(1)

Padomes Regulā (ES) 2020/123 (1) attiecībā uz 2020. gadu ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.

(2)

Regulā (ES) 2020/123 anšova (Engraulis encrasicolus) kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) 34.1.1. rajonā ir noteikta nulles apmērā. Padomes Regulā (ES) 2020/900 (2), kas groza Regulu (ES) 2020/123, tika noteikta provizoriska KPN, kas ļauj zvejas darbības turpināt. Anšovs nav ilgdzīvojoša suga, un jaunāko zinātnisko ieteikumu ICES sniedza 2020. gada 18. jūnijā. Nozvejas limiti attiecībā uz anšovu ICES 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. rajonā būtu jāgroza saskaņā ar minēto zinātnisko ieteikumu un jānosaka 15 699 tonnu apmērā.

(3)

Fēru Salu un Eiropas Savienības Saskaņotajā zvejniecības apspriežu protokolā 2020. gadam abas puses vienojušās piešķirt savstarpēju piekļuvi viena otras ūdeņiem, lai zvejotu putasu (Micromesistius poutassou) Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā un Fēru Salu ūdeņos, ievērojot 37 500 tonnu limitu. KPN tabulā iekļautais īpašais nosacījums piešķir Savienībai piekļuvi Fēru Salu ūdeņiem un ierobežo (procentos no Savienības kopējā apjoma) putasu apjomu, ko dalībvalstis var nozvejot no savām kvotām Fēru Salu ūdeņos. Šai procentuālajai daļai būtu jāatbilst Savienības piekļuves tiesību Fēru Salu ūdeņos (37 500 tonnas) proporcijai pret Savienības kopējo putasu apjomu (326 484 tonnas). 37 500 tonnas procentuāli ir 11,4 % no Savienības kopējā putasu apjoma jeb no 326 484 tonnām. Tā kā Savienības kopējā putasu apjoma procentuālā daļa, ko dalībvalstis var nozvejot no savām kvotām Fēru Salu ūdeņos, pašlaik ir noteikta 7 % apmērā, minētā procentuālā daļa būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Norvēģijas un Eiropas Savienības Saskaņotajā zvejniecības apspriežu protokolā par ad hoc zvejniecības nolīgumu attiecībā uz putasu un pavasarī pie Norvēģijas krastiem nārstojošās siļķes (Ziemeļatlantijas siļķe) krājumu pārvaldību 2020. gadā abām pusēm piešķirta piekļuve vienai otras ūdeņos nozvejot 190 809 tonnas putasu. Īpašs nosacījums, kas paredzēts KPN tabulā par putasu, kura Norvēģijai zvejas nolūkā piešķir piekļuvi Savienības ūdeņiem 2., 4.a, 5. zonā, 6. zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un 7. zonā uz rietumiem no 12° W, nozveju 4.a zonā ierobežo līdz ne vairāk kā 40 000 tonnām (saskaņā ar Norvēģijas un Eiropas Savienības Saskaņoto zvejniecības apspriežu protokolu 2020. gadam). Minētais nozvejas limits 4.a zonā atbilst 21 % no Norvēģijas kopējās piekļuves kvotas. Minētā procentuālā daļa, kas pašlaik noteikta 18 % apmērā, būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (3), un tam pievienotais protokols (4) paredz, ka Savienībai jāsaņem 7,7 % no moivas (Mallotus villosus) KPN, kas jānozvejo Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā. Saskaņā ar minēto protokolu Grenlande 2020. gada 12. jūnijā piedāvāja Savienībai iespēju laikposmā no 2020. gada 20. jūnija līdz 2021. gada 15. aprīlim nozvejot 13 053 tonnas moivu. Tāpēc moivas zvejas iespēju tabula būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Tāpēc Regula (ES) 2020/123 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Regulā (ES) 2020/123 paredzētos nozvejas limitus attiecībā uz putasu Savienības ūdeņos 2., 4.a, 5. zonā, 6. zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un 7. zonā uz rietumiem no 12° W piemēro no 2020. gada 1. janvāra, attiecībā uz moivu Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā – no 2020. gada 20. jūnija un attiecībā uz anšovu ICES 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. rajonā – no 2020. gada 1. jūlija. Tāpēc ar šo regulu ieviestajiem noteikumiem par nozvejas limitiem būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk un tie būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku: no 2020. gada 1. janvāra attiecībā uz putasu, no 2020. gada 20. jūnija attiecībā uz moivu un no 2020. gada 1. jūlija attiecībā uz anšovu. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas tiek palielinātas un vēl nav pilnībā apgūtas.

(8)

Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu Esmarka mencas (Trisopterus esmarkii) nozvejai ICES 4. apakšapgabalā un ICES 3.a rajonā laikposmā no 2019. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. oktobrim nebūtu jāpārsniedz 167 105 tonnas. No šā krājuma Savienība rezervēja daļu –92 000 tonnas – un Padomes Regulā (ES) 2019/1838 (5) noteica provizorisku Savienības kvotu –65 000 tonnas. Pēc apspriešanās, kas notika 2019. gada decembrī, Savienība no atlikušā rezervētā apjoma nodeva tikai 14 500 un 5 000 tonnas – attiecīgi Norvēģijai un Fēru salām. Līdz ar to atlikušās 7 500 tonnas būtu jāpieskaita pašreizējai Savienības kvotai.

(9)

Saskaņā ar 130. panta 1. punktu Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas ir notikusi apspriešanās ar Apvienoto Karalisti (6),

(1)

Savienība 1995. gada Graudu tirdzniecības konvenciju (“konvencija”) noslēdza ar Padomes Lēmumu 96/88/EK (1), un tā stājās spēkā 1995. gada 1. jūlijā. Konvencija tika noslēgta uz trim gadiem.

(2)

Saskaņā ar konvencijas 33. pantu Starptautiskā Graudu padome var pagarināt konvencijas termiņu uz secīgiem periodiem, kas nevienu reizi nav ilgāki par diviem gadiem. Kopš konvencijas noslēgšanas tās termiņš ticis regulāri pagarināts uz turpmākiem divu gadu periodiem. Iepriekšējoreiz konvencijas termiņu ar Starptautiskās Graudu padomes lēmumu pagarināja 2019. gada 10. jūnijā (2), un konvencija būs spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(3)

Saskaņā ar konvencijas 27. panta 2. punktu visu valstu valdības konvencijai var pievienoties ar nosacījumiem, kādus Starptautiskā Graudu padome uzskata par piemērotiem.

(4)

Apvienotā Karaliste 2020. gada 9. aprīlī oficiāli iesniedza pieteikumu par pievienošanos konvencijai no 2021. gada 1. janvāra.

(5)

Apvienotā Karaliste ir lielākais labības, jo īpaši miežu un kviešu, ražotājs. Ja Apvienotās Karalistes pieteikums pievienoties konvencijai un attiecīgi piedalīties Starptautiskajā Graudu padomē tiks apstiprināts, Apvienotā Karaliste saskaņā ar konvencijas 12. pantu būs importētāja locekle. Savienība ir eksportētāja locekle, tāpēc balsu skaitu, kas Savienībai iedalīts balsošanas vajadzībām saskaņā ar konvencijas 12. pantu, Apvienotās Karalistes pievienošanās neietekmēs. Tomēr Apvienotās Karalistes pievienošanās no 2021./2022. finanšu gada samazinās balsu skaitu, kas Savienībai iedalīts saskaņā ar konvencijas 11. pantu un kas nosaka locekļu finansiālo iemaksu.

(6)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Starptautiskajā Graudu padomē jāieņem Savienības vārdā, un apstiprināt Apvienotās Karalistes pievienošanos konvencijai, ar noteikumu, ka pievienošanās nestājas spēkā un ka konvencija attiecībā uz Apvienoto Karalisti netiek provizoriski piemērota, pirms ir beidzies pārejas periods, kas minēts 126. pantā Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (3),

(1)

Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā (1) (“NEAFC konvencija”) tika apstiprināta ar Padomes Lēmumu 81/608/EEK (2) un stājās spēkā 1982. gada 17. martā.

(2)

Pašlaik NEAFC konvenciju Apvienotajai Karalistei piemēro, jo Savienība ir minētās konvencijas līgumslēdzēja puse, savukārt NEAFC konvencijas 20. panta 4. punkts nepieļauj dalībvalstu pievienošanos minētajai konvencijai.

(3)

Saskaņā ar NEAFC konvencijas 20. panta 4. punktu jebkura valsts var pievienoties NEAFC konvencijai, ar noteikumu, ka 90 dienu laikā no dienas, kad depozitārs paziņojis par pieteikuma saņemšanu, attiecīgās valsts pievienošanās pieteikumu apstiprina trīs ceturtdaļas no visām konvencijas līgumslēdzējām pusēm.

(4)

Apvienotā Karaliste 2019. gada 8. janvārī iesniedza pieteikumu par pievienošanos NEAFC konvencijai līgumslēdzējas puses statusā. Tajā pašā dienā depozitārs par to paziņoja Komisijai.

(5)

Padome 2019. gada 25. martā pieņēma Lēmumu (ES) 2019/510 (3). Minētais lēmums atbalstīja Apvienotās Karalistes pievienošanos NEAFC konvencijai un tika pieņemts, lai sagatavotos situācijai, ja Apvienotā Karaliste no Savienības izstātos bez izstāšanās līguma. Tādējādi Lēmums (ES) 2019/510 Komisiju pilnvaroja paziņot Savienības nostāju tikai gadījumā, ja izstāšanās līgums netiktu noslēgts.

(6)

Apvienotās Karalistes pievienošanās pieteikums netika apstiprināts ar nepieciešamo NEAFC konvencijas līgumslēdzēju pušu skaitu, jo netika sasniegts trīs ceturtdaļu kvorums.

(7)

Saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (4) (“Izstāšanās līgums”) 129. panta 4. punktu Apvienotā Karaliste pārejas periodā drīkst risināt sarunas par starptautiskiem nolīgumiem, kurus tā noslēdz savā vārdā Savienības ekskluzīvās kompetences jomās, un parakstīt un ratificēt tos, ar noteikumu, ka minētie nolīgumi nestājas spēkā vai tos nepiemēro pārejas perioda laikā, izņemot, ja Savienība to ir atļāvusi. Padomes Lēmumā (ES) 2020/135 (5) ir noteikti šādu atļauju došanas nosacījumi un procedūra.

(8)

Ar 2020. gada 3. aprīļa vēstuli Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai par savu nodomu savā vārdā paust piekrišanu uzņemties NEAFC konvencijas saistības pārejas periodā. Apvienotā Karaliste 2020. gada 6. jūlijā iesniedza jaunu pieteikumu par pievienošanos minētajai konvencijai, nolūkā panākt, lai pievienošanās stātos spēkā pārejas perioda laikā atbilstīgi Izstāšanās līgumam.

(9)

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1305 (6) atļauj Apvienotajai Karalistei savā vārdā paust piekrišanu uzņemties NEAFC konvencijas saistības, jo ir izpildīti Lēmuma (ES) 2020/135 3. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi.

(10)

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (7) (UNCLOS) 56., 63. un 116. pantu Apvienotajai Karalistei ir likumīgas intereses zvejot NEAFC konvencijā paredzētajā konvencijas apgabalā (atklātā jūrā) kā piekrastes valstij, ciktāl Apvienotās Karalistes ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņi ietilpst minētajā konvencijas apgabalā.

(11)

Lai nepieļautu ilgtnespējīgas zvejniecības, Savienība ir ieinteresēta, lai Apvienotā Karaliste sadarbotos kopēju interešu krājumu pārvaldībā, pilnībā ievērojot noteikumus, kas izklāstīti UNCLOS un Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumā par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (8) (UNFSA) un jebkuros citos starptautiskos nolīgumos vai starptautisko tiesību normās.

(12)

Kā noteikts UNCLOS 63. panta 2. punktā un UNFSA 8. pantā, ja viens un tas pats saistīto sugu krājums vai krājumi sastopami gan ekskluzīvajā ekonomikas zonā, gan apgabalā, kas atrodas ārpus minētās zonas un blakus tai, piekrastes valstij un valstīm, kas apzvejo šādus krājumus blakus esošajā apgabalā, jāsadarbojas, lai vienotos par pasākumiem, kas vajadzīgi šo krājumu saglabāšanai blakus esošajā apgabalā. Šāda sadarbība var notikt reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju satvarā. Apvienotās Karalistes pievienošanās NEAFC konvencijai ļaus Apvienotajai Karalistei sadarboties vajadzīgo zvejniecības pārvaldības pasākumu jomā nolūkā nodrošināt to, ka zvejas darbības tiek veiktas veidā, kas nodrošina attiecīgo krājumu ilgtspējīgu izmantošanu.

(13)

Pievienošanās pirms pārejas perioda beigām ļautu Apvienotajai Karalistei pilnībā īstenot no UNCLOS izrietošos pienākumus attiecībā uz saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kas stājas spēkā no pārejas perioda beigām, kad tai vairs nebūs piemērojami Savienības tiesību akti. Tāpēc Savienības interesēs ir apstiprināt Apvienotās Karalistes iesniegto pieteikumu par pievienošanos NEAFC konvencijai līdz NEAFC konvencijas 20. panta 4. punktā minētā paziņošanas termiņa beigām.

(14)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Lēmums (ES) 2019/510 būtu jāatceļ,

132.

“a)

meža biomasas izcelsmes valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija:

“a)

meža biomasas izcelsmes valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir Parīzes nolīguma puse un:

135.

142.

142.

142.

148.

149.

156.

162.

166.

167.

169.

171.

180.

180.

186.