(1)

Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) Savienības vārdā tika noslēgts ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/135 (2) un stājās spēkā 2020. gada 1. februārī.

(2)

Izstāšanās līgumam pievienotā protokola par Īriju/Ziemeļīriju (“protokols”) 4. pantā ir atkārtoti norādīts, ka Ziemeļīrija ir Apvienotās Karalistes muitas teritorijas daļa un ka nekas šajā protokolā neliedz Apvienotajai Karalistei iekļaut Ziemeļīriju sava koncesiju saraksta, kas ir 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT 1994) pielikums, teritoriālajā darbības jomā.

(3)

Protokola 13. panta 1. punktā ir paredzēts, ka neatkarīgi no visiem pārējiem protokola noteikumiem visas atsauces uz Savienības muitas teritoriju, kuras ietvertas protokola piemērojamajos noteikumos vai Savienības tiesību noteikumos, kas ar protokolu ir padarīti piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju, saprot tā, ka tās ietver Ziemeļīrijas sauszemes teritoriju.

(4)

Saskaņā ar protokola 5. panta 3. punktu Savienības tiesību aktus muitas jomā, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (3) 5. panta 2. punktā, piemēro Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju. Minētie noteikumi, tos lasot saistībā ar protokola 5. panta 1. punkta pirmo un otro daļu attiecībā uz precēm, ko ieved Ziemeļīrijā no valstīm ārpus Savienības, nozīmē, ka Savienības tarifa pasākumi, tostarp tarifa kvotas saskaņā ar kopējo muitas tarifu vai attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem, būtu piemērojami šādām precēm, ja minētās preces tiek uzskatītas par pakļautām riskam, ka vēlāk tās pārvietos uz Savienību. Minētās tarifa kvotas ietver importa tarifa kvotas, kuras paredzētas Savienības saistību sarakstos saskaņā ar GATT 1994, importa tarifa kvotas, par kurām panākta vienošanās Savienības divpusējos starptautiskos nolīgumos, tostarp kvotas atkāpei no izcelsmes noteikumiem, importa tarifa kvotas saskaņā ar Savienības tirdzniecības aizsardzības režīmiem, citas autonomas importa tarifa kvotas un eksporta tarifa kvotas, kas paredzētas nolīgumos ar trešām valstīm.

(5)

Saskaņā ar protokola 5. panta 4. punktu Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro arī protokola 2. pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību noteikumus, ievērojot minētajā pielikumā izklāstītos nosacījumus. Minētais pielikums ietver Savienības tiesību aktus, kuros paredzētas konkrētas importa kvotas.

(6)

Savienības un Apvienotās Karalistes divpusējie nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar protokolu, nerada tiesības un pienākumus trešām valstīm. Tādējādi jebkādu importu saskaņā ar Savienības importa tarifa kvotām vai citām importa kvotām, kas piemērojamas precēm, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras tiek ievestas Ziemeļīrijā, nevar ieskaitīt minētās trešās valsts tiesībās attiecībā uz Savienību, ja vien trešā valsts nav tam piekritusi. Minētā situācija apdraud Savienības iekšējā tirgus pareizu darbību un kopējās tirdzniecības politikas integritāti, ļaujot, iespējams, apiet Savienības tarifa kvotas vai citas importa kvotas.

(7)

Lai novērstu minēto risku, Savienības importa tarifa kvotām un citām importa kvotām vajadzētu būt pieejamām tikai attiecībā uz precēm, kas tiek importētas un laistas brīvā apgrozībā Savienībā, nevis Ziemeļīrijā.

(8)

Visus nolīgumus starp Savienības un kādu trešo valsti, kuros paredzētas eksporta tarifa kvotas, piemēro tikai precēm, kas importētas Savienībā. Tāpēc minētā trešā valsts varētu atteikties izsniegt eksporta licences tiešam importam Ziemeļīrijā.

(9)

Saskaņā ar protokola 5. panta 3. un 4. punktu saistībā ar tā 13. panta 3. punktu šo regulu piemēro arī Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju,

(1)

2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu, iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības. Saskaņā ar minēto pantu Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (2) (“Izstāšanā līgums”) Savienības vārdā tika noslēgts ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/135 (3).

(2)

Saskaņā ar Izstāšanās līguma noteikumiem Apvienotā Karaliste kopš 2020. gada 31. janvāra vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un Savienības primārie un sekundārie tiesību akti Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā pēc Izstāšanas līgumā noteiktā pārejas posma beigām 2020. gada 31. decembrī vairs nebūs piemērojami.

(3)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009 (4) ir izveidota kopēja sistēma divējāda lietojuma preču eksporta kontrolei, lai veicinātu Savienības un starptautisko drošību un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības eksportētājiem.

(4)

Regulā (EK) Nr. 428/2009 ir paredzētas Savienības vispārējās eksporta atļaujas, kas atvieglo kontroli divējāda lietojuma preču zema riska eksportam uz konkrētām trešām valstīm. Pašlaik Savienības vispārējā eksporta atļauja Nr. EU001 attiecas uz Austrāliju, Kanādu, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici (arī Lihtenšteinu) un Amerikas Savienotajām Valstīm.

(5)

Apvienotā Karaliste ir attiecīgo starptautisko līgumu puse un starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu dalībniece, un tā pilnībā izpilda attiecīgās saistības un pienākumus.

(6)

Apvienotā Karaliste saderīgi ar Regulas (EK) Nr. 428/2009 noteikumiem un mērķiem piemēro samērīgu un piemērotu kontroli, efektīvi ņemot vērā apsvērumus par paredzēto tiešo lietojumu un novirzīšanas risku.

(7)

Apvienotās Karalistes pievienošana Savienības vispārējās eksporta atļaujas Nr. EU001 valstu sarakstam neietekmētu negatīvi Savienības drošību vai starptautisko drošību.

(8)

Ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste ir svarīgs Savienībā ražotu divējāda lietojuma preču galamērķis, ir lietderīgi pievienot Apvienoto Karalisti to galamērķu sarakstam, uz kuriem attiecas Savienības vispārējā eksporta atļauja Nr. EU001, lai nodrošinātu vienotu un konsekventu kontroles piemērošanu visā Savienībā, nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības eksportētājiem un izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga, vienlaikus aizsargājot Savienības un starptautisko drošību.

(9)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu pamatmērķu – novērst nesamērīgus tirdzniecības traucējumus un pārmērīgu administratīvo slogu Savienības divējāda lietojuma preču eksportam uz Apvienoto Karalisti – sasniegšanai ir vajadzīgs un ir lietderīgi paredzēt noteikumus attiecībā uz Savienības vispārējās eksporta atļaujas Nr. EU001 attiecināšanu uz Apvienoto Karalisti. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, saskaņā ar LES 5. panta 4. punktu.

(10)

Ņemot vērā steidzamību, ko nosaka apstākļi, kādos Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības, tiek uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts LES, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(11)

Steidzamības kārtā šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, lai nodrošinātu to, ka uz Apvienoto Karalisti bez kavēšanās tiek attiecināta Savienības vispārējā eksporta atļauja Nr. EU001, šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra,

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 1215/2009 (2) gandrīz visiem produktiem ar izcelsmi no stabilizācijas un asociācijas procesa dalībniekiem paredzēja neierobežotu beznodokļu piekļuvi Savienības tirgum tādā pašā apjomā kā divpusēji nolīgumi un līdz brīdim, kad šie nolīgumi ar minētajām saņēmējām pusēm tika noslēgti.

(2)

Stabilizācijas un asociācijas nolīgumi tagad ir noslēgti ar visām sešām saņēmējām pusēm. Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Kosovu (*), no otras puses, ir pēdējais, kas bija jānoslēdz, un tas stājās spēkā 2016. gada 1. aprīlī.

(3)

Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/1464 (3) tika grozīta Regula (EK) Nr. 1215/2009, svītrojot divpusējas preferences, kas piešķirtas Kosovai, bet saglabājot vienpusējās preferences, kas visām Rietumbalkānu saņēmējām pusēm piešķirtas, apturot visus nodokļus, kuri paredzēti par kombinētās nomenklatūras 7. un 8. nodaļas produktiem, un to piekļuvi vispārējai vīna tarifa likmes kvotai 30 000 hl apjomā.

(4)

Ņemot vērā atšķirības tarifu liberalizācijas tvērumā režīmos, kas paredzēti saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumiem starp Savienību un visiem stabilizācijas un asociācijas procesa dalībniekiem, un preferencēs, kuras piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1215/2009, ir lietderīgi pagarināt Regulas (EK) Nr. 1215/2009 piemērošanas termiņu līdz 2025. gada 31. decembrim.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1215/2009 piemērošanas termiņa pagarināšana tiek uzskatīta par piemērotu garantiju, kas apliecina Savienības ciešāku iesaistīšanos un apņemšanos veicināt tirdzniecības integrāciju Rietumbalkānos. Pašreizējā autonomo tirdzniecības pasākumu sistēma joprojām ir vērtīgs atbalsts Rietumbalkānu partneru ekonomikām.

(6)

Turklāt jāgroza divu saņēmēju pušu nosaukumi, lai atspoguļotu jaunāko saskaņoto terminoloģiju.

(7)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1215/2009 būtu attiecīgi jāgroza,