21.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 431/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/2153

(2020. gada 7. oktobris),

ar ko groza Padomes Regulu (ES) 2017/1939 attiecībā uz operatīvo personas datu kategorijām un datu subjektu kategorijām, kuru operatīvos personas datus Eiropas Prokuratūra var apstrādāt lietu materiālu indeksā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (1) izveidē, un jo īpaši tās 49. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Eiropas Prokuratūra (EPPO) tika izveidota, lai veiktu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu un celtu apsūdzību pret tādu noziedzīgo nodarījumu izdarītājiem un līdzdalībniekiem, kas skar Savienības finanšu intereses.

(2)	EPPO lietu pārvaldības sistēma ietver visu lietu materiālu indeksu. Indeksā ir tikai tādi operatīvie personas dati, kas ir vajadzīgi, lai identificētu lietas vai izveidotu savstarpējas saiknes starp dažādu lietu materiāliem.

(3)	Tāpēc būtu jānosaka operatīvo personas datu kategorijas un to datu subjektu kategorijas, kuru operatīvos personas datus var apstrādāt indeksā.

(4)	Regula (ES) 2017/1939 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)	Apspriešanās ar Regulas (ES) 2017/1939 20. panta 4. punktā minēto ekspertu grupu notika 2020. gada 8. maijā

(6)	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2020. gada 31. jūlijā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Tekstu, kas izklāstīts šīs regulas pielikumā, pievieno Regulai (ES) 2017/1939 kā pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2020. gada 7. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Datu subjektu kategorijas un operatīvo personas datu kategorijas, kas minētas 49. panta 3. punktā

A. Datu subjektu kategorijas, kuru operatīvos personas datus var apstrādāt indeksā:

a)	EPPO kriminālprocesā aizdomās turētās vai apsūdzētās personas;

b)	EPPO kriminālprocesā notiesātās personas;

c)	fiziskas personas, kuras ir ziņojušas par EPPO kompetencē esošiem nodarījumiem, vai ir šādos nodarījumos cietušie;

d)	a) un b) apakšpunktā minēto personu kontaktpersonas vai līdzdalībnieki.

B. A iedaļas a) un b) punktā minēto datu subjektu kategoriju operacionālo personas datu kategorijas, ko var apstrādāt indeksā:

a)	uzvārds, pirmslaulību uzvārds, vārdi un visi pieņemtie vārdi;

b)	dzimšanas datums un vieta;

c)	valstspiederība;

dzimums;

e)	attiecīgās personas dzīvesvieta, nodarbošanās un aptuvena atrašanās vieta;

f)	sociālās apdrošināšanas numuri, personas kodi, vadītāja apliecības, identifikācijas dokumenti, pases dati, muitas un nodokļu identifikācijas numuri;

g)	iespējamo nodarījumu apraksts un būtība, datums, kurā tie izdarīti, un noziedzīgo nodarījumu kategorija;

h)	informācija par juridiskām personām, kas saistītas ar identificētām vai identificējamām personām, uz kurām attiecas Eiropas Prokuratūras veikta izmeklēšana;

i)	iespējamā dalība noziedzīgā organizācijā;

j)	ziņas par kontiem bankās un citās finanšu iestādēs;

k)	tālruņa numuri, SIM karšu numuri, e-pasta adreses, IP adreses un tiešsaistes platformās izmantotie kontu nosaukumi un lietotājvārdi;

l)	transportlīdzekļa reģistrācijas dati;

m)	identificējami aktīvi, kas personai pieder vai ko tā izmanto, piemēram, kriptoaktīvi un nekustamais īpašums.

C. A iedaļas c) punktā minēto datu subjektu kategoriju operatīvo personas datu kategorijas, ko var apstrādāt indeksā tādā mērā, cik tas ir nepieciešami un samērīgi, lai EPPO varētu veikt savus izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus:

a)	uzvārds, pirmslaulību uzvārds, vārdi un visi pieņemtie vārdi;

b)	dzimšanas datums un vieta;

c)	valstspiederība;

dzimums;

e)	attiecīgās personas dzīvesvieta, nodarbošanās un aptuvena atrašanās vieta;

f)	personas kodi, identifikācijas dokumenti un pases dati;

g)	to nodarījumu apraksts un būtība, kuros attiecīgā persona iesaistīta vai par kuriem ziņojusi, datums, kurā tie izdarīti, un noziedzīgo nodarījumu kategorija.

D. A iedaļas d) punktā minēto datu subjektu kategoriju operatīvo personas datu kategorijas, ko var apstrādāt indeksā tādā mērā, cik tas ir nepieciešami un samērīgi, lai EPPO varētu veikt savus izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus:

a)	uzvārds, pirmslaulību uzvārds, vārdi un visi pieņemtie vārdi;

b)	dzimšanas datums un vieta;

c)	valstspiederība;

dzimums;

e)	attiecīgās personas dzīvesvieta, nodarbošanās un aptuvena atrašanās vieta;

f)	personas kodi, identifikācijas dokumenti un pases dati.”

21.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 431/5

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/2154

(2020. gada 14. oktobris),

ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības, sertificēšanas un paziņošanas prasībām, kuras reglamentē no sauszemes dzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 166. panta 3. punktu, 168. panta 3. punktu un 169. panta 5. pantu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2016/429 cita starpā nosaka noteikumus, kas reglamentē no sauszemes dzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi un izplatīšanu Savienībā. Lai nodrošinātu, ka minētie produkti neizraisa sarakstā norādīto slimību vai no jauna radušos slimību izplatīšanos Savienībā, regulā arī paredzēts, ka Komisija pieņem deleģētos aktus par sīki izstrādātām prasībām, kas papildina noteikumus, kuri minētajā regulā jau ir noteikti, konkrētāk, par profilakses pasākumiem, arī riska mazināšanas pasākumiem, un no sauszemes dzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanas ierobežojumiem, kā arī par šādas pārvietošanas iepriekšēju paziņošanu.

(2)

Ir pierādījies, ka Savienības noteikumi, kuri reglamentē no sauszemes dzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un Savienības tiesību aktos noteikti pirms Regulas (ES) 2016/429 pieņemšanas, konkrētāk, Padomes Direktīvā 2002/99/EK (2), rezultatīvi apkaro dzīvnieku slimību izplatīšanos, tāpēc tie būtu jāņem vērā šajā tiesību aktā. Šajā tiesību aktā noteiktajos noteikumos būtu jāņem vērā arī pieredze, kas gūta, piemērojot minētajos agrāk pieņemtajos tiesību aktos noteiktos noteikumus, un noteikumi būtu jāpielāgo jaunajam dzīvnieku veselības tiesiskajam regulējumam, kas noteikts Regulā (ES) 2016/429.

(3)

Regulas (ES) 2016/429 166. pantā ir noteikti operatoru vispārīgie dzīvnieku veselības pienākumi visos no sauszemes dzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas, pārstrādāšanas un izplatīšanas posmos, arī attiecībā uz minēto produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā. Konkrētāk, tā nosaka operatoru pienākumus attiecībā uz sarakstā norādīto slimību un no jauna radušos slimību izplatīšanos un jo īpaši gadījumos, kad kompetentā iestāde minēto produktu ražošanas vai pārstrādes vietā ir ieviesusi ārkārtas pasākumus vai noteikusi pārvietošanas ierobežojumus. Tāpēc par sarakstā norādīto slimību un no jauna radušos slimību izplatības kontroli atbildīgi ir ne tikai operatori, bet arī kompetentā iestāde. Tādēļ šajā regulā būtu skaidri jānosaka operatoru pienākums tādu produktu sūtījumus, kas ražoti vai pārstrādāti vietās, uz kurām attiecas ārkārtas pasākumi vai pārvietošanas ierobežojumi, pārvietot tikai pēc kompetentās iestādes atļaujas saņemšanas un izpildīt visus nosacījumus, kas noteikti attiecībā uz minēto atļauju.

(4)

Regulas (ES) 2016/429 168. pants nosaka konkrētas prasības pret informāciju veterinārajā sertifikātā, kurš jādod līdzi, pārvietojot no sauszemes dzīvniekiem iegūtus dzīvnieku izcelsmes produktus, un pilnvaro Komisiju pieņemt minēto informāciju papildinošus deleģētos aktus. Tāpēc ar regulu būtu jānosaka informācijas prasības attiecībā uz veterināro sertifikātu, kurš jādod līdzi tādiem produktiem, kas ražoti un pārstrādāti vietās, kam piemēro Regulas (ES) 2016/429 166. panta 2. punktā minētos ārkārtas pasākumus vai pārvietošanas ierobežojumus. Tajā būtu jāiekļauj informācija par atbilstību jebkuriem nosacījumiem, ko kompetentā iestāde noteikusi attiecībā uz minēto sūtījumu pārvietošanu. Ar šo regulu nosakāmās informācijas prasības ir jāņem vērā dzīvnieku izcelsmes produktu veterinārā sertifikāta paraugā, kas izveidots ar atsevišķu īstenošanas aktu, ar ko nosaka noteikumus par vienveidīgu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (3) un Dzīvnieku veselības regulas (ES) 2016/429 piemērošanu oficiālo sertifikātu paraugiem, oficiālajiem apliecinājumiem un konkrētu sauszemes dzīvnieku un to reproduktīvo produktu kategoriju deklarāciju paraugiem.

(5)

Regulas (ES) 2016/429 169. pants nosaka noteikumus, kas reglamentē iepriekšēju paziņošanu par tādu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas iegūti no sauszemes dzīvniekiem, un pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus par informācijas prasībām, kas izvirzītas pret šādu iepriekšēju paziņošanu, un par iepriekšējas paziņošanas ārkārtas procedūrām elektroenerģijas padeves pārrāvumu un citu Traces traucējumu gadījumos. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka operatoru pienākumi paziņot iepriekšējas paziņošanas ietvaros. Lai saskaņotu iepriekšējā paziņojumā sniegto informāciju, kura uzdevums ir nodrošināt, ka galamērķa kompetentā iestāde saņem visas vajadzīgās ziņas par sūtījumu, šajā regulā būtu jānosaka arī prasības, kuras attiecināmas uz tāda iepriekšējā paziņojuma saturu, kas sniedzams Regulā noteiktajos (ES) 2016/429 gadījumos, un nosacījumi, kuriem dzīvnieku izcelsmes produktiem būtu jāatbilst, lai tos atļautu pārvietot uz citām dalībvalstīm, kā arī detalizētas ziņas par ārkārtas procedūrām, kuras attiecināmas uz šādiem paziņojumiem.

(6)

Sistēma Traces ir neatņemama Regulas (ES) 2017/625 131.–136. pantā minētās datorizētās sistēmas IMSOC (informācijas pārvaldības sistēma oficiālo kontroļu vajadzībām) komponente, tāpēc būtu jāīsteno ārkārtas pasākumi, kas sistēmai IMSOC izveidoti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/1715 (4) noteiktajiem noteikumiem.

(7)

Ar šo regulu tiek izveidots pilnīgs noteikumu kopums, kas dzīvnieku veselības aspektu ziņā reglamentē no sauszemes dzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā, šādiem sūtījumiem pievienojamā veterinārā sertifikāta saturu un iepriekšējas paziņošanas pienākumus. Šie noteikumi jāpiemēro vienlaicīgi un tie ir savstarpēji saistīti, tāpēc, lai veicinātu to piemērošanu, kā arī pārredzamības labad un lai izvairītos no noteikumu dublēšanās, tie būtu jānosaka vienā tiesību aktā, nevis atsevišķos tiesību aktos ar daudzām savstarpējām atsaucēm. Tas atbilst arī Regulā (ES) 2016/429 pieņemtajai pieejai.

(8)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas datumu šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 21. aprīļa,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Šī regula Regulā (ES) 2016/429 noteiktos noteikumus, kas reglamentē no sauszemes dzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā, papildina saistībā ar:

operatoru pienākumiem, kas veicami attiecībā uz tādu no sauszemes dzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā, kuri ražoti vai pārstrādāti objektos, pārtikas uzņēmumos vai zonās, kam piemēro Regulas (ES) 2016/429 166. panta 2. punktā minētos ārkārtas pasākumus vai pārvietošanas ierobežojumus;

b)	informācijas prasībām, kuras attiecas uz Regulas (ES) 2016/429 167. panta 1. punktā paredzēto veterināro sertifikātu (dzīvnieku veselības sertifikāts);

c)	informācijas prasībām, kuras attiecas uz Regulas (ES) 2016/429 169. panta 1. punktā paredzēto iepriekšējo paziņošanu par minēto sūtījumu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm (iepriekšējs paziņojums);

d)	ārkārtas procedūras minēto sūtījumu pārvietošanas iepriekšējai paziņošanai, kas paredzēta Regulas (ES) 2016/429 169. panta 1. punktā, elektroenerģijas padeves pārrāvuma un citu Traces traucējumu gadījumā.

2. pants

To operatoru pienākumi, kuri pārvieto dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus

No sauszemes dzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, uz ko attiecas Regulas (ES) 2016/429 166. panta 2. punktā minētie ārkārtas pasākumi vai pārvietošanas ierobežojumi, operatori Savienībā pārvieto tikai tad, ja:

a)	šādu pārvietošanu ir atļāvusi izcelsmes vietas kompetentā iestāde;

b)	sūtījumi atbilst nosacījumiem atļaujas saņemšanai, kas vajadzīga saskaņā ar a) punktu.

3. pants

Veterinārais sertifikāts dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanai

Papildus informācijai, kas prasīta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 168. panta 1. punktu, veterinārajā sertifikātā iekļauj šīs regulas pielikumā prasīto informāciju.

4. pants

Operatoru pienākums informēt, kas paredz sniegt iepriekšēju paziņojumu par dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm

Uzņēmēji izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekšējā paziņojumā papildus informācijai, kas prasīta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 168. panta 1. punktu, sniedz šīs regulas pielikumā prasīto informāciju un to dara par katru šīs regulas 1. pantā minēto dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu.

5. pants

Ārkārtas procedūras

Ja radies elektroenerģijas padeves pārrāvums vai citi Traces traucējumi, šīs regulas 1. pantā minēto dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu, ko paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, izcelsmes vietas kompetentā iestāde īsteno ārkārtas pasākumus, kas veicami neplānotos vai plānotos Traces un dalībvalstu nacionālo sistēmu nepieejamības gadījumos un Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 46. pantā noteikti attiecībā uz informācijas pārvaldības sistēmu oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC).

6. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 14. oktobrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2) Padomes Direktīva 2002/99/EK (2002. gada 16. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1715 (2019. gada 30. septembris), ar ko nosaka noteikumus par oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmas un tās sistēmas komponentu darbību (“ IMSOC regula”) (OV L 261, 14.10.2019., 37. lpp.).

PIELIKUMS

Informācija, kas jāiekļauj veterinārajā sertifikātā, kurš dots līdzi, Savienībā pārvietojot no sauszemes dzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus

a)	Nosūtītāja un saņēmēja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese.

b)	Nosūtīšanas objekta vai vietas nosaukums un adrese.

c)	Galamērķa objekta vai vietas nosaukums un adrese.

Dzīvnieku izcelsmes produkta apraksts, kurā norāda:

produkta kategoriju pēc Deleģētās regulas (ES) 2020/687 2. panta:

—	svaiga gaļa (ja vajadzīgs, norāda kategoriju),

—	gaļas produkti,

—

apvalki,

—	svaigpiens, jaunpiens un produkts uz jaunpiena bāzes,

—	piena produkti,

—

olas,

—	olu produkti,

—	kombinēti produkti (norāda dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas);

ii)	dzīvnieku sugu, no kuras dzīvnieku izcelsmes produkts iegūts;

iii)	izejvielas izcelsmes dalībvalsti vai reģionu;

iv)	apstrāde(-es), kas dzīvnieku izcelsmes produktam veiktas;

v)	dzīvnieku izcelsmes produkta marķējumu, ja vajadzīgs;

vi)	to ražošanas vai pārstrādes vietu un datumu.

e)	Dzīvnieku izcelsmes produktu daudzums.

f)	Veterinārā sertifikāta izsniegšanas datums un vieta; oficiālā veterinārārsta vārds un uzvārds, amats un paraksts; sūtījuma izcelsmes vietas kompetentās iestādes zīmogs.

g)	Tās sarakstā norādītās slimības vai no jauna radušās slimības nosaukums, kura ir pārvietošanas ierobežojumu iemesls nosūtīšanas vietas objektā, pārtikas uzņēmumā vai zonā.

Ziņas par šīs regulas 2. pantā minētās atļaujas saņemšanas nosacījumu izpildi un vai nu:

i)	publikācijas nosaukums un diena, kurā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts attiecīgais Komisijas pieņemtais tiesību akts, ar ko noteikti minētie nosacījumi; vai

ii)	atsauce uz kompetentās iestādes apstiprinātu un publiskotu uz tiesību aktu vai norādījumiem, kas paredz minētos nosacījumus.

21.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 431/9

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/2155

(2020. gada 14. oktobris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES, izveidojot neobligātu vienotu Eiropas Savienības shēmu ēku viedgatavības vērtēšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (1) un jo īpaši tās 8. panta 10. punktu,

tā kā:

(1)

Ēku energoefektivitātes jomā 2030. gadam izvirzīto energoefektivitātes mērķrādītāju kontekstā galvenie tiesību akti ir Direktīva 2010/31/ES, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369 (3). Direktīvai 2010/31/ES ir divi savstarpēji papildinoši mērķi – līdz 2050. gadam panākt straujāku esošo ēku renovāciju un atbalstīt visu ēku modernizāciju, izmantojot viedtehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu vai mākoņpakalpojumus, un izveidojot ciešāku saikni ar tīro mobilitāti.

(2)	Lai būtu iespējams Savienībā konsekventi un pārredzami novērtēt ēku viedgatavību, būtu jāparedz viedgatavības indikatora vienota definīcija un vienota tā aprēķināšanas metodika.

(3)	Lai nodrošinātu viedgatavības rādītāju shēmas pieņemamību, izmantojamību un saskanīgumu, Komisija sadarbībā ar plašu ieinteresēto personu loku un saziņā ar dalībvalstīm ir izstrādājusi metodiku ēku viedgatavības vērtēšanai saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 8. panta 10. punktu un IA pielikumu.

(4)	Šī ēku viedgatavības vērtēšanas metodika nodrošina, ka ēku viedgatavība visā ES tiek novērtēta samērā saskanīgi un salīdzināmi, taču tajā pašā laikā metodika ir pietiekami elastīga, lai aprēķinu varētu pielāgot konkrētiem apstākļiem.

(5)	Būtu jāizveido pienācīgi viedgatavības indikatora shēmas īstenošanas kontroles mehānismi.

(6)	Attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai arī ēkas īpašniekam, apsaimniekotājam vai jebkurai citai ar ēku saistītai ieinteresētajai personai veikt viedgatavības pašnovērtējumu, izmantojot brīvi pieejamus norādījumus un rīkus.

(7)

Lai izvairītos no divkāršiem pūliņiem un izmaksām, kas rastos, paralēli īstenojot viedgatavības indikatora shēmu un pastāvošās obligātās shēmas, ēku viedgatavības novērtēšanas metodikai vajadzētu būt tādai, lai dalībvalstis, ja tās to vēlas, varētu sasaistīt vai integrēt viedgatavības indikatora shēmu ar nacionālajām energoefektivitātes sertifikācijas shēmām un citām shēmām, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES.

(8)	Viedgatavības indikators būtu jāizstrādā tā, lai tas atspoguļotu ēku un to sistēmu viedgatavību, un tam vajadzētu papildināt, nevis aizstāt rīkus, ar ko novērtē citus ēku aspektus, piemēram, energoefektivitāti vai ilgtspēju.

(9)

Viedgatavības indikatoram nevajadzētu būt ēku energoefektivitātes rādītājam. Ēku īpašnieki būtu jāinformē par to, ka viedgatavība, ko atspoguļo viedgatavības indikators, nav tas pats, kas ēkas energoefektivitāte, ko atspoguļo energoefektivitātes sertifikāts, tāpēc šie jautājumi ir jārisina ar atšķirīgiem pasākumiem, lai gan viedgatavībai vajadzētu palīdzēt uzlabot arī energoefektivitāti.

(10)	Ieguvumi patērētājiem, ēku lietotājiem un īpašniekiem ir vēl lielāki tad, ja pieejamos ēku novērtēšanas rīkus izmanto kopā, tā nodrošinot, ka patērētāji, ēku lietotāji un īpašnieki gūst visaptverošu izpratni par savām ēkām un par to, kā uzlabot ēku sniegumu kopumā.

(11)	Viedgatavības indikators būtu izmantojams gan esošām ēkām, gan jaunu ēku projektiem. Lai atvieglotu viedgatavības atzīmju aprēķināšanu, vajadzētu atļaut izmantot ēku digitālos modeļus, tostarp ēku informācijas modeļus vai digitālos dvīņus.

(12)	Vajadzētu paredzēt, ka viedgatavības indikatora aprēķināšanas sistēmu var izmantot attiecībā uz visa veida ēkām un ēkas daļām, uz ko attiecas Direktīva 2010/31/ES.

(13)	Viedgatavības indikatoram vajadzētu būt tādam, kas izceļ papildu priekšrocības, ko ēku īpašniekiem un lietotājiem sniedz modernas viedtehnoloģijas, piemēram, tādos aspektos kā ietaupītā enerģija vai gatavība klimata pārmaiņām, vai lielāka iekļāvība un piekļūstamība, komforts un labjutība.

(14)	Viedgatavības indikatora shēmas ietvaros ēku vai ēku daļu viedgatavība būtu jānovērtē kvalificētiem vai akreditētiem ekspertiem nolūkā izsniegt viedgatavības indikatora sertifikātu.

(15)

Ja dalībvalstis to uzskata par lietderīgu, par kompetentiem novērtēt ēku vai ēkas daļu viedgatavību var uzskatīt arī ekspertus, kas akreditēti ēku energoefektivitātes sertificēšanai vai apsildes, gaisa kondicionēšanas un kombinētās apsildes vai gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu inspicēšanai saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES, vai ekspertus, kas akreditēti energoauditu veikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES (4).

(16)

Augošā ēku digitalizācija un savienojamība palielina kiberdrošības un datu aizsardzības riskus un padara ēkas un to sistēmas neaizsargātākas pret kiberdraudiem un personas datu ļaunprātīgu izmantošanu. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju. Viedgatavības indikatoram vajadzētu palīdzēt informēt ēku īpašniekus un lietotājus par šiem riskiem.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Ar šo regulu tiek izveidota neobligāta vienota Savienības shēma ēku viedgatavības vērtēšanai, proti, tiek definēts viedgatavības indikators un noteikta vienota tā aprēķināšanas metodika. Šī metodika paredz aprēķināt ēku vai ēkas daļu viedgatavības atzīmi un pēc šīs atzīmes novērtēt ēku vai ēkas daļu viedgatavību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“viedgatavības indikators” ir indikators, kas informē par ēkas vai ēkas daļas viedgatavības vērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 8. panta 10. punktu;

2)	“viedgatavības indikatora shēma” ir ēku viedgatavības sertificēšanas sistēma;

3)	“ekonomikas dalībnieks” ir fiziska vai juridiska persona, kurai pieder ēka dalībvalsts teritorijā, vai fiziska vai juridiska persona, kurai pieder ēkas daļa dalībvalsts teritorijā vai kura šo ēkas daļu izmanto, un kura vēlas saņemt šīs ēkas vai ēkas daļas viedgatavības indikatora sertifikātu;

4)	“viedgatavības vērtēšana” ir ēkas vai ēkas daļas novērtēšana saskaņā ar šajā regulā izklāstīto metodiku;

5)	“viedgatavības atzīme” ir atzīme, ko ēka vai ēkas daļa saņēmusi viedgatavības vērtēšanas procesā;

6)	“sistēma” ir ēkā sastopama sistēma, kas ir relevanta Direktīvā 2010/31/ES noteiktajam viedgatavības vērtējuma tvērumam, tostarp, bet ne tikai, Direktīvas 2010/31/ES 2. pantā definētās ēkas inženiertehniskās sistēmas;

7)	“viedgatavības būtiskā funkcionalitāte” ir viena no trim svarīgajām funkcijām, kas minētas Direktīvas 2010/31/ES IA pielikuma 2. punktā;

8)	“ietekmes kritērijs” ir būtiska ietekme, ko paredzēts sasniegt ar viedgataviem pakalpojumiem, kā izklāstīts šajā regulā;

9)	“tehniskā sfēra” ir viedgatavu pakalpojumu kopums, kas kopā veido integrētu un saistīgu daļu no pakalpojumiem, kas sagaidāmi no ēkas vai ēkas daļas, piemēram, apsildes;

10)	“savienojamība” ir sistēmu spēja savstarpēji apmainīties ar datiem un ēkas vai ēkas daļas spēja apmainīties ar datiem ar energotīklu un saistītām entītijām (piemēram, agregatoriem), vai citām ēkām;

11)	“sadarbspēja” ir sistēmas spēja, apmainoties ar informāciju un datiem, sadarboties kopīgas vajadzības labā, un tās pamatā ir kopīgi pieņemti standarti;

12)	“kiberdrošība” ir darbības, kas jāveic, lai aizsargātu tīklu un informācijas sistēmas, to lietotājus un citas personas, kuras skar kiberdraudi;

13)	“viedgatava tehnoloģija” ir viena vai vairāku viedgatavu pakalpojumu tehnoloģiskais iespējotājs;

14)	“viedgatavs pakalpojums” ir funkcija vai funkciju kopums, ko nodrošina viens vai vairāki tehniskie komponenti vai sistēmas. Viedgatavs pakalpojums izmanto viedgatavas tehnoloģijas un tās organizē augstākā funkcionalitātes līmenī;

15)	“viedgatavības indikatora sertifikāts” ir dalībvalsts vai dalībvalsts ieceltas juridiskas personas atzīts sertifikāts, kurā norādīta ēkas vai ēkas daļas viedgatavība, kas aprēķināta pēc šajā regulā izklāstītās metodikas;

16)	“funkcionalitātes līmenis” ir viedgatava pakalpojuma viedgatavības līmenis;

17)	“svēruma faktors” ir parametrs, ko izmanto viedgatavības indikatora aprēķināšanā un ar ko izsaka attiecīgās tehniskās sfēras vai ietekmes kritērija svaru šajā aprēķinā;

18)	“ventilācija” ir process, ar kuru pārvalda svaiga gaisa plūsmas ātrumus, lai uzturētu un uzlabotu iekštelpu gaisa kvalitāti atbilstoši piemērojamām prasībām;

19)	“energobilance” ir pieeja, kas nozīmē, ka atsevišķus svēruma faktorus var pielāgot atkarībā no klimata zonas, kurā atrodas ēka.

3. pants

Viedgatavības indikators

1. Viedgatavības indikators ļauj novērtēt ēkas un ēkas daļu viedgatavību un par to informēt ekonomikas dalībniekus un citas ieinteresētās personas, jo īpaši plānotājus un ēku apsaimniekotājus.

2. Viedgatavības indikators ļauj novērtēt ēkas vai ēkas daļas spēju pielāgot funkcionēšanu iemītnieka un energotīkla vajadzībām un uzlabot tās energoefektivitāti un kopējo sniegumu ekspluatācijas fāzē. Viedgatavības indikators aptver elementus, kas saistīti ar lielākiem energoietaupījumiem, salīdzinošo vērtēšanu un elastību, uzlabotu funkcionalitāti un iespējām, ko sniedz starpsavienotākas un intelektiskākas ierīces.

3. Viedgatavības indikators ataino ēkas vai ēkas daļas viedgatavības novērtējumu un vairākas viedgatavības atzīmes, kas atspoguļo ēku, ēkas daļu un sistēmu viedgatavību, ko nosaka atkarībā no iepriekšdefinētām būtiskajām funkcionalitātēm, ietekmes kritērijiem un tehniskajām sfērām.

4. Viedgatavības indikators, ja iespējams, ietver papildu informāciju par ēkas iekļāvību un savienojamību, par sistēmu sadarbspēju un kiberdrošību un par datu aizsardzību.

4. pants

Viedgatavības indikatora aprēķināšanas metodika

1. Viedgatavības indikatora aprēķināšanas metodikas pamatā ir novērtējums par ēkā vai ēkas daļā jau esošiem vai projektēšanas posmā ieplānotiem viedgataviem pakalpojumiem un par viedgatavām ierīcēm, kas uzskatāmas par šai ēkai vai ēkas daļai relevantām.

2. Viedgatavības atzīmes aprēķina saskaņā ar Savienības vienoto metodoloģiju, kas izklāstīta I līdz VI pielikumā.

3. Šīs regulas I līdz VI pielikumā izklāstīto standarta aprēķina metodiku var pielāgot saskaņā ar VII pielikumu, jo īpaši sasaistot to ar energoefektivitātes aprēķiniem, ko veic energoefektivitātes sertificēšanas ietvaros.

4. Viedgatavības indikatora aprēķināšanas metodiku izmanto saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz ekspertu kvalifikāciju.

5. pants

Viedgatavības novērtējums

Ēkas vai ēkas daļas viedgatavības novērtējuma pamatā ir ēkas vai ēkas daļas viedgatavības atzīmes, kas aprēķinātas saskaņā ar VIII pielikumu.

6. pants

Shēmas neobligātums

1. Viedgatavības indikatora shēma ir neobligāta vienota Savienības shēma.

2. Dalībvalstis var izlemt, vai savā teritorijā vai tās daļās ieviest viedgatavības indikatoru. Tās var arī izvēlēties īstenot shēmu tikai attiecībā uz konkrētām ēku kategorijām.

3. Dalībvalstis, kas īsteno viedgatavības indikatora shēmu, var izvēlēties, vai shēmas piemērošana tās teritorijā esošām ēkām vai ēkas daļām ir brīvprātīga vai obligāta.

4. Dalībvalstis, kas nolēmušas savā teritorijā vai tās daļās ieviest viedgatavības indikatora shēmu, pirms shēmas īstenošanas par to paziņo Komisijai.

5. Dalībvalstis var nolemt shēmas īstenošanu grozīt, pielāgot vai izbeigt jebkurā brīdī un bez jebkāda pamatojuma. Par šādu lēmumu tās paziņo Komisijai.

7. pants

Viedgatavības indikatora sertifikāts

1. Par ēkas vai ēkas daļas viedgatavības indikatoru ekonomikas dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām paziņo, izdodot sertifikātu.

2. Viedgatavības indikatora sertifikātā iekļauj IX pielikumā norādīto informāciju.

8. pants

Viedgatavības indikatora eksperti

1. Dalībvalstis, kas nolemj ieviest viedgatavības indikatoru, nodrošina, ka ēkas vai ēkas daļas viedgatavību novērtē kvalificēti vai akreditēti eksperti nolūkā izdot viedgatavības sertifikātu. Eksperti var būt pašnodarbinātie vai būt nodarbināti publiskās struktūrās vai privātos uzņēmumos.

2. Dalībvalstis, kas nolemj īstenot viedgatavības indikatora shēmu, nosaka viedgatavības indikatora ekspertu kvalifikācijas vai akreditācijas prasības un nodrošina, ka šajās prasībās ietilpst arī kompetences kritēriji, tostarp IST jomā.

9. pants

Viedgatavības indikatora shēmas kontroles sistēma

1. Dalībvalstis, kas nolemj īstenot viedgatavības indikatora shēmu, izveido viedgatavības indikatora sertifikātu neatkarīgu kontroles sistēmu. Attiecīgā gadījumā minētās dalībvalstis var izmantot jau pastāvošas neatkarīgas kontroles sistēmas, piemēram, tās, kas attiecas uz energoefektivitātes sertifikācijas shēmām.

2. Neatkarīgā kontroles sistēma nodrošina dalībvalsts teritorijā izdoto viedgatavības indikatora sertifikātu derīgumu.

10. pants

Pārskatīšana

Komisija pēc apspriešanās ar Direktīvas 2010/31/ES 23. pantā minētajiem ekspertiem var attiecīgā gadījumā līdz 2026. gada 1. janvārim šo regulu pārskatīt un vajadzības gadījumā izteikt priekšlikumus.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 14. oktobrī

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369 (2017. gada 4. jūlijs), ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Viedgatavības atzīmju aprēķināšana

Ēkas vai ēkas daļas viedgatavības indikators atspoguļo ēkas vai ēkas daļas spēju pielāgot savu funkcionēšanu iemītnieka un energotīkla vajadzībām un uzlabot tās energoefektivitāti un kopējo sniegumu ekspluatācijas fāzē.

Ēkas vai ēkas daļas viedgatavību nosaka, novērtējot ēkā vai ēkas daļā esošos vai plānotos, vai tai relevantos viedgatavības pakalpojumus un to funkcionalitātes līmeni.

Ēkas vai ēkas daļas viedgatavību izsaka ar vērtējumu, ko atvedina no kopējās viedgatavības atzīmes, kuru izsaka procentos un kura atspoguļo attiecību starp ēkas vai ēkas daļas faktisko viedgatavību un teorētiski iespējamo maksimālo viedgatavību.

Viedgatavības atzīmes aprēķina, pamatojoties uz iepriekšdefinētiem svēruma faktoriem saskaņā ar III, V un VII pielikumu; šo faktoru vērtība var būt atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem un citiem relevantiem aspektiem, piemēram, ēkas tipa.

Metodika arī paredz, ka ēkas vai ēkas daļas viedgatavības izteikšanā var izmantot dezagregētas viedgatavības atzīmes, ko izsaka procentos. Dezagregētās atzīmes var izteikt viedgatavību vienā vai vairākos šādos aspektos:

trīs viedgatavības būtiskās funkcionalitātes, kas minētas Direktīvas 2010/31/ES Ia pielikuma 2. punktā:

1)	energosniegums (energoefektivitāte) un funkcionēšana;

2)	reaģēšana uz iemītnieku vajadzībām; un

3)	enerģētiskā elastība, tostarp ēkas vai ēkas daļas spēja nodrošināt līdzdalību pieprasījumreakcijā;

b)	šīs regulas II pielikumā definētie viedgatavības ietekmes kritēriji;

c)	šīs regulas IV pielikumā definētās viedgatavības tehniskās sfēras.

Ēkas vai ēkas daļas viedgatavības atzīmes aprēķina, novērtējot ēkā vai ēkas daļā jau esošus vai projektēšanas posmā ieplānotus viedgatavus pakalpojumus un to funkcionalitātes līmeni. Novērtējuma mērķis ir ar pietiekamu ticamību noteikt, kādi pakalpojumi jau ir pieejami vai ir ieplānoti un kāds ir katra pakalpojuma funkcionalitātes līmenis. Šai vajadzībai var izmantot ēku digitālos modeļus, tostarp ēku informācijas modeļus vai digitālos dvīņus, ja tie ir pieejami. Viedgatavie pakalpojumi, kas var būt pieejami ēkā, ir uzskaitīti VI pielikumā minētajā iepriekšdefinēto viedgatavo pakalpojumu katalogā un ir sakārtoti pa iepriekšdefinētām tehniskajām sfērām, kā izklāstīts IV pielikumā.

Viedgatavības atzīmju aprēķināšana notiek saskaņā ar šādu protokolu:

a)	saskaņā ar šīs regulas VI pielikumā minēto viedgatavo pakalpojumu katalogu attiecībā uz katru šīs regulas IV pielikumā norādīto tehnisko sfēru novērtē, kādi viedgatavības pakalpojumi ir pieejami, un saskaņā ar viedgatavo pakalpojumu katalogu novērtē katra šā pakalpojuma funkcionalitātes līmeni;

saskaņā ar viedgatavo pakalpojumu katalogu attiecībā uz katru II pielikumā uzskaitīto viedgatavības ietekmes kritēriju katras tehniskās sfēras atzīmi I(d,ic) nosaka pēc formulas

kur:

1)	d ir attiecīgās tehniskās sfēras skaitlis;

2)	ic ir attiecīgā ietekmes kritērija skaitlis;

3)	Nd kopējais pakalpojumu skaits tehniskajā sfērā d;

4)	Si,d ir pakalpojums i tehniskajā sfērā d;

5)	FL(Si,d) ir ēkā vai ēkas daļā pieejamā pakalpojuma Si,d funkcionalitātes līmenis;

6)	Iic(FL(Si,d)) ir pakalpojuma Si,d atzīme attiecībā uz ietekmes kritērija skaitli ic atkarībā no pakalpojuma funkcionalitātes līmeņa;

saskaņā ar viedgatavo pakalpojumu katalogu katras tehniskās sfēras katra ietekmes kritērija atzīmi Imax(d,ic) nosaka pēc formulas

kur:

1)	FLmax(Si,d) ir augstākais funkcionalitātes līmenis, kas pakalpojumam Si,d varētu būt saskaņā ar viedgatavo pakalpojumu katalogu;

2)	Iic(FLmax(Si,d)) ir pakalpojuma Si,d atzīme par tā augstāko funkcionalitātes līmeni, kas nozīmē, ka tā ir pakalpojuma Si,d maksimālā atzīme par ietekmes kritērija skaitli ic;

viedgatavības atzīmi SRic , ko izsaka procentos attiecībā uz katru ietekmes kritēriju, nosaka, izmantojot V pielikumā uzskaitītos svēruma faktorus, pēc formulas

kur:

1)	d ir attiecīgās tehniskās sfēras skaitlis;

2)	N ir kopējais tehnisko sfēru skaits (saskaņā ar IV pielikumu);

3)	Wd,ic ir svēruma faktors, ko izsaka procentos no tehniskās sfēras skaitļa d attiecībā pret ietekmes kritērija skaitli ic;

viedgatavības atzīmes attiecībā uz trim būtiskajām funkcionalitātēm, kas minētas Direktīvas 2010/31/ES Ia pielikuma 2. punktā, proti, SRf , nosaka, izmantojot saskaņā ar III pielikumu paredzētos svēruma faktorus, pēc formulas

kur:

1)	M ir kopējais ietekmes kritēriju skaits (saskaņā ar II pielikumu);

2)	Wf(ic) ir svēruma faktors, ko izsaka procentos no ietekmes kritērija skaitļa ic attiecībā uz būtisko funkcionalitāti f saskaņā ar III pielikumu;

3)	SRic ir viedgatavības atzīme attiecībā uz ietekmes kritērija skaitli ic;

kopējo viedgatavības atzīmi SR var aprēķināt kā būtisko funkcionalitāšu viedgatavības atzīmju svērto summu pēc formulas

kur:

1)	SRf ir būtiskās funkcionalitātes f viedgatavības atzīme;

2)	Wf ir būtiskās funkcionalitātes f svars kopējo viedgatavības atzīmju aprēķinā, un ΣWf = 1;

tehnisko sfēru viedgatavības atzīmes attiecībā uz katru ietekmes kritēriju SRd,ic var aprēķināt pēc formulas

kur:

1)	I(d,ic) ir sfēras skaitļa d atzīme attiecībā uz ietekmes kritēriju ic;

2)	Imax(d,ic) ir sfēras skaitļa d maksimālā atzīme attiecībā uz ietekmes kritērija skaitli ic.

II PIELIKUMS

Viedgatavības ietekmes kritēriji

Viedgatavības ietekmes kritēriji, kas apskatīti pie I pielikumā izklāstītā aprēķina protokola, ir šādi:

a)	energoefektivitāte;

b)	uzturēšana un kļūmju prognozēšana;

komforts;

ērtība;

e)	veselība, labklājība un piekļūstamība;

f)	iemītnieku informēšana;

g)	enerģētiskā elastība un uzkrāšana.

III PIELIKUMS

Ietekmes kritēriju svērums attiecībā uz būtiskajām funkcionalitātēm

Katru šīs regulas II pielikumā uzskaitīto ietekmes kritēriju ņem vērā tikai attiecībā uz vienu vienīgu no trim būtiskajām funkcionalitātēm, kā izklāstīts no 2. līdz 4. punktam. Attiecībā uz katru būtisko funkcionalitāti dalībvalstis nosaka relevanto ietekmes kritēriju attiecīgos svēruma faktorus.

Būtiskajai funkcionalitātei “energosniegums un funkcionēšana” relevantie ietekmes kritēriji ir “energoefektivitāte” un “uzturēšana un kļūmju prognozēšana”.

Būtiskajai funkcionalitātei “reaģēšana uz lietotāju vajadzībām” relevantie ietekmes kritēriji ir “komforts”, “ērtība”, “iemītnieku informēšana” un “veselība, labklājība un piekļūstamība”.

Būtiskajai funkcionalitātei “enerģētiskā elastība” relevantais ietekmes kritērijs ir “enerģētiskā elastība un uzkrāšana”.

IV PIELIKUMS

Tehniskās sfēras

Viedgatavības tehniskās sfēras, kas apskatītas pie šīs regulas I pielikumā izklāstītā aprēķina protokola, ir šādas:

apsilde;

b)	dzesēšana;

c)	mājsaimniecības karstā ūdens apgāde;

d)	ventilācija;

e)	apgaismojums;

f)	dinamiskas ēkas norobežojošās konstrukcijas;

g)	elektroenerģija;

h)	elektrotransportlīdzekļu uzlāde;

i)	monitorings un kontrole.

V PIELIKUMS

Tehnisko sfēru svērumi

Katra tehniskā sfēra tiek izsvērta attiecībā uz katru ietekmes kritēriju, un svēruma faktori raksturo to, kā tehniskā sfēra iespaido ietekmes kritēriju.

Tehnisko sfēru svēruma faktorus izsaka procentos, un attiecībā uz katru ietekmes kritēriju tehnisko sfēru svēruma faktoru summa ir vienāda ar 100 %.

Piešķirot svēruma faktorus tehniskajām sfērām, standarta pieejas pamatā ir šādi elementi:

a)	tehnisko sfēru “apsilde”, “dzesēšana”, “mājsaimniecības karstā ūdens apgāde”, “ventilācija”, “apgaismojums” un “elektroenerģija” svēruma faktoriem – klimatiskās zonas energobilance, kā arī ietekmes kritēriji “energoefektivitāte”, “uzturēšana un prognozēšana” un “enerģētiskā elastība un uzkrāšana”;

b)	visos pārējos gadījumos – svēruma faktori, kas ir vai nu fiksēti, vai vienlīdzīgi sadalīti.

Dalībvalstis definē klimatiskās zonas, ko vajadzības gadījumā izmanto svēruma faktoru noteikšanā. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot attiecīgus Savienības norādījumus, ja tādi ir.

Tehnisko sfēru svēruma faktori attiecībā uz dažiem ietekmes kritērijiem var atšķirties dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām.

Dalībvalstis definē svēruma faktorus; šajā nolūkā tās tiek aicinātas izmantot Savienības norādījumus, ja tādi ir pieejami. Tāpat tās var ņemt vērā arī klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi.

VI PIELIKUMS

Viedgatavo pakalpojumu katalogs

Nolūkā aprēķināt viedgatavības atzīmes saskaņā ar I pielikumā izklāstīto metodiku, dalībvalstis dara pieejamu vismaz vienu viedgatavo pakalpojumu katalogu, kas ekspertiem jāizmanto viedgatavo pakalpojumu identificēšanai un novērtēšanai.

Viedgatavo pakalpojumu katalogā ir saraksts ar viedgatavajiem pakalpojumiem, kas ņemami vērā, aprēķinot viedgatavības atzīmi, saistītie funkcionalitātes līmeņi un ietekmes kritēriju attiecīgās atsevišķās atzīmes.

Viedgatavo pakalpojumu katalogu sastādīšanā un pēcākā atjaunināšanā tiek ņemts vērā viedgatavo tehnoloģiju pašreizējais attīstības līmenis.

Dalībvalstis tiek mudinātas sagatavot norādījumus ekspertiem par to, kā visefektīvāk identificēt un novērtēt viedgatavos pakalpojumus, tostarp izmantojot attiecīgus Savienības norādījumus, ja tādi ir pieejami.

Dalībvalstis var nolemt darīt pieejamus vairākus viedgatavo pakalpojumu katalogus, piemēram, atšķirīgiem ēku tipiem.

VII PIELIKUMS

Standarta aprēķina procesa iespējama pielāgošana

Lai nepieļautu, ka ēka vai ēkas daļa saņem nepelnīti zemu vērtējumu, dažus viedgatavos pakalpojumus drīkst neiekļaut viedgatavības atzīmju aprēķinā, ja šie pakalpojumi nav konkrētajai ēkai vai ēkas daļai relevanti.

Dalībvalstis definē, kādos apstākļos šādi pielāgojumi ir relevanti un pieļaujami.

Tos tehnisko sfēru svēruma koeficientus, kuru standarta aprēķinā tiktu izmantota (klimatiskās) energobilances pieeja, var aprēķināt, par pamatu ņemot patēriņu, kas novērtēts attiecīgās ēkas vai ēkas daļas energoefektivitātes sertifikāta piešķiršanas procesā.

VIII PIELIKUMS

Viedgatavības vērtējums

Viedgatavības vērtējumu izsaka, par pamatu ņemot septiņas viedgatavības klases, no vislielākās viedgatavības līdz vismazākajai.

Katra viedgatavības klase atbilst kādam no šādiem viedgatavības kopējo atzīmju diapazoniem: 90–100 %; 80–90 %; 65–80 %; 50–65 %; 35–50 %; 20–35 %; < 20 %.

IX PIELIKUMS

Viedgatavības indikatora sertifikāta saturs

Viedgatavības indikators atspoguļo un galalietotājam nodod šādu informāciju:

a)	sertifikāta unikālais identifikators;

b)	sertifikāta izdošanas un beigu datums;

c)	informatīvs teksts, kurā izskaidrots viedgatavības indikatora tvērums, jo īpaši saistībā ar energoefektivitātes sertifikātiem;

d)	vispārīga informācija par ēku vai ēkas daļu (ēkas vai ēkas daļas tips, platība, būvniecības gads un, ja tas ir relevanti, renovācijas gads, atrašanās vieta);

e)	ja šī informācija ir pieejama – ēkas vai ēkas daļas energoefektivitātes klase, kas norādīta derīgā energoefektivitātes sertifikātā;

f)	ēkas vai ēkas daļas viedgatavības klase;

g)	fakultatīvi – ēkas vai ēkas daļas kopējā viedgatavības atzīme;

h)	viedgatavības atzīmes atbilstīgi trīs būtiskajām funkcionalitātēm, kas norādītas šīs regulas I pielikumā;

i)	viedgatavības atzīme attiecībā uz katru ietekmes kritēriju;

j)	fakultatīvi – katras tehniskās sfēras atzīme attiecībā uz katru ietekmes kritēriju;

k)	ja iespējams – pieejamā informācija par savienojamību, jo īpaši to, vai ir pieejama ātrdarbīgiem sakariem gatava ēkas fiziskā infrastruktūra, piemēram, ar brīvprātīgo marķējumu “gatavs platjoslai”;

l)	ja iespējams – pieejamā informācija par sadarbspēju, sistēmu kiberdrošību un datu aizsardzību, attiecīgā gadījumā arī par atbilstību kopīgi pieņemtiem standartiem, un informācija par saistītajiem riskiem;

m)	informatīvs teksts, kurā izskaidrots, ka sertifikāts atspoguļo viedgatavību sertifikāta izdošanas brīdī un ka jebkādas būtiskas ēkas un tās sistēmu izmaiņas ietekmētu viedgatavību, tāpēc būtu jāatjaunina sertifikātā sniegtā informācija;

n)	fakultatīvi – ieteikumi, kā uzlabot ēkas vai ēkas daļas viedgatavību, attiecīgā gadījumā ņemot vērā tās vēsturiskā mantojuma vērtību;

o)	fakultatīvi – papildu informācija par pieņēmumiem, kas izdarīti atzīmju aprēķinā, piemēram, ietekmes kritēriju svēruma faktori, kuri izmantoti, aprēķinot viedgatavības atzīmes būtiskajām funkcionalitātēm.

21.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 431/25

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2156

(2020. gada 14. oktobris),

kurā izklāstīta tehniskā kārtība, kā efektīvi īstenot neobligāto vienoto Savienības shēmu ēku viedgatavības vērtēšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (1) un jo īpaši tās 8. panta 11. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/2155 (2) tiek izveidota neobligāta vienota Savienības shēma ēku viedgatavības vērtēšanai, proti, tiek definēts viedgatavības indikators un noteikta vienota tā aprēķināšanas metodika.

(2)	Piedalīšanās shēmā dalībvalstīm nav obligāta. Dalībvalstīm, kas izvēlas īstenot vienoto shēmu, tas būtu jādara saskaņā ar šo regulu un Deleģēto regulu 2020/2155.

(3)	Tehniskā kārtība, kā efektīvi īstenot šo neobligāto vienoto Savienības shēmu, ir jāizklāsta īstenošanas aktā.

(4)	Viedgatavības indikatora shēmas ietvaros ēku vai ēkas daļu viedgatavība nolūkā izsniegt viedgatavības indikatora sertifikātu būtu jānovērtē kvalificētiem vai akreditētiem ekspertiem, kas ir vai nu pašnodarbināti, vai ir nodarbināti publiskās struktūrās vai privātos uzņēmumos.

(5)

(6)

Dalībvalstīm, kas nolemj īstenot viedgatavības indikatora shēmu, vajadzētu būt iespējai to izmēģināt izmēģinājuma posmā saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Izmēģinājuma posmā nav vajadzīgs pieņemt tiesību aktus, ja vien dalībvalsts neuzskata, ka tās nacionālajā kontekstā šādi tiesību akti ir vajadzīgi. Vajadzētu atļaut izmēģinājuma posmā ievākt atsauksmes, lai būtu iespējams pielāgot shēmas īstenošanas kārtību un sagatavoties šīs regulas un Deleģētās regulas (ES) 2020/2155 pārskatīšanai.

(7)

Viedgatavības indikatora shēmas īstenošanai būtu jādod iespēja ēkas vai ēkas daļas īpašniekiem vai citām ar ēku vai ēkas daļu saistītām ieinteresētām personām, piemēram, apsaimniekotājiem, novērtēt savu ēku vai ēkas daļu viedgatavību. Tomēr viedgatavības indikatora sertifikāts būtu izdodams tikai tad, ja novērtējumu veic kvalificēts vai akreditēts eksperts.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura minēta Direktīvas 2010/31/ES 26. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Šajā regulā ir izklāstīta tehniskā kārtība, kā efektīvi īstenot neobligāto vienoto Savienības shēmu ēku viedgatavības vērtēšanai, kas izveidota ar Deleģēto regulu (ES) 2020/2155.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Deleģētajā regulā (ES) 2020/2155 paredzētās definīcijas.

Piemēro arī šādu definīciju:

“viedgatavības indikatora kārtība” ir tehniskā kārtība, kā efektīvi īstenot neobligāto vienoto Savienības shēmu ēku viedgatavības vērtēšanai, kas izveidota ar Deleģēto regulu (ES) 2020/2155.

3. pants

Viedgatavības indikatora shēmas ekspertu akreditācija un kvalifikācija

1. Ja dalībvalstis nolemj īstenot viedgatavības indikatora shēmu, tās var nolemt, ka izdot viedgatavības indikatora sertifikātus ir kompetenti arī eksperti, kas ir akreditēti vai kvalificēti ēku energoefektivitātes sertifikātu izdošanai vai apsildes, gaisa kondicionēšanas un kombinētās apsildes vai gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu inspicēšanai saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES, vai eksperti, kas akreditēti energoauditu veikšanai saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES. Tādā gadījumā dalībvalstis var nolemt šiem ekspertiem izvirzīt papildu prasības, jo īpaši par apmācību, lai viņi būtu kvalificēti izdot viedgatavības indikatora sertifikātus.

2. Dalībvalstis publisko informāciju par to ekspertu kvalifikāciju, kuri ir atbildīgi par viedgatavības novērtēšanu.

3. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var publiskot vai nu regulāri atjauninātus kvalificētu vai akreditētu ekspertu sarakstus, vai regulāri atjauninātus tādu akreditētu uzņēmumu sarakstus, kuri piedāvā šādu ekspertu pakalpojumus. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot tos pašus līdzekļus, ko izmanto informācijas publiskošanai par energoefektivitātes sertificēšanas un inspicēšanas ekspertiem saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 17. pantu.

4. pants

Viedgatavības indikatora sertifikāta izdošana un sertifikāta izmantošanas nosacījumi

1. Ikviens ekonomikas dalībnieks var 3. pantā minētajiem ekspertiem prasīt izdot attiecīgās ēkas vai ēkas daļas viedgatavības indikatora novērtējumu un sertifikātu.

2. Eksperts pārliecinās, cik ticama ir informācija, kas ievākta ēkas daļas viedgatavības novērtēšanas un viedgatavības indikatora sertifikāta izdošanas vajadzībām.

3. Attiecīgā gadījumā eksperts, novērtēdams ēkas vai ēkas daļas viedgatavību, drīkst ņemt vērā citus reģionālus vai nacionālus indikatorus un saistītās novērtēšanas metodes.

4. Viedgatavības indikatora sertifikātu izdod tikai tad, ja tā pamatā ir kvalificēta vai akreditēta eksperta veikts novērtējums.

5. Viedgatavības indikatora sertifikātā iekļauj Deleģētās regulas (ES) 2020/2155 IX pielikumā norādīto informāciju.

6. Viedgatavības indikatora sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā 10 gadus. Tomēr, ja ēkā vai ēkas daļā notiek būtiskas izmaiņas, kas varētu ietekmēt viedgatavības sākotnējo novērtējumu, ieteicams izdot jaunu sertifikātu.

5. pants

Sasaiste ar energoefektivitātes sertifikācijas un inspicēšanas shēmām

1. Dalībvalstis, kas nolēmušas īstenot viedgatavības indikatora shēmu, var viedgatavības indikatora sertifikātu izdošanu sasaistīt ar energoefektivitātes sertifikācijas shēmu vai apsildes, gaisa kondicionēšanas un kombinētās apsildes vai gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu inspicēšanas shēmu, ko paredz Direktīva 2010/31/ES, vai energoauditu shēmu, ko paredz Direktīva 2012/27/ES.

2. Dalībvalstis var nolemt, ka šo shēmu sasaistīšana ir vai nu obligāta, kas nozīmē, ka ikreiz, kad ir jāizdod energoefektivitātes sertifikāts vai jāveic inspekcija vai audits, ir jāizdod arī viedgatavības indikatora sertifikāts, vai brīvprātīga, kas nozīmē, ka viedgatavības sertifikātu izdod tikai pēc ekonomikas dalībnieka pieprasījuma.

3. Ja dalībvalstis izvēlas viedgatavības indikatora shēmu sasaistīt ar energoefektivitātes sertifikācijas vai inspicēšanas vai energoaudita shēmu, tās var izmantot neatkarīgu kontroles sistēmu, kas jau izveidota minētās shēmas vajadzībām.

6. pants

Pašnovērtējums

1. Līdz 2021. gada 1. aprīlim Komisija savā tīmekļa vietnē dara pieejamu sistēmu, kas ēku īpašniekiem, lietotājiem un citām ieinteresētajām personām dod iespēju novērtēt ēkas vai ēkas daļas viedgatavību. Dalībvalstis šo sistēmu var pielāgot vai papildināt, lai tā būtu piemērota valsts apstākļiem.

2. Ja ēkas vai ēkas daļas viedgatavību novērtē ēkas īpašnieki, lietotāji vai citas ieinteresētās personas bez eksperta līdzdalības, viedgatavības indikatora sertifikātu neizdod.

7. pants

Viedgatavības indikatora shēmas pārraudzība un popularizēšana

1. Ja dalībvalstis nolemj īstenot viedgatavības indikatora shēmu, eksperti, kas darbojas attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu teritorijā, datus par to izdotajiem viedgatavības indikatora sertifikātiem paziņo attiecīgās dalībvalsts nacionālajām vai attiecīgā gadījumā reģionālajām iestādēm saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. Dalībvalstis, kas nolemj īstenot viedgatavības indikatora shēmu, ik gadus paziņo Komisijai to teritorijā izdoto viedgatavības indikatora sertifikātu skaitu un saistīto statistiku, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

3. Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm, ekspertiem un ieinteresētajām personām un pamatojoties uz ekspertu sniegtajiem datiem, seko līdzi tam, kā viedgatavības indikatora shēma ieviešas tirgū.

4. Dalībvalstis, kas nolemj īstenot viedgatavības indikatora shēmu, var noteikt papildu pasākumus shēmas ieviešanās atbalstam. Šādus pasākumus var noteikt un par tiem var ziņot Direktīvas 2010/31/ES 2.a pantā minēto ilgtermiņa atjaunošanas stratēģiju kontekstā.

8. pants

Viedgatavības indikatora shēmas izmēģināšana

1. Dalībvalstis var valsts līmenī viedgatavības indikatora shēmu izmēģināt izmēģinājuma posmā, un šāda izmēģināšana neuzliek nekādas saistības.

2. Valsts līmeņa izmēģinājuma posms var sākties no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. Dalībvalstis, kas shēmu izmēģina valsts līmeņa izmēģinājuma posmā, sešu mēnešu laikā pēc izmēģinājuma posma noslēgšanās iesniedz Komisijai ziņojumu par saņemtajām atsauksmēm.

4. Kārtību, kādā valsts līmenī noris izmēģinājuma posms, nosaka dalībvalstis. Te var minēt (bet ne tikai) šādus elementus: ilgums, etapi, aptvertie ēku tipi un ģeogrāfiskās zonas, testējamie viedgatavības indikatora sistēmas aspekti, atsauksmju ievākšana, kritēriji, pēc kuriem izvēlas viedgatavību novērtējošos ekspertus, lēmums par to, vai izmēģinājuma periodā tiek izveidota neatkarīga kontroles sistēma, lēmums, vai izmēģinājuma periodā izdod un ekonomikas dalībniekiem dara pieejamus sertifikātus, un – attiecīgā gadījumā – par izmēģinājuma posma organizēšanu atbildīgās trešās personas iecelšana.

5. Valsts līmeņa izmēģinājuma posma beigās dalībvalstis novērtē rezultātus un nolemj, vai īstenot viedgatavības indikatora shēmu.

6. Dalībvalsts, kas ieplānojušas valsts līmeņa izmēģinājuma posmu, pirms tam par to paziņo Komisijai, norādot arī piemērojamo kārtību.

7. Komisija dalībvalstīm, kas valsts līmenī īsteno viedgatavības indikatora izmēģinājuma posmu, palīdz, proti, sagatavo šīs regulas 6. pantā minēto satvaru un atbalsta informācijas un labas prakses apmaiņu.

8. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, seko līdzi tam, kā norit viedgatavības indikatora shēmas izmēģinājuma posmi.

9. Dalībvalstis, kas izvēlējušās izmēģinājuma posmu, ziņojumā Komisijai var iekļaut savu nacionālo ekspertu sagatavotu ievākto datu analīzi vai novērtējumu. Šādas nacionālo ekspertu analīzes vai novērtējumus Komisija ņem vērā viedgatavības indikatora un saistītās metodikas pilnveidošanā.

9. pants

Pārskatīšana

Komisija vajadzības gadījumā var šo regulu pārskatīt līdz 2026. gada 1. janvārim, ņemot vērā tās piemērošanas laikā gūto pieredzi un sekmes.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 14. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2155 (2020. gada 14. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES un izveido neobligātu vienotu Eiropas Savienības shēmu ēku viedgatavības vērtēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša9. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Viedgatavības indikatora shēmas īstenošanas pārraudzība

Par katru izdoto sertifikātu eksperti nacionālajām vai attiecīgā gadījumā reģionālajām iestādēm paziņo datus šādās kategorijās, ja tie ir pieejami:

a)	ēkas vai ēkas daļas tips;

b)	ēkas vai ēkas daļas kopējā lietderīgā platība;

c)	viedgatavības klase;

d)	kopējā viedgatavības atzīme;

e)	viedgatavības atzīmes attiecībā uz trim būtiskajām viedgatavības funkcionalitātēm, kas norādītas Direktīvas 2010/31/ES Ia pielikumā un Deleģētajā regulā (ES) 2020/2155;

f)	viedgatavības atzīmes attiecībā uz viedgatavības indikatora ietekmes kritērijiem, kas noteikti Deleģētās regulas (ES) 2020/2155 II pielikumā

Dalībvalstis var izvēlēties visefektīvāko pieeju šo datu ievākšanai. Tās var izmantot savu energoefektivitātes sertifikātu datubāzi, ja tāda ir pieejama.

Dalībvalstis ik gadus ziņo Komisijai par saskaņā ar 1. punkta prasībām ievāktajiem datiem. Komisijai iesniegtajā ikgadējā ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju, ja tā ir pieejama:

a)	izdoto viedgatavības indikatoru sertifikātu kopskaits, vispārējais viedgatavības klašu sadalījums saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/2155 VIII pielikumu, un statistika par to ēku un ēkas daļu energoefektivitāti, kurām izdots viedgatavības indikatora sertifikāts;

statistika par ēkām, kurām pārskata gadā izdoti viedgatavības indikatora sertifikāti, tostarp par to, kāda ir to sertifikātu procentuālā daļa, kas izdoti šādām ēkām:

1)	dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas;

2)	vienģimenes mājokļi;

3)	daudzdzīvokļu ēkas;

4)	nedzīvojamās ēkas, kuru kopējā lietderīgā platība ir 1 000 m2 vai mazāka;

5)	nedzīvojamās ēkas, kuru kopējā lietderīgā platība ir lielāka par 1 000 m2;

viedgatavības klašu sadalījums saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/2155 VIII pielikumu par katru no šādām ēku kategorijām:

1)	vienģimenes mājokļi;

2)	daudzdzīvokļu ēkas;

3)	nedzīvojamās ēkas, kuru kopējā lietderīgā platība ir 1 000 m2 vai mazāka;

4)	nedzīvojamās ēkas, kuru kopējā lietderīgā platība ir lielāka par 1 000 m2.

Ja ir pieejami attiecīgie dati, dalībvalstis var iesniegt arī sīkāku statistiku, nošķirot dažādus ēku tipus, piemēram, izglītības iestāžu ēkas, veselības aprūpes iestāžu ēkas, vēsturiskas ēkas.

21.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 431/34

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2159

(2020. gada 16. decembris),

ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87 tika izveidota preču nomenklatūra (“kombinētā nomenklatūra” jeb “KN”), kas vienlaikus atbilst kopējā muitas tarifa, Savienības ārējās tirdzniecības statistikas un citu ar preču importu vai eksportu saistītu Savienības politikas jomu prasībām.

(2)	Ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87 izveidots arī Eiropas Savienības integrētais tarifs (“Taric”), kas atbilst kopējā muitas tarifa, ārējās tirdzniecības statistikas, tirdzniecības, lauksaimniecības un citu Savienības politikas jomu prasībām attiecībā uz preču importu vai eksportu.

(3)

Lai Savienība varētu monitorēt statistiku, kas specifiski attiecas uz konkrētu preču importu, vispiemērotākais risinājums ir izveidot Taric statistikas apakšpozīcijas; šādi Taric statistikas kodi ir paredzēti Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma trešās daļas “Tarifa pielikumi” 10. pielikumā “Taric statistikas kodi”.

(4)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1369 (2) Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma trešās daļas 10. pielikumā tika ieviestas jaunas Taric apakšpozīcijas sejas aizsargmaskām. Lai nodrošinātu, ka šie jaunie kodi tiek atkārtoti iekļauti kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro no 2021. gada 1. janvāra, ir jāgroza Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikums, jo tā no 2021. gada 1. janvāra ir jāgroza ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1577 (3).

(5)

Savienībā turpinās Covid-19 pandēmija, un dalībvalstis cenšas apturēt Covid-19 izplatīšanos. Tāpēc konkrētas medicīnas preces, jo īpaši sejas aizsargmaskas, diagnostikas reaģenti un diagnostikas komplekti, ir ļoti pieprasītas un tiek plaši izmantotas dalībvalstīs un, iespējams, ka tas tā turpināsies arī nākotnē. Šādu preču imports rada papildu grūtības muitas dienestiem.

(6)

Lai Savienības līmenī atvieglotu un saskaņotu muitas kontroli dalībvalstīs, ir lietderīgi izveidot papildu Taric apakšpozīcijas, kas ļautu ātrāk nošķirt attiecīgos produktus no citiem šīs apakšpozīcijas produktiem, tādējādi Covid-19 pandēmijas laikā mazinot ietekmi, ko radītu iespējamas kavēšanās piegādes ķēdē.

(7)	Ņemot vērā SARS-CoV-2 vakcīnu nozīmi, būtu lietderīgi izveidot KN kodu, lai monitorētu arī to eksportu.

(8)	Lai nodrošinātu, ka šo sejas aizsargmasku, diagnostikas reaģentu un diagnostikas komplektu tirdzniecības plūsmas tiek labāk monitorētas, būtu jāizveido papildu Taric apakšpozīcijas.

(9)

Šīs papildu Taric apakšpozīcijas arī palīdzētu dalībvalstīm īstenot Komisijas Lēmumu (ES) 2020/491 (4). Tā kā sejas aizsargmaskas ir viens no visvairāk importētajiem medicīniskiem izstrādājumiem, to īpaša izdalīšana Taric sistēmā ļautu paātrināt deklarēšanas procesu, jo šos ražojumus varētu nošķirt no citiem ražojumiem, kas patlaban klasificēti tajā pašā apakšpozīcijā.

(10)	Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikums tādēļ būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Lai nodrošinātu, ka par attiecīgajām precēm statistikas dati tiek vākti nepārtraukti, muitas dienestiem un uzņēmējiem būtu jāvar piemērot šajā regulā noteiktos kombinētās nomenklatūras grozījumus no Īstenošanas regulas (ES) 2020/1577 piemērošanas dienas. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, un tā būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Gerassimos THOMAS

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1369 (2020. gada 29. septembris), ar ko groza Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumu. (OV L 319, 2.10.2020., 2. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1577 (2020. gada 21. septembris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.(OV L 361, 30.10.2020., 1. lpp.).

(4) Komisijas Lēmums (ES) 2020/491 (2020. gada 3. aprīlis) par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā (OV L 103 I, 3.4.2020., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumu groza šādi:

pielikuma otrās daļas VI sadaļas 30. nodaļā rindas, kas attiecas uz KN kodu 3002 13 00, 3002 14 00 un 3002 15 00, aizstāj ar šādām:

“3002 13 00	- - imūnpreparāti, kas nav sajaukti un safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai (*1)	bez nod.	-
3002 14 00	- - imūnpreparāti, kas ir sajaukti un nav safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai (*1)	bez nod.	-
3002 15 00	- - imūnpreparāti, kas ir safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai (*1)	bez nod.	-

pielikuma otrās daļas VI sadaļas 30. nodaļā rindu, kas attiecas uz KN kodu 3002 20 00, aizstāj ar šādu:

	“3002 20	- vakcīnas cilvēkiem:
★	3002 20 10	- - vakcīnas pret SARS radniecīgiem koronavīrusiem (SARS-CoV veidi)	bez nod.	p/st (*2)
★	3002 20 90	- - citādas	bez nod.	-

pielikuma otrās daļas VI sadaļas 38. nodaļā rindu, kas attiecas uz KN kodu 3822 00 00, aizstāj ar šādu:

“3822 00 00

Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes un gatavie diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 3002 vai 3006; sertificēti standarta materiāli (*3)

bez nod.

pielikuma otrās daļas XI sadaļas 63. nodaļā rindas, kas attiecas uz KN kodiem 6307 90 93 un 6307 90 95, aizstāj ar šādām:

★	“6307 90 93	- - - - - filtrējošās aizsargmaskas (FFP) saskaņā ar EN149; citas maskas, kas atbilst līdzīgam standartam attiecībā uz maskām kā elpceļu aizsargierīcēm aizsardzībai pret daļiņām (*4)	6,3	p/st
★	6307 90 95	- - - - - citādas (*4)	6,3	p/st

pielikuma trešās daļas 10. pielikumā iekļauj šādas rindas:

“3002 13 00	- - imūnpreparāti, kas nav sajaukti un safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai:
3002 13 00 10	- - - diagnostikas reaģenti, ko izmanto SARS-CoV vīrusa veidu infekciju diagnosticēšanai	-
3002 13 00 90	- - - citādi	-
3002 14 00	- - imūnpreparāti, kas ir sajaukti un nav safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai:
3002 14 00 10	- - - diagnostikas reaģenti, ko izmanto SARS-CoV vīrusa veidu infekciju diagnosticēšanai	-
3002 14 00 90	- - - citādi	-
3002 15 00	- - imūnpreparāti, kas ir safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai:
3002 15 00 10	- - - SARS-CoV vīrusa veidu diagnostikas reaģenti, arī komplektos	-
3002 15 00 90	- - - citādi	-”

“3822 00 00	Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes un gatavie diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 3002 vai 3006 ; sertificēti standarta materiāli:
3822 00 00 10	- SARS-CoV vīrusu veidu diagnostikas reaģenti, arī komplektos	-
3822 00 00 90	- citādi	-”

	“- - - - sejas aizsargmaskas:
6307 90 93	- - - - - filtrējošās aizsargmaskas (FFP) saskaņā ar EN149; citas maskas, kas atbilst līdzīgam standartam attiecībā uz maskām kā elpceļu aizsargierīcēm aizsardzībai pret daļiņām:
	- - - - - - neaustās drānas:
	- - - - - - - filtrējošās aizsargmaskas FFP2 un FFP3 saskaņā ar EN149 un līdzīgas maskas:
6307 90 93 11	- - - - - - - - filtrējošās aizsargmaskas FFP2 un FFP3 saskaņā ar EN149	p/st
6307 90 93 19	- - - - - - - - citādas	p/st
6307 90 93 20	- - - - - - - citādas	p/st
6307 90 93 90	- - - - - - citādas	p/st
6307 90 95	- - - - - citādas
	- - - - - - neaustās drānas:
	- - - - - - - medicīniskās sejas maskas saskaņā ar EN14683; citas maskas, kas atbilst līdzīgam standartam attiecībā uz medicīniskām sejas maskām:
6307 90 95 11	- - - - - - - - medicīniskās sejas maskas saskaņā ar EN14683	p/st
6307 90 95 19	- - - - - - - - citādas	p/st
6307 90 95 20	- - - - - - - citādas	p/st
	- - - - - - citādas:
6307 90 95 91	- - - - - - - roku darbs	p/st
6307 90 95 95	- - - - - - - citādas	p/st”

(*1) Taric statistikas kodi: sk. 10. pielikumu.”

(*2) Deva (vairāku devu trauku gadījumā, deva pieaugušajiem)”

(*3) Taric statistikas kodi: sk. 10. pielikumu.”

(*4) Taric statistikas kodi: sk. 10. pielikumu.”

21.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 431/38

KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/2160

(2020. gada 18. decembris),

ar ko attiecībā uz vielu grupu “4-(1,1,3,3-tetrametilbutil)fenola etoksilāts” (ietver labi definētas vielas un vielas, kuru sastāvs nav zināms vai ir mainīgs, kuras ir kompleksi reakcijas produkti vai bioloģiski materiāli, polimērus un homologus) groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (1), un jo īpaši tās 58. un 131. pantu,

tā kā:

(1)

Koronavīrusa slimība (Covid-19) ir infekcijas slimība, ko izraisa nesen atklāts koronavīruss. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 30. janvārī paziņoja, ka Covid-19 uzliesmojums ir starptautiska mēroga ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā, un 2020. gada 11. martā izsludināja Covid-19 pandēmiju.

(2)

Vielu grupa “4-(1,1,3,3-tetrametilbutil)fenola etoksilāts” (ietver labi definētas vielas un vielas, kuru sastāvs nav zināms vai ir mainīgs, kuras ir kompleksi reakcijas produkti vai bioloģiski materiāli, polimērus un homologus) (“vielu grupa”) atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta f) punktā noteiktajiem kritērijiem un ir uzskaitīta minētās regulas XIV pielikumā.

(3)

Termiņš pieteikuma iesniegšanai attiecībā uz vielu grupu bija 2019. gada 4. jūlijā, un rieta datums ir 2021. gada 4. janvāris. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 56. panta 1. punktu vielu grupas lietošana nav atļauta pēc rieta datuma, ja vien attiecībā uz konkrētu lietojumu nav piešķirta atļauja, ja vien konkrētā lietojuma atļaujas pieteikums nav iesniegts pieteikuma iesniegšanas termiņa, taču lēmums par pieteikumu vēl nav pieņemts, vai ja vien uz lietojumu neattiecas izņēmums saskaņā ar minēto regulu.

(4)	Covid-19 pandēmija sabiedrības veselības jomā ir radījusi nebijušu ārkārtas situāciju. Turklāt pasākumi, kas dalībvalstīm bija jāpieņem, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, ir stipri grāvuši dalībvalstu ekonomiku un Savienību kopumā.

(5)

Tiek izstrādātas iespējamās ārstēšanas metodes un vakcīnas Covid-19 apkarošanai. Vielu grupu izmanto Covid-19 diagnostikā un šim nolūkam paredzētu instrumentu ražošanā. Pašlaik to izmanto in vitro diagnostikas komplektu ražošanā. Vielu grupu izmanto arī Covid-19 apkarošanai paredzēto vakcīnu izstrādē, un paredzams, ka to izmantos vakcīnu ražošanā. Turklāt nevar izslēgt, ka vielu grupa tiek izmantota Covid-19 apkarošanai paredzēto aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo devu izstrādē un ražošanā.

(6)

Šajā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā Savienībai ir ļoti svarīgi, lai drošas un iedarbīgas zāles, drošas medicīniskās ierīces un medicīnisko ierīču piederumus, kas ir piemēroti Covid-19 diagnostikai, ārstēšanai vai profilaksei, varētu izstrādāt, ražot, darīt pieejamus un izmantot Savienībā iespējami drīz.

(7)

Tomēr, tā kā pieteikuma iesniegšanas termiņš – 2019. gada 4. jūlijs – bija pirms Covid-19 pandēmijas sākuma, pieteikumi atļaujai lietot vielu grupu Covid-19 diagnostikā, ārstēšanā vai profilaksē nevarēja tikt iesniegti pirms minētā datuma, un tāpēc pēc rieta datuma vielu grupu nevar turpināt likumīgi šādi lietot.

(8)

Tādēļ kā ārkārtas pasākumu sabiedrības veselības aizsardzībai ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai vielu grupas lietošana netiktu kavēta zāļu, medicīnisko ierīču vai medicīnisko ierīču piederumu, tostarp in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču, pētniecībā, izstrādē un ražošanā, kā arī lietošanai šādās medicīniskās ierīcēs vai piederumos, ņemot vērā to izmantošanu Covid-19 diagnostikā, ārstēšanā vai profilaksē pēc rieta datuma, kas patlaban noteikts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumā.

(9)	Turklāt, atļaujot vielu grupu turpināt lietot minētajiem īpašajiem mērķiem pēc 2021. gada 4. janvāra, tiktu veicināta “ES stratēģijas “Covid-19 vakcīnas”” (2) mērķu sasniegšana.

(10)

Tādēļ ir lietderīgi atlikt vielas grupai noteikto pieteikuma iesniegšanas termiņu un rieta datumu, kas noteikts attiecībā uz lietojumiem zāļu, medicīnisko ierīču vai medicīnisko ierīču piederumu, tostarp in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču, pētniecībā, izstrādē un ražošanā Covid-19 diagnostikai, ārstēšanai vai profilaksei un izmantošanai šādās medicīniskās ierīcēs vai piederumos. Pieteikuma iesniegšanas termiņš ir jāatliek uz 18 mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā, lai varētu sagatavot pieteikumus minēto lietojumu atļauju saņemšanai, un attiecīgi ir lietderīgi rieta datumu atlikt uz 36 mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(11)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 1907/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Tā kā termiņš pieteikuma iesniegšanai attiecībā uz vielu grupu jau ir pagājis pirms Covid-19 uzliesmojuma, lai izvairītos no pārtraukuma laikposmā, kurā attiecībā uz lietojumiem zāļu, medicīnisko ierīču vai medicīnisko ierīču piederumu, tostarp in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču, pētniecībā, izstrādē un ražošanā, ņemot vērā to izmantošanu šās slimības diagnostikā, ārstēšanā vai profilaksē un izmantošanu šādās medicīniskās ierīcēs vai piederumos, var pienācīgi iesniegt pieteikumus, tā lai uz lietojumu attiecas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 56. panta 1. punkta d) apakšpunkts, ir nepieciešams paredzēt šīs regulas stāšanos spēkā steidzamības kārtā un tās piemērošanu ar atpakaļejošu spēku no 2019. gada 4. jūlija. Turklāt šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku, lai nodrošinātu vielu grupas turpmāku izmantošanu tiem pašiem lietojumiem pēc 2021. gada 4. janvāra.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 4. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2) Komisijas 2020. gada 17. jūnija paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei un Eiropas Investīciju bankai “ES stratēģija “Covid-19 vakcīnas” ”, COM(2020) 245 final.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikuma tabulā 42. ierakstu par 4-(1,1,3,3-tetrametilbutil)fenola etoksilātu (ietver labi definētas vielas un UVCB vielas, polimērus un homologus) groza šādi:

tekstu 4. slejā “Pieteikuma iesniegšanas termiņš” aizstāj ar šādu tekstu:

“a)	2019. gada 4. jūlijs (*);

atkāpjoties no a) apakšpunkta, 2022. gada 22. jūnijs šādiem lietojumiem:

—

tādu zāļu pētniecībai, izstrādei un ražošanai, kuras ir Direktīvas 2001/83/EK darbības jomā, vai tādu medicīnisko ierīču vai medicīnisko ierīču piederumu pētniecībai, izstrādei un ražošanai, kuri ir Direktīvas 93/42/EEK, Regulas (ES) 2017/745, Direktīvas 98/79/EK vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/746 ((**)) darbības jomā, ņemot vērā to izmantošanu koronavīrusa slimības (Covid-19) diagnostikai, ārstēšanai vai profilaksei;

—	medicīniskās ierīcēs vai medicīnisko ierīču piederumos, kuri ir Direktīvas 93/42/EEK, Regulas (ES) 2017/745, Direktīvas 98/79/EK vai Regulas (ES) 2017/746 darbības jomā un ko izmanto Covid-19 diagnostikai, ārstēšanai vai profilaksei.

((**)) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.).”;"

tekstu 5. slejā “Rieta datums” aizstāj ar šādu tekstu:

“a)	2021. gada 4. janvāris (**);

atkāpjoties no a) apakšpunkta, 2023. gada 22. decembris šādiem lietojumiem:

—

tādu zāļu pētniecībai, izstrādei un ražošanai, kuras ir Direktīvas 2001/83/EK darbības jomā, vai tādu medicīnisko ierīču vai medicīnisko ierīču piederumu pētniecībai, izstrādei un ražošanai, kuri ir Direktīvas 93/42/EEK, Regulas (ES) 2017/745, Direktīvas 98/79/EK vai Regulas (ES) 2017/746** darbības jomā, ņemot vērā to izmantošanu Covid-19 diagnostikai, ārstēšanai vai profilaksei;

—	medicīniskās ierīcēs vai medicīnisko ierīču piederumos, kuri ir Direktīvas 93/42/EEK, Regulas (ES) 2017/745, Direktīvas 98/79/EK vai Regulas (ES) 2017/746 darbības jomā un ko izmanto Covid-19 diagnostikai, ārstēšanai vai profilaksei.”

21.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 431/42

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2161

(2020. gada 18. decembris),

ar ko sāk izmeklēšanu par antidempinga pasākumu, kuri ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/915 noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam, iespējamo apiešanu, importējot konkrētu alumīnija foliju, kas nosūtīta no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tai ir deklarēta Taizemes izcelsme, un ar ko uz šādu importu attiecina reģistrāciju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu,

informējusi dalībvalstis,

tā kā:

A. PIEPRASĪJUMS

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu saņēma pieprasījumu izmeklēt konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas ruļļu importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu un attiecināt reģistrāciju uz konkrētu alumīnija foliju ruļļiem, kas nosūtīta no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tai ir deklarēta Taizemes izcelsme.

(2)	Pieprasījumu iesniedza 2020. gada 9. novembrī. Pieprasījuma iesniedzējs vēlējās palikt anonīms, un pieprasījumā to pienācīgi pamatoja. Komisija uzskata, ka ir pietiekams pamats atzīt pieprasījuma iesniedzēja identitāti par konfidenciālu.

B. RAŽOJUMS

(3)

Ražojums, uz ko attiecas iespējamā apiešana, ir tāda Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folija (“attiecīgais ražojums”), ar biezumu 0,007 mm vai vairāk, bet mazāku nekā 0,021 mm, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, gofrēta vai negofrēta, vieglos ruļļos, kas sver 10 kg vai mazāk, kuru Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/915 (2) spēkā stāšanās dienā klasificē ar KN kodiem ex 7607 11 11 un ex 7607 19 10 (Taric kodi 7607111110 un 7607191010). Tas ir ražojums, kuram piemēro patlaban spēkā esošos pasākumus.

(4)	Izmeklējamais ražojums ir tas pats ražojums, kas definēts iepriekšējā apsvērumā un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7607 11 11 un ex 7607 19 10, bet nosūtīts no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Taizemes izcelsme (Taric kodi 7607111111 un 7607191011) (“izmeklējamais ražojums”).

C. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(5)	Pašlaik spēkā esošie pasākumi, kuri, iespējams, tiek apieti, ir antidempinga pasākumi, kas noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/915 (“spēkā esošie pasākumi”).

D. PAMATOJUMS

(6)	Pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi, ka attiecīgā ražojuma importam noteiktie, spēkā esošie antidempinga pasākumi tiek apieti, importējot izmeklējamo ražojumu.

(7)	Pieprasījumā sniegtie pierādījumi liecina par turpmāk minēto.

(8)	Pēc pasākumu ieviešanas attiecībā uz minēto ražojumu ir notikušas izmaiņas tirdzniecības modelī, kas ietver eksportu no Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes uz Savienību.

(9)

Šķiet, minētās pārmaiņas izraisījis tas, ka attiecīgais ražojums tika nosūtīts uz Savienību caur Taizemi pēc tam, kad tam Taizemē tika veiktas montāžas operācijas. Pierādījumi liecina, ka ar šādām montāžas operācijām tiek apieti pasākumi, jo tās tika sāktas vai ievērojami palielinātas kopš vai īsi pirms antidempinga izmeklēšanas sākuma. Montāžas operācijās izmantotās Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes daļas veido vairāk nekā 60 % no samontētā ražojuma kopējās vērtības, un montāžas operāciju laikā pievienotā vērtība ir mazāka nekā 25 % no ražošanas izmaksām.

(10)

Turklāt pierādījumi liecina, ka iepriekš aprakstītās darbības rezultātā attiecīgajam ražojumam noteikto spēkā esošo antidempinga pasākumu koriģējošā ietekme tiek mazināta daudzuma un cenas izteiksmē. Šķiet, ka ES tirgū ir ienākuši ievērojami izmeklējamā ražojuma importa apjomi. Turklāt ir pietiekami pierādījumi tam, ka izmeklējamā ražojuma imports tiek veikts par cenām, kas rada kaitējumu.

(11)	Visbeidzot, pierādījumi liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekš noteikto attiecīgā ražojuma normālo vērtību izmeklējamais ražojums tiek piedāvāts par dempinga cenām.

(12)	Ja izmeklēšanā papildus iepriekš minētajai apiešanas darbībai tiks konstatētas vēl arī citas apiešanas darbības, uz kurām attiecas pamatregulas 13. pants, tad izmeklēšanu var attiecināt arī uz tām.

E. PROCEDŪRA

(13)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka ir pietiekami pierādījumi, kas pamato izmeklēšanas sākšanu atbilstīgi pamatregulas 13. panta 3. punktam un reģistrācijas attiecināšanu uz izmeklējamā ražojuma importu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

(14)

Lai iegūtu izmeklēšanai vajadzīgo informāciju, visām ieinteresētajām personām nekavējoties un ne vēlāk kā šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktajā termiņā būtu jāsazinās ar Komisiju. Šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktais termiņš attiecas uz visām ieinteresētajām personām. Informāciju var attiecīgi iegūt arī no Savienības ražošanas nozares.

(15)	Taizemes un Ķīnas Tautas Republikas iestādes tiks informētas par izmeklēšanas sākšanu.

a) Informācijas vākšana un uzklausīšana

(16)

Visas ieinteresētās personas, tai skaitā Savienības ražošanas nozare, importētāji un visas attiecīgās apvienības, ir aicinātas rakstiski darīt zināmu savu viedokli un sniegt apstiprinošus pierādījumus, ar nosacījumu, ka šādi iesniegumi tiek iesniegti 3. panta 2. punktā noteiktajā termiņā. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

b) Atbrīvojumu pieprasījumi

(17)	Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu izmeklējamā ražojuma importu var atbrīvot no pasākumiem, ja ar šādu importu pasākumi netiek apieti.

(18)

Iespējamā pasākumu apiešana notiek ārpus Savienības, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu var piešķirt atbrīvojumu tiem izmeklējamā ražojuma ražotājiem Taizemē, kas var pierādīt, ka tie nav iesaistīti pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktā definētajās apiešanas darbībās. Ražotājiem, kuri vēlas saņemt atbrīvojumu (ja tādi ir), būtu jāpiesakās šīs regulas 3. panta 1. punktā norādītajā termiņā. Ķīnas Tautas Republikas ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas, Taizemes ražotājiem eksportētājiem paredzētās atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas un ES importētājiem paredzētās anketas ir pieejamas lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2503. Atbildes uz anketas jautājumiem jāiesniedz šīs regulas 3. panta 2. punktā norādītajā termiņā.

F. REĢISTRĒŠANA

(19)

Ievērojot pamatregulas 14. panta 5. punktu, uz izmeklējamā ražojuma importu tiek attiecināta reģistrācija, lai nodrošinātu, ka tad, ja izmeklēšanā tiktu konstatēta pasākumu apiešana, no dienas, kad noteikts, ka jāreģistrē izmeklējamā ražojuma imports, varētu atbilstošā apmērā iekasēt antidempinga maksājumus, nepārsniedzot atlikušo maksājumu, kurš noteikts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/915.

G. TERMIŅI

(20)

Labas pārvaldības nolūkos būtu jānosaka termiņi, kuros:

—	ieinteresētās personas var pieteikties Komisijā, iesniegt atbildes uz anketu jautājumiem, rakstiski darīt zināmu viedokli vai iesniegt informāciju, kas jāņem vērā izmeklēšanā,

—	ražotāji Taizemē var pieprasīt atbrīvojumus no importa reģistrācijas vai pasākumiem,

—	ieinteresētās personas var iesniegt Komisijai rakstisku uzklausīšanas pieprasījumu.

(21)	Uzmanība tiek pievērsta faktam, ka pamatregulā noteikto procesuālo tiesību īstenošana ir atkarīga no tā, vai personas piesakās šīs regulas 3. pantā noteiktajos termiņos.

H. NESADARBOŠANĀS

(22)	Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai, nesniedz to noteiktajā termiņā vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(23)	Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu šo informāciju neņem vērā un izmanto pieejamos faktus.

(24)	Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

I. IZMEKLĒŠANAS GRAFIKS

(25)	Izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu tiks pabeigta deviņu mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

J. PERSONAS DATU APSTRĀDE

(26)	Tiek norādīts, ka šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (3).

(27)	Paziņojums par datu aizsardzību, kurā visas fiziskās personas tiek informētas par persondatu apstrādi Komisijas tirdzniecības aizsardzības darbībās, ir pieejams Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/policy/accessing-markets/trade-defence/.

K. UZKLAUSĪŠANAS AMATPERSONA

(28)

Ieinteresētās personas var lūgt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un visus pārējos pieprasījumus par ieinteresēto personu un trešo personu tiesībām uz aizstāvību, kuri varētu rasties procedūras gaitā.

(29)

Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu un mediāciju starp ieinteresēto(-ajām) personu(-ām) un Komisijas dienestiem, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību. Uzklausīšanas pieprasījums pie uzklausīšanas amatpersonas jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumu pamatojumu. Šādai uzklausīšanai būtu jānotiek tikai tad, ja pienācīgā laikā jautājumi nav atrisināti ar Komisijas dienestiem.

(30)

Lai neapdraudētu pareizu procedūras norisi, pieprasījumi jāiesniedz laikus un bez kavēšanās. Tālab ieinteresētajām personām uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās jāpieprasa iespējami agri pēc notikuma, kura dēļ vajadzīga šāda iesaistīšanās. Principā laikposms, kas noteikts šīs regulas 3. panta 3. punktā, lai iesniegtu pieprasījumu uzklausīšanai Komisijas dienestos, mutatis mutandis attiecas uz pieprasījumiem uzklausīšanai pie uzklausīšanas amatpersonas. Ja uzklausīšanas pieprasījumi ir iesniegti, neievērojot noteikto laikposmu, uzklausīšanas amatpersona, pienācīgi ņemot vērā labas pārvaldības intereses un izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu, izskatīs arī šādu novēlotu pieprasījumu iemeslus, izvirzīto jautājumu raksturu un šo jautājumu ietekmi uz aizstāvības tiesībām.

(31)	Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 3. punktu tiek sākta izmeklēšana, lai noteiktu, vai importējot alumīnija foliju, kura ir ar biezumu 0,007 mm vai lielāku, bet mazāku par 0,021 mm, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, gofrēta vai negofrēta, vieglos ruļļos, kas sver 10 kg vai mazāk, un kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7607 11 11 un ex 7607 19 10, un kura nosūtīta Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tai ir deklarēta Taizemes izcelsme (Taric kodi 7607111111 un 7607191011), tiek apieti ar Īstenošanas regulu (EK) 2019/915 noteiktie pasākumi.

2. pants

1. Dalībvalstu muitas dienesti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu veic vajadzīgos pasākumus, lai reģistrētu šīs regulas 1. pantā precizēto importu.

2. Reģistrēšanu beidz deviņus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. Komisija var uzdot muitas dienestiem izbeigt to ražojumu importa reģistrāciju, kurus izgatavojuši eksportētāji/ražotāji, kas iesnieguši pieteikumu par atbrīvojumu no reģistrācijas un par ko konstatēts, ka tie atbilst atbrīvojuma piešķiršanas nosacījumiem.

3. pants

1. Ieinteresētajām personām jāpiesakās, sazinoties ar Komisiju 15 dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2. Ieinteresētajām personām, kuras vēlas, lai to viedokli ņem vērā izmeklēšanā, rakstiski jāizklāsta savs viedoklis un jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem, ja tiek lūgts atbrīvojums no importa reģistrācijas vai pasākumiem, vai cita informācija 37 dienu laikā no šīs regulas publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

3. Turklāt ieinteresētās personas tajā pašā 37 dienu termiņā var pieprasīt, lai Komisija tās uzklausītu. Uzklausīšanas pieprasījums attiecībā uz izmeklēšanas sākšanas posmu jāiesniedz 15 dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski, un tajā jānorāda pieprasījuma iesniegšanas iemesli.

4. Uz informāciju, ko tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniedz Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību īpašnieka ir jāprasa īpaša atļauja, kas skaidri ļauj a) Komisijai šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

5. Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, ieskaitot šajā regulā prasīto informāciju, ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūdz saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi Sensitive (4). Personas, kas šīs izmeklēšanas gaitā iesniedz informāciju, ir aicinātas pamatot savu lūgumu saglabāt konfidencialitāti.

6. Personām, kas sniedz informāciju ar norādi Sensitive, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāli kopsavilkumi ar norādi For inspection by interested parties. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību.

7. Ja persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nenorāda pamatotu iemeslu, kāpēc tā lūdz saglabāt konfidencialitāti, vai nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formātā un kvalitātē, Komisija šādu informāciju var neņemt vērā, ja vien no uzticamiem avotiem nevar pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza.

8. Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju un pieteikumus (arī skenētas pilnvaras un izziņas) iesniegt, izmantojot elektronisko platformu TRON.tdi (https://webgate.ec.europa.eu/tron/TDI).

Lai varētu autorizēties elektroniskajā platformā TRON.tdi, ieinteresētajām personām ir vajadzīgs EU Login konts. Pilnīgas instrukcijas par to, kā reģistrēties un lietot TRON.tdi, ir pieejamas tīmekļa vietnē https://webgate.ec.europa.eu/tron/resources/documents/gettingStarted.pdf.

Ja ieinteresētās personas atbild elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf.

Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Iepriekš minētajos norādījumos par saziņu ar ieinteresētajām personām ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, arī ar principiem, kas piemērojami pa e-pastu sūtāmai informācijai.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate G

Office: CHAR 04/039

1049 Brussels

BELGIUM

TRON.tdi: https://webgate.ec.europa.eu/tron/tdi

E-pasts: TRADE-AC-ALUFOIL@ec.europa.eu

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/915 (2019. gada 4. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam (OV L 146, 5.6.2019., 63. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(4) Dokumentu ar norādi Sensitive uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

21.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 431/48

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2162

(2020. gada 18. decembris)

ar ko sāk izmeklēšanu par konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importam ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/2384 un Īstenošanas regulu (ES) 2017/271 noteikto antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, importējot konkrētu alumīnija foliju, kas nosūtīta no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tai ir deklarēta Taizemes izcelsme, un ar ko uz šādu importu attiecina reģistrāciju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu,

informējusi dalībvalstis,

tā kā:

A. PIEPRASĪJUMS

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu saņēma pieprasījumu izmeklēt konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu un attiecināt reģistrāciju uz konkrētu alumīnija foliju, kas nosūtīta no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tai ir deklarēta Taizemes izcelsme.

(2)	Pieprasījumu iesniedza 2020. gada 9. novembrī. Pieprasījuma iesniedzējs vēlējās palikt anonīms, un pieprasījumā to pienācīgi pamatoja. Komisija uzskata, ka ir pietiekams pamats atzīt pieprasījuma iesniedzēja identitāti par konfidenciālu.

B. RAŽOJUMS

(3)

Ražojums, uz ko attiecas iespējamā apiešana, ir tāda Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folija ar biezumu ne mazāk kā 0,008 mm un ne vairāk kā 0,018 mm, bez pamatnes, pēc velmēšanas tālāk neapstrādāta, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 650 mm un svars pārsniedz 10 kg, kuru Komisijas Īstenošanas Regulas (ES) 2015/2384 (2) spēkā stāšanās dienā klasificē ar KN kodu ex 7607 11 19 (Taric kods 7607111910), tāda alumīnija folija ar biezumu ne mazāk kā 0,007 mm un mazāk nekā 0,008 mm neatkarīgi no ruļļu platuma, atkvēlināta vai neatkvēlināta, kuru Komisijas Īstenošanas Regulas (ES) 2017/271 (3) spēkā stāšanās dienā klasificē ar KN kodu ex 7607 11 19 (Taric kods 7607111930), tāda alumīnija folija ar biezumu ne mazāk kā 0,008 mm un ne vairāk kā 0,018 mm, ruļļos, kuru platums pārsniedz 650 mm, atkvēlināta vai neatkvēlināta, kuru Īstenošanas regulas (ES) 2017/271 spēkā stāšanās dienā klasificē ar KN kodu ex 7607 11 19 (Taric kods 7607111940), tāda alumīnija folija ar biezumu vairāk nekā 0,018 mm un mazāk nekā 0,021 mm neatkarīgi no ruļļu platuma, atkvēlināta vai neatkvēlināta, kuru Regulas (ES) 2017/271 spēkā stāšanās dienā klasificē ar KN kodu ex 7607 11 19 (Taric kods 7607111950), un/vai tāda alumīnija folija ar biezumu ne mazāk kā 0,021 mm un ne vairāk kā 0,045 mm neatkarīgi no ruļļu platuma, uzrādīta ar vismaz divām kārtām, atkvēlināta vai neatkvēlināta, kuru Īstenošanas regulas (ES) 2017/271 spēkā stāšanās dienā klasificē ar KN kodu ex 7607 11 90 (Taric kodi 7607119045 un 7607119080) (“attiecīgais ražojums”). Tas ir ražojums, kuram piemēro patlaban spēkā esošos pasākumus.

(4)

Izmeklējamais ražojums ir tas pats ražojums, kas definēts iepriekšējā apsvērumā un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7607 11 19 (Taric kodi 7607111910, 7607111930, 7607111940, 7607111950) un ex 7607 11 90 (Taric kodi 7607119044, 7607119046, 7607119071, 7607119072), bet kas nosūtīts no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Taizemes izcelsme (Taric papildu kods C601) (“izmeklējamais ražojums”).

C. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(5)	Patlaban spēkā esošie pasākumi, kuri, iespējams, tiek apieti, ir antidempinga pasākumi, kas noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/2384 un paplašināti ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/271, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Īstenošanas Regulu (ES) 2017/2213 (“spēkā esošie pasākumi”).

D. PAMATOJUMS

(6)	Pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi, ka attiecīgā ražojuma importam noteiktie antidempinga pasākumi tiek apieti, importējot izmeklējamo ražojumu.

(7)	Pieprasījumā sniegtie pierādījumi liecina par turpmāk minēto.

(8)	Pēc pasākumu ieviešanas attiecībā uz minēto ražojumu ir notikušas pārmaiņas tirdzniecības modelī, kas ietver eksportu no Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes uz Savienību.

(9)

Šķiet, minētās pārmaiņas izraisījis tas, ka attiecīgais ražojums tika nosūtīts uz Savienību caur Taizemi pēc tam, kad tam tika veiktas montāžas operācijas Taizemē. Pierādījumi liecina, ka šādas montāžas operācijas ir apiešana, jo darbība ir sākusies vai ievērojami palielinājusies kopš vai īsi pirms antidempinga izmeklēšanas sākuma. Montāžas operācijās izmantotās Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes daļas veido vairāk nekā 60 % no samontētā ražojuma kopējās vērtības, un montāžas operāciju laikā pievienotā vērtība ir mazāka nekā 25 % no ražošanas izmaksām.

(10)

Turklāt pierādījumi liecina, ka iepriekš aprakstītās darbības rezultātā attiecīgajam ražojumam piemēroto spēkā esošo antidempinga pasākumu koriģējošā ietekme tiek mazināta daudzuma un cenu izteiksmē. Šķiet, ka ES tirgū ir ienākuši ievērojami izmeklējamā ražojuma importa apjomi. Turklāt ir pietiekami pierādījumi tam, ka izmeklējamā ražojuma imports tiek veikts par cenām, kas rada kaitējumu.

(11)	Visbeidzot pierādījumi liecina, ka, salīdzinot ar iepriekš noteikto attiecīgā ražojuma normālo vērtību, izmeklējamais ražojums tiek piedāvāts par dempinga cenām.

(12)	Ja izmeklēšanā konstatē vēl citas apiešanas prakses, uz kurām attiecas pamatregulas 13. pants un kuras nav šajā regulā iepriekš minētas, tad arī šādas prakses var izmeklēt.

E. PROCEDŪRA

(13)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka ir pietiekami pierādījumi, kas pamato izmeklēšanas sākšanu atbilstīgi pamatregulas 13. panta 3. punktam un reģistrācijas attiecināšanu uz izmeklējamā ražojuma importu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

(14)

(15)	Taizemes un Ķīnas Tautas Republikas iestādes tiks informētas par izmeklēšanas sākšanu.

a) Informācijas vākšana un uzklausīšana

(16)

b) Atbrīvojumu pieprasījumi

(17)	Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu izmeklējamā ražojuma importu var atbrīvot no pasākumiem, ja ar šādu importu pasākumi netiek apieti.

(18)

Iespējamā pasākumu apiešana notiek ārpus Savienības, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu var piešķirt atbrīvojumu tiem izmeklējamā ražojuma ražotājiem Taizemē, kas var pierādīt, ka tie nav iesaistīti pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktā definētajās apiešanas darbībās. Ražotājiem, kuri vēlas saņemt atbrīvojumu (ja tādi ir), būtu jāpiesakās šīs regulas 3. panta 1. punktā norādītajā termiņā. Ķīnas Tautas Republikas ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas, Taizemes ražotājiem eksportētājiem paredzētās atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas un ES importētājiem paredzētās anketas kopijas ir pieejamas lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2502. Anketas jāiesniedz šīs regulas 3. panta 2. punktā norādītajā termiņā.

F. REĢISTRĒŠANA

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu uz izmeklējamā ražojuma importu attiecina reģistrāciju, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu konstatēta pasākumu apiešana, antidempinga maksājumus atbilstīgā apmērā, kas nepārsniedz atlikušo maksājumu, kurš noteikts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2384 un paplašināts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/271, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2213, var iekasēt no dienas, kad noteikta šāda importa reģistrācija.

G. TERMIŅI

(20)

Labas pārvaldības nolūkos būtu jānosaka termiņi, kuros:

—	ieinteresētās personas var pieteikties Komisijā, iesniegt atbildes uz anketu jautājumiem, rakstiski darīt zināmu savu viedokli vai iesniegt informāciju, kas jāņem vērā izmeklēšanā,

—	ražotāji Taizemē var pieprasīt atbrīvojumus no importa reģistrācijas vai pasākumiem,

—	ieinteresētās personas var iesniegt Komisijai rakstisku uzklausīšanas pieprasījumu.

(21)	Uzmanība tiek pievērsta faktam, ka pamatregulā noteikto procesuālo tiesību īstenošana ir atkarīga no tā, vai personas piesakās šīs regulas 3. pantā noteiktajos termiņos.

H. NESADARBOŠANĀS

(22)	Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai, nesniedz to noteiktajā termiņā vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(23)	Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu šo informāciju neņem vērā un izmanto pieejamos faktus.

(24)	Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

I. IZMEKLĒŠANAS GRAFIKS

(25)	Izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu tiks pabeigta deviņu mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

J. PERSONAS DATU APSTRĀDE

(26)	Tiek norādīts, ka šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (4).

(27)	Paziņojums par datu aizsardzību, kas informē visas personas par personas datu apstrādi Komisijas tirdzniecības aizsardzības darbību ietvaros, ir pieejams Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/policy/accessing-markets/trade-defence/.

K. UZKLAUSĪŠANAS AMATPERSONA

(28)

(29)

Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu un mediāciju starp ieinteresēto(-ajām) personu(-ām) un Komisijas dienestiem, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumu pamatojumu. Šādai uzklausīšanai būtu jānotiek tikai tad, ja pienācīgā laikā jautājumi nav atrisināti ar Komisijas dienestiem.

(30)

(31)	Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 3. punktu tiek sākta izmeklēšana, lai noteiktu, vai alumīnija folija ar biezumu ne mazāk kā 0,008 mm un ne vairāk kā 0,018 mm, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, ruļļos ar platumu ne vairāk kā 650 mm un svaru vairāk nekā 10 kg, alumīnija folija ar biezumu ne mazāk kā 0,007 mm, bet ne vairāk kā 0,008 mm neatkarīgi no ruļļu platuma, atkvēlināta vai neatkvēlināta, alumīnija folija ar biezumu ne mazāk kā 0,008 mm un ne vairāk kā 0,018 mm, ruļļos ar platumu vairāk nekā 650 mm, atkvēlināta vai neatkvēlināta, tāda alumīnija folija ar biezumu vairāk nekā 0,018 mm un mazāk nekā 0,021 mm neatkarīgi no ruļļu platuma, atkvēlināta vai neatkvēlināta, kuru patlaban klasificē ar KN kodu ex 7607 11 19 (Taric kodi 7607111910, 7607111930, 7607111940, 7607111950) un/vai tāda alumīnija folija ar biezumu ne mazāk kā 0,021 mm un ne vairāk kā 0,045 mm neatkarīgi no ruļļu platuma, uzrādīta ar vismaz divām kārtām, atkvēlināta vai neatkvēlināta, kuru patlaban klasificē ar KN kodu ex 7607 11 90 (Taric kodi 7607119044, 7607119046, 7607119071, 7607119072), kas nosūtīta no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tai deklarēta Taizemes izcelsme (Taric papildu kods C601), tiek importēta, apejot pasākumus, kas noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/2384 un paplašināti ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/271, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/2213.

2. pants

2. Reģistrēšanu beidz deviņus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

1. Ieinteresētajām personām jāpiesakās, sazinoties ar Komisiju 15 dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

5. Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, ieskaitot šajā regulā prasīto informāciju, ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūdz saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi Sensitive (5). Personas, kas šīs izmeklēšanas gaitā iesniedz informāciju, ir aicinātas pamatot savu lūgumu saglabāt konfidencialitāti.

6. Personām, kas sniedz informāciju ar norādi Sensitive, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi For inspection by interested parties. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību.

8. Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju un pieteikumus, ieskaitot skenētas pilnvaras un izziņas, sniegt elektroniskajā platformā TRON.tdi (https://webgate.ec.europa.eu/tron/TDI).

Ja ieinteresētās personas atbild elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: Http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate G

Office: CHAR 04/039

1049 Brussels

BELGIUM

TRON.tdi: https://webgate.ec.europa.eu/tron/tdi

E-pasts: TRADE-AC-ALUFOIL@ec.europa.eu

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2384 (2015. gada 17. decembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija foliju importam un ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu izbeidz procedūru attiecībā uz konkrētu Brazīlijas izcelsmes alumīnija foliju importu (OV L 332, 18.12.2015., 63. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/271 (2017. gada 16. februāris), ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 925/2009 noteikts konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importam, attiecina arī uz nedaudz pārveidotas konkrētas alumīnija folijas importu (OV L 40, 17.2.2017., 51. lpp.), un kura grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2213 (2017. gada 30. novembris), ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/271, ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 925/2009 noteikts konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importam, attiecina arī uz nedaudz pārveidotas konkrētas alumīnija folijas importu (OV L 316, 1.12.2017., 17. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(5) Dokumentu ar norādi Sensitive uzskata par konfidenciālu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un PTO Nolīguma par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums) 6. pantu. Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

21.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 431/55

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2163

(2020. gada 18. decembris)

par Savienības preferenciālās tirdzniecības režīmos paredzēto izcelsmes noteikumu īstenošanu Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 66. panta a) punktu,

tā kā:

(1)	Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) Savienības vārdā tika noslēgts ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/135 (2) un stājās spēkā 2020. gada 1. februārī.

(2)

Izstāšanās līgumam pievienotā protokola par Īriju/Ziemeļīriju (“protokols”) 4. pantā ir atkārtoti norādīts, ka Ziemeļīrija ir Apvienotās Karalistes muitas teritorijas daļa un ka nekas šajā protokolā neliedz Apvienotajai Karalistei iekļaut Ziemeļīriju sava koncesiju saraksta, kas ir 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“GATT 1994”) pielikums, teritoriālajā darbības jomā. Tāpēc preferenciālās tirdzniecības režīmu piemērošanas nolūkā trešās valstis vai trešo valstu grupas, ar kurām Savienībai ir šādi preferenciālās tirdzniecības režīmi, nevar uzskatīt Ziemeļīriju par Savienības daļu. Konkrētāk – noteikumu par kumulāciju piemērošanas nolūkā Ziemeļīrijas izcelsmes preces vai Ziemeļīrijā veikta pārstrāde nebūtu jāuzskata par Savienības izcelsmes precēm vai Savienībā veiktu pārstrādi.

(3)

Tomēr protokola 13. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas atsauces uz Savienības muitas teritoriju, kuras ietvertas protokolā, kā arī Savienības tiesību noteikumos, kas ar protokolu ir padarīti piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju, piemēro Ziemeļīrijas sauszemes teritorijai. Saskaņā ar protokola 5. pantu Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro Regulu (ES) Nr. 952/2013 un pienākumus, kas izriet no Savienības noslēgtiem vai tās dalībvalstu kopīgi noslēgtiem starptautiskiem nolīgumiem, ciktāl tie attiecas uz preču tirdzniecību starp Savienību un trešām valstīm.

(4)	Saskaņā ar protokolu Savienības un Apvienotās Karalistes divpusējie nolīgumi nerada tiesības un pienākumus citām trešām valstīm.

(5)

Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 2. punktam un 56. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktam Savienības tiesību akti muitas jomā ietver preferenciālos tarifa pasākumus saskaņā ar nolīgumiem, kurus Savienība ir noslēgusi ar vai vienpusēji noteikusi attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas, vai ar šādu valstu vai teritoriju grupām.

(6)

Regulas (ES) Nr. 952/2013 64. panta 1. punktā ir noteikts, ka, lai gūtu priekšrocības no preferenciāliem tarifa pasākumiem, kas paredzēti minētās regulas 56. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā, precēm jāatbilst preferenciālas izcelsmes noteikumiem, kuri minēti regulas 64. panta 2.–5. punktā. Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (3) ir paredzēti 64. panta 1. punktā minētie procedūras noteikumi, kuru mērķis ir vienkāršot preču preferenciālas izcelsmes noteikšanu Savienībā.

(7)

Ņemot vērā Apvienotās Karalistes īpašo situāciju attiecībā uz Ziemeļīriju saistībā ar muitu un lai piemērotu preferenciālos tarifa pasākumus un nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem izcelsmes noteikumiem pēc Izstāšanās līgumā paredzētā pārejas perioda beigām, ir jāpieņem īpaši procedūras noteikumi nolūkā atvieglot preču preferenciālas izcelsmes noteikšanu Ziemeļīrijā.

(8)

Šajā regulā noteiktie pasākumi attiecas uz preferenciālas izcelsmes apliecinājumiem, kas jāizmanto to preču gadījumā, kuras tiek importētas Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju, šādu preču preferenciālas izcelsmes pārbaudi un nosacījumiem preferenciālo tarifa pasākumu piešķiršanai un apturēšanai.

(9)	Tā kā Izstāšanās līgumā paredzētais pārejas periods beidzas 2020. gada 31. decembrī, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, un tā būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro precēm, ko importē Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju, piemērojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā minētos preferenciālos tarifa pasākumus.

2. pants

Preferenciālas izcelsmes noteikumu piemērošana Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju

1. Lai Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju piemērotu šīs regulas 1. pantā minētos preferenciālos tarifa pasākumus, Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju mutatis mutandis piemēro preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 952/2013 64. panta 1. punktā.

2. Šā panta 1. punktā minētajos noteikumos ietvertās atsauces uz Savienību vai dalībvalstīm saprot tādējādi, ka tās ietver arī Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju. Tomēr trešajās valstīs vai trešo valstu grupās, ar kurām Savienībai ir preferenciālās tirdzniecības režīmi, Ziemeļīrijas teritoriju neuzskata par Savienības daļu, lai eksportam uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju piemērotu iepriekš minētajos noteikumos ietvertos noteikumus par kumulāciju ar Savienības izcelsmes precēm vai Savienībā veiktu pārstrādi.

3. pants

Pienākumi saistībā ar izcelsmes apliecinājumiem saskaņā ar Savienības vienpusēji noteiktiem preferenciālās tirdzniecības režīmiem

Neskarot šīs regulas 4. pantu, Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju importējamo produktu izcelsmes apliecinājumus trešajās valstīs vai trešo valstu grupās, kuras gūst priekšrocības no Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem preferenciālajiem tarifa pasākumiem, izdod vai sagatavo saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti izcelsmes noteikumos par minēto pasākumu piemērošanu šādu produktu importam Savienībā.

4. pants

Izcelsmes apliecinājumi

Izcelsmes apliecinājumos, kas izdoti vai sagatavoti trešajās valstīs vai trešo valstu grupās, kuras gūst priekšrocības no 1. pantā minētajiem preferenciālajiem tarifa pasākumiem, tādu produktu gadījumā, kas importējami Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju saskaņā ar preferenciālās tirdzniecības režīmiem, kuros ietverti minētie pasākumi, norāda: “Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju”.

5. pants

Pārbaude saskaņā ar Savienības vienpusēji noteiktiem preferenciālās tirdzniecības režīmiem

Tādu produktu izcelsmi, kurus importē Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju un kuri gūst priekšrocības no Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem preferenciālajiem tarifa pasākumiem, pēc Apvienotās Karalistes kompetento muitas dienestu pieprasījuma attiecībā uz Ziemeļīriju, attiecīgajās trešajās valstīs vai trešo valstu grupās pārbauda, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti izcelsmes noteikumos par minēto pasākumu piemērošanu šādu produktu importam Savienībā.

6. pants

Preferenču piešķiršana saskaņā ar preferenciālās tirdzniecības režīmiem

1. Šīs regulas 1. pantā minētos preferenciālos tarifa pasākumus Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju piešķir tikai tad, ja trešās valstis vai trešo valstu grupas, kuras gūst priekšrocības no 1. pantā minētajiem preferenciālajiem tarifa pasākumiem, ir veikušas pasākumus, lai eksportā uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju nodrošinātu atbilstību šādiem noteikumiem un attiecīgi informētu Komisiju:

a)	produktu preferenciālas izcelsmes noteikumi;

b)	noteikumi par izcelsmes apliecinājumu izdošanu vai sagatavošanu;

c)	noteikumi par produktu preferenciālas izcelsmes pārbaudi;

d)	pārējie nosacījumi, kas paredzēti attiecīgajos preferenciālās tirdzniecības režīmos.

2. Šā panta 1. punkta nolūkos Komisija savā tīmekļa vietnē publicē datumu, kurā tiek uzskatīts, ka trešās valstis vai trešo valstu grupas ir veikušas pasākumus atbilstības nodrošināšanai.

7. pants

Preferenču apturēšana saskaņā ar preferenciālās tirdzniecības režīmiem

1. Šīs regulas 1. pantā minētos preferenciālos tarifa pasākumus Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju nepiešķir, ja saskaņā ar 2. un 3. punktu ir konstatēti krāpšanas gadījumi, pārkāpumi vai sistemātiska neatbilstība vai nespēja nodrošināt atbilstību produktu preferenciālas izcelsmes noteikumiem un saistītajām procedūrām.

2. Ja ir pamatotas šaubas par to, ka pastāv krāpšana, pārkāpumi vai sistemātiska nespēja nodrošināt atbilstību, kā minēts 1. punktā, Komisija publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, norādot šādu šaubu iemeslus.

3. Ja 6 mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas nav novērsta konstatētā krāpšana, pārkāpumi vai sistemātiskā nespēja nodrošināt atbilstību, preferenciālos tarifa pasākumus Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju nepiemēro. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē datumu, kurā pārstāj piemērot preferenciālos tarifa pasākumus Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju.

4. Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju paziņo Komisijai visu informāciju, kas ir būtiska šā panta piemērošanai.

5. Preferenciālie tarifa pasākumi var atkal kļūt piemērojami, ja attiecīgās trešās valstis vai trešo valstu grupas saskaņā ar 6. pantu veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību.

8. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.

(2) Padomes Lēmums (ES) 2020/135 (2020. gada 30. janvāris) par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV L 29, 31.1.2020., 1. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

21.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 431/61

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/2165

(2020. gada 9. decembris),

ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1861 attiecībā uz minimālajiem datu kvalitātes standartiem un tehniskajām specifikācijām fotogrāfiju un daktiloskopisko datu ievadīšanai Šengenas Informācijas sistēmā (SIS) robežpārbaužu un atgriešanas jomā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8599)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1861 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un ar kuru groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un groza un atceļ Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (1) un jo īpaši tās 32. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Šengenas Informācijas sistēma (“SIS”) robežpārbaužu un atgriešanas jomā ietver brīdinājumus par personām, lai atteiktu ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā vai lai pārbaudītu atgriešanas lēmuma ievērošanu, tādējādi stiprinot Savienības migrācijas politiku un veicinot augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1861 20. panta 2. punktu un Regulas (ES) 2018/1860 (2) 4. panta 1. punktu to datu kategorijas, ko SIS var ievadīt brīdinājumā ietver fotogrāfijas, sejas attēlus un daktiloskopiskos datus (pēdējie ietver pirkstu nospiedumus, kā arī plaukstu nospiedumus). Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1861 22. panta 1. punktu un Regulas (ES) 2018/1860 4. panta 2. punktu šādi dati būtu jāievada SIS, ja tie ir pieejami.

(3)

Regulas (ES) 2018/1861 32. panta 1. punktā, kas piemērojams arī SIS darbībai atgriešanas jomā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1860 19. pantu noteikts, ka SIS brīdinājumā ievadītajām fotogrāfijām, sejas attēliem un daktiloskopiskajiem datiem veic kvalitātes pārbaudi, lai pārliecinātos, vai ir nodrošināta atbilstība minimālajiem datu kvalitātes standartiem un tehniskajām specifikācijām.

(4)	Ir jānosaka īstenošanas pasākumi, ar kuriem precizē minimālos datu kvalitātes standartus un tehniskās specifikācijas šādu datu ievadīšanai un glabāšanai SIS.

(5)

Specifikācijās būtu jānosaka kvalitātes līmenis tikai tādu fotogrāfiju ievadīšanai un glabāšanai SIS, kas jāizmanto, lai apstiprinātu personas identitāti saskaņā ar minētās regulas 33. panta 1. punktu. Kvalitātes līmenis tādu fotogrāfiju un sejas attēlu ievadīšanai un glabāšanai SIS, kas jāizmanto, lai identificētu personu saskaņā ar 33. panta 4. punktu, būtu jānosaka vēlākā posmā, kad ir izpildīti minētajā pantā paredzētie nosacījumi.

(6)

Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), apspriežoties ar SIS II padomdevēju grupu, būtu jāizstrādā tehniska informācija par šajā lēmumā izklāstītajiem standartiem un specifikācijām un jādokumentē tā SIS Saskarnes kontroles dokumentā un Detalizētās tehniskajās specifikācijās. Dalībvalstīm, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (“Eiropols”) un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāizstrādā savas sistēmas saskaņā ar minētajos dokumentos noteiktajām specifikācijām.

(7)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalījās Regulas (ES) 2018/1861 pieņemšanā, un Dānijai tā nav saistoša un nav jāpiemēro. Tomēr, ņemot vērā to, ka ar Regulu (ES) 2018/1861 tiek pilnveidots Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu 2019. gada 26. aprīlī paziņoja savu lēmumu īstenot Regulu (ES) 2018/1861 savos tiesību aktos. Tādējādi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Dānijai šā lēmuma īstenošana ir saistoša.

(8)	Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (3); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(9)	Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (4); šis lēmums Apvienotajai Karalistei tādējādi nav saistošs un nav jāpiemēro.

(10)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (6).

(11)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (8) 3. pantu.

(12)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (10) 3. pantu.

(13)	Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šis lēmums ir akts, ar ko pilnveido Šengenas acquis vai kas ar to ir kā citādi saistīts, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumiem 2010/365/ES (11) un (ES) 2018/934 (12).

(14)	Attiecībā uz Horvātiju šis lēmums ir akts, ar ko pilnveido Šengenas acquis vai kas ar to ir kā citādi saistīts, kā noteikts 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/733 (13).

(15)	Attiecībā uz Kipru šis lēmums ir akts, ar ko pilnveido Šengenas acquis vai kas ar to ir kā citādi saistīts, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(16)	Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (14) 42. panta 1. punktu, un EDAU 2020. gada 26. augustā sniedza atzinumu.

(17)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar SIS/SIRENE Robežu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Fotogrāfiju un daktiloskopisko datu ievade un glabāšana SIS, kā minēts Regulas (ES) 2018/1861 32. pantā, atbilst datu kvalitātes standartu minimumam un tehniskajām specifikācijām, kas izklāstītas šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts:

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Čehijas Republikai, Dānijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Horvātijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Ungārijai, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Austrijas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Rumānijai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai un Zviedrijas Karalistei,

2)	Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai.

Briselē, 2020. gada 9. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Ylva JOHANSSON

(1) OV L 312, 7.12.2018., 14. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1860 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 312, 7.12.2018., 1. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(5) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(6) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(7) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(8) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(9) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(10) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(11) Padomes Lēmums 2010/365/ES (2010. gada 29. jūnijs) par Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (OV L 166, 1.7.2010., 17. lpp.).

(12) Padomes Lēmums (ES) 2018/934 (2018. gada 25. jūnijs) par atlikušo Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (OV L 165, 2.7.2018., 37. lpp.).

(13) Padomes Lēmums (ES) 2017/733 (2017. gada 25. aprīlis) par Šengenas acquis noteikumu piemērošanu attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmu Horvātijas Republikā (OV L 108, 26.4.2017., 31. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

PIELIKUMS

Minimālie datu kvalitātes standarti un tehniskās specifikācijas fotogrāfiju un daktiloskopisko datu izmantošanai SIS.

1. Daktiloskopiskie dati

1.1. SIS izmantoto daktiloskopisko datu kategorijas

SIS var izmantot šādas daktiloskopiskos datu kategorijas:

a)	pirkstu nospiedumi, kas iegūti ar uzspiešanas metodi, tostarp uzspiestie īkšķa nospiedumi un uzspiestie četru pirkstu nospiedumi;

b)	pirkstu nospiedumi, kas iegūti ar pārvelšanas metodi;

c)	plaukstas nospiedumi;

1.2. Atļautie daktiloskopisko datu formāti

Dalībvalstis uz centrālo SIS var pārsūtīt:

a)	datus, kas iegūti, izmantojot tiešās skenēšanas ierīces valsts līmenī, kuras spēj iegūt un segmentēt līdz desmit atsevišķiem pirkstu nospiedumiem – pārveltus, uzspiestus vai abējādi iegūtus;

b)	pirkstu nospiedumus un plaukstu nospiedumus, kas iegūti, izmantojot tinti, pārveltus, uzspiestus vai abējādi iegūtus, kas ir digitāli skenēti attiecīgajā kvalitātē un izšķirtspējā.

Centrālās SIS automatizētajai pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmai (CS-SIS AFIS), kā definēts Regulas (ES) 2018/1861 33. panta 2. punktā, jābūt savietojamai un sadarbspējīgai ar a) un b) apakšpunktā minētajiem daktiloskopisko datu formātiem.

1.3. Minimālie datu kvalitātes standarti un tehniskās specifikācijas

1.3.1. Datnes un datu saspiešanas formāts (“daktiloskopiskais konteiners”)

Ievades formātam daktiloskopisko datu (“daktiloskopiskais konteiners”) pārsūtīšanai uz SIS jāatbilst SIS NIST standartam, kura pamatā ir ANSI/NIST (1) binārais formāts.

Centrālās SIS tehniskā nodrošinājuma vienības (CS-SIS) līmenī tiks izveidots “ SIS NIST pārbaudītājs”, lai noteiktu pārsūtītā daktiloskopiskā konteinera atbilstību definētajam SIS NIST standartam.

CS-SIS AFIS noraidīs daktiloskopisko konteineru, kas neatbilst definētajam SIS NIST standartam, un to nesaglabās centrālajā SIS. Ja CS-SIS AFIS noraida neatbilstīgu datni, CS-SIS nosūta kļūdas ziņojumu dalībvalstij, kas pārsūtīja datus.

1.3.2. Attēla formāts un izšķirtspēja

Lai CS-SIS varētu apstrādāt 1.1. iedaļas a), b) un c) punktā minētos pirkstu nospiedumu un plaukstu nospiedumu attēlus, to nominālā izšķirtspēja ir vai nu 1 000 ppi, vai 500 ppi ar 256 pelēkās krāsas toņiem. 500 ppi attēli jāievada, izmantojot WSQ formātu, bet 1 000 ppi attēliem jābūt JPEG2000 (JP2) formātā.

1.3.3. Kvalitātes robežvērtības pirkstu nospiedumu un plaukstu nospiedumu attēlu glabāšanai un izmantošanai CS-SIS AFIS

Daktiloskopiskajiem attēliem, lai tos varētu glabāt un izmantot CS-SIS AFIS, ir jāatbilst kvalitātes robežvērtībām, kas noteiktas SIS saskarnes kontroldokumentā un detalizētajās tehniskajās specifikācijās.

Pirms daktiloskopisko attēlu pārsūtīšanas uz CS-SIS dalībvalstīm tiek ieteikts pārbaudīt to atbilstību kvalitātes robežvērtībām.

Atbilstīgi daktiloskopiskie konteineri, kuros ir pirkstu nospiedumu vai plaukstu nospiedumu daktiloskopiskie attēli, kuru kvalitāte ir zemāka par kvalitātes robežvērtībām, netiks saglabāti CS-SIS AFIS un netiks izmantoti biometriskai meklēšanai. Daktiloskopiskos konteinerus, kuros ir CS-SIS AFIS noraidīti daktiloskopiskie attēli, var izmantot tikai, lai apstiprinātu personas identitāti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1861 33. panta 1. punktu. CS-SIS nosūtīs kļūdas ziņojumu dalībvalstij, kas ir pārsūtījusi datus, ja CS-SIS AFIS ir noraidījusi datni attēlu zemās kvalitātes dēļ.

1.4. Biometriskā meklēšana

CS-SIS AFIS nodrošinās biometrisko meklēšanas funkcionalitāti visu veidu daktiloskopijas attēliem, kas atbilst 1.3.3. un 1.3.4. punktā noteiktajām kvalitātes prasībām.

Veiktspējas prasības un biometriskā precizitāte dažādām biometrisko datu meklēšanas kategorijām CS-SIS AFIS ir noteiktas SIS saskarnes kontroldokumentā un detalizētajās tehniskajās specifikācijās.

2. Fotogrāfijas

Ievadot fotogrāfijas SIS, jāizmanto minimālā izšķirtspēja 480 × 600 pikseļi ar 24 bitu krāsas dziļumu.

(1) Amerikas Nacionālais standarts informācijas sistēmām / Nacionālais Standartu un tehnoloģijas institūts.

21.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 431/66

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2020/2166

(2020. gada 17. decembris)

par dalībvalstu izsolāmo daļu noteikšanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 2021.–2030. gada periodam

(izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8945)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 3.d panta 3. punktu un 10. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Attiecībā uz kvotu izsoli periodā, kas sākas 2021. gada 1. janvārī, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 (2) tika grozīts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punkts un II.a pielikums. Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu 90 % no to kvotu kopējā daudzuma, kas piešķirtas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK III nodaļu (“vispārīgās kvotas”) un ko paredzēts izsolīt, sadala starp dalībvalstīm tādās daļās, kas ir vienādas ar verificēto emisiju daļu ES ETS 2005. gadā vai vidējo radītāju laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam (atkarībā no tā, kura no vērtībām ir lielāka). Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu atlikušos 10 % no kopējā izsolāmo vispārīgo kvotu daudzuma sadala starp dažām dalībvalstīm Savienības solidaritātes, izaugsmes un starpsavienojumu labad, tādējādi kvotu apjomu, ko šīs dalībvalstis izsola, palielinot par Direktīvas 2003/87/EK II.a pielikumā norādīto procentuālo daudzumu.

(2)

2020. gada 1. februārī stājās spēkā Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (3). Turklāt no minētā līguma 126. pantā noteiktā pārejas perioda beigām piemēro minētā līguma Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju. Dalībvalstu izsolāmās daļas būtu jānosaka, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju.

(3)

Dalībvalstu vispārīgo kvotu daļas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu 2021.–2030. gada periodam nosaka, pamatojoties uz tiem pašiem datiem, kas izmantoti 2013.–2020. gada periodam, izņemot korekcijas, kuras izdarītas dalībvalstu verificēto emisiju datos par 2005. gadu vai 2005.–2007. gada vidējā rādītājā, kas reģistrēti Savienības reģistrā un no 2020. gada 30. jūnija pieejami Eiropas Savienības darījumu žurnālā (EUTL) (4). Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 (5) pilnīgs, konsekvents, pārredzams un pareizs siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings un ziņošana par tām ir būtiski ES ETS darbībai. Tāpēc, nosakot dalībvalstu vispārīgo kvotu izsolāmās daļas, ir lietderīgi izmantot jaunākos datus, kas reģistrēti Savienības reģistrā un pieejami EUTL. Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 389/2013 (6) 35. panta 6. punktu ikgadējos verificēto emisiju datus attiecībā uz iekārtu vai gaisakuģa operatoru var ar atpakaļejošu spēku koriģēt, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. pantam. Kopš 2012. gada šādas korekcijas 2005.–2007. gadā verificēto emisiju datos izdarītas, jo ES ETS operatori Savienības reģistrā reģistrējuši precīzākus datus, kuri tagad ir pieejami EUTL.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 3. punktu to kvotu skaitam, kas piešķirtas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK II nodaļu (“aviācijas kvotas”) un kas katrai dalībvalstij jāizsola, vajadzētu būt proporcionālam attiecīgās dalībvalsts daļai kopējā aviācijas emisiju daudzumā, kas pieļaujams visām dalībvalstīm attiecīgajā atskaites gadā. 2021.–2030. gada periodam attiecīgais atskaites gads ir 2018. gads, un attiecīgā darbības joma ir noteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2392 (7). Lai noteiktu dalībvalstu aviācijas kvotu izsolāmo daļu, Komisija ir apkopojusi Eirokontroles datus par aviācijas emisijām 2018. gadā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 3. punktā un 10. panta 2. punktā minētās dalībvalstu izsolāmās daļas 2021.–2030. gada periodam šā lēmuma pielikumos ir noteiktas šādi:

(a)	I pielikumā – dalībvalstu izsolāmās daļas no kvotām, kas piešķirtas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK III nodaļu;

(b)	II pielikumā – dalībvalstu izsolāmās daļas no kvotām, kas piešķirtas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK II nodaļu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2020. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājas izpildvietnieks

Frans TIMMERMANS

(1) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/410 (2018. gada 14. marts), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV L 76, 19.3.2018., 3. lpp.).

(3) Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.).

(4) Ares(2020)4979599.

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334, 31.12.2018., 1. lpp.).

(6) Komisijas Regula (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011 (OV L 122, 3.5.2013., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2392 (2017. gada 13. decembris), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai saglabātu pašreizējos darbības jomas ierobežojumus attiecībā uz aviācijas darbībām un sagatavotos globāla tirgus pasākuma īstenošanai no 2021. gada (OV L 350, 29.12.2017., 7. lpp.).

I PIELIKUMS

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK III nodaļu piešķirto kvotu izsolāmās daļas

Valsts	Izsolāmā daļa
Austrija	1,549511512 %
Beļģija	2,570508102 %
Bulgārija	2,683627316 %
Horvātija	0,519852619 %
Kipra	0,287177271 %
Čehija	5,021898139 %
Dānija	1,394176362 %
Igaunija	0,853364580 %
Somija	1,861257204 %
Francija	6,094561928 %
Vācija	22,290594909 %
Grieķija	3,815882431 %
Ungārija	1,526557204 %
Islande	0,043450983 %
Īrija	1,041937115 %
Itālija	10,521550682 %
Latvija	0,200953534 %
Lihtenšteina	0,000972381 %
Lietuva	0,433065735 %
Luksemburga	0,122010786 %
Malta	0,111715994 %
Nīderlande	3,730700676 %
Norvēģija	0,865251836 %
Polija	13,000319671 %
Portugāle	1,933850872 %
Rumānija	4,767806687 %
Slovākija	1,602124134 %
Slovēnija	0,485701471 %
Spānija	9,519452381 %
Zviedrija	0,904220479 %
Apvienotā Karaliste–Ziemeļīrija	0,245945006 %

II PIELIKUMS

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK II nodaļu piešķirto kvotu izsolāmās daļas

Valsts	Izsolāmā daļa
Austrija	2,124352274 %
Beļģija	2,884043556 %
Bulgārija	0,962095516 %
Horvātija	0,770787777 %
Kipra	0,698769072 %
Čehija	1,021630732 %
Dānija	2,589242238 %
Igaunija	0,269340406 %
Somija	2,141104211 %
Francija	11,28357633 %
Vācija	15,85911782 %
Grieķija	5,222468391 %
Ungārija	0,97207424 %
Islande	0,912691877 %
Īrija	1,928162337 %
Itālija	12,29799421 %
Latvija	0,542686113 %
Lietuva	0,441761613 %
Luksemburga	0,354887922 %
Malta	0,599063928 %
Nīderlande	4,288464549 %
Norvēģija	4,219779278 %
Polija	2,95885866 %
Portugāle	3,885085782 %
Rumānija	1,861835804 %
Slovākija	0,15910511 %
Slovēnija	0,128561379 %
Spānija	14,8981547 %
Zviedrija	3,724304171 %

21.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 431/72

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/2168

(2020. gada 17. decembris)

par kopīgā priekšlikuma, kuru par Ziemeļjūras-Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora pagarināšanu iesniegušas attiecīgās dalībvalstis, atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem 5. pantam

(izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8919)

(Autentisks ir tikai teksts čehu, franču, igauņu, latviešu, lietuviešu, nīderlandiešu, poļu un vācu valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 913/2010 (2010. gada 22. septembris) par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem (1) un jo īpaši tās 5. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. panta 5. punktu Beļģijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas un Vācijas par dzelzceļa transportu atbildīgās ministrijas nosūtīja Komisijai divas nodomu vēstules, kas datētas ar 2019. gada 6. decembri. Tajās bija priekšlikumi par Ziemeļjūras-Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora pagarināšanu līdz Polijas un Ukrainas robežai Medikā (Medyka), no vienas puses, un līdz Zēbriges un Ģentes/Ternēzenes ostām, no otras puses.

(2)

Iepriekš minētās dalībvalstis jau agrāk ir ierosinājušas Komisijai pagarināt Ziemeļjūras-Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru līdz Polijas un Ukrainas robežai Medikā. Komisija apstiprināja priekšlikuma atbilstību Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. pantam un pieņēma Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1111 (2). Tomēr minētais īstenošanas lēmums tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/178 (3), ar ko atsauce uz Ziemeļjūras-Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora pagarināšanu līdz Medikai tika svītrota. Grozījumā tika ņemts vērā tas, ka dzelzceļa infrastruktūra starp Katovici un Mediku vēl nebūtu ekspluatējama līdz 2020. gadam. Tā kā šī infrastruktūra tagad ir ekspluatējama, ir lietderīgi atkārtoti apsvērt Ziemeļjūras-Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora pagarināšanu līdz Medikai.

(3)	Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. panta 6. punktu ir izskatījusi priekšlikumu pagarināt Ziemeļjūras-Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru līdz Medikai un līdz Zēbriges un Ģentes/Ternēzenes ostām un uzskata to par atbilstīgu minētās regulas 5. pantam.

(4)	Attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora pagarināšanu līdz Medikai joprojām ir spēkā apsvērumi, kas izklāstīti Īstenošanas lēmumā (ES) 2015/1111.

(5)

Attiecībā uz pagarināšanu līdz Zēbriges un Ģentes/Ternēzenes ostām dzelzceļa līnijas, kuras ierosināts pagarināt, jau ir daļa no Ziemeļjūras–Vidusjūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora. Tās ir daļa no Eiropas transporta tīkla pamattīkla (Antverpene-Ģente-Zēbrige) un visaptverošā tīkla (Ģente-Ternēzene), un tām noteiktas tādas svarīgas infrastruktūras prasības kā elektrifikācija, 22,5 t ass slodze, 100 km/h ātrums un 740 m sastāva garums, kuras daļēji vai pilnībā jau ir izpildītas ar esošo infrastruktūru.

(6)

Zēbriges, Ģentes un Ternēzenes ostas ir daudzu Ziemeļjūras-Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridorā veikto regulāro dzelzceļa kravu pārvadājumu sākumpunkts vai galapunkts, un to sākumpunkti un galapunkti ir Vācijā, Čehijā un Skandināvijā (arī izmantojot Skandināvijas–Vidusjūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru). Zēbriges osta ir ziņojusi par kravas vilcienu satiksmi uz daudziem galapunktiem Savienībā, un tā pamatā ir tas, ka viena no ostas galvenajām precēm ir jauni transportlīdzekļi. Ģentes un Ternēzenes ostu iestādes arī ir norādījušas par iespējamu jaunu dzelzceļa kravu satiksmi uz Škopavu (Schkopau) (Vācija) un Outokumpu (Somija), kā arī uz trešām valstīm, proti, uz Ķīnu, caur Šeštokiem (Lietuva).

(7)

Turklāt ierosinātā pagarinājuma priekšrocība ir tā, ka Regulas (ES) Nr. 913/2010 13. pantā minētās Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora vienas pieturas aģentūras pakalpojumi, tai skaitā iepriekš sagatavotie vilcienu ceļi, būs pieejami dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora uzņēmumiem, kas apkalpo Zēbriges un Ģentes/Ternēzenes ostas. Tas pretendentiem nodrošinās lielāku pārredzamību un var vienkāršot jaudas piešķiršanas procesu, jo nebūs vajadzības saskaņot dažus vilcienu ceļus ar citu dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru vienas pieturas aģentūrām. Pagarinājums līdz Zēbrigei nodrošinās tiešu piekļuvi ostai, kas ir svarīgs pārkraušanas punkts visu gar koridoru esošo dalībvalstu autobūves nozarei, jo īpaši Čehijai, Polijai un Vācijai.

(8)	Šāds pagarinājums Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridorā sekmēs dzelzceļa kravu pārvadājumus un starpsavienojumus ar jūras transportu.

(9)	Ievērojot Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. panta 5. un 6. punktu, Komisijas novērtējumā ir ņemti vērā minētās regulas 4. pantā noteiktie kritēriji par dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru pagarinājumiem.

(10)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (4) 62. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

2019. gada 6. decembra nodomu vēstules par Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora pagarināšanu no Antverpenes līdz Zēbriges un Ģentes/Ternēzenes ostām un no Katovices līdz Polijas un Ukrainas robežai Medikā, kuras Komisijai nosūtīja Beļģijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas un Vācijas par dzelzceļa transportu atbildīgās ministrijas, kas kopā ierosinājušas maršrutu

Vilhelmshāfene/Brēmerhāfene/Hamburga/Amsterdama/Roterdama/Zēbrige–Ģente (Ternēzene)–Antverpene–Āhene–Hanovere/Berlīne–Varšava–Terespole (Polijas un Baltkrievijas robeža)/Kauņa–Rīga–Tallina/Falkenberga–Prāga/Vroclava–Katovice–Medika (Polijas un Ukrainas robeža)

noteikt par galveno Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora maršrutu, atbilst Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. pantam.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Čehijas Republikai, Igaunijas Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Polijas Republikai un Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2020. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Adina VĂLEAN

(1) OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1111 (2015. gada 7. jūlijs) par kopīgā priekšlikuma, kuru par Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora pagarināšanu iesniegušas attiecīgās dalībvalstis, atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem 5. pantam (OV L 181, 9.7.2015., 82. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/178 (2017. gada 31. janvāris), ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1111 par kopīgā priekšlikuma, kuru par Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora pagarināšanu iesniegušas attiecīgās dalībvalstis, atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem 5. pantam (OV L 28, 2.2.2017., 71. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.).

21.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 431/75

PADOMES IETEIKUMS (ES) 2020/2169

(2020. gada 17. decembris),

ar ko groza Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) un e) apakšpunktu un 292. panta pirmo un otro teikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2020. gada 30. jūnijā pieņēma Ieteikumu par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (1) (“Padomes ieteikums”). Padome 2020. gada 16. jūlijā pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/1052 (2020. gada 16. jūlijs), ar ko groza Padomes Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (2). Padome 2020. gada 30. jūlijā pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/1144 (2020. gada 30. jūlijs), ar ko groza Padomes Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (3). Padome 2020. gada 7. augustā pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/1186 (2020. gada 7. augusts), ar ko groza Padomes Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (4). Padome 2020. gada 22. oktobrī pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/1551 (2020. gada 22. oktobris), ar ko groza Padomes Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (5).

(2)

Padomes ieteikums paredz, ka dalībvalstīm, sākot no 2020. gada 1. jūlija, būtu koordinētā veidā pakāpeniski jāatceļ pagaidu ierobežojums nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz Padomes ieteikuma I pielikumā uzskaitīto trešo valstu iedzīvotājiem. Reizi divās nedēļās Padomei I pielikumā minētais trešo valstu saraksts būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina, vispirms veicot vispārēju izvērtējumu, balstoties uz Padomes ieteikumā minēto metodiku, kritērijiem un informāciju, un pēc rūpīgas konsultēšanās ar Komisiju un attiecīgajām ES aģentūrām un dienestiem.

(3)

Kopš tā laika Padomē ir notikušas diskusijas, rūpīgi konsultējoties ar Komisiju un attiecīgajām ES aģentūrām un dienestiem, par Padomes ieteikuma I pielikumā iekļautā trešo valstu saraksta pārskatīšanu un piemērojot Padomes ieteikumā noteiktos kritērijus un metodiku. Šo diskusiju rezultātā būtu jāgroza I pielikumā iekļautais trešo valstu saraksts. Konkrēti, no saraksta būtu jāsvītro Urugvaja.

(4)

Robežkontrole ir ne tikai tās dalībvalsts interesēs, pie kuras ārējām robežām to veic, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pie ārējām robežām veiktie pasākumi tiek koordinēti, lai nodrošinātu labu Šengenas zonas darbību. Šajā nolūkā dalībvalstīm, sākot no 2020. gada 16. decembra, būtu koordinētā veidā jāturpina atcelt pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz to trešo valstu iedzīvotājiem, kuras uzskaitītas Padomes ieteikuma I pielikumā, kas grozīts ar šo ieteikumu.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šī ieteikuma pieņemšanā, un Dānijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis ieteikums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo ieteikumu, izlemj, vai tā šo ieteikumu ieviesīs.

(6)	Šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (6); tādēļ Īrija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un Īrijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(7)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (7).

(8)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (8) 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (9) 3. pantu.

(9)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (10) 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Lēmuma 2011/350/ES (11) 3. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Padomes Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu, kas grozīts ar Ieteikumu (ES) 2020/1052, Ieteikumu (ES) 2020/1144 un Ieteikumu (ES) 2020/1186, groza šādi:

Padomes ieteikuma 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.	Dalībvalstīm, sākot no 2020. gada 16. decembra, būtu koordinētā veidā pakāpeniski jāatceļ pagaidu ierobežojums nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz I pielikumā uzskaitīto trešo valstu iedzīvotājiem.”;

ieteikuma I pielikumu aizstāj ar šādu:

“

I PIELIKUMS

Trešās valstis un īpašās pārvaldes apgabali, kuru iedzīvotājus nebūtu jāskar pagaidu ierobežojumam pie ārējām robežām nebūtiskiem ceļojumiem uz ES:

I. VALSTIS

1.	AUSTRĀLIJA

JAPĀNA

3.	JAUNZĒLANDE

RUANDA

SINGAPŪRA

6.	DIENVIDKOREJA

TAIZEME

ĶĪNA (*1)

II. ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS ĪPAŠĀS PĀRVALDES APGABALI

Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals (*1)

Makao Īpašās Pārvaldes Apgabals (*1)

”

Briselē, 2020. gada 17. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. ROTH

(1) OV L 208I, 1.7.2020., 1. lpp.

(2) OV L 230, 17.7.2020., 26. lpp.

(3) OV L 248, 31.7.2020., 26. lpp.

(4) OV L 261, 11.8.2020., 83. lpp.

(5) OV L 354, 26.10.2020., 19. lpp.

(6) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(7) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(8) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(9) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(10) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(11) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(*1) Ja tiek apstiprināta savstarpība

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 431

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	63. gadagājums 2020. gada 21. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2153 (2020. gada 7. oktobris), ar ko groza Padomes Regulu (ES) 2017/1939 attiecībā uz operatīvo personas datu kategorijām un datu subjektu kategorijām, kuru operatīvos personas datus Eiropas Prokuratūra var apstrādāt lietu materiālu indeksā	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2154 (2020. gada 14. oktobris), ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības, sertificēšanas un paziņošanas prasībām, kuras reglamentē no sauszemes dzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 ( 1 )	5
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2155 (2020. gada 14. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES, izveidojot neobligātu vienotu Eiropas Savienības shēmu ēku viedgatavības vērtēšanai ( 1 )	9
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2156 (2020. gada 14. oktobris), kurā izklāstīta tehniskā kārtība, kā efektīvi īstenot neobligāto vienoto Savienības shēmu ēku viedgatavības vērtēšanai ( 1 )	25
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2157 (2020. gada 14. decembris), ar ko apstiprina specifikācijas Savienības nozīmes grozījumus attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi(Montello – Colli Asolani (ACVN))	30
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2158 (2020. gada 14. decembris), ar kuru attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs Chabichou du Poitou (ACVN)	32
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2159 (2020. gada 16. decembris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu	34
	*	Komisijas Regula (ES) 2020/2160 (2020. gada 18. decembris), ar ko attiecībā uz vielu grupu 4-(1,1,3,3-tetrametilbutil)fenola etoksilāts (ietver labi definētas vielas un vielas, kuru sastāvs nav zināms vai ir mainīgs, kuras ir kompleksi reakcijas produkti vai bioloģiski materiāli, polimērus un homologus) groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumu ( 1 )	38
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2161 (2020. gada 18. decembris), ar ko sāk izmeklēšanu par antidempinga pasākumu, kuri ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/915 noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam, iespējamo apiešanu, importējot konkrētu alumīnija foliju, kas nosūtīta no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tai ir deklarēta Taizemes izcelsme, un ar ko uz šādu importu attiecina reģistrāciju	42
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2162 (2020. gada 18. decembris) ar ko sāk izmeklēšanu par konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importam ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/2384 un Īstenošanas regulu (ES) 2017/271 noteikto antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, importējot konkrētu alumīnija foliju, kas nosūtīta no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tai ir deklarēta Taizemes izcelsme, un ar ko uz šādu importu attiecina reģistrāciju	48
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2163 (2020. gada 18. decembris) par Savienības preferenciālās tirdzniecības režīmos paredzēto izcelsmes noteikumu īstenošanu Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju	55
		LĒMUMI
	*	Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2020/2164 (2020. gada 15. decembris), ar ko pagarina Eiropas Savienības spēju veidošanas misijas Somālijā (EUCAP Somalia) misijas vadītāja pilnvaru termiņu (EUCAP Somalia/1/2020)	59
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2165 (2020. gada 9. decembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1861 attiecībā uz minimālajiem datu kvalitātes standartiem un tehniskajām specifikācijām fotogrāfiju un daktiloskopisko datu ievadīšanai Šengenas Informācijas sistēmā (SIS) robežpārbaužu un atgriešanas jomā (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8599)	61
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2020/2166 (2020. gada 17. decembris) par dalībvalstu izsolāmo daļu noteikšanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 2021.–2030. gada periodam (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8945) ( 1 )	66
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2167 (2020. gada 17. decembris), ar ko nolūkā pagarināt tā piemērošanas termiņu groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1918 par dažiem drošības pasākumiem attiecībā uz hronisko novājēšanas slimību (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8802) ( 1 )	70
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2168 (2020. gada 17. decembris) par kopīgā priekšlikuma, kuru par Ziemeļjūras-Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora pagarināšanu iesniegušas attiecīgās dalībvalstis, atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem 5. pantam (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8919)	72
		IETEIKUMI
	*	Padomes Ieteikums (ES) 2020/2169 (2020. gada 17. decembris), ar ko groza Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu	75


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.