18.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 428/10

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/2148

(2020. gada 8. oktobris),

ar ko attiecībā uz skrejceļu drošību un aeronavigācijas datiem groza Regulu (ES) Nr. 139/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 39. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulā (ES) Nr. 139/2014 (2) ir noteiktas prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem un to pārvaldību, ekspluatāciju, sertifikāciju un uzraudzību.

(2)

Regulā (ES) Nr. 139/2014 izklāstīti vispārīgie noteikumi lidlauku ekspluatantiem attiecībā uz aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas pārvaldību. Lai saglabātu vai stiprinātu esošos lidlauku ekspluatācijas drošības līmeņus, jānosaka lidlauku ekspluatantiem prasība aeronavigācijas informācijas dienestu vajadzībām nodrošināt augstu aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas kvalitātes līmeni kā daļu no aeronavigācijas datu piegādes ķēdes, sākot no datu ģenerēšanas, līdz datu nodrošināšanai. Šajā nolūkā datu kvalitātes prasības jāpilnveido ekspluatācijas līmenī līdzīgi prasībām, kas piemērojamas aeronavigācijas pakalpojumu ATM/ANS sniedzējiem, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzību, datu katalogu un datu apmaiņu.

(3)

Skrejceļu drošība ir viena no augsta riska nelaimes gadījumu atgadījumu kategorijām, ko identificējusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO). Ar skrejceļu drošību saistītie nelaimes gadījumi veido lielāko nelaimes gadījumu daļu pasaules mērogā. Regula (ES) Nr. 139/2014 tāpēc būtu jāgroza nolūkā samazināt ar skrejceļu drošību saistīto nelaimes gadījumu un tādu nopietnu incidentu skaitu, kuros notikusi nesankcionēta nokļūšana uz skrejceļa, kā arī citus ar skrejceļu drošību saistītus notikumus, piemēram, skrejceļa sajaukšana, sadursmes uz zemes un novirzīšanās no skrejceļa.

(4)	Apmācību un profesionalitātes pārbaužu programmas, tostarp sākotnējā un periodiskā apmācība darbiniekiem, kas iesaistīti lidlauka ekspluatācijā, būtu jāsaskaņo dalībvalstu starpā, izveidojot kopējas apmācību prasības, kuras jāievēro visiem lidlauku ekspluatantiem.

(5)	Lidlauku ekspluatantiem būtu jāglabā reģistri par apmācību vēsturi, braukšanas atļaujām, transportlīdzekļu ekspluatācijas atļaujām un apkopi un valodu zināšanām.

(6)

Pašreizējie reglamentējošie noteikumi neiekļauj prasības lidlauka ekspluatantam sagatavot NOTAM paziņojumu. Tādējādi radusies juridiska nenoteiktība attiecībā uz to, kad, kādu iemeslu dēļ un kādos apstākļos lidlauku ekspluatantiem jāsagatavo NOTAM par situācijām, kas var ietekmēt drošību. Tāpēc reglamentējošajos noteikumos būtu jāizdara grozījumi attiecībā uz lidlauka ekspluatanta veiktu NOTAM sagatavošanu un publicēšanu, ņemot vērā noteikumus Starptautiskās Civilās aviācijas konvencijas 15. pielikumā, kas parakstīts Čikāgā 1944. gada 7. decembrī (“Čikāgas konvencija”).

(7)

Izmeklētie nelaimes gadījumi liecina, ka skrejceļa virsmas stāvokļa novērtējuma un ziņojumu standarti nav saskaņoti, un izmeklēšanā ir pierādīts, ka šis faktors būtiski ietekmē novirzīšanos no skrejceļa, it sevišķi, kad skrejceļš ir slapjš vai kontaminēts. ICAO attiecīgi grozījusi virkni standartu un ieteicamo prakšu (SARP) vairākos Čikāgas konvencijas pielikumos un sagatavojusi plašu metodisko materiālu, lai izveidotu globāli saskaņotu ziņojuma formātu skrejceļu virsmas stāvokļa novērtēšanai un ziņošanai.

(8)	Tāpēc Regula (ES) Nr. 139/2014 būtu jāgroza tā, lai īstenotu piemērojamos ICAO SARP par skrejceļu virsmas stāvokļa novērtēšanu un ziņošanu, tostarp jauno terminu definīciju pievienošanu.

(9)	Lai samazinātu ekspluatācijas darbību nodošanas laikā sagaidāmās novirzes atgadījumu risku, lidlauka darbiniekiem jāsaņem atjaunināta informācija attiecībā uz ekspluatācijas situāciju nodošanas laikā.

(10)	Svešķermeņi (FOD) manevrēšanas teritorijā un uz perona rada nozīmīgu drošības risku ekspluatācijas procesā lidlaukos. Pasākumi šī riska efektīvai mazināšanai būtu jābalsta uz ICAO SARP, kā arī metodiskā materiāla un starptautiski pieņemtām praksēm.

(11)

Transportlīdzekļu vadītāji, transportlīdzekļu, kā arī sakaru un novērošanas iekārtu stāvoklis un piemērotība ekspluatācijai arī ir faktori, kas ietekmē skrejceļu drošību un bojājumus gaisa kuģiem. Vadītāju un transportlīdzekļu atļauju nosacījumi jāpastiprina un jāizveido jauni noteikumi transportlīdzekļu ekspluatācijai kustības zonā un citās lidlauka ekspluatācijas zonās.

(12)

Pamatojoties uz drošības ieteikumiem un no dalībvalstīm un ieinteresētajām personām saņemtajām atsauksmēm, kā vienu no pasākumiem, ar kuru mazināt nesankcionētu nokļūšanu uz skrejceļa, Komisija identificēja vajadzību stiprināt situācijas apzināšanos starp pilotiem, gaisa satiksmes pakalpojumu darbiniekiem un transportlīdzekļu vadītājiem, kuri ekspluatē transportlīdzekli kustības zonā. Tāpēc jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka visiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas ekspluatē transportlīdzekli lidlauka manevrēšanas teritorijā, angļu valodas zināšanas ir operatīvā līmenī. Tomēr varētu būt gadījums, ka dažos lidlaukos šīs valodas izmantošana neuzlabo skrejceļa ekspluatācijas darbību drošību. Tāpēc kompetentās iestādes jāpilnvaro novirzīties no angļu valodas pārzināšanas prasības, ja to apstiprina drošības novērtējums par vienu vai vairākiem lidlaukiem.

(13)

Transportlīdzekļu skaits vienā lidlaukā nedrīkst pārsniegt skaitu, kas vajadzīgs ekspluatācijas drošības garantēšanai. Lai atrisinātu problēmu ar izsaukuma signāla neskaidrībām, šiem transportlīdzekļiem vajadzētu būt atbilstoši aprīkotiem, tostarp ar rāciju vai ugunīm. Izņēmumi jāparedz tiem transportlīdzekļiem, kas neatbilst ekspluatācijas nosacījumiem, bet kuriem īslaicīgi jāiekļūst un jāveic darbības lidlaukā. Lai nodrošinātu to, ka Savienības tiesību akti ir saskaņoti ar ICAO standartiem, braukšanas noteikumiem lidlaukā vajadzētu būt balstītiem uz Čikāgas konvencijas 2. un 14. pielikumu un ICAO metodisko materiālu dok. Nr. 4444 PANS-ATM.

(14)

Izmeklētie nelaimes gadījumi un nopietnie incidenti gaisa kuģa vilkšanas operāciju laikā liecina, ka situācijas neapzināšanās, nepietiekamas gaisa kuģa pārbaudes vai nepiemērotas vilktā gaisa kuģa ugunis naktī ir faktori, kas veicina bojājumus gaisa kuģim. Tāpēc būtu jāievieš pasākumi, lai uzlabotu drošību gaisa kuģa vilkšanas operāciju laikā saistībā ar maršrutēšanu, vadību, ugunīm, sakaru procedūrām, dažādu iesaistīto pušu koordinēšanu, kā arī īpašiem pasākumiem sliktos laika vai meteoroloģiskos apstākļos.

(15)	Būtu jānosaka noteikumi, ar kuriem precizē, kādiem kustīgiem objektiem, ja neskaita transportlīdzekļus, lidlaukā vajadzētu būt izgaismotiem. Tas iekļauj arī nekonsekvences novēršanu attiecībā uz tām lidlauka zonām, uz kurām attiecas prasības par transportlīdzekļu marķēšanu un gaismām.

(16)	Lai veicinātu ekspluatācijas drošību, regularitāti un efektivitāti, lidlaukos būtu jāizveido standarta manevrēšanas maršruti. Jāņem vērā gaisa kuģu transponderu ekspluatācija, ja tos atbalsta lidlauka zemes kustības vadības un kontroles sistēmas.

(17)

Izmeklētie nelaimes gadījumi un incidenti, kuros iesaistīti šķēršļi uz skrejceļa, liecina par trūkumiem sakaru procesā starp gaisa satiksmes pakalpojumiem un transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī neinformētiem gājējiem. Tāpēc jāizveido koordinētas procedūras sakariem starp lidlauka ekspluatantu un gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību, lai reglamentētu tādus jautājumus kā izmantotās valodas, frekvences, gājēju pārvietošanās manevrēšanas teritorijā, signālu un citu sakaru līdzekļu izmantošana sakaru traucējumu gadījumā. Šīm procedūrām jāietver arī svarīgas ar lidlauku saistītas informācijas izplatīšana ar radiosakariem.

(18)	Lai novērstu turpmākus atgadījumus, ko izraisa gājēju klātbūtne kustības zonā, nepilnvarotiem darbiniekiem būtu jāliedz iespēja iekļūt manevrēšanas teritorijā un citās kontrolētās zonās. Būtu jāveic pasākumi gājēju kustības kontroles nodrošināšanai.

(19)

Regulā (ES) Nr. 139/2014 nav skaidri noteikti lidlauka ekspluatanta pienākumi attiecībā uz ekspluatācijas darbībām ziemas apstākļos. Lai saskaņotu Savienības tiesību aktus ar ICAO standartiem Čikāgas konvencijas 14. un 15. pielikumā, būtu jāievieš pienākumi, kas skar lidlaukus, kuri pakļauti ilgstošiem ziemas periodiem, kad skrejceļus klāj sablietēts sniegs vai ledus. Šie pienākumi būtu jābalsta uz esošajām praksēm pēc konsultēšanās ar lidmašīnu ražotājiem un ICAO.

(20)	Lai nodrošinātu to, ka Savienības tiesību akti ir saskaņoti ar ICAO standartiem, lidlauka ekspluatantam būtu jānosaka pienākums novērtēt skrejceļa virsmas stāvokli un piešķirt RWYCC (skrejceļa stāvokļa kodu).

(21)

Lidlauka apkopes programmai būtu jānodrošina, ka lidlauka ekspluatācijai vajadzīgā infrastruktūra, sistēmas, transportlīdzekļi un aprīkojums nekaitē aeronavigācijas drošībai, regularitātei un efektivitātei. Apkopes programmā būtu jāņem vērā cilvēkfaktora principi saskaņā ar Čikāgas konvencijas 14. pielikumu, un lidlauka ekspluatanta rīcībā vajadzētu būt līdzekļiem efektīvai apkopes programmas īstenošanai.

(22)	Regulā (ES) Nr. 139/2014 izklāstītās prasības attiecībā uz seguma apkopi, jo īpaši saistībā ar skrejceļa virsmas saķeres parametriem, būtu jāsaskaņo ar ICAO standartiem, lai mazinātu risku novirzīties no skrejceļa, bet arī saistībā ar svešķermeņu klātbūtni.

(23)

Pamatojoties uz attiecīgajiem noteikumiem Čikāgas konvencijas 14. pielikumā, Regula (ES) Nr. 139/2014 būtu jāpapildina ar uzlabotām prasībām lidlauka energoapgādes sistēmas apkopei un jaunām prasībām lidlauka apgaismojuma sistēmas apkopei. Papildus būtu jāiekļauj īpašās prasības lidlauka zīmju un marķējuma apkopei.

(24)	Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra ir sagatavojusi īstenošanas noteikumu projektu un iesniegusi to kopā ar Atzinumu Nr. 02/2018 un Nr. 03/2019 saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 75. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 76. panta 1. punktu.

(25)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 139/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(26)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz attiecīgo kompetento iestāžu un operatoru resursiem un lai sniegtu tiem tūlītēju palīdzību un ļautu pienācīgi sagatavoties, prasību piemērošana attiecībā uz ziņošanu par virsmas kontaminantiem, skrejceļa virsmas apstākļiem un ekspluatāciju ziemā būtu jāatliek līdz 2021. gada 12. augustam, un noteikumu piemērošana attiecībā uz kvalitātes vadības sistēmu būtu jāatliek līdz 2022. gada 27. janvārim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 139/2014

Regulas (ES) Nr. 139/2014 I, III un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas pielikuma 3. punkta d) apakšpunktu, 3. punkta e) apakšpunktu, 3. punkta q) apakšpunktu un 3. punkta r) apakšpunktu, kā arī Regulas (ES) Nr. 139/2014 IV pielikuma ADR.OPS.A.057. punkta d) apakšpunkta 4. punktu piemēro no 2021. gada 12. augusta.

Pielikuma 2. punkta a) apakšpunktu, 3. punkta a) un b) apakšpunktu piemēro no 2022. gada 27. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 8. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.

(2) Komisijas Regula (ES) Nr. 139/2014 (2014. gada 12. februāris), ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 44, 14.2.2014., 1. lpp.).

PIELIKUMS

I, III un IV pielikumu groza šādi:

regulas I pielikumu groza šādi:

iekļauj šādu 6.a), 6.b) un 6.c) punktu:

“6.a)

“aeronavigācijas informācijas cirkulārs (AIC)” ir paziņojums, kurā ir informācija, kas netiek ne izmantota NOTAM sagatavošanā, ne iekļauta aeronavigācijas informācijas publikācijā (AIP), bet attiecas uz lidojumu drošību, aeronavigāciju, tehniskiem, administratīviem vai juridiskiem jautājumiem;

6.b)

“aeronavigācijas informācijas produkts” ir aeronavigācijas dati un aeronavigācijas informācija, ko nodrošina kā digitālās datu kopas vai standarta noformējumā papīra formātā vai elektroniskā datu nesējā. Ir šādi aeronavigācijas informācijas produkti:

—	AIP, tā grozījumi un papildinājumi,

—

AIC,

—	aeronavigācijas kartes,

—

NOTAM,

—	digitālās datu kopas;

6.c)	“aeronavigācijas informācijas publikācija (AIP)” ir publikācija, ko izdod dalībvalsts attiecīgā pilnvarotā iestāde vai ko izdod kopīgi ar šo iestādi un kas satur ilgtermiņā izmantojamu aeronavigācijas pamatinformāciju;”;

iekļauj šādu 15.a) punktu:

“15.a)

“kontaminēts skrejceļš” ir skrejceļš, kura virsmas laukuma ievērojama daļa (neatkarīgi no tā, vai izolētos apgabalos vai ne) izmantotajā garumā un platumā ir pārklāta ar vienu vai vairākām vielām, kas norādītas skrejceļa virsmas stāvokļa deskriptoru sarakstā;”;

iekļauj šādu 17.a) punktu:

“17.a)

“datu kopa” ir identificējams datu krājums;”;

iekļauj šādu 18.a) punktu:

“18.a)

“sauss skrejceļš” skrejceļa apstākļu nozīmē ir skrejceļš, uz kura virsmas nav redzama mitruma un kurš nav kontaminēts tajā apgabalā, ko paredzēts izmantot;”;

iekļauj šādu 19.a) punktu:

“19.a)

“svešķermenis (FOD)” ir nekustīgs priekšmets kustības zonā, kam nav ekspluatācijas vai aeronavigācijas funkciju un kurš varētu apdraudēt gaisa kuģa ekspluatāciju;”;

iekļauj šādu 24.a) un 24.b) punktu:

“24.a)

“apgaismojuma sistēmas uzticamība” nozīmē iespējamību, ka pabeigto sistēmu varēs ekspluatēt norādītās tolerances robežās un sistēma ir izmantojama ekspluatācijā;

24.b)

“atrašanās vietas indikatori” nozīmē jaunāko spēkā esošo dokumenta “Atrašanās vietas indikatori” izdevumu (dok. Nr. 7910), ko apstiprinājusi un publicējusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija;”;

iekļauj šādu 34.a) un 34.b) punktu:

“34.a)

“NOTAM” ir paziņojums, kurš tiek nosūtīts pa telesakaru līdzekļiem un kurš satur informāciju par jebkuras aeronavigācijas iekārtas, pakalpojuma, procedūras ieviešanu, stāvokli vai izmaiņām tajā, kā arī par apdraudējumu, par kuru ir svarīgi laikus brīdināt ar lidojumu saistīto personālu;

34.b)

“NOTAM kods” ir kods, kas norādīts jaunākajā spēkā esošajā dokumenta “Aeronavigācijas pakalpojumu procedūras – ICAO saīsinājumi un kodi (PANS-ABC – dok. Nr. 8400), ko apstiprinājusi un publicējusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija;”;

iekļauj šādu 38.a), 38.b), 38.c), 38.d), 38.e), 38.f), 38.g) un 38.h) punktu:

“38.a)

“skrejceļa stāvokļa novērtējuma matrica (RCAM)” ir matrica, kas ļauj novērtēt skrejceļa stāvokļa kodu (RWYCC), izmantojot saistītās procedūras, pamatojoties uz skrejceļa virsmas stāvokļa novērojumiem un pilota ziņojumiem par bremzēšanas darbībām;

38.b)

“skrejceļa stāvokļa kods (RWYCC)” ir skaitlis, ko izmanto skrejceļa stāvokļa ziņojumā (RCR), kas apraksta skrejceļa virsmas stāvokļa ietekmi uz lidmašīnas ātruma samazināšanas un laterālo kontroli;

38.c)

“skrejceļa stāvokļa ziņojums (RCR)” ir visaptverošs standartizēts ziņojums par skrejceļa virsmas stāvokli un tā ietekmi uz lidmašīnas nosēšanos un pacelšanos, ko apraksta, izmantojot skrejceļa stāvokļa kodu;

38.d)

“skrejceļa gala drošības zona” (RESA) ir zona, kas atrodas simetriski uz abām pusēm no skrejceļa ass līnijas turpinājuma un pieguļ lidjoslas galam un kas ir paredzēta galvenokārt bojājuma riska samazināšanai lidmašīnai, kas veic priekšlaicīgu zemskari vai skrejceļa pārskreju;

38.e)

“gaidīšanas vieta pie skrejceļa” ir noteikta vieta, kas paredzēta, lai aizsargātu skrejceļu, šķēršļu ierobežošanas virsmu vai instrumentālās nosēšanās sistēmas (ILS) vai nosēšanās vadības mikroviļņu sistēmas (MLS) kritisko/jutīgo zonu, un kurā manevrējošiem gaisa kuģiem un transportlīdzekļiem jāapstājas un jāgaida, ja nav citu norādījumu no lidlauka lidojumu vadības torņa;

38.f)

“skrejceļa josla” ir noteikta zona, kas iekļauj skrejceļu un bremzēšanas joslas, ja tādas ir, un ir paredzēta:

a)	lai samazinātu risku nodarīt bojājumus gaisa kuģiem, kas nobrauc no skrejceļa;

b)	lai aizsargātu gaisa kuģus, kas lido pāri skrejceļam pacelšanās vai nosēšanās laikā;

38.g)

“skrejceļa virsmas stāvoklis” ir RCR izmantotais skrejceļa virsmas stāvokļa apraksts, kas rada pamatu RWYCC noteikšanai lidmašīnas veiktspējas aprēķiniem;

38.h)

“skrejceļa virsmas stāvokļa deskriptori” ir viena no šādām vielām uz skrejceļa virsmas:

a)	sablietēts sniegs: sniegs, kas sablietēts tik cietā masā, ka lidmašīnas riepas ar ekspluatācijas spiedienu un slodzi brauks pa virsmu, to īpaši vēl vairāk nesablietējot vai neiebraucot tajā grambas;

b)	sauss sniegs: sniegs, no kura nevar viegli izveidot piku;

c)	sarma: ledus kristāli, kas veidojas no gaisa mitruma uz virsmas, kura ir sasalšanas vai zemākā temperatūrā; sarma no ledus atšķiras ar to, ka sarmas kristāli aug patstāvīgi un tāpēc tiem ir graudaināka struktūra;

d)	ledus: sasalis ūdens vai sablietēts sniegs, kas kļuvis par ledu aukstos un sausos apstākļos;

e)	šķīdonis: sniegs, kas satur tik daudz ūdens, ka ūdens no tā pilēs, ja to paņems rokās, un šļakstīsies, ja tam ar spēku uzkāps virsū;

f)	stāvošs ūdens: ūdens, kura kārtas biezums ir lielāks par 3 mm;

g)	slapjš ledus: ledus, virs kura ir ūdens vai kūstošs ledus;

h)	slapjš sniegs: sniegs, kurā ir pietiekami daudz ūdens, lai varētu izveidot blīvu, cietu piku, bet no tās nevarētu izspiest ūdeni;”;

iekļauj šādu 41.a), 41.b) un 41.c) punktu:

“41.a)

“slideni slapjš skrejceļš” ir slapjš skrejceļš, kura virsmas saķeres parametri nozīmīgā tā daļā raksturoti kā pasliktināti;

41.b)

“SNOWTAM” ir:

laikā no 2021. gada 7. janvāra līdz 2021. gada 12. augustam – īpašas sērijas NOTAM, kuru sagatavo īpašā formātā un ar kuru paziņo par bīstamiem apstākļiem sakarā ar sniega, ledus, šķīdoņa vai stāvoša ūdens vai ar to saistīta ūdens, šķīdoņa un ledus klātbūtni kustības zonā vai šādu apstākļu izbeigšanos;

b)	laikā no 2021. gada 12. augusta – īpašas sērijas NOTAM, kuru sagatavo standarta formātā un kurā iekļauj virsmas stāvokļa ziņojumu ar informāciju par bīstamiem apstākļiem sakarā ar sniega, ledus, šķīdoņa, sarmas vai ar to saistīta ūdens klātbūtni kustības zonā vai šādu apstākļu izbeigšanos;

41.c)

“īpaši sagatavots ziemas skrejceļš” ir skrejceļš ar sausu, sasalušu virsmu, ko veido sablietēts sniegs vai ledus, vai abi un kas ir apstrādāta ar smiltīm vai granti vai kas ir mehāniski apstrādāta skrejceļa saķeres uzlabošanai;”;

47) punktu aizstāj ar šādu:

“47)

“sertifikāta noteikumi” ir:

—	ICAO atrašanās vietas indikatori,

—	ekspluatācijas apstākļi (VFR/IFR, dienā/naktī),

—	lidmašīnas ekspluatācijas darbības uz īpaši sagatavotiem ziemas skrejceļiem,

—	skrejceļš,

—	deklarētās distances,

—	skrejceļa tipi un nodrošinātās pieejas,

—	lidlauka kodētais apzīmējums,

—	gaisa kuģu ekspluatācijas darbību tvērums ar augstāko lidlauka kodētā apzīmējuma burtu,

—	perona pārvaldības pakalpojumu sniegšana (jā/nē),

—	aizsardzības līmenis glābšanas un ugunsdzēšanas ziņā;”;

48) punktu aizstāj ar šādu:

48)	“vizuāli līdzekļi” ir rādītāji un signālierīces, marķējumi, gaismas, zīmes un marķieri vai to kombinācijas;”;

pievieno šādu 49) punktu:

“49)	“slapjš skrejceļš” ir skrejceļš, kura virsma tajā apgabalā, ko paredzēts izmantot, ir pārklāta ar jebkādu redzamu mitrumu vai līdz 3 mm (ieskaitot) biezu ūdens kārtu.”;

regulas III pielikumu groza šādi:

ADR.OR.D.007. punktu aizstāj ar šādu:

“ ADR.OR.D.007. Aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas pārvaldība

Kā daļu no savas pārvaldības sistēmas lidlauka ekspluatants īsteno un uztur kvalitātes vadības sistēmu, kas aptver šādas darbības:

1)	tā darbības saistībā ar aeronavigācijas datiem;

2)	tā darbības saistībā ar aeronavigācijas informācijas sniegšanu.

b)	Kā daļu no savas pārvaldības sistēmas lidlauka ekspluatants izveido drošības pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu to ekspluatācijas datu drošību, kurus tas saņem vai sagatavo, vai izmanto citādi, lai piekļuve šādiem ekspluatācijas datiem būtu tikai pilnvarotām personām.

Lidlauka ekspluatanta drošības pārvaldības sistēmā definē šādus elementus:

1)	procedūras attiecībā uz datu drošības riska novērtējumu un mazināšanu, drošības uzraudzību un uzlabošanu, drošības pārskatiem un gūtās pieredzes izplatīšanu;

2)	līdzekļus, kas nepieciešami, lai konstatētu drošības noteikumu neievērošanu un pievērstu personāla uzmanību attiecīgajiem brīdinājumiem drošības jomā;

3)	līdzekļus, ar kuriem kontrolē drošības noteikumu pārkāpumu ietekmi un nosaka vajadzīgo rīcību situācijas labošanai un attiecīgās riska mazināšanas procedūras, lai izvairītos no situācijas atkārtošanās.

d)	Lidlauka ekspluatants gādā par to, lai tiktu veiktas tā personāla drošības pārbaudes attiecībā uz aeronavigācijas datu drošību.

e)	Lidlauka ekspluatants veic vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu savus aeronavigācijas datus no kiberdrošības apdraudējumiem.”;

ADR.OR.D.017. punktu aizstāj ar šādu:

“ ADR.OR.D.017. Apmācība un profesionalitātes pārbaudes programmas

Lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno apmācību programmu lidlauka ekspluatācijā, apkopē un pārvaldībā iesaistītajiem darbiniekiem, lai gādātu par viņu pastāvīgu kompetenci un to, lai viņi zinātu noteikumus un procedūras, kas attiecas uz lidlauka ekspluatāciju un viņu funkciju un uzdevumu saistību ar lidlauka ekspluatāciju kopumā.

Punkta a) apakšpunktā minētā apmācība:

(1)	iekļauj sākotnējo, periodisko, prasmju atsvaidzināšanas apmācību un tālākapmācību;

(2)	ir atbilstoša darbinieku funkcijām un uzdevumiem;

(3)	iekļauj piemērojamās lidlauka ekspluatācijas procedūras un prasības, kā arī vadīšanu.

Lidlauka ekspluatants gādā, lai visi citi darbinieki, tostarp darbinieki no citām organizācijām, kuri veic darbības vai sniedz pakalpojumus lidlaukā, kuri var bez pavadības iekļūt lidlauka kustības zonā un citās ekspluatācijas zonās, ir pienācīgi apmācīti un kvalificēti šādai piekļuvei bez pavadības.

Punkta c) apakšpunktā minētā apmācība:

1)	iekļauj sākotnējo, periodisko, prasmju atsvaidzināšanas apmācību un tālākapmācību;

2)	iekļauj piemērojamās lidlauka ekspluatācijas procedūras un prasības, kā arī vadīšanu.

Lidlauka ekspluatants gādā, lai a) un c) apakšpunktos minētie darbinieki būtu sekmīgi pabeiguši vajadzīgo sākotnējo apmācību, pirms tiem ļauj:

1)	veikt pienākumus bez uzraudzības;

2)	bez pavadības iekļūt lidlauka kustības zonā un citās ekspluatācijas zonās.

Sākotnējā apmācība iekļauj pienācīga ilguma teorētisko un praktisko apmācību un darbinieku kompetences novērtējumu pēc apmācību sniegšanas.

Lai turpinātu veikt pienākumus bez uzraudzības un varētu bez pavadības iekļūt lidlauka kustības zonā un citās ekspluatācijas zonās, ja vien nav citādi noteikts šajā daļā un Part-ADR.OPS, lidlauka ekspluatants gādā, lai a) un c) apakšpunktā minētie darbinieki tiktu apmācīti par noteikumiem un procedūrām, kas saistītas ar lidlauka ekspluatāciju, sekmīgi pabeidzot:

1)	periodisko apmācību intervālos, kas nepārsniedz 24 mēnešus kopš sākotnējās apmācības pabeigšanas. Ja periodiskā apmācība sākta intervāla pēdējos 3 kalendārajos mēnešos, jaunais intervāla periods tiek skaitīts no sākotnējā intervāla beigu datuma;

prasmju atsvaidzināšanas apmācība pirms pienākumu veikšanas bez uzraudzības vai ar atļauju bez pavadības iekļūt lidlauka kustības zonā vai citās ekspluatācijas zonās, ja viņi nav veikuši šos pienākumus laikposmā, kas nav mazāks par 3 mēnešiem un nav ilgāks par 12 secīgiem mēnešiem. Gadījumā, ja prombūtne bijusi ilgāka par 12 secīgiem mēnešiem, šādi darbinieki apgūst sākotnējo apmācību saskaņā ar c) apakšpunktu;

3)	tālākapmācība gadījumā, ja viņu darba vidē vai uzticētajos uzdevumos notikušas izmaiņas.

Lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno profesionalitātes pārbaudes programmu a) apakšpunktā minētajiem darbiniekiem un gādā, lai c) apakšpunktā minētie darbinieki apliecinātu savas prasmes uzdevumu veikšanā saskaņā ar kvalifikācijas pārbaudes programmu, gādājot par:

1)	šā personāla pastāvīgu kompetenci;

2)	to, ka šis personāls zina noteikumus un procedūras, kas attiecas uz tā funkcijām un uzdevumiem.

Ja nav citādi noteikts šajā daļā un Part-ADR.OPS, lidlauka ekspluatants gādā, lai a) un c) apakšpunktā minētajām personām tiktu veiktas profesionalitātes pārbaudes intervālos, kas nepārsniedz 24 mēnešus kopš sākotnējās apmācības pabeigšanas.

Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka:

1)	apmācību nodrošināšanai tiktu izmantoti pienācīgi kvalificēti un pieredzējuši instruktori un profesionalitātes pārbaužu novērtējumam – pienācīgi kvalificēti un pieredzējuši eksaminētāji;

2)	apmācību nodrošināšanai un, attiecīgā gadījumā, profesionalitātes pārbaužu veikšanai tiek izmantoti piemēroti objekti, līdzekļi un aprīkojums.

Lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno procedūras apmācību un profesionalitātes pārbaudes programmu izveidei un īstenošanai un:

1)	saglabā attiecīgo informāciju par kvalifikāciju, apmācību un profesionalitātes pārbaudēm, lai pierādītu atbilstību šai prasībai;

2)	pēc pieprasījuma šo informāciju dara pieejamu attiecīgajiem darbiniekiem;

3)	ja kādu darbinieku pieņem darbā cits darba devējs, šo informāciju par minēto personu pēc pieprasījuma dara pieejamu jaunajam darba devējam.”;

ADR.OR.D.035. punkta d) apakšpunktu groza šādi:

6) punktu aizstāj ar šādu:

“6)	apdraudējumu reģistru tā pašreizējā redakcijā;”;

ii)

pievieno šādu 7) un 8) punktu:

“7)	braukšanas atļaujas un, vajadzības gadījumā, valodu zināšanu sertifikātus vismaz četrus gadus pēc personas nodarbinātības beigām, vai braukšanas atļaujas atsaukšanai vai anulēšanai, vai līdz brīdim, kad šo darbības jomu auditējusi kompetentā iestāde;

8)	transportlīdzekļu atļaujas un lidlauka ekspluatanta transportlīdzekļu apkopes reģistrus vismaz četrus gadus pēc tam, kad tiek pārtraukta transportlīdzekļa ekspluatācija, vai līdz šo jomu auditējusi kompetentā iestāde.”;

regulas IV pielikumu groza šādi:

ADR.OPS.A.010. punktu aizstāj ar šādu:

“ ADR.OPS.A.010. Prasības attiecībā uz datu kvalitāti

Lidlauka ekspluatantam ir noslēgtas oficiālas vienošanās ar organizācijām, ar kurām tas veic aeronavigācijas datu vai aeronavigācijas informācijas apmaiņu, un tas nodrošina:

a)	ka visi ar lidlauku un pieejamajiem pakalpojumiem saistītie dati tiek sniegti prasītajā kvalitātē; ka datu ģenerēšanā tiek ievērotas datu kvalitātes prasības (DQR), kas tiek uzturētas arī datu pārraides laikā;

b)	ka aeronavigācijas datu precizitāte ir tāda, kā norādīts aeronavigācijas datu katalogā;

ka aeronavigācijas datu integritāte tiek saglabāta visā datu apstrādes procesā no datu ģenerēšanas līdz pārraidei, pamatojoties uz aeronavigācijas datu katalogā norādīto integritātes klasifikāciju. Papildus ievieš procedūras, lai:

1)	attiecībā uz parastajiem datiem – tiktu novērsti to bojājumi visā to apstrādes procesā;

2)	attiecībā uz būtiskajiem datiem – tie netiktu sabojāti nevienā visa procesa posmā un lai pēc vajadzības tiktu iekļauti papildu procesi nolūkā novērst iespējamos riskus vispārējā sistēmas arhitektūrā, tādējādi nodrošinot datu integritāti attiecīgajā līmenī;

attiecībā uz kritiskajiem datiem – tie netiktu sabojāti nevienā visa procesa posmā un lai tiktu ietverti papildu integritātes nodrošināšanas procesi, kas pilnībā novērš tādu kļūmju izraisītas sekas, kuras vispārējās sistēmas arhitektūras pilnīgā analīzē identificētas kā iespējami datu integritātes apdraudējumi;

d)	ka aeronavigācijas datu izšķirtspēja ir samērīga ar faktisko datu precizitāti;

e)	aeronavigācijas datu izsekojamību;

f)	aeronavigācijas datu savlaicīgumu, ietverot spēkā esības termiņu ierobežojumus;

g)	aeronavigācijas datu pilnīgumu;

h)	ka sniegto datu formāts atbilst norādītajām prasībām.”;

pievieno šādu ADR.OPS.A.020.–ADR.OPS.A.055. punktu:

“ ADR.OPS.A.020. Kopējās atsauces sistēmas

Aeronavigācijas vajadzībām lidlauka ekspluatants izmanto:

a)	Pasaules ģeodēzisko sistēmu 1984 (WGS-84) kā horizontālo atsauces sistēmu;

b)	vidējā jūras līmeņa (MSL) datus kā vertikālo atsauces sistēmu;

c)	Gregora kalendāru un koordinēto universālo laiku (UTC) kā laika atskaites sistēmas. ADR.OPS.A.025. Datu kļūdu atklāšana un autentifikācija Veicot datu ģenerēšanu, apstrādi vai pārraidīšanu aeronavigācijas informācijas pakalpojumu (AIS) sniedzējam, lidlauka ekspluatants:

a)	nodrošina, ka aeronavigācijas datu pārraidīšanas un uzglabāšanas laikā tiek izmantotas digitālas datu kļūdu atklāšanas metodes, lai atbalstītu piemērojamos datu integritātes līmeņus;

nodrošina, ka aeronavigācijas datu pārsūtīšanā izmanto piemērotu autentificēšanas procesu, kas ļauj saņēmējiem apstiprināt, ka dati vai informācija ir pārraidīti no sankcionēta avota.

ADR.OPS.A.030. Aeronavigācijas datu katalogs

Veicot datu ģenerēšanu, apstrādi vai pārraidīšanu AIS sniedzējam, lidlauka ekspluatants nodrošina, ka Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 (*1) III pielikuma (Part-ATM/ANS.OR) 1. papildinājumā minētie aeronavigācijas dati atbilst datu katalogā noteiktajām specifikācijām.

ADR.OPS.A.035. Datu validācija un verifikācija

Veicot datu ģenerēšanu, apstrādi vai pārraidīšanu AIS sniedzējam, lidlauka ekspluatants nodrošina, ka tiek izmantotas validācijas un verifikācijas metodes, lai aeronavigācijas dati atbilstu saistītajām DQR. Turklāt:

a)	verifikācija nodrošina, ka aeronavigācijas dati tiek saņemti nebojāti un ka aeronavigācijas datu apstrādes process neizraisa datu sabojāšanu;

b)	aeronavigācijas datus un aeronavigācijas informāciju, ko ievada manuāli, verificē neatkarīgā kārtā, lai atklātu jebkādas kļūdas, kas varētu būt ieviesušās;

c)	izmantojot aeronavigācijas datus, lai iegūtu vai aprēķinātu jaunus aeronavigācijas datus, sākotnējos datus verificē un validē, izņemot, ja tos saņem no autoritatīva avota. ADR.OPS.A.040. Prasības attiecībā uz kļūdu labošanu Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka:

a)	kļūdas, ko konstatē datu ģenerēšanas laikā un pēc datu nodošanas, tiek ņemtas vērā, izlabotas vai atrisinātas;

b)	prioritāte tiek piešķirta tādu kļūdu pārvaldībai, kas atklātas kritiskajos un būtiskajos aeronavigācijas datos. ADR.OPS.A.045. Metadati Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka metadati ietver vismaz:

a)	to organizāciju vai struktūru identifikāciju, kuras veic jebkādas aeronavigācijas datu ģenerēšanas, pārraidīšanas vai manipulācijas darbības;

b)	veikto darbību;

darbības veikšanas datumu un laiku.

ADR.OPS.A.050. Datu pārraidīšana

Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka aeronavigācijas dati tiek pārraidīti, izmantojot elektroniskus līdzekļus.

ADR.OPS.A.055. Rīki un programmatūra

Veicot aeronavigācijas datu ģenerēšanu, apstrādi vai pārsūtīšanu AIS sniedzējam, lidlauka ekspluatants nodrošina, ka rīki un programmatūra, ko izmanto, lai atbalstītu vai automatizētu aeronavigācijas datu apstrādes procesus, pilda to funkcijas, neradot nelabvēlīgu ietekmi uz aeronavigācijas datu kvalitāti.

(*1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/373 (2017. gada 1. marts), ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 482/2008, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011, (ES) Nr. 1035/2011 un (ES) 2016/1377 un groza Regulu (ES) Nr. 677/2011 (OV L 62, 8.3.2017., 1. lpp.).”;"

pievieno šādu ADR.OPS.A.057. punktu:

“ ADR.OPS.A.057. NOTAM sagatavošana

Lidlauka ekspluatants:

izstrādā un īsteno procedūras, saskaņā ar kurām tas sagatavo NOTAM, ko izdod attiecīgais aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzējs:

i)	kas satur informāciju par jebkuras aeronavigācijas iekārtas, pakalpojuma, procedūras vai apdraudējuma ieviešanu, stāvokli vai izmaiņām, par kurām laikus zināt ir būtiski lidojumu operācijās iesaistītajiem darbiniekiem;

ii)	kas satur īslaicīgu pagaidu informāciju par ekspluatācijai būtiskām pastāvīgām izmaiņām vai ilglaicīgām pagaidu izmaiņām, izņemot attiecībā uz izsmeļošu tekstu un/vai grafisko informāciju vai abu kombināciju;

2)	norīko lidlauka darbiniekus, kas sekmīgi pabeiguši attiecīgo apmācību un apliecinājuši savu kompetenci, lai sagatavotu NOTAM un sniegtu attiecīgo informāciju aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem tam ir vienošanās;

3)	gādā, lai visi citi lidlauka darbinieki, kuru pienākumos ietilpst NOTAM izmantošana, ir sekmīgi pabeiguši attiecīgo apmācību un apliecinājuši savu kompetenci šajā ziņā.

Lidlauka ekspluatants sagatavo NOTAM, kad ir jāsniedz šāda informācija:

1)	lidlauku vai helikopteru lidlauku, vai skrejceļu izveidošana, slēgšana vai būtiskas izmaiņas to darbībā;

2)	lidlauka pakalpojumu ieviešana, atsaukšana vai būtiskas izmaiņas to darbībā;

3)	radionavigācijas līdzekļu un sakaru “gaiss-zeme” pakalpojumu ieviešana, atsaukšana un to darbības spējas būtiskas izmaiņas, par kurām ir atbildīgs lidlauka ekspluatants;

4)	rezerves un sekundāro sistēmu nepieejamība, kas tieši ietekmē ekspluatāciju;

5)	vizuālo līdzekļu ieviešana, atsaukšana un būtiskas to izmaiņas;

6)	lidlauka apgaismojuma sistēmu galveno sastāvdaļu darbības pārtraukšana vai atsākšana;

7)	aeronavigācijas pakalpojumu ieviešana, atsaukšana vai to darbības spējas būtiskas izmaiņas, par kurām ir atbildīgs lidlauka ekspluatants;

8)	būtisku defektu vai traucēkļu rašanās vai novēršana manevrēšanas teritorijā;

9)	degvielas, eļļas un skābekļa pieejamības izmaiņas un ierobežojumi;

10)	par aeronavigācijas šķēršļiem brīdinošu aizsarggaismu ierīkošana, aizvākšana vai ekspluatācijas atsākšana;

11)	plānota lāzera staru, lāzera ekrānu un starmešu izmantošana lidlauka apkārtnē, ja pilotiem varētu būt pasliktināta redzamība naktī;

12)	aeronavigācijas šķēršļu novietošana, aizvākšana vai to izmaiņas pacelšanās/augstuma uzņemšanas, otrā riņķa uzsākšanas, nolaišanās zonās, kā arī skrejceļa joslā;

13)	lidlaukam/helikopteru lidlaukam noteiktās glābšanas un ugunsdzēšanas kategorijas izmaiņas;

14)	sniega, šķīdoņa, ledus, radioaktīvu materiālu, toksisku ķīmisku vielu, vulkānisko pelnu sanesu vai ūdens radītu bīstamu apstākļu pastāvēšana, novēršana vai būtiskas šādu apstākļu izmaiņas kustības zonā;

15)	par slideni slapju skrejceļu vai skrejceļa daļu;

16)	par skrejceļu, kas nav pieejams skrejceļa marķēšanas darbu dēļ; vai, vajadzības gadījumā, informācija par starplaiku, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu skrejceļa pieejamību, ja šādiem darbiem izmantotais aprīkojums var tikt noņemts;

17)	par apdraudējumiem, kas ietekmē aeronavigāciju, tostarp savvaļas dzīvnieku klātesamību, šķēršļiem, gaismām un nozīmīgiem notikumiem.

Punkta b) apakšpunktā minētajām vajadzībām lidlauka ekspluatants nodrošina, ka:

1)	NOTAM izdod savlaicīgi, lai skartajām pusēm būtu pietiekams laiks vajadzīgo pasākumu veikšanai, izņemot neizmantojamības, radioaktīvu materiālu vai toksisku ķimikāliju noplūšanas un citu neparedzamu notikumu gadījumā;

2)	NOTAM, ar kurām informē par saistīto objektu, dienestu un aeronavigācijas līdzekļu neizmantojamību lidlaukā, norāda aplēsto neizmantojamības periodu vai laiku, kad ir gaidāma izmantojamības atjaunošana;

3)	trīs mēnešu laikā no pastāvīga NOTAM izdošanas NOTAM ietverto informāciju iekļauj attiecīgajos aeronavigācijas informācijas produktos;

4)	trīs mēnešu laikā no ilglaicīga pagaidu NOTAM izdošanas NOTAM ietverto informāciju iekļauj AIP papildinājumā;

5)	ja NOTAM, kam ir aplēsts derīguma termiņš, šāds termiņš negaidīti pārsniedz trīs mēnešus, izdod aizstājēju NOTAM, ja vien nav paredzams, ka konkrētais stāvoklis turpināsies ilgāk nekā vēl trīs mēnešus; tādā gadījumā lidlauka ekspluatants nodrošina, ka informāciju publicē AIP papildinājumā.

Turklāt lidlauka ekspluatants nodrošina, ka:

1)	izņemot d) apakšpunkta 4) punktā paredzētos gadījumus, katrs tā sagatavotais NOTAM ietver vajadzīgo informāciju secībā, kas norādīta NOTAM formāta paraugā, kas iekļauts šā pielikuma 1. papildinājumā;

2)	NOTAM tekstu veido apzīmējumi/vienota saīsināta standarta frāzes, kas noteiktas ICAO NOTAM kodam, un to papildina ar ICAO saīsinājumiem, rādītājiem, identifikatoriem, apzīmējumiem, izsaukuma signāliem, frekvencēm, skaitļiem un vienkāršu valodu;

3)	NOTAM tiek sagatavots angļu valodā vai attiecīgās valsts valodā, ja tā vienojas ar attiecīgo aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzēju;

4)	informāciju par sniegu, šķīdoni, ledu, sarmu un stāvošu ūdeni vai ūdeni, kas saistīts ar sniegu, šķīdoni, ledu vai sarmu kustības zonā, paziņo, izmantojot SNOWTAM, kurā informāciju sniedz tādā secībā, kas atbilst šā pielikuma 2. papildinājumā noteiktajam SNOWTAM formātam;

5)	ja NOTAM ir kļūda, sagatavo NOTAM ar jaunu numuru, kas aizstāj kļūdaino NOTAM, vai kļūdaino NOTAM atceļ un sagatavo jaunu NOTAM;

ja sagatavo NOTAM, ar ko atceļ vai aizstāj iepriekš sagatavotu NOTAM:

(a)	norāda iepriekšējā NOTAM sēriju un numuru/gadu;

(b)	abiem NOTAM ir vienāds atrašanās vietas indikators un temats;

7)	ar jaunu NOTAM atceļ vai aizstāj tikai vienu NOTAM;

8)	katrs NOTAM attiecas tikai uz vienu tematu un tikai vienu temata aspektu;

9)	katrs NOTAM ir iespējami īss un sagatavots tā, lai tā nozīme būtu skaidra, bez vajadzības atsaucei izmantot citu dokumentu;

10)	sagatavots NOTAM, kas satur pastāvīgu informāciju vai ilglaicīgu pagaidu informāciju, iekļauj atbilstošas norādes uz AIP vai AIP papildinājumu;

11)	ICAO atrašanās vietas indikatori, kas iekļauti sagatavotā NOTAM, lidlaukam ir tie, kas iekļauti atrašanās vietas indikatoros. Neizmanto šo indikatoru saīsināto formu.

e)	Lidlauka ekspluatants pēc sevis sagatavotā NOTAM publikācijas pārskata tā saturu, lai nodrošinātu tā pareizību un informācijas izplatīšanu visiem attiecīgajiem lidlauka darbiniekiem un organizācijām lidlaukā.

Lidlauka ekspluatants uzglabā reģistrus:

1)	par sagatavotajiem un izdotajiem NOTAM;

2)	attiecībā uz a) apakšpunkta 2) un 3) punkta ieviešanu.”;

pievieno šādu ADR.OPS.A.060. punktu:

“ ADR.OPS.A.060. Ziņošana par virsmas kontaminantiem

Lidlauka ekspluatants ziņo aeronavigācijas informācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām par ekspluatācijā nozīmīgiem jautājumiem, kas ietekmē gaisa kuģa un lidlauka ekspluatācijas darbības kustības zonā, jo īpaši gadījumā, ja tajā atrodas:

ūdens;

sniegs;

šķīdonis;

ledus;

sarma;

f)	šķidrās ķimikālijas vai citi kontaminanti pretapledošanas vai atledošanas nodrošināšanai;

g)	sniega sanesas vai kupenas.”;

pievieno šādu ADR.OPS.065. punktu:

“ ADR.OPS.A.065. Ziņošana par skrejceļa virsmas stāvokli

Lidlauka ekspluatants ziņo par skrejceļa virsmas stāvokli par katru skrejceļa trešdaļu, izmantojot skrejceļa stāvokļa ziņojumu (RCR). Ziņojumā iekļauj skrejceļa stāvokļa kodu (RWYCC), izmantojot ciparus no 0 līdz 6, kontaminantu pārklājumu un kārtas biezumu un aprakstu, izmantojot šādus terminus:

1)	SABLIETĒTS SNIEGS;

SAUSS;

3)	SAUSS SNIEGS;

4)	SAUSS SNIEGS UZ SABLIETĒTA SNIEGA;

5)	SAUSS SNIEGS UZ LEDUS;

SARMA;

LEDUS;

8)	SLIDENI SLAPJŠ;

ŠĶĪDONIS;

10)	ĪPAŠI SAGATAVOTS ZIEMAS SKREJCEĻŠ;

11)	STĀVOŠS ŪDENS;

12)	ŪDENS UZ SABLIETĒTA SNIEGA;

13)

SLAPJŠ;

14)	SLAPJŠ LEDUS;

15)	SLAPJŠ SNIEGS;

16)	SLAPJŠ SNIEGS UZ SABLIETĒTA SNIEGA;

17)	SLAPJŠ SNIEGS UZ LEDUS;

18)	ĶĪMISKI APSTRĀDĀTS;

19)	IZBĀRSTĪTAS SMILTIS.

b)	Ziņošanu sāk, kad ūdens, sniega, šķīdoņa, ledus vai sarmas dēļ ir nozīmīgas izmaiņas skrejceļa virsmas stāvoklī.

c)	Ziņošanu par skrejceļa virsmas stāvokli turpina, atspoguļojot nozīmīgas izmaiņas, līdz skrejceļš vairs nav kontaminēts. Kad rodas šāda situācija, lidlauka ekspluatants izdod RCR, kurā atbilstoši situācijai paziņo, ka skrejceļš ir slapjš vai sauss.

d)	Nav jāziņo par saķeres mērījumiem.

e)	Kad skrejceļš ar mākslīgo virsmu vai daļa no tā ir slideni slapja, lidlauka ekspluatants šādu informāciju dara zināmu attiecīgajiem lidlauka lietotājiem. To dara, sagatavojot NOTAM un aprakstot skartās daļas atrašanās vietu.”;

f)	pievieno šādu 1. papildinājumu: “1. papildinājums NOTAM FORMĀTS

g)	pievieno šādu 2. papildinājumu “2. papildinājums SNOWTAM FORMĀTS ”

iekļauj šādu ADR.OPS.B.003. punktu:

“ ADR.OPS.B.003. Darbību nodošana – ekspluatācijas informācijas sniegšana

a)	Lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno procedūras ekspluatācijas darbību nodošanai starp darbiniekiem, kas iesaistīti lidlauka ekspluatācijā un apkopē, lai nodrošinātu to, ka visi jaunie darbinieki saņem ar saviem uzdevumiem saistītu ekspluatācijas informāciju.

b)	Lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno procedūras, kas sniedz organizācijām, kuras veic darbības vai sniedz pakalpojumus lidlaukā, ar lidlauku saistītu ekspluatācijas informāciju, kas varētu ietekmēt šādu organizāciju darbiniekiem uzticēto pienākumu izpildi.”;

pielikuma ADR.OPS.B.010. punktu groza šādi:

iedaļas c), d) un e) punktu aizstāj ar šādiem:

“c)

Apmācību programmu vada saskaņā ar ADR.OR.D.017. punktu, ar šādiem izņēmumiem:

1)	periodiskā apmācība iekļauj teorētisku un pastāvīgu praktisko apmācību;

2)	profesionalitātes pārbaudes veic intervālos, kas nepārsniedz 12 mēnešus kopš sākotnējās apmācības pabeigšanas.

d)	Glābšanas un ugunsdzēšanas darbinieku apmācību plāno tā, lai tā papildinātu pamatzināšanas un praktiskās prasmes, kas saistītas ar viņu pienākumu izpildi.

e)	Ja neparedzētu apstākļu dēļ uz laiku pazeminās šā lidlauka glābšanas un ugunsdzēšanas pakalpojumu nodrošinātais aizsardzības līmenis, kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums tam nav vajadzīgs.”;

ii)	punkta f) apakšpunktu svītro;

iekļauj šādu ADR.OPS.B.016. punktu:

“ ADR.OPS.B.016. Svešķermeņu kontroles programma

a)	Lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno svešķermeņu (FOD) kontroles programmu un pieprasa organizācijām, kas veic darbības vai sniedz pakalpojumus lidlaukā, piedalīties šajā programmā.

As part of the FOD control programme, the aerodrome operator shall:

1)	ensure personnel awareness and participation, and that such personnel have successfully completed relevant training and demonstrated their competence;

2)	establish and implement measures to prevent generation of FOD;

establish and implement procedures to:

i)	detect FOD, including the monitoring and inspection of the movement area or adjacent areas in accordance with an inspection schedule and whenever such an inspection is required due to activities, weather phenomena, or occurrences that may have led to the generation of FOD;

ii)	promptly remove, contain, and dispose of FOD, and provide all relevant means necessary;

iii)	notify, as soon as possible, aircraft operators in the case of identified aircraft parts;

c)	vāktu un analizētu datus un informāciju FOD avotu un tendenču identificēšanai un īstenotu korektīvus vai profilaktiskus pasākumus, vai abus kopā, lai uzlabotu programmas efektivitāti.”;

iekļauj šādu ADR.OPS.B.024. punktu:

“ ADR.OPS.B.024. Atļaujas transportlīdzekļu vadītājiem

Izņemot d) apakšpunktā paredzētos gadījumus, braukšanai ar transportlīdzekļiem jebkurā lidlauka kustības zonā vai citā ekspluatācijas zonā vajadzīga atļauja, ko vadītājam izsniedz lidlauka ekspluatants. Braukšanas atļaujas izdod personai:

1)	kurai uzticēti uzdevumi, kas ietver braukšanu šādās zonās;

2)	kurai ir derīga vadītāja apliecība vai jebkāda cita apliecība, kas vajadzīga specializēto transportlīdzekļu ekspluatācijai;

3)	kura sekmīgi pabeigusi attiecīgo braukšanas apmācību programmu un apliecinājusi savu kompetenci saskaņā ar b) apakšpunktu;

4)	apliecinājusi valodas zināšanas saskaņā ar ADR.OPS.B.029. punktu, ja šai personai paredzēts braukt ar transportlīdzekli manevrēšanas teritorijā;

5)	saņēmusi apmācību no darba devēja par tā transportlīdzekļa izmantošanu, kuru paredzēts ekspluatēt lidlaukā.

Lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno braukšanas apmācību programmu vadītājiem, kas veic darbības uz perona vai citās ekspluatācijas zonās, izņemot manevrēšanas teritoriju, un vadītājiem, kas veic darbības manevrēšanas teritorijā. Apmācību programma:

1)	ir piemērota lidlauka parametriem un ekspluatācijai, vadītāja funkcijām un veicamajiem uzdevumiem, un lidlauka zonām, kurās vadītājiem var būt atļauja veikt ekspluatāciju;

tajā iekļauj:

pienācīga ilguma teorētisko un praktisko apmācību vismaz šādās jomās:

A)	reglamentējošie noteikumi un personīgā atbildība;

B)	transportlīdzekļu standarti, lidlauku ekspluatācijas prasības un procedūras;

sakari;

D)	radiotelefonijas iekārtas – vadītājiem, kas ekspluatē transportlīdzekļus manevrēšanas teritorijā;

E)	cilvēka veiktspēja;

F)	iepazīšanās ar darba vidi;

ii)	vadītāju kompetences novērtēšanu.

Braukšanas atļaujā, kas izdota saskaņā ar a) apakšpunktu, precizē kustības zonas vai citas ekspluatācijas zonas daļas, kurās vadītājs drīkst braukt, un tā ir spēkā, kamēr vien:

1)	atbilst a) apakšpunkta 1) punkta un 2) punkta prasībām;

braukšanas atļaujas turētājs:

i)	veic un sekmīgi pabeidz apmācību un profesionalitātes pārbaudes saskaņā ar ADR.OR.D.017. punkta f) un g) apakšpunkta prasībām;

ii)	vajadzības gadījumā turpina apliecināt prasītās valodu zināšanas saskaņā ar ADR.OPS.B.029. punktu.

Neskarot a) apakšpunktu, lidlauka ekspluatants var atļaut personai īslaicīgi vadīt transportlīdzekli kustības zonā vai citā ekspluatācijas zonā, ja:

1)	šai personai ir derīga vadītāja apliecība vai jebkāda cita apliecība, kas vajadzīga specializēto transportlīdzekļu ekspluatācijai;

2)	šo transportlīdzekli pavada transportlīdzeklis, kura vadītājam ir atļauja saskaņā ar a) apakšpunktu.

Lidlauka ekspluatants:

izstrādā sistēmu un ievieš procedūras, lai:

i)	izsniegtu braukšanas atļaujas un īslaicīgi atļautu transportlīdzekļu vadīšanu;

ii)	nodrošinātu to, ka vadītāji, kuriem izsniegta braukšanas atļauja, pastāvīgi atbilst c) apakšpunkta 1) un 2) punktam;

iii)	pārrauga vadītāju atbilstību visām braukšanas prasībām, kas piemērojamas lidlaukā, un veic attiecīgās darbības, tostarp aptur un atsauc braukšanas atļauju vai īslaicīgu atļauju vadīt transportlīdzekli;

2)	uztur attiecīgos reģistrus.”;

l)	ADR.OPS.B.025. punktu svītro;

iekļauj šādu ADR.OPS.B.026, ADR.OPS.B.027, ADR.OPS.B.028 un ADR.OPS.B.029. punktu:

“ ADR.OPS.B.026. Atļaujas transportlīdzekļiem

Transportlīdzekļu ekspluatācijai kustības zonā vai citās ekspluatācijas zonās vajadzīga atļauja, ko izsniedz lidlauka ekspluatants. Atļauju var izsniegt, ja transportlīdzekli izmanto darbībās, kas saistītas ar lidlauka ekspluatāciju, un:

1)	tas ir darba kārtībā un piemērots veicamajai darbībai;

2)	atbilst ADR.OPS.B.080. punktā noteiktajām marķējuma un apgaismojuma prasībām;

ir aprīkots ar radioiekārtu, kas nodrošina divvirzienu sakarus attiecīgajā gaisa satiksmes pakalpojumu frekvencē un jebkādā citā vajadzīgajā frekvencē, ja to paredzēts ekspluatēt kādā no šīm zonām:

i)	manevrēšanas teritorijā;

ii)	citās ekspluatācijas zonās, kurās vajadzīgi sakari ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību vai citām lidlauka ekspluatācijas struktūrvienībām;

aprīkots ar transponderu vai citu aprīkojumu, kas nodrošina novērošanu, ja to paredzēts izmantot manevrēšanas teritorijā un ja lidlaukā nodrošināta kustības uz zemes vadības un kontroles sistēma, kuras darbināšanai jāizmanto transponderi vai cits uz transportlīdzekļiem uzstādīts aprīkojums, kas nodrošina novērošanu.

b)	Lidlauka ekspluatants ierobežo to transportlīdzekļu skaitu, kam atļauts veikt darbības kustības zonā un citās ekspluatācijas zonās, līdz minimālajam skaitam, kas vajadzīgs drošai un efektīvai lidlauka ekspluatācijai.

Atļauja, kas izsniegta saskaņā ar a) apakšpunktu:

1)	detalizēti norāda kustības zonas vai citu ekspluatācijas zonu daļas, kurās transportlīdzekli drīkst izmantot;

2)	ir spēkā, kamēr vien tiek nodrošināta atbilstība a) apakšpunktam.

Lidlauka ekspluatants transportlīdzeklim, kam piešķirta ekspluatācijas atļauja lidlaukā, piešķir izsaukuma signālu saskaņā ar a) apakšpunktu, ja šis transportlīdzeklis jāaprīko ar radioiekārtu. Izsaukuma signāls, ko piešķir transportlīdzeklim:

1)	nerada neskaidrību attiecībā uz tā identitāti;

2)	ir piemērots tā funkcijām;

3)	transportlīdzekļiem, kas veic darbības manevrēšanas teritorijā, tas ir saskaņots ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un izplatīts attiecīgajām lidlauka organizācijām.

Atkāpjoties no a) apakšpunkta, lidlauka ekspluatants var atļaut:

atsevišķos gadījumos a) apakšpunkta 3) un 4) punktā minētajās zonās var ekspluatēt tādu transportlīdzekli, kam izsniegta braukšanas atļauja saskaņā ar a) apakšpunkta 1) un 2) punktu, bet kuram nav radioiekārtas atbilstoši a) punkta 3) apakšpunktam un transpondera vai cita aprīkojuma, kas nodrošina a) apakšpunkta 4) punktā noteikto novērošanu, ar nosacījumu, ka:

i)	šo transportlīdzekli visu laiku pavada transportlīdzeklis, kam izsniegta braukšanas atļauja un kas atbilst visām a) apakšpunkta 3) punkta prasībām un, vajadzības gadījumā, a) apakšpunkta 4) punkta prasībām;

ii)	pavadošais transportlīdzeklis atbilst ADR.OPS.B.080. punktā noteiktajām marķējuma un apgaismojuma prasībām;

iii)	tas neattiecas uz procedūrām ierobežotas redzamības apstākļos, ja pavadošajam transportlīdzeklim ir jāveic darbības manevrēšanas teritorijā;

īslaicīga transportlīdzekļa iebraukšana lidlaukā un tā ekspluatācija kustības zonā vai citās ekspluatācijas zonās ir pakļauta šādiem nosacījumiem:

a)	vizuālā transportlīdzekļa pārbaudē konstatēts, ka tā stāvoklis neapdraud drošību;

šo transportlīdzekli visu laiku pavada transportlīdzeklis, kam izsniegta atļauja, kurš:

i)	atbilst a) apakšpunkta 3) punkta un, vajadzības gadījumā, a) apakšpunkta 4) punkta prasībām, veicot darbības zonās, kas minētas a) apakšpunkta 3) un 4) punktā;

ii)	atbilst ADR.OPS.B.080. punktā noteiktajām marķējuma un apgaismojuma prasībām;

c)	tas neattiecas uz procedūrām ierobežotas redzamības apstākļos, ja transportlīdzeklim ir jāveic darbības manevrēšanas teritorijā.

Lidlauka ekspluatants:

izstrādā un īsteno procedūras, lai:

i)	izsniegtu atļaujas transportlīdzekļiem un atļaujas īslaicīgai transportlīdzekļu iebraukšanai un izmantošanai lidlaukā;

ii)	piešķirtu transportlīdzekļiem izsaukuma signālus;

iii)	pārrauga transportlīdzekļu atbilstību ADR.OPS.B.026. punkta noteikumiem un veic attiecīgās darbības, tostarp aptur un atsauc transportlīdzekļu atļauju vai īslaicīgu atļauju veikt darbības ar transportlīdzekli;

uztur attiecīgos reģistrus.

ADR.OPS.B.027. Transportlīdzekļu ekspluatācija

Transportlīdzekļa vadītājs manevrēšanas teritorijā ekspluatē transportlīdzekli:

1)	tikai tā, kā atļāvusi gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība un saskaņā ar šīs struktūrvienības izdotajām instrukcijām;

2)	atbilstoši visām obligātajām instrukcijām, uz ko norāda marķējumi un zīmes, ja vien gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav atļāvusi citādi;

3)	atbilstoši visām obligātajām instrukcijām, uz ko norāda ugunis.

Transportlīdzekļa vadītājs manevrēšanas teritorijā ekspluatē transportlīdzekli saskaņā ar šādiem noteikumiem:

1)	avārijas dienestu transportlīdzekļiem, kas dodas palīdzēt gaisa kuģim briesmu gadījumā, ir priekšroka attiecībā pret pārējo kustību uz zemes;

atbilstoši 1) punkta noteikumiem:

i)	transportlīdzekļi un tie transportlīdzekļi, kas velk gaisa kuģi, dod ceļu gaisa kuģim, kas nosēžas, paceļas vai manevrē;

ii)	transportlīdzekļi, kas nevelk gaisa kuģi, dod ceļu transportlīdzekļiem, kas velk gaisa kuģi;

iii)	transportlīdzekļi, kas nevelk gaisa kuģi, dod ceļu citiem transportlīdzekļiem, kas nevelk gaisa kuģi, saskaņā ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības instrukcijām;

iv)	neskarot i), ii) un iii) apakšpunkta nosacījumus, transportlīdzekļi un tie transportlīdzekļi, kas velk gaisa kuģi, ievēro gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību norādījumus.

Tāda transportlīdzekļa vadītājs, kas aprīkots ar radioiekārtu un plāno veikt darbības vai veic darbības manevrēšanas teritorijā:

1)	nodibina pietiekamus divvirzienu radiosakarus ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību attiecīgajā gaisa satiksmes pakalpojumu frekvencē pirms iekļūšanas manevrēšanas teritorijā, un nodrošina nepārtrauktu klausīšanos attiecīgajā frekvencē;

pirms iekļūšanas manevrēšanas teritorijā iegūst atļauju no gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības un veic darbības vienīgi tā, kā atļāvusi gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. Neskarot šādu atļauju, uzbraukšanai uz skrejceļa vai skrejceļa joslas vai atļautās darbības mainīšanai var būt vajadzīga papildu īpaša atļauja no gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības;

3)	atkārto gaisa satiksmes pakalpojumu darbiniekiem ar drošību saistīto instrukciju daļas, kas pārraidītas, izmantojot balss sakarus. Instrukcijas, lai uzbrauktu, īslaicīgi gaidītu, veiktu darbības uz skrejceļa, manevrēšanas ceļa vai skrejceļa joslas, vai šķērsotu tās, vienmēr jāatkārto;

4)	atkārto gaisa satiksmes pakalpojumu darbiniekiem instrukcijas, kas nav norādītas 3) punktā tādā veidā, kas skaidri norāda, ka tās ir saprastas un tiks ievērotas, vai apstiprina tās.

Transportlīdzekļa vadītājs, kas veic darbības manevrēšanas teritorijā, šaubu gadījumā par transportlīdzekļa pozīciju attiecībā pret manevrēšanas teritoriju:

1)	ziņo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai par apstākļiem, ieskaitot pēdējo zināmo pozīciju;

2)	vienlaikus, ja gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citas instrukcijas, pēc iespējas ātrāk atstāj skrejceļu, manevrēšanas ceļu vai citu manevrēšanas teritorijas daļu līdz drošam attālumam;

3)	pēc 1) un 2) punktā minētajām darbībām aptur transportlīdzekli.

Transportlīdzekļa vadītājs manevrēšanas teritorijā:

1)	veicot darbības ar transportlīdzekli uz skrejceļa joslas, kad šo skrejceļu izmanto nosēšanās vai pacelšanās darbībām, netuvojas skrejceļam tuvāk nekā tādā attālumā, kurā atrodas gaidīšanas vieta pie skrejceļa vai jebkurā gaidīšanas vietā pie ceļa, kas izveidots šim skrejceļam;

kad skrejceļu izmanto nosēšanās vai pacelšanās darbībām, neveic darbības ar transportlīdzekli:

i)	tajā skrejceļa joslas daļā, kas ir pagarinājums aiz attiecīgā skrejceļa gala;

ii)	attiecīgā skrejceļa gala drošības zonā;

iii)	šķēršļbrīvajā joslā, ja tāda pieejama, tādā attālumā, kas apdraudētu gaisā esošu gaisa kuģi.

Ar radioiekārtu aprīkota transportlīdzekļa vadītājs uz perona, ja to pieprasa lidlauks:

1)	nodibina pietiekamus divvirzienu radiosakarus ar atbildīgo struktūrvienību, ko lidlauka ekspluatants norādījis pirms uzbraukšanas uz perona;

2)	nodrošina nepārtrauktu klausīšanos attiecīgajā frekvencē.

Transportlīdzekļa vadītājs uz perona veic darbības ar transportlīdzekli saskaņā ar šādiem noteikumiem:

1)	tikai tā, kā atļāvusi lidlauka ekspluatanta norādītā atbildīgā struktūrvienība un saskaņā ar šīs struktūrvienības izdotajām instrukcijām;

2)	atbilstoši visām obligātajām instrukcijām, uz ko norāda marķējumi un zīmes, ja vien lidlauka ekspluatanta norādītā atbildīgā struktūrvienība nav atļāvusi citādi;

3)	atbilstoši visām obligātajām instrukcijām, uz ko norāda apgaismojums;

4)	dod ceļu avārijas dienestu transportlīdzeklim, gaisa kuģim, kas manevrē, grasās manevrēt vai tiek stumts vai vilkts;

5)	dod ceļu citiem transportlīdzekļiem saskaņā ar vietējiem noteikumiem;

6)	avārijas dienestu transportlīdzekļiem, kas reaģē uz avārijas gadījumiem, vienmēr ir priekšroka.

Transportlīdzekļa vadītājs kustības zonā un citās ekspluatācijas zonās:

1)	ekspluatē transportlīdzekli saskaņā ar noteiktajiem ātruma ierobežojumiem un braukšanas maršrutiem;

2)	braukšanas laikā neveic traucējošas vai mulsinošas darbības;

3)	atbilst sakaru prasībām un ekspluatācijas procedūrām, kas ietvertas lidlauka ekspluatācijas rokasgrāmatā.

i)	Tāda transportlīdzekļa vadītājs, kas pavada citu transportlīdzekli, nodrošina, ka pavadītā transportlīdzekļa vadītājs veic darbības ar transportlīdzekli saskaņā ar dotajām instrukcijām.

j)	Transportlīdzekļa vadītājs novieto transportlīdzekli stāvēšanai tikai zonās, ko šādam nolūkam norādījis lidlauka ekspluatants.

k)	Lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno procedūras, lai nodrošinātu to, ka vadītāji, kas veic darbības kustības zonā un citās ekspluatācijas zonās, atbilst a)–j) punktam.

ADR.OPS.B.028. Gaisa kuģa vilkšana

Lidlauka ekspluatants:

a)	gādājot par drošību, izstrādā gaisa kuģa manevrēšanas procedūras un norāda maršrutus, kas jāizmanto gaisa kuģa vilkšanas darbībām kustības zonā;

b)	nodrošina atbilstošu un piemērotu vadību vilkšanas darbību laikā;

c)	nodrošina, ka vilktais gaisa kuģis vilkšanas darbību laikā ieslēdzis ugunis saskaņā ar SERA.3215. punktu Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 923/2012 ( (*2)pielikumā;

d)	izstrādā un īsteno procedūras, kas nodrošina atbilstošus sakarus un koordināciju starp organizāciju, kas veic vilkšanas darbību, perona vadības pakalpojumu struktūrvienību un gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību, atbilstoši vilkšanas darbībai;

e)	izstrādā un īsteno procedūras, lai nodrošinātu vilkšanas darbību drošību sliktos laika vai meteoroloģiskajos apstākļos, tostarp ierobežojot vai neatļaujot šādas darbības.

ADR.OPS.B.029. Valodu zināšanas

Persona, kam saskaņā ar ADR.OPS.B.024. punktu jāapliecina valodu zināšanas, apliecina zināšanas vismaz operatīvajā līmenī gan standarta frāžu, gan vienkāršas valodas lietojumā atbilstoši b) apakšpunktam:

1)	angļu valodā un

2)	jebkurā citā valodā vai valodās, kas lidlaukā tiek izmantota radiosakaros ar lidlauka gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību.

Pretendents apliecina spēju:

1)	raiti sazināties, gan neredzot sarunbiedru, gan arī tiešā saziņā;

2)	precīzi un skaidri sazināties par vispārīgiem un ar darbu saistītiem tematiem;

3)	izmantot piemērotas saziņas stratēģijas, lai apmainītos ar ziņojumiem un konstatētu un novērstu pārpratumus vispārīgās vai ar darbu saistītās situācijās;

4)	sekmīgi tikt galā ar valodas problēmām, ko izraisa sarežģījumi vai negaidīti notikumu pavērsieni, kas rodas ikdienas darba situācijās vai saistībā ar saziņas uzdevumu, kas valodas lietotājam citādā ziņā ir pazīstams;

5)	lietot dialektu vai akcentu, ko saprot aeronavigācijas vidē.

c)	Valodas prasmi apliecina ar sertifikātu, ko izsniedz organizācija, kas veikusi novērtējumu, apliecinot valodas vai valodu prasmi, zināšanu līmeni vai līmeņus un norādot novērtējuma datumu.

Izņemot personas, kas apliecinājušas valodas prasmi eksperta līmenī, valodas prasmi atkārtoti novērtē ik pēc:

1)	četriem gadiem kopš novērtējuma datuma, ja apliecināts operatīvais līmenis;

2)	sešiem gadiem kopš novērtējuma datuma, ja apliecināts paaugstināts līmenis.

Valodas prasmes apliecināšanu veic, izmantojot novērtēšanas metodi, kas ietver:

1)	novērtējuma izpildes procesu;

2)	valodas prasmes novērtējumu veikušo eksaminētāju kvalifikāciju;

3)	pārsūdzības procedūru.

f)	Lai sava personāla valodas prasmi uzturētu vajadzīgajā līmenī, lidlauka ekspluatants nodrošina valodu apmācību.

g)	Atkāpjoties no a) apakšpunkta, dalībvalstis var izlemt, ka angļu valodas zināšanas nav vajadzīgas ADR.OPS.B.024. punktā minētajiem darbiniekiem radiosakaros ar lidlauka gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību. Tādā gadījumā tas veic drošības novērtējumu vienam vai vairākiem lidlaukiem.

Lidlauka ekspluatants var izsniegt atļauju cilvēkam, kas nav apliecinājis atbilstību a) un b) apakšpunktam līdz:

1)	2026. gada 7. janvārim attiecībā uz angļu valodu;

2)	2023. gada 7. janvārim attiecībā uz citu valodu, kas nav angļu valoda.

(*2) (*) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 923/2012 (2012. gada 26. septembris), ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011 un Regulas (EK) Nr. 1265/2007, (EK) Nr. 1794/2006, (EK) Nr. 730/2006, (EK) Nr. 1033/2006 un (ES) Nr. 255/2010 (OV L 281, 13.10.2012., 1. lpp.).”;"

ADR.OPS.B.030. punktu aizstāj ar šādu:

“ADR.OPS.B.030. Zemes kustības vadības un kontroles sistēma

a)	Lidlauka ekspluatants gādā, lai lidlaukā būtu nodrošināta sistēma zemes kustības vadībai un kontrolei.

Lidlauka ekspluatants kustības uz zemes vadības un kontroles sistēmā, saskaņojot ar gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, iekļauj novērtējumu vajadzībai lidlaukā izveidot standarta maršrutus gaisa kuģu manevrēšanai. Ja tiek nodrošināti standarta maršruti, lidlauka ekspluatants:

1)	gādā, lai tie būtu atbilstoši un piemēroti lidlauka satiksmei, projektam un paredzētajai ekspluatācijai un tiktu pareizi identificēti;

2)	sniedz attiecīgo informāciju aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzējam publicēšanai AIP.

Ja kustības uz zemes vadības un kontroles sistēmā paredzēts, ka gaisa kuģis kustības zonā izmanto transponderu, lidlauka ekspluatants ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju saskaņo:

1)	attiecīgās transpondera ekspluatācijas procedūras, kas jāievēro gaisa kuģu ekspluatantiem;

2)	attiecīgās informācijas sniegšanu aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzējam publicēšanai AIP.”;

iekļauj šādu ADR.OPS.B.031. punktu:

“ADR.OPS.B.031. Sakari

a)	Transportlīdzekļi un gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība sazinās saskaņā ar Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 923/2012 pielikuma 14. nodaļā piemērojamām prasībām.

Lidlauka ekspluatants, to koordinējot ar gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, izstrādā sakaru procedūras, tostarp:

1)	frekvences un valodu vai valodas, kas jāizmanto sakariem starp gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un transportlīdzekļiem, kuriem paredzēts veikt darbības vai kuri veic darbības manevrēšanas teritorijā;

2)	sakarus starp gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un gājējiem, kuriem paredzēts veikt darbības vai kuri veic darbības manevrēšanas teritorijā;

3)	nozīmīgas ar lidlauku saistītas informācijas izplatīšanu, kas var ietekmēt darbību drošību manevrēšanas teritorijā, izmantojot radiosakarus;

4)	signālus un citus sakaru līdzekļus, kas jāizmanto visos redzamības apstākļos radiosakaru atteices gadījumā starp gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un transportlīdzekļiem vai gājējiem manevrēšanas teritorijā.”;

iekļauj šādu ADR.OPS.B.033. punktu:

“ADR.OPS.B.033. Gājēju kontrole

Lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno procedūras, lai:

1)	atļautu iekļuvi kustības zonā un citās ekspluatācijas zonās tikai tām personām, kuru pienākumos ir iekļūšana šādās zonās;

2)	nodrošinātu, ka šīm personām tiek atļauta iekļūšana šajās zonās bez pavadības tikai tad, ja tās saņēmušas attiecīgu apmācību un apliecinājušas savu kompetenci;

kontrolētu personu kustību uz perona un gādātu, lai pasažieri, kas iekāpj gaisa kuģī vai izkāpj no tā, vai kuriem jāiet uz gaisa kuģi vai jānāk no tā, vai jāšķērso perons:

i)	to darītu apmācītu un kompetentu darbinieku pavadībā;

ii)	netraucētu darbībām ar stāvošiem gaisa kuģiem un apkalpošanu uz zemes;

iii)	tiktu pasargāti no darbībā esošiem gaisa kuģiem, tostarp ietekmes, ko rada to dzinēji, kā arī pārvietošanās vai citas darbības.

Lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno procedūras, lai nodrošinātu:

1)	akurātu un drošu tādu darbinieku iekļūšanu manevrēšanas teritorijā, kuru pienākumos ir iekļūšana šajā teritorijā bez transportlīdzekļa;

ka šādi darbinieki:

i)	ir pienācīgi aprīkoti, tostarp ar labi saskatāmu apģērbu, orientēšanās līdzekļiem un līdzekļiem, kas nodrošina divvirzienu sakarus ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un attiecīgo lidlauka ekspluatanta struktūrvienību šādu darbību laikā;

ii)	iegūst atļauju no gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības pirms iekļūšanas manevrēšanas teritorijā. Neskarot šādu atļauju, uzbraukšanai uz skrejceļa vai skrejceļa joslas vai atļautās darbības mainīšanai var būt vajadzīga papildu īpaša atļauja no gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības;

iii)	neiekļūst manevrēšanas teritorijā, kad notiek procedūras ierobežotas redzamības apstākļos.”;

ADR.OPS.B.035. punktu aizstāj ar šādu:

“ADR.OPS.B.035. Ekspluatācija ziemas apstākļos

Lidlauka ekspluatants gadījumos, kad lidlauks jāekspluatē tādos apstākļos, kad kustības zonā var uzkrāties sniegs, šķīdonis vai ledus, izstrādā un īsteno sniega plānu. Sniega plāna ietvaros lidlauka ekspluatants:

1)	paredz noteikumus par tādu materiālu izmantošanu, ar kuriem notīra ledu un sarmu vai nepieļauj to veidošanos, vai uzlabo skrejceļa virsmas saķeres parametrus;

2)	nodrošina, cik vien tas ir pamatoti praktiski, sniega, šķīdoņa vai ledus notīrīšanu no lietošanā esošajiem skrejceļiem un citām kustības zonām, ko paredzēts lietot gaisa kuģa ekspluatācijā.

Lidlauka ekspluatants nodrošina publicēšanai AIP informāciju par:

1)	sniega tīrīšanai un sniega un ledus kontroles darbībām paredzētā aprīkojuma pieejamību;

2)	vajadzības gadījumā, apstiprinājuma statusu attiecībā uz īpaši sagatavotu ziemas skrejceļu izmantošanu;

3)	materiālu veidu, kas tiek izmantots kustības zonu virsmu apstrādei.”;

iekļauj šādu ADR.OPS.B.036. un ADR.OPS.B.037. punktu:

“ADR.OPS.B.036. Ekspluatācijas darbības uz īpaši sagatavotiem ziemas skrejceļiem

Lidlauka ekspluatants var, ja to iepriekš apstiprina kompetentā iestāde, izstrādāt un izmantot procedūras lidmašīnu ekspluatācijai uz īpaši sagatavotiem ziemas skrejceļiem gadījumos, kad kontaminantu veids ir sablietēts sniegs vai ledus. Īpaši sagatavotus ziemas skrejceļus var saistīt galvenokārt ar RWYCC 4; tomēr, ja apstrāde neattaisno RWYCC 4, jāpiemēro normāla procedūra saskaņā ar ADR.OPS.B.037. punktu.

Lai iegūtu iepriekšēju kompetentās iestādes apstiprinājumu, lidlauka ekspluatants:

izstrādā procedūras, kas iekļauj:

i)	aprīkojuma veidu vai materiālu veidu, kvalitāti un daudzumu, vai abu kombināciju, ko izmanto, lai uzlabotu skrejceļa virsmas stāvokli un to uzklāšanas metodi;

ii)	meteoroloģisko parametru pārraudzīšanu;

iii)	nesavāktu kontaminantu pārzināšanu;

iv)	iegūto rezultātu novērtēšanu;

2)	to lidmašīnas datu iegūšanu, kas saistīti ar apstāšanās veiktspēju uz skrejceļa ar īpašo apstrādi no vismaz viena lidmašīnu operatora;

3)	saskaņā ar 2) punktu iegūto datu analīzi un apstrādi, lai apliecinātu spēju sagatavot tādu skrejceļa stāvokli, kas atbilstu attiecīgajam RWYCC;

4)	tādas apkopes programmas noteikšanu, kas sedz gan profilaktisko, gan korektīvo apkopi aprīkojumam, kurš tiek izmantots, lai sasniegtu konsekventu veiktspēju.

c)	Lidlauka ekspluatants izstrādā un ievieš programmu procedūras pastāvīgas efektivitātes pārraudzīšanai. Programma izmanto bremzēšanas darbību ziņojumus no lidmašīnu datiem, kas tiek salīdzināti ar skrejceļu stāvokļa ziņojumiem.

Lidlauku ekspluatants izvērtē ziemas ekspluatācijas darbību veiktspēju pēc ziemas perioda beigām, lai identificētu:

1)	papildu apmācības nepieciešamību;

2)	procedūru atjaunināšanas nepieciešamību;

3)	papildu vai cita aprīkojuma un materiāliem nepieciešamību.

ADR.OPS.B.037. Skrejceļa virsmas stāvokļa novērtēšana un skrejceļa stāvokļa koda piešķiršana

Visos gadījumos, kad uz skrejceļa virsmas atrodas ADR.OPS.A.060. punkta a) apakšpunktā uzskaitītie kontaminanti, lidlauka ekspluatants:

a)	piešķir RWYCC kodu, pamatojoties uz kontaminanta veidu, kārtas biezumu un temperatūru;

b)	inspicē skrejceļu visos gadījumos, kad skrejceļa virsmas stāvoklis var būt mainījies meteoroloģisko apstākļu dēļ, novērtē skrejceļa virsmas stāvokli un piešķir jaunu RWYCC;

c)	izmanto īpašos ziņojumus no gaisa kuģa, lai izraisītu RWYCC atkārtotu novērtēšanu.”;

ADR.OPS.B.080. punktu aizstāj ar šādu:

“ADR.OPS.B.080. Transportlīdzekļu un citu kustīgu objektu marķējums un apgaismojums

Lidlauka ekspluatants gādā, lai transportlīdzekļi un citi kustīgi objekti, neskaitot gaisa kuģus, lidlauka kustības zonā tiktu:

1)	marķēti ar skaidri saredzamām krāsām vai gaismām piemērotās vietās, atbilstoša lieluma karodziņiem, rūtainu rakstu un kontrastējošām krāsām;

izgaismoti ar zemas intensitātes aizsarggaismām, kuru veids un parametri atbilst to funkcijām, ja transportlīdzekļus un lidlauku izmanto naktī vai ierobežotas redzamības apstākļos. Apgaismes ierīču izstarotās krāsas ir šādas:

i)	mirgojoši zils transportlīdzekļiem, kas saistīti ar ārkārtas situācijām vai drošību;

ii)	mirgojoši dzeltens citiem transportlīdzekļiem, tostarp “seko man” transportlīdzekļiem;

iii)	nemainīgi sarkans objektiem ar ierobežotu kustīgumu.

b)	Lidlauka ekspluatanti var atbrīvot no a) apakšpunkta prasībām gaisa kuģu apkalpošanas aprīkojumu un transportlīdzekļus, ko izmanto tikai uz peroniem.”;

ADR.OPS.C.005. punktu aizstāj ar šādu:

“ADR.OPS.C.005. Apkope – vispārīgi

Lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno apkopes programmu, kas vajadzības gadījumā iekļauj profilaktisku apkopi, lai apkoptu lidlauka infrastruktūru, sistēmas un aprīkojumu, kurš nepieciešams lidlauka ekspluatācijai tādos apstākļos, kas nekaitē aeronavigācijas drošībai, regularitātei vai efektivitātei. Apkopes programmas izveidē un īstenošanā ņem vērā cilvēkfaktora principus.

b)	Lidlauka ekspluatants nodrošina atbilstošu un piemērotu līdzekļu sagādi efektīvai apkopes programmas īstenošanai.”;

iekļauj šādu ADR.OPS.C.007. punktu:

“ADR.OPS.C.007. Transportlīdzekļu apkope

Lidlauka ekspluatants:

izstrādā un īsteno apkopes programmu, kas iekļauj profilaktisku apkopi un ņem vērā cilvēkfaktora principus, glābšanas un ugunsdzēšanas transportlīdzekļiem, lai nodrošinātu šo transportlīdzekļu un to aprīkojuma efektivitāti un atbilstību noteiktajam reakcijas laikam visā transportlīdzekļa kalpošanas laikā;

2)	nodrošina apkopes programmas īstenošanu citiem transportlīdzekļiem, kas veic darbības kustības zonā vai citās ekspluatācijas zonās.

Lidlauka ekspluatants:

1)	izstrādā procedūras, kas atbalsta a) apakšpunktā minēto apkopes programmu īstenošanu;

2)	nodrošina, ka tās efektīvai īstenošanai tiek sagādāti pietiekami un atbilstoši līdzekļi un objekti;

3)	uzglabā katra transportlīdzekļa apkopes reģistrus.

Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka organizācijas, kas veic darbības vai nodrošina pakalpojumus lidlaukā:

1)	apkopj transportlīdzekļus, kas veic darbības kustības zonā vai citās ekspluatācijas zonās, saskaņā ar noteiktajām apkopes programmām, tostarp profilaktisko apkopi;

2)	uzglabā attiecīgos apkopes reģistrus.

d)	Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka lietošanai nederīgi transportlīdzekļi netiek izmantoti ekspluatācijas darbībām.”;

pielikuma ADR.OPS.C.010. un ADR.OPS.C.015. punktu aizstāj ar šādiem:

“ADR.OPS.C.010. Seguma, citas zemes virsmas un drenāžas apkope

a)	Lidlauka ekspluatants inspicē visu kustības zonu virsmas, tostarp segumus (skrejceļu, manevrēšanas ceļus un peronus), piegulošās zonas un drenāžu, lai lidlauka profilaktiskās un korektīvās apkopes programmas ietvaros regulāri izvērtētu to stāvokli.

Lidlauka ekspluatants:

1)	nodrošina visu kustības zonu virsmu apkopi, lai uz tām neatrastos FOD, kas varētu izraisīt gaisa kuģa bojājumu vai pasliktināt gaisa kuģu sistēmu darbību;

2)	nodrošina skrejceļu, manevrēšanas ceļu un peronu virsmas apkopi, lai novērstu bīstamu virsmas bojājumu veidošanos;

3)	nodrošina tādu skrejceļa stāvokli, lai tā virsmas saķeres parametri būtu atbilstoši minimālajiem standartiem vai augstāki par tiem;

4)	periodiski inspicē un dokumentē skrejceļa virsmas saķeres parametrus apkopes nolūkos. Šīs pārbaudes veic tik bieži, lai noteiktu, kādas ir lidlauka virsmas saķeres parametru tendences;

5)	veic korektīvas apkopes darbības, lai novērstu to, ka skrejceļa vai kādas tā daļas virsmas saķeres parametri gadījumos, kad tie nav kontaminēti, ir zemāki par minimālajiem standartiem.

ADR.OPS.C.015. Vizuālo līdzekļu un elektrosistēmu apkope

a)	Lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno profilaktiskas un korektīvas apkopes programmu, lai nodrošinātu elektrosistēmas izmantojamību un energoapgādes pieejamību visai vajadzīgajai lidlauka infrastruktūrai tādā veidā, kas nodrošina aeronavigācijas drošību, regularitāti un efektivitāti.

Lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno profilaktiskas un korektīvas apkopes programmu, lai nodrošinātu individuālo gaismu izmantojamību un lidlauka apgaismojuma sistēmas uzticamību tādā veidā, kas nodrošina gaisa kuģu un transportlīdzekļu vadības un kontroles nepārtrauktību:

II vai III kategorijas precīzas nolaišanās skrejceļa profilaktiskās apkopes sistēmas mērķis ir tāds, ka jebkurā II vai III kategorijas ekspluatācijas darbību laikā visu pieeju un skrejceļu ugunis ir izmantojamas, un tā tas ir, ja:

katrā no šiem elementiem ir izmantojami 95 % no gaismām:

A)	II un III kategorijas precīzas nolaišanās apgaismojuma sistēma, tuvākie 450 m;

B)	skrejceļa ass līnijas gaismas;

C)	skrejceļa robežu gaismas;

D)	skrejceļa malu gaismas;

ii)	no zemskares zonas gaismām ir izmantojami 90 %;

iii)	pieejas apgaismojuma sistēmā aiz 450 m robežas ir izmantojami 85 % no gaismām;

iv)	no skrejceļa gala zonas gaismām ir izmantojami 75 %;

2)	gaismas, kas saskaņā ar 1) punktu nav izmantojamas, nemaina apgaismojuma sistēmas pamatstruktūru;

3)	nav pieļaujamas neizmantojamas gaismas, kas ir piegulošas citai neizmantojamai gaismai, vienīgi līnijugunīm un horizonta ugunīm ir atļautas divas piegulošas neizmantojamas gaismas;

“stop” līnijas ugunīm, kas atrodas gaidīšanas vietā pie skrejceļa un tiek izmantotas kopā ar skrejceļu, kurš paredzēts ekspluatācijas darbībām, kad redzamība uz skrejceļa ir mazāka nekā 550 m, profilaktiskās apkopes sistēmai ir šādi mērķi:

i)	neizmantojamas var palikt ne vairāk kā divas gaismas;

ii)	nedrīkst palikt divas piegulošas neizmantojamas gaismas, ja vien atstatums starp gaismām nav ievērojami mazāks, nekā vajadzīgs;

5)	manevrēšanas ceļam, kas paredzēts gadījumiem, kad redzamība uz skrejceļa ir mazāka nekā 550 m, profilaktiskās apkopes sistēmas mērķis ir tāds, ka nedrīkst būt neizmantojamas divas piegulošas manevrēšanas ceļa līnijugunis;

I kategorijas precīzas nolaišanās skrejceļam izmantotās profilaktiskās apkopes sistēmas mērķis ir tāds, ka jebkurā I kategorijas ekspluatācijas darbību laikā visu pieeju un skrejceļu ugunis ir izmantojamas, un tā tas ir, ja:

katrā no šiem elementiem ir izmantojami vismaz 85 % no gaismām:

A)	I kategorijas precīzas nolaišanās apgaismojuma sistēma;

B)	skrejceļa robežu gaismas;

C)	skrejceļa malu gaismas;

D)	skrejceļa gala gaismas;

ii)	neizmantojama gaisma nedrīkst būt pieguloša citai neizmantojamai gaismai, ja vien atstatums starp gaismām nav ievērojami mazāks nekā vajadzīgs;

skrejceļam, kas paredzēts pacelšanās darbībām gadījumos, kad redzamība uz skrejceļa ir mazāka nekā 550 m, profilaktiskās apkopes sistēmas mērķis ir tāds, lai jebkurā ekspluatācijas darbību periodā visas skrejceļa gaismas būtu izmantojamas, un tas visos gadījumos nozīmē:

vismaz:

A)	95 % no skrejceļa līnijugunīm (ja tādas ir) un skrejceļa malas gaismām ir izmantojamas;

B)	no skrejceļa gala zonas gaismām ir izmantojami 75 %;

ii)	neizmantojama gaisma nedrīkst būt pieguloša citai neizmantojamai gaismai;

skrejceļam, kas paredzēts pacelšanās darbībām gadījumos, kad redzamība uz skrejceļa ir 550 m vai lielāka, profilaktiskās apkopes sistēmas mērķis ir tāds, lai jebkurā ekspluatācijas darbību laikposmā visas skrejceļa gaismas būtu izmantojamas, un tas visos gadījumos nozīmē:

i)	vismaz 85 % no skrejceļa malas gaismām un skrejceļa gala zonas gaismām ir izmantojamas;

ii)	neizmantojama gaisma nedrīkst būt pieguloša citai neizmantojamai gaismai;

skrejceļam, kas aprīkots ar vizuālās pieejas trajektorijas indikācijas sistēmām, profilaktiskās apkopes sistēmas mērķis ir tāds, lai jebkurā ekspluatācijas darbību brīdī visas sekcijas būtu izmantojamas. Sekcija tiek uzskatīta par neizmantojamu, ja neizmantojamo gaismu skaits tādā sekcijā nesniedz gaisa kuģim vajadzīgo vadību.

Punkta b) apakšpunkta izpratnē gaisma uzskatāma par neizmantojamu, ja:

galvenā stara vidējā intensitāte ir mazāka nekā 50 % no vērtības, kas noteikta Aģentūras izsniegtajās sertifikācijas specifikācijās. Gaismu sekcijām, kuru paredzētā galvenā stara vidējā intensitāte ir virs Aģentūras izsniegtajās sertifikācijas specifikācijās precizētās vērtības, jāvērtē 50 % vērtība no paredzētās vērtības;

2)	trūkst vai ir bojāts ar gaismu saistītais filtrs, vai arī gaisma neveido pareizas krāsas gaismas staru.

d)	Lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno profilaktiskas un korektīvas apkopes programmu, lai nodrošinātu marķējumu un zīmju izmantojamību un uzticamību tādā veidā, kas nodrošina gaisa kuģu un transportlīdzekļu vadības un kontroles nepārtrauktību.

e)	Celtniecības vai apkopes darbības nenotiek lidlauka elektrosistēmu tuvumā, kad lidlaukā tiek veiktas procedūras ierobežotas redzamības apstākļos.

Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka:

1)	a), b) un d) apakšpunktos minētās profilaktiskās apkopes programmas iekļauj attiecīgas katras sistēmas atsevišķo elementu, kā arī pašas sistēmas inspekcijas un pārbaudes, kas tiek veiktas saskaņā ar noteiktajām procedūrām un definētos intervālos, saskaņā ar paredzēto ekspluatāciju un sistēmu;

2)	tiek veiktas attiecīgās korektīvās darbības trūkumu novēršanai un identificēšanai.

g)	Lidlauka ekspluatants uzglabā reģistrus par attiecīgajām apkopes darbībām.”

18.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 428/38

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2149

(2020. gada 9. decembris),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2368/2002, par Kimberli procesa sertifikācijas sistēmas īstenošanu starptautiskajā tirdzniecībā ar neapstrādātiem dimantiem, lai pievienotu Itāliju kā Savienības iestādi un ņemtu vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2368/2002 (2002. gada 20. decembris), par Kimberli procesa sertifikācijas sistēmas īstenošanu starptautiskajā tirdzniecībā ar neapstrādātiem dimantiem (1), un jo īpaši tās 17. pantu, 19. panta 1. un 2. punktu un 20. pantu,

tā kā:

(1)	Izstāšanās līgumā (2) ir noteikta kārtība, kādā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (turpmāk “Apvienotā Karaliste”) izstājas no Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (turpmāk “Euratom”).

(2)	Izstāšanās līguma Ceturtajā Daļā noteiktais pārejas periods beidzas 2020. gada 31. decembrī, kad Savienības tiesību akti vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā.

(3)

Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Izstāšanās līguma Protokolā par Īriju/Ziemeļīriju, to lasot saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu, Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro Regulas (EK) Nr. 2368/2002 noteikumus. Protokols par Īriju/Ziemeļīriju kļūs piemērojams pārejas perioda beigās.

(4)	Regulas (EK) Nr. 2368/2002 II pielikumā ir uzskaitīti Kimberli procesa sertifikācijas sistēmas dalībnieki un to ieceltās kompetentās iestādes.

(5)

Tā kā Kimberli procesa dalībnieki Deli plenārsēdē 2019. gada novembrī pieņēma administratīvo lēmumu “Atļauja Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei piedalīties Kimberli procesa sertifikācijas sistēmā”, Apvienotā Karaliste tiek atzīta par Kimberli procesa sertifikācijas sistēmas dalībnieci, un šāda dalība stājas spēkā tikai no dienas, kad Savienības tiesību akti vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā. Apvienotā Karaliste būtu jāiekļauj Kimberli procesa dalībnieku sarakstā Regulas (EK) Nr. 2368/2002 II pielikumā.

(6)	Turklāt jāatjaunina vairāku Kimberli procesa dalībnieku kompetento iestāžu adreses, kas atrodamas Regulas (EK) Nr. 2368/2002 II pielikumā.

(7)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2368/2002 19. pantu Komisija minētās regulas III pielikumā sniedz Savienības iestāžu sarakstu.

(8)

Pēc tam, kad Itālija iesniedza pieprasījumu par Savienības iestādes iecelšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2368/2002 19. pantu, Komisija tikās ar Itālijas iecelto Savienības iestādi, lai pārbaudītu tās gatavību uzņemties Regulā (EK) Nr. 2368/2002 minētos pienākumus. Veiktie sagatavošanās darbi un Itālijas ieceltās Savienības iestādes paredzētās procedūras liecina, ka tā spēs uzticami, laikus, efektīvi un pienācīgi pildīt uzdevumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 2368/2002 II, III un V nodaļā. Tāpēc attiecīgā Itālijas iestāde būtu jāiekļauj Savienības iestāžu sarakstā Regulas (EK) Nr. 2368/2002 III pielikumā.

(9)	Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības un Euratom Savienības iestāde Apvienotajā Karalistē būtu jāsvītro no Savienības iestāžu saraksta Regulas (EK) Nr. 2368/2002 III pielikumā.

(10)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2368/2002 17. panta 4. punktu Komisija V pielikumā iekļauj visas organizācijas, kas atbilst 17. panta prasībām. Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības un Euratom London Diamond Bourse and Club būtu jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 2368/2002 V pielikumā iekļautā dimantu rūpniecības organizāciju saraksta, kuras īsteno garantiju un nozares pašregulācijas sistēmu.

(11)	Būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 2368/2002 II, III un V pielikums.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2368/2002 22. pantā minētās Komitejas atzinumu.

(13)	Lai Savienība pēc iespējas drīzāk varētu īstenot Kimberli procesa sertifikācijas sistēmu attiecībā uz Apvienoto Karalisti, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2368/2002 groza šādi:

1)	regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

2)	regulas III pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

3)	regulas V pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 9. decembrī

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētājas vietnieks

Josep BORRELL FONTELLES

(1) OV L 358, 31.12.2002., 28. lpp.

(2) Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.).

I PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Kimberli procesa sertifikācijas sistēmas dalībnieku un to iecelto kompetento iestāžu saraksts, kas minēts 2., 3., 8., 9., 12., 17., 18., 19. un 20. pantā

ANGOLA

Ministry of Mineral Resources and Petroleum and Gas

Av. 4 de Fevereiro no 105

1279 Luanda

Angola

Eksporta iestāde:

Ministry of Industry and Trade

Largo 4 de Fevereiro #3

Edifício Palacio de vidro

1242 Luanda

Angola

ARMĒNIJA

Department of Gemstones and Jewellery

Ministry of Economy

M. Mkrtchyan 5

Yerevan

Armenia

AUSTRĀLIJA

Department of Foreign Affairs and Trade

Investment and Business Engagement Division

R.G. Casey Building

John McEwen Crescent

Barton ACT 0221

Australia

Importa un eksporta iestāde:

Department of Home Affairs

Customs and Border Revenue Branch

Australian Border Force

5 Constitution Ave

Canberra City 2600

Australia

Department of Industry, Science, Energy and Resources

GPO Box 2013

Canberra ACT 2601

Australia

BANGLADEŠA

Export Promotion Bureau

TCB Bhaban

1, Karwan Bazaar

Dhaka

Bangladesh

BALTKRIEVIJA

Ministry of Finance

Department for Precious Metals and Precious Stones

Sovetskaja Str, 7

220010 Minsk

Republic of Belarus

BOTSVĀNA

Ministry of Minerals, Green Technology and Energy Security (MMGE)

Fairgrounds Office Park, Plot No. 50676 Block C

P/Bag 0018

Gaborone

Botswana

BRAZĪLIJA

Ministry of Mines and Energy

Esplanada dos Ministérios, Bloco ‘U’, 4o andar

70065, 900 Brasilia, DF

Brazil

KAMBODŽA

Ministry of Commerce

Lot 19–61, MOC Road (113 Road), Phum Teuk Thla, Sangkat Teuk Thla

Khan Sen Sok, Phnom Penh

Cambodia

KAMERŪNA

National Permanent Secretariat for the Kimberley Process

Ministry of Mines, Industry and Technological Development

Intek Building, 6th floor,

Navik Street

BP 35601 Yaounde

Cameroon

KANĀDA

Starptautiskie jautājumi:

Global Affairs Canada Natural Resources and Governance Division (MES) 125 Sussex Drive Ottawa, Ontario K1A 0G2

Canada

Vispārīgas informācijas pieprasījumi Kanādas Dabas resursu ministrijā:

Kimberley Process Office

Lands and Minerals Sector Natural Resources Canada (NRCan)

580 Booth Street, 10th floor

Ottawa, Ontario

Canada K1A 0E4

CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKA

Secrétariat permanent du processus de Kimberley

BP: 26 Bangui

Central African Republic

ĶĪNAS Tautas Republika

Department of Duty Collection

General Administration of China Customs (GACC)

No 6 Jianguomen Nie Rev.

Dongcheng District, Beijing 100730

People ’s Republic of China

Ķīnas Tautas Republikas HONKONGAS Īpašās Pārvaldes Apgabals

Department of Trade and Industry

Hong Kong Special Administrative Region

Peoples Republic of China

Room 703, Trade and Industry Tower

700 Nathan Road

Kowloon

Hong Kong

China

Ķīnas Tautas Republikas MAKAO Īpašās Pārvaldes Apgabals

Macao Economic Bureau

Government of the Macao Special Administrative Region

Rua Dr Pedro José Lobo, no. 1–3, 25th Floor

Macao

KONGO Demokrātiskā Republika

Centre d ’E xpertise, d ’E valuation et de Certification des Substances Minérales Précieuses et Semi-précieuses (CEEC)

3989, av des cliniques

Kinshasa/Gombe

Democratic Republic of Congo

KONGO Republika

Bureau d ’E xpertise, d ’E valuation et de Certification des Substances Minérales Précieuses (BEEC)

BP 2787

Brazzaville

Republic of Congo

KOTDIVUĀRA

Ministère de l ’I ndustrie et des Mines

Secrétariat Permanent de la Représentation en Côte d ’I voire du Processus de Kimberley (SPRPK-CI)

Abidjan-Plateau, Immeuble les Harmonies II

Abidjan

Côte d ’I voire

SVATINI

Office for the Commissioner of Mines

Minerals and Mines Departments, Third Floor Lilunga Building (West Wing),

Somhlolo Road,

Mbabane

Eswatini

EIROPAS SAVIENĪBA

European Commission

Service for Foreign Policy Instruments

Office EEAS 03/330

B-1049 Bruxelles/Brussel

Belgium

GABONA

Centre Permanent du Processus de Kimberley (CPPK)

Ministry of Equipment, Infrastructure, and Mines

Immeuble de la Geologie, 261 rue Germain Mba

B.P. 284/576

Libreville

Gabon

GANA

Ministry of Lands and Natural Resources

Accra P.O. Box M 212

Ghana

Importa un eksporta iestāde:

Precious Minerals Marketing Company Ltd (PMMC)

Diamond House

PO Box M.108

Accra

Ghana

GVINEJA

Ministry of Mines and Geology

Boulevard du Commerce – BP 295

Quartier Almamya/Commune de Kaloum

Conakry

Guinea

GAJĀNA

Geology and Mines Commission

P O Box 1028

Upper Brickdam

Stabroek

Georgetown

Guyana

INDIJA

Government of India, Ministry of Commerce & Industry

Udyog Bhawan

New Delhi 110 011

India

Importa un eksporta iestāde:

The Gem & Jewellery Export Promotion Council

KP Exporting/Importing Authority

Tower A, AW-1010, Baharat Diamond Bourse

Opp NABARD Bank, Bandra Kurla Complex

Bandra (E), Mumbai – 400 051

India

INDONĒZIJA

Directorate of Export and Import Facility, Ministry of Trade M. I. Ridwan Rais Road, No. 5 Blok I Iantai 4

Jakarta Pusat Kotak Pos. 10110

Jakarta

Indonesia

IZRAĒLA

Ministry of Economy and Industry Office of the Diamond Controller

3 Jabotinsky Road

Ramat Gan 52520

Israel

JAPĀNA

Agency for Natural Resources and Energy

Mineral and Natural Resources Division

Ministry of Economy, Trade and Industry

1-3-1 Kasumigaseki, Chiyoda-ku

100-8901 Tokyo, Japan

Japan

KAZAHSTĀNA

Ministry for Investments and Development of the Republic of Kazakhstan

Committee for Technical Regulation and Metrology

11, Mangilik el street

Nur-Sultan

Republic of Kazakhstan

KOREJAS Republika

Ministry of Foreign Affairs

United Nations Division 60 Sajik-ro 8-gil

Jongno-gu

Seoul 03172

Korea

LAOSAS Tautas Demokrātiskā Republika

Department of Import and Export

Ministry of Industry and Commerce

Phonxay road, Saisettha District

Vientiane, Lao PDR

P.O Box: 4107

Laos

LIBĀNA

Ministry of Economy and Trade

Lazariah Building

Down Town

Beirut

Lebanon

LESOTO

Department of Mines

Ministry of Mining

Corner Constitution and Parliament Road

P.O. Box 750

Maseru 100

Lesotho

LIBĒRIJA

Government Diamond Office

Ministry of Mines and Energy

Capitol Hill

P.O. Box 10-9024

1000 Monrovia 10

Liberia

MALAIZIJA

Ministry of International Trade and Industry

MITI Tower,

No.7, Jalan Sultan Haji Ahmad Shah 50480 Kuala Lumpur

Malaysia

Importa un eksporta iestāde:

Royal Malaysian Customs Department

Jabatan Kastam Diraja Malaysia,

Kompleks Kementerian Kewangan No. 3,

Persiaran Perdana,

Presint 2, 62596 Putrajaya,

Malaysia.

MALI

Ministère des Mines

Bureau d ’E xpertise d ’É valuation et de Certification des Diamants Bruts

Cité administrative, P.O. BOX: 1909

Bamako

République du Mali

MAURĪCIJA

Importa iestāde:

Ministry of Industry, Commerce & Consumer Protection 4th Floor, Anglo Mauritius Building

Intendance Street

Port Louis

Mauritius

MEKSIKA

Directorate-General for International Trade in Goods

189 Pachuca Street, Condesa, 17th Floor

Mexico City, 06140

Mexico

Importa un eksporta iestāde:

Directorate-General for Trade Facilitation and Foreign Trade

SE. Undersecretary of Industry and Trade

1940 South Insurgentes Avenue, PH floor

Mexico City, 01030

Mexico

SHCP-AGA. Strategic Planning and Coordination

Customs Administration “2”

160 Lucas Alaman Street, Obrera

Mexico City, 06800

Mexico

NAMĪBIJA

The Government of Republic of Namibia Ministry of Mines and Energy

Directorate of Diamond Affairs Private Bag 13297

1st Aviation Road (Eros Airport)

Windhoek

Namibia

JAUNZĒLANDE

Middle East and Africa Division

Ministry of Foreign Affairs and Trade

Private Bag 18 901

Wellington

New Zealand

Importa un eksporta iestāde:

New Zealand Customs Service

1 Hinemoa Street

PO box 2218

Wellington 6140

New Zealand

NORVĒĢIJA

Ministry of Foreign Affairs

Department for Regional Affairs

Section for Southern and Central Africa

Box 8114 Dep

0032 Oslo, Norway

PANAMA

National Customs Authority

Panama City, Curundu, Dulcidio Gonzalez Avenue, building # 1009

Republic of Panama

KRIEVIJAS FEDERĀCIJA

Starptautiskie jautājumi:

Ministry of Finance

9, Ilyinka Street

109097 Moscow

Russian Federation

Importa un eksporta iestāde:

Gokhran of Russia

14, 1812 Goda St.

121170 Moscow

Russian Federation

SJERRALEONE

Ministry of Mines and Mineral Resources

Youyi Building

Brookfields

Freetown

Sierra Leone

Importa un eksporta iestāde:

National Minerals Agency

New England Ville

Freetown

Sierra Leone

SINGAPŪRA

Ministry of Trade and Industry

100 High Street

#09-01, The Treasury

Singapore 179434

Importa un eksporta iestāde:

Singapore Customs

55 Newton Road

#06-02 Revenue House

Singapore 307987

DIENVIDĀFRIKA

South African Diamond and Precious Metals Regulator

251 Fox Street

Doornfontein 2028

Johannesburg

South Africa

ŠRILANKA

National Gem and Jewellery Authority

25, Galle Face Terrace

Post Code 00300

Colombo 03

Sri Lanka

ŠVEICE

State Secretariat for Economic Affairs (SECO)

Sanctions Unit

Holzikofenweg 36

CH-3003 Berne/Switzerland

TAIVĀNA, PENHU, KINMENA UN MACU, ATSEVIŠĶĀ MUITAS TERITORIJA

Export/Import Administration Division

Bureau of Foreign Trade

Ministry of Economic Affairs

1, Hu Kou Street

Taipei, 100

Taiwan

TANZĀNIJA

Mining Commission

Ministry of Energy and Minerals

P.O BOX 2292

40744 Dodoma

Tanzania

TAIZEME

Department of Foreign Trade

Ministry of Commerce

563 Nonthaburi Road

Muang District, Nonthaburi 11000

Thailand

TOGO

The Ministry of Mines and Energy

Head Office of Mines and Geology

216, Avenue Sarakawa

B.P. 356

Lomé

Togo

TURCIJA

Foreign Exchange Department

Ministry of Treasury and Finance

T.C. Bașbakanlık Hazine

Müsteșarlığı İnönü Bulvarı No 36

06510 Emek, Ankara

Turkey

Importa un eksporta iestāde:

Istanbul Gold Exchange/Borsa Istanbul Precious Metals and Diamond

Market (BIST)

Borsa İstanbul, Resitpasa Mahallesi,

Borsa İstanbul Caddesi No 4

Sariyer, 34467, Istanbul

Turkey

UKRAINA

Ministry of Finance

State Gemological Centre of Ukraine

38–44, Degtyarivska St.

Kyiv 04119

Ukraine

APVIENOTIE ARĀBU EMIRĀTI

U.A.E. Kimberley Process Office

Dubai Multi Commodities Centre

Dubai Airport Free Zone

Emirates Security Building

Block B, 2nd Floor, Office # 20

P.O. Box 48800

Dubai

United Arab Emirates

APVIENOTĀ KARALISTE (1)

Government Diamond Office

Conflict Department

Room WH1.214

Foreign, Commonwealth & Development Office

King Charles Street

London

SW1A 2AH

United Kingdom

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS

United States Kimberley Process Authority

U.S. Department of State

Bureau of Economic and Business Affairs

2201 C Street, NW

Washington DC 20520

United States of America

Importa un eksporta iestāde:

U.S. Customs and Border Protection

Office of Trade

1400 L Street, NW

Washington, DC 20229

United States of America

U.S. Census Bureau

4600 Silver Hill Road

Room 5K167

Washington, DC 20233

United States of America

VENECUĒLA

Central Bank of Venezuela

36 Av. Urdaneta, Caracas, Capital District

Caracas

ZIP Code 1010

Venezuela

VJETNAMA

Ministry of Industry and Trade

Agency of Foreign Trade 54 Hai Ba Trung

Hoan Kiem

Hanoi

Vietnam

ZIMBABVE

Principal Minerals Development Office

Ministry of Mines and Mining Development

6th Floor, ZIMRE Centre

Cnr L.Takawira St/K. Nkrumah Ave.

Harare

Zimbabwe

Importa un eksporta iestāde:

Zimbabwe Revenue Authority

Block E 5th Floor, Mhlahlandlela Complex

Cnr Basch Street/10th Avenue

Bulawayo

Zimbabwe

Minerals Marketing Corporation of Zimbabwe

90 Mutare road,

Msasa

PO Box 2628

Harare

Zimbabwe

”

(1) Neskarot Regulas (EK) Nr. 2368/2002 piemērošanu Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju saskaņā ar Izstāšanās līguma Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar minētā protokola 2. pielikuma 47. punktu, no 2021. gada 1. janvāra (OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.).

II PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

Dalībvalstu kompetento iestāžu saraksts, kas minēts 2. un 19. pantā

BEĻĢIJA

Federale Overheidsdienst Economie, KMO, Middenstand en Energie, Algemene Directie Economische Analyses en Internationale Economie, Dienst Vergunningen en Diamant/Service Public Fédéral Économie,

PME, Classes moyennes et Energie, Direction générale des Analyses économiques et de l ’E conomie internationale, Service Licences et Diamants

(Valsts federālās ekonomikas, MVU, pašnodarbināto un enerģētikas dienests, ekonomiskās analīzes un starptautiskās ekonomikas ģenerāldirektorāts)

Italiëlei 124, bus 71

B-2000 Antwerpen

Tālr.: +32 (0)2 277 54 59

Fakss: +32 (0)2 277 54 61 vai +32 (0)2 277 98 70

E-pasts: kpcs-belgiumdiamonds@economie.fgov.be

Beļģijā neapstrādātu dimantu importa un eksporta kontroli, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 2368/2002, un muitošanu veic vienīgi:

The Diamond Office

Hoveniersstraat 22

B-2018 Antwerpen

ČEHIJAS REPUBLIKA

Čehijā neapstrādātu dimantu importa un eksporta kontroli, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 2368/2002, un muitošanu veic vienīgi:

Generální ředitelství cel

Budějovická 7

140 96 Praha 4

Česká republika

Tālr.: (420-2) 61 33 38 41, (420-2) 61 33 38 59, mobilais tālr.: (420-737) 213 793

Fakss: (420-2) 61 33 38 70

E-pasts: diamond@cs.mfcr.cz

Ieceltās muitas iestādes diennakts dežūras – Praha Ruzyně

Tālr.: (420-2) 20 113 788 (no plkst. 7.30 līdz 15.30 no pirmdienas līdz piektdienai)

Tālr.: (420-2) 20 119 678 (no plkst. 15.30 līdz 7.30 sestdienās, svētdienās un pārējā laikā)

VĀCIJA

Vācijā neapstrādātu dimantu ievešanas un izvešanas kontroli, kas noteikta ar Regulu (EK) Nr. 2368/2002, tostarp Savienības sertifikātu izsniegšanu, veic vienīgi šāda iestāde:

Hauptzollamt Koblenz

Zollamt Idar-Oberstein

Zertifizierungsstelle für Rohdiamanten

Hauptstraße 197

D-55743 Idar-Oberstein

Tālr.: +49 6781 56 27 0

Fakss: +49 6781 56 27 19

E-pasts: poststelle.za-idar-oberstein@zoll.bund.de

Lai īstenotu šīs regulas 5. panta 3. punkta, 6., 9., 10. panta, 14. panta 3. punkta, 15. un 17. panta prasības, jo īpaši saistībā ar pienākumu ziņot Komisijai, Vācijas kompetentā iestāde ir šāda iestāde:

Generalzolldirektion

– Direktion VI –

Recht des grenzüberschreitenden Warenverkehrs/Besonderes Zollrecht

Krelingstraβe 50

D-90408 Nürnberg

Tālr.: +49 228 303-49874

Fakss: +49 228 303-99106

E-pasts: DVIA3.gzd@zoll.bund.de

ĪRIJA

The Kimberley Process and Responsible Minerals Authority

Geoscience Regulation Office

Department of Environment, Climate and Communications

29–31 Adelaide Road

Dublin

D02 X285

Ireland

Tālr.: +353 1 678 2000

E-pasts: KPRMA@DECC.gov.ie

ITĀLIJA

Itālijā neapstrādātu dimantu ievešanas un izvešanas kontroli, kas noteikta ar Regulu (EK) Nr. 2368/2002, tostarp Savienības sertifikātu izsniegšanu, veic vienīgi šāda iestāde:

Agenzia delle Dogane e dei Monopoli

Laboratorio chimico di Torino – Ufficio antifrode –Direzione Interregionale Liguria, Piemonte e Valle d ’A osta

Corso Sebastopoli, 3

10134 Torino

Tālr.: +39 011 3166341 – 0369206

E-pasts: dir.liguria-piemonte-valledaosta.lab.torino@adm.gov.it

Lai īstenotu šīs regulas 5. panta 3. punkta, 6., 9., 10. panta, 14. panta 3. punkta, 15. un 17. panta prasības, jo īpaši saistībā ar pienākumu ziņot Komisijai, Itālijas kompetentā iestāde ir šāda iestāde:

Agenzia delle Dogane e dei Monopoli

Ufficio Origine e valore – Direzione Dogane

Piazza Mastai, 12

00153 Roma

Tālr.: +39 06 50245216

E-pasts: dir.dogane.origine@adm.gov.it

PORTUGĀLE

Autoridade Tributária e Aduaneira

Direção de Serviços de Licenciamento

R. da Alfândega, 5

1149-006 Lisboa

Tālr.: + 351 218 813 843/8

Fakss: + 351 218 813 986

E-pasts: dsl@at.gov.pt

Portugālē neapstrādātu dimantu ievešanas un izvešanas kontroli, kas noteikta ar Regulu (EK) Nr. 2368/2002, tostarp ES sertifikātu izsniegšanu, veic vienīgi šāda iestāde:

Alfândega do Aeroporto de Lisboa

Aeroporto de Lisboa,

Terminal de Carga, Edifício 134

1750-364 Lisboa

Tālr.: +351 210030080

Fakss: +351 210037777

E-pasta adrese: aalisboa-kimberley@at.gov.pt

RUMĀNIJA

Autoritatea Națională pentru Protecția Consumatorilor

(Valsts patērētāju aizsardzības iestāde)

1 Bd. Aviatorilor Nr. 72, sectorul 1 București, România

(72 Aviatorilor Bvd., sector 1, Bucharest, Romania)

Cod postal (pasta indekss) 011865

Tālr.: (40-21) 318 46 35/312 98 90/312 12 75

Fakss: (40-21) 318 46 35/314 34 62

www.anpc.ro

”

III PIELIKUMS

“V PIELIKUMS

13. un 17. pantā minēto dimantu rūpniecības organizāciju saraksts, kuras īsteno garantiju un nozares pašregulācijas sistēmu

Antwerpsche Diamantkring CV

Hoveniersstraat 2 bus 515

B-2018 Antwerpen

Beurs voor Diamanthandel CV

Pelikaanstraat 78

B-2018 Antwerpen

Diamantclub van Antwerpen CV

Pelikaanstraat 62

B-2018 Antwerpen

Vrije Diamanthandel NV

Pelikaanstraat 62

B-2018 Antwerpen

”

18.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 428/57

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2151

(2020. gada 17. decembris),

ar ko paredz noteikumus par saskaņotām marķējuma specifikācijām, kuras attiecas uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu pielikuma D daļā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/904 (2019. gada 5. jūnijs) par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu (1) un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā (ES) 2019/904 ir noteiktas vispārīgas prasības par tādu konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu marķējumu, no kuriem bieži vien atbrīvojas nepiemērotā veidā. Marķējuma mērķis ir informēt patērētājus par plastmasu klātesamību izstrādājumā, par veidiem, kā minēto izstrādājumu nevajag izmest atkritumos, un par attiecīgo negatīvo ietekmi uz vidi, kas rodas no piegružošanas vai cita veida nepareizas izstrādājuma izmešanas atkritumos.

(2)

Direktīvā (ES) 2019/904 noteikts, ka Komisijai jāizstrādā saskaņotas marķējuma specifikācijas attiecībā uz direktīvas pielikuma D daļā norādītajiem vienreizlietojamajiem plastmasas izstrādājumiem. Saskaņotajās marķējuma izvietojuma, izmēra un dizaina specifikācijās būtu jāņem vērā dažādās aptvertās izstrādājumu grupas. Lai nodrošinātu visu marķējuma elementu pilnīgu saredzamību, būtu jānorāda izmantojamais formāts, krāsas, minimālā izšķirtspēja un rakstzīmju lielums.

(3)	Lai izprastu novērtēšanas mehānismu, kā arī marķējuma pamatā esošās prasības un tā ietekmi, Komisija izvērtēja esošos marķējumus, kas identificēti ieinteresēto personu tiešsaistes apsekojumā un tirgus pārskatā.

(4)	Lai pārliecinātos, ka marķējumi ir efektīvi un viegli saprotami un nav maldinoši, Komisija apspriedās ar patērētāju pārstāvju grupām un veica pārbaudi uz vietas.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2) 39. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Iepakojums

Šajā regulā “iepakojums” ir tirdzniecības iepakojums un grupas iepakojums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/62/EK (3) 3. panta 1. punktā.

2. pants

Saskaņotas marķējuma specifikācijas

1. Saskaņotās higiēnisko pakešu, tamponu un tamponu aplikatoru marķējuma specifikācijas ir noteiktas I pielikumā.

2. Saskaņotās mitro salvešu, t. i., iepriekš samitrinātu salvešu, ko lieto personiskās higiēnas un mājsaimniecības vajadzībām, marķējuma specifikācijas ir noteiktas II pielikumā.

3. Saskaņotās tabakas izstrādājumu ar filtriem un filtru, ko tirgo lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, marķējuma specifikācijas ir noteiktas III pielikumā.

4. Saskaņotās dzērienu glāžu marķējuma specifikācijas ir noteiktas IV pielikumā.

3. pants

Valodas

Marķējuma informatīvo tekstu norāda tās dalībvalsts vai to dalībvalstu oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās, kur vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu laiž tirgū.

4. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 3. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 155, 12.6.2019., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

I PIELIKUMS

Saskaņotās higiēnisko pakešu, tamponu un tamponu aplikatoru marķējuma specifikācijas

Uz higiēnisko pakešu iepakojuma, kura virsmas laukums ir 10 cm2 vai lielāks, ir šāds drukāts marķējums.

Piezīme.

Tumšā līnija ap marķējumu nav daļa no tā. Tās vienīgais mērķis ir uz baltas lapas parādīt, ka marķējumu norobežo šaura balta josla.

Atkāpjoties no šā punkta pirmā teikuma, uz tirgū pirms 2022. gada 4. jūlija laistu higiēnisko pakešu iepakojuma marķējumu var piestiprināt uzlīmes veidā.

Uz tamponu un tamponu aplikatoru iepakojuma, kura virsmas laukums ir 10 cm2 vai lielāks, ir šāds drukāts marķējums.

Piezīme.

Tumšā līnija ap marķējumu nav daļa no tā. Tās vienīgais mērķis ir uz baltas lapas parādīt, ka marķējumu norobežo šaura balta josla.

Atkāpjoties no šā punkta pirmā teikuma, uz tirgū pirms 2022. gada 4. jūlija laistu tamponu un tamponu aplikatoru iepakojuma marķējumu var piestiprināt uzlīmes veidā.

Marķējums, kas norādīts 1. un 2. punktā, atbilst šajā punktā noteiktajām prasībām.

Marķējuma izvietojums

Marķējumu izvieto horizontāli uz iepakojuma ārējās priekšējās vai augšējās virsmas atkarībā no tā, kur tas ir skaidrāk saredzams.

Ja minimālā izmēra marķējumu nav iespējams pilnībā izvietot uz iepakojuma ārējās priekšējās vai augšējās virsmas, to var daļēji izvietot uz divām iepakojuma virsmām, t. i., uz augšējās un priekšējās vai uz priekšējās un sānu virsmas, atkarībā no tā, kur tas ir skaidrāk saredzams.

Ja iepakojuma formas vai izmēra dēļ marķējumu nav iespējams izvietot horizontāli, to var pagriezt par 90° un izvietot vertikāli.

Marķējuma lodziņus vienmēr attēlo kopā.

Marķējumu izvieto tā, ka, atverot iepakojumu saskaņā ar norādījumiem, marķējums netiek pārplēsts vai padarīts nesalasāms.

Marķējuma izmērs

Marķējumu veido divi vienāda izmēra lodziņi – sarkans un zils –, kas novietoti viens otram blakus, un melns taisnstūrveida lodziņš, kurā ir informatīvais teksts “IZSTRĀDĀJUMĀ IR PLASTMASA” un kurš atrodas zem abiem vienādā izmēra lodziņiem. Marķējuma augstuma un garuma attiecība ir 1:2.

Ja tās iepakojuma ārējās priekšējās vai augšējās virsmas laukums, uz kuras marķējums izvietots, ir mazāks nekā 65 cm2, marķējuma minimālais izmērs ir 1,4 cm × 2,8 cm (3,92 cm2). Visos citos gadījumos marķējums aizņem vismaz 6 % no tās virsmas laukuma, uz kuras tas izvietots. Maksimālais prasītais marķējuma izmērs ir 3 cm × 6 cm (18 cm2).

Marķējuma dizains

Marķējuma dizains reproducējams, nepievienojot nekādus efektus, nepielāgojot krāsas, neretušējot vai nepaplašinot fonu. Marķējums reproducējams ar minimālo izšķirtspēju 300 punkti uz collu, kad tas nodrukāts faktiskajā lielumā. Marķējumu norobežo šaura balta josla.

Informatīvo tekstu “IZSTRĀDĀJUMĀ IR PLASTMASA” atveido lielajiem burtiem ar Helvetica Bold rakstzīmēm. Rakstzīmju lielums ir vismaz 5 pt, bet ne vairāk kā 14 pt.

Ja informatīvais teksts tulkots citā dalībvalsts oficiālajā valodā vai citu dalībvalstu oficiālajās valodās, tulkoto informatīvo tekstu izvieto vai nu tūlīt zem marķējuma, vai melnajā taisnstūrveida lodziņā zem pirmās valodas, un abos gadījumos tam jābūt skaidri saredzamam. Izņēmuma gadījumos, kad uz iepakojuma ārējās priekšējās vai augšējās virsmas nepietiek vietas, informatīvā teksta tulkojumu citā dalībvalsts oficiālajā valodā vai citu dalībvalstu oficiālajās valodās var izvietot citur uz iepakojuma pēc iespējas tuvāk marķējumam un tur, kur tulkojums ir skaidri redzams. Informatīvā teksta tulkojumu atveido lielajiem burtiem ar Helvetica Bold rakstzīmēm. Rakstzīmju lielums ir vismaz 5 pt, bet ne vairāk kā 14 pt. Ja informatīvo tekstu citās valodās izvieto melnajā taisnstūrveida lodziņā, ir pieļaujamas atkāpes no maksimālā prasītā marķējuma izmēra.

Izmanto krāsas ar šādiem krāsas kodiem:

—	baltā: C = 0/M = 0/Y = 0/K = 0

—	melnā: C = 0/M = 0/Y = 0/K = 100

—	sarkanā: C = 0/M = 90/Y = 60/K = 0

—	zilā: C = 60/M = 0/Y = 0/K = 0

II PIELIKUMS

Saskaņotās mitro salvešu marķējuma specifikācijas

Uz mitro salvešu (t. i., iepriekš samitrinātu salvešu personiskās higiēnas un mājsaimniecības vajadzībām) iepakojuma, kura virsmas laukums ir 10 cm2 vai lielāks, ir šāds drukāts marķējums.

Piezīme.

Tumšā līnija ap marķējumu nav daļa no tā. Tās vienīgais mērķis ir uz baltas lapas parādīt, ka marķējumu norobežo šaura balta josla.

Atkāpjoties no šā punkta pirmā teikuma, uz tirgū pirms 2022. gada 4. jūlija laistu mitro salvešu iepakojuma marķējumu var piestiprināt uzlīmes veidā.

Marķējums atbilst šajā punktā noteiktajām prasībām.

Marķējuma izvietojums

Marķējumu izvieto horizontāli uz iepakojuma ārējās priekšējās vai augšējās virsmas atkarībā no tā, kur tas ir skaidrāk saredzams.

Ja iepakojuma formas vai izmēra dēļ marķējumu nav iespējams izvietot horizontāli, to var pagriezt par 90° un izvietot vertikāli.

Marķējuma lodziņus vienmēr attēlo kopā.

Marķējumu izvieto tā, ka, atverot iepakojumu saskaņā ar norādījumiem, marķējums netiek pārplēsts vai padarīts nesalasāms.

Marķējuma izmērs

Marķējuma dizains

Informatīvo tekstu “IZSTRĀDĀJUMĀ IR PLASTMASA” atveido lielajiem burtiem ar Helvetica Bold rakstzīmēm. Rakstzīmju lielums ir vismaz 5 pt, bet ne vairāk kā 14 pt.

Izmanto krāsas ar šādiem krāsas kodiem:

—	baltā: C = 0/M = 0/Y = 0/K = 0

—	melnā: C = 0/M = 0/Y = 0/K = 100

—	sarkanā: C = 0/M = 90/Y = 60/K = 0

—	zilā: C = 60/M = 0/Y = 0/K = 0

III PIELIKUMS

Saskaņotās tabakas izstrādājumu ar filtriem un filtru, ko tirgo lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, marķējuma specifikācijas

Uz tabakas izstrādājumu ar filtriem iepakojuma vienības, kas definēta Direktīvas 2014/40/ES 2. panta 30. punktā (“iepakojuma vienība”), un ārējā iepakojuma, kas definēts Direktīvas 2014/40/ES 2. panta 29. punktā (“ārējais iepakojums”), kuru virsmas laukums ir 10 cm2 vai lielāks, un uz filtru, ko tirgo lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, iepakojuma, kura virsmas laukums ir 10 cm2 vai lielāks, ir šāds drukāts marķējums.

Piezīme.

Tumšā līnija ap marķējumu nav daļa no tā. Tās vienīgais mērķis ir uz baltas lapas parādīt, ka marķējumu norobežo šaura balta josla.

Atkāpjoties no šā punkta pirmā teikuma, uz tabakas izstrādājumu ar filtriem iepakojuma vienības un ārējā iepakojuma un uz filtru, ko tirgo lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, iepakojuma marķējumu var piestiprināt uzlīmes veidā, ja minētie izstrādājumi tirgū laisti pirms 2022. gada 4. jūlija.

Marķējums atbilst šajā punktā noteiktajām prasībām.

Marķējuma izvietojums

Tabakas izstrādājumi ar filtriem

Marķējumu izvieto horizontāli uz iepakojuma vienības ārējās aizmugurējās virsmas un uz ārējā iepakojuma.

Ja minimālā izmēra marķējumu nav iespējams izvietot horizontāli uz iepakojuma vienības ārējās aizmugurējās virsmas, to var pagriezt par 90° un izvietot vertikāli uz iepakojuma vienības aizmugurējās virsmas vai uz kādas no ārējām sānu virsmām. Jebkurā gadījumā tam jābūt skaidri saredzamam.

Marķējuma lodziņus vienmēr attēlo kopā.

Marķējums nekādi netraucē saskatīt Direktīvā 2014/40/ES prasītos brīdinājumus par ietekmi uz veselību.

Marķējumu nedrīkst pilnībā vai daļēji nosegt ar citām etiķetēm vai zīmogiem.

Marķējumu izvieto tā, ka, atverot iepakojuma vienību un ārējo iepakojumu saskaņā ar norādījumiem, marķējums netiek pārplēsts vai padarīts nesalasāms.

ii.

Filtri, ko tirgo lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem

Marķējumu izvieto horizontāli uz iepakojuma ārējās priekšējās vai augšējās virsmas atkarībā no tā, kur tas ir skaidrāk saredzams.

Ja minimālā izmēra marķējumu nav iespējams pilnībā izvietot uz iepakojuma ārējās priekšējās vai augšējās virsmas, to var daļēji izvietot horizontāli uz divām iepakojuma virsmām, t. i., uz augšējās un priekšējās vai uz priekšējās un sānu virsmas, atkarībā no tā, kur tas ir skaidrāk saredzams.

Ja iepakojuma formas vai izmēra dēļ marķējumu nav iespējams izvietot horizontāli, to var pagriezt par 90° un izvietot vertikāli.

Marķējuma lodziņus vienmēr attēlo kopā.

Marķējumu izvieto tā, ka, atverot iepakojumu saskaņā ar norādījumiem, marķējums netiek pārplēsts vai padarīts nesalasāms.

Marķējuma izmērs

Marķējumu veido divi vienāda izmēra lodziņi – sarkans un zils –, kas novietoti viens otram blakus, un melns taisnstūrveida lodziņš, kurā ir informatīvais teksts “FILTRĀ IR PLASTMASA” un kurš atrodas zem abiem vienādā izmēra lodziņiem. Marķējuma augstuma un garuma attiecība ir 1:2.

Tabakas izstrādājumi ar filtriem

Ja iepakojuma vienības ārējās aizmugurējās virsmas laukums ir mazāks nekā 65 cm2, marķējuma minimālais izmērs ir 1,4 cm × 2,8 cm (3,92 cm2). Visos citos gadījumos marķējums aizņem vismaz 6 % no tās virsmas laukuma, uz kuras tas izvietots. Maksimālais prasītais marķējuma izmērs ir 3 cm × 6 cm (18 cm2).

ii.

Filtri, ko tirgo lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem

Marķējuma dizains

Informatīvo tekstu “FILTRĀ IR PLASTMASA” atveido lielajiem burtiem ar Helvetica Bold rakstzīmēm. Rakstzīmju lielums ir vismaz 5 pt, bet ne vairāk kā 14 pt.

Izmanto krāsas ar šādiem krāsas kodiem:

—	baltā: C = 0/M = 0/Y = 0/K = 0

—	melnā: C = 0/M = 0/Y = 0/K = 100

—	sarkanā: C = 0/M = 90/Y = 60/K = 0

—	zilā: C = 60/M = 0/Y = 0/K = 0

IV PIELIKUMS

Saskaņotās dzērienu glāžu marķējuma specifikācijas

Uz dzērienu glāzēm, kas daļēji izgatavotas no plastmasas, ir šāds drukāts marķējums.

Piezīme.

Tumšā līnija ap marķējumu nav daļa no tā. Tās vienīgais mērķis ir uz baltas lapas parādīt, ka marķējumu norobežo šaura balta josla.

Atkāpjoties no šā punkta pirmā teikuma, uz tirgū pirms 2022. gada 4. jūlija laistām dzērienu glāzēm, kas daļēji izgatavotas no plastmasas, marķējumu var piestiprināt uzlīmes veidā.

Uz dzērienu glāzēm, kas pilnībā izgatavotas no plastmasas, ir vai nu šāds drukāts marķējums, vai šāds gravēts/reljefs marķējums.

Piezīme.

Tumšā līnija ap marķējumu nav daļa no tā. Tās vienīgais mērķis ir nodrošināt kontrastu ar baltu lapu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmā teikuma, uz tirgū pirms 2022. gada 4. jūlija laistām dzērienu glāzēm, kas pilnībā izgatavotas no plastmasas, marķējumu var piestiprināt uzlīmes veidā.

Piezīme.

Tumšā līnija ap marķējumu un pelēkais fons nav daļa no tā. To vienīgais mērķis ir nodrošināt kontrastu ar baltu lapu.

Dzērienu glāžu, kas daļēji izgatavotas no plastmasas, marķējums atbilst šajā punktā noteiktajām prasībām.

Marķējuma izvietojums

i.	Parastās glāzes Marķējumu izvieto horizontāli uz glāzes ārējās virsmas, attālinot no glāzes malas, lai marķējums nenonāktu saskarē ar dzērēja muti. Marķējumu neizvieto uz glāzes pamatnes apakšas.

ii.

Šampanieša glāzes

Marķējumu izvieto horizontāli uz glāzes ārējās virsmas, arī uz kājiņas pamatnes virsas. Marķējumu izvieto, attālinot no glāzes malas, lai marķējums nenonāktu saskarē ar dzērēja muti. Marķējumu neizvieto uz glāzes pamatnes apakšas.

Ja glāzes formas vai izmēra dēļ marķējumu nav iespējams izvietot horizontāli, to var pagriezt par 90° un izvietot vertikāli.

Marķējuma lodziņus vienmēr attēlo kopā.

Marķējuma izmērs

Glāzēm, kuru tilpums ir mazāks nekā 500 ml, marķējuma minimālais izmērs ir 1,4 cm × 2,8 cm (3,92 cm2).

Glāzēm, kuru tilpums ir 500 ml vai lielāks, marķējuma minimālais izmērs ir 1,6 cm × 3,2 cm (5,12 cm2).

Marķējuma dizains

Informatīvo tekstu “IZSTRĀDĀJUMĀ IR PLASTMASA” atveido lielajiem burtiem ar Helvetica Bold rakstzīmēm. Rakstzīmju lielums ir vismaz 5 pt glāzēm, kuru tilpums ir mazāks nekā 500 ml, un vismaz 6 pt glāzēm, kuru tilpums ir 500 ml vai lielāks.

Ja informatīvais teksts tulkots citā dalībvalsts oficiālajā valodā vai citu dalībvalstu oficiālajās valodās, tulkoto informatīvo tekstu izvieto vai nu tūlīt zem marķējuma, vai melnajā taisnstūrveida lodziņā zem pirmās valodas, un abos gadījumos tam jābūt skaidri saredzamam. Izņēmuma gadījumos, kad uz glāzes ārējās virsmas nepietiek vietas, informatīvā teksta tulkojumu citā dalībvalsts oficiālajā valodā vai citu dalībvalstu oficiālajās valodās var izvietot citur uz glāzes pēc iespējas tuvāk marķējumam un tur, kur tulkojums ir skaidri redzams. Informatīvā teksta tulkojumu atveido lielajiem burtiem ar Helvetica Bold rakstzīmēm. Rakstzīmju lielums ir vismaz 5 pt glāzēm, kuru tilpums ir mazāks nekā 500 ml, un vismaz 6 pt glāzēm, kuru tilpums ir 500 ml vai lielāks. Ja informatīvo tekstu citās valodās izvieto melnajā taisnstūrveida lodziņā, ir pieļaujamas atkāpes no maksimālā prasītā marķējuma izmēra.

Izmanto krāsas ar šādiem krāsas kodiem:

—	baltā: C = 0/M = 0/Y = 0/K = 0

—	melnā: C = 0/M = 0/Y = 0/K = 100

—	sarkanā: C = 0/M = 90/Y = 60/K = 0

—	zilā: C = 60/M = 0/Y = 0/K = 0

Dzērienu glāžu, kas pilnībā izgatavotas no plastmasas, marķējums atbilst šajā punktā noteiktajām prasībām.

Marķējuma izvietojums

Parastās glāzes

Marķējumu izvieto horizontāli uz glāzes ārējās virsmas tur, kur tas ir skaidrāk saredzams. Marķējumu neizvieto uz glāzes pamatnes apakšas. Drukātu marķējumu izvieto, attālinot no glāzes malas, lai marķējums nenonāktu saskarē ar dzērēja muti. Ja glāzes ir šķautņainas, gravēto/reljefo marķējumu neizvieto uz šķautnēm.

ii.

Šampanieša glāzes

Marķējumu izvieto horizontāli uz glāzes ārējās virsmas, arī uz kājiņas pamatnes virsas, tur, kur tas ir skaidrāk saredzams. Marķējumu neizvieto uz glāzes pamatnes apakšas. Drukātu marķējumu izvieto, attālinot no glāzes malas, lai marķējums nenonāktu saskarē ar dzērēja muti. Ja glāzes ir šķautņainas, gravēto/reljefo marķējumu neizvieto uz šķautnēm.

Ja glāzes formas vai izmēra dēļ marķējumu nav iespējams izvietot horizontāli, to var pagriezt par 90° un izvietot vertikāli.

b.	Marķējuma izmērs Marķējums ir taisnstūrveida, un tā augstuma un garuma attiecība ir 1:2. Glāzēm, kuru tilpums ir mazāks nekā 500 ml, marķējuma minimālais izmērs ir 1,4 cm × 2,8 cm (3,92 cm2). Glāzēm, kuru tilpums ir 500 ml vai lielāks, marķējuma minimālais izmērs ir 1,6 cm × 3,2 cm (5,12 cm2).

Marķējuma dizains

Drukāts marķējums

Marķējuma dizains reproducējams melnā krāsā, nepievienojot nekādus efektus, neretušējot vai nepaplašinot fonu. Marķējums reproducējams ar minimālo izšķirtspēju 300 punkti uz collu, kad tas nodrukāts faktiskajā lielumā. Lai marķējums būtu viegli salasāms, tam pietiekami jākontrastē ar fonu. Tālab marķējuma kontūrzīmējumu drukā vienā no šādām krāsām.

—	baltā: C = 0/M = 0/Y = 0/K = 0

—	melnā: C = 0/M = 0/Y = 0/K = 100

—	sarkanā: C = 0/M = 90/Y = 60/K = 0

—	zilā: C = 60/M = 0/Y = 0/K = 0

ii.

Gravēts/reljefs marķējums

Marķējuma dizains reproducējams, nepievienojot nekādus efektus, neretušējot vai nepaplašinot fonu. Baltais kontūrzīmējums, kas attēlots marķējumā šā pielikuma 1.2. punktā, norāda līnijas, kas jāiegravē vai reljefā jāiespiež uz glāzes.

Informatīvo tekstu “IZGATAVOTS NO PLASTMASAS” atveido lielajiem burtiem ar Helvetica Bold rakstzīmēm. Rakstzīmju lielums ir vismaz 5 pt glāzēm, kuru tilpums ir mazāks nekā 500 ml, un vismaz 6 pt glāzēm, kuru tilpums ir 500 ml vai lielāks.

Ja informatīvais teksts tulkots citā dalībvalsts oficiālajā valodā vai citu dalībvalstu oficiālajās valodās, tulkoto informatīvo tekstu izvieto vai nu tūlīt zem marķējuma, vai melnajā taisnstūrveida lodziņā zem pirmās valodas, un abos gadījumos tam jābūt skaidri saredzamam. Izņēmuma gadījumos, kad uz glāzes ārējās virsmas nepietiek vietas, informatīvā teksta tulkojumu citā dalībvalsts oficiālajā valodā vai citu dalībvalstu oficiālajās valodās var izvietot citur uz glāzes pēc iespējas tuvāk marķējumam un tur, kur tulkojums ir skaidri redzams. Informatīvā teksta tulkojumu atveido lielajiem burtiem ar Helvetica Bold rakstzīmēm. Rakstzīmju lielums ir vismaz 5 pt glāzēm, kuru tilpums ir mazāks nekā 500 ml, un vismaz 6 pt glāzēm, kuru tilpums ir 500 ml vai lielāks.

Drukātam marķējumam izmanto krāsas ar šādiem krāsas kodiem:

—	baltā: C = 0/M = 0/Y = 0/K = 0

—	melnā: C = 0/M = 0/Y = 0/K = 100

18.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 428/68

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2020/2152

(2020. gada 17. decembris)

par maksu, ko Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra iekasē par tādas informācijas vākšanu, rīcību ar to, tās apstrādi un analīzi, kura sniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/942 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (1), un jo īpaši tās 32. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu atklātu un godīgu konkurenci iekšējā elektroenerģijas un gāzes tirgū un līdzvērtīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem, jāpanāk enerģijas vairumtirgu integritāte un pārredzamība. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011 (2) izveidots visaptverošs satvars šā mērķa sasniegšanai.

(2)

Regulā (ES) Nr. 1227/2011 noteikts, ka Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (tālāk tekstā “Aģentūra”) ir pienākums uzraudzīt enerģijas vairumtirgus ar mērķi nodrošināt to iedarbīgu pārraudzību ciešā sadarbībā ar valsts regulatīvajām iestādēm un citām valsts iestādēm. Ar Regulas (ES) 2019/942 32. panta 1. punkta b) apakšpunktu ieviesta maksa, kuras mērķis ir papildināt Aģentūras finansējumu un segt ar uzraudzības un pārraudzības uzdevumu saistītās izmaksas. Aģentūrai pieejamam palielinātam finansējumam arī būtu jāsniedz tai iespēja uzlabot to pakalpojumu kvalitāti, kurus Aģentūra nodrošina subjektiem, kas sniedz datus, un attiecīgā gadījumā – tirgus dalībniekiem kopumā.

(3)	Regulas (ES) 2019/942 32. pantā likumdevējs nosaka maksas shēmas tvērumu un pamatprincipus un dod Komisijai uzdevumu noteikt maksu un tās maksāšanas veidu.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 32. panta 2. punktu notikusi publiska apspriešanās un apspriešanās ar Aģentūras Administratīvo valdi un Regulatoru valdi. Publiskā apspriešanās tika papildināta ar ieinteresēto personu darbsemināru, uz kuru tika uzaicināti visi pašreizējie maksas shēmas potenciālie adresāti, kā arī apvienības, kas pārstāv šos adresātus vai citus tirgus dalībniekus.

(5)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (3) nosaka finanšu pamatregulu struktūrām, kuras Savienība ir izveidojusi saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un kurām ir juridiskas personas statuss, un kuras saņem iemaksas no Savienības budžeta. Aģentūra ir viena no šādām struktūrām un, kā noteikts Deleģētajā regulā (ES) 2019/715, neatkāpjoties no Deleģētajai regulai (ES) 2019/715 atbilstošajiem finanšu noteikumiem, ir pieņēmusi savus finanšu noteikumus – Aģentūras finanšu noteikumus (4).

(6)

Atbilstoši Regulas (ES) 2019/942 20. pantam un Aģentūras finanšu noteikumu 32. pantam izstrādātais Aģentūras plānošanas dokuments ietver gada un daudzgadu programmu, kurā ir sīki izklāstīti Aģentūras uzdevumi un šo uzdevumu veikšanai izmantojamie līdzekļi. Tāpēc plānošanas dokuments ir piemērotākais instruments to izmaksu noteikšanai, kuras ir attiecināmās izmaksas, kas sedzamas ar maksu, ievērojot Regulas (ES) 2019/942 32. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

(7)

Attiecināmajām izmaksām būtu jāietver izmaksas, kuras Aģentūrai radušās, ne tikai vācot datus saskaņā ar Komisijas īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1348/2014 (5), bet arī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1227/2011 veicot pārējos uzdevumus vai darbības, kas ietver rīcību ar savāktajiem datiem, to apstrādi un analīzi un ko īsteno ar mērķi nodrošināt enerģijas vairumtirgu integritāti un pārredzamību. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 20. pantu Komisija sniedz atzinumu par Aģentūras plānošanas dokumenta projektu, tostarp Aģentūras priekšlikumiem par to, kuras izmaksas uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām, kas finansējamas no maksas.

(8)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 31. pantu Aģentūras finansējumu galvenokārt būtu jāveido līdzekļiem no Savienības vispārējā budžeta. Tāpēc ienākumiem no maksas nevajadzētu pārsniegt ieguldījumu Aģentūrā no Savienība budžeta.

(9)

Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz to, ka maksu izmanto tikai attiecināmo izmaksu segšanai un ka Aģentūras finansējumu pastāvīgi veido galvenokārt līdzekļi no Savienības vispārējā budžeta, saskaņā ar Aģentūras finanšu noteikumu 48. pantu izstrādātajā konsolidētajā gada darbības pārskatā būtu jānorāda informācija par dažādajiem gūto ieņēmumu avotiem un šo ieņēmumu izmantošanu.

(10)

Tirgus dalībniekiem jāreģistrējas valsts regulatīvajā iestādē dalībvalstī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 9. pantu. Datu sniedzēji jeb reģistrēti ziņošanas mehānismi ir tirgus dalībnieki, kas ar mērķi sniegt informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. pantu un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014 sniedz datus, ievērojot tehniskās un organizatoriskās prasības, kuras izstrādātas, lai garantētu efektīvu, rezultatīvu un drošu informācijas apmaiņu un apstrādi, vai subjekti, kas iepriekš minēto veic tirgus dalībnieku vārdā. Reģistrēti ziņošanas mehānismi jāreģistrē tieši Aģentūrā, tāpēc maksas maksāšanas pienākums būtu jāuzliek tiem.

(11)

Lai reģistrētajam ziņošanas mehānismam nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz to, kā dažādie tirgus dalībnieki, kuru vārdā tā sniedz datus, piedalās rēķinā norādītās maksas veidošanā, reģistrētajiem ziņošanas mehānismiem nosūtītajos rēķinos būtu jānorāda informācija par to, kā tika aprēķināta maksa. Lai nepieļautu nepamatota finansiālā sloga uzlikšanu reģistrētajiem ziņošanas mehānismiem, vajadzētu būt iespējai pēc vienošanās ar Aģentūru lielus rēķinus apmaksāt, veicot periodiskus maksājumus. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 (6) 59. panta 1. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (7) 41. panta 1. punktā minētie dalībvalstu regulatīvo iestāžu pienākumi un pilnvaras ietver lēmuma pieņemšanu par to, cik lielu daļu to izmaksu, kas elektroenerģijas vai gāzes pārvades sistēmu operatoriem, kuri ir reģistrēti ziņošanas mehānismi, radušās, pildot pienākumu maksāt Aģentūras iekasēto maksu, ar tīkla tarifu starpniecību sedz tīkla lietotāji.

(12)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 32. panta 2. punktu maksai vajadzētu būt samērīgai ar to attiecīgo pakalpojumu izmaksām, kurus sniedz izmaksu ziņā lietderīgā veidā, un pietiekamai minēto izmaksu segšanai un tā būtu jānosaka tādā apmērā, lai nodrošinātu, ka tā nav diskriminējoša un ka ar to netiek pieļauta nepamatota finansiālā vai administratīvā sloga uzlikšana tirgus dalībniekiem vai subjektiem, kas sniedz informāciju to vārdā.

(13)

Galvenie attiecīgo pakalpojumu izmaksu faktori un tādējādi arī Aģentūras attiecināmo izmaksu faktori ir reģistrēto ziņošanas mehānismu skaits, to tirgus dalībnieku skaits, kuru vārdā tie sniedz datus, un to sniegto datu apjoms un raksturlielumi. Lai atspoguļotu šos izmaksu faktorus, no katra reģistrētā ziņošanas mehānisma iekasējamo maksu būtu jāveido fiksētas summas – fiksētās reģistrācijas maksas komponenta – un mainīgas summas – uz darījumu pārskatu pamata iekasētās maksas komponenta – kombinācijai, kas atkarīga no to tirgus dalībnieku skaita, kuru vārdā reģistrētais ziņošanas mehānisms sniedz datus, kā arī no sniegto datu apjoma un raksturlielumiem.

(14)

Fiksētajai summai būtu jāatspoguļo Aģentūras izmaksas, kas rodas, apstrādājot pieteikumus reģistrācijai par reģistrētu ziņošanas mehānismu, un nodrošinot to, ka jau reģistrētie ziņošanas mehānismi pastāvīgi ievēro Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1348/2014 11. pantā noteiktās prasības. Tā kā šīs izmaksas Aģentūrai rodas neatkarīgi no tā, vai reģistrētie ziņošanas mehānismi iesniedz darījumu pārskatus vai pamatdatus, fiksētā summa būtu jāmaksā visiem reģistrētajiem ziņošanas mehānismiem.

(15)

Lai nepieļautu nepamatota finansiālā sloga uzlikšanu reģistrētajiem ziņošanas mehānismiem, 6. pantā norādītajai mainīgajai summai būtu jāatspoguļo iesniegto darījumu pārskatu daudzums, kas ir saistīts ar tirdzniecības apjomu un tādējādi arī ar reģistrēta ziņošanas mehānisma potenciālajiem ieņēmumiem. Mainīgajā komponentā būtu jāņem vērā tas, ka daudzi reģistrētie ziņošanas mehānismi sniedz datus daudzu tādu tirgus dalībnieku vārdā, kuri bieži vien darbojas vairākās organizēta tirgus vietās un izmanto dažādus tirdzniecības kanālus.

(16)

Ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1348/2014 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu mazie elektroenerģijas un gāzes ražotāji, kas bieži vien ir atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji, ir atbrīvoti no pastāvīgas ziņošanas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1227/2011. Tāpēc maksas ieviešanai nebūtu jāuzliek finansiāls slogs šādiem ražotājiem.

(17)

Pamatdatus, piemēram, informāciju, kas attiecas uz elektroenerģijas vai dabasgāzes ražošanas, glabāšanas, patēriņa vai pārvades iekārtu jaudu un izmantošanu vai ir saistīta ar sašķidrinātas dabasgāzes iekārtu jaudu un izmantošanu, Aģentūra vāc tikai tāpēc, lai papildinātu iesniegtos darījumu pārskatus, piemēram, rīkojumus, darījumu dokumentus, nestandarta līgumus vai transportēšanas līgumus. Tāpēc pamatdati nebūtu jāiekļauj mainīgā maksas komponenta aprēķinā. Tā kā reģistrēta ziņošanas mehānisma statuss pats par sevi ir būtisks Aģentūras izmaksu faktors, reģistrētajiem ziņošanas mehānismiem, kas iesniedz pamatdatus, tomēr būtu jāmaksā fiksētās maksas komponents.

(18)

Lai efektīvi atklātu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, Aģentūra vāc ne tikai datus par tirdzniecības un citiem līgumiem, bet arī ievērojamu daudzumu datu par tirdzniecības rīkojumiem, kas izdoti organizētā tirgus vietās, piemēram, enerģijas biržās. Tāpēc nolūkā nodrošināt izmaksu samērīgumu maksas shēmai būtu jāattiecas arī uz tirdzniecības rīkojumiem. To pašu iemeslu dēļ maksas shēmai būtu jāattiecas arī uz informāciju par aprites ciklu.

(19)

Maksas shēmā nebūtu jādiskriminē tirdzniecība organizēta tirgus vietās. Organizēta tirgus vietās veiktai vairumtirdzniecības energoproduktu tirdzniecībai saistībā ar elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi raksturīgs augstāks standartizācijas līmenis nekā šādu produktu tirdzniecībai ārpus organizēta tirgus vietām. Turklāt paziņotie darījumu pārskati, kas iegūti no organizēta tirgus vietām, ietver tirdzniecības rīkojumus. Tirgus tendences saistībā ar elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādes līgumu tirdzniecību, piemēram, algoritmiskā tirdzniecība un ātrā datorizētā tirdzniecība, kļūst arvien nozīmīgākas, tāpēc organizēta tirgus vietu paziņoto tirdzniecības rīkojumu skaits uz vienu standarta piegādes līgumu, iepretim to skaitam uz vienu ārpus organizēta tirgus vietām noslēgtu piegādes līgumu, kļūst arvien lielāks. Tāpēc, aprēķinot mainīgo maksas komponentu, vairumtirdzniecības energoproduktu tirdzniecības darījumu pārskatiem, kuri saistīti ar elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi un iegūti no organizēta tirgus vietām, vajadzētu būt citam svērumam nekā darījumu pārskatiem, kuri iegūti ārpus organizēta tirgus vietām.

(20)

Vairumtirdzniecības energoproduktiem, kas saistīti ar elektroenerģijas pārvadi vai dabasgāzes transportēšanu, raksturīgs līdzīgs līgumu standartizācijas līmenis, neraugoties uz to, vai to tirdzniecība norisinās ārpus organizēta tirgus vietām vai organizēta tirgus vietās, un konkurence starp tirdzniecību organizēta tirgus vietās un tirdzniecību ārpus organizēta tirgus vietām ir ierobežota. Tāpēc šādu produktu gadījumā maksas shēmā darījumu pārskati, kuri iegūti no organizēta tirgus vietām, nebūtu jānošķir no darījumu pārskatiem, kuri iegūti ārpus organizēta tirgus vietām.

(21)	Tā kā maksa ir pilnībā noteikta ar šo lēmumu, uz kura pamata Aģentūra nosaka iekasējamās summas, saskaņā ar Aģentūras finanšu noteikumu 71. pantu rēķiniem vajadzētu būt debetnotām.

(22)

Saskaņā ar Aģentūras finanšu noteikumu 71. pantu Aģentūra var sniegt pakalpojumus tikai pēc tam, kad pilnībā samaksāta attiecīgā maksa. Tā kā maksu aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā gadā iesniegto darījumu pārskatu daudzumu, iekasējamās summas var noteikt un rēķinus var izsūtīt tikai katra gada sākumā. Reģistrētajiem ziņošanas mehānismiem tomēr vajadzētu būt iespējai pastāvīgi sniegt datus Aģentūrai, tātad arī pirms attiecīgā gada rēķina apmaksāšanas. Tomēr, ja reģistrēts ziņošanas mehānisms kavē rēķina apmaksu, Aģentūrai vajadzētu būt iespējai liegt subjektam ziņot datus, neraugoties uz to, ka tas reģistrēts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1348/2014 11. pantu.

(23)	2021. gadam vajadzētu būt pirmajam gadam, kad reģistrētajiem ziņošanas mehānismiem jāmaksā maksa nolūkā segt attiecināmās izmaksas, kas noteiktas plānošanas dokumentā, kurš Aģentūras Administratīvajai valdei līdz 2020. gada 31. decembrim jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 20. pantu.

(24)

Maksas shēmas darbības sākumā reģistrētajiem ziņošanas mehānismiem vajadzētu būt iespējai apsvērt, vai tie joprojām vēlas būt reģistrēti Aģentūrā. Tāpēc tiem vajadzētu būt iespējai, informējot Aģentūru par vēlmi atteikties no reģistrēta ziņošanas mehānisma statusa, maksu nemaksāt pat pēc tam, kad saņemts rēķins par gada maksu. Tādā gadījumā būtu tiem jādod laiks, lai tie varētu īstenot alternatīvus risinājumus, kas ļautu tiem izpildīt Regulā (ES) Nr. 1227/2011 noteiktos pienākumus, piemēram, sākt izmantot cita reģistrēta ziņošanas mehānisma pakalpojumus. Turpmākajos gados (pēc minētā pirmā gada) reģistrētajiem ziņošanas mehānismiem vajadzētu būt iespējai līdz katra gada beigām izlemt, vai tie vēlas saglabāt šo statusu vai atteikties no tā bez iespējas atgūt samaksāto maksu vai atcelt maksājamo maksu.

(25)	Regulas (ES) 2019/942 32. panta 2. punktā noteikts, ka Komisijai regulāri jāpārskata minētās maksas apmērs. Tas būtu jādara līdztekus Regulas (ES) 2019/942 45. pantā minētajai Aģentūras veikuma izvērtēšanai. Šāda prasība neliedz Komisijai pārskatīt maksas shēmu neatkarīgi no minētās izvērtēšanas.

(26)

Šim lēmumam būtu jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas, jo 3. panta 1. un 2. punktā minētais Aģentūras plānošanas dokuments 2021.–2023. gadam jāpieņem 2020. gada decembrī. Tā kā 2021. gadam vajadzētu būt pirmajam gadam, kad reģistrētajiem ziņošanas mehānismiem jāmaksā maksa, šis Komisijas lēmums, izņemot 3. panta 1. un 2. punktu, būtu jāpiemēro nevis no tā spēkā stāšanās dienas, bet no 2021. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā ir noteikta maksa, ko Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (tālāk tekstā “Aģentūra”) iekasē par tās informācijas vākšanu, rīcību ar to, tās apstrādi un analīzi, kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. pantu sniedz tirgus dalībnieki vai citi subjekti to vārdā, un šīs maksas maksāšanas veids.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā ir piemērojamas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1348/2014 2. panta 1. punktā un 2. panta 4. punktā minētās jēdziena “pamatdati” un jēdziena “organizēta tirgus vieta” definīcijas.

Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

1)	“reģistrēts ziņošanas mehānisms” ir subjekts, ko Aģentūra saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1348/2014 11. pantu reģistrējusi tādēļ, lai tas sniegtu darījumu pārskatus vai pamatdatus;

“darījumu pārskats” ir atsevišķa datu kopa, kas ietver informāciju par kādu darījumu, tirdzniecības rīkojumu vai līgumu vai informāciju par aprites ciklu, piemēram, izmaiņām darījumos, tirdzniecības rīkojumos vai līgumos, to priekšlaicīgu pārtraukšanu vai korekcijām tajos, un ko sniedz Aģentūrai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1348/2014 3. pantu;

3)	“tirgus dalībnieks” ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 9. pantu valsts regulatīvajā iestādē dalībvalstī reģistrēts subjekts.

3. pants

Ar maksu segtās izmaksas

1. Plānošanas dokumentā, kurš ietver arī budžetu un kuru Aģentūras Administratīvā valde līdz katra gada 31. decembrim pieņem saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 20. pantu (tālāk tekstā “plānošanas dokuments”), nosaka, kuras izmaksas ir attiecināmās izmaksas, kas nākamajā gadā finansējamas no maksas, un sniedz aplēses par attiecināmajām izmaksām, kuras paredzēts finansēt no maksas vēl divus gadus pēc tam. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas ietver arī netiešās izmaksas un kas Aģentūrai rodas saistībā ar reģistrēto ziņošanas mehānismu sniegtās informācijas vākšanu, rīcību ar to, tās apstrādi un analīzi.

2. Plānošanas dokumentā norāda summu, kura nākamajā gadā sedzama no maksas. Maksa:

a)	nedrīkst pārsniegt 1. punktā minētās attiecināmās izmaksas;

b)	ir zemāka par Savienības ieguldījumu Aģentūrā atbilstoši attiecīgā gada Savienības budžetam.

3. Aģentūra saskaņā ar Aģentūras finanšu noteikumu 48. pantu sagatavotajā konsolidētajā gada darbības pārskatā sniedz detalizētu informāciju par iepriekšējā gadā iekasētās maksas apjomu un izmaksām, kuras segtas no maksas. Aģentūra publisko attiecīgās šā pārskata iedaļas.

4. pants

Pienākums maksāt maksu

1. Katrs reģistrētais ziņošanas mehānisms maksā gada maksu, kas aprēķināta, kā norādīts 5. pantā. Maksu maksā EUR valūtā.

2. Katru gadu ne vēlāk kā 31. janvārī Aģentūra katram reģistrētajam ziņošanas mehānismam nosūta rēķinu par gada maksu, kas jāsamaksā četru nedēļu laikā. Rēķinā norāda detalizētu informāciju par to, kā maksa tika aprēķināta. Aģentūra un reģistrēts ziņošanas mehānisms var abpusēji vienoties par to, ka rēķinus, kuru summa pārsniedz 250 000 EUR, apmaksā, veicot periodiskus maksājumus. Pēdējā periodiskā maksājuma termiņš ir ne vēlāk kā 30. septembrī.

3. Ja kāds subjekts iesniedz pieteikumu kļūšanai par reģistrētu ziņošanas mehānismu, Aģentūra subjektam nosūta rēķinu par summu 50 % apmērā no 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā fiksētās reģistrācijas maksas komponenta un pieteikumu pieņem tikai pēc rēķina apmaksāšanas. Ja Aģentūra pieteikumu noraida, jo subjekts neatbilst Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1348/2014 11. pantā minētajām prasībām, subjekts nav tiesīgs atgūt samaksāto maksu. Pēc subjekta kā reģistrēta ziņošanas mehānisma reģistrēšanas Aģentūra tam nosūta rēķinu par atlikušo summu, ko veido 50 % no 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā fiksētās reģistrācijas maksas komponenta un, ja vien reģistrētais ziņošanas mehānisms nepaziņo, ka tas iesniegs tikai pamatdatus, arī 6. panta 4. punktā minētais uz darījumu pārskatiem balstītais komponents.

4. Reģistrētie ziņošanas mehānismi, kas pārtrauc būt reģistrēti Aģentūrā, nav tiesīgi atgūt samaksāto maksu vai nemaksāt maksājamo maksu. Tie maksā visu attiecīgā gada maksu, ja vien tie nav ne vēlāk kā iepriekšējā gada 31. decembrī informējuši Aģentūru, ka vairs nevēlas būt reģistrēti Aģentūrā.

5. pants

Individuālās gada maksas aprēķināšana

1. Gada maksa, kas jāmaksā reģistrētam ziņošanas mehānismam, ir šādu komponentu summa:

a)	fiksētās reģistrācijas maksas komponents 9 000 EUR apmērā;

b)	uz darījumu pārskatu pamata iekasētās maksas komponents, kas aprēķināts, kā norādīts 6. pantā – izņemot gadījumus, kad reģistrētais ziņošanas mehānisms sniedz tikai pamatdatus;

attiecīgā gadījumā – pozitīvas vai negatīvas korekcijas summa, ar ko līdzsvaro atšķirību starp iepriekšējā gadā samaksāto uz darījumu pārskatu pamata iekasētās maksas komponentu un uz darījumu pārskatu pamata iekasētās maksas komponentu, kurš tiktu maksāts atbilstoši noteiktajā gadā faktiski ziņotajiem datiem.

Korekcijas summu, kas minēta 1. punkta c) apakšpunktā, aprēķina, iepriekšējā gadā aprēķināto uz darījumu pārskatu pamata iekasētās maksas komponentu atņemot no kārtējā gadā aprēķinātā uz darījumu pārskatu pamata iekasētās maksas komponenta.

Ja reģistrēts ziņošanas mehānisms pirmo reizi reģistrēts iepriekšējā gadā, 1. punkta c) apakšpunktā minēto korekcijas summu aprēķina, 6. panta 4. punktā minēto summu atņemot no 6. panta 5. punktā minētā kārtējā gadā aprēķinātā uz darījumu pārskatu pamata iekasētās maksas komponenta, kurš vispirms dalīts ar 365 un reizināts ar kalendāro dienu skaitu no reģistrācijas dienas līdz iepriekšējā gada beigām.

Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā negatīvās korekcijas summa nepārsniedz kārtējam gadam aprēķināto uz darījumu pārskatu pamata iekasētās maksas komponentu.

2. Ja saskaņā ar 1. punktu katram reģistrētajam ziņošanas mehānismam aprēķināto individuālo maksu summa pārsniedz 3. panta 2. punktā norādīto summu, ko sedz ar maksu, tad individuālo maksu, kura būs jāmaksā katram reģistrētajam ziņošanas mehānismam, samazina, reizinot to ar šādi aprēķinātu samazinājuma faktoru:

6. pants

Uz darījumu pārskatu pamata iekasētās maksas komponenta aprēķināšana

1. Uz darījumu pārskatu pamata iekasētās maksas komponentu, pamatojoties uz katra reģistrētā ziņošanas mehānisma iepriekšējā gadā iesniegtajiem darījumu pārskatiem, aprēķina šādi:

Aģentūra nosaka attiecīgā reģistrētā ziņošanas mehānisma datu kopas. Vienu datu kopu veido viens no šiem elementiem:

i)	visi darījumu pārskati, kuros sniegti dati par Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1348/2014 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem vairumtirdzniecības energoproduktiem un kuri iegūti no konkrēta tirgus dalībnieka, izmantojot konkrētu organizēta tirgus vietu;

ii)	visi darījumu pārskati, kuros sniegti dati par Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1348/2014 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem vairumtirdzniecības energoproduktiem un kuri iegūti no konkrēta tirgus dalībnieka, neizmantojot organizēta tirgus vietu;

iii)	visi darījumu pārskati, kuros sniegti dati par Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1348/2014 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem vairumtirdzniecības energoproduktiem un kuri iegūti no konkrēta tirgus dalībnieka;

b)	attiecībā uz katru a) apakšpunktā minēto datu kopu Aģentūra nosaka 2. vai 3. punktā norādīto maksas apakškomponentu;

c)	uz darījumu pārskatu pamata iekasētās maksas komponents ir atbilstoši b) apakšpunktam noteikto apakškomponentu summa.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un iii) punktā minēto darījumu pārskatu maksas apakškomponenti uz datu kopu ir šādi:

Darījumu pārskati uz datu kopu	Maksas apakškomponents EUR valūtā
1 līdz 1 000	250
1 001 līdz 10 000	500
10 001 līdz 100 000	1 000
100 001 līdz 1 miljonam	2 000
Vairāk nekā 1 miljons līdz 10 miljoniem	4 000
Vairāk nekā 10 miljoni līdz 100 miljoniem	8 000
Vairāk nekā 100 miljoni	16 000

3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto darījumu pārskatu maksas apakškomponenti uz datu kopu ir šādi:

Darījumu pārskati uz datu kopu	Maksas apakškomponents EUR valūtā
1 līdz 100	250
101 līdz 1 000	500
1 001 līdz 10 000	1 000
10 001 līdz 100 000	2 000
100 001 līdz 1 miljonam	4 000
Vairāk nekā 1 miljons līdz 10 miljoniem	8 000
Vairāk nekā 10 miljoni	16 000

4. Ja reģistrētais ziņošanas mehānisms reģistrēts pirmo reizi, uz darījumu pārskatu pamata iekasētās maksas komponents reģistrācijas gadā ir 65 EUR par katru kalendāro dienu no reģistrācijas dienas līdz gada beigām. Reģistrētais ziņošanas mehānisms un Aģentūra var abpusēji vienoties par citu summu, kas labāk atspoguļotu reģistrētā ziņošanas mehānisma paredzēto ziņoto datu apjomu.

5. Ja reģistrētais ziņošanas mehānisms pirmo reizi reģistrēts iepriekšējā gadā, darījumu pārskatu skaitu uz katru datu kopu pirms attiecīgo maksas apakškomponentu noteikšanas pielāgo šādi:

7. pants

Izpildes panākšana

1. Rēķini, kurus Aģentūra nosūta saskaņā ar 4. panta 2. vai 3. punktu, ir Aģentūras finanšu noteikumu 71. pantā minētās debetnotas.

2. Aģentūra veic visus atbilstošos tiesiskos pasākumus ar mērķi nodrošināt to rēķinu pilnīgu apmaksu, kuri izrakstīti, piemērojot attiecīgos Aģentūras finanšu noteikumus, tostarp tos, kas attiecas uz nokavējuma procentiem un piedziņu.

3. Ja reģistrēts ziņošanas mehānisms vismaz vienu mēnesi kavē samaksu, Aģentūra var pieņemt lēmumu liegt reģistrētajam ziņošanas mehānismam sniegt tai datus, kamēr maksa nav pilnībā samaksāta.

8. pants

Pārejas noteikumi 2021. gadam

2021. gadā samaksātajai maksai piemēro šādus īpašos noteikumus:

a)	agrākais termiņš, ko Aģentūra var noteikt 4. panta 2. punktā minēto rēķinu apmaksai, ir 2021. gada 31. marts;

b)	reģistrētajiem ziņošanas mehānismiem, kuri ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. martam informē Aģentūru, ka vairs nevēlas būt reģistrēti Aģentūrā, nav pienākuma maksāt maksu. Tiem ir iespēja turpināt sniegt datus līdz 2021. gada 30. jūnijam;

c)	reģistrētajiem ziņošanas mehānismiem, kuri nesamaksā maksu, var ne agrāk kā no 2021. gada 1. jūlija saskaņā ar 7. panta 3. punktu liegt sniegt Aģentūrai datus;

d)	5. panta 1. punkta c) apakšpunktu nepiemēro 2021. gadā iekasētajai maksai.

9. pants

Izvērtēšana

Komisija līdz 2024. gada 5. jūlijam un pēc tam reizi piecos gados izvērtē šā lēmuma īstenošanu, vienlaikus veicot Regulas (ES) 2019/942 45. pantā minēto izvērtēšanu.

10. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo lēmumu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Tomēr 3. panta 1. un 2. punktu piemēro no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Briselē, 2020. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 158, 14.6.2019., 22. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).

(3) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (2018. gada 18. decembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.).

(4) Energoregulatoru sadarbības aģentūras Administratīvās valdes Lēmums Nr. 8/2019 (2019. gada 21. jūnijs) par Energoregulatoru sadarbības aģentūras finanšu noteikumiem.

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1348/2014 (2014. gada 17. decembris) par datu ziņošanu, īstenojot 8. panta 2. punktu un 8. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 363, 18.12.2014., 121. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 428

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	63. gadagājums 2020. gada 18. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2145 (2020. gada 1. septembris), ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 876/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz izmaiņām centrālo darījumu partneru kolēģiju sastāvā, darbībā un pārvaldībā ( 1 )	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2146 (2020. gada 24. septembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848 papildina attiecībā uz ražošanas izņēmuma noteikumiem, kuri piemērojami bioloģiskajā ražošanā ( 1 )	5
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2147 (2020. gada 8. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/516 papildina, nosakot jautājumu sarakstu, kuriem jāpievērš uzmanība katrā pārbaudes ciklā ( 1 )	9
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2148 (2020. gada 8. oktobris), ar ko attiecībā uz skrejceļu drošību un aeronavigācijas datiem groza Regulu (ES) Nr. 139/2014 ( 1 )	10
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2149 (2020. gada 9. decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2368/2002, par Kimberli procesa sertifikācijas sistēmas īstenošanu starptautiskajā tirdzniecībā ar neapstrādātiem dimantiem, lai pievienotu Itāliju kā Savienības iestādi un ņemtu vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības	38
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2150 (2020. gada 16. decembris), ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam	54
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2151 (2020. gada 17. decembris), ar ko paredz noteikumus par saskaņotām marķējuma specifikācijām, kuras attiecas uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu pielikuma D daļā ( 1 )	57
		LĒMUMI
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2020/2152 (2020. gada 17. decembris) par maksu, ko Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra iekasē par tādas informācijas vākšanu, rīcību ar to, tās apstrādi un analīzi, kura sniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011 ( 1 )	68


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.