16.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 425/21

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2100

(2020. gada 15. decembris),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi

(1)

Padome ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2022/95 (2) (“sākotnējā izmeklēšana”) noteica galīgo antidempinga maksājumu tāda Krievijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes amonija nitrāta importam, kas regulas spēkā stāšanās laikā klasificēts ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90. Ievērojot papildu izmeklēšanas rezultātus, kurā atklāja, ka maksājums tiek absorbēts, pasākumus grozīja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 663/98 (3).

(2)

Pēc pirmās termiņbeigu pārskatīšanas un pirmās starpposma pārskatīšanas, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 384/96 (4) 11. panta 2. un 3. punktu, Padome ar Padomes Regulu (EK) Nr. 658/2002 (5) tāda Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam, ko klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90, noteica galīgo antidempinga maksājumu 47,07 EUR par tonnu.

(3)

Pēc tam atbilstoši Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktam tika veikta starpposma pārskatīšana attiecībā uz ražojuma tvērumu un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 945/2005 (6) tika noteikts galīgais antidempinga maksājums robežās no 41,42 EUR par tonnu līdz 47,07 EUR par tonnu tādu Krievijas izcelsmes cieto mēslošanas līdzekļu importam, kuros amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kurus laikā, kad regula stājās spēkā, klasificēja ar KN kodiem 3102 30 90, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 91.

(4)

Pēc otrās termiņbeigu pārskatīšanas un otrās daļējas starpposma pārskatīšanas, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. un 3. punktu, Padome ar Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2008 (7) saglabāja spēkā esošos pasākumus. Maksājums tika grozīts tikai attiecībā uz EuroChem grupu, kurai fiksēta maksājuma summa bija robežās no 28,88 EUR līdz 32,82 EUR par tonnu.

(5)	Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Lēmumu 2008/577/EK (8) no Krievijas ražotājiem JSC Acron un JSC Dorogobuzh, kas ir Acron Holding Company locekļi, un EuroChem grupas pieņēma saistību piedāvājumu ar daudzuma ierobežojumu.

(6)

Vispārējā tiesa ar 2008. gada 10. septembra spriedumu (9), kas interpretēts ar 2009. gada 9. jūlija spriedumu (10), atcēla Regulu (EK) Nr. 945/2005, ciktāl tā attiecas uz JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat (“Kirovo”), kas ir OJSC UCC UralChem (“UralChem”) sastāvā. Padome ar Padomes Regulu (EK) Nr. 989/2009 (11) attiecīgi grozīja Regulu (EK) Nr. 661/2008. Tādēļ uzņēmumam Kirovo šīs regulas spēkā stāšanās laikā tiek piemērots antidempinga maksājums (47,07 EUR par tonnu) tikai attiecībā uz tāda amonija nitrāta importu, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90.

(7)	Saistību neiespējamības dēļ Komisija ar Lēmumu 2012/629/ES (12) atsauca savu piekrišanu pieņemt EuroChem grupas piedāvātās saistības.

(8)	Pēc trešās termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (13) 11. panta 2. punktu, Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 999/2014 (14) saglabāja spēkā esošos pasākumus. Šī izmeklēšana tālāk tiek dēvēta par “pēdējo termiņbeigu pārskatīšanu”.

(9)	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/226 (15), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 999/2014, attiecās uz Kirovo kā Uralchem filiāles pārstrukturēšanu.

(10)	Saistību neiespējamības dēļ Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/415 (16) atsauca piekrišanu pieņemt saistības no Acron Holding Company.

(11)

Pēc pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Īstenošanas regulas (ES) 2018/1722 (17) 11. panta 3. punktu, Komisija grozīja spēkā esošos pasākumus. Šī izmeklēšana tiek dēvēta par “pēdējo starpposma pārskatīšanu”. Balstoties uz minēto, fiksēta maksājuma summa pašreiz ir no 28,78 EUR līdz 32,71 EUR par tonnu.

1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(12)	Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par tādu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (18), kas ir spēkā attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu, Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(13)	Eiropas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība Fertilizers Europe (“pieprasījuma iesniedzējs” jeb “FE”) 2019. gada 21. jūnijā iesniedza pieprasījumu to Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no amonija nitrāta ražošanas apjoma Savienībā.

(14)	Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka, beidzoties pasākumu termiņam, ir iespējama tāda dempinga turpināšanās un/vai atkārtošanās, kas nodara kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un tai nodarītā kaitējuma turpināšanās un/vai atkārtošanās.

1.3. Procedūras sākšana

(15)

Noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija ar 2019. gada 23. septembrī ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (19) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

1.4. Ieinteresētās personas

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas ar to sazināties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos attiecīgos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus Savienībā un Krievijas iestādes un aicināja tos piedalīties.

(17)	Visām ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

1.5. Piezīmes par izmeklēšanas sākšanu

(18)

Krievijas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība (“RFPA”) pēc izmeklēšanas sākšanas apgalvoja, ka pieprasījumā nebija sniegti pietiekami pierādījumi, ka pēc Krievijas izcelsmes amonija nitrātam (“AN”) noteikto antidempinga pasākumu termiņa beigām dempings vai kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties. Konkrētāk, RFPA norādīja, ka, tā kā sākotnējā pārskatīšanas pieprasījumā, kas tika iesniegts 2019. gada 21. jūnijā (“sākotnējais pārskatīšanas pieprasījums”), nebija iekļauti pierādījumi, ka iekšzemes pārdošana nenotika parastā tirdzniecības apritē, dempinga starpības aprēķināšana, balstoties uz normālo vērtību, nebija likumīga. RFPA apgalvoja arī, ka 2019. gada 21. jūnija pārskatīšanas pieprasījums nesaturēja nekādus pierādījumus par dempingu, balstoties uz faktisko iekšzemes tirgus cenu salīdzinājumu ar eksporta cenām, un ka pieprasījuma iesniedzējs šādus pierādījumus pievienoja tikai pārstrādātajai pieprasījuma redakcijai, pamatojoties uz Komisijas izdoto vēstuli par nepilnībām.

(19)

Turklāt RFPA apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzēja veiktie izmaksu aprēķini bija balstīti uz pārmērīgām izgatavošanas izmaksām. Tāpat tā apgalvoja, ka saliktās normālās vērtības aprēķini bija acīmredzami kļūdaini, balstīti uz neuzticamu, iekšēji pretrunīgu un novecojušu informāciju, nesaprotamiem datiem un vienkāršām konsultanta aplēsēm un ka Komisija rūpīgi neizvērtēja šos aprēķinus.

(20)

Komisija sāka termiņbeigu pārskatīšanu, balstoties uz pārskatīšanas pieprasījumu, kas sākotnēji tika iesniegts 2019. gada 21. jūnijā un pēc tam papildināts ar papildu informāciju (abi kopā saukti par “konsolidēto pārskatīšanas pieprasījumu”). Konsolidētais pārskatīšanas pieprasījums, kas ir šīs termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas pamats, tika pievienots lietas materiālu atklātajā daļā un darīts pieejams ieinteresētajām personām, lai tās ar to iepazītos. Kā norādīts paziņojuma 4.1. punktā, pieprasījuma iesniedzējs pārskatīšanas pieprasījumā sniedza pierādījumus par normālo vērtību, kas balstīta uz faktiskajām iekšzemes cenām, un arī noteica normālo vērtību, ja netiktu uzskatīts, ka iekšzemes cenas ir uzticamas un atspoguļo parasto tirdzniecības apriti. Tam, vai sākotnējais pieprasījums bija papildināts ar aplēstajām normālajām vērtībām, balstoties uz pieejamo informāciju par attiecīgās valsts faktiskajām iekšzemes cenām, nav nozīmes, jo Komisija sāka termiņbeigu pārskatīšanu, pamatojoties uz konsolidēto pārskatīšanas pieprasījumu.

(21)

Runājot par pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumos izmantoto datu neuzticamību, pārskatīšanas pieprasījumā ir jābūt iekļautiem pietiekamiem pierādījumiem, kas ir nepieciešami, lai pamatotu pārskatīšanas sākšanu. Šo pierādījumu kvalitāte jebkurā gadījumā būs atkarīga no tā, vai pieprasījuma iesniedzējs varēs piekļūt attiecīgajai informācijai, kas vairumā gadījumu ir konfidenciāla. Tomēr izmeklēšanā atklātās iespējamās neprecizitātes pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā nepadara termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu par nelikumīgu, un Komisijas izmeklēšanā šajā lietā tieši apstiprinājās, ka sākšana bija pamatota.

(22)

Pēc informācijas izpaušanas RFPA (20) atkārtoja argumentu, ka tiesību aktos noteiktajā termiņā nebija iesniegts neviens termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums, kas atbilstu pamatregulas 11. panta 2. punkta prasībām. Kā norāda RFPA, termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas pamatu veido sākotnējais pārskatīšanas pieprasījums, sakarā ar kuru ir jāvērtē pierādījumu pietiekamības prasība. Acron un Krievijas valdība pēc galīgās informācijas izpaušanas pauda līdzīgus argumentus. RFPA arī apgalvoja, ka, lai arī Savienības ražotāji būtu varējuši paskaidrot sākotnējā pārskatīšanas pieprasījumā iekļautos pierādījumus, nebūtu jāņem vērā tādi pavisam jauni pierādījumi par dempinga vai kaitējuma iespējamību, kas iesniegti, neievērojot tiesību aktos noteikto termiņu (proti, trīs mēnešus pirms piecu gadu perioda beigām). Šajā sakarā RFPA atsaucās arī uz Eiropas Ombuda lēmumu (21) par iepriekšēju termiņbeigu pārskatīšanu, kā arī uzklausīšanas amatpersonas ieteikumu Komisijas dienestiem šajā pārskatīšanā izpaust sākotnējo pārskatīšanas pieprasījumu.

(23)

Komisija norāda, ka RFPA neizvirzīja jaunus argumentus. Tādēļ Komisija atgādina par 20. apsvērumā izklāstīto nostāju, ka šī termiņbeigu pārskatīšana tika ierosināta, pamatojoties uz konsolidēto pārskatīšanas pieprasījumu. Komisija uzskata, ka pieprasījums tādā redakcijā, kādā tas tika iesniegts trīs mēnešu termiņā, saturēja pietiekamus pierādījumus, kas pamatoja termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, pēc tam, kad pēc nepilnību novēršanas procedūras tika izdarīti pieprasījuma iesniedzēju sniegti precizējumi tā sākotnējā pieprasījuma papildināšanai. Minētais atbilst Ombuda lēmumam, kura attiecīgajās daļās ir minēts:

“16.

Ombuds piekrīt, ka trīs mēnešu termiņš ir noteikts Komisijas administratīvajām ērtībām, jo tai ir jāizvērtē pieprasījuma iesniedzēju sniegtā informācija, pirms pieņemt lēmumu, vai būtu jāsāk termiņbeigu pārskatīšanas procedūra. Ir loģiski, ka šajā procesā Komisijas pārbaudes var ietvert precizējumu un pat papildu informācijas pieprasīšanu no pieprasījuma iesniedzējiem, tādējādi veidojot konsolidētus pārskatīšanas pieprasījumus.

17.

Tomēr šādi precizējumi un papildu informācija neaizvietos, bet gan papildinās sākotnējā pārskatīšanas pieprasījuma saturu. Tādēļ, lemjot sākt termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanu, Komisija pamatregulas 6. panta 7. punkta nozīmē katrā ziņā izmantos tieši pēdējo. Arī pati Komisija to atzīst, savā atzinumā norādot, ka tieši pārskatīšanas pieprasījums kopā ar konsolidētā versijā iesniegtiem vēlākajiem precizējumiem bija par pamatu izmeklēšanas uzsākšanai.”

(24)	Turklāt pēc galīgās informācijas izpaušanas RFPA un Krievijas valdība apgalvoja, ka izmeklēšanas lietas materiāli neapliecināja faktu, ka sākšanas pamats bija konsolidētais pārskatīšanas pieprasījums.

(25)

Konsolidētais pārskatīšanas pieprasījums tika pievienots lietas materiāliem, lai ar to sākumposmā iepazītos ieinteresētās personas. Nepastāv šaubas par faktu, ka termiņbeigu pārskatīšana tika uzsākta, pamatojoties uz šo pieprasījumu. To apliecina paziņojuma par procedūras sākšanu 4.1. iedaļa, kurā skaidri bija minēti no konsolidētā pārskatīšanas pieprasījuma izrietošie pierādījumi.

(26)

Atsaucoties uz pamatregulas 5. panta 3. punktu, RFPA apgalvoja, ka Komisija neizvērtēja pieprasījuma iesniedzēja iesniegto pierādījumu precizitāti un pietiekamību. Šajā sakarā RFPA arī norādīja, ka gan sākotnējā, gan konsolidētajā pārskatīšanas pieprasījumā bija vienīgi apgalvots, ka pastāv dempinga turpināšanās iespēja, savukārt Komisija neizdarīja nekādus konstatējumus attiecībā uz dempinga turpināšanos.

(27)

Komisija norāda, ka šis arguments balstās uz pārprastu pieprasījuma nolūku, no vienas puses, un pārskatīšanas izmeklēšanas nolūku, no otras puses. Pieprasījuma nolūks ir pamatot termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu, balstoties uz pieprasījuma iesniedzējam pamatoti pieejamiem pierādījumiem par kaitējumu nodaroša dempinga turpināšanos vai atkārtošanos. Kā jau paskaidrots iepriekš, pieprasījumā šajā ziņā bija ietverti pietiekami pierādījumi. Turpretī pārskatīšanas izmeklēšanas nolūks ir, balstoties uz informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā tiek savākta no dažādām ieinteresētajām personām, noteikt, vai pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos.. Pavisam noteikti ir gan faktiski iespējams, gan juridiski pieļaujams, ka pieprasījuma iesniedzējam pieejamie pierādījumi liecina, ka dempings varētu turpināties, savukārt, balstoties uz informāciju, kas iegūta un pārbaudīta, iesaistot ieinteresētās personas, izmeklēšanā tiks konstatēts, ka dempings patiešām varētu atkārtoties. Šajā sakarā paziņojuma par procedūras sākšanu 5. punktā ir teikts, ka “konstatējusi, ka ir pietiekami dempinga un kaitējuma iespējamības pierādījumi, kas pamato termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, Komisija ar šo sāk pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu”. Paziņojumā par procedūras sākšanu ir sīkāk noteikts, ka “[t]ermiņbeigu pārskatīšanā tiks noteikts, vai, beidzoties pasākumu termiņam, varētu turpināties vai atkārtoties ar attiecīgās valsts izcelsmes pārskatāmo ražojumu saistītais dempings un Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums”. Tādēļ, lai ierosinātu izmeklēšanu, vai pastāv dempinga turpināšanās vai atkārtošanās, pietiek ar to, ka ir pierādījumi, kas liecina, ka dempings varētu turpināties. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(28)

RFPA un Acron, atsaucoties uz PTO ekspertu grupas 2020. gada 24. jūlija ziņojumu (22) (“ziņojums DS494”), norādīja, ka i) iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana šajā lietā nebija jāuzsāk, jo trūka pietiekamu pierādījumu par dempinga iespējamību, tādēļ Komisijai būtu jāatceļ Krievijas izcelsmes amonija nitrātam noteiktie antidempinga pasākumi, un ii) šai termiņbeigu pārskatīšanai piemīt tādas pašas kļūdas kā iepriekšējai pārskatīšanai, tādēļ nemaz nebija vajadzīgs to sākt. Šajā sakarā gan RFPA, gan Acron vairākkārt atsaucās uz 2019. gada 21. jūnijā iesniegto pārskatīšanas pieprasījumu un tā nepilnīgajiem pierādījumiem. RFPA un ražotāji eksportētāji pēc galīgās informācijas izpaušanas atkārtoti pauda līdzīgus apgalvojumus.

(29)

RFPA un Acron piezīmes ir jānoraida turpmāk minēto iemeslu dēļ. Pirmkārt, par ziņojuma DS494 konstatējumiem notiek apelācijas procedūra, tādēļ ekspertu grupas konstatējumi nav galīgi. Otrkārt, kā izklāstīts 20. apsvērumā, šīs termiņbeigu pārskatīšanas uzsākšana nav balstīta tikai uz 2019. gada 21. jūnija sākotnējā pārskatīšanas pieprasījumā saņemto informāciju, bet arī uz papildu pierādījumiem, ko pieprasījuma iesniedzējs papildus iesniedza pirms izmeklēšanas sākšanas un kas ir iekļauti konsolidētajā pārskatīšanas pieprasījumā (kurā ietverti pierādījumi par normālo vērtību, kas noskaidrota, balstoties uz faktiskajām iekšzemes cenām, kā arī salikta normālā vērtība, ja iekšzemes cenas netiktu uzskatītas par uzticamām).

(30)	RFPA arī apgalvoja, ka ir pārkāptas RFPA tiesības uz aizstāvību, tāpēc ka Komisija liedza piekļuvi dažu pārskatīšanas pieprasījuma pielikumu pilnajām redakcijām.

(31)

Visi pieprasījumi par piekļuvi lietas materiāliem, ko šajā lietā ir iesniegušas ieinteresētās personas, ieskaitot RFPA, ir tikuši rūpīgi izvērtēti. Komisija nodrošināja, ka pusēm tiek izsniegtas strīdīgo dokumentu, ieskaitot pārskatīšanas pieprasījuma pielikumus, pārskatītas un jēgpilnas nekonfidenciālas redakcijas.

1.6. Atlase

(32)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.6.1. Savienības ražotāju atlase

(33)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt, ņemot vērā arī ģeogrāfisko atrašanās vietu. Izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja 40 % no uzņēmumu, kas atsaucās sakarā ar reprezentativitātes pārbaudi, ražošanas apjoma un aptuveni 35 % no kopējā aplēstā Savienības ražošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi.

(34)	Vairākas ieinteresētās personas sniedza piezīmes attiecībā uz pagaidu izlasi. Komisija izvērtēja šīs piezīmes un 2019. gada 14. oktobrī piezīmē, kas iekļauta lietas materiālu atklātajā daļā, paskaidroja, kādēļ šīs piezīmes netika pieņemtas. Tādēļ tika atstāta spēkā sākotnējā izlase.

(35)	Vairākas ieinteresētās personas atkārtoti uzsvēra un iesniedza papildu apgalvojumus par Savienības ražotāju izlasi pēc piezīmju iesniegšanai noteiktā termiņa un pēc tam, kad uz to sākotnējām piezīmēm jau bija atbildēts piezīmē, kas iekļauta lietas materiālu atklātajā daļā.

(36)

Divas ieinteresētās personas atkārtoja savu apgalvojumu, ka Savienības ražotāju izlase nav reprezentatīva, un lūdza izslēgt divus Savienības ražotājus, kuriem nodarītais kaitējums tika konstatēts citā izmeklēšanā attiecībā uz urīnvielas un amonija nitrāta maisījumiem (“UAN lieta”) (23). Tās apgalvoja, ka amonija nitrāta šķīdums bija pusfabrikāts, ko izmanto kā amonija nitrātam, tā UAN. Tādēļ kaitējums vienam ražojumam automātiski izpaustos kā kaitējums abiem ražojumiem. Turklāt amonija nitrātu ražo, izmantojot tās pašas iekārtas, tādēļ pastāv tikai vienas kopējas ražošanas izmaksas. Līdz ar to, ja amonija nitrāta ražošanas līnijas jauda netiek pietiekami izmantota, jo ir samazinājusies urīnvielas un amonija nitrāta ražošana un to pārdošanas apjoms, lielākas pastāvīgās izmaksas ietekmēs amonija nitrāta rentabilitāti kā brīvajā tirgū, tā pašpatēriņam. Tādēļ nav iespējams ar vienu mikroekonomisko rādītāju nošķirt brīvajam tirgum izmantoto amonija nitrātu no pašpatēriņam izmantotā amonija nitrāta.

(37)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Visās izmeklēšanās izmaksas tiek attiecinātas vienīgi uz ražojumu, par kuru notiek izmeklēšana. Patiešām, ja nebūtu paņēmienu, kā pareizi un samērīgi sadalīt vertikāli integrētu ražotāju ražošanas izmaksas, ikviena šāda ražotāja izmeklēšanā sniegtā informācija tiktu apšaubīta (ieskaitot Krievijas ražotājus eksportētājus, kas sadarbojās šajā izmeklēšanā). Tādēļ Komisijas parastā prakse ir tāda, ka tiek nošķirti visi ekonomikas rādītāji, ieskaitot ražošanas izmaksu rādītāju, kas attiecas uz attiecīgo ražojumu. Līdz ar to, pārbaudot attiecīgos vertikāli integrētos izlasē iekļautos Savienības ražotājus, Komisija nodrošināja, ka ar ikvienu šo uzņēmumu ražoto ražojumu saistītās izmaksas tiek skaidri nošķirtas. Tāpēc personu apgalvojums tika noraidīts.

(38)	Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības amonija nitrāta ražotāju vidū nav izplatīta nedz amonija nitrāta, nedz urīnvielas un amonija nitrāta ražošana. Šis fakts apdraud izlasi un padara to nereprezentatīvu.

(39)

Divi izlasē iekļautie Savienības ražotāj ir divi no trim lielākajiem Savienības amonija nitrāta ražotājiem, rēķinot pēc reprezentativitātes pārbaudē paziņotajiem ražošanas un pārdošanas apjomiem. Šis fakts ir pretrunā apgalvojumam, ka gan amonija nitrāta un urīnvielas, gan amonija nitrāta ražošana neesot izplatīta ES amonija nitrāta ražotāju vidū un neesot Savienības ražošanas nozarei nedz reprezentatīva, nedz raksturīga. Tāpēc personas apgalvojums tika noraidīts.

1.6.2. Importētāju atlase

(40)	Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, tā aicināja visus zināmos nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas precizēta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(41)	Neviens importētājs nepieteicās sniegt paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu pieprasīto informāciju.

1.6.3. Ražotāju eksportētāju atlase

(42)	Ņemot vērā Krievijas ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase.

(43)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus attiecīgās valsts zināmos ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Bija jāsniedz informācija par pārdošanas apjomu un vērtību, ražošanas apjomu un ražošanas jaudu. Komisija tāpat lūdza Krievijas pārstāvniecību Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus un/vai ar tiem sazināties, ja tādi ir, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā.

(44)

Astoņi ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī, kuri būtībā veidoja visu Krievijas AN ražošanas apjomu, sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Šie ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (jeb “PIP”) bija lielākie ražotāji un arī lielākie eksportētāji.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Netika saņemtas nekādas piezīmes. Tādējādi Komisija nolēma saglabāt ierosināto izlasi, un visas ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas par galīgo izlasi.

(46)

Komisija izlasei izvēlējās šādus trīs ražotājus eksportētājus:

—	Uralchem JSC (ieskaitot Berezniki Azot un Kirovo-Chepetsk Chemical works (“ Uralchem ”),

—	EuroChem grupu (Joint Stock Company “Nevinnomyssky Azot” , Joint Stock Company “Azot” ) (“ Eurochem ”),

—	Acron grupu (PJSC Acron, PJSC Dorogobuzh) (“ Acron ”).

(47)

Šī izlase atbilda 65 % no paziņotā Krievijas AN ražošanas apjoma PIP laikā, balstoties uz atbildēm uz atlases anketu jautājumiem. Izlasē tika iekļauti divi ražotāji eksportētāji, Acron un Eurochem, kuri PIP laikā bija pārdevuši pārskatāmo ražojumu eksportam uz Savienību. Trešais izlasē iekļautais uzņēmums, Uralchem, uz ES eksportēja tikai Kirovo filiālē ražoto amonija nitrātu, uz kuru neattiecas pārskatāmie pasākumi, kā paskaidrots 6. apsvērumā.

1.7. Anketas un pārbaudes apmeklējumi

(48)	Komisija nosūtīja anketas visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un visām zināmajām lietotāju apvienībām, kas atsaucās pēc procedūras uzsākšanas.

(49)	Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un diviem pārskatāmā ražotāja lietotājiem.

(50)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu/apvienību telpās:

ražotāji Savienībā:

—	AB Achema, Lietuva,

—	Grupa Azoty Zaklady Azotowe Pulawyu S.A., Polija,

—	Yara France S.A., Francija,

—	Savienības ražotāju apvienība:

—	Fertilizers Europe, Beļģija,

Krievijas ražotāji eksportētāji:

—	EuroChem Group AG (Joint Stock Company “Nevinnomyssky Azot” (Ņevinka), Joint Stock Company “Azot” (NAK) un iekšzemes tirgotājs Eurochem Trading RUS LLC),

—	Acron grupa (PJSC Acron, PJSC Dorogobuzh, iekšzemes tirgotāji – Agronovas),

ar ražotājiem eksportētājiem saistītie tirgotāji:

—	EuroChem Trading GmbH, Šveice, un EuroChem Agro GmbH, Vācija.

(51)

Tomēr saistībā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un tam sekojošiem pasākumiem, kas tika veikti cīņai pret uzliesmojumu (“Covid-19 paziņojums”), Komisija nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus visu ražotāju eksportētāju un ar tiem saistīto uzņēmumu telpās. Tā vietā Komisija, izmantojot videokonferenci, veica attālinātu salīdzinošu pārbaudi (“ASP”) attiecībā uz šādu uzņēmumu sniegto informāciju:

Krievijas ražotāji eksportētāji:

—	Uralchem grupa (ieskaitot Berezniki Azot, Kirovo-Chepetsk Chemical works un Uralchem Trading House LLC),

Ar ražotājiem eksportētājiem saistītie tirgotāji:

—	Uralchem Trading SIA, Latvija,

—	Acron Switzerland AG, Šveice.

(52)	Komisija papildus ASP salīdzināja ražotāju eksportētāju sūdzībā sniegto informāciju ar Savienības ražošanas nozares un citu ieinteresēto personu sniegto pārbaudīto informāciju.

1.8. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(53)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra periodu no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas periodam no 2016. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Pārskatāmais ražojums

(54)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tāds pats kā pēdējā starpposma pārskatīšanā, proti, Krievijas izcelsmes cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 3102 30 90, ex 3602 00 00, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 20 (Taric kodi 3102290010, 3102600010, 3102900010, 3105100010, 3105100020, 3105100030, 3105100040, 3105100050, 3105201030, 3105201040, 3105201050, 3105201060, 3105510010, 3105510020, 3105510030, 3105510040, 3105590010, 3105590020, 3105590030, 3105590040, 3105902030, 3105902040, 3105902050, 3105902060, 3602000010)(“pārskatāmais ražojums”).

(55)

Amonija nitrāts (“AN”) ir ciets slāpekļa mēslošanas līdzeklis, ko parasti lieto lauksaimniecībā, taču to pielieto arī rūpnieciskiem mērķiem, piemēram, sprāgstvielu ražošanai (piemēram, kalnrūpniecībai). Uz AN, kas izmantojams gan lauksaimniecības, gan sprāgstvielu vajadzībām, attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi. Abiem AN veidiem ir vienas un tās pašas tehniskās un ķīmiskās īpašības, tie ir savstarpēji viegli aizstājami un uzskatāmi par pārskatāmo ražojumu.

(56)

Divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka būtu jāpārskata ražojuma tvērums, uz ko attiecas šī termiņbeigu pārskatīšana, un pasākumi. Kā norāda šīs personas, ar spriedumu Kirovo lietā (24) tika atcelta Regula (EK) Nr. 945/2005, ar ko tika paplašināts ražojuma tvērums (25) salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu. Tādēļ nebija juridiska pamata turpināt šiem ražojumiem piemērot antidempinga maksājumus. Turklāt, tā kā attiecībā uz šiem papildu ražojumiem (kopā – “stabilizētais AN”) nekad nebija ticis konstatēts kaitējums un dempings, nebija pamata vērtēt dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību. Tā kā ne dempings, ne kaitējums attiecībā uz stabilizēto AN nekad nav konstatēts, dempings un kaitējums nevar turpināties vai atkārtoties. Tās arī apgalvoja, ka nebija pietiekamu pierādījumu, lai veiktu termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz stabilizētā AN importu, savukārt Komisijas reprezentativitātes pārbaudē un Savienības ražošanas nozares noteikšanā stabilizētā AN ražotāji netika iekļauti. Pēc informācijas izpaušanas Acron atkārtoti pauda argumentu, ka šīs termiņbeigu pārskatīšanas ražojuma tvērums bija prettiesisks, ciktāl tas iekļāva maisījumus vai stabilizēto AN.

(57)

Kā Pirmās instances tiesa ir skaidrojusi lietā T-348/05 INTP (26), ar attiecīgo spriedumu Regula (EK) Nr. 945/2005 tika atcelta tikai tiktāl, ciktāl tā attiecās uz vienu Krievijas ražotāju eksportētāju. Attiecībā uz visiem pārējiem Krievijas ražotājiem izmantojamā ražojuma tvērums ir noteikta Regulā (EK) Nr. 945/2005. Šīs personas apgalvojums tiek noraidīts.

(58)	Vairākas ieinteresētās personas (27) pēc informācijas izpaušanas atkārtoti uzsvēra apgalvojumu, ka nav bijis juridiska pamata piemērot antidempinga pasākumus stabilizētajam AN, jo, kā atzinusi Vispārējā tiesa (28), tas nebija uzskatāms par sākotnējās izmeklēšanas ražojumam līdzīgu ražojumu.

(59)

Kā Pirmās instances tiesa ir skaidrojusi lietā T-348/05 INTP (29), Pirmās instances tiesas spriedums lietā T-348/05 (2008. gada 10. septembris) attiecās tikai uz vienu Krievijas ražotāju eksportētāju (pieprasījuma iesniedzēju). Tādēļ pieprasījuma iesniedzēja apstrīdētās regulas atcelšana attiecas tikai uz pieprasījuma iesniedzēju. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(60)

RFPA arī apgalvoja, ka alternatīvā gadījumā Komisijas vērtējums ir bijis kļūdains, jo tās analīzē nav ņemts vērā stabilizētais AN. Kā norāda RFPA, stabilizētā AN iekļaušana pārskatāmā ražojuma un līdzīgā ražojuma tvērumā būtu likusi Komisijai nonākt pie pavisam citiem secinājumiem attiecībā uz dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību.

(61)

Ir jāatgādina, ka pēc sprieduma lietā T-348/05 uz Uralchem Kirovo filiāles ražoto stabilizēto AN neattiecas spēkā esošie pasākumi, tādēļ tas šajā lietā neietilpa Komisijas veiktajā dempinga un kaitējuma analīzē. Izņemot Kirovo ražoto un eksportēto ražojumu, Komisijas analīze šajā lietā aptvēra visu pārskatāmo ražojumu, kā tas definēts 54. apsvērumā, ieskaitot stabilizēto AN. Tāpēc RFPA paustais arguments bija jānoraida.

(62)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka pārskatīšanas pieprasījums pirmoreiz maksājumu piemērošanas vēsturē attiecas uz rūpniecībā izmantojamā AN ražotājiem un ka sākotnējā izmeklēšanā rūpniecībā izmantojamā AN ražotājus Savienībā būtu bijis jāiekļauj varbūtēji cietušajā iekšzemes ražošanas nozarē. Tie tolaik nebija daļa no iekšzemes ražošanas nozares, tādēļ attiecībā uz rūpniecībā izmantojamā AN ražotājiem Savienībā kaitējums netika konstatēts. Arī rūpniecībā izmantojamajam AN nebūtu jāpiemēro antidempinga maksājumi. Rūpniecībā izmantojamo AN būtu arī jāizslēdz no pārskatāmā ražojuma.

(63)

Šāds apgalvojums nav pamatots. Rūpniecībā izmantojamais amonija nitrāts, ciktāl tas atbilst pārskatāmā ražojuma definīcijai, un attiecīgi – nozare, kas to ražo, vienmēr ir bijusi ietverta izmeklēšanā un pasākumos. Tam, ka ražojuma veidu galapatēriņš varētu būt atšķirīgs, nav nozīmes, kamēr ražojums joprojām ietilpst “pārskatāmā ražojuma” definīcijā. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

2.2. Līdzīgais ražojums

(64)

Izmeklēšana liecina, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

—	pārskatāmajam ražojumam,

—	Krievijā ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam;

—	ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(65)	Komisija secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

3.1. Ievadpiezīmes

(66)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai, beidzoties spēkā esošo pasākumu termiņam, dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

3.2. Dempinga turpināšanās iespējamība

(67)

Runājot par eksportu uz Savienību, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji PIP laikā klientiem Savienībā pārdeva tikai nebūtiskus apjomus. Patiesībā, kā minēts 47. apsvērumā, PIP eksporta pārdošanu uz Savienību veica tikai Acron un Eurochem. Šī pārdošana tika veikta vai nu tieši, vai ar saistītu Šveicē un Savienībā reģistrētu tirgotāju starpniecību. Trešais izlasē iekļautais ražotājs, Uralchem, uz Savienību eksportēja tikai stabilizēto AN, ko ražo tā Kirovo filiāle un uz kuru neattiecas spēkā esošie pasākumi.

(68)

Runājot par konkrētiem apjomiem, saskaņā ar Uralchem paziņotajiem datiem un atbilstīgi no 14. panta 6. punkta datubāzes (30) iegūtajiem datiem lielāko daļu, kas sasniedza [50 000–100 000] tonnas, Krievijas importa Savienībā PIP laikā veidoja stabilizētais AN, kam nav noteikti ES antidempinga maksājumi.

(69)

Tādējādi ražojuma, uz kuru attiecas antidempinga pasākumi (un šī pārskatīšana), kopējais imports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija [38 000–43 000] tonnu, kas atbilst [0,4–0,8] % no Savienības patēriņa un [0,3–0,5] % no Krievijas AN ražošanas apjoma PIP. Turklāt šie pārdošanas apjomi tika sasniegti darījumos ar nelielu skaitu klientu Baltijas valstīs, Somijā un Zviedrijā.

(70)	Šie konstatējumi tika balstīti uz pārbaudītiem datiem, ko iesnieguši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, un izrakstu no 14. panta 6. punkta datubāzes, kā arī tie atbilst RFPA iesniegtajā informācijā minētajam, ka AN imports no Krievijas samazinājās līdz nenozīmīgam līmenim.

(71)

Līdz ar to Krievijas eksporta pārdošanas apjomi Savienībā netika uzskatīti par reprezentatīviem attiecībā uz cenu (un daudzumu), par kādu ražotāji eksportētāji pārdotu pārskatāmo ražojumu Savienībā, ja pasākumu nebūtu. Šajā situācijā tiek uzskatīts, ka pārdošanas apjomu Savienībā PIP laikā nevar izmantot, lai izvērtētu, vai dempings varētu turpināties, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku.

(72)

Atbildot uz informācijas izpaušanu, RFPA un Eurochem, atsaucoties uz pamatregulas 11. panta 9. punktu, apgalvoja, ka, tā kā Krievijas pārdošanas apjoma struktūra nav mainījusies, lai noteiktu dempinga turpināšanās iespējamību šajā lietā, būtu bijis jāizmanto tāda pati metodika, kas tika izmantota, nosakot maksājuma līmeni pēdējā starpposma pārskatīšanā (31) (proti, balstoties uz Kirovo stabilizētā AN eksporta pārdošanas apjomu Savienībā). Tāpat Uralchem apgalvoja, ka, ja Īstenošanas regulā (ES) 2018/1722 Kirovo stabilizētais AN tika izmantots kā labākais un vienīgais pierādījums, kas bija pieejams maksājuma līmeņa noteikšanai attiecībā uz visu Krieviju, Komisijai saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu bija pienākums tāpat rīkoties šajā lietā. Uralchem veica arī atsevišķu dempinga analīzi, kas ietvēra tikai tā stabilizētā AN pārdošanas apjomu.

(73)

Komisija norāda, ka šie apgalvojumi izriet no kļūdainas premisas, jo Komisija, nosakot pasākumu līmeni iepriekšējā starpposma pārskatīšanā, neizmantoja Kirovo stabilizētā AN eksporta cenu. Abos gadījumos Komisijas konstatējumi balstījās uz eksportu uz trešām valstīm. Tomēr starpposma pārskatīšanā, tā kā Krievijas pārdošanas apjomi ES tirgū nebija izmantojami un bija jāaprēķina kaitējuma starpība, balstoties uz pārdošanas apjomiem Savienībā, par vislabāko pieejamo aizstājējvērtību cenu salīdzināšanas aprēķinos, ko būtu iespējams izmantot jaunā maksājuma līmeņa noteikšanai, tika atzīts Kirovo stabilizētā AN pārdošanas apjoms Savienībā. Turklāt, lai šo aizstājējvērtību padarītu salīdzināmu ar izmantojamo Krievijas pārdošanas apjomu ES, cenas samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma noteikšanas vajadzībām tika koriģētas Kirovo stabilizētā AN cenas. To nav nepieciešams darīt termiņbeigu pārskatīšanā, jo dempinga atkārtošanās iespējamību var novērtēt, balstoties vienīgi uz faktiskajiem pārdošanas darījumiem ar trešām valstīm. Komisija arī norāda, ka šajā pārskatīšanā piemērotā metodika atbilda iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā piemērotajai metodikai, saskaņā ar kuru, vērtējot dempinga atkārtošanās iespējamību, tika izmantots eksports uz trešām valstīm. Tādējādi Komisija ir pilnībā ievērojusi pamatregulas 11. panta 9. punktu. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(74)	Atbildot uz informācijas izpaušanu, Acron un Eurochem arī apgalvoja, ka to pārdošanas apjoms uz Savienību PIP laikā saglabājās stabils, tam bija reprezentatīvas cenas un pietiekams apjoms, lai varētu veikt dempinga analīzi, un ka dempings nav konstatēts.

(75)

Šis apgalvojums būtu jānoraida. Kā norādīts 67. apsvērumā, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji Savienības klientiem pārdeva tikai nelielus apjomus. Šī iemesla dēļ Krievijas eksporta pārdošanas apjomi Savienībā netika uzskatīti par reprezentatīviem, līdz ar to tos nevarēja izmantot, lai vērtētu, vai dempings varētu turpināties, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku (sīkākai informācijai sk. 69. un 71. apsvērumā).

3.3. Dempinga atkārtošanās iespējamība

(76)

Ņemot vērā apsvērumus 67.–71. apsvērumā, Komisija analizēja, vai ir pierādījumi par dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku. Komisija analizēja šādus faktorus: eksporta cenu pārdošanas apjomam no Krievijas uz citiem galamērķiem, ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Krievijā kopumā, Savienības un citu trešo valstu tirgu pievilcību.

3.3.1. Eksports uz trešām valstīm

(77)

Visi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēja ievērojamus daudzumus uz trešām valstīm un sniedza detalizētu informāciju par šo eksportu. Tā kā reprezentatīvā apjomā nepastāvēja eksports uz Savienību, lai analizētu dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku, tika ņemts vērā eksports uz citām trešām valstīm.

(78)

Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji PIP laikā gandrīz 50 % (32) no sava kopējā pārdošanas apjoma pārdeva trešo valstu tirgos. Vairāk nekā 70 % no šī pārdošanas apjoma trešo valstu tirgos tika novirzīti galvenokārt uz Latīņameriku (Brazīliju, Peru, Kolumbiju, Ekvadoru), kā arī uz tādām valstīm kā ASV, Kazahstānu, Maroku, Azerbaidžānu un Zimbabvi. Eksporta apjoms uz citām trešām valstīm bija ļoti mazs.

(79)

Tika veikta analīze, salīdzinot faktiskās iekšzemes tirgus cenas ar pārdošanas apjomu uz trešām valstīm, pamatojoties uz ražotāja cenu. Komisija pēc salīdzināšanas visiem trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem atsevišķi noteica, ka vidējā svērtā ražotāja eksporta cena galvenajos trešo valstu tirgos PIP laikā bija zemāka nekā faktiskā svērtā vidējā ražotāja iekšzemes cena, kas samaksāta vai maksājama PIP laikā.

(80)	Minētie konstatējumi bija balstīti uz pārbaudītiem datiem, ko iesniedza izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kuri veidoja aptuveni 80 % no kopējā Krievijas AN eksporta uz trešām valstīm. Tādēļ Komisijai nebija nepieciešams izmantot eksporta statistiku.

(81)

PIP laikā trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējā ražotāja eksporta cena uz trešām valstīm bija 133 EUR par tonnu, bet vidējā ražotāja iekšzemes cena bija 145 EUR par tonnu. Tādēļ tika uzskatīts, ka ir ticams, ka tad, ja pašlaik spēkā esošos pasākumus atceltu, Krievijas ražotāji eksportētāji Savienībā veiktu pārdošanu par dempinga cenām.

(82)

Attiecībā uz Krievijas iekšzemes cenām FE apgalvoja, ka Krievijas iekšzemes tirgū pastāv īpaša situācija attiecībā uz AN cenu noteikšanu, jo notiek valdības iejaukšanās, kas izpaužas kā cenu ierobežojumi. Tādēļ, kā norāda FE, AN iekšzemes cenas nebija piemērotas izmantošanai šajā procesā. Pēc informācijas izpaušanas FE atkārtoti uzsvēra pārliecību, ka pastāv valdības iejaukšanās, ko galvenokārt raksturo cenu ierobežojumi Krievijā. Šim nolūkam FE atsaucās uz vairākiem dažādu publisku iestāžu izstrādātiem avotiem un dokumentiem, piemēram, cenu sarakstiem, līgumiem, ceļvežiem un valsts amatpersonu brīfingiem. Tomēr FE iesniegtie dokumenti bija datēti ārpus PIP un/vai FE nevarēja izskaidrot šo pierādījumu nozīmi un ietekmi uz ražotāju eksportētāju iekšzemes pārdošanas apjomu, kā arī to izmantojamību šajā procesā. Jebkurā gadījumā ir jāapšauba šo dokumentu nozīme šī procesa sakarā. Pēc tam, kad Komisija, kā minēts 81. apsvērumā, ir konstatējusi dempinga atkārtošanās iespējamību attiecībā uz ES, konkrēts augsts vai augstāks dempinga līmenis šo secinājumu nemainītu (šajā sakarā sk. arī 85. apsvērumu). FE apgalvojumi tādējādi tiek noraidīti.

(83)	Pēc informācijas izpaušanas FE apgalvoja, ka Brazīlija bija visreprezentatīvākais Krievijas dempinga piemērs, ņemot vērā publiskos eksporta statistikas ziņojumus un vietējos neatkarīgos iekšzemes ziņojumus.

(84)

Komisijas konstatējumi ir balstīti uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sniegtiem un pārbaudītiem datiem par katru uzņēmumu atsevišķi, kas tika atzīti par precīzākiem un ticamākiem nekā apkopota publiskā statistika. Komisija arī analizēja cenas eksportam uz vairāku trešo valstu tirgiem, kas tika uzskatīti par reprezentatīviem katra izlasē iekļautā ražotāja pārdošanas apjomiem uz trešām valstīm (sk. 78. apsvērumu). Pārdošanas apjoma uz daudzām trešām valstīm novērtējums tika uzskatīts par reprezentatīvāku nekā vienas valsts datu novērtējums.

(85)	Atbildot uz informācijas izpaušanu, FE arī norādīja, ka Komisija savā dempinga novērtējumā nebija pievērsusies īpašajai situācijai Krievijas gāzes tirgū.

(86)	Kā paskaidrots 77.–81. apsvērumā, Komisija šajā termiņbeigu pārskatīšanā neveica dempinga aprēķinus. Tādēļ Komisija neuzskatīja par vajadzīgu izvērtēt ražošanas izmaksu (ieskaitot gāzes izmaksas) ticamību.

(87)

Atbildot uz informācijas izpaušanu, RFPA un Acron apgalvoja, ka Komisija nebija veikusi dempinga starpības aprēķināšanu, tādējādi pārkāpjot pamatregulas 11. panta 9. punktu un 2. pantu, kas paredz, ka dempinga pastāvēšanas noteikšanai termiņbeigu pārskatīšanās ir jāizmanto standartizēta metodika. Acron un Eurochem arī apgalvoja, ka Komisija šajā izmeklēšanā neatklāja dempinga aprēķinus, tādējādi pārkāpjot to tiesības uz aizstāvību. Šie uzņēmumi norādīja, ka nebija skaidrs arī, kādēļ Komisija salīdzināja ražotāja iekšzemes cenas ar ražotāja cenām eksportam uz trešām valstīm, faktiski neveicot dempinga aprēķinu.

(88)

Komisija neaprēķināja dempingu, balstoties uz importu ES PIP laikā tāpēc, ka tā konstatēja, ka kopējais Krievijas pārskatāmā ražojuma eksporta apjoms uz Savienību nebija reprezentatīvs. Tādēļ šis apjoms nebija ticams pamats dempinga aprēķināšanai. Līdz ar to Komisija nevarēja pārliecinoši konstatēt dempingu Savienībā PIP laikā un tā vietā vērtēja dempinga atkārtošanās iespējamību, balstoties uz Krievijas AN eksportu uz trešo valstu tirgiem. Tiek izdarīta atsauce arī uz 81. apsvērumu, kurā izklāstīti Komisijas secinājumi pēc minētā cenu salīdzinājuma.

(89)

Saistībā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu un 2. pantu, kā uzsvērts 73. apsvērumā, Komisija pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā izmantoja tādu pašu metodiku. Komisija norāda uz pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas regulas (33) 3.1.1. iedaļu, kurā tā, analizējot dempinga atkārtošanās iespējamību, pilnībā novērtēja Krievijas eksportu uz citiem galamērķiem. Tādēļ ne tikai netika pārkāpts pamatregulas 2. pants, bet arī nav iespējams, ka būtu pārkāpts 11. panta 9. punkts.

(90)

Visbeidzot, kas attiecas uz procesuālajām tiesībām, Komisija izpauda visus būtiskos faktus un skaitliskos rādītājus, kas bija pamatā izdarītajam salīdzinājumam, vienlaikus aizsargājot personu tiesības uz aizstāvību. Komisija personām pat izpauda papildu informāciju (2020. gada 30. septembrī un 21. oktobrī), lai papildus precizētu un pārliecinātos, ka ieinteresētās personas ir pareizi sapratušas Komisijas veiktos aprēķinus. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti.

(91)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Acron apgalvoja, ka tika pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību, jo Komisija ievāca vairāk informācijas, nekā bija nepieciešams novērtējuma veikšanai, jo īpaši, ja netika aprēķināts dempings. Pirmkārt, Acron nebija paskaidrojis, kā šis fakts pārkāptu tā tiesības uz aizstāvību. Otrkārt, pat ja Komisijas rīcībā bija visi dati, lai veiktu dempinga aprēķināšanu, tai nebija pienākuma to darīt pēc tam, kad tā bija secinājusi, ka eksporta apjoms bija pārāk mazs un tādēļ dempinga aprēķināšanas vajadzībām nereprezentatīvs.

(92)

Visbeidzot, kā norāda RFPA un Eurochem, Komisija arī neveica vienkāršu ražotāja cenu salīdzināšanu. Tie norādīja, ka Komisija konstatēja dempingu, koriģējot Krievijas ražotāju eksporta cenu un atskaitot PVA un nosacīto peļņas normas pārmērīgo un kļūdaino procentu. Turklāt, kā norāda RFPA, ciktāl Komisija neveica peļņas starpības aprēķinus, pamatregulas 2. pants nav jāpiemēro. Uralchem un Eurochem arī apgalvoja, ka, ja Komisija paliktu pie lēmuma atskaitīt no eksporta cenas tirgotāju PVA un nosacīto peļņu, līdzīga korekcija būtu jāveic vietējā tirgotāja noteiktajai pārdošanas iekšzemes cenai.

(93)

Komisija nebija PIP laikā konstatējusi dempingu ES un šajā ziņā neveica dempinga aprēķinus. Pretēji RFPA apgalvojumam, Komisija salīdzināja ražotāja iekšzemes cenas un Krievijas cenas eksportam uz trešo valstu tirgiem. Lai gan pamatregulas 2. pants patiešām tiek piemērots dempinga aprēķināšanai, Komisija nepiekrīt ieinteresētajām personām, ka tai būtu liegts piemērot šos noteikumus pēc analoģijas, veicot cenu salīdzināšanu uz trešo valstu cenu pamata. Lai salīdzinājums būtu taisnīgs un objektīvs, Komisija citstarp izlēma veikt korekcijas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta noteikumam. Līdzīgas korekcijas netika piemērotas ar iekšzemes tirgotāja starpniecību veiktas iekšzemes pārdošanas cenai, jo iekšzemes tirgotāji būtībā darbojās kā ražošanas uzņēmumu iekšzemes pārdevēji. Tādēļ, lai veiktu cenu salīdzināšanu, nebija pamata pārdošanai iekšzemē veikt PVA un peļņas korekciju.

(94)	Atbildot uz informācijas izpaušanu, Acron norādīja, ka saistītā tirgotāja peļņas un PVA izmaksu atskaitīšana, veicot cenu salīdzināšanu ar mērķi aprēķināt cenas samazinājumu, bija acīmredzami nepareiza.

(95)

Pirmkārt, Acron šķietami jauc jautājumu par cenas samazinājuma aprēķinu un cenu salīdzinājumu, kas tika veikts, lai analizētu dempinga atkārtošanās iespējamību. Otrkārt, kā paskaidrots informācijas izpaušanā konkrētam uzņēmumam un 93. apsvērumā, attiecībā uz saistītiem importētājiem un tirgotājiem veiktās korekcijas tika izdarītas, lai nodrošinātu taisnīgu cenu salīdzināšanu, kas atbilst attiecīgi 2. panta 9. punkta un 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta noteikumiem.

(96)

Kā norāda Uralchem un Eurochem, Komisija nebija pietiekami pamatojusi eksporta cenas korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Atbildot uz informācijas izpaušanu, Uralchem un Eurochem arī norādīja, ka 4 % nosacītās peļņas normas atskaitīšana atšķīras no metodikas, kura tika izmantota lietā R674 starpposma pārskatīšanā un kurā tika atskaitīta nosacītā peļņas norma 2,4 % apmērā, tādējādi šāda atskaitīšana neatbilda 11. panta 9. punktam. Acron arī norādīja, ka tirgotāja nosacītā peļņa izejvielu tirgū bija nepārprotami pārvērtēta piemaksa un ka to vispār nebūtu vajadzējis atskaitīt.

(97)

Šajā lietā un atbilstīgi informācijas izpaušanai konkrētam uzņēmumam saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tika veikta korekcija attiecībā uz Uralchem un Eurochem tirgotāju PVA izmaksām (ieskaitot uzcenojumu), jo šie tirgotāji darbojās līdzīgi kā aģenti. Tirgotāji reklamē un pārdod ārpus Krievijas ražotāju iekārtās ražotu AN, un šīs struktūras ražotāju eksportētāju grupas korporatīvajā struktūrā ir atzīmētas kā tirgotāji. Tātad tirgotāji nepārprotami veic darījumdarbību Uralchem un Eurochem grupas vārdā un interesēs, līdz ar to bija pamats veikt korekciju.

(98)

Attiecībā uz nosacīto peļņu, kas faktiski tika atskaitīta no eksporta cenām, ņemot vērā to, ka nesaistītie importētāji šajā izmeklēšanā nesadarbojās, Komisija izmantoja nesenākā izmeklēšanā attiecībā uz līdzīgu slāpekļa mēslošanas līdzekli (UAN) konstatēto nesaistīta importētāja peļņas normu – 4 % (34). Pretēji šo personu apgalvotajam, Komisija nekļūdījās, šajā pārskatīšanā izmantojot nosacīto peļņas normu 4 %, nevis 2,4 %. Komisijas izmantotā metodika patiesībā abās pārskatīšanās bija viena un tā pati: tā kā nesaistītie importētāji nesadarbojās, Komisija izmantoja peļņas normu, kas attiecībā uz nesaistītiem importētājiem tika konstatēta ar citu ķīmisko izstrādājumu saistītā mūsdienu lietā. Tādēļ 4 % peļņas izmantošana atbilda pamatregulas 11. panta 9. punktam, kas paredz, ka obligāti ir jāizmanto viena un tā pati metodika, nevis viena un tā pati (novecojusī) rentabilitāte.

(99)	Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai, veicot cenu salīdzināšanu, vajadzēja izmantot nevis PIP vidējos, bet gan mēneša valūtas kursus, un/vai salīdzināt katra ražojuma cenas atsevišķi.

(100)

Komisija analizēja šos apgalvojumus un konstatēja, ka cenu starpība būtu bijusi līdzīga arī tad, ja tiktu izmantoti mēneša valūtas kursi un ja tiktu salīdzināts katrs ražojums atsevišķi. Turklāt cenu salīdzinājumā tika vērtēti visu veidu ražojumi un, lai gan netika tieši veikta katra veida ražojumu salīdzināšana, gandrīz visu pārdošanas apjomu uz trešām valstīm veidoja viena veida ražojums.

(101)

Eurochem iesniedza vairākus apgalvojumus attiecībā uz tā atsevišķi veiktajiem iekšzemes pārdošanas cenu aprēķiniem, kas bija saistīti arī kredīta izmaksu atskaitīšanu un iekārtu kvotu aprēķināšanu. Turklāt Eurochem pauda vairākus argumentus saistībā ar tā veiktajiem individuālajiem eksporta pārdošanas cenu aprēķiniem, kas attiecās uz varbūtējo pārvadāšanas izdevumu kļūdainu aprēķināšanu. Šie apgalvojumi tika noraidīti. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ sīkāka informācija par Komisijas argumentiem tika sniegta atsevišķā atbildē uzņēmumam.

3.3.2. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā

(102)

Lai noteiktu ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Krievijā, Komisija izmantoja pārbaudītus datus no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, bet attiecībā uz pārējiem Krievijas eksportētājiem – datus, kas tika paziņoti atbildēs uz atlases veidlapu jautājumiem. Turklāt neizmantotās jaudas aprēķinā tika iekļauta Kirovo kopējā neizmantotā jauda, jo citu, pašlaik no antidempinga pasākumu piemērošanas izslēgtu amonija nitrāta veidu neizmantoto jaudu var ļoti vienkārši izmantot tāda amonija nitrāta ražošanai, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90.

(103)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās lielākais faktiski novērotais ražošanas apjoms attiecīgajā periodā tika izmantots kā pamats izlasē iekļauto uzņēmumu jaudas aprēķināšanai, izņemot, ja uzstādītā jauda bija lielāka par faktisko ražošanas apjomu.

(104)

Pēc izlasē iekļauto ražotāju pārbaudēm un ASP tika koriģēti dati par Acron grupu. Korekcijas nepieciešamību noteica fakts, ka šajā gadījumā ražošanas jaudas un neizmantotās jaudas noteikšanā izšķirīga ir granulēšanas torņu kā galvenās cietā AN ražošanas “šaurās vietas” ražošanas apjoms un jauda (nevis ar starpproduktu saistīts ražošanas apjoms un jauda).

(105)

Komisija konstatēja, ka ražošanas jauda Krievijā PIP bija vairāk nekā 10,5 miljoni tonnu, bet neizmantotā jauda –440 000600 000 tonnu apmērā.

(106)

Turklāt ir zīmīgi, ka AN ražošanas jauda Krievijā pēc tam, kad daži no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija uzlabojuši esošās ražošanas iekārtas, pēc PIP palielinājās vēl par nepilnām 400 000 tonnām.

(107)

Līdz ar to Krievijā pastāv neizmantotā jauda un Krievijas ražotāju eksportētāju ražošanas jauda vēl palielinājās pēc PIP. Ja šo jaudu pilnībā novirzītu Savienības tirgum, uz Savienību tiktu eksportēts ievērojams eksporta apjoms.

(108)

Atbildot uz informācijas izpaušanu, FE apšaubīja Komisijas konstatējumus par ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Krievijā. FE apgalvoja, ka Krievijas AN ražotāju ražošanas jauda bija vairāk nekā 11,7 miljoni tonnu un ka Krievijas neizmantotā jauda bija 1,6 miljoni tonnu. FE apgalvojums bija balstīts uz eksperta veiktiem aprēķiniem. No otras puses, Komisijas konstatējumi ir balstīti uz rādītājiem, kurus Komisijai tieši iesniedza Krievijas ražotāji un kas atbilst visam AN ražošanas apjomam Krievijā. Attiecībā uz trim lieliem ražotājiem šie rādītāji tika arī pārbaudīti. Tādēļ nevar pieņemt, ka FE aplēses ir ticamākas par Komisijas noteiktajām.

(109)

Pēc informācijas izpaušanas Acron un Krievijas valdība apšaubīja paņēmienu, ar kuru Komisija bija aprēķinājusi jaudas izmantojumu. Šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka iekārtām, kas ražo gan UAN, gan AN, šaurā vieta un ierobežojums ir AN kausējuma pieejamība, un ka jaudas izmantojuma aprēķiniem būtu jābalstās vai nu uz tās, vai uz faktiskā AN ražošanas apjoma, bet ne uz granulēšanas jaudas, ko nemaz nevar izmantot, ja nav AN ražošanai nepieciešamās izejvielas (proti, AN kausējuma).

(110)

Šis arguments, kas, šķiet, jau ir ticis izteikts iepriekš, ir kļūdains un ir jānoraida iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā jau minēto iemeslu dēļ (35). Pirmkārt, kā izklāstīts 104. apsvērumā, granulēšanas torņu jauda ir galvenā AN ražošanas šaurā vieta un ierobežojums. Otrkārt, ņemot vērā, ka AN kausējuma izmantošanu ir viegli iespējams novirzīt no UAN uz AN ražošanu, iespējamā AN kausējuma nepieejamība nevar ietekmēt pārskatāmā ražojuma kopējās ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma aprēķinus. AN kausējuma sadale UAN un AN ražošanai ir uzņēmuma iekšējs lēmums, ko nevar iestrādāt objektīvos AN ražošanas jaudas aprēķināšanas apsvērumos.

(111)

Atbildot uz informācijas izpaušanu, RFPA apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā, ka Krievijas ražošanas jauda laikposmā no 2017. gada līdz PIP ir samazinājusies par 500 000 tonnu. Turklāt, kā norāda RFPA, Komisija neņēma vērā, ka pēdējo piecu gadu laikā ir stabili mazinājies apgalvotās Krievijas neizmantotās jaudas lielums un īpatsvars, izsakot procentos no Savienības AN patēriņa. Visbeidzot, RFPA apgalvoja, ka varbūtējais Krievijas ražošanas jaudas pieaugums pēc PIP par 400 000 tonnām būtu jāaplūko arī saistībā ar ievērojamu vietējā AN patēriņa pieaugumu Krievijā 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu.

(112)

Ražošanas jaudas samazināšanās neietekmē esošās neizmantotās jaudas nozīmību kā tādu. RFPA iesniegtajā informācijā nav ņemts vērā arī tas, ka Krievijas ražotāju ražošanas jauda pēc PIP atkal pieauga līdz gandrīz 11 miljoniem tonnu, Turklāt, lai gan neizmantotā jauda PIP nesenajā periodā, iespējams, varētu būt samazinājusies, tā tomēr joprojām ir svarīga, jo īpaši, vērtējot to kopsakarā ar nesen radīto ražošanas jaudu. Kas attiecas uz apgalvoto iekšzemes AN patēriņa pieaugumu 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, pat ja RFPA iesniegtos rādītājus pieņemtu kā patiesus, tie rādītu, ka Krievijas AN ražošanas apjoma pieaugums 2019. gadā (salīdzinot ar 2018. gadu) apsteidza šajā pašā laikposmā notikušo iekšzemes patēriņa pieaugumu, tādēļ Krievijas AN nozarei eksports joprojām ir svarīgs.

(113)

RFPA arī apgalvoja, ka Komisija būtiski pārvērtēja Krievijas jaudas apjomu, ko būtu iespējams eksportēt uz Savienību.

(114)

RFPA apgalvojumus neapstiprina nekādi ticami pierādījumi šajā sakarā (sk. arī 166.–167. apsvērumu). Ir jāatgādina arī, ka Komisija šajā termiņbeigu pārskatīšanā analizēja dempinga atkārtošanās iespējamību. 3.3.3. iedaļā izklāstītā analīze apliecina, ka visas Krievijas ražotāju neizmantotās jaudas vai tikai lielākās daļas novirzīšana ir ticams apdraudējums, kas varētu īstenoties, ja pasākumi zaudētu spēku.

(115)

Turklāt RFPA apgalvoja, ka Komisija pārkāpa RFPA tiesības uz aizstāvību, neatklājot, uz kāda pamata tā konstatējusi ražošanas un neizmantotās jaudas apmēru Krievijā. RFPA arī norādīja, ka Komisija nav pamatojusi apgalvoto jaudas pieaugumu.

(116)

Pirmkārt, galīgajā informācijas izpaušanā tika norādīts Komisijas izmantoto datu avots un tās veikto aprēķinu pamats. Turklāt, kur ražošanas vai jaudas korekcijas tika veiktas pretēji uzņēmuma aprēķiniem un aplēsēm, tas tika pienācīgi pamatots (sīkāk sk. 102.–104. un 106. apsvērumu). Turklāt attiecībā uz katru atsevišķo izlasē iekļauto ražotāju tika veikta atsevišķa informācijas izpaušana, sīkāk paskaidrojot, kā tika aprēķināta ražošanas un neizmantotā jauda PIP un pēc PIP. Tomēr, ņemot vērā, ka informācija par katra uzņēmuma ražošanas apjomiem un jaudu ir konfidenciāla, šo informāciju vispārēji publiskot nebija iespējams.

(117)

Jebkurā gadījumā secinājumi, kurus Komisija ir izdarījusi šajā regulā, ir balstīti uz apsvērumiem, kas tika pienācīgi izpausti ieinteresētajām personām, un to tiesības uz aizstāvību ir pilnībā ievērotas. Tāpēc RFPA apgalvojums bija jānoraida.

3.3.3. Savienības tirgus pievilcība

(118)

Patēriņš Savienībā saglabājās nemainīgi augsts, un Savienības tirgus Krievijai ir viens no pievilcīgākajiem tirgiem, ko nosaka tā lielums, potenciāls un ģeogrāfiski Krievijai tuvā atrašanās vieta.

(119)

Izmeklēšana apliecināja, ka Krievijas ražotāji eksportētāji bija izveidojuši ievērojamu loģistikas un tirgvedības jaudu, kas tiem atvieglotu piekļuvi AN pārdošanai Savienības tirgū. Piemēram, Uralchem un Eurochem Savienībā (attiecīgi – Latvijā un Vācijā) ir nodibinājuši saistītas tirdzniecības vienības, savukārt ar Acron un Eurochem saistīti tirgotāji ir nodibināti arī Šveicē. Turklāt Acron ir saistīts ar Igaunijas ostas termināļa operatoru – uzņēmumu AS DBT (36), savukārt Uralchem kopīgi ar Rīgas Tirdzniecības ostu pieder SIA Riga Fertilizer Terminal (37).

(120)

Turklāt tādas valstis kā Ukraina (kas 2016. gadā patērēja 7 % no pasaules AN (38)), Austrālija un Indija (39) Krievijas izcelsmes AN ir piemērojušas tirdzniecības aizsardzības pasākumus. Pretēji Krievijas ražošanas nozares apgalvotajam, Ukraina līdz šim nav atcēlusi AN importam no Krievijas noteiktos antidempinga maksājumus. Šādi pasākumi citos potenciālajos eksporta tirgos vēl vairāk palielina Savienības pievilcīgumu un stimulētu Krievijas ražotājus eksportētājus novirzīt eksportu Savienības virzienā, ja ES antidempinga pasākumi zaudētu spēku.

(121)

RFPA norādīja, ka Krievijas izcelsmes AN eksports galvenajos eksporta tirgos nesaskārās ar būtiskiem ierobežojumiem. Tā arī apgalvoja, ka, atšķirībā no iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas (40), pašreizējais trešo valstu papildu pieprasījums pēc AN bija svarīgs atšķirīgs faktors.

(122)

Kā minēts iepriekš, patlaban antidempinga (vai citi pret tirdzniecību vērsti) pasākumi attiecībā uz AN importu no Krievijas ir noteikti Ukrainā, Austrālijā un Indijā, kas šos tirgus padara mazāk pievilcīgus Krievijas eksportētājiem. Turklāt pretēji tam, ko RFPA bija apgalvojusi attiecībā uz papildu pieprasījumu pēc AN, salīdzinot ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu, Komisijas konstatējumus attiecībā uz PIP un tās uz nākotni vērsto analīzi var salīdzināt ar 2014. gada Komisijas konstatējumiem, jo īpaši attiecībā uz tādiem lielākiem tirgiem kā Ķīnu vai ASV. Konkrētāk, tika konstatēts, ka Krievijas izcelsmes AN eksports uz Ķīnu būtībā nepastāvēja (41). Lai gan ASV 2016. gada augustā atcēla Krievijas izcelsmes AN noteiktos antidempinga pasākumus, valstī valdošais slānekļa gāzes bums ir ļāvis ASV ražotājiem attīstīt slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanas jaudu (42).

(123)

RFPA arī apgalvoja, ka laikā no 2019. līdz 2025. gadam būtiski pieaugs AN patēriņš Eirāzijā, Latīņamerikā, Āfrikā un Āzijā. Kā norādīja RFPA, šāds patēriņa pieaugums par nepilniem 2,5 miljoniem tonnu (43) var viegli absorbēt jebkādu Krievijā pastāvošu neizmantoto jaudu. RFPA arī minēja, ka Krievijas AN tirgus ir tikpat liels kā Savienības tirgus un turpina augt. Turklāt, kā norādīja RFPA, Āzijas tirgu kopējais lielums tālu pārsniedz AN patēriņu Eiropā.

(124)

Pirmkārt, prognozētais AN patēriņa pieaugums citos pasaules reģionos nenozīmē, ka Savienības tirgus nesaglabātu savu pievilcīgumu vai nekļūtu pat vēl pievilcīgāks par šiem tirgiem. Turklāt, pretēji RFPA apgalvotajam, Krievijas AN patēriņš, šķiet, ir samazinājies, nevis palielinājies (sīkāk sk. 130. apsvērumu).

(125)

Otrkārt, pat ja prognozētais pieaugums īstenotos (kas nebūt nav droši zināms), tas attiektos galvenokārt uz reģioniem, kuros Krievijas ražotāji eksportētāji vai nu nedarbojas, vai darbojas ļoti nelielā apjomā (Āfriku, Āziju, Okeāniju, Ziemeļameriku, Tuvos Austrumus) (44). Turklāt lietā nav nekā, kas liecinātu, ka Krievijas AN ražotāji pārskatāmā nākotnē varētu radikāli mainīt savus eksporta paradumus.

(126)

Treškārt, runājot par Latīņameriku, kas ir galvenais Krievijas AN eksporta mērķis (atbilst aptuveni pusei Krievijas AN eksporta), plānoto pieaugumu apsteigtu pārbaudītais Krievijas ražošanas jaudas pieaugums pēc PIP. Turklāt šis pieaugums vēl papildina 440 000 tonnu lielo neizmantoto jaudu. Turklāt, tā kā Krievijas ražotāji eksportētāji konkurē ar citiem ražotājiem, kuri atrodas Latīņamerikā vai citur, nav ticams, ka Latīņamerikas AN patēriņa pieaugumu pilnībā vai kaut tikai lielākoties absorbētu Krievijas AN ražotāji vieni paši.

(127)

Visbeidzot, Eirāzija, kurai, kā tiek apgalvots, tiek prognozēts AN patēriņa pieaugums līdz 2025. gadam, jo īpaši ietver Ukrainu (45), vienu no lielākajiem AN patērētājiem pasaulē, kuras AN patēriņš veido 7 % no pasaules patēriņa apjoma (46). Tomēr, kā izklāstīts iepriekš, tā kā Ukraina ir noteikusi pasākumus pret Krievijas izcelsmes AN eksportu, Krievijas ražotājiem AN patēriņa pieaugums Eirāzijā ir tikai relatīvi nozīmīgs. Ņemot vērā minēto, RFPA arguments ir jānoraida.

(128)

RFPA arī norādīja, ka Krievijas ražošanas nozare nebija “eksporta nozare”, jo vairāk nekā puse no AN tobrīd tika patērēta iekšzemē, un eksporta svarīgums Krievijas AN ražošanas nozarē samazinājās.

(129)

Ievadā var novērot, ka RFPA apgalvojums, šķiet, nonāk pretrunā ar pašas argumentu, ka prognozētais patēriņa pieaugums ārpus Krievijas varētu viegli absorbēt Krievijas AN ražotāju neizmantoto jaudu, ja tāda būtu. Jebkurā gadījumā Krievijas valdības pieņemtais Ceļvedis minerālmēslojuma ražošanas attīstībai līdz 2025. gadam (“Mēslošanas līdzekļu ceļvedis”) (47) liek domāt, ka slāpekļa mēslošanas līdzekļu (ieskaitot AN) eksporta attiecību ir plānots līdz 2025. gadam palielināt par 2 %, salīdzinot ar 2016. gadu. Šis mērķis ir jāaplūko arī, paturot prātā zaudēto vai vismaz būtiski samazināto Krievijas ražotāju eksportētāju tirgus daļu Eiropas UAN (cita slāpekļa mēslošanas līdzekļa) tirgū Komisijas 2019. gada oktobrī noteikto antidempinga pasākumu rezultātā (48). Turklāt, salīdzinot eksporta proporciju Krievijas kopējā AN ražošanas apjomā PIP un pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas periodā (49), ir redzams, ka tā stabili saglabājas ap 40 % apmērā, kas PIP atbilda nepilniem 50 % no Savienības patēriņa. Tādēļ, neraugoties uz to, vai eksporta attiecība nedaudz paaugstinās, pazeminās vai saglabājas stabila, pastāv būtisks risks, ka ievērojams AN apjoms tiks novirzīts uz Savienības tirgu, ja pasākumu nebūs, jo īpaši, ņemot vērā Savienības tirgus kopējo pievilcību Krievijas AN ražotājiem.

(130)

Krievijas AN patēriņš iekšzemē, pamatojoties uz pēdējo starpposma pārskatīšanu (50), 2016. gadā sasniedza 7 miljonus tonnu, kas ir vairāk nekā 2014. gadā fiksētie 5,5 miljoni tonnu. Turklāt RFPA šajā pašā procesā apgalvoja, ka 2017. gadā kopējais slāpekļa mēslošanas līdzekļu patēriņš iekšzemē palielinājās vēl par 8,7 % un ka tika prognozēts, ka Krievijas patēriņš līdz 2030. gadam turpinās nedaudz palielināties. Tomēr, balstoties uz pārbaudītajiem datiem un atbildēm uz anketas jautājumiem, Komisija noteica, ka AN patēriņš iekšzemē PIP bija 5,8 miljoni tonnu. Šīs aplēses kopumā atbilst RFPA paziņotajam PIP rādītājam (5,9 miljoni tonnu).

(131)

Tādēļ AN patēriņš iekšzemē samazinājās, neraugoties uz prognozēto izaugsmi, kas, iespējams, arī stimulē ražotājus eksportētājus meklēt pārdošanas iespējas eksporta galamērķos, piemēram, Savienības tirgū.

(132)

Secinājumus par AN iekšzemes pieprasījuma ierobežojumiem apstiprina arī Mēslošanas līdzekļu ceļvedis. Saskaņā ar Mēslošanas līdzekļu ceļvedi Krievijas minerālmēslojuma (tostarp AN) tirgu līdz 2025. gadam ierobežos zems faktiskais pieprasījums no lauksaimniecības produktu ražotāju puses, kā arī minerālmēslojuma izmantošanas kultūras neesība.

(133)

RFPA apgalvoja, ka Krievijas pieprasījums pēc AN (izņemot stabilizēto AN) 2019. gadā (pēc PIP) sasniedza 6,3 miljonus tonnu un ka AN piegādes iekšzemē 2020. gadā turpinās pieaugt.

(134)

Kā izklāstīts iepriekš, balstoties uz Krievijas AN ražotāju sniegto informāciju par PIP, patēriņš iekšzemē (tostarp stabilizētā AN patēriņš) nepārsniedza 5,86 miljonus tonnu. Šis rādītājs, salīdzinot ar 2016. gadā noteikto Krievijas AN patēriņu iekšzemē – 7 miljoniem tonnu, liecina, ka patēriņš iekšzemē ir samazinājies, nevis pieaudzis. Neraugoties uz to, pat ja iekšzemes pieprasījums pieaugtu RFPA minētajā tempā, gada pieaugums aptuveni atbilstu AN ražošanas jaudas pieaugumam pēc PIP. Turklāt nav garantēts, ka iekšzemes pieprasījumam būs tendence stabili palielināties (īpaši ņemot vērā Mēslošanas līdzekļu ceļvedī izklāstītos aprēķinus), un, atšķirībā no konstatētās Krievijas jaudas, tas ir tīri hipotētisks pieņēmums. Turklāt RFPA savu apgalvojumu par iekšzemes pieprasījuma pieaugumu pamatoja, atsaucoties uz viena ražotāja iekšzemes pārdošanas apjoma pieaugumu. Viena ražotāja iepriekšējos iekšzemes pārdošanas apjomos novērotās tendences ne vienmēr ir reprezentatīvas attiecībā pret visas nozares tendencēm, kā arī neliecina par visas nozares nākotnes darbības rādītājiem. Nobeigumā jāsecina, ka nākotnes pieprasījums pēc AN iekšzemē, visticamāk, neabsorbēs esošo Krievijas jaudu.

(135)

RFPA arī norādīja, ka iepriekšējā starpposma pārskatīšanā tika secināts, ka Mēslošanas līdzekļu ceļvedī “nav tiešas norādes uz AN [ražošanas jaudas] pieaugumu” (51).

(136)

Lai gan Mēslošanas līdzekļu ceļvedis pēc būtības, iespējams, ir vispārīgs un neietver informāciju konkrēti par AN, tajā ir atzīti minerālmēslojuma iekšzemes pieprasījuma esošie ierobežojumi un apstiprināt slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanas nozares (ieskaitot AN ražošanu) orientācija uz eksportu, kas šīs lietas sakarā ir būtiski fakti un apstiprina Komisijas konstatējumus.

(137)

Savienības tirgus turpina būt pievilcīgs Krievijas AN ražotājiem eksportētājiem arī cenu ziņā. PIP cenu līmenis Savienībā bija augstāks nekā svarīgās trešās valstīs, uz kurām Krievija patlaban veic piegādes. Konkrētāk, PIP laikā trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējā ražotāja eksporta cena (133 EUR par tonnu) uz trešām valstīm bija par 39 % zemāka nekā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējā ražotāja cena (219 EUR par tonnu) (sk. 8. tabulu).

(138)

Tādēļ ražotājiem eksportētājiem ir stimuls novirzīt vismaz daļu pašreizējā eksporta apjoma uz trešām valstīm (PIP – aptuveni 3,4 miljoni tonnu AN, kas atbilst gandrīz 50 % Savienības patēriņa) uz Savienību.

(139)

RFPA apgalvoja, ka samazinātais Krievijas AN eksporta apjoms uz Savienību pēc antidempinga maksājumu samazināšanas 2018. gadā bija vislabākais pierādījums, ka, ja pasākumi tiktu pārtraukti, importa apjoms nepalielinātos.

(140)

Ierobežotu AN importu no Krievijas nosaka ieviestie efektīvie pasākumi, un tas nekādā gadījumā neliecina par Krievijas AN ražotāju turpmāko uzvedību, ja šādu pasākumu nebūtu. Tādēļ Komisija atstāja spēkā secinājumus par Savienības tirgus pievilcību.

(141)

RFPA pēc informācijas izpaušanas apgalvoja, ka tirdzniecības vienību esība Savienībā nepadarīja Savienības tirgu pievilcīgāku par citiem tirgiem, kuros Krievijas ražotājiem konkrēti attiecībā AN jau pastāv būtiskas ilgtermiņa saistības un infrastruktūra.

(142)

Pirmkārt, tirdzniecības vienību klātbūtne Savienībā vai tās tuvumā atvieglotu AN tirdzniecības plūsmas uz Savienību. Otrkārt, Krievijas ražotāju rīcībā ir arī Baltijas valstīs attīstītā loģistikas jauda (sk. 119. apsvērumu). Treškārt, RFPA nepamatoja, kā ilgtermiņa saistības eksporta galamērķos, kuri nav Savienība, varētu ietekmēt Krievijas ražotāju spēju ienākt Savienības tirgū un cik lielā mērā Krievijas ražotāji tiktu atturēti pārkārtot AN pārdošanu uz Savienību, ja pasākumu nebūtu. Turklāt nav ticams, ka izplatīšanas tīkli, kurus Krievijas ražotāji ir izveidojuši, piemēram, Latīņamerikā, tiktu izmantoti vienīgi AN (nevis citiem mēslošanas līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām). Turklāt tam, vai Krievijas ražotāji iegādājas ražošanas aktīvus un/vai uzņēmumus ārpus Krievijas, nav sakara ar jautājumu par Savienības tirgus pievilcīgumu Krievijas AN ražotājiem.

(143)

Saistībā ar trešās valstīs, jo īpaši Ukrainā, spēkā esošajiem tirdzniecības aizsardzības pasākumiem RFPA un Krievijas valdība pēc informācijas izpaušanas iesniedza informāciju, ka antidempinga pasākumi pret AN importu no Krievijas tika izbeigti 2020. gada 23. septembrī. Acron arī norādīja, ka Ukraina nesen ir izbeigusi pasākumus attiecībā uz Krievijas izcelsmes AN, tādēļ Krievijas ražotāji var pārdot AN Ukrainas tirgū.

(144)

Neraugoties uz antidempinga pasākumu atcelšanu, Ukraina ar 2019. gada 1. jūliju ieviesa vispārēju aizliegumu importēt noteiktu kategoriju ražojumus no Krievijas, ieskaitot pārskatāmo ražojumu (52). Turklāt Ukrainā ir noteiktas mērķtiecīgas sankcijas pret konkrētām Krievijas Federācijas fiziskām un juridiskām personām, ieskaitot visus trīs izlasē iekļautos AN ražotājus eksportētājus (53).

(145)

Atbildot uz informācijas izpaušanu, RFPA norādīja, ka Komisija pēc paziņojuma par procedūras sākšanu 8. iedaļā noteiktā piecu dienu termiņa beigām lietas materiālu nekonfidenciālajā daļā iekļāva papildu informāciju par faktiem (kā minēts 144. apsvērumā). Tādēļ, kā uzskata RFPA, Komisija nerīkojās objektīvi un taisnīgi, tādējādi netika ievērotas RFPA, EuroChem un Uralchem tiesības, jo īpaši tiesības uz labu pārvaldību. RFPA arī norādīja, ka šo trūkumu nevarēja novērst vienīgi ar papildu informācijas izpaušanu, par kuru ieinteresētās personas drīkstēja iesniegt piezīmes tikai vienu dienu.

(146)

Pirmkārt, apgalvojums balstās uz pārprastu paziņojumu par procedūras sākšanu. 8. iedaļa un piecu dienu termiņš nepārprotami attiecas uz ieinteresēto personu iesniegto informāciju par citu ieinteresēto personu sniegtajām piezīmēm. Šajā gadījumā, iekļaujot lietas materiālu nekonfidenciālajā daļā papildu faktisko informāciju, paskaidrojot šīs informācijas plānoto izmantošanas mērķi un ļaujot ieinteresētajām personām izteikt piezīmes par šo papildu informācijas izpaušanu, Komisija rīkojās atbilstīgi pamatregulas 20. pantam. Turklāt papildu informācijas izpaušanā sniegtā informācija bija publiski pieejama, tādēļ tā ieinteresētajām personām bija pieejama jau pirms papildu informācijas izpaušanas.

(147)

Turklāt, kā norāda RFPA, papildu informācijas izpaušana par Krievijas AN importa aizliegumu Ukrainā nebija pienācīga informācijas izpaušana. RFPA apgalvoja, ka Komisija tikai paskaidrojusi, kas ir ietverts citos papildu dokumentos, kuri tika pievienoti lietas materiāliem, un nav paskaidrojusi, kā šie divi dokumenti apstiprinātu tās konstatējumus.

(148)

Komisija noraida šo apgalvojumu. RFPA minētie paskaidrojumi bija kopsavilkums par dokumentā ietverto attiecīgo informāciju, ko Komisija ņēma vērā, pieņemot savu lēmumu. Tādējādi papildu informācijas izpaušanā (būtībā – identiska 144. apsvērumā minētajai informācijai) skaidri tika norādīti konstatējumi un tos pamatojošie dokumenti, kas bija pievienoti lietai.

(149)

RFPA arī apgalvoja, ka importa aizlieguma rezultātā netika aizliegts Krievijas izcelsmes slāpekļa mēslošanas līdzekļu imports, jo 2019. gada otrajā pusē ir tikuši importēti Krievijas izcelsmes slāpekļa mēslošanas līdzekļi, uz kuriem attiecas pozīcija 3105 (kurā ietilpst stabilizētais AN).

(150)

RFPA arguments bija jānoraida. Pirmkārt, RFPA nav pierādījusi, ka importa aizliegums nav ietekmējis pārskatāmo ražojumu kopumā. Lai gan stabilizētais AN ir daļa no pozīcijas 3105, šī pozīcija ietver arī ražojumus, kas nav pārskatāmais ražojums. Tādēļ ražojumi, kas ir importēti pozīcijā 3105, iespējams, nebija daļa no attiecīgā ražojuma, kas padara RFPA argumentu neiedarbīgu. Turklāt RFPA nepierādīja, ka konkrētiem uzņēmumiem piemērotās sankcijas nebija tirdzniecību ierobežojošs pasākums, jo īpaši ņemot vērā to, ka sankciju sarakstā bija minēti visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji.

(151)

Kā norāda RFPA, nepastāvēja risks, ka Krievijas eksports tiktu novirzīts no Ukrainas uz ES, ja ES antidempinga pasākumi zaudētu spēku, jo pret Krieviju vērstie pasākumi Ukrainas AN tirgū ir bijuši spēkā kopš 2008. gada, tādēļ pārdošana jau sen ir tikusi novirzīta. Šis apgalvojums ir nepareizs. Kā minēts 120. apsvērumā, esošie tirdzniecību ierobežojošie pasākumi dažos tirgos, piemēram, Ukrainā, palielina Savienības pievilcīgumu, ja ES antidempinga pasākumi zaudētu spēku. Tas, ka šādi pasākumi pastāv noteiktu laikposmu, nav pretrunā tam, ka minētie tirgi joprojām ir slēgti Krievijas eksportam, tādējādi padarot citus kaimiņvalstu tirgus, piemēram, Savienības tirgu, pievilcīgus, ja pasākumi tiktu atcelti.

(152)

RFPA saistībā ar Krievijas eksportētājiem pieejamajām arvien plašākām iespējām ārpus Savienības norādīja, ka Savienība ir tikai viens no daudziem iespējamajiem tirgiem. Tā arī atkārtoti uzsvēra argumentu, ka paredzamais patēriņa pieaugums Latīņamerikā (Brazīlijā, Peru) un Eirāzijā (Kazahstānā, Ukrainā), kur darbojas Krievijas ražotāji eksportētāji, kā arī citos iespējamajos eksporta galamērķos, absorbētu iespējamo Krievijas jaudas turpmāko pieaugumu, pat neņemot vērā paredzamo iekšzemes patēriņa pieaugumu. Acron arī apgalvoja, ka pieprasījums pēc AN pieaug gan iekšzemes, gan pasaules tirgos, un atsaucās uz pieprasījuma sezonalitāti dažādos reģionos. Krievijas valdība arī apgalvoja, ka Krievijas AN ražotāji pārdod arvien lielākus apjomus vietējā tirgū un trešās valstīs, kurās tie ir veikuši ieguldījumus.

(153)

Kā izklāstīts iepriekš 118. apsvērumā, Savienības tirgus lieluma, potenciāla un ģeogrāfiskā tuvuma ziņā ir viens no Krievijai pievilcīgākajiem tirgiem, un šo secinājumu nemaina pašreizējās vai perspektīvās iespējas citos eksporta tirgos. Arī ražojuma sezonalitāte dažādos tirgos nevar mainīt Komisijas vērtējumu. Turklāt ir jāatsaucas uz Komisijas novērtējumu 124.–132. apsvērumā sakarā ar to, ka Ukraina joprojām ir slēgta Krievijas izcelsmes AN importam (sk. 144. apsvērumu).

(154)

RFPA saistībā ar Mēslošanas līdzekļu ceļvedi turpināja norādīt, ka šis dokuments nav attiecināms tikai uz AN un tas Krievijas ražotājiem nav obligāti saistošs. Acron arī apgalvoja, ka ceļvedis ir adresēts vienīgi federālajām aģentūrām, lai tās īstenotu tajā minētos pasākumus.

(155)

Komisija tam nepiekrīt. Nevar noliegt, ka šis dokuments ir saistīts arī ar AN (jo tas attiecas uz slāpekļa mēslošanas līdzekļiem) un Krievijas AN ražotājiem. Ceļvedis ir Krievijas valdības pieņemts oficiāls dokuments. Turklāt RFPA un Acron nevar mazināt tā nozīmi Krievijas AN tirgus, tā ražotāju un turpmākās notikumu attīstības novērtēšanā, jo īpaši tādēļ, ka ceļvedī ir norādīts, ka slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanas nozare ir Krievijas Federācijai nozīmīga nozare.

(156)

Atbildot uz informācijas izpaušanu, RFPA arī apgalvoja, ka saskaņā ar Mēslošanas līdzekļu ceļvedi slāpekļa mēslošanas līdzekļu importa attiecība laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam saglabātos stabila – 65 %.

(157)

Šajā sakarā tiek izdarīta atsauce uz 129. apsvērumu, kurā izklāstīta Komisijas nostāja šajā jautājumā. Kā izklāstīts arī 136. apsvērumā, šis rādītājs atspoguļo slāpekļa mēslošanas līdzekļu nozares (ieskaitot AN ražošanu) kopējo orientēšanos uz eksportu.

(158)

RFPA arī apgalvoja, ka Mēslošanas līdzekļu ceļvedis paredz būtisku slāpekļa mēslošanas līdzekļu izmantošanas pieaugumu iekšzemē. Tāpat RFPA apgalvoja, ka Mēslošanas līdzekļu ceļvedī nav iekļauts nekas, kas nonāktu pretrunā ar apgalvojumu, ka neizmantotā vai papildu jauda tiks izmantota, lai apmierinātu augošo iekšzemes pieprasījumu.

(159)

Atsauce uz Komisijas nostāju ir izdarīta 132. un 134. apsvērumā. Turklāt ir jānorāda, ka apgalvojums par prognozēto iekšzemes patēriņa pieaugumu ir tiešā pretrunā ceļveža tekstam, ka “Krievijas minerālmēslojuma tirgus attīstību līdz 2025. gadam ierobežos lauksaimniecības ražotāju zemais pieprasījums un minerālmēslojuma izmantošanas kultūras neesība” un ka “Krievijas minerālmēslojuma apakšnozares attīstība ir tieši saistīta ar eksporta potenciāla palielināšanas iespēju izmantošanu” (54).

(160)

Turklāt, atbildot uz informācijas izpaušanu, RFPA apšaubīja iekšzemes AN patēriņa rādītājus, ko Komisija bija izmantojusi, vērtējot Krievijas AN pārdošanas apjoma attīstību (sk. 130. un 134. apsvērumu). Kā norāda RFPA, Komisija salīdzina 2016. gada datus, kas ietver stabilizēto AN (7 miljoni tonnu) ar datiem par PIP (5,86 miljoni tonnu), kuros nav ietverts stabilizētais AN.

(161)

Šis apgalvojums ir kļūdains. Pretēji RFPA apgalvotajam, dati par PIP, kas balstās uz visu Krievijas ražotāju eksportētāju sniegtajām atbildēm uz atlases jautājumiem (un lielākoties atbilst arī RFPA iesniegtajiem datiem), aptver visus ražojumus, kas ietilpst pārskatāmā ražojuma jomā, ieskaitot stabilizēto AN. Turklāt abas datu kopas Komisijai iesniedza attiecīgi RFPA un Krievijas ražotāji eksportētāji, tādēļ ne RFPA, ne Krievijas ražotājiem nebūtu pamata pašiem apšaubīt to ticamību.

(162)

RFPA arī apgalvoja, ka salīdzināt Krievijas ražotāju EXW eksporta cenas ar Savienības ražotāju EXW iekšzemes cenām. RFPA norādīja, ka, ja ticamās cenas Krievijas importam Eiropas Savienībā atbilstu cenām eksportam uz citiem galamērķiem, cenu ziņā nebūtu stimula novirzīt eksportu.

(163)

Kā izklāstīts 137. apsvērumā, salīdzināšanas nolūks bija tikai novērtēt, vai cenu līmenis Savienībā bija augstāks kā nozīmīgās trešās valstīs, uz kurām Krievijas ražotāji patlaban veic piegādes. Balstoties uz šo salīdzinājumu, Komisija konstatēja, ka Krievijas AN ražotājiem eksportētājiem Savienības tirgus bija pievilcīgs arī cenu ziņā.

(164)

RFPA arī norādīja, ka Savienības tirgus nav tik pievilcīgs, kādu to cenšas iztēlot Komisija. Kā norāda RFPA, to apliecināja zemais importa apjoms no kaimiņvalstīm, kurām netiek piemēroti importa šķēršļi.

(165)

Ir jānorāda, ka šajā pārskatīšanā tiek vērtēts Savienības tirgus pievilcīgums konkrēti Krievijas ražotājiem eksportētājiem un ka citu valstu eksporta paradumiem šajā vērtēšanā nav būtiskas nozīmes. Uz šīm valstīm šī izmeklēšana neattiecas, tādēļ Komisija nevar (un tai nav pienākuma) šādu novērtējumu veikt.

(166)

Atbildot uz informācijas izpaušanu, RFPA apgalvoja, ka Komisija nav konsekventi vērtējusi Krievijas ražotāju eksportētāju prognozēto uzvedību Latīņamerikā (sk. 126. apsvērumu) un Savienībā (sk. 107. apsvērumu).

(167)

Komisija nepiekrīt, ka pastāvētu kāda nekonsekvence. Lai gan Komisijas atspēkojums attiecībā uz Latīņameriku 126. apsvērumā attiecas uz paredzamo patēriņa pieaugumu un tā iespējamo absorbciju no Krievijas ražotāju puses, Komisijas vērtējums 107. apsvērumā attiecas uz visas Krievijas neizmantotās jaudas iespējamo novirzīšanu, neapspriežot Savienības patēriņa pieaugumu un šī pieauguma absorbēšanu, ko veiktu Krievijas ražotāji.

(168)

Minēto iemeslu dēļ ieinteresēto personu argumenti attiecībā uz šo iedaļu nevar mainīt Komisijas novērtējumu un ir jānoraida. Kopumā var secināt arī, ka, lai noteiktu, cik lielā mērā Savienības tirgus ir pievilcīgs Krievijas AN ražotājiem, Komisijas 3.3.3. iedaļā uzsvērtos faktorus ir jāvērtē kopumā, nevis izolēti.

3.3.4. Secinājums par dempinga atkārtošanās iespējamību

(169)

Ņemot vērā i) Krievijas AN ražotāju esošo neizmantoto jaudu un turpmāko ražošanas jaudas pieaugumu pēc PIP, ii) Krievijas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi trešo valstu tirgos un iii) Savienības tirgus kopējo pievilcību, visticamāk, Krievijas AN ražotāji eksportētu uz Savienību lielu daudzumu AN par dempinga cenām, ja nebūtu ES pasākumu. Komisija tādējādi secināja, ka, pasākumiem zaudējot spēku, ir iespējama dempinga atkārtošanās.

4. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

4.1. Savienības ražošanas nozares un Savienības produkcijas definīcija

(170)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 23 zināmi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

4.2. Patēriņš Savienībā

(171)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, saskaitot:

i)	izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjomus Savienības tirgū, kas tika iegūti pēc anketas atbilžu pārbaudes;

ii)	izlasē neiekļauto Savienības ražotāju, kas sadarbojās, pārdošanas apjomu Savienības tirgū, izmantojot Savienības ražošanas nozares sniegtos datus;

iii)	importu no Krievijas, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi;

iv)	importu no visām citām trešām valstīm, pamatojoties uz Eurostat informāciju (Taric līmenī).

(172)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi:

1. tabula

Patēriņš Savienībā

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Patēriņš Savienībā (tonnas)	7 318 015	7 193 921	6 707 045	6 890 413
Indekss (2016. gads = 100)	100	98	92	94
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītie dati un ražošanas nozares dati, Eurostat (Taric), 14. panta 6. punkta datubāze.

(173)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 6 %.

(174)

Pieprasījuma mazināšanās tendence ir raksturīga slāpekļa mēslošanas līdzekļiem, kuru pieprasījums pēdējos gados nemainīgi samazinās. Visticamāk, šī tendence nākotnē turpināsies vairāku faktoru kopuma dēļ. Visbūtiskākie no tiem ir pieaugošie vides un klimata pārmaiņu noslogojumi lauksaimniekiem.

4.3. Imports no Krievijas

4.3.1. Krievijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa

2. tabula

Krievijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa (*1)

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Importa apjoms (tonnās)	[36 000–40 000]	[10 000–15 000]	[32 000–38 000]	[38 000–43 000]
Indeksētais importa apjoms (2016. gads = 100)	100	36	102	113
Tirgus daļa (%)	[0,3–0,7]	[0,1–0,4]	[0,3–0,7]	[0,4–0,8]
Avots: 14. panta 6. punkta datubāze.

(175)

Importa apjoms 2017. gadā samazinājās par 64 %, taču pēc tam atkal pieauga un PIP beigās bija par 13 % lielāks nekā attiecīgā perioda sākumā (2016. gadā). Importam no Krievijas attiecīgajā periodā bija [0,4 %–0,8 %] tirgus daļa Savienībā.

4.3.2. Krievijas importa cenas

(176)

Komisija noteica Krievijas izcelsmes importa cenu tendences, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem.

(177)

Krievijas izcelsmes importa Savienībā vidējās cenas dinamika bija šāda:

3. tabula

Krievijas importa cena (*2)

Valsts	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Importa cenas (EUR/tonna)	192	259	169	175
Indekss (2016. gads = 100)	100	135	88	91
Avots: 14. panta 6. punkta datubāze, neskaitot Kirovo stabilizētā AN importu, uz kuru šie pasākumi neattiecas.

(178)

Attiecīgajā periodā vidējās importa cenas kopumā samazinājās par 9 %. No 2014. gada līdz 2017. gadam importa cenas palielinājās par 35 %, 2018. gadā tās samazinājās par 35 % un PIP laikā palielinājās par 4 %.

4.3.3. Cenu samazinājums

(179)

Izmantojot 4. un 9. tabulā iekļautos datus, var novērot, ka PIP laikā starp Savienības ražošanas nozares cenu un Krievijas izcelsmes importa cenu pastāv aptuveni 20 % cenas starpība. Komisija arī noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot i) katra Savienības ražotāju ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, koriģētas EXW līmenī, un ii) atbilstošās katra ražojuma veida vidējās svērtās importa cenas, ko Krievijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, noteica pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, noteiktas izmaksu, apdrošināšanas, vedmaksas (CIF) līmenī, ar attiecīgām korekcijām, kas saistītas ar antidempinga maksājumu un pēcimportēšanas izmaksām.

(180)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(181)

Salīdzinājums parādīja, ka divi izlasē iekļautie Krievijas ražotāji eksportētāji, kas PIP laikā eksportēja AN uz Savienību, samazināja cenas par 14,3 %. Atņemot piemēroto antidempinga maksājumus, cenu samazinājuma starpība bija 29,4 %.

(182)

Saskaņā ar RFPA iesniegto informāciju, lai taisnīgi salīdzinātu iekšzemes un importa cenas un noteiktu cenas vai mērķa cenas samazinājumu, ir jāveic korekcijas attiecībā uz mikrogranulu vai granulu formas AN atšķirībām. Proti, fizikālās atšķirības (granulu izmērs) un augstāks slāpekļa saturs mikrogranulu AN (34 %–34,5 %), salīdzinot ar granulu AN (33,5 %), nosaka, ka granulu un mikrogranulu AN cenas atšķiras.

(183)

Šajā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka izlasē iekļauto Savienības un Krievijas ražotāju ražojumi granulu izmēra un slāpekļa satura ziņā ir vienādi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

4.4. Imports no citām trešām valstīm

4. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

Valsts		2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Citas trešās valstis kopā	Imports (tonnās)	285 959	311 000	317 726	295 195
	Indekss	100	109	111	103
	Tirgus daļa (%)	3,9	4,3	4,7	4,3
	Cena (EUR/tonna)	221	208	194	210
	Indekss (2016. gads = 100)	100	94	88	95
Gruzija	Imports (tonnās)	122 883	241 376	234 208	205 293
	Indekss (2016. gads = 100)	100	196	191	167
	Tirgus daļa (%)	1,7	3,4	3,5	3,0
	Cena (EUR/tonna)	208	195	184	196
	Indekss (2016. gads = 100)	100	94	88	94
Turcija	Imports (tonnās)	12 082	18 424	43 760	52 279
	Indekss (2016. gads = 100)	100	152	362	433
	Tirgus daļa (%)	0,2	0,3	0,7	0,8
	Cena (EUR/tonna)	241	206	173	194
	Indekss (2016. gads = 100)	100	85	72	80
Citas trešās valstis	Imports (tonnās)	150 994	51 201	39 758	37 623
	Indekss (2016. gads = 100)	100	34	26	25
	Tirgus daļa (%)	2,1	0,7	0,6	0,5
	Cena (EUR/tonna)	230	271	277	313
	Indekss (2016. gads = 100)	100	118	120	136
Avots: Eurostat (Taric līmenis).

(184)

Importa apjoms no citām trešām valstīm palielinājās par 3 % – no 286 tūkstošiem tonnu 2016. gadā līdz 295 tūkstošiem tonnu PIP laikā. Šis imports PIP laikā veidoja 4,3 % no Savienības tirgus daļas. Imports galvenokārt tika veikts no Gruzijas, kam sekoja Turcija.

(185)

Vidējā cena par importu no citām trešām valstīm laikā no 2016. gada līdz PIP samazinājās par 5 % – no 221 EUR par tonnu 2016. gadā līdz 210 EUR par tonnu PIP. Šīs vidējās importa cenas bija vidēji augstākas nekā Krievijas izcelsmes importa cenas.

(186)

Gruzija bija galvenā valsts ar nozīmīgāku importa apjomu Savienībā. Tās tirgus daļa PIP bija 3,0 %. Imports no Gruzijas attiecīgajā periodā palielinājās no 123 tūkstošiem tonnu 2016. gadā līdz 205 tūkstošiem tonnu PIP. Attiecīgajā periodā (izņemot 2017. gadu) tās cenas vidēji bija augstākas par Krievijas izcelsmes importa cenām.

4.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1. Vispārīgas piezīmes

(187)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(188)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz pārbaudītiem Savienības ražošanas nozares datiem un pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem atlasīto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(189)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(190)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.5.2. Makroekonomiskie rādītāji

4.5.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(191)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

5. tabula

Savienības ražotāju ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Ražošanas apjoms (tonnas)	7 479 220	7 358 841	6 958 592	7 030 782
Indekss (2016. gads = 100)	100	98	93	94
Ražošanas jauda (tonnas)	14 768 601	14 601 686	14 598 085	14 497 300
Indekss (2016. gads = 100)	100	99	99	98
Jaudas izmantojums (%)	51	50	48	48
Avots:Savienības ražošanas nozares sniegtie dati un pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(192)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %. Tā kā ražošanas apjoms samazinājās straujāk, bet jauda – mazāk, jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 3 procentpunktiem.

4.5.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(193)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Pārdošanas apjoms Savienībā (tonnās)	6 905 971	6 770 978	6 271 050	6 463 715
Indekss (2016. gads = 100)	100	98	91	94
Tirgus daļa (%)	94,4	94,1	93,5	93,8
Avots:Savienības ražošanas nozares sniegtie dati un pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(194)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 6 %. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 0,6 procentpunktiem.

4.5.2.3. Izaugsme

(195)

Laika posmā no 2016. gada līdz PIP patēriņš Savienībā samazinājās par 6 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 6 %, tādēļ tika zaudēta 0,6 procentpunktu liela tirgus daļa.

4.5.2.4. Nodarbinātība un produktivitāte

(196)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē un tās ražīgums

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Nodarbināto skaits	5 020	5 132	5 161	5 214
Indekss (2016. gads = 100)	100	102	103	104
Ražīgums (tonnas uz darbinieku)	1 490	1 434	1 348	1 348
Indekss (2016. gads = 100)	100	96	91	91
Avots: Savienības ražošanas nozares sniegtie dati un pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(197)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē kopumā pieauga par 4 %. Ņemot vērā ražošanas apjoma samazinājumu (6 % samazinājums attiecīgajā periodā), arī darba ražīgums tajā pašā periodā samazinājās par 9 %.

4.5.2.5. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(198)

Kā secināts 71. apsvērumā, Krievijas eksporta pārdošanas apjoms uz Savienību netika uzskatīts par reprezentatīvu attiecībā uz cenu un daudzumu. Tāpēc šajā periodā nevarēja konstatēt dempingu Savienības tirgū un nevarēja novērtēt dempinga starpības lielumu.

4.5.3. Mikroekonomiskie rādītāji

4.5.3.1. Cenas un tās ietekmējošie faktori

(199)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā, kā arī izmaksas par vienību attiecīgajā periodā mainījās šādi:

8. tabula

Vidējās pārdošanas cenas Savienībā un vienības izmaksas

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/tonna)	191	199	204	219
Indekss (2016. gads = 100)	100	104	107	115
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/tonna)	174	176	202	198
Indekss (2016. gads = 100)	100	101	116	114
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(200)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā PIP laikā pastāvīgi pieauga par 15 % un sasniedza 219 EUR par tonnu. Cenu palielinājumu ietekmēja ražošanas izmaksu palielināšanās. Līdzīgi par 14 % laikā no 2016. gada līdz PIP beigām palielinājās ražošanas izmaksas. Galvenais faktors, kas ir ietekmējis vienības ražošanas izmaksu paaugstināšanos, bija izejvielu, proti, gāzes, kas ir svarīgākā amonija nitrāta izejviela un veido vairāk nekā 60 % no kopējām ražošanas izmaksām, cenas pieaugums.

4.5.3.2. Darbaspēka izmaksas

(201)

Vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR/nodarbinātais)	29 870	32 194	32 651	33 129
Indekss (2016. gads = 100)	100	108	109	111
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(202)

Vidējās darbaspēka izmaksas vienam darbiniekam aplūkojamā perioda laikā palielinājās par 11 %.

4.5.3.3. Krājumi

(203)

Krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Krājumi perioda beigās	62 120	93 430	114 522	43 649
Indekss (2016. gads = 100)	100	150	184	70
Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma (%)	3	4	6	2
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(204)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju noslēguma krājumi attiecīgajā periodā samazinājās par 30 %. PIP laikā krājumu līmenis veidoja aptuveni 2 % no to ražošanas apjoma.

4.5.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(205)

Rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Nesaistītiem pircējiem Savienībā veikto pārdevumu rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	11,3	13,1	3,7	11,2
Naudas plūsma (EUR)	69 934 432	81 683 756	30 443 832	72 041 192
Indekss (2016. gads = 100)	100	117	44	103
Ieguldījumi (EUR)	24 830 016	34 090 768	48 685 110	39 800 944
Indekss (2016. gads = 100)	100	137	196	160
Peļņa no ieguldījumiem (%)	38,1	46,9	12,3	38,1
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(206)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgā periodā sākumā bija aptuveni 11,3 % un tāda palika līdz 2018. gadam, kad tā samazinājās līdz 3,7 % (sakarā ar gāzes izmaksu un iepirkto ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas kvotu izmaksu pieaugumu), bet pēc tam uzlabojās un PIP beigās sasniedza 11,2 %.

(207)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāja spēja pašam finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendences bija līdzīgas kā rentabilitātei – tā samazinājās 2018. gadā, bet uzlabojās PIP. Kopumā tā attiecīgajā periodā palielinājās par 3 %.

(208)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ikgadējie ieguldījumi AN ražošanā palielinājās par 60 % – no 25 miljoniem EUR 2016. gadā līdz nepilniem 40 miljoniem EUR PIP, veidojot 28 % no kopējiem ar attiecīgo ražojumu saistītajiem neto aktīviem. Ieguldījumi bija saistīti ar veselības, drošuma un vides prasību ievērošanas uzlabojumiem, ražošanas iekārtu jaudas un efektivitātes palielināšanu.

(209)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas peļņa no ieguldījumiem bija ar līdzīgu tendenci kā rentabilitāte – tā samazinājās 2018. gadā un atgriezās sākotnējā 38 % līmenī PIP.

(210)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nepieciešami būtiski ieguldījumi un aptuveni 12 % ROCE (finanšu attiecība, ar ko mēra uzņēmuma rentabilitāti un kapitāla izmantošanas efektivitāti). Tā ir atkārtoti iesniegusi eksperta pētījumu, kurā apgalvots, ka, lai ROCE vidējais rādītājs sasniegtu 12 % līmeni, vidējās peļņas līmenim pirms nodokļu nomaksas būtu jābūt 94 EUR/tonnā, kas līdzvērtīgs apgrozījuma rentabilitātes (AR) pirms nodokļu nomaksas rādītājam 36 % apmērā.

(211)

Komisija norādīja, ka, tā kā termiņbeigu pārskatīšanās netiek aprēķināta jauna kaitējuma starpība, mērķa peļņai šajā lietā nav nozīmes, jo īpaši ņemot vērā, ka Savienības ražošanas nozarei nav konstatēts būtisks kaitējums. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

4.5.4. Secinājums par stāvokli Savienības ražošanas nozarē

(212)

Izmeklēšana parādīja, ka nozares makroekonomiskais stāvoklis pasliktinājās atbilstīgi kopējām lejupējām patēriņa tendencēm (attiecīgajā periodā tie bija -6 %), kas ietekmēja Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomu samazināšanos.

(213)

Izmeklēšanā ir arī atklājies, ka mikroekonomiskā situācija nozarē kopumā ir bijusi pozitīva. Tādēļ Savienības ražošanas nozares saimnieciskais stāvoklis neradīja kaitējumu, un šāda pozitīva stāvokļa galvenais iemesls bija Krievijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam noteiktie antidempinga pasākumi.

(214)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

4.6. Ieinteresēto personu iesniegtā informācija

(215)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka ilgtermiņa ekonomikas rādītāji pierāda, ka starp Krievijas izcelsmes importu un varbūtējo kaitējumu nav cēloņsakarības.

(216)

Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare nav būtiski cietusi. Līdz ar to nav pamata veikt cēloņsakarības analīzi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(217)

Krievijas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība apgalvoja, ka makrorādītāji liecina par to, ka Savienības tirgu raksturo oligopols. Kā norāda apvienība, pieprasījuma iesniedzēji patlaban kontrolē divas trešdaļas tirgus, savukārt Savienības ražošanas nozare faktiski kontrolē visu Savienības AN tirgu un Savienības tirgū var ielauzties tikai nebūtisks importa apjoms.

(218)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Konkurences ģenerāldirektorāts ir vairākkārt ticis aicināts izmeklēt pret konkurenci vērstu Savienības ražotāju rīcību.

(219)

Lietotāju apvienības (55) vairākkārt iesniedza informāciju, kurā apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare gūst labumu no divkāršas aizsardzības (muitas nodokļiem un antidempinga maksājumiem). Kā norāda apvienības, pašreizējie tirdzniecības ierobežojumi bija labvēlīgi eksportam par augstu cenu no kaimiņvalstīm, piemēram, Gruzijas un Turcijas, kurām netiek piemēroti muitas nodokļi un antidempinga maksājumi, bet kaitēja konkurentiem pasaulē, proti, Krievijai, ASV u. c. Tādēļ aktuālā maksājumu struktūra ir labvēlīga eksportam par augstu cenu un kaitē konkurentiem pasaulē.

(220)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka konkurence Savienības tirgū ir veselīga, jo Savienībā ir 23 ražotāji un nevienam no tiem tirgus daļa nepārsniedz 20 %. Savienības ražošanas nozare tirgū neieņem skaidru dominējošu stāvokli. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(221)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, un lietotāju apvienības (56) apgalvoja, ka Savienības ražotāji izmantoja antidempinga pasākumus, lai saglabātu augstas cenas Savienībā, kuras aizsargā Savienības ražošanas nozari no konkurences ar Krievijas ražotājiem un tādējādi ļauj Savienības ražotājiem uzturēt Savienībā mākslīgi augstas amonija nitrāta cenas. Kā norāda ražotājs eksportētājs, amonija nitrāta cenas Savienībā ir bijušas ārkārtīgi augstas un kopumā augstākas nekā citos tirgos.

(222)

Saskaņā ar iepriekšējo izmeklēšanu un pašreizējās pārskatīšanas konstatējumiem amonija nitrāta cenas Savienībā seko galvenās izejvielas (gāzes) cenām, kas veido vairāk nekā 60 % no AN ražošanas izmaksām. Attiecīgajā periodā gāzes cena Savienībā bija augstāka nekā daudzos citos tirgos. Turklāt AN cenu nosaka arī urīnvielas cenas, kas sarunās par cenām ir būtisks faktors. Urīnviela ir pasaulē plaši tirgota prece, kuras cenu nosaka piedāvājums un pieprasījums pasaulē.

(223)

Turklāt, kā apstiprināts izmeklēšanā, Savienības ražotāju pārdošanas cenai un ražošanas izmaksām visā attiecīgajā periodā bija līdzīga tendence. Gāzes cenas un AN pārdošanas cenas tendences visā attiecīgajā periodā bija vienādas. Proti, PIP laikā publiski pieejamo gāzes cenu indekss (57) liecina par to pazemināšanos 2018. gada oktobrī; AN cenas liecina par samazinājumu 2019. gada martā. Dažu mēnešu ilgā starpība ir skaidrojama ar to, ka PIP sākumā AN cenām bija jāsedz ražošanas izmaksas (jo tās dažiem izlasē iekļautajiem ES ražotājiem bija zemākas par pašizmaksu, ko apliecina peļņas samazinājums 2018. gadā), bet pēc tam tās sekoja lejupējai tendencei. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(224)

Lietotāju apvienības (58) iesniegtajā informācijā apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir lielāka par 90 %. Tādēļ, kā norāda apvienības, importa apjoms, kam izdevās iekļūt Savienības tirgū, ir tik neliels, ka tas nespētu radīt nekādu nozīmīgu spiedienu uz konkurenci. Šā iemesla dēļ, kā tiek apgalvots, Savienības AN tirgus nebija pilnīgi konkurētspējīgs.

(225)

Savienības ražošanas nozares ieņemtā tirgus daļa bija rezultāts tās darbībai Savienības tirgū, kur nebija trešo valstu radītu negodīgas konkurences apstākļu. Importam nebija šķēršļu iekļūt un konkurēt ar Savienības ražošanas nozari. Turklāt Savienības ražotāju tirgus daļa nav rādītājs, kas ļautu secināt, ka ES tirgū ir nepietiekama konkurence, sevišķi ņemot vērā, ka šī tirgus daļa pieder vairāk nekā 20 ražotājiem un nevienam no tiem nav tirgus daļas, kas pārsniegtu 20 %. Pastāvošie antidempinga maksājumi nerada tirdzniecības ierobežojumu, bet nodrošina godīgu konkurenci starp Savienības un attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(226)

RFPA apgalvoja, ka antidempinga pasākumi ir negatīvi ietekmējuši starptautisko tirdzniecību, jo tie ļāva Savienības ražotājiem veikt kaitējošas eksporta darbības, izmantojot slēgto iekšzemes tirgu un rīkojoties netaisnīgi eksporta tirgos. Kā norāda asociācija, visvairāk palielinājās tas eksports, ko Savienības ražotāji veica uz tādām valstīm kā Indija, Serbija, Austrālija un Ukraina, kur cenas ir viszemākās. RFPA apgalvoja, ka tas tika veikts par cenām, kas bija būtiski mazākas nekā Savienības ražotāju piedāvātās cenas ES iekšzemes tirgū. Visbeidzot, eksporta apjoms uz minētajām trešām valstīm saglabājās ievērojami augstā līmenī vai pat turpināja pieaugt PIP laikā.

(227)

Komisija norādīja, ka Savienības ražotāju eksporta apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 6 % un veidoja aptuveni 30 % no to kopējā pārdošanas apjoma PIP. Svarīgākie eksporta tirgi bija Ķīna, Ukraina un Brazīlija. Balstoties uz Eurostat datiem, vidējās cenas eksportam uz šiem tirgiem un uz trešām valstīm kopumā bija augstākas nekā Savienības tirgus cenas. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(228)

Vairākas personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji atspoguļo tās spēju konkurēt pasaules līmenī, neizmantojot antidempinga pasākumus. Šī uzvedība liecināja, ka kaitējums neradīsies, jo Savienības AN ražošanas nozare spēja konkurēt ar ikvienu citu tirgus dalībnieku, turklāt tik lielā mērā, ka tika nodarīts kaitējums mazāk konkurētspējīgiem ražotājiem citviet pasaulē.

(229)

Tas, ka Krievijas ražotāji eksportētāji un Savienības ražošanas nozare var konkurēt citu trešo valstu tirgos, kuriem piemīt atšķirīgas tirgus īpašības, neliecina, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, netiktu nodarīts kaitējums, jo īpaši ņemot vērā, ka 169. apsvērumā tika secināts, ka Krievijas AN ražotāji eksportētu uz Savienību lielu daudzumu AN par dempinga cenām. Turklāt Savienības ražošanas nozares eksports PIP veidoja aptuveni 30 % no tās izlaides apjoma. Ņemot vērā, ka AN nozare ir kapitālietilpīga un pastāvīgās izmaksas ir lielas, darboties ar 30 % no ražošanas apjoma nebūtu ekonomiski dzīvotspējīgi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(230)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Savienības ražotāji saņēma valdības sniegtu valsts atbalstu, lai palīdzētu tiem pārvarēt, piemēram, augošās vides aizsardzības izmaksas.

(231)

Komisija norādīja, ka jebkurš atbalsts, ja izlasē iekļautie un pārbaudītie Savienības ražotāji tādu bija saņēmuši, tika ņemts vērā un tā rezultāts iekļauts neto izmaksās, kas ir izklāstītas 199. apsvēruma izmaksu tabulā. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(232)

Lietotāju apvienības (59) apgalvoja, ka importam piemēro ne vien muitas nodokļus, bet arī pēcmuitošanas izmaksas un citas izmaksas, kas ir saistītas ar preču tālākpārdošanu izplatītājiem un kas ne vienmēr rodas Savienības ražošanas nozarei, taču ir jāņem vērā.

(233)

Komisija apstiprināja, ka importa un Savienības ražošanas nozares cenu salīdzinājums tiek veikts vienā un tajā pašā līmenī, kā paskaidrots 179. apsvērumā.

(234)

Lietotāju apvienības (60) apgalvoja, ka Savienībā AN tiek tirgots ar ievērojamu “tirgus piemaksu”, salīdzinot ar tā cenām pasaulē. Šo “tirgus piemaksu” tieši radot parasto muitas nodokļu un antidempinga maksājumu piemērošana amonija nitrātam. Tā ir augstāka par muitas nodokļu un antidempinga maksājumu vidējo svērto nominālvērtību, jo, kā tiek apgalvots, maksājumi ietver nominālvērtību un papildu ietekmi “uz importa struktūru un patēriņu iekšzemē, ietekmējot eksportētājvalstis ar visaugstāko eksporta konkurētspēju”. Lietotāji uz antidempinga maksājumiem un parastajiem muitas nodokļiem attiecināja attiecīgi 73 % un 27 % no “tirgus piemaksas”.

(235)

Komisija norādīja, ka tā dēvētās “tirgus piemaksas”, kas tiek skaidrota ar antidempinga maksājumiem, aprēķini ir kļūdaini. Krievijas izcelsmes importam piemērojamais antidempinga maksājums tika noteikts kaitējuma novēršanas līmenī, kura aprēķinos tiek ņemti vērā piemērojamie muitas nodokļi. Tādēļ lauksaimnieku apvienības iesniegtajos aprēķinos ir divreiz pieskaitīts muitas nodoklis, kuru tā pēc tam attiecina uz “tirgus aizsardzību no antidempinga maksājuma”. Turklāt kaitējuma novēršanas līmenis, kas nosaka spēkā esošos maksājumus, nav “tirgus piemaksa”, kā apgalvoja lietotāju apvienība. Kaitējuma novēršanas līmeni nosaka, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt savas ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā nozarē var pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(236)

Lietotāju apvienības (61) apgalvoja arī, ka Savienības AN ražotāji varēja noteikt mākslīgi augstas cenas, lai sasniegtu ievērojamu peļņas līmeni. Turpretī Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka Savienības AN ražošanas nozarei parastos tirgus apstākļos būtu jāsasniedz 8 % mērķa peļņa.

(237)

Komisija norādīja, ka mērķa peļņa, kas tika izmantota, lai noteiktu mērķa cenu kaitējuma līmeņa aprēķināšanai, tika atzīta par attiecīgu minimālo peļņu, kas tika noteikta pēdējā starpposma pārskatīšanā (62) un kuru Savienības ražošanas nozare būtu varējusi cerēt gūt, ja nepastāvētu kaitējumu nodarošs dempings. Esošo pasākumu efektivitāti un Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju apliecina attiecīgās ražošanas nozares spēja panākt vēl lielāku peļņas normu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(238)

Lietotāju apvienības (63) apgalvoja, ka augstās AN cenas ietekmē arī kalcija amonija nitrāta (“KAN”) cenas un ka līdzīga “tirgus piemaksa” tika lēsta arī attiecībā uz KAN (Īrijas lauksaimnieki izmanto KAN, jo Īrijā AN ir aizliegts).

(239)

Pirmkārt, KAN neietilpst šīs izmeklēšanas tvērumā. Otrkārt, esošie pasākumi neliedz Krievijas (vai citu trešo valstu) uzņēmumiem ražot un eksportēt KAN uz Savienības tirgu (uz šo ražojumu neattiecas antidempinga vai antisubsidēšanas maksājumi). kā tiek apgalvots, tā cena Savienības tirgū pat varētu būt pievilcīga. Treškārt, ir tikai loģiski, ka slāpekļa mēslošanas līdzekļu cenas, kuru galvenā izejviela ir gāze, ir savstarpēji saistītas un tādējādi AN un KAN cenu tendences varētu būt vienādas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(240)

Lietotāju apvienības (64) pēc informācijas izpaušanas atkārtoti uzsvēra apgalvojumu par pārmērīgi aizsargāto mēslošanas līdzekļu ražotāju konkurenci traucējošo rīcību un tirdzniecības izkropļojumiem, ko rada augsti šķēršļi ienākšanai Savienības mēslošanas līdzekļu tirgū (norādot, ka šie tirdzniecības šķēršļi (muitas un antidempinga maksājumi) bremzēja konkurenci, ļaujot Savienības ražotājiem kolektīvi noteikt pārmērīgi augstas cenas), taču neiesniedza pierādījumus, kas to apliecinātu. Turklāt 244. apsvērumā ir iztirzātas, kā tiek apgalvots, pārmērīgās Savienības cenas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(241)

Šīs pašas lietotāju apvienības apgalvoja, ka Komisija neveica visaptverošu, nākotnē vērstu (proti, pēc PIP) izvērtējumu, tajā ņemot vērā gāzes cenu kritumu (65) un paralēlo AN cenas pieaugumu (balstoties uz pašu tirgus informāciju (66)) Savienībā.

(242)

Kā norāda Pasaules Banka (67), dabasgāzes cenas Eiropā 2019. gadā patiešām sāka samazināties, 2021. gadā tās sāks paaugstināties un 2023. gadā sasniegs 2016. gada līmeni (attiecīgā perioda sākumā). Atbilstīgi izmeklēšanas konstatējumiem, kas sīkāk izklāstīti 223. apsvērumā, AN pārdošanas cena attiecīgajā periodā sekoja dabasgāzes cenu tendencēm Savienībā. Tādēļ nav iemesla paredzēt, ka nākotnē šīs tendences sāks atšķirties. Netika iesniegti nekādi papildu pierādījumi par AN cenu izmaiņām attiecībā pret dabasgāzes cenām Savienībā, kas ļautu apšaubīt to savstarpējo saikni. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(243)

Šīs pašas lietotāju apvienības arī apgalvoja, ka Komisija, par spīti visiem pieejamajiem faktiem (68), noliedza, ka Savienībā, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, pastāvētu būtiska AN “tirgus piemaksa”.

(244)

Pirmkārt, tā dēvēto “tirgus piemaksu”, ko ir aprēķinājušas lietotāju apvienības, veidoja attiecīgajā periodā pastāvošā AN tūlītējo cenu (proti, noslēgto pārdošanas darījumu, oferšu, piedāvājumu) starpība Francijā un Melnās jūras reģionā (69). Tādēļ, salīdzinot tās ar faktiskajām AN cenām izlasē iekļauto Savienības ražotāju (70) noslēgtajos un pārbaudītajos pārdošanas darījumos, tās nevarēja uzskatīt par pārliecinošām, kā minēts 199. apsvērumā. Otrkārt, šīs izmeklēšanas periodā visiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem faktiskās AN cenas Savienībā bija zemākas nekā AN tūlītējās cenas Melnās jūras reģionā (71) (ko apvienības bija iesniegušas 2019. gada novembrī (72)). Abi cenu kopumi ir izklāstīti zemāk.

12. tabula

AN tūlītējās cenas Melnās jūras reģionā, salīdzinot ar Savienības ražotāju vidējo pārdošanas cenu Savienībā

	2016	2017	2018	IP
AN vairumtirdzniecība, FCA piegādes līmenis Melnās jūras reģionā, ES osta (EUR/tonna)	[192–197]	[212–217]	[200–205]	[210–215]
Savienības ražotāju vidējā pārdošanas cena Savienībā (EUR/tonna)	191	199	204	219
Avots: AGBP un IFA5.11.2019. iesniegtā informācija un pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(245)

Kā liecina lauksaimnieku apvienības iesniegtie dati un pārbaudītie Savienības ražošanas nozares pārdošanas rādītāji, 2016. un 2017. gadā cenas Savienībā faktiski bija zemākas nekā lauksaimnieku apvienības iesniegtās pasaules cenas. 2018. gadā tās bija līdzīgā līmenī, bet pēc tam PIP Savienības cenas bija tikai mazliet augstākas (par mazāk nekā 9 EUR par tonnu vai nepilniem 4 %). Tādēļ trijos no četriem attiecīgajiem periodiem cenas Savienībā bija vai nu zemākas, vai vienādas par tām, ko lauksaimnieki uzskata par pasaules cenām. Vienīgais pieaugums līdz līmenim, kas ir mazāk nekā 4 % virs cenas, kas PIP būtu uzskatāma par “pasaules cenu”, nebija ne paliekošs, ne būtisks. Tādēļ apgalvotā piemaksas pastāvēšana Savienības tirgū nebija pamatota ar lauksaimnieku apvienības iesniegtajiem pierādījumiem, salīdzinot tos ar izmeklēšanas gaitā pārbaudītajiem datiem. Treškārt, Melnās jūras reģiona tūlītējā cena PIP, ko apvienības atkārtoti iesniedza savās piezīmēs par informācijas izpaušanu (73), salīdzinot ar 2019. gada novembrī iesniegto cenu (74), bija samazinājusies (no sākotnēji norādītajiem [210–215] EUR par tonnu līdz 178 EUR par tonnu). Šī atšķirība netika nekādi izskaidrota. Visbeidzot, Melnās jūras reģiona tūlītējā AN cena galvenokārt bija Krievijas un Gruzijas AN eksportētāju cena un atspoguļoja vienīgi šī reģiona cenas. Tādējādi to nevarēja uzskatīt par pasaules cenu. Tāpēc šo personu apgalvojums tika noraidīts.

(246)

Pēc informācijas izpaušanas Krievijas Federācijas Pastāvīgā pārstāvniecība iesniedza piezīmes, ka Savienības ražošanas nozare atradās stabilā un finansiāli drošā situācijā. Tā guva labumu no gāzes cenu pazemināšanās. Dažiem rādītājiem, piemēram, nodarbinātībai, pārdošanas cenai par vienību, vidējām darbaspēka izmaksām un ieguldījumiem bija tendence vienmērīgi pieaugt.

(247)

Ir jāatgādina, ka attiecīgajā periodā izmeklēšanas konstatējumi patiešām bija šādi. Savienības ražošanas nozares iespējamā situācija, ja pasākumi zaudētu spēku, 298.–303. apsvērumā tika analizēta atsevišķi no kaitējuma.

(248)

Šī pati ieinteresētā persona, nesniedzot nekādus pierādījumus, atkārtoti uzsvēra, ka AN ražotāji dominē Savienības tirgū un būtībā ir vienīgie piegādātāji, kas savukārt kaitē galalietotājiem un Savienības lauksaimniecības nozarei. Savienībā noteiktie pasākumi attiecībā uz AN radīja konkurences izkropļojumus, AN cenu celšanos Savienībā, kā arī Savienības un pasaules cenu nesakritību.

(249)

Tā kā nebija citu pierādījumu un, ņemot vērā, ka uz līdzīgiem apgalvojumiem par Savienības ražošanas nozares tirgus daļu un AN cenām Savienībā attiecīgajā periodā bija atbildēts 222., 223. un 225. apsvērumā, šīs personas apgalvojums tika noraidīts.

(250)

Vairākas ieinteresētās personas (75) apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares analīze bija balstīta ar acīmredzamu vērtējuma kļūdu, jo Komisija savos konstatējumos bija nepārprotami izslēgusi “stabilizēto” AN. Proti, ne mikroekonomikas, ne makroekonomikas rādītājos nebija iekļauti dati par “stabilizēto” AN. Tās arī apgalvoja, ka, balstoties uz to iesniegto tirgus informācijas datubāzi, ja būtu ticis iekļauts “stabilizētais AN”, AN patēriņš Savienībā būtu bijis ievērojami lielāks, nekā norādīts 172. apsvērumā.

(251)

Kā norādīts 4.5.2. iedaļā, makroekonomiskie rādītāji un citi minētie avoti tika iegūti no Savienības ražošanas nozares iesniegtajiem pārbaudītajiem datiem, balstoties uz Fertilizers Europe apsekojumiem, kuros bija iekļauts viss pārskatāmā ražojuma tvērums, kā aprakstīts 54. apsvērumā. Jo īpaši, kas attiecas uz “stabilizēto” AN, šajos apsekojumos tika iegūti dati par AN ar fosfora un/vai kālija barības vielām.

(252)

Kas attiecas uz Savienības patēriņu, tad pārbaudītais izlasē iekļauto un neiekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjoms apstiprināja, ka abas datu kopas ietvēra visu pārskatāmā ražojuma tvērumu, kā aprakstīts 54. apsvērumā. Jo īpaši, kas attiecas uz “stabilizēto” AN, no Fertilizers Europe apsekojumiem un Savienības ražotāju anketām tika iegūti dati par AN ar fosfora un/vai kālija barības vielām. Turklāt, pieskaitot no minēto ieinteresēto personu (76) iesniegtās tirgus informācijas datubāzes iegūtos Savienības ražotāju AN, NK (AN ar kālija barības vielām) un NP (AN ar fosfora barības vielām) (77) pārdošanas apjomus Savienībā, pārdošanas apjoms kopumā atbilda 193. apsvērumā norādītajam Savienības ražotāju kopējam pārdošanas apjomam.

(253)

Arī Krievijas un visu pārējo trešo valstu izcelsmes importa statistika bija balstīta uz Taric kodu līmeni, tādējādi tā ietvēra visus 54. apsvērumā norādītos kodus. Līdz ar to ir apstiprināts, ka Savienības ražošanas nozares un Savienības patēriņa analīze pilnībā aptver 54. apsvērumā definēto pārskatāmā ražojuma tvērumu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(254)

Šīs pašas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija, nosakot Savienības ražotāju izlasi, pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Proti, izlasē netika atspoguļotas visas Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas kopumā, jo diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem (AB Achema un Grupa Azoty Zaklady Azotowe Pulawyu S.A.), kā tiek apgalvots, radās mākslīgi lielas dabasgāzes izmaksas. Tās arī apgalvoja, ka izmeklēšanā nav konstatēts nekas tāds, kas norādītu, vai šo abu Savienības ražotāju maksātās cenas par gāzi bija reprezentatīvas attiecībā uz gāzes tirgus cenām Savienībā un kā šis apstāklis tika izmeklēts.

(255)

Izlasē ietilpst trīs Savienības ražotāji Lietuvā, Polijā un Francijā, un tā saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu reprezentē stāvokli Savienības ražošanas nozarē kopumā. Šajā sakarā ir jāprecizē, ka parastā pārbaudes prakse ietver pārliecināšanos, vai atbildē uz anketas jautājumiem minētās izejvielu cenas ir noteiktas atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam (proti, vai ražošanas izmaksās reģistrētās izejvielas atbilst to brīvā tirgus vērtībai). Tādēļ divu izlasē iekļauto Savienības ražotāju norādītās izejvielu izmaksas tika salīdzinātas ar publiski pieejamo informāciju (78) un visā attiecīgajā periodā atbilda dominējošām tirgus cenām un to attīstībai Savienībā. Lai gan gāzes cenas un citas gāzes iegūšanas izmaksas dažādās dalībvalstīs var atšķirties, Komisijas konstatējumi bija balstīti uz trīs Savienības ražotāju reprezentatīvu izlasi. Ņemot vērā, ka Polijā un Lietuvā AN tiek ražots nozīmīgā apmērā (31 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma un 43 % no Savienības AN ražotāju, kas sadarbojās, ražošanas apjoma PIP), Komisija pareizi secināja, ka konstatējums, kurā bija ietverti divu izlasē iekļauto Savienības ražotāju, kuri ieguva gāzi, sniegtie dati, bija reprezentatīvs attiecībā uz visu Savienības ražošanas nozari. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(256)

Šīs pašas ieinteresētās personas apgalvoja arī, ka 200. apsvērumā kā Savienības ražošanas nozares izmaksu pieauguma iemesls ir minēts izejvielas, proti, dabasgāzes, cenas pieaugums. Tomēr Komisijai būtu bijis jāizpauž dati, kas pamato šo apgalvojumu, proti, izlasē iekļauto Savienības ražotāju dabasgāzes iepirkuma cenas. Tās apgalvoja, ka publiski pieejamās dabasgāzes cenas Savienībā nenovērš bažas par izlasē iekļauto Savienības ražotāju dabasgāzes iepirkuma cenu. Tās piebilda, ka Komisijai būtu bijis arī jāpārliecinās, cik lielā mērā 200. apsvēruma konstatējumi ir attiecināmi uz Yara France, kas neiepērk gāzi AN ražošanai, un ka (šī paša apsvēruma) apgalvojums, ka gāze ir vissvarīgākā amonija nitrāta ražošanas izejviela, kas veido vairāk nekā 60 % no kopējām ražošanas izmaksām, nav saistīts ar visiem trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(257)

Komisija apstiprina, ka 200. apsvērumā minētās ražošanas izmaksas par tonnu ir visu trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās ražošanas izmaksas par tonnu. Tas, ka divi izlasē iekļautie Savienības ražotāji ir vertikāli integrēti un AN ražošanas starpposma izejvielas, piemēram, amoniju, ražo uz vietas, turpretī trešais izlasē iekļautais Savienības ražotājs to iepērk, nav pretrunā ar apgalvojumu, ka dabasgāze ir nozīmīgākā amonija nitrāta ražošanas izejviela, kas veido vairāk nekā 60 % no kopējām ražošanas izmaksām. Proti, amonija nitrāta ražošanas izmaksas ietekmē vai nu dabasgāzes izmaksas tieši (vertikāli integrētiem ražotājiem), vai amonija izmaksas, kas ir no dabasgāzes iegūta starpposma izejviela un kura cenu arī nosaka dabasgāzes cenas. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju norādītās izejvielu izmaksas, ko tie bija minējuši atbildēs uz anketas jautājumiem, tika salīdzinātas ar publiski pieejamo informāciju (79) un visā attiecīgajā periodā atbilda dominējošām tirgus cenām un to attīstībai Savienībā. Šie apgalvojumi tādējādi tiek noraidīti.

(258)

Šīs pašas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis paskaidrot, uz kāda pamata tā secināja un pārbaudīja, ka Savienībā starp gāzes cenu pazemināšanos un AN cenu pazemināšanos PIP laikā pastāvēja laika starpība, un kādēļ tas tā bija (223. apsvērums).

(259)

Ir jāprecizē, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju AN cenas PIP tika apkopotas pa darījumiem, kas tika norādīti to atbildēs uz anketas jautājumiem, tādēļ tās varēja aprēķināt katram PIP mēnesim. Gāzes cenu attīstība Savienībā pa mēnešiem bija pieejama Pasaules Bankas datos (80). Abas datu kopas bija 223. apsvērumā izdarītā secinājuma pamats. Dažu mēnešu ilgā starpība, kā paskaidrots minētajā apsvērumā, ir skaidrojama ar to, ka PIP sākumā AN cenām bija jāsedz un jāpanāk ražošanas izmaksas (proti, tās pieauga, jo tās dažiem izlasē iekļautajiem ES ražotājiem bija zemākas par ražošanas izmaksām, ko apliecina peļņas samazinājums 2018. gadā), bet pēc tam tās sekoja lejupējai tendencei.

(260)

Cits Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja pretējo – ka dabasgāzes izmaksas un AN cenas attīstās atšķirīgi. Lai pierādītu šo apgalvojumu, tas iesniedza AN tūlītējās cenas (proti, noslēgtos pārdošanas darījumus, ofertes, piedāvājumus) dažādos reģionos, salīdzinot tās ar Pasaules Bankas un SVF publicētajām dabasgāzes cenām.

(261)

Pirmkārt, kā sīkāk paskaidrots 199. apsvērumā, AN tūlītējās cenas nevarēja būt pārliecinošas, salīdzinot tās ar faktiskajām AN cenām izlasē iekļauto Savienības ražotāju noslēgtajos un pārbaudītajos pārdošanas darījumos, jo tās ietvēra ofertes un piedāvājumu cenas. Turklāt tūlītējās cenas tika iegūtas tikai vienā dalībvalstī, proti, Francijā, turpretī Komisijas izmantotās faktiskās cenas tika iegūtas no trīs dalībvalstu, proti, Francijas, Lietuvas un Polijas, reprezentatīvas izlases. Otrkārt, kā paskaidrots tajā pašā apsvērumā, AN cenu pieaugumu Savienībā attiecīgajā periodā ietekmēja ražošanas izmaksu, proti, dabasgāzes cenu, palielinājums. Kā sīkāk izklāstīts 257. apsvērumā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju izejvielu (ieskaitot dabasgāzi) cenas atbilda dominējošām tirgus cenām un to attīstībai Savienībā visā attiecīgajā periodā. Tādēļ dabasgāzes izmaksas un AN cenas Savienībā attiecīgajā periodā bija ar vienādu tendenci. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(262)

Šis pats Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka izmeklēšanā konstatēto Savienības AN cenu (199. apsvērums) aprēķini nebija izskaidroti. Šī persona apgalvoja, ka minētās cenas ir ražotāja cenas Polijā un Lietuvā. Turklāt šī persona apgalvoja, ka Komisija, lai iegūtu ražotāja cenas, atskaitīja ar šiem Savienības ražotājiem saistīto tirgotāju pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA).

(263)

Ir jāprecizē, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju AN cenas tika iegūtas no to atbildēm uz anketas jautājumiem. Komisija neaprēķināja šīs cenas, taču pārbaudīja tās, veicot attiecīgus Savienības ražotāju pārbaudes apmeklējumus. 199. apsvērumā minētās AN cenas, kā norādīts pie 8. tabulas, attiecas uz visu trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītajiem datiem. Anketa ar norādījumiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, no kuriem šīs cenas tika iegūtas, ir pieejama Tirdzniecības ĢD lietas vietnē (81). Tā liecina, ka pārdošanas cena ir iegūta ražotāja (rūpnīcas) līmenī (proti, pārdošanas vērtība, atskaitot izmaksas par transportēšanu līdz klienta telpām) bez PVN, kā arī atskaitot kredītnotas un tirdzniecības atlaides. Netiek atskaitītas saistīto tirgotāju PVA un peļņas izmaksas. Līdz ar to visu trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju gadījumā ir iegūtas ražotāja cenas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(264)

Šis pats Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražotāju vidējās cenas eksportam uz trešo valstu tirgiem nevarēja būt augstākas nekā to cenas Savienības tirgū, kā izklāstīts 227. apsvērumā. Tas apgalvoja, ka Savienības ražotāju cenas trešo valstu tirgos, iespējams, bija dempinga cenas, atsaucoties uz Austrālijas valdības konstatējumiem, 2019. gadā nosakot antidempinga maksājumu amonija nitrāta importam no Zviedrijas (82).

(265)

Kā minēts 227. apsvērumā, Savienības ražotāju AN cenas trešo valstu tirgos bija balstītas uz Eurostat datiem (83). Pamatojoties uz tiem, Ķīnas, Ukrainas un Brazīlijas cenas PIP bija attiecīgi 426 EUR par tonnu, 308 EUR par tonnu un 375 EUR par tonnu FOB piegādes līmenī. Vidējā cena eksportam uz trešām valstīm (kopā) šajā periodā bija 397 EUR par tonnu FOB piegādes līmenī. Šīs cenas bija augstākas par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu ES PIP. Zviedrijai noteiktie antidempinga maksājumi Austrālijā attiecas tikai uz vienu dalībvalsti un uz atšķirīgu laikposmu, tādēļ tie nelika apšaubīt Komisijas konstatējumus šajā pārskatīšanā. Līdz ar to šīs personas apgalvojums tika noraidīts.

(266)

Vairākas ieinteresētās personas (84) arī apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis paskaidrot, uz kāda pamata tā secinājusi un pārbaudījusi apgalvojumu, ka “turklāt AN cenu nosaka arī urīnvielas cenas, kas sarunās par cenām ir būtisks faktors” (222. apsvērums).

(267)

Konkrētais paziņojums tika sniegts viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja atbildē uz anketas jautājumiem (85). Urīnviela ir globāla prece, kuras cena arī seko tās galvenās izejvielas – dabasgāzes cenai (86). Komisija, pamatojoties uz to, secināja, ka urīnvielas cena ir viens no vairākiem faktoriem, kas nosaka AN cenu.

(268)

Šīs pašas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis paskaidrot, kā tā nonākusi pie secinājuma, ka “gāzes cena Savienībā bija augstāka nekā daudzos citos tirgos” (222. apsvērums).

(269)

Šis secinājums tika izdarīts, balstoties uz publiski pieejamo Eiropas gāzes tirgu ceturkšņa pārskatu (87), kurā ES vidējā ražošanas mazumtirdzniecības gāzes cena PIP, kas bija aptuveni 2,5 centi/kWh, tika salīdzināta ar dažu nozīmīgu ES tirdzniecības partneru un nozīmīgu AN ražotāju, tostarp Krievijas, cenām. Kā ir ziņots, PIP laikā ražošanas mazumtirdzniecības gāzes cena Krievijā bija zemāka par 1 euro centu/kWh, ASV – aptuveni 1,2 euro centi/kWh.

(270)

Vairākas ieinteresētās personas (88) arī apgalvoja, ka Komisija, nosakot Savienības ražotāju izlasi, pieļāva acīmredzamu kļūdu novērtējumā. Proti, tā neņēma vērā, ka kaitējums UAN lietā (89) būtu varējis ietekmēt AN.

(271)

Tas, ka AN ražošana varētu ietekmēt visas augšupējās (amonija, slāpekļskābes), lejupējās (UAN) un saistītās (CAN, A5, urīnvielas) ražošanas līnijas (kā minēts 350. apsvērumā), nav pretrunā ar to, ka kaitējumu (atspoguļots dažādos ekonomikas rādītājos, ieskaitot ražošanas izmaksu rādītāju) varētu attiecināt tieši uz konkrēto ražojumu. Komisija arī nekonstatēja, ka Savienības AN ražošanas nozarei PIP laikā būtu nodarīts kaitējums, un tā savu secinājumu, ka pasākumi nedrīkstētu zaudēt spēku, balstīja uz savu kaitējuma atkārtošanās iespējamības analīzi. Tādējādi Komisija konstatēja, ka apgalvojums bija ne tikai nepareizs, bet lietā esošo faktu dēļ – arī nenozīmīgs. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(272)

Vairākas ieinteresētās personas (90) atkārtoti uzsvēra apgalvojumu, ka Komisija, nosakot Savienības ražotāju izlasi, pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Šīs personas norādīja, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji nebija reprezentatīvi attiecībā uz līdzīgā ražojuma pilnīgu tvērumu, jo tie neražoja “stabilizētu” AN, un rūpniecības kvalitāti AN, tādējādi tie tikai daļēji atspoguļoja Savienības ražošanas nozari. Tās arī apgalvoja, ka Komisija izlasē iekļāva divus ar Krievijas ražotājiem saistītus Savienībās ražotājus: Grupa Azoty Zaklady Azotowe Pulawyu S.A. bija saistīta ar Krievijas ražotājiem, savukārt cits izlasē iekļautais Savienības ražotājs bija iesaistīts Krievijas AN iepirkšanā, lai to tālāk importētu visā pasaulē, tostarp Savienības tirgū.

(273)

Kā minēts 33. apsvērumā, izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija lielākie amonija nitrāta ražotāji Savienībā, vērtējot pēc ražošanas un pārdošanas apjoma. Tie veidoja 30 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā PIP (ieskaitot “stabilizēto” AN un rūpniecības kvalitātes AN). Tādēļ Savienības ražotāju izlase saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu reprezentēja stāvokli Savienības ražošanas nozarē kopumā. Turklāt nav juridiskas prasības, ka, lai izlase būtu reprezentatīva, ražotāju izlasei būtu jāaptver visi izmeklēšanai pakļautie ražojumu veidi. Šajā ziņā izlasē bija iekļauti Savienības ražotāji, kuri ražoja tādu veidu ražojumus, kas tieši konkurēja ar attiecīgo importu. Visbeidzot, šajā lietā Komisija nekonstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei būtu nodarīts kaitējums. Tādēļ apgalvojums, ka Savienības ražotāju izlase nereprezentēja stāvokli Savienības ražošanas nozarē, tika noraidīts.

(274)

Saistībā ar divu izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgalvoto saistību ar Krievijas ražotājiem Komisija, balstoties uz izmeklēšanā iegūto informāciju, konstatēja, ka abi izlasē iekļautie uzņēmumi tika uzskatīti par Savienības ražotājiem pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Kas attiecas uz Grupa Azoty Zaklady Azotowe Pulawyu S.A., tad Krievijas ražotājam eksportētājam ar pārvaldītājsabiedrības starpniecību piederēja šī Savienības ražotāja mazākuma līdzdalības daļa, un komerciālas saiknes starp tiem nebija. Kas attiecas uz otro izlasē iekļauto Savienības ražotāju, kā paskaidrots 309. apsvērumā, Krievijas AN tirdzniecību veica tās grupas uzņēmumi, kurā ietilpst Savienības ražotājs, un tā nebija būtiska saistībā ar minēto Savienības ražotāju (91). Šos uzņēmumus nebija iemesla neiekļaut Savienības ražošanas nozares definīcijā, tādēļ apgalvojums tika noraidīts.

(275)

Viens Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražotāju jaudas izmantojums tika aprēķināts nepareizi, jo tas bija balstīts uz granulēšanas jaudu. Divi no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ražoja UAN un AN, izmantojot vienu un to pašu starpproduktu – amonija nitrāta kausējumu. Šī persona apgalvoja, ka šo ražotāju “šaurā vieta” ir amonija nitrāta kausējuma pieejamība un ka šo ražotāju jaudas izmantojums būtu jāaprēķina, balstoties uz pieejamo AN kausējumu vai uz faktiski saražotā AN daudzumu. Šis apgalvojums tika noraidīts, pamatojoties uz 110. apsvērumā izklāstītajiem iemesliem.

(276)

Šis pats Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijas veiktais cenu salīdzinājums (cenas samazinājuma aprēķins) bija statisks un ka tajā netika ņemta vērā nedz tā attīstība laika gaitā, nedz tā kopsakars ar citiem attiecīgiem faktiem (piemēram, cenu izmaiņām, tirgus daļas pieaugumu, ražojumu aizstājamību, ražojumu veidiem, attiecībā uz kuriem bija konstatēts cenas samazinājums). Šādā pārbaudē atklātos cenu izmaiņas, kā arī importa cenas un vietējā līdzīgā ražojuma cenas attiecības tendences.

(277)

Cenas samazinājuma aprēķins kā parasti tika veikts PIP laikposmam un bija saistīts ar Krievijas ražotāju tirgotajiem ražojumu veidiem (PKN – šīs izmeklēšanas vajadzībām noteiktie produktu kontroles numuri). Cenas samazinājuma aprēķins PIP laikā bija balstīts uz ierobežotu importa apjomu, kas tika atzīts par nereprezentatīvu. Tādēļ no šādiem aprēķiniem izdarītiem secinājumiem var būt vienīgi ierobežota nozīme. Līdz ar to uz šī pamata nevarēja izdarīt nākotnes prognozes attiecībā uz Krievijas izcelsmes importa un vietējā līdzīgā ražojuma cenu attiecību. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(278)

Tas pats Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka antidempinga maksājuma atskaitīšana, aprēķinot patēriņa preces cenas samazinājumu, nebija pamatota, ja cenu nosaka piedāvājums un pieprasījums, nepaskaidrojot, kādēļ tas tā būtu.

(279)

Lai aprēķinātu 4.3.3. iedaļā aprakstīto cenas samazinājumu, kā paskaidrots 181. apsvērumā, cenas Krievijas eksportam uz Savienību un Savienības ražotāju cenas tika salīdzinātas, izmantojot divus paņēmienus – vienu, kurā tika ņemti vērā spēkā esošie antidempinga maksājumi, un otru, kurā tas netika darīts. Attiecībā uz 294. apsvērumā aprakstīto iespējamā cenas samazinājuma (ja pasākumu nebūtu) aprēķinu cenas Krievijas eksportam uz trešām valstīm un Savienības ražotāju cenas tika salīdzinātas, neiekļaujot antidempinga maksājumus, jo tie bija iekļauti uz nākotni vērstajā analīzē. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(280)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija, apgalvojot, ka Krievijas izcelsmes imports ienāktu Savienības tirgū tādā cenu līmenī, kas rada kaitējumu, balstījās uz neprecīziem un hipotētiskiem aprēķiniem:

i)	Komisijai būtu arī jānodrošina, ka Krievijas AN cena tiek salīdzināta ar Savienības ražotāju cenu tajā pašā tirdzniecības līmenī, tādēļ cenas samazinājuma vajadzībām vērtēto importa cenu nevar koriģēt nedz attiecībā uz saistīto tirdzniecības uzņēmumu PVA un peļņu, nedz kredīta izmaksām;

ii)	lai taisnīgi salīdzinātu cenas to samazinājuma mērķiem, bija nepieciešams veikt korekcijas attiecībā uz mikrogranulu vai granulu formas AN atšķirībām;

iii)	Krievijas izcelsmes importa ticamo cenas līmeni nevarēja salīdzināt ar Savienības ražošanas nozares faktisko pārdošanas cenu, jo tā bija mākslīgi paaugstināta tirgus šķēršļu radītā konkurences trūkuma dēļ;

iv)	cenas samazinājuma starpības aprēķins bija jāveic, vienīgi balstoties uz Uralchem veiktās stabilizētā AN pārdošanas apjomu Savienībā;

v)	nosakot Krievijas izcelsmes importa ticamo cenas līmeni, kā minēts 294. apsvērumā, nebija pamata izslēgt importu, kas pārsniedza divus miljonus tonnu;

vi)	Komisijai nevajadzēja izmantot ES tirdzniecības kvotas, ja ES tirdzniecības apjoms bija atzīts par nereprezentatīvu. Turklāt, izmantojot šādas ES korekcijas, Komisija tās neaprēķināja pareizi, jo īpaši attiecībā uz izmaksām, kas bija saistītas ar transportēšanu līdz ES robežai.

(281)

Attiecībā uz cenas samazinājuma aprēķinu, izmantojot faktisko Krievijas eksporta pārdošanas apjomu Savienības tirgū, Komisija uzsvēra, ka tās lēmums pagarināt spēkā esošos pasākumus nav balstīts uz PIP laikā konstatēto cenas samazinājumu. Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei PIP laikā nebija nodarīts kaitējums. Otrkārt, kā atzina vairākas personas, cenu samazinājums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija balstīts uz ierobežotu importa apjomu, kas tika atzīts par nereprezentatīvu. Tādēļ konstatējumam par cenas samazinājumu PIP laikā ir ierobežota nozīme, vērtējot Savienības ražošanas nozares stāvokli PIP laikā.

(282)

Kas attiecas uz 294. apsvērumā minēto cenas samazinājuma aprēķinu, šī aprēķina mērķis bija aplēst iespējamo cenas samazinājuma līmeni nākotnē, ja pasākumi zaudētu spēku. Tādēļ šis iespējamais cenas samazinājuma līmenis un saliktās CIF cenas (balstoties uz cenām eksportam uz trešo valstu tirgiem) kalpoja tikai kā aizstājējvērtība. Šis aprēķins tika veikts, lai noteiktu varbūtējo importa cenu. Tomēr, kas attiecas uz 280. apsvērumā kopsavilkuma veidā izklāstīto i) punktu, ieinteresēto personu apstrīdētās korekcijas būtiski neietekmētu secinājumu, ka imports no Krievijas, visticamāk, nonāktu Savienības tirgū par dempinga cenām, ja nepastāvētu antidempinga pasākumi, un tik un tā būtiski samazinātu Savienības ražotāju cenas (92).

(283)

Uz 280. apsvērumā kopsavilkuma veidā izklāstīto ii), iii) un iv) punktu ir atbildēts attiecīgi 183., 244. un 73. apsvērumā. Kas attiecas uz v) punktu, Komisija neizslēdza importu, kura apjoms pārsniedza divus miljonus tonnu. 294. apsvērumā un ar to saistītajā zemsvītras piezīmē sniegtā informācija patiesībā nozīmē, ka Komisija ņēma vērā izlasē iekļauto Krievijas ražotāju eksportētāju eksportu uz visiem galamērķiem, ja tā apjoms PIP pārsniedza divus miljonus tonnu. Kas attiecas uz vi) punktu, Komisija izmantoja tikai atsevišķas ar transportēšanu saistītās izmaksas, kas palika spēkā neatkarīgi no ES pārdošanas apjomu un cenu reprezentativitātes. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ sīkāka informācija par apgalvotajiem kļūdainajiem aprēķiniem attiecībā uz pārvadājumu aprēķiniem tika sniegta atsevišķā atbildē uzņēmumam. Komisija daļēji piekrita uzņēmuma norādītajiem aprēķiniem. Tomēr tā rezultātā iegūtajām izmaiņām CIF līmenī, kas valsts mērogā veidoja mazāk nekā 1 %, nebija būtiskas nozīmes attiecībā uz Komisijas konstatējumiem par cenas samazinājumu.

(284)

Pēc ieinteresēto personu argumentiem, ka Komisija nebija pienācīgi atklājusi, ar kādu paņēmienu saliktas izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju CIF vērtības, Komisija 2020. gada 30. septembrī un 21. oktobrī izpauda papildu informāciju, atbildot uz šo apgalvojumu.

5. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(285)

Komisija 214. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums. Tādēļ Komisija vēl pārbaudīja, vai kaitējums, ko sākotnēji bija izraisījis imports par dempinga cenām no Krievijas, varētu atkārtoties, ja pasākumi tiktu atcelti.

(286)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti, tika analizēti šādi elementi: a) ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā, b) iespējamie cenu līmeņi importam no Krievijas, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un c) Savienības tirgus pievilcība.

(287)

Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā

(288)

Ražošanas jauda Krievijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija vairāk nekā 10,5 miljoni tonnu, aplēstā neizmantotā jauda –440 000

(289)

Krievijas valdības pieņemtais dokuments “Roadmap for the development of production of mineral fertilizers for the period until 2025” (93) paredz, ka slāpekļa mēslošanas līdzekļu (no kuriem AN ir viens no svarīgākajiem) ražošanas apjoms palielināsies (94), kā rezultātā arvien palielināsies izlaides eksportētā daļa, kas 2025. gadā sasniegs 65 %. Minētais liecina, ka lielākā daļa Krievijas slāpekļa mēslošanas līdzekļu nozares ir orientēta uz eksportu.

(290)

RFPA apgalvoja, ka ceļveža mērķis nav sekmēt AN importu uz Savienību.

(291)

Minētais dokuments paredz palielināt slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanas apjomu līdz 11,7 miljoniem tonnu 2020. gadā un 12,3 miljoniem tonnu – 2025. gadā. Slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanas apjoma eksporta daļu 2020. gadā ir paredzēts palielināt līdz 65 %, kas norāda, ka lielākā daļa Krievijas slāpekļa mēslošanas līdzekļu nozares ir orientēta uz eksportu. Tā arī norāda, ka pieprasījums pēc minerālmēslojuma (viens no nozīmīgākajiem tā veidiem ir AN) Krievijas tirgū nepārsniegs 4–5 miljonus tonnu (rēķinot pēc 100 procentiem aktīvās vielas) un nepārsniegs noslodzi 40 procentu apmērā no esošās jaudas. Krievijas minerālmēslojuma tirgu līdz 2025. gadam ierobežos zems faktiskais pieprasījums no lauksaimniecības produktu ražotāju puses, kā arī minerālmēslojuma izmantošanas kultūras neesība. Kā iztirzāts 296. apsvērumā, Savienības tirgus ir pievilcīgs Krievijas ražotājiem eksportētājiem. To vērtējot kopā ar iepriekš aplūkotajiem skaitliskajiem rādītājiem, pat ja minētais dokuments nav tieši orientēts uz Savienību, tajā apspriestais pieaugums varētu tikt eksportēts uz trešo valstu tirgiem, ieskaitot Savienības tirgu, jo īpaši tad, ja pasākumi tiktu atcelti.

(292)

Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

5.1. Iespējamie cenu līmeņi importam no Krievijas, ja nebūtu antidempinga pasākumu

(293)

169. apsvērumā tika secināts, ka ir ticams, ka Krievijas ražotāji eksportētāji lielā daudzumā eksportētu AN uz Savienību, ja pasākumi zaudētu spēku, un ka šis eksports, visticamāk, notiktu par dempinga cenām.

(294)

Lai vērtētu, kāds būtu Krievijas AN cenu līmenis tad, ja pasākumu nebūtu, tika aprēķināts cenas samazinājums, kura mērķis bija aplēst iespējamo cenas samazinājuma līmeni nākotnē, ja pasākumi zaudētu spēku, šim nolūkam izmantojot ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, trešām valstīm noteiktās cenas (95), un tika konstatēts būtisks cenas samazinājums 24,0 % apmērā. Pastāvot šādiem cenu līmeņiem, īsā laikposmā strauji pieaugtu AN importa apjoms no Krievijas.

(295)

Vērtējot šos elementus kopā, Komisija konstatēja, ka, ja pasākumi zaudētu spēku, ir ticams, ka imports no Krievijas nonāktu Savienības tirgū par dempinga cenām un samazinātu Savienības ražotāju cenas, tādējādi radot būtisku cenu spiedienu uz Savienības ražotājiem.

5.2. Savienības tirgus pievilcība

(296)

Kā minēts 118. un 137. apsvērumā, Savienības tirgus ir pievilcīgs tā lieluma un cenu ziņā. Eiropas Savienība ir lielākais AN tirgus pasaulē. Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs cenu ziņā (96). Krievijas eksportētājiem Savienībā ir nostiprinājušies mēslošanas līdzekļu piegādes kanāli, kas sekmē eksporta loģistiku. Tāpat cenas importam no Krievijas, visticamāk, pazeminātu Savienības ražošanas nozares cenas ES tirgū, kas papildus liecina par Savienības tirgus pievilcīgumu Krievijas ražotājiem.

(297)

Kā minēts 120. apsvērumā, tādas valstis kā Ukraina, Austrālija un Indija (97) Krievijas amonija nitrātam ir noteikušas tirdzniecības aizsardzības pasākumus. Ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku, šie pasākumi padarītu Savienības tirgu vēl vairāk pievilcīgu Krievijas ražotājiem, kuri saskaras ar lielākām grūtībām eksportēt uz citu trešo valstu tirgiem.

5.3. Ietekme uz Savienības ražošanas nozari

(298)

Kā iepriekš secināts 169. apsvērumā, ir ticams, ka Krievijas AN ražotāji lielā daudzumā eksportētu AN uz Savienību par dempinga cenām, ja pasākumi zaudētu spēku. Turklāt var pamatoti sagaidīt, ka sakarā ar Savienības tirgus pievilcīgumu, kas aprakstīts 296. apsvērumā, gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, vismaz daļa no šīs neizmantotās jaudas Krievijā tiktu virzīta uz Savienības tirgu. Apsverot Krievijas eksporta cenu iespējamo turpmāko attīstību, kā paskaidrots 294. apsvērumā, ir ticams, ka Krievijas izcelsmes importa cenas būtu ievērojami mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(299)

Šajā sakarā pasākumu termiņa beigas, visticamāk, ļautu Krievijas ražotājiem eksportētājiem strauji iegūt tirgus daļas Savienības tirgū. Šādā gadījumā Savienības ražošanas nozare saskartos ar tūlītēju pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanos, kā arī pastāvīgo izmaksu palielināšanos par vienu vienību. Patiešām, AN ražošanas nozare ir kapitālietilpīga nozare, kurai ir jāsaglabā noteikts ražošanas apjoms, lai noturētu pastāvīgās izmaksas ilgtspējīgā līmenī. Pastāvīgo izmaksu pieaugums pēc ražošanas un pārdošanas apjoma samazināšanās negatīvi ietekmēs rentabilitāti.

(300)

Turklāt, kā sīkāk izklāstīts 174. apsvērumā, ir paredzams, ka AN patēriņš turpinās samazināties. Tādēļ Savienības ražošanas nozare konkurē ar importu no Krievijas sarūkoša tirgus apstākļos. Savukārt tas varētu radīt lejupvērstu spiedienu uz cenām, kas negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares rentabilitāti un finansiālo situāciju. Vienlaikus Savienības ražošanas nozarei zustu iespēja veikt ES noteikto veselības, drošuma un vides standartu izpildei nepieciešamos ieguldījumus.

(301)

Visi minētie faktori kopā radītu situāciju, kurā atkārtojas kaitējums.

(302)

Simulācija, balstoties uz scenāriju, kurā Savienības ražošanas nozarei būtu jāpielīdzina Krievijas importa cenām (līmenī, kāds patlaban tiek novērots attiecībā uz trešām valstīm, ieskaitot muitas nodokļus un pēcimportēšanas izmaksas), saglabājot pārdošanas apjomu un tādas pašas izmaksas kā PIP, liecināja, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte pārvērstos par [-25 % – -29 %] lieliem zaudējumiem.

(303)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv iespējamība, ka kaitējums atkārtotos.

5.4. Ieinteresēto personu iesniegtā informācija

(304)

Krievijas Federācija apgalvoja, ka Savienības ražotāji stingri kontrolē AN nozari, jo tiem ir liela tirgus daļa, augoši ražošanas un pārdošanas apjomi. Kā norāda Krievijas Federācija, Savienības ražotāji tādējādi bija gatavi, ka tiks atcelti to Krievijas konkurentiem noteiktie maksājumi, ko apliecina pieaugošais no Savienības eksportētais AN apjoms.

(305)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka, neraugoties uz ražošanas un pārdošanas apjoma samazināšanos, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa visā attiecīgajā periodā bija lielāka par 90 %. Tomēr tas neliek apšaubīt Komisijas konstatēto, ka pasākumiem zaudējot spēku, importa apjoms par dempinga cenām no Krievijas palielinātos, nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka AN tirgus reaģē uz cenu izmaiņām. Šī iemesla dēļ, pieaugot importam par dempinga cenām no Krievijas (ja pasākumi tiktu atcelti), Savienības ražošanas nozarei nāktos zaudēt pārdošanas apjomu un līdz ar to – ražošanas apjomu, kas ir nepieciešams, lai noturētu pastāvīgās izmaksas konkurētspējīgā līmenī (pastāvīgās izmaksas palielinātos, jo tās tiktu sadalītas pa mazāku ražošanas apjomu, kas negatīvi ietekmētu rentabilitāti). Kā paskaidrots 298.–302. apsvērumā, šādā gadījumā Savienības ražošanas nozare saskartos ar tūlītēju pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanos, kā arī pastāvīgo izmaksu palielināšanos par vienu vienību. Rentabilitātes līmenis ievērojami samazinātos un kļūtu negatīvs. Patiešām, jau sākotnējā izmeklēšanā tika novērots, ka Savienības ražotājiem bija jāsamazina cenas ievērojami zem pašizmaksas, lai saglabātu noteiktu pārdošanas apjomu un spētu konkurēt ar importu no Krievijas, kura cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Šādi tika radīts kaitējums Savienības ražošanas nozarei, kas izpaudās kā pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanās, kā arī, kas vēl būtiskāk, Savienības ražošanas nozares cenu un peļņas samazināšanās. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(306)

RFPA apgalvoja, ka Savienības AN tirgus pievilcīgums bija pārspīlēts. Eiropas Savienību šajā sakarā neraksturoja nekādas papildu priekšrocības. Piemēram, transportēšanas izmaksas no Krievijas (Baltijas) līdz Brazīlijai, ASV un Centrālamerikai bija gandrīz tādas pašas kā transportēšanas izmaksas līdz ES. Vēl jo vairāk – ar drošumu saistītie ierobežojumi un Apvienotās Karalistes prasība AN transportēt tikai mazos kuģos bieži padarīja transportēšanas izmaksas uz ES lielākas nekā uz Brazīliju.

(307)

Šis apgalvojums tika atzīts par faktiem neatbilstošu. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, transportēšanas izmaksas uz citām trešām valstīm bija gandrīz par 30 % lielākas nekā transportēšanas izmaksas uz Savienību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(308)

No RFPA iesniegtās informācijas turklāt izrietēja, ka viens no lielākajiem Savienības ražotājiem Krievijā iepirkto AN pārdeva tālāk uz galamērķi ārpus Savienības. Kā norādīja RFPA, tas pierāda, ka Savienības ražotāji nebija godīgi, kaitējot Savienības lauksaimniekiem. Antidempinga pasākumi nebija paredzēti, lai radītu Savienības ražošanas nozares izaugsmi globālajos eksporta tirgos, izmantojot ienākumus no lielāka pārdošanas apjoma Savienībā, lai pirktu, kā apgalvots, par dempinga cenām tirgotus ražojumus tālākpārdošanai pasaules tirgū.

(309)

Izmeklēšanā tika parādīts, ka no Krievijas iepirktā AN tālākpārdošanu, ko minēja RFPA, veica trešo valstu un Savienības struktūras grupā, kurā ietilpst Savienības ražotājs. Šī tālākpārdošana tika veikta uz Latīņameriku. Kā redzams no grupas gada pārskatiem, šīs grupas Latīņamerikā gūtie ieņēmumi (aptuveni 75 % ieņēmumu tika gūti no mēslošanas līdzekļu pārdošanas) veidoja mazāk nekā 10 % no visiem grupas ieņēmumiem. Šajos pašos grupas pārskatos ir redzams, ka būtiski grupas ieņēmumi joprojām tiek gūti Eiropā (vairāk nekā 30 %). Tādēļ grupas uzņēmumu no Krievijas iepirktā AN tālākpārdošana nevarēja nākt par labu šī Savienības ražotāja darbības rādītājiem globālajos eksporta tirgos un par sliktu – Savienības lauksaimniekiem. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(310)

RFPA pēc tam apgalvoja, ka šī tālākpārdošana bija ilgtermiņa saistības rīkoties kā Krievijas AN izplatītājam eksporta tirgos ārpus Eiropas Savienības, tādēļ tā būtiski mazināja jebkādu risku, ka eksports pēc antidempinga pasākumu izbeigšanas varētu tikt novirzīts. Šādas ilgtermiņa saistības piesaistīja Krievijas AN apjomus tirgiem ārpus ES un būtu uzskatāmas par pierādījumu tam, ka kaitējums neatkārtosies, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku.

(311)

Komisija norādīja, ka grupas, kurā ietilpst Savienības ražotājs, uzvedība neatspoguļo Krievijas ražotāju eksportētāju uzvedību, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku, tāpēc ka tie ir neatkarīgi ekonomikas dalībnieki. Piemēram, šī vai citu ražotāju eksportētāju neizmantotā jauda varētu tikt (no)virzīta uz Savienību, ja pasākumi zaudētu spēku. Turklāt saistībā ar Savienībā piemērojamiem antidempinga maksājumiem noslēgtās vienošanās būtu iespējams pārskatīt, ja pasākumi zaudētu spēku un Krievijas AN ražotājiem kļūtu pieejamāks pievilcīgs tirgus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(312)

RFPA arī apgalvoja, ka palielināts AN patēriņš Krievijas iekšzemes tirgū un Krievijas AN ražotāju esošie izplatīšanas tīkli ārpus ES kalpo par kaitējuma atkārtošanās neiespējamības pierādījumu, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku.

(313)

Analizējot AN patēriņu Krievijas iekšzemes tirgū 130.–134. apsvērumā, tika secināts, ka palielināšanās nav garantēta. Turklāt esošie izplatīšanas tīkli citās trešās valstīs neliedz eksportētājiem izmantot esošos izplatīšanas tīklus vai izveidot jaunus Savienības tirgū. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(314)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Krievijas ražošanas jauda tika pilnībā izmantota. Šī iemesla dēļ nebija iespējams būtiski palielināt amonija nitrāta ražošanas apjomu un tā eksportu uz ES. Pieprasījums pēc amonija nitrāta visā pasaulē ir būtiski palielinājies un turpinās palielināties. Pieprasījums pēc mēslošanas līdzekļiem Latīņamerikas un Āzijas un Klusā okeāna reģionos, ko noteica lauksaimniecības zemes platību palielināšanās šajās valstīs, sekmēja amonija nitrāta tirgus izaugsmi. Pieprasījums pēc amonija nitrāta palielinājās arī Krievijā. Tomēr ES pieprasījuma tirgus izaugsme bija lēnāka nekā citos reģionos. Tādēļ, ja pasākumi zaudētu spēku, amonija nitrāta importa apjoms no Krievijas būtiski nepieaugtu.

(315)

Ņemot vērā Savienības tirgus lielumu, ģeogrāfisko tuvumu, cenas, konstatēto ticamo cenas samazinājumu, kā arī faktu, ka dažiem Krievijas eksportētājiem Savienībā ir nostiprinājušies mēslošanas līdzekļu piegādes kanāli, kas sekmē eksporta loģistiku, Savienības tirgus tika uzskatīts par Krievijas ražotājiem pievilcīgu. Komisija uzskatīja, ka prognozētais patēriņa līmenis attiecīgajās valstīs bija tāds, kas ļautu tikai daļēji absorbēt Krievijas ražotāju neizmantoto jaudu.

(316)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Krievijas ražotāju eksportētāju ieguldījumi Brazīlijā un citās trešās valstīs liecināja par Brazīlijas un citu trešo valstu pievilcīgumu pretstatā Savienībai.

(317)

Komisija atzīmēja, ka šie ieguldījumi apstiprina Krievijas ražotāju gatavību eksportēt uz trešām valstīm. Taču šie ieguldījumi tika veikti laikā, kad pasākumi Savienībā bija spēkā. Tie neliecina, ka šie tirgi būtu pievilcīgāki nekā Savienības tirgus, ja pasākumus izbeigtu.

(318)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka attiecībā uz AN importu ES noteiktais pasākums ir bijis spēkā vairāk nekā 25 gadus un ka tā esot bezprecedenta situācija, kas neatbilst antidempinga pasākumu būtībai.

(319)

Ar pamatregulu nav noteikts maksimālais antidempinga pasākumu piemērošanas laiks. Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu secināja, ka pastāv dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ja pasākumi zaudētu spēku. Tāpēc šo personu apgalvojums tika noraidīts.

(320)

Vairākas ieinteresētās personas (98) pēc informācijas izpaušanas apgalvoja, ka Komisija nebija ņēmusi vērā Savienības ražotāju faktisko stāvokli Savienības tirgū – lielas grupas ar spēcīgiem izplatīšanas tīkliem, ko sargāja šķēršļi importam un kas patlaban varēja noteikt piemaksas par AN, salīdzinot ar pasaules tirgiem, ieskaitot Melnās jūras, Baltijas valstu un Brazīlijas reģionu. Tās apgalvoja, ka spēkā esošais antidempinga pasākums bija pārmērīga korekcija, tāpēc ka Savienības ražošanas nozare, izmantojot tikai pusi no ražošanas jaudas, guva peļņu, kas par vairāk nekā 8 % pārsniedza Savienības ražošanas nozares mērķa peļņu, kā arī lielu peļņu no kapitāla ieguldījuma.

(321)

Pirmkārt, apstāklis, ka daži Savienības ražotāji ietilpst lielās grupās, ne vienmēr nozīmē, ka tie spēj noteikt cenu piemaksas. Turklāt, pretēji apgalvotajam, tikai tas vien, ka pastāv četras lielas grupas un dažādi mazāki ražotāji, nepadara tās par oligopolu.

(322)

Otrkārt, tika konstatēts, ka piemaksa, kuru, kā tiek apgalvots, noteica šīs ieinteresētās personas, ir AN tūlītējo cenu (proti, noslēgto pārdošanas darījumu, oferšu, piedāvājumu) starpība ar dažādiem piegādes nosacījumiem Francijā un Melnās jūras, Baltijas valstu, Brazīlijas un citos reģionos, proti, salīdzinājuma pamats nebija vienā un tajā pašā piegādes līmenī, kā apgalvoja minētās personas. Tas ir jo īpaši svarīgi, jo pašas personas savās piezīmēs atzīst, ka AN transportēšana ir dārga. Turklāt, balstoties uz šīm cenām, nevar izdarīt nekādus secinājumus, kā izklāstīts 199. apsvērumā, jo tās ietvēra ofertes un piedāvājumu cenas, kas, iespējams, nebija noslēgti līdz galam un attiecas tikai uz vienu dalībvalsti. AN cenas Savienībā ir atšķirīgas, ko Acron netieši atzīst savās 262. apsvērumā atkārtotajās piezīmēs, apgalvojot, ka Komisijas paziņotās Savienības cenas ir pārāk zemas un tādēļ tām jābūt tikai Polijas un Lietuvas cenām. Treškārt, Savienības ražotāju AN cenas Savienībā, kā konstatēts un aprakstīts 199. apsvērumā, attiecīgajā periodā bija par 14–25 % zemākas nekā AN tūlītējās cenas Francijā (99), ko šīs ieinteresētās personas bija norādījušas. Ceturtkārt, kā ilustrēts 244. apsvērumā, pēc Melnās jūras, Baltijas valstu un Brazīlijas reģionu AN tūlītējo cenu pielīdzināšanas CIF cenai pie ES robežas (100) faktiskās AN cenas Savienībā bija tādā pašā līmenī 2016.–2017. gadā un tikai par 9–15 EUR/t augstākas 2018. gadā un PIP. Tādēļ šādu faktiskās AN cenas atšķirību starp Savienību un citiem tirgiem nevarēja uzskatīt par paliekošu un/vai būtisku.

(323)

Attiecībā uz minēto Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kas pārsniedz 8 %, kā pierādījumu piemaksas noteikšanai Komisija norāda, ka mērķa peļņa nav peļņa, virs kuras iestājas cenas piemaksa, un arī liela peļņa no kapitāla ieguldījuma nepierāda cenas piemaksu. Turklāt izlasē iekļauto Krievijas ražotāju eksportētāju rentabilitāte ir daudz augstāka par Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Saskaņā ar šī argumenta loģiku tieši Krievijas ražotāji eksportētāji, nevis Savienības ražošanas nozare, piemēro būtisku cenas piemaksu iekšzemes tirgū un eksporta tirgos. Kas attiecas uz jaudas izmantojumu, jau iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz amonija nitrātu ir ticis atzīts, ka attiecīgajam ražojumam jaudas izmantojuma zemais līmenis nav ļoti būtisks kritērijs, kas ļautu vērtēt kopējo nozares ekonomisko stāvokli. Tas tā ir tādēļ, ka šķidro amonija nitrātu (starpproduktu) var izmantot gan cietā amonija nitrāta, gan citu lejupējo ražojumu ražošanā. Tādēļ, ņemot vērā, ka pastāv tādas daudzfunkcionālas iekārtas, ar kuru palīdzību ir iespējams pārorientēt ražošanu no viena mēslošanas līdzekļa uz citu, pastāv arī statistikas datu izkropļojumu varbūtība. Tāpēc šo personu apgalvojums tika noraidīts.

(324)

Vairākas ieinteresētās personas (101) apgalvoja, ka Komisija nav bijusi konsekventa, apgalvojot, ka konkurējošai mijiedarbībai trešās valstīs nebūtu nozīmes, nosakot, vai kaitējums varētu atkārtoties, jo cenas Krievijas eksportam uz trešām valstīm tika uzskatītas par piemērotām, lai noteiktu dempinga atkārtošanās iespējamību un iespējamo Krievijas importa cenu līmeni, ja antidempinga pasākumu nebūtu. Turklāt ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka Komisijas izmantotos datus par eksportu neapstiprina Eurostat rādītāji par KN kodiem 310230 90 un 310240 90. Tās apgalvoja, ka Ķīna nebija Savienības AN ražotāju eksporta galamērķis un ka franko uz kuģa klāja (FOB) piegādes eksporta pārdošanas cenas bija zemākas par vidējo ražotāja pārdošanas cenu Savienībā.

(325)

Kas attiecas uz kaitējuma atkārtošanos, tad Komisijas izmeklēšana ir saistīta tikai ar situāciju Savienības tirgū. Savienības ražošanas nozare galvenokārt darbojas vietējā tirgū, kas ir tās pamatdarbība. Tas, ka Krievijas ražotāji eksportētāji un Savienības ražošanas nozare var savstarpēji konkurēt citos trešo valstu tirgos ar atšķirīgām tirgus īpašībām, tiešā veidā neattiecas uz šo analīzi. Jo īpaši, kā atzīts 174. apsvērumā, Savienības tirgus AN patēriņa ziņā ir sarūkošs tirgus, ko, iespējams, nevarētu teikt par pārējiem tirgiem, un tā to apgalvo arī ražotāji eksportētāji. Gluži pretēji – dempinga atkārtošanās iespējamības analīze ietver tādu faktoru analīzi kā ražotāju eksportētāju uzvedība un cenu noteikšana trešā valstī un tā stimuli novirzīt eksportu uz Savienību.

(326)

Turklāt, pat ja trešo valstu tirgos notiek kāda mijiedarbība starp Savienības ražošanas nozari un ražotājiem eksportētājiem, to nevar uzskatīt par pierādījumu, ka Savienības ražošanas nozarei ir jauda konkurēt ar Krievijas ražotājiem eksportētājiem trešo valstu tirgos, nemaz nerunājot par Savienības tirgu. Pirmkārt, Savienības ražošanas nozare un Krievijas ražotāji eksportētāji orientējas uz atšķirīgiem eksporta tirgiem. Savienības ražošanas nozares galvenie eksporta galamērķi ir Ķīna, Ukraina, Brazīlija, Serbija un Austrālija. Kā minēts 120. apsvērumā, Ukraina un Austrālija Krievijas eksportam faktiski ir slēgtas. Vienīgi Brazīlijā patiesi notiek mijiedarbība ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu. Tomēr arī tur, kā liecina eksporta statistika (102), Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms veido tikai aptuveni 4 % no Krievijas ražotāju eksportētāju eksporta apjoma. Turklāt, kas vēl svarīgāk, ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare nespētu izturēt negodīgu konkurenci Savienības tirgū no Krievijas ražotāju eksportētāju puses, jo, kā secināts 169. apsvērumā, ir ļoti iespējams, ka Krievijas AN ražotāji lielā daudzumā eksportētu uz Savienību AN par dempinga cenām, ja nepastāvētu ES pasākumi.

(327)

Saistībā ar ieinteresēto personu apgalvojumu, ka Eurostat dati neapstiprina Komisijas konstatējumus attiecībā uz galamērķiem un cenām, Komisija norādīja, ka ieinteresētās personas bija ņēmušas vērā tikai divus no KN kodiem, kuri attiecas uz pārskatāmo ražojumu. Tādēļ tās aplūkoja tikai attiecīgā Savienības eksporta šauru pārskatu. Turklāt pareizais pamats, lai salīdzinātu eksporta cenas ar Savienības ražotāja cenām, ir nevis FOB cenu līmenis, bet CIF piegādes cenas līmenis līdz eksporta galamērķim, tāpēc ka cenas ir jāsalīdzina vienā un tajā pašā piegādes punktā.

(328)

Visbeidzot, Krievijas ražotāji eksportētāji PIP strādāja ar lielu peļņu (rentabilitāte no 24 % līdz 50 %), un to vidējā pārdošanas cena trešo valstu tirgos bija 133 EUR par tonnu. Pat, ieskaitot transportēšanas un apdrošināšanas izmaksas Savienībā (103), Krievijas ražotāju eksportētāju vidējā CIF cena līdz Kopienas robežai būtu zemāka par Savienības ražošanas nozares peļņas un zaudējumu sliekšņa cenu (104). Līdz ar to Krievijas ražotāji eksportētāji Savienības tirgū būtu rentabli, kamēr Savienības ražošanas nozare vienīgi segtu savas izmaksas. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(329)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Krievijas izcelsmes imports nevarētu nodarīt kaitējumu Savienības ražotājiem, tāpēc ka:

nebija nekādu pierādījumu, ka Krievijas izcelsmes imports “strauji iegūtu tirgus daļas” Savienības tirgū, ja antidempinga pasākumus atceltu. Gluži pretēji – Savienības ražošanas nozare bija apliecinājusi spēju palielināt klātbūtni trešo valstu tirgos, neraugoties uz Krievijas izcelsmes importa vienlaicīgo klātbūtni šajos tirgos;

ii)	Krievijas izcelsmes importa tirgus daļa varētu pieaugt līdz 6 % no Savienības patēriņa, ar ko nebūtu pietiekami, lai izraisītu “tūlītēju pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanos, kā arī pastāvīgo izmaksu palielināšanos par vienu vienību, kas negatīvi ietekmēs rentabilitāti”;

iii)	Savienības iekšzemes tirgū zaudēto tirgus daļu kompensētu lielāks eksporta pārdošanas apjoms trešo valstu tirgos, kas nozīmē, ka Savienības ražotāju pastāvīgās izmaksas par vienību saglabātos stabilas;

iv)	iespējamās grūtības, ko sarūkošā tirgus dēļ piedzīvotu Savienības ražošanas nozare, nebūtu uzskatāmas par Krievijas izcelsmes importa nodarītu kaitējumu;

būtu nepieciešama papildu informācijas izpaušana, lai pienācīgi saprastu Savienības ražošanas nozares peļņas un zaudējumu simulācijā veiktos aprēķinus un to pieskaņošanu varbūtējām cenām par importu no Krievijas, ja antidempinga pasākumu nebūtu, jo tās ir nepārprotami balstītas uz neprecīzu metodiku.

(330)

Pirmkārt, kā minēts 325. un 326. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājus nevar izmantot kā rādītāju Savienības ražošanas nozares spējai konkurēt ar Krievijas ražotājiem eksportētājiem. Tomēr, kā paskaidrots 296. un 297. apsvērumā, kā arī 340. un 341. apsvērumā, Savienības tirgus ir pievilcīgs Krievijas ražotājiem eksportētājiem no cenas un tuvuma viedokļa.

(331)

Otrkārt, ar Krievijas izcelsmes importa apjoma palielināšanos pie izmeklēšanā aplēstā cenu līmeņa būtu pietiekami, lai nekavējoties izraisītu Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanos, kā arī nemainīgo izmaksu par vienību palielināšanos, kas negatīvi ietekmētu rentabilitāti, kā parādīts 302. apsvērumā.

(332)

Treškārt, kas attiecas uz kaitējuma atkārtošanos, izmeklēšana attiecas uz situāciju Savienības tirgū. Komisijai nav skaidrs, kādēļ kaitējumu, kas ražošanas nozarei nodarīts Savienības tirgū, mazinātu iespējami ieguvumi citur. Tas, ka pastāv trešo valstu tirgi, uz kuriem Savienības ražošanas nozare varētu (no)virzīt pārdošanas apjomu, nav tieši saistīts ar kaitējuma atkārtošanās analīzi.

(333)

Ceturtkārt, Komisija nav konstatējusi būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(334)

Piektkārt, visām ieinteresētajām personām pieejamajiem lietas materiāliem tika pievienota 302. apsvērumā aprakstītā simulācija (105). Izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati šajā simulācijā tika norādīti diapazona veidā, lai neatklātu izlasei specifisku informāciju, kas tika uzskatīta par konfidenciālu (ar to, iespējams, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem tiktu atklāta izlasei specifiska informācija un tiem vai citām ieinteresētām personām sniegta komerciāla priekšrocība). Tas, ka vērtības ir izteiktas diapazona veidā, nepadara lietai pievienoto simulāciju nenozīmīgu un neliedz ražotājiem eksportētājiem tiesības uz aizstāvību, jo abas vērtības no diapazona apakšas līdz augšai pierāda to, ka Savienības ražošanas nozare pie izmantotā cenu līmeņa strādātu ar lieliem zaudējumiem. Turklāt simulācijā tika pieņemts, ka Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena tiktu pazemināta līdz trešās valstīs novērotās Krievijas izcelsmes importa cenas līmenim. Citi simulācijas parametri, proti, izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un izmaksas, tad bija balstīti uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītajiem datiem. Ir jānorāda, ka simulācijā tika vērtētas Savienības ražotāju izmaksas attiecībā uz Savienībā pārdoto apjomu, nevis attiecībā uz saražoto apjomu. Šie apgalvojumi tādējādi tiek noraidīti.

(335)

Šīs pašas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija kļūdaini novērtējusi Krievijas izcelsmes importa iespējamo ietekmi uz situāciju Savienības ražošanas nozarē. Jo īpaši tā nebija ņēmusi vērā labvēlīgos tirgus apstākļus, kādos Savienības ražotāji darbosies turpmākos piecus gadus pazemināto gāzes izmaksu dēļ Savienībā. Tās apgalvoja, ka uz nākotni vērstā kaitējuma iespējamības analīzē būtu jāņem vērā šīs zemākās izmaksas un to ietekme uz Savienības ražotāju spēju efektīvi konkurēt ar Krievijas ražotājiem, ja nepastāvēs antidempinga pasākumi.

(336)

Balstoties uz Pasaules Bankas gāzes cenu prognozēm (106), gāzes cenas Eiropā attiecīgā perioda sākumā, proti, 2016. gadā, novēroto līmeni sasniegs 2023. gadā. Savienības ražotāju ražošanas izmaksām būtu jāseko šādai pašai tendencei, jo tās ir saistītas (200. apsvērums). Pie šādiem pieņēmumiem Savienības ražotāju ražošanas izmaksas būtu aptuveni 174 EUR/t – tāpat kā 2016. gadā. Pieņemot, ka cenas Krievijas eksportam uz trešām valstīm paliktu tādā pašā līmenī kā PIP (jo Krievijas regulētā gāzes cena saglabājas stabila (107)), šīs cenas tik un tā būtu zemākas par Savienības ražotāju ražošanas izmaksām (proti, zem 174 EUR/t). Balstoties uz minēto, ir iespējams, ka Krievijas eksports uz Savienību joprojām izdarītu augstu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari. Tāpēc personu apgalvojumi tika noraidīti.

(337)

Šīs pašas ieinteresētās personas apgalvoja, ka antidempinga pasākumu atcelšana neatņemtu Savienības ražošanas nozarei visu aizsardzību, jo tā turpinātu gūt labumu no MFN (108) muitas nodokļa.

(338)

Antidempinga pasākuma mērķis ir atjaunot godīgu konkurenci Savienības tirgū. Esošie tradicionālie muitas nodokļi nav paredzēti šim mērķim un tādēļ nevar būt iemesls antidempinga pasākumu nesaglabāšanai vai nepiemērošanai importam par negodīgi noteiktām cenām. Personu apgalvojums tiek noraidīts.

(339)

Šīs pašas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības tirgus pievilcība bija novērtēta pārāk augstu:

i)	Krievijas ražotāji eksportētāji eksportētu uz Savienību par tādu pašu cenu, kāda ir to eksportam uz citām trešām valstīm un ko, kā tiek apgalvots, ir atzinusi arī Komisija;

ii)	balstoties uz vienu no izlasē iekļautajiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem, izmaksas par transportēšanu uz trešo valstu tirgiem (piemēram, Brazīliju, ASV un Centrālameriku) bija gandrīz tādas pašas kā izmaksas par transportēšanu uz Savienību.

(340)

Pirmkārt, lai apsvērtu Krievijas ražotāju eksportētāju iespējamo AN cenu līmeni Savienībā bez pasākumiem, Komisija aplēsa iespējamo cenas samazinājuma līmeni, ja pasākumu nebūtu, izmantojot ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, faktiskās cenas trešās valstīs (294. apsvērums). Secinājums, ka Krievijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, novirzītu eksportu uz Savienības tirgu, tika izdarīts tādēļ, ka dominējošās AN cenas Savienībā bija augstākas par Krievijas eksporta cenām trešo valstu tirgos, kas rada ekonomisku stimulu. Šajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražotāja cena Savienībā bija aptuveni 219 EUR par tonnu (200. apsvērums), kas bija ievērojami augstāka par trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējo ražotāja eksporta cenu uz trešām valstīm, proti, 133 EUR par tonnu (81. apsvērums). Balstoties uz minēto, Krievijas ražotājiem eksportētājiem ir ekonomisks stimuls pārdot tieši Savienībā, nevis trešo valstu tirgos. Jo īpaši tas tā ir, ņemot vērā, ka izlasē iekļautie Krievijas ražotāji eksportētāji atbildēs uz anketas jautājumiem ir norādījuši, ka tie jau pašlaik sedz izmaksas par pārdošanu Savienībā un gūst peļņu no pārdošanas pie esošajiem antidempinga pasākumiem. Tas liek domāt, ka, pārdodot Savienībā par vēl augstāku cenu, tie gūtu vēl lielāku peļņu.

(341)

Otrkārt, kā norādīts 307. apsvērumā, balstoties uz visu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, transportēšanas izmaksām, izmeklēšanā tika konstatēts, ka transporta izmaksas uz trešām valstīm bija par gandrīz 30 % augstākas nekā uz Savienību. Tādēļ šis apgalvojums, kas attiecas uz vienu Krievijas ražotāju eksportētāju, tiek noraidīts.

(342)

Viens Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija nonāca pretrunā ar sevi un ka cēloņsakarības analīze nebija pamatota. No vienas puses, Komisija secināja, ka nav nepieciešams analizēt cēloņsakarību, no otras puses, tā secināja, ka kaitējums ir nodarīts ar Krievijas izcelsmes importu.

(343)

Šis apgalvojums bija balstīts uz pārprastu Komisijas novērtējumu šajā lietā. Kā norādīs 216. apsvērumā, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums. Līdz ar to nebija pamata veikt cēloņsakarības analīzi un tā attiecīgi netika veikta. Tomēr Komisija, vēlāk veicot analīzi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību, secināja, ka ir ticams, ka atkārtotos būtisks kaitējums, ja spēkā esošie antidempinga pasākumi pret importu no Krievijas zaudētu spēku. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(344)

Šis pats Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka trešās valstis tam bija pievilcīgas un ka pieprasījums šajos tirgos turpināja augt. Ražotājs eksportētājs paskaidroja, kā iekšzemes un Ukrainas tirgi (kuri, kā norādīja ražotājs eksportētājs, veidoja 7 % no pasaules AN patēriņa) izmantoja visu tā jaudu attiecīgajā sezonā, kad varēja veikt pārdošanu Savienībā. Tas arī paskaidroja, kā tika palielināta tā eksporta jauda uz reģioniem, kas nav Savienība. Citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības tirgus bija tikai viens no daudziem tirgiem, uz kuriem varēja eksportēt Krievijas ražotāji eksportētāji. Tiem nebija nekādu īpašu stimulu novirzīt eksportu uz Savienību un pārkāpt jau esošus ilgtermiņa līgumus, ja antidempinga pasākumi tiktu izbeigti;

(345)

Komisija norādīja, ka tā nenoliedza, ka trešo valstu tirgi Krievijas ražotājiem eksportētājiem varētu būt pievilcīgi, salīdzinot ar tādu Savienības tirgu, kurā Krievijas izcelsmes importam ir noteikti antidempinga pasākumi. Tomēr, ja šie pasākumi zaudētu spēku, kā paskaidrots 296. un 297. apsvērumā, kā arī 340. un 341. apsvērumā, Savienības tirgus būtu pievilcīgs Krievijas ražotājiem eksportētājiem no cenas un tuvuma viedokļa. Savienības tirgus cenas ir daudz augstākas un līdz ar to – ienesīgākas par iekšzemes un citu trešo valstu tirgus cenām. Pēc ieguvumu rašanās ekonomikas dalībnieki varētu no jauna vest sarunas par līgumiskajām attiecībām. Turklāt, kā paskaidrots 143. apsvērumā, Ukrainas tirgus joprojām ir slēgts Krievijas AN eksportam. Visbeidzot, kas attiecas uz jaudas palielināšanu trešo valstu tirgos laikā, kamēr Savienībā turpinās antidempinga pasākumi, tā vienīgi pierāda, ka Krievijas ražotājiem eksportētājiem eksports ir svarīgs. Tā nav pretrunā ar faktu, ka, kā norādīts 340. apsvērumā, cenas Savienībā ir daudz pievilcīgākas nekā šajos tirgos un, kā norādīts 341. apsvērumā, transportēšanas izmaksas uz Savienību ir zemākas nekā uz citiem galamērķiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

6. SAVIENĪBAS INTERESES

(346)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret Krieviju vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(347)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(348)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus. Tiek atgādināts – sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm.

6.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(349)

Kā paskaidrots 213. apsvērumā, pasākumi Savienības ražošanas nozarei ļāva saglabāt tās pozitīvo mikroekonomisko stāvokli. Vienlaikus 298.–303. apsvērumā tika arī secināts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu pasliktināties, ja antidempinga pasākumi pret Krieviju zaudētu spēku. Izmeklēšanā patiešām apstiprinājās, ka pasākumu turpināšana, visticamāk, nodrošinātu pašreizējo Savienības ražošanas nozares saimniecisko stāvokli. Savienības ražošanas nozare varētu veikt un turpināt pastāvīgus ieguldījumus, jo īpaši saistībā ar ES noteiktajiem veselības, drošuma un vides standartiem.

(350)

Nav šaubu, ka pasākumu izbeigšanas dēļ to ekonomiskais stāvoklis strauji pasliktinātos. Ņemot vērā, ka AN nav vienīgais ražojums slāpekļa mēslošanas līdzekļu klāstā, bet gan ir vispārēja integrēta ražošanas profila komponents, atkārtots kaitējums AN ražošanai nekavējoties ietekmētu visas augšupējās (amonjaks, slāpekļskābe), lejupējās (UAN) un saistītās (KAN, A5, urīnvielas) ražošanas līnijas. Tādējādi darījumdarbība ar AN tieši negatīvi ietekmētu visu darījumdarbību ar slāpekļa mēslošanas līdzekļiem.

(351)

Tādēļ pret Krieviju noteikto pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

6.2. Importētāju/tirgotāju intereses

(352)

Kā minēts 41. apsvērumā, šajā izmeklēšanā neviens importētājs nesadarbojās vai nepieteicās. Tādēļ nebija pazīmju, kas liecinātu, ka pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā (109) izdarītie secinājumi vairs nebūtu spēkā un ka pasākumu saglabāšana negatīvi ietekmētu importētājus, atsverot pasākumu pozitīvo ietekmi.

6.3. Lietotāju intereses

6.3.1. Vispārīgas piezīmes

(353)

Kā minēts 49. apsvērumā, uz anketas jautājumiem atbildēja divi lietotāji (lauksaimnieki). Vairākas lietotāju (lauksaimnieku) apvienības atsaucās, izsakot iebildumus pret pasākumu turpināšanu, pamatojoties uz to, ka ar tiem tiek radīta Savienībā tirgotā AN (un KAN) “tirgus piemaksa”, salīdzinot ar citiem tirgiem, un ka pastāv akūta nepieciešamība mazināt izmaksas lauksaimniekiem. To apgalvojumā tika pieņemts, ka ar antidempinga maksājumiem un muitas nodokļiem radītā “tirgus piemaksa” 100 % apmērā tika novirzīta uz mēslošanas līdzekļu cenām.

(354)

Lietotāju interešu analīze bija balstīta uz Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta (“AGRI ĢD”) datiem un divām Francijas lauksaimnieku anketām (to dati ir sensitīvi, tādēļ tālāk dotajā analīzē tie ir izteikti diapazona veidā).

(355)

Savienības interešu analīze būtībā aptver divus aspektus: i) AN izmaksas lauksaimniecības izmaksās, ii) pasākumu ietekme uz lauksaimniecības izmaksām attiecīgajā periodā.

6.3.2. AN izmaksu reprezentativitāte lauksaimnieku izmaksās

(356)

Lietotāju apvienības apgalvoja, ka: i) tirdzniecības ierobežojumu ietekme uz saimniecību ekonomiku būtu jāvērtē attiecībā uz laukaugu saimniecībām, konkrētāk, graudaugu, eļļas augu un proteīnaugu specializētajām saimniecībām (“GEP saimniecības”), nevis lauksaimniecības nozari kopumā; ii) GEP saimniecības visintensīvāk izmanto mēslošanas līdzekļus un līdz ar to faktiski lieto AN; iii) tās ir arī lielākās slāpekļa mēslošanas līdzekļu lietotājas Savienībā (110). Šīs lauksaimniecības pārstāv aptuveni 35 % visu Savienības lauksaimniecību (111).

6.3.2.1. AN izmaksas GEP saimniecību izmaksās

(357)

Mēslošanas līdzekļu kā tādu un jo īpaši AN ietekme uz lauksaimnieku izmaksām ir vērtēta, balstoties uz datiem, ko iesnieguši divi Francijas lauksaimnieki, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Analīze liecināja, ka šajās Francijas saimniecībās izmantotie mēslošanas līdzekļi (kopumā) pēdējā pieejamajā finanšu gadā (112) veido aptuveni [36 %–45 %] no konkrēto kultūraugu izmaksām (113) un aptuveni [16 %–21 %] no kopējām saimniecības izmaksām (114). Pieņemot, ka AN izmaksas bija aptuveni [39 %–44 %] no visām Francijas saimniecībās izmantoto mēslošanas līdzekļu izmaksām (115), AN izmaksas veidoja aptuveni [15–20 %] no konkrēto kultūraugu izmaksām un līdz [3–5 %] no kopējām saimniecību izmaksām šajā laikposmā.

(358)

Šī informācija tika pārbaudīta, salīdzinot to ar Francijas GEP saimniecību ekonomikas datiem, kas tika iegūti no AGRI ĢD. Tā apstiprināja, ka šajās Francijas saimniecībās izmantotie mēslošanas līdzekļi (kopumā) pēdējā pieejamajā finanšu gadā (116) veido aptuveni 42 % no konkrēto kultūraugu izmaksām un aptuveni 14 % no kopējām saimniecības izmaksām. Tomēr, pieņemot, ka AN izmaksas bija aptuveni [39 %–44 %] no visām izmantoto mēslošanas līdzekļu izmaksām, AN izmaksas tādēļ nevarētu būt bijušas lielākas par 17 % no konkrēto kultūraugu izmaksām un par 5,8 % no kopējām saimniecību izmaksām Francijā šajā laikposmā.

(359)

Balstoties uz AGRI ĢD sniegtajiem datiem, visās ES specializētajās GEP saimniecībās izmantotie mēslošanas līdzekļi pēdējā pieejamajā finanšu gadā veidoja aptuveni 43 % no konkrēto kultūraugu izmaksām un aptuveni 13 % no kopējām saimniecību izmaksām (117). Tomēr, pieņemot, ka AN izmaksas bija aptuveni [39 %–44 %] no visām izmantoto mēslošanas līdzekļu izmaksām, AN izmaksas tādēļ nevarētu būt bijušas lielākas par 18 % no konkrēto kultūraugu izmaksām un par 5,6 % no kopējām GEP saimniecību izmaksām ES šajā laikposmā. Šāds būtu AN izmaksu īpatsvars kopējās saimniecību izmaksās, ja ES GEP saimniecības izmantotu AN tikpat intensīvi kā Francijas GEP saimniecības, taču lietotāju apvienības apstiprināja, ka tās to nedarīja (118).

(360)

Kopumā ir svarīgi norādīt, ka mēslošanas līdzekļu izmaksas kā daļa no ES GEP saimniecību izmaksām laika gaitā pastāvīgi samazinājās; piemēram, analizējot pēdējo 2014.–2018. gada laikposmu, 2014. gadā mēslošanas līdzekļi veidoja 15 % no kopējām zemkopības saimniecību izmaksām, turpretī 2018. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 13 %. Tas parāda, ka citi izmaksu elementi (piemēram, sēklas, algas, noma, procentu maksājumi (119)) visaktīvākajiem AN lietotājiem, ES GEP lauksaimniekiem, radīja lielāku slogu.

6.3.2.2. AN izmaksas visu zemkopības saimniecību izmaksās

(361)

Mēslošanai izmantotā AN daudzums ir atkarīgs no saimniecībās audzētajiem graudaugiem (kviešiem, miežiem, auzām, rudziem, tritikāles) un lauksaimniecības zemes izmantošanas, audzējot eļļas rapsi, kartupeļus, cukurbietes vai izmantojot tās kā zālāju. Daudzas Savienības saimniecības izmanto vairākus kultūraugus, un AN izmaksas lauksaimniekiem dažādās valstīs atšķiras. Tādēļ ir grūti precīzi novērtēt AN izmaksas visām saimniecībām. Tomēr visā Savienības lauksaimniecības nozarē bija vērojama tendence, ka samazinās mēslošanas līdzekļu izmaksu daļa attiecībā pret lauksaimniecības nozares ražošanas apjoma vērtību (120).

(362)

Turklāt, balstoties uz AGRI ĢD sniegtajiem datiem, Komisija aplēsa, ka visās ES zemkopības saimniecībās izmantotie mēslošanas līdzekļi pēdējā pieejamajā finanšu gadā veidoja aptuveni 30 % no konkrēto kultūraugu izmaksām un aptuveni 9 % no kopējām zemkopības saimniecību izmaksām (121).

(363)

Tomēr, pieņemot, ka, kā paskaidrots 357. apsvērumā, AN izmaksas veidoja aptuveni [39 %–44 %] no visu izmantoto mēslošanas līdzekļu izmaksām, AN izmaksas nevarēja veidot vairāk kā 3,7 % no kopējām visu ES zemkopības saimniecību izmaksām. Kā jau minēts, šāds būtu AN izmaksu īpatsvars kopējās saimniecību izmaksās, ja visas ES saimniecības izmantotu AN tikpat intensīvi kā Francijas specializētās GEP saimniecības, taču lietotāju apvienības apstiprināja, ka tās to nedarīja (122).

(364)

Balstoties uz minēto, Komisija secināja, ka specializēto GEP saimniecību un visu Savienības zemkopības saimniecību izmaksās AN izmaksu daļa kopumā bija attiecīgi mazāka par 5,6 % un 3,7 %. Tādēļ AN izmaksu īpatsvars kopējās izmaksās var būt būtisks vienīgi tad, ja pastāv nepārprotama saikne starp AN cenu un saimniecības neto peļņu, kas ir analizēta turpmāk.

6.3.3. Antidempinga maksājumu ietekme uz lauksaimnieku izmaksām

(365)

Šajā izmeklēšanā lietotāju apvienības (123) apgalvoja, ka “AD [antidempinga] maksājumu ietekmi uz AN cenām iekšzemē apstiprina pieredze”. Tomēr maksājumu tālāknodošana lauksaimniekiem nenotika vienveidīgā apjomā un bija atkarīga no vairākiem mainīgajiem, jo īpaši dažādu avotu faktiskā konkurences līmeņa (124). Piemēram, lietotāju apvienības, kas sadarbojās, ar to iesniegto informāciju nevarēja pierādīt, ka samazinātais antidempinga maksājums (kas tika noteikts pēdējā starpposma pārskatīšanā (125)) ir ietekmējis AN cenu. Tas tā bija tādēļ, ka lauksaimnieki parasti pērk izejvielas no to izplatītājiem, kuri savukārt iegūtās priekšrocības var nodot vai nenodot tālāk. Tādēļ nav sniegti pierādījumi, ka lietotāji gūtu labumu no zemākām AN cenām, ja pasākumi zaudētu spēku.

(366)

Balstoties uz AGRI ĢD pētījumiem, saimniecību ienākumi ir atkarīgi no dažādiem faktoriem un laika gaitā var ievērojami atšķirties. Lauksaimniecību un lauksaimnieku peļņas starpību pēc būtības raksturo cikliskums un nenoteiktība. Piemēram, GEP saimniecībās 2007.–2015. gada laikposmā bija vislielākais ienākumu svārstīgums gadu no gada: šī nozare no 2009. gada finanšu krīzes cieta visvairāk, un gandrīz divām trešdaļām GEP lauksaimnieku (63 %) ienākumi samazinājās par vairāk nekā 30 % (126). Šajā pašā avotā bija minēts, ka tas, ka lielai daļai lauksaimnieku krasi samazinājušies ienākumi, nenozīmē, ka sasniegtais ienākumu līmenis ir bijis īpaši zems. Dati par saimniecību ekonomiku (127) liecina par Francijas GEP saimniecību neto ienākumu pieaugumu laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam, savukārt divi Francijas lauksaimnieki, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, ziņoja, ka pēdējā finanšu gadā ir strādājuši ar zaudējumiem (128). Šie paši dati par saimniecību ekonomiku norāda, ka laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam Savienības GEP saimniecību neto ienākumi, kā arī visu saimniecību neto ienākumi ir palielinājušies attiecīgi par 67 % un 34 %, tādējādi nonākot pretrunā vismaz ar lietotāju apvienību iesniegtajiem datiem par 2018. gadu.

(367)

Izmeklēšanā atklājās, ka AN cena un zemkopības saimniecību neto peļņas starpība nav saistītas (129) (proti, lauksaimnieku ienākumu pieaugumu nevarēja sasaistīt ar AN cenu samazināšanos vai otrādi).

(368)

Pārskatāmā ražojuma importam piemērotie antidempinga pasākumi ir bijuši spēkā daudzus gadus, neradot lauksaimniekiem nesamērīgas izmaksas, kas varētu būt apdraudējušas to ienākumus un līdz ar to – pastāvēšanu. Patiešām, kā paskaidrots 365. apsvērumā, pēc antidempinga pasākumu samazināšanas, kas sekoja iepriekšējai starpposma pārskatīšanai, acīmredzami nebija vērojama ieguvumu nodošana lauksaimniekiem. Jebkurā gadījumā to interesēs būtu nepieciešamība pēc vairākiem tuvu esošiem piegādes avotiem un līdz ar to – Savienības mēslošanas līdzekļu ražošanas nozares dzīvotspēja.

(369)

Balstoties uz minēto, Komisija konstatēja, ka pasākumu turpināšanai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotājiem, līdz ar to nepastāvēja pamatoti iemesli secināt, ka Savienības interesēs kopumā nav pagarināt esošos pasākumus.

6.4. Ieinteresēto personu iesniegtā informācija

(370)

Lietotāju asociācijas (130) apgalvoja, ka ES tirdzniecības politika nav saskanīga: Savienības lauksaimniekiem mēslošanas līdzekļi, kas ir svarīgs resurss, ir jāiepērk aizsargātā iekšzemes tirgū ar būtisku “tirgus piemaksu”, taču graudus tie pārdod brīvā tirgū, kura cenas pēdējo 20 gadu laikā ir bijušas paralēlas pasaules cenām.

(371)

Komisija norādīja, ka antidempinga pasākuma mērķis ir atjaunot godīgu konkurenci Savienības tirgū. Jebkurā gadījumā Komisija saistībā ar Savienības interešu pārbaudi vērtē pasākumu ietekmi uz lauksaimniekiem. Tādēļ Komisijas piemērotajā politikā nav pretrunu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(372)

Viens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, apgalvoja, ka mēslošanas līdzekļu augstās izmaksas var izraisīt lauksaimnieku ienākumu samazināšanos.

(373)

Komisija norādīja, ka 357.–364. apsvērumā iekļautā saimniecību izmaksu analīze liecina, ka AN izmaksu īpatsvaru nevar uzskatīt par saimniecību ienākumiem un to konkurētspējai pasaules tirgū nelabvēlīgu. Turklāt, kā minēts 367. apsvērumā, izmeklēšanā atklājās, ka AN cena un zemkopības saimniecību neto peļņas starpība nav saistītas (proti, lauksaimnieku ienākumu pieaugumu nevarēja sasaistīt ar AN cenu samazināšanos vai otrādi). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(374)

Šis pats ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Savienības lauksaimnieki saskaras ar lielāku konkurenci pasaules tirgos. ES lauksaimniecības produktu ražotāji saskārās ar pieaugošu ārvalstu eksporta konkurenci. Līdztekus importa pieaugumam ES lauksaimniecības produktu tirgus daļas eksporta tirgos samazinās.

(375)

Saskaņā ar AGRI ĢD aplēsēm bija gaidāma ES graudaugu tirgus izaugsme (131) ar tālāku pāreju starp ražojumiem un augošu pieprasījumu lopbarības un rūpnieciskas izmantošanas vajadzībām. Kopējais ES graudaugu ražošanas apjoms līdz 2030. gadam varētu sasniegt 319 miljonus tonnu. Visticamāk, lielāka konkurence no citu galveno ražošanas reģionu, piemēram, Melnās jūras reģiona, puses varētu mēreni palielināt ES eksportu. Pastiprinoties globālajam pieprasījumam, tiek prognozēts, ka pasaules kviešu tirdzniecības apjoms turpinās pieaugt. Pateicoties augstam zemes ražīgumam un atrašanās vietai svarīgu importa tirgu tuvumā, ir gaidāms, ka ES arī turpmāk būs trešais lielākais eksporta reģions (14 % tirgus daļa pasaules kviešu tirdzniecībā līdz 2030. gadam).

(376)

Lietotāju apvienības (132) apgalvoja, ka pastāv steidzama nepieciešamība atvieglot lauksaimnieku izmaksu slogu. Lauksaimnieku rentabilitāti ietekmēja vairāki faktori. Lielas AN izmaksas katrā ziņā ietekmētu lauksaimnieku izmaksu struktūru un bija viens no galvenajiem elementiem, ko būtu bijis jāņem vērā, nosakot lauksaimnieku rentabilitātes uzlabošanas iespējas. Jo lielākas izmaksas lauksaimniekiem, jo mazāka to konkurētspēja attiecībā pret importu un eksporta tirgos. Īrijas lauksaimnieku asociācija arī pauda viedokli, ka augošās izmaksas pasliktināja Īrijas ģimenes saimniecību ienākumu situāciju (133).

(377)

Izmeklēšana apstiprināja, ka AN veido aptuveni 17 % no visu slāpekli saturošo mēslošanas līdzekļu (amonija nitrāta, kalcija amonija nitrāta, urīnvielas, amonija nitrāta-urīnvielas šķīduma, NPK/NP/NK utt.) kopējā Savienības patēriņa (134). Vēl svarīgāk ir tas, ka AN lieto kopā ar citiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem (piemēram, urīnvielu). AN tiek uzskatīts par augstas kvalitātes produktu, jo tas, salīdzinot ar citiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem, ļauj gūt lielākus ražas apjomus un tādēļ ir dārgāks.

(378)

Turklāt izmantotā AN daudzums ir atkarīgs no audzējamiem graudaugiem (kviešiem, miežiem, auzām, rudziem, tritikāles) un lauksaimniecības zemes izmantošanas, audzējot eļļas rapsi, kartupeļus, cukurbietes vai izmantojot tās kā zālāju. Daudzas Savienības lauksaimniecības izmanto vairākus kultūraugus. Turklāt AN izmaksas lauksaimniekiem dažādās valstīs arī ir atšķirīgas. Kā liecina 357.–367. apsvērumā iekļautā analīze, AN izmaksu īpatsvaru nevar uzskatīt par lauksaimniecību ienākumiem un to konkurētspējai pasaules tirgū nelabvēlīgu. Kā sīkāk paskaidrots 365. apsvērumā, vēl svarīgāk ir tas, ka pēc antidempinga pasākumu samazināšanas, kas sekoja iepriekšējai starpposma pārskatīšanai, acīmredzami nebija vērojama ieguvumu nodošana lauksaimniekiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(379)

Lietotāju apvienības (135) arī apgalvoja, ka AN “tirgus piemaksa” – “izkropļojums, ko radījusi tirgus aizsardzība, vienlaikus piemērojot lielākās labvēlības režīma maksājumu 6,5 % un antidempinga pasākumus pret Krievijas AN” – tieši radīja lauksaimniekiem papildu izmaksas. Piecu gadu laikā (ierosinātajā antidempinga pasākumu pagarināšanas termiņā) Savienības lauksaimnieku kopējās izmaksas būtu 2,5–3,5 miljardi EUR (līdzvērtīgi sadaloties starp AN un KAN iepirkumiem).

(380)

Pirmkārt, tirgus piemaksas aprēķini tika atzīti par kļūdainiem, kā aprakstīts 235. apsvērumā. Otrkārt, esošie pasākumi neliedz Krievijas uzņēmumiem eksportēt AN uz Savienību par taisnīgām cenām. Treškārt, esošie pasākumi tāpat neliedz Krievijas (vai citu trešo valstu) uzņēmumiem ražot KAN un eksportēt to uz Savienības tirgu. Ceturtkārt, kā minēts 365. apsvērumā, nebija pamatotu pierādījumu, kas apliecinātu, ka AN piemērotais antidempinga maksājums būtu 100 % apmērā novirzīts uz AN mēslošanas līdzekļa cenu un ka lauksaimnieki varētu gūt labumu. Balstoties uz minēto, Komisija secināja, ka apgalvotās antidempinga maksājumu izmaksas lauksaimniekiem ir nepamatotas.

(381)

Lietotāju apvienības (136) arī apgalvoja, ka lauksaimniecībā īss dažu gadu laikposms ekonomiskam novērtējumam nebija nozīmīgs, jo galveno ienākumu veicinātāju, proti, cenu un mainīgo izmaksu, gada svārstīgums bija liels.

(382)

Šajā izmeklēšanā tika apliecināts, ka gan īsāks, gan ilgāks laikposms līdzīgi liecināja, ka mēslošanas līdzekļu izmaksu īpatsvars konkrētu kultūraugu izmaksās un saimniecības kopējās izmaksās samazinās kā Francijas, tā ES specializētajās GEP saimniecībās. Tādēļ, lai izvērtētu AN īpatsvaru saimniecību izmaksās, laikposma ilgumam nebija sevišķas nozīmes.

(383)

Lietotāju apvienības arī apgalvoja, ka ilgtermiņa analīze apliecina, ka ģimenes saimniecību ienākumu tendence ir lejupejoša, neraugoties uz varbūtējām svārstībām.

(384)

Kā sīkāk izklāstīts 366. apsvērumā, balstoties uz AGRI ĢD pētījumiem, saimniecību ienākumi ir atkarīgi no dažādiem faktoriem un laika gaitā var ievērojami atšķirties, piemēram, GEP saimniecībās 2007.–2015. gada laikposmā bija vislielākais ienākumu svārstīgums gadu no gada; šī nozare no 2009. gada finanšu krīzes cieta visvairāk, un gandrīz divām trešdaļām GEP lauksaimnieku (63 %) ienākumi samazinājās par vairāk nekā 30 % (137). Šajā pašā avotā tika konstatēts, ka tas, ka lielai daļai lauksaimnieku krasi samazinājušies ienākumi, nenozīmē, ka sasniegtais ienākumu līmenis ir bijis īpaši zems. Tomēr, kā paskaidrots 367. apsvērumā, šajā izmeklēšanā lauksaimnieku ienākumu samazināšanos nevarēja saistīt ar AN cenu pieaugumu. Līdz ar to šīs personas apgalvojums tika noraidīts.

(385)

Lietotāju apvienības (138) pēc informācijas izpaušanas apgalvoja, ka, pirmkārt, Komisija neņēma vērā lauksaimnieku iesniegtos pierādījumus par antidempinga maksājumu ietekmi uz lauksaimnieku rentabilitāti un konkurētspēju, jo īpaši salīdzinot ar citām ekonomikas nozarēm. Otrkārt, tās atgādināja, ka divi lauksaimnieki, kuri sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, darbojās ar zaudējumiem, ko Komisija nebija ņēmusi vērā tāpat kā lauksaimnieku atsauksmes, ko tie sniedza uzklausīšanā ar Komisiju. Treškārt, nebija nozīmes tam, vai starp AN cenu un saimniecības neto peļņas starpību pastāvēja nepārprotama saikne, jo AN cenas nebija vienīgais faktors, kas ietekmēja lauksaimnieku rentabilitāti, taču pārmērīgi augstās AN cenas pasliktināja lauksaimnieku rentabilitāti. Tādēļ, ņemot vērā lauksaimnieku zemo rentabilitāti, bija nepieciešams mazināt to izmaksu slogu, izbeidzot attiecībā uz Krievijas izcelsmes AN noteiktos antidempinga pasākumus. Ceturtkārt, ar “tirgus piemaksu” bija pietiekami, lai pierādītu, ka maksājumi tika nodoti tālāk lauksaimniekiem.

(386)

Antidempinga pasākuma mērķis ir atjaunot godīgu konkurenci Savienības tirgū. Tomēr pasākumu ietekme uz lauksaimniekiem un to intereses tika vērtētas Savienības interešu pārbaudē, kas neparedz lauksaimnieku rentabilitātes un konkurētspējas pretnostatīšanu citām nozarēm, bet gan vērtēšanu, vai pasākumi nesamērīgi ietekmētu citas ieinteresētās personas Savienībā.

(387)

Šajā sakarā abu lauksaimnieku, kuri sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, iesniegtie dati tika plaši izmantoti analīzes veikšanā, kā aprakstīts 357.–364. apsvērumā, tādēļ Komisija ņēma vērā to peļņas normu. Lauksaimnieku atsauksmes tika ņemtas vērā arī kā konteksts, kurā tika vērtēti visi lietā esošie faktiskie pierādījumi. Turklāt pasākumu ietekmes analīze ģeogrāfiski neaprobežojas tikai ar teritorijām, kurās AN izmanto intensīvāk nekā citus slāpekļa mēslošanas līdzekļus, un, kā pierādīts šajā izmeklēšanā, visās Savienības laukaugu saimniecībās kopumā AN izmaksas veidoja mazāk nekā 3,7 % no to kopējām izmaksām.

(388)

Analizējot lauksaimnieku izmaksu faktorus, kas ietekmē rentabilitāti un ir sīkāk izklāstīti 360. pantā, mēslošanas līdzekļu izmaksu īpatsvars ES GEP saimniecību izmaksās laika gaitā pastāvīgi samazinājās, kas apliecināja, ka ES GEP lauksaimniekiem (visintensīvākajiem AN lietotājiem) lielāku slogu radīja citi izmaksu elementi, piemēram, izmaksas par sēklām, algām, nomu un maksātajiem procentiem. Tas liek domāt, ka lauksaimnieku faktisko izmaksu slogu veido citas izmaksas, kas neskar slāpekļa mēslošanas līdzekļus.

(389)

Kas attiecas uz “tirgus piemaksu” (starpību starp AN cenu Savienībā un AN cenu Melnās jūras reģionā ar piegādi ES), ar kuru, kā tiek apgalvots, bija pietiekami, lai pierādītu maksājumu tālāknodošanu lauksaimniekiem, kā analizēts 244. apsvērumā, AN cenas salīdzinošais pieaugums (tikai) PIP visā attiecīgajā periodā nebija ne paliekošs, ne būtisks. Jebkurā gadījumā netika iesniegti nekādi pierādījumi par to, kā šāds salīdzinošs pieaugums varētu apliecināt maksājumu tālāknodošanu lauksaimniekiem. Tāpēc personu apgalvojumi tika noraidīti.

(390)

Šīs pašas lietotāju apvienības apgalvoja, ka tās bija pierādījušas, ka AN noteikto antidempinga maksājumu atcelšana vai paaugstināšana ietekmēja cenas (139). Tās norādīja, ka šie pierādījumi bez pamatota iemesla nav ņemti vērā.

(391)

Iesniegtie pierādījumi norādīja uz saistību starp antidempinga maksājumu samazināšanu (pēc pēdējās starpposma pārskatīšanas) un šo personu aprēķināto un apgalvoto cenas piemaksu. Cenas piemaksas aprēķins tika iztirzāts 240.–245. apsvērumā un tika noraidīts kā neprecīzs. Ietekme uz AN cenām iesniegtajā informācijā netika pierādīta (kā tika apgalvots), bet tikai minēts, ka cenu pārnese nav perfekta.

(392)

Šīs pašas lietotāju apvienības apgalvoja, ka Komisijai, vērtējot Savienības intereses, būtu vajadzējis ņemt vērā antidempinga pasākumu kumulatīvo ietekmi.

(393)

Saskaņā ar lietotāju apvienības minēto judikatūru, aplūkojot pasākumu kumulatīvo ietekmi, Komisijai būtu jāvērtē dažādi veidi, kā pasākumu turpināšana vai izbeigšana varētu ietekmēt lietotājus izmeklēšanas laikā dominējošā ekonomiskajā kontekstā. Komisija šādi arī rīkojās un secināja, ka pasākumu turpināšana nebūtu pretrunā ar Savienības interesēm. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(394)

Viens Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka 350. apsvērumā izdarītie secinājumi attiecībā uz faktu, ka atkārtots kaitējums AN ražošanai nekavējoties ietekmētu visas augšupējās (amonija, slāpekļskābes), lejupējās (UAN) un saistītās (CAN, A5, urīnvielas) ražošanas līnijas, ir maldīgi, jo izmeklēšana attiecas tikai uz AN un tajā ir pamats analizēt tikai AN. Komisijas konstatējumi, kas ir plašāki nekā sekas AN tirgum, bija spekulatīvi, tie nebija pamatoti ar faktiem un nav iekļauti analīzē.

(395)

Komisija norādīja, ka personas neapstrīdēja 350. apsvēruma konstatējumu, ka atkārtots kaitējums AN ražošanai nekavējoties ietekmētu visas augšupējās (amonija, slāpekļskābes), lejupējās (UAN) un saistītās (CAN, A5, urīnvielas) ražošanas līnijas. Tā kā šī ir daļa no nākotnes analīzes, tā pēc definīcijas ir spekulatīva, taču balstās uz faktu, ka šīs ražošanas līnijas ir savstarpēji integrētas un ražošanas pastāvīgās izmaksas ir lielas. Ražotājs eksportētājs neapstrīdēja nevienu no šiem konstatējumiem. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(396)

Šis pats Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pēc antidempinga maksājumu samazināšanas 2018. gadā lauksaimniekiem netika novirzīts ieguvums no tā, jo antidempinga maksājums Krievijas importam joprojām bija pārāk augsts un tā samazinājums 2018. gadā neļāva Krievijas ražotājiem importēt papildu apjomus Savienībā. Tādēļ tas nevarēja pozitīvi ietekmēt konkurenci Savienības tirgū.

(397)

Tomēr šīs personas apgalvojumā netika sniegti kādi papildu pierādījumi, ka, ja tiktu izbeigti antidempinga maksājumi, rastos ieguvums, kas tiktu tālāk nodots lauksaimniekiem. Kā minēts 367. apsvērumā, tomēr ir jākonstatē, ka šajā un iepriekšējās izmeklēšanās lauksaimnieku ienākumu palielināšanos neizdevās sasaistīt ar AN cenu pazemināšanos. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(398)

Šis pats Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, ja antidempinga pasākumi tiktu izbeigti, Savienības lauksaimnieki turpinātu iepirkumus no Savienības ražotājiem. Tas tā ir tādēļ, ka tiem ir nepieciešamas stabilas piegādes, īpaši aktīvajā sezonā, ko Krievijas ražotāji nevarētu nodrošināt sezonu pārklāšanās, kā arī vietējā tirgū un trešo valstu tirgos uzņemto saistību dēļ.

(399)

Pretēji šim apgalvojumam, lauksaimnieki parasti iepērkas pie izplatītājiem, kuru materiāli var būt vietējas izcelsmes vai importēti. Turklāt 296. un 297., kā arī 340. un 341. apsvērumā aplūkotā Savienības tirgus pievilcīguma dēļ Krievijas ražotāju esošās saistības varētu mainīties atbilstīgi situācijai Savienības tirgū.

6.5. Secinājums par Savienības interesēm

(400)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nebija pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu neturpināt spēkā esošos antidempinga pasākumus pret importu no Krievijas. Gluži pretēji – lauksaimnieku un Savienības ražošanas nozares stāvoklis, salīdzinot ar iepriekšējām izmeklēšanām, būtiski nemainījās.

7. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(401)

Visas ieinteresētās personas 2020. gada 25. septembrī tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Komisija plānoja saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus. Tām ir noteikts arī laiks, kurā pēc minētās informācijas izpaušanas tās varētu iesniegt piezīmes. Iesniegtā informācija un piezīmes tika pienācīgi ņemtas vērā.

(402)

Savienības ražotāju apvienība, Krievijas ražotāji eksportētāji, Krievijas ražotāju apvienība, viena lietotāju apvienība un Krievijas valdība iesniedza piezīmes par informācijas izpaušanu.

(403)

Pēc pieprasījuma tika rīkotas uzklausīšanas ar FE, RFPA un izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. RFPA un visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji lūdza uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos, un uzklausīšana ar uzklausīšanas amatpersonas piedalīšanos notika attiecīgi 2020. gada 9. oktobrī un 15. oktobrī.

(404)

2020. gada 30. septembrī, 1. oktobrī, 21. oktobrī un 28. oktobrī Komisija veica papildu vispārējās un/vai konkrētu uzņēmumu informācijas izpaušanu, ņemot vērā noteiktus apgalvojumus, kas tika saņemti pēc galīgās informācijas izpaušanas. Pēc šīs papildu informācijas izpaušanas ieinteresētajām personām tika dots arī laiks, kurā tās varēja paust viedokli. RFPA un visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iesniedza piezīmes par šo papildu informācijas izpaušanu.

(405)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka neatbilstīgā informācijas izpaušana tām liedza pienācīgi izmantot savas tiesības uz aizstāvību, jo tām nebija iespējams efektīvi paust savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu pareizību un nozīmi.

(406)

Novērots, ka vispārīgas vai konkrētam uzņēmumam adresētas informācijas izpaušanas gaitā ieinteresētajām personām ir izpausti visi būtiskie fakti un apstākļi, kas ir pamatā Komisijas izdarītajiem konstatējumiem. Uz visiem ieinteresēto personu pieprasījumiem pēc papildu informācijas tika pienācīgi reaģēts, vai nu sniedzot sīkākus precizējumus, nodrošinot piekļuvi papildu dokumentiem un dokumentu pārskatītajām nekonfidenciālajām redakcijām, vai sīkāk paskaidrojot un pamatojot atteikumus izpaust informāciju (šajā sakarā konkrētus argumentus un Komisijas atspēkojumus sk. arī 87. un 88., 115.–117. un 284. apsvērumā). Tādēļ šie apgalvojumi tiek noraidīti.

(407)

No iepriekšminētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1722 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam.

(408)

Lietotāju apvienība (140) pēc informācijas izpaušanas ierosināja, ka, ja Eiropas Komisija nolemtu pagarināt pasākumus, tie būtu jāpagarina tikai uz vienu gadu. Šis priekšlikums bija balstīts uz tobrīd Savienībā dominējošajām zemajām dabasgāzes cenām un lauksaimnieku zemo rentabilitāti.

(409)

Komisija norādīja, ka tik īsiem pasākumiem būtu izņēmuma raksturs, jo pasākumi parasti aptver piecu gadu periodu. Šajā lietā, šķiet, nepastāv nekāda īpaša situācija, kas attaisnotu īsāka perioda piemērošanu. Kas attiecas uz dabasgāzes cenām, tās ir ne tikai vēsturiski svārstīgas, kā minēts 336. apsvērumā, bet Pasaules Banka arī prognozēja, ka dabasgāzes cena Savienībā 2023. gadā sasniegs 2016. gada sākuma (attiecīgā perioda sākuma) līmeni. Saistībā ar lauksaimnieku ienākumiem 366. apsvērumā ir minēts, ka lauksaimnieku ienākumus ietekmē dažādi faktori. Izmeklēšanā netika konstatēta skaidra saikne starp amonija nitrāta cenām un lauksaimnieku ienākumiem, kā paskaidrots 367. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(410)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši šie uzņēmumi un tātad – konkrēti minētie tiesību subjekti. Šīs likmes nevar izmantot attiecībā uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, ko ražojuši citi uzņēmumi, kuri nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme. Jebkura prasība piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) būtu nekavējoties jāadresē Komisijai (141) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām tādām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksporta pārdošanu, kuras, piemēram, saistās ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemērojamas individuālās maksājuma likmes.

(411)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (142) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(412)

2020. gada 13. oktobrī stājās spēkā Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1317 (143) (“jaunā klasifikācijas regula”). Ar jauno klasifikācijas regulu ir precizēts, ka daži ražojumi – galvenokārt uz amonija nitrāta bāzes – atbilst KN kodam 3602 00 00. Tādēļ Komisija ar 2020. gada 13. oktobri ir aktualizējusi šajā regulā noteiktos kodus, lai pielāgotos ar minēto regulu precizētajai pareizajai klasifikācijai. Komisija atgādina, ka kodu saraksts jebkurā gadījumā tiek norādīts tikai informatīviem mērķiem. Pasākumu tvērumu nosaka attiecīgā ražojuma definīcija. Tā muitas klasifikācija var mainīties.

(413)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu tādu cieto mēslošanas līdzekļu importam, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 3102 30 90, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 20, ex 3602 00 00 (Taric kodi 3102290010, 3102600010, 3102900010, 3105100010, 3105100020, 3105100030, 3105100040, 3105100050, 3105201030, 3105201040, 3105201050, 3105201060, 3105510010, 3105510020, 3105510030, 3105510040, 3105590010, 3105590020, 3105590030, 3105590040, 3105902030, 3105902040, 3105902050, 3105902060, 3602000010) un kuru izcelsme ir Krievijā.

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme ir fiksēta summa, kas precizēta 2. un 3. pantā.

2. pants

Šādām precēm, kas ražotas visos uzņēmumos (Taric papildu kodi A522 (144), A959 (145) un A999 (146)).

Ražojuma apraksts	KN kods	Taric kods	Fiksēta maksājuma summa (EUR par tonnu)
Amonija nitrāts, izņemot ūdens šķīdumā	3102 30 90	--	32,71
Amonija nitrāts, izņemot ūdens šķīdumā	36 02 00 00	10	32,71
Amonija nitrāta maisījumi ar kalcija karbonātu vai citām neorganiskām vielām, kas nav mēslošanas līdzekļi, kuru slāpekļa saturs pārsniedz 28 % no kopējās masas	3102 40 90	--	32,71

3. pants

1. Šādām precēm, kas ražotas visos uzņēmumos, izņemot “ Joint Stock Company United Chemical Company Uralchem filiālē KCKK, Kirovočepecka” (Taric papildu kods A522 (147) un A999 (148)).

Ražojuma apraksts	KN kods	Taric kods	Fiksēta maksājuma summa (EUR par tonnu)
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas	3102 29 00	10	32,71
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas	3102 60 00	10	32,71
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas	3102 90 00	10	32,71
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas, bez fosfora un kālija satura	3105 10 00	10	32,71
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, un/vai kālija saturs, izteikts kā K2O, nepārsniedz 3 % no kopējās masas	3105 10 00	20	31,73
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, un/vai kālija saturs, izteikts kā K2O, ir 3 % no kopējās masas vai lielāks, bet nepārsniedz 6 % no kopējās masas	3105 10 00	30	30,75
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, un/vai kālija saturs, izteikts kā K2O, ir 6 % no kopējās masas vai lielāks, bet nepārsniedz 9 % no kopējās masas	3105 10 00	40	29,76
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, un kālija saturs, izteikts kā K2O, ir 9 % no kopējās masas vai lielāks, bet nepārsniedz 12 % no kopējās masas	3105 10 00	50	28,78
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, un kālija saturs, izteikts kā K2O, nepārsniedz 3 % no kopējās masas	3105 20 10	30	31,73
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, un kālija saturs, izteikts kā K2O, ir 3 % no kopējās masas vai lielāks, bet nepārsniedz 6 % no kopējās masas	3105 20 10	40	30,75
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, un kālija saturs, izteikts kā K2O, ir 6 % no kopējās masas vai lielāks, bet nepārsniedz 9 % no kopējās masas	3105 20 10	50	29,76
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, un kālija saturs, izteikts kā K2O, ir 9 % no kopējās masas vai lielāks, bet nepārsniedz 12 % no kopējās masas	3105 20 10	60	28,78
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, nepārsniedz 3 % no kopējās masas	3105 51 00	10	31,73
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, ir 3 % no kopējās masas vai lielāks, bet nepārsniedz 6 % no kopējās masas	3105 51 00	20	30,75
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, ir 6 % no kopējās masas vai lielāks, bet nepārsniedz 9 % no kopējās masas	3105 51 00	30	29,76
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, ir 9 % no kopējās masas vai lielāks, bet nepārsniedz 10,40 % no kopējās masas	3105 51 00	40	29,31
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, nepārsniedz 3 % no kopējās masas	3105 59 00	10	31,73
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, ir 3 % no kopējās masas vai lielāks, bet nepārsniedz 6 % no kopējās masas	3105 59 00	20	30,75
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, ir 6 % no kopējās masas vai lielāks, bet nepārsniedz 9 % no kopējās masas	3105 59 00	30	29,76
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru fosfora saturs, izteikts kā P2O5, ir 9 % no kopējās masas vai lielāks, bet nepārsniedz 10,40 % no kopējās masas	3105 59 00	40	29,31
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru kālija saturs, izteikts kā K2O, nepārsniedz 3 % no kopējās masas	3105 90 20	30	31,73
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru kālija saturs, izteikts kā K2O, ir 3 % no kopējās masas vai lielāks, bet nepārsniedz 6 % no kopējās masas	3105 90 20	40	30,75
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru kālija saturs, izteikts kā K2O, ir 6 % no kopējās masas vai lielāks, bet nepārsniedz 9 % no kopējās masas	3105 90 20	50	29,76
Cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no kopējās masas un kuru kālija saturs, izteikts kā K2O, ir 9 % no kopējās masas vai lielāks, bet nepārsniedz 12 % no kopējās masas	3105 90 20	60	28,78

2. Antidempinga maksājumu par 1. punktā minētajām precēm, kas ražotas Joint Stock Company United Chemical Company Uralchem filiālē KCKK Kirovočepeckā, nepiemēro ar nosacījumu, ka Joint Stock Company United Chemical Company Uralchem uzrāda dalībvalstu muitas dienestiem derīgu rēķinu, kurā ir paziņojums, ko datējusi un parakstījusi rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un amats, un kas formulēts šādi: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto eksportam uz Eiropas Savienību pārdoto (apjoms) amonija nitrātu ir ražojusi (Joint Stock Company United Chemical Company Uralchem filiāle KCKK Kirovočepeckā un adrese) (Taric papildu kods A959), kura atrodas Krievijā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, visiem pārējiem 1. punktā minētiem uzņēmumiem piemērojamā nodokļa likme attiecas uz visiem amonija nitrāta ražojumu veidiem, kas ražoti Joint Stock Company United Chemical Company Uralchem filiālē KCKK Kirovočepeckā.

4. pants

1. Gadījumos, kad pirms laišanas brīvā apgrozībā preces ir bojātas un tāpēc faktiski samaksāto vai maksājamo cenu muitas vērtības noteikšanas nolūkā proporcionāli sadala, ievērojot 131. panta 2. punktu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (149), 2. un 3. pantā noteiktā antidempinga maksājuma apjoms tiek procentuāli samazināts atbilstoši faktiski samaksātajai vai maksājamajai cenas proporcijai.

2. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 2022/95 (1995. gada 16. augusts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV L 198, 23.8.1995., 1. lpp.).

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 663/98 (1998. gada 23. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2022/95, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV L 93, 26.3.1998., 1. lpp.).

(4) Padomes Regula (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2238/2000 (OV L 257, 11.10.2000., 2. lpp.).

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 658/2002 (2002. gada 15. aprīlis), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu (OV L 102, 18.4.2002., 1. lpp.).

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 945/2005 (2005. gada 21. jūnijs), ar kuru pēc starpposma pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktu groza Regulu (EK) Nr. 658/2002, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu, un Regulu (EK) Nr. 132/2001, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz inter alia Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta importu (OV L 160, 23.6.2005., 1. lpp.).

(7) Padomes Regula (EK) Nr. 661/2008 (2008. gada 8. jūlijs), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam pēc tam, kad veikta termiņa beigu pārskatīšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktam un daļēja starpposma pārskatīšana atbilstīgi minētās regulas 11. panta 3. punktam (OV L 185, 12.7.2008., 1. lpp.).

(8) Komisijas Lēmums 2008/577/EK (2008. gada 4. jūlijs), ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas attiecībā uz Krievijas un Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta importa antidempinga procedūru (OV L 185, 12.7.2008., 43. lpp.).

(9) Lieta T-348/05.

(10) Lieta T-348/05 INTP.

(11) Padomes Regula (EK) Nr. 989/2009 (2009. gada 19. oktobris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 661/2008, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV L 278, 23.10.2009., 1. lpp.).

(12) Komisijas Lēmums 2012/629/ES (2012. gada 10. oktobris), ar kuru groza Lēmumu 2008/577/EK, ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importa antidempinga procedūru (OV L 277, 11.10.2012., 8. lpp.).

(13) Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

(14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 999/2014 (2014. gada 23. septembris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstoši 11. panta 2. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV L 280, 24.9.2014., 19. lpp.).

(15) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/226 (2016. gada 17. februāris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 999/2014, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstoši 11. panta 2. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV L 41, 18.2.2016., 13. lpp.).

(16) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/415 (2016. gada 21. marts), ar kuru atsauc divu ražotāju eksportētāju saistību pieņemšanu un atceļ Lēmumu 2008/577/EK, ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importa antidempinga procedūru (OV L 75, 22.3.2016., 10. lpp.).

(17) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1722 (2018. gada 14. novembris), ar kuru pēc starpposma pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 3. punktu, groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 999/2014, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV L 287, 15.11.2018., 3. lpp.).

(18) OV C 53, 11.2.2019., 3. lpp.

(19) Paziņojums par Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu (OV C 318, 23.9.2019., 6. lpp.).

(20) Atbildi uz informācijas izpaušanu kopīgi iesniedza RFPA, Eurochem grupa un Uralchem grupa.

(21) Eiropas Ombuda lēmums izbeigt izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 577/2014/MDC par Eiropas Komisijas atteikumu saskaņā ar Padomes Regulu 1225/2009 piešķirt piekļuvi pārskatīšanas pieprasījumam, kas attiecas uz Krievijas izcelsmes amonija nitrātam noteikto antidempinga maksājumu termiņa beigām, 14. punkts (“Ombuda lēmums”).

(22) Strīds Nr. DS494, EU – Cost Adjustment Methodologies II (Krievija).

(23) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1688 (2019. gada 8. oktobris), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts par Krievijas, Trinidadas un Tobāgo un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu importu (OV L 258, 9.10.2019., 21. lpp.).

(24) Pirmās instances tiesas 2008. gada 10. septembra spriedums lietā T-348/05, JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat/Padome, EU:T:2008:327.

(25) Ieskaitot amonija nitrātu, kam bija pievienotas fosfora un/vai kālija barības vielas (tā dēvētais “netīrais” vai “stabilizētais” amonija nitrāts).

(26) Pirmās instances tiesas 2009. gada 9. jūlija spriedums lietā T-348/05 INTP, JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat/Padome, EU:T:2009:261.

(27) Krievijas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība, EuroChem grupa (Joint Stock Company “ Nevinnomyssky Azot ”, Joint Stock Company “Azot” ), Uralchem JSC, PJSC Acron un ar to saistītie uzņēmumi.

(28) Spriedums, 2008. gada 10. Septembris, JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat/Padome, T-348/05, EU:T:2008:327, 64. punkts.

(29) Pirmās instances tiesas spriedums (2009. gada 9. jūlijs) lietā T-348/05 INTP, JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat/Padome, EU:T:2009:261, 8. punkts.

(30) Mēneša importa statistika, balstoties uz faktiskajiem datiem, ko sniegušas dalībvalstu muitas iestādes saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu.

(31) Īstenošanas regula (ES) 2018/1722.

(32) Neskaitot Uralchem Kirovo filiāles stabilizētā amonija nitrāta pārdošanas apjomus, kam nav noteikts antidempinga maksājums.

(33) Īstenošanas regula (ES) Nr. 999/2014.

(34) Īstenošanas Regula (ES) 2019/1688, 56. apsvērums.

(35) Īstenošanas regula (ES) Nr. 999/2014, 82. apsvērums.

(36) https://www.acron.ru/en/the-geography-of-business/as-dbt/.

(37) https://www.uralchem.com/about/assets/4644/.

(38) Avots: IFA, 2016. gads (sk. pārskatīšanas pieprasījuma XXIX pielikumu).

(39) 2019. gada valstu pusgada ziņojumi PTO tīmekļa vietnē:https://www.wto.org/english/tratop_e/adp_e/adp_e.htm.

(40) Īstenošanas regula (ES) Nr. 999/2014, 154. apsvērums.

(41) https://www.ceicdata.com/en/china/petrochemical-trade-fertilizer-quantity/cn-import-ammonium-nitrate (skatīts 2020. gada 10. jūlijā).

(42) Īstenošanas regula (ES) 2018/1722, 76. apsvērums.

(43) Avots: Fertecon (sk. RFPA 2019. gada 30. oktobrī iesniegto informāciju, 18. lpp.).

(44) Sk. pārskatīšanas pieprasījuma 26. pielikuma f) punktu – Krievijas AN eksports un imports pasaulē.

(45) Sk.:https://www.oecd.org/eurasia/countries/.

(46) Avots: IFA, 2016. gads (sk. pārskatīšanas pieprasījuma 29. pielikumu).

(47) 2018. gada 29. marta valdības rīkojums Nr. 532, pievienots pārskatīšanas pieprasījuma 28. pielikumā.

(48) Krievijas UAN ražotāji eksportētāji (ieskaitot Acron un Eurochem) laikposmā no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam eksportēja 613 491 tonnu UAN. Antidempinga pasākumi pret UAN importu no Krievijas, visticamāk, radīs lielāku spiedienu uz Krievijas ražotājiem, lai tie eksportētu citus slāpekļa mēslošanas līdzekļus (ieskaitot AN) un sasniegtu plānoto eksporta pieaugumu par 2 %.

(49) Īstenošanas regula (ES) Nr. 999/2014, jo īpaši 72. un 96. apsvērums.

(50) Īstenošanas regula (ES) 2018/1722.

(51) Īstenošanas regula (ES) 2018/1722, 139. apsvērums.

(52) Sk.https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/535-2019-п#Text, skatīts 2020. gada 15. oktobrī.

(53) Sk.https://www.president.gov.ua/documents/1762018-24362,https://www.president.gov.ua/storage/j-files-storage/00/61/50/f5678abf43bcb17ce6b232500e9a7312_1529676085.pdf, skatīts 2020. gada 15. oktobrī.

(54) 2018. gada 29. marta valdības rīkojums Nr. 532, pievienots pārskatīšanas pieprasījuma 28. pielikumā.

(*1) Neskaitot Kirovo stabilizētā AN importu, uz kuru šie pasākumi neattiecas.

(*2) Vidējā cena neietver spēkā esošos antidempinga maksājumus.

(55) Association Générale des Producteurs de Blé et autres céréales, Francija (AGPB), Irish Farmers’ Association, Īrija (IFA).

(56) AGPB, IFA.

(57) Bloomberg; World Gas Intelligence; Pasaules Banka; spot TTF.

(58) AGPB, IFA.

(59) AGPB, IFA.

(60) AGPB, IFA.

(61) AGPB, IFA.

(62) Īstenošanas regula (ES) 2018/1722.

(63) AGPB, IFA.

(64) AGPB, IFA.

(65) Avots: Pasaules Bankas preču cenu prognoze.

(66) AGBP un IFA 21.4.2020. (t20.003085) un 5.10.2020. iesniegtā informācija (t20.006054).

(67) Avots: Pasaules Bankas preču cenu prognoze.

(68) AGBP un IFA 5.11.2019. iesniegtā informācija (t19.005682).

(69) AGBP un IFA 5.11.2019. iesniegtā informācija (t19.005682).

(70) Faktiskās AN cenas Savienībā bija balstītas uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem, pārdošanas cenu nosakot ražotāja (rūpnīcas) līmenī, proti, pārdošanas vērtība, atskaitot izmaksas par transportēšanu līdz klienta telpām, bez PVN, kā arī atskaitot kredītnotas un tirdzniecības atlaides (atlaides automātiski atskaita rēķinā).

(71) Ar piegādi līdz ES robežai.

(72) AGBP un IFA 5.11.2019. iesniegtā informācija (t19.005682).

(73) AGBP un IFA 5.10.2020. iesniegtā informācija (t20.006054).

(74) AGBP un IFA 5.11.2019. iesniegtā informācija (t19.005682).

(75) Krievijas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība, EuroChem grupa (Joint Stock Company “Nevinnomyssky Azot” , Joint Stock Company “Azot” ) un Uralchem JSC.

(76) Krievijas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienības, EuroChem grupas (Joint Stock Company “Nevinnomyssky Azot” , Joint Stock Company “Azot” ) un Uralchem JSC piezīmes par vispārējo informācijas izpaušanas dokumentu, t20.006223.

(77) Attiecībā uz AS (amonija sulfāta nitrātu) un OSTRN (citiem vienkāršiem slāpekļa ražojumiem) paziņotie apjomi attiecās tikai uz aplēstām piegādēm (= patēriņš – imports) un netika ņemti vērā, jo imports šajā gadījumā bija balstīts uz KN astoņu ciparu kodu un, iespējams, ietvēra citus ražojumus (Komisija izmanto Taric 10 ciparu kodu).

(78) Pasaules Bankas preču cenu prognoze; AMIS Market Monitor, Fertilizers Outlook.

(79) Pasaules Bankas preču cenu prognoze; AMIS Market Monitor, Fertilizers Outlook.

(80) Pasaules Bankas preču cenu prognoze.

(81) http://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2410.

(82) https://www.industry.gov.au/sites/default/files/adc/public-record/473-066_-_notice_-_adn_2019-057_-_findings_in_relation_to_a_dumping_investigation.pdf.

(83) KN astoņu ciparu kods, ieskaitot visus kodus, kas aptver pārskatāmo ražojumu.

(84) Krievijas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība, EuroChem grupa (Joint Stock Company “Nevinnomyssky Azot” , Joint Stock Company “Azot” ) un Uralchem JSC.

(85) Kā norādīts ieinteresētajām personām pieejamajā atbildē uz anketas jautājumiem, t19.006120.

(86) EU Agricultural Markets Briefs, Fertilisers in the EU, Eiropas Komisija, AGRI ĢD, t20.004387.

(87) Eiropas gāzes tirgu ceturkšņa pārskats, Nr. 4, 2019. gada ceturtais ceturksnis, Eiropas Komisija, Enerģētikas ĢD, t20.003589.

(88) Krievijas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība, EuroChem grupa (Joint Stock Company “Nevinnomyssky Azot” , Joint Stock Company “Azot” ), Uralchem JSC un Acron grupa.

(89) Īstenošanas regula (ES) 2019/1688.

(90) Krievijas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība, EuroChem grupa (Joint Stock Company “Nevinnomyssky Azot” , Joint Stock Company “Azot” ) un Uralchem JSC.

(91) Kā redzams grupas gada pārskatos, šīs grupas Latīņamerikā gūtie ieņēmumi (aptuveni 75 % ieņēmumu tika gūti no visas mēslošanas līdzekļu pārdošanas) veidoja mazāk nekā 10 % no visiem grupas ieņēmumiem.

(92) Ja netiktu atskaitīta ar ražotājiem eksportētājiem saistīto ES pārdošanas struktūru PVA un peļņa, kā arī netiktu atskaitītas kredīta izmaksas, cenas samazinājuma starpība tomēr būtu 8–28 % diapazonā.

(93) 2018. gada 29. marta valdības rīkojums Nr. 532.

(94) No 9,5 miljoniem tonnu 2016. gadā līdz 11,7 miljoniem tonnu 2020. gadā un 12,3 miljoniem tonnu – 2025. gadā.

(95) Importa apjoms pārsniedz divus miljonus tonnu.

(96) Krievijas uzņēmumiem, kas sadarbojās, lielākais eksporta tirgus bija Latīņamerika. Uzņēmumu, kas sadarbojās, importa cenas Latīņamerikā bija zemākas nekā ES.

(97) 2019. gada valstu pusgada ziņojumi PTO tīmekļa vietnē:https://www.wto.org/english/tratop_e/adp_e/adp_e.htm.

(98) Krievijas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība, EuroChem grupa (Joint Stock Company “Nevinnomyssky Azot” , Joint Stock Company “Azot” ), Uralchem JSC un Acron grupa.

(99) Salīdzinātas pēc iesniegto AN tūlītējo cenu korekcijas atbilstīgi ražotāja cenu līmenim.

(100) Izmantojot, piemēram, viena izlasē iekļautā Krievijas ražotāja piegādes izmaksas, kas bija dotas šo personu iesniegtajā informācijā, Krievijas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienības, EuroChem grupas (Joint Stock Company “Nevinnomyssky Azot” , Joint Stock Company “Azot” ) un Uralchem JSC piezīmes par vispārējo informācijas izpaušanas dokumentu, t20.006223.

(101) Krievijas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība, EuroChem grupa (Joint Stock Company “Nevinnomyssky Azot”, Joint Stock Company “Azot” ) un Uralchem JSC.

(102) Analīze ir balstīta uz Eurostat (KN astoņu ciparu koda līmenī) un UNICOM tirdzniecības (KN sešu ciparu koda līmenī) statistiku, kas bez pārskatāmā ražojuma ietver arī citus ražojumus.

(103) Ieinteresētās personas, kuras izteica šo apgalvojumu, norādīja, ka izmaksas ir 40–50 EUR par tonnu.

(104) Peļņas un zaudējumu sliekšņa cena ir cena, kas segtu ražošanas izmaksas, proti, PIP tā tika noteikta 198 EUR par tonnu.

(105) Lieta t20.005622.

(106) Avots: Pasaules Bankas preču cenu prognoze attiecībā uz dabasgāzes cenām Eiropā 2016. un 2023. gadā ir 4,6 USD/MMBtu.

(107) Krievijas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienības, EuroChem grupas (Joint Stock Company “Nevinnomyssky Azot”, Joint Stock Company “Azot” ) un Uralchem JSC piezīmes par vispārējo informācijas izpaušanas dokumentu, t20.006223.

(108) Vislielākās labvēlības režīms.

(109) Īstenošanas regula (ES) Nr. 999/2014.

(110) Avots: Lietotāju apvienību uzklausīšana, t19.005682, 8.11.2019.

(111) Avots: saimniecību grāmatvedības datu tīkls (FADN), Farm Economy Focus by sector, AGRI ĢD,https://agridata.ec.europa.eu/; t20.004226/t20.004250.

(112) Pēdējais finanšu gads – 2018. gads. Avots: abu lauksaimnieku atbildes uz anketas jautājumiem.

(113) Konkrēto kultūraugu izmaksas ietver mēslošanas līdzekļu (ieskaitot AN), sēklu, pesticīdu un barības izmaksas (arī “izejvielu izmaksas”).

(114) Kopējās saimniecību izmaksas/izejresursu izmaksas ietver konkrēto kultūraugu izmaksas (izejvielu izmaksas), darbaspēka izmaksas, pieskaitāmās izmaksas (ieskaitot nolietojumu).

(115) Saskaņā ar datiem, ko atbildēs uz antidempinga anketas jautājumiem iesniedza GEP lauksaimnieki, kas sadarbojās.

(116) Pēdējais finanšu gads – 2018. gads.

(117) Pēdējais finanšu gads – 2018. gads.

(118) Avots: lietotāju apvienību iesniegtā informācija, t19.005682.

(119) Sēklu izmaksu īpatsvars laikā no 2014. līdz 2018. gadam pieauga no 7,1 % līdz 7,5 %; algu, nomas, procentu maksājumu īpatsvars ES GEP saimniecībās šajā laikposmā pieauga no 17,7 % līdz 19,2 %.

(120) Lauksaimniecības ekonomikas uzskaite, t20.004550.

(121) Pēdējais finanšu gads – 2018. gads.

(122) Avots: lietotāju apvienību iesniegtā informācija, t19.005682.

(123) AGPB, IFA.

(124) Avots: Lietotāju apvienību uzklausīšana, t19.005799, 15.11.2019.

(125) Avots: Lietotāju apvienību uzklausīšana, t19.005682, 15.11.2019. Ir jānorāda, ka nākotnes prognozes attiecas uz 2018. un 2019. gadu, kas jau ir pagājuši. Asociācijas neiesniedza faktiskos rādītājus par šiem diviem gadiem.

(126) Avots: Lauksaimniecības un saimniecību ienākumi, Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD, Lauksaimniecības ekonomikas nodaļa, t20.003213.

(127) Avots: Farm Economy Focus by sector, AGRI ĢD,https://agridata.ec.europa.eu/; t20.004226.

(128) Pēdējais finanšu gads – 2018. gads. Avots: abu lauksaimnieku atbildes uz anketas jautājumiem.

(129) Balstoties uz salīdzinājumu starp Savienības ražošanas nozares AN cenu Savienības tirgū (avots: izlasē iekļauto ražotāju pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem) un visu zemkopības saimniecību ienākumiem ES, ieskaitot specializētās GEP saimniecības ES un Francijā (avots: AGRI ĢD).

(130) AGPB, IFA.

(131) Avots: “ EU agricultural outlook for markets and income 2019–2030 ”, AGRI ĢD, Eiropas Komisija.

(132) AGPB, IFA.

(133) Ģimenes saimniecību ienākumi (FFI) ir ienākumi, no kuriem atskaitītas algota darbaspēka izmaksas, samaksātie procenti un nomas maksa, un kas ir lauksaimnieka ieņēmumi par paša darba, paša zemes un paša kapitāla izmantošanu.

(134) Avots: FE uzklausīšana, t19.005516, 24.10.2019.

(135) AGPB, IFA.

(136) AGPB, IFA.

(137) Avots: Lauksaimniecības un saimniecību ienākumi, Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD, Lauksaimniecības ekonomikas nodaļa, t20.003213.

(138) AGPB, IFA.

(139) AGPB un IFA iesniegtā informācija, t19.005828.

(140) COPA (Profesionālo lauksaimniecības organizāciju komiteja), COGECA (ES Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējā konfederācija).

(141) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, B-1049 Brussels, Belgium.

(142) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(143) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1317 (2020. gada 9. septembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 309, 23.9.2020., 1. lpp.).

(144) Precēm, kas ražotas Open Joint Stock Company (OJSC) Azot, Novomoskovska, Krievija, vai Open Joint Stock Company (OJSC) Nevinnomyssky Azot, Ņevinnomiska, Krievija.

(145) Precēm, ko ražotas “ Joint Stock Company United Chemical Company Uralchem filiālē KCKK, Kirovočepecka”.

(146) Visiem pārējiem uzņēmumiem.

(147) Precēm, kas ražotas Open Joint Stock Company (OJSC) Azot, Novomoskovska, Krievija, vai Open Joint Stock Company (OJSC) Nevinnomyssky Azot, Ņevinnomiska, Krievija.

(148) Visiem pārējiem uzņēmumiem.

(149) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 425

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	63. gadagājums 2020. gada 16. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2095 (2020. gada 9. decembris), ar kuru attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs (Aceite de la Comunitat Valenciana (ACVN))	1
	*	Komisijas Regula (ES) 2020/2096 (2020. gada 15. decembris), ar ko attiecībā uz kancerogēnām, mutagēnām vai reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām (CMR), ierīcēm, kuras aptver Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745, noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, noteiktām šķidrām vielām vai maisījumiem, nonilfenolu un azokrāsvielu testēšanas metodēm groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), XVII pielikumu ( 1 )	3
	*	Komisijas Regula (ES) 2020/2097 (2020. gada 15. decembris), ar kuru attiecībā uz 4. starptautisko finanšu pārskatu standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 1 )	10
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2098 (2020. gada 15. decembris), ar ko sāk pārskatīt Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 443/2011 un (ES) Nr. 444/2011, ar kurām galīgo kompensācijas un galīgo antidempinga maksājumu attiecīgi piemēro arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, lai noteiktu, vai var piešķirt atbrīvojumu no šiem pasākumiem vienam Kanādas ražotājam eksportētājam, atceltu antidempinga maksājumu attiecībā uz šā ražotāja eksportētāja veikto importu un šā ražotāja eksportētāja veiktajam importam piemērotu reģistrāciju	13
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2099 (2020. gada 15. decembris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2019/386 groza attiecībā uz īpašajiem noteikumiem par to tarifa kvotu sadalījumu, kuru kvotas periods būs sācies pirms dienas, no kuras piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/216 1. panta 2. punktu	19
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2100 (2020. gada 15. decembris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam	21
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2101 (2020. gada 15. decembris), ar ko atjauno darbīgās vielas diatomīta (diatomīta zeme) apstiprinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )	79
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2102 (2020. gada 15. decembris), ar kuru apstiprina Apvienotās Karalistes veiktās pārbaudes par augļu un dārzeņu atbilstību tirdzniecības standartiem un groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari	84
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2103 (2020. gada 15. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1295/2008 par apiņu importu no trešām valstīm	87
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2104 (2020. gada 15. decembris), ar ko attiecībā uz darbīgās vielas parafīneļļas apstiprinājuma perioda pagarināšanu groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 ( 1 )	93
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2105 (2020. gada 15. decembris), ar ko atjauno darbīgās vielas etoksazola kā aizstājamas vielas apstiprinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )	96
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2106 (2020. gada 14. decembris) par aizsardzības pasākumu, ko Somija veikusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/42/EK, lai aizliegtu laist tirgū Biltema Nordic Services motora pacēlāja modeli 15-371, ko ražojis uzņēmums Biltema Nordic Services AB un Somijas tirgū izplata uzņēmums Biltema Suomi Oy (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8781) ( 1 )	101
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2107 (2020. gada 14. decembris), ar ko groza Lēmumu 2007/25/EK attiecībā uz tā piemērošanas termiņu (izziņots ar dokumenta numuru C(2020)8789) ( 1 )	103

Valsts	Produkti
Šveice	Svaigi augļi un dārzeņi
Maroka	Svaigi augļi un dārzeņi
Dienvidāfrika	Svaigi augļi un dārzeņi
Izraēla (1)	Svaigi augļi un dārzeņi
Indija	Svaigi augļi un dārzeņi
Jaunzēlande	Āboli, bumbieri un kivi
Senegāla	Svaigi augļi un dārzeņi
Kenija	Svaigi augļi un dārzeņi
Turcija	Svaigi augļi un dārzeņi
Apvienotā Karaliste (2)	Svaigi augļi un dārzeņi

Izcelsmes valsts	Pilnvarotās iestādes	Adrese	Kods	Tālrunis	Fakss	E-pasts (var nenorādīt)
(AR) Argentīna	Coordinación Regional Temática de Protección Vegetal (CRTPV). Servicio Nacional de Sanidad y Calidad Agroalimentaria (SENASA) Centro Regional Patagonia Norte	Calle 9 de Julio 933. General Roca, Provincia de Río Negro, Cod 8334	(54-298)	44 28 594 44 32 190	44 28 594 44 32 190	groca@senasa.gov.ar cpaulovich@senasa.gov.ar jesparza@senasa.gov.ar
(AR) Argentīna	Servicio Nacional de Sanidad y Calidad Agroalimentaria (SENASA)	Av. Pasco Colon 367 Ciudad Aut. de Buenos Aires, C1063ACD	(54-11)	41 21 50 00	41 21 50 00	webmaster@senasa.gob.ar cdei@senasa.gob.ar
(AU) Austrālija	Biosecurity Tasmania -Department of Primary Industries, Parks, Water and Environment	13 St John’s Avenue, New Town TAS 7008 Hobart TAS 7000, Australia	(61-3)	62 33 33 52	03 6165 3777	Biosecurity.Tasmania@dpipwe.tas.gov.au vai Export.Enquiries.Tas@dpipwe.tas.gov.au
(CA) Kanāda	Plant Protection Division, Animal and Plant Health Directorate, Food Production and Inspection Branch, Agriculture and Agri-food Canada	Floor 2, West Wing 59, Camelot Drive Napean, Ontario, K1A OY9	(1-613)	952 80 00	991 56 12
(CH) Šveice	Labor Veritas	Engimattstrasse 11, Postfach 353, CH-8027 Zürich	(41-44)	283 29 30	201 42 49	admin@laborveritas.ch
(CN) Ķīna	Tianjin Airport Entry-Exit Inspection and Quarantine Bureau of the People’s Republic of China	No 33 Youyi Road, Hexi District Tianjin 300201	(86-22)	28 13 40 78	28 13 40 78	ciqtj2002@163.com
	Tianjin Economic and Technical Development Zone Entry-Exit Inspection and Quarantine Bureau of the People’s Republic of China	No 8, Zhaofaxincun 2nd Avenue, TEDA Tianjin 300457	(86-22)	662 98-343	662 98-245	zhujw@tjciq.gov.cn
	Inner Mongolia Entry-Exit Inspection and Quarantine Bureau of the People’s Republic of China	No 12 Erdos Street, Saihan District, Huhhot City Inner Mongolia 010020	(86-471)	434-1943	434-2163	zhaoxb@nmciq.gov.cn
	Xinjiang Entry-Exit Inspection and Quarantine Bureau of the People’s Republic of China	No 116 North Nanhu Road Urumqi City Xinjiang 830063	(86-991)	464-0057	464-0050	xjciq_jw@xjciq.gov.cn
(NZ) Jaunzēlande	Ministry for Primary Industries	P.O. Box 2526, Wellington 6140	(64-4)	830 1574	894 0300
(RS) Serbija	Institut za ratarstvo i povrtarstvo/ Institute of Field and Vegetable Crops	21000 Novi Sad Maksima Gorkog 30.	(381-21)	780 365 Centrāle: 4898 100	780 198	institut@ifvcns.ns.ac.rs
(UA) Ukraina	Productional-Technical Centre (PTZ) Ukrhmel	Hlebnaja 27262028 Zhitomir	(380)	37 21 11	36 73 31
(GB) Apvienotā Karaliste (*1)	Rural Payments Agency (RPA)	Lancaster House, Hampshire Court, Newcastle upon Tyne, NE4 7YH United Kingdom	(+44)	(+44) 3300 416 500	-	hops.exports@rpa.gov.uk
(US) Amerikas Savienotās Valstis	Washington Department of Agriculture State Chemical and Hop Lab	21 N. 1st Ave. Suite 106 Yakima, WA 98902	(1-509)	225 76 26	454 76 99
	Idaho Department of Agriculture Division of Plant Industries Hop Inspection Lab	2270 Old Penitentiary Road P.O. Box 790 Boise, ID 83701	(1-208)	332 86 20	334 22 83
	Oregon Department of Agriculture Commodity Inspection Division	635 Capital Street NE Salem, OR 97310-2532	(1-503)	986 46 20	986 47 37
	California Department of Food and Agriculture (CDFA-CAC) Division of Inspection Services Analytical Chemistry Laboratory	3292 Meadowview Road Sacramento, CA 95832	(1-916)	445 00 29 vai 262 14 34	262 15 72
	USDA, GIPSA, FGIS	1100 NW Naito Parkway Portland, OR 97209-2818	(1-503)	326 78 87	326 78 96
	USDA, GIPSA, TSD, Tech Service Division, Technical Testing Laboratory	10383 Nth Ambassador Drive Kansas City, MO 64153-1394	(1-816)	891 04 01	891 04 78
(ZA) Dienvidāfrika	CSIR Food Science and Technology	PO Box 3950001 Pretoria	(27-12)	841 31 72	841 35 94
(ZW) Zimbabve	Standards Association of Zimbabwe (SAZ)	Northend Close, Northridge Park Borrowdale, P.O. Box 2259 Harare	(263-4)	88 20 17, 88 20 21, 88 55 11	88 20 20	info@saz.org.zw saz.org.zw


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.