(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) mērķis ir visās Savienības zvejniecībās pakāpeniski izskaust izmetumus, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. pantā paredzēts pieņemt daudzgadu plānus, kas ietver saglabāšanas pasākumus, kuri piemērojami zvejniecībās, kas attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā izmanto konkrētus krājumus. Šādi daudzgadu plāni ietver detalizētus noteikumus par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu, un var pilnvarot Komisiju minētos noteikumus precizēt vēl sīkāk, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, ko izstrādājušas dalībvalstis.

(3)

Regula (ES) 2018/973, ar ko izveido daudzgadu plānu bentiskajiem [demersālajiem] krājumiem Ziemeļjūrā, arī pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, kuros, pamatojoties uz dalībvalstu izstrādātiem kopīgiem ieteikumiem, nosaka detalizētus noteikumus par izkraušanas pienākumu.

(4)

Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande un Zviedrija ir tieši ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis un Apvienotā Karaliste 2019. gada 29. maijā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par detalizētiem noteikumiem, kā īstenot izkraušanas pienākumu demersālajās zvejniecībās Ziemeļjūrā. 2019. gada 7. augustā kopīgais ieteikums tika grozīts. Ņemot vērā minētos kopīgos ieteikumus, Komisija pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2019/2238 (3).

(5)

2019. gada 8. novembrī attiecīgās dalībvalstis un Apvienotā Karaliste iesniedza jaunu kopīgu ieteikumu ar nolūku Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 labot dažas kļūdas un netīšus izlaidumus.

(6)

2019. gada 8. novembra kopīgajā ieteikumā bija ierosināts piešķirt līdz 2021. gada 31. decembrim piemērojamu atbrīvojumu attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas nozvejots ar grunts traļiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp stieņiem nepārsniedz 35 mm. Šis atbrīvojums ir saņēmis labvēlīgu zinātnisko novērtējumu (4) un bijis iekļauts arī iepriekšējos izmetumu plānos. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) 2018. gadā norādīja, ka minēto atbrīvojumu pamatojošā zinātniskā informācija ir balstīta uz stingru pieeju un ka plašāko flotu kontekstā izmantotā validācijas metode ir pamatota (5). Neraugoties uz šo labvēlīgo zinātnisko kontekstu, minētais atbrīvojums Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 tika netīši ierobežots līdz 2020. gada 31. decembrim, lai gan zinātniska pamatojuma šādai ierobežošanai nebija. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro līdz 2021. gada 31. decembrim.

(7)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem ZZTEK novērtējumiem, Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 kļūdas pēc tika iekļauts arī ziņošanas pienākums ne vēlāk kā 2020. gada 1. maijā iesniegt datus par atbrīvojumu attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas nozvejots ar grunts traļiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp stieņiem nepārsniedz 35 mm. Tātad no pienākuma iesniegt papildu datus šis atbrīvojums būtu jāizslēdz.

(8)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 nejauši ir izlaists izdzīvotības atbrīvojums, kas piemērojams jūras zeltplekstes nozvejai un piezvejai. Kopīgajā ieteikumā, kas iesniegts 2019. gada 7. augustā, bija ierosināts atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltpleksti, kas nozvejota ar konkrētiem traļiem, ar kuriem kā mērķsugas tiek zvejotas plekstveidīgās zivis vai apaļzivis un kuru linuma acs izmērs ir vismaz 90–99 mm un kuri aprīkoti ar Seltra tipa plātni, vai arī kuru linuma acs izmērs ir vismaz 80–99 mm. ZZTEK konstatēja, ka izdzīvotības rādītāji attiecīgajos pētījumos ir ļoti atšķirīgi (18–75 %) un mazākām jūras zeltplekstēm tie ir īpaši zemi (6). Tātad atbrīvojumu būtu vajadzējis piešķirt tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet 6. panta 4. punktā tas kļūdas pēc nebija precizēts. Turklāt ziņošanas pienākums sniegt papildu datus būtu jāattiecina arī uz šo atbrīvojumu.

(9)

2019. gada 8. novembra kopīgajā ieteikumā bija ierosināts iekļaut de minimis atbrīvojumu attiecībā uz jūraslīdaku, kas nozvejota ar konkrētiem grunts traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks.

(10)

Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/2035 (7) tika piešķirts de minimis atbrīvojums attiecībā uz jūraslīdaku, kas mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru un ar konkrētiem grunts traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, nozvejota ICES 4. apakšapgabalā. Minētais atbrīvojums tika piešķirts, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kas apstiprināti zinātniskajā novērtējumā (8). ZZTEK atzīmēja, ka ir pamatoti pieņemt, ka nevēlamu jūraslīdakas nozveju samazināšanai vajadzīgie selektivitātes uzlabojumi ir tehniski sarežģīti jūraslīdakas morfoloģijas dēļ. Minētais atbrīvojums Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 netika pārņemts dalībvalstu reģionālās grupas un Komisijas saziņā radušos pārpratumu dēļ. Tāpēc Deleģētās regulas (ES) 2019/2238 10. pants būtu jāgroza, lai tajā iekļautu atbrīvojumu.

(11)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2019/2238 būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā ļoti drīz pēc tās publicēšanas. Ņemot vērā to, ka Deleģētā regula (ES) 2019/2238 stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, arī šī regula būtu jāpiemēro no minētā datuma,

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir visās Savienības zvejniecībās pakāpeniski izskaust izmetumus, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus, apspriežoties ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm, izstrādājušas dalībvalstis, uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, ar deleģētu aktu pieņemt vienreiz atjaunojamus izmetumu plānus.

(3)

Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle ir tieši ieinteresētas dienvidrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2017. gada 2. jūnijā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu pagarināt izmetumu plānā noteikto de minimis atbrīvojumu termiņu.

(4)

Ņemot vērā minēto ieteikumu un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) labvēlīgo izvērtējumu (2), de minimis atbrīvojums attiecībā uz Eiropas anšova, makreles un stavridu nozvejām, kas ar trali ar traļu durvīm (OTM) un pāru trali (PTM) gūtas Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 8. rajonā, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/188 (3) tika pagarināts uz 2018., 2019. un 2020. gadu. Minētais atbrīvojums attiecībā uz OTM un PTM ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1394/2014 (4) jau bija piešķirts uz 2015., 2016. un 2017. gadu sakarā ar pamatotiem argumentiem par grūtībām vēl vairāk palielināt selektivitāti.

(5)

PTM kļūdas pēc tika nejauši izslēgts no Deleģētās regulas (ES) 2018/188, un iepriekš minētās dalībvalstis lūdza Komisiju izlaidumu labot. Lai aptvertu visus pelaģiskos zvejas rīkus (OTM un PTM) Eiropas anšova, makreles un stavridu nozveju kontekstā, atsauce tikai uz vienu zvejas rīku būtu jāsvītro.

(6)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) Nr. 1394/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Deleģēto regulu (ES) 2018/188 piemēro no 2018. gada 1. janvāra, tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra,

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegti divi pieteikumi uz atļauju izmantot Bacillus subtilis DSM 25841 preparātu. Minētajiem pieteikumiem ir pievienotas minētās regulas 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikumi attiecas uz atļauju Bacillus subtilis DSM 25841 preparātu, kas klasificējams piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”, izmantot par barības piedevu visu sugu cūkām, arī sivēnmātēm (kas nav laktācijas periodā), lai labvēlīgi ietekmētu zīdāmus sivēnus.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2018. gada 20. februāra (2), 2019. gada 4. oktobra (3) un 2019. gada 4. oktobra (4) atzinumos secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem Bacillus subtilis DSM 25841 preparātam nav nelabvēlīgas ietekmes ne uz dzīvnieku veselību, ne patērētāju drošību, ne vidi. Tā arī atzina, ka šis preparāts būtu jāuzskata par iespējamu elpceļu sensibilizatoru un ka nevar izdarīt secinājumu par to, vai tas var kairināt ādu/acis vai ir ādas sensibilizators. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāīsteno pienācīgi aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, jo īpaši uz piedevas lietotājiem. Iestāde arī secināja, ka preparāts var būt iedarbīgs mērķsugu zootehnisko parametru uzlabošanā. Iestāde neuzskata, ka būtu vajadzība noteikt īpašas prasības attiecībā uz uzraudzību pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

Bacillus subtilis DSM 25841 preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāatļauj izmantot.

(6)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums uz atļauju izmantot L-cisteīna hidrohlorīda monohidrātu, kas iegūts fermentācijā ar Escherichia coli KCCM 80109 un KCCM 80197. Minētajam pieteikumam ir pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Minētais pieteikums attiecas uz atļauju L-cisteīna hidrohlorīda monohidrātu, kas iegūts fermentācijā ar Escherichia coli KCCM 80109 un KCCM 80197, izmantot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem Pieteikuma iesniedzējs lūdzis šo piedevu klasificēt piedevu kategorijā “organoleptiskās piedevas”.

(4)

Pieteikuma iesniedzējs lūdzis atļaut minēto barības piedevu izmantot arī dzirdināmajā ūdenī. Tomēr Regula (EK) Nr. 1831/2003 neļauj “aromatizējošas sastāvdaļas” izmantot dzirdināmajā ūdenī. Tāpēc L-cisteīna hidrohlorīda monohidrātu, kas iegūts fermentācijā ar Escherichia coli KCCM 80109 un KCCM 80197, nevajadzētu atļaut izmantot dzirdināmajā ūdenī. Tas, ka L-cisteīna hidrohlorīda monohidrātu, kas iegūts fermentācijā ar Escherichia coli KCCM 80109 un KCCM 80197, nav atļauts izmantot par aromatizētāju dzirdināmajā ūdenī, neliedz to izmantot barības maisījumos, ko izbaro ar ūdeni.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) savā 2020. gada 19. marta atzinumā (2) secinājusi, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem L-cisteīna hidrohlorīda monohidrāts, kas iegūts fermentācijā ar Escherichia coli KCCM 80109 un KCCM 80197, nelabvēlīgi neietekmē ne dzīvnieku veselību, ne patērētāju veselību, ne vidi. Iestāde attiecībā uz L-cisteīna hidrohlorīda monohidrātu, kas iegūts fermentācijā ar Escherichia coli KCCM 80109 un KCCM 80197, secinājusi: kaut arī tā putekļu veidošanas potenciāls ir zems un tādējādi lietotāju inhalatīva eksponētība ir maz ticama, produktu ir ierosināts klasificēt par elpceļu kairinātāju, jo tā šķīdumam ir zems pH. Turklāt, pamatojoties uz iesniegto pētījumu rezultātiem, tas būtu jāklasificē par ādas kairinātāju un var izraisīt nopietnus acu bojājumus. L-cisteīna hidrohlorīda monohidrāts nav ādas sensibilizators. Iestāde turklāt secinājusi: tā kā L-cisteīna hidrohlorīda monohidrātu, kas iegūts fermentācijā ar Escherichia coli KCCM 80109 un KCCM 80197, izmanto par aromatizētāju pārtikā, gaidāms, ka tas var nodrošināt līdzīgu funkciju barībā, tāpēc papildu pierādījumi par tā iedarbīgumu barībā nav nepieciešami. Iestāde uzskata, ka attiecībā uz uzraudzību pēc laišanas tirgū nekādas īpašas prasības nav vajadzīgas. Tā arī verificējusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošo barības piedevu analīzes metodi.

(6)

Fermentācijā ar Escherichia coli KCCM 80109 un KCCM 80197 iegūta L-cisteīna hidrohlorīda monohidrāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc L-cisteīna hidrohlorīda monohidrātu, kas iegūts fermentācijā ar Escherichia coli KCCM 80109 un KCCM 80197, būtu jāatļauj izmantot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)

Lai panāktu labāku kontroli, būtu jānosaka ierobežojumi un nosacījumi. Konkrētāk, uz barības piedevas etiķetes būtu jānorāda ieteicamais saturs. Ja šāds saturs ir pārsniegts, uz premiksu etiķetes būtu jānorāda konkrēta informācija.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums uz atļauju izmantot Bacillus subtilis DSM 32324, Bacillus subtilis DSM 32325 un Bacillus amyloliquefaciens DSM 25840 preparātu. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju Bacillus subtilis DSM 32324, Bacillus subtilis DSM 32325 un Bacillus amyloliquefaciens DSM 25840 preparātu, kas klasificējams kategorijā “zootehniskās piedevas”, izmantot par barības piedevu visu sugu mājputniem, kas paredzēti gaļai vai audzēti dēšanai vai vaislai

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2020. gada 20. marta atzinumā (2) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem Bacillus subtilis DSM 32324, Bacillus subtilis DSM 32325 un Bacillus amyloliquefaciens DSM 25840 preparātam nav nelabvēlīgas ietekmes ne uz dzīvnieku veselību, ne patērētāju drošību, ne vidi. Tā arī secināja, ka bez datiem nevar izdarīt secinājumus par to, vai piedeva kairina ādu vai acis vai rada ādas sensibilizāciju, un piedeva būtu jāuzskata par elpceļu sensibilizatoru, jo tās aktīvajām vielām ir olbaltumvielu daba. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāīsteno pienācīgi aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, jo īpaši uz piedevas lietotājiem. Iestāde arī secināja, ka šis preparāts var būt iedarbīgs kā zootehniska piedeva barībā un dzirdināšanas ūdenī. Iestāde neuzskata, ka būtu vajadzība noteikt īpašas prasības attiecībā uz uzraudzību pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodēm.

(5)

Bacillus subtilis DSM 32324, Bacillus subtilis DSM 32325 un Bacillus amyloliquefaciens DSM 25840 preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāatļauj izmantot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1062/2014 (2) izveidots to aktīvo vielu saraksts, kuras jānovērtē, lai lemtu par to apstiprināšanu lietošanai biocīdos. Formaldehīds ir šajā sarakstā.

(2)

Formaldehīds ir novērtēts lietošanai biocīdos, kas pieder pie Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (3) V pielikumā aprakstītā 2. produkta veida “Privātā sektora un sabiedrības veselības sektora dezinfekcijas līdzekļi un citi biocīdie produkti” un 3. produkta veids “Veterinārās higiēnas biocīdie produkti”, kas attiecīgi atbilst Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā aprakstītajiem 2. un 3. produkta veidiem.

(3)

Vācijas kompetentā novērtētājiestāde 2013. gada 29. jūlijā iesniedza Komisijai novērtējuma ziņojumus kopā ar saviem ieteikumiem.

(4)

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1062/2014 7. panta 2. punktu, ņemot vērā kompetentās novērtētājiestādes secinājumus, Biocīdu komiteja 2019. gada 10. decembrī pieņēma Eiropas Ķimikāliju aģentūras (“Aģentūra”) atzinumus (4).

(5)

No Regulas (ES) Nr. 528/2012 90. panta 2. punkta var secināt, ka vielas, attiecībā uz kurām dalībvalstu veiktā novērtēšana ir pabeigta līdz 2013. gada 1. septembrim, būtu jānovērtē saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK normām.

(6)

Pēc Aģentūras atzinumiem 2. un 3. produkta veida biocīdi, kas satur formaldehīdu, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. punkta prasībām, ja attiecībā uz to lietošanu tiek ievērotas noteiktas specifikācijas un nosacījumi.

(7)

Tāpēc ir lietderīgi formaldehīdu apstiprināt lietošanai 2. un 3. produkta veida biocīdos ar noteikumu, ka tiek ievērotas noteiktas specifikācijas un nosacījumi.

(8)

Aģentūras atzinumos secināts, ka formaldehīds atbilst kritērijiem, lai to klasificētu par 1.B kategorijas kancerogēnu vielu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (5).

(9)

Tā kā formaldehīds būtu jāapstiprina saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK nosacījumiem, tad, ņemot šo vērā, atbilstoši praksei, kas iedibināta ar minēto direktīvu, atļauja būtu jāpiešķir uz 10 gadiem. Turklāt, tā kā attiecībā uz formaldehīdu kopš 2000. gada 14. maija ir spēkā Regulas (ES) Nr. 528/2012 89. pantā paredzētais pārejas periods un kopš 2013. gada 29. jūlija tam tiek veikta profesionālizvērtēšana un lai saistībā ar iespējamu apstiprinājuma atjaunošanu iespējami drīz Savienības līmenī pārbaudītu, vai attiecībā uz formaldehīdu iespējams izpildīt Regulas (ES) Nr. 528/2012 5. panta 2. punkta nosacījumus, apstiprinājuma periodam vajadzētu būt trīs gadiem.

(10)

Lai izlemtu, vai var atļaut izmantot formaldehīdu saturošu biocīdu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 VI pielikuma 10. punktu dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai to teritorijā ir iespējams izpildīt minētās regulas 5. panta 2. punkta nosacījumus.

(11)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 23. panta izpratnē formaldehīds atbilst minētās regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem un tāpēc būtu jāuzskata par aizstājamu vielu. Tāpēc dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāveic salīdzinošs novērtējums, kas tiek sagatavots, izvērtējot pieteikumu uz atļauju vai atļaujas atjaunošanu formaldehīdu saturošam biocīdam.

(12)

Kā secinājusi Aģentūra, formaldehīds atbilst kritērijiem, pēc kuriem vielu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumu klasificē par 1.B kategorijas kancerogēnu vielu un 1. kategorijas ādas sensibilizatoru, tāpēc apstrādāti izstrādājumi, kas apstrādāti ar formaldehīdu vai kuros formaldehīds iestrādāts, tirgū būtu jālaiž ar attiecīgu marķējumu.

(13)

Šī regula neietekmē Savienības tiesību aktu piemērošanu darba aizsardzības jomā, proti, Padomes Direktīvu 89/391/EEK (6) un 98/24/EK (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK (8).

(14)

Pirms aktīvo vielu apstiprina, būtu jāpaiet saprātīgi ilgam laikam, lai ieinteresētās personas varētu veikt jauno prasību izpildei nepieciešamos sagatavošanās pasākumus.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums uz atļauju izmantot dinātrija 5′-inozinātu, kas iegūts fermentācijā ar Corynebacterium stationis KCCM 80161. Minētajam pieteikumam ir pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Minētais pieteikums attiecas uz atļauju dinātrija 5′-inozinātu, kas iegūts fermentācijā ar Corynebacterium stationis KCCM 80161, izmantot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem. Pieteikuma iesniedzējs lūdzis šo piedevu klasificēt piedevu kategorijā “organoleptiskās piedevas”.

(4)

Pieteikuma iesniedzējs lūdzis atļaut minēto barības piedevu izmantot arī dzirdināmajā ūdenī. Tomēr Regula (EK) Nr. 1831/2003 neļauj “aromatizējošas sastāvdaļas” izmantot dzirdināmajā ūdenī. Tāpēc dinātrija 5′-inozinātu, kas iegūts fermentācijā ar Corynebacterium stationis KCCM 80161, nevajadzētu atļaut izmantot dzirdināmajā ūdenī. Tas, ka minēto piedevu nav atļauts izmantot par aromatizētāju dzirdināmajā ūdenī, neliedz to izmantot barības maisījumos, ko izbaro ar ūdeni.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) savā 2020. gada 7. maija atzinumā (2) secinājusi, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem dinātrija 5′-inozināts, kas iegūts fermentācijā ar Corynebacterium stationis KCCM 80161, nelabvēlīgi neietekmē ne dzīvnieku veselību, ne patērētāju veselību, ne vidi. Iestāde atzinumā secinājusi, ka piedeva nav toksiska ieelpojot, nav kairinoša ādai vai acīm un nav ādas sensibilizators. Iestāde turklāt secinājusi, ka fermentācijā ar Corynebacterium stationis KCCM 80161 iegūta dinātrija 5′-inozināta kā pārtikas garšas pastiprinātāja ietekme ir labi pierādīta, tāpēc papildu pierādījumi par tās iedarbīgumu barībā nav nepieciešami. Iestāde uzskata, ka attiecībā uz uzraudzību pēc laišanas tirgū nekādas īpašas prasības nav vajadzīgas. Tā arī verificējusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošo barības piedevu analīzes metodi.

(6)

Fermentācijā ar Corynebacterium stationis KCCM 80161 iegūta dinātrija 5′-inozināta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc dinātrija 5′-inozinātu, kas iegūts fermentācijā ar Corynebacterium stationis KCCM 80161, būtu jāatļauj izmantot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)

Lai panāktu labāku kontroli, būtu jānosaka ierobežojumi un nosacījumi. Konkrētāk, uz barības piedevas etiķetes būtu jānorāda ieteicamais saturs. Ja šāds saturs ir pārsniegts, uz premiksu etiķetes būtu jānorāda konkrēta informācija.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1062/2014 (2) ir izveidots to esošo aktīvo vielu saraksts, kuras jānovērtē, lai lemtu par to iespējamu apstiprināšanu lietošanai biocīdos. Hlorofēns (EK Nr. 204-385-8; CAS Nr. 120-32-1) ir minētajā sarakstā.

(2)

Hlorofēns ir novērtēts lietošanai biocīdos, kas pieder pie Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā aprakstītā 2. produkta veida “Dezinfekcijas līdzekļi un algicīdi, kas nav paredzēti tiešai piemērošanai cilvēkiem vai dzīvniekiem”.

(3)

Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Norvēģija, un 2016. gada 22. decembrī tās kompetentā novērtētājiestāde Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (“Aģentūra”) iesniedza novērtējuma ziņojumu un savus secinājumus.

(4)

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1062/2014 7. panta 2. punktu Biocīdu komiteja 2020. gada 4. martā pieņēma Aģentūras atzinumu (3), ņemot vērā kompetentās novērtētājiestādes secinājumus.

(5)

Saskaņā ar minēto atzinumu nav paredzams, ka 2. produkta veida biocīdi, kuri satur hlorofēnu, atbildīs Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītajiem kritērijiem, jo, novērtējot risku cilvēka veselībai, tika konstatēti nepieņemami riski.

(6)

Ņemot vērā Aģentūras atzinumu, hlorofēnu nav lietderīgi apstiprināt lietošanai 2. produkta veida biocīdos.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“Apvienotā Karaliste”) 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. Savienība un Apvienotā Karaliste 2019. gada 17. oktobrī panāca vienošanos par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības (2)(“Izstāšanās līgums”) ar pārskatītu protokolu par Īriju/Ziemeļīriju un pārskatītu politisko deklarāciju (3). Saskaņā ar Izstāšanās līgumu un pēc tam, kad Pārstāvju palāta Apvienotajā Karalistē to ratificēja, Eiropas Parlaments to pieņēma un Padome bija pieņēmusi lēmumu par tā noslēgšanu, Apvienotā Karaliste 2020. gada 1. februārī kļuva par trešo valsti, un Savienības tiesību akti Apvienotajai Karalistei un tās iekšienē vairs nebūs piemērojami 2020. gada 31. decembrī.

(2)

Centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) ir būtiska nozīme finanšu tirgos. Vērtspapīru grāmatošana dematerializētā veidā (“notāra pakalpojumi”) un vērtspapīru kontu uzturēšana augstākajā līmenī (“centralizētās uzturēšanas pakalpojumi”) palielina pārredzamību un aizsargā ieguldītājus, jo nodrošina vērtspapīru emisijas integritāti, novēršot emitēto vērtspapīru nevēlamu radīšanu vai samazināšanu. CVD arī uztur vērtspapīru norēķinu sistēmas, kas nodrošina, ka norēķini par vērtspapīru darījumiem tiek veikti pienācīgi un laikus. Šīs funkcijas ir kritiski svarīgas pēctirdzniecības tīrvērtes un norēķinu procesos. Vērtspapīru norēķinu sistēmas ir būtiskas arī monetārajai politikai, jo tās ir cieši iesaistītas nodrošinājuma sniegšanā monetārās politikas operācijās.

(3)

No 2021. gada 1. janvāra CVD, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē (“Apvienotās Karalistes CVD”), tiks uzskatīti par trešās valsts CVD Regulas (ES) Nr. 909/2014 nozīmē. Līdz ar to tie notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumus saistībā ar finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, nedrīkstēs sniegt, izņemot, ja tos būs atzinusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) saskaņā ar minētās regulas 25. pantu. Ja šāda atzīšana netiek veikta, Savienības emitenti nedrīkst izmantot Apvienotās Karalistes CVD, lai veiktu notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumus attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kas izveidoti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem. Šāda situācija Savienības emitentiem var radīt pagaidu problēmas izpildīt savas juridiskās saistības, jo šos pakalpojumus, ko sniedz Apvienotās Karalistes CVD saistībā ar korporatīviem vērtspapīriem un biržā tirgotiem fondiem, kas izveidoti saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem (“Īrijas korporatīvie vērtspapīri un biržā tirgotie fondi”), pašlaik nesniedz CVD, kas saņēmuši atļauju Savienībā (“Savienības CVD”). Tāpēc ir pamatoti un Savienības un tās dalībvalstu interesēs nodrošināt, ka Apvienotās Karalistes CVD var uz ierobežotu laikposmu turpināt sniegt pakalpojumus Savienībā pēc 2020. gada 31. decembra.

(4)

EVTI var atzīt CVD, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, tikai tad, ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu, kurā noteikts, ka tiesiskais un uzraudzības regulējums, kas reglamentē CVD, ir līdzvērtīgi Regulā (ES) Nr. 909/2014 noteiktajām prasībām. Ņemot vērā risku, ka Apvienotā Karaliste varētu izstāties no Savienības, nenoslēdzot izstāšanās līgumu, ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/2030 (4) Apvienotās Karalistes tiesiskais regulējums un uzraudzības sistēma tika atzīta par līdzvērtīgu uz laikposmu līdz 2021. gada 30. martam. Izstāšanās līguma noslēgšanas rezultātā minētais īstenošanas lēmums nekad nekļuva piemērojams. Savienības CVD ir ļoti progresējuši pakalpojumu izstrādes procesā saistībā ar Īrijas korporatīvajiem vērtspapīriem un biržā tirgotajiem fondiem, lai Savienības emitenti varētu pārcelt savas pozīcijas, taču šis darbs nebūs pilnībā pabeigts, kad 2020. gada 31. decembrī Savienības tiesību akti vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā. Tāpēc ir nepieciešams, turklāt Savienības un tās dalībvalstu interesēs, juridiskos un uzraudzības noteikumus, kas reglamentē Apvienotās Karalistes CVD, noteikt par līdzvērtīgiem Regulā (ES) Nr. 909/2014 noteiktajām prasībām uz sešu mēnešu laikposmu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 25. panta 9. punktu ir jāizpilda trīs nosacījumi, lai noteiktu, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz CVD, kuri veic uzņēmējdarbību šajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs minētajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

(6)

Pirmkārt, trešās valsts tiesiskajam un uzraudzības regulējumam ir jānodrošina, ka CVD šajā trešā valstī atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ietekmes ziņā ir līdzvērtīgas Regulā (ES) Nr. 909/2014 noteiktajām prasībām. Apvienotās Karalistes CVD līdz pārejas perioda beigām 2020. gada 31. decembrī ir jāievēro Regulā (ES) Nr. 909/2014 noteiktās prasības. Apvienotā Karaliste 2018. gada 26. jūnijā savos tiesību aktos iekļāva Regulas (ES) Nr. 909/2014 noteikumus, kam jāstājas spēkā pārejas perioda beigās.

(7)

Otrkārt, trešās valsts tiesiskajam un uzraudzības regulējumam ir jānodrošina, ka CVD, kas veic uzņēmējdarbību minētajā trešā valstī, pastāvīgi tiek pakļauti iedarbīgai uzraudzībai, pārraudzībai un prasību izpildes nodrošināšanai. Līdz pārejas perioda beigām 2020. gada 31. decembrī Apvienotās Karalistes CVD ir Anglijas Bankas uzraudzībā, kā noteikts Apvienotās Karalistes tiesību aktos saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014. Saistībā ar Regulā (ES) Nr. 909/2014 izklāstīto noteikumu iekļaušanu Apvienotās Karalistes tiesību aktos Anglijas Banka joprojām būs atbildīga par CVD uzraudzību pēc pārejas perioda beigām, un pašlaik nav norāžu, ka minētajā uzraudzībā būtu paredzētas būtiskas izmaiņas.

(8)

Treškārt, trešās valsts tiesiskajam regulējumam ir jānodrošina efektīva līdzvērtīga sistēma tādu CVD atzīšanai, kuri saņēmuši atļauju atbilstīgi trešās valsts tiesiskajam regulējumam. Tas ir nodrošināts, Apvienotās Karalistes valsts tiesību aktos integrējot Regulas (ES) Nr. 909/2014 25. pantā paredzētos noteikumus. Turklāt Apvienotā Karaliste ir ieviesusi īpašus pārejas noteikumus, kas ļauj trešās valsts CVD sniegt notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumus Apvienotajā Karalistē vismaz sešus mēnešus pēc tam, kad Apvienotā Karaliste ir noteikusi minētā trešās valsts regulējuma līdzvērtīgumu.

(9)

Pamatojoties uz to, var secināt, ka Apvienotās Karalistes tiesiskais un uzraudzības regulējums, kas būs piemērojams Apvienotās Karalistes CVD pēc Izstāšanās līguma 126. pantā minētā pārejas perioda beigām, atbilst visiem Regulas (ES) Nr. 909/2014 25. panta 9. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

(10)

Šis lēmums ir balstīts uz pašlaik pieejamo informāciju par tiesisko un uzraudzības regulējumu, ko no 2021. gada 1. janvāra piemēros Apvienotās Karalistes CVD. Ņemot vērā Apvienotās Karalistes paziņojumu, ka noteiktas prasības, kas nākotnē stāsies spēkā saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu, netiks iekļautas tās valsts tiesību aktos, Apvienotajā Karalistē pašlaik spēkā esošo tiesisko un uzraudzības regulējumu var uzskatīt par līdzvērtīgu tikai uz ierobežotu laiku. Ņemot vērā Apvienotās Karalistes paziņojumu par nākotnes atšķirībām attiecībā uz juridisko un uzraudzības regulējumu, ko piemēro Apvienotās Karalistes CVD, paredzams, ka tirgus dalībnieki sagatavosies situācijai bez papildu lēmuma par līdzvērtību šajā jomā.

(11)

Visaptverošu un efektīvu sadarbības vienošanos noslēgšana starp EVTI un Anglijas Banku saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 25. panta 10. punktu nodrošina proaktīvu informācijas apmaiņu un uzraudzības darbību koordinēšanu. Jo īpaši šādās vienošanās ir jānodrošina, ka EVTI pastāvīgi ir tūlītēja piekļuve visai tās pieprasītajai informācijai visās situācijās, tostarp ārkārtas situācijās. Šādas sadarbības vienošanās arī nodrošina, ka EVTI var ar visu būtisko informāciju dalīties ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 25. panta 5. punktā minētajām iestādēm, lai apspriestos ar tām par Apvienotās Karalistes CVD atzīto statusu vai gadījumos, kad šāda informācija ir vajadzīga, lai minētās iestādes varētu veikt savus uzraudzības uzdevumus.

(12)

Tiek sagaidīts, ka Apvienotās Karalistes iestādes informēs Savienību par visām izmaiņām Apvienotās Karalistes tiesiskajā vai uzraudzības regulējumā, kas ietekmē notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu Apvienotajā Karalistē. Komisija sadarbībā ar EVTI uzraudzīs visas izmaiņas, kas tiks ieviestas tiesiskajā un uzraudzības regulējumā un kas ietekmē šādu pakalpojumu sniegšanu Apvienotajā Karalistē, tirgus norises, kā arī uzraudzības sadarbības efektivitāti, tostarp tūlītēju informācijas apmaiņu starp EVTI un Anglijas Banku. Komisija jebkurā laikā var veikt pārskatīšanu, ja attiecīgās norises liek Komisijai atkārtoti novērtēt līdzvērtību, kas piešķirta ar šo lēmumu, tostarp gadījumos, kad Apvienotās Karalistes iestādes efektīvi nesadarbojas, neļauj efektīvi novērtēt risku, ko Apvienotās Karalistes CVD rada Savienībai vai tās dalībvalstīm, vai ja Apvienotās Karalistes CVD vai Anglijas Bankas veiktās darbības veicina nepamatotu un negodīgu konkurenci.

(13)

Savienības un tās dalībvalstu interesēs un lai Savienības CVD dotu laiku, kas vajadzīgs, lai turpinātu attīstīt savu pakalpojumu piedāvājumu saistībā ar Īrijas korporatīvajiem vērtspapīriem un biržā tirgotajiem fondiem, un Savienības emitentiem – laiku, kas vajadzīgs, lai savas pozīcijas pārceltu uz Savienības CVD, – šim lēmumam būtu jāzaudē spēks sešus mēnešus pēc tā piemērošanas dienas.

(14)

Šim lēmumam būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, lai Savienības emitentiem nodrošinātu juridisko noteiktību pirms pārejas perioda beigām saskaņā ar Izstāšanās līgumu. To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Savienības tiesību akti vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,