29.1.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/31

PADOMES REGULA (ES) 2021/92

(2021. gada 28. janvāris),

ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Līguma 43. panta 3. punktā paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka saglabāšanas pasākumi ir jāpieņem, ievērojot pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un citas konsultatīvās struktūras, kā arī konsultatīvo padomju ieteikumus.

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas ir jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Ievērojot minētās regulas 16. panta 1. punktu, dalībvalstīm iedalītajām zvejas iespējām ir jānodrošina ikvienai dalībvalstij ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīva stabilitāte.

(4)

Tātad kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši konsultatīvo padomju sanāksmēs.

(5)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu, izkraušanas pienākumu pilnā apmērā piemēro no 2019. gada 1. janvāra un ir jāizkrauj visas to sugu nozvejas, kurām noteikti nozvejas limiti. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktā noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu ievieš izkraušanas pienākumu, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkrāvumus, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozvejas. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem kopīgajiem ieteikumiem, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu ir pieņēmusi vairākas deleģētās regulas, ar ko detalizētus izkraušanas pienākuma īstenošanas noteikumus nosaka īpašu izmetumu plānu veidā.

(6)

Zvejas iespējās, kas noteiktas to sugu krājumiem, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāņem vērā tas, ka izmešana principā vairs nav atļauta. Tāpēc zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumā norādīto kopējās nozvejas skaitli (nevis ieteikumā norādīto vēlamās nozvejas skaitli). Daudzumi, kurus kā izņēmumu no izkraušanas pienākuma drīkst turpināt izmest, būtu jāatvelk no ieteikumā norādītā kopējo nozveju skaitļa.

(7)

Attiecībā uz dažiem krājumiem ICES sniegtais zinātniskais ieteikums paredz nulles apjoma nozveju. Ja minēto krājumu KPN tiktu noteiktas zinātniskajā ieteikumā norādītajā apjomā, pienākums izkraut visas jauktu sugu zvejniecībās gūtās nozvejas, tostarp piezvejas no minētajiem krājumiem, izraisītu tā dēvētās kritiskās sugas parādību. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp zvejniecību turpināšanu, ņemot vērā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību minētajiem krājumiem panākt labu bioloģisko stāvokli, ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi zvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā (MSY), ir lietderīgi noteikt īpašas KPN piezvejām, kas gūtas no minētajiem krājumiem. Minētās KPN būtu jānosaka apjomā, kas samazinātu zivju mirstību minētajos krājumos un stimulētu selektivitātes uzlabošanu un piezveju novēršanu.

(8)	Lai jauktu sugu zvejniecībās cik vien iespējams garantētu zvejas iespēju izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktu, ir lietderīgi izveidot kvotu apmaiņas rezervi tām dalībvalstīm, kurām nav kvotu, ar ko nosegt nenovēršamo piezveju.

(9)

Lai samazinātu nozveju no krājumiem, kuriem noteiktas piezvejas KPN, zvejas iespējas minēto krājumu zvejā būtu jānosaka apjomā, kas palīdz jutīgo krājumu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim. Lai novērstu nelikumīgu nozvejas izmešanu, būtu jānosaka ar zvejas iespējām nesaraujami saistīti tehniskie un kontroles pasākumi.

(10)

Saskaņā ar rietumu ūdeņu daudzgadu plānu, kas noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/472 (2) (“rietumu ūdeņu daudzgadu plāns”), zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms, kas atbilst minētās regulas 2. pantā definētajiem F MSY diapazoniem, minētās regulas 1. panta 1. punktā minētajiem krājumiem bija jāsasniedz cik vien iespējams drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam ir jāuztur F MSY diapazonos saskaņā ar minētās regulas 4. pantu. Tāpēc kopējā zvejas izraisītā Eiropas labraka (Dicentrarchus labrax) mirstība ICES 8.a un 8.b rajonā būtu jānosaka saskaņā ar MSY, ņemot vērā komerciālo un atpūtas nozveju un ieskaitot izmetumus (saskaņā ar ICES ieteikumu kopā 3108 tonnas). Dalībvalstīm jāveic attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka to flotu un atpūtas zvejnieku veiktās zvejas izraisīta zivju mirstība nepārsniedz FMSY punkta vērtību, kā prasīts Regulas (ES) 2019/472 4. panta 3. un 4. punktā.

(11)

Ņemot vērā atpūtas zvejas būtisko ietekmi uz Eiropas labraka krājumiem, būtu jāturpina arī līdzšinējie pasākumi, kas noteikti šādām zvejniecībām. Zinātnisko ieteikumu ietvaros būtu jāturpina piemērot dienas individuālo limitu. Ņemot vērā pietiekamas selektivitātes trūkumu un to, ka, iespējams, tiks nozvejots lielāks skaits īpatņu nekā noteiktie limiti, būtu jāizslēdz stacionāri tīkli. Ņemot vērā vidiskos, sociālos un ekonomiskos apstākļus un jo īpaši komerciālo zvejnieku atkarību no minētajiem krājumiem piekrastes kopienās, minētie pasākumi attiecībā uz Eiropas labraku nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp komerciālo un atpūtas zvejnieku interesēm. Minētie pasākumi jo īpaši ļautu atpūtas zvejniekiem veikt zvejas darbības, ņemot vērā to ietekmi uz minētajiem krājumiem.

(12)

Attiecībā uz zuša (Anguilla anguilla) krājumu ICES ir ieteikusi visu antropogēno mirstību, tostarp to, kas rodas atpūtas un komerciālās zvejniecības dēļ, samazināt līdz nulles līmenim vai uzturēt pēc iespējas tuvāku nulles līmenim. Turklāt Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/42/2018/1, ar ko izveido pārvaldības pasākumus attiecībā uz zuti Vidusjūrā. Ir lietderīgi saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Savienībā un tāpēc attiecībā uz visu zuša zveju un visiem zuša dzīves posmiem arī ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos, kā arī iesāļūdeņos, piemēram, estuāros, piekrastes lagūnās un pārejas ūdeņos, saglabāt trīs secīgus mēnešus ilgu zvejas aizlieguma periodu. Zvejas aizlieguma periodam būtu jāsaskan ar Padomes Regulā (EK) Nr. 1100/2007 (3) noteiktajiem saglabāšanas mērķiem un zušu migrācijas paradumiem, tāpēc ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos ir lietderīgi šādu zveju aizliegt no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 28. februārim.

(13)

Vairākus gadus dažas plātņžaunzivju (rajveidīgo zivju un haizivju) krājumu KPN ir bijušas noteiktas nulles apjomā un saistītas ar pienākumu tūlīt atbrīvot nejauši nozvejotus īpatņus. Šāda īpaša režīma iemesls bija minēto krājumu sliktais saglabāšanās stāvoklis un pieņēmums, ka, tā kā sugas izdzīvotība ir augsta, zvejas izraisītā zivju mirstība izmetumu dēļ nepalielināsies un izmetumi labvēlīgi ietekmēs šo sugu saglabāšanos. Ja vien nepiemēro kādu no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētajām atkāpēm no izkraušanas pienākuma, minēto sugu nozvejas no 2019. gada 1. janvāra tomēr ir jāizkrauj. Šādas atkāpes minētās regulas 15. panta 4. punkta a) apakšpunktā ir atļautas attiecībā uz sugām, kuru zveja ir aizliegta un kuras kā tādas ir noteiktas Savienības tiesību aktā, kas pieņemts KZP jomā. Tāpēc ir lietderīgi aizliegt minēto sugu zvejošanu attiecīgajos apgabalos.

(14)	Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar minēto plānu noteikumiem.

(15)

Daudzgadu plāns Ziemeļjūrai tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/973 (4) un stājās spēkā 2018. gadā. Rietumu ūdeņu daudzgadu plāns ir stājies spēkā 2019. gadā. Zvejas iespējas minēto plānu 1. pantā uzskaitītajiem krājumiem būtu jānosaka atbilstoši minētajos plānos paredzētajiem mērķapjomiem (FMSY diapazoniem) un aizsardzības pasākumiem. FMSY diapazoni ir noteikti attiecīgajā ICES ieteikumā. Ja nav pieejama atbilstoša zinātniska informācija, zvejas iespējas piezvejas sugu krājumiem būtu jānosaka saskaņā ar piesardzīgu pieeju, kā noteikts minētajos daudzgadu plānos.

(16)

Rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 8. pantā noteikts: kad zinātniskais ieteikums liecina, ka šā plāna 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par limita references rādītāju (Blim ), ir jāveic turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma drīzu atgriešanos līmenī, kas pārsniedz līmeni, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrēti, minētie korektīvie pasākumi var ietvert attiecīgā krājuma specializētās zvejniecības apturēšanu un minētā krājuma vai citu zvejniecības apzvejoto krājumu zvejas iespēju atbilstošu samazināšanu.

(17)	Zilās tunzivs KPN attiecībā uz Atlantijas okeāna austrumu daļas un Vidusjūras krājumiem būtu jānosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1627 (5).

(18)

2018. gada 17. decembrīICES publicēja zinātnisko ieteikumu elastībai starp apgabaliem attiecībā uz stavridām (Trachurus spp.) ICES 8.c un 9.a rajonā. Saskaņā ar ICES ieteikumu elastībai starp abu minēto krājumu apgabaliem nebūtu jāpārsniedz starpība starp nozvejas apjomu, kas atbilst Fp.05 lielai zvejas izraisītajai mirstībai, un noteikto KPN. Tāpat nevajadzētu KPN nodot krājumam, kura nārsta bara biomasa ir mazāka par Blim . Ar šāda zinātniskā ieteikuma nosacījumiem attiecībā uz stavridām elastība starp apgabaliem (īpašs nosacījums), proti, starp ICES 9. apakšapgabalu un ICES 8.c rajonu attiecībā uz 2021. gadu būtu jānosaka 10 % apmērā.

(19)

Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, kas ļauj novērtēt to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā definēto piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā un vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, konkrēti arī pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zvejniecībām.

(20)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (6) tika ieviesti ikgadējo KPN pārvaldību regulējoši papildu nosacījumi, tostarp minētās regulas 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu KPN noteikšanas laikā Padomei, pamatojoties jo īpaši uz krājumu bioloģisko stāvokli, jānolemj, kuriem no šiem krājumiem 3. vai 4. pantu nepiemēro. 2014. gadā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu racionālas un atbildīgas jūras bioloģisko resursu izmantošanas principa piemērošanu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānolemj, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskām KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(21)

Turklāt, ņemot vērā to, ka COD/03AS, COD/5BE6A, WHG/56-14, WHG/07A un PLE/7HJK krājumu biomasa ir mazāka par Blim , un to, ka 2021. gadā ir atļauta tikai piezveja un zinātniskā zveja, Beļģija, Dānija, Francija, Vācija, Īrija, Nīderlande un Zviedrija ir apņēmušās nepiemērot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu attiecībā uz minētajiem krājumiem pārvietošanai no 2020. gada uz 2021. gadu, lai nozveja 2021. gadā nepārsniegtu minētajiem krājumiem noteiktās KPN.

(22)

Ja krājuma KPN iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem nodrošina to, ka attiecīgā dalībvalsts, kad tā nosaka minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar KZP principiem un noteikumiem.

(23)	Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle 2021. gadam ir jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1627 5., 6., 7. un 9. pantu un I pielikumu.

(24)	Lai garantētu pilnīgu zvejas iespēju izmantošanu, ir lietderīgi attiecībā uz vienu un to pašu bioloģisko krājumu ļaut īstenot elastīgu režīmu starp dažiem KPN apgabaliem.

(25)	Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju minēto sugu zvejas aizliegumu.

(26)

2017. gada 23.–28. oktobrī Manilā Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu konferences 12. sanāksmē minētās konvencijas I un II pielikumā iekļautajos aizsargājamo sugu sarakstos tika pievienotas vairākas sugas. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt minēto sugu aizsardzību attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo visos ūdeņos, un kuģiem, kas nav Savienības zvejas kuģi, bet kas zvejo Savienības ūdeņos.

(27)

Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (7) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar pilnīgu zvejas iespēju izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(28)

Ievērojot ICES ieteikumu, ir lietderīgi uzturēt īpašu sistēmu tūbīšu un ar tām saistīto piezveju pārvaldībai Savienības ūdeņos ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā. Gaidāms, ka attiecīgais ICES zinātniskais ieteikums kļūs pieejams tikai 2021. gada februārī, tāpēc ir lietderīgi līdz ieteikuma saņemšanai KPN un kvotas minētajam krājumam provizoriski noteikt nulles apjomā.

(29)	Savienības KPN Grenlandes paltusam starptautiskajos ūdeņos 1. un 2. apakšapgabalā neskar Savienības nostāju par attiecīgo Savienības daļu šajā zvejniecībā.

(30)

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) savā gadskārtējā sanāksmē 2020. gadā pieņēma saglabāšanas pasākumu attiecībā uz abiem sarkanasaru krājumiem Irmingera jūrā un blakusesošajos ūdeņos, aizliedzot šo krājumu specializēto zveju. Turklāt tā aizliedza zvejas darbības apgabalā, kur koncentrējas sarkanasari, lai līdz minimumam samazinātu piezvejas. Minētais NEAFC pasākums, pamatojoties uz ICES ieteikumu par nulles apjoma nozvejām, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. NEAFC nespēja pieņemt ieteikumu attiecībā uz sarkanasariem ICES 1. un 2. apakšapgabalā. Šim krājumam attiecīgā KPN būtu jānosaka saskaņā ar NEAFC pausto Savienības nostāju.

(31)

Covid-19 pandēmijas dēļ Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksme 2020. gadā tika aizstāta ar lēmumu pieņemšanas procesu, izmantojot saraksti, kas sākās 2020. gada oktobrī un kam būtu jābeidzas 2021. gada janvāra sākumā. Viens no minētā lēmumu pieņemšanas procesa galvenajiem mērķiem bija ļaut turpināt esošos pasākumus, kuru termiņš beidzas 2020. gadā, vajadzības gadījumā veicot nelielus tehniskus pielāgojumus.

(32)

ICCAT Ieteikums 19-04 attiecībā uz zilo tunzivju pārvaldības plānu nosaka KPN tikai 2019. un 2020. gadam. Tāpēc ICCAT vēl ir jāpieņem lēmums par KPN līmeni 2021. gadam. Ņemot vērā lēmumu pieņemšanas procesu 2020. gadā, ir ierosināts ievērot zinātnisko ieteikumu, kurā rekomendēts KPN saglabāt 36 000 tonnu apmērā. Lai gan šķiet, ka ir konsenss attiecībā uz KPN apjomu, pastāv risks, ka ICCAT to oficiāli nepieņems pirms šīs regulas pieņemšanas. Tāpēc KPN būtu jānosaka minētajā līmenī, bet, ja ICCAT pieņems citādu KPN, tā būtu jāpārskata pēc iespējas drīz.

(33)

ICCAT lēmumu pieņemšanas procesā 2020. gadā Savienība ierosināja visaptverošu plānu, kurā bija iekļauta KPN ar mērķi nekavējoties apturēt īsspuru mako pārzveju Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, kā arī virkne atbalsta pasākumu, lai vēl vairāk samazinātu to mirstību. Tā kā ICCAT nav panākts konsenss un ņemot vērā krājuma slikto stāvokli, kā arī to, ka Savienība ir atbildīga par divām trešdaļām no nozveju apjoma, Savienībai būtu jānosaka vienpusējs nozvejas limits minētajai sugai. Minētais nozvejas limits atbilstu Savienības daļai no limita, ko pieprasa Zinātniskā komiteja ICCAT līmenī.

(34)

ICCAT Ieteikums 17-04 par ieguves noteikumiem attiecībā uz Ziemeļatlantijas garspuru tunzivīm nosaka KPN tikai laikposmam no 2018.–2020. gadam. Tāpēc ICCAT vēl ir jāpieņem lēmums par KPN līmeni 2021. gadam. Ņemot vērā lēmumu pieņemšanas procesu 2020. gadā, ir ierosināts ievērot zinātnisko ieteikumu, kurā rekomendēts jauno KPN noteikt, pamatojoties uz pašreizējiem pagaidu ieguves noteikumiem, un nozvejas un citu limitu proporcionālu palielināšanu īstenot tikai vienam gadam. Lai gan šķiet, ka ir konsenss attiecībā uz KPN apjomu, pastāv risks, ka ICCAT to oficiāli nepieņems pirms šīs regulas pieņemšanas. Tāpēc KPN būtu jānosaka minētajā līmenī, bet, ja ICCAT pieņems citādu KPN, tā būtu jāpārskata pēc iespējas drīz.

(35)

Ņemot vērā lēmumu pieņemšanas procesu 2020. gadā, ICCAT vēl nav oficiāli pieņēmusi KPN attiecībā uz lielacu tunzivi, dzeltenspuru tunzivi, Atlantijas zilo marlīnu un balto marlīnu. Lai gan šķiet, ka ir konsenss attiecībā uz KPN apjomiem, pastāv risks, ka ICCAT tos oficiāli nepieņems pirms šīs regulas pieņemšanas. Tāpēc KPN būtu jānosaka minētajā līmenī, bet, ja ICCAT pieņems citādas KPN, tās būtu jāpārskata pēc iespējas drīz.

(36)	Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) puses gadskārtējā sanāksmē 2020. gadā pieņēma mērķsugu un piezvejas sugu nozvejas limitus laikposmam no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. novembrim. Nosakot zvejas iespējas 2021. gadam, būtu jāņem vērā kvotu apguve 2020. gadā.

(37)	Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) savā gadskārtējā sanāksmē 2020. gadā saglabāja iepriekš pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Minētie pasākumi būtu jāturpina ieviest Savienības tiesību aktos.

(38)	Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) gadskārtējā sanāksme notiks no 2021. gada 21. janvāra līdz 1. februārim. Līdz tam SPRFMO konvencijas apgabalā būtu provizoriski jāsaglabā pašreizējie pasākumi.

(39)

Gadskārtējā sanāksmē 2020. gadā Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) nepanāca konsensu par jaunākā tropisko tunzivju pasākuma pagarināšanu, kura termiņš beidzās 2020. gada 31. decembrī. Tādējādi tropisko tunzivju zveja Klusā okeāna austrumu daļā no 2021. gada 1. janvāra netiks regulēta. Ņemot vērā KZP piesardzības principu, ir lietderīgi, ka Savienība turpina piemērot noteikumus par tropiskajām tunzivīm, kas izklāstīti Padomes Regulā (ES) 2020/123 (8), līdz IATTC vienosies par jaunu tropisko tunzivju pasākumu.

(40)	Dienvidu tunzivju saglabāšanas komisija (CCSBT) gadskārtējā sanāksmē 2020. gadā apstiprināja gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā pieņemto dienvidu tunzivs KPN 2021. gadam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(41)	Savā gadskārtējā sanāksmē 2020. gadā Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) nolēma 2021. gadā piemērot 2020. gada KPN galvenajām tās pārziņā esošajām sugām līdz tās nākamajai gadskārtējai sanāksmei 2021. gadā. Minētie pasākumi būtu jāturpina ieviest Savienības tiesību aktos.

(42)

Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) gadskārtējā sanāksmē 2020. gadā pagarināja tropisko tunzivju saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Tā arī precizēja nozvejas limitus, kas piemērojami Savienības kuģiem zvejai ar āķu jedām, kuri zvejo lielacu tunzivis. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(43)	Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 42. gadskārtējā sanāksmē 2020. gadā attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā ir pieņēmusi virkni zvejas iespēju 2021. gadam. Minētie pasākumi būtu jāturpina ieviest Savienības tiesību aktos.

(44)	Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) septītajā pušu sanāksmē 2020. gadā tika saglabātas 2019. gadā pieņemtās KPN attiecībā uz krājumiem, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(45)

Attiecībā uz sniega krabju zvejas iespējām apgabalā ap Svalbāru 1920. gada 9. februāra Līgums attiecība uz Špicbergenu (Svalbāra) (“Parīzes 1920. gada līgums”) visām minētā līguma pusēm piešķir vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi resursiem, tostarp zvejas resursiem. Savienības viedoklis par minēto piekļuvi, ciktāl tā attiecas uz sniega krabju zvejošanu kontinentālajā šelfā ap Svalbāru, ir izklāstīts divās Norvēģijai adresētās verbālnotās, kas datētas ar 2016. gada 25. oktobri un 2017. gada 24. februāri. Lai nodrošinātu to, ka sniega krabju iegūšana Svalbāras apgabalā notiek saskaņoti ar tādiem nediskriminējošiem pārvaldības noteikumiem, kādus var noteikt Norvēģija, kuras suverenitātē un jurisdikcijā minētā līguma robežās atrodas šī joma, ir lietderīgi noteikt to kuģu skaitu, kam ir atļauts darboties šādā zvejniecībā. Šādu zvejas iespēju iedalīšana dalībvalstīm attiecas tikai uz 2021. gadu. Jāatgādina, ka Savienībā primārā atbildība par piemērojamo tiesību ievērošanu gulstas uz karoga dalībvalstīm.

(46)

Saskaņā ar Venecuēlas Bolivāra Republikai adresēto Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (9), kuru izdevusi Savienība, ir jānosaka lutjānzivju zvejas iespējas, kas Venecuēlai pieejamas Savienības ūdeņos.

(47)

Daži noteikumi ir jāpiemēro pastāvīgi, un tāpēc, lai novērstu juridisko nenoteiktību laikā no 2021. gada beigām līdz dienai, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2022. gadam, šīs regulas noteikumus par zvejas aizliegumiem un aizlieguma sezonām būtu jāturpina piemērot arī 2022. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2022. gadam.

(48)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz atļaušanu individuālām dalībvalstīm tām iedalīto zvejas piepūli pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(49)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz jūrā pavadāmo papildu dienu piešķiršanu par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu un par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu un attiecībā uz izklājlapu formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un iesūtīšanai, kas attiecas uz jūrā pavadāmo dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(50)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas iespējas, šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus, kuri attiecas uz konkrētiem reģioniem un kuriem būtu jāparedz atsevišķa piemērošanas sākumdiena. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(51)

Dažus no starptautiskajiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) pieņem gada beigās, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti periodam, kas sākas 2020. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā.

(52)

Sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības liela daļa krājumu kļūst par kopīgiem krājumiem. Komisija veiks divpusējas apspriešanās ar Apvienoto Karalisti, divpusējās apspriešanās ar Norvēģiju un trīspusējas apspriešanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, pamatojoties uz Savienības nostājas projektu, kas jāapstiprina Padomei. Tā kā minētās apspriešanās vēl nav noslēgtas, Padomei, pilnībā ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un piekrastes valstu tiesības un pienākumus, kā arī to suverenitāti un jurisdikciju, būtu jānosaka provizoriskas KPN, kas jānozvejo Savienības un starptautiskajos ūdeņos, un ūdeņos, kuriem Savienības kuģiem piekļuvi ir piešķīrušas trešās valstis.

(53)

Provizoriskajām KPN vajadzētu būt vērstām uz to, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Savienības zvejas darbību turpināšanu līdz brīdim, kad apspriešanās tiks pabeigtas saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu un starptautiskajām saistībām vai, ja tās nevar veiksmīgi pabeigt, līdz brīdim, kad Padome 2021. gadā noteiks vienpusējas Savienības KPN. Minētajām provizoriskajām zvejas iespējām nekādā gadījumā nevajadzētu traucēt noteikt galīgās zvejas iespējas saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, jo īpaši saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (11), kuru provizoriski piemēro no 2021. gada 1. janvāra (12), un apspriešanos rezultātiem, Savienības tiesisko regulējumu un zinātniskajiem ieteikumiem. Kopumā tām būtu jāatbilst 25 % no 2020. gadam noteikto zvejas iespēju Savienības daļas. Minēto zvejas iespēju Savienības daļa tika aprēķināta saskaņā ar relatīvās stabilitātes principu un “Hāgas preferencēm”. Šī pieeja neskar pieeju, kas var tikt izmantota turpmākajos starptautiskajos nolīgumos. Ļoti retos gadījumos būtu jāizmanto atšķirīga procentuālā daļa, ja krājumi galvenokārt tiek zvejoti gada sākumā vai ja zinātniskie ieteikumi pieprasa ievērojami samazināt zvejas iespējas. Savienība ir apspriedusies ar attiecīgajām trešām valstīm par pieeju provizorisko KPN noteikšanai.

(54)

Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu Eiropas labraka nārsta bara biomasa Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienviddaļā (ICES 4.b, 4.c, 7.a, un 7.d–7.h rajonā) kopš 2009. gada samazinās un šobrīd ir zem MSY Btrigger un tikai nedaudz virs Blim . Pateicoties Savienības veiktajiem pasākumiem, ir samazinājusies zvejas izraisīta zivju mirstība – tā pašreiz ir zem FMSY punkta vērtības. Tomēr krājumu papildināšanās ir lēna un kopš 2008. gada svārstās, nesekojot konkrētai tendencei. Tādēļ, kamēr notiek apspriešanās ar trešām valstīm, būtu jāturpina provizoriski piemērot nozvejas limitus, vienlaikus nodrošinot, ka zvejas izraisītas šā krājuma zivju mirstības mērķapjoms nepārsniedz MSY. Ņemot vērā, ka Eiropas labraka krājums minētajā apgabalā ir kopīgs ar trešām valstīm, attiecībā uz šo krājumu būtu jānosaka provizoriski pasākumi 2021. gada pirmajam ceturksnim, gaidot starptautisko sarunu un apspriešanos iznākumu.

(55)

2021. gadam ICES iesaka norādīt, ka mencas un merlanga krājumi Ķeltu jūrā ir zem Blim . Attiecībā uz šiem krājumiem īpaši korektīvie pasākumi jau tika veikti, ievērojot Padomes Regulu (ES) 2020/123. Minēto pasākumu nolūks bija sekmēt attiecīgo krājumu atjaunošanu. Attiecībā uz mencu veikto pasākumu nolūks ir uzlabot selektivitāti, nosakot, ka apgabalos, kuros mencu nozveja ir ievērojama, ir obligāti jāizmanto zvejas rīki, ar kuriem mencas piezvejas līmenis ir zemāks, tādējādi samazinot minētā krājuma zvejas izraisīto mirstību jauktu sugu zvejniecībās. Attiecībā uz merlangu veiktie pasākumi satur tehniskas izmaiņas zvejas rīku raksturlielumos, lai samazinātu merlanga piezveju. Rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 8. pantā ir noteikts – ja zinātniskais ieteikums liecina, ka nārsta bara biomasa kādam no minētā plāna 1. panta 1. punktā minētajiem krājumiem ir mazāka par Blim , ir jāveic turpmāki korektīvie pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu drīzu krājuma atgriešanos līmenī, kas pārsniedz līmeni, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrēti, minētie korektīvie pasākumi var ietvert specializētās attiecīgo krājumu zvejas apturēšanu un atbilstošu zvejas iespēju samazināšanu minētajiem krājumiem vai citiem krājumiem zvejā, kurā gūst mencas vai merlanga piezvejas.

(56)

Pasākumi mencveidīgo zivju piezvejas samazināšanai funkcionālā ziņā ir saistīti ar tādu sugu KPN, kas nozvejotas jauktu sugu zvejniecībās kopā ar mencveidīgajām zivīm (piemēram, pikšu, megrimu, Eiropas jūrasvelnu un Norvēģijas omāru), jo, ja minētie pasākumi netiek ieviesti, mērķsugu KPN apjomi būtu jāsamazina, lai nodrošinātu, ka mencveidīgo sugu krājumi spēj atjaunoties. Tādēļ tiek ierosināts minētos pasākumus pieņemt arī 2021. gadam, ņemot vērā minēto pasākumu turpmāko novērtējumu un darbu, ko veikušas ziemeļrietumu ūdeņu dalībvalstis.

(57)

Saskaņā ar KZP reģionalizācijas procesu ziemeļrietumu ūdeņu dalībvalstis ir iesniegušas kopīgu ieteikumu plašākam klāstam konkrētu pasākumu, kuru nolūks ir samazināt mencas un merlanga piezveju Ķeltu jūrā un tai piegulošajos apgabalos, pamatojoties uz 2020. gadā ieviestajiem korektīvajiem pasākumiem. Minētajā kopīgajā ieteikumā ir iekļauti arī papildu selektivitātes pasākumi, kuru nolūks ir samazināt mencveidīgo zivju piezveju Īrijas jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, pamatojoties uz līdzīgiem 2020. gadā ieviestiem pasākumiem.

(58)

ZZTEK uzskata, ka ierosinātie pasākumi kopumā ir selektīvāki vai vismaz tikpat selektīvi kā tehniskie pasākumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1241 (13), un Komisija pašlaik apsver iespēju iekļaut minētos pasākumus deleģētajā aktā, kas balstīts uz kopīgo ieteikumu, kuru iesniegušas dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas ziemeļrietumu ūdeņu pārvaldībā.

(59)

Tā kā šie pasākumi ir visaptverošāki un tiks piemēroti stabilāk, funkcionāli saistītie tehniskie pasākumi būtu jāpiemēro tikai tad, ja nepastāv deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2041 15. panta 2. punktu un ar ko groza minētās regulas VI pielikumu, ieviešot atbilstošus tehniskos pasākumus ziemeļrietumu ūdeņiem.

(60)	Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.

2. Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)	nozvejas limitus 2021. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2022. gadam;

b)	zvejas piepūles limitus 2021. gadam, izņemot II pielikumā noteiktos zvejas piepūles limitus, kurus piemēros no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim;

c)	dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. novembrim.

2. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

a)	Savienības zvejas kuģiem;

b)	trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

2. Šo regulu piemēro arī:

a)	atpūtas zvejai, kad šāda zveja ir konkrēti minēta šīs regulas attiecīgajos noteikumos; un

b)	komerciālajai zvejai no krasta.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

a)	“trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

b)	“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

c)	“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

i)	zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma,

ii)	visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

e)	“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)	“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

g)	“linuma acs izmērs” ir zvejas rīka linuma acs izmērs, kas definēts Regulas (ES) 2019/1241 6. panta 34) punktā;

h)	“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

i)	“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā;

j)	“instrumentāla boja” ir boja, kas skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj identificēt tās īpašnieku, un aprīkota ar satelītlokalizācijas sistēmu, kura ļauj uzraudzīt tās atrašanās vietu;

k)	“ekspluatācijā esoša boja” ir jebkura iepriekš aktivizēta, ieslēgta un jūrā izvietota instrumentāla boja, kas atrodas uz dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) vai peldoša baļķa un pārraida atrašanās vietas datus un jebkādu citu pieejamu informāciju, piemēram, eholotes aplēses.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)	“ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 III pielikumā (14);

b)	“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēsa bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenei;

“ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—	53° 30' N 15° 00' W,

—	53° 30' N 11° 00' W,

—	51° 30' N 11° 00' W,

—	51° 30' N 13° 00' W,

—	51° 00' N 13° 00' W,

—	51° 00' N 15° 00' W;

“ICES 8.c rajona 25. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—	43° 00' N 9° 00' W,

—	43° 00' N 10° 00' W,

—	43° 30' N 10° 00' W,

—	43° 30' N 9° 00' W,

—	44° 00' N 9° 00' W,

—	44° 00' N 8° 00' W,

—	43° 30' N 8° 00' W;

“ICES 9.a rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—	43° 00' N 8° 00' W,

—	43° 00' N 10° 00' W,

—	42° 00' N 10° 00' W,

—	42° 00' N 8° 00' W;

“ICES 9.a rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—	42° 00' N 8° 00' W,

—	42° 00' N 10° 00' W,

—	38° 30' N 10° 00' W,

—	38° 30' N 9° 00' W,

—	40° 00' N 9° 00' W,

—	40° 00' N 8° 00' W;

h)	“ICES 9.a rajona 30. funkcionālā vienība” ir Spānijas jurisdikcijā esošais ģeogrāfiskais apgabals, kas aptver Kadisas līci un tam piegulošos 9.a rajona ūdeņus;

“ICES 8.c rajona 31. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—	43° 30' N 6° 00' W,

—	44° 00' N 6° 00' W,

—	44° 00' N 2° 00' W,

—	43° 30' N 2° 00' W;

j)	“Kadisas līcis” ir ICES 9.a rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7o 23' 48″ rietumu garuma;

k)	“CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 2. panta a) punktā (15);

l)	“CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 II pielikumā (16);

m)	“IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (17);

n)	“ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (18);

o)	“IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) kompetences apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (19);

p)	“NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 III pielikumā (20);

q)	“SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (21);

r)	“SIOFA (Nolīgums par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā) nolīguma apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (22);

s)	“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (23);

t)	“WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (24);

u)	“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums;

“IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

—	150o rietumu garuma meridiāns,

—	130o rietumu garuma meridiāns,

—	4o dienvidu platuma paralēle,

—	50o dienvidu platuma paralēle.

II SADAĻA

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants

KPN un to sadalījums

1. Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādu KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2. Savienības zvejas kuģiem šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās var būt atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 22. pantā un tās V pielikuma A daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 (25) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

3. Savienības zvejas kuģiem šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās var būt atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Apvienotās Karalistes zvejniecības jurisdikcijā, ievērojot šīs regulas 22. pantā un Regulā (ES) 2017/2403 izklāstītos nosacījumus un tās īstenošanas noteikumus.

6. pants

KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1. Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2. KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

a)	atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

nodrošina šādu rezultātu:

i)	ja ir pieejams analītisks novērtējums, krājuma izmantošana ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst MSY vai,

ii)	ja analītisks novērtējums nav pieejams vai ir nepilnīgs, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

3. Līdz 2021. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	pieņemtās KPN;

b)	attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtās KPN;

c)	ziņas par to, kā pieņemtās KPN atbilst 2. punktam.

7. pants

Provizorisku KPN piemērošana

1. Ja IA vai IB pielikuma zvejas iespēju tabulā ir atsauce uz šo punktu, minētajā tabulā norādītās zvejas iespējas ir provizoriskas un tās piemēro no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam. Minētās provizoriskās zvejas iespējas neskar galīgo zvejas iespēju noteikšanu 2021. gadam saskaņā ar starptautisko sarunu vai apspriešanos rezultātiem, zinātniskajiem ieteikumiem, piemērojamajiem Regulas (ES) Nr. 1380/2013 noteikumiem un attiecīgajiem daudzgadu plāniem.

2. Savienības kuģi var zvejot krājumos saskaņā ar 1. punktā minētajām provizoriskajām zvejas iespējām Savienības un starptautiskajos ūdeņos un to trešo valstu ūdeņos, kuras Savienības kuģiem ir piešķīrušas piekļuvi saviem ūdeņiem.

8. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

1. Nozvejas, uz kurām neattiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētais izkraušanas pienākums, tiek paturētas uz kuģa vai izkrautas tikai tad, ja:

a)	tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)	tās ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

2. Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, lai tādējādi varētu piemērot minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma ieskaitīt nozvejas attiecīgajās kvotās.

9. pants

Kvotu apmaiņas mehānisms nenovēršamās piezvejas KPN attiecībā uz izkraušanas pienākuma ieviešanu

1. Lai ņemtu vērā izkraušanas pienākuma ieviešanu un dažu piezveju kvotas darītu pieejamas dalībvalstīm, kurām tādu nav, IA pielikumā norādītajām KPN piemēro 2.–5. punktā izklāstīto kvotu apmaiņas mehānismu.

2. 6 % no katras dalībvalstij iedalītās provizoriskās KPN kvotas mencai Ķeltu jūrā, mencai ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, merlangam Īrijas jūrā un jūras zeltplekstei ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonā un 3 % no katras dalībvalstij iedalītās iedalītās provizoriskās KPN kvotas merlangam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas dara pieejamus kvotu apmaiņas rezervei, kuru atver no 2021. gada 1. janvāra. Dalībvalstīm, kurām attiecīgo kvotu nav, līdz 2021. gada 31. martam ir ekskluzīva pieeja šai kvotu rezervei.

3. No rezerves paņemtās kvotas nevar apmainīt vai pārcelt uz nākamo gadu. Neizmantotos daudzumus pēc 2021. gada 31. marta atdod atpakaļ dalībvalstīm, kuras kvotu apmaiņas rezervi ar tiem papildinājušas.

4. Pretī dodamās kvotas vēlams ņemt no IA pielikuma papildinājumā iekļautā to KPN saraksta, kuras ir norādījusi katra dalībvalsts, kas papildina rezervi.

5. Šā panta 4. punktā minētās kvotas ir ar līdzvērtīgu komerciālo vērtību, kas noteikta, izmantojot tirgus maiņas kursu vai citu savstarpēji pieņemamu maiņas kursu. Ja nav citu alternatīvu, izmanto līdzvērtīgu ekonomisko vērtību, kuru pēc vidējām iepriekšējā gada Savienības cenām noteicis Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.

6. Gadījumos, kad šā panta 2.–5. punktā izklāstītais kvotu apmaiņas mehānisms dalībvalstīm neļauj līdzvērtīgā apmērā nosegt nenovēršamo piezveju, dalībvalstis cenšas par kvotu apmaiņu vienoties, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu un nodrošinot, ka apmaiņas kvotu komerciālā vērtība ir līdzvērtīga.

10. pants

Zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā

1. Ar II pielikumu par jūrasmēles krājuma pārvaldību ICES 7.e rajonā saistīto tiesību un pienākumu tehniskie aspekti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem laikposmiem ir noteikti II pielikumā.

2. Pēc dalībvalsts pieprasījuma, ko tā izteikusi saskaņā ar II pielikuma 7.4. punktu, Komisija papildus minētā pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām var pieprasījumu izteikušai dalībvalstij ar īstenošanas aktu iedalīt vēl citas dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju kuģis, uz kura ir reglamentēti zvejas rīki, drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Pamatojoties uz II pielikuma 8.1. punktā minēto pastiprināto zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, Komisija papildus minētā pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām var pieprasījumu izteikušai dalībvalstij ar īstenošanas aktu iedalīt ne vairāk kā vēl trīs dienas laikā no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim, kad kuģis drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Šādu iedalīšanu veic, pamatojoties uz aprakstu, ko minētā dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar II pielikuma 8.3. punktu, un pēc apspriešanās ar ZZTEK. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

11. pants

Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zveju

1. Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkādām komerciālām zvejniecībām no krasta ir aizliegts zvejot Eiropas labraku ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā. Aizliegts paturēt, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, 2021. gada janvārī Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā drīkst zvejot Eiropas labraku un paturēt, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:

a)	ja izmanto grunts traļus (26), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 520 kg divos mēnešos un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā zvejas reisā;

b)	ja izmanto zvejas vadus (27), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 520 kg divos mēnešos un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā zvejas reisā;

c)	ja izmanto āķus un āķu rindas (28), nepārsniedz 1,43 tonnas uz katru kuģi;

d)	ja izmanto fiksētos žaunu tīklus (29), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 0,35 tonnas gadā uz katru kuģi.

Atkāpes, kas izklāstītas šā punkta pirmajā daļā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim ir reģistrējuši Eiropas labraka nozvejas: apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot āķus un āķu rindas, un d) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot fiksētos žaunu tīklus. Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut atkāpi piemērot citam zvejas kuģim ar noteikumu, ka to Savienības zvejas kuģu skaits, uz kuriem attiecas atkāpe, un to kopējā zvejas kapacitāte nepalielinās.

3. Šā panta 2. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam kuģim un – ja piemēro mēneša limitu – nav pārceļami no viena mēneša uz citu. Savienības zvejas kuģiem, kuri vienā kalendārajā mēnesī izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 2. punktā.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 15 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai visas ar katra tipa zvejas rīkiem gūtās Eiropas labraka nozvejas.

4. Francija un Spānija nodrošina, ka Eiropas labraka krājuma zivju mirstība ICES 8.a un 8.b rajonā, kuru izraisa to komerciālā un atpūtas zveja, nepārsniedz FMSY punkta vērtību, kā rezultātā nozvejas kopējais apjoms ir 3108 tonnas, kā noteikts Regulas (ES) 2019/472 4. panta 3. punktā.

5. Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a, 7.a–7.k rajonā:

a)	no 1. janvāra līdz 28. februārim Eiropas labraku zvejot atļauts vienīgi ar makšķeri vai ar rokas āķu rindu, un nozvejotās zivis jāatbrīvo. Minētajos laikposmos aizliegts paturēt, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā;

b)	no 1. līdz 31. martam viens zvejnieks drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus dienā; paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm.

Pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro stacionāriem tīkliem, kurus minētajā apakšpunktā minētajā laikposmā nedrīkst izmantot Eiropas labraka zvejai vai paturēšanai.

6. Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 8.a un 8.b rajonā viens zvejnieks drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus dienā. Šo daļu nepiemēro stacionāriem tīkliem, kurus Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai izmantot nedrīkst.

7. Šā panta 5. un 6. punkts neskar stingrākus valstu pasākumus attiecībā uz atpūtas zveju.

12. pants

Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos

Jebkāda specializēta, nejauša un atpūtas zveja, kurā iegūst zuti, ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos un iesāļūdeņos, piemēram, estuāros, piekrastes lagūnās un pārejas ūdeņos, ir aizliegta trīs secīgu mēnešu periodā, kas katrai attiecīgajai dalībvalstij jānosaka laika intervālā no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 28. februārim. Noteikto periodu dalībvalstis Komisijai paziņo ne vēlāk kā 2021. gada 1. jūnijā.

13. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)	apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)	atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)	pārdales, kas veiktas, ievērojot Padomes Regulas (ES) 2017/2403 12. un 47. pantu;

d)	papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)	daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)	atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g)	kvotu nodošanu un apmaiņas, kas veiktas, ievērojot šīs regulas 23. pantu.

2. Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

3. Ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

4. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

14. pants

Tūbīšu zvejas aizlieguma sezonas

Komerciāla tūbīšu zveja ar grunts trali, zvejas vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam.

15. pants

Tehniskie pasākumi attiecībā uz mencu un merlangu Ķeltu jūrā

1. Savienības kuģiem, kas ar grunts traļiem un vadiem zvejo ICES 7.f un 7.g rajonā, ICES 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un ICES 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma, piemēro šādus pasākumus:

Savienības kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, izmanto zvejas rīkus ar vienu no šādiem linuma acs izmēriem:

i)	āmis ar 110 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 120 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)	T90 tipa āmis ar 100 mm lielām linuma acīm;

iii)	āmis ar 120 mm lielām linuma acīm;

iv)	āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

papildus a) punktā minētajiem pasākumiem Savienības kuģi, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejā, kas mērīta pirms jebkādiem izmetumiem, vismaz 20 % veido pikšas, izmanto:

i)	zvejas rīku, kas būvēts tā, lai starp zvejas auklu un zvejas rīka apakšējo daļu būtu vismaz vienu metru liela atstarpe; vai

ii)	jebkādus citus līdzekļus, kas saskaņā ar ICES vai ZZTEK novērtējumu ir vismaz tikpat selektīvi, lai izvairītos no mencu nozvejas, un ko apstiprinājusi Komisija.

2. Dalībvalstis no 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas var atbrīvot kuģus, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejā, kas mērīta pirms jebkādiem izmetumiem, mazāk nekā 1,5 % veido mencas, ar noteikumu, ka attiecībā uz minētajiem kuģiem pakāpeniski tiek palielināta novērotāju klātbūtne jūrā līdz vismaz 20 % no visiem to zvejas reisiem, sākot ar 2021. gada 1. jūliju.

3. Savienības kuģiem, kuri zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem ICES 7.f–7.k rajonā un apgabalā uz rietumiem no 5° rietumu garuma ICES 7.e rajonā, ir aizliegts zvejot, ja vien tie neizmanto āmjus, kuru mazākais linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm. Neraugoties uz to, minēto prasību par linuma acs mazāko izmēru nepiemēro kuģiem, kuru mencas piezveja, zvejojot ārpus 1. punktā minētajiem apgabaliem, saskaņā ar ZZTEK novērtējumu nepārsniedz 1,5 %.

4. Pasākumus, kas minēti 3. punktā, piemēro Savienības kuģiem, kuri zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem ICES 7.b un 7.c rajonā no 2021. gada 1. jūnija. Zvejas kuģi, kuri zvejo šajos apgabalos, jauktu sugu demersālās zvejniecībās var izmantot arī citus zvejas rīkus, kuru rezultāts saskaņā ar ZZTEK novērtējumu ir tādas pašas vai labākas selektivitātes īpašības, kādas ir āmjiem, kuru mazākais linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm un kurus ir apstiprinājusi Komisija.

5. Atkāpjoties no 1. punkta, ICES 7.f un 7.g rajonā, ICES 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un ICES 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma:

kuģi, kas darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem zvejas rīku risinājumiem:

i)	300 mm kvadrātveida acu linuma plātne; tomēr kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)	Seltra tipa plātne;

iii)	Regulas (ES) 2019/1241 VI pielikuma B daļā minētais šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm, vai līdzīgs selektīvais linumrežģis Netgrid;

iv)	āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

v)	dubults āmis, kura augšējais āmis ir izgatavots no T90 tipa linuma ar vismaz 90 mm lielām acīm un aprīkots ar atdalītājplātni, kam linuma acs izmērs nepārsniedz 300 mm;

kuģi, kas darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 55 % ir merlangs vai vairāk nekā 55 % ir jūrasvelnu dzimtas zivis, heks vai megrimi kopā, izmanto vienu no šādiem zvejas rīku risinājumiem:

i)	āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)	T90 tipa āmis un pagarinājuma daļa ar 100 mm lielām linuma acīm.

6. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu un Regulas (ES) 2019/1241 27. panta 2. punktu nozvejas procentuālo daļu aprēķina kā proporciju no visu pēc katra zvejas reisa izkrauto jūras bioloģisko resursu dzīvsvara.

16. pants

Tehniskie pasākumi Īrijas jūrā

Savienības zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem darbojas ICES 7.a rajonā (Īrijas jūra), piemēro šādus pasākumus:

kuģi, kas darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, bet mazāks par 100 mm, un kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem zvejas rīku risinājumiem:

i)	300 mm kvadrātveida acu linuma plātne; tomēr kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)	Seltra tipa plātne;

iii)	šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm;

iv)	Vides, zvejniecības un akvakultūras zinātnes centra (CEFAS) linumrežģis;

v)	tralis ar vārstuli;

b)	kuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 10 % veido pikša, menca un rajveidīgās zivis kopā, izmanto āmi ar 120 mm lielām linuma acīm;

c)	kuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās mazāk nekā 10 % veido pikša, menca un rajveidīgās zivis kopā, izmanto āmi, kura linuma acs izmērs ir 100 mm un kurš aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni.

Pirmās daļas c) punktu nepiemēro kuģiem, kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs vai vairāk nekā 85 % veido karaliskās ķemmīšgliemenes (Aequipecten opercularis).

17. pants

Tehniskie pasākumi ūdeņos uz rietumiem no Skotijas

Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem darbojas ICES 6.a un 5.b rajonā Savienības ūdeņos uz austrumiem no 12° rietumu garuma (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas), Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) zvejniecībās piemēro šādus pasākumus:

kuģi, kuru izmantoto zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 300 mm lielām acīm; tomēr kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 m vai kuru dzinēja jauda ir 200 kW vai mazāka, plātnes kopējais garums drīkst būt 2 metri un linuma acs izmērs 200 mm;

b)	kuģi, kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 160 mm lielām acīm kuģiem, kuru izmantoto zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir 100–119 mm.

18. pants

Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Ziemeļjūrā

1. Apgabali, kuros aizliegts zvejot, izņēmums ir zveja ar pelaģiskiem zvejas rīkiem (riņķvadiem un traļiem), un periodi, kuros piemēro zvejas aizliegumu, ir noteikti IV pielikumā.

2. Kuģiem, kas zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm ICES 4.a un 4.b rajonā vai vismaz 90 mm ICES 3.a rajonā, un āķu jedām (30), ir aizliegts zvejot Savienības ūdeņos ICES 4.a rajonā, uz ziemeļiem no 58° 30′ 00″ ziemeļu platuma un uz dienvidiem no 61° 30′ 00″ ziemeļu platuma, un Savienības ūdeņos ICES 3.a.20 rajonā (Skageraks), 4.a un 4.b rajonā, uz ziemeļiem no 57° 00′ 00″ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 5° 00′ 00″ austrumu garuma.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, minētajā punktā minētie zvejas kuģi drīkst zvejot minētajā punktā norādītajos apgabalos, ar noteikumu, ka tie izpilda vismaz vienu no šādiem kritērijiem:

mencas nozvejas procentuālā daļa nepārsniedz 5 % no kopējās nozvejas vienā zvejas reisā; uzskata, ka kuģi, kuru mencas nozveja nepārsniedz 5 % no kopējās nozvejas periodā no 2017.–2019. gadam, atbilst šim kritērijam, ar noteikumu, ka tie turpina izmantot tos pašus zvejas rīkus, ko tie izmantoja minētajā periodā; šo pieņēmumu var atspēkot;

izmanto reglamentētu un ļoti selektīvu grunts trali vai zvejas vadu, kas saskaņā ar zinātnisku pētījumu mencas nozvejas ļauj samazināt par vismaz 30 % salīdzinājumā ar kuģiem, kas zvejo ar velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēru, kā norādīts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas 1.1. punktā; šādus pētījumus var izvērtēt ZZTEK; Negatīva ZZTEK vērtējuma gadījumā minētos zvejas rīkus vairs nevar uzskatīt par derīgiem izmantošanai šā panta 2. punktā minētajos apgabalos;

kuģi, kas izmanto grunts traļus un zvejas vadus, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks (TR1), izmanto šādus ļoti selektīvus zvejas rīkus:

i)	traļi, kam apakšdaļā pirms āmja ir lielacu (vismaz 600 mm) linuma plātne;

ii)	paaugstināta zvejas virve (0,6 m);

iii)	horizontāla selektīvā plātne ar lielacu linuma izkļuves plātni;

kuģi, kas izmanto grunts traļus un zvejas vadus, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks ICES 4.a rajonā un 90 mm vai lielāks ICES 3.a rajonā, un mazāks nekā 100 mm (TR2), izmanto šādus ļoti selektīvus zvejas rīkus:

i)	horizontāls šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota zivju izeja apaļzivīm;

ii)	Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acs izmērs ir 300 mm;

iii)	šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

uz kuģiem attiecas nacionāls mencas nozvejas novēršanas plāns, kas izstrādāts, lai, izmantojot telpiskus vai tehniskus pasākumus vai to kombināciju, mencas nozveju uzturētu samērīgu zvejas izraisītai šā krājuma mirstībai atbilstīgi zvejas iespējām, kuras noteiktas, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem; dalībvalstu gadījumā šādi plāni ne vēlāk kā divus mēnešus pēc to īstenošanas būtu jānovērtē ZZTEK un trešo valstu gadījumā – attiecīgajai valsts zinātniskajai struktūrai, un ja šādos novērtējumos tiek uzskatīts, ka nacionālā mencas nozvejas novēršanas plāna mērķis netiks sasniegts, tie vajadzības gadījumā būtu jāpārskata.

4. Dalībvalstis uzlabo 2. punktā minēto kuģu uzraudzību, kontroli un pārraudzību, lai kontrolētu atbilstību šā panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

5. Šajā pantā noteiktos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

19. pants

Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Kategatā

1. Savienības kuģi, kas Kategatā zvejo ar grunts traļiem (zvejas rīku kodi: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX un PTB), kuru minimālais linuma acs izmērs ir 70 mm, izmanto vienu no šādiem selektīviem zvejas rīkiem:

a)	šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

b)	šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota zivju izeja apaļzivīm;

c)	Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm;

d)	reglamentēts ļoti selektīvs zvejas rīks, kura tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK novērtētu zinātnisku pētījumu ir tādi, ka nozvejā menca ir mazāk nekā 1,5 %, ja tas ir vienīgais uz kuģa esošais zvejas rīks.

2. Minētie Savienības kuģi, kas piedalās attiecīgās dalībvalsts projektā un kam ir funkcionējošs pilnībā dokumentētām zvejniecībām vajadzīgais aprīkojums, drīkst izmantot zvejas rīku saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļu. Attiecīgās dalībvalstis minēto kuģu sarakstu dara zināmu Komisijai.

3. Šajā pantā noteiktos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

20. pants

Aizliegtās sugas

1. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)	ērkšķu raja (Raja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

b)	slaidā beriksa (Beryx splendens) NAFO 6. apakšapgabalā;

c)	pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

d)	baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

e)	melnā haizivs (Dalatias licha) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

f)	gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

g)	parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

h)	lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

i)	bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

j)	siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

k)	dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

l)	cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6. un 10. apakšapgabalā;

m)	vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

n)	parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

o)	dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā, izņemot IA pielikumā izklāstītās piezveju novēršanas programmas.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

21. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu un zvejas piepūli, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II nodaļa

Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

22. pants

Zvejas atļaujas

1. Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo trešo valstu ūdeņos, attiecīgā gadījumā ir noteikts V pielikuma A daļā.

2. Ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (“veic apmaiņu”) zvejas apgabalos, kas noteikti šīs regulas V pielikuma A daļā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas V pielikuma A daļā.

III NODAĻA

Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

23. pants

Kvotu nodošana un apmaiņa

1. Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņas starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

2. Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts sniegta paziņojuma var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās pauž piekrišanu tam, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi ir saistoša. Tad Komisija RZPO sekretariātam paziņo par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, un to dara saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.

3. Komisija informē dalībvalstis par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4. Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, tiek uzskatītas no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura panākta attiecīgi ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

5. Attiecībā uz RZPO līgumslēdzējas puses kvotu nodošanu Savienībai un to secīgu iedalīšanu dalībvalstīm šo pantu piemēro līdz 2022. gada 31. janvārim.

2. iedaļa

NEAFC konvencijas apgabals

24. pants

Zvejas aizliegumi attiecībā uz sarkanasariem Irmingera jūrā

Visas zvejas darbības ir aizliegtas apgabalā, ko norobežo ar šādām koordinātām, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
63°00'	-30°00'
61°30'	-27°35'
60°45'	-28°45'
62°00'	-31°35'
63°00'	-30°00'

3. iedaļa

ICCAT konvencijas apgabals

25. pants

Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1. To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā.

2. To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā.

3. To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 3. punktā.

4. To zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 4. punktā.

5. To krātiņveida lamatu skaitu, ko izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 5. punktā.

6. Zilo tunzivju kopējo audzēšanas un nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 6. punktā.

7. To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kam saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu (31) ir atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivis zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas VI pielikuma 7. punktā.

8. To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 metru un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivis, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 8. punktā.

26. pants

Atpūtas zveja

Vajadzības gadījumā dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu daļu atpūtas zvejai.

27. pants

Haizivis

1. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

2. Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju specializēto zveju.

3. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT konvencijas apgabalā nozvejotu Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

4. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

5. Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).

4. iedaļa

CCAMLR konvencijas apgabals

28. pants

Paziņošana par ilkņzivju izpētes zvejniecībām

Dalībvalstis 2021. gadā drīkst piedalīties ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas un kuras darbojas FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī FAO 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja dalībvalsts plāno piedalīties šādās izpētes zvejniecībās, tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu ne vēlāk kā 2021. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR sekretariātam.

29. pants

Ilkņzivju izpētes zvejas ierobežojumi

1. Ilkņzivju zveja 2020.–2021. gada zvejas sezonā notiek tikai tajās dalībvalstīs un apakšapgabalos un to veic tikai tie kuģi, kas noteikti VII pielikuma A tabulā, attiecībā uz sugām, KPN un piezvejas limitiem, kas noteikti minētā pielikuma B tabulā.

2. Specializētā haizivju zveja mērķiem, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegta. Jebkuras haizivis, jo īpaši mazuļus un apaugļotas mātītes, kas nejauši piezvejotas ilkņzivju zvejniecībā, atbrīvo dzīvas.

3. Attiecīgā gadījumā, kad paziņotās nozvejas sasniedz noteikto KPN, zveju konkrētajā mazapjoma pētnieciskajā vienībā (SSRU) beidz, un šo SSRU slēdz zvejai uz visu atlikušo sezonu.

4. Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī FAO 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā, ja tā atļauta saskaņā ar 28. pantu, ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 metriem.

30. pants

Krila zveja 2020.–2021. gada zvejas sezonā

1. Ja kāda dalībvalsts plāno 2020.–2021. gada zvejas sezonā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), tā ne vēlāk kā 2021. gada 1. maijā, izmantojot formātu, kas noteikts VII pielikuma papildinājuma B daļā, paziņo Komisijai par saviem plāniem zvejot krilu. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2021. gada 30. maijā paziņojumus iesniedz CCAMLR sekretariātam.

2. Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krila zvejniecībā.

3. Dalībvalsts, kura plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejniecības darbības laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4. Ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejniecībā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ, dalībvalstīm ir tiesības atļaut krila zvejniecībā piedalīties kuģiem, par ko CCAMLR sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē CCAMLR sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a)	pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā noteikto informāciju;

b)	izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5. Dalībvalstis neatļauj krila zvejniecībās piedalīties kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas kuģu sarakstiem.

5. iedaļa

IOTC kompetences apgabals

31. pants

Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā

1. Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VIII pielikuma 1. punktā.

2. Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VIII pielikuma 2. punktā.

3. Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4. Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai nododamie kuģi būtu iekļauti IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā vai kādas citas tunzivju RZPO kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu sarakstā.

5. Dalībvalstis savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma drīkst palielināt tikai tad, ja netiek pārsniegti IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktie limiti.

32. pants

Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi

1. Dreifējošas ZPI aprīko ar instrumentālām bojām. Cita veida boju, piemēram, radioboju, izmantošana ir aizliegta.

2. Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neseko vairāk kā 300 ekspluatācijā esošām bojām.

3. Katram kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, gadā drīkst iegādāties ne vairāk kā 500 instrumentālu boju. Kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, nekad (nedz krājumos, nedz ekspluatācijā) nav vairāk par 500 instrumentālu boju.

4. Apgādes kuģu maksimālais skaits ir divi apgādes kuģi uz ne mazāk kā pieciem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un tie visi ir vienas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.

5. Uz vienu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, nekad nav vairāk par vienu dalībvalsts karoga apgādes kuģi.

6. Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.

33. pants

Haizivis

1. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

2. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuru zvejas darbības notiek tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, un ar noteikumu, ka nozveja paredzēta tikai vietējam patēriņam.

3. Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

34. pants

Mobulīdrajas

1. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot mobulīdraju (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot zvejas kuģus, kas veic pašpatēriņa zveju (piemēram, ja nozvejotās zivis tieši patērē zvejnieku ģimenes).

Atkāpjoties no pirmās daļas, mobulīdrajas, kas netīši nozvejotas nerūpnieciskajā zvejā (piemēram, zvejniecības, kas neizmanto āķu jedas vai nav pelaģiskās zvejniecības, piemēram, ar riņķvadu, makšķerrīkiem, žaunu tīkliem, rokas āķu rindām un velcēšanas kuģiem, un kas reģistrētas IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā), drīkst izkraut tikai vietējam patēriņam.

2. Visi zvejas kuģi, izņemot tos, kas veic pašpatēriņa zveju, mobulīdrajas tūlīt atbrīvo dzīvas un, ciktāl praktiski iespējams, neskartas, tiklīdz tās redzamas tīklā, uz āķa vai uz klāja, un to dara tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu nozvejotajiem īpatņiem.

6. iedaļa

SPRFMO konvencijas apgabals

35. pants

Pelaģiskā zveja

1. Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IH pielikumā noteikto KPN robežās drīkst tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.

2. Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2021. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, minētajā apgabalā ierobežo līdz Savienības kopējai bruto tilpībai, proti, 78 600 tonnām.

3. Zvejas iespējas, kas noteiktas IH pielikumā, drīkst izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai Komisijai iesūta pārsūtīšanai uz SPRFMO sekretariātu paredzētu sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostā.

36. pants

Grunts zveja

1. Grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā 2021. gadā dalībvalstis attiecīgi īsteno vai gūst tikai tajās minētā konvencijas apgabala daļās, kurās grunts zveja notikusi laikā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, un nepārsniedzot minētajā laikposmā reģistrēto gada vidējo nozvejas apjomu vai piepūles parametrus. Pārsniegt minēto reģistrēto apjomu vai parametrus dalībvalstis drīkst tikai tādā gadījumā, ja SPRFMO apstiprina plānu zvejot arī tad, ja minētais apjoms un parametri tiktu pārsniegti.

2. Dalībvalstis, kurām SPRFMO konvencijas apgabalā laikā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nav reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja, drīkst zvejot tikai tad, ja SPRFMO apstiprina plānu zvejot bez iepriekš reģistrētas grunts zvejas piepūles vai nozvejas.

37. pants

Izpētes zveja

1. 2021. gadā dalībvalstis SPRFMO konvencijas apgabalā notiekošā ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejā ar āķu jedām drīkst piedalīties tikai tad, ja SPRFMO ir apstiprinājusi šādas zvejas pieteikumu, kurš ietver zvejas operāciju plānu un apņemšanos īstenot datu vākšanas plānu.

2. Zveja notiek vienīgi SPRFMO norādītajos pētniecības blokos. Aizliegts zvejot dziļumā, kas mazāks par 750 metriem un lielāks par 2000 metriem.

3. KPN ir tāda, kā norādīts IH pielikumā. Atļauts viens zvejas reiss, kura maksimālais ilgums ir 21 secīga diena, āķu skaits vienā ievietošanas reizē nepārsniedz 5000 un zvejas rīku ievietošanas reižu skaits vienā pētniecības blokā nav lielāks par 20. Zveju izbeidz līdz ar KPN sasniegšanu vai tad, kad zvejas rīki ir ievietoti un izcelti 100 reižu, atkarībā no tā, kas iestājas drīzāk.

7. iedaļa

IATTC konvencijas apgabals

38. pants

Zveja ar riņķvadu

1. Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu, aizliegts dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) zvejot:

no 2021. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 2021. gada 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2021. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2022. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

—	Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

—	150o rietumu garuma meridiāns,

—	40o ziemeļu platuma paralēle,

—	40o dienvidu platuma paralēle;

no 2021. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 2021. gada 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

—	96o rietumu garuma meridiāns,

—	110o rietumu garuma meridiāns,

—	4o ziemeļu platuma paralēle,

—	3o dienvidu platuma paralēle.

2. Attiecīgās dalībvalstis pirms 2021. gada 1. aprīļa Komisijai paziņo, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem zvejas aizlieguma periodiem tās izvēlējušās katram no saviem kuģiem. Izvēlētajā periodā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos zveju ar riņķvadu pārtrauc.

3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

4. Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru; vai

b)	ja pēc zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetiena vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

39. pants

Dreifējošas ZPI

1. Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 450 aktīvu ZPI. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt atrašanās vietas datus, kuriem līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivēta, tai atrodoties uz riņķvadu kuģa.

2. Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nedrīkst ZPI izvietot 15 dienu laikā, pirms sācies izvēlētais 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais zvejas aizlieguma periods, un 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma perioda sākuma tas savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik sākotnēji ir izvietojis.

3. Saskaņā ar IATTC prasībām dalībvalstis katru mēnesi paziņo Komisijai to, cik ZPI ir bijušas aktīvas katrā atsevišķā dienā. Šos ziņojumus iesniedz ar laika nobīdi, kas nav mazāka par 60 dienām un nav lielāka par 75 dienām. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta IATTC sekretariātam.

40. pants

Lielacu tunzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas

Lielacu tunzivs kopējās ikgadējās nozvejas, kuras IATTC konvencijas apgabalā drīkst gūt katras dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, ir noteiktas IL pielikumā.

41. pants

Okeāna baltspuru haizivs zvejas aizliegums

1. Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot minētajā apgabalā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.

3. Kuģu operatori:

a)	reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);

b)	paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju savas valstspiederības dalībvalstīm. Iepriekšējā gadā savākto informāciju dalībvalstis Komisijai iesūta līdz 31. janvārim.

42. pants

Mobulīdraju zvejas aizliegums

Savienības zvejas kuģiem IATTC konvencijas apgabalā ir aizliegts zvejot mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot mobulīdraju liemeņa daļas vai visu liemeni. Tiklīdz Savienības zvejas kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, kad vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo.

8. iedaļa

SEAFO konvencijas apgabals

43. pants

Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

a)	spoku kaķhaizivs (Apristurus manis);

b)	plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi);

c)	īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus);

d)	lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps);

e)	gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);

f)	raju dzimtas (Rajidae) zivis;

g)	samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus);

h)	Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis;

i)	dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).

9. iedaļa

WCPFC konvencijas apgabals

44. pants

Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniedz 403 dienas.

2. Savienības zvejas kuģi neveic garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozveja, ko guvuši kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, 2021. gadā nepārsniegtu IG pielikumā noteiktos limitus.

45. pants

Zvejas, kurā izmanto ZPI, pārvaldība

1. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, no 2021. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2021. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts izvietot, izmantot vai uzstādīt ZPI WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.

2. Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam ZPI ir aizliegts uzstādīt WCPFC konvencijas apgabala atklātajos ūdeņos starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma vēl uz papildu diviem mēnešiem: vai nu no 2021. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2021. gada 31. maija plkst. 24.00, vai arī no 2021. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2021. gada 31. decembra plkst. 24.00.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja uz kuģa vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas zivis;

b)	ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru; vai

c)	ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka neviens to kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām instrumentālām bojām. Boju aktivizē vienīgi uz kuģa.

5. Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem pārkrauj citā kuģī vai izkrauj visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

46. pants

To Savienības zvejas kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivi

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius) uz dienvidiem no 20o dienvidu platuma, ir norādīts IX pielikumā.

47. pants

Zobenzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas, uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma

Dalībvalstis nodrošina, ka zobenzivs (Xiphias gladius) nozvejas, ko kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, guvuši uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, 2021. gadā nepārsniedz IG pielikumā noteikto limitu. Dalībvalstis turklāt nodrošina, ka minētā pasākuma rezultātā nenotiek zobenzivs zvejas piepūles pārvirze uz apgabalu, kas atrodas uz ziemeļiem no 20° dienvidu platuma.

48. pants

Zīdainā haizivs un okeāna baltspuru haizivs

1. WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt vai izkraut šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:

a)	zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);

b)	okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

49. pants

IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals

1. Kad kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejo IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, tie piemēro šajā iedaļā izklāstītos pasākumus.

2. Kad kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejo IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, tie piemēro 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 38. panta 2., 3. un 4. punktā un 39., 40. un 41. pantā izklāstītos pasākumus.

10. iedaļa

Beringa jūra

50. pants

Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Gadus chalcogrammus) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

11. iedaļa

SIOFA Nolīguma apgabals

51. pants

Grunts zvejas limiti

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi, kuri zvejo SIOFA nolīguma apgabalā:

a)	gada grunts zvejas piepūli un nozveju ierobežo līdz gada vidējam apjomam tajos gados, kad attiecīgās dalībvalsts kuģi aktīvi darbojušies SIOFA nolīguma apgabalā, un minētajiem gadiem jāaptver reprezentatīvi ilgs periods, par kuru eksistē Komisijai deklarēti dati;

b)	izņemot āķu jedu un krātiņveida lamatu paņēmienus, telpiskā ziņā neizvērš grunts zvejas piepūli ārpus pēdējos gados apzvejotajiem apgabaliem;

nesaņem atļauju zvejot IK pielikumā noteiktajās pagaidu aizsargājamās teritorijās, proti, Atlantis Bank, Coral, Fools Flat, Middle of What un Walter's Shoal, izņemot ar āķu jedu un krātiņveida lamatu paņēmienus un ar nosacījumu, ka uz kuģa visu laiku, kamēr tas zvejo minētajos apgabalos, atrodas zinātniskais novērotājs.

III SADAĻA

TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

52. pants

Norvēģijas karoga zvejas kuģi un Fēru Salās reģistrēti kuģi

Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru Salās reģistrētiem zvejas kuģiem var būt atļauts zvejot Savienības ūdeņos šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot šajā regulā un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā paredzētos nosacījumus.

53. pants

Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģi, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē un ko licencējis Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldītājs

Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģiem, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē un ko licencējis Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldītājs, var būt atļauts zvejot Savienības ūdeņos šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot šajā regulā un Regulā (ES) 2017/2403 paredzētos nosacījumus.

54. pants

Venecuēlas karoga zvejas kuģi

Uz Venecuēlas karoga zvejas kuģiem attiecas šajā regulā un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā paredzētie nosacījumi.

55. pants

Zvejas atļaujas

Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir tāds, kāds norādīts V pielikuma B daļā.

56. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Nozvejām un piezvejām, ko guvuši trešo valstu kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 55. pantā minētajām atļaujām, piemēro 8. panta nosacījumus.

57. pants

Aizliegtās sugas

1. Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

a)	ērkšķu raja (Raja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

b)	parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

c)	bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

d)	melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4. un 14. apakšapgabalā;

e)	siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos;

f)	dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

g)	cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6., 9. un 10. apakšapgabalā;

h)	parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

i)	vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

j)	dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

58. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

59. pants

Pārejas noteikumi

Regulas 11., 19., 20., 27., 33., 34., 41., 42., 43., 48., 50. un 57. pantu mutatis mutandis turpina piemērot 2022. gadā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2022. gadam.

Regulas 15., 16. un 17. pantu piemēro līdz dienai, kad piemērojams kļūst deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 2. punktu un ar ko groza minētās regulas VI pielikumu, ieviešot atbilstošus tehniskos pasākumus ziemeļrietumu ūdeņiem.

60. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Tomēr 11. panta 1., 2., 3. un 5. punktu un 14. un 18. pantu piemēro no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam.

Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz konkrētiem krājumiem CCAMLR konvencijas apgabalā izklāstīti 28., 29. un 30. pantā un VII pielikumā, piemēro no 2020. gada 1. decembra.

II pielikumā izklāstītos noteikumus par zvejas piepūles limitiem piemēro no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 28. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (OV L 83, 25.3.2019., 1. lpp.).

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016, 1. lpp.).

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(7) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(8) Padomes Regula (ES) 2020/123 (2020. gada 27. janvāris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 25, 30.1.2020., 1. lpp.).

(9) Padomes Lēmums (ES) 2015/1565 (2015. gada 14. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (OV L 244, 19.9.2015., 55. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(11) OV L 444, 31.12.2020., 14. lpp.

(12) Padomes Lēmums (ES) 2020/2252 (2020. gada 29. decembris) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (OV L 444, 31.12.2020., 2. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 2019/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(15) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(17) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

(18) Savienība minētajai konvencijai pievienojās ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(19) Savienība minētajam nolīgumam pievienojās ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

(21) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

(22) Savienība minētajam nolīgumam pievienojās ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (2008. gada 29. septembris), lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu par zvejniecību Indijas okeāna dienvidu daļā (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

(23) Savienība minētajai konvencijai pievienojās ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp.).

(24) Savienība minētajai konvencijai pievienojās ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(26) Jebkāda tipa grunts traļi (OTB, OTT, PTB, TBB, TBN, TBS un TB).

(27) Jebkāda tipa zvejas vadi (SSC, SDN, SPR, SV, SB un SX).

(28) Visas āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecības (LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS).

(29) Visi fiksētie žaunu tīkli un zivju krātiņveida lamatas (GTR, GNS, GNC, FYK, FPN un FIX).

(30) Zvejas rīku kodi: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB, SDN, SSC, SX, LL, LLS.

(31) Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

PIELIKUMS

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS:	KPN, kas piemērojama Savienības zvejas kuģiem apgabalos, kuros noteiktas KPN, pa sugām un apgabaliem
IA PIELIKUMS:	Skageraks, Kategats, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi
IB PIELIKUMS:	Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES 1., 2., 5., 12. un 14. apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā
IC PIELIKUMS:	Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa. NAFO konvencijas apgabals
ID PIELIKUMS:	ICCAT konvencijas apgabals
IE PIELIKUMS:	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa. SEAFO konvencijas apgabals
IF PIELIKUMS:	Dienvidu tunzivs izplatības apgabali
IG PIELIKUMS:	WCPFC konvencijas apgabals
IH PIELIKUMS:	SPRFMO konvencijas apgabals
IJ PIELIKUMS:	IOTC kompetences apgabals
IK PIELIKUMS:	SIOFA nolīguma apgabals
IL PIELIKUMS:	IATTC konvencijas apgabals
II PIELIKUMS:	Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES 7.e rajonā
III PIELIKUMS:	Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā
IV PIELIKUMS:	Sezonāli zvejas aizliegumi, lai aizsargātu nārstojošas mencas
V PIELIKUMS:	Zvejas atļaujas
VI PIELIKUMS:	ICCAT konvencijas apgabals
VII PIELIKUMS:	CCAMLR konvencijas apgabals
VIII PIELIKUMS:	IOTC kompetences apgabals
IX PIELIKUMS:	WCPFC konvencijas apgabals

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMAS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTAS KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

Pielikumu tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, vajadzības gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām pielikumos noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām pielikumos ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katrā apgabalā uz zivju krājumiem atsaucas alfabētiskā secībā pēc sugu zinātniskajiem nosaukumiem. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai zinātniskos nosaukumus. Vispārpieņemtie nosaukumi norādīti ērtības labad.

IA līdz IL pielikums ir daļa no I pielikuma.

Šīs regulas vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu zinātniskajiem nosaukumiem un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Alfa-3 kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Ammodytes spp.	SAN	Tūbītes
Argentina silus	ARU	Ziemeļatlantijas argentīna
Beryx spp.	ALF	Beriksas
Brosme brosme	USK	Brosme
Caproidae	BOR	Kaproīdas
Centrophorus squamosus	GUQ	Pelēkā īsdzelkņhaizivs
Centroscymnus coelolepis	CYO	Baltacu haizivs
Chaceon spp.	GER	Dziļūdens sarkankrabji
Chaenocephalus aceratus	SSI	Melnspuru leduszivs
Champsocephalus gunnari	ANI	Antarktikas leduszivs
Channichthys rhinoceratus	LIC	Vienraga leduszivs
Chionoecetes spp.	PCR	Sniega krabji
Clupea harengus	HER	Siļķe
Coryphaenoides rupestris	RNG	Apaļdeguna garaste
Dalatias licha	SCK	Melnā haizivs
Deania calcea	DCA	Gardeguna spurainā haizivs
Dicentrarchus labrax	BSS	Eiropas labraks
Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)	RJB	Parastā raja (sugu grupa)
Dissostichus eleginoides	TOP	Patagonijas ilkņzivs
Dissostichus mawsoni	TOA	Antarktikas ilkņzivs
Dissostichus spp.	TOT	Ilkņzivis
Engraulis encrasicolus	ANE	Anšovs
Etmopterus princeps	ETR	Lielā laternhaizivs
Etmopterus pusillus	ETP	Gludā laternhaizivs
Euphausia superba	KRI	Krils
Gadus morhua	COD	Menca
Galeorhinus galeus	GAG	Bara haizivs
Glyptocephalus cynoglossus	WIT	Sarkanā plekste
Hippoglossoides platessoides	PLA	Rietumatlantijas plekste
Hoplostethus atlanticus	ORY	Atlantijas lielgalvis
Illex illecebrosus	SQI	Īsspuru kalmārs
Lamna nasus	POR	Siļķu haizivs
Lepidorhombus spp.	LEZ	Megrimi
Leucoraja naevus	RJN	Dzegužraja
Limanda ferruginea	YEL	Dzeltenastes plekste
Lophiidae	ANF	Makšķerniekzivju dzimta
Macrourus spp.	GRV	Makrūrzivis
Makaira nigricans	BUM	Atlantijas zilais marlīns
Mallotus villosus	CAP	Moiva
Manta birostris	RMB	Divragainā velnraja
Martialia hyadesi	SQS	Dienvidatlantijas kalmārs
Melanogrammus aeglefinus	HAD	Pikša
Merlangius merlangus	WHG	Merlangs
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Micromesistius poutassou	WHB	Putasu
Microstomus kitt	LEM	Mazmutes plekste
Molva dypterygia	BLI	Zilā jūraslīdaka
Molva molva	LIN	Jūraslīdaka
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Notothenia gibberifrons	NOG	Zaļā nototēnija
Notothenia rossii	NOR	Marmora nototēnija
Notothenia squamifrons	NOS	Pelēkā nototēnija
Pandalus borealis	PRA	Ziemeļu garnele
Paralomis spp.	PAI	Krabji
Penaeus spp.	PEN	Penaeus garneles
Pleuronectes platessa	PLE	Jūras zeltplekste
Pleuronectiformes	FLX	Plekstveidīgās zivis
Pollachius pollachius	POL	Pollaks
Pollachius virens	POK	Saida
Scophthalmus maximus	TUR	Akmeņplekste
Pseudochaenichthys georgianus	SGI	Melnā leduszivs
Pseudopentaceros spp.	EDW	Bruņgalvji
Raja alba	RJA	Baltā raja
Raja brachyura	RJH	Blondā raja
Raja circularis	RJI	Smilšu raja
Raja clavata	RJC	Dzeloņainā raja
Raja fullonica	RJF	Šagrēnādas raja
Raja (Dipturus) nidarosiensis	JAD	Norvēģijas raja
Raja microocellata	RJE	Sīkacu raja
Raja montagui	RJM	Plankumainā raja
Raja radiata	RJR	Ērkšķu raja
Raja undulata	RJU	Cirtainā raja
Rajiformes	SRX	Rajveidīgās zivis
Reinhardtius hippoglossoides	GHL	Grenlandes paltuss
Sardina pilchardus	PIL	Sardīne
Scomber scombrus	MAC	Makrele
Scophthalmus rhombus	BLL	Gludais rombs
Sebastes spp.	RED	Sarkanasari
Solea solea	SOL	Parastā jūrasmēle
Solea spp.	SOO	Jūrasmēles
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa
Squalus acanthias	DGS	Dzelkņu haizivs
Tetrapturus albidus	WHM	Baltais marlīns
Thunnus alalunga	ALB	Garspuru tunzivs
Thunnus maccoyii	SBF	Dienvidu tunzivs
Thunnus obesus	BET	Lielacu tunzivs
Thunnus thynnus	BFT	Zilā tunzivs
Trachurus murphyi	CJM	Čīles stavrida
Trachurus spp.	JAX	Stavridas
Trisopterus esmarkii	NOP	Esmarka menca
Urophycis tenuis	HKW	Baltā Amerikas jūrasvēdzele
Xiphias gladius	SWO	Zobenzivs

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti sugu vispārpieņemtie nosaukumi un zinātniskie nosaukumi, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Vispārpieņemtais nosaukums	Alfa-3 kods	Zinātniskais nosaukums
Akmeņplekste	TUR	Scophthalmus maximus
Anšovs	ANE	Engraulis encrasicolus
Antarktikas ilkņzivs	TOA	Dissostichus mawsoni
Antarktikas leduszivs	ANI	Champsocephalus gunnari
Apaļdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris
Atlantijas lielgalvis	ORY	Hoplostethus atlanticus
Atlantijas zilais marlīns	BUM	Makaira nigricans
Baltā Amerikas jūrasvēdzele	HKW	Urophycis tenuis
Baltā raja	RJA	Raja alba
Baltacu haizivs	CYO	Centroscymnus coelolepis
Baltais marlīns	WHM	Tetrapturus albidus
Bara haizivs	GAG	Galeorhinus galeus
Beriksas	ALF	Beryx spp.
Blondā raja	RJH	Raja brachyura
Brētliņa	SPR	Sprattus sprattus
Brosme	USK	Brosme brosme
Bruņgalvji	EDW	Pseudopentaceros spp.
Čīles stavrida	CJM	Trachurus murphyi
Cirtainā raja	RJU	Raja undulata
Dienvidatlantijas kalmārs	SQS	Martialia hyadesi
Dienvidu tunzivs	SBF	Thunnus maccoyii
Divragainā velnraja	RMB	Manta birostris
Dzegužraja	RJN	Leucoraja naevus
Dzelkņu haizivs	DGS	Squalus acanthias
Dzeloņainā raja	RJC	Raja clavata
Dzeltenastes plekste	YEL	Limanda ferruginea
Dziļūdens sarkankrabji	GER	Chaceon spp.
Eiropas labraks	BSS	Dicentrarchus labrax
Ērkšķu raja	RJR	Raja radiata
Esmarka menca	NOP	Trisopterus esmarkii
Gardeguna spurainā haizivs	DCA	Deania calcea
Garspuru tunzivs	ALB	Thunnus alalunga
Gludā laternhaizivs	ETP	Etmopterus pusillus
Gludais rombs	BLL	Scophthalmus rhombus
Grenlandes paltuss	GHL	Reinhardtius hippoglossoides
Heks	HKE	Merluccius merluccius
Ilkņzivis	TOT	Dissostichus spp.
Īsspuru kalmārs	SQI	Illex illecebrosus
Jūras zeltplekste	PLE	Pleuronectes platessa
Jūraslīdaka	LIN	Molva molva
Jūrasmēles	SOO	Solea spp.
Kaproīdas	BOR	Caproidae
Krabji	PAI	Paralomis spp.
Krils	KRI	Euphausia superba
Lielā laternhaizivs	ETR	Etmopterus princeps
Lielacu tunzivs	BET	Thunnus obesus
Makrele	MAC	Scomber scombrus
Makrūrzivis	GRV	Macrourus spp.
Makšķerniekzivju dzimta	ANF	Lophiidae
Marmora nototēnija	NOR	Notothenia rossii
Mazmutes plekste	LEM	Microstomus kitt
Megrimi	LEZ	Lepidorhombus spp.
Melnā haizivs	SCK	Dalatias licha
Melnā leduszivs	SGI	Pseudochaenichthys georgianus
Melnspuru leduszivs	SSI	Chaenocephalus aceratus
Menca	COD	Gadus morhua
Merlangs	WHG	Merlangius merlangus
Moiva	CAP	Mallotus villosus
Norvēģijas omārs	NEP	Nephrops norvegicus
Norvēģijas raja	JAD	Raja (Dipturus) nidarosiensis
Parastā jūrasmēle	SOL	Solea solea
Parastā raja (sugu grupa)	RJB	Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)
Patagonijas ilkņzivs	TOP	Dissostichus eleginoides
Pelēkā īsdzelkņhaizivs	GUQ	Centrophorus squamosus
Pelēkā nototēnija	NOS	Notothenia squamifrons
Penaeus garneles	PEN	Penaeus spp.
Pikša	HAD	Melanogrammus aeglefinus
Plankumainā raja	RJM	Raja montagui
Plekstveidīgās zivis	FLX	Pleuronectiformes
Pollaks	POL	Pollachius pollachius
Putasu	WHB	Micromesistius poutassou
Rajveidīgās zivis	SRX	Rajiformes
Rietumatlantijas plekste	PLA	Hippoglossoides platessoides
Šagrēnādas raja	RJF	Raja fullonica
Saida	POK	Pollachius virens
Sardīne	PIL	Sardina pilchardus
Sarkanā plekste	WIT	Glyptocephalus cynoglossus
Sarkanasari	RED	Sebastes spp.
Sīkacu raja	RJE	Raja microocellata
Siļķe	HER	Clupea harengus
Siļķu haizivs	POR	Lamna nasus
Smilšu raja	RJI	Raja circularis
Sniega krabji	PCR	Chionoecetes spp.
Stavridas	JAX	Trachurus spp.
Tūbītes	SAN	Ammodytes spp.
Vienraga leduszivs	LIC	Channichthys rhinoceratus
Zaļā nototēnija	NOG	Notothenia gibberifrons
Ziemeļatlantijas argentīna	ARU	Argentina silus
Ziemeļu garnele	PRA	Pandalus borealis
Zilā jūraslīdaka	BLI	Molva dypterygia
Zilā tunzivs	BFT	Thunnus thynnus
Zobenzivs	SWO	Xiphias gladius

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

Suga:	Tūbītes un saistītās piezvejas sugas Ammodytes spp.		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a, 3.a un 4. zonā (1)
Dānija	0	(2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0	(2)
Zviedrija	0	(2)
Savienība	0	(2)

Apvienotā Karaliste	0	(2)

KPN	0
(1)	Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras un Fūlas.
(2)	Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga un makreles piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par:

Zona: Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

	1r	2r	3r	4	5r	6	7r
	(SAN/234_1R)	(SAN/234_2R)	(SAN/234_3R)	(SAN/234_4)	(SAN/234_5R)	(SAN/234_6)	(SAN/234_7R)
Dānija	0	0	0	0	0	0	0
Vācija	0	0	0	0	0	0	0
Zviedrija	0	0	0	0	0	0	0
Savienība	0	0	0	0	0	0	0
Apvienotā Karaliste	0	0	0	0	0	0	0

Kopā	0	0	0	0	0	0	0

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus	Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (ARU/1/2.)
Vācija	6	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	2
Nīderlande	5
Savienība	13
Apvienotā Karaliste	10

KPN	23

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus	Zona:	Savienības ūdeņi 3.a un 4. zonā (ARU/3A4-C)
Dānija	273	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	3
Francija	2
Īrija	2
Nīderlande	13
Zviedrija	11
Savienība	304
Apvienotā Karaliste	5

KPN	309

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus	Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6. un 7. zonā (ARU/567.)
Vācija	71	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	2
Īrija	66
Nīderlande	742
Savienība	881
Apvienotā Karaliste	52

KPN	933

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2. un 14. zonā (USK/1214EI)
Vācija	2	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	2	(1)
Citi	1	(1)
Savienība	5	(1)
Apvienotā Karaliste	2	(1)

KPN	7
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/1214EI_AMS).

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Savienības ūdeņi 4. zonā (USK/04-C.)
Dānija	17		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	5
Francija	12
Zviedrija	2
Citi	2	(1)
Savienība	38
Apvienotā Karaliste	26

KPN	64
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/04-C_AMS).

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6. un 7. zonā (USK/567EI.)
Vācija	4		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Spānija	15
Francija	176
Īrija	17
Citi	4	(1)
Savienība	216
Norvēģija	731	(2) (3) (4) (5)
Apvienotā Karaliste	85

KPN	1 032
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/567EI_AMS).
(2)	Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (USK/*24X7C).
(3)	Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta nejauša citu sugu nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto daudzumu tonnās (OTH/*5B67-). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a apgabalā nedrīkst pārsniegt 5 %.
(3)	750
(4)	Ieskaitot jūraslīdaku. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā:

	Jūraslīdaka (LIN/*5B67-)	2 000
	Brosme (USK/*5B67-)	731
(5)	Norvēģijai iedalītās brosmes un jūraslīdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam daudzumam tonnās:
(5)	500

Suga:	Brosme Brosme brosme	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (USK/04-N.)
Beļģija	0	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	41
Vācija	0
Francija	0
Nīderlande	0
Savienība	41
Apvienotā Karaliste	1

KPN	Nepiemēro

Suga:	Kaproīdas Caproidae	Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7. un 8. zonā (BOR/678-)
Dānija	1 175	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Īrija	3 309
Savienība	4 484
Apvienotā Karaliste	304

KPN	4 788

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus		Zona:	3.a (HER/03A.)
Dānija	2 577	(2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	41	(2)
Zviedrija	2 696	(2)
Savienība	5 314	(2)
Norvēģija	818
Fēru Salas	0	(3)

KPN	6 132
(1)	Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejā, kurā izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā (HER/*04-C.).
(3)	Drīkst nozvejot tikai Skagerakā (HER/*03AN.).

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus		Zona:	Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53o 30' N (HER/4AB.)
Dānija	14 867		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	9 851
Francija	5 168
Nīderlande	12 929
Zviedrija	978
Savienība	43 793
Fēru Salas	63
Norvēģija	27 913	(2)
Apvienotā Karaliste	13 896
KPN	96 252
(1)	Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejā, kurā izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.a un 4.b zonā nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādīto daudzumu tonnās (HER/*4AB-C). Papildu daudzums ne vairāk kā 10 000 tonnu apmērā tiks piešķirts, ja Norvēģija šādu palielinājumu pieprasīs.
(2)	12 500
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62 °N Savienība nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem daudzumiem. Papildu daudzums ne vairāk kā 2 500 tonnu apmērā tiks piešķirts, ja Savienība šādu palielinājumu pieprasīs.
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*4N-S62)
Savienība	12 500

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (HER/4N-S62)
Zviedrija	237	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Savienība	237

KPN	96 252
(1)	Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus	Zona:	3.a (HER/03A-BC)
Dānija	1 423	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	13
Zviedrija	229
Savienība	1 665

KPN	1 665
(1)	Tikai siļķes nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejā, kurā izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus	Zona:	4., 7.d zona un Savienības ūdeņi 2.a zonā (HER/2A47DX)
Beļģija	11	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	2 143
Vācija	11
Francija	11
Nīderlande	11
Zviedrija	11
Savienība	2 198
Apvienotā Karaliste	41

KPN	2 239
(1)	Tikai siļķes nozvejām, kas piezvejas veidā gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus		Zona:	4.c, 7.d (2) (HER/4CXB7D)
Beļģija	2 158	(3)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	200	(3)
Vācija	133	(3)
Francija	2 569	(3)
Nīderlande	4 541	(3)
Savienība	9 601	(3)
Apvienotā Karaliste	988	(3)

KPN	96 252
(1)	Tikai siļķes nozvejām, kas gūtas zvejā, kurā izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	Izņemot Blekvoteras krājumu, t.i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56' N, 1° 19,1' E) līdz 51° 33' ziemeļu platuma un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.
(3)	Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4.b zonā (HER/*04B.).

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6.b un 6.aN zonā (1) (HER/5B6ANB)
Vācija	97	(2)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	19	(2)
Īrija	132	(2)
Nīderlande	97	(2)
Savienība	345	(2)
Apvienotā Karaliste	526	(2)

KPN	871
(1)	Siļķes krājums ICES 6.a zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 55° ziemeļu platuma vai uz rietumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 56° ziemeļu platuma, izņemot Klaidu.
(2)	Aizliegts zvejot siļķi to ICES zonu daļā starp 56° un 57°30′ ziemeļu platuma, uz kurām attiecas šī KPN; izņēmums ir sešas jūras jūdzes plata josla, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.

Suga:	Siļķe Clupea harengus	Zona:	6.aS (1), 7.b un 7.c (HER/6AS7BC)
Īrija	309	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Nīderlande	31
Savienība	340

KPN	340
(1)	Siļķes krājums 6.a zonā uz dienvidiem no 56o 00' ziemeļu platuma un uz rietumiem no 07o 00' rietumu garuma.

Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

7.a (1)

(HER/07A/MM)

Īrija

525

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Savienība

525

Apvienotā Karaliste

1 491

KPN

2 016

(1)

Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ ziemeļu platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ ziemeļu platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

Suga:	Siļķe Clupea harengus	Zona:	7.e un 7.f (HER/7EF.)
Francija	116	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	116
Apvienotā Karaliste	116

KPN	232

Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

7.g(1), 7.h(1), 7.j(1) un 7.k(1)

(HER/7G-K.)

Vācija

(2)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

(2)

Īrija

188

(2)

Nīderlande

(2)

Savienība

219

(2)

Apvienotā Karaliste

(2)

KPN

219

(2)

(1)

Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ ziemeļu platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ ziemeļu platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(2)

Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu.

Suga:	Anšovs Engraulis encrasicolus	Zona:	8 (ANE/08.)
Spānija	29 700	Analītiska KPN
Francija	3 300
Savienība	33 000

KPN	33 000

Suga:	Anšovs Engraulis encrasicolus		Zona:	9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411)
Spānija	0	(1)	Piesardzīga KPN
Portugāle	0	(1)
Savienība	0	(1)

KPN	0	(1)
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Suga:	Cod Gadus morhua	Zona:	Skageraks (COD/03AN.)
Beļģija	1	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	421
Vācija	11
Nīderlande	3
Zviedrija	74
Savienība	510

KPN	526

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Kategats (COD/03AS.)
Dānija	75	(1)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Vācija	2	(1)
Zviedrija	46	(1)
Savienība	123	(1)

KPN	123	(1)
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4)
Beļģija	109	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	625
Vācija	396
Francija	134	(1)
Nīderlande	353	(1)
Zviedrija	4
Savienība	1 621
Norvēģija	626	(2)
Apvienotā Karaliste	1 433	(1)

KPN	3 680
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā (COD/*07D.).
(2)	Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (COD/*04N-)
Savienība	2 655

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (COD/4N-S62)
Zviedrija	96	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Savienība	96

KPN	Nepiemēro
(1)	Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.

Suga:	Menca Gadus morhua	Zona:	6.b; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz rietumiem no 12° 00' W un 12. un 14. zonā (COD/5W6-14)
Beļģija	0	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	0
Francija	2
Īrija	1
Savienība	3
Apvienotā Karaliste	3

KPN	6

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	6.a; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz austrumiem no 12° 00' W (COD/5BE6A)
Beļģija	1	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 9. pantu.
Vācija	5	(1)
Francija	51	(1)
Īrija	71	(1)
Savienība	128	(1)
Apvienotā Karaliste	193	(1)

KPN	321	(1)
(1)	Tikai mencas piezvejai, ko gūst citu sugu zvejā. Specializētajā mencas zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	7.a (COD/07A.)
Beļģija	1	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	2	(1)
Īrija	43	(1)
Nīderlande	0	(1)
Savienība	46	(1)
Apvienotā Karaliste	19	(1)

KPN	65	(1)
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	7.b, 7.c, 7.e–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34)
Beļģija	5	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 9. pantu.
Francija	74	(1)
Īrija	115	(1)
Nīderlande	0	(1)
Savienība	194	(1)
Apvienotā Karaliste	8	(1)

KPN	202	(1)
(1)	Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	7.d (COD/07D.)
Beļģija	9	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	180	(1)
Nīderlande	5	(1)
Savienība	194	(1)
Apvienotā Karaliste	20	(1)

KPN	214
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: 4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/*2A3X4).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.	Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (LEZ/2AC4-C)
Beļģija	2	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	2
Vācija	2
Francija	12
Nīderlande	10
Savienība	28
Apvienotā Karaliste	703

KPN	731

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LEZ/56-14)
Spānija	168		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	654	(1)
Īrija	191
Savienība	1 013
Apvienotā Karaliste	463	(1)

KPN	1 476
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (LEZ/*2AC4C).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	7 (LEZ/07.)
Beļģija	127	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Spānija	1 405	(2)
Francija	1 705	(2)
Īrija	775	(2)
Savienība	4 012
Apvienotā Karaliste	671	(2)

KPN	4 683
(1)	10 % no šīs kvotas drīkst izmantot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE) piezvejām, ko gūst jūrasmēles specializētās zvejniecības.
(2)	35 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.	Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (LEZ/8ABDE.)
Spānija	248	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	200
Savienība	448

KPN	448

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.	Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (LEZ/8C3411)
Spānija	1 912	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija	96
Portugāle	64
Savienība	2 072

KPN	2 158

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (ANF/2AC4-C)
Beļģija	125	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	275	(1)
Vācija	134	(1)
Francija	26	(1)
Nīderlande	94	(1)
Zviedrija	3	(1)
Savienība	657	(1)
Apvienotā Karaliste	2 865	(1)

KPN	3 522
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot: 6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (ANF/*56-14).

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (ANF/04-N.)
Beļģija	13	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	326
Vācija	5
Nīderlande	5
Savienība	349
Apvienotā Karaliste	76

KPN	Nepiemēro

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae		Zona:	6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (ANF/56-14)
Beļģija	72	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	82	(1)
Spānija	77
Francija	881	(1)
Īrija	199
Nīderlande	69	(1)
Savienība	1 380
Apvienotā Karaliste	613	(1)

KPN	1 993
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (ANF/*2AC4C).

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae		Zona:	7. (ANF/07.)
Beļģija	816	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	91	(1)
Spānija	324	(1)
Francija	5 233	(1)
Īrija	669	(1)
Nīderlande	106	(1)
Savienība	7 239	(1)
Apvienotā Karaliste	1 587	(1)

KPN	8 826
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (ANF/*8ABDE).

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae	Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (ANF/8ABDE.)
Spānija	343	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	1 909
Savienība	2 252

KPN	2 252

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae	Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANF/8C3411)
Spānija	2 934	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija	3
Portugāle	584
Savienība	3 521

KPN	3 672

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus	Zona:	3.a (HAD/03A.)
Beļģija	3	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	442
Vācija	28
Nīderlande	1
Zviedrija	52
Savienība	526

KPN	548

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus	Zona:	4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā (HAD/2AC4.)
Beļģija	52	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	354
Vācija	225
Francija	393
Nīderlande	39
Zviedrija	36
Savienība	1 099
Norvēģija	1 975
Apvienotā Karaliste	5 840

KPN	8 914
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HAD/*04N-)
Savienība	5 161

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (HAD/4N-S62)
Zviedrija	177	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	177

KPN	Nepiemēro
(1)	Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus	Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b, 12. un 14. zonā (HAD/6B1214)
Beļģija	6	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	7
Francija	289
Īrija	206
Savienība	508
Apvienotā Karaliste	2 111

KPN	2 619

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6.a zonā (HAD/5BC6A.)
Beļģija	1	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	1	(1)
Francija	55	(1)
Īrija	163	(1)
Savienība	220
Apvienotā Karaliste	774	(1)

KPN	994
(1)	Ne vairāk kā 10 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4. zonā; Savienības ūdeņos 2.a zonā (HAD/*2AC4.).

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus	Zona:	7.b–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34)
Beļģija	30	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	1 810
Īrija	603
Savienība	2 443
Apvienotā Karaliste	272

KPN	2 715

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus	Zona:	7.a (HAD/07A.)
Beļģija	13	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	57
Īrija	342
Savienība	412
Apvienotā Karaliste	378

KPN	790

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus	Zona:	3.a (WHG/03A.)
Dānija	292	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Nīderlande	1
Zviedrija	31
Savienība	324

KPN	415

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā (WHG/2AC4.)
Beļģija	82		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	356
Vācija	93
Francija	535
Nīderlande	206
Zviedrija	1
Savienība	1 273
Norvēģija	304	(1)
Apvienotā Karaliste	2 573

KPN	4 290
(1)	Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (WHG/*04N-)
Savienība	2 700

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (WHG/56-14)
Vācija	1	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 9. pantu.
Francija	14	(1)
Īrija	68	(1)
Savienība	83	(1)
Apvienotā Karaliste	151	(1)

KPN	234	(1)
(1)	Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	7.a (WHG/07A.)
Beļģija	1	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 9. pantu.
Francija	6	(1)
Īrija	104	(1)
Nīderlande	0	(1)
Savienība	111	(1)
Apvienotā Karaliste	70	(1)

KPN	181	(1)
(1)	Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus	Zona:	7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k (WHG/7X7A-C)
Beļģija	23	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	1 411
Īrija	1 018
Nīderlande	12
Savienība	2 464
Apvienotā Karaliste	252

KPN	2 716

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus	Zona:	8. (WHG/08.)
Spānija	880	Piesardzīga KPN
Francija	1 321
Savienība	2 201

KPN	2 276

Suga:	Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (W/P/4N-S62)
Zviedrija	48	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	48

KPN	Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	3.a (HKE/03A.)
Dānija	784	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Zviedrija	67	(1)
Savienība	851

KPN	851
(1)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (HKE/2AC4-C)
Beļģija	14	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	570	(1)
Vācija	65	(1)
Francija	126	(1)
Nīderlande	33	(1)
Savienība	808	(1)
Apvienotā Karaliste	178	(1)

KPN	986
(1)	Ne vairāk kā 10 % šīs kvotas drīkst izmantot piezvejai 3.a zonā (HKE/*03A.).

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	6. un 7.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/571214)
Beļģija	146	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Spānija	4 667
Francija	7 207	(1)
Īrija	873
Nīderlande	94	(1)
Savienība	12 987
Apvienotā Karaliste	2 845	(1)

KPN	15 832
(1)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/*8ABDE)
Beļģija	19
Spānija	753
Francija	753
Īrija	94
Nīderlande	10
Savienība	1 629
Apvienotā Karaliste	424

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/8ABDE.)
Beļģija	5	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Spānija	3 249
Francija	7 296
Nīderlande	10	(1)
Savienība	10 560

KPN	10 560
(1)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz 4. zonu un Savienības ūdeņiem 2.a zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
6. un 7.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/*57-14)
Beļģija	1
Spānija	941
Francija	1 694
Nīderlande	3
Savienība	2 639

Suga:	Heks Merluccius merluccius	Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HKE/8C3411)
Spānija	5 320	Piesardzīga KPN
Francija	511
Portugāle	2 483
Savienība	8 314

KPN	8 517

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 2. un 4. zonā (WHB/24-N.)
Dānija	0	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	0
Apvienotā Karaliste	0

KPN	Nepiemēro

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/1X14)
Dānija	32 399	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	12 597	(1)
Spānija	27 468	(1) (2)
Francija	22 547	(1)
Īrija	25 089	(1)
Nīderlande	39 507	(1)
Portugāle	2 552	(1) (2)
Zviedrija	8 015	(1)
Savienība	170 174	(1) (3)
Norvēģija	64 935
Fēru Salas	6 500
Apvienotā Karaliste	42 040	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves limitu 24 375 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 14,3 %.
(2)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz šādu zonu: 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(3)	Īpašais nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/NZJM1) un 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1 zonā (WHB/NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:
	124 026

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411)
Spānija	8 952		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Portugāle	2 238
Savienība	11 189	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Īpašais nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/NZJM1) un 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1 zonā (WHB/NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:
(1)	124 026

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Savienības ūdeņi 2., 4.a, 5. un 6. zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un 7. zonā uz rietumiem no 12° W (WHB/24A567)
Norvēģija	124 026	(1) (2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Fēru Salas	24 375	(3) (4)

KPN	Nepiemēro
(1)	Ieskaitāmas Norvēģijas nozvejas limitos.
(2)	Īpašs nosacījums: nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu daudzumu (WHB/*04A-C):
	26 000
	Šis nozvejas ierobežojums 4.a zonā atbilst šādai procentuālajai daļai no Norvēģijas piekļuves limita:
	18 %
(3)	Ieskaitāmas Fēru Salu nozvejas limitos.
(4)	Īpašs nosacījums: drīkst nozvejot arī 6.b zonā (WHB/06B-C). Nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu daudzumu (WHB/04A-C):
(4)	6 094

Suga:	Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus	Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (L/W/2AC4-C)
Beļģija	92	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	253
Vācija	33
Francija	69
Nīderlande	211
Zviedrija	3
Savienība	661
Apvienotā Karaliste	1 036

KPN	1 697

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā (BLI/5B67-)
Vācija	28		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Igaunija	4
Spānija	89
Francija	2 032
Īrija	8
Lietuva	2
Polija	1
Citi	8	(1)
Savienība	2 172
Norvēģija	63	(2)
Fēru Salas	38	(3)
Apvienotā Karaliste	517

KPN	2 790
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/5B67_AMS).
(2)	Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (BLI/*24X7C).
(3)	Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā. Jāzvejo Savienības ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma un 6.b zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia		Zona:	Starptautiskie ūdeņi 12. zonā (BLI/12INT-)
Igaunija	0	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Spānija	33	(1)
Francija	1	(1)
Lietuva	0	(1)
Citi	0	(1)
Savienība	34	(1)
Apvienotā Karaliste	0	(1)

KPN	34	(1)
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/12INT_AMS).

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 2. un 4. zonā (BLI/24-)
Dānija	1		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	1
Īrija	1
Francija	4
Citi	1	(1)
Savienība	8
Apvienotā Karaliste	2

KPN	10
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/24_AMS).

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia	Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 3.a zonā (BLI/03A-)
Dānija	1	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	0
Zviedrija	1
Savienība	2

KPN	2

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (LIN/1/2.)
Dānija	7		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	7
Francija	7
Citi	3	(1)
Savienība	24
Apvienotā Karaliste	7

KPN	31
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (LIN/1/2_AMS).

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva	Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/03A-C.)
Beļģija	3	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	25
Vācija	3
Zviedrija	10
Savienība	41
Apvienotā Karaliste	3

KPN	44

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva		Zona:	Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/04-C.)
Beļģija	7	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	106	(1)
Vācija	66	(1)
Francija	59
Nīderlande	2
Zviedrija	5	(1)
Savienība	245
Apvienotā Karaliste	815	(1)

KPN	1 060
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 %, bet ne vairāk kā 75 tonnas, drīkst nozvejot šādā zonā: Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/*03A-C).

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva	Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (LIN/05EI.)
Beļģija	2	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	2
Vācija	2
Francija	2
Savienība	8
Apvienotā Karaliste	2

KPN	10

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (LIN/6X14.)
Beļģija	12	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	2	(1)
Vācija	42	(1)
Īrija	225
Spānija	840
Francija	896	(1)
Portugāle	2
Savienība	2 019
Norvēģija	2 000	(2) (3) (4)
Fēru Salas	50	(5) (6)
Apvienotā Karaliste	1 032	(1)

KPN	5 101
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 35 % drīkst nozvejot: Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/*04-C.).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta nejauša citu sugu nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto daudzumu tonnās (OTH/*6X14.). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a apgabalā nedrīkst pārsniegt 5 %.
(2)	750
(3)	Ieskaitot brosmi. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā:

	Jūraslīda ka (LIN/*5B67-)	2 000
	Brosme (USK/*5B67-)	731
(4)	Norvēģijai iedalītās jūraslīdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam daudzumam tonnās:
(4)	500
(5)	Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.b un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (LIN/*6BAN.).
(6)	Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta nejauša citu sugu nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 6.a un 6.b zonā nedrīkst pārsniegt šādu daudzumu tonnās (OTH/*6AB.): 19

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (LIN/04-N.)
Beļģija	2	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	297
Vācija	8
Francija	3
Nīderlande	1
Savienība	311
Apvienotā Karaliste	27

KPN	Nepiemēro

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus	Zona:	3.a (NEP/03A.)
Dānija	9 084	Analītiska KPN
Vācija	26
Zviedrija	3 250
Savienība	12 360

KPN	12 360

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus	Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (NEP/2AC4-C)
Beļģija	301	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	301
Vācija	5
Francija	9
Nīderlande	155
Savienība	771
Apvienotā Karaliste	4 981

KPN	5 752

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (NEP/04-N.)
Dānija	142	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	0
Savienība	142
Apvienotā Karaliste	8

KPN	Nepiemēro

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus	Zona:	6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (NEP/5BC6.)
Spānija	8	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	32
Īrija	54
Savienība	94
Apvienotā Karaliste	3 881

KPN	3 975

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	7 (NEP/07.)
Spānija	252	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	1 022	(1)
Īrija	1 550	(1)
Savienība	2 824	(1)
Apvienotā Karaliste	1 379	(1)

KPN	4 203	(1)
(1)	Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
	ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16)
	Spānija	199
	Francija	125
	Īrija	239
	Savienība	563
	Apvienotā Karaliste	97

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus	Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (NEP/8ABDE.)
Spānija	239	Analītiska KPN
Francija	3 745
Savienība	3 984

KPN	3 984

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	8.c (NEP/08C.)
Spānija	2,4	(1)	Piesardzīga KPN
Francija	0,0	(1)
Savienība	2,4	(1)

KPN	2,4	(1)
(1)	Tikai nozvejām, kuras gūst kontrolzvejniecībā, kas izveidota, lai ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs, ievāktu datus par nozveju uz piepūles vienību (CPUE): – 1,7 tonnas 25. funkcionālajā vienībā piecu zvejas reisu laikā augustā un piecu zvejas reisu laikā septembrī, – 0,7 tonnas 31. funkcionālajā vienībā septiņu dienu laikā jūlijā.

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411)
Spānija	94	(1)	Piesardzīga KPN
Portugāle	280	(1)
Savienība	374	(1) (2)

KPN	374	(1) (2)
(1)	No tām ne vairāk kā 6 % drīkst nozvejot ICES 9.a rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U267).
(2)	Ievērojot iepriekšminēto KPN limitus, ICES 9.a rajona 30. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U30) drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu: 65

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis	Zona:	3.a (PRA/03A.)
Dānija	531	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Zviedrija	286
Savienība	817

KPN	1 529

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis	Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (PRA/2AC4-C)
Dānija	45	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Nīderlande	0
Zviedrija	2
Savienība	47
Apvienotā Karaliste	13

KPN	60

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (PRA/4N-S62)
Dānija	50		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Zviedrija	31	(1)
Savienība	81

KPN	Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.

Suga:	Penaeus garneles Penaeus spp.		Zona:	Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.)
Francija	Jānosaka	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Savienība	Jānosaka	(1) (2)

KPN	Jānosaka	(1) (2)
(1)	Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks par 30 m.
(2)	Noteikta tādā pašā daudzumā kā Francijas kvota.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	Skageraks (PLE/03AN.)
Beļģija	26	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	3 308
Vācija	17
Nīderlande	636
Zviedrija	177
Savienība	4 164

KPN	4 912

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	Kategats (PLE/03AS.)
Dānija	369	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija	4
Zviedrija	41
Savienība	414

KPN	719

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4)
Beļģija	1 381		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	4 487
Vācija	1 294
Francija	259
Nīderlande	8 627
Savienība	16 048
Norvēģija	2 570	(1)
Apvienotā Karaliste	6 385

KPN	36 713
(1)	No tām ne vairāk kā 75 tonnu drīkst nozvejot Skagerakā (PLE/*03AN.).

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (PLE/*04N-)
Savienība	14 010

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (PLE/56-14)
Francija	2	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Īrija	65
Savienība	67
Apvienotā Karaliste	97

KPN	164

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	7.a (PLE/07A.)
Beļģija	29	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	13
Īrija	361
Nīderlande	9
Savienība	412
Apvienotā Karaliste	287

KPN	699

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	7.b un 7.c (PLE/7BC.)
Francija	4	Piesardzīga KPN
Īrija	15
Savienība	19

KPN	19

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	7.d un 7.e (PLE/7DE.)
Beļģija	375	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	1 248
Savienība	1 623
Apvienotā Karaliste	666

KPN	2 289

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	7.f un 7.g (PLE/7FG.)
Beļģija	117	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	211
Īrija	64
Savienība	392
Apvienotā Karaliste	110

KPN	502

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7.h, 7.j un 7.k (PLE/7HJK.)
Beļģija	1	(1)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 9. pantu.
Francija	2	(1)
Īrija	8	(1)
Nīderlande	4	(1)
Savienība	15	(1)
Apvienotā Karaliste	2	(1)

KPN	17	(1)
(1)	Tikai jūras zeltplekstes piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās jūras zeltplekstes zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (PLE/8/3411)
Spānija	26	Piesardzīga KPN
Francija	103
Portugāle	26
Savienība	155

KPN	155

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius	Zona:	6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (POL/56-14)
Spānija	1	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	29
Īrija	9
Savienība	39
Apvienotā Karaliste	22

KPN	61

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	7 (POL/07.)
Beļģija	95	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Spānija	6	(1)
Francija	2 178	(1)
Īrija	232	(1)
Savienība	2 511	(1)
Apvienotā Karaliste	530	(1)

KPN	3041
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot: 8.a, 8.b, 8.d un 8.e (POL/*8ABDE).

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius	Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (POL/8ABDE.)
Spānija	252	Piesardzīga KPN
Francija	1 230
Savienība	1 482

KPN	1 482

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius	Zona:	8.c (POL/08C.)
Spānija	149	Piesardzīga KPN
Francija	17
Savienība	166

KPN	166

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POL/9/3411)
Spānija	196	(1)	Piesardzīga KPN
Portugāle	7	(1) (2)
Savienība	203	(1)

KPN	203	(2)
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 8.c zonā (POL/*08C.).
(2)	Papildus šai KPN Portugāle drīkst zvejot pollaku daudzumos, kas nepārsniedz 98 tonnas (POL/93411P).

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	3.a un 4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā (POK/2C3A4)
Beļģija	7		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	823
Vācija	2 079
Francija	4 892
Nīderlande	21
Zviedrija	113
Savienība	7 935
Norvēģija	10 426	(1)
Apvienotā Karaliste	1 594

KPN	19 955
(1)	Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā (POK/56-14)
Vācija	88		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	870
Īrija	100
Savienība	1 058
Norvēģija	235	(1)
Apvienotā Karaliste	778

KPN	2 071
(1)	Jāzvejo uz ziemeļiem no 56° 30' ziemeļu platuma (POK/*5614N).

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (POK/4N-S62)
Zviedrija	220	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	220

KPN	Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.

Suga:	Saida Pollachius virens	Zona:	7., 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411)
Beļģija	2	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	311
Īrija	373
Savienība	686
Apvienotā Karaliste	109

KPN	795

Suga:	Akmeņplekste un gludais rombs Scophthalmus maximus un Scophthalmus rhombus	Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (T/B/2AC4-C)
Beļģija	119	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	255
Vācija	65
Francija	31
Nīderlande	902
Zviedrija	2
Savienība	1 374
Apvienotā Karaliste	251

KPN	1 625

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (SRX/2AC4-C)
Beļģija	73	(1) (2) (3) (4)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	3	(1) (2) (3)
Vācija	4	(1) (2) (3)
Francija	12	(1) (2) (3) (4)
Nīderlande	62	(1) (2) (3) (4)
Savienība	154	(1) (3)
Apvienotā Karaliste	281	(1) (2) (3) (4)

KPN	435	(3)
(1)	Par blondās rajas (Raja brachyura) nozveju Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.
(2)	Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums.
(3)	Tas neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Savienības ūdeņos 2.a zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu.
(4)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (SRX/07D2.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D2.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D2.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D2.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D2.) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (SRX/03A-C.)
Dānija	9	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Zviedrija	3	(1)
Savienība	12	(1)

KPN	12
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/67AKXD)
Beļģija	230	(1) (2) (3) (4)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Igaunija	1	(1) (2) (3) (4)
Francija	1 032	(1) (2) (3) (4)
Vācija	3	(1) (2) (3) (4)
Īrija	332	(1) (2) (3) (4)
Lietuva	5	(1) (2) (3) (4)
Nīderlande	1	(1) (2) (3) (4)
Portugāle	6	(1) (2) (3) (4)
Spānija	278	(1) (2) (3) (4)
Savienība	1 888	(1) (2) (3) (4)
Apvienotā Karaliste	658	(1) (2) (3) (4)

KPN	2 546	(3) (4)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (SRX/07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/07D.) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(3)	Tas neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot Savienības ūdeņos 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, Savienības ūdeņos 7.f un 7.g zonā (RJE/7FG.) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem sīkacu rajas daudzumiem:
	Suga:	Sīkacu raja Raja microocellata	Zona:	Savienības ūdeņi 7.f un 7.g zonā (RJE/7FG.)
	Beļģija	4	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
	Igaunija	0
	Francija	20
	Vācija	0
	Īrija	6
	Lietuva	0
	Nīderlande	0
	Portugāle	0
	Spānija	5
	Savienība	35
	Apvienotā Karaliste	13

	KPN	48
	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.
(4)	Tas neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi 7.d zonā (SRX/07D.)
Beļģija	33	(1) (2) (3) (4)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	278	(1) (2) (3) (4)
Nīderlande	2	(1) (2) (3) (4)
Savienība	313	(1) (2) (3) (4)
Apvienotā Karaliste	56	(1) (2) (3) (4)

KPN	369	(4)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu rajas (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/67AKD). Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKD) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(3)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (SRX/2AC4C). Par blondās rajas (Raja brachyura) nozveju Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*2AC4C) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(4)	Tas neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi 7.d un 7.e zonā (RJU/7DE.)
Beļģija	5	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Igaunija	0	(1)
Francija	26	(1)
Vācija	0	(1)
Īrija	7	(1)
Lietuva	0	(1)
Nīderlande	0	(1)
Portugāle	0	(1)
Spānija	6	(1)
Savienība	44	(1)
Apvienotā Karaliste	15	(1)

KPN	59	(1)
(1)	Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic, un to drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Tas neskar aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi 8. un 9. zonā (SRX/89-C.)
Beļģija	3	(1) (2)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	451	(1) (2)
Portugāle	366	(1) (2)
Spānija	368	(1) (2)
Savienība	1 188	(1) (2)
Apvienotā Karaliste	3	(1) (2)

KPN	1 191	(2)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.
(2)	Tas neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, 8. un 9. apakšapgabalā gūtu cirtainās rajas piezveju drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Šie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar kodiem, kas norādīti turpmāk tabulā. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:
	Suga:	Cirtainā raja Raja undulata	Zona:	Savienības ūdeņi 8. zonā (RJU/8-C.)
	Beļģija	0	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
	Francija	3
	Portugāle	3
	Spānija	3
	Savienība	9
	Apvienotā Karaliste	0

	KPN	9
	Suga:	Cirtainā raja Raja undulata	Zona:	Savienības ūdeņi 9. zonā (RJU/9-C.)
	Beļģija	0	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
	Francija	5
	Portugāle	4
	Spānija	4
	Savienība	13
	Apvienotā Karaliste	0

	KPN	13

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā (GHL/2A-C46)
Dānija	4		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	6
Igaunija	4
Spānija	4
Francija	58
Īrija	4
Lietuva	4
Polija	4
Savienība	88
Norvēģija	313	(1)
Apvienotā Karaliste	228

KPN	629
(1)	Jānozvejo Savienības ūdeņos 2.a un 6. zonā. Šo daudzumu 6. zonā drīkst nozvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C).

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	3.a un 4.; Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā (MAC/2A34.)
Beļģija	378	(1) (2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	12 999	(1 ) (2)
Vācija	394	(1) (2)
Francija	1 190	(1) (2)
Nīderlande	1 197	(1) (2)
Zviedrija	3 548	(1) (2) (3)
Savienība	19 705	(1) (2)
Norvēģija	124 188	(4)
Apvienotā Karaliste	1 109	(1) (2)

KPN	Nepiemēro
(1)	Turklāt, ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
		Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (MAC/*02AN-)		Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)
	Beļģija	51		52
	Dānija	1 752		1 791
	Vācija	53		55
	Francija	161		164
	Nīderlande	161		165
	Zviedrija	478		489
	Savienība	2 656		2 716
	Apvienotā Karaliste	150		153
(2)	Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos 4.a zonā (MAC/*4AN.).
(3)	Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu daudzumu tonnās, kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN):
	176
	Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.
(4)	Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis daudzums ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu:
	36 008
	Šo kvotu drīkst apgūt tikai 4.a zonā (MAC/04A.), izņemot šādu daudzumu (tonnās), ko drīkst nozvejot 3.a zonā (MAC/03A.):
	1 950

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

	3.a	3.a un 4.bc	4.b	4.c	6. zona; starptautiskie ūdeņi 2.a zonā No 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. septembra līdz 31. decembrim
	(MAC/*03A.)	(MAC/*3A4BC)	(MAC/*04B.)	(MAC/*04C.)	(MAC/*2A6.)
Dānija	0	2 685	0	0	7 799
Francija	0	319	0	0	0
Nīderlande	0	319	0	0	0
Zviedrija	0	0	254	7	2 023
Apvienotā Karaliste	0	319	0	0	0
Norvēģija	1 950	0	0	0	0

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā (MAC/2CX14-)
Vācija	15 220	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Spānija	16	(1)
Igaunija	127	(1)
Francija	10 148	(1)
Īrija	50 734	(1)
Latvija	94	(1)
Lietuva	94	(1)
Nīderlande	22 196	(1)
Polija	1 072	(1)
Savienība	99 701	(1)
Norvēģija	10 720	(2) (3)
Fēru Salas	22 656	(4)
Apvienotā Karaliste	139 521	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst darīt pieejamus apmaiņai, kas Spānijai, Francijai un Portugālei jāzvejo 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (MAC/*8C910).
(2)	Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30' ziemeļu platuma un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H).
(3)	Zemāk tonnās norādīto piekļuves limita daudzumu (MAC/*N5630) Norvēģija drīkst nozvejot uz ziemeļiem no 56° 30′ N. Daudzumus, kas nav uzskaitīti saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi, ieskaita Norvēģijas noteiktajā nozvejas limitā.
(3)	24 838
(4)	Šis daudzums jāatvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (MAC/6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā un 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° (ES zona) (MAC/24N59).

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	Savienības ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4.a zonā No 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. septembra līdz 31. decembrim)	Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā	Fēru Salu ūdeņi
	(MAC/*4A-EN)	(MAC/*2AN-)	(MAC/*FRO2)
Vācija	9 186	1 238	1 266
Francija	6 124	824	844
Īrija	30 620	4 127	4 221
Nīderlande	13 396	1 804	1 847
Savienība	59 326	7 993	8 178
Apvienotā Karaliste	84 207	11 351	11 609

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411)
Spānija	22 560	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	150	(1)
Portugāle	4 663	(1)
Savienība	27 373

KPN	Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

8.b (MAC/*08B.)
Spānija	1 895
Francija	12
Portugāle	391

Suga:	Makrele Scomber scombrus	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/2A4A-N)
Dānija	9 394	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	9 394

KPN	Nepiemēro

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	3.a; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā (SOL/3ABC24)
Dānija	500		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija	29	(1)
Nīderlande	48	(1)
Zviedrija	19
Savienība	596

KPN	596
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā, 22.–24. apakšrajonā.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (SOL/24-C.)
Beļģija	365		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	167
Vācija	292
Francija	73
Nīderlande	3 299
Savienība	4 196
Norvēģija	3	(1)
Apvienotā Karaliste	188

KPN	4 387
(1)	Drīkst zvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-C.).

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea	Zona:	6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (SOL/56-14)
Īrija	12	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	12
Apvienotā Karaliste	3

KPN	15

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea	Zona:	7.a (SOL/07A.)
Beļģija	53	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	1
Īrija	19
Nīderlande	17
Savienība	90
Apvienotā Karaliste	24

KPN	114

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea	Zona:	7.b un 7.c (SOL/7BC.)
Francija	6	Piesardzīga KPN
Īrija	36
Savienība	34

KPN	34

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea	Zona:	7.d (SOL/07D.)
Beļģija	188	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	377
Savienība	565
Apvienotā Karaliste	135

KPN	700

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea	Zona:	7.e (SOL/07E.)
Beļģija	13	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	139
Savienība	152
Apvienotā Karaliste	218

KPN	370

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea	Zona:	7.f un 7.g (SOL/7FG.)
Beļģija	258	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	26
Īrija	13
Savienība	297
Apvienotā Karaliste	116

KPN	413

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea	Zona:	7.h, 7.j un 7.k (SOL/7HJK.)
Beļģija	7	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	14
Īrija	37
Nīderlande	11
Savienība	69
Apvienotā Karaliste	14

KPN	83

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea	Zona:	8.a un 8.b (SOL/8AB.)
Beļģija	42	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Spānija	8
Francija	3 116
Nīderlande	233
Savienība	3 399

KPN	3 483

Suga:	Jūrasmēles Solea spp.	Zona:	8.c, 8.d, 8.e, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (SOO/8CDE34)
Spānija	258	Piesardzīga KPN
Portugāle	428
Savienība	686

KPN	686

Suga:	Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus		Zona:	3.a (SPR/03A.)
Dānija	0	(1) (2)	Analītiska KPN
Vācija	0	(1) (2)
Zviedrija	0	(1) (2)
Savienība	0	(1) (2)

KPN	0	(2)
(1)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt merlanga un pikšas piezvejas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(2)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Suga:	Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (SPR/2AC4-C)
Beļģija	0	(1) (2)	Analītiska KPN
Dānija	0	(1) (2)
Vācija	0	(1) (2)
Francija	0	(1) (2)
Nīderlande	0	(1) (2)
Zviedrija	0	(1) (2) (3)
Savienība	0	(1) (2)
Norvēģija	0	(1)
Fēru Salas	0	(1) (4)
Apvienotā Karaliste	0	(1) (2)

KPN	0	(1)
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam.
(2)	Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga piezvejas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(3)	Ieskaitot tūbītes.
(4)	Drīkst ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas.

Suga:	Brētliņa Sprattus sprattus	Zona:	7.d un 7.e (SPR/7DE.)
Beļģija	2	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	122
Vācija	2
Francija	26
Nīderlande	26
Savienība	178
Apvienotā Karaliste	198

KPN	376

Suga:	Dzelkņu haizivs Squalus acanthias		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. zonā (DGS/15X14)
Beļģija	5	(1)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	1	(1)
Spānija	3	(1)
Francija	21	(1)
Īrija	13	(1)
Nīderlande	0	(1)
Portugāle	0	(1)
Savienība	43	(1)
Apvienotā Karaliste	25	(1)

KPN	68	(1)
(1)	Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja dzelkņu haizivis tiek nejauši iegūtas zvejniecībās, uz kurām dzelkņu haizivs izkraušanas pienākums neattiecas, minētajiem īpatņiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atbrīvo, kā prasīts šīs regulas 20. un 57. pantā. Atkāpjoties no 14. panta, kuģis, kas iesaistījies piezvejas novēršanas programmā, kuru labvēlīgi novērtējusi ZZTEK, mēnesī drīkst izkraut ne vairāk kā 2 tonnas dzelkņu haizivju, kas brīdī, kad zvejas rīks tiek pacelts uz kuģa, vairs nav dzīvas. Dalībvalstis, kas piedalās piezvejas novēršanas programmā, nodrošina to, ka dzelkņu haizivju gada kopējie izkrāvumi, kas pamatojas uz šo atkāpi, nepārsniedz iepriekš norādītos daudzumus. Pirms izkrāvumu atļaušanas tās paziņo Komisijai līdzdalīgo kuģu sarakstu. Dalībvalstis apmainās ar informāciju par piezvejas novēršanas apgabaliem.

Suga:	Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/4BC7D)
Beļģija	3	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	1 328	(1)
Vācija	117	(1) (2)
Spānija	25	(1)
Francija	110	(1) (2)
Īrija	84	(1)
Nīderlande	799	(1) (2)
Portugāle	3	(1)
Zviedrija	19	(1)
Savienība	2 488
Norvēģija	638	(3)
Apvienotā Karaliste	316	(1) (2)

KPN	3 442
(1)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas (OTH/*4BC7D). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(2)	Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta 7.d rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Savienības ūdeņi 2.a, 4.a, 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/*7D-EU).
(3)	Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4.a zonā, bet nedrīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (JAX/*04-C.).

Suga:	Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a, 4.a zonā; 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/2A-14)
Dānija	4 434	(1) (3)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	3 459	(1) (2) (3)
Spānija	4 719	(3) (5)
Francija	1 780	(1) (2) (3) (5)
Īrija	11 522	(1) (3)
Nīderlande	13 881	(1) (2) (3)
Portugāle	454	(3) (5)
Zviedrija	439	(1) (3)
Savienība	40 688	(3)
Fēru Salas	1 040	(4)
Apvienotā Karaliste	4 172	(1) (2) (3)

KPN	45 900
(1)	Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos 2.a vai 4.a zonā pirms 30. jūnija, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/*2A4AC).
(2)	Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt 7.d zonā (JAX/07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un 3. zemsvītras piezīmi par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezvejām ziņo atsevišķi un ar šādu kodu: (OTH/07D.).
(3)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas (OTH/*2A-14). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(4)	Tikai 4.a, 6.a (tikai uz ziemeļiem no 56° 30’ ziemeļu platuma), 7.e, 7.f un 7.h zonā.
(5)	Īpašs nosacījums: līdz 80 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un 3. zemsvītras piezīmi par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezvejām ziņo atsevišķi un ar šādu kodu: (OTH/08C2).

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	8.c (JAX/08C.)
Spānija	2 504	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	44
Portugāle	248	(1)
Savienība	2 796

KPN	2 796
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 10 % no šīs kvotas drīkst apgūt 9. zonā (JAX/*09.).

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	9 (JAX/09.)
Spānija	31 834	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Portugāle	91 211	(1)
Savienība	123 045

KPN	128 627
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 10 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C)

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	10.; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/X34PRT)
Portugāle	Jānosaka		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Savienība	Jānosaka	(2)

KPN	Jānosaka	(2)
(1)	Ūdeņi ap Azoru salām.
(2)	Noteikta tādā pašā daudzumā kā Portugāles kvota.

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341PRT)
Portugāle	Jānosaka		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Savienība	Jānosaka	(2)

KPN	Jānosaka	(2)
(1)	Ūdeņi ap Madeiru.
(2)	Noteikta tādā pašā daudzumā kā Portugāles kvota.

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341SPN)
Spānija	Jānosaka		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Savienība	Jānosaka	(2)

KPN	Jānosaka	(2)
(1)	Ūdeņi ap Kanāriju salām.
(2)	Noteikta tādā pašā daudzumā kā Spānijas kvota.

Suga:	Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii		Zona:	3.a; Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (NOP/2A3A4_Q1)
Gads	2021

Dānija	5 620	(1) (3)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	1	(1) (2) (3)
Nīderlande	4	(1) (2) (3)
Savienība	5 625	(1) (3)
Norvēģija	pm	(4)
Fēru Salas	pm	(5)

KPN	Nepiemēro
(1)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt pikšas un merlanga piezvejas (OT2/*2A3A4_Q1). Pikšas un merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(2)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 4. zonā.
(3)	Savienības kvotu drīkst apgūt tikai no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. martam.
(4)	Izmanto šķirotājrežģi.
(5)	Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas ieskaitāmas šajā kvotā.

Suga:	Rūpnieciskās zivis		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (I/F/04-N.)
Zviedrija	200	(1) (2)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	200

KPN	Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.
(2)	Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds daudzums stavridu (JAX/*04-N.):
	100

Suga:	Citas sugas		Zona:	Savienības ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā (OTH/5B67-C)
Savienība	Nepiemēro		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Norvēģija	70	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Nozvejotas tikai ar āķu jedām.

Suga:	Citas sugas		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (OTH/04-N.)
Beļģija	15		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	1 375
Vācija	155
Francija	64
Nīderlande	110
Zviedrija	Nepiemēro	(1)
Savienība	1 719	(2)
Apvienotā Karaliste	1 031

KPN	Nepiemēro
(1)	“Citu sugu” kvotu parastajā apmērā Zviedrijai iedalījusi Norvēģija.
(2)	To vidū konkrēti nenosauktas zvejniecības. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

Suga:	Citas sugas		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a, 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N (OTH/2A46AN)
Savienība	Nepiemēro		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Norvēģija	1 688	(1) (2)
Fēru Salas	38	(3)

KPN	Nepiemēro
(1)	Tikai 2.a un 4. zonā (OTH/*2A4-C).
(2)	To vidū konkrēti nenosauktas zvejniecības. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.
(3)	Jāzvejo 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (OTH/*46AN).

Papildinājums

9. panta 4. punktā minētās KPN ir šādas:

Beļģijai: parastā jūrasmēle 7.a zonā; parastā jūrasmēle 7.f un 7.g zonā; parastā jūrasmēle 7.e zonā; parastā jūrasmēle 8.a un 8.b zonā; megrimi 7. zonā; pikša 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; Norvēģijas omārs 7. zonā; menca 7.a zonā; jūras zeltplekste 7.f un 7.g zonā; jūras zeltplekste 7.h, 7.j un 7.k zonā; rajveidīgās zivis 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā.

Francijai: makrele 3.a un 4. zonā; Savienības ūdeņos 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā; siļķe 4., 7.d zonā un Savienības ūdeņos 2.a zonā; stavridas Savienības ūdeņos 4.b, 4.c un 7.d zonā; merlangs 7.b–k zonā; pikša 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; parastā jūrasmēle 7.f un 7.g zonā; merlangs 8. zonā; sarkanspuru pagele Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6., 7. un 8. zonā; kaproīdu dzimtas zivis Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6., 7. un 8. zonā; makrele 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 2.a, 12. un 14. zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 7.d zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 8. un 9. zonā; cirtainā raja Savienības ūdeņos 7.d un 7.e zonā.

Īrijai: makšķerniekzivju dzimtas zivis 6. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā; makšķerniekzivju dzimtas zivis 7. zonā; Norvēģijas omārs ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālajā vienībā.

IB PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE, ICES 1., 2., 5., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (HER/1/2-)
Beļģija	3	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	2 931	(1)
Vācija	513	(1)
Spānija	10	(1)
Francija	127	(1)
Īrija	759	(1)
Nīderlande	1 049	(1)
Polija	148	(1)
Portugāle	10	(1)
Somija	45	(1)
Zviedrija	1 086	(1)
Savienība	6 681	(1)
Apvienotā Karaliste	1 874	(1)
Fēru Salas	1 750	(2) (3)
Norvēģija	7 699	(2) (4)

KPN	Nepiemēro
(1)	Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabals un Savienības ūdeņi.
(2)	Drīkst zvejot Savienības ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.
(3)	Ieskaitāmas Fēru Salu nozvejas limitos.
(4)	Ieskaitāmas Norvēģijas nozvejas limitos.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)
	7 699
2., 5.b uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (HER/*25B-F)
Beļģija	1		Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	600
Vācija	105
Spānija	2
Francija	26
Īrija	155
Nīderlande	215
Polija	30
Portugāle	2
Somija	9
Zviedrija	222
Apvienotā Karaliste	383

Suga:	Menca Gadus morhua	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (COD/1N2AB.)
Vācija	650	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Grieķija	81
Spānija	725
Īrija	81
Francija	597
Portugāle	725
Savienība	2 859
Apvienotā Karaliste	2 522

KPN	Nepiemēro

Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā

(COD/N1GL14)

Vācija

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

(1)

KPN

Nepiemēro

(1)

Izņemot piezvejas, minētajām kvotām piemēro šādus nosacījumus:

—	tās nedrīkst apgūt laikā no 1. aprīļa līdz 31. maijam,

—	Savienības kuģi drīkst izvēlēties zvejot vienā vai abos šādos apgabalos:

Ziņošanas kods

Ģeogrāfiskās robežas

COD/GRL1

Grenlandes zvejas zonas daļa, kas atrodas NAFO 1F apakšapgabalā uz rietumiem no 44° 00' W un uz dienvidiem no 60° 45' N, NAFO 1. apakšapgabala daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 60° 45′ N (Desolation zemesrags), un tā Grenlandes zvejas zonas daļa ICES 14.b rajonā, kas atrodas uz austrumiem no 44° 00' W un uz dienvidiem no 62° 30' N.

COD/GRL2

Grenlandes zvejas apgabala daļa, kas atrodas ICES 14.b rajonā uz ziemeļiem no 62° 30' N.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	1. un 2.b (COD/1/2B.)
Vācija	6 482	(3)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija	13 085	(3)
Francija	3 060	(3)
Polija	2 693	(3)
Portugāle	2 627	(3)
Citas dalībvalstis	484	(1) (3)
Savienība	28 431	(2) (3)
Apvienotā Karaliste	4 323	(3)

KPN	Nepiemēro
(1)	Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (COD/1/2B_AMS).
(2)	Savienībai pieejamā mencas krājuma daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.
(3)	Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas daudzumu rēķina papildus mencas kvotai.

Suga:	Menca un pikša Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus	Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (C/H/05B-F.)
Vācija	5	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	27
Savienība	32
Apvienotā Karaliste	190

KPN	Nepiemēro

Suga:	Makrūrzivis Macrourus spp.		Zona:	Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (GRV/514GRN)
Savienība	pm	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	Nepiemēro	(2)
(1)	Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(2)	Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais daudzums (tonnās). Uz šo daudzumu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
		25

Suga:	Makrūrzivis Macrourus spp.		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.)
Savienība	pm	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	Nepiemēro	(2)
(1)	Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(2)	Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais daudzums (tonnās). Uz šo daudzumu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
		40

Suga:	Moiva Mallotus villosus	Zona:	2.b (CAP/02B.)
Savienība	0	Analītiska KPN

KPN	0

Suga:	Moiva Mallotus villosus		Zona:	Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (CAP/514GRN)
Dānija	pm		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	pm
Zviedrija	pm
Visas dalībvalstis	pm	(1)
Savienība	pm	(2)
Norvēģija	pm	(2)

KPN	Nepiemēro
(1)	Dānija, Vācija un Zviedrija “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, ja tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (CAP/514GRN_AMS).
(2)	Attiecībā uz zvejas sezonu no 2021. gada 20. jūnija līdz 2022. gada 30. aprīlim.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (HAD/1N2AB.)
Vācija	59	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	36
Savienība	95
Apvienotā Karaliste	181

KPN	Nepiemēro

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Fēru Salu ūdeņi (WHB/2A4AXF)
Dānija	275		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	19
Francija	30
Nīderlande	26
Savienība	350	(1)
Apvienotā Karaliste	275

KPN	Nepiemēro
(1)	Putasu nozveja var ietvert nenovēršamu Ziemeļatlantijas argentīnas piezveju.

Suga:	Jūraslīdaka un zilā jūraslīdaka Molva molva un molva dypterygia		Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (B/L/05B-F.)
Vācija	138		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	306
Savienība	444	(1)
Apvienotā Karaliste	27

KPN	Nepiemēro
(1)	Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas drīkst ieskaitīt šajā kvotā, ievērojot šādu limitu (OTH/*05B-F):
	166

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis	Zona:	Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (PRA/514GRN)
Dānija	pm	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	pm
Savienība	pm
Norvēģija	pm
Fēru Salas	pm

KPN	Nepiemēro

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis	Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (PRA/N1GRN.)
Dānija	pm	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	pm
Savienība	pm

KPN	Nepiemēro

Suga:	Saida Pollachius virens	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (POK/1N2AB.)
Vācija	510	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	82
Savienība	592
Apvienotā Karaliste	46

KPN	Nepiemēro

Suga:	Saida Pollachius virens	Zona:	Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (POK/1/2INT)
Savienība	0	Analītiska KPN

KPN	Nepiemēro

Suga:	Saida Pollachius virens	Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (POK/05B-F.)
Beļģija	13	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	81
Francija	393
Nīderlande	13
Savienība	500
Apvienotā Karaliste	151

KPN	Nepiemēro

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (GHL/1N2AB.)
Vācija	6	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	6	(1)
Apvienotā Karaliste	6	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (GHL/1/2INT)
Savienība	1 800	(1)	Piesardzīga KPN

KPN	Nepiemēro
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GHL/N1G-S68)
Vācija	pm	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	pm	(1)
Norvēģija	pm	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Jāzvejo uz dienvidiem no 68o N.

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (GHL/5-14GL)
Vācija	pm		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	pm	(1)
Norvēģija	pm
Fēru Salas	pm

KPN	Nepiemēro
(1)	Jāzvejo ne vairāk kā ar sešiem kuģiem vienlaikus.

Suga:	Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie) Sebastes spp.	Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (RED/51214S)
Igaunija	0	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0
Spānija	0
Francija	0
Īrija	0
Latvija	0
Nīderlande	0
Polija	0
Portugāle	0
Savienība	0

KPN	0

Suga:	Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie) Sebastes spp.		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (RED/51214D)
Igaunija	0	(1) (2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0	(1) (2)
Spānija	0	(1) (2)
Francija	0	(1) (2)
Īrija	0	(1) (2)
Latvija	0	(1) (2)
Nīderlande	0	(1) (2)
Polija	0	(1) (2)
Portugāle	0	(1) (2)
Savienība	0	(1) (2)

KPN	0	(1) (2)
(1)	Drīkst nozvejot tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:
	Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
	1	64° 45' N	28° 30' W
	2	62° 50' N	25° 45' W
	3	61° 55' N	26° 45' W
	4	61° 00' N	26° 30' W
	5	59° 00' N	30° 00' W
	6	59° 00' N	34° 00' W
	7	61° 30' N	34° 00' W
	8	62° 50' N	36° 00' W
	9	64° 45' N	28° 30' W
(2)	Drīkst nozvejot tikai no 10. maija līdz 31. decembrim.

Suga:	Dziļūdens sarkanasaris Sebastes mentella	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (REB/1N2AB.)
Vācija	192	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Spānija	24
Francija	21
Portugāle	101
Savienība	338
Apvienotā Karaliste	38

KPN	Nepiemēro

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (RED/1/2INT)
Savienība	Jānosaka	(1) (2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	16 540	(3)
(1)	Kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN, šo zvejniecību slēdz. No tās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem nosaka sarkanasaru specializētās zvejas aizliegumu.
(2)	Citās zvejniecībās gūtās sarkanasaru piezvejas kuģi ierobežo, tā lai nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.
(3)	Provizorisks nozvejas limits, kas noteikts, lai ņemtu vērā visu NEAFC līgumslēdzēju pušu nozvejas.

Suga:	Sarkanasari (pelaģiskie) Sebastes spp.		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (RED/N1G14P)
Vācija	pm	(1) (2) (3)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	pm	(1) (2) (3)
Savienība	pm	(1) (2) (3)
Norvēģija	pm	(1 ) (2)
Fēru Salas	pm	(1) (2) (4)

KPN	Nepiemēro
(1)	Drīkst nozvejot tikai no 10. maija līdz 31. decembrim.
(2)	Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
	Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
	1	64° 45' N	28° 30' W
	2	62° 50' N	25° 45' W
	3	61° 55' N	26° 45' W
	4	61° 00' N	26° 30' W
	5	59° 00' N	30° 00' W
	6	59° 00' N	34° 00' W
	7	61° 30' N	34° 00' W
	8	62° 50' N	36° 00' W
	9	64° 45' N	28° 30' W
(3)	Īpašs nosacījums: šo kvotu drīkst apgūt arī iepriekšminētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos.
(4)	Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (RED/*514GN).

Suga:	Sarkanasari (demersālie) Sebastes spp.		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (RED/N1G14D)
Vācija	pm	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	pm	(1)
Savienība	pm	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Drīkst nozvejot tikai ar trali un tikai uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas:
	Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
	1	59° 15' N	54° 26' W
	2	59° 15' N	44° 00' W
	3	59° 30' N	42° 45' W
	4	60° 00' N	42° 00' W
	5	62° 00' N	40° 30' W
	6	62° 00' N	40° 00' W
	7	62° 40' N	40° 15' W
	8	63° 09' N	39° 40' W
	9	63° 30' N	37° 15' W
	10	64° 20' N	35° 00' W
	11	65° 15' N	32° 30' W
	12	65° 15' N	29° 50' W

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.	Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (RED/05B-F.)
Beļģija	0	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	23
Francija	2
Savienība	25
Apvienotā Karaliste	0

KPN	Nepiemēro

Suga:	Citas sugas		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (OTH/1N2AB.)
Vācija	29	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	12	(1)
Savienība	41	(1)
Apvienotā Karaliste	47

KPN	Nepiemēro
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Citas sugas (1)	Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (OTH/05B-F.)
Vācija	70	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	63
Savienība	133
Apvienotā Karaliste	42

KPN	Nepiemēro
(1)	Izņemot komerciāli bezvērtīgu zivju sugas.

Suga:	Plekstveidīgās zivis	Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (FLX/05B-F.)
Vācija	2	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	2
Savienība	4
Apvienotā Karaliste	9

KPN	Nepiemēro

Suga:	Piezvejas (1)	Zona:	Grenlandes ūdeņi (B-C/GRL)
Savienība	pm	Piesardzīga KPN
		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
KPN	Nepiemēro	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
(1)	Par makrūrzivju (Macrourus spp.) piezveju ziņo saskaņā ar šādām zvejas iespēju tabulām: makrūrzivis Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (GRV/514GRN) un makrūrzivis Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.)

IC PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA NAFO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	NAFO 2J3KL (COD/N2J3KL)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	NAFO 3NO (COD/N3NO.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	NAFO 3M (COD/N3M.)
Igaunija	17	(1) (2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	70	(1) (2)
Latvija	17	(1) (2)
Lietuva	17	(1) (2)
Polija	57	(1) (2)
Spānija	215	(1) (2)
Francija	30	(1) (2)
Portugāle	293	(1) (2)
Savienība	716	(1) (2)

KPN	1 500	(1) (2)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts no 2020. gada 31. decembra plkst. 24.00 UTC līdz 2021. gada 31. marta plkst. 24.00 UTC.
(2)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam. Šajā laikposmā šo krājumu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: ne vairāk kā 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko), ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) 2019/833 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Suga:	Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus		Zona:	NAFO 3L (WIT/N3L.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus	Zona:	NAFO 3NO (WIT/N3NO.)
Igaunija	52	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Latvija	52
Lietuva	52
Savienība	156

KPN	1 175

Suga:	Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides		Zona:	NAFO 3M (PLA/N3M.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides		Zona:	NAFO 3LNO (PLA/N3LNO.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus		Zona:	NAFO 3. un 4. apakšapgabals (SQI/N34.)
Igaunija	128	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Latvija	128	(1)
Lietuva	128	(1)
Polija	227	(1)
Citas dalībvalstis	29 467	(1) (2)
Savienība	30 078	(1) (3)
KPN	34 000
(1)	Laikā no 1. janvāra plkst. 00.01 (UTC) līdz 30. jūnija plkst. 24.00 (UTC) neviens kuģis nedrīkst zvejot kalmāru.
(2)	Šis daudzums ir pieejams Kanādai un dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SQI/N34_AMS).
(3)	Atbilst Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas kvotu summai un Savienības nenoteiktajai daļai, kas pieejama Kanādai un dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

Suga:	Dzeltenastes plekste Limanda ferruginea		Zona:	NAFO 3LNO (YEL/N3LNO.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	17 000
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 2 500 kg vai 10 % (izvēlas lielāko). Tomēr, ja Savienībai piešķir kvotu “Citi”, kad kvota “Citi” ir pilnībā apgūta, piezvejas limiti ir maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Moiva Mallotus villosus		Zona:	NAFO 3NO (CAP/N3NO.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	NAFO 3LNO (1) (2) (PRA/N3LNOX)
Igaunija	0	(3)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Latvija	0	(3)
Lietuva	0	(3)
Polija	0	(3)
Spānija	0	(3)
Portugāle	0	(3)
Savienība	0	(3)

KPN	0	(3)
(1)	Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:
	Punkta Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
	1	47° 20' 0	46° 40' 0
	2	47° 20' 0	46° 30' 0
	3	46° 00' 0	46° 30' 0
	4	46° 00' 0	46° 40' 0
(2)	Zveja aizliegta par 200 metriem mazākā dziļumā apgabalā uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas:
	Punkta Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
	1	46° 00' 0	47° 49' 0
	2	46° 25' 0	47° 27' 0
	3	46 °42' 0	47° 25' 0
	4	46° 48' 0	47° 25' 50
	5	47° 16' 50	47° 43' 50
(3)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

NAFO 3M (1)

(PRA/*N3M.)

KPN

Nepiemēro

(2)

Analītiska KPN

(1)

Kuģi drīkst no šā krājuma zvejot arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkta Nr.

Ziemeļu platums

Rietumu garums

47° 20' 0

46° 40' 0

47° 20' 0

46° 30' 0

46° 00' 0

46° 30' 0

46° 00' 0

46° 40' 0

Turklāt no 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:

Punkta Nr.

Ziemeļu platums

Rietumu garums

47° 55' 0

45° 00' 0

47° 30' 0

44° 15' 0

46° 55' 0

44° 15' 0

46° 35' 0

44° 30' 0

46° 35' 0

45° 40' 0

47° 30' 0

45° 40' 0

47° 55' 0

45° 00' 0

(2)

Neattiecas. Zvejniecību pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus (EFF/*N3M.). Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejniecībā, un pirms kuģu darbības sākšanas paziņo Komisijai par minētajām atļaujām.

Dalībvalsts

Maksimālais zvejas dienu skaits

Dānija

Igaunija

391

Spānija

Latvija

123

Lietuva

145

Polija

Portugāle

NAFO komisija 2020. gada gadskārtējā sanāksmē vienojās, ka Savienība (Igaunija) 25 zvejas dienas no savām 2021. gadam iedalītajām zvejas dienām nodos Francijai attiecībā uz Senpjēru un Mikelonu. Minētās 25 zvejas dienas ir atvilktas no Igaunijas zvejas dienu skaita, kas citādi būtu bijis 416 dienas; tas darīts saskaņā ar šo 2020. gada pagaidu režīmu un neradīs nekādu nozvejas vēsturi.

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides	Zona:	NAFO 3LMNO (GHL/N3LMNO)
Igaunija	331	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	338
Latvija	47
Lietuva	24
Spānija	4 533
Portugāle	1 895
Savienība	7 168

KPN	12 225

Suga:	Rajas Rajidae	Zona:	NAFO 3LNO (SKA/N3LNO.)
Igaunija	283	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Lietuva	62
Spānija	3 403
Portugāle	660
Savienība	4 408

KPN	7 000

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.	Zona:	NAFO 3LN (RED/N3LN.)
Igaunija	895	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	615
Latvija	895
Lietuva	895
Savienība	3 300

KPN	18 100

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	NAFO 3M (RED/N3M.)
Igaunija	1 571	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	513	(1)
Latvija	1 571	(1)
Lietuva	1 571	(1)
Spānija	233	(1)
Portugāle	2 354	(1)
Savienība	7 813	(1)

KPN	8 448	(1)
(1)	Šai kvotai ir jāatbilst KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No šīs KPN pirms 2020. gada 1. jūlija nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu: pm

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.	Zona:	NAFO 3O (RED/N3O.)
Spānija	1 771	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Portugāle	5 229
Savienība	7 000

KPN	20 000

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons (RED/N1F3K.)
Latvija	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Lietuva	0	(1)
Savienība	0	(1)

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis		Zona:	NAFO 3NO (HKW/N3NO.)
Spānija	255		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Portugāle	333
Savienība	588	(1)

KPN	1 000
(1)	Ja saskaņā ar NAFO saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumu IA pielikumu līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, Savienības un dalībvalstu attiecīgās kvotas ir šādas:
	Spānija	509
	Portugāle	667
	Savienība	1 176

ID PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS

Suga:	Zilā tunzivs Thunnus thynnus			Zona:	Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W un Vidusjūra (BFT/AE45WM)
Kipra	169,35		(4)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Grieķija	314,77		(7)
Spānija	6 107,60		(2) (4) (7)
Francija	6 026,60		(2) (3) (4)
Horvātija	952,53		(6)
Itālija	4 756,49		(4) (5)
Malta	390,24		(4)
Portugāle	574,31		(7)
Citas dalībvalstis	68,11		(1)
Savienība	19 360,00		(2) (3) (4) (5)
Īpaša papildus iedalīta kvota	100,00		(7)
KPN	36 000,00
(1)	Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BFT/AE45WM_AMS).
(2)	Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8301):
	Spānija		925,33
	Francija		429,87
	Savienība		1 355,20
(3)	Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*641):
	Francija		100,00
	Savienība		100,00
(4)	Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8302):
	Spānija		122,15
	Francija		120,53
	Itālija		95,13
	Kipra		3,39
	Malta		7,80
	Savienība		349,01
(5)	Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*643):
	Itālija		95,13
	Savienība		95,13
(6)	Īpašs nosacījums: audzēšanas nolūkos gūtai tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi, šīs KPN robežās ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8303F):
	Horvātija		857,28
	Savienība		857,28
(7)	Savienība 2021. gadā papildus iedalītajai kvotai 19 360 tonnu apmērā saņems vēl 100 tonnas, kas paredzētas tikai nerūpnieciskās zvejas kuģiem no konkrētiem arhipelāgiem Grieķijā (Jonijas salas), Spānijā (Kanāriju salas) un Portugālē (Azoru salas un Madeira). Šā papildu daudzuma konkrētais sadalījums attiecīgajām dalībvalstīm ir šāds (BFT/AVARCH):
	Grieķija	4,5
	Spānija	87,3
	Portugāle	8,2
	Savienība	100,0

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius		Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N)
Spānija	6 535,59	(2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Portugāle	1 010,39	(2)
Citas dalībvalstis	139,72	(1) (2)
Savienība	7 685,70	(3)
KPN	13 200,00
(1)	Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SWO/AN05N_AMS).
(2)	Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° ziemeļu platuma (SWO/AS05N). Par nozvejām, kas ieskaitāmas kopīgās kvotas īpašajā nosacījumā, ziņo atsevišķi (SWO/AS05N_AMS).
(3)	Pēc 40 tonnu nodošanas Senpjērai un Mikelonai (ICCAT Ieteikums 17-02).

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius		Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N)
Spānija	4 945,07	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Portugāle	298,12	(1)
Savienība	5 243,19
KPN	14 000,00
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma (SWO/*AN05N).

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius		Zona:	Vidusjūra (SWO/MED)
Horvātija	14,16	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Kipra	52,23	(1)
Spānija	1 613,44	(1)
Francija	112,45	(1)
Grieķija	1 068,06	(1)
Itālija	3 307,68	(1)
Malta	392,41	(1)
Savienība	6 560,44	(1)
KPN	8 808,66
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 1. aprīļa līdz 31. decembrim.

Suga:	Garspuru tunzivs (ziemeļu krājums) Thunnus alalunga		Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (ALB/AN05N)
Īrija	3 141,05		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija	17 704,08
Francija	5 568,22
Portugāle	1 941,74
Savienība	28 355,08	(1)
KPN	37 801,00
(1)	To Savienības zvejas kuģu skaits, kas ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejo kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu ir šāds: 1241

Suga:	Garspuru tunzivs (dienvidu krājums) Thunnus alalunga	Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (ALB/AS05N)
Spānija	905,86	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	297,70
Portugāle	633,94
Savienība	1 837,50
KPN	24 000,00

Suga:	Lielacu tunzivs Thunnus obesus		Zona:	Atlantijas okeāns (BET/ATLANT)
Spānija	7 604,35	(1) (2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	3 230,00	(1) (2)
Portugāle	3 133,93	(1) (2)
Savienība	13 968,28	(1) (2) (3)
KPN	61 500,00	(1) (2)
(1)	Par lielacu tunzivs nozveju, ko guvuši kuģi zvejai ar riņķvadu (BET/ATLPS) un kuģi zvejai ar āķu jedām, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (BET/ATLLL), ziņo atsevišķi.
(2)	No 2021. gada jūnija, kad ar nozvejām ir apgūti 80 % no kvotas, dalībvalstīm ir pienākums minēto kuģu nozvejas datus iesūtīt katru nedēļu.
(3)	Pēc 300 tonnu pārvietošanas no Japānas.

Suga:	Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans		Zona:	Atlantijas okeāns (BUM/ATLANT)
Spānija	23,24		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	380,36
Portugāle	46,21
Savienība	449,80	(1)
KPN	1 670,00
(1)	Pēc divu tonnu nodošanas Trinidādai un Tobāgo (ICCAT Ieteikums 19-05).

Suga:	Baltais marlīns Tetrapturus albidus	Zona:	Atlantijas okeāns (WHM/ATLANT)
Spānija	32,94	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Portugāle	21,06
Cita metode	1,00
Savienība	55,00
KPN	355,00

Suga:

Dzeltenspuru tunzivs

Thunnus albacares

Zona:

Atlantijas okeāns

(YFT/ATLANT)

KPN

110 000

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)

Par dzeltenspuru tunzivs nozveju, ko guvuši kuģi zvejai ar riņķvadu (YFT/*ATLPS) un kuģi zvejai ar āķu jedām, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (YFT/*ATLLL), ziņo atsevišķi.

Suga:

Buruzivs

Istiophorus albicans

Zona:

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W

(SAI/AE45W)

KPN

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Buruzivs

Istiophorus albicans

Zona:

Atlantijas okeāns uz rietumiem no 45° W

(SAI/AW45W)

KPN

1 030

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Zilā haizivs Prionace glauca		Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (BSH/AN05N)
Īrija	1		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija	27 062
Francija	152
Portugāle	5 363	(1)
Savienība	32 578
KPN	39 102
(1)	Laikposms un aprēķina metode, ko ICCAT izmanto nozvejas limita noteikšanai attiecībā uz zilo haizivi Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, neskar laikposmu un aprēķina metodi, ko izmanto, lai Savienības līmenī definētu jebkādu turpmāku sadales principu.

Suga:

Zilā haizivs

Prionace glauca

Zona:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N

(BSH/AS05N)

KPN

28 923

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)

Laikposms un aprēķina metode, ko ICCAT izmanto nozvejas limita noteikšanai attiecībā uz zilo haizivi Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, neskar laikposmu un aprēķina metodi, ko izmanto, lai Savienības līmenī definētu jebkādu turpmāku sadales principu.

Īsspuru mako nozvejas, ko gūst Savienības kuģi, nepārsniedz šajā pielikumā noteiktos nozvejas limitus.

Suga:	Īsspuru mako Isurus oxyrinchus		Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (SMA/AN05N)
Savienība	288,537	(1) (2)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	Nepiemēro
(1)	Uz kuģa var paturēt tikai tās zivis, kas jau ir nedzīvas, kad tās ir ievestas kopā ar kuģi, ievērojot šo nozvejas limitu.
(2)	Īsspuru mako uz kuģa var paturēt tikai tādi kuģi, uz kuriem ir novērotājs vai funkcionējoša elektroniska pārraudzības sistēma, kas var noteikt, vai zivis ir nedzīvas vai dzīvas.

IE PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA SEAFO KONVENCIJAS APGABALS

Šajā pielikumā izklāstītās KPN nav iedalītas SEAFO locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO sekretariāts, kas Līgumslēdzējām pusēm paziņos to, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga:

Beriksas

Beryx spp.

Zona:

SEAFO

(ALF/SEAFO)

KPN

200

(1)

Piesardzīga KPN

(1)	B1. apakšrajonā (ALF/*F47NA) drīkst nozvejot ne vairāk kā 132 tonnas.

Suga:

Dziļūdens sarkankrabji

Chaceon spp.

Zona:

SEAFO B1. apakšrajons(1)

(GER/F47NAM)

KPN

171

(1)

Piesardzīga KPN

(1)	Šīs KPN piemērošanas labad zvejniecībai pieejamais apgabals ir noteikts šādi:

—	rietumu robeža ir 0° austrumu garuma meridiāns,

—	ziemeļu robeža ir 20° dienvidu platuma paralēle,

—	dienvidu robeža ir 28° dienvidu platuma paralēle, un

—	austrumu robeža ir Namībijas ekskluzīvās ekonomikas zonas ārējā robeža.

Suga:

Dziļūdens sarkankrabji

Chaceon spp.

Zona:

SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

(GER/F47X)

KPN

200

Piesardzīga KPN

Suga:

Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides

Zona:

SEAFO D apakšapgabals

(TOP/F47D)

KPN

275

Piesardzīga KPN

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

SEAFO, izņemot D apakšapgabalu

(TOP/F47-D)

KPN

Piesardzīga KPN

Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO B1. apakšrajons(1)

(ORY/F47NAM)

KPN

(2)

Piesardzīga KPN

(1)	Šā pielikuma piemērošanas labad zvejniecībai pieejamais apgabals ir noteikts šādi:

—	rietumu robeža ir 0° austrumu garuma meridiāns,

—	ziemeļu robeža ir 20° dienvidu platuma paralēle,

—	dienvidu robeža ir 28° dienvidu platuma paralēle, un

—	austrumu robeža ir Namībijas ekskluzīvās ekonomikas zonas ārējā robeža.

(2)	Izņemot piezvejas daudzumu četru tonnu apmērā (ORY/*F47NA).

Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

(ORY/F47X)

KPN

Piesardzīga KPN

Suga:

Bruņgalvji

Pseudopentaceros spp.

Zona:

SEAFO

(EDW/SEAFO)

KPN

135

Piesardzīga KPN

IF PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVS IZPLATĪBAS APGABALI

Suga:	Dienvidu tunzivs Thunnus maccoyii		Zona:	Visi izplatības apgabali (SBF/F41-81)
Savienība	11	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
KPN	17 647
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

IG PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

Zona:

WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S

(BET/F7120S)

Portugāle

2 000

(1)

Piesardzīga KPN

Spānija

2 000

(1)

Savienība

4 000

(1)

KPN

Nepiemēro

(1)

(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar kuģiem, kas izmanto āķu jedas.

Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S

(SWO/F7120S)

Savienība

3 170,36

Piesardzīga KPN

KPN

Nepiemēro

IH PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:	Čīles stavrida Trachurus murphyi	Zona:	SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO)
Vācija	Jānosaka	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Nīderlande	Jānosaka
Lietuva	Jānosaka
Polija	Jānosaka
Savienība	Jānosaka
KPN	Nepiemēro

Suga:

Ilkņzivis

Dissostichus spp.

Zona:

SPRFMO konvencijas apgabals

(TOT/SPR-AE)

KPN

Jānosaka

(1)

Piesardzīga KPN

(1)

Šī KPN paredzēta tikai izpētes zvejniecībām. Zveja notiek vienīgi šādos pētniecības blokos (A–E):

—	pētniecības bloks A: apgabals, ko norobežo 47° 15' S un 48° 15' S platuma paralēles un 146° 30' E un 147° 30' E garuma meridiāni,

—	pētniecības bloks B: apgabals, ko norobežo 47° 15' S un 48° 15' S platuma paralēles un 147° 30' E un 148° 30' E garuma meridiāni,

—	pētniecības bloks C: apgabals, ko norobežo 47° 15' S un 48° 15' S platuma paralēles un 148° 30' E un 150° 00' E garuma meridiāni,

—	pētniecības bloks D: apgabals, ko norobežo 48° 15' S un 49° 15' S platuma paralēles un 149° 00' E un 150° 00' E garuma meridiāni,

—	pētniecības bloks E: apgabals, ko norobežo 48° 15' S un 49° 15' S platuma paralēles un 150° 00' E un 151° 00' E garuma meridiāni.

IJ PIELIKUMS

IOTC KOMPETENCES APGABALS

Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) nozvejas, ko gūst Savienības kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu, nepārsniedz šajā pielikumā noteiktos nozvejas limitus.

Suga:	Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares	Zona:	IOTC kompetences apgabals (YFT/IOTC)
Francija	29 501	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Itālija	2 515
Spānija	45 682

Savienība	77 698

KPN	Nepiemēro

IK PIELIKUMS

SIOFA NOLĪGUMA APGABALS

Suga:

Ilkņzivis

Dissostichus spp.

Zona:

Delkano [Del Cano] apgabals (1)

(TOT/F517DC)

Savienība

18,33

(2)

Piesardzīga KPN

KPN

(2)

(1)	FAO 51.7. apakšapgabala starptautiskie ūdeņi, ko norobežo 44° un 45° dienvidu platuma paralēles, bet austrumos un rietumos – piegulošās ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

(2)

Drīkst nozvejot tikai ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs un kuri izmanto āķu jedas; zvejas sezona ilgst no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. novembrim. Vienas āķu jedas āķu skaits nepārsniedz 3000, un tās jāievieto vismaz trīs jūras jūdžu atstatumā cita no citas.

To kuģu nozvejas, kuri šo sugu nezvejo kā mērķsugu, zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 0,5 tonnas Dissostichus spp. Kad kuģis sasniedz šo limitu, tas vairs nedrīkst zvejot Delkano apgabalā.

Suga:	Ilkņzivis Dissostichus spp.			Zona:	Viljamsa grēda (1) (TOT/F574WR)
KPN	140		(2)	Piesardzīga KPN
(1)	FAO 57.4 apakšapgabala teritorija, ko norobežo šādas koordinātas:
	Punkts	Ģeogrāfiskais platums			Ģeogrāfiskais garums
	1	52° 30' 00" S			80° 00' 00" E
	2	55° 00' 00" S			80° 00' 00" E
	3	55° 00' 00" S			85° 00' 00" E
	4	52° 30' 00" S			85° 00' 00" E
(2)	Iepriekš izklāstītā KPN nav sadalīta starp SEAFO pusēm, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Zvejas sezonā, kas ilgst no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. novembrim, kuģi drīkst zvejot tikai ar novērotājiem uz kuģa. Katrā SIOFA noteiktajā tīkla šūnā neievieto vairāk par divām āķu jedām, kuru āķu skaits nepārsniedz 6250, un saskaņā ar SIOFA noteiktajiem piekļuves nosacījumiem starp zvejas reisiem tiek ievērots vismaz 30 dienu intervāls.To kuģu nozvejas, kuri šo sugu nezvejo kā mērķsugu, zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 0,5 tonnas Dissostichus spp. Kad kuģis sasniedz šo limitu, tas vairs nedrīkst zvejot Viljamsa grēdas teritorijā.

Pagaidu aizsargājamās teritorijas

Atlantis Bank

Punkts	Dienvidu platums	Austrumu garums
1	32° 00'	57° 00'
2	32° 50'	57° 00'
3	32° 50'	58° 00'
4	32° 00'	58° 00'

Coral

Punkts	Dienvidu platums	Austrumu garums
1	41° 00'	42° 00'
2	41° 40'	42° 00'
3	41° 40'	44° 00'
4	41° 00'	44° 00'

Fools Flat

Punkts	Dienvidu platums	Austrumu garums
1	31° 30'	94° 40'
2	31° 40'	94° 40'
3	31° 40'	95° 00'
4	31° 30'	95° 00'

Middle of What

Punkts	Dienvidu platums	Austrumu garums
1	37° 54'	50° 23'
2	37° 56.5'	50° 23'
3	37° 56.5'	50° 27'
4	37° 54'	50° 27'

Walter’s Shoal

Punkts	Dienvidu platums	Austrumu garums
1	33° 00'	43° 10'
2	33° 20'	43° 10'
3	33° 20'	44° 10'
4	33° 00'	44° 10'

IL PIELIKUMS

IATTC KONVENCIJAS APGABALS

Suga:	Lielacu tunzivs Thunnus obesus		Zona:	IATTC konvencijas apgabals (BET/IATTC)
Savienība	500	(1)	Piesardzīga KPN
KPN	Nepiemēro		Piesardzīga KPN
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar kuģiem, kas izmanto āķu jedas.

II PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES 7.e RAJONĀ

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. DARBĪBAS JOMA

1.1.

Šo pielikumu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi ar linuma acs izmēru 80 mm vai lielāku un stacionāri tīkli, arī žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, ar linuma acs izmēru 220 mm vai mazāku saskaņā ar Regulu (ES) 2019/472, un kuri atrodas ICES 7.e rajonā.

1.2.

Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) gadā, no šā pielikuma piemērošanas atbrīvo ar šādiem nosacījumiem:

a)	šādi kuģi 2019. gada pārvaldības periodā nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars);

b)	šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;

c)	katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2021. gada 31. jūlijam un 2022. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju trīs iepriekšējos gados un jūrasmēļu nozveju 2021. gadā.

Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, uz minētajiem kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.

2. DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

“zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādu divu kategoriju zvejas rīkiem:

i)	rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks; un

ii)	stacionāri tīkli, arī žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks;

b)	“reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras minētajai zvejas rīku grupai piederīgas kategorijas zvejas rīki;

c)	“apgabals” ir ICES 7.e rajons;

d)	“pašreizējais pārvaldības periods” ir laikposms no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim.

3. DARBĪBAS IEROBEŽOJUMI

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši un Savienībā reģistrēti Savienības zvejas kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, attiecīgajā apgabalā pavada ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.

II NODAĻA

Atļaujas

4. ATĻAUJU SAŅĒMUŠIE KUĢI

4.1.

Attiecīgajā apgabalā zveju ar reglamentētu zvejas rīku dalībvalsts neatļauj nevienam sava karoga kuģim, kam minētajā apgabalā laikā no 2002. līdz 2018. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība; par tādu neuzskata reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.2.

Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, bet tad otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitam jābūt lielākam par reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu vai vienādam ar to.

4.3.

Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

III NODAĻA

Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības zvejas kuģiem

5. MAKSIMĀLAIS DIENU SKAITS

Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt sava karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam kuģis drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)

Reglamentētais zvejas rīks	Maksimālais dienu skaits
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm	Beļģija	44
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm	Francija	47
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm	Beļģija	44
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm	Francija	48

6. KILOVATDIENU SISTĒMA

6.1.

Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pašreizējā pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem var atļaut kuģim pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

6.2.

Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.

6.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu par I tabulā noteiktajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem, kā arī elektroniska formāta ziņojumus ar aprēķiniem, kuru pamatā ir:

a)	zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.

6.4.

Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai 6. punkta nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.

7. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR PILNĪGU ZVEJAS DARBĪBU IZBEIGŠANU

7.1.

Pamatojoties uz pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu, kas iepriekšējā pārvaldības periodā notikusi vai nu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (1) 34. pantu, vai Padomes Regulu (EK) Nr. 744/2008 (2), Komisija var dalībvalstij iedalīt jūrā pavadāmas papildu dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc rakstiska un pienācīgi motivēta attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija var individuāli izskatīt citus pilnīgas zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā pieprasījumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

7.2.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

7.3.

Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana jau iepriekšējos gados ir izmantota, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

7.4.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, pašreizējā pārvaldības periodā līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)	zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

7.5.

Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt papildus piešķirtās jūrā pavadāmās dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek tās flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus.

7.6.

Ja Komisija par pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam.

8. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR PASTIPRINĀTU ZINĀTNISKO NOVĒROTĀJU IZVIETOŠANU

8.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1004 (3) un tās īstenošanas noteikumos valsts programmām.

8.2.

Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un apkalpes locekļiem.

8.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, Komisijai uz apstiprināšanu iesniedz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

8.4.

Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu, un to dara četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas programma.

IV NODAĻA

Pārvaldība

9. VISPĀRĪGS PIENĀKUMS

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

10. PĀRVALDĪBAS PERIODI

10.1.

Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

10.2.

Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

10.3.

Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina dienu izmantojumu mērīt saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V NODAĻA

Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

11. DIENU NODOŠANA STARP VIENAS DALĪBVALSTS KAROGA ZVEJAS KUĢIEM

11.1.

Dalībvalsts var atļaut ikvienam sava karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, bet tad kuģa saņemto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumam (kilovatdienas) jābūt vienādam ar dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu vai mazākam par to. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.

11.2.

Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par vidējo gadā reģistrēto dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

11.3.

Dienu nodošana saskaņā ar 11.1. punktu ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

11.4.

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

12. DIENU NODOŠANA STARP DAŽĀDU DALĪBVALSTU KAROGA ZVEJAS KUĢIEM

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ar noteikumu ka piemēro 4.1., 4.3., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI NODAĻA

Ziņošanas pienākumi

13. ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā definēto apgabalu.

14. RELEVANTO DATU VĀKŠANA

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kas izmanto velkamus zvejas rīkus un stacionārus zvejas rīkus, par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

15. RELEVANTO DATU PAZIŅOŠANA

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis, uz Komisijas norādītu elektroniskā pasta adresi nosūtot II un III tabulā norādītajā formā sagatavotu izklājlapu, Komisijai paziņo 14. punktā minētos datus. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā Komisijai nosūta detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, kas aptver visus 2019. un 2020. gada pārvaldības periodus vai to daļas.

II tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Dalībvalsts	Zvejas rīks	Pārvaldības periods	Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija
(1)	(2)	(3)	(4)

III tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (4)

L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)	Zvejas rīks

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT = rāmja traļi ≥ 80 mm

GN = žaunu tīkli < 220 mm

TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(3)	Pārvaldības periods

Viens gads laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam

(4)	Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija

Kumulatīvā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no relevantā pārvaldības perioda 1. februāra līdz 31. janvārim

IV tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Paziņotais zvejas rīks				Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-s) zvejas rīku(-s)				Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i)				Dienu nodošana
Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Dienu nodošana
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(5)	(5)	(5)	(6)	(6)	(6)	(6)	(7)	(7)	(7)	(7)	(8)

V tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (5)

L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

CFR

Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs

Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

(3)	Ārējais marķējums

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (6)

(4)	Pārvaldības perioda ilgums

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

(5)	Paziņotais zvejas rīks

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT = rāmja traļi ≥ 80 mm

GN = žaunu tīkli < 220 mm

TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(6)	Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem)

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar II pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

(7)	Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i)

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā, izmantodams zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

(8)	Dienu nodošana

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– [nodoto dienu skaits]” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ [nodoto dienu skaits]”

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).

(4) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(5) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

III PIELIKUMS

TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI ICES 2.a, 3.a RAJONĀ UN ICES 4. APAKŠAPGABALĀ

Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā, pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus, ir definēti, kā izklāstīts šajā pielikumā un tā papildinājumā:

Tūbīšu pārvaldības apgabals	ICES statistiskie taisnstūri
1r	31–33 E9–F4; 33 F5; 34–37 E9–F6; 38–40 F0–F5; 41 F4–F5
2r	35 F7–F8; 36 F7–F9; 37 F7–F8; 38-41 F6–F8; 42 F6–F9; 43 F7–F9; 44 F9–G0; 45 G0–G1; 46 G1
3r	41–46 F1–F3; 42–46 F4–F5; 43–46 F6; 44–46 F7–F8; 45–46 F9; 46–47 G0; 47 G1 un 48 G0
4	38–40 E7–E9 un 41–46 E6–F0
5r	47–52 F1–F5
6	41–43 G0–G3; 44 G1
7r	47–52 E6–F0

Papildinājums

IV PIELIKUMS

SEZONĀLI ZVEJAS AIZLIEGUMI, LAI AIZSARGĀTU NĀRSTOJOŠAS MENCAS

Noteiktajā laikposmā šajā tabulā norādītos apgabalus slēdz visiem zvejas rīkiem, izņemot pelaģiskos zvejas rīkus (riņķvadus un traļus):

Zvejas aizliegumi ar laika ierobežojumu
Nr.	Apgabala nosaukums	Koordinātas	Laikposms	Papildu piezīmes
1	Stanhope ground	60o 10' N - 01o 45' E 60o 10' N - 02o 00' E 60o 25' N - 01o 45' E 60o 25' N - 02o 00' E	No 1. janvāra līdz 30. aprīlim
2	Long Hole	59o 07,35' N - 0o 31,04' W 59o 03,60' N - 0o 22,25' W 58o 59,35' N - 0o 17,85' W 58o 56,00' N - 0o 11,01' W 58o 56,60' N - 0o 08,85' W 58o 59,86' N - 0o 15,65' W 59o 03,50' N - 0o 20,00' W 59o 08,15' N - 0o 29,07' W	No 1. janvāra līdz 31. martam
3	Coral edge	58o 51,70' N - 03o 26,70' E 58o 40,66' N - 03o 34,60' E 58o 24,00' N - 03o 12,40' E 58o 24,00' N - 02o 55,00' E 58o 35,65' N - 02o 56,30' E	No 1. janvāra līdz 28. februārim
4	Papa Bank	59o 56' N - 03o 08' W 59o 56' N - 02o 45' W 59o 35' N - 03o 15' W 59o 35' N - 03o 35' W	No 1. janvāra līdz 15. martam
5	Foula Deeps	60o 17,50' N - 01o 45' W 60o 11,00' N - 01o 45' W 60o 11,00' N - 02o 10' W 60o 20,00' N - 02o 00' W 60o 20,00' N - 01o 50' W	No 1. novembra līdz 31. decembrim
6	Egersund Bank	58o 07,40' N - 04o 33,00' E 57o 53,00' N - 05o 12,00' E 57o 40,00' N - 05o 10,90' E 57o 57,90' N - 04o 31,90' E	No 1. janvāra līdz 31. martam	(10 x 25 jūras jūdzes)
7	Uz austrumiem no Fēras salas	59o 40' N - 01o 23' W 59o 40' N - 01o 13' W 59o 30' N - 01o 20' W 59o 10' N - 01o 20' W 59o 30' N - 01o 28' W 59o 10' N - 01o 28' W	No 1. janvāra līdz 15. martam
8	West Bank	57o 15' N - 05o 01' E 56o 56' N - 05o 00' E 56o 56' N - 06o 20' E 57o 15' N - 06o 20' E	No 1. februāra līdz 15. martam	(18 x 4 jūras jūdzes)
9	Revet	57o 28,43' N - 08o 05,66' E 57o 27,44' N - 08o 07,20' E 57o 51,77' N - 09o 26,33' E 57o 52,88' N - 09o 25,00' E	No 1. februāra līdz 15. martam	(1,5 x 49 jūras jūdzes)
10	Rabarberen	57o 47,00' N - 11o 04,00' E 57o 43,00' N - 11o 04,00' E 57o 43,00' N - 11o 09,00' E 57o 47,00' N - 11o 09,00' E	No 1. februāra līdz 15. martam	Uz austrumiem no Skāgenas (2,7 x 4 jūras jūdzes)

V PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJAS

A DAĻA

Maksimālais zvejas atļauju skaits savienības zvejas kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

Zvejas apgabals	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm		Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00' N	69	DK	25	51
			DE	5
			FR	1
			IE	8
			NL	9
			PL	1
			SV	10
	Demersālās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00' N	66	DE	16	41
			IE	1
			ES	20
			FR	18
			PT	9
			Nav iedalītas	2
	Makrele (1)	Nepiemēro	Nepiemēro		70
	Rūpnieciskās sugas, uz dienvidiem no 62° 00' N	450	DK	450	141
Fēru Salu ūdeņi	Visas zvejniecības, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, ar trali zvejo zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru Salu bāzes līnijām	8	BE	0	4
			DE	4
			FR	4
	Specializētas mencas un pikšas zvejniecības, kurās zvejas rīku minimālais linuma acs izmērs ir 135 mm, tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28′ N un uz austrumiem no 6° 30′ W	8 (2)	Nepiemēro		4
	Zvejniecības, kurās ar trali zvejo ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru Salu bāzes līnijām. Apgabalā starp 61° 20′ N un 62° 00′ N un 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām šie kuģi darboties drīkst no 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim	70	BE	0	18
			DE	10
			FR	40
	Zilās jūraslīdakas zvejniecības, kurās izmanto traļus ar minimālo linuma acs izmēru 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30′ N un uz rietumiem no 9° 00′ W, apgabalā starp 7° 00′ W un 9° 00′ W uz dienvidiem no 60° 30′ N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30′ N, 7° 00′ W un 60° 00′ N, 6° 00′ W	70	DE (3)	8	20 (4)
		70	FR (3)	12	20 (4)
	Specializētas saidas zvejniecības, kurās izmanto traļus ar minimālo linuma acs izmēru 120 mm un var izmantot ap āmi apliktas ierobežojošās stropes	70	Nepiemēro		22 (4)
	Putasu zvejniecības. Ja Fēru Salu iestādes ievieš īpašus noteikumus par piekļuvi apgabalam ar nosaukumu “galvenais putasu zvejas apgabals”, zvejas atļauju kopējo skaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai kuģi veidotu pārus	27	DE	2	16
			DK	5
			FR	4
			NL	6
			SE	1
			ES	4
			IE	4
			PT	1
	Makrele	14	DK	2	8
			BE	1
			DE	2
			FR	2
			IE	3
			NL	2
			SE	2
	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00' N	16	DK	5	16
			DE	2
			IE	2
			FR	1
			NL	2
			PL	1
			SE	3
1, 2b (5)	Sniega krabju zvejniecība, kurā izmanto zivju ķeramos grozus	20	EE	1	Nepiemēro.
			ES	1
			LV	11
			LT	4
			PL	3

B DAĻA

Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kas zvejo savienības ūdeņos

Karoga valsts	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits
Norvēģija	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00' N	Jānosaka	Jānosaka
Fēru Salas	Makrele, 6.a zonā (uz ziemeļiem no 56° 30' N), 2.a, 4.a zonā (uz ziemeļiem no 59o N) Stavridas, 4., 6.a zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), 7.e, 7.f, 7.h zonā	20	14
	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00' N	20	Jānosaka
	Siļķe, 3.a zonā	4	4
	Esmarka mencas rūpnieciskā zveja 4., 6.a zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N) (ieskaitot nenovēršamu putasu piezveju)	14	14
	Jūraslīdaka un brosme	20	10
	Putasu, 2., 4.a, 5., 6.a zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), 6.b, 7. zonā (uz rietumiem no 12° 00′ W)	20	20
	Zilā jūraslīdaka	16	16
Venecuēla (6)	Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi)	45	45

(1) Neskarot papildu licences, kuras saskaņā ar iedibināto praksi Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai.

(2) Daļa no zvejas atļauju skaita, kas attiecas uz visām zvejniecībām, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, ar trali zvejo zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru Salu bāzes līnijām.

(3) Jebkurā laikā klātesošo kuģu maksimālais skaits.

(4) Daļa no kuģu skaita, kas attiecas uz “zvejniecībām, kurās ar trali zvejo ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru Salu bāzes līnijām”.

(5) Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Svalbāras zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

(6) Lai varētu izdot minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, kas nodrošina to, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma iemeslu.

VI PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS (1)

Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija	60
Francija	55
Savienība	115

Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija	364
Francija	140 2
Itālija	30
Kipra	20 (2)
Malta	54 2
Savienība	684

Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts audzēšanas vajadzībām aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Horvātija	18
Itālija	12
Savienība	28

Maksimālais katras dalībvalsts zvejas kuģu skaits, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Šī tabula tiks izveidota pēc tam, kad ICCAT 2021. gadā būs apstiprinājusi Savienības zvejas plānu saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem.

Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts (3)

Dalībvalsts	Zivju krātiņveida lamatu skaits (4)
Spānija	5
Itālija	6
Portugāle	2

Katras dalībvalsts maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte
	Audzētavu skaits	Kapacitāte (tonnās)
Spānija	10	11 852
Itālija	13	12 600
Grieķija	2	2 100
Kipra	3	3 000
Horvātija	7	7 880
Malta	6	12 300

B tabula (5)

Savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālā ielaide (tonnās) (6)
Spānija	6 300
Itālija	3 764
Grieķija	785
Kipra	2 195
Horvātija	2 947
Malta	8 786
Portugāle	350

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejot kā mērķsugu, dalībvalstīm ir sadalīts šādi:

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits
Īrija	50
Spānija	730
Francija	151
Portugāle	310

To Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kuru garums ir vismaz 20 metri un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi, ir šāds:

Dalībvalsts	Ar riņķvadiem aprīkotu kuģu maksimālais skaits	Ar āķu jedām aprīkotu kuģu maksimālais skaits
Spānija	23	190
Francija	11
Portugāle		79
Savienība	34	269

(1) Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. punktā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

(2) Šis skaitlis var palielināties, ja saskaņā ar šā pielikuma 4. punkta A tabulu kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāj ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kad tiks sastādīta minētā tabula.

(3) 5. punktā norādītie skaitļi jāpielāgo, ņemot vērā zvejas plānus, ko dalībvalstis līdz 2021. gada 31. janvārim iesniegušas apstiprināšanai ICCAT 2. apakškomitejā.

(4) Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(5) Portugāles kopējo audzēšanas kapacitāti, proti, 500 tonnas (atbilstošā audzēšanas ielaidkapacitāte ir 350 tonnas), sedz Savienības neizmantotā kapacitāte, kas iekļauta A tabulā.

(6) 6. punkta B tabulas skaitļi jāpielāgo, ņemot vērā audzēšanas plānus, ko dalībvalstis iesniegušas līdz 2021. gada 31. janvārim.

VII PIELIKUMS

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

Ilkņzivju izpētes zvejniecību CCAMLR konvencijas apgabalā 2020./2021. gadā ierobežo šādi:

A tabula

Dalībvalstis, apakšapgabali un maksimālais kuģu skaits, kam ir atļauja

Dalībvalsts	Apakšapgabals	Maksimālais kuģu skaits
Spānija	48.6	1
Spānija	88.1	1

B tabula

KPN un piezvejas limiti

Šajā tabulā izklāstītās KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas Līgumslēdzējām pusēm paziņos to, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Apakšapgabals	Reģions	Sezona	SSRU (48.6) vai pētniecības bloki (88.1)	Antarktiskās ilkņzivis (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) / SSRU (48.6) vai pētniecības bloki (88.1)	Antarktiskās ilkņzivis (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) / viss apakšapgabals	Nozvejas limits (tonnās) / SSRU (48.6) vai pētniecības bloki (88.1)
Apakšapgabals	Reģions	Sezona	SSRU (48.6) vai pētniecības bloki (88.1)			Rajveidīgās zivis (Rajiformes)	Makrūrzivis (Macrourus spp.) (1)	Citas sugas
48.6	Viss apakšapgabals	2020. gada 1. decembris–2021. gada 30. novembris	48.6_2	112	568	6	18	18
			48.6_3	30		2	5	5
			48.6_4	163		8	26	26
			48.6_5	263		13	42	42
88.1.	Viss apakšapgabals	2020. gada 1. decembris–2021. gada 31. augusts	A, B, C, G (2)	597	3 140 (3)	30	96	30
			G, H, I, J, K (4)	2 072		104	317	104
			Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas īpašā pētniecības zona	406		20	72	20

Papildinājums

A DAĻA

Pētniecības bloku 48.6 koordinātas

Pētniecības bloka 48.6_2 koordinātas

54° 00' S 01° 00' E

55° 00' S 01° 00' E

55° 00' S 02° 00' E

55° 30' S 02° 00' E

55° 30' S 04° 00' E

56° 30' S 04° 00' E

56° 30' S 07° 00' E

56° 00' S 07° 00' E

56° 00' S 08° 00' E

54° 00' S 08° 00' E

54° 00' S 09° 00' E

53° 00' S 09° 00' E

53° 00' S 03° 00' E

53° 30' S 03° 00' E

53° 30' S 02° 00' E

54° 00' S 02° 00' E

Pētniecības bloka 48.6_3 koordinātas

64° 30' S 01° 00' E

66° 00' S 01° 00' E

66° 00' S 04° 00' E

65° 00' S 04° 00' E

65° 00' S 07° 00' E

64° 30' S 07° 00' E

Pētniecības bloka 48.6_4 koordinātas

68° 20' S 10° 00' E

68° 20' S 13° 00' E

69° 30' S 13° 00' E

69° 30' S 10° 00' E

69° 45' S 10° 00' E

69° 45' S 06° 00' E

69° 00' S 06° 00' E

69° 00' S 10° 00' E

Pētniecības bloka 48.6_5 koordinātas

71° 00' S 15° 00' W

71° 00' S 13° 00' W

70° 30' S 13° 00' W

70° 30' S 11° 00' W

70° 30' S 10° 00' W

69° 30' S 10° 00' W

69° 30' S 09° 00' W

70° 00' S 09° 00' W

70° 00' S 08° 00' W

69° 30' S 08° 00' W

69° 30' S 07° 00' W

70° 30' S 07° 00' W

70° 30' S 10° 00' W

71° 00' S 10° 00' W

71° 00' S 11° 00' W

71° 30' S 11° 00' W

71° 30' S 15° 00' W

Mazapjoma pētniecisko vienību (SSRU) saraksts

Reģions	SSRU	Robeža
88.1	A	No 60 °S 150 °E uz austrumiem līdz 170 °E, uz dienvidiem līdz 65 °S, uz rietumiem līdz 150 °E, uz ziemeļiem līdz 60 °S
	B	No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S
	C	No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S
	D	No 65 °S 150 °E uz austrumiem līdz 160 °E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150 °E, uz ziemeļiem līdz 65 °S
	E	No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30′ S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S
	F	No 68° 30′ S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S
	G	No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S
	H	No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S
	I	No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S
	J	No 73° S pie krasta 170° E tuvumā uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S
	K	No 73 ° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76 ° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73 ° S
	L	No 76 ° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80 ° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76 ° S
	M	No 73° S pie krasta 169° 30′ E tuvumā uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S

B DAĻA

Paziņojums par nodomu piedalīties krila (euphausia superba) zvejniecībā

Vispārīga informācija

Loceklis: …

Zvejas sezona: …

Kuģa vārds: …

Plānotais nozvejas apjoms (tonnās): …

Kuģa pārstrādes jauda dienā (tonnas dzīvsvara): …

Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni

Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumu 21-02 (2019).

Apakšapgabals/rajons	Atzīmēt atbilstīgās ailes
48.1	☐
48.2	☐
48.3	☐
48.4	☐
58.4.1	☐
58.4.2	☐

Zvejas paņēmiens	Atzīmēt atbilstīgās ailes
	☐ Parasta tralēšana
	☐ Nepārtrauktas zvejas sistēma
	☐ Zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi
	☐ Cita metode (precizējiet)

Produktu veidi un metodes tiešai krila nozveju dzīvsvara aplēšanai

Produkta veids	Metode tiešai krila nozveju dzīvsvara aplēšanai, ja nepieciešams (skatīt 21-03/B pielikumu) (5)
Veseli saldēti
Vārīti
Milti
Eļļa
Cits produkts (precizējiet)

Zvejas rīka konfigurācija

Zvejas rīka izmēri	1. zvejas rīks		2. zvejas rīks		Cits(-i) zvejas rīks(-i)
Zvejas rīka atvērums
Maksimālais vertikālais atvērums (m)
Maksimālais horizontālais atvērums (m)
Zvejas rīka atvēruma perimetrs (6)(m)
Atvēruma laukums (m2)
Plātnes vidējais linuma acs izmērs (8) (mm)	Ārējais (7)	Iekšējais (7)	Ārējais (7)	Iekšējais (7)	Ārējais (7)	Iekšējais (7)
1. plātne
2. plātne
3. plātne
…
Pēdējā plātne (āmis)

Zvejas rīka diagramma(-as):…

Attiecībā uz katru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā norādīt relevanto zvejas rīka diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu monitoringa un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīku diagrammā(-ās) jānorāda šādi parametri.

1.	Katras traļa plātnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai varētu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens plūsmu).

2.	Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns).

3.	Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta).

4.	Detalizēta informācija par sloksnēm, ko izmanto tralī (uzbūve, novietojums uz plātnēm, norādīt “nav”, ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt.

Ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu

Ierīces diagramma(-as): …

Attiecībā uz katru izmantoto ierīci vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā norādīt relevanto diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.

Akustisko datu vākšana

Sniedziet informāciju par kuģa izmantotajām eholotēm un hidrolokatoriem

Veids (piemēram, eholote, hidrolokators)
Ražotājs
Modelis
Devēja frekvences (kHz)

Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts): …

Norādīt, kādi pasākumi tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā iegūt informāciju par krila (Euphausia superba) un citu pelaģisko sugu, piemēram, lukturzivju un salpu, izplatību un daudzumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).

NORĀDĪJUMI PAR KRILA NOZVEJU DZĪVSVARA APLĒŠANU

Metode	Formula (kg)	Parametrs
Metode	Formula (kg)	Apraksts	Veids	Aplēšanas metode	Mērvienība
Glabāšanas tvertnes tilpums	WLHρ1000	W = tvertnes platums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		L = tvertnes garums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā	Mainīgs	Tilpuma pārrēķināšana masā	kg/l
		H = krila slāņa dziļums tvertnē	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	m
Caurplūdes mērītājs (9)	VFkrillρ	V = krila un ūdens kopējais tilpums	Iemetienam raksturīgs (9)	Tiešs novērojums	litrs
		Fkrill = krila frakcija paraugā	Iemetienam raksturīgs (9)	Ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekcija
		ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā	Mainīgs	Tilpuma pārrēķināšana masā	kg/l
Caurplūdes mērītājs (10)	(V*ρ)–M	V = krila pastas tilpums	Iemetienam raksturīgs (9)	Tiešs novērojums	litrs
		M = procesā pievienotais ūdens daudzums, kas pārrēķināts masā	Iemetienam raksturīgs (9)	Tiešs novērojums	kg
		ρ = krila pastas blīvums	Mainīgs	Tiešs novērojums	kg/l
Caurplūdes svari	M*(1–F)	M = krila un ūdens kopējā masa	Iemetienam raksturīgs (10)	Tiešs novērojums	kg
Caurplūdes svari	M*(1–F)	F = ūdens frakcija paraugā	Mainīgs	Ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekcija
Bloku paliktnis	(M–Mtray)*N	Mtray = tukša paliktņa masa	Konstants	Tiešs novērojums pirms zvejas	kg
		M = krila un paliktņa (vidējā) kopējā masa	Mainīgs	Tiešs novērojums pirms sasaldēšanas (ūdens notecināts)	kg
		N = paliktņu skaits	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums
Miltu masas pārrēķins	Mmeal*MCF	Mmeal = saražoto miltu masa	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	kg
Miltu masas pārrēķins	Mmeal*MCF	MCF = miltu pārrēķina koeficients	Mainīgs	Miltu masas pārrēķināšana nepārstrādāta krila masā
Āmja tilpums	WHLρπ/4*1 000	W = āmja platums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		H = āmja augstums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā	Mainīgs	Tilpuma pārrēķināšana masā	kg/l
		L = āmja garums	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	m
Cita metode	precizējiet

Novērošanas pasākumi un to biežums

Glabāšanas tvertnes tilpums

Zvejas sākumā

Izmērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ± 0,05 m).

Katru mēnesi (11)

Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no glabāšanas tvertnes.

Katrā iemetienā

Izmērīt krila slāņa dziļumu tvertnē (ja starp iemetieniem krilu glabā tvertnē, noteikt dziļuma starpību; precizitāte ± 0,1 m),

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Caurplūdes mērītājs (11)

Pirms zvejas

Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes).

Biežāk nekā reizi mēnesī (11)

Tilpumu pārrēķināt masā (ρ), pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no caurplūdes mērītāja.

Katrā iemetienā (12)

Ņemt paraugu no caurplūdes mērītāja un:

—	izmērīt krila un ūdens kopējo tilpumu (piemēram, 10 litri),

—	pamatojoties uz notecināta krila tilpumu, veikt ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekciju,

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Caurplūdes mērītājs (12)

Pirms zvejas

Nodrošināt, ka abi caurplūdes mērītāji (viens krila produktam un otrs pievienotajam ūdens daudzumam) ir kalibrēti (proti, rāda vienu un to pašu, tiek nolasīti pareizi).

Katru nedēļu (11)

Aprēķināt krila produkta blīvumu (ρ) (samalta krila pasta), nosakot krila produkta masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no attiecīgā caurplūdes mērītāja.

Katrā iemetienā (12)

Nolasīt abus caurplūdes mērītājus un aprēķināt krila produkta (samalta krila pasta) un pievienotā ūdens kopējo tilpumu; tiek pieņemts, ka ūdens blīvums ir 1 kg/l,

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Caurplūdes svari

Pirms zvejas

Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes).

Katrā iemetienā (12)

Ņemt paraugu no caurplūdes svariem un:

—	noteikt krila un ūdens kopējo masu,

—	pamatojoties uz notecināta krila masu, veikt ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekciju,

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Bloku paliktnis

Pirms zvejas

Noteikt paliktņa masu (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, noteikt katra veida paliktņu masu; precizitāte ± 0,1 kg).

Katrā iemetienā

Noteikt krila un paliktņa kopējo masu (precizitāte ± 0,1 kg),

saskaitīt izmantotos paliktņus (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, saskaitīt katra veida paliktņus),

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Miltu masas pārrēķins

Katru mēnesi (11)

Miltu masu pārrēķināt nepārstrādāta krila masā, pieņemot, ka pārstrādā 1000–5000 kg krila (notecināta krila masa).

Katrā iemetienā

Noteikt saražoto miltu masu,

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Āmja tilpums

Zvejas sākumā

Izmērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ± 0,1 m).

Katru mēnesi (11)

Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no āmja.

Katrā iemetienā

Izmērīt krilu saturoša āmja garumu (precizitāte ± 0,1 m),

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

(1) 88.1. apgabalā, ja makrūrzivju (Macrourus spp.) nozveja, ko viens kuģis jebkuros divos 10 dienu laikposmos (piem., no mēneša 1. dienas līdz 10. dienai, no 11. dienas līdz 20. dienai vai no 21. dienas līdz mēneša pēdējai dienai) guvis jebkurā SSRU, pārsniedz 1 500 kg katrā 10 dienu laikposmā un pārsniedz 16 % no Antarktisko ilkņzivju (Dissostichus spp.) nozvejas, ko minētais kuģis guvis minētajā SSRU, šis kuģis zveju minētajā SSRU pārtrauc līdz sezonas beigām.

(2) Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz ziemeļiem no 70° S.

(3) Mērķsuga ir Antarktiskās ilkņzivis (Dissostichus mawsoni). Visas nozvejotās Patagonijas ilkņzivs (Dissostichus eleginoides) ieskaita Antarktiskajai ilkņzivij (Dissostichus mawsoni) noteiktajā kopējā nozvejas limitā.

(4) Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz dienvidiem no 70° S.

(5) Ja 21-03/B pielikumā metode nav minēta, sīki aprakstiet to. Zvejas rīka konfigurācija

(6) Paredzams darba apstākļos.

(7) Ārējā linuma acs izmērs un iekšējā linuma acs izmērs, ja izmanto papildu linumu.

(8) Nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru.

(9) Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

(10) Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par divu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

(11) Jauns periods sākas, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu.

(12) Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

VIII PIELIKUMS

IOTC KOMPETENCES APGABALS

To Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Kapacitāte (bruto tilpība)
Spānija	22	61 364
Francija	27	45 383
Portugāle	5	1 627
Itālija	1	2 137
Savienība	55	110 511

To Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot zobenzivi un garspuru tunzivi

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Kapacitāte (bruto tilpība)
Spānija	27	11 590
Francija	41 (1)	7 882
Portugāle	15	6 925
Savienība	83	26 397

Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivi un garspuru tunzivi.

Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.

(1) Šajā skaitā nav iekļauti Majotā reģistrētie kuģi. To nākotnē var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu.

IX PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S atļauts zvejot zobenzivi.

Spānija	14
Savienība	14

Maksimālais ar riņķvadu zvejojošu Savienības kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S atļauts zvejot tropiskās tunzivis.

Spānija	4
Savienība	4

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 31

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 29. janvāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2021/90 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā	1
	*	Padomes Regula (ES) 2021/91 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. un 2022. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem	20
	*	Padomes Regula (ES) 2021/92 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi	31
	*	Komisijas Regula (ES) 2021/93 (2021. gada 25. janvāris), ar ko nosaka aizliegumu Polijas karoga kuģiem zvejot siļķi Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskajos ūdeņos 1. un 2. zonā	193
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/94 (2021. gada 27. janvāris), ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam	196
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/95 (2021. gada 28. janvāris), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2020/592 par pagaidu ārkārtas pasākumiem, ar kuriem atkāpjas no konkrētiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 noteikumiem, lai novērstu Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto pasākumu izraisītos tirgus traucējumus augļu un dārzeņu nozarē un vīna nozarē	198
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/96 (2021. gada 28. janvāris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/2283 kā jaunu pārtikas produktu atļauj laist tirgū 3′-sialillaktozes nātrija sāli un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470 ( 1 )	201
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/97 (2021. gada 28. janvāris), ar ko attiecībā uz jaunu papildu lidojumderīguma prasību ieviešanu groza un labo Regulu (ES) 2015/640	208
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/98 (2021. gada 28. janvāris), ar ko esbiotrīnu neapstiprina par 18. produkta veida biocīdos lietojamu esošu aktīvo vielu ( 1 )	214

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Corallium rubrum	COL	Sarkanais korallis

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Coryphaena hippurus	DOL	Lielā korifēna

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Aristaeomorpha foliacea	ARS	Sarkanā milzu garnele
Aristeus antennatus	ARA	Āfrikas dziļūdens garnele
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Mullus barbatus	MUT	Svītrainā jūrasbarbe
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Parapenaeus longirostris	DPS	Sārtā dziļūdens garnele

Dalībvalsts	Sarkanais korallis COL
Grieķija	12
Spānija	0 (*1)
Francija	32
Horvātija	28
Itālija	40

Suga:	Sarkanais korallis Corallium rubrum			Zona:	Savienības ūdeņi Vidusjūrā (1.–27. ĢAA) COL/GF1-27
Grieķija		1,844		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija		0	(*2)
Francija		1,400
Horvātija		1,226
Itālija		1,378
Savienība		5,848
KPN	Nepiemēro / nav vienošanās

Suga:	Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo		Zona:	Savienības ūdeņi Alvoranas jūrā (1.-3. ĢAA) SBR/GF1-3
Spānija		225	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība		225
KPN	Nepiemēro / nav vienošanās

Suga:	Akmeņplekste Scophthalmus maximus		Zona:	Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA) (TUR/F3742C)
Bulgaria	75		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Romania	75
Union	150	(*1)
TAC	857

Suga:	Melnā mataste Aphanopus carbo		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6., 7. un 12. zonā (BSF/56712-)
Vācija	7		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu.
Igaunija	4
Īrija	18
Spānija	35
Francija	494
Latvija	23
Lietuva	0
Polija	0
Citi	2	(1)
Savienība	583
Apvienotā Karaliste	35
KPN	618

Suga:	Beriksas Beryx spp.		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (ALF/3X14-)
Īrija	2	(3)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu.
Spānija	14	(3)
Francija	4	(3)
Portugāle	41	(3)
Savienība	61	(3)
Apvienotā Karaliste	2	(3)
KPN	63	(3)

Suga:	Apaļdeguna garaste Coryphaenoides rupestris				Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 3. zonā (RNG/03-)
Gads	2021		2022		Piesardzīga KPN
Dānija	4,730	(4) (5)	4,730	(4) (5)
Vācija	0,027	(4) (5)	0,027	(4) (5)
Zviedrija	0,243	(4) (5)	0,243	(4) (5)
Savienība	5	(4) (5)	5	(4) (5)
KPN	5	(4) (5)	5	(4) (5)

Nr.	33/TQ123
Dalībvalsts	Polija
Krājums	HER/1/2-
Suga	Siļķe (Clupea harengus)
Zona	Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā
Aizlieguma datums	17.12.2020.


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.