(1)

Padome 2015. gada 1. oktobrī pieņēma Regulu (ES) 2015/1755.

(2)

Balstoties uz Padomes veikto pārskatīšanu, informācija Regulas (ES) 2015/1755 I pielikumā par divām fiziskām personām būtu jāgroza.

(3)

Tāpēc Regulas (ES) 2015/1755 I pielikums būtu attiecīgi jāgroza,

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (1) nosaka, ka saglabāšanas pasākumi jāpieņem, ievērojot pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja un citas padomdevējas struktūras, kā arī ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm, kuras izveidotas attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem vai kompetences jomām, un kopīgus ieteikumus, ko sniegušas dalībvalstis.

(2)

Padomei ir pienākums pieņemt pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un, attiecīgā gadījumā, arī dažus ar tām funkcionāli saistītus nosacījumus. Zvejas iespējas būtu dalībvalstīm jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti, pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(3)

Regula (ES) Nr. 1380/2013 paredz, ka KZP mērķis ir maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY) atbilstošu krājuma izmantošanas pakāpi, ja iespējams, sasniegt līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem.

(4)

Tāpēc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139 (2) ir izveidots daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto (“plāns”). Plāna mērķis ir nodrošināt, ka dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti tā, lai izmantojamo sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Lai to panāktu, attiecīgo krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms, kas izteikts diapazonos, ir jāsasniedz pēc iespējas drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam. Ir lietderīgi 2021. gadā piemērojamos nozvejas limitus attiecībā uz mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā noteikt saskaņā ar plāna mērķiem.

(6)

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) ir norādījusi, ka Baltijas jūras rietumdaļā reņģes biomasa ICES 20.–24. apakšrajonā ir tikai 48 % no nārsta bara biomasas limita references rādītāja (Blim), kuru nesasniedzot ir iespējams, ka varētu samazināties krājuma reproduktīvā spēja. Tāpēc ICES2020. gada 29. maijā izdotais zinātniskais ieteikums gadskārtējā krājumu ieteikumā bija nulles apjoma nozveja Baltijas jūras rietumdaļas reņģei. Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu būtu jāpieņem visi atbilstošie korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Turklāt minētais noteikums prasa pieņemt turpmākus korektīvos pasākumus. Šajā nolūkā jāņem vērā vispārīgi KZP mērķu un konkrēti plāna mērķu sasniegšanas grafiks un pieņemto korektīvo pasākumu gaidāmā ietekme, vienlaikus ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā izvirzīto mērķi nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā. Tāpēc un saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 4. punktu ir lietderīgi zvejas iespējas reņģei Baltijas jūras rietumdaļā noteikt mazākas par zvejas izraisītas zivju mirstības diapazoniem, lai šādi ņemtu vērā minētā krājuma biomasas samazinājumu ICES 20.–24. apakšrajonā.

(7)

Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu, kopš 2019. gada ICES savu piesardzīgo ieteikumu varēja balstīt uz datu ziņā labāk pamatotu novērtējumu. ICES lēš, ka 2019. gadā Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas biomasa bija mazāka par Blim un kopš tā laika ir samazinājusies vēl vairāk. Tāpēc ICES ieteica nulles apjoma nozveju Baltijas jūras austrumdaļas mencai arī 2021. gadā. Tomēr zvejas izraisītās zivju mirstības diapazonus ICES noteikt nevarēja. Tāpat kā pagājušajā gadā, ja mencas krājuma zvejas iespējas Baltijas jūras austrumdaļā tiktu noteiktas zinātniskajā ieteikumā norādītajā apjomā, pienākums izkraut visas jauktu sugu zvejniecībās gūtās Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas piezvejas radītu tā dēvēto kritiskās sugas efektu. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp zvejniecību darbības turpināšanu, kas novērstu iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas Baltijas jūras austrumdaļas mencas nozvejas aizliegumam, un vajadzību panākt labu minētā krājuma bioloģisko stāvokli, ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi apzvejot MSY, ir lietderīgi noteikt īpaši Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas piezvejām paredzētu KPN. Zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu.

(8)

ICES 2020. gada maijā sniedza atjauninātu ieteikumu par mencas piezvejām citās zvejniecībās. Ir lietderīgi zvejas iespējas noteikt saskaņā ar minēto ieteikumu un paredzēt izņēmumu attiecībā uz zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (3) 25. panta nosacījumus. Turklāt, ievērojot Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu, jāpieņem turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka tieši ar nārstu saistīti zvejas aizliegumi var krājumam dot papildu labumu, kuru tikai ar KPN sasniegt nav iespējams, piemēram, netraucēti nārstojis, krājums labāk papildināsies. Tāpēc ir lietderīgi saglabāt pašreizējo ar nārsta periodu saistīto vasaras zvejas aizliegumu. Turklāt zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka atpūtas zvejā gūto Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas nozveju relatīvais nozīmīgums ir atkarīgs no KPN līmeņa. Tā kā KPN ir ļoti maza, atpūtas zvejā nozvejotie daudzumi uzskatāmi par ievērojamiem un tāpēc ir lietderīgi saglabāt mencu atpūtas zvejas aizliegumu ICES 25. un 26. apakšrajonā, kur Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu ir visvairāk.

(9)

Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu ICES ir pārskatījusi aplēsto biomasu, to samazinot, un lēš, ka Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas biomasa nav atjaunojusies līdz līmenim, kas pārsniedz nārsta bara biomasas references rādītāju (Btrigger), kura nesasniegšanas gadījumā jāveic konkrēti un atbilstīgi pārvaldības pasākumi. Tāpēc ir lietderīgi paturēt spēkā uz 2020. gadu ieviestos papildinošos pasākumus un zvejas iespējas noteikt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 1. punktu, vienlaikus ņemot vērā mencas piezveju apjomu citās ICES 24. apakšrajona zvejniecībās, ko ICES ieteikusi, lai nodrošinātu saskaņotību ar Baltijas jūras austrumdaļas mencas pārvaldības apgabalā izmantoto pieeju. Turklāt zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka ICES 24. apakšrajonā sastopama gan rietumu, gan austrumu krājuma menca. Lai aizsargātu mencas austrumu krājumu un nodrošinātu tādus pašus konkurences apstākļus kā Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas pārvaldības apgabalā, arī turpmāk ICES 24. apakšrajonā KPN būtu jāizmanto tikai mencas piezvejām un jāparedz izņēmums attiecībā uz zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus, un – tā kā seklajos piekrastes ūdeņos sastopamas pārsvarā rietumu krājuma mencas – attiecībā uz piekrastes mazapjoma zvejniekiem, kuri līdz sešu jūras jūdžu attālumā no krasta ar pasīviem zvejas rīkiem zvejo apgabalos, kur ūdens dziļums ir mazāks par 20 metriem. Turklāt, lai nodrošinātu aizsardzības līdzvērtīgumu, kas atbilst ICES ieteikumam, zvejas aizlieguma periods ICES 24. apakšrajonā būtu jāvienādo ar to, kas noteikts ICES 25. un 26. apakšrajonam.

(10)

Attiecīgi un lai nodrošinātu tādus pašus konkurences apstākļus kā ICES 25. un 26. apakšrajonā, būtu arī turpmāk jāaizliedz tālāk par sešām jūras jūdzēm no krasta notiekoša mencas atpūtas zveja ICES 24. apakšrajonā. Turklāt, tā kā zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē minētā krājuma zivju kopējo zvejas izraisīto mirstību, un ņemot vērā minētā krājuma stāvokli un KPN samazinājumu, būtu jāsaglabā dienas individuālais limits vienam zvejniekam. Tas neskar relatīvas stabilitātes principu, kas piemērojams komerciālās zvejas darbībām. Visbeidzot, ņemot vērā krājuma nestabilo stāvokli un tā kā zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka ar nārstu saistīti zvejas aizliegumi var krājumam dot papildu labumu, kuru tikai ar KPN sasniegt nav iespējams, piemēram, netraucēti nārstojis, krājums labāk papildināsies, ar nārstošanas periodu saistītais ziemas zvejas aizliegums būtu jāsaglabā, izņemot attiecībā uz dažām mazapjoma piekrastes zvejniecībām un attiecībā uz zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

(11)

ICES lēš, ka Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģes biomasa ir kļuvusi mazāka par nārsta bara biomasas references rādītāju (Btrigger), kura nesasniegšanas gadījumā jāveic konkrēti un atbilstīgi pārvaldības pasākumi. Tāpēc ir lietderīgi zvejas iespējas noteikt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 1. punktu.

(12)

ICES ieteikumā sacīts, ka jūras zeltplekstes zvejniecībās tiek piezvejota menca. Savukārt brētliņu zvejo jauktu sugu zvejniecībā kopā ar reņģi, un tā ir mencas medījamā suga. Nosakot jūras zeltplekstes un brētliņas zvejas iespējas, ir lietderīgi ņemt vērā minētos starpsugu apsvērumus.

(13)

Lai nodrošinātu to, ka pilnībā tiek izmantotas piekrastes zvejas iespējas, 2019. gadā attiecībā uz lasi ir ieviesta ierobežota elastība starp ICES 22.–31. apakšrajonu un ICES 32. apakšrajonu. Ņemot vērā minēto divu krājumu zvejas iespēju izmaiņas, ir lietderīgi minēto elastību palielināt.

(14)

Aizliedzot taimiņa zvejošanu tālāk par četrām jūras jūdzēm un ierobežojot taimiņa piezveju līdz 3 % no apvienotās taimiņa un laša nozvejas, ir lielā mērā palīdzēts ievērojami samazināt iepriekš būtisko nepareizo ziņošanu, kur laša zvejniecībās gūtās nozvejas tika uzrādītas kā taimiņa nozvejas. Tāpēc minēto noteikumu ir lietderīgi paturēt spēkā, lai nepareizo ziņojumu skaitu samazinātu, cik vien iespējams.

(15)

Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (4) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistīto datu nosūtīšanu Komisijai. Tāpēc šajā regulā būtu jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, kad tās sūta datus Komisijai.

(16)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (5) ir ieviesti ikgadējas KPN pārvaldības papildu nosacījumi, tostarp 3. un 4. pantā paredzēti elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padome, kad tā nosaka KPN, nolemj, kuriem krājumiem, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, 3. vai 4. pantu nepiemēro. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un radītu krājumu bioloģiskā stāvokļa pasliktināšanos, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(17)

Turklāt tā kā mencas krājuma biomasa Baltijas jūras austrumdaļā ir mazāka par Blim un 2021. gadā ir atļautas tikai piezvejas un zinātniskās zvejniecības, dalībvalstis ir apņēmušās attiecībā uz šo krājumu pārcelšanai no 2020. gada uz 2021. gadu nepiemērot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu, lai tādējādi ar 2021. gada nozvejām nepārsniegtu Baltijas jūras austrumdaļas mencai noteikto KPN.

(18)

Zvejas gads attiecībā uz Esmarka mencu ICES 3.a rajonā un Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir no 1. novembra līdz 31. oktobrim. Pamatojoties uz jaunu zinātnisko ieteikumu, minētajos rajonos būtu jānosaka Esmarka mencas pagaidu KPN. Apvienotajai Karalistei nav kvotas Esmarka mencai. Taču daļu no kvotas iegūst Apvienotās Karalistes ūdeņos. Saskaņā ar 130. panta 1. punktu Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (6) ir notikusi apspriešanās ar Apvienoto Karalisti. Tāpēc būtu jānosaka pagaidu KPN attiecībā uz zvejas iespējām laikposmam no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim. Minētais KPN ļaus sākt zvejas sezonu. Ar Apvienoto Karalisti apspriedīsies par zvejas iespējām laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. oktobrim. Neraugoties uz to, ka Apvienotajai Karalistei nav kvotas daļas šajā krājumā, resursi tiek dalīti ar Apvienoto Karalisti. Tāpēc pēc pārejas perioda beigām 2020. gada 31. decembrī, būtu jārīko apspriešanās par krājuma kopīgu pārvaldību. Regula par Esmarka mencas zvejas iespējām ICES 3.a rajonā un Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā vēlāk būtu jāgroza, lai iekļautu minēto apspriežu rezultātus laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. oktobrim, aptverot visu zvejas gadu no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. oktobrim.

(19)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra. Tomēr attiecībā uz Esmarka mencu ICES 3.a rajonā un Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā šī regula būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. oktobrim. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

(1)

Savienības darbībai jūras transporta nozarē vajadzētu būt vērstai uz jūras vides un cilvēku veselības aizsardzību un kuģošanas drošības uzlabošanu.

(2)

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (“SJO”) Kuģošanas drošības komitejai 102. sesijā, kas notiks 2020. gada 4.–11. novembrī (“MSC 102”), kopīgi ar SJO Jūras vides aizsardzības komiteju paredzēts apstiprināt MSC-MEPC.5. apkārtrakstu par paraugnolīgumu tādu atzīto organizāciju pilnvarošanai, kuras rīkojas administrācijas vārdā (“MSC-MEPC.5. apkārtraksts”).

(3)

SJO Jūras vides aizsardzības komitejai 75. sesijā, kas notiks 2020. gada 16.–20. novembrī (“MEPC 75”), kopīgi ar SJO Kuģošanas drošības komiteju paredzēts apstiprināt MSC-MEPC.5. apkārtrakstu.

(4)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem MSC 102 un MEPC 75, jo MSC-MEPC.5. apkārtraksta apstiprināšana var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/15/EK (1).

(5)

Apstiprinot MSC-MEPC.5. apkārtrakstu, kas aizstāj apkārtrakstus MSC/Circ.710 un MEPC/Circ.307, paraugnolīgums tiktu atjaunināts tādu atzīto organizāciju pilnvarošanai, kuras rīkojas administrācijas vārdā, un saskaņots ar Atzīto organizāciju kodeksu (SJO rezolūcijas MSC.349(92) un MEPC.237(65)). Minētais apstiprinājums veicinātu gan karoga valsts administrācijas, gan atzīto organizāciju precizitātes, pārredzamības un pārskatatbildības palielināšanu pasaules mērogā.

(6)

Savienība nav ne SJO locekle, ne attiecīgo konvenciju un kodeksu līgumslēdzēja puse. Tādēļ Padomei būtu jāpilnvaro dalībvalstis paust Savienības nostāju.

(7)

Šā lēmuma darbības jomai vajadzētu attiekties tikai uz ierosināto MSC-MEPC.5. apkārtraksta saturu, ciktāl minētais apkārtraksts ietilpst Savienības ekskluzīvajā kompetencē un var ietekmēt Savienības kopīgos noteikumus. Šim lēmumam nebūtu jāietekmē kompetenču sadalījums starp Savienību un dalībvalstīm.

(8)

Padomes 2020. gada 19. maija Lēmums (ES) 2020/721 (2) būtu jāgroza, lai tajā iekļautu atsauci uz MSC-MEPC.5. apkārtraksta apstiprināšanu,

1)

nosaukumu aizstāj ar šādu:

“ Padomes Lēmums (ES) 2020/721 (2020. gada 19. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras vides aizsardzības komitejas 75. sesijā un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kuģošanas drošības komitejas 102. sesijā attiecībā uz grozījumu pieņemšanu Starptautiskās konvencijas par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu VI pielikuma 2., 14. un 18. noteikumā un I un VI papildinājumā, Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras II-1. nodaļas A-1., B, B-1., B-2. līdz B-4. daļā, Starptautiskā drošības kodeksa kuģiem, kuros kā degvielu izmanto gāzi vai citas degvielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru, A-1. un B-1. daļā un Rezolūcijā A.658(16) par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem un par MSC-MEPC.5. apkārtraksta par paraugnolīgumu tādu atzīto organizāciju pilnvarošanai, kuras rīkojas administrācijas vārdā, apstiprināšanu ”;

2)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

3)

2. pantu aizstāj ar šādu:

4)

4. pantu aizstāj ar šādu:

(1)

Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (1) (“nolīgums”), Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/838 (2), un tas stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 406. panta 3. punktu Asociācijas padomei ir pilnvaras atjaunināt vai grozīt nolīguma pielikumus.

(3)

Saskaņā ar nolīguma 408. panta 2. punktu Asociācijas padome var deleģēt Asociācijas komitejai jebkuru no savām pilnvarām, tostarp pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus.

(4)

Saskaņā ar Asociācijas Padomes Lēmuma Nr. 3/2014 (3) 1. pantu Asociācijas Padome deleģē Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai pilnvaras atjaunināt vai grozīt nolīguma pielikumus, kuri cita starpā attiecas uz nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītie jautājumi) 5. nodaļu (Muitas un tirdzniecības veicināšana), ciktāl 5. nodaļā nav īpašu noteikumu par minēto pielikumu atjaunināšanu vai grozīšanu.

(5)

Asociācijas komitejai īpašā sastāvā Tirdzniecības jautājumu risināšanai tās 7. sanāksmē jāpieņem lēmums par nolīguma XIII pielikuma (Muitas tiesību aktu tuvināšana) atjaunināšanu.

(6)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, jo paredzētais lēmums būs Savienībai saistošs,

(1)

Nolīgumu attiecībā uz neregulētas zvejniecības novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā (“nolīgums”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/407 (1). Paredzams, ka nolīgums stāsies spēkā vēlāk šogad.

(2)

Pušu sanāksme atbild par tādu pasākumu pieņemšanu, kas paredzēti, lai nodrošinātu nolīguma īstenošanu nolūkā sasniegt tā mērķi, proti, piemērojot piesardzīgus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas ir daļa no ilgtermiņa stratēģijas, kuras nolūks ir aizsargāt veselīgas jūras ekosistēmas un nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, novērst neregulētu zveju atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši.

(3)

Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2), Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju, ciktāl iespējams – nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, un zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā.

(4)

Kā norādīts Padomes 2019. gada 19. novembra secinājumos par okeāniem un jūrām, tostarp Arktiku, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Integrēta Eiropas Savienības politika attiecībā uz Arktiku” un Padomes 2017. gada 24. marta secinājumos par “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”, atbalsts nolīgumam un reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas vai īpaša režīma iespējamai izveidošanai attiecībā uz atklātās jūras teritorijām Arktikā ir svarīgs Savienības mērķis, kas jāsasniedz, lai, pamatojoties uz starptautisku sadarbību, aizsargātu Arktikas vidi un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību Arktikas reģionā un ap to.

(5)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem nolīguma Pušu sanāksmēs 2020.–2024. gadā, jo uz nolīguma pamata pieņemtie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (3) un (EK) Nr. 1224/2009 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (5).

(6)

Ņemot vērā nolīguma apgabala zvejas resursu raksturu un ierobežotās zināšanas par tiem un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms Pušu sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2020.–2024. gada laikposmā.

(7)

Vēlākā posmā papildus šim lēmumam var tikt pieņemts vēl viens atsevišķs Padomes lēmums par sarunu sākšanu nolūkā izveidot vēl vienu vai vairākas reģionālas vai apakšreģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas vai režīmus attiecībā uz atklātās jūras teritorijām Arktikā,

(1)

Visaptverošais un pastiprinātais partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”), Savienības vārdā tika parakstīts saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/104 (2), un to daļēji piemēro provizoriski no 2018. gada 1. jūnija.

(2)

Partnerības komiteja savā 2019. gada 17. oktobra sanāksmē saskaņā ar nolīguma 339. panta 1. punktu izveidoja sarakstu (“šķīrējtiesnešu saraksts”) ar 15 personām, kuras vēlas un spēj būt par šķīrējtiesnešiem.

(3)

Armēnija ir informējusi Savienību, ka viena no tās ierosinātajām personām vairs neatbilst nolīguma 339. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un tāpēc būtu jāaizstāj ar citu personu.

(4)

Lai nodrošinātu provizoriski piemēroto nolīguma noteikumu darbību, Partnerības komitejai ir jāpieņem lēmums aizstāt šķīrējtiesnešu sarakstu ar grozīto sarakstu.

(5)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Partnerības komitejā, jo Partnerības komitejas lēmums aizstāt šķīrējtiesnešu sarakstu Savienībai būs saistošs,

(1)

Konvencija par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”), kas reglamentē starptautisko gaisa transportu, stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī. Ar to tika izveidota Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO).

(2)

Savienības dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas līgumslēdzējas valstis un ICAO locekles, bet Savienībai ir novērotāja statuss dažās ICAO struktūrās. ICAO Padomē ir pārstāvētas septiņas dalībvalstis.

(3)

Ievērojot Čikāgas konvencijas 54. pantu, ICAO Padome var pieņemt starptautiskus standartus un ieteicamo praksi un noformēt tos kā Čikāgas konvencijas pielikumus.

(4)

Ievērojot Čikāgas konvencijas 90. pantu, visi šādi pielikumi vai jebkādi pielikuma grozījumi stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas ICAO līgumslēdzējām valstīm vai garāka, ICAO Padomes noteikta laikposma beigās, ja vien pa to laiku vairākums ICAO līgumslēdzēju valstu nav darījušas zināmu savu nepiekrišanu.

(5)

Ievērojot Čikāgas konvencijas 38. pantu, jebkurai līgumslēdzējai valstij, kura neatrod par praktiski iespējamu visos aspektos izpildīt jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru, kā teikts minētās konvencijas 37. pantā, vai pilnībā saskaņot savus noteikumus vai praksi ar jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai kura uzskata par nepieciešamu pieņemt noteikumus vai praksi, kas jebkurā attiecīgā aspektā atšķiras no tiem, kas noteikti ar starptautisku standartu, par atšķirībām starp savu praksi un to, kas noteikta ar starptautisko standartu, ir nekavējoties jāpaziņo ICAO.

(6)

Covid-19 pandēmija ir negatīvi ietekmējusi gaisa kuģu ekspluatantus, gaisa kuģu ražotājus un iekārtu ražotāju apakšlīmeņa piegādātājus un ir aizkavējusi jaunu sistēmu izstrādi. Gaisa kuģu ekspluatanti atceļ vai atliek gaisa kuģu piegādes, tāpēc gaisa kuģu piegādes, kas bija paredzētas 2020. gadā, tiek pārceltas uz 2021. gadu. Jaunizgatavots gaisa kuģis, kas konfigurēts piegādei 2020. gadā, kura ir pārcelta uz 2021. gadu, pēc 2021. gada 1. janvāra ir jāpārkonfigurē atbilstoši piemērojamajiem noteikumiem. Gaisa kuģu ekspluatanti un gaisa kuģu ražotāji saskaras ar nepamatotu finansiālu slogu, ja šie gaisa kuģi ir jāmodernizē. Tāpēc Komisija strādā, lai pieņemtu minētā datuma pārcelšanu Savienības līmenī, izdarot grozījumus Regulā (ES) Nr. 965/2012. Pilotu kabīnes skaņas reģistratoru (“CVR”) izmanto, lai atvieglotu negadījumu un incidentu izmeklēšanu. Atliekot CVR darbības ilguma pagarināšanu no divām stundām līdz 25 stundām, netiek radīti būtiski drošības riski, bet drošības ieguvumi no ilgākas pilotu kabīnes skaņas reģistratora darbības tiek saskaņoti ar pašreizējo faktisko situāciju aviācijas nozarē. Savienība stingri atbalsta ICAO centienus uzlabot aviācijas drošību. Ņemot vērā bezprecedenta situāciju, ko izraisīja Covid-19 pandēmija, un to, ka nepastāv būtisks drošības risks, Savienībai tādēļ būtu jāatbalsta minētie grozījumi.

(7)

Ir lietderīgi noteikti nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem ICAO Padomes 221. sesijā attiecībā uz paredzēto 6. pielikuma I daļas 46. grozījumu un 6. pielikuma II daļas 39. grozījumu. Minētajai nostājai vajadzētu būt atbalstīt minētos grozījumus, un tā ir jāpauž Savienības dalībvalstīm, kas ir ICAO Padomes locekles, kopīgi rīkojoties Savienības vārdā.

(8)

Savienības nostājai pēc tam, kad ICAO Padome bez būtiskām izmaiņām pieņems 6. pielikuma I daļas 46. grozījumu un 6. pielikuma II daļas 39. grozījumu, kas ICAO ģenerālsekretāram jāpaziņo, izmantojot ICAO vēstules valstīm procedūru, vajadzētu būt nepaust nepiekrišanu un paziņot par atbilstību minētajiem grozījumiem, un tā ir jāpauž visām Savienības dalībvalstīm,

(1)

Padome 2015. gada 1. oktobrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/1763 (1) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Burundi.

(2)

Pamatojoties uz Lēmuma (KĀDP) 2015/1763 pārskatīšanu, būtu jāatjaunina ierobežojošie pasākumi līdz 2021. gada 31. oktobrim un būtu jāgroza informācija par divām fiziskām personām.

(3)

Tādēļ Lēmums (KĀDP) 2015/1763 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

lēmuma 6. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šo lēmumu piemēro līdz 2021. gada 31. oktobrim.”;

2)

pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

(1)

2010. gada 27. septembrī Padome pieņēma Lēmumu 2010/573/KĀDP (1) par ierobežojošiem pasākumiem pret Moldovas Republikas Piedņestras apgabala vadību.

(2)

Pamatojoties uz Lēmuma 2010/573/KĀDP pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi pret Moldovas Republikas Piedņestras apgabala vadību būtu jāpagarina līdz 2021. gada 31. oktobrim. Pēc sešiem mēnešiem Padome pārskatīs stāvokli attiecībā uz ierobežojošajiem pasākumiem.

(3)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2010/573/KĀDP,

“2.

Šo lēmumu piemēro līdz 2021. gada 31. oktobrim. To regulāri pārskata. Vajadzības gadījumā lēmumu atjaunina vai groza, ja Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti.”

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1877 (“11. EAF finanšu regula”) 19. līdz 22. pantā noteikto procedūru Komisijai līdz 2020. gada 10. oktobrim ir jāiesniedz priekšlikums, norādot a) iemaksas trešās daļas summu 2020. gadam un b) pārskatīto gada iemaksas summu 2020. gadam gadījumos, kad summa atšķiras no faktiskajām vajadzībām.

(2)

Saskaņā ar 11. EAF finanšu regulas 46. pantu Eiropas Investīciju banka (EIB) nosūtīja Komisijai tās atjauninātās saistību un maksājumu aplēses par tās pārvaldītajiem instrumentiem.

(3)

11. EAF finanšu regulas 20. panta 1. punktā ir noteikts, ka, aicinot veikt iemaksas, vispirms izlieto summas, kas paredzētas iepriekšējos Eiropas Attīstības fondos (EAF). Tāpēc būtu jāsniedz aicinājums veikt iemaksas EIB saskaņā ar 10. Eiropas Attīstības fondu (“10. EAF”) un Komisijai saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fondu (“11. EAF”).

(4)

Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ir pieņēmusi Lēmumu (ES) 2019/1800 (3), kas nosaka gada summu dalībvalstu iemaksām EAF 2020. gadam 4 400 000 000 EUR apmērā Komisijai un 300 000 000 EUR apmērā EIB.

(5)

Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (4) 152. un 153. pantā ir noteikts, ka Apvienotā Karaliste paliek EAF puse līdz 11. EAF un visu iepriekšējo neslēgto EAF slēgšanai. Tomēr Apvienotās Karalistes daļu no 10. EAF vai iepriekšējo EAF projektu atbrīvotajiem līdzekļiem atkārtoti neizmanto,