(1)

Padomes Regulā (ES) 2020/123 (2) ir noteiktas kvotas 2020. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Beļģijas karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Beļģijā, ar nozveju no megrimu krājuma 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā ir pilnībā apguvuši 2020. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc dažas ar šo krājumu saistītas zvejas darbības jāaizliedz,

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 287. panta 19. punktu Horvātija var piemērot atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (“PVN”) tiem nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 35 000 EUR līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā tās pievienošanās dienā.

(2)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1768 (2) Horvātijai tika atļauts ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 287. panta Direktīvā 2006/112/EK (“atkāpes pasākums”), lai līdz 2020. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad stājas spēkā direktīva, ar ko groza Direktīvas 2006/112/EK 281. līdz 294. pantu, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk, piešķirtu atbrīvojumu no PVN nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 45 000 EUR ekvivalentu valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā tās pievienošanās dienā.

(3)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2020. gada 18. maijā, Horvātija lūdza atļauju turpināt piemērot atkāpes pasākumu līdz 2024. gada 31. decembrim, proti, datumam, līdz kuram dalībvalstīm jāpieņem normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes Direktīvu (ES) 2020/285 (3), ar kuru paredz vienkāršotus PVN noteikumus mazajiem uzņēmumiem un cita starpā no 2025. gada 1. janvāra svītro Direktīvas 2006/112/EK 287. pantu.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija 2020. gada 9. jūnija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Horvātijas pieprasījumu. Ar 2020. gada 11. jūnija vēstuli Komisija paziņoja Horvātijai, ka tās rīcībā ir visa vajadzīgā informācija, lai izvērtētu pieprasījumu.

(5)

Saskaņā ar Horvātijas sniegto informāciju šķiet, ka atkāpes pasākuma iemesli lielākoties paliek nemainīgi un palielinātā robežvērtība neietekmē galapatēriņa posmā iekasēto nodokļu ieņēmumu kopējo summu. Nodokļa maksātāji joprojām var izvēlēties parasto PVN režīmu.

(6)

Ņemot vērā atkāpes pasākuma iespējamo pozitīvo ietekmi, samazinot administratīvo slogu un saistību izpildes izmaksas mazajiem uzņēmumiem un nodokļu iestādēm, kā arī to, ka tam nav būtiskas ietekmes uz kopējiem PVN ieņēmumiem, būtu jāatļauj Horvātijai turpināt piemērot atkāpes pasākumu.

(7)

Atļauja piemērot atkāpi būtu jāpiešķir uz noteiktu termiņu. Termiņam vajadzētu būt pietiekami garam, lai varētu novērtēt robežvērtības efektivitāti un piemērotību. Turklāt ar Direktīvu (ES) 2020/285 Direktīvas 2006/112/EK 287. pants tiek svītrots no 2025. gada 1. janvāra. Tādēļ ir lietderīgi atļaut Horvātijai piemērot atkāpes pasākumu līdz 2024. gada 31. decembrim.

(8)

Atkāpes pasākumam nav ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN, jo Horvātija veiks kompensācijas aprēķinu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (4) 6. pantu.

(9)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1768,

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 287. panta 13. punktu Malta var piemērot atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) trim nodokļu maksātāju kategorijām, kuru gada apgrozījums nepārsniedz: 37 000 EUR – ja saimnieciskā darbība ir galvenokārt preču piegāde; 24 300 EUR – ja saimnieciskā darbība ir galvenokārt tādu pakalpojumu sniegšana, kuriem ir zema pievienotā vērtība (augsti sākotnējie ieguldījumi); un 14 600 EUR – pārējos gadījumos, proti, tādu pakalpojumu sniegšana, kuriem ir augsta pievienotā vērtība (zemi sākotnējie ieguldījumi).

(2)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/279 (2) Maltai tika atļauts ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 287. panta Direktīvā 2006/112/EK 287. panta (“atkāpes pasākums”), lai līdz 2020. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad stājas spēkā direktīva, ar ko groza Direktīvas 2006/112/EK 281. līdz 294. pantu, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk, piešķirtu atbrīvojumu no PVN nodokļa maksātājiem, kuru saimnieciskā darbība ir galvenokārt tādu pakalpojumu sniegšana, kam ir augsta pievienotā vērtība (zemi sākotnējie ieguldījumi), un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 20 000 EUR.

(3)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2020. gada 5. jūnijā, Malta lūdza atļauju turpināt piemērot atkāpes pasākumu līdz 2024. gada 31. decembrim, proti, datumam, līdz kuram dalībvalstīm jāpieņem normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes Direktīvu (ES) 2020/285 (3), ar kuru paredz vienkāršotus PVN noteikumus mazajiem uzņēmumiem un cita starpā no 2025. gada 1. janvāra svītro Direktīvas 2006/112/EK 287. pantu.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2020. gada 12. jūnija vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Maltas pieprasījumu. Komisija 2020. gada 15. jūnija vēstulē paziņoja Maltai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas nepieciešama pieprasījuma izvērtēšanai.

(5)

Tā kā šā atkāpes pasākuma rezultātā ir samazinājušās PVN saistības un līdz ar to arī administratīvais slogs un izmaksas mazajiem uzņēmumiem, Maltai būtu jāsaņem atļauja turpināt šā atkāpes pasākuma piemērošanu.

(6)

Atļauja piemērot atkāpi būtu jāpiešķir uz noteiktu termiņu. Termiņam vajadzētu būt pietiekami garam, lai varētu novērtēt robežvērtības efektivitāti un piemērotību. Turklāt ar Direktīvu (ES) 2020/285 Direktīvas 2006/112/EK 287. pants tiek svītrots no 2025. gada 1. janvāra. Tādēļ ir lietderīgi atļaut Maltai piemērot atkāpes pasākumu līdz 2024. gada 31. decembrim.

(7)

Atkāpes pasākumam nav ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN, jo Malta veiks kompensācijas aprēķinu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (4) 6. pantu.

(8)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmums (ES) 2018/279,

(1)

Direktīvā 64/432/EEK paredzēti dzīvnieku veselības noteikumi attiecībā uz liellopu tirdzniecību Savienībā. Minētās direktīvas 9. pantā paredzēts, ka dalībvalsts, kas ieviesusi obligāto valsts kontroles programmu attiecībā uz kādu no slimībām, kuras norādītas minētās direktīvas E pielikuma II daļā, attiecīgo programmu var iesniegt apstiprināšanai Komisijā. Tajā arī paredzēts, ka var būt vajadzīgas papildu garantijas Savienības iekšējā tirdzniecībā ar liellopiem. Liellopu (govju) infekciozais rinotraheīts ir 1. tipa liellopu herpesvīrusa (BHV1) izraisīta slimība, kas norādīta Direktīvas 64/432/EEK E pielikuma II daļas sarakstā.

(2)

2020. gada februārī Francija iesniedza Komisijai apliecinošus dokumentus, lai varētu apstiprināt valsts programmu liellopu infekciozā rinotraheīta, kas aptver Francijas pamatteritorijas departamentus, izņemot Korsiku, kontrolei un izskaušanai un lūdza atļauju piemērot papildu garantijas, kuras attiecas uz liellopu infekciozo rinotraheītu un kuras piemērojamas saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 9. pantu.

(3)

Direktīvas 64/432/EEK 10. pantā paredzēts, ka gadījumā, ja dalībvalsts uzskata, ka tās teritorija vai teritorijas daļa ir brīva no kādas slimības, kas norādīta minētās direktīvas E pielikuma II daļas sarakstā, tā iesniedz Komisijai attiecīgus apliecinošus dokumentus. Tajā arī paredzēts, ka var būt vajadzīgas papildu garantijas Savienības iekšējā tirdzniecībā ar liellopiem.

(4)

2020. gada janvārī Čehija iesniedza Komisijai apliecinošus dokumentus, lai visa tās teritorija tiktu atzīta par brīvu no BHV1, un lūdza atļauju piemērot papildu garantijas, kas attiecas uz liellopu infekciozo rinotraheītu un kas piemērojamas saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 10. pantu.

(5)

Komisijas Lēmumā 2004/558/EK (2) ir minētas dalībvalstis un to reģioni, kam atļauts piemērot papildu garantijas attiecībā uz liellopu infekciozo rinotraheītu saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 9. un 10. pantu. Lēmuma 2004/558/EK I pielikumā ir norādītas dalībvalstis un to reģioni, uz kuriem papildu garantijas attiecībā uz liellopu infekciozo rinotraheītu attiecina saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 9. pantu, savukārt Lēmuma 2004/558/EK II pielikumā ir norādītas dalībvalstis un to reģioni, uz kuriem papildu garantijas attiecībā uz liellopu infekciozo rinotraheītu attiecina saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 10. pantu.

(6)

Pēc Francijas iesniegto apliecinošo dokumentu izvērtēšanas šīs dalībvalsts pamatteritorijas departamenti, izņemot Korsiku, būtu jānorāda Lēmuma 2004/558/EK I pielikuma sarakstā un būtu jāpiemēro papildu garantijas attiecībā uz liellopu infekciozo rinotraheītu saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 9. pantu.

(7)

Turklāt pēc Čehijas iesniegto apliecinošo dokumentu izvērtēšanas tā vairs nebūtu jānorāda Lēmuma 2004/558/EK I pielikuma sarakstā, bet gan būtu jāiekļauj minētā lēmuma II pielikumā, un būtu jāpiemēro papildu garantijas attiecībā uz liellopu infekciozo rinotraheītu saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 10. pantu.

(8)

Tāpēc Lēmuma 2004/558/EK I un II pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Putnu gripa ir vīrusa izraisīta putnu, arī mājputnu, infekcijas slimība. Inficēšanās ar putnu gripas vīrusiem mājputniem izraisa divus galvenos minētās slimības veidus, kas atšķiras virulences ziņā. Zemi patogēniskā forma parasti rada tikai vieglus simptomus, savukārt augsti patogēniskā forma vairumam mājputnu sugu izraisa ļoti augstu mirstību. Šī slimība var nopietni ietekmēt mājputnu audzēšanas saimniecību rentabilitāti, traucējot tirdzniecību Savienībā un eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Taču kopš 2005. gada izrādās, ka migrējošie putni var inficēties ar augsti patogēniskās H5 apakštipa putnu gripas vīrusiem un pēc tam rudens un pavasara migrācijas laikā tos izplatīt lielos attālumos.

(3)

Augsti patogēniskās putnu gripas vīrusu klātbūtne savvaļas putnu populācijā rada pastāvīgus draudus, ka šie vīrusi varētu tikt tieši un netieši ievazāti saimniecībās, kurās tiek turēti mājputni vai citi nebrīvē turēti putni.

(4)

Augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojuma gadījumā ir risks, ka slimības ierosinātājs varētu pārsviesties uz citām saimniecībām, kurās ir mājputni vai citi nebrīvē turēti putni.

(5)

Padomes Direktīvā 2005/94/EK (3) ir izklāstīti konkrēti profilaktiski pasākumi, kas saistīti ar putnu gripas uzraudzību un savlaicīgu noteikšanu, un obligātie kontroles pasākumi, kas piemērojami minētās slimības uzliesmojuma gadījumā mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu vidū. Minētā direktīva paredz aizsardzības zonas un uzraudzības zonas izveidi augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojuma gadījumā. Šāda reģionalizācija tiek piemērota, jo īpaši lai, novēršot slimības ierosinātāja ievazāšanu un nodrošinot slimības agrīnu konstatēšanu, aizsargātu putnu veselību pārējā dalībvalsts teritorijā.

(6)

Vācija nesen apstiprināja augsti patogēniskās H5N8 apakštipa putnu gripas vīrusa klātbūtni migrējošo un nemigrējošo savvaļas putnu vidū tās teritorijā.

(7)

Turklāt Vācija nesen paziņoja Komisijai par vienu augsti patogēniskās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumu tās teritorijā kādā Ziemeļfrīzlandes apriņķa saimniecībā, kurā ir mājputni vai citi nebrīvē turēti putni, un nekavējoties veica pasākumus, kas prasīti saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK, tostarp izveidoja aizsardzības zonu un uzraudzības zonu.

(8)

Komisija sadarbībā ar Vāciju ir izskatījusi minētos pasākumus un atzīst, ka aizsardzības zonas un uzraudzības zonas robežas, ko noteikusi minētās dalībvalsts kompetentā iestāde, atrodas pietiekamā attālumā no saimniecības, kurā apstiprināts uzliesmojums.

(9)

Lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un nepieļautu, ka trešās valstis liek nepamatotus tirdzniecības šķēršļus, ir nepieciešams īsā laika posmā Savienības līmenī aprakstīt aizsardzības zonu un uzraudzības zonu, kas Vācijā izveidotas saistībā ar augsti patogēnisko putnu gripu.

(10)

Tādējādi līdz nākamajai Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmei šā lēmuma pielikumā būtu jānosaka aizsardzības zona un uzraudzības zona Vācijā, kurās piemēro Direktīvā 2005/94/EK paredzētos dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, un būtu jānosaka šādas reģionalizācijas ilgums.

(11)

Šis lēmums nākamajā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē ir jāpārskata,