ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 248
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
63. gadagājums
2020. gada 31. jūlijs
|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 248 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
63. gadagājums |
|
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
|
REGULAS |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
* |
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1141 (2020. gada 29. jūlijs), ar kuru groza Lēmumu 2011/163/ES, ar ko apstiprina atlieku pārraudzības plānus, ko saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/23/EK 29. pantu iesniegušas trešās valstis (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 5076) ( 1 ) |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
|
IETEIKUMI |
|
|
|
* |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
31.7.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 248/1 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/1138
(2020. gada 27. maijs),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1076, lai I pielikumā iekļautu Zālamana Salas
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1076 (2016. gada 8. jūnijs), ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar kuriem izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide (1), un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (ES) 2016/1076 I pielikumā norādītas valstis, kurām piemēro minētajā regulā paredzēto tirgus piekļuves režīmu. |
|
(2) |
Padome 2020. gada 17. februārī Savienības vārdā apstiprināja Zālamana Salu pievienošanos ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumam starp Savienību un Klusā okeāna valstīm. Pēc Zālamana Salu pievienošanās akta deponēšanas ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Savienību un Zālamana Salām provizoriski piemēro no 2020. gada 17. maija. |
|
(3) |
Tāpēc Zālamana Salas būtu jāiekļauj I pielikumā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) 2016/1076 I pielikumā aiz teksta “TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKA” iekļauj šādu tekstu:
|
|
“ZĀLAMANA SALAS”. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 27. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
|
31.7.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 248/3 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1139
(2020. gada 29. jūlijs),
ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. panta b) punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (2), un jo īpaši tās 5. panta 6. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērojama papildu ievedmuitas nodokļu sistēma, un ir noteiktas reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam. |
|
(2) |
Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, kļuvis skaidrs, ka reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam ir jāgroza, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. |
|
(3) |
Tādēļ Regula (EK) Nr. 1484/95 ir attiecīgi jāgroza. |
|
(4) |
Ņemot vērā to, ka ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 29. jūlijā
Komisijas
un tās priekšsēdētājas vārdā –
Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta
ģenerāldirektors
Wolfgang BURTSCHER
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.
(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 1484/95 (1995. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.).
PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
|
KN kods |
Preču apraksts |
Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg) |
Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā (EUR/100 kg) |
Izcelsme (1) |
|
0207 12 90 |
Saldēti Gallus domesticus sugas mājputnu gaļas liemeņi, t. s. 65 % cāļi |
177,2 |
0 |
AR |
|
0207 14 10 |
Atkauloti, saldēti Gallus domesticus sugas mājputnu gaļas gabali |
235 197,4 248,6 241,8 |
20 31 15 18 |
AR BR CL TH |
|
1602 32 11 |
Termiski neapstrādāti Gallus domesticus sugas mājputnu gaļas izstrādājumi |
181,5 |
34 |
BR |
(1) Valstu nomenklatūra ir noteikta Komisijas Regulā (ES) Nr. 1106/2012 (2012. gada 27. novembris), ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).
|
31.7.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 248/5 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1140
(2020. gada 30. jūlijs)
par galīga antidempinga maksājuma atkārtotu noteikšanu pēc Tiesas sprieduma lietā C-251/18 Trace Sport SAS velosipēdu importam neatkarīgo no tā, vai tiem ir deklarēta Šrilankas izcelsme
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 13. pantu,
tā kā:
A. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI UN VISPĀRĒJĀS TIESAS UN EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS SPRIEDUMI
1. Spēkā esošie pasākumi
|
(1) |
2011. gadā pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 noteica galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam (“sākotnējie pasākumi”) (2). |
|
(2) |
2013. gadā pēc pretapiešanas izmeklēšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 13. pantu (“pretapiešanas izmeklēšana”), Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 501/2013 paplašināja sākotnējos pasākumus, attiecinot tos uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme (“apstrīdētā regula”) (3). |
2. Vispārējās tiesas spriedums lietā T-413/13 un Eiropas Savienības Tiesas spriedums apvienotajās lietās C-248/15P, C-254/15P un C-260/15P
|
(3) |
City Cycles Industries (“City Cycle”) apstrīdēja apstrīdēto regulu Vispārējā tiesā. |
|
(4) |
Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ar 2015. gada 19. marta spriedumu lietā T-413/13 City Cycle Industries/Padome atcēla Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 501/2013 1. panta 1. un 3. punktu, ciktāl tie attiecas uz City Cycle Industries (“City Cycle”). |
|
(5) |
Pret Vispārējās tiesas 2015. gada 19. marta spriedumu iesniegtās apelācijas sūdzības 2017. gada 26. janvārī tika noraidītas ar Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-248/15P, C-254/15P (4) un C-260/15P City Cycle Industries/Padome. |
|
(6) |
Pēc Tiesas sprieduma Komisija 2017. gada 11. aprīlī ar paziņojumu (5) daļēji atsāka pretapiešanas izmeklēšanu, kura attiecās uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Šrilankas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Šrilankas izcelsme, un kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, un atsāka to posmā, kurā izdarīts pārkāpums. Atsākšana attiecās tikai uz Tiesas sprieduma izpildi attiecībā uz City Cycle. Atsākšanas rezultātā Komisija pieņēma 2018. gada 9. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 2018/28, ar ko atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu uzņēmuma City Cycle Industries veiktajam velosipēdu importam neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Šrilankas izcelsme (6) (“City Cycle regula”). |
3. Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-251/18
|
(7) |
2019. gada 19. septembrī saistībā ar Rechtbank Noord-Holland lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesa lietā C-251/18 Trace Sport SAS atzina apstrīdēto regulu (7) par spēkā neesošu, ciktāl tā attiecas uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Šrilankas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta Šrilankas izcelsme. Tiesa secināja, ka apstrīdētajā regulā nav individuāli analizētas apiešanas darbības, kurās varētu būt iesaistījušies Kelani Cycles un Creative Cycles. Tiesa konstatēja, ka secinājumus attiecībā uz pārsūtīšanas darījumu esamību Šrilankā nevar juridiski balstīt tikai uz dubulto konstatējumu, ko skaidri izdarījusi Padome, proti, pirmkārt, ka pastāv pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Šrilanku un Savienību un, otrkārt, ka daļa no ražotājiem eksportētājiem nav sadarbojušies. Pamatojoties uz to, Tiesa atzina apstrīdēto regulu par spēkā neesošu, ciktāl tā attiecas uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Šrilankas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta šīs valsts izcelsme. |
4. Sprieduma lietā C-251/18 sekas
|
(8) |
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 266. pantu Savienības iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu 2019. gada 19. septembra spriedumu. |
|
(9) |
No judikatūras izriet, ka gadījumos, kad ar Tiesas spriedumu tiek atcelta regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus, vai šāda regula tiek pasludināta par spēkā neesošu, iestādei, kurai ir jāveic vajadzīgie pasākumi šāda sprieduma izpildei, ir tiesības atsākt šīs regulas pamatā esošo procedūru, pat ja šādas tiesības nav skaidri paredzētas piemērojamajā tiesiskajā regulējumā (8). |
|
(10) |
Turklāt, ja vien konstatētais pārkāpums neietver visas procedūras prettiesiskumu, attiecīgajai iestādei, lai pieņemtu aktu, ar kuru paredzēts aizstāt atcelto vai par spēkā neesošu atzīto aktu, ir tiesības šo procedūru atsākt posmā, kurā šis pārkāpums ir izdarīts (9). Konkrēti tas nozīmē, ka tāda akta atcelšana, ar kuru atceļ administratīvu procedūru, neietekmē tādas sagatavošanās darbības kā, piemēram, šajā lietā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 875/2012 (10) sāktās pretapiešanas procedūras sākšana. |
|
(11) |
Tādējādi Komisijai ir iespēja labot tos apstrīdētās regulas aspektus, kuru dēļ tā tika atzīta par spēka neesošu, un atstāt spēkā tās daļas, kuras Tiesas spriedums neietekmē (11). |
B. PROCEDŪRA
1. Procedūra līdz sprieduma pasludināšanai
|
(12) |
Komisija apstiprina apstrīdētās regulas 1.–23. apsvērumu. Spriedums tos neietekmē. |
2. Atsākšana
|
(13) |
Pēc sprieduma lietā C-251/18 Trace Support SAS Komisija 2019. gada 2. decembrī publicēja Īstenošanas regulu (12), ar kuru atsāka pretapiešanas izmeklēšanu, kas attiecās uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Šrilankas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Šrilankas izcelsme, un kā rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, un atsāka to posmā, kurā izdarīts pārkāpums (“atsākšanas regula”). |
|
(14) |
Atsākšana attiecas tikai uz lietā C-251/18 Trace Sport SAS pieņemtā Tiesas sprieduma izpildi. Nelikumība, ko Tiesa atzinusi šajā spriedumā, attiecas uz Savienības iestāžu pienākumu uzņemties pierādīšanas pienākumu, kas izriet no Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 3. punkta tajā laikā spēkā esošajā redakcijā. |
|
(15) |
Tā kā Tiesas konstatētais pārkāpums lietā C-251/18 neietekmē City Cycle regulu, šī procedūra neattiecas uz galīgajiem antidempinga maksājumiem, kas noteikti City Cycle Industries veiktam velosipēdu importam, kas nosūtīts no Šrilankas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Šrilankas izcelsme. |
|
(16) |
Komisija par izmeklēšanas atsākšanu informēja Šrilankas ražotājus eksportētājus, Šrilankas valdības pārstāvjus, Savienības ražošanas nozari un citas zināmās pretapiešanas izmeklēšanā iesaistītās ieinteresētās personas. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja atsākšanas regulā noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Neviena no ieinteresētajām personām nepieprasīja, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. |
3. Importa reģistrēšana
|
(17) |
Ievērojot pamatregulas 14. panta 5. punktu, uz izmeklējamā ražojuma importu tiek attiecināta reģistrācija, lai nodrošinātu, ka tad, ja izmeklēšanā tiktu konstatēta pasākumu apiešana, no dienas, kad noteikts, ka jāreģistrē izmeklējamā ražojuma imports, varētu atbilstošā apmērā iekasēt antidempinga maksājumus. |
|
(18) |
Komisija 2019. gada 2. decembrī ar atsākšanas regulu noteica, ka jāreģistrē no Šrilankas nosūtītu velosipēdu imports neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Šrilankas izcelsme. |
4. Izmeklējamais ražojums
|
(19) |
Izmeklējamais ražojums ir tāds pats kā apstrīdētajā regulā, t. i., Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes nemotorizēti divriteņi un citi velosipēdi (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet izņemot vienriteņus), uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi ex 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (Taric kodi 8712003010 un 8712007091) un kuri nosūtīti no Šrilankas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Šrilankas izcelsme. |
C. NOVĒRTĒJUMS PĒC SPRIEDUMA PASLUDINĀŠANAS
1. Ievadpiezīmes
|
(20) |
Pirmkārt, Tiesa lēma, ka apstrīdētajā regulā nav individuāli analizētas apiešanas darbības, kurās varētu būt iesaistījušies Kelani Cycles un Creative Cycles. Tiesa konstatēja, ka secinājumus attiecībā uz pārsūtīšanas darījumu esamību Šrilankā nevar juridiski balstīt tikai uz dubulto konstatējumu, ko skaidri izdarījusi Padome, proti, pirmkārt, ka pastāv pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Šrilanku un Savienību un, otrkārt, ka daļa no ražotājiem eksportētājiem nav sadarbojušies. |
|
(21) |
Otrkārt, spriedumā nav apšaubīts, ka Padome bija tiesīga uzskatīt Kelani Cycles par personu, kas izmeklēšanā nesadarbojās, un ka Šrilankā valsts līmenī bija būtiska nesadarbošanās (uzņēmumi, kas nesadarbojās vai atsauca sadarbību, veidoja 75 % no kopējā eksporta no Šrilankas pārskata periodā). Creative Cycles izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc tiek apstiprināts apstrīdētās regulas 35.–42. apsvērums. |
2. Antidempinga maksājuma koriģējošās ietekmes mazināšana
|
(22) |
Apstrīdētās regulas 93.–96. apsvērumā Padome bija konstatējusi, ka pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē ir pierādījumi, ka maksājuma koriģējošā ietekme mazinās. Šie konstatējumi tiek apstiprināti. |
3. Pierādījumi par dempingu
|
(23) |
Apstrīdētās regulas 97. un 98. apsvērumā, kā arī 107.–110. apsvērumā Padome bija konstatējusi pierādījumus par dempingu saistībā ar normālajām vērtībām, kas saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu noteiktas iepriekš līdzīgajam ražojumam. Šie konstatējumi tiek apstiprināti. |
4. Apiešanas prakses esamība
|
(24) |
Apstrīdētā regula tika atzīta par spēkā neesošu, jo Padome nebija sniegusi pietiekamu pamatojumu par to, ka atsevišķi uzņēmumi īsteno apiešanas praksi. Tiek atgādināts, ka apiešanas prakses esamību var konstatēt, citu starpā pamatojoties uz pārsūtīšanu vai montāžas operācijām. |
|
(25) |
Pretapiešanas izmeklēšanā seši Šrilankas uzņēmumi iesniedza atbrīvojuma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu. Minētajā izmeklēšanā noteiktajā pārskata periodā (no 2011. gada 1. septembra līdz 2012. gada 31. augustam) šie seši uzņēmumi nodrošināja 69 % no kopējā importa Savienībā no Šrilankas. No šiem sešiem uzņēmumiem trīs tika atbrīvoti no paplašinātajiem maksājumiem un viens uzņēmums pārtrauca sadarbību. Divu atlikušo uzņēmumu (Kelani Cycles un City Cycle Industries) atbrīvojuma pieprasījumi tika noraidīti, jo šie uzņēmumi nevarēja pierādīt, ka nav iesaistīti apiešanas praksē. Kā minēts apstrīdētās regulas 37.–42. apsvērumā, 144. un 146.–149. apsvērumā, šie konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika balstīti uz pieejamajiem faktiem. |
|
(26) |
Atsāktajā izmeklēšanā tika atklāts, ka uzņēmumu līmenī nav papildu pierādījumu, kas varētu pamatot konstatējumu par pārsūtīšanu. Tāpēc tika secināts, ka nav iespējams konstatēt pārsūtīšanu. |
|
(27) |
Tomēr pieejamie pierādījumi liecināja, ka ir īstenota apiešanas prakse, izmantojot montāžas operācijas. Pierādījumu pamatā bija pieejamie dati, ko pretapiešanas izmeklēšanā bija snieguši City Cycle un Kelani Cycles. Padome iepriekš nebija sīki novērtējusi šos datus, jo neuzskatīja to par nepieciešamu, lai, ievērojot nepieciešamo juridisko standartu, pierādītu apiešanas prakses esamību. Tomēr, tā kā Tiesa ir precizējusi piemērojamo juridisko standartu, Komisija uzskatīja par lietderīgu atkārtoti novērtēt visus administratīvās lietas materiālos pieejamos pierādījumus, ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti Tiesas spriedumā lietā C-251/18 Trace Sport SAS. |
|
(28) |
Kā norādīts 3.–5. apsvērumā, Komisija 2017. gadā atsāka izmeklēšanu attiecībā uz City Cycle. City Cycle regulas 22.–25. apsvērumā ir sīki izklāstīti pierādījumi par City Cycle, un tie liecina, ka Šrilankā ir pasākumu apiešanas prakse, kurā izmanto montāžas operācijas. Turklāt, ņemot vērā uzņēmuma nepietiekamo sadarbību un nespēju pierādīt, balstoties uz paša datiem, ka tas nav apgājis pasākumus, pamatregulas 13. panta 4. punktā paredzēto atbrīvojuma pieprasījumu, ko bija iesniedzis City Cycle, nevarēja uzskatīt par pamatotu. Kā minēts 15. apsvērumā, City Cycle regulu neietekmē Tiesas spriedums lietā C-251/18. |
|
(29) |
Kā skaidrots apstrīdētās regulas 39., 40. un 146.–149. apsvērumā, pretapiešanas izmeklēšanā Kelani Cycles nevarēja pierādīt, ka tam ir piemērojams atbrīvojums. Uzņēmuma sadarbība tika uzskatīta par nepietiekamu, un tika piemērots pamatregulas 18. panta 1. punkts. |
|
(30) |
Turklāt pretapiešanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmums Great Cycles, kas ir saistīts ar Creative Cycles, piegādāja velosipēdu daļas uzņēmumam Kelani Cycles. Gan Great Cycles, gan Creative Cycles ir dibināti Šrilankā, un saiknes starp Kelani Cycles un šiem uzņēmumiem pārsniedza parastās pircēja un pārdevēja attiecības. Tā kā Kelani Cycles nesadarbojās, tad pretapiešanas izmeklēšanā galu galā nevarēja noskaidrot saistību starp šiem trim uzņēmumiem. Turklāt Kelani Cycles tika dibināts 2011. gada decembrī pēc tam, kad Komisijas dienesti bija izmeklējuši Creative Cycles un tā saistīto uzņēmumu Great Cycles attiecībā uz krāpšanu saistībā ar izcelsmi un rezultātā Creative Cycles izbeidza velosipēdu montāžas operācijas. Creative Cycles pretapiešanas izmeklēšanā nesadarbojās. Bez tam pretapiešanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka Kelani Cycles ir vērsts uz eksportu un orientējas uz Savienības tirgu. Kelani Cycles sāka eksportēt velosipēdus uz Savienības tirgu 2012. gada augustā. Turklāt tika konstatēts, ka daļas, ko izmanto ražošanā, tiek iegūtas galvenokārt no Ķīnas. Tāpēc tika secināts, ka ir izpildīti pamatregulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumi. |
|
(31) |
Pēc tam Komisija pārbaudīja pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus, lai noteiktu, vai Kelani Cycles veiktās operācijas var uzskatīt par montāžas operācijām, ar kurām tiek apieti spēkā esošie galīgie antidempinga maksājumi, tādējādi nosakot, vai:
|
|
(32) |
Kelani Cycles ziņoja, ka pircis velosipēdu daļas no Ķīnas, kā arī no Great Cycles, kas ir Šrilankas uzņēmums. Lai gan Kelani Cycles apgalvoja, ka daļām, ko tas pircis no Great Cycles, ir Šrilankas izcelsme, izmeklēšanā tika atklāts, ka Great Cycles šīs velosipēdu daļas ražoja no daļām (rāmju un dakšu sagatavēm), kas pirktas no Ķīnas (vairāk nekā 60 % no kopējās samontētā ražojuma daļu vērtības), savukārt Great Cycles ražošanas procesā pievienotā vērtība bija mazāka nekā 25 %, ko galvenokārt veidoja metināšana un krāsošana. Tādēļ, pēc analoģijas (13) piemērojot pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu, tika uzskatīts, ka no Great Cycles pirktās daļas ir no Ķīnas. |
|
(33) |
Attiecībā uz visām daļām, ko Kelani Cycles izmantoja velosipēdu montāžā, Komisija uzskatīja, ka visuzticamākais avots ir izmaksu deklarācijas, kas par dažādiem velosipēdu veidiem tika sniegtas uz vietas. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka daļas, ko Kelani Cycles pirka no Ķīnas (ieskaitot Great Cycle piegādātās) un izmantoja uz Savienību eksportēto velosipēdu montāžā, atkarībā no velosipēdu veida bija 80 %–100 % no visām samontētā velosipēda daļām. |
|
(34) |
25 % pievienotās vērtības pārbaudes pamatā bija montāžas izmaksas, ko pretapiešanas izmeklēšanā bija sniedzis Kelani Cycles. Pievienotā vērtība tika aprēķināta daļām, kas ievestas no Ķīnas, kā noteikts 32. un 33. apsvērumā. No Šrilankas pirkto daļu vērtība (riepas) tika lēsta, pamatojoties uz izmaksu deklarācijām par katru ražojuma veidu, kas tika sniegtas pārbaudē uz vietas, kura tika veikta pretapiešanas izmeklēšanas laikā. Tādējādi montāžas procesā no Ķīnas ievestajām detaļām pievienotā vērtība bija mazāka par 25 % no izgatavošanas izmaksām. |
|
(35) |
Attiecībā uz pamatregulas 13. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, kā norādīts 24. un 25. apsvērumā, pretapiešanas izmeklēšanā attiecīgie konstatējumi netika ietekmēti, tāpēc tie tika apstiprināti. |
|
(36) |
Tādējādi, pamatojoties uz iepriekš minētajiem pierādījumiem, kas pieejami uzņēmumu līmenī un liecina par apiešanas praksi, Šrilankā valsts līmenī tika konstatēta apiešanas prakse, kura tiek īstenota, izmantojot montāžas operācijas. Ņemot vērā 21. apsvērumā minēto augsto nesadarbošanās līmeni Šrilankā, pret šo secinājumu nebija iespējams rast argumentus. |
|
(37) |
Tādējādi tika konstatēts, ka Šrilankā notiek montāžas operācijas pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē. |
5. Atbrīvojuma pieprasījumi
|
(38) |
Attiecībā uz Kelani Cycles atbrīvojuma pieprasījumu, ņemot vērā uzņēmuma nepietiekamo sadarbību un nespēju pierādīt, balstoties uz paša datiem, ka tas nav apgājis pasākumus, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu to nevarēja uzskatīt par pamatotu. |
|
(39) |
Attiecībā uz situāciju uzņēmumā, kas pretapiešanas izmeklēšanā atsauca atbrīvojuma pieprasījumu, kā minēts iepriekš 21. apsvērumā, Tiesas spriedums neietekmē apstrīdētās regulas 36. apsvērumu un tādēļ tas tiek apstiprināts. Tāpēc šis uzņēmums nevarēja saņemt atbrīvojumu. |
D. INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA
|
(40) |
Personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija iecerēts atkārtoti noteikt galīgo antidempinga maksājumu velosipēdu importam neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Šrilankas izcelsme. Tām tika noteikts laiks, kurā pēc šīs informācijas izpaušanas tās varēja iesniegt apsvērumus. Piezīmes netika saņemtas. |
E. PASĀKUMU NOTEIKŠANA
|
(41) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka ir lietderīgi paplašināt sākotnējos pasākumus, tos attiecinot uz tādu nemotorizētu divriteņu un citu velosipēdu (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet izņemot vienriteņus) importu, kuri nosūtīti no Šrilankas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Šrilankas izcelsme, un uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi ex 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (Taric kodi 8712003010 un 8712007091). |
|
(42) |
Kā minēts 9.–11. apsvērumā, pretapiešanas izmeklēšana tika atsākta tajā posmā, kurā bija notikusi nelikumība. Ar pašreizējo atsākšanu Komisija laboja tos apstrīdētās regulas aspektus, kuru dēļ tā tika atzīta par spēkā neesošu. Apstrīdētās regulas daļas, kuras Tiesas spriedums neietekmē, palika spēkā. Saskaņā ar Tiesas judikatūru administratīvās procedūras atsākšanu, kuras rezultātā importam, kas veikts spēkā neesošās regulas piemērošanas laikā, tiek atkārtoti noteikti antidempinga maksājumi, nevar uzskatīt par pretēju noteikumam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku (14). |
|
(43) |
Tādējādi, ņemot vērā pretapiešanas instrumenta specifiku, kas ir vērsts uz antidempinga instrumenta efektivitātes aizsardzību, un to, ka izmeklēšanā, pamatojoties uz pašu uzņēmumu ziņotajiem datiem, ir atklāti pierādījumi, kas norāda uz apiešanas prakses esamību, Komisija uzskata par lietderīgu atkārtoti noteikt pasākumus, sākot no pretapiešanas izmeklēšanas sākuma dienas (proti, no 2012. gada 25. septembra). |
|
(44) |
Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo paplašina galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nemotorizētu divriteņu un citu velosipēdu (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet izņemot vienriteņus) importam, attiecinot to uz tādu nemotorizētu divriteņu un citu velosipēdu (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet izņemot vienriteņus) importu, kuri, sākot no 2013. gada 6. jūnija, nosūtīti no Šrilankas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Šrilankas izcelsme, un uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi ex 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (Taric kodi 8712003010 un 8712007091), izņemot šeit uzskaitīto uzņēmumu ražotos.
|
Valsts |
Uzņēmums |
Taric papildu kods |
|
Šrilanka |
Asiabike Industrial Limited, No 114, Galle Road, Henamulla, Panadura, Sri Lanka |
B768 |
|
Šrilanka |
BSH Ventures (Private) Limited, No 84, Campbell Place, Colombo-10, Sri Lanka |
B769 |
|
Šrilanka |
Samson Bikes (Pvt) Ltd, No 110, Kumaran Rathnam Road, Colombo 02, Sri Lanka |
B770 |
Uz City Cycle Industries (Taric papildu kods B131) veikto importu attiecas Komisijas 2018. gada 9. janvāra Īstenošanas regula (ES) 2018/28, ar ko atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu velosipēdu importam neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Šrilankas izcelsme.
2. Ar šā panta 1. punktu paplašināto maksājumu iekasē par importu, kas nosūtīts no Šrilankas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Šrilankas izcelsme, un kas reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 875/2012 2. pantu un Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu vai reģistrēts saskaņā ar Komisijas 2019. gada 29. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/1997 2. pantu, izņemot importu, ko ražojuši 1. punktā uzskaitītie uzņēmumi.
2. pants
Muitas dienestiem ar šo tiek dots rīkojums vairs neturpināt ar Komisijas 2019. gada 29. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/1997 2. pantu paredzēto importa reģistrēšanu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 30. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 990/2011 (2011. gada 3. oktobris), ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importa (OV L 261, 6.10.2011., 2. lpp.).
(3) Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 501/2013 (2013. gada 29. maijs), ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecina uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme (OV L 153, 5.6.2013., 1. lpp.).
(4) Apvienotās lietas C-248/15P (Savienības ražošanas nozares iesniegtā apelācijas sūdzība), C-254/15P (Eiropas Komisijas iesniegtā apelācijas sūdzība) un C-260/15P (Eiropas Savienības Padomes iesniegtā apelācijas sūdzība).
(5) Paziņojums par Vispārējās tiesas 2015. gada 19. marta spriedumu lietā T-413/13 City Cycle Industries/Eiropas Savienības Padome un Tiesas 2017. gada 26. janvāra spriedumu lietās C-248/15 P, C-254/15 P un C-260/15 P saistībā ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 501/2013, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecina uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme (2017/C 113/05) (OV C 113, 11.4.2017., 4. lpp.).
(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/28 (2018. gada 9. janvāris), ar ko atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu uzņēmuma City Cycle Industries veiktajam velosipēdu importam neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Šrilankas izcelsme (OV L 5, 10.1.2018., 27. lpp.).
(7) Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 501/2013 (2013. gada 29. maijs).
(8) Tiesas 2018. gada 15. marta spriedums lietā C-256/16 Deichmann, ECLI:EU:C:2018:187, 73. punkts; sk. arī Tiesas 2019. gada 19. jūnija spriedumu lietā C-612/16 P&J Clark International, ECLI:EU:C:2019:508, 43. punktu.
(9) Turpat, 74. punkts; sk. arī Tiesas 2019. gada 19. jūnija spriedumu lietā C-612/16 P&J Clark International, ECLI:EU:C:2019:508, 43. punktu.
(10) Komisijas Regula (ES) Nr. 875/2012 (2012. gada 25. septembris), ar ko sāk izmeklēšanu par antidempinga pasākumu, kuri ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, iespējamu apiešanu, nosūtot velosipēdus no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā un Tunisijā, un ar ko nosaka šā importa reģistrēšanu (OV L 258, 26.9.2012., 21. lpp.).
(11) 2000. gada 3. oktobra spriedums lietā C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, ECLI:EU:C:2000:531, 80.–85. punkts.
(12) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1997 (2019. gada 29. novembris), ar kuru atsāk izmeklēšanu pēc Tiesas 2019. gada 19. septembra sprieduma lietā C‐251/18 Trace Sport SAS par 2013. gada 29. maija Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 501/2013, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecina uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme (OV L 310, 2.12.2019., 29. lpp.).
(13) Tiesas 2019. gada 12. septembra spriedums lietā C-709/17 P Kolachi.
(14) Lieta C-256/16 Deichmann SE/Hauptzollamt Duisburg [2018], ECLI:EU:C:2018:187, 79. punkts; 2019. gada 19. jūnija spriedums lietā C-612/16 C & J Clark International Ltd/Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs, 58. punkts.
LĒMUMI
|
31.7.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 248/12 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/1141
(2020. gada 29. jūlijs),
ar kuru groza Lēmumu 2011/163/ES, ar ko apstiprina atlieku pārraudzības plānus, ko saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/23/EK 29. pantu iesniegušas trešās valstis
(izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 5076)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Direktīvu 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (1), un jo īpaši tās 29. panta 1. punkta ceturto daļu un 29. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīvas 96/23/EK 29. panta 1. punktā ir noteikta prasība, ka trešās valstis, no kurām dalībvalstīm ir atļauts importēt dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus, uz ko attiecas minētā direktīva, iesniedz atlieku pārraudzības plānus, kuros ir paredzētas prasītās garantijas (“plāni”). Šajos plānos būtu jāiekļauj vismaz tās atlieku un vielu grupas, kuras norādītas minētās direktīvas I pielikumā. |
|
(2) |
Ar Komisijas Lēmumu 2011/163/ES (2) ir apstiprināti plāni par minētā lēmuma pielikumā norādītajiem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko iesniegušas konkrētas trešās valstis (“saraksts”). |
|
(3) |
Bosnija un Hercegovina ir iesniegusi Komisijai tādu plānu attiecībā uz akvakultūru, kas attiecas tikai uz zivīm. Tāpēc sarakstā būtu jāiekļauj precizējoša piezīme, ka apstiprinājums attiecībā uz akvakultūru, attiecas tikai uz zivīm. |
|
(4) |
Sarakstā attiecībā uz liellopiem, zirgiem un saimniecībā audzētuiem medījumdzīvniekiem ir iekļauta Botsvāna. Taču minētā trešā valsts informēja Komisiju, ka uz Savienību tā vairs neeksportēs dzīvus zirgus un saimniecībā audzētus medījumdzīvniekus. Tāpēc ieraksts par Botsvānu attiecībā uz zirgiem un saimniecībā audzētiem medījumdzīvniekiem no saraksta būtu jāsvītro. |
|
(5) |
Irāna ir iesniegusi Komisijai tādu plānu attiecībā uz akvakultūru, kas attiecas tikai uz vēžveidīgajiem. Tāpēc sarakstā būtu jāiekļauj precizējoša piezīme, ka apstiprinājums attiecībā uz akvakultūru, attiecas tikai uz vēžveidīgajiem. |
|
(6) |
Mjanmas Savienības Republika ir iesniegusi Komisijai plānu attiecībā uz medu. Minētajā plānā ir paredzētas pietiekamas garantijas, un tas būtu jāapstiprina. Tāpēc attiecībā uz medu sarakstā būtu jāiekļauj ieraksts par Mjanmu. |
|
(7) |
Sarakstā attiecībā uz liellopiem, akvakultūru, savvaļas medījumdzīvniekiem, saimniecībā audzētiem medījumdzīvniekiem un medu ir iekļauta Jaunkaledonija. Taču minētā trešā valsts informēja Komisiju, ka uz Savienību tā vairs neeksportēs liellopu gaļu un savvaļas medījumdzīvniekus un ka akvakultūras plāns attiecas tikai uz vēžveidīgajiem. Tāpēc ieraksts par Jaunkaledoniju attiecībā uz liellopiem un medījumdzīvniekiem no saraksta būtu jāsvītro, un sarakstā būtu jāiekļauj precizējoša piezīme, ka apstiprinājums attiecībā uz akvakultūru, attiecas tikai uz vēžveidīgajiem. |
|
(8) |
Sjerraleone ir iesniegusi Komisijai plānu attiecībā uz medu. Minētais plāns paredz pietiekamas garantijas, un tas būtu jāapstiprina. Tāpēc ieraksts par Sjerraleoni attiecībā uz medu būtu jāiekļauj sarakstā. |
|
(9) |
Surinama ir iekļauta apstiprināto akvakultūras produktu sarakstā. Taču Surinama informēja Komisiju, ka akvakultūras produktus tā vairs neeksportēs uz Savienību. Tāpēc ieraksts par Surinamu attiecībā uz akvakultūru no saraksta būtu jāsvītro. |
|
(10) |
Tunisija pašlaik ir iekļauta apstiprināšanas sarakstā attiecībā uz mājputniem, akvakultūru un savvaļas medījumdzīvniekiem. Minētā trešā valsts ir iesniegusi Komisijai tādu plānu attiecībā uz mājputniem, kas pietiekamas garantijas nesniedz, turklāt tā ir iesniegusi tādu plānu attiecībā uz akvakultūru, kas attiecas tikai uz zivīm. Tāpēc ieraksts par Tunisiju attiecībā uz mājputniem no saraksta būtu jāsvītro, un sarakstā būtu jāiekļauj precizējoša piezīme, ka apstiprinājums attiecībā uz akvakultūru, attiecas tikai uz vēžveidīgajiem. |
|
(11) |
Lai gan Kosova (*) nav iesniegusi plānu attiecībā uz mājputniem, tā ir sniegusi garantijas attiecībā uz mājputnu cilmes izejvielām, kuru izcelsme ir vai nu dalībvalstīs, vai trešās valstīs, kas apstiprinātas šādu izejvielu eksportam uz Eiropas Savienību. Tāpēc sarakstam būtu jāpievieno ieraksts ar atbilstošu zemsvītras piezīmi par Kosovu attiecībā uz mājputniem. |
|
(12) |
Tāpēc Lēmums 2011/163/ES būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(13) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2011/163/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2020. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Stella KYRIAKIDES
(1) OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.
(2) Komisijas Lēmums 2011/163/ES (2011. gada 16. marts), ar ko apstiprina plānus, ko saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/23/EK 29. pantu iesniegušas trešās valstis (OV L 70, 17.3.2011., 40. lpp.).
(*) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
PIELIKUMS
“PIELIKUMS
|
ISO2 kods |
Valsts |
Liellopi |
Aitas/kazas |
Cūkas |
Zirgi |
Mājputni |
Akvakultūra |
Piens |
Olas |
Truši |
Savvaļas medījumdzīvnieki |
Saimniecībā audzēti medījumdzīvnieki |
Medus |
|
AD |
Andora |
X |
X |
X (3) |
X |
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
AE |
Apvienotie Arābu Emirāti |
|
|
|
|
|
X (3) |
X (1) |
|
|
|
|
|
|
AL |
Albānija |
|
X |
|
|
|
X (7) |
|
X |
|
|
|
|
|
AM |
Armēnija |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
X |
|
AR |
Argentīna |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
AU |
Austrālija |
X |
X |
|
X |
|
X |
X |
|
|
X |
X |
X |
|
BA |
Bosnija un Hercegovina |
X |
X |
X |
|
X |
X (7) |
X |
X |
|
|
|
X |
|
BD |
Bangladeša |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
BF |
Burkinafaso |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
BJ |
Benina |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
BN |
Bruneja |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
BR |
Brazīlija |
X |
|
|
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
X |
|
BW |
Botsvāna |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BY |
Baltkrievija |
|
|
|
X (2) |
|
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
BZ |
Beliza |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
CA |
Kanāda |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
CH |
Šveice |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
CL |
Čīle |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
|
X |
|
X |
|
CM |
Kamerūna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
CN |
Ķīna |
|
|
|
|
X |
X |
|
X |
X |
|
|
X |
|
CO |
Kolumbija |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
CR |
Kostarika |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
CU |
Kuba |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
X |
|
DO |
Dominikānas Republika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
EC |
Ekvadora |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
ET |
Etiopija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
FK |
Folklenda (Malvinu) Salas |
X |
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
FO |
Fēru Salas |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
GH |
Gana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
GE |
Gruzija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
GL |
Grenlande |
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
GT |
Gvatemala |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
X |
|
HN |
Hondurasa |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
ID |
Indonēzija |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
IL |
Izraēla (5) |
|
|
|
|
X |
X |
X |
X |
|
|
X |
X |
|
IN |
Indija |
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
|
X |
|
IR |
Irāna |
|
|
|
|
|
X (9) |
|
|
|
|
|
|
|
JM |
Jamaika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
JP |
Japāna |
X |
|
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
KE |
Kenija |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
KG |
Kirgizstāna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
KR |
Dienvidkoreja |
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
LK |
Šrilanka |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
MA |
Maroka |
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
MD |
Moldova |
|
|
|
|
X |
X |
|
X |
|
|
|
X |
|
ME |
Melnkalne |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
|
|
X |
|
MG |
Madagaskara |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
X |
|
MKD |
Ziemeļmaķedonija |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
X |
|
X |
|
MM |
Mjanmas Savienības Republika |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
X |
|
MU |
Maurīcija |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
X (3) |
|
MX |
Meksika |
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
|
X |
|
MY |
Malaizija |
|
|
|
|
X (3) |
X |
|
|
|
|
|
|
|
MZ |
Mozambika |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
NA |
Namībija |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NC |
Jaunkaledonija |
|
|
|
|
|
X (9) |
|
|
|
|
X |
X |
|
NI |
Nikaragva |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
X |
|
NZ |
Jaunzēlande |
X |
X |
|
X |
|
X |
X |
|
|
X |
X |
X |
|
PA |
Panama |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
PE |
Peru |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
PH |
Filipīnas |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
PM |
Senpjēra un Mikelona |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
PN |
Pitkērnas Salas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
PY |
Paragvaja |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RS |
Serbija |
X |
X |
X |
X (2) |
X |
X |
X |
X |
|
X |
|
X |
|
RU |
Krievija |
X |
X |
X |
|
X |
|
X |
X |
|
|
X (4) |
X |
|
RW |
Ruanda |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
SA |
Saūda Arābija |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
SG |
Singapūra |
X (3) |
X (3) |
X (3) |
X (6) |
X (3) |
X |
X (3) |
|
|
X (6) |
X (6) |
|
|
SL |
Sjerraleone |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
SM |
Sanmarīno |
X |
|
X (3) |
|
|
|
X |
|
|
|
|
X |
|
SV |
Salvadora |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
SZ |
Svatini |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TH |
Taizeme |
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
X |
|
TN |
Tunisija |
|
|
|
|
|
X (7) |
|
|
|
X |
|
|
|
TR |
Turcija |
|
|
|
|
X |
X |
X |
X |
|
|
|
X |
|
TW |
Taivāna |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
X |
|
TZ |
Tanzānija |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
X |
|
UA |
Ukraina |
X |
|
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
X |
|
UG |
Uganda |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
X |
|
US |
Amerikas Savienotās Valstis |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
UY |
Urugvaja |
X |
X |
|
X |
|
X |
X |
|
|
X |
|
X |
|
VE |
Venecuēla |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
VN |
Vjetnama |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
X |
|
ZA |
Dienvidāfrika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X (8) |
|
|
XK |
Kosova |
|
|
|
|
X (3) |
|
|
|
|
|
|
|
|
ZM |
Zambija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
(1) Tikai kamieļa piens.
(2) Kaušanai paredzētu dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku eksports uz Savienību (tikai produktīvie dzīvnieki).
(3) Saskaņā ar 2. pantu trešās valstis, kuras izmanto tikai izejvielas no dalībvalstīm vai no citām trešām valstīm, kas apstiprinātas šādu izejvielu importam uz Savienību.
(4) Tikai ziemeļbrieži no Murmanskas un Jamalas Ņencu reģioniem.
(5) Turpmāk uzskatīta par Izraēlas Valsti, izņemot teritorijas, kas Izraēlas pārvaldē atrodas kopš 1967. gada jūnija, proti, Golānas augstienes, Gazas joslu, Austrumjeruzalemi un pārējo Rietumkrastu.
(6) Tikai tās Savienībai paredzētās preces, kuru sastāvā ir Jaunzēlandes izcelsmes svaiga gaļa un kuras tiek izkrautas, pārkrautas un pārvadātas tranzītā caur Singapūru, ar vai bez uzglabāšanas tajā.
(7) Tikai zivis.
(8) Tikai skrējējputni.
(9) Tikai vēžveidīgie.”
|
31.7.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 248/20 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/1142
(2020. gada 29. jūlijs)
par pastiprinātās uzraudzības pagarināšanu Grieķijā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 5086)
(Autentisks ir tikai teksts grieķu valodā)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (1), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Pēc Eiropas Stabilizācijas mehānisma finansiālās palīdzības beigām 2018. gada 20. augustā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1192 (2) tika aktivizēts Grieķijas pastiprinātas uzraudzības sešu mēnešu laikposms, kas sākās 2018. gada 21. augustā. Pēc tam pastiprināto uzraudzību pagarināja trīs reizes (3) katru reizi vēl par sešiem mēnešiem, pēdējo reizi – no 2020. gada 21. februāra. |
|
(2) |
Grieķija kopš 2010. gada ir saņēmusi ievērojamu finansiālās palīdzības apjomu, kā rezultātā Grieķijas atlikušās saistības pret eurozonas dalībvalstīm, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu un Eiropas Stabilizācijas mehānismu kopumā ir 243 700 miljoni euro. Grieķija saņēma Eiropas partneru finansiālo atbalstu ar atvieglotiem noteikumiem, un 2012. gadā tika veikti īpaši pasākumi, lai uzlabotu parāda atmaksājamību, un vēlreiz 2017. gadā Eiropas Stabilizācijas mehānisma ietvaros. Eurogrupa 2018. gada 22. jūnijā panāca politisku vienošanos īstenot papildu pasākumus nolūkā nodrošināt parāda atmaksājamību. Par dažiem no šiem pasākumiem (tostarp par tādu summu pārvešanu, kas līdzvērtīgas ienākumiem, kurus eurozonas valstu centrālās bankas nopelnījušas no Grieķijas valsts obligācijām, kas tiek turētas saskaņā ar Nolīgumu par neto finanšu aktīviem un Vērtspapīru tirgu programmu) Eurogrupā var vienoties divreiz gadā, pamatojoties uz pozitīviem ziņojumiem par pastiprināto uzraudzību attiecībā uz to, kā Grieķija ievēro savas pēcprogrammas politikas saistības. Šajā sakarā, pamatojoties uz vienošanos, ko attiecīgi 2019. gada aprīlī, 2019. gada decembrī un 2020. gada jūnijā panāca Eurogrupa, tika atļauts izmantot no politikas atkarīgo parāda pasākumu pirmās trīs daļas. |
|
(3) |
Grieķija ir Eurogrupā apņēmusies turpināt un pabeigt visas galvenās reformas, kas pieņemtas saskaņā ar Eiropas Stabilizācijas mehānisma stabilitātes atbalsta programmu (“programma”), un nodrošināt to svarīgo reformu mērķu īstenošanu, kuras pieņemtas saskaņā ar minēto programmu un tās priekštečiem. Grieķija ir arī apņēmusies īstenot konkrētas darbības fiskālās un fiskālās jomas strukturālās politikas, sociālās labklājības, finanšu stabilitātes, darba un produktu tirgu, privatizācijas un valsts pārvaldes jomās. Minētās konkrētās darbības, kas izklāstītas Eurogrupas 2018. gada 22. jūnija paziņojuma pielikumā, palīdzēs novērst Grieķijas pārmērīgās makroekonomikas nelīdzsvarotības un ekonomisko grūtību cēloņus vai potenciālos cēloņus. |
|
(4) |
Komisija 2020. gada 26. februārī publicēja 2020. gada ziņojumu par Grieķiju (4). Komisija secināja, ka Grieķija saskaras pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību (5). Kaut arī vairākās jomās ir vērojams progress, tomēr vāja izaugsmes potenciāla un augsta bezdarba līmeņa kontekstā joprojām pastāv būtiska neaizsargātība un pagātnes sekas saistībā ar lielo valsts parādu, ieņēmumus nenesošu aizdevumu lielo apmēru banku bilancēs un ārējo sektoru. Valsts parāds Grieķijā 2019. gada beigās bija 176,6 % no iekšzemes kopprodukta, kas ir augstākais līmenis Savienībā. 2019. gada neto starptautisko ieguldījumu pozīcija -150,6 % apmērā no iekšzemes kopprodukta joprojām ir ievērojami negatīva, lai gan tā ietver lielu ārējo valsts parādu ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Turklāt, neraugoties uz tekošā konta deficīta būtisko samazinājumu pēdējos gados, tas vēl aizvien nav pietiekams, lai apmierinošā tempā nodrošinātu lielās negatīvās neto starptautisko ieguldījumu pozīcijas samazinājumu un panāktu, ka tā sarūk līdz piesardzīgam līmenim. Kaut arī bezdarba līmenis ir turpinājis samazināties no sava augstākā rādītāja 2013. gadā (27,8 %), 2020. gada februārī tas joprojām saglabājās 16,1 % apmērā. Ilgstošais bezdarbs (11,9 % 2019. gada ceturtajā ceturksnī) un jauniešu bezdarbs (35,6 % 2020. gada februārī) vēl aizvien ir augsts, lai gan tie arī ir ievērojami samazinājušies salīdzinājumā ar augstākajiem rādītājiem krīzes laikā (ilgstošais bezdarbs augstāko līmeni, proti, 19,9 %, sasniedza 2014. gada otrajā ceturksnī, savukārt jauniešu bezdarbam tas bija 60,2 % 2013. gada februārī). |
|
(5) |
Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 11. martā oficiāli pasludināja Covid-19 uzliesmojumu par pasaules mēroga pandēmiju. Tā ir nopietna sabiedrības veselības ārkārtas situācija, kas skar iedzīvotājus, sabiedrību kopumā un ekonomiku. Tā ir liels ekonomisks satricinājums ar būtiski negatīvu ietekmi uz Eiropas Savienības makroekonomisko perspektīvu. Grieķija, visticamāk, tiks skarta īpaši smagi, kam par iemeslu ir tās ekonomikas nozaru struktūra. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras prognozi ekonomikas lejupslīde 2020. gadā varētu sasniegt [X %], taču 2021. gadā tai varētu sekot strauja, kaut arī nepilnīga, ekonomikas atveseļošanās. Ar prognozi saistītā nenoteiktība joprojām ir liela. Pandēmija, visticamāk, izraisīs ievērojamu valsts parāda pieaugumu un daļēji pavērsīs pretējā virzienā iepriekšējos gados konstatēto bezdarba līmeņa samazinājumu. Ātra izaugsmes atjaunošanās būs ļoti būtiska, lai nepieļautu histerēzes efektu un ierobežotu krīzes sociālekonomisko ietekmi. Recesijas smagums atspoguļo lielo tūrisma nozares īpatsvaru; šī nozare saskaras ar lielu nenoteiktību attiecībā uz ceļošanas ierobežojumu atcelšanu. Līdztekus globālās tirdzniecības sarukumam arī kuģniecības un transporta nozares, visticamāk, saskarsies ar spēcīgu lejupslīdi. |
|
(6) |
Kopš pandēmijas sākuma Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir veikušas vēl nepieredzētus pasākumus, lai aizsargātu cilvēku dzīvības un viņu iztikas līdzekļus. Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un īstenojot saskaņotu ES pieeju, Grieķija ir laikus pieņēmusi budžeta pasākumus, lai palielinātu veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, ierobežotu pandēmiju un sniegtu atbalstu vissmagāk skartajiem iedzīvotājiem un nozarēm. Eiropas Savienība atbalstīja valstu centienus risināt veselības krīzi un mazināt triecienu ekonomikai. Cīņai pret vīrusu tā novirzīja sava budžeta līdzekļus, iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējo izņēmuma klauzulu, pilnībā izmantoja valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību un ierosināja izveidot jaunu instrumentu, kas palīdzētu cilvēkiem saglabāt darbu – atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE). Līdztekus pasākumiem, kurus veic Eiropas Centrālā banka un Eiropas Investīciju banka, ES reaģēšanas pasākumu ietvaros tiek darīts pieejams vairāk nekā pustriljons euro, lai atbalstītu darba ņēmējus un uzņēmumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija 2020. gada 27. maijā ierosināja Eiropas Parlamentam un Padomei izveidot Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai sniegtu būtisku atbalstu reformu un ieguldījumu īstenošanai nolūkā stiprināt dalībvalstu ekonomikas. |
|
(7) |
Covid-19 uzliesmojuma sekas vidējā termiņā un ilgtermiņā būs izšķirošā mērā atkarīgas no tā, cik strauji dalībvalstu ekonomikas atgūsies no krīzes, kas atkarīgs no pasākumiem, kurus dalībvalstis veiks, lai ar ES atbalsta palīdzību mazinātu krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi. Grieķijai, tāpat kā citām dalībvalstīm, būtu jāgūst labums no ES atveseļošanas paketes, kas palīdzēs finansēt svarīgas reformas un ieguldījumus, kuru mērķis ir palielināt izaugsmes potenciālu un uzlabot ekonomikas noturību. Tas savukārt nepieļaus aizvien lielāku atšķirību veidošanos Savienībā. |
|
(8) |
Komisija 2020. gada 20. maijā publicēja savu sesto novērtējumu par Grieķijas pastiprināto uzraudzību (6). Tajā tika secināts, ka, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojuma radītos ārkārtējos apstākļus, Grieķija ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu savas konkrētās reformu saistības, kas tai bija jāizpilda. Šajā novērtējumā tika ņemta vērā Grieķijas iestāžu ciešā sadarbība ar Eiropas iestādēm un atzīta nepieciešamība piešķirt prioritāti politikas darbībām, kuru ietvaros galvenā uzmanība tiek veltīta ārkārtas pasākumu īstenošanai, reaģējot uz pandēmiju. Ņemot vērā iepriekš minēto, ziņojumā tika atzīts, ka apturēšanas pasākumi pārskata periodā bija negatīvi ietekmējuši reformu īstenošanas spējas, un norādīts, ka, raugoties nākotnē, būs svarīgi saglabāt un – vajadzības gadījumā – pastiprināt reformu dinamiku, tiklīdz būs sākusies ekonomikas atlabšana. |
|
(9) |
Padome pārbaudīja 2020. gada valsts reformu programmu un 2020. gada stabilitātes programmu, ņemot vērā Komisijas 2020. gadā veikto padziļināto pārskatu un pamatojoties uz Komisijas novērtējumu. Padome ņēma vērā to, ka pandēmijas apkarošana un ekonomikas atveseļošanas veicināšana ir pirmais vajadzīgais solis, kas ļaus koriģēt nelīdzsvarotību. Tā ieteica (7) Grieķijai veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju (tostarp stiprinot veselības aprūpes sistēmas noturību), izstrādātu saīsināta darbalaika shēmas un sniegtu efektīvu aktivizācijas atbalstu, kura mērķis ir mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu, izvērstu pasākumus likviditātes nodrošināšanai un veicinātu publiskos un privātos ieguldījumus vairākās prioritārās ieguldījumu jomās, tostarp attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos. Padome arī aicināja iestādes turpināt un pabeigt reformas saskaņā ar pēcprogrammas saistībām, lai tādējādi atsāktu ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu pēc tam, kad pakāpeniski tiks atviegloti Covid-19 uzliesmojuma dēļ uzliktie ierobežojumi. |
|
(10) |
Kopš Eiropas Stabilitātes mehānisma programmas beigām Grieķijas banku nozare ir kļuvusi stabilāka un noturīgāka pret satricinājumiem, taču joprojām pastāv mantotie riski un ievērojama pamatā esošā neaizsargātība, kuru pastiprina koronavīrusa uzliesmojuma negatīvā ietekme. Bankām joprojām ir pienācīga likviditāte, taču ieņēmumus nenesošo aizdevumu līmenis vēl aizvien ir augsts, kas 2019. gada decembrī bija 68,5 miljardi euro jeb 40,6 % no riska darījumu kopsummas par bruto aizdevumiem klientiem (8). Pandēmija varētu apturēt ieņēmumus nenesošo aizdevumu apjoma pakāpenisko samazināšanos, kurš 2016. gada martā bija sasniedzis augstāko līmeni (107,2 miljardi euro), savukārt 2019. gada septembrī tas bija 71,2 miljardi euro. Turklāt pašreizējais ekonomikas satricinājums negatīvi ietekmē banku stratēģijas ieņēmumus nenesošo aizdevumu samazināšanai un ieņēmumus nenesošu aizdevumu sekundāro tirgu, kā arī Hercules shēmas īstenošanu pēc tam, kad sekmīgi ir tikuši pabeigti pirmie darījumi; ar minēto shēmu atbalsta šādu aizdevumu pārvēršanu vērtspapīros. Grieķijas banku kapitāla pozīcija atbilst kapitāla prasībām, taču uzraudzības prasības kļūst aizvien stingrākas, un pieaug kapitāla vajadzības, lai zemas rentabilitātes apstākļos finansētu ieņēmumus nenesošo aizdevumu īpatsvara samazināšanu. Tāpēc Grieķijas bankas ir īpaši pakļautas riskam, ka pandēmijas dēļ pieaugs finansēšanas izmaksas un no jauna pasliktināsies aktīvu kvalitāte. Iestādes veic pasākumus, lai saglabātu finansējuma pieejamību skartajiem uzņēmumiem; tas papildina iniciatīvas komercbanku un kredītu apkalpotāju līmenī. Pēc tam, kad Covid-19 uzliesmojums negatīvi ietekmēja pašreizējo un iepriekšējo reformu iniciatīvu tempu, iestādes arī apņēmās turpināt svarīgas reformas finanšu sektorā un uzlabot esošos instrumentus, kuru mērķis ir ieņēmumus nenesošo aizdevumu noregulējums. Šīs reformas, piemēram, sadrumstalotā maksātnespējas režīma pārskatīšana, var palīdzēt vidējā termiņā mazināt krīzes ietekmi uz privātā sektora parādsaistībām. |
|
(11) |
Neraugoties uz pēdējos gados panākto progresu, Grieķija joprojām saskaras ar būtiskām problēmām attiecībā uz tās uzņēmējdarbības vidi un tiesu sistēmu. Iestādes turpina darbu pie tā, lai uzlabotu regulatīvo vidi un palielinātu konkurētspēju, neraugoties uz to, ka Covid-19 uzliesmojuma dēļ ir mainījušās prioritātes un radušās grūtības. Lai gan Grieķija ir guvusi progresu tādās jomās kā uzņēmumu reģistrēšanas laika saīsināšana un mazākuma ieguldītāju aizsardzības stiprināšana, tā joprojām ievērojami atpaliek no labākā snieguma vairākās jomās (piemēram, līgumu izpildes panākšana, īpašuma reģistrācija, maksātnespējas noregulēšana u. tml.). Pandēmija ir kalpojusi par katalizatoru digitālās pārvaldības programmas īstenošanā, un iestādes ir apņēmušās veikt papildu pasākumus, lai vēl vairāk mazinātu administratīvo slogu, ar ko saskaras uzņēmumi un iedzīvotāji. |
|
(12) |
Pēc tam, kad Grieķijai 2010. gadā nebija iespēja aizņemties finanšu tirgū, no 2017. gada jūlija tā sāka atgūt piekļuvi tirgiem, emitējot valsts obligācijas. Grieķijas valsts obligāciju ienesīgums sāka lēnām samazināties pēc ESM programmas sekmīgas noslēgšanas 2018. gadā, un 2019. gadā tas ievērojami samazinājās. Kopš pandēmijas sākuma Grieķija ir sekmīgi emitējusi gan valsts parādzīmes, gan ilgtermiņa obligācijas, kas liecina par pastāvīgu piekļuvi tirgus finansējumam, taču Grieķijas aizņemšanās nosacījumi vēl aizvien ir pakļauti lielam svārstīgumam. |
|
(13) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka apstākļi, kas pamatoja pastiprinātas uzraudzības noteikšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 472/2013 2. pantu, joprojām pastāv. Konkrētāk, Grieķija vēl arvien saskaras ar riskiem, kuri saistīti ar tās finanšu stabilitāti, un gadījumā, ja tie īstenotos, tie varētu radīt plašāku negatīvu ietekmi citās eurozonas dalībvalstīs. Ja šāda negatīva ietekme īstenotos, tā varētu rasties netieši, ietekmējot ieguldītāju uzticēšanos un tādējādi palielinot refinansēšanas izmaksas bankām un citām eurozonas dalībvalstīm. |
|
(14) |
Tāpēc vidējā termiņā Grieķijai arī turpmāk jāveic pasākumi, lai novērstu grūtību cēloņus vai potenciālos cēloņus, un jāievieš strukturālas reformas, lai atbalstītu noturīgu un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos nolūkā mazināt vairāku faktoru pagātnē izraisītās sekas. Minētie faktori ietver smagu un ieilgušu lejupslīdi krīzes laikā, Grieķijas parāda sloga apmēru, tās finanšu sektora neaizsargātību, joprojām salīdzinoši spēcīgo saikni starp finanšu sektoru un Grieķijas publiskajām finansēm, tajā skaitā valsts īpašumtiesību rezultātā, risku, ka smagā spriedze kādā no minētajiem sektoriem izplatīsies uz citām dalībvalstīm, kā arī eurozonas dalībvalstu riska darījumus ar Grieķijas valsti. |
|
(15) |
Lai novērstu atlikušos riskus un uzraudzītu ar tiem saistīto apņemšanos izpildi, šķiet nepieciešami un pamatoti pagarināt Grieķijas pastiprināto uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 472/2013 2. panta 1. punktu. |
|
(16) |
Grieķijai tika dota iespēja paust savu viedokli par Komisijas novērtējumu, kas tika nosūtīts 2020. gada 24. jūnija vēstulē. Savā 2020. gada 29. jūnija atbildē Grieķija kopumā piekrita Komisijas novērtējumam, ko tā sniedza attiecībā uz ekonomiskajām problēmām, ar ko valsts saskaras, un tas ir pamats pastiprinātās uzraudzības pagarināšanai. |
|
(17) |
Grieķija arī turpmāk saņems tehnisko atbalstu saskaņā ar Strukturālo reformu atbalsta programmu (kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/825 (9)) un tās turpmākajām programmām reformu izstrādei un īstenošanai, tajā skaitā galveno reformu turpināšanai un pabeigšanai, atbilstīgi politikas saistībām, ko uzrauga saskaņā ar pastiprināto uzraudzību. |
|
(18) |
Komisija pastiprinātās uzraudzības īstenošanā plāno cieši sadarboties ar Eiropas Stabilizācijas mehānismu agrīnās brīdināšanas sistēmas satvarā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Grieķijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 472/2013 2. panta 1. punktu piemērotais pastiprinātās uzraudzības laikposms, ko aktivizēja ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1192, tiek pagarināts par papildu sešu mēnešu laikposmu, kas sākas 2020. gada 21. augustā.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.
Briselē, 2020. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Paolo GENTILONI
(1) OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.
(2) OV L 211, 22.8.2018., 1. lpp.
(3) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/338 (OV L 60, 28.2.2019., 17. lpp.), Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1287 (OV L 202, 31.7.2019., 110. lpp.) un Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/280 (OV L 59, 28.2.2020., 9. lpp.).
(4) SWD(2020) 507 final.
(5) COM(2020) 150 final.
(6) Eiropas Komisija: Pastiprinātas uzraudzības ziņojums – Grieķija, 2020. gada maijs, iestāžu dokuments Nr. 127, 2020. gada maijs.
(7) Padomes 2020. gada 20. jūlija Ieteikums par Grieķijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Grieķijas 2020. gada stabilitātes programmu.
(8) Avots: Grieķijas Banka.
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/825 (2017. gada 17. maijs), ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013 (OV L 129, 19.5.2017., 1. lpp.).
|
31.7.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 248/24 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2020/1143
(2020. gada 28. jūlijs),
ar ko groza Lēmumu (ES) 2020/440 par pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmu (ECB/2020/36)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.1. panta otro daļu saistībā ar 3.1. panta pirmo ievilkumu un 18.1. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Ņemot vērā ārkārtējos ekonomiskos un finansiālos apstākļus, kas saistīti ar koronavīrusa izraisītās slimības (Covid-19) izplatīšanos, ECB Padome izveidoja jaunu pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmu (PĀAIP), kuru regulē Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/440 (ECB/2020/17) (1). PĀAIP attiecas uz visām aktīvu kategorijām, kuras ir atbilstošas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas paplašināto aktīvu iegādes programmu (AIP), kas ietver otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu, nodrošināto obligāciju iegādes trešo programmu, ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmu un uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmu. |
|
(2) |
Atbilstoši savam uzdevumam nodrošināt cenu stabilitāti ECB Padome 2020. gada 4. jūnijā nolēma pārskatīt noteiktus PĀAIP raksturlielumus. Šīs pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt pietiekamu stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu un raitu monetārās politikas transmisiju laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā, tādējādi palīdzot kompensēt ārkārtēji straujo gaidāmās inflācijas tendences pasliktināšanos pandēmijas ietekmē. |
|
(3) |
ECB Padome nolēma palielināt PĀAIP atsevišķo kopējo apjomu par 600 mljrd. euro (līdz 1 350 mljrd. euro). Reaģējot uz pandēmijas izraisīto lejupvērsto inflācijas korekciju iespēju aplēšu periodā, PĀAIP paplašināšana nodrošinās vēl vairāk stimulējošu vispārējo monetārās politikas nostāju, labvēlīgi ietekmējot finansēšanas nosacījumus reālajā tautsaimniecībā, īpaši uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Iegādes arī turpmāk tiks veiktas elastīgi laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā. Tas ļaus efektīvi novērst riskus, kas apdraud raitu monetārās politikas transmisiju. |
|
(4) |
Turklāt ECB Padome nolēma pagarināt PĀAIP ietvaros veikto neto iegāžu periodu vismaz līdz 2021. gada jūnija beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk un jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad ECB Padome uzskatīs, ka koronavīrusa kritiskais posms ir beidzies. Obligātā iegāžu perioda pagarināšana saskaņo neto iegāžu posmu un sagaidāmo laiku, uz kuru noteikti stingrākie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi normālai ekonomiskajai aktivitātei un saglabājas atbilstoši zems inflācijas spiediens. |
|
(5) |
Lai izvairītos no finanšu nosacījumu nepamatotas pasliktināšanās laikā, kurā, visticamāk, nebūs beigusies pandēmijas šoka seku novēršana, ECB Padome nolēma, ka PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumi tiks atkārtoti ieguldīti vismaz līdz 2022. gada beigām un ka jebkurā gadījumā PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstošas monetārās politikas nostājas traucējumiem. |
|
(6) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums (ES) 2020/440 (ECB/2020/17), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Grozījumi Lēmumā (ES) 2020/440 (ECB/2020/17)
Lēmumu (ES) 2020/440 (ECB/2020/17) groza šādi:
|
1) |
ar šādu punktu aizstāj 1. panta 1. punktu: “1. Eurosistēma izveido pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmu (“PĀAIP”), kas ir atsevišķa iegāžu programma. PĀAIP kopējais apjoms ir 1 350 mljrd. euro. PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus atkārtoti iegulda vismaz līdz 2022. gada beigām, iegādājoties atbilstošus tirgojamus parāda vērtspapīrus. Jebkurā gadījumā PĀAIP portfeli turpmāk pārvalda tā, lai izvairītos no atbilstošas monetārās politikas nostājas traucējumiem.”; |
|
2) |
ar šādu punktu aizstāj 5. panta 3. punktu: “3. ECB Padome deleģē ECB Valdei tiesības noteikt atbilstošu PĀAIP ikmēneša iegāžu tempu un sastāvu, nepārsniedzot 1 350 mljrd. euro kopējo apjomu. Jo īpaši PĀAIP ietvaros var koriģēt iegāžu sadali, ļaujot mainīt iegāžu plūsmu sadalījumu attiecībā uz to laiku, aktīvu grupām un jurisdikcijām.” |
2. pants
Nobeiguma noteikums
Šis lēmums stājas spēkā ceturtajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Frankfurtē pie Mainas, 2020. gada 28. jūlijā
ECB prezidente
Christine LAGARDE
(1) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/440 (2020. gada 24. marts) par pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmu (ECB/2020/17) (OV L 91, 25.3.2020., 1. lpp.).
IETEIKUMI
|
31.7.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 248/26 |
PADOMES IETEIKUMS (ES) 2020/1144
(2020. gada 30. jūlijs),
ar ko groza Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) un e) apakšpunktu un 292. panta pirmo un otro teikumu,
tā kā:
|
(1) |
Padome 2020. gada 30. jūnijā pieņēma Ieteikumu par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (1) (“Padomes ieteikums”). 2020. gada 16. jūlijā Padome pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/1052 (2020. gada 16. jūlijs), ar ko groza Padomes Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (2). |
|
(2) |
Padomes ieteikums paredz, ka dalībvalstīm, sākot no 2020. gada 1. jūlija, būtu koordinētā veidā pakāpeniski jāatceļ pagaidu ierobežojums nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz Padomes ieteikuma I pielikumā uzskaitīto trešo valstu iedzīvotājiem. Reizi divās nedēļās Padomei I pielikumā minētais trešo valstu saraksts būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina, vispirms veicot vispārēju izvērtējumu, balstoties uz Padomes ieteikumā minēto metodiku, kritērijiem un informāciju, un pēc rūpīgas konsultēšanās ar Komisiju un attiecīgajām ES aģentūrām un dienestiem. |
|
(3) |
Kopš tā laika Padomē ir notikušas diskusijas, rūpīgi konsultējoties ar Komisiju un attiecīgajām ES aģentūrām un dienestiem, par Padomes ieteikuma I pielikumā iekļautā trešo valstu saraksta pārskatīšanu un piemērojot Padomes ieteikumā noteiktos kritērijus un metodiku. Šo diskusiju rezultātā būtu jāgroza I pielikumā iekļautais trešo valstu saraksts. Konkrēti, no saraksta būtu jāsvītro Alžīrija. |
|
(4) |
Robežkontrole ir ne tikai tās dalībvalsts interesēs, pie kuras ārējām robežām to veic, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pie ārējām robežām veiktie pasākumi tiek koordinēti, lai nodrošinātu labu Šengenas zonas darbību. Šajā nolūkā dalībvalstīm, sākot no 2020. gada 31. jūlija, būtu koordinētā veidā jāturpina atcelt pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz to trešo valstu iedzīvotājiem, kuras uzskaitītas Padomes ieteikuma I pielikumā, kas grozīts ar šo ieteikumu. |
|
(5) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un Dānijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis ieteikums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo ieteikumu, izlemj, vai tā to ieviesīs. |
|
(6) |
Šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (3); tādēļ Īrija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un Īrijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro. |
|
(7) |
Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (4) 1. panta A punktā. |
|
(8) |
Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (5) 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (6) 3. pantu. |
|
(9) |
Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (7) 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Lēmuma 2011/350/ES (8) 3. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
Padomes Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu, kas grozīts ar Ieteikumu (ES) 2020/1052, groza šādi:
|
1) |
Padomes ieteikuma 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
|
|
2) |
ieteikuma I pielikumu aizstāj ar šādu: “I PIELIKUMS Trešās valstis, kuru iedzīvotājus nebūtu jāskar pagaidu ierobežojumam pie ārējām robežām nebūtiskiem ceļojumiem uz ES.
|
Briselē, 2020. gada 30. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. ROTH
(1) OV L 208I, 1.7.2020., 1. lpp.
(2) OV L 230, 17.7.2020., 26. lpp.
(3) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).
(4) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.
(5) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.
(6) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).
(7) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.
(8) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).
(*) ja tiek apstiprināta savstarpība.