(1)

Regula (ES) 2016/429 nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem, inter alia noteikumus, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, kā arī noteikumus par konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību Savienībā. Tā turklāt piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt noteikumus, lai ar deleģētajiem aktiem papildinātu dažus nebūtiskus minētās regulas elementus.

(2)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/2035 (2) nosaka papildinošus noteikumus attiecībā uz reģistrētiem un apstiprinātiem objektiem, kas paredzēti turētiem sauszemes dzīvniekiem un inkubējamām olām, un konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību. Konkrētāk, minētās deleģētās regulas III daļas II sadaļā ir noteikti noteikumi par turētu aitu un kazu izsekojamību, t. sk. operatoru pienākumi attiecībā uz minēto dzīvnieku identifikācijas līdzekļiem un metodēm.

(3)

Turklāt Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 46. pantā ir paredzētas dažas atkāpes no minētā akta 45. pantā noteiktajām aitu un kazu izsekojamības prasībām. Minētās atkāpes ietver arī iespēju operatoriem, kas tur aitas un kazas, kuras jaunākas par 12 mēnešiem, šādus dzīvniekus, ko pēc savākšanas vai nobarošanas operācijas paredzēts transportēt uz kautuvi tajā pašā dalībvalstī, identificēt ar vienu elektronisku krotāliju, uz kuras skaidri redzams unikālais reģistrācijas numurs un identifikācijas kods. Pēc Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 pieņemšanas Komisija no dažām ieinteresētajām personām un dalībvalstīm saņēma dažādas piezīmes par minētās atkāpes piemērošanas iespējamo ietekmi; atkāpe tika uzskatīta par pārāk apgrūtinošu aitu un kazu audzētājiem, jo īpaši ņemot vērā zemo tirgus cenu, ko minētie audzētāji ieguvuši par dzīvniekiem, kas nokauti lietošanai pārtikā. Ņemot vērā Regulas (ES) 2016/429 118. panta 3. punktā izklāstītos apsvērumus, var uzskatīt, ka parastā krotālija vai parastā saite uz vēzīša nodrošina pietiekamu izsekojamības līmeni, ja jaunas turētas aitas un kazas no dažādiem izcelsmes objektiem pēc nobarošanas operācijas tiek pārvietotas uz kautuvi. Turklāt pietiekamu izsekojamības līmeni var nodrošināt tikai tad, ja šāda pārvietošana tiek reģistrēta vienā datubāzē un tātad notiek vienas dalībvalsts robežās; šī prasība attiecas arī uz lielāko daļu pārējo atkāpju, kas paredzētas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 46. pantā.

(4)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, ir lietderīgi Regulu (ES) 2019/2035 grozīt, pievienojot papildu atkāpi attiecībā uz jaunām turētām aitām un kazām, lai operatoriem neradītu nesamērīgu slogu un izmaksas un vienlaikus nodrošinātu turēto aitu un kazu izsekojamību un minēto dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmas netraucētu darbību.

(5)

Turklāt Regulas (ES) 2016/429 108. pants nosaka, ka dalībvalstīm jāizveido turētu sauszemes dzīvnieku, t. sk. turētu aitu un kazu, identifikācijas un reģistrācijas sistēma. Minētajā sistēmā būtu jāparedz procedūras tās pareizai darbībai, arī dalībvalstīs piemēroto atkāpju pārvaldībai. Lai novērstu jebkādu risku dzīvnieku veselībai un nodrošinātu turētu aitu un kazu izsekojamību gadījumos, kad tiek piemērotas dažas Regulas (ES) 2019/2035 46. pantā paredzētās atkāpes, dalībvalstīm būtu jāiedibina šādu atkāpju piemērošanas procedūras.

(6)

Deleģēto regulu (ES) 2019/2035 piemēro no 2021. gada 21. aprīļa, tāpēc arī šī regula būtu jāpiemēro no tā paša datuma,

1)

regulas 45. panta 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 46. pantam pievieno šādu 5. punktu:

3)

regulas 48. panta 4. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/2025 (2) ir noteiktas kvotas 2020. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Portugāles karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Portugālē, ar nozveju no beriksu krājuma Savienības un starptautiskajos ūdeņos 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā ir pilnībā apguvuši 2020. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc dažas ar šo krājumu saistītas zvejas darbības jāaizliedz,

(1)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/317 (3) ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi un procedūras, kas attiecas uz darbības uzlabošanas sistēmas un tarifikācijas sistēmas īstenošanu, tostarp aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbību, kā arī aeronavigācijas maksas noteikšanu, piemērošanu un iekasēšanu no gaisa telpas izmantotājiem.

(2)

Covid-19 pandēmijas dēļ strauji samazinājusies gaisa satiksme, un šā samazinājuma iemesls ir ievērojamais pieprasījuma kritums un dalībvalstu un trešo valstu veiktie tiešie pasākumi pandēmijas uzliesmojuma ierobežošanai. Covid-19 pandēmijas izraisītie ārkārtējie apstākļi būtiski ietekmē pašreizējos procesus un pasākumus darbības uzlabošanas sistēmas un tarifikācijas sistēmas īstenošanai trešajā pārskata periodā no 2020. gada līdz 2024. gadam (“PP3”), tostarp darbības uzlabošanas mērķu un vienības likmju noteikšanu, kā arī stimulu shēmu un riska dalīšanas mehānismu piemērošanu. Tādējādi ir izveidojusies ārkārtas situācija, kas jārisina ar īpašiem pagaidu pasākumiem.

(3)

Dalībvalstis līdz 2019. gada 1. oktobrim ir iesniegušas Komisijai savus darbības uzlabošanas plānu projektus attiecībā uz PP3, kā arī līdz 2019. gada 21. novembrim – turpmākos atjauninātos darbības uzlabošanas plānu projektus. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 3. punktu Komisija novērtēja minēto darbības uzlabošanas plānu projektu atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, kas noteikti Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/903 (4). Tomēr darbības uzlabošanas plānu projekti un Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi tika izstrādāti pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, un tādējādi tajos nav ņemts vērā tas, ka pandēmijas rezultātā apstākļi gaisa transporta jomā ir būtiski mainījušies.

(4)

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ievērojamo un nepieredzēto ietekmi uz aviācijas nozari un jo īpaši uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, PP3 vajadzībām būtu jāpiemēro daži noteikumi, ar kuriem atkāpjas no Īstenošanas regulas (ES) 2019/317. Ja vien šajā regulā nav īpaši noteikts citādi, minētajā pārskata periodā būtu jāpiemēro Īstenošanas regula (ES) 2019/317. Tāpat šai regulai nebūtu jāietekmē vienības likmju korekcijas, kas izriet no otrā pārskata perioda un pamatojas uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 391/2013 (5).

(5)

Vēl nav pieejamas pietiekami stabilas satiksmes prognozes laikposmam līdz 2024. gadam, jo valda neskaidrība par satiksmes attīstību pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma. Tāpēc, lai nodrošinātu šā pārskata perioda turpmāku īstenošanu, ir jāparedz īpaši noteikumi par pārskatītu Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķu noteikšanu PP3. Ir saņemti apliecinājumi par to, ka 2020. gada novembra sākumā tiks publicēta atjaunināta Statistikas un prognožu dienesta (STATFOR) satiksmes prognoze PP3. Šī satiksmes prognoze kalpos par pamatu, lai sāktu pārskatīt Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus attiecībā uz PP3. Ņemot vērā laika ierobežojumus, minēto pārskatīto mērķu noteikšanai izņēmuma kārtā nebūtu jāpiemēro visi Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 9. panta 1. un 2. punktā noteiktie procesi un termiņi. Lai Komisija varētu noteikt pārskatītos mērķus, valstu uzraudzības iestādēm līdz 2020. gada 15. decembrim būtu jāsniedz Komisijai sākotnējie dati par izmaksām un informācija par satiksmes prognozēm attiecīgajiem kalendārajiem gadiem, kas ir ievaddati pārskatīto Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķu noteikšanai attiecībā uz PP3. Komisijai ne vēlāk kā 2021. gada 1. maijā būtu jāpieņem pārskatītie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi attiecībā uz PP3.

(6)

Pēc tam, kad Komisija būs noteikusi pārskatītos Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus attiecībā uz PP3, dalībvalstīm būtu jāizstrādā darbības uzlabošanas plāni, kuros ietverti pārskatītie darbības uzlabošanas mērķi attiecībā uz PP3. Darbības uzlabošanas mērķu noteikšanas process valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī būtu jāpabeidz tikai pēc tam, kad ir pieņemti pārskatītie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi. Attiecīgi būtu jānosaka jauns darbības uzlabošanas plānu projektu iesniegšanas termiņš.

(7)

Covid-19 pandēmijas izraisīto apstākļu dēļ nenovēršami aizkavējusies ar darbības uzlabošanas plānu izstrādi, novērtēšanu un pieņemšanu saistīto procedūru īstenošana, tāpēc, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā noteiktos kritērijus, darbības uzlabošanas plānu galīgajā redakcijā ietvertie darbības uzlabošanas mērķi izmaksu efektivitātes jomā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no pārskata perioda sākuma saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 17. panta 2. punktu. Tomēr tiem būtu jārada ietekme tikai ar vienības likmju korekcijām turpmākajos kalendārajos gados.

(8)

Tīkla pārvaldnieks saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 19. pantu 2019. gada septembrī iesniedza Komisijai tīkla darbības uzlabošanas plāna projektu attiecībā uz PP3. Komisija novērtēja tīkla darbības uzlabošanas plānu saskaņā ar minētās regulas 19. panta 2. punktu. Pēc tīkla darbības uzlabošanas plāna projekta iesniegšanas apstākļi Covid-19 pandēmijas ietekmē ir būtiski mainījušies, tāpēc tīkla pārvaldniekam būtu jāizstrādā un jāiesniedz Komisijai novērtēšanai jauns tīkla darbības uzlabošanas plāna projekts. Attiecīgi būtu jānosaka šā plāna iesniegšanas termiņš.

(9)

Paredzams, ka pārskatītās aprēķinātās izmaksas 2020. un 2021. kalendārajam gadam kopā atspoguļo papildu nenoteiktību un pienācīgi ņem vērā mazākus satiksmes apjomus, ko izraisījuši Covid-19 pandēmijas apstākļi.

(10)

Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas smago ietekmi uz gaisa telpas izmantotājiem PP3 laikā, 2020. un 2021. kalendārā gada vajadzībām ir jāpiemēro īpaši noteikumi, kuri attiecas uz darbības uzlabošanas mērķu pārskatīšanu galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte” Savienības un vietējā līmenī, stimulu shēmu un riska dalīšanas mehānismu īstenošanu, kā arī vienības likmju korekcijām, kas izriet no abiem minētajiem kalendārajiem gadiem.

(11)

Lai nodrošinātu darbības uzlabošanas sistēmas un tarifikācijas sistēmas pareizu piemērošanu PP3 laikā un ņemot vērā to, ka darbības uzlabošanas mērķu noteikšana ir vērsta uz nākotni, pārskatot darbības uzlabošanas mērķus izmaksu efektivitātes jomā Savienības un vietējā līmenī, 2020. un 2021. kalendārā gada aprēķinātās izmaksas būtu jāuzskata par viena laikposma izmaksām. Nosakot pārskatītos izmaksu efektivitātes mērķus Savienības un vietējā līmenī, būtu pienācīgi jāņem vērā faktiskās izmaksas, kas radušās aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un dalībvalstīm.

(12)

Īstenošanas regulā (ES) 2019/317 paredzētie noteikumi, kas reglamentē darbības uzlabošanas plānu novēlotas pieņemšanas sekas, būtu jāpielāgo tā, lai mazinātu ļoti nelabvēlīgo finansiālo ietekmi, kāda šiem mehānismiem citādi būtu uz gaisa telpas izmantotājiem, kā arī lai izvairītos no vienības likmju pārmērīga svārstīguma PP3 laikā. Šajā nolūkā attiecīgās vienības likmju korekcijas izņēmuma kārtā būtu jāsadala pa pieciem kalendārajiem gadiem. Ja tas ir nepieciešams, lai izvairītos no pārnesumu nesamērīgas ietekmes uz vienības likmēm, ko iekasē no gaisa telpas izmantotājiem, būtu jāļauj valstu uzraudzības iestādēm pagarināt šo laikposmu uz septiņiem kalendārajiem gadiem.

(13)

Dalībvalstis, piemērojot Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 29. panta 6. punktu, var veikt papildu pasākumus, kuru mērķis ir kompensēt Covid-19 pandēmijas ietekmi uz aeronavigācijas maksas līmeni PP3 laikā.

(14)

Lai valstu uzraudzības iestādēm un Komisijai būtu vienkāršāk izpildīt uzraudzības uzdevumus, vajadzētu noteikt pienākumu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem līdz 2020. gada 15. decembrim iesniegt minētajām iestādēm ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 pandēmijas finansiālo un operatīvo ietekmi uz to darbību.

(15)

Lai Komisija un dalībvalstis varētu ātri veikt atbilstošos pasākumus, kuri attiecas uz PP3 darbības uzlabošanas mērķu noteikšanas procesu un ļauj mazināt Covid-19 krīzes finansiālo ietekmi uz gaisa telpas izmantotājiem, ārkārtas noteikumi būtu jāpiemēro nekavējoties. Šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(16)

Vienotās gaisa telpas komiteja nav sniegusi atzinumu. Tika uzskatīts, ka ir nepieciešams īstenošanas akts, un priekšsēdētājs iesniedza īstenošanas akta projektu turpmākai apspriešanai pārsūdzības komitejā. Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar pārsūdzības komitejas atzinumu,

(1)

Francija saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 2. pantu ir informējusi Komisiju, ka degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola importa tendences, šķiet, ir jāuzrauga. Konkrētāk, Francija ir lūgusi ieviest retrospektīvu uzraudzību.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 10. pantu Savienības uzraudzību var ieviest, ja kāda ražojuma importa tendences draud radīt kaitējumu Savienības ražotājiem un ja to prasa Savienības intereses. Regulas (ES) 2015/755 7. pants paredz iespēju ieviest uzraudzību, ja tas ir Savienības interesēs. Retrospektīvu uzraudzību var ieviest saskaņā ar abām regulām, attiecīgi saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(3)

Pamatojoties uz Francijas iesniegto informāciju, degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola imports Savienībā laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam palielinājās par 512 % – no 87,6 tūkstošiem tonnu līdz 536,2 tūkstošiem tonnu. Turklāt 2019. gadā degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola cenas importam no galvenajiem sešiem importa avotiem vidēji bija par 15 % zemākas nekā Savienības ražotāju cenas.

(4)

Degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola lēstais patēriņš Savienībā laikposmā no 2017. gada līdz 2019. gadam palielinājās par 10 %, resp., no 3,9 miljoniem tonnu līdz 4,3 miljoniem tonnu. Tomēr tajā pašā laikposmā visā pasaulē saražotais degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola apjoms palielinājās no 80,6 miljoniem tonnu līdz 87,5 miljoniem tonnu. Ņemot vērā pasaules ražošanas apjomu salīdzinājumā ar kopējo ES patēriņu, tiek uzskatīts, ka pat nelieliem traucējumiem degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola pasaules tirgū varētu būt ļoti ievērojama ietekme uz piedāvājumu ES tirgū gan daudzuma, gan cenu ziņā.

(5)

Turklāt aptuveni 84 % no kopējā pasaulē saražotā degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola (vairāk nekā 70 miljoni tonnu) ir koncentrēti ASV (54 %) un Brazīlijā (30 %). Šīm divām valstīm ir tik liela ražošanas jauda, ka pat neliels ikgadējā ražošanas apjoma pārpalikums var radīt pārmērīgu piedāvājumu pasaules tirgū, kas var negatīvi ietekmēt tādus daudz mazākus tirgus kā ES. Imports ES no ASV ir pastāvīgi palielinājies pēdējo trīs gadu laikā, un imports no Brazīlijas ir pieaudzis 2020. gada pirmajos mēnešos.

(6)

Jāatgādina arī, ka jau pēdējos piecos gados ASV tirgū ir vērojams neliels jaudas pārpalikums, kas ir licis vairākām valstīm (piemēram, Brazīlijai, Ķīnai, Peru, Kolumbijai) pieņemt vai atjaunot pasākumus, lai ierobežotu degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola importa apjomu no ASV. Ir acīmredzams, ka daudzumi, kas šajos tirgos iepriekš eksportēti no ASV, tagad varētu tikt novirzīti uz citiem tirgiem, piemēram, uz ES tirgu. Turklāt jāatgādina, ka ES antidempinga pasākumi attiecībā uz degvielai paredzētu atjaunojamo energoresursu etanolu tika atcelti 2019. gada maijā.

(7)

Tā kā imports pēdējos gados ir palielinājies, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir samazinājusies. ES pieprasījums pēdējos mēnešos ir krities dramatiski, un Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis ir pasliktinājies. Kad tirgus atlabs, sagaidāms, ka esošie neizlietotie krājumi galvenajās ražotājvalstīs ārpus ES tiks masveidā eksportēti uz ES, tādējādi kavējot ES ražošanas nozares atlabšanu. Turklāt nevar izslēgt, ka, cenšoties atbalstīt ražošanu, dažas valdības varētu ieviest subsīdijas vai cita veida atbalstu savai etanola ražošanas nozarei. Daži atbalsta projekti jau tiek apspriesti ASV.

(8)

Tāpēc, ņemot vērā jaunākās tendences attiecībā uz degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola importu un pašreizējo jaudas pārpalikumu, tuvākajā nākotnē var strauji palielināties kaitējums Savienības ražotājiem.

(9)

Tādējādi Savienības interesēs ir tas, ka degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola importam būtu jāpiemēro Savienības retrospektīva uzraudzība, lai pirms oficiālas importa statistikas izdošanas nodrošinātu statistikas informāciju, kas ļautu ātri analizēt importa tendences no visām trešām valstīm. Lai atbilstoši reaģētu uz Savienības degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola tirgus nestabilitāti un pēkšņām izmaiņām pasaules tirgū, ir vajadzīgi ātri sagatavojami un prognozējami tirdzniecības dati.

(10)

Tā kā degvielai paredzēto etanolu var klasificēt dažādās KN pozīcijās, kurās ir citi ražojumi, būtu jāizveido īpaši Taric kodi, lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību, kas attiecas tikai uz konkrēto ražojumu. Retrospektīvas uzraudzības darbības jomā ir pielikumā minētie ražojumi.

(11)

Uzraudzības sistēma būtu jāievieš uz vienu gadu, kas uzskatāms par pietiekamu, lai uzraudzītu importa attīstību tirgus atveseļošanās laikā, līdz tiek panākts stabils stāvoklis,

(1)

Francija 2019. gada 7. augusta vēstulē lūdza atļauju saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek tieši piegādāta ostas piestātnē esošiem jūras vai iekšējo ūdensceļu kuģiem (“krasta elektroenerģija”). Sīkāku informāciju un paskaidrojumus Francijas iestādes sniedza 2020. gada 4. martā un 2020. gada 30. aprīlī.

(2)

Ar samazināto nodokļa likmi, ko tā plāno piemērot, Francijas mērķis ir turpināt veicināt krasta elektroenerģijas izplatību un izmantošanu. Salīdzinot ar flotes degvielas izmantošanu, šādas elektroenerģijas izmantošana tiek uzskatīta par videi nekaitīgāku veidu, kā apmierināt ostas piestātnē esošu kuģu vajadzības pēc elektroenerģijas.

(3)

Tā kā krasta elektroenerģijas izmantošana nerada tādas gaisu piesārņojošu vielu emisijas, kas rodas flotes degvielu izmantojot uz kuģiem ostas piestātnē, tā uzlabo vietējo gaisa kvalitāti ostas pilsētās. Ņemot vērā elektroenerģijas ražošanas struktūras īpašos apstākļus Francijā, paredzams, ka krasta elektroenerģijas izmantošana, nevis tādas elektroenerģijas izmantošana, kas saražota, izmantojot flotes degvielu, arī samazinās CO2 emisijas, citas gaisu piesārņojošas vielas un troksni. Tāpēc ir paredzams, ka pasākums veicinās Savienības vides, veselības un klimata politikas mērķu sasniegšanu.

(4)

Atļauja Francijai piemērot samazinātu nodokļa likmi krasta elektroenerģijai nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai palielinātu šādas elektroenerģijas izmantošanu, jo elektroenerģijas ražošana kuģī vairākumā gadījumu joprojām būs konkurētspējīgāka alternatīva. Tā paša iemesla dēļ un arī tādēļ, ka attiecīgās tehnoloģijas izplatība tirgū pagaidām ir visai neliela, minētās samazinātās nodokļa likmes piemērošana tās darbības laikā nevarētu radīt ievērojamus konkurences kropļojumus, un tai tāpēc nebūs negatīvas ietekmes uz iekšējā tirgus pareizu darbību.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. panta 2. punktu katrai saskaņā ar minētās direktīvas 19. panta 1. punktu piešķirtajai atļaujai ir jābūt stingri ierobežotai laikā. Lai nodrošinātu, ka atļaujas termiņš ir pietiekami ilgs, un tādējādi neatturētu attiecīgos ekonomikas dalībniekus no vajadzīgo ieguldījumu veikšanas, ir lietderīgi prasīto atļauju piešķirt no 2021. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Tomēr minēto atļauju būtu jābeidz piemērot no dienas, kad sāk piemērot jebkādus vispārīgus noteikumus par nodokļu atvieglojumiem krasta elektroenerģijai, ko Padome pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu vai jebkuriem citiem attiecīgiem noteikumiem, ja šādi noteikumi kļūst piemērojami pirms 2026. gada 31. decembra.

(6)

Šis lēmums neskar Savienības valsts atbalsta noteikumu piemērošanu,

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/30/ES (2) 13. pantu elektroiekārtas, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, jāprezumē par atbilstīgām minētajos standartos vai to daļās iekļautajām būtiskajām prasībām, kas noteiktas minētās direktīvas I pielikumā.

(2)

Ar Īstenošanas lēmumu C(2016) 7641 (3) Komisija iesniedza prasījumu Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejai (Cenelec) un Eiropas Telesakaru standartu institūtam (ETSI) Direktīvas 2014/30/ES īstenošanas vajadzībām izstrādāt un pārskatīt elektromagnētiskās savietojamības saskaņotos standartus.

(3)

Pamatojoties uz Īstenošanas lēmumā C(2016) 7641 pausto prasījumu, CEN un Cenelec pārskatīja turpmāk minētos saskaņotos standartus, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā (4): EN 55011:2009, EN 55014-1:2006, EN 55015:2013 un EN 55032:2012. Tā rezultātā tika pieņemti attiecīgi šādi saskaņotie standarti un to grozījumi: EN 55011:2016, EN 55011:2016/A1:2017 un EN 55011:2016/A11:2020 attiecībā uz rūpniecības, zinātniskām un medicīniskām iekārtām; EN 55014-1:2017 un EN 55014-1:2017/A11:2020 attiecībā uz sadzīves ierīcēm, elektroinstrumentiem un tamlīdzīgām ierīcēm; EN IEC 55015:2019 un EN IEC 55015:2019/A11:2020 attiecībā uz elektroapgaismes un tamlīdzīgām ierīcēm; un EN 55032:2015 un EN 55032:2015/A11:20 attiecībā uz multivides aprīkojumu.

(4)

Pamatojoties uz Īstenošanas lēmumā C(2016) 7641 pausto prasījumu, CEN un Cenelec grozīja saskaņoto standartu EN 62026-2:2013, uz kuru atsauce ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā (5). Rezultātā tika pieņemts saskaņotais standarts EN 62026-2:2013/A1:2019.

(5)

Komisija kopā ar CEN un Cenelec ir novērtējusi, vai minētie saskaņotie standarti atbilst Īstenošanas lēmumā C(2016) 7641 izvirzītajam prasījumam.

(6)

Saskaņotie standarti EN 55011:2016, kas grozīts ar EN 55011:2016/A1:2017 un EN 55011:2016/A11:2020, EN 55014-1:2017, kas grozīts ar EN 55014-1:2017/A11:2020, EN IEC 55015:2019, kas grozīts ar EN IEC 55015:2019/A11:2020, EN 55032:2015, kas grozīts ar EN 55032:2015/A11:2020, un EN 62026-2:2013, kas grozīts ar EN 62026-2:2013/A1:2019 atbilst pamatprasībām, kuras tiem paredzēts aptvert un kuras noteiktas Direktīvā 2014/30/ES. Tāpēc atsauces uz minētajiem standartiem kopā ar atsaucēm uz attiecīgajiem tos grozošajiem standartiem būtu lietderīgi publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(7)

Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1326 (6) I pielikumā ir uzskaitītas atsauces uz saskaņotajiem standartiem, uz kuru pamata prezumē atbilstību Direktīvai 2014/30/ES. Lai nodrošinātu, ka atsauces uz saskaņotajiem standartiem, kas izstrādāti Direktīvas 2014/30/ES atbalstam, ir uzskaitītas vienā tiesību aktā, atsauces uz minētajiem standartiem kopā ar atsaucēm uz tos grozošajiem standartiem būtu jāiekļauj minētajā pielikumā.

(8)

Tāpēc no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas ir jāizņem atsauces uz šādiem saskaņotajiem standartiem kopā ar atsaucēm uz attiecīgajiem tos grozošajiem vai labojošajiem standartiem: EN 55011:2009, kas grozīts ar EN 55011:2009/A1:2010, EN 55014-1:2006, kas grozīts ar EN 55014-1:2006/A1:2009 un EN 55014-1:2006/A2:2011, EN 55015:2013, EN 55032:2012, kas labots ar EN 55032:2012/AC:2013, un EN 62026-2:2013.

(9)

Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1326 II pielikumā ir uzskaitītas Direktīvas 2014/30/ES īstenošanas vajadzībām izstrādāto saskaņoto standartu atsauces, kuras tiek izņemtas no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas. Tāpēc minētās atsauces kopā ar atsaucēm uz attiecīgajiem tos grozošajiem vai labojošajiem standartiem ir lietderīgi iekļaut minētajā pielikumā.

(10)

Lai dotu ražotājiem pietiekami daudz laika sagatavoties piemērošanai saistībā ar saskaņotajiem standartiem EN 55011:2016, kas grozīts ar EN 55011:2016/A1:2017 un EN 55011:2016/A11:2020, EN 55014-1:2017, kas grozīts ar EN 55014-1:2017/A11:2020, EN IEC 55015:2019, kas grozīts ar EN IEC 55015:2019/A11:2020, EN 55032:2015, kas grozīts ar EN 55032:2015/A11:2020, un EN 62026-2:2013, kas grozīts ar EN 62026-2:2013/A1:2019, ir jāatliek izņemšana atsaucēm uz turpmāk minētajiem saskaņotajiem standartiem kopā ar atsaucēm uz attiecīgajiem tos grozošajiem vai labojošajiem standartiem: EN 55011:2009, kas grozīts ar EN 55011:2009/A1:2010, EN 55014-1:2006, kas grozīts ar EN 55014-1:2006/A1:2009 un EN 55014-1:2006/A2:2011, EN 55015:2013, EN 55032:2012, kas labots ar EN 55032:2012/AC:2013, un EN 62026-2:2013.

(11)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1326 būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

No dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta atsauce uz saskaņoto standartu, tāda standarta ievērošana ļauj izdarīt prezumpciju par atbilstību attiecīgajām Savienības saskaņošanas tiesību aktos noteiktajām pamatprasībām. Tāpēc šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tā publicēšanas dienā,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2533/98 8.a panta 1. punktu konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšana no Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieka, kas vācis šādu informāciju, Eiropas Statistikas sistēmai (ESS) iestādei var notikt, ja nosūtīšana ir vajadzīga Eiropas statistikas pilnvērtīgai izstrādāšanai, sagatavošanai vai izplatīšanai, vai kvalitātes uzlabošanai atbilstoši ESS un ECBS kompetences jomām, un ja šāda vajadzība ir pamatota.

(2)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 8.a pantā noteikts, ka attiecībā uz konfidenciālas statistiskās informācijas apmaiņu starp ECBS un ESS jāievieš papildu aizsardzības pasākumi, proti, ka jebkurai turpmākai nosūtīšanai, kas notiek pēc pirmās nosūtīšanas, ir jāsaņem skaidra atļauja no iestādes, kas vākusi attiecīgo informāciju, un ka konfidenciālu statistikas informāciju nedrīkst izmantot citiem mērķiem kā vien statistikai, piemēram, administratīviem vai nodokļu mērķiem vai tiesvedībai.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (2) 20. panta 2. punktu konfidenciālus datus, kas iegūti vienīgi Eiropas statistikas sagatavošanai, Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) izmanto vienīgi statistikas vajadzībām, ja vien statistikas vienība nav nepārprotami piekritusi tos izmantot citiem mērķiem. Turklāt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 20. panta 4. punktu Eurostat jāveic visi vajadzīgie regulatīvie, administratīvie, tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālu datu fizisku un loģisku aizsardzību. Pamatojoties uz minēto, Eurostat apstiprinājis Eiropas Centrālajai bankai (ECB), ka tas nodrošinās nosūtītās statistiskās informācijas konfidencialitāti, to izmantojot vienīgi statistikas mērķiem un plašāk neatklājot. Tādēļ ECB Padome pārliecinājusies, ka Eurostat veicis vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu ECB nosūtītās konfidenciālās statistiskās informācijas par ekonomikas un finanšu statistiku konfidencialitāti.

(4)

ECB un Eurostat 2003. gada martā noslēdza Saprašanās memorandu par ekonomikas un finanšu statistiku (3) (turpmāk – “Saprašanās memorands par ekonomikas un finanšu statistiku”), lai cita starpā nodrošinātu sistēmu datu apmaiņai un pavairošanai. Minētā Saprašanās memoranda G iedaļā noteikts, ka saskaņota kārtība savlaicīgai datu apmaiņai tiks izklāstīta pakalpojumu līmeņa nolīgumā, kas attiecas arī uz konfidenciālu statistisko datu apmaiņu. Attiecīgi Pakalpojumu līmeņa nolīgumā par datu apmaiņu (4), kas izklāstīts Saprašanās memoranda par ekonomikas un finanšu statistiku 2. pielikumā un noslēgts 2008. gada februārī, aprakstīti attiecīgie pienākumi, kārtība un līdzekļi datu apmaiņai starp ECB Statistikas ģenerāldirektorātu un Eurostat. Minētā Pakalpojumu līmeņa nolīguma 1. papildinājumā īpaši noteikta statistiskā informācija, ar kuru apmainās Eurostat un ECB. Minētā statistiskā informācija ietver, bet neaprobežojas ar: ceturkšņa finanšu kontu statistiku, monetāro finanšu iestāžu (MFI) bilances statistiku, MFI procentu likmju statistiku un ārējo statistiku, kuru vāc pamatojoties uz Pamatnostādni ECB/2013/24 (5), Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) (6), Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) (7) un Pamatnostādni ECB/2011/23 (8).

(5)

Lai atvieglotu ECB lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz lēmumiem par konfidenciālas ekonomikas un finanšu statistikas informācijas nosūtīšanu Eurostat saistībā ar Saprašanās memorandu par ekonomikas un finanšu statistiku un lēmumiem par jebkādiem grozījumiem Pakalpojumu līmeņa nolīgumā par datu apmaiņu, kas var būt vajadzīgi, lai nosūtītu konfidenciālu statistisko informāciju Eurostat, nepieciešams atļaut deleģēt konkrētas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, kā noteikts šajā deleģēšanas lēmumā. Deleģētais lēmums par konfidenciālas ekonomikas un finanšu statistikas informācijas nosūtīšanu Eurostat ietver informāciju ES, euro zonas un nacionālajā līmenī, kā arī valstu datus saskaņā ar ECB tiesību aktiem.

(6)

Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 12.1. pantu ECB Padome var lemt par konkrētu pilnvaru deleģēšanu ECB Valdei.

(7)

Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas izstrādātos un apstiprinātos deleģēšanas vispārējos principus, lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanai jābūt ierobežotai, proporcionālai un balstītai uz noteiktiem kritērijiem. Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 2533/98 8.a pantā paredzētos nosacījumus, kas attiecas uz katru konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšanu Eurostat, un to, ka šī lēmuma darbības joma attiecas tikai uz konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšanu saistībā ar Saprašanās memorandu par ekonomikas un finanšu statistiku, pieņemamie deleģētie lēmumi ir drīzāk tehniski, nevis politiski, kas nozīmē, ka deleģēšanas kritērijiem jābūt relatīvi vispārīgiem.

(8)

Ja deleģēta lēmuma pieņemšanas kritēriji nav ievēroti, lēmumi par konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšanu Eurostat būtu jāpieņem ECB Padomei pēc ECB Valdes priekšlikuma saņemšanas.

1)

“konfidenciāla statistiskā informācija” ir konfidenciāla statistikas informācija, kas definēta Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta 12. punktā;

2)

“deleģēts lēmums” ir lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz ECB Padomes deleģētām pilnvarām saskaņā ar šo lēmumu.

3)

“Saprašanās memorands par ekonomikas un finanšu statistiku” ir 2003. gada 10. martā noslēgtais Eiropas Centrālās bankas ģenerāldirektorāta (Statistikas ĢD) un Eiropas Kopienu Statistikas biroju (Eurostat) Saprašanās memorands par ekonomikas un finanšu statistiku;

4)

“Pakalpojumu līmeņa nolīgums par datu apmaiņu” ir 2008. gada februārī noslēgtais Pakalpojumu līmeņa nolīgums par datu apmaiņu starp Eiropas Centrālās banku (Statistikas ĢD) un Eiropas Kopienu Statistikas biroju (Eurostat), kurā veikti grozījumi saskaņā ar tā noteikumiem un kas ir Saprašanās memoranda par ekonomikas un finanšu statistiku 2. pielikums.

(1)

Saskaņā ar LESD 67. pantu Savienība veido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā nodrošina to, ka netiek veikta personu kontrole pie iekšējām robežām. Saskaņā ar Šengenas acquis iekšējās robežas drīkst šķērsot jebkurā vietā un personām neatkarīgi no valstspiederības nepiemēro robežpārbaudi. Tas attiecas arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas ES, un uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi ieceļojuši kādas dalībvalsts teritorijā, – viņi var brīvi pārvietoties visu pārējo dalībvalstu teritorijā 90 dienas jebkurā180 dienu laikposmā.

(2)

2020. gada 30. janvārī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors izsludināja starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju sakarā ar jaunā koronavīrusa, kas izraisa 2019. gadā atklāto koronavīrusa slimību (Covid-19), uzliesmojumu pasaules mērogā. 2020. gada 11. martā PVO atzina, ka Covid-19 uzliesmojumu var raksturot kā pandēmiju.

(3)

Lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, dalībvalstis ir pieņēmušas dažādus pasākumus, no kuriem daži, piemēram, ieceļošanas ierobežojumi vai prasības pārrobežu ceļotājiem ievērot karantīnu, ir ietekmējuši tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Šie pasākumi dažos gadījumos ir ietekmējuši to, ka, šķērsojot Šengenas zonas iekšējās robežas, netiek veiktas personu pārbaudes neatkarīgi no viņu valstspiederības.

(4)

Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1475 (1) ir noteikti vispārīgi principi un kopēji kritēriji, tostarp kopējas robežvērtības, kad ir jāapsver brīvas pārvietošanās ierobežojumi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Ar to izveidots arī kopējs satvars iespējamiem pasākumiem attiecībā uz ceļotājiem no augstāka riska apgabaliem. Tajā pausts ieteikums dalībvalstīm koordinēt darbības un informēt sabiedrību, kad tiek noteikti ierobežojoši pasākumi.

(5)

Ņemot vērā to, ka LESD 26. pantā minētā personu pārvietošanās brīvība iekšējā tirgū pastāv cieši līdzās tam, ka Šengenas zonā netiek veikta personu kontrole pie iekšējām robežām, kā minēts LESD 67. un 77. pantā, un lai ievērotu Šengenas acquis saskaņotību un integritāti, ar šo ieteikumu būtu jānodrošina, ka dalībvalstis, piemērojot Šengenas acquis, piemēro vienu un to pašu koordinēto pieeju attiecībā uz personu pārbaužu neveikšanu pie iekšējām robežām neatkarīgi no viņu valstspiederības.

(6)

Tāpēc, nodrošinot, ka Šengenas zonā pie iekšējām robežām netiek veiktas personu pārbaudes neatkarīgi no viņu valstspiederības, dalībvalstīm būtu jāpiemēro arī principi, kopējie kritēriji un kopējais pasākumu satvars, kas noteikts Ieteikumā (ES) 2020/1475.

(7)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šī ieteikuma pieņemšanā, un Dānijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis ieteikums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo ieteikumu, izlemj, vai tā šo ieteikumu ieviesīs.

(8)

Šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2); tādēļ Īrija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un Īrijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(9)

Attiecībā uz Bulgāriju, Horvātiju, Kipru un Rumāniju šis ieteikums ir Šengenas acquis pilnveidošana, kā attiecīgi noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

(10)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (3).

(11)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (4) 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (5) 3. pantu.

(12)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (6) 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (7) 3. pantu,