ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 14

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

64. gadagājums
2021. gada 18. janvāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/37 (2020. gada 7. decembris), ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, groza attiecībā uz Mongolijas svītrošanu no pielikuma I punkta tabulas ( 1 )

1

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/38 (2021. gada 15. janvāris), ar ko nosaka vienotu pieeju attiecībā uz elementiem īsto lietotāju apliecībās saistībā ar kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas eksportu

4

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

18.1.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 14/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/37

(2020. gada 7. decembris),

ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, groza attiecībā uz Mongolijas svītrošanu no pielikuma I punkta tabulas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Savienībai ir jānodrošina savas finanšu sistēmas integritātes iedarbīga aizsardzība un pienācīga darbība un jāaizsargā iekšējais tirgus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Direktīva (ES) 2015/849 paredz, ka Komisijai būtu jāapzina valstis, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai.

(2)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/1675 (2) norādītas augsta riska trešās valstis, kurām ir stratēģiskas nepilnības. Minētā regula pēc vajadzības būtu jāpārskata, ņemot vērā minēto augsta riska trešo valstu progresu, kas panākts tādu stratēģisko nepilnību novēršanā, kuras ir šo valstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmos. Komisijai savos izvērtējumos būtu jāņem vērā jauna informācija no starptautiskām organizācijām un standartu noteikšanas iestādēm, piemēram, Finanšu darījumu darba grupas (FATF) sniegtā informācija.

(3)

Ņemot vērā starptautiskās finanšu sistēmas augsto integrācijas līmeni, ciešās saiknes starp tirgus dalībniekiem, Savienībā ienākošo un izejošo pārrobežu darījumu lielo skaitu, kā arī tirgus atvērtības pakāpi, tādējādi tiek uzskatīts, ka draudi, ko nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīma nepilnības rada starptautiskajai finanšu sistēmai, attiecas arī uz Savienības finanšu sistēmu.

(4)

Saskaņā ar Direktīvā (ES) 2015/849 izklāstītajiem kritērijiem Komisija atbilstīgi Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 4. punktam ņem vērā jaunāko pieejamo informāciju, jo īpaši jaunākos FATF publiskos paziņojumus, FATF dokumentus “Centieni uzlabot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas prasību izpildi pasaules mērogā: nepārtraukts process” un FATF starptautiskās sadarbības pārskata grupas ziņojumus attiecībā uz riskiem, ko rada atsevišķas trešās valstis.

(5)

FATF 2019. gada oktobrī konstatēja, ka Mongolija ir jurisdikcija, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā ir stratēģiskas nepilnības, attiecībā uz kurām Mongolija sadarbībā ar FATF bija sagatavojusi rīcības plānu. Uz šā pamata un kā liecina jaunākā nozīmīgā informācija, Komisijas 2020. gada maija izvērtējumā secināts, ka Mongolija būtu jāuzskata par trešās valsts jurisdikciju, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības, kas, ņemot vērā Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantā izklāstītos kritērijus, rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai. Tiek atzīmēts arī, ka Mongolija rakstveidā paudusi augsta līmeņa politisku apņemšanos novērst konstatētās nepilnības un sadarbībā ar FATF sagatavojusi rīcības plānu.

(6)

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija pastāvīgi uzraudzītu trešās valstis un novērtētu izmaiņas to tiesiskajā regulējumā un iestāžu sistēmā, kompetento iestāžu pilnvaras un procedūras, kā arī to nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīma efektivitāti nolūkā atjaunināt Deleģētās regulas (ES) 2016/1675 pielikumu.

(7)

FATF atzinīgi novērtēja Mongolijas panākto būtisko progresu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīma uzlabošanā un atzīmēja, ka šī valsts ir izveidojusi tiesisko regulējumu un reglamentējošos noteikumus, lai izpildītu saistības, kas izriet no tās rīcības plāna attiecībā uz FATF konstatētajām stratēģiskajām nepilnībām. Tāpēc uz šo valsti vairs neattiecas FATF uzraudzība, kas tiek īstenota atbilstīgi FATF nepārtrauktajam procesam pasaules mērogā panākt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas prasību izpildi. Šī valsts turpinās sadarboties ar FATF pielīdzināmām reģionālajām struktūrām, lai vēl vairāk uzlabotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmu.

(8)

Komisija izvērtēja informāciju par progresu Mongolijas stratēģisko nepilnību novēršanā.

(9)

Komisijas izvērtējumā tika secināts, ka, ņemot vērā pieejamo informāciju, Mongolijai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā vairs nav stratēģisku nepilnību. Mongolija ir stiprinājusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīma efektivitāti un novērsusi saistītās tehniskās nepilnības, lai izpildītu saistības, kas izriet no tās rīcības plāna attiecībā uz FATF konstatētajām stratēģiskajām nepilnībām. Minētie pasākumi ir pietiekami visaptveroši un atbilst nepieciešamajām prasībām, lai uzskatītu, ka ir novērstas stratēģiskās nepilnības, kas konstatētas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu.

(10)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2016/1675 attiecīgi būtu jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģētās regulas (ES) 2016/1675 pielikumā tabulas punktā “I. Augsta riska trešās valstis, kas rakstveidā paudušas augsta līmeņa politisku apņemšanos novērst konstatētās nepilnības un sadarbībā ar FATF sagatavojušas rīcības plānu” svītro šādu rindu:

10.

Mongolija

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1675 (2016. gada 14. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības (OV L 254, 20.9.2016., 1. lpp.).


LĒMUMI

18.1.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 14/4


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2021/38

(2021. gada 15. janvāris),

ar ko nosaka vienotu pieeju attiecībā uz elementiem īsto lietotāju apliecībās saistībā ar kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas eksportu

Eiropas Savienības Padome,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Savos 2019. gada 16. septembra secinājumos attiecībā uz Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP (1) pārskatīšanu Padome apņemas apsvērt lēmumu par īsto lietotāju apliecībām attiecībā uz kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) un to munīcijas eksportu.

(2)

Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP noteikts, ka eksporta atļaujas jāpiešķir, tikai pamatojoties uz iepriekš gūtām uzticamām ziņām par īsto lietojumu galamērķa valstī. Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP noteikts arī, ka, lai tās piešķirtu, parasti vajadzīgs rūpīgi pārbaudīts īstā lietotāja sertifikāts vai atbilstīga dokumentācija un/vai kāda galamērķa valsts izdota oficiāla atļauja.

(3)

Vienota Savienības mēroga pieeja īsto lietotāju kontrolei attiecībā uz VIKI un to munīciju mazinās novirzīšanas risku, radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus un palielinās noteiktību aizsardzības rūpniecībai un tās klientiem saistībā ar attiecīgajām prasībām.

(4)

Atjauninātie Norādījumi par Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, kurus Padome apstiprināja 2019. gada 16. septembrī, paredz paraugpraksi īsto lietotāju apliecību jomā.

(5)

ES Stratēģijā pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem un to munīciju, kas pieņemta 2018. gada 19. novembrī, Padome apņemas apsvērt lēmumu par īsto lietotāju apliecībām VIKI eksporta veikšanai, ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas darbu šajā jomā.

(6)

Ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/979 (2) tiek atbalstīta starptautiski atzītas sistēmas izveide ieroču un munīcijas pārvaldības validācijai, kas ļautu neatkarīgi validēt vai sertificēt atbilstību atklātiem starptautiskiem standartiem attiecībā uz valstu VIKI un munīcijas krājumu drošu un neapdraudētu pārvaldību.

(7)

Savienībai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 3. punkta otro daļu ir jānodrošina savas ārējās darbības dažādo jomu konsekvence. Šajā sakarā Padome cita starpā ņem vērā tās Regulu (EK) Nr. 428/2009 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 258/2012 (4) un (ES) 2019/125 (5).

(8)

Padomes 2018. gada 28. maijā pieņemtajos secinājumos par ES nostāju attiecībā uz kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu, ņemot vērā trešo pārskatīšanas konferenci, kurā pārskatīs ANO Rīcības programmas VIKI jomā īstenošanu, aicināts saistībā ar VIKI eksporta kontroli veicināt īsto lietotāju apliecību piemērošanu.

(9)

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rīcības programmā par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos, ko pieņēma 2001. gada 20. jūlijā, valstis, kas piedalās, apņemas ieviest un īstenot pienācīgus tiesību aktus, noteikumus un administratīvas procedūras, lai nodrošinātu efektīvu kontroli pār VIKI eksportu un tranzītu, kas ietver autentificētu īsto lietotāju apliecību izmantošanu un efektīvus juridiskus un izpildes pasākumus.

(10)

Ieroču tirdzniecības līgums, kuru ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2013. gada 2. aprīlī, nosaka, ka eksportējošai dalībvalstij jātiecas nepieļaut parasto ieroču nodošanas novirzīšanu, attiecīgā gadījumā pārbaudot eksportā iesaistītās puses, pieprasot papildu dokumentāciju, apliecības, garantijas, neatļaujot eksportu vai veicot citus atbilstīgus pasākumus.

(11)

ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam apliecināts, ka VIKI nelikumīgas tirdzniecības apkarošana ir vajadzīga, lai sasniegtu daudzus ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp mērķus, kas saistīti ar mieru, taisnīgumu un spēcīgām institūcijām, nabadzības mazināšanu, ekonomikas izaugsmi, veselību, dzimumu līdztiesību un drošām pilsētām. Tāpēc saistībā ar minētās programmas 16.4. ilgtspējīgas attīstības mērķi visas ANO valstis ir apņēmušās ievērojami samazināt finanšu un ieroču nelikumīgu apriti.

(12)

ANO ģenerālsekretārs ANO atbruņošanās programmā “Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana”, ar ko viņš nāca klajā 2018. gada 24. maijā, aicināja pievērsties parasto ieroču pārmērīgai uzkrāšanai un nelikumīgai tirdzniecībai.

(13)

Neatļauts reeksports joprojām ir veids, kā VIKI un to munīcija tiek novirzīti uz nelikumīgo tirgu.

(14)

Īsto lietotāju apliecības ir svarīgs elements nolūkā iedibināt efektīvu īsto lietotāju kontroli un līdz minimumam mazināt nevēlamas VIKI un to munīcijas novirzīšanas risku. Tomēr šādas apliecības neaizstāj pre-ante pilnīgu riska novērtējumu, ko veic individuāli katrā gadījumā, kad tiek lemts, vai piešķirt vai nepiešķirt eksporta licenci,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma mērķis ir palīdzēt novērst kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) un to munīcijas novirzīšanu neplānotiem īstajiem lietotājiem un īstajiem lietojumiem, panākot vienošanos par kopīgiem elementiem īsto lietotāju apliecībās saistībā ar Savienības kopīgo noteikumu, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un aprīkojuma eksporta kontroli, īstenošanu.

2. pants

Šo lēmumu piemēro VIKI un to sastāvdaļu, piederumu un munīcijas, kā izklāstīts pielikumā, pastāvīgam eksportam.

3. pants

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“īstais lietotājs” ir tas eksportēto preču galīgais saņēmējs un īpašnieks, kurš ir zināms eksporta licences pieteikuma iesniegšanas brīdī saskaņā ar darījuma līgumiskajiem noteikumiem;

2)

“eksports” ir preču izvešana no Savienības muitas teritorijas, tostarp tādu preču izvešana, kam vajadzīga muitas deklarācija, kā arī preču izvešana pēc to uzglabāšanas brīvajā zonā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (6) nozīmē;

3)

“eksportētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai personālsabiedrība, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību Savienībā un kura iesniedz eksporta licences pieteikumu vai kuras vārdā tiek iesniegts šāds pieteikums, proti, persona vai personālsabiedrība, kurai pieteikuma iesniegšanas laikā ir līgums ar saņēmēju attiecīgajā trešā valstī un kurai ir nepieciešamās pilnvaras sūtīt preces ārpus Savienības muitas teritorijas. Ja nav noslēgts šāds līgums vai minētā līguma īpašnieks nerīkojas savā vārdā, “eksportētājs” ir persona, vienība vai struktūra, kurai ir nepieciešamās pilnvaras sūtīt preces ārpus Savienības muitas teritorijas. Gadījumos, kad pirmtiesības rīkoties ar precēm ir personai, vienībai vai struktūrai, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības saskaņā ar minēto līgumu, “eksportētājs” ir līgumslēdzēja puse, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību Savienībā.

4. pants

Dalībvalsts atļaujai preču eksportam, kā minēts 2. pantā, ir nepieciešama rūpīgi pārbaudīta īstā lietotāja apliecība vai atbilstīga dokumentācija, ko parakstījis īstais lietotājs pirms minētās atļaujas sniegšanas.

5. pants

1.   Dalībvalstis prasa, lai 4. pantā minētajā īstā lietotāja apliecībā tiktu iekļauti šādi būtiskie elementi attiecībā uz identifikāciju:

a)

ziņas par eksportētāju (tostarp vārds, adrese, uzņēmuma nosaukums un, ja pieejams, – uzņēmuma reģistrācijas numurs);

b)

ziņas par īsto lietotāju (tostarp vārds, adrese, uzņēmuma nosaukums un, ja pieejams, – uzņēmuma reģistrācijas numurs). Ja preces eksportē privātam uzņēmumam, kas pārdod preces tālāk vietējā tirgū, minēto uzņēmumu uzskatīs par īsto lietotāju šā lēmuma nolūkos. Tas neliedz dalībvalstīm pieteikumus licencēm, kas attiecas uz eksportu tālākpārdevējiem, izvērtēt citādi nekā pieteikumus licencēm, kas attiecas uz eksportu īstajiem lietotājiem;

c)

galamērķa valsts;

d)

preču apraksts, tostarp līguma numurs vai pasūtījuma numurs, ja tāds ir pieejams;

e)

attiecīgos gadījumos – eksportam paredzēto preču daudzums vai vērtība;

f)

īstā lietotāja paraksts, vārds un amats un, ja attiecīgā dalībvalsts uzskata par nepieciešamu, – kompetentās valdības iestādes nosaukums galamērķa valstī;

g)

attiecīgos gadījumos – attiecīgo valdības iestāžu sertifikācija saskaņā ar valsts praksi (tostarp datums un tās amatpersonas, kura sniedz atļauju, vārds, amats un oriģinālais paraksts);

h)

īsto lietotāju apliecību izdošanas datums;

i)

attiecīgos gadījumos – unikāls identifikācijas numurs vai līguma numurs, kas attiecas uz īstā lietotāja apliecību;

j)

norāde, kāds ir preču paredzamais īstais lietojums;

k)

attiecīgos gadījumos – ziņas par attiecīgo starpnieku (tostarp vārds, adrese, uzņēmuma nosaukums un, ja pieejams, – uzņēmuma reģistrācijas numurs).

2.   Dalībvalstis prasa, lai 4. pantā minētajā īstā lietotāja apliecībā tiktu iekļautas šādas īstā lietotāja būtiskās apņemšanās attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas minētā apliecība, īstajam lietotājam parakstot minēto apliecību:

a)

ka preces netiks lietotas mērķiem, kas nav deklarācijā norādītie mērķi; un

b)

ka jebkāds preču reeksports:

i)

ārpus importētājvalsts vai preču tālāknodošana importētājvalsts iekšienē ir aizliegti; vai

ii)

var tikt veikts tikai uz valstīm, kas uzskaitītas īstā lietotāja apliecībā, vai ka jebkāda preču tālāknodošana importētājvalsts iekšienē var tikt veikta tikai tādām vienībām vai vienību kategorijām, kas identificētas īstā lietotāja apliecībā; vai

iii)

ārpus importētājvalsts vai preču tālāknodošanai importētājvalsts iekšienē ir jāsaņem iepriekšējs rakstisks apstiprinājums no eksportētājas dalībvalsts iestādēm. Dalībvalsts var nolemt pilnvaras sniegt šādu apstiprinājumu nodot importētājvalsts kompetentajām iestādēm.

6. pants

Dalībvalstis var prasīt 4. pantā minētajā īstā lietotāja apliecībā iekļaut šādus fakultatīvos elementus:

a)

īstā lietotāja apņemšanos paziņot eksportētājai dalībvalstij to preču zuduma vai zādzības gadījumā, uz kurām attiecas īstā lietotāja apliecība;

b)

īstā lietotāja apņemšanos apstiprināt to preču saņemšanu, uz kurām attiecas īstā lietotāja apliecība, tostarp to precīzu daudzumu;

c)

īstā lietotāja apņemšanos atļaut eksportētājas dalībvalsts pārstāvjiem veikt eksportēto preču pēcpiegādes pārbaudi uz vietas,, tostarp sīku kārtību pārbaudes apmeklējumiem;

d)

īstā lietotāja garantijas, kas parāda tā spēju droši un neapdraudēti pārvaldīt ieročus un munīciju, tostarp tā spēju droši un neapdraudēti pārvaldīt krājumus, kuros preces tiks uzglabātas;

e)

īstā lietotāja apņemšanos izņemt no ekspluatācijas militārā ekipējuma pārpalikumus, tostarp:

i)

“jauns pret vecu”, proti, apņemšanos iznīcināt vecās preces, kuras aizstās ar importētajām precēm; un/vai

ii)

“iznīcināšana pēc izņemšanas no ekspluatācijas”, proti, apņemšanos iznīcināt preces pēc izņemšanas no ekspluatācijas.

7. pants

Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi glabā reģistrācijas informāciju par izdotajām 4. pantā minētajām īsto lietotāju apliecībām.

8. pants

Ja tiek uzskatīts par nepieciešamu, dalībvalstis pārbauda, vai paraksts īstā lietotāja apliecībā ir autentisks un attiecīgā gadījumā – parakstītāja spēju uzņemties saistības īstā lietotāja vārdā. Ja rodas šaubas par īstā lietotāja apliecības autentiskumu, dalībvalstis to var pārbaudīt ar jebkādiem līdzekļiem, kas atbilst valsts praksei. Ja īstā lietotāja apliecības autentiskumu nevar pārbaudīt, dalībvalsts licenci neizsniedz.

9. pants

Ja dalībvalsts saistībā ar īstā lietotāja apliecību konstatē krāpšanu, falsifikāciju vai pārkāpumu, tā par to informē pārējās dalībvalstis, izmantojot COARM tiešsaistes sistēmu, ņemot vērā būtiskos valsts līmeņa apsvērumus.

10. pants

Ja tie ir pieejami, dalībvalstis nodrošina savas īstā lietotāja apliecības formāta paraugus pārējām dalībvalstīm ar COARM tiešsaistes sistēmas starpniecību.

11. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2021. gada 31. decembrī.

Briselē, 2021. gada 15. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A.P. ZACARIAS


(1)  Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2020/979 (2020. gada 7. jūlijs), ar ko atbalsta starptautiski atzītas sistēmas izveidi ieroču un munīcijas pārvaldības validācijai saskaņā ar atklātiem starptautiskiem standartiem (OV L 218, 8.7.2020., 1. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2012 (2012. gada 14. marts), ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai (OV L 94, 30.3.2012., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/125 (2019. gada 16. janvāris) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (OV L 30, 31.1.2019., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Šo lēmumu piemēro šādām militārā ekipējuma kategorijām, ciktāl šīs kategorijas ir iekļautas Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta kategorijās ML1, ML2, ML3 un ML4.

Šādas kategorijas neskar nekādas turpmākas starptautiski saskaņotas kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) definīcijas, un tās varētu tikt vēl vairāk precizētas un pārskatītas, ņemot vērā jebkādas turpmākas savstarpēji saskaņotas VIKI definīcijas.

Militārā ekipējuma kategorijas, uz kurām attiecas šis lēmums:

a)

kājnieku ieroči:

triecienšautenes,

pusautomātiskās šautenes un karabīnes, kas speciāli izstrādātas militāram lietojumam,

revolveri un pašlādējošās pistoles, kas speciāli izstrādātas militāram lietojumam,

rokas ložmetēji,

nelieli individuālie automātiskie ieroči, tostarp mašīnpistoles;

b)

vieglie ieroči:

lielkalibra ložmetēji,

lielgabali, haubices un mīnmetēji ar kalibru, kas nepārsniedz 100 mm,

granātmetēji,

bezatsitiena lielgabali,

viena cilvēka vai cilvēku grupas pārvietojami rokas granātmetēji un citas prettanku un pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas šauj lādiņus, arī pārnēsājamas pretgaisa aizsardzības sistēmas (MANPADS);

c)

sastāvdaļas, kas speciāli izstrādātas a) un b) punktā uzskaitītajam ekipējumam;

d)

piederumi (piemēram, nakts redzamības ierīces, skaņas klusinātāji utt.), kas speciāli izstrādāti a) un b) punktā uzskaitītajam ekipējumam;

e)

munīcija, kas izstrādāta šaušanai ar a) un b) punktā uzskaitīto ekipējumu.