(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Horvātijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Brački varenik”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Brački varenik” būtu jāreģistrē,

(1)

Regula (ES) 2017/625 cita starpā nosaka, kā dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāveic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības. Tā Komisiju arī pilnvaro ar īstenošanas aktu pieņemt piemērotus pagaidu pasākumus, kas nepieciešami, lai ierobežotu riskus cilvēka, dzīvnieku un augu veselībai un dzīvnieku labturībai, ja tai ir liecības, ka kādas dalībvalsts kontroles sistēmas darbība ir nopietni traucēta.

(2)

Lai reaģētu uz pašreizējās, ar koronavīrusa slimību (Covid-19) saistītās krīzes izraisītajiem īpašajiem apstākļiem, Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/466 (2) dalībvalstīm ļauj piemērot pagaidu pasākumus saistībā ar oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām.

(3)

Dalībvalstis ir informējušas Komisiju par to, ka ar Covid-19 saistītās krīzes dēļ to kontroles sistēmu darbība ir nopietni traucēta un ka grūtības veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības ar oficiālajiem sertifikātiem un oficiālajiem apliecinājumiem attiecībā uz dzīvnieku un preču pārvietošanu uz Savienību un Savienībā un grūtības organizēt fiziskas tikšanās ar operatoriem un to personālu oficiālo kontroļu kontekstā pastāvēs arī pēc 2020. gada 1. oktobra. Lai reaģētu uz šiem nopietnajiem traucējumiem, kas, iespējams, pastāvēs arī nākamajos mēnešos, un lai sekmētu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību plānošanu un veikšanu ar Covid-19 saistītās krīzes laikā, Īstenošanas regulas (ES) 2020/466 piemērošanas periods būtu jāpagarina līdz 2021. gada 1. februārim.

(4)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2020/466 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Beļģija 2020. gada 7. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Beļģijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Beļģijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 8,9 % un 113,8 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Beļģijas IKP 2020. gadā samazināsies par 8,8 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Beļģijā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Beļģijā saistībā ar pagaidu bezdarba shēmu chômage temporaire/tijdelijke werkloosheid, ienākumu aizvietojumu pašnodarbinātajiem saistībā ar Covid-19 – “Covid-19 pārvarēšanas tiesības”, Covid-19 bērna kopšanas atvaļinājumu un vairākām reģionālām un kopienas ienākumu atbalsta shēmām un reģionāliem sabiedrības veselības atbalsta pasākumiem, kā izklāstīts 4.–8. apsvērumā.

(4)

Ar “Arrêté royal du 30 mars 2020/Koninklijk besluit van 30 maart 2020” (2), kas minēts Beļģijas 2020. gada 7. augusta pieteikumā, pagaidu bezdarba shēma chômage temporaire/tijdelijke werkloosheid tika pielāgota Covid-19 un nodrošina kompensāciju darbiniekiem, kuru darbs ir samazināts vai apturēts samazinātas darba slodzes vai valdības noteikto sociālās distancēšanās pasākumu dēļ. Minētā pagaidu bezdarba shēma pastāvēja pirms Covid-19 pandēmijas, bet prasības par piekļuvi shēmai tika pielāgotas saistībā ar Covid-19 un tika arī atvieglota pieteikšanās procedūra. Turklāt pagaidu bezdarba pabalsts tika palielināts no 65 % līdz 70 % no dienas vidējās algas (nepārsniedzot 2 754,76 EUR bruto mēnesī). Papildus tam tika ieviesta dienas piemaksa 5,36 EUR apmērā.

(5)

Ar “Loi du 23 mars 2020/Wet van 23 maart 2020” (3), kas minēts Beļģijas 2020. gada 7. augusta pieteikumā, tika paplašināta esošā ienākumu aizvietojuma shēma pašnodarbinātajiem, proti, “pārvarēšanas tiesības” (Droit passerelle/Overbruggingsrecht), ieviešot “Covid-19 pārvarēšanas tiesības”. Tas ir pabalsts, ko piešķir, ja valdības noteiktie sociālās distancēšanās pasākumi ir izraisījuši pilnīgu vai daļēju pašnodarbinātības darbību pārtraukšanu vai brīvprātīgu pārtraukšanu vismaz septiņas secīgas kalendārās dienas mēnesī. Sākot ar 2020. gada jūniju, pabalsts ir paredzēts pašnodarbinātajiem, kas atsākuši darbību, bet joprojām saskaras ar apgrozījuma samazinājumu salīdzinājumā ar 2019. gadu. Pašnodarbinātie, kas vēl nevar atsākt darbību, joprojām var saņemt pabalstu, bet tām ir jāpierāda, ka tas ir Covid-19 ierobežojumu dēļ.

(6)

Ar “Arrêté royal du 13 mai 2020 n° 23/Koninklijk besluit nr. 23 van13 mei 2020” (4), kā minēts Beļģijas 2020. gada 7. augusta pieteikumā, tika ieviests Covid-19 bērna kopšanas atvaļinājums, kas ir īpašs bērna kopšanas atvaļinājums, kurš neietekmē tiesības uz parasto bērna kopšanas atvaļinājumu un ļauj vecākiem laikā no 2020. gada maija līdz septembrim izmantot atvaļinājumu, lai sniegtu papildu aprūpi saviem bērniem, saņemot lielāku pabalstu nekā bērna parastā kopšanas atvaļinājuma laikā.

Covid-19 bērna kopšanas atvaļinājumu var uzskatīt par pasākumu, kas ir līdzīgs Regulā (ES) 2020/672 minētajām saīsināta darba laika shēmām, jo tas nodrošina ienākumu atbalstu darba ņēmējiem un palīdz saglabāt darbvietas, novēršot to, ka vecāki, kuriem skolas slēgšanas laikā ir jārūpējas par saviem bērniem, izbeidz darba attiecības.

(7)

Pamatojoties uz šādiem tiesību aktiem, kuri ir minēti Beļģijas 2020. gada 7. augusta pieteikumā: “Arrêté du Gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale de pouvoirs spéciaux n° 2020/019 du23 avril 2020/Bijzondere machtenbesluit van de Brusselse Hoofdstedelijke Regering nr. 2020/019 van23 april 2020” (5), “Arrêté du Gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale de pouvoirs spéciaux n° 2020/030 du28 mai 2020/Bijzondere machtenbesluit nr. 2020/030 van de Brusselse Hoofdstedelijke Regering van 28 mei 2020” (6);

“Notification de la réunion du conseil des ministres du gouvernement de la région de Bruxelles-Capitale du jeudi 14 mai 2020/Betekening van de vergadering van de Ministerraad van de brusselse hoofdstedelijk regering van donderdag14 mei 2020” (7), “Besluit van de Vlaamse Regering van 20 maart 2020” (8), “Besluit van de Vlaamse Regering van10 april 2020” (9), “Besluit van de Vlaamse Regering van12 juni 2020” (10);

“Arrêté du Gouvernement de la Communauté française de pouvoirs spéciaux n° 4 du 23 avril 2020” (11), “Arrêté du Gouvernement de la Communauté française du 7 avril 2020” (12), “Arrêté ministériel portant exécution de l’arrêté du Gouvernement wallon du 20 mars 2020” (13); “Arrêté du Gouvernement wallon du 19 juin 2020” (14); “Parlament der Deutschsprachigen Gemeinschaft, Corona-Krisendekret I vom6. April 2020”; un “Parlament der Deutschsprachigen Gemeinschaft, Corona-Krisendekret III vom20. Juli 2020”, Beļģijas iestādes ir ieviesušas vairākas reģionālas un kopienas shēmas, kas nodrošina ienākumu atbalstu pašnodarbinātajiem, vienas personas sabiedrībām un citiem darbiniekiem, kuri nekvalificējas cita veida ienākumu atbalstam. Jo īpaši kompensācijas prēmija uzņēmumiem un uzņēmējiem Briseles galvaspilsētas reģionā, traucējumu, kompensācijas un atbalsta prēmija Flandrijas reģionā un Flāmu kopienā un kompensācijas prēmija par uzņēmuma slēgšanu Valonijas reģionā sniedz vispārēju vienreizēju atbalstu uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem, kurām bija jāpārtrauc darbība Covid-19 dēļ vai kuras saskārās ar ievērojamu apgrozījuma samazināšanos.

Ja pasākumi ir paredzēti plašākam saņēmēju lokam, ir pieprasītas tikai summas izdevumiem, kas saistīti ar atbalstu pašnodarbinātajiem un vienas personas sabiedrībām. Citi pasākumi (kompensācijas prēmija periodiska darba veicējiem Briseles galvaspilsētas reģionā, bērnudārzu subsīdija un subsīdijas kultūras darbiniekiem franču kopienā, apmācības pasākumi Valonijas reģionā, kultūras darbinieku un pašnodarbināto subsīdija un tūrisma operatoru subsīdija vāciski runājošajā kopienā) ir vērsti uz pašnodarbinātajiem un darba ņēmējiem, kuri nekvalificējas pagaidu bezdarba shēmai konkrētās nozarēs (kultūras un aprūpes nozare, apmācības pasākumi). Tā kā vāciski runājošās kopienas subsīdijas kultūras darbiniekiem un pašnodarbinātajiem sniedz aizdevumus, kurus var pārvērst dotācijās, lai izpildītu prasību, ka izdevumiem ir jābūt publiskiem, saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672 būtu jāatbalsta tikai tie izdevumi, kas saistīti ar aizdevumiem, kuri ir pārvērsti dotācijās.

(8)

Visbeidzot, “Parlament der Deutschsprachigen Gemeinschaft, Corona-Krisendekret I vom6. April 2020”, kas minēts Beļģijas 2020. gada 7. augusta pieteikumā, ieviesa pasākumus saistībā ar veselības aizsardzību vāciski runājošajā kopienā, kuri ietver mācības par higiēnas jautājumiem, aizsardzības materiālu nodrošināšanu dzīvokļu un aprūpes centriem, slimnīcām un medicīnas pakalpojumu sniedzējiem un informācijas kampaņas.

(9)

Beļģija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Beļģija ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi, sākot ar 2020. gada 1. februāri, ir palielinājušies par 7 803 380 000EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir saistīts gan ar jauniem pasākumiem, gan esošo pasākumu paplašināšanu, kas aptver ievērojamu Beļģijas uzņēmumu un darbaspēka daļu.

(10)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Beļģiju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā arī ar pasākumu veselības jomā ieviešanu saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, kuri minēti 2020. gada 7. augusta pieprasījumā.

(11)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Beļģijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(12)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(13)

Beļģijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Beļģija ir izpildījusi minētos izdevumus.

(14)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Beļģijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

(1)

Bulgārija 2020. gada 7. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Bulgārijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Bulgārijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 2,8 % un 25,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Bulgārijas IKP 2020. gadā samazināsies par 7,1 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Bulgārijā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Bulgārijā attiecībā uz diviem algas subsīdiju pasākumiem, kā izklāstīts 4. un 5. apsvērumā.

(4)

Konkrētāk, ar “Ministru padomes 2020. gada 30. marta Dekrētu Nr. 55” (2), kas minēts Bulgārijas 2020. gada 7. augusta pieteikumā, tika ieviests pasākums, kas paredz algas subsīdijas uzņēmumiem, kuri Covid-19 uzliesmojuma dēļ brīvprātīgi vai saskaņā ar likumu ir samazinājuši vai pārtraukuši savu darbību. Darbinieku darbvietas ir jāsaglabā visu laiku, kamēr uzņēmums piedalās shēmā, un tikpat ilgu laiku pēc tam. Mēneša algas subsīdija atbilstīgajiem uzņēmumiem ir 60 % no shēmas dalībnieku darbinieku mēneša bruto algas (ieskaitot darba devēju sociālās nodrošināšanas iemaksas).

(5)

Turklāt ar “Ministru padomes 2020. gada 3. jūlija Dekrētu Nr. 151” (3), kas minēts Bulgārijas 2020. gada 7. augusta pieteikumā, tika ieviests pasākums, kas paredz algas subsīdijas uzņēmumiem, kuru ienākumi Covid-19 uzliesmojuma dēļ ir samazinājušies vismaz par 20 %. Darbinieku darbvietas ir jāsaglabā visu laiku, kamēr uzņēmums piedalās shēmā, un tikpat ilgu laiku pēc tam. Mēneša algas subsīdija atbilstīgajiem uzņēmumiem ir 60 % no shēmas dalībnieku darbinieku mēneša bruto algas (ieskaitot darba devēju sociālās nodrošināšanas iemaksas).

(6)

Bulgārija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Bulgārija ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi kopš 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 511 000 000 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo jaunie pasākumi aptver vai ir paredzēts, ka tie aptvers, ievērojamu Bulgārijas uzņēmumu un darbaspēka daļu.

(7)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Bulgāriju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas ir tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas minēti 2020. gada 7. augusta pieprasījumā.

(8)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Bulgārijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(9)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(10)

Bulgārijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Bulgārija ir izpildījusi minētos izdevumus.

(11)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Bulgārijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

(1)

Kipra 2020. gada 6. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Kipras īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Kipras vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 7 % un 115,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Kipras IKP 2020. gadā samazināsies par 7,7 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Kiprā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Kiprā saistībā ar īpašo atvaļinājuma shēmu vecākiem, shēmām, ar kurām atbalsta uzņēmumus daļējai un pilnīgai to darbības apturēšanai, īpašo shēmu pašnodarbinātajiem, īpašo shēmu viesnīcu vienībām un tūristu mītnēm, īpašo shēmu tādu uzņēmumu atbalstam, kas saistīti ar tūrisma nozari vai ko ietekmē tūrisms, vai kas saistīti ar uzņēmumiem, uz kuriem attiecas obligāta pilnīga apturēšana, īpašo shēmu tādu uzņēmumu atbalstam, kas veic īpašas iepriekš noteiktas darbības, un subsidēšanas shēmu ļoti maziem un maziem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem, kā arī saistībā ar atbalstu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem attiecībā uz slimības pabalstu shēmu, kā izklāstīts 4.–12. apsvērumā.

(4)

“Likums 27(I)/2020”, kas minēts Kipras 2020. gada 6. augusta pieprasījumā, ir bijis pamats vairāku reglamentējošu administratīvo aktu ieviešanai, kuros izklāstīti pasākumi Covid-19 uzliesmojuma seku novēršanai. Uz “Likuma 27(I)/2020” pamata iestādes ir ieviesušas īpašo atvaļinājuma shēmu, kas nodrošina algu kompensāciju vecākiem, kuri strādā privātajā sektorā un kuriem ir bērni līdz 15 gadu vecumam vai bērni jebkurā vecumā ar invaliditāti. Minēto īpašo atvaļinājuma shēmu var uzskatīt par saīsināta darba laika shēmai līdzīgu pasākumu, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tā nodrošina ienākumu atbalstu darba ņēmējiem un palīdz saglabāt darbvietas, novēršot to, ka vecāki, kuriem skolas slēgšanas laikā ir jārūpējas par saviem bērniem, pārtrauc darba attiecības.

(5)

Turklāt iestādes ir ieviesušas shēmu, ar ko atbalsta uzņēmumus, kuriem nācies pilnībā apturēt darbību, un kas nodrošina algu kompensāciju 90 % to uzņēmumu darbinieku, kuri ir spiesti apturēt savu darbību, ar nosacījumu, ka tiek saglabātas darbvietas. Kompensācija sedz 60 % no darbinieka algas vai 60 % no darbinieka sociālās apdrošināšanas vienībām, kas nopelnītas 2018. gadā (2019. gadā par periodu no 2020. gada jūlija līdz augustam), atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Kompensācijas apmērs ir no, maksimums, 1 214 EUR līdz, minimums, 360 EUR mēnesī.

(6)

Shēma, ar ko atbalsta uzņēmumus darbības daļējai apturēšanai, nodrošina algu kompensāciju to uzņēmumu darbiniekiem, kuru apgrozījums ir samazinājies vismaz par 25 %, ar nosacījumu, ka tiek saglabātas darbvietas. Kompensācija sedz 60 % no darbinieka algas vai 60 % no darbinieka sociālās apdrošināšanas vienībām, kas nopelnītas 2018. gadā, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Kompensācijas apmērs ir no, maksimums, 1 214 EUR līdz, minimums, 360 EUR mēnesī.

(7)

“Īpašā shēma pašnodarbinātajiem” nodrošina kompensāciju pašnodarbinātajiem, kuri nevar veikt nekādu darbību saskaņā ar veselības ministra dekrētu vai Ministru padomes lēmumu.

(8)

“Īpašā shēma viesnīcu vienībām un tūristu mītnēm” nodrošina algu kompensāciju, lai atbalstītu darba ņēmējus viesnīcu nozarē un citos uzņēmumos, kuri nodrošina tūristu mītnes, ja to darba devējs ir pilnībā apturējis darbību vai tā apgrozījums ir samazinājies par vairāk nekā 40 %. Nosacījums dalībai shēmā ir darbvietu saglabāšana.

(9)

“Īpašā shēma, lai atbalstītu uzņēmumus, kas saistīti ar tūrisma nozari vai ko ietekmē tūrisms, vai kas saistīti ar uzņēmumiem, uz kuriem attiecas obligāta pilnīga apturēšana” nodrošina algu kompensāciju darba ņēmējiem viesnīcu nozarē un citos uzņēmumos, kuri nodrošina tūristu mītnes un kuri ir pilnībā apturējuši darbību vai kuru apgrozījums ir samazinājies par vairāk nekā 55 %, ar nosacījumu, ka tiek saglabātas darbvietas.

(10)

“Īpašā shēma tādu uzņēmumu atbalstam, kuri veic īpašas iepriekš noteiktas darbības” nodrošina algu kompensāciju to uzņēmumu darbiniekiem, kuru apgrozījums ir samazinājies vismaz par 55 %, ar nosacījumu, ka tiek saglabātas darbvietas.

(11)

Turklāt “Papildu budžets, Valsts atbalsta pasākumu pagaidu satvars ekonomikas atbalstam pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā”, kas minēts Kipras 2020. gada 6. augusta pieprasījumā, ievieš subsīdijas ļoti maziem un maziem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem, kas nodarbina līdz 50 darbiniekiem. Ir pieprasīta tikai tā izdevumu daļa, kas saistīta ar atbalstu pašnodarbinātajiem un vienas personas uzņēmumiem. Minētās subsīdijas nodrošina vienreizēju dotāciju mazo uzņēmumu un pašnodarbināto darbības izdevumu segšanai. Subsidēšanas shēmu var uzskatīt par saīsināta darba laika shēmai līdzīgu pasākumu, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tās mērķis ir aizsargāt pašnodarbinātos vai līdzīgu kategoriju darba ņēmējus no ienākumu samazināšanās vai zaudēšanas.

(12)

Visbeidzot, “slimības pabalstu shēma” nodrošina algu kompensāciju privātā sektora darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, ar nosacījumu, ka viņi ir vai nu klasificēti kā neaizsargātas personas saskaņā ar Veselības ministrijas publicētu sarakstu, un iestādes viņus ir ievietojušas karantīnā, vai viņi ir inficēti ar Covid-19.

(13)

Kipra atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Kipra ir sniegusi Komisijai attiecīgus pierādījumus, ka, sākot ar 2020. gada 1. februāri, faktiskie un plānotie publiskie izdevumi ir palielinājušies par 479 070 000 EUR saistībā ar palielinātu summu, kas tieši ir saistīta ar īpašo atvaļinājuma shēmu vecākiem, shēmām, ar kurām atbalsta uzņēmumus daļējai un pilnīgai to darbības apturēšanai, īpašo shēmu pašnodarbinātajiem, īpašo shēmu viesnīcu vienībām un tūristu mītnēm, īpašo shēmu tādu uzņēmumu atbalstam, kas saistīti ar tūrisma nozari vai ko ietekmē tūrisms, vai kas saistīti ar uzņēmumiem, uz kuriem attiecas obligāta pilnīga apturēšana, īpašo shēmu tādu uzņēmumu atbalstam, kas veic īpašas iepriekš noteiktas darbības, un subsidēšanas shēmu ļoti maziem un maziem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo jaunie pasākumi aptver ievērojamu Kipras uzņēmumu un darbaspēka daļu.

(14)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Kipru un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā arī ar attiecīgo ar veselību saistīto pasākumu ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma sakarā, kā minēts 2020. gada 6. augusta pieprasījumā.

(15)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Kiprai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(16)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(17)

Kiprai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Kipra ir izpildījusi minētos izdevumus.

(18)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Kipras esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

(1)

Čehijas Republika 2020. gada 7. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Čehijas Republikas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Čehijas Republikas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 6,7 % un 38,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Čehijas Republikas IKP 2020. gadā samazināsies par 7,8 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Čehijas Republikā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Čehijas Republikā saistībā ar saīsināta darba laika shēmu, kas pazīstama kā programma “Antivīruss” (ar tās apakšprogrammām A variants un B variants), un līdzīgiem pasākumiem, kas vērsti uz darbaspēka izmaksām, kas nav algas (programmas “Antivīruss” C variants), vai atbalstu pašnodarbinātām personām, kā izklāstīts 4.–8. apsvērumā.

(4)

Konkrētāk, “Valdības 2020. gada 31. marta Rezolūcija Nr. 353” ar grozījumiem, kuras tiesiskais pamats ir “Likuma Nr. 435/2004 Krāj. par nodarbinātību ar grozījumiem” 120. pants, kas minēta Čehijas Republikas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, ieviesa programmas “Antivīruss” A un B variantus. Minētie pasākumi ir paredzēti, lai daļēji kompensētu algu izmaksas privātiem darba devējiem, kuri ir spiesti apturēt vai ievērojami samazināt savu saimniecisko darbību, kas tieši izriet no iestāžu veiktajiem pasākumiem (A variants), vai netieši pandēmijas negatīvās ekonomiskās ietekmes dēļ (B variants), piemēram, darba ņēmējiem, kas nespēj strādāt ceļošanas ierobežojumu dēļ. A variantā valsts sedz 80 % no izmaksātās kompensējošās algas, bet ne vairāk kā 39 000 CZK uz vienu darbinieku mēnesī. B variantā valsts sedz līdz 60 % no izmaksātās kompensējošās algas, bet ne vairāk kā 29 000 CZK uz vienu darbinieku mēnesī. Darba ņēmējus, kas gūst labumu no shēmas, nevar atlaist, kamēr darba devējs piedalās shēmā. Pasākumi ilgst no 2020. gada 12. marta līdz 31. oktobrim (2).

(5)

Turklāt iestādes ir ieviesušas programmas “Antivīruss” C variantu, pamatojoties uz “Likumu Nr. 300/2020 Krāj.” un “Likumu Nr. 187/2006 Krāj.” (3), kas minēti Čehijas Republikas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā. Tas samazina ar algu nesaistītās darbaspēka izmaksas (piemēram, sociālā nodrošinājuma iemaksas, ko veic darba devējs) maziem uzņēmumiem (līdz 50 darbiniekiem), kuri saglabā darbvietas un algu vismaz 90 % apmērā no apjoma, kāds bija attiecīgi 2020. gada marta beigās un 2020. gada martā. Tikai 90 % no pasākuma kopējiem izdevumiem ir pieprasīti, lai nodrošinātu, ka palīdzība atbilst izdevumiem, kas ir saglabājuši nodarbinātību. Aprēķina bāze ir ierobežota līdz 150 % no vidējās bruto algas Čehijas Republikā. Atbalstu var sniegt daļēji vai visā laikposmā no 2020. gada jūnija līdz augustam;

(6)

Programma “Pětadvacítka”, kura ieviesta ar “Likumu Nr. 159/2020 Krāj.” (4), kas minēta Čehijas Republikas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, nodrošina pašnodarbinātajiem kompensācijas piemaksu 500 CZK apmērā uz personu par katru kalendāro dienu piemaksas laikposmā tām personām, kuras ir bijušas spiestas apturēt vai būtiski samazināt savu saimniecisko darbību, salīdzinot ar parastu uzņēmējdarbības praksi, Covid-19 radīto sabiedrības veselības risku vai valsts iestāžu veikto krīzes pasākumu dēļ. Programma ir sadalīta divos piemaksu periodos: no 2020. gada 12. marta līdz 30. aprīlim un no 2020. gada 1. maija līdz 8. jūnijam. Kompensācijas piemaksu veido valdības nesaņemtie ieņēmumi, kurus Padomes Regulas (ES) 2020/672 īstenošanas nolūkā var uzskatīt par līdzvērtīgiem publiskiem izdevumiem.

(7)

Pamatojoties uz “Likumu Nr. 136/2020 Krāj. (sociālais nodrošinājums)” un “Likumu Nr. 134/2020 Coll. (veselības drošība)”, kas minēti Čehijas Republikas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, iestādes ir īstenojušas daļēju sociālā nodrošinājuma un veselības nodrošinājuma iemaksu atcelšanu pašnodarbinātajiem, kuri turpina savu darbību atbalsta saņemšanas laikā. Valsts uzņemas veikt attiecīgās iemaksas katru mēnesi no 2020. gada marta līdz augustam. Atcelto iemaksu summa ir ierobežota likumā noteiktajā līmenī.

(8)

Visbeidzot, pamatojoties uz “Valdības 2020. gada 19. marta Rezolūciju Nr. 262, 26. marta Rezolūciju Nr. 311, 31. marta Rezolūciju Nr. 354, 4. maija Rezolūciju Nr. 514 un 18. maija Rezolūciju Nr. 552”, 14. pantu grozītajā “Likumā Nr. 218/2000 Krāj. par budžeta noteikumiem” (attiecībā uz pašnodarbinātajiem primārajā lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanā), 3. panta h) punktu grozītajā “Likumā Nr. 47/2002 Krāj. par atbalstu MVU” (attiecībā uz visām pārējām pārējiem pašnodarbinātām personām), kā minēts Čehijas Republikas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, iestādes ir ieviesušas “Aprūpes pabalstu” pašnodarbinātajiem. Minētais pasākums kompensē pašnodarbinātajiem ienākumu zudumu, ko pašnodarbinātajiem rada vajadzība rūpēties par bērniem vai aprūpējamām personām, jo ir slēgtas bērnu un sociālās aprūpes iestādes. Pabalsta summa dienā ir 424 CZK 2020. gada martā un 500 CZK no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam. Minētais atbalsts var tikt sniegts daļēji vai visā laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 30. jūnijam.

(9)

Čehijas Republika atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Čehijas Republika ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi kopš 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 2 940 446 745 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo jaunie pasākumi aptver ievērojamu Čehijas Republikas uzņēmumu un darbaspēka daļu. Čehijas Republika plāno finansēt 940 446 745 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot Savienības fondus un pašas finansējumu.

(10)

Komisija saskaņā ar vienu saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Čehijas Republiku un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas minēti 2020. gada 7. augusta pieprasījumā.

(11)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Čehijas Republikai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(12)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(13)

Čehijas Republikai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Čehijas Republika ir īstenojusi minētos izdevumus.

(14)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Čehijas Republikas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

(1)

Grieķija 2020. gada 6. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Grieķijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Grieķijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 6,4 % un 196,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Grieķijas IKP 2020. gadā samazināsies par 9 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Grieķijā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Grieķijā saistībā ar īpašo pabalstu, ko piešķir privātā sektora darbiniekiem, kuru darba līgumi tika apturēti krīzes dēļ, viņu sociālā nodrošinājuma izmaksām apturēšanas periodā, īpašo pabalstu speciālistiem, kuri ir pašnodarbinātie, saīsināta darba laika shēmu un darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksām darbiniekiem terciārā sektora sezonas uzņēmumos, kā izklāstīts 4.–8. apsvērumā.

(4)

Konkrētāk, ar “2020. gada 14. marta tiesību aktu” (2), kas minēts Grieķijas 2020. gada 6. augusta pieprasījumā, tika ieviests īpašs pabalsts privātā sektora darbiniekiem, kuru darba līgumi ir apturēti. Minētā pasākuma mērķis ir aizsargāt nodarbinātību uzņēmumos, kas pārtrauc darbību sabiedriskās kārtības dēļ vai kas pieder pie ekonomikas nozarēm, kuras smagi skāris Covid-19 uzliesmojums, un tas attiecas uz īpaša ikmēneša pabalsta 534 EUR apmērā piešķiršanu darbiniekiem, kuru darba līgumi ir apturēti no 2020. gada marta vidus. Dalībai shēmā ir paredzēts priekšnoteikums, proti, darba devējam ir jāsaglabā tāds pats darbinieku skaits (t. i., tieši tie paši darbinieki) uz laiku, kas vienāds ar darba līguma apturēšanas periodu.

(5)

Iestādes papildus ieviesa valsts finansējumu to darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma segumam, kuri saņem 4. apsvērumā minēto īpašo pabalstu. Dalībai shēmā ir paredzēts priekšnoteikums, proti, darba devējam ir jāsaglabā tāds pats darbinieku skaits (t. i., tieši tie paši darbinieki) uz laiku, kas vienāds ar darba līguma apturēšanas periodu.

(6)

Ar “2020. gada 20. marta tiesību aktu” (3), kas minēts Grieķijas 2020. gada 6. augusta pieprasījumā, tika ieviests īpašs pabalsts speciālistiem, kas ir pašnodarbinātie (ekonomisti, grāmatveži, inženieri, juristi, ārsti, skolotāji un zinātnieki). Pasākums attiecas uz vienreizēju īpašu pabalstu 600 EUR apmērā, ko 2020. gada aprīlī vai jūnijā piešķīra šādiem speciālistiem.

(7)

Saīsināta darba laika shēma, ko piemēro no 2020. gada 15. jūnija līdz 2020. gada 15. oktobrim visos uzņēmumos, izņemot aviācijas nozari, attiecībā uz kuru ir iespējams pagarinājums līdz 2020. gada beigām, tika ieviesta, pamatojoties uz “Likumu 4690/2020” (4), kas minēts Grieķijas 2020. gada 6. augusta pieprasījumā. Attiecināmie uzņēmumi ir tie, kuru apgrozījums ir samazinājies vismaz par 20 %, un pasākums ļauj samazināt darbinieku nedēļas darba laiku līdz 50 % ar nosacījumu, ka tiek saglabātas darba attiecības. No 2020. gada 15. jūnija līdz 2020. gada 30. jūnijam valsts sedza 60 % no darba ņēmēja neto izpeļņas un 60 % no darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksām par nenostrādātajām stundām. No 2020. gada 1. jūlija valsts sedz 100 % no darba devēja un darba ņēmēja sociālā nodrošinājuma iemaksām par nenostrādātajām stundām, kā arī 60 % no darbinieku neto izpeļņas par nenostrādātajām stundām.

(8)

Visbeidzot, “Likums 4714/2020” (5), kas minēts Grieķijas 2020. gada 6. augusta pieprasījumā, ievieš valsts finansējumu darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksām par darbiniekiem sezonas uzņēmumos. Pasākums ir paredzēts sezonas uzņēmumiem terciārajā sektorā, proti, uzņēmumiem, kuriem, pamatojoties uz 2019. gada datiem, 50 % no apgrozījuma koncentrējas gada trešajā ceturksnī, un tā mērķis ir finansēt darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksas 2020. gada jūlijā, augustā un septembrī ar nosacījumu, ka uzņēmumi saglabā tādu pašu darbinieku skaitu, kāds tiem bija 2020. gada 30. jūnijā.

(9)

Grieķija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Grieķija ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi no 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 2 728 000 000 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir saistīts ar jauniem pasākumiem, kas aptver ievērojamu Grieķijas uzņēmumu un darbaspēka daļu.

(10)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Grieķiju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas minēti 2020. gada 6. augusta pieprasījumā.

(11)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Grieķijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(12)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(13)

Grieķijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Grieķija ir īstenojusi minētos izdevumus.

(14)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Grieķijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

(1)

Spānija 2020. gada 3. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz tā sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Spānijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Spānijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 10,1 % un 115,6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Spānijas IKP 2020. gadā samazināsies par 10,9 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Spānijā. Tas izraisīja publisko izdevumu pēkšņu un būtisku pieaugumu Spānijā saistībā ar saīsināta darba laika shēmu, līdzīgām shēmām, kas īpaši paredzētas pašnodarbinātajiem un tūrisma nozarē nodarbinātām personām, un atbalstu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem, kā izklāstīts 4.–9. apsvērumā.

(4)

Konkrētāk, ar “Karaļa dekrētlikumu Nr. 8/2020”, “Karaļa dekrētlikumu Nr. 11/2020” un “Karaļa dekrētlikumu Nr. 24/2020”, kas minēti Spānijas 2020. gada 3. augusta pieprasījumā, tika ieviesta algu kompensācija līdz 70 % apmērā no darbinieku pamatalgas darbiniekiem, kuri bija iekļauti saīsinātā darba laika shēmā ERTE (Expediente de Regulación Temporal de Empleo). Kompensācijas maksimālais apmērs ir 1 098,09 EUR mēnesī, ko var palielināt līdz 1 254,96 EUR mēnesī vai 1 411,83 EUR mēnesī atkarībā no saņēmēja apgādājamo bērnu skaita.

(5)

Iestādes ir ieviesušas arī pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no sociālā nodrošinājuma iemaksām atkarībā no darba devēja lieluma un gada mēneša attiecībā uz darbiniekiem, kas piedalās ERTE. Atbrīvojums rada valdībai nesaņemtos ieņēmumus, kurus Regulas (ES) 2020/672 īstenošanas nolūkā var uzskatīt par līdzvērtīgiem publiskiem izdevumiem.

(6)

Iestādes ir izveidojušas “darbības pārtraukšanas” (t. i., pilnīga vai daļēja pašnodarbinātības apturēšana) pabalstu pašnodarbinātajiem un ar to saistītus atbrīvojumus no sociālā nodrošinājuma iemaksām. Pasākums paredz mēneša maksājumus, kamēr uzņēmumi ir jāslēdz vai, ja tie ir atvērti, – apgrozījums ir samazināts par vairāk nekā 75 %.

(7)

Ir ieviesti arī īpaši atbalsta pasākumi, kas ietver pabalstus un atbrīvojumus no sociālās nodrošināšanas iemaksām darbiniekiem, kuri piedalās ERTE, “pastāvīgiem sezonas strādniekiem”, kuri nav spējuši atjaunot savas darbības plānotajos datumos Covid-19 uzliesmojuma dēļ, pamatojoties uz “Karaļa dekrētlikumu Nr. 15/2020” un piemērojot “Karaļa dekrētlikumu 8/2020”, kas minēti Spānijas 2020. gada 3. augusta pieprasījumā.

(8)

Ar “Karaļa dekrētlikumu Nr. 8/2019”, “Karaļa dekrētlikumu Nr. 12/2019”, “Karaļa dekrētlikumu Nr. 7/2020” un “Karaļa dekrētlikumu Nr. 25/2020”, kas minēti Spānijas 2020. gada 3. augusta pieprasījumā, darba devējiem ir noteikts atbrīvojums no sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanas (par 50 %), lai atbalstītu “darbvietu saglabāšanu tūrisma nozarē” ārkārtas stāvokļa laikā un pēc tā, vienlaikus saglabājot minimālo sociālās aizsardzības līmeni vairākām darba ņēmēju kategorijām. Vidējie kopējie mēneša izdevumi un to personu skaits, par kurām uzņēmumi ir saņēmuši subsīdijas, kopā rada vidējos izdevumus uz vienu personu mēnesī aptuveni 192 EUR apmērā.

(9)

Visbeidzot, Spānija, pamatojoties uz “Karaļa dekrētlikumu Nr. 6/2020” un “Karaļa dekrētlikumu Nr. 13/2020”, kas minēti Spānijas 2020. gada 3. augusta pieprasījumā, ir pagarinājusi veselības pabalstus darba ņēmējiem, kas neierodas darbā Covid-19 dēļ (darba ņēmēji, kas atrodas vai nu profilaktiskā izolācijā, vai ir inficēti). Pasākums ir līdzīgs shēmai attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā (t. i., pabalsti ir dāsnāki, un tos izmaksā Sociālās apdrošināšanas fonds, sākot no pirmās prombūtnes dienas), pabalsti nepārsniedz 75 % no pamatalgas.

(10)

Spānija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Spānija ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi no 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 23 803 573 600 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Palielinātā summa, kas tieši saistīta ar saīsināta darba laika shēmu ERTE un līdzīgiem pasākumiem, kuri īpaši paredzēti pašnodarbinātajiem un darba ņēmējiem tūrisma nozarē, ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo piepeši un bezprecedenta kārtā ir palielinājies to saņēmēju skaits, uz kuriem attiecas minētās shēmas, un ar tām saistīto pabalstu apmērs Spānijā. Spānija plāno finansēt 1 660 000 000 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot Savienības fondus.

(11)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Spāniju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā arī ar attiecīgo pasākumu sabiedrības veselības aizsardzības jomā ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma ietekmē, kas minēts 2020. gada 3. augusta pieprasījumā.

(12)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Spānijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(13)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(14)

Spānijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Spānija ir īstenojusi minētos izdevumus.

(15)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Spānijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus. Aizdevuma summa turklāt ir noteikta, lai nodrošinātu atbilstību prudenciālajiem noteikumiem, kas piemērojami aizdevumu portfelim, kā noteikts Regulā (ES) 2020/672,

(1)

Horvātija 2020. gada 6. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Horvātijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Horvātijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 7,1 % un 88,6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Horvātijas IKP 2020. gadā samazināsies par 10,8 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Horvātijā. Tā rezultātā pēkšņi un būtiski ir palielinājušies publiskie izdevumi Horvātijā saistībā ar darbvietu saglabāšanas subsīdijām Covid-19 skartajās nozarēs un atbalstu par saīsinātu darba laiku, kā izklāstīts 4. un 5. apsvērumā.

(4)

Konkrētāk, ar “Darba tirgus likumu” (2), kas minēts Horvātijas 2020. gada 6. augusta pieteikumā, Horvātijas nodarbinātības dienests nolēma (3) ieviest pasākumu, kas paredz līdzfinansēt darba ņēmēju algas uzņēmumos, kuri piedzīvo ieņēmumu samazināšanos (par 20 % laikposmā no 2020. gada marta līdz maijam vai par 50 % 2020. gada jūnijā), ar nosacījumu, ka darba attiecības netiek izbeigtas. Atbalsta summa 2020. gada martā ir noteikta 3 250 HRK apmērā par vienu pilnas slodzes darbinieku, un 2020. gada aprīlī, maijā un jūnijā ikmēneša atbalsta summa ir 4 000 HRK par vienu pilnas slodzes darbinieku.

(5)

Pamatojoties uz “Darba tirgus likumu”, Horvātijas nodarbinātības dienests arī nolēma (4) ieviest pasākumu, kas sniedz atbalstu saistībā ar darba laika pagaidu saīsināšanu laikposmā no 2020. gada jūnija līdz decembrim uzņēmumiem, kuri nodarbina 10 vai vairāk darbinieku, kas darbojas jebkurā nozarē, ar nosacījumu, ka darba attiecības netiek izbeigtas. Ar šo pasākumu var finansēt līdz 2 000 HRK mēnesī uz vienu darbinieku.

(6)

Horvātija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Horvātija ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi no 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 1 381 780 800 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo piepeši un bezprecedenta kārtā ir palielinājies to darba ņēmēju skaits, uz kuriem attiecas minētie pasākumi, un ar tiem saistīto izdevumu apmērs Horvātijā. Horvātija plāno finansēt 210 000 000 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot Savienības fondus, un 151 180 800 EUR, izmantojot savu finansējumu.

(7)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Horvātiju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas minēti 2020. gada 6. augusta pieprasījumā.

(8)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Horvātijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(9)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(10)

Horvātijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Horvātija ir izpildījusi minētos izdevumus.

(11)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Horvātijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

(1)

Itālija 2020. gada 7. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Itālijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Itālijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 11,1 % un 158,9 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Itālijas IKP 2020. gadā samazināsies par 11,2 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Itālijā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Itālijā saistībā ar saīsināta darba laika shēmām darbiniekiem, pabalstiem pašnodarbinātajiem, noteikta laika darbiniekiem lauksaimniecībā, daba ņēmējiem izklaides nozarē, sporta apvienību līdzstrādniekiem, mājsaimniecībās nodarbinātām personām un dežūrdarbiniekiem, bērnu pieskatīšanas kuponiem, papildu vecāku un invaliditātes atvaļinājuma pabalstiem, neatmaksājamām dotācijām pašnodarbinātajiem un individuāliem uzņēmumiem un nodokļu atlaidēm sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu atbalstam, kā izklāstīts 4. līdz 10. apsvērumā.

(4)

“Dekrētlikums Nr. 18/2020” (2) un “Dekrētlikums Nr. 34/2020” (3), kas minēti Itālijas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, bija pamats vairāku pasākumu ieviešanai, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma ietekmi, tostarp paplašinātas esošās saīsināta darba laika shēmas (Cassa integrazione guadagni). Pasākums attiecas uz 80 % no to darbinieku parastās algas, kuru darba līgums tiek saglabāts uzņēmumos, kas ir pilnīgi vai daļēji slēgti Covid-19 dēļ, ne vairāk kā 18 nedēļas laikposmā no 2020. gada 23. februāra līdz 2020. gada 31. oktobrim;

(5)

Pašnodarbinātajiem un ārštata darbiniekiem iestādes ir ieviesušas pabalstu 600 EUR apmērā par 2020. gada marta un aprīļa mēnešiem. Ārštata darbiniekiem, kuru ienākumi 2020. gada martā un aprīlī samazinājās vismaz par 33 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir arī tiesības uz pabalstu 1 000 EUR apmērā par 2020. gada maiju. Papildu pabalsts 600 EUR apmērā par 2020. gada marta mēnesi tiek piešķirts pašnodarbinātajiem un ārštata darbiniekiem, kas reģistrēti privātās obligātās sociālās nodrošināšanas iestādēs.

(6)

Iestādes ir ieviesušas dažādus citus pasākumiem, kas vērsti uz konkrētām profesijām, kuras ir negatīvi ietekmējis Covid-19 uzliesmojums. Šie pasākumi ietver pabalstu 600 EUR apmērā par 2020. gada martu un 500 EUR apmērā par 2020. gada aprīli darbiniekiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku lauksaimniecībā; pabalstu 600 EUR apmērā mēnesī par 2020. gada marta, aprīļa un maija mēnešiem darba ņēmējiem izklaides nozarē (ar gada ienākumiem līdz 50 000 EUR); pabalstu 600 EUR apmērā mēnesī par 2020. gada marta, aprīļa un maija mēnešiem sporta apvienību līdzstrādniekiem; pabalstu 600 EUR apmērā mēnesī par 2020. gada marta, aprīļa un maija mēnešiem dežūrdarbiniekiem un pabalstu 500 EUR apmērā mēnesī par 2020. gada aprīļa un maija mēnešiem mājsaimniecībās nodarbinātām personām.

(7)

Iestādes ir ieviesušas arī divus pasākumus, lai novērstu ietekmi, ko rada pirmsskolas izglītības pakalpojumu un skolu slēgšana, vecāku atvaļinājuma pabalstu veidā uz laiku līdz 30 dienām periodā no 2020. gada 5. marta līdz 2020. gada 31. augustam darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem ar bērniem līdz 12 gadu vecumam (vai vecākiem par 12 gadiem, ja bērns ir invalīds un joprojām apmeklē skolu), kas sedz 50 % no viņu ienākumiem, un bērnu pieskatīšanas kuponu veidā par maksimālo summu 2 000 EUR kā alternatīvu vecāku atvaļinājuma pabalstiem, kuponi ir derīgi tajā pašā periodā. Šos pasākumus var uzskatīt par pasākumiem, kas ir līdzīgi saīsināta darba laika shēmām, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tie nodrošina ienākumu atbalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, palīdz segt bērnu aprūpes izmaksas skolu slēgšanas laikā un palīdz vecākiem turpināt strādāt, tādējādi novēršot apdraudējumu darba attiecībām.

(8)

Turklāt iestādes ir ieviesušas papildu invaliditātes atvaļinājuma pabalstu līdz 12 dienām laikposmā no 2020. gada 1. marta līdz 2020. gada 30. aprīlim un papildu 12 dienām laikposmā no 2020. gada 1. maija līdz 2020. gada 30. jūnijam darba ņēmējiem, kuriem ir smaga invaliditāte vai radinieki ar smagu invaliditāti. Tas ir spēkā esošas shēmas paplašinājums, kas darba ņēmējiem dod tiesības uz trim invaliditātes atvaļinājuma dienām mēnesī.

(9)

Ir ieviestas neatmaksājamas dotācijas pašnodarbinātajiem un individuāliem uzņēmumiem. Dotācijas summu aprēķina, ņemot vērā apgrozījuma kritumu 2020. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli (no minimālās summas 1 000 EUR apmērā līdz ne vairāk kā 20 % no apgrozījuma krituma).

(10)

Visbeidzot, ir ieviesti divi ar veselību saistīti pasākumi: jauna pagaidu nodokļu atlaide 60 % apmērā no darba drošības uzlabošanas izmaksām (ne vairāk kā 80 000 EUR) un jauna pagaidu nodokļu atlaide 60 % apmērā no mazo uzņēmumu, profesionālo biroju un bezpeļņas organizāciju dezinfekcijas izmaksām un drošības aprīkojuma iegādes izmaksām (ne vairāk kā 60 000 EUR). Tā kā nodokļu atlaides nozīmē valdības nesaņemtus ieņēmumus, tās var uzskatīt par līdzvērtīgām publiskiem izdevumiem.

(11)

Itālija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Itālija ir sniegusi Komisijai attiecīgus pierādījumus, ka, sākot ar 2020. gada 1. februāri, faktiskie un plānotie publiskie izdevumi ir palielinājušies par 28 811 965 628 EUR saistībā ar palielinātām summām, kas tieši saistītas ar saīsināta darba laika shēmām darbiniekiem, pabalstiem pašnodarbinātām personām, noteikta laika darbiniekiem lauksaimniecībā, darba ņēmējiem izklaides nozarē, sporta apvienību līdzstrādniekiem, mājsaimniecībās nodarbinātām personām un dežūrdarbiniekiem, bērnu pieskatīšanas kuponiem, papildu bērna kopšanas un invaliditātes atvaļinājuma pabalstiem un neatmaksājamām dotācijām pašnodarbinātajiem un individuāliem uzņēmumiem. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir saistīts gan ar jaunu pasākumu ieviešanu, gan esošo pasākumu paplašināšanu, kas aptver ievērojamu Itālijas uzņēmumu un darbaspēka daļu. Itālija plāno finansēt 320 000 000 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot Savienības fondus.

(12)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Itāliju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas minēti 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, kā arī ar attiecīgo ar veselību saistīto pasākumu ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma sakarā.

(13)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Itālijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(14)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(15)

Itālijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu izpildi, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Itālija ir izpildījusi minētos izdevumus.

(16)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Itālijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus. Turklāt aizdevuma summa ir noteikta tā, lai nodrošinātu atbilstību prudenciālajiem noteikumiem, kas piemērojami aizdevumu portfelim, kā noteikts Regulā (ES) 2020/672,

(1)

Lietuva 2020. gada 7. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Lietuvas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Lietuvas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 6,9 % un 48,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Lietuvas IKP 2020. gadā samazināsies par 7,1 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Lietuvā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Lietuvā saistībā ar algu subsīdijām dīkstāves laikā un pēc tās un pabalstiem pašnodarbinātajiem, tostarp pabalstiem pašnodarbinātajiem, kas veic lauksaimniecisku darbību, kā izklāstīts 4. līdz 7. apsvērumā.

(4)

Ar “Likumu par nodarbinātību Nr. XII-2470”, kas minēts Lietuvas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, tika ieviesta subsīdiju shēma darba devējiem, lai segtu aplēstās algas par katru nodarbināto, kurš atrodas dīkstāvē. Darba devējs varēja izvēlēties, vai izmantot subsīdijas, lai segtu 70 % no algas, taču, maksimums, 1,5 minimālo algu apmērā vai 90 % no algas (100 % darbiniekiem vecumā no 60 gadiem), taču, maksimums, minimālās algas apmērā. Darba devējiem, kas ir piedalījušies shēmā, ir jāsaglabā vismaz 50 % no saviem darbiniekiem vismaz trīs mēnešus pēc darba samaksas subsīdiju shēmas beigām.

(5)

Subsīdijas tiek maksātas arī darbiniekiem, kas atgriežas darbā no dīkstāves, ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc atgriešanās darbā. Subsīdijas maksimālais apjoms ir minimālā alga vai divkārša minimālā alga atkarībā no darba devēja veiktās saimnieciskās darbības, pirmajā un otrajā mēnesī pēc atgriešanās izmaksāto subsīdiju summa var sasniegt 100 % no darbinieka algas, trešajā un ceturtajā mēnesī – 50 % un piektajā un sestajā mēnesī – 30 %. Šīs subsīdijas var uzskatīt par pasākumu, kas ir līdzīgs Regulā (ES) 2020/672 minētajām saīsināta darba laika shēmām, jo to mērķis ir sniegt ienākumu atbalstu darba ņēmējiem un palīdzēt saglabāt esošās darba attiecības.

(6)

Iestādes ir ieviesušas arī pabalstus pašnodarbinātajiem, tostarp pašnodarbinātajiem, kas veic lauksaimniecisku darbību lauksaimniecības uzņēmumā vai lauku saimniecībā, kas sastāv no vismaz četrām ekonomiskā lieluma vienībām, pabalsta summa var sasniegt 257 EUR mēnesī un to izmaksā karantīnas periodā un nākamajos divos mēnešos. Pabalstus pašnodarbinātajiem var uzskatīt par saīsināta darba laika shēmai līdzīgu pasākumu, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo to mērķis ir aizsargāt pašnodarbinātos vai līdzīgu kategoriju darba ņēmējus no ienākumu samazināšanās vai zaudēšanas.

(7)

Visbeidzot, ir ieviesti pabalsti pašnodarbinātajiem, kuras nodarbojas ar lauksaimniecību lauksaimniecības uzņēmumā vai lauku saimniecībā, kas sastāv no mazāk nekā četrām ekonomiskā lieluma vienībām un uz kurām neattiecas 6. apsvērumā minētais pasākums. Pasākums ietver vienreizēju maksājumu 200 EUR apmērā tiem mazajiem lauksaimniekiem, kuriem nebija citu darba attiecību. Mazajiem lauksaimniekiem, kuri bija nodarbināti papildus savai lauksaimnieciskajai pašnodarbinātībai un nopelnīja ne vairāk kā minimālo algu, pasākums ietver maksājumu 200 EUR apmērā par katru no trim karantīnas un valsts ārkārtas stāvokļa mēnešiem. Šo pasākumu var uzskatīt par saīsināta darba laika shēmai līdzīgu pasākumu, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tā mērķis ir aizsargāt pašnodarbinātos vai līdzīgu kategoriju darba ņēmējus no ienākumu samazināšanās vai zaudēšanas.

(8)

Lietuva atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Lietuva ir iesniegusi Komisijai attiecīgus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi no 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 746 660 000 EUR saistībā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo jaunie pasākumi aptver ievērojamu Lietuvas uzņēmumu un darbaspēka daļu. Lietuva plāno finansēt 144 350 000 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot Savienības fondus.

(9)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Lietuvu un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko uzdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīti ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem.

(10)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Lietuvai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(11)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(12)

Lietuvai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu izpildi, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Lietuva ir izpildījusi minētos izdevumus.

(13)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Lietuvas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

(1)

Latvija 2020. gada 7. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Latvijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 7,3 % un 43,1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 7 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Latvijā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Latvijā saistībā ar dīkstāves pabalsta shēmu darba ņēmējiem un saistītajiem izdevumiem – dīkstāves palīdzības pabalstu un piemaksu darba ņēmējiem par bērniem, algu subsīdiju shēmu eksporta nozarei un algu atbalsta maksājumus medicīnas speciālistiem un kultūras nozarē nodarbinātajiem, – kā arī izdevumiem veselības aprūpes jomā individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei un ar Covid-19 saistītajiem slimības pabalstiem, kā izklāstīts 4.–7. apsvērumā.

(4)

“Ministru kabineta noteikumi Nr. 179 (pieņemti 2020. gada 31. martā) “Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”” un “Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 (pieņemti 2020. gada 26. martā) “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem””, kas minēti Latvijas 2020. gada 7. augusta pieteikumā, ieviesa dīkstāves pabalsta shēmu darba ņēmējiem. Shēmas ietvaros tiek maksātas algas privātā sektora uzņēmumu darbiniekiem, kuri atrodas dīkstāvē. Tā sedz no 50 % līdz 75 % no darbinieku algām atkarībā no uzņēmuma lieluma, nepārsniedzot 700 EUR mēnesī vienam darbiniekam. Dīkstāves pabalsta shēmai ir piesaistīta dīkstāves palīdzības pabalsta shēma darba ņēmējiem un piemaksa darba ņēmējiem par bērniem. Pamatojoties uz “Ministru kabineta noteikumiem Nr. 236 “Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība””, kas minēti Latvijas 2020. gada 7. augusta pieteikumā, dīkstāves palīdzības pabalstu shēma nodrošina minimālo pabalstu darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām dīkstāvē, kuri vai nu nevar pretendēt uz atbalstu saskaņā ar dīkstāves pabalsta shēmu darba ņēmējiem tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar tiem, vai saņem no tās mazāk nekā 180 EUR. Pabalsts nodrošina minimālo atbalsta līmeni, nodrošinot, ka visi darba ņēmēji vai pašnodarbinātas personas saņem pabalstu, kas nav mazāks par 180 EUR mēnesī.

Piemaksas par bērniem shēma nodrošina papildu atbalstu darbiniekiem dīkstāvē, kuriem ir apgādājami bērni. Šo pasākumu var uzskatīt par pasākumu, kas ir līdzīgs saīsināta darba laika shēmām, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tas nodrošina ienākumu atbalstu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas palīdz segt bērnu aprūpes izmaksas skolu slēgšanas laikā un palīdz vecākiem turpināt strādāt, tādējādi novēršot apdraudējumu darba attiecībām.

(5)

Ar informatīvo ziņojumu “Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai” tika izveidota algu subsīdiju shēma tūrisma un eksporta nozarēm, kura ir dīkstāves pabalstu shēmas darba ņēmējiem papildinājums, kas īpaši paredzēts tūrisma un eksporta nozarēm. Pasākums ir atkarīgs no tā, vai saņēmējs pierāda, ka līdzekļi tiks izmantoti algu izmaksu segšanai.

(6)

Iestādes ir ieviesušas divus algu atbalsta maksājumus, kas paredzēti medicīnas speciālistiem un kultūras nozarē nodarbinātajiem. Pamatojoties attiecīgi uz likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu” un “Ministru kabineta rīkojumu Nr. 303 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”””, kas minēti Latvijas 2020. gada 7. augusta pieteikumā, algu atbalsta maksājumi nodrošina dotācijas medicīnas un kultūras nozarē, lai atbalstītu algu izmaksu, kamēr darba ņēmēji atrodas dīkstāvē. Priekšnoteikums dalībai abās shēmas ir tas, vai dotācijas tiek izmantotas algu izmaksu segšanai.

(7)

Visbeidzot, Latvija ir ieviesusi divus ar veselību saistītus pasākumus. Pamatojoties uz “Ministru kabineta rīkojumiem Nr. 79, 118 un 220 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”””, kas minēti Latvijas 2020. gada 7. augusta pieteikumā, iestādes ir palielinājušas ar veselības aprūpi saistītos izdevumus par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un citām medicīnas precēm, lai nodrošinātu valsts sektora darbinieku, jo īpaši veselības aprūpes darbinieku, veselību un drošību. Turklāt, pamatojoties uz “Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 380 “Noteikumi par prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām nepieciešamajiem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursiem””, kas minēti Latvijas 2020. gada 7. augusta pieteikumā, valsts iestādes ir izmaksājušas ar Covid-19 saistītus slimības pabalstus; tādējādi valsts iestādes apmaksāja slimības atvaļinājuma atbalstu personām, kas nevarēja ierasties darbā pašizolācijas vai karantīnas noteikumu dēļ. Parasti daļa slimības pabalsta būtu jāmaksā darba devējam, savukārt saskaņā ar šo shēmu valsts sedza visas izmaksas.

(8)

Latvija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Latvija ir sniegusi Komisijai attiecīgus pierādījumus par to, ka, sākot ar 2020. gada 1. februāri, faktiskie un plānotie publiskie izdevumi ir palielinājušies par 212 808 280 EUR saistībā ar palielināto summu, kas tieši saistīta ar dīkstāves pabalstu darba ņēmējiem un saistītajām atbalsta shēmām, algu subsīdiju shēmu eksporta nozarei, medicīnas speciālistiem un kultūras nozarei. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo jaunie pasākumi aptver ievērojamu Latvijas uzņēmumu un darbaspēka daļu. Latvija plāno finansēt 20 108 280 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot savu pašas finansējumu.

(9)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Latviju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā arī ar attiecīgo ar veselību saistīto pasākumu ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma sakarā, kā minēts 2020. gada 7. augusta pieprasījumā.

(10)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Latvijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(11)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(12)

Latvijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu izpildi, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Latvija ir izpildījusi minētos izdevumus.

(13)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Latvijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

(1)

Malta 2020. gada 7. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Maltas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Maltas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 6,7 % un 50,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Maltas IKP 2020. gadā samazināsies par 6,0 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Maltā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Maltā saistībā ar algas piemaksas pasākumu, invaliditātes pabalsta pasākumu, vecāku pabalsta pasākumu un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem saistībā ar slimības pabalsta pasākumu, kā izklāstīts 4.–7. apsvērumā.

(4)

Ar “Maltas uzņēmējdarbības likumu (Maltas tiesību aktu krājuma 463. nodaļa)” / “L-Att dwar il-Korporazzjoni għall-Intrapriża ta’ Malta (Kap. 463 tal-Liġijiet ta’ Malta)” un “Valdības 2020. gada 13. aprīļa paziņojumu Nr. 389” / “Notifikazzjoni tal-Gvern Nru 389 tat-13 ta’ April 2020”, kas minēti Maltas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, ieviesa Covid-19 algas piemaksu, kas attiecas uz darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, lai novērstu pandēmijas izraisītos traucējumus. Pilna darba laika darbinieki, kas strādā krīzes vissmagāk skartajās nozarēs, kuras minētas valdības paziņojuma A pielikumā (piemēram, viesmīlības nozarē), ir tiesīgi saņemt algas atbalstu 800 EUR mēnesī. Valdības paziņojuma B pielikumā uzskaitītajās mazāk skartajās nozarēs pilna darba laika darbinieki var saņemt 160 EUR mēnesī. Shēma 2020. gada jūlijā tika pagarināta līdz 2020. gada septembrim, un abos pielikumos iekļautais nozaru saraksts tika pārskatīts. Nozarēm, kuras iepriekš tika atbalstītas saskaņā ar shēmu, bet netika iekļautas atjauninātajā A pielikumā vai B pielikumā, tiks sniegta palīdzība ar algas piemaksu 600 EUR apmērā pilna darba laika darbiniekiem.

(5)

Ar “Valdības 2020. gada 25. marta paziņojumu Nr. 331” / “Notifikazzjoni tal-Gvern Nru 331 tal-25 ta’ Marzu 2020”, kas minēts Maltas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, ieviesa Covid-19 invaliditātes pabalstu, kas ļauj personām ar invaliditāti, kuras strādā privātajā sektorā, veselības un drošības apsvērumu dēļ palikt mājās, vienlaikus saglabājot līgumu ar darba devēju. Šis pabalsts ir 166,15 EUR nedēļā, ja strādā pilnu darba laiku.

(6)

Pamatojoties uz “Valdības 2020. gada 25. marta paziņojumu Nr. 330” / |Notifikazzjoni tal-Gvern Nru 330 tal-25 ta’ Marzu 2020”, kas minēts Maltas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, Covid-19 vecāku pabalstu shēma nodrošina pabalstu vecākiem, kuri strādā privātajā sektorā un kuriem ir jāpaliek mājās, lai rūpētos par skolas vecuma bērniem. Pabalstu piešķir ar nosacījumu, ka vecāks nevar veikt savas funkcijas, izmantojot tāldarbu. Pilna darba laika darbinieki ir tiesīgi saņemt tiešo iknedēļas maksājumu 166,15 EUR apmērā.

(7)

Visbeidzot, ar “Valdības 2020. gada 30. marta paziņojumu Nr. 353” / “Notifikazzjoni tal-Gvern Nru 353 tat-30 ta’ Marzu 2020”, kas minēts Maltas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, ieviesa Covid-19 slimības pabalsta pasākumu, ko, sākot ar 2020. gada 27. martu, piemēro privātajā sektorā nodarbinātām personām, kuras nav varējušas pamest savas mājas un doties uz darbu, jo ir saņēmušas rīkojumu palikt mājās. Tiesīgas personas ir tādas personas, kuras nevar strādāt no mājām, un darba devējs tām nemaksā algu prombūtnes laikā. Tiesīgas personas saņem tiešo iknedēļas maksājumu 166,15 EUR apmērā.

(8)

Malta atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Malta ir sniegusi Komisijai attiecīgus pierādījumus par to, ka, sākot ar 2020. gada 1. februāri, faktiskie un plānotie publiskie izdevumi ir palielinājušies par 243 632 000 EUR saistībā ar palielināto summu, kas tieši saistīta ar Covid-19 algas piemaksu, Covid-19 invaliditātes pabalstu un Covid-19vecāku pabalstu. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo jaunie pasākumi aptver ievērojamu Maltas uzņēmumu un darbaspēka daļu.

(9)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Maltu un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā arī ar attiecīgo ar veselību saistīto pasākumu ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma sakarā, kā minēts 2020. gada 7. augusta pieprasījumā.

(10)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Maltai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(11)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(12)

Maltai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu izpildi, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Malta ir izpildījusi minētos izdevumus.

(13)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Maltas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

(1)

Polija 2020. gada 6. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Polijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Polijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 9,5 % un 58,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Polijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4,6 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Polijā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Polijā saistībā ar sociālā nodrošinājuma iemaksu samazinājumu pašnodarbinātajiem, visiem sociālajiem kooperatīviem (neatkarīgi no darbinieku skaita) un uzņēmumiem, kas nodarbina ne vairāk kā 50 cilvēkus, dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem un personām, kas strādā saskaņā ar civiltiesiskiem līgumiem, algu un sociālā nodrošinājuma iemaksu subsīdijām, subsīdijām pašnodarbinātajiem bez darbiniekiem un aizdevumiem, kas pārvēršami subsīdijās, kuras piešķir pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām, kā izklāstīts 4.–8. apsvērumā.

(4)

Konkrētāk, “2020. gada 2. marta Likums par īpašiem risinājumiem saistībā ar Covid-19, citu infekcijas slimību un to izraisīto krīzes situāciju profilaksi, apkarošanu un izskaušanu” (2), kas minēts Polijas 2020. gada 6. augusta pieprasījumā, ieviesa sociālā nodrošinājuma iemaksu pagaidu samazinājumu pašnodarbinātajiem, visiem sociālajiem kooperatīviem (neatkarīgi no darbinieku skaita) un uzņēmumiem, kas nodarbina ne vairāk kā 50 cilvēkus, lai aizsargātu darbvietas, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu. Samazinājums attiecās uz laikposmu starp 2020. gada martu un maiju. Tie, kas nodarbina ne vairāk kā 10 cilvēkus, un – vairumā gadījumu – pašnodarbinātie un visi sociālie kooperatīvi (neatkarīgi no darbinieku skaita), varēja gūt labumu no pilnīga samazinājuma, savukārt tiem, kas nodarbina no 10 līdz 50 cilvēkiem, samazinājums sasniedza 50 %. Sociālā nodrošinājuma iemaksu pagaidu samazinājumu var uzskatīt par pasākumu, kas ir līdzīgs Regulā (ES) 2020/672 minētajām saīsinātā darba laika shēmām, jo tā mērķis ir aizsargāt pašnodarbinātos no ienākumu samazināšanās vai zaudēšanas, un, attiecībā uz uzņēmumiem, kas nodarbina ne vairāk kā 50 cilvēkus, un visiem sociālajiem kooperatīviem, tas atbalsta uzņēmuma darbiniekus, ja tos turpina nodarbināt līdz pasākuma beigām. Sociālā nodrošinājuma iemaksu pagaidu samazinājums izraisa valdībai negūtos ieņēmumus, kurus Regulas (ES) 2020/672 īstenošanas nolūkā var uzskatīt par līdzvērtīgiem publiskiem izdevumiem.

(5)

Turklāt iestādes ir ieviesušas dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem un personām, kas strādā saskaņā ar civiltiesiskiem līgumiem un kuru ieņēmumi krīzes dēļ ir samazinājušies. Pasākums ietver vienreizēju pabalstu pašnodarbinātajiem (50 % vai 80 % no minimālās algas – atkarībā no ieņēmumu samazinājuma) un personām, kas strādā saskaņā ar nestandarta darba līgumiem (līdz 80 % no minimālās algas), lai kompensētu ieņēmumu samazinājumu.

(6)

Ir ieviestas algu un sociālā nodrošinājuma iemaksu subsīdijas, kuras var saņemt ar nosacījumu, ka krīzes dēļ ir samazinājies apgrozījums. Neatkarīgi no to lieluma uzņēmumi var lūgt pagaidu līdzfinansējumu algu un sociālā nodrošinājuma iemaksu izmaksām. Algu un sociālā nodrošinājuma iemaksu subsīdijas var uzskatīt par pasākumu, kas ir līdzīgs Regulā (ES) 2020/672 minētajām saīsinātā darba laika shēmām attiecībā uz izdevumiem, kas rodas uzņēmumiem un citām vienībām, kas izmanto saīsinātu darba laiku vai brīvprātīgi samazina darba laiku, vai turpina pastāvīgi nodarbināt darbiniekus līdz jaunākajiem pieejamajiem darba rezultātu datiem, jo tas prasa saglabāt darbvietas vai nu saīsinātā darba laika periodā, vai līdz jaunākajiem pieejamajiem darba rezultātu datiem.

(7)

Iestādes ir ieviesušas subsīdijas pašnodarbinātajiem bez darbiniekiem. Subsīdijas nodrošina pagaidu līdzfinansējumu daļai no uzņēmējdarbības veikšanas izmaksām, kas radušās fiziskām personām bez darbiniekiem. Summa ir atkarīga no apgrozījuma samazinājuma, un tā sasniedz no 50 % līdz 90 % no minimālās algas.

(8)

Visbeidzot, iestādes ir ieviesušas pasākumu, kas nodrošina aizdevumus, kurus var pārvērst dotācijās pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām. Pasākums nodrošina mikroaizdevumus līdz 5 000 PLN apmērā. Aizdevumus var pārvērst dotācijās, ja saņēmējs turpina darbību trīs mēnešus pēc aizdevuma izmaksas. Lai izpildītu publisko izdevumu priekšnoteikumu saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, būtu jāatbalsta tikai tie izdevumi, kas saistīti ar aizdevumiem, kuri pārvērsti dotācijās.

(9)

Polija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Polija ir sniegusi Komisijai attiecīgus pierādījumus par to, ka, sākot ar 2020. gada 1. februāri, faktiskie un plānotie publiskie izdevumi ir palielinājušies par 11 668 118 894 EUR saistībā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir saistīts gan ar jaunu pasākumu ieviešanu, gan esošo pasākumu paplašināšanu, kas aptver ievērojamu Polijas uzņēmumu un darbaspēka daļu.

(10)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Poliju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem.

(11)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Polijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(12)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(13)

Polijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu izpildi, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Polija ir izpildījusi minētos izdevumus.

(14)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Polijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus, Tas nozīmē, ka aizdevuma summa ir noteikta tā, lai nodrošinātu atbilstību prudenciālajiem noteikumiem, kas piemērojami aizdevumu portfelim, kā noteikts Regulā (ES) 2020/672,

(1)

Portugāle 2020. gada 11. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Portugāles īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Portugāles vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 6,5 % un 131,6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Portugāles IKP 2020. gadā samazināsies par 9,8 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Portugālē. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Portugālē saistībā ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā arī pasākumiem, kas veikti veselības jomā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, kā izklāstīts 4.–17. apsvērumā.

(4)

Ar “12. februāra Likumu Nr. 7/2009”, kas minēts Portugāles 2020. gada 11. augusta pieteikumā, ir ieviests pasākums, lai atbalstītu darba līgumu saglabāšanu, izmantojot darba pagaidu pārtraukšanu vai Portugāles Darba kodeksā paredzētā normālā darba laika saīsināšanu. Pasākums nodrošina pabalstu atbilstīgajiem uzņēmumiem, lai segtu 70 % no darbinieku atalgojuma, kas ir divas trešdaļas no to parastās bruto algas. Šī divu trešdaļu korekcija ir ierobežota, un tai piemēro zemāko robežvērtību, kas vienāda ar valsts minimālo algu, un augstāko robežvērtību, kas vienāda ar trīskāršu valsts minimālo algu. Atbilstīgie uzņēmumi ir tie, kas ir pārtraukuši uzņēmējdarbību vai cieš no ievērojama ieņēmumu zuduma;

(5)

Uz “26. marta Dekrētlikuma Nr. 10-G/2020” un “19. jūnija Dekrētlikuma Nr. 27-B/2020” pamata, kas minēti Portugāles 2020. gada 11. augusta pieprasījumā, ir ieviesti vairāki pasākumi, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma ietekmi. Tas ietver jauno un vienkāršoto īpašo atbalstu darba līgumu saglabāšanai, izmantojot darba pagaidu pārtraukšanu vai normālā darba laika saīsināšanu. Šis pasākums ir līdzīgs 4. apsvērumā minētajam pasākumam, bet tajā ir vienkāršotas procedūras, lai nodrošinātu ātrāku piekļuvi līdzekļiem. Pasākums nodrošina pabalstu atbilstīgajiem uzņēmumiem, lai segtu 70 % no darbinieku atalgojuma, kas ir divas trešdaļas no to parastās bruto algas, kā arī paredz atbrīvojumu no darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksām. Šī divu trešdaļu korekcija ir ierobežota, un tai piemēro zemāko robežvērtību, kas vienāda ar valsts minimālo algu, un augstāko robežvērtību, kas vienāda ar trīskāršu valsts minimālo algu. Atbilstīgie uzņēmumi ir tie, kas ir pārtraukuši uzņēmējdarbību vai cieš no ieņēmumu zuduma vismaz 40 % apmērā 30 dienu periodā pirms atbalsta pieprasījuma iesniegšanas, salīdzinot ar to pašu mēnesi iepriekšējā gadā vai ar mēneša vidējo rādītāju divos mēnešos pirms minētā perioda. Pasākums ir pagarināts vairākas reizes, tostarp tika grozīts darbinieku atalgojuma aprēķins līdz četrām piektdaļām no viņu parastās bruto algas un ieviesta pakāpeniska atteikšanās no sociālā nodrošinājuma iemaksu atvieglojuma uzņēmumiem, kas saņem pabalstu. Tā kā sociālā nodrošinājuma iemaksu atvieglojums veido valdības nesaņemtos ieņēmumus, Regulas (ES) 2020/672 izpratnē to var uzskatīt par līdzvērtīgu publiskiem izdevumiem.

(6)

Gadījumos, kad uzņēmumi ir nonākuši krīzes situācijā Covid-19 uzliesmojuma dēļ un gūst labumu no 4. vai 5. apsvērumā minētajiem pasākumiem, un tiem ir valsts nodarbinātības un apmācības dienestu apstiprināta mācību programma saskaņā ar īpašām profesionālās izglītības programmām, darbinieki un uzņēmumi var saņemt mācību pabalstu, lai segtu ienākumu aizstāšanu, kā arī ar to saistītās apmācības izmaksas, kas notiek darba laikā, kā alternatīva darba laika samazināšanai.

(7)

Turklāt iestādes ir ieviesušas īpašu atbalsta pasākumu uzņēmumiem uzņēmējdarbības atsākšanai. Lai atvieglotu atgriešanos darbā un darbvietu saglabāšanu, uzņēmumi, kuru darbinieki guva labumu no 4. vai 5. apsvērumā minētajiem pasākumiem, var saņemt pabalstu, kas ir vienāds vai nu ar tādu valsts minimālo algu par katru attiecīgo darbinieku, ko izmaksā vienā maksājumā, vai ar tādu divkāršu valsts minimālo algu par katru šādu darbinieku, ko izmaksā pakāpeniski sešu mēnešu laikā. Ja atbalstu sniedz pakāpeniski, uzņēmumiem piemēro arī daļēju atbrīvojumu 50 % apmērā no attiecīgajām darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksām par attiecīgajiem darbiniekiem.

(8)

Visbeidzot, saskaņā ar “19. jūnija Dekrētlikumu Nr. 27-B/2020” un “14. augusta Dekrētlikumu Nr. 58-A/2020” iestādes ir ieviesušas ienākumu stabilizācijas piemaksu darbiniekiem, kas gūst labumu no 4. vai 5. apsvērumā minētajiem pasākumiem. Atbilstīgie darbinieki ir tie, kuru bruto alga atsauces mēnesī 2020. gada februārī nepārsniedza divkāršu valsts minimālo algu. Darbinieki saņem pabalstu, kas ir vienāds ar starpību starp 2020. gada februāra bruto algu un tā perioda bruto algu, kurā uz darbinieku attiecās viena no abām iepriekš minētajām atbalsta shēmām, ar zemāko robežvērtību 100 EUR apmērā un augstāko robežvērtību 351 EUR apmērā.

(9)

Ar “13. marta Dekrētlikumu Nr. 10-A/2020” un “31. marta Likumu Nr. 2/2020” (2), kas minēti Portugāles 2020. gada 11. augusta pieprasījumā, tika ieviests īpašs atbalsta pasākums pašnodarbinātajiem, neformālajiem darbiniekiem un vadošajiem partneriem. Pasākums paredz ikmēneša pabalstu, kas ir vienāds vai nu ar personas reģistrētajiem ienākumiem, ar augstāko robežvērtību 438,81 EUR apmērā, ja ienākumi ir mazāki par 658,21 EUR, vai ar divām trešdaļām no personas reģistrētajiem ienākumiem, ar augstāko robežvērtību 438,81 EUR apmērā, ja ienākumi ir lielāki par 658,21 EUR. No 2020. gada 13. marta līdz 30. jūnijam ikmēneša atbalsta kopsummai tika piemērota sākotnējā zemākā robežvērtība 219,41 EUR apmērā. Atbilstīgās personas ir tās, kas ir pārtraukušas uzņēmējdarbību vai cieš no ieņēmumu zuduma vismaz 40 % apmērā 30 dienu periodā pirms atbalsta pieprasījuma iesniegšanas, salīdzinot ar to pašu mēnesi iepriekšējā gadā vai ar mēneša vidējo rādītāju divos mēnešos pirms minētā perioda.

(10)

Ar “13. marta Dekrētlikumu Nr. 10-A/2020”, kas minēts Portugāles 2020. gada 11. augusta pieprasījumā, ievieš ģimenes pabalstu darbiniekiem, kuri nevar strādāt, jo viņiem ir jārūpējas par bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, vai citiem apgādājamiem. Pasākums nodrošina pabalstu, kas sedz 50 % no darbinieka atalgojuma. Parasti darbinieku atalgojums atbilst divām trešdaļām no parastās bruto algas, piemērojot zemāko robežvētību, kas vienāda ar valsts minimālo algu, un augstāko robežvērtību, kas vienāda ar trīskāršu valsts minimālo algu. Šo pasākumu var uzskatīt par pasākumu, kas ir līdzīgs saīsināta darba laika shēmām, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tas nodrošina ienākumu atbalstu darba ņēmējiem, kas palīdzēs segt bērnu aprūpes izmaksas skolu slēgšanas laikā un tādējādi palīdzēs vecākiem turpināt strādāt, novēršot apdraudējumu darba attiecībām.

(11)

Ar “Valdības 17. marta Rīkojumu Nr. 3485-C/2020”, “Valdības 10. aprīļa Rīkojumu Nr. 4395/2020” un “Valdības 28. maija Rīkojumu Nr. 5897-B/2020”, kas minēti Portugāles 2020. gada 11. augusta pieprasījumā, ievieš īpašu atbalsta pasākumu pasniedzēju darba līgumu saglabāšanai, ņemot vērā arodmācību atcelšanu. Valsts atbalstu veido pabalsts, kas sedz pasniedzēja algu, pat ja arodmācības nenotiek.

(12)

Ar “Azoru salu reģionālās valdības padomes 8. aprīļa Rezolūciju Nr. 97/2020”, “Azoru salu reģionālās valdības padomes 28. aprīļa Rezolūciju Nr. 120/2020”, “Azoru salu reģionālās valdības padomes 5. maija Rezolūciju Nr. 128/2020”, “Azoru salu reģionālās valdības padomes 5. maija Rezolūciju Nr. 129/2020”, “Azoru salu reģionālās valdības padomes 15. jūlija Rezolūciju Nr. 195/2020”, “Azoru salu reģionālās valdības padomes 15. jūlija Rezolūciju Nr. 196/2020” un “Azoru salu reģionālās valdības padomes 17. jūlija Rezolūciju Nr. 200/2020”, kas minēti Portugāles 2020. gada 11. augusta pieprasījumā, ievieš vairākus reģionālus ar nodarbinātību saistītus pasākumus Azoru salu autonomajā apgabalā. Īpašie pasākumi, tostarp reģionālā piemaksa pie valsts mēroga shēmām, proti, piemaksas pie saīsināta darba laika shēmas, atbalsta pašnodarbinātajiem un uzņēmumiem uzņēmējdarbības atsākšanai, ir paredzēti, lai saglabātu nodarbinātību Azoru salās Covid-19 uzliesmojuma laikā. Atbalsts saskaņā ar šiem pasākumiem ir atkarīgs no darba līgumu saglabāšanas un uzņēmējdarbības turpināšanas.

(13)

Ar “Madeiras reģionālās valdības 13. marta Rezolūciju Nr. 101/2020” un “Madeiras reģionālās valdības priekšsēdētāja vietnieka un Sociālās integrācijas un pilsonības reģionālā sekretariāta 22. aprīļa Rīkojumu Nr. 133-B/2020”, kas minēti Portugāles 2020. gada 11. augusta pieprasījumā, ievieš vairākus reģionālus ar nodarbinātību saistītus pasākumus Madeiras autonomajā apgabalā. Īpašie pasākumi, tostarp reģionālā piemaksa pie valsts mēroga shēmām, proti, piemaksas pie saīsināta darba laika shēmas, atbalsta pašnodarbinātajiem un uzņēmumiem uzņēmējdarbības atsākšanai, ir paredzēti, lai saglabātu nodarbinātību Azoru salās Covid-19 uzliesmojuma laikā. Atbalsts saskaņā ar šiem pasākumiem ir atkarīgs no darba līgumu saglabāšanas un uzņēmējdarbības turpināšanas.

(14)

Ar “13. marta Dekrētlikumu Nr. 10-A/2020” un “31. marta Likumu Nr. 2/2020” (3), kas minēti Portugāles 2020. gada 11. augusta pieprasījumā, tika paredzēts pabalsts darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, kas uz laiku nevar veikt savu profesionālo darbību profilaktiskās izolācijas dēļ. Šādiem darba ņēmējiem ir tiesības uz pabalstu, kas ir vienāds ar viņu pamatalgu. Minētie tiesību akti paredz arī slimības pabalstu Covid-19 saslimšanas gadījumā. Salīdzinot ar Portugāles standarta slimības pabalstu shēmu, Covid-19 slimības pabalsta piešķiršanai nepiemēro gaidīšanas periodu. Valsts atbalstu veido pabalsts, kas ir vienāds ar bruto algu.

(15)

Ar “13. marta Dekrētlikumu Nr. 10-A/2020”, kas minēts Portugāles 2020. gada 11. augusta pieprasījumā, ir atļauta tādu individuālo aizsardzības līdzekļu iegāde, kas izmantojami darba vietā, jo īpaši valsts slimnīcās, nozaru ministrijās, pašvaldībās un Azoru salu un Madeiras autonomajos apgabalos – kā pasākums saistībā ar veselību. Turklāt ar šo tiesību aktu tiek ieviesta arī skolas higiēnas kampaņa, kuras mērķis ir nodrošināt pasniedzēju, citu darbinieku un skolnieku drošu atgriešanos skolā.

(16)

Iestādes ir ieviesušas Covid-19 saslimšanas testēšanu stacionāriem pacientiem un valsts slimnīcu darbiniekiem, kā arī aprūpes iestāžu un bērnu aprūpes iestāžu darbiniekiem. Testēšanas izmaksas summu finansē no vispārējā budžeta, un tāpēc tai nav īpaša juridiskā pamata.

(17)

Visbeidzot, ar “24. jūlija Likumu Nr. 27-A/2020”, kas minēts Portugāles 2020. gada 11. augusta pieprasījumā, tiek ieviesta īpaša kompensācija Valsts veselības dienesta darbiniekiem, kas iesaistīti Covid-19 uzliesmojuma apkarošanā. To veido darba prēmija, ko izmaksā tikai vienu reizi un kas atbilst 50 % no darbinieka parastās bruto algas.

(18)

Portugāle atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Portugāle ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi no 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 5 934 462 488 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Palielinājums, kas tieši saistīts ar iepriekš minētajiem pasākumiem, kas ir saīsināta darba laika shēmas vai līdzīgi pasākumi, ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir saistīts gan ar jauniem pasākumiem, gan ar pieprasījuma pieaugumu pēc esošajiem pasākumiem, kas kopā aptver ievērojamu Portugāles uzņēmumu un darbaspēka daļu.

(19)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Portugāli un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā arī ar attiecīgo ar veselību saistīto pasākumu ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma sakarā, kā minēts 2020. gada 11. augusta pieprasījumā.

(20)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Portugālei novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(21)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(22)

Portugālei būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Portugāle ir izpildījusi minētos izdevumus.

(23)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Portugāles esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

(1)

Rumānija 2020. gada 7. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Rumānijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Rumānijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 9,2 % un 46,2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Rumānijas IKP 2020. gadā samazināsies par 6,0 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Rumānijā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Rumānijā saistībā ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā arī ar veselību saistītiem pasākumiem, kā izklāstīts 4.–11. apsvērumā.

(4)

“Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 30/2020” (2), kas minēts Rumānijas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, nodrošina pabalstu to darba devēju darbiniekiem, kuri samazina vai uz laiku pārtrauc savu darbību Covid-19 uzliesmojuma seku dēļ. Pabalsta maksimālais apmērs ārkārtas stāvokļa laikā ir 75 % no šo darbinieku pamatalgas (bet ne vairāk kā 75 % no tautsaimniecības vidējās bruto algas).

(5)

Ar “Valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 92/2020” (3), kas minēts Rumānijas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, ieviesa pabalstu personām, kuru darba līgums ir apturēts vismaz uz 15 dienām ārkārtas vai trauksmes stāvokļa laikā, ar nosacījumu, ka viņu darba attiecības saglabājas līdz 2020. gada 31. decembrim. Pabalsts ir 41,5 % no šo darbinieka bruto pamatalgas (bet ne vairāk kā 41,5 % no tautsaimniecības vidējās bruto algas).

(6)

Ar “Valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 132/2020” (4) ieviesa saīsināta darba laika shēmu, saskaņā ar kuru ārkārtas vai trauksmes stāvokļa izraisītas īslaicīgas aktivitātes samazināšanās gadījumā darba devējam ir iespēja samazināt darbinieku darba laiku līdz pat 50 %. Darba laika samazinājuma laikā attiecīgie darbinieki saņem kompensāciju 75 % apmērā no starpības starp bruto algu par parasto darba laiku un faktisko algu.

(7)

Tika ieviesti divi pasākumi pašnodarbinātajiem un brīvajām profesijām. Tiem, kuri pilnībā pārtrauca darbu Covid-19 uzliesmojuma seku dēļ, valsts nodrošina pabalstu 75 % apmērā no to vidējās bruto algas (5). Tiem, kuri samazina savu darba laiku, valsts nodrošina pabalstu līdz 41,5 % apmērā no to vidējās bruto algas;

(8)

Attiecībā uz dienas strādniekiem, kuri pārtrauc strādāt sakarā ar uzņēmējdarbības pārtraukšanu Covid-19 uzliesmojuma seku dēļ, iestādes ieviesa pasākumu, kas paredz atbalsta pabalstu 35 % apmērā no attiecīgā atalgojuma par darba dienu uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

(9)

“Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 11/2020” (6), kas minēts Rumānijas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, paredz piemaksu par papildu darbu darbiniekiem Valsts sabiedrības veselības institūta specializētajās struktūrās, apgabala sabiedrības veselības direktorātos un/vai Bukarestes sabiedrības veselības direktorātā, kas darbojas, lai koordinētu un īstenotu pasākumus tādu notikumu novēršanai un ierobežošanai, kurus PVO inficēšanās ar Covid-19 rezultātā ir pasludinājusi par pasaules mēroga ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā. Pasākums paredz pabalstu 75 % apmērā no pamatalgas par stundām, kas nostrādātas papildus parastajam darba laikam, un 100 % apmērā no pamatalgas par stundām, kas nostrādātas nedēļas nogalēs, svētku dienās un citās dienās, kas netiek uzskatītas par darba dienām. Minēto pasākumu var uzskatīt par pasākumu, kas saistīts ar veselību, kā minēts Regulā (ES) 2020/672.

(10)

Iestādes ir īstenojušas piemaksu par bērnu aprūpi valsts aizsardzības sistēmas, brīvības atņemšanas iestāžu, sabiedrības veselības nodaļu darbiniekiem un citu kategoriju, kas noteiktas ar ministrijas rīkojumiem, darbiniekiem. Pabalsts ir saistīts ar priekšnosacījumu, ka otrs vecāks negūst labumu no alternatīvām tiesībām, kas vecākiem piešķir brīvdienas bērnu uzraudzībai, ja uz laiku tiek slēgtas izglītības iestādes. Minēto pasākumu var uzskatīt par pasākumu, kas ir līdzīgs saīsināta darba laika shēmām, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tas nodrošina ienākumu atbalstu darbiniekiem, kas palīdzēs segt bērnu aprūpes izmaksas skolu slēgšanas laikā un tādējādi palīdz vecākiem turpināt strādāt, novēršot apdraudējumu darba attiecībām.

(11)

Visbeidzot, ar “Likumu Nr. 56/2020” (7), kas minēts Rumānijas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, ieviesa piemaksu attiecībā uz īpaši bīstamiem apstākļiem līdz 30 % apmērā no algas medicīnas personālam, kas piedalās medicīniskās darbībās pret Covid-19.

(12)

Rumānija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Rumānija ir sniegusi Komisijai attiecīgus pierādījumus, ka, sākot ar 2020. gada 1. februāri, faktiskie un plānotie publiskie izdevumi ir palielinājušies par 4 370 779 006 EUR saistībā ar palielinātām summām, kas tieši saistītas ar tehniskajiem bezdarbnieka pabalstiem darbiniekiem un citām kategorijām, kas nav darbinieki, pabalstu atjaunotajiem darbiniekiem un citām kategorijām, kas nav darbinieki, gaidāmo saīsināta darba laika shēmu, atbalsta pabalstu dienas strādniekiem un bērnu aprūpes piemaksu konkrētiem darbiniekiem. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir saistīts ar jaunu pasākumu ieviešanu, kuri aptver ievērojamu Rumānijas uzņēmumu un darbaspēka daļu. Rumānija plāno finansēt 271 534 419 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot Savienības fondus.

(13)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Rumāniju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā arī ar attiecīgo ar veselību saistīto pasākumu ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma sakarā, kā minēts 2020. gada 7. augusta pieprasījumā.

(14)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Rumānijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(15)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(16)

Rumānijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu izpildi, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Rumānija ir izpildījusi minētos izdevumus.

(17)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Rumānijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

(1)

Slovēnija 2020. gada 7. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Slovēnijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Slovēnijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 7,2 % un 83,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Slovēnijas IKP 2020. gadā samazināsies par 7,0 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Slovēnijā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Slovēnijā attiecībā uz saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā izklāstīts 4. līdz 9. apsvērumā.

(4)

Ar “Likumu, ar ko nosaka pagaidu pasākumus attiecībā uz algām un iemaksām (ZIUPPP)” (2) un “Likumu, ar ko nosaka intervences pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 epidēmiju un mazinātu tās sekas attiecībā uz iedzīvotājiem un ekonomiku (ZIUZEOP)” (3), kas minēti Slovēnijas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, tika ieviesta atalgojuma kompensācijas shēma darbiniekiem, kuri nestrādāja (vai gaidīja darbu), jo darba devējs īslaicīgi nespēja nodrošināt darbiniekiem darbu ar darījumdarbību saistītu iemeslu, force majeure vai karantīnas dēļ. Saskaņā ar shēmu izmaksājamais pabalsts ir ierobežots līdz 80 % no darbinieka vidējās algas pēdējos trīs mēnešos, bet nav mazāks par minimālo algu Slovēnijā, un tā nosacījums ir darbinieka darbvietas saglabāšana, kamēr darba devējs piedalās shēmā. Shēma bija spēkā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 31. maijam. Pamatojoties uz “Likumu, ar ko nosaka intervences pasākumus, lai mazinātu un novērstu Covid-19 epidēmijas sekas (ZIUOOPE)” (4), shēma kopš tā laika ar dažiem grozījumiem ir pagarināta no 2020. gada 1. jūnija līdz 2020. gada 31. augustam ar plānotu turpmāku pagarinājumu līdz 2020. gada septembra beigām.

(5)

Tika ieviests atbrīvojums no sociālās apdrošināšanas iemaksām darbiniekiem, kas gūst labumu no atalgojuma kompensācijas shēmas. Minētā shēma bija spēkā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 31. maijam.

(6)

Tika izveidota saīsināta darba laika shēmu, kas ļauj darba devējiem uz laiku ieviest nepilna darba laika darbu, bet darba ņēmējiem tiek maksāta pilna darba laika alga. Darba devējs saņem noteikta apmēra subsīdiju par katra darbinieka nenostrādāto darba laiku ar nosacījumu, ka darbinieks tiek paturēts, kamēr darba devējs piedalās shēmā un vēl vienu mēnesi. Shēma ir spēkā no 2020. gada 1. jūnija līdz 2020. gada 31. decembrim.

(7)

Attiecībā uz darba vietā palikušajiem darbiniekiem iestādes ieviesa shēmu, kas subsidēja pensiju un invaliditātes apdrošināšanas iemaksas (tostarp iemaksas profesionālajām pensijām). Pasākums tika apvienots ar darba devēja pienākumu maksāt ikmēneša krīzes pabalstu 200 EUR apmērā strādājošiem darbiniekiem, kuri saņem algu, kas ir mazāka par trīskāršu minimālo algu. Iestādes pieprasīja tikai to izdevumu daļu, kas saistīti ar darbiniekiem, kuri bija pastāvīgi nodarbināti līdz jaunākajiem pieejamajiem izpildes datiem. Shēma bija spēkā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 31. maijam.

(8)

Tika ieviests pasākums, kas nodrošina sociālās apdrošināšanas iemaksu finansējumu pašnodarbinātām personām, lauksaimniekiem un reliģiskajiem darbiniekiem. Pasākums aptver visas sociālās apdrošināšanas iemaksas tādiem labuma guvējiem, kuri bija apdrošināti un epidēmijas laikā nevarēja veikt savu saimniecisko darbību vai varēja to veikt tikai daļēji. Shēma bija spēkā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 31. maijam.

(9)

Visbeidzot, tika ieviests ienākumu pamatatbalsta pasākums pašnodarbinātām personām, lauksaimniekiem un reliģiskajiem darbiniekiem, ar ko sniedza atbalstu 350 EUR apmērā 2020. gada martā un 700 EUR apmērā 2020. gada aprīlī un maijā tādiem labuma guvējiem, kuri bija apdrošināti un epidēmijas laikā nevarēja veikt savu saimniecisko darbību vai varēja to veikt tikai daļēji. Shēma bija spēkā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 31. maijam.

(10)

Slovēnija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Slovēnija ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi no 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 1 203 670 000 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo jaunie pasākumi aptver ievērojamu Slovēnijas uzņēmumu un darbaspēka daļu. Slovēnija plāno finansēt 90 000 000 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot Savienības fondus.

(11)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Slovēniju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas minēti 2020. gada 7. augusta pieprasījumā.

(12)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Slovēnijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(13)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(14)

Slovēnijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu izpildi, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Slovēnija ir izpildījusi minētos izdevumus.

(15)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Slovēnijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

(1)

Slovākija 2020. gada 6. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Slovākijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Slovākijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 8,5 % un 59,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Slovākijas IKP 2020. gadā samazināsies par 9,0 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Slovākijā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Slovākijā attiecībā uz valsts saīsināta darba laika shēmu un līdzīgiem pasākumiem, kā izklāstīts 4. apsvērumā.

(4)

Konkrētāk, “Likums Nr. 5/2004 Coll. par nodarbinātības dienestiem”, kas minēts Slovākijas 2020. gada 6. augusta pieprasījumā, ir bijis pamats vairāku pasākumu ieviešanai, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma ietekmi, tostarp atbalsta shēmai darba devējiem, kas laikā starp 2020. gada martu un 2021. gada decembri uz laiku ir piemērojuši dīkstāvi saviem darbiniekiem. Šādi darba devēji var pieprasīt algu izmaksu atlīdzināšanu līdz 80 % no dīkstāvē esošā darbinieka parastās bruto algas, nepārsniedzot 880 EUR mēnesī, ar nosacījumu, ka darbvieta tiek saglabāta. Turklāt tika ieviesti vairāki papildu pasākumi: a) vienotas likmes iemaksa uz vienu darbinieku no 2020. gada marta līdz septembra beigām ar nosacījumu, ka pārdošanas apjoms samazinājies vismaz par 20 % (atbalsts no 180 EUR līdz 540 EUR mēnesī atkarībā no pārdošanas apjoma samazinājuma); b) vienotas likmes iemaksa līdz 2020. gada septembra beigām, kas maksājama pašnodarbinātajiem, kuriem ir obligātā sociālā apdrošināšana, ar nosacījumu, ka pārdošanas apjoms samazinājies vismaz par 20 % (atbalsts no 180 EUR līdz 540 EUR mēnesī atkarībā no pārdošanas apjoma samazinājuma); c) atlīdzināšana 80 % apmērā no darbinieka bruto algas (maksimāli līdz 1 100 EUR) līdz 2020. gada septembra beigām uzņēmumiem, kas slēgti ar dekrētu; un d) vienotas likmes pabalsts 210 EUR mēnesī līdz 2020. gada septembra beigām darba ņēmējiem, kas strādā saskaņā ar līgumu, vienas personas uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Vienotas likmes pabalstu var uzskatīt par saīsināta darba laika shēmai līdzīgu pasākumu, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tā mērķis ir aizsargāt pašnodarbinātos vai līdzīgu kategoriju darba ņēmējus no ienākumu samazināšanās vai zaudēšanas.

(5)

Slovākija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Slovākija ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi no 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 1 077 457 000 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo jaunie pasākumi aptver ievērojamu Slovākijas uzņēmumu un darbaspēka daļu. Slovākija plāno finansēt 390 262 000 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot Savienības fondus, un 56 311 400 EUR, izmantojot pašas finansējumu.

(6)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Slovākiju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas minēti 2020. gada 6. augusta pieprasījumā.

(7)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Slovākijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(8)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(9)

Slovākijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Slovākija ir īstenojusi minētos izdevumus.

(10)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Slovākijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/103/EK 8. panta 1. punkta otro daļu transportlīdzekļus, kas parasti atrodas trešā valstī, attiecībā uz dokumentāciju par obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar šādu transportlīdzekļu izmantošanu uzskata par transportlīdzekļiem, kas parasti atrodas Savienībā, ja visu dalībvalstu apdrošinātāju apvienības saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem par obligāto apdrošināšanu katram atsevišķi garantē prasījumu nokārtošanu attiecībā uz negadījumiem, ko šādi transportlīdzekļi izraisījuši to teritorijā.

(2)

Direktīvas 2009/103/EK 2. pantā noteikts, ka minētās direktīvas 8. pantu piemēro transportlīdzekļiem, kas parasti atrodas trešā valstī, ja starp dalībvalstu apdrošinātāju apvienībām un šādas trešās valsts apdrošinātāju apvienībām ir noslēgts nolīgums. Turklāt, lai minētās direktīvas 8. pants būtu piemērojams šādiem transportlīdzekļiem, Komisijai ir jānosaka minētā noteikuma piemērošanas datums un transportlīdzekļu veidi, uz kuriem attiecas šis noteikums, pēc tam, kad tā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm ir pārliecinājusies, ka šāds nolīgums ir noslēgts.

(3)

2002. gada 30. maijā Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un citu asociēto valstu apdrošinātāju apvienības noslēdza nolīgumu, saskaņā ar kuru tiek garantēta tādu prasījumu nokārtošana, kas radušies saistībā ar negadījumiem, kuri notikuši to teritorijā un kurus izraisījuši transportlīdzekļi, kas parasti atrodas citu šā līguma pušu teritorijā, neatkarīgi no tā, vai šie transportlīdzekļi ir apdrošināti (turpmāk “nolīgums”).

(4)

Dalībvalstu un Andoras, Islandes, Norvēģijas, Serbijas un Šveices valstu apdrošinātāju apvienības 2019. gada 13. jūnijā parakstīja nolīguma 2. papildinājumu, lai iekļautu Bosnijas un Hercegovinas valsts apdrošinātāju apvienību. Minētajā papildinājumā ir paredzēti praktiski pasākumi, kas ļauj atcelt apdrošināšanas pārbaudes nolīgumā minētajiem transportlīdzekļiem, kuri parasti atrodas Bosnijas un Hercegovinas teritorijā, un kas attiecas uz visu veidu transportlīdzekļiem, izņemot šajā valstī reģistrētos militāros transportlīdzekļus.

(5)

Tādējādi attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuri parasti atrodas Bosnijas un Hercegovinas teritorijā, ir izpildīti visi nosacījumi, lai saskaņā ar Direktīvu 2009/103/EK atceltu mehānisko transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pārbaudes,

(1)

Kopš nolīguma parakstīšanas 2017. gada 23. novembrī ir provizoriski piemērots tā 11. līdz 13. pants.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 13. panta 2. punktu Apvienotā komiteja drīkst grozīt nolīguma pielikumus.

(3)

Šā lēmuma pielikumā iekļauti nolīguma I un II pielikuma grozījumi, ar kuriem atjaunina relevantos aspektus sākotnējos pielikumos, par kuriem vienošanās tika panākta 2015. gadā. Tajā arī paredzēts pagaidu risinājumu, lai varētu darboties ES ETS un Šveices ETS sasaiste.

(4)

Saskaņā ar I pielikuma B daļu Savienībai atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (2) (grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 (3)) 25.a pantam no ES ETS darbības jomas būtu jāizslēdz lidojumi no Šveices teritorijā esošiem lidlaukiem. Tas neskar gaisa kuģu operatoru aptvērumu ES ETS, kas balstīts uz Direktīvas 2003/87/EK I pielikumu, kurā noteikts, ka darbību kategorija, uz kuru Direktīva 2003/87/EK attiecas, ietver visus lidojumus, kas ielido vai izlido no lidlauka, kurš atrodas kādas dalībvalsts teritorijā.

(5)

Nolīguma I pielikums būtu jāpārskata saskaņā ar nolīguma 13. panta 7. punktu, lai arī periodā no 2021.–2030. gada tirdzniecības periodā saglabātu pašreizējo ES ETS un Šveices ETS saderību. Būtu jānodrošina, ka ar nolīguma I pielikuma pārskatīšanu kā minimums tiek saglabāta Savienības un Šveices attiecīgo iekšzemes emisiju samazināšanas saistību integritāte un to oglekļa tirgu integritāte un pienācīga darbība. Nedrīkstētu pieļaut, ka starp sasaistītām sistēmām rodas oglekļa emisiju pārvirze un konkurences izkropļojumi,