 % (sk. 8. tabulu iepriekš), tādējādi vēl vairāk samazinot izredzes atgūt šos parādus.

(191)

Otrkārt, Komisija arī norāda, ka CFR Marfă pieeja ANAF (un citiem tās pārstāvētajiem valsts kreditoriem, proti, CNPP, ANOFM un CNAS) atšķīrās no šā uzņēmuma pieejas tā privātajiem kreditoriem. Konkrētāk, CFR Marfă bankas aizdevumi laikā no 2010. līdz 2012. gadam samazinājās par 27 %, parādi privātiem uzņēmumiem – par 11 %, bet parādi valsts budžetam pieauga par vairāk nekā 100 % (144). Arī Deloitte ziņojumā minēts, ka parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem palielinājās “laikā no 2010. gada 31. decembra līdz 2012. gada 31. decembrim. […] uzņēmums [CFR Marfă] atlika maksājumu veikšanu tā piegādātājiem un darbuzņēmējiem, kā arī maksājumu veikšanu valsts budžetā, lai varētu atmaksāt bankas aizdevumus” (145). Turklāt Deloitte ziņojumā norādīts, ka “uzņēmuma [CFR Marfă] prioritāte bija bankas aizdevumu atmaksa, algu izmaksa un saistību pret komerciālo pakalpojumu sniedzējiem izpildīšana” (146). Tas skaidri norāda uz to, ka CFR Marfă nebija ieinteresēta/nespēja veikt sociālās apdrošināšanas parādu atmaksu un nodokļu maksājumus. Tāpēc ANAF nebija pamatota iemesla pieņemt, ka CFR Marfă drīzumā sāks maksāt tā sociālās apdrošināšanas parādus un nodokļus. Komisija uzskata, ka nav pieņemami, ka valsts kreditori ilgā laika posmā ļauj uzkrāties parādiem, nepastāvot nekādām situācijas uzlabošanās izredzēm (147). Šajā sakarā Komisija arī norāda, ka parāda valsts budžetam nepiedzīšana nav pielīdzināma parādiem privātajiem kreditoriem, piemēram, bankām, privātajiem pakalpojumu sniedzējiem un citiem iepriekš minētajiem kreditoriem.

(192)

ANAF lēmumu nepieprasīt parādu atmaksu, likvidējot CFR Marfă, nevarēja pamatot ar privatizācijas perspektīvu. Lai gan Rumānija vairākus gadus bija plānojusi nodot CFR Marfă privatizācijai (sk. 28. apsvērumu un turpmākos apsvērumus iepriekš), 2010. gadā bija nepamatoti gaidīt, ka šāda privatizācijas notiks – vismaz ne attiecībā uz visu CFR Marfă un ne uzņēmumu akciju kontrolpaketes pārdošanas veidā. Jebkurā gadījumā vēlāk šāda privatizācija arī nenotika.

(193)

Ja ANAF konkrētajā gadījumā būtu centusies panākt kolektīvo prasījumu izpildi ar CFR Marfă likvidācijas palīdzību, tā, visticamāk, būtu piedzinusi 100 % valsts kreditoru (ieskaitot pašas ANAF un pārējo valsts kreditoru, proti, CNPP, ANOFM un CNAS) prasījumu. Tas skaidrojams ar apstākli, ka ANAF prasījumi (turpmāk sniegtās 10. tabulas F līnija, kurā norādīti gan nokavētie parādi, gan parādi, kuru atmaksas termiņš vēl nav iestājies) tiktu uzskatīti par prioritāriem salīdzinājumā ar citu CFR Marfă nenodrošināto kreditoru prasījumiem (10. tabulas H un I līnija) (148).

10. tabula

ANAF, CNPP, ANOFM un CNAS atgūtās parāda summas aplēse 2010. gadā

(194)

Tāpēc Komisija uzskata, ka ANAF būtu vajadzējis sākt piedzīt CFR Marfă parādus valsts budžetam, ne vēlāk kā 2010. gadā uzsākot CFR Marfă likvidāciju. To apstiprina arī fakts, ka ANAF pat nebija jāvēršas valsts tiesās, lai sāktu piespiedu parādu piedziņu, jo šai konkrētajai valsts struktūrai ir tiesības piemērot konfiskācijas, pamatojoties uz tās pašas izdotajiem rīkojumiem, un tā var vērsties tieši pie tiesu izpildītājiem, lai tie izpildītu piemērotās konfiskācijas (sk. 80. apsvērumu).

(195)

Komisija nepiekrīt Rumānijas viedoklim, ka ANAF rīcība bija atbilstoša TED kritērijam, jo ANAF izdeva rīkojumus un piemēroja konfiskācijas CFR Marfă kustamajiem un nekustamajiem aktīviem. Komisija norāda, ka nevienas iepriekš minētās konfiskācijas rezultātā ANAF konfiscētie aktīvi netika realizēti, bet CFR Marfă nokavētais parāds valsts budžetam laikā no 2009. līdz 2011. gadam palielinājās vairāk nekā divas reizes (8. tabula). Komisija uzskata, ka ir skaidrs, ka konfiskāciju piemērošana CFR Marfă aktīviem šādos apstākļos nebija pietiekams risinājums un ka tirgus ekonomikas dalībnieks būtu sācis CFR Marfă parādu valsts budžetam piespiedu piedziņu, ne vēlāk kā 2010. gadā uzsākot CFR Marfă likvidāciju. Rumānijas apgalvojumi, ka šāda CFR Marfă parādu piespiedu piedziņa nebija ilgtspējīgs risinājums, ņemot vērā CFR Marfă stratēģisko nozīmi valstī (sk. 85. un 86. apsvērumu), nav iemesls, ko būtu ņēmis vērā privāts tirgus ekonomikas kreditors, un tas liecina, ka ANAF attiecībā uz CFR Marfă parādiem valsts budžetam nerīkojās kā tirgus ekonomikas kreditors.

(196)

Komisija arī norāda, ka ANAF laikā līdz 2012. gadam CFR Marfă nekustamajiem aktīviem piemēroja tikai 22 konfiskācijas ar uzskaites vērtību [..] miljoni RON (aptuveni [..] miljoni EUR) (sk. 81. apsvērumu), kas veido tikai 14 % no CFR Marfă kopējā nokavētā parāda valsts budžetam 2009. gadā (309,41 miljoni RON, aptuveni 67,26 miljoni EUR), kad tika piemērotas šīs 22 konfiskācijas (sk. 8. tabulu). Turklāt, neraugoties uz faktu, ka CFR Marfă nokavētais parāds valsts budžetam 2010. un 2011. gadā palielinājās vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 627,4 miljonus RON (136,4 miljoni EUR, 8. tabula), ANAF neturpināja piemērot konfiskācijas vai citus pasākumus CFR Marfă aktīviem, lai garantētu savu prasījumu izpildi. Rumānija paskaidro, ka 2010. un 2011. gadā konfiskācijas un ieturējumi saistībā ar CFR Marfă debitoriem (galvenokārt VPU) netika piemēroti, lai izvairītos no būtiskas sociālās ietekmes (82. apsvērums). Komisija norāda, ka privāts tirgus ekonomikas kreditors, cenšoties panākt, lai debitori izpildītu tā prasījumus, neņemtu vērā šādus apsvērumus. Arī tas liecina, ka ANAF saistībā ar CFR Marfă nokavētajiem parādiem valsts budžetam nerīkojās kā tirgus ekonomikas kreditors.

(197)

Arī Rumānijas apgalvojums (82. apsvērums), ka ANAF 2012. gadā piemēroja CFR Marfă 200 konfiskācijas ar uzskaites vērtību [..] RON (aptuveni [..] miljoni EUR), nav pārliecinošs, jo neviena no šīm konfiskācijām faktiski netika izpildīta. Rumānija norāda, ka ANAF pieprasīja konfiscēto aktīvu novērtēšanu, lai sāktu aktīvu realizācijas procedūru, bet tad izpildraksti attiecībā uz CFR Marfă nokavētajiem parādiem tika izpildīti, 2013. gada jūnijā veicot parāda dzēšanu pret akciju kapitālu (86. apsvērums). Komisija uzskata, ka ir maz ticams, ka ANAF būtu realizējusi konfiscētos aktīvus, ņemot vērā Rumānijas atzinumu, ka CFR Marfă parādi netika piedzīti, izmantojot šā uzņēmuma likvidācijas procedūru un pārdodot tā aktīvus, jo CFR Marfă ir stratēģiski svarīgs uzņēmums (sk. 85. un 86. apsvērumu).

(198)

Komisiju arī nepārliecina Rumānijas skaidrojums, ka 81 konfiskācija CFR Marfă kustamajiem un nekustamajiem aktīviem tika piemērota tikai 2012. gada novembrī un decembrī, jo konfiscētie aktīvi bija galvenokārt vagoni un lokomotīves, proti, kustamie aktīvi tādu darbību veikšanai, kas uzskatāmas par CFR Marfă galveno ienākumu avotu (sk. 85. apsvērumu). Komisija nesaskata, kā šis konkrētais aspekts varētu būt bijis par iemeslu tam, ka ANAF neveica CFR Marfă kustamo preču konfiskāciju agrāk, jo īpaši tāpēc, ka ar ANAF atļauju CFR Marfă varētu būt turpinājis izmantot šīs konfiscētās kustamās preces savā darbībā (sk. 81. apsvērumu).

(199)

Visbeidzot, CFR Marfă nokavētais parāds pirms parāda dzēšanas pret akciju kapitālu sasniedza 1 001,2 miljonus RON (apmēram 217,65 miljoni EUR, 8. tabula), bet 200 konfiskācijās atsavināto aktīvu uzskaites vērtība bija [..] RON (aptuveni [..] miljoni EUR). No šīm 200 konfiskācijām desmit konfiskācijas tika piemērotas CFR Infrastructură aktīviem ar uzskaites vērtību [..] miljoni RON (aptuveni [..] miljoni EUR, sk. 83. apsvērumu). Rumānija apgalvo, ka šīs konfiskācijas būtu jāuzskata par tādām, kas ir piemērotas CFR Marfă aktīviem, jo 2013. gada jūnijā veiktās parāda dzēšanas pret akciju kapitālu ietvaros CFR Marfă pārņēma CFR Infrastructură pamatā esošo parādu. Komisija tam nepiekrīt un uzskata, ka šīs desmit konfiskācijas acīmredzami nav saistītas ar 1. pasākumu, jo 1. pasākums attiecas tikai uz CFR Marfă uzkrātā parāda nepiedzīšanu no ANAF puses. Fakts, ka parāda dzēšanas pret akciju kapitālu ietvaros noteikta daļa no CFR Infrastructură parāda valsts budžetam ([..] miljoni RON) 2013. gadā tika konvertēta CFR Marfă parādā valsts budžetam, nav būtisks, izvērtējot, vai ANAF pieeja CFR Marfă atbilda TED testa kritērijiem.

(200)

Iepriekš minētais attiecas arī uz ieturējumu paziņojumiem saistībā ar CFR Infrastructură aktīviem un tā debitoru aktīviem ar kopējo vērtību [..] miljoni RON (apmēram [..] miljoni EUR, 84. apsvērums) (150), jo tie ir saistīti ar CFR Infrastructură parādiem, kurus parāda dzēšanas pret akciju kapitālu ietvaros pārņēma CFR Marfă, nevis ar 1. pasākumu.

(201)

Tādējādi CFR Marfă nokavētais parāds valsts budžetam, kas 2013. gadā sasniedza 1 001,2 miljonus RON (apmēram 217,65 miljoni EUR, 8. tabula), tika nodrošināts tikai daļēji, veicot piedziņas pasākumus ar kopējo uzskaites vērtību [..] miljoni RON (aptuveni [..] miljoni EUR). Šie piedziņas pasākumi bija 190 konfiskācijas, kas tika piemērotas CFR Marfă aktīviem [..] miljonu RON apmērā (aptuveni [..] miljoni EUR) (151), kā arī ieturējumi, kas tika piemēroti CFR Ferryboat SA, Wagon Repair and Maintenance SA (un to attiecīgo debitoru) banku kontiem [..] miljonu RON vērtībā (aptuveni [..] miljoni EUR, 84. apsvērums) (152). Komisija uzskata, ka tā ir papildu norāde, ka ANAF, piedzenot CFR Marfă parādus, nerīkojās kā tirgus ekonomikas kreditors.

(202)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija uzskata, ka 1. pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu. Konkrētāk, Komisija uzskata, ka ANAF bija jāpiedzen CFR Marfă parādi, jau 2010. gadā šo uzņēmumu likvidējot, un ka, neveicot likvidāciju, ANAF sniedza CFR Marfă (grūtībās nonākušam uzņēmumam – sk. 4.2. sadaļu turpmāk) priekšrocību, kas bija spēkā līdz 2013. gada parāda dzēšanai pret akciju kapitālu (sk. 292. apsvērumu un 14. tabulu).

(203)

Komisija arī norāda, ka, ņemot vērā uzņēmuma finansiālo stāvokli un vēsturi, gados, kas tiek izvērtēti saistībā ar 1. pasākumu, ilgtermiņa finansējuma saņemšana tirgū nokavētā parāda atmaksai nebija iespējama. Pēdējo ilgtermiņa aizdevumu CFR Marfă saņēma 2007. gada 28. novembrī, kad uzņēmums ar vairākām bankām noslēdza līgumu par sindicētu aizdevumu [..] miljonu EUR apmērā uz 10 gadu termiņu (153). Aizdevuma sākotnējā procentu likme bija EURIBOR seši mēneši + […] % gadā, un vēlāk, sākot no 2009. gada 1. jūlija, tā tika palielināta līdz […] %. Aizdevums sākotnēji tika nodrošināts ar ķīlu, proti, CFR Marfă 276 lokomotīvēm un noteiktiem parādiem, kas pienācās šim uzņēmumam. Vēlāk uzņēmums vairs nebija reģistrējis nevienu ilgtermiņa finansējumu. Komisija arī norāda, ka 2007. gadā, kad tika noslēgts līgums par sindicēto aizdevumu, CFR Marfă joprojām guva peļņu (sk. 15. zemsvītras piezīmi) un tā tirgus daļa bija ievērojama ([70–80] %, izsakot preču daudzumā, un [60–70] %, izsakot tkm) (154).

(204)

Ņemot vērā CFR Marfă finanšu grūtības gados, kas tiek izvērtēti saistībā ar 1. pasākumu, kā arī faktu, ka CFR Marfă savu nokavēto parādu segšanai nevarēja saņemt ilgtermiņa aizdevumu tirgū (155), Komisija uzskata, ka saņemto priekšrocību summa ir visa parāda pamatsumma, ko CFR Marfă bija uzkrājis līdz 2013. gada jūnija parāda dzēšanai pret akciju kapitālu (437,68 miljoni RON, aptuveni 95,15 miljoni EUR, 8. tabula), kā arī atbilstošie procenti saskaņā ar tirgus procentu likmi.

(205)

Tirgus procentu likme būtu jāaprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (“2008. gada paziņojums”) (156). Tomēr Komisija norāda, ka ANAF jau ir piemērojusi procentus un soda naudas CFR Marfă nokavētajiem parādiem (78. apsvērums), kas pirms 2013. gada jūnija parāda dzēšanas pret akciju kapitālu sasniedza [..] miljonus RON (aptuveni [..] miljoni EUR) (157). Tāpēc Komisija uzskata, ka, ja procentu un soda naudas likme, ko ANAF ir piemērojusi nokavētā parāda pamatsummai, ir vienāda ar tirgus procentu likmi, kas saskaņā ar 2008. gada paziņojumu bija jāpiemēro CFR Marfă nokavētajiem parādiem, vai ja tā šo tirgus procentu likmi pārsniedz, tad procentu un soda naudu summa, ko ANAF ir faktiski iekasējusi, būtu jāpieskaita parāda pamatsummai.

(206)

Kā minēts 78. apsvērumā, ka saistībā ar CFR Marfă nokavētajiem parādiem valsts budžetam ANAF aprēķināja šādas procentu likmes: i) procentu likme par dienu 0,1 % apmērā laikā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 30. jūnijam; ii) procentu likme par dienu 0,05 % apmērā laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. septembrim; iii) procentu likme par dienu 0,04 % apmērā laikā no 2010. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 28. februārim. ANAF arī aprēķināja nokavētu maksājumu sodu saskaņā ar šādu metodi: i) ja nokavētus nodokļu maksājumus veic vēlāk nekā 30 dienas pēc termiņa, bet agrāk nekā 90 dienas pirms termiņa, piemēro nokavētu maksājumu sodu 5 % apmērā no parāda pamatsummas; ii) pēc tam, kad ir pagājušas 90 dienas pēc maksājuma termiņa, piemēro nokavētu maksājumu sodu 15 % apmērā no parāda pamatsummas.

(207)

Attiecīgi gada procentu likme, ko ANAF piemēroja laikā līdz 2010. gada 30. jūnijam, bija 36 % (0,1 % procentu likme par dienu × 360), laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. septembrim – 18 % (0,05 % × 360), bet laikā no 2010. gada 1. oktobra līdz 2013. gada jūnija parāda dzēšanai pret akciju kapitālu – 14,4 % (0,04 % × 360). Kā redzams 8. tabulā, 2011. un 2012. gadā ANAF papildus procentiem par nokavētā parāda pamatsummu piemēroja arī soda naudas par nokavētiem maksājumiem, tādējādi šajos gados faktiski piemērotā procentu likme bija pat augstāka.

(208)

Tajā pašā laikā, ņemot vērā CFR Marfă finansiālo stāvokli kopš 2010. gada, ko atspoguļo 4. tabulā sniegtie CFR Marfă finanšu dati, jāuzskata, ka CFR Marfă kredītspēja (reitings) ir zemākais no pieciem iespējamajiem reitingiem, kas norādīti 2008. gada paziņojumā, proti, “slikta/finansiālas grūtības (CCC un zemāk)” (158). Turklāt minētajam nokavētajam parādam būtībā nebija nodrošinājuma līdz pat 2012. gada beigām, kad ANAF piemēroja 81 konfiskāciju CFR Marfă aktīviem ar uzskaites vērtību [..] miljoni RON (aptuveni [..] miljoni EUR, 84. apsvērums), tāpēc tas ir jākvalificē kā parāds “ar zemu nodrošinājumu” saskaņā ar 2008. gada paziņojumā norādīto trīs pakāpju skalu. Tāpēc tirgus procentu likme minētajam uzkrātajam parādam ir jāaprēķina kā viena gada IBOR apmērs laikā, kad tika piešķirts aizdevums (159), plus 1 000 bāzes punktu, kā noteikts 2008. gada paziņojumā.

(209)

Saskaņā ar Komisijas aprēķiniem attiecīgais ROBOR + 1 000 punkti rādītājs 2010.–2012. gadā ne vienmēr bija zemāks par ANAF piemērotajām procentu likmēm. Tādējādi saņemtās priekšrocības summa ir visa nokavētā parāda pamatsumma ([..] miljoni RON, aptuveni [..] miljoni EUR, 8. tabula), tai pieskaitot ANAF piemērotos procentus un soda naudas attiecībā uz periodiem, kad šie procenti un soda naudas pārsniedza ROBOR + 1 000 punktus; gados, kad ANAF piemērotie procenti un soda naudas nesasniedza ROBOR + 1 000 punktus, saņemtās priekšrocības summa ir visa nokavētā parāda pamatsumma ([..] miljoni RON, aptuveni [..] miljoni EUR, 8. tabula), tai pieskaitot ROBOR + 1 000 punktus. Jebkurā gadījumā ar 1. pasākumu saistītā atbalsta kopējā summa ir vismaz 1 001,2 miljoni RON (aptuveni 217,65 miljoni EUR), un to veido parāda pamatsumma [..] RON apmērā (aptuveni [..] miljoni EUR) un vismaz procenti un soda naudas, ko ANAF piemēroja 2013. gada jūnijā [..] miljonu RON apmērā (aptuveni [..] miljoni EUR)). Atbalstu sāka piešķirt 2010. gadā, un atbalsta piešķiršanas datumi ir tie, kuros CFR Marfă bija jāapmaksā ANAF (un citu ANAF pārstāvēto valsts kreditoru) izrakstītie rēķini.

(210)

Saistībā ar 4. pasākumu Komisija norāda, ka parāda valsts budžetam samaksas termiņam nav obligāti jāsakrīt ar finanšu gada beigām, tādējādi CFR Marfă bilancē atspoguļotā attiecīgā parāda summa valsts budžetam, iespējams, precīzi neatspoguļo faktisko uzkrāto parādu.

(211)

Šajā sakarā Komisija uzskata, ka ANAF nodokļu sertifikāti ir uzticams informācijas avots un sniedz pareizu informāciju par CFR Marfă parādsaistībām pret ANAF (ieskaitot nokavēto parādu budžetam, kuru veido parādsaistības pret citiem valsts kreditoriem). Precīzāk, šajos ANAF nodokļu sertifikātos norādītās maksājumu saistības attiecas uz nodokļu parādu, kas ietver gan i) maksājumu saistības, kuras veido maksājamā parāda pamatsumma un papildu summas (tostarp soda naudas un citi maksājamie parādi, kurus noteikušas parējās kompetentās aģentūras un nodevušas ANAF atgūšanas veikšanai); ii) summas, kas ir jāatmaksā CFR Marfă.

(212)

Komisija norāda, ka dažādi ANAF dokumenti, kas atspoguļo ar CFR Marfă parādsaistībām valsts budžetam saistīto situāciju (sk. 88. apsvērumu un 9. tabulu), liecina, ka līdz 2015. gadam ieskaitot CFR Marfă nebija parādu ANAF (sk. 88. apsvērumu un 9. tabulu) (160).

(213)

Saistībā ar CFR Marfă nesamaksātajiem parādiem valsts budžetam par 2016. un 2017. gadu Komisija uzskata, ka CFR Marfă parādu valsts budžetam piespiedu piedziņas neveikšana ir izvēle, ko būtu veicis arī privātais tirgus kreditors, jo šie parādi varētu būt dzēsti, pamatojoties uz CFR Marfă pretprasījumiem pret ANAF (jautājums, ko attiecīgajā laikā izskatīja Rumānijas tiesas, sk. 89. apsvērumu).

(214)

Saistībā ar CFR Marfă nesamaksātajiem parādiem valsts budžetam par 2018. gadu un līdz 2019. gada 28. martam (kopā [..] miljoni RON (aptuveni [..] miljoni EUR), sk. 91. apsvērumu) Komisija ņem vērā faktu, ka ANAF līdz šim veikto garantiju nodrošināšanas pasākumu (neieķīlāta CFR Marfă kustamā un nekustamā īpašuma konfiskācijas ar uzskaites vērtību [..] miljoni RON, aptuveni [..] miljoni EUR, sk. 91. apsvērumu) vērtība gandrīz divas reizes pārsniedz nokavētā parāda summu, un tas liecina, ka salīdzinājumā ar periodu līdz 2013. gada jūnijam ANAF uzcītīgāk cenšas panākt savu prasījumu izpildi. Tāpēc, ņemot vērā salīdzinoši ilgo periodu, kurā CFR Marfă nav radušies nokavēti parādi valsts budžetam (no 2013. gada jūnija), Komisija uzskata, ka ANAF rīcība saistībā ar iepriekš minēto nokavēto CFR Marfă parādu piedziņu attiecīgajā laikposmā atbilda tirgum.

(215)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija uzskata, ka turpmāka parādu valsts budžetam nepiedzīšana pēc 2013. gada jūnija parāda dzēšanas pret akciju kapitālu līdz 2017. gadam nav pierādīta un ka ANAF rīcība saistībā ar parādu piedziņu par 2018. gadu atbilda TED kritērijam. Tāpēc Komisija secina, ka 4. pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(216)

Pirmkārt, kā jau izklāstīts 4.1.5.1. apakšsadaļā arī saistībā ar 2. un 5. pasākumu, Komisija uzskata, ka TED tests nav piemērojams.

(217)

Tas nepārprotami izriet no Rumānijas iesniegtās informācijas, saskaņā ar kuru “stingrāku pasākumu (piemēram, maksātnespējas pieteikuma) piemērošana nav iespējama, kā paskaidrots iepriekšējā sarakstē, jo CFR Infrastructură un Rumānijas iestādēm ir jāņem vērā CFR Marfă un tā resursu nozīme saistībā ar valsts aizsardzības sistēmu, valsts drošību, sabiedrības drošību un kārtību, stratēģisko materiālu pārvadāšanu, valsts tautsaimniecību un sabiedrību” (papildināts ar izcēlumu).

(218)

Par Rumānijas iestāžu apņēmību nodrošināt CFR Marfă dzīvotspēju un nepieļaut maksātnespējas procedūras ierosināšanu parādu piedziņas rezultātā nepārprotami liecina dažādi publiski paziņojumi, piemēram, transporta ministra runa Transporta ministrijas organizētā preses konferencē 2018. gada 2. augustā:

“Protams, piedziņa ir iespējama, bet attiecībā uz aktīviem, kuri neietekmē CFR Marfă pašreizējo darbību. Nenokausim vistu, kas dēj olas, veiksim šādus piedziņas pasākumus saskaņā ar taisnīgiem un saskaņotiem nosacījumiem”;

“ CFR Marfă var turpināt un tam ir jāturpina darbība, tostarp šajos apstākļos, jo šis uzņēmums ir svarīgs enerģētikas sistēmai.”  (161)

(219)

To vēl skaidrāk apstiprina bijušā transporta ministra izteikumi 2018. gada Konferences par kapitālu, transportu un infrastruktūru laikā. Viņš tika citēts sakām:

“ CFR Marfă ir uzkrājis pārāk lielu parādu CFR Infrastructură. Domāju, ka, ja runa būtu par privātu uzņēmumu, mēs nebūtu nonākuši šādā situācijā.”  (162)

(220)

Kā paskaidrots 103. apsvērumā, Rumānija apgalvo, ka stingrāku pasākumu (piemēram, maksātnespējas pieteikuma) piemērošana CFR Marfă nebija iespējama, jo CFR Infrastructură un Rumānijas iestādēm jāņem vērā CFR Marfă un tā resursu nozīme saistībā ar valsts aizsardzības sistēmu un valsts drošību. Šajā sakarā Komisija konstatē, ka no dažādām akcionāru kopsapulces padomes prezentācijām/ziņojumiem (un fakta, ka Transporta ministrija kā vienīgā CFR Infrastructură akcionāre vēlāk apstiprināja šajos ziņojumos izklāstītos dažādos priekšlikumus) izriet skaidri pierādījumi, ka CFR Infrastructură, pieņemot lēmumu atteikties no CFR Marfă piekļuves ierobežošanas tā sliežu ceļiem kā iespējama parāda piedziņas pasākuma, ņēma vērā ar tirgu nesaistītus apsvērumus, neraugoties uz parāda apmaksas kavējumu, kas pārsniedza 60 dienas. Šādi lēmumi par piedziņas pasākumu neveikšanu tika pieņemti, neraugoties uz faktu, ka CFR Infrastructură atzina (dažos no iepriekš minētajiem ziņojumiem), ka ierobežojumu piemērošana ir efektīvāks veids, kā no pārvadātājiem atgūt nokavētos parādus (163).

(221)

Ievērojot iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka CFR Infrastructură, ņemot vērā apstākli, ka CFR Marfă ir stratēģiski nozīmīgs pārvadājumu pakalpojumu sniedzējs, tostarp saistībā ar aizsardzību un valsts drošību, rīkojās kā valsts iestāde, kas īsteno valsts varu, nevis tirgus dalībnieks. Tādējādi Komisija uzskata, ka fakts, ka CFR Infrastructură neveica parādu piedziņu, sniedz CFR Marfă ekonomiskas priekšrocības.

(222)

Tomēr, lai nodrošinātu pilnīgumu, Komisija arī veica TED testu, kā aprakstīts turpmāk.

(223)

Komisija lēmumā par procedūras sākšanu apšaubīja to, ka CFR Infrastructură, nepiedzenot CFR Marfă parādus piegādātājiem un darbuzņēmējiem, turpinot sniegt pakalpojumus CFR Marfă un tādējādi ļaujot tā parādam palielināties, ir rīkojies kā TED. Šādi rīkojoties, tas grūtībās nonākušam uzņēmumam (sk. 4.2. sadaļu) nodrošināja maksājumu mehānismu.

(224)

Kā norādīts iepriekš 92.–105. apsvērumā, Rumānija uzskata, ka CFR Infrastructură nekādā veidā nedeva priekšroku CFR Marfă salīdzinājumā ar citiem uzņēmējiem. Rumānija arī norāda, ka CFR Infrastructură rīkojās kā TED, proti, centās piedzīt CFR Marfă parādu, uzsākot šķīrējtiesas procesu un tiesvedību.

(225)

Lai noskaidrotu, vai 2. pasākums sniedz CFR Marfă nepamatotas priekšrocības, Komisija izvērtēs, vai CFR Infrastructură veica savu prasījumu piedziņu ar tādu pašu uzcītību kā privātais kreditors. TED parasti cenšas iegūt maksimālo maksājumu summu, kas tam pienākas no finanšu grūtībās nonākuša parādnieka (164).

(226)

Piemērojot TED principu, Komisijai ir jāņem vērā informācija un dati, kas bija pieejami laikā, kad tika pieņemti atsevišķie lēmumi par parādu tūlītējas atgūšanas neveikšanu un pakalpojumu sniegšanas turpināšanu CFR Marfă (165).

(227)

Kā norādīts iepriekš 20.–22. apsvērumā, CFR Marfă vairākus gadus saskārās ar finanšu grūtībām. Jau 2010. gadā CFR Marfă kopējais parāds veidoja 126 % no tā kopējiem aktīviem. CFR Marfă kopējais parāds CFR Infrastructură sasniedza 412,67 miljonus RON (aptuveni 90 miljoni EUR) un veidoja 25 % no CFR Marfă parādu kopsummas. Komisija uzskata, ka jebkurš privātais kreditors ne vēlāk kā tobrīd, proti, 2010. gadā, būtu izvērtējis pieejamās iespējas, lai maksimāli piedzītu savus prasījumus. Tā vietā CFR Infrastructură turpināja sniegt pakalpojumus CFR Marfă un laikā no 2010. līdz 2012. gadam ļāva tā parādiem piegādātājiem un darbuzņēmējiem palielināties par 74 %, tādējādi vēl vairāk samazinot parāda atgūšanas izredzes.

(228)

Pirmkārt, Rumānija nav iesniegusi nevienu pētījumu vai aktuālu informāciju, uz kuras pamata CFR Infrastructură pieņēma lēmumu jau 2010. gadā nevērsties tiesā, lai pieprasītu CFR Marfă likvidāciju. Tādējādi nekas neliecina par to, ka CFR Infrastructură veica jebkādu novērtējumu par turpmākās rīcības iespējām un CFR Marfă privatizācijas izredzēm, ko tai būtu vajadzējis izdarīt ne vēlāk kā 2010. gadā. Vienīgie dokumenti, kurus Rumānija darīja pieejamus šajā sakarā, ietver tikai padomes lēmumus saistībā ar to, ka CFR Infrastructură nepiemēros CFR Marfă alternatīvas sankcijas, piemēram, neierobežos vai neapturēs noteiktu CFR Marfă vilcienu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai (166), tomēr šajos dokumentos nebija aplūkoti dažādi scenāriji vai likvidācijas kā iespējama CFR Marfă parādu piedziņas pasākuma novērtējums.

(229)

Otrkārt, Komisija arī norāda, ka CFR Infrastructură tika piemērota cita pieeja nekā CFR Marfă privātajiem kreditoriem. Laikā no 2010. līdz 2012. gadam CFR Marfă parādi privātiem uzņēmumiem palielinājās par 12 %, bet parādi CFR Infrastructură – par 74 % (pamatojoties uz 6. tabulā sniegtajiem datiem). Arī Deloitte ziņojumā minēts, ka “laikā no 2010. gada 31. decembra līdz 2012. gada 31. decembrim […] uzņēmums [CFR Marfă] atlika maksājumu veikšanu tā piegādātājiem un darbuzņēmējiem, kā arī maksājumu veikšanu valsts budžetā, lai varētu atmaksāt bankas aizdevumus” (167). Šo konkrēto Deloitte ziņojumu Rumānija pasūtīja, lai novērtētu CFR Marfă privatizācijas izredzes 2013. gadā, tādējādi to nevar uzskatīt par attiecīgajā laikā aktuālu informāciju 2. pasākuma izvērtēšanas vajadzībām. Tomēr tas ir noderīgs retrospektīvi, jo tajā ir aprakstīta CFR Marfă vēsture un situācija 2. pasākumam atbilstošā laikposmā. Konkrētāk, atsaucoties uz laikposmu no 2010. līdz 2012. gadam, Deloitte ziņojumā norādīts, ka “uzņēmuma [CFR Marfă] prioritāte bija bankas aizdevumu atmaksa, algu izmaksa un saistību pret komerciālo pakalpojumu sniedzējiem izpildīšana” (168). Tas skaidri norāda uz to, ka CFR Marfă nebija ieinteresēts un/vai nespēja atmaksāt parādus CFR Infrastructură. Jebkurā gadījumā CFR Infrastructură nebija pamatota iemesla pieņemt, ka CFR Marfă drīzumā sāks atmaksāt savus parādus. Komisija uzskata, ka nav pieņemami, ka valsts kreditori ilgā laika posmā ļauj uzkrāties parādiem, nepastāvot nekādām situācijas uzlabošanās izredzēm (169).

(230)

Treškārt, Komisija uzskata, ka CFR Infrastructură individuālo lēmumu nepieprasīt parādu atmaksu, likvidējot CFR Marfă, nevarēja pamatot ar privatizācijas perspektīvu. Kā minēts 192. apsvērumā, 2010. gadā nebija skaidrs, vai CFR Marfă drīzumā patiešām tiks privatizēts. Ņemot vērā šo informāciju, Komisija uzskata, ka TED būtu veicis novērtējumu par turpmākās rīcības iespējām, tostarp CFR Marfă likvidācijas perspektīvu. Rumānija neiesniedza nekādus dokumentus, kas apliecinātu, ka CFR Infrastructură 2010. gadā veica šādu novērtējumu.

(231)

Lai šādu novērtējumu veiktu un aplēstu CFR Marfă aktīvu likvidācijas vērtību 2010. gadā, Komisija skaidri aicināja Rumāniju iesniegt tai aktuālos likumā noteiktos likvidācijas koeficientus. Rumānija apstiprināja, ka šādi likumā noteikti likvidācijas koeficienti nav pieejami (sk. 287. apsvērumu). Tāpēc Komisija izmantoja Deloitte ziņojumā norādītās likvidācijas vērtības (sk. 193. apsvērumu un tajā iekļauto 10. tabulu).

(232)

Komisija uzskata, ka CFR Infrastructură ne vēlāk kā 2010. gadā bija jāpieprasa tūlītēja parādu atmaksa. Ja CFR Infrastructură 2010. gadā būtu veicis savu prasījumu piedziņu, likvidējot CFR Marfă, tas būtu panācis prasījumu izpildi aptuveni 44,4 % apmērā (sk. 11. tabulu turpmāk). Šāda likvidācija arī būtu novērsusi turpmāku parādu uzkrāšanos.

11. tabula

Pārskats par aplēstām atgūtajām CFR Marfă parādu summām piegādātājiem un darbuzņēmējiem 2010. gadā  (170)

(233)

Ceturtkārt, Rumānijas apgalvojums, ka “(..) CFR Infrastructură veikto pasākumu mērķis ir bijis pēc iespējas samazināt negatīvo ietekmi uz valsts drošību un tās aizsardzības sistēmu (..). Jebkurš cits pasākums (piemēram, likvidācija vai maksātnespēja) būtu radījis risku, ka tiks zaudēti būtiski resursi vai kompetence” (172), uzskatāms par Rumānijas atzinumu, ka CFR Infrastructură patiesais parādu nepiedzīšanas motīvs nebija saistīts ar saimnieciskiem apsvērumiem (skatīt 179.–181. apsvērumu iepriekš).

(234)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka CFR Infrastructură nevar uzskatīt par tādu pakalpojumu sniedzēju CFR Marfă, kuram nav izvēles un kurš tādējādi ir pilnīgi atkarīgs no CFR Marfă kā tā galvenā ienākumu avota pastāvēšanas. Kā skaidri redzams turpmāk sniegtajā 12. tabulā, periodā, kas tiek izvērtēts saistībā ar 2. pasākumu, CFR Marfă tirgus daļa dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā veidoja gandrīz pusi no visa tirgus, šis uzņēmums nodrošināja tikai aptuveni vienu piekto daļu no CFR Infrastructură ieņēmumiem. Arī saistībā ar dinamiku Komisija norāda, ka CFR Marfă ieņēmumu īpatsvars kopējā dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā pastāvīgi samazinājās līdzīgi CFR Marfă nodrošinātajai CFR Infrastructură ieņēmumu daļai. Tādējādi ir grūti pamatot apgalvojumu par CFR Infrastructură vērā ņemamo atkarību no pakalpojumu sniegšanas CFR Marfă.

12. tabula

CFR Marfă relatīvā nozīme, ņemot vērā CFR Marfă darbības īpatsvaru vispārējā dzelzceļu pārvadājumu jomā un saistībā ar CFR Infrastructură ieņēmumiem laikā no 2009. līdz 2018. gadam (pamatojoties uz tkm rādītājiem)

(235)

Pat CFR Marfă likvidācijas gadījumā pēc tam, kad CFR Infrastructură 2010. gadā būtu ierosinājis tiesvedību un šādā ceļā piedzinis parādus, būtu bijis maz ticams, ka CFR Marfă nodrošinātie dzelzceļa pārvadājumi tiktu pilnībā pārtraukti, jo pārvadājumu līgumi un CFR Marfă aktīvi paliktu tirgū un, visticamāk, tos izmantotu tā konkurenti, proti, pārvadātāji, kuri jau apkalpoja vairāk nekā pusi tirgus ([60–70] % tkm) un kuri vidēji nodrošināja pārējos [80–90] % CFR Infrastructură ieņēmumus laikposmā pēc 2010. gada līdz 2013. gada jūnija parāda dzēšanai pret akciju kapitālu.

(236)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, Komisija secina, ka 2. pasākums sniedz CFR Marfă selektīvas priekšrocības, jo laikā no 2010. gada līdz 2013. gada jūnija parāda dzēšanai pret akciju kapitālu netika piedzīti parādi un attiecīgi CFR Marfă tika darīts pieejams maksājumu mehānisms ar tādiem nosacījumiem, kādi tirgū nebūtu pieejami.

(237)

Kā plaši paskaidrots iepriekš 203. un 204. apsvērumā un kā retrospektīvi atzīts Deloitte ziņojumā, periodā, kas tiek izvērtēts saistībā ar 2. pasākumu, CFR Marfă nevarēja iegūt ilgtermiņa finansējumu. Tāpēc Komisija uzskata, ka saņemtās priekšrocības summa, kas ir saistīta ar finansējumu, ko valstij piederošais uzņēmums CFR Infastructură piešķīra, nepiedzenot CFR Marfă parādus un ļaujot tiem uzkrāties, 2013. gada jūnija parāda dzēšanas pret akciju kapitālu brīdī bija vienāda ar nokavētā parāda pamatsummu ([..] miljoni RON (aptuveni [..] miljoni EUR) (173), kam jāpieskaita nokavētā parāda summa, kas netika norakstīta, veicot 2013. gada jūnija parāda dzēšanu pret akciju kapitālu (sk. 14. tabulu), kā arī tirgus procenti. Tirgus procenti būtu jānosaka, nokavētā parāda pamatsummai piemērojot tirgus procentu likmi. Atbalstu sāka piešķirt 2010. gadā, un atbalsta piešķiršanas datumi ir tie, kuros CFR Marfă bija jāapmaksā CFR Infrastructură izrakstītie rēķini.

(238)

Komisija norāda, ka CFR Infrastructură jau ir piemērojis procentus un soda naudas CFR Marfă nokavētajiem parādiem (sk. 7. tabulu iepriekš), kas 2013. gada jūnija parāda dzēšanas pret akciju kapitālu brīdī sasniedza [..] miljonus RON (aptuveni [..] miljoni EUR, sk. 14. tabulu un 179. zemsvītras piezīmi). Attiecīgi tirgus procentu likme ir maksimālā vērtība no šīm divām vērtībām, proti, i) saskaņā ar 2008. gada paziņojumu aprēķinātā procentu likme ar 2. pasākumu saistītajam laikposmam un ii) procentu likme un soda naudas, ko iepriekš minētajā laikposmā piemēroja CFR Infrastructură. Tādējādi, ja procentu un soda naudas likme, ko CFR Infrastructură ir piemērojis nokavētā parāda pamatsummai, ir vienāda ar tirgus procentu likmi, kas saskaņā ar 2008. gada paziņojumu bija jāpiemēro CFR Marfă nokavētajiem parādiem, vai ja tā šo tirgus procentu likmi pārsniedz, tad procentu un soda naudu summa, ko CFR Infrastructură ir faktiski iekasējis, būtu jāpieskaita parāda pamatsummai. Ja CFR Infrastructură piemērotā procentu un soda naudas likme bija zemāka nekā tirgus procentu likme saskaņā ar 2008. gada paziņojumu, bija jāpiemēro procentu likme, kas noteikta, pamatojoties uz 2008. gada paziņojumu.

(239)

Jebkurā gadījumā ar 2. pasākumu saistītā valsts atbalsta summa ir vismaz 783,78 miljoni RON (apmēram 170,39 miljoni EUR), ko veido parāda pamatsumma, kas tika norakstīta 2013. gada jūnijā ([..] miljoni RON, apmēram [..] miljoni EUR), kā arī nokavētais parāds, kas netika norakstīts 2013. gada jūnijā (115,79 miljoni RON, aptuveni 25,17 miljoni EUR), un CFR Infrastructure faktiski iekasētie procenti [..] miljonu RON apmērā (aptuveni [..] miljoni EUR) (sk. 14. tabulu turpmāk).

(240)

Līdzīgi kā 2. pasākuma gadījumā (sk. 225. apsvērumu un turpmākos apsvērumus), lai noskaidrotu, vai 5. pasākums sniedz CFR Marfă nepamatotas priekšrocības, Komisija izvērtē, vai CFR Infrastructură pēc 2013. gada jūnija parāda dzēšanas pret akciju kapitālu līdz 2018. gadam (ieskaitot) veica savu prasījumu piedziņu ar tādu pašu uzcītību kā privātais kreditors. Komisija atgādina, ka 2013. gada jūnija parāda dzēšana pret akciju kapitālu attiecās uz nokavētajām saistībām pret CFR Infrastructură 667,99 miljonu RON apmērā (aptuveni 145,21 miljoni EUR), no kurām [..] miljoni RON (aptuveni [..] EUR) ir parāda pamatsumma un [..] miljoni RON (aptuveni [..] miljoni EUR) ir procenti un soda naudas. Šī kopējā summa veidoja 85 % no CFR Marfă nokavētajām saistībām pret CFR Infrastructură. Tādējādi 5. pasākums attiecas uz CFR Marfă nokavētā parāda turpmāku uzkrāšanu pēc 2013. gada jūnija parāda dzēšanas pret akciju kapitālu, neieskaitot 15 % no CFR Marfă parāda CFR Infrastructură 115,79 miljonu RON apmērā (aptuveni 25,17 miljoni EUR, sk. 239. apsvērumu), kas 2013. gada jūnija parāda dzēšanas pret akciju kapitālu ietvaros netika norakstīti un jau ir iekļauti 2. pasākuma valsts atbalsta summā (sk. 239. apsvērumu iepriekš).

(241)

Komisija norāda, ka jau no paša sākuma, neraugoties uz uzņēmuma grāmatvedības rādītāju uzlabošanos kapitāla ziņā, kas tika panākta, pateicoties 2013. gada jūnija parāda dzēšanai pret akciju kapitālu, CFR Marfă finansiālais stāvoklis joprojām liecināja par grūtībām, proti, turpināja uzkrāties zaudējumi, pieauga parādi un pasliktinājās tirgus pozīcija (sk. 1. un 4. tabulu, kā arī 2.4. apakšsadaļu). Pēc 2013. gada jūnija parāda dzēšanas pret akciju kapitālu CFR Marfă parādi CFR Infrastructură turpināja uzkrāties un gandrīz trīskāršojās no 213,47 miljoniem RON (aptuveni 46 miljoni EUR) 2013. gadā līdz 622,03 miljoniem RON (aptuveni 135 miljoni EUR) 2016. gadā, sasniedzot 860,93 miljonus RON (aptuveni 187 miljoni EUR) 2018. gadā (sk. 7. tabulu iepriekš). Pēc parāda dzēšanas pret akciju kapitālu pastāvīgi pieauga arī CFR Marfă nokavētās saistības (par 72 % 2014. gadā, par 46 % 2015. gadā, par 21 % 2016. gadā un par 39 % 2017. gadā (pamatojoties uz 7. tabulā sniegtajiem rādītājiem)).

(242)

Ņemot vērā faktu, ka Deloitte ziņojuma pamatā bija pieņēmums, ka plānotā privatizācija būs veiksmīga, Rumānija nevarēja pamatot turpmāku atbalsta sniegšanu CFR Marfă pēc neveiksmīgās privatizācijas 2013. gada oktobrī. Minētais atbalsts izpaudās tādējādi, ka CFR Infrastructură turpināja nodrošināt CFR Marfă pastāvīgu piekļuvi infrastruktūrai, kā arī sniegt tam papildpakalpojumus.

(243)

Rumānija nav iesniegusi nevienu pētījumu vai CFR Infrastructură iekšējo ziņojumu, uz kura pamata CFR Infrastructură pieņēma lēmumu nevērsties tiesā, lai pieprasītu CFR Marfă likvidāciju tūlīt pēc neveiksmīgās privatizācijas 2013. gada oktobrī, vai nepiedzīt parādus ar tiesvedības palīdzību. Tāpēc līdzīgi kā 2. pasākuma gadījumā Komisija veica novērtējumu, salīdzinot CFR Marfă likvidācijas sniegtās izredzes ar iecietīgu pieeju CFR Marfă saistībā ar parādu piedziņu. Šajā sakarā Komisija skaidri aicināja Rumāniju iesniegt tai aktuālos likumā noteiktos likvidācijas koeficientus, lai varētu aplēst CFR Marfă aktīvu likvidācijas vērtību 2014. gadā. Rumānija apstiprināja, ka šādi likumā noteikti likvidācijas koeficienti nav pieejami (sk. 287. apsvērumu). Tāpēc Komisija izmantoja Deloitte ziņojumā norādītās likvidācijas vērtības (sk. 193. apsvērumu un tajā iekļauto 10. tabulu).

(244)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka apdomīgs tirgus dalībnieks CFR Infrastructură situācijā būt centies piedzīt parādu tūlīt pēc neveiksmīgās privatizācijas, kad kļuva skaidrs, ka ir maz ticams, ka izdosies pārdot visu uzņēmumu uzreiz vai daļu tā akciju. Turklāt 2013. gada beigās CFR Marfă vairs nebija nokavētu saistību pret valsts budžetu, un tas galvenokārt bija skaidrojams ar parāda dzēšanu pret akciju kapitālu. CFR Marfă parāds CFR Infrastructură 2013. gada beigās bija pietiekami mazs, lai to segtu no likvidācijas ceļā gūtiem ieņēmumiem (sk. 13. tabulu turpmāk).

13. tabula

Pārskats par aplēstām atgūtajām CFR Marfă parādu summām piegādātājiem un darbuzņēmējiem 2014. gadā (gada sākumā)

(245)

Kā atspoguļots iepriekš 13. tabulā, likvidācijas gadījumā CFR Infrastructură, pārdodot aktīvus (atsevišķi vai paketēs, lai nodrošinātu pēc iespējas lielākus ieņēmumus no pārdošanas), būtu pilnībā atguvis savus līdzekļus. Izvēloties gaidīt, tas ļāva parādam palielināties vēl vairāk, tādējādi samazinot sekmīgas atgūšanas izredzes. CFR Marfă nokavētie parādi CFR Infrastructură 2013. gadā bija 155,99 miljoni RON (aptuveni 33,91 miljoni EUR) un 2014. gadā – 166,94 miljoni RON (aptuveni 36,3 miljoni EUR). Turpretī 2015. gadā CFR Marfă nokavētais parāds CFR Infrastructură palielinājās vairāk nekā divas reizes (sasniedzot 452,42 miljonus RON, aptuveni 98,35 miljoni EUR).

(246)

Otrkārt, Rumānija paskaidro, ka CFR Infrastructură 2013.–2018. gadā veica noteiktus pasākumus, lai izpildītu prasījumus no CFR Marfă, tostarp izmantojot maksājumu rīkojumus un/vai ierosinot šķīrējtiesas procesus, kā arī pēc 2016. gada ar tiesu iestāžu palīdzību (175). Tomēr Komisija uzskata, ka šie pasākumi attiecās tikai uz parāda daļām un bija acīmredzami nepietiekami, lai atgūtu visu parādu.

(247)

Konkrētāk, CFR Infrastructură 2014. gadā – gadu pēc parāda dzēšanas pret akciju kapitālu un neveiksmīgās privatizācijas 2013. gadā – neveica nekādus šādus piedziņas pasākumus. Summas, par kurām CFR Infrastructură nākamajos gados uzsāka šķīrējtiesas un tiesvedības procesus kā stingrus soļus, lai piedzītu CFR Marfă parādus, veidoja tikai nelielu daļu no CFR Marfă kopējā parāda, proti, 2015. gadā šķīrējtiesas process par [..] miljoniem RON (aptuveni [..] miljoni EUR) attiecās tikai uz 4,74 % no parāda; 2016. gadā šķīrējtiesas process par [..] miljoniem RON (aptuveni [..] miljoni EUR) attiecās tikai uz 15,5 % no CFR Marfă kopējā parāda.

(248)

Tikai vēlāk, 2017. gada otrajā pusē, CFR Marfă pastiprināja piedziņas centienus, ierosinot šķīrējtiesas un tiesvedības procesus. Šie procesi 2017. gadā attiecās uz kopā [..] miljoniem RON (aptuveni [..] miljoni EUR), kas veidoja 49,34 % parāda. Šķīrējtiesas un tiesvedības procesi 2018. gadā attiecās uz [..] miljoniem RON (aptuveni [..] miljoni EUR), tādējādi aptverot 42,61 % no CFR Marfă parāda CFR Infrastructură. Rumānija apgalvo, ka ar attiecīgiem galīgajiem tiesas un šķīrējtiesas nolēmumiem visas summas, par kurām bija ierosināti šie šķīrējtiesas un tiesvedības procesi, tika piespriestas CFR Infrastructură.

(249)

Tomēr Komisija norāda, ka, pamatojoties uz Rumānijas iesniegto informāciju (sk. 98. apsvērumu un turpmākos apsvērumus), CFR Infrastructură ar tiesas un ārpustiesas pasākumu palīdzību līdz 2018. gada augustam bija spējis atgūt no CFR Marfă tikai daļu no tā parādiem (aptuveni [..] miljonus RON (aptuveni [..] miljoni EUR) un joprojām nebija atguvis ievērojamu nokavētā parāda summu aptuveni [..] miljonu RON apmērā (aptuveni [..] miljoni EUR), kā redzams 7. tabulā iepriekš. Tiesas spriedumi attiecās tikai uz aptuveni [..] miljoniem RON (aptuveni [..] miljoni EUR) (sk. 98. apsvērumu iepriekš). Tādējādi ar CFR Infrastructură ierosināto tiesas un ārpustiesas pasākumu palīdzību netika piedzīta ievērojama CFR Marfă nokavētā parāda summa, un faktiski atgūtā summa bija vēl mazāka (sk. 96. apsvērumu).

(250)

Turklāt saistībā ar to nokavēto parādu daļu, uz kuriem attiecās tiesas spriedumi, jānorāda, ka 2018. gada līgums par atmaksas grafika pārskatīšanu aptvēra tikai CFR Marfă parāda pamatsummai piemēroto procentu un soda naudu atmaksas grafika pārskatīšanu, un Rumānija neiesniedza nekādus pierādījumus par pasākumiem, kas veikti, lai atgūtu parāda pamatsummu. Lai gan 2018. gada līgums par atmaksas grafika pārskatīšanu paredz, ka parāda pamatsummu [..] miljonu RON apmērā (aptuveni [..] miljoni EUR) turpina atgūt, konfiscējot CFR Marfă kustamo un nekustamo īpašumu, Rumānija, neraugoties uz skaidriem Komisijas aicinājumiem, neiesniedza nekādus pierādījumus par šo konfiskāciju skaitu un veidu, to vērtību un to īstenošanas pakāpi.

(251)

Treškārt, Rumānija neiesniedza nekādus dokumentus un nepamatoja, kāpēc CFR Infrastructură sāka īstenot iepriekš minētos pasākumus tik vēlu pēc neveiksmīgās privatizācijas 2013. gadā. Rumānija nepaskaidroja un neiesniedza nekādus dokumentus par to, kāpēc ierosinātie šķīrējtiesas un tiesvedības procesi neaptvēra visu summu, ko CFR Marfă joprojām ir parādā CFR Infrastructură.

(252)

Tāpēc Komisija uzskata, ka šāda iecietīga pieeja CFR Marfă parādu piedziņai liecina, ka pat 2017. un 2018. gadā, ilgu laiku pēc neveiksmīgās CFR Marfă privatizācijas 2013. gadā, CFR Infrastructură, piedzenot CFR Marfă parādus, nerīkojās kā TED.

(253)

Ceturtkārt, Rumānija norāda, ka CFR Infrastructură nevarēja pieprasīt tādu piedziņu, no kuras izrietētu CFR Marfă likvidācija, ņemot vērā šā uzņēmuma stratēģisko raksturu (sk. 233. apsvērumu iepriekš). Tāpat kā 2. pasākuma gadījumā, arī 5. pasākuma kontekstā šis apgalvojums ir Rumānijas atzinums, ka CFR SA patiesais parādu nepiedzīšanas motīvs nebija saistīts ar saimnieciskiem apsvērumiem (sk. 179.–181. apsvērumu iepriekš).

(254)

Papildus iepriekš minētajiem argumentiem Komisija arī turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ uzskata, ka apdomīgs privātais tirgus dalībnieks CFR Infrastructură situācijā neturpinātu gadiem ilgi sniegt pakalpojumus CFR Marfă, necenšoties panākt tā parādu atgūšanu un tā vietā vairākus gadus tikai aprēķinot procentus un soda naudas.

(255)

Pirmkārt, Komisija norāda, ka jau kopš 2010. gada CFR Infrastructură zināja par CFR Marfă sarežģīto finansiālo stāvokli un tā pastāvīgo pasliktināšanos. Tāpēc CFR Infrastructură bija pietiekami daudz laika sagatavot, iekšēji novērtēt un īstenot pasākumus, lai piedzītu savus prasījumus gadījumā, kad neizdosies vēl viena privatizācija 2013. gadā. Tā vietā, lai nekavējoties veiktu piedziņas pasākumus, tostarp vēršoties tiesā, lai panāktu CFR Marfă parāda atgūšanu, CFR Infrastructură sāka šādus tiesvedības procesus attiecībā uz būtisku parāda summu tikai 2017. gadā, kad tā saskārās ar apstākli, ka Komisija neizbēgami sāks formālu procedūru. Konkrētāk, 2017. gada maijā Rumāniju apmeklēja konkurences komisārs un informēja Rumānijas iestādes, ka CFR Marfă lietā Komisija, domājams, sāks izmeklēšanas procedūru. Tāpēc Komisija uzskata, ka neviens apdomīgs privātais tirgus dalībnieks negaidītu tik ilgi, lai atgūtu parādus.

(256)

Otrkārt, pēc Komisijas pieprasījuma Rumānija iesniedza vairākus iekšējos dokumentus, piemēram, CFR Infrastructură akcionāru sapulču protokolus un padomes prezentācijas/ziņojumus, kuru ietvaros CFR Infrastructură pieminēja CFR Marfă parādu uzkrāšanos un pieņēma lēmumu nepiemērot piespiedu izpildes pasākumus vai neierobežot CFR Marfă piekļuvi tā sliežu ceļiem (176). Tomēr Rumānija neiesniedza nekādus ziņojumus (iekšējus vai tādus, ko pēc pasūtījuma sagatavojuši ārējie konsultanti), uz kuru pamata laikā pēc 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu tika pieņemti lēmumi par CFR Marfă parādu CFR Infrastructură piedzīšanu vai, pareizāk sakot, piedziņas neveikšanu un kurā no saimnieciskā viedokļa ir izskaidrota CFR Infrastructură ļoti iecietīgā pieeja CFR Marfă parādu atgūšanai.

(257)

Treškārt, kā jau paskaidrots saistībā ar 2. pasākumu iepriekš (sk. 12. tabulu un 234. un 235. apsvērumu), Komisija uzskata, ka CFR Infrastructură laikā pēc 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu nevar uzskatīt par tādu pakalpojumu sniedzēju, kuram nav izvēles un kurš tādējādi ir pilnīgi atkarīgs no CFR Marfă kā tā galvenā ienākumu avota pastāvēšanas. Lai gan dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā CFR Marfă tirgus daļa veidoja gandrīz pusi no visa tirgus, tas pēc 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu nodrošināja mazāk kā vienu piekto daļu no CFR Infrastructură ieņēmumiem. Arī dinamikas ziņā CFR Marfă ieņēmumu īpatsvars kopējā dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā pēc 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu pastāvīgi samazinājās. Visbeidzot, pat CFR Marfă likvidācijas gadījumā pēc tam, kad CFR Infrastructură laikā pēc 2013. gada neveiksmīgās privatizācijas būt ierosinājis tiesvedību un šādā ceļā piedzinis parādus, būtu bijis maz ticams, ka CFR Marfă nodrošinātie dzelzceļa pārvadājumi tiktu pilnībā pārtraukti, jo pārvadājumu līgumi un CFR Marfă nonāktu tirgū un, visticamāk, tos izmantotu tā konkurenti.

(258)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, Komisija secina, ka 5. pasākums sniedz CFR Marfă priekšrocības, jo netika piedzīti parādi un attiecīgi CFR Marfă tika piedāvāts atbalsts maksājumu mehānisma veidā, ko tas pēc 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu un tik ilgi, kamēr ir spēkā atbalsta pasākums, tirgū nebūtu saņēmis.

(259)

Lai noskaidrotu priekšrocības saistībā ar valstij piederošā CFR Infrastructură piešķirto finansējumu CFR Marfă, nepiedzenot CFR Marfă parādus un ļaujot tiem uzkrāties, Komisija atgādina, ka privātbankas un citas finansēšanas iestādes jau pirms 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu un pēc vēlākās neveiksmīgās privatizācijas zināja par CFR Marfă sarežģīto situāciju. Lai gan CFR Marfă finansiālais stāvoklis pēc ievērojamas parāda norakstīšanas uz īsu brīdi uzlabojās, visos nākamajos gados CFR Marfă tik un tā turpināja uzkrāt parādus, jo īpaši attiecībā uz tā galveno pakalpojumu sniedzēju CFR Infrastructură, un reģistrēt zaudējumus (sk. 241. apsvērumu iepriekš). Tāpēc nebija pamata uzskatīt, ka pēc neveiksmīgās privatizācijas CFR Marfă kredītspēja mainītos. Gluži pretēji, bija visai droši zināms, ka uzņēmums nevarētu iegūt ilgtermiņa finansējumu tirgū.

(260)

Tāpēc, līdzīgi kā ar 1. un 2. pasākumu saistītās metodikas gadījumā (sk. 203.–209. apsvērumu un 237.–239. apsvērumu iepriekš), saņemtās priekšrocības summa, kas ir saistīta ar finansējumu, ko CFR Infastructură piešķīra, nepiedzenot CFR Marfă parādus un ļaujot tiem uzkrāties pēc 2013. gada jūnija parāda dzēšanas pret akciju kapitālu 5. pasākuma ietvaros, bija vienāda ar CFR Marfă nokavētā parāda CFR Infrastructură pamatsummu līdz 2018. gadam (ieskaitot), atņemot no tās 115,79 miljonus RON (aptuveni 25,17 miljoni EUR), kas atbilst 15 % no 2. pasākuma summas, kas netika norakstīti 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu ietvaros (sk. 240. apsvērumu), un kurai pieskaita atbilstīgos tirgus procentus, kas tika piemēroti līdz 2018. gadam (ieskaitot). Atbalstu sāka piešķirt tūlīt pēc 2013. gada jūnija parāda dzēšanas pret akciju kapitālu, un atbalsta piešķiršanas datumi ir tie, kuros CFR Marfă bija jāapmaksā CFR Infrastructură izrakstītie rēķini.

(261)

Tirgus procenti būtu jānosaka, nokavētā parāda pamatsummai piemērojot tirgus procentu likmi.

(262)

Komisija norāda, ka CFR Infrastructură jau ir piemērojis procentus un soda naudas CFR Marfă nokavētajiem parādiem (sk. 7. tabulu iepriekš), kas sasniedza [..] miljonus RON (aptuveni [..] miljoni EUR) par 2018. gadu vien. Saistībā ar procentiem jānorāda, ka tie nevar būt mazāki par procentiem, kas aprēķināti saskaņā ar 2008. gada paziņojumu. Attiecīgi tirgus procentu likme ir maksimālā vērtība no šīm divām vērtībām, proti, i) saskaņā ar 2008. gada paziņojumu aprēķinātā procentu likme ar 5. pasākumu saistītajam laikposmam un ii) procentu likme un soda naudas, ko attiecīgajā laikposmā pēc 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu līdz 2018. gadam (ieskaitot) piemēroja CFR Infrastructură. Tādējādi, ja procentu un soda naudas likme, ko CFR Infrastructură ir piemērojis nokavētā parāda pamatsummai, ir vienāda ar tirgus procentu likmi, kas saskaņā ar 2008. gada paziņojumu bija jāpiemēro CFR Marfă nokavētajiem parādiem, vai ja tā šo tirgus procentu likmi pārsniedz, tad procentu un soda naudu summa, ko CFR Infrastructură ir faktiski iekasējis, būtu jāpieskaita parāda pamatsummai. Ja CFR Infrastructură piemērotā procentu un soda naudas likme bija zemāka nekā tirgus procentu likme saskaņā ar 2008. gada paziņojumu, bija jāpiemēro procentu likme, kas noteikta, pamatojoties uz 2008. gada paziņojumu.

(263)

Jebkurā gadījumā ar 5. pasākumu saistītā valsts atbalsta summa ir vismaz 834,29 miljoni RON (aptuveni 181,37 miljoni EUR) (177), ko veido kopējais nokavētais CFR Marfă parāds CFR Infrastructură 2018. gada beigās, no kura atņemti 115,79 miljoni RON (aptuveni 25,17 miljoni EUR), kas atbilst 15 % no 2. pasākuma summas, kas netika norakstīti 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu ietvaros (sk. 240. apsvērumu).

(264)

Rumānija uzskata (sk. 107. apsvērumu iepriekš), ka parāda dzēšana pret akciju kapitālu ir apstiprināta ar Padomes 2013. gada 22. oktobra lēmumu. Tomēr, kā paskaidrots turpmāk 322. apsvērumā un nākamajos apsvērumos, Komisija uzskata, ka iepriekšminētais Padomes lēmums neaizstāj valsts atbalsta kontroli. Gluži pretēji – ar Padomes lēmumu apstiprinātajā saprašanās memorandā ir skaidri noteikts, ka saistībā ar pārstrukturēšanas pasākumiem, kurus īstenos Rumānija, ir jāievēro valsts atbalsta noteikumi. (178)

(265)

Šajā sakarā Komisija arī norāda, ka ar Rumāniju noslēgtajā saprašanās memorandā pieminēto vairāku VPU privatizācijas procesu pārraudzīja Komisija un aprakstīja to dažādos ziņojumos, tostarp ziņojumā “The Balance of Payments Programme. Romania, 2013-2015”. Tomēr pretēji Rumānijas ieskatam (sk. 107.–110. apsvērumu iepriekš) Komisija uzskata, ka citētajā ziņojumā tika uzsvērtas tieši bažas, kas, raugoties no valsts atbalsta perspektīvas, pastāv saistībā ar 2013. gada parāda dzēšanu pret akciju kapitālu CFR Marfă labā. Tas ir skaidri redzams, ņemot vērā to, kā Komisija ziņojumā paskaidro, ka šādas ar valsts atbalstu saistītas bažas “tiktu mazinātas”, īstenojot solīto un ilgi gaidīto privatizāciju. Jebkurā gadījumā, neraugoties uz dažādos ar ES noslēgtos saprašanās memorandos sniegtajiem Rumānijas solījumiem, CFR Marfă privatizācijas process pēc neveiksmīgā privatizācijas mēģinājuma 2013. gadā tā arī netika sākts, nerunājot par tā sekmīgu pabeigšanu, pat sešus gadus pēc 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu. Komisija jo īpaši atgādina, ka Padomes lēmumi, ar kuriem dalībvalstij tiek atļauts ieviest atbrīvojumu (no nodokļa), neliedz Komisijai izvērtēt, vai atbrīvojums ir uzskatāms par valsts atbalstu (179). Līdzīgā kārtā Rumānija nevar atsaukties uz Padomes lēmuma spēkā esību tiesiskas paļāvības nolūkā (sk. arī 323. apsvērumu turpmāk).

(266)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija uzskata, ka Rumānijas apgalvojums, ka parāda dzēšana pret akciju kapitālu valsts atbalsta nolūkos tika apstiprināta ar Padomes 2013. gada 22. oktobra lēmumu, ir nepamatots.

(267)

Turklāt, kā jau izklāstīts iepriekš 179.–181. apsvērumā, Komisija uzskata, ka TED tests nav piemērojams arī saistībā ar 3. pasākumu.

(268)

Tomēr Komisija atgādina, ka tā veica šādu TED testu saistībā ar lēmumu par procedūras sākšanu. Konkrētāk, Komisija šaubījās par to, vai CFR Marfă valsts kreditori (proti, ANAF un CFR Infrastructură), apstiprinot parāda dzēšanu pret akciju kapitālu 363 miljonu EUR vērtībā, rīkojās tāpat, kā būtu rīkojies TED, un tāpēc piešķīra CFR Marfă priekšrocības. Precīzāk, Komisijai bija šaubas par to, vai Ārkārtas rīkojums Nr. 61/2013 (kā aprakstīts 27. zemsvītras piezīmē iepriekš) 2013. gada jūnijā konvertēt kapitālā CFR Marfă parādu 1 669 miljonu RON apmērā (aptuveni 363 miljoni EUR), tādējādi ievērojami samazinot CFR Marfă parādus, atbilst TED testa kritērijiem.

(269)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija pārbaudīs hipotētiska TED testa rezultātu arī attiecībā uz 3. pasākumu, lai gan tā uzskata, ka TED tests nav jāpiemēro.

(270)

Lai noskaidrotu, vai 3. pasākums sniedz CFR Marfă nepamatotas priekšrocības, Komisija izvērtē, vai ANAF, kā arī citi tā pārstāvētie valsts kreditori CNPP, ANOFM, CNAS un CFR Infrastructură, centās panākt valsts parāda atgūšanu ar tādu pašu uzcītību kā privātais kreditors, lai atgūtu pēc iespējas lielāku parāda summu (180).

(271)

Šajā sakarā jānorāda, ka, ja uzņēmums, kura finansiālais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies, piedāvā noslēgt vienošanos vai virkni vienošanās nolūkā pārstrukturēt savu parādu saviem kreditoriem, lai uzlabotu uzņēmuma situāciju un izvairītos no likvidācijas, katram kreditoram ir jāizvēlas, ievērojot ierosinātās vienošanās ietvaros tam piedāvāto summu, no vienas puses, un summu, ko, iespējams, varētu atgūt uzņēmuma likvidācijas noslēgumā, no otras puses. Kreditora izvēli ietekmē virkne faktoru, piemēram, prioritāra vai parasta hipotekārā kreditora statuss, tā rīcībā esošā iespējamā nodrošinājuma apjoms un raksturs, kreditora veiktais novērtējums par uzņēmuma sanācijas iespējām, kā arī ienākumi, ko tas atgūs likvidācijas gadījumā (181). TED testa prasības arī paredz bankrota reālistisku novērtējumu salīdzinājumā ar pārstrukturēšanu, kas nozīmē, ka “ienākumi, ko tas atgūs likvidācijas gadījumā”, ir jāsalīdzina ar “novērtējumu par uzņēmuma sanācijas iespējām” (182).

(272)

Kā aprakstīts 116. un 117. apsvērumā, Rumānija uzskatīja, ka pasākumi par labu CFR Marfă stipri līdzinās iepriekš minētajām lietām, kuras bija saistītas ar valstij piederošiem dzelzceļa uzņēmumiem un kuru ietvaros Komisija veica TED testu un konstatēja, ka pasākumi nav uzskatāmi par valsts atbalstu.

(273)

Komisija norāda, ka Rumānijas minētais lēmums lietā ZSSK Cargo (sk. 116. apsvērumu iepriekš) ir saistīts ar 166 miljonu EUR lielu aizdevumu, ko Slovākija piešķīra dzelzceļa kravu pārvadātājam, Slovākijas dzelzceļa uzņēmumam Železničná Spoločnosť Cargo Slovakia. Šajā konkrētajā lietā Komisija konstatēja, ka: 1) vienlaikus tika iesniegti vairāki līdzīgi orientējoši banku piedāvājumi; 2) pamatojoties uz salīdzinošo novērtēšanu, iekasētie procenti kopumā atbilda procentu likmēm, kuras maksāja uzņēmumi līdzīgā finansiālā stāvoklī; 3) aizdevums tika piešķirts, pamatojoties uz pētījumu, kas apliecināja, ka uzņēmums būs spējīgs atmaksāt aizdevumu.

(274)

Komisija atgādina, ka TED testu veic katrā gadījumā atsevišķi, pienācīgi ņemot vērā katras situācijas īpatnības. Slovākijas lietā veiktais novērtējums un konstatējums, ka aizdevums atbilst tirgum, ļoti atšķiras no CFR Marfă situācijas, kurā veiktie pasākumi ir gadiem ilga parādu nepiedzīšana un ievērojama parāda norakstīšana saistībā ar standarta komerciālām darbībām. Tādējādi šajā konkrētajā lietā veiktā TED novērtējuma pamatā ir atšķirīga situācija, un tā rezultāta iegūtie secinājumi var būt atšķirīgi.

(275)

Komisija norāda, ka parāda dzēšanas pret akciju kapitālu pamatā bija CFR Marfă iepriekš uzkrātās saistības pret ANAF (183) un CFR Infrastructură (184), kā redzams turpmāk sniegtajā tabulā.

14. tabula

Informācija par parāda summām, kas norakstītas 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu ietvaros

(276)

Lai gan Komisija lēmuma par procedūras sākšanu 132. apsvērumā skaidri aicināja Rumāniju iesniegt jaunu atbilstīgu informāciju par 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu atbilstību un īstenošanas veidu papildus Deloitte ziņojumam, Rumānija šādu informāciju neiesniedza. Rumānija atkārtoja Deloitte ziņojuma secinājumus, kuri jau bija kritizēti lēmumā par procedūras sākšanu.

(277)

Rumānija arī neiesniedza nekādu pieejamu aktuālu informāciju, uz kuras pamata tā apstiprināja 2013. gada parāda dzēšanu pret akciju kapitālu, tostarp informāciju, kas bija pieejama uzticamības pārbaudes laikā, un ziņojumus par CFR Marfă aktīviem, kas bija sagatavoti saistībā ar nākamo privatizāciju pēc 2013. gada neveiksmīgās privatizācijas, informāciju par hipotēzēm un kritērijiem, kas pamato Deloitte ziņojumā izmantotās diskonta likmes, to likvidācijas koeficientu vērtību un pamatojumu, kas tika izmantoti, lai noteiktu maksimālo iespējamo peļņu, ko varētu gūt, bankrota kontekstā pārdodot CFR Marfă aktīvus, kā arī jebkādu citu informāciju, ar ko tā varētu paskaidrot papildu amortizāciju novēlota bankrota scenārija gadījumā.

(278)

Neraugoties uz lēmuma par procedūras sākšanu 132. apsvērumā skaidri pausto Komisijas prasību, Rumānija nesniedza nekādas aplēses par to, kādu peļņu Rumānijas valsts gaidīja, 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu laikā veicot vēl lielākus ieguldījumus tādā ar lielām parādsaistībām apgrūtinātā uzņēmumā kā CFR Marfă, un tā arī nesniedza pienācīgu šo ieguldījumu veikšanas pamatojumu.

(279)

Pirmkārt un galvenokārt, Komisija uzskata, ka parāda dzēšanas pret akciju kapitālu scenārijs bija ilgtspējīgs risinājums tikai tad, ja CFR Marfă tūlīt pēc tā īstenošanas būtu privatizēta, kas tomēr nenotika. Valsts kreditori un CFR Infrastructură gadiem ilgi zināja par CFR Marfă sarežģīto finansiālo stāvokli, un uzņēmuma privatizācijas izredzes bija pakļautas riskam, arī ņemot vērā iepriekšējos neveiksmīgos uzņēmuma privatizācijas mēģinājumus. Turklāt periodā uzreiz pēc parāda dzēšanas pret akciju kapitālu bija skaidrs, ka interesi par uzņēmumu izrāda ļoti neliels skaits iespējamo pircēju un ka nebija pamata pieņemt, ka privatizācija būs veiksmīga. Komisija uzskata, ka tāda grūtībās nonākuša uzņēmuma gadījumā kā CFR Marfă attiecīgajā periodā neviens saprātīgs TED nebūtu piekritis norakstīt tik lielus parādus, nenodrošinot šo parādu atjaunošanu neveiksmīgas privatizācijas gadījumā (piemēram, izmantojot atgūšanas mehānismu un ar papildu garantijām par summām, kuras tiem ir parādā CFR Marfă likvidācijas gadījumā pēc neveiksmīgas privatizācijas). Šajā gadījumā Rumānijas iestādes veica parāda dzēšanu pret akciju kapitālu bez šādiem piesardzības pasākumiem, un tas apstiprina, ka šis 2013. gadā veiktais pasākums neatbilda TED testa kritērijiem.

(280)

Otrkārt, Komisija arī uzskata, ka valsts, izlemjot dzēst parādu pret akciju kapitālu, ņēma vērā faktorus, kas parasti nenosaka tirgus dalībnieka rīcību. Dažādos dokumentos, ko Rumānija iesniedza izmeklēšanas periodā, tā ir atzinusi, ka dažādi valsts kreditori uzņēmuma likvidāciju nekad nav uzskatījuši par piemērotu risinājumu. Tika uzskatīts, ka jebkādi piedziņas pasākumi, kuru rezultātā tiktu apturēta CFR Marfă darbība, kaitētu valsts drošībai un tautsaimniecībai, kā arī radītu būtiskas sekas sociālajā jomā (sk. 78., 82., 169. un 170. apsvērumu iepriekš).

(281)

Treškārt, un papildus parādu norakstīšanai bez jebkādas šo parādu pārvēršanas vērtspapīros Komisija arī uzskata, ka, lai gan Deloitte ziņojums tika sagatavots 2013. gada martā, tikai dažus mēnešus pirms Rumānija izlēma konvertēt parādus CFR Marfă kapitālā (t. i., 2013. gada jūnijā), pētījums kā tāds nebija pietiekams pamatojums Rumānijas lēmumam.

(282)

Konkrētāk, Komisija vispirms norāda, ka galveno ieguldījumu ieņēmumu aplēses metodē sniedza CFR Marfă un to nepārbaudīja neviens neatkarīgs konsultants. Kā skaidrots jaunākajā judikatūrā, pierādīšanas pienākums ir dalībvalstij, kura apgalvo, ka ir rīkojusies kā privāts ieguldītājs, un tai ir jānodrošina visi vajadzīgie pierādījumi, lai apliecinātu, ka tā ir rīkojusies kā privāts ieguldītājs, kas cenšas gūt ilgtermiņa peļņu. Pētījumi, kuru pamatā ir paša uzņēmuma sniegtas un nepārbaudītas aplēses, šajā ziņā nav uzticami (185). Turklāt Komisija arī norāda, ka Rumānijas iestādes zināja par šādu prognožu un aplēšu trūkumiem, bet, neraugoties uz to, tās neveica prognožu un to pamatā esošo pieņēmumu jutīguma novērtējumu, kā arī neizvērtēja rezultātu un notikumu iespējamību. Piemēram, privatizācijas scenārijā sniegto prognožu pamatā bija pārāk optimistisks pieņēmums, ka CFR Marfă ieņēmumi no saimnieciskās darbības laikā no 2013. līdz 2017. gadam palielināsies par [..] %, galvenokārt pateicoties tkm skaita pieaugumam par [..] %. Tomēr iepriekšējie dati skaidri parādīja, ka desmit gadu laikā pirms plānotās privatizācijas CFR Marfă pastāvīgi sašaurināja savu darbību (sk. CFR Marfă tirgus daļas attīstību 1. tabulā, kā arī CFR Marfă ieņēmumu pastāvīgo un būtisko samazināšanos 4. tabulā iepriekš).

(283)

Šajā kontekstā Komisija arī norāda, ka Deloitte ziņojuma pozitīvais rezultāts, kas apstiprināja parāda dzēšanu pret akciju kapitālu, bija balstīts uz pieņēmumu par vēlāk īstenotu veiksmīgu privatizāciju. Deloitte ziņojumā apstiprināts, ka “ņemot vērā uzņēmuma [CFR Marfă] ekonomisko situāciju un to, kā veidojas CFR Marfă parādi budžetam, būtu sagaidāms, ka šādi parādi turpinās palielināties, ja CFR Marfă turpinās veikt saimniecisko darbību, netiks likvidēts vai privatizēts, un šo parādu atgūšanas izredzes būs vēl mazākas nekā pašlaik [2013. gadā]”.

(284)

Tomēr Deloitte ziņojumā nav sniegts nekāds novērtējums par izredzēm īstenot CFR Marfă privatizāciju divos posmos (t. i., 1. posms 2013. gadā, nododot privatizācijai akciju kontrolpaketi 51 % apmērā, un 2. posms 2017. gadā, nododot privatizācijai mazākuma akciju paketi 49 % apmērā). Laikā, kad tika pieņemts neatsaucams lēmums par parāda dzēšanu pret kapitālu (t. i., 2013. gada 13. jūnijā), nebija iesniegts neviens saistošs piedāvājums, un joprojām nebija skaidrs, vai privatizācija būs veiksmīga. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju pirmais mēģinājums privatizēt CFR Marfă 2013. gadā tika atcelts, un informācija par privatizāciju tika publicēta atkārtoti (sk. 31.–33. apsvērumu iepriekš). Lai gan bija trīs pirmskvalifikācijas kritērijiem atbilstoši pretendenti, viņi iesniedza tikai nesaistošus intereses apliecinājumus, neuzņemoties nekādas stingras saistības. Turklāt saskaņā ar publiski pieejamu informāciju visi pirmskvalifikācijas kritērijiem atbilstošie pretendenti, izņemot GFR, 2013. gada jūnijā atteicās no darījuma (sk. 37. apsvērumu iepriekš). Turklāt, lai gan GFR iesniedza saistošu piedāvājumu, privatizācija cieta neveiksmi.

(285)

Komisija arī norāda, ka attiecībā uz plānoto CFR Marfă akciju kontrolpaketes privatizāciju 51 % apmērā 2013. gadā vidējā scenārija gadījumā valsts paredzēja iegūt [..] miljonus RON (aptuveni [..] miljoni EUR), un, īstenojot otro privatizācijas posmu 2017. gadā, tika gaidīta peļņa [..] miljonu RON apmērā (aptuveni [..] miljoni EUR) (sk. 30.–34. apsvērumu iepriekš). Tas ir jāsalīdzina ar visai drošticamiem likvidācijas scenārija rezultātiem, kas (labākajā gadījumā) bija tikai par 88,22 miljoniem RON (aptuveni 19 miljoni EUR) mazāki nekā ļoti nedrošā divu posmu privatizācijas scenārija gadījumā (186).

(286)

Turklāt likvidācijas scenārija ietvaros aktīvu tirgus vērtībai ([..] miljoni RON) tika piemērota atlaide vidēji no [..] % līdz [..] % (187). Ja aktīvu tirgus vērtībai tiktu piemērota mazāka atlaide, likvidācijas scenārija rezultāti būtu vēl labāki. Tomēr, kā norādīts iepriekš, Rumānija nesniedza nekādu pamatojumu izvēlētajiem likvidācijas koeficientiem vai jebkādus kritērijus, kurus revīzijas uzņēmumi attiecīgajā periodā faktiski izmantoja līdzīgu aplēšu veikšanai.

(287)

Komisija atkārtoti aicināja Rumāniju sniegt informāciju par novērtējuma periodā piemērojamo likumā noteikto likvidācijas koeficientu līmeņiem. Rumānija savā atbildē norādīja, ka “[a]ttiecībā uz parādnieka aktīvu novērtēšanu piedziņas procedūras vai maksātnespējas procedūras ietvaros neatkarīgi no tā, vai šie aktīvi ir kustami un/vai nekustami, likumā nav skaidri paredzēta samazinājuma piemērošana, tomēr to nosaka dažādi elementi, piemēram: kreditoru apstiprinātā novērtējuma metode – individuāli vai kopā; aktīvu raksturs; tirgus pievilcība; nolietojuma pakāpe; iespējamo pretendentu interese utt. Tāpēc, ņemot vērā apstākli, ka šādas hipotēzes gadījumā ir virkne mainīgu elementu, (..) nav iespējams sniegt vērtējuma rezultāta aplēsi”. (188)

(288)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija uzskata, ka likvidācijas scenārija rezultāti šķiet visai noteikti, ņemot vērā apstākli, ka likvidācijas procedūras sekmes nav atkarīgas no viena konkrēta pircēja pieejamības, kā arī ierobežojošos pieņēmumus attiecībā uz atsevišķu aktīvu pārdošanas cenu privatizācijas scenārijā.

(289)

Saistībā ar ANAF (un citu valsts kreditoru, proti, CNPP, ANOFM un CNAS) un CFR Infrastructură prasījumiem pret CFR Marfă, Komisija uzskata ka 2013. gada parāda dzēšana pret akciju kapitālu nebija labākā pieejamā parādu summu atgūšanas iespēja. Deloitte ziņojumā aprakstītā likvidācijas scenārija ietvaros ANAF būtu spējusi piedzīt [90–100] % valsts kreditoru prasījumu, bet 2010. gadā saskaņā ar likvidācijas scenāriju ANAF varēja piedzīt 100 % valsts kreditoru prasījumu. Saskaņā ar iepriekš minētā Deloitte ziņojumā aprakstīto 2012. gada likvidācijas scenāriju CFR Infrastructură nebūtu nekādu izredžu panākt piedziņu (sk. 15. tabulu turpmāk), bet 2010. gada likvidācijas scenārija gadījumā CFR Infrastructură būtu varējis gaidīt tā prasījumu piedziņu [40–50] % apmērā (sk. 11. tabulu iepriekš). Tomēr jānorāda, ka laikā no 2010. līdz 2012. gadam ANAF (un citi valsts kreditori) un CFR Infrastructură atļāva CFR Marfă palielināt tā parādsaistības par [90–100] % (saskaņā ar 7. tabulu iepriekš).

(290)

Komisija uzskata, ka tieši šīs laika gaitā notikušās parāda palielināšanās dēļ 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu TED testa rezultāts bija pozitīvs (189), kā aprakstīts Deloitte ziņojumā, lai gan testa pamatā bija nereālistisks pieņēmums par drīzumā īstenotu privatizāciju. Augstāks CFR Marfă parādsaistību līmenis pret konsolidēto valsts budžetu (proti, ANAF, CNPP, ANOFM un CNAS) un CFR Infrastructură laikā līdz 2013. gadam noteica zemāku atgūšanas rādītāju 2012. gada likvidācijas scenārijā nekā parāda dzēšanas pret akciju kapitālu scenārijā. Attiecīgi šis lielāka apmēra parāds konsolidētajam valsts budžetam un CFR Infrastructură par [..] miljoniem RON (aptuveni [..] miljoni EUR) palielināja summu, kas bija jāatgūst parāda dzēšanas pret akciju kapitālu ietvaros, kurai saskaņā ar Deloitte ziņojumā veikto TED testu sekoja privatizācija, jo šā scenārija ietvaros tika pieņemts, ka CFR Marfă atmaksās visus tā atlikušos nesamaksātos parādus (t. i., parādus, uz kuriem neattiecās parāda dzēšana pret akciju kapitālu).

15. tabula

Pārskats par atgūtajām summām saskaņā ar Deloitte ziņojumā aprakstīto likvidācijas scenāriju

(291)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, Komisija secina, ka 3. pasākums sniedz CFR Marfă priekšrocības, jo parāda dzēšanas pret akciju kapitālu brīdī netika piedzīts uzkrātais parāds un tas tika norakstīts. Šī atbalsta vērtība ir visa tā parāda summa, kas tika norakstīta parāda dzēšanas pret kapitālu ietvaros, proti, 1 669 miljoni RON (apmēram 363 miljoni EUR). Komisija norāda, ka atbalsts 3. pasākuma ietvaros ir piešķirts no tiem pašiem resursiem, kas ir izmantoti 1. pasākuma ietvaros, kā arī no 85 % resursu, kas ir izmantoti 2. pasākuma ietvaros, un tas tika ņemts vērā, nosakot kopējo atbalsta summu, lai nepieļautu divkāršu uzskaiti.

(292)

Pēc ekonomisko priekšrocību pastāvēšanas novērtēšanas attiecībā uz katru pasākumu atsevišķi, Komisija arī veiks vispārīgāku novērtējumu par to, vai pasākumus var uzskatīt par vienu ilgstošu valsts iejaukšanos saistībā ar CFR Marfă.

(293)

Komisija norāda, ka CFR Marfă kopš 2008. gada nav guvis peļņu un ka ir bijuši vairāki neveiksmīgi tā privatizācijas mēģinājumi, tomēr, neraugoties uz to, CFR Marfă netika likvidēts, lai gan tā finansiālais stāvoklis pastāvīgi pasliktinājās. Turklāt iepriekš aprakstītais 1., 2., 3. un 5. pasākums šķiet cieši saistīti un kalpo vienam un tam pašam galvenajam mērķim, proti, gadiem ilgi atbalstīt CFR Marfă un nodrošināt tā palikšanu tirgū, kā arī saglabāt CFR Marfă darbinieku darbvietas, nepiedzenot parādus, norakstot tos un nodrošinot pastāvīgu pakalpojumu sniegšanu.

(294)

Šī valsts stratēģija nodrošināt CFR Marfă pastāvēšanu šķiet vēl acīmredzamāka, ņemot vērā i) pasākumu piešķīrēju vienādo identitāti, proti, to, ka tās visas ir valsts aģentūras vai valsts iestādes; ii) attiecīgo pasākumu hronoloģiju (1. un 2. pasākums tika piešķirts 2010.–2013. gadā, bet 3. pasākums tika piešķirts 2013. gada jūnijā tikai tāpēc, ka bija pieņemts lēmums atļaut milzīga parāda uzkrāšanos iepriekšējā periodā); iii) to mērķi, proti, nodrošināt, lai, neraugoties ne uz ko, CFR Marfă turpinātu darbību tirgū un lai izvairītos no likvidācijas; un iv) uzņēmuma (finanšu un riska) situāciju visa šī vairāk nekā astoņus gadus ilgajā periodā.

(295)

Turklāt 3. pasākums nebūtu iespējams bez 1. un 2. pasākuma. Uzkrātie parādi valsts budžetam 1. pasākuma ietvaros (tieša iejaukšanās) un CFR Infrastructură, kas izrietēja no turpmākas pakalpojumu sniegšanas 2. pasākuma ietvaros (netieša iejaukšanās), vēlāk tika pārveidoti par 3. pasākumu. Papildus 1. un 2. pasākumam kopā 3. pasākuma rezultātā CFR Marfă ir nodrošinātas palielinātas priekšrocības, kas nav nodalāmas no 1. un 2. pasākuma ietvaros sniegtajām priekšrocībām.

(296)

Tā kā 3. pasākums izriet no 1. un 2. pasākuma un tā kā 5. pasākums ir tikai 2. pasākuma turpinājums, visi šie pasākumi veido savstarpēji saistītu iejaukšanos sēriju (191), kas ir saistīta ar kopīgu valsts mērķi, proti, nodrošināt CFR Marfă pastāvēšanu, tādējādi tie ir attiecināmi uz valsti. Komisija arī norāda, ka pēc 2013. gada notika pagrieziens, proti, CFR Marfă vairs nereģistrēja parādus valsts budžetam un tā vietā reģistrēja ievērojamu parādsaistību palielināšanos pret CFR Infrastructură. Tas ir skaidrojams ar faktu, ka, lai pretendenti varētu atsaukties uz aicinājumiem piedalīties konkursos par pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu noteiktiem valsts uzņēmumiem, tiem ir jāizpilda prasība, kas paredz, ka tiem nedrīkst būt nesamaksātu parādu ANAF.

(297)

Kopumā, arī ņemot vērā iepriekšējos neveiksmīgos privatizācijas mēģinājumus, TED, atrodoties situācijā, kas pēc iespējas vairāk līdzinās valsts situācijai, vispirms būtu centies atgūt pēc iespējas lielāku parādu summu no CFR Marfă, izmantojot visus tam pieejamos līdzekļus, tostarp vēršoties tiesā ar prasību panākt visu tā dažādo prasījumu izpildi noteiktajā laikā, tādējādi ierosinot CFR Marfă likvidāciju.

(298)

Tāpēc kopējais CFR Marfă piešķirtais valsts atbalsts ir vienāds ar CFR Marfă kopējo parādu (ieskaitot parāda pamatsummu, procentus un soda naudas) 1., 2. un 5. pasākuma ietvaros, pieskaitot tam ANAF un CFR Infrastructură iekasēto procentu un soda naudu starpību, kā arī saskaņā ar 2008. gada paziņojumu aprēķināto tirgus procentu likmi. Atbalsts CFR Marfă, kas tika piešķirts 3. pasākuma ietvaros kā aptuveni 363 miljonu EUR liela parāda dzēšana pret akciju kapitālu 2013. gadā, jau ir iekļauts 1. un 2. pasākuma ietvaros sniegtajā atbalstā, tāpēc, lai nepieļautu divkāršu uzskaiti, tas netiks pieskaitīts atgūstamajai summai.

(299)

Valsts atbalsts var izkropļot konkurenci arī tad, ja saņēmējam nepalīdz paplašināt vai iegūt tirgus daļu. Pietiek, ja atbalsts ļauj saglabāt lielāku konkurētspēju nekā tad, ja atbalsts netiktu sniegts. Šajā kontekstā, lai uzskatītu, ka atbalsts izkropļo konkurenci, parasti pietiek ar to, ka atbalsts sniedz saņēmējam priekšrocību, kas atbrīvo to no izdevumiem, kuri tam pretējā gadījumā būtu jāsedz, veicot ikdienas saimniecisko darbību (192).

(300)

Valsts atbalsts uzņēmumiem ir valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu tikai tad, ja tas “ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm”. Šajā sakarā nav jānosaka, ka atbalsts faktiski ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm, bet tikai tas, ka atbalsts var ietekmēt šādu tirdzniecību. Proti, Savienības tiesas ir nospriedušas, ka “ja dalībvalsts piešķirts atbalsts nostiprina kāda uzņēmuma stāvokli attiecībā pret citiem konkurējošiem uzņēmumiem [Savienības] iekšējā tirdzniecībā, ir jāuzskata, ka atbalsts ir ietekmējis minēto tirdzniecību” (193).

(301)

Publiskais atbalsts var tikt atzīts par tādu, kas spēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, pat tad, ja saņēmējs nav tieši iesaistīts pārrobežu tirdzniecībā. Piemēram, subsīdija var apgrūtināt citu dalībvalstu uzņēmēju ieiešanu tirgū, jo tiek uzturēts vai palielināts vietējais piedāvājums (194).

(302)

CFR Marfă darbojas kravu transporta nozarē, t. i., konkurējošos tirgos Eiropā (sk. 13.–16. apsvērumu iepriekš). Komisija uzskata, ka, sniedzot CFR Marfă iespēju turpināt tā darbību un norakstīt parādus valstij, īstenojot parāda dzēšanu pret akciju kapitālu, 1., 2., 3. un 5. pasākums neizbēgami uzlabo CFR Marfă konkurētspēju iekšējā tirgū salīdzinājumā ar tā konkurentiem valsts un starptautiskajā līmenī.

(303)

Tādēļ Komisija secina, ka 1., 2., 3. un 5. pasākums var radīt vai draud radīt konkurences izkropļojumus un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(304)

Tā kā visi valsts atbalsta esības nosacījumi LESD 107. panta 1. punkta nozīmē (sk. 4.1.2.–4.1.6. sadaļu) ir izpildīti attiecībā uz četriem no pieciem pasākumiem, Komisija secina, ka:

(305)

2004. un 2014. gada GP pamatnostādnēs (195) ir sniegta grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcija glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta saderības novērtējuma vajadzībām saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(306)

Saskaņā ar 2014. gada GP pamatnostādņu 137. punktu, “[j]a glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts pilnībā vai daļēji ir piešķirts pēc šo pamatnostādņu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī bez Komisijas atļaujas un tādējādi pārkāpj Līguma 108. panta 3. punktu, Komisija tā saderību ar iekšējo tirgu izskata saskaņā ar šīm pamatnostādnēm”. (papildināts ar izcēlumu).

(307)

Turklāt saskaņā ar 2014. gada GP pamatnostādņu 138. punktu “[v]isos pārējos gadījumos tā šo izskatīšanu veic, pamatojoties uz pamatnostādnēm, kas bija piemērojamas atbalsta piešķiršanas laikā”.

(308)

Kā paskaidrots 27. zemsvītras piezīmē un 24., 77. un 86. apsvērumā, 1. un 2. pasākums (CFR Marfă parādi valsts budžetam un CFR Infrastructură) 3. pasākuma ietvaros 2013. gada jūnijā tika lielā mērā konvertēti kapitālā. Tāpēc Komisija uzskata, ka 1., 2. un 3. pasākums tika piešķirts pirms 2014. gada GP pamatnostādņu publicēšanas. 5. pasākums tika veikts pēc 3. pasākuma īstenošanas 2013. gadā, un tas tika turpināts pēc 2014. gada GP pamatnostādņu publicēšanas (t. i., 2014. gada 31. jūlijā). Ņemot vērā apstākli, ka 1., 2., 3. un 5. pasākums ir valsts atbalsts, Komisija nepieņēma lēmumu par atbalsta apstiprināšanu. Tādējādi minētie pasākumi ir uzskatāmi par nelikumīgu atbalstu (sk. 4.3. sadaļu, 319.–320. apsvērumu).

(309)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija atkārto lēmumā par procedūras sākšanu paustos secinājumus un uzskata, ka 2004. gada GP pamatnostādnes ir piemērojamas 1., 2. un 3. pasākuma novērtēšanas vajadzībām un 2014. gada GP pamatnostādnes – 5. pasākuma novērtēšanas vajadzībām.

(310)

Jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, vai tiktu piemērotas 2004. gada vai 2014. gada GP pamatnostādnes, secinājums par to, ka CFR Marfă ir grūtībās nonācis uzņēmums, nemainītos.

(311)

Kā minēts iepriekš, 2004. gada GP pamatnostādnes ir piemērojamas 1., 2. un 3. pasākumam. Saskaņā ar 2004. gada GP pamatnostādņu10. punkta a) apakšpunktu uzņēmums ir nonācis grūtībās “attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, ja ir zudusi vairāk nekā puse to statūtkapitāla un vairāk nekā ceturtdaļa no šā kapitāla ir zaudēta iepriekšējos 12 mēnešos”.

(312)

CFR Marfă ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (196) (sk. 11. apsvērumu iepriekš). Kā atspoguļots 4. tabulā, no 2009. gada CFR Marfă rezerves nebija pietiekamas tā zaudējumu absorbēšanai. CFR Marfă 2009. gadā zaudēja 62 % tā parakstītā akciju kapitāla uzkrāto zaudējumu dēļ, kas sasniedza 141,84 miljonus RON (aptuveni 31 miljoni EUR), un gada zaudējumu dēļ, kas sasniedza 341,98 miljonus RON (aptuveni 74 miljoni EUR). CFR Marfă 2012. un 2013. gadā zaudēja 443 % un 71 % no tā parakstītā akciju kapitāla uzkrāto zaudējumu dēļ, kas sasniedza attiecīgi 1 149,12 miljonus RON (aptuveni 250 miljoni EUR) un 1 565,68 miljonus RON (aptuveni 340 miljoni EUR), un gada zaudējumu dēļ, kas sasniedza attiecīgi 405,09 miljonus RON (aptuveni 88 miljoni EUR) un 262,92 miljonus RON (aptuveni 57 miljoni EUR).

(313)

Turklāt šķiet, ka CFR Marfă ir uzskatāms par nonākušu grūtībās arī saskaņā ar 2004. gada GP pamatnostādņu 11. punktu. Konkrētāk, kā atspoguļots 4. tabulā iepriekš, CFR Marfă saskārās ar i) pastāvīgi lieliem zaudējumiem kopš vismaz 2009. gada (zaudējumi sasniedza 141,84 miljonus RON (aptuveni 30,83 miljoni EUR) 2009. gadā, 535,27 miljonus RON (aptuveni 116,36 miljoni EUR) 2010. gadā, 405 miljonus RON (aptuveni 88,04 miljoni EUR) 2012. gadā un 263 miljonus RON (aptuveni 57,17 miljoni EUR) 2013. gadā), no kā izrietēja negatīvs kapitāls (-343,5 miljoni RON (aptuveni – 74,67 miljoni EUR) 2010. gadā un – 904,6 miljoni RON (aptuveni – 196,65 miljoni EUR 2012. gadā), ii) pieaugošu parādu (no 1 261,6 RON (aptuveni 274,26 miljoni EUR) 2009. gadā, pastāvīgi pieaugot līdz 2 186,6 RON (aptuveni 475,35 miljoni EUR) 2012. gadā) un iii) ieņēmumu samazināšanos (apgrozījums pastāvīgi samazinājās no 1 097,3 miljoniem RON (aptuveni 238,54 miljoni EUR) 2009. gadā līdz 1 020,6 miljoniem RON (aptuveni 221,87 miljoni EUR) 2012. gadā). Tādējādi CFR Marfă saskaņā ar 2004. gada GP pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunktu un 11. punktu kopš 2009. gada ir bijis grūtībās nonācis uzņēmums.

(314)

Kā minēts iepriekš (sk. 309. apsvērumu), 5. pasākumam ir piemērojamas 2014. gada GP pamatnostādnes. Saskaņā ar 2014. gada GP pamatnostādņu 20. punkta a) apakšpunktu uzņēmums ir nonācis grūtībās “attiecībā uz kapitālsabiedrībām, ja uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse to parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla”. Turklāt saskaņā ar 2014. gada GP pamatnostādņu 20. punkta c) apakšpunktu “uzņēmums tiek uzskatīts par nonākušu grūtībās, ja bez valsts iejaukšanās tas gandrīz noteikti īstermiņā vai vidējā termiņā būs spiests beigt darbību”.

(315)

Rumānija pauda, ka CFR Marfă pēc 2014. gada nebija un nav grūtībās nonācis uzņēmums GP pamatnostādņu izpratnē (paziņojums 2014/C 249/01) (197).

(316)

Tomēr Komisija norāda, ka 2014. gadā, gadu pēc 2013. gada parāda dzēšanas pret akciju kapitālu, CFR Marfă finansiālais stāvoklis turpināja pasliktināties. CFR Marfă zaudēja 73 % tā parakstītā akciju kapitāla uzkrāto zaudējumu dēļ, kas sasniedza 1 828,88 miljonus RON (aptuveni 398 miljoni EUR), un gada zaudējumu dēļ, kas sasniedza 27,16 miljonus RON (aptuveni 5,9 miljoni EUR). Jebkurā gadījumā 2014. gadā un turpmākajos gados CFR Marfă situācija būtu bijusi ievērojami sliktāka, ja nebūtu īstenota 2013. gada parāda dzēšana pret akciju kapitālu, kuras ietvaros tika norakstīta lielākā daļā CFR Marfă parādu un mākslīgi “uzlabots” tā finansiālais stāvoklis.

(317)

Komisija arī norāda, ka saskaņā ar Rumānijas sniegto informāciju CFR Marfă atbilst valsts likumos paredzētajiem kritērijiem, lai pēc uzņēmuma kreditoru pieprasījuma pret to varētu sākt kolektīvu maksātnespējas procedūru (t. i., nokavētas saistības vairāk nekā 40 000 RON apmērā, kavējumam pārsniedzot 60 dienas) (198). Komisija uzsver, ka CFR Marfă patiešām atbilst valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem saistībā ar kolektīvas maksātnespējas procedūras piemērošanu ne tikai kopš vismaz 2009. gada (sk. 22.–25. apsvērumu), bet arī, sākot no 2014. gada. Pretēji Rumānijas viedoklim, lai uzņēmumu uzskatītu par nonākušu grūtībās, tam nav jābūt maksātnespējīgam. Pietiek ar to, ka attiecīgais uzņēmums atbilst valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem maksātnespējas procedūras ierosināšanai. CFR Marfă noteikti atbilda šiem nosacījumiem arī pēc parāda dzēšanas pret akciju kapitālu. CFR Marfă ievērojamā nokavēto saistību summa attiecībā uz CFR Infrastructură (sk. 23. un 24. apsvērumu un attiecīgo 7. tabulu iepriekš) rāda, ka 40 000 RON (aptuveni 8 695,7 EUR) slieksnis un vairāk nekā 60 dienas ilga kavējuma nosacījums ir lielā mērā izpildīts. Tāpēc CFR Marfă saskaņā ar 2014. gada GP pamatnostādņu 20. punkta a) un c) apakšpunktu attiecībā uz 5. pasākumu kopš 2014. gada ir grūtībās nonācis uzņēmums.

(318)

Tāpēc Komisija secina, ka saskaņā ar 2004. gada GP pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunktu un 11. punktu un saskaņā ar 2014. gada GP pamatnostādņu 20. punkta a) apakšpunktu un 20. punkta c) apakšpunktu CFR Marfă ir grūtībās nonācis uzņēmums. Konkrētāk, CFR Marfa ir bijis grūtībās nonācis uzņēmums vismaz kopš 2009. gada, arī laikā no 2010. gada līdz 2013. gada jūnijam ieskaitot, 1., 2. un 3. pasākuma piešķiršanas periodā, kā arī pēc 2013. gada jūnija parāda dzēšanai pret akciju kapitālu, kad tika piešķirts 5. pasākums. Kā minēts iepriekš, Rumānijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus tika liberalizēts tikai 2008. gadā (199). Tādējādi ietekme, ko rada jauni uzņēmumi, kas konkurē ar CFR Marfă, bija konstatējama tikai kopš 2009. gada.