1.   Šo regulu piemēro civillietās vai komerclietās, kurās kādas dalībvalsts tiesa saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem pieprasa:

2.   Pieprasījumu neiesniedz, lai iegūtu pierādījumus, kurus nav paredzēts izmantot tiesvedībā, kas jau ir uzsākta vai ir paredzēta.

1.   Regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos pieprasījumus tiesa, kurā ir uzsākta vai paredzēta tiesvedība (“iesniedzēja tiesa”), nosūta tieši kompetentai tiesai citā dalībvalstī (“saņēmēja tiesa”), lai tiktu veikta pierādījumu iegūšana.

2.   Katra dalībvalsts sastāda to tiesu sarakstu, kuras ir kompetentas iegūt pierādījumus saskaņā ar šo regulu. Sarakstā arī norāda minēto tiesu teritoriālo jurisdikciju un – attiecīgā gadījumā – īpašo jurisdikciju.

1.   Katra dalībvalsts izraugās centrālo struktūru, kas ir atbildīga par:

2.   Federālās dalībvalstis, dalībvalstis, kurās piemēro vairākas tiesību sistēmas, un dalībvalstis ar autonomām teritoriālām vienībām var izraudzīties vairāk nekā vienu centrālo struktūru.

3.   Katra dalībvalsts arī izraugās centrālo struktūru, kas minēta šā panta 1. punktā, vai vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kuras būtu atbildīgas par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz pieprasījumiem, kas iesniegti, ievērojot 19. pantu.

1.   Pieprasījumus noformē, izmantojot I pielikumā ietverto A veidlapu vai – attiecīgā gadījumā – L veidlapu. Katrā pieprasījumā ietver šādu informāciju:

2.   Pieprasījumu un visus pievienotos dokumentus atbrīvo no autentificēšanas prasības vai jebkādām līdzvērtīgām formalitātēm.

3.   Dokumentiem, kurus iesniedzēja tiesa uzskata par nepieciešamu pievienot pieprasījuma izpildei, pievieno dokumentu tulkojumu tajā valodā, kurā rakstīts pieprasījums.

1.   Pieprasījumus un paziņojumus, ko iesniedz ievērojot šo regulu, nosūta ar drošas un uzticamas decentralizētas IT sistēmas starpniecību, pienācīgi ievērojot pamattiesības un pamatbrīvības. Minētās decentralizētās IT sistēmas pamatā ir sadarbspējīgs risinājums, piemēram, e-CODEX.

2.   Uz pieprasījumiem un paziņojumiem, kas nosūtīti, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, attiecas kvalificētu uzticamības pakalpojumu izmantošanas vispārējais tiesiskais regulējums, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 910/2014.

3.   Ja pieprasījumos un paziņojumos, kas minēti šā panta 1. punktā, tiek pieprasīti vai ir ietverti zīmogi vai ar roku rakstīti paraksti, to vietā var izmantot Regulā (ES) Nr. 910/2014 definētos kvalificētus elektroniskos zīmogus vai kvalificētus elektroniskos parakstus.

4.   Ja nosūtīšana saskaņā ar 1. punktu nav iespējama decentralizētās IT sistēmas traucējumu vai attiecīgo pierādījumu rakstura dēļ vai izņēmuma apstākļu dēļ, nosūtīšanu veic ar visātrākajiem un vispiemērotākajiem alternatīviem līdzekļiem, ņemot vērā nepieciešamību garantēt uzticamību un drošību.

1.   Septiņu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas kompetentā saņēmēja tiesa nosūta iesniedzējai tiesai apstiprinājumu par saņemšanu, izmantojot I pielikumā ietverto B veidlapu. Ja pieprasījums neatbilst 6. un 7. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, saņēmēja tiesa apstiprinājumā par saņemšanu izdara attiecīgu piezīmi.

2.   Ja saņēmējai tiesai nav jurisdikcijas izpildīt pieprasījumu, kas iesniegts, izmantojot I pielikumā ietverto A veidlapu, un kas atbilst 6. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, minētā tiesa pieprasījumu pārsūta kompetentajai tiesai savā dalībvalstī un, izmantojot I pielikumā ietverto C veidlapu, par to informē iesniedzēju tiesu.

1.   Ja pieprasījumu nevar izpildīt, jo tajā nav ietverta visa vajadzīgā informācija, kas minēta 5. pantā, saņēmēja tiesa bez kavēšanās un vēlākais 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, izmantojot I pielikumā ietverto D veidlapu, par to informē iesniedzēju tiesu un pieprasa iesniedzējai tiesai nosūtīt trūkstošo informāciju, pēc iespējas precīzi norādot trūkstošo informāciju.

2.   Ja pieprasījumu nevar izpildīt, jo tiek lūgta drošības nauda vai avanss saskaņā ar 22. panta 3. punktu, saņēmēja tiesa bez kavēšanās, vēlākais 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas par to informē iesniedzēju tiesu, izmantojot I pielikumā ietverto D veidlapu, un informē iesniedzēju tiesu kā ir iemaksājama drošības nauda vai avanss. Saņēmēja tiesa apstiprina drošības naudas vai avansa saņemšanu bez kavēšanās, vēlākais 10 dienu laikā no brīža, kad saņemta drošības nauda vai avanss, izmantojot I pielikumā ietverto E veidlapu.

1.   Ja saņēmēja tiesa apstiprinājumā par saņemšanu, ievērojot 9. panta 1. punktu, ir norādījusi, ka pieprasījums neatbilst 6. un 7. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, vai, ievērojot 10. pantu, ir informējusi iesniedzēju tiesu, ka pieprasījumu nevar izpildīt, jo tajā nav ietverta visa 5. pantā minētā vajadzīgā informācija, 12. pantā noteiktais termiņš sākas tad, kad saņēmēja tiesa ir saņēmusi pienācīgi aizpildītu pieprasījumu.

2.   Ja saņēmēja tiesa ir lūgusi drošības naudu vai avansu saskaņā ar 22. panta 3. punktu, 12. pantā noteiktais termiņš sākas brīdī, kad ir iemaksāta drošības nauda vai avanss.

1.   Saņēmēja tiesa pieprasījumu izpilda bez kavēšanās un vēlākais 90 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas.

2.   Saņēmēja tiesa pieprasījumu izpilda saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

3.   Iesniedzēja tiesa var, izmantojot I pielikumā ietverto A veidlapu, lūgt izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru, kas paredzēta tās valsts tiesību aktos. Saņēmēja tiesa izpilda pieprasījumu saskaņā ar īpašo procedūru, ja vien tas nebūtu nesaderīgi ar tās valsts tiesību aktiem vai ja tā nevar to izdarīt dēļ būtiskām praktiskām grūtībām. Ja saņēmēja tiesa neapmierina lūgumu izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru viena no minēto iemeslu dēļ, tā, izmantojot I pielikumā ietverto H veidlapu, informē iesniedzēju tiesu.

4.   Iesniedzēja tiesa var lūgt saņēmējai tiesai pierādījumu iegūšanā izmantot noteiktas komunikāciju tehnoloģijas, jo īpaši, videokonferenci vai telekonferenci.

Saņēmēja tiesa izmanto saskaņā ar pirmo daļu noteiktās komunikāciju tehnoloģijas, ja vien tas nebūtu nesaderīgi ar tās valsts tiesību aktiem vai ja saņēmēja tiesa nevar to izdarīt dēļ būtiskām praktiskām grūtībām.

Ja saņēmēja tiesa neizmanto noteiktās komunikāciju tehnoloģijas viena no minēto iemeslu dēļ, tā, izmantojot I pielikumā ietverto H veidlapu, informē iesniedzēju tiesu.

Ja iesniedzējā tiesā vai saņēmējā tiesā nav pieejamas pirmajā daļā minētās komunikāciju tehnoloģijas, minētās tiesas, savstarpēji vienojoties, var darīt pieejamas šādas komunikāciju tehnoloģijas.

1.   Ja tas ir paredzēts iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesību aktos, pusēm un to pārstāvjiem, ja tādi ir, ir tiesības būt klāt laikā, kad saņēmēja tiesa iegūst pierādījumus.

2.   Iesniedzēja tiesa, savā pieprasījumā, izmantojot I pielikumā ietverto A veidlapu, informē saņēmēju tiesu, ka puses un to pārstāvji, ja tādi ir, būs klāt un – attiecīgā gadījumā – ka tiek prasīta viņu līdzdalība pierādījumu iegūšanā. Šo informāciju var sniegt arī jebkurā citā piemērotā brīdī.

3.   Ja pierādījumu iegūšanā ir prasīta pušu un to pārstāvju, ja tādi ir, līdzdalība, saņēmēja tiesa saskaņā ar 12. pantu paredz nosacījumus, ar kādiem viņi var piedalīties.

4.   Saņēmēja tiesa, izmantojot I pielikumā ietverto I veidlapu, paziņo pusēm un to pārstāvjiem, ja tādi ir, par laiku, kad, un vietu, kur notiks pierādījumu iegūšana, un – attiecīgā gadījumā – par nosacījumiem, ar kādiem viņi var piedalīties pierādījumu iegūšanā.

5.   Šā panta 1.– 4. punkts neskar iespēju saņēmējai tiesai lūgt pusēm un to pārstāvjiem, ja tādi ir, būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā, ja tas ir paredzēts tās dalībvalsts tiesību aktos.

1.   Ja tas ir saderīgi ar iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesību aktiem, iesniedzējas tiesas pārstāvjiem ir tiesības būt klāt pierādījumu iegūšanā, ko veic saņēmēja tiesa.

2.   Šajā pantā jēdziens “pārstāvis” ietver tiesas personālu, ko iesniedzēja tiesa izraudzījusies saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Iesniedzēja tiesa saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem var izraudzīties arī jebkādu citu personu, piemēram, ekspertu.

3.   Iesniedzēja tiesa savā pieprasījumā, izmantojot I pielikumā ietverto A veidlapu, informē saņēmēju tiesu ka tās pārstāvji būs klāt un – attiecīgā gadījumā – ka tiek prasīta viņu līdzdalība pierādījumu iegūšanā. Šo informāciju var sniegt arī jebkurā citā piemērotā brīdī.

4.   Ja pierādījumu iegūšanā ir prasīta iesniedzējas tiesas pārstāvju līdzdalība, saņēmēja tiesa saskaņā ar 12. pantu paredz nosacījumus, ar kādiem tie var piedalīties.

5.   Saņēmēja tiesa, izmantojot I pielikumā ietverto I veidlapu, paziņo iesniedzējai tiesai par laiku, kad, un vietu, kur notiks pierādījumu iegūšana, un – attiecīgā gadījumā – par nosacījumiem, ar kādiem tās pārstāvji var piedalīties pierādījumu iegūšanā.

1.   Pieprasījumu nopratināt personu neizpilda, ja attiecīgā persona atsaucas uz tiesībām atteikties liecināt vai ja viņai ir aizliegums liecināt:

2.   Pieprasījuma izpildi var atteikt tikai pamatojoties uz tādiem iemesliem, kas nav minēti 1. punktā, ja ir attiecināmi viens vai vairāki šādi pamatojumi:

3.   Saņēmēja tiesa neatsaka pieprasījuma izpildi tikai tādēļ, ka saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem lietas priekšmets ir minētās dalībvalsts tiesas ekskluzīvā jurisdikcijā vai ka minētās dalībvalsts tiesību akti nedod tiesības celt prasību par šo priekšmetu.

4.   Ja pieprasījuma izpilde ir atteikta, pamatojoties uz vienu no 2. punktā minētajiem iemesliem, saņēmēja tiesa izmantojot I pielikumā ietverto K veidlapu, par to paziņo iesniedzējai tiesai 60 dienu laikā no brīža, kad saņēmēja tiesa ir saņēmusi pieprasījumu.

1.   Ja tiesa pieprasa iegūt pierādījumus tieši citā dalībvalstī, tā, izmantojot I pielikumā ietverto L veidlapu, iesniedz pieprasījumu minētās dalībvalsts centrālajai struktūrai vai kompetentajai iestādei.

2.   Pierādījumu tieša iegūšana var notikt tikai tad, ja to var veikt brīvprātīgi, nepiemērojot piespiedu līdzekļus.

Ja pierādījumu tiešā iegūšanā ir jāveic personas nopratināšana, iesniedzēja tiesa informē minēto personu, ka pierādījumu iegūšana notiek brīvprātīgi.

3.   Pierādījumu iegūšanu veic tiesas personāla loceklis vai jebkāda cita persona, piemēram, eksperts, kuru izraugās saskaņā ar iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesību aktiem.

4.   30 dienu laikā no pieprasījuma par pierādījumu tiešu iegūšanu saņemšanas tās dalībvalsts, kura saņem pieprasījumu, centrālā struktūra vai kompetentā iestāde, izmantojot I pielikumā ietverto M veidlapu, informē iesniedzēju tiesu par to, vai pieprasījums ir pieņemts, un, ja nepieciešams, informē iesniedzēju tiesu par nosacījumiem, ar kādiem ir veicama pierādījumu tieša iegūšana saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem.

Centrālā struktūra vai kompetentā iestāde var uzticēt savas dalībvalsts tiesai piedalīties pierādījumu tiešā iegūšanā, lai nodrošinātu to, ka šis pants tiek pienācīgi piemērots, un to, ka tiek ievēroti nosacījumi, ar kādiem ir veicama pierādījumu tieša iegūšana.

5.   Ja 30 dienu laikā no apstiprinājuma par pieprasījuma par pierādījumu iegūšanu saņemšanas iesniedzēja tiesa nav saņēmusi informāciju par to, vai pieprasījums ir pieņemts, tā var nosūtīt atgādinājumu tās saņēmējas dalībvalsts centrālajai struktūrai vai kompetentajai iestādei. Ja 15 dienu laikā no apstiprinājuma par atgādinājuma saņemšanas tiesa, kas iesniegusi pieprasījumu, nesaņem atbildi, pieprasījumu par pierādījumu tiešu iegūšanu uzskata par pieņemtu. Tomēr ārkārtas apstākļos, kad centrālā struktūra vai kompetentā iestāde nav varējusi reaģēt uz pieprasījumu termiņā, kas seko atgādinājumam, pierādījumu tiešas iegūšanas atteikuma iemeslus var izņēmuma kārtā vēl izmantot jebkurā laikā pēc minētā termiņa beigām – līdz brīdim, kad tiek faktiski veikta pierādījumu tieša iegūšana.

6.   Dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, centrālā struktūra vai kompetentā iestāde var uzticēt savas dalībvalsts tiesai sniegt praktisku palīdzību pierādījumu tiešā iegūšanā.

7.   Dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, centrālā struktūra vai kompetentā iestāde var atteikt pieteikumu par pierādījumu tiešu iegūšanu tikai tad, ja:

8.   Neskarot nekādus nosacījumus, kas paredzēti saskaņā ar 4. punktu, iesniedzēja tiesa veic pierādījumu tiešu iegūšanu saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem.

1.   Ja pierādījumi jāiegūst, nopratinot personu, kura atrodas citā dalībvalstī, un tiesa pieprasa pierādījumus tiešu iegūšanu – saskaņā ar 19. pantu –, minētā tiesa iegūst pierādījumus, izmantojot videokonferenci vai citas distances komunikācijas tehnoloģijas, ar noteikumu, ka šādas tehnoloģijas ir pieejamas tiesai un ka tiesa uzskata šādas tehnoloģijas izmantošanu par piemērotu konkrētajos lietas apstākļos.

2.   Pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu tieši – izmantojot videokonferenci vai citas distances komunikācijas tehnoloģijas – iesniedz, izmantojot I pielikumā ietverto N veidlapu. Iesniedzēja tiesa un tās saņēmējas dalībvalsts centrālā struktūra vai kompetentā iestāde, vai tiesa, kurai uzticēts sniegt praktisku palīdzību pierādījumu tiešā iegūšanā, vienojas par nopratināšanas norises praktisko kārtību.

Pēc lūguma iesniedzējai tiesai tiek sniegta palīdzība, lai atrastu tulku, ja tas ir nepieciešams.

1.   Pieprasījuma par pierādījumu iegūšanu izpilde saskaņā ar 12. pantu nedod tiesības prasīt jebkādu nodokļu vai izmaksu atmaksāšanu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, saņēmēja tiesa var prasīt nodokļu vai izmaksu atmaksu. Ja saņēmēja tiesa to prasa, iesniedzēja tiesa nodrošina, ka bez kavēšanās tiek atmaksātas:

Pušu pienākumu segt šādu samaksu vai izmaksas nosaka iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesību akti.

3.   Ja ir nepieciešams eksperta atzinums, saņēmēja tiesa pirms pieprasījuma par pierādījumu iegūšanu izpildes var lūgt iesniedzējai tiesai atbilstošu drošības naudu vai avansu, lai segtu paredzamās izmaksas par eksperta atzinumu. Visos citos gadījumos drošības nauda vai avanss nevar tikt noteikts kā nosacījums pieprasījuma par pierādījumu iegūšanu izpildei.

Puses maksā drošības naudu vai avansu, ja tas ir paredzēts iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesību aktos.

1.   Komisija izstrādā un regulāri atjaunina rokasgrāmatu, kurā ir ietverta informācija, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar 31. pantu, un spēkā esošie nolīgumi vai vienošanās saskaņā ar 29. panta 3. punktu. Tā dara rokasgrāmatu pieejamu elektroniski, konkrēti – izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, un Eiropas e-tiesiskuma portālā.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā atjaunināt tajā izklāstītās veidlapas vai veikt minētajās veidlapās tehniskas izmaiņas.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 23. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2020. gada 22. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 23. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido decentralizēto IT sistēmu, kuros nosaka:

2.   Īstenošanas aktus, kas minēti šā panta 1. punktā, pieņem līdz 2022. gada 23. martam saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Komisija ir atbildīga par tādas references īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un turpmāku attīstīšanu, ko dalībvalstis var izvēlēties piemērot kā savu aizmugursistēmu valsts IT sistēmas vietā. References īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un turpmāku attīstīšanu finansē no Savienības vispārējā budžeta.

2.   Komisija bez maksas nodrošina, uztur un atbalsta to programmatūras komponentu īstenošanu, kuri ir piekļuves punktu pamatā.

1.   Katra dalībvalsts sedz izmaksas par to savu piekļuves punktu uzstādīšanu, darbību un uzturēšanu, ar ko savstarpēji savieno valstu IT sistēmas decentralizētās IT sistēmas kontekstā.

2.   Katra dalībvalsts sedz izmaksas par savu valsts IT sistēmu izveidi un pielāgošanu, lai tās būtu sadarbspējīgas ar piekļuves punktiem, un sedz minēto sistēmu administrēšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neskar dalībvalstu tiesības pieteikties Savienības finanšu programmu dotācijām, lai atbalstītu darbības, kas minētas šajos punktos.

1.   Attiecībā uz jautājumiem, kuriem piemēro šo regulu, šī regula ir pārāka pār citiem noteikumiem, kuri ietverti dalībvalstu noslēgtos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai vienošanās, un jo īpaši pār 1954. gada 1. marta Hāgas konvenciju civilprocesa jautājumos un 1970. gada 18. marta Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās – to dalībvalstu attiecībās, kuras ir to līgumslēdzējas puses.

2.   Šī regula neliedz dalībvalstīm uzturēt spēkā vai noslēgt nolīgumus vai vienošanās, lai vēl vairāk atvieglotu pierādījumu iegūšanu, ar noteikumu, ka minētie nolīgumi vai vienošanās ir saderīgi ar šo regulu.

3.   Dalībvalstis Komisijai nosūta:

1.   Jebkāda personas datu apstrāde, ko veic, ievērojot šo regulu, tostarp kompetento iestāžu veikta apmaiņa ar personas datiem vai to pārsūtīšana, atbilst Regulai (ES) 2016/679.

Jebkādu informācijas apmaiņu vai pārsūtīšanu, ko kompetentās iestādes veic Savienības līmenī, īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725.

Personas datus, kas neattiecas uz konkrētas lietas izskatīšanu, nekavējoties dzēš.

2.   Kompetentā iestāde vai iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz personas datu apstrādi tiek uzskatītas par pārziņiem Regulas (ES) 2016/679 nozīmē.

3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta informāciju, kuru pārsūta saskaņā ar šo regulu, saņēmēja tiesa izmanto tikai tam mērķim, kam tā pārsūtīta.

4.   Saņēmējas tiesas saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem nodrošina, ka šāda informācija paliek konfidenciāla.

5.   Šā panta 3. un 4. punkts neskar valsts tiesību aktus, kas ļauj datu subjektus informēt par tās informācijas izmantojumu, kura pārsūtīta saskaņā ar šo regulu.

6.   Šī regula neskar Direktīvu 2002/58/EK.

1.   Dalībvalstis paziņo Komisijai:

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz 1. punktā minēto informāciju.

3.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai informāciju par pārējām iestādēm, kuru kompetencē ir iegūt pierādījumus tiesvedībā civillietās vai komerclietās. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām minētajā informācijā.

4.   Dalībvalstis var paziņot Komisijai, ja tās spēj darboties ar decentralizēto IT sistēmu agrāk, nekā to pieprasa šī regula. Komisija šādu informāciju dara pieejamu elektroniski, konkrēti, Eiropas e-tiesiskuma portālā.

1.   Līdz 2023. gada 2. jūlijam Komisija sastāda detalizētu programmu šīs regulas snieguma, rezultātu un ietekmes pārraudzībai.

2.   Pārraudzības programmā norāda rīcību, kas Komisijai un dalībvalstīm jāīsteno nolūkā pārraudzīt šīs regulas sniegumu, rezultātus un ietekmi. Tajā norāda, kad pirmo reizi ir jāievāc 3. punktā minētie dati, kas nav vēlāk par 2026. gada 2. jūliju, un ar kādiem turpmākiem intervāliem minētie dati ir jāapkopo.

3.   Dalībvalstis sniedz Komisijai – ja tie ir pieejami – šādus datus, kas vajadzīgi pārraudzības nolūkā:

4.   References īstenošanas programmatūra un, ja tā ir attiecīgi aprīkota, valsts aizmugursistēma programmatiski vāc 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētos datus un tos regulāri pārsūta Komisijai.

1.   Ne vēlāk kā.pieci gadi pēc 7. panta piemērošanas sākuma dienas saskaņā ar 35. panta 3. punktu Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem, vajadzības gadījumā tam pievienojot leģislatīva akta priekšlikumu.

2.   Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga 1. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai.

1.   Regulu (EK) Nr. 1206/2001 atceļ no šīs regulas piemērošanas dienas, izņemot Regulas (EK) Nr. 1206/2001 6. pantu, kuru atceļ no šīs regulas 35. panta 3. punktā minētās 7. panta piemērošanas dienas.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. jūlija.

2.   Šīs regulas 31. panta 3. punktu piemēro no 2022. gada 23. marta.

3.   Šīs regulas 7. pantu piemēro no tā mēneša pirmās dienas, kurš seko trīs gadu laikposmam pēc 25. pantā minēto īstenošanas aktu spēkā stāšanās dienas.

1.   Šo regulu piemēro tiesas un ārpustiesas dokumentu pārrobežu izsniegšanai civillietās vai komerclietās. To nepiemēro jo īpaši ieņēmumu, muitas vai administratīvos jautājumos, vai jautājumos saistībā ar dalībvalsts atbildību par darbību vai bezdarbību, īstenojot valsts varu (acta iure imperii).

2.   Izņemot 7. pantu, šo regulu nepiemēro, ja nav zināma tās personas adrese, kurai ir jāizsniedz dokuments.

3.   Šo regulu nepiemēro dokumenta izsniegšanai tiesas atrašanās dalībvalstī tās personas, kurai izsniedzams dokuments pilnvarotajam pārstāvim, neatkarīgi no minētās personas dzīvesvietas.

1.   Katra dalībvalsts izraugās valsts amatpersonas, iestādes vai citas personas, kuru kompetencē ir pārsūtīt tiesas vai ārpustiesas dokumentus izsniegšanai citā dalībvalstī (“pārsūtītājas struktūras”).

2.   Katra dalībvalsts izraugās valsts amatpersonas, iestādes vai citas personas, kuru kompetencē ir saņemt tiesas vai ārpustiesas dokumentus no citas dalībvalsts (“saņēmējas struktūras”).

3.   Dalībvalstis var izraudzīties atsevišķas pārsūtītājas struktūras un saņēmējas struktūras vai vienu vai vairākas struktūras abu funkciju veikšanai. Federālas dalībvalstis, dalībvalstis, kurās piemēro vairākas tiesību sistēmas, un dalībvalstis ar autonomām teritoriālām vienībām var izraudzīties vairāk nekā vienu šādu struktūru. Izraudzīšanās ir spēkā uz piecu gadu laikposmu, un to var pagarināt par turpmākiem piecu gadu laikposmiem.

4.   Katra dalībvalsts sniedz Komisijai šādu informāciju:

Dalībvalstis paziņo Komisijai par visām turpmākajām izmaiņām pirmajā daļā minētajā informācijā.

1.   Dokumentus, kurus jāizsniedz, lūgumus, apstiprinājumus, kvītis, apliecības un paziņojumus, ko veic, pamatojoties uz I pielikumā ietvertajām veidlapām, starp pārsūtītājām struktūrām un saņēmējām struktūrām, starp minētajām struktūrām un centrālajām struktūrām vai starp dažādu dalībvalstu centrālajām struktūrām pārsūta, izmantojot drošu un uzticamu decentralizētu IT sistēmu. Minētās decentralizētas IT sistēmas pamatā ir sadarbspējīgs risinājums, piemēram, e-CODEX.

2.   Regulā (ES) Nr. 910/2014 izklāstīto vispārējo tiesisko regulējumu attiecībā uz kvalificētu uzticamības pakalpojumu izmantošanu piemēro dokumentiem, kurus jāizsniedz, lūgumiem, apstiprinājumiem, kvītīm, apliecībām un paziņojumiem, kas pārsūtīti, izmantojot decentralizēto IT sistēmu.

3.   Ja dokumentiem, kuri jāizsniedz, lūgumiem, apstiprinājumiem, kvītīm, apliecībām un citiem paziņojumiem, kas minēti šā panta 1. punktā, ir vajadzīgs vai tie ietver zīmogu vai ar roku rakstītu parakstu, tā vietā var izmantot kvalificētus elektroniskos zīmogus vai kvalificētus elektroniskos parakstus, kā definēts Regulā (ES) Nr. 910/2014.

4.   Ja pārsūtīšana saskaņā ar 1. punktu nav iespējama decentralizētās IT sistēmas traucējumu dēļ vai izņēmuma apstākļu dēļ, pārsūtīšanu veic ar visātrākajiem piemērotākajiem alternatīviem līdzekļiem, ņemot vērā nepieciešamību garantēt uzticamību un drošību.

1.   Ja nav zināma tās personas adrese, kurai jāizsniedz tiesas vai ārpustiesas dokuments citā dalībvalstī, minētā dalībvalsts sniedz palīdzību adreses noskaidrošanā vismaz vienā no šādiem veidiem:

2.   Katra dalībvalsts nolūkā darīt to pieejamu ar Eiropas e-tiesiskuma portāla starpniecību sniedz Komisijai šādu informāciju:

Dalībvalstis informē Komisiju par visām turpmākajām izmaiņām pirmajā daļā minētajā informācijā.

1.   Pārsūtītājas un saņēmējas struktūras tiesas dokumentus savā starpā pārsūta tieši un cik vien ātri iespējams.

2.   Pārsūtāmajam dokumentam pievieno lūgumu, kas sagatavots, izmantojot I pielikumā ietverto A veidlapu. Veidlapu aizpilda saņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, oficiālajā vai vienā no oficiālajām tās vietas valodām, kur dokuments jāizsniedz, vai arī citā valodā, ko minētā dalībvalsts ir norādījusi kā tai pieņemamu.

Katra dalībvalsts paziņo Komisijai par jebkuru Savienības oficiālo valodu, kas nav attiecīgās dalībvalsts valoda, kurā var aizpildīt veidlapu.

3.   Saskaņā ar šo regulu pārsūtītos dokumentus atbrīvo no legalizācijas prasībām vai jebkādām līdzvērtīgām formalitātēm.

4.   Ja pārsūtītāja struktūra prasa, lai dokumenta, kas nosūtīts papīra formātā saskaņā ar 5. panta 4. punktu, kopiju sūtītu atpakaļ kopā ar 14. pantā minēto apliecinājumu, tā minēto dokumentu sūta divos eksemplāros.

1.   Pārsūtītāja struktūra, kam iesniedzējs ir nosūtījis dokumentu pārsūtīšanai, informē iesniedzēju, ka adresāts var atteikties pieņemt dokumentu, ja tas nav kādā no 12. panta 1. punktā paredzētajām valodām.

2.   Iesniedzējs pirms dokumenta pārsūtīšanas sedz visas tulkošanas izmaksas, un tas neskar nekādus iespējamus turpmākus tiesas vai kompetentās iestādes lēmumus par šādu izmaksu segšanu.

1.   Pēc dokumenta saņemšanas saņēmēja struktūra cik vien ātri iespējams automātiski nosūta pārsūtītājai struktūrai saņemšanas apstiprinājumu ar decentralizētās IT sistēmas starpniecību vai, ja apstiprinājumu nosūta ar citiem līdzekļiem, cik vien ātri iespējams un jebkurā gadījumā septiņu dienu laikā pēc saņemšanas, izmantojot I pielikumā ietverto D veidlapu.

2.   Ja, pamatojoties uz pārsūtīto informāciju vai dokumentiem, izsniegšanas lūgumu nevar izpildīt, saņēmēja struktūra, izmantojot I pielikumā ietverto E veidlapu, bez liekas kavēšanās sazinās ar pārsūtītāju struktūru nolūkā saņemt trūkstošo informāciju vai dokumentus.

3.   Ja izsniegšanas lūgums acīmredzami neietilpst šīs regulas darbības jomā vai ja prasīto formālo nosacījumu neizpildes dēļ izsniegšana nav iespējama, lūgumu un pārsūtītos dokumentus pēc saņemšanas bez liekas kavēšanās sūta atpakaļ pārsūtītājai struktūrai kopā ar paziņojumu par atpakaļsūtīšanu, izmantojot I pielikumā ietverto F veidlapu.

4.   Ja saņēmēja struktūra saņem izsniedzamo dokumentu, kura izsniegšanai tai nav teritoriālās jurisdikcijas, tā bez liekas kavēšanās pārsūta minēto dokumentu kopā ar lūgumu saņēmējai struktūrai, kurai ir teritoriālā jurisdikcija saņēmējā dalībvalstī, ja lūgums atbilst 8. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Saņēmēja struktūra, izmantojot I pielikumā ietverto G veidlapu, vienlaikus attiecīgi informē pārsūtītāju struktūru. Pēc tam, kad saņēmēja struktūra, kurai ir teritoriālā jurisdikcija saņēmējā dalībvalstī, saņem dokumentu un lūgumu, minētā saņēmēja struktūra cik vien ātri iespējams un jebkurā gadījumā septiņu dienu laikā pēc saņemšanas nosūta pārsūtītājai struktūrai saņemšanas apstiprinājumu, izmantojot I pielikumā ietverto H veidlapu.

1.   Saņēmēja struktūra pati izsniedz dokumentu vai nodrošina, ka tas tiek izsniegts saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem vai ar īpašu metodi, ko lūgusi pārsūtītāja struktūra, ja vien minētā metode nav nesaderīga ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Saņēmēja struktūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai dokumentu izsniegtu cik vien ātri iespējams un jebkurā gadījumā – viena mēneša laikā pēc tā saņemšanas. Ja viena mēneša laikā pēc dokumenta saņemšanas dokumentu nav bijis iespējams izsniegt, saņēmēja struktūra:

1.   Adresāts var atteikties pieņemt dokumentu, ja dokuments nav sagatavots vai tam nav pievienots tulkojums vai nu:

2.   Saņēmēja struktūra informē adresātu par 1. punktā paredzētajām tiesībām, ja dokuments nav sagatavots vai tam nav pievienots tulkojums valodā, kas paredzēta minētā punkta b) apakšpunktā, pievienojot izsniedzamajam dokumentam I pielikumā ietverto L veidlapu, kura ir:

Ja ir norāde, ka adresāts saprot citas dalībvalsts oficiālo valodu, pievieno arī I pielikumā ietverto L veidlapu minētajā valodā.

Ja dalībvalsts iztulko I ielikumā ietverto L veidlapu trešās valsts valodā, tā paziņo par minēto tulkojumu Komisijai, lai to darītu pieejamu Eiropas e-tiesiskuma portālā.

3.   Adresāts var atteikties pieņemt dokumentu vai nu izsniegšanas brīdī, vai divu nedēļu laikā no izsniegšanas brīža ar rakstisku pieņemšanas atteikuma paziņojumu. Šajā nolūkā adresāts var vai nu nosūtīt atpakaļ saņēmējai struktūrai I pielikumā ietverto L veidlapu vai rakstisku paziņojumu, kurā norādīts, ka adresāts atsakās pieņemt dokumentu valodas, kurā tas izsniegts, dēļ.

4.   Ja saņēmēja struktūra ir informēta, ka adresāts atsakās pieņemt dokumentu, ievērojot 1., 2. un 3. punktu, tā, izmantojot I pielikumā ietverto K veidlapu, nekavējoties informē pārsūtītāju struktūru, nosūtot izsniegšanas vai neizsniegšanas apliecinājumu, un nosūta atpakaļ lūgumu un – ja tie ir pieejami – visus dokumentus, kuru tulkojumi ir lūgti.

5.   Atteikumu pieņemt dokumenta var labot, saskaņā ar šo regulu izsniedzot adresātam minēto dokumentu kopā ar tulkojumu 1. punktā paredzētajā valodā. Šādā gadījumā dokumenta izsniegšanas diena ir diena, kad dokuments un tā tulkojums ir izsniegts saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr, ja dalībvalsts tiesību aktos noteikts, ka dokuments ir jāizsniedz noteiktā termiņā, diena, kas jāņem vērā attiecībā uz iesniedzēju, ir sākotnējā dokumenta izsniegšanas diena, ko nosaka saskaņā ar 13. panta 2. punktu.

6.   Šā panta 1.–5. punktu piemēro arī citiem tiesas dokumentu pārsūtīšanas un izsniegšanas veidiem, kas paredzēti 2. iedaļā.

7.   Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos diplomātiskie pārstāvji vai konsulārās amatpersonas gadījumos, kad izsniegšanu veic saskaņā ar 17. pantu, un iestāde vai persona gadījumos, kad izsniegšanu veic saskaņā ar 18., 19. vai 20. pantu, informē adresātu, ka adresāts var atteikties pieņemt dokumentu un ka adresātam ir jānosūta attiecīgi minētajiem pārstāvjiem vai amatpersonām vai minētajai iestādei, vai personai vai nu I pielikumā ietvertā L veidlapa, vai rakstisks atteikuma paziņojums.

1.   Neskarot 12. panta 5. punktu, diena, kurā veikta izsniegšana, ievērojot 11. pantu, ir diena, kurā dokumentu izsniedz saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Tomēr, ja dalībvalsts tiesību aktos noteikts, ka dokuments ir jāizsniedz noteiktā termiņā, dienu, kas jāņem vērā attiecībā uz iesniedzēju, nosaka saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

3.   Šo pantu piemēro arī citiem tiesas dokumentu pārsūtīšanas un izsniegšanas veidiem, kas paredzēti 2. iedaļā.

1.   Kad ir pabeigtas ar attiecīgā dokumenta izsniegšanu saistītās formalitātes, saņēmēja struktūra, izmantojot I pielikumā ietverto K veidlapu, sastāda apliecinājumu par minēto formalitāšu pabeigšanu un to nosūta pārsūtītājai struktūrai, un, ja piemēro 8. panta 4. punktu – kopā ar izsniegtā dokumenta kopiju.

2.   Apliecinājumu, kas minēts 1. punktā, aizpilda izcelsmes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, vai citā valodā, ko izcelsmes dalībvalsts ir norādījusi kā tai pieņemamu. Katra dalībvalsts norāda jebkuru Savienības oficiālo valodu, kas nav attiecīgās dalībvalsts valoda, kurā var aizpildīt I pielikumā ietverto K veidlapu.

1.   Kādas dalībvalsts tiesas dokumentu izsniegšana nerada nekādu pienākumu maksāt vai atlīdzināt nodokļus vai izmaksas par pakalpojumiem, ko sniegusi saņēmēja dalībvalsts.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, iesniedzējs maksā vai atlīdzina izmaksas, kas radušās ar:

Dalībvalstis nosaka vienreizēju fiksētu samaksu par to, ka ir nodarbināta tiesu varas amatpersona vai persona, kas ir kompetenta saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem. Minēto samaksu nosaka saskaņā ar proporcionalitātes un nediskriminācijas principiem. Dalībvalstis informē Komisiju par šādām fiksētām samaksām.

1.   Katra dalībvalsts var tieši, nepiemērojot piespiedu līdzekļus, ar savu diplomātisko pārstāvju vai konsulāro amatpersonu starpniecību izsniegt tiesas dokumentus personām, kuras dzīvo citā dalībvalstī.

2.   Dalībvalsts var paziņot Komisijai, ka tā iebilst pret tiesas dokumentu izsniegšanu, kas minēta 1. punktā, savā teritorijā, ja vien dokumentus nav paredzēts izsniegt to izcelsmes dalībvalsts valstspiederīgajiem.

1.   Tiesas dokumentus var izsniegt tieši personai, kurai ir zināmā izsniegšanas adrese citā dalībvalstī, izmantojot jebkādus elektroniskas izsniegšanas līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar tiesas atrašanās dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz iekšzemē veiktu dokumentu izsniegšanu, ar noteikumu, ka:

2.   Lai garantētu pārsūtīšanas drošību, jebkura dalībvalsts var noteikt un paziņot Komisijai papildu nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā pieņems 1. punkta b) apakšpunktā minēto elektronisko izsniegšanu, ja ar tās tiesību aktiem šajā ziņā ir paredzēti stingrāki nosacījumi vai elektroniska izsniegšana pa e-pastu nav atļauta.

1.   Ikviena konkrētajā tiesvedībā ieinteresēta persona var veikt tiesas dokumentu izsniegšanu tieši ar tās dalībvalsts tiesu varas amatpersonu, amatpersonu vai citu kompetento personu starpniecību, kurā tiek lūgta izsniegšana, ar noteikumu, ka šādu tiešu izsniegšanu pieļauj minētās dalībvalsts tiesību akti.

2.   Dalībvalsts, kura atļauj tiešu izsniegšanu, sniedz Komisijai informāciju par to, kurām profesijām vai kompetentajām personām to teritorijā ir atļauts veikt tiešu dokumentu izsniegšanu. Komisija minēto informāciju dara pieejamu ar Eiropas e-tiesiskuma portāla starpniecību.

1.   Ja dokuments, ar ko uzsākta tiesvedība, vai līdzvērtīgs dokuments ir bijis jāpārsūta uz citu dalībvalsti, lai to izsniegtu saskaņā ar šo regulu, un atbildētājs nav ieradies, spriedumu nepasludina, kamēr nav konstatēts, ka dokumenta izsniegšana vai piegāde tika veikta savlaicīgi, lai atbildētājs varētu aizstāvēties, un ka:

2.   Katra dalībvalsts var paziņot Komisijai to, ka tiesa neatkarīgi no 1. punkta var pasludināt spriedumu pat tad, ja nav saņemts dokumenta, ar ko uzsākta tiesvedība, vai līdzvērtīga dokumenta izsniegšanas vai piegādes apliecinājums, ar noteikumu, ka ir ievēroti visi turpmāk uzskaitītie nosacījumi:

Minēto informāciju dara pieejamu ar Eiropas e-tiesiskuma portāla starpniecību.

3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta pamatotos steidzamības gadījumos tiesas var paredzēt jebkurus pagaidu vai aizsardzības pasākumus.

4.   Ja dokuments, ar ko uzsākta tiesvedība, vai līdzvērtīgs dokuments ir bijis jāpārsūta uz citu dalībvalsti, lai to izsniegtu saskaņā ar šo regulu, un attiecībā uz atbildētāju, kurš nav ieradies, ir pasludināts spriedums, tiesnesis ir pilnvarots atbrīvot atbildētāju no sprieduma pārsūdzības termiņa nokavējuma sekām, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

Termiņa atjaunošanas pieteikumu var iesniegt tikai saprātīgā laikposmā pēc tam, kad atbildētājs ir uzzinājis par spriedumu.

Katra dalībvalsts var paziņot Komisijai to, ka termiņa atjaunošanas pieteikums netiks pieņemts, ja to iesniegs pēc tam, kad ir beidzies termiņš, ko dalībvalsts nosaka minētajā paziņojumā. Minētais termiņš nekādā gadījumā nav īsāks par vienu gadu pēc sprieduma pasludināšanas dienas. Minēto informāciju dara pieejamu ar Eiropas e-tiesiskuma portāla starpniecību.

5.   Šā panta 4. punkts neattiecas uz spriedumiem par personu statusu vai tiesībspēju.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 23. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2020. gada 22. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 23. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido decentralizēto IT sistēmu, kuros nosaka:

2.   Īstenošanas aktus, kas minēti šā panta 1. punktā, pieņem līdz 2022. gada 23. martam saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Komisija ir atbildīga par tādas references īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un turpmāku attīstīšanu, ko dalībvalstis var izvēlēties piemērot kā savu aizmugursistēmu valsts IT sistēmas vietā. References īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un turpmāku attīstīšanu finansē no Savienības vispārējā budžeta.

2.   Komisija bez maksas nodrošina, uztur un atbalsta to programmatūras komponentu īstenošanu, kuri ir piekļuves punktu pamatā.

1.   Katra dalībvalsts sedz izmaksas par to savu piekļuves punktu uzstādīšanu, darbību un uzturēšanu, ar ko savstarpēji savieno valstu IT sistēmas decentralizētās IT sistēmas kontekstā.

2.   Katra dalībvalsts sedz izmaksas par savu valsts IT sistēmu izveidi un pielāgošanu, lai tās būtu sadarbspējīgas ar tās piekļuves punktiem, un sedz minēto sistēmu administrēšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neskar dalībvalstu tiesības pieteikties Savienības finanšu programmu dotācijām, lai atbalstītu darbības, kas minētas šajos punktos.

1.   Šī regula attiecībā uz jautājumiem, kuriem to piemēro, ir pārāka pār citiem noteikumiem, kas ietverti dalībvalstu noslēgtos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai vienošanās, un jo īpaši pār n 1965. gada 15. novembra Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās – to dalībvalstu attiecībās, kuras ir to līgumslēdzējas puses.

2.   Šī regula neliedz dalībvalstīm uzturēt spēkā vai noslēgt nolīgumus vai vienošanās, lai paātrinātu vai vēl vairāk vienkāršotu dokumentu pārsūtīšanu, ar noteikumu, ka minētie nolīgumi vai vienošanās ir saderīgi ar šo regulu.

3.   Dalībvalstis Komisijai nosūta:

1.   Jebkāda personas datu apstrāde, ko veic, ievērojot šo regulu, tostarp kompetento iestāžu veikta apmaiņa ar personas datiem vai to pārsūtīšana, atbilst Regulai (ES) 2016/679.

Jebkādu datu apmaiņu vai pārsūtīšanu, ko kompetentās iestādes veic Savienības līmenī, īsteno saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.

Personas datus, kas neattiecas uz konkrētas lietas izskatīšanu, nekavējoties dzēš.

2.   Kompetentā iestāde vai iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu tiek uzskatītas par pārziņiem Regulas (ES) 2016/679 nozīmē.

3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta informāciju, ko pārsūta saskaņā ar šo regulu, saņēmēja struktūra izmanto tikai tam mērķim, kam tā pārsūtīta.

4.   Saņēmējas struktūras saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka šāda informācija paliek konfidenciālā.

5.   Šā panta 3. un 4. punkts neskar valsts tiesību aktus, kas ļauj datu subjektus informēt par tās informācijas izmantojumu, kura pārsūtīta saskaņā ar šo regulu.

6.   Šī regula neskar Direktīvu 2002/58/EK.

1.   Dalībvalstis Komisijai paziņo 3., 7., 12., 14., 17., 19., 20. un 22. pantā minēto informāciju.

Dalībvalstis Komisijai paziņo, ja to tiesību aktos ir noteikts, ka dokuments ir jāizsniedz konkrētā termiņā, kā minēts 12. panta 5. punktā un 13. panta 2. punktā.

2.   Dalībvalstis var paziņot Komisijai, ja tās spēj darboties ar decentralizēto IT sistēmu agrāk, nekā to pieprasa šī regula. Komisija šādu informāciju dara pieejamu elektroniski, konkrēti, ar Eiropas e-tiesiskuma portāla starpniecību.

3.   Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē saskaņā ar 1. punktu saņemto informāciju, izņemot struktūru un centrālo struktūru adreses un citu kontaktinformāciju, kā arī informāciju par ģeogrāfiskiem apgabaliem, kur tām ir jurisdikcija.

4.   Komisija izstrādā un regulāri atjaunina rokasgrāmatu, kurā ir ietverta 1. punktā minētā informācija. Tā dara rokasgrāmatu pieejamu elektroniski, konkrēti – izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, un Eiropas e-tiesiskuma portālā.

1.   Līdz 2023. gada 2. jūlijam Komisija sastāda detalizētu programmu šīs regulas snieguma, rezultātu un ietekmes pārraudzībai.

2.   Pārraudzības programmā norāda rīcību, kas Komisijai un dalībvalstīm jāīsteno nolūkā pārraudzīt šīs regulas sniegumu, rezultātus un ietekmi. Tajā norāda, kad pirmo reizi ir jāapkopo 3. punktā minētie dati, kas nav vēlāk par 2026. gada 2. jūliju, un ar kādiem turpmākiem intervāliem minētie dati ir jāapkopo.

3.   Dalībvalstis sniedz Komisijai – ja tie ir pieejami – šādus datus, kas vajadzīgi pārraudzības nolūkā:

4.   References īstenošanas programmatūra un, ja tā ir attiecīgi aprīkota, valsts aizmugursistēma tiek programmēta tā, lai vāktu 3. punkta a), b) un d) apakšpunktā minētos datus un tos regulāri nosūtītu Komisijai.

1.   Ne vēlāk kā piecus gadus pēc 5. panta piemērošanas dienas, ko nosaka saskaņā ar 37. panta 2. punktu, Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem, vajadzības gadījumā tam pievienojot leģislatīva akta priekšlikumu.

2.   Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga 1. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai.

1.   Regulu (EK) Nr. 1393/2007 atceļ no šīs regulas piemērošanas dienas, izņemot Regulas (EK) Nr. 1393/2007 4. un 6. pantu, kurus atceļ no šīs regulas 37. panta 2. punktā minētās 5., 8. un 10. panta piemērošanas dienas.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. jūlija.

2.   Šīs regulas 5., 8. un 10. pantu piemēro no tā mēneša pirmās dienas, kas seko trīs gadu laikposmam pēc 25. pantā minēto īstenošanas aktu spēkā stāšanās dienas.