(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 525/2013 (2) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai ir noteikti noteikumi siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai klimata rīcībpolitikas ietvaros. Minētā mehānisma noteikumi ir pilnībā integrēti Regulā (ES) 2018/1999, ar kuru no 2021. gada 1. janvāra Regulu (ES) Nr. 525/2013 atceļ. Minētā mehānisma ietvaros ir jāpieņem globālās sasilšanas potenciāla vērtības un jānorāda inventarizācijas vadlīnijas.

(2)

Attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāliem Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 1. sanāksmē, kas pēc UNFCCC Pušu konferences 21. sesijas vienlaikus kļuvusi par 2015. gada Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”) pušu sanāksmi, siltumnīcefekta gāzu pārvēršanai CO2 ekvivalentos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu vajadzībām tika izveidota kopīga mēraukla. Šīs kopīgās mērauklas pamatā ir globālās sasilšanas potenciāla vērtības, kas noteiktas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 5. izvērtējuma ziņojumā (3). Globālās sasilšanas potenciāla vērtībās būtu jāņem vērā šī kopīgā mēraukla.

(3)

Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijas būtu jānosaka saskaņā ar starptautiskajām norisēm. Papildus IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumiem dalībvalstīm un Komisijai būtu jāņem vērā UNFCCC Pušu konferencē, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, pieņemtā Lēmuma 18/CMA.1 pielikumā izklāstītā kārtība, procedūras un vadlīnijas, kas vajadzīgi Parīzes nolīguma 13. pantā minētajam pasākumu un atbalsta caurskatāmības satvaram (Lēmums 18/CMA.1). Turklāt dalībvalstis tiek mudinātas izmantot 2013. gada papildinājumu IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumiem “Mitrāji”.

(4)

Lai nodrošinātu Savienības inventarizācijas ziņojuma kvalitāti, būtu jānosaka sīkāki Savienības kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmas mērķi.

(5)

Lai nodrošinātu Savienības inventarizācijas ziņojuma pilnīgumu Lēmuma 18/CMA.1 nozīmē, ir jānosaka metodika un dati, kas Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 37. panta 5. punktu jāizmanto, sagatavojot aplēses par datiem, kuri iztrūkst dalībvalsts inventarizācijas ziņojumā.

(6)

Lai nodrošinātu Savienības inventarizācijas ziņojuma savlaicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu, ir jānorāda dalībvalstu iesniegto siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu sākotnējo pārbaužu saturs. Precizitātes novērtējumam, ko veic kā daļu no sākotnējām pārbaudēm, būtu jānodrošina, ka dalībvalstis faktiskās emisijas un piesaisti attiecībā uz Savienības galvenajām kategorijām sistemātiski nepārvērtē vai nenovērtē par zemu. Turklāt, tā kā ziņošana par siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā ir ziņošanas par siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju neatņemama sastāvdaļa un tā kā ZIZIMM sektors ir iekļauts 2030. gada klimata mērķrādītājā, sākotnējās pārbaudes ZIZIMM sektorā būtu jāsaskaņo ar pārbaudēm, ko veic pārējos sektoros. ZIZIMM sektorā paziņotos zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas darbību datus var salīdzināt ar informāciju, kas iegūta no Savienības un dalībvalstu programmām un apsekojumiem, piemēram, Copernicus un LUCAS.

(7)

Aplēses trūkstošo nacionālās inventarizācijas ziņojumu datu pilnīgošanai, lai sagatavotu Savienības inventarizācijas ziņojumu, sagatavo saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijām. Šīs aplēses nevar veikt, nepiemērojot siltumnīcefekta gāzu globālās sasilšanas potenciāla vērtības. Tā kā noteikumi par globālās sasilšanas potenciāliem, inventarizācijas vadlīnijām un Savienības inventarizācijas sistēmu ir cieši saistīti, ir lietderīgi tos iekļaut vienā deleģētajā regulā.

(8)

Lai nodrošinātu saskanību ar Regulas (ES) 2018/1999 attiecīgo noteikumu piemērošanas datumu, šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 57. un 58. pantu no 2021. gada 1. janvāra atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013, izņemot minētās regulas 7. pantu, kas piemērojams ziņojumiem, kuri satur datus par 2018., 2019. un 2020. gadu. Tāpēc no 2021. gada 1. janvāra būtu jāatceļ Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 666/2014 (4), tomēr tās 6. un 7. pantam būtu jāpaliek spēkā attiecībā uz ziņojumiem, kuri satur datus, kas vajadzīgi par 2019. un 2020. gadu,

a)

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumiem;

b)

Parīzes nolīguma 13. pantā minētajam pasākumu un atbalsta caurskatāmības satvaram vajadzīgo kārtību, procedūrām un vadlīnijām, kas noteiktas Pušu konferences, kura vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, Lēmuma 18/CMA.1 pielikumā (Lēmums 18/CMA.1).

a)

novērtējumu par to, vai dalībvalsts ir paziņojusi par visām kategorijām, kas prasītas saskaņā ar Parīzes nolīguma 13. pantā minētajam pasākumu un atbalsta caurskatāmības satvaram vajadzīgo kārtību, procedūrām un vadlīnijām, kas izklāstītas Lēmuma 18/CMA.1 pielikumā, un visām siltumnīcefekta gāzēm, kas minētas Regulas (ES) 2018/1999 V pielikumā;

b)

novērtējumu par to, vai emisiju no avotiem un piesaistes piesaistītājos datu laikrindas ir konsekventas;

c)

novērtējumu par to, vai dažādu dalībvalstu izsecināmie emisijas faktori ir salīdzināmi, ņemot vērā dažādiem valstu apstākļiem noteiktos IPCC noklusējuma emisijas faktorus;

d)

apzīmējuma “nav aplēsts” izmantojuma novērtējumu, ja ir pieejama IPCC 1. pakāpes metodika un ja apzīmējuma izmantojums nav pamatots saskaņā ar Lēmuma 18/CMA.1 pielikuma 32. punktu;

e)

analīzi par pārrēķiniem, kas veikti attiecībā uz iesniegto siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu, tajā skaitā to, vai pārrēķinu pamatā ir metodiskas izmaiņas;

f)

verificēto siltumnīcefekta gāzu emisiju, par kurām ziņots Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, salīdzinājumu ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, par kurām ziņots saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktu;

g)

Eurostat atsauces pieejas un dalībvalstu atsauces pieejas rezultātu salīdzinājumu;

h)

Eurostat sektorālās pieejas un dalībvalstu sektorālās pieejas rezultātu salīdzinājumu;

i)

novērtējumu par to, vai dalībvalsts ir novērsusi problēmas, kas konstatētas iepriekšējās Savienības sākotnējās pārbaudēs un izskatīšanā, kā arī vai ir īstenoti UNFCCC izskatīšanas ieteikumi;

j)

novērtējumu par to, cik precīzas ir dalībvalstu emisiju no avotiem un piesaistes piesaistītājos aplēses attiecībā uz Savienības galvenajām kategorijām;

k)

novērtējumu par to, cik pārredzami un pilnīgi ir metodikas apraksti, ko dalībvalstis paziņojušas attiecībā uz Savienības galvenajām kategorijām.

l)

novērtējumu par monitoringu un ziņošanu par emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 3. daļu, tostarp galveno kategoriju iedalījumu, piemēroto pakāpju metodiku un paziņoto zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas darbību datu salīdzinājumu ar informāciju, kas iegūta no Savienības un dalībvalstu programmām un apsekojumiem.

(1)

Padomes Regulā (ES) 2020/123 (2) ir noteiktas kvotas 2020. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Grieķijas karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Grieķijā, ar nozveju no zilās tunzivs krājuma Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā ir pilnībā apguvuši 2020. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc dažas ar šo krājumu saistītas zvejas darbības jāaizliedz,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2020/123 (2) ir noteiktas kvotas 2020. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Grieķijas karoga nerūpnieciskās zvejas kuģi vai šādi kuģi, kas reģistrēti Grieķijā, ar nozveju no zilās tunzivs krājuma ap konkrētiem arhipelāgiem ir pilnībā apguvuši 2020. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc dažas ar šo krājumu saistītas zvejas darbības jāaizliedz,

(1)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā ir iekļautas aktīvās vielas, kurām ir labvēlīgāks vides, cilvēka vai dzīvnieku veselības profils. Tāpēc šīs aktīvās vielas saturošiem biocīdiem var piešķirt atļauju vienkāršotas procedūras kārtībā. Slāpeklis ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā ar ierobežojumu, ka to var lietot ierobežotā daudzumā tūlītējas lietošanas tvertnēs.

(2)

Uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 86. panta pamata slāpeklis ir apstiprināts par aktīvo vielu izmantošanai 18. produkta veida biocīdos “insekticīdi” (2). Biocīdiem, kas sastāv no apstiprinātā slāpekļa, ir piešķirtas atļaujas vairākās dalībvalstīs, arī Portugālē, un tie tiek piegādāti gāzes balonos (3).

(3)

Slāpekli iespējams iegūt arī in situ (uz vietas) no apkārtējā gaisa. In situ iegūta slāpekļa gāzes lietošana Savienībā patlaban nav apstiprināta, un tas arī nav nedz norādīts Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā, nedz iekļauts biocīdu sastāvā ietilpstošu esošo aktīvo vielu pārskatīšanas programmā, kas sniegta Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1062/2014 (4) II pielikumā.

(4)

Uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 55. panta 3. punkta pamata Portugāle 2020. gada 11. februārī Komisijai iesniedza pieteikumu, kurā lūgta atkāpe no minētās regulas 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta, proti, lūgts atļaut kultūras mantojuma aizsardzībai lietot biocīdus, kas sastāv no slāpekļa, kurš in situ iegūts no apkārtējā gaisa (“pieteikums”).

(5)

Kultūras mantojumu var bojāt plašs kaitīgo organismu klāsts, no kukaiņiem līdz mikroorganismiem. Šo organismu klātbūtne var bojāt ne tikai pašu kultūras priekšmetu, bet arī radītu risku, ka šie kaitīgie organismi izplatīsies uz citiem tuvumā esošiem priekšmetiem. Ja priekšmetus attiecīgi neapstrādā, tie var tikt nelabojami sabojāti, un tādējādi tiktu nopietni apdraudēts kultūras mantojums.

(6)

In situ iegūtu slāpekli lieto, lai nolūkā kontrolēt kaitīgos organismus uz kultūras mantojuma priekšmetiem hermetizētās apstrādes teltīs vai kamerās radītu anoksiju (kontrolētu atmosfēru, kurā skābekļa koncentrācija ir ļoti zema). No vides gaisa izdala slāpekli, ko iesūknē apstrādes teltī vai kamerā, kur slāpekļa saturu atmosfērā paaugstina apmēram līdz 99 %, attiecīgi panākot, ka tajā gandrīz vairs nav skābekļa. Apstrādes zonā iesūknētā slāpekļa mitrumu noregulē tādu, kāds vajadzīgs apstrādājamam priekšmetam. Apstrādes teltī vai kamerā radītajos apstākļos kaitīgie organismi nespēj izdzīvot.

(7)

Kā norādīts pieteikumā, pēdējās desmitgadēs kultūras mantojama priekšmetu apstrādei izmantotās slāpekļbalstītās anoksijas izmantošanas attīstība ļāvusi kultūras iestādēm (muzejiem, arhīviem, bibliotēkām, konservācijas un restaurācijas centriem u. c.) izbeigt lietot līdz šim izmantotās īpaši toksiskās vielas.

(8)

Pēc Portugāles sniegtās informācijas, in situ iegūta slāpekļa lietošana šķiet vienīgais iedarbīgais kaitīgo organismu kontroles paņēmiens, kuru kultūras iestādēs esošiem visu veidu materiāliem un materiālu kombinācijām iespējams izmantot, nemainot priekšmetu makroskopiskās un molekulārās īpašības. Šo paņēmienu var izmantot tādu īpaši viegli sabojājamu materiālu, kā, piemēram, etnogrāfiskā mantojuma objektu, mūmiju, laikmetīgās mākslas objektu apstrādei konservācijas vajadzībām.

(9)

Anoksijas jeb pārveidotās, jeb kontrolētās atmosfēras metode ir norādīta standarta EN:16790:2016 “Kultūras mantojuma saglabāšana. Integrētā kaitēkļu apkarošana (IPM) kultūras mantojuma aizsardzībai” sarakstā, un slāpeklis šajā standartā ir aprakstīts kā anoksijas radīšanai “visbiežāk izmantotais”.

(10)

Ir pieejami tādi citi kaitīgo organismu kontroles paņēmieni kā gamma starojums, termotrieciena paņēmieni (apstrāde augstā vai zemā temperatūrā), mikroviļņi. Turklāt minētajiem mērķiem iespējams izmantot citas aktīvas vielas. Tomēr Portugāle ir norādījusi, ka visus šos paņēmienus ierobežo materiāli, kam tos var izmantot.

(11)

Kā pieteikumā norādīts, citas aktīvās vielas kultūras iestādēs vairs gandrīz neizmanto to bīstamības profila dēļ. Pēc apstrādes ar šīm vielām atliekvielas, kas atrodas uz apstrādātajiem priekšmetiem, var pakāpeniski nonākt vidē un tā radīt risku cilvēku veselībai. Tas jo īpaši attiecas uz kultūras iestādēm, kas atvērtas apmeklētājiem.

(12)

Saskaņā ar Portugāles iesniegto informāciju termotrieciena procesi (saldēšana vai karstumapstrāde) nelabvēlīgi ietekmē vairākus materiālus. Temperatūras paaugstināšanās vai pazemināšanās var radīt neatgriezeniskus kultūras mantojuma priekšmetu bojājumus, it īpaši organisko komponentu bojājumus. Termiskie procesi parasti nav piemēroti gleznu, ar vasku, eļļu vai proteīnu saistītu krāsainu priekšmetu apstrādei, jo materiālu īpašības, kas atkarīgas no temperatūras, apstrādes laikā var mainīties, radot neatgriezeniskus priekšmetu bojājumus. Turklāt augsta temperatūra var izraisīt līmes mīkstināšanos līmētos priekšmetos un tādu materiālu kā āda un velīns saraušanos.

(13)

Pēc pieteikuma informācijas, kultūras mantojuma iestādēs lietot slāpekļa gāzes balonus ir praktiski neizdevīgi. Balonos gāze ir ierobežotā daudzumā, tā bieži jātransportē un jāglabā atsevišķi. Turklāt sakarā ar vajadzīgā balonu skaita svaru vairākās vēsturiskās muzeju ēkās varētu tikt pārsniegta pieļaujamā slodze uz grīdas. Apstrāde ar slāpekļa gāzi balonos radītu augstas izmaksas kultūras iestādēm.

(14)

Pēc pieteikuma informācijas, pēdējās desmitgadēs daudzas kultūras iestādes veikušas ieguldījumus apstrādes kameru būvniecībā un slāpekļa ģeneratoru iegādē. Anoksija, kurai izmanto in situ iegūtu slāpekli, ir daudzveidīgi izmantojama un piemērota visu materiālu apstrādei, tāpēc to ļoti plaši izmanto kultūras mantojuma konservācijai.

(15)

Pieprasot, lai kultūras mantojuma iestādes kaitīgo organismu kontrolei izmantotu vairākus paņēmienus, no kuriem katrs būtu piemērots specifiskiem materiāliem un priekšmetiem, nevis tās izmantotu vienu, jau lietotu un visiem materiāliem piemērotu paņēmienu, šīm iestādēm rastos papildu izmaksas un kļūtu grūtāk sasniegt mērķi integrētajā kaitēkļu apkarošanā beigt izmantot bīstamākas aktīvās vielas.

(16)

Diskusijas par iespējamu atkāpi, kas balstītos uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 55. panta 3. punktu un attiektos uz slāpekli, kurš iegūts in situ, notika vairākās Komisijas Biocīdu jomā kompetento iestāžu ekspertu grupas sanāksmēs (5) 2019. gadā.

(17)

Turklāt Eiropas Ķimikāliju aģentūra pēc Komisijas lūguma, kas sekoja pirmajam, līdzīgam, no Austrijas saņemtam pieteikumam, kurā lūgta atkāpe attiecībā uz produktiem, kas sastāv no slāpekļa, kurš iegūts in situ, īstenoja šim pieteikumam veltītu sabiedrisko apspriešanos, kurā visām ieinteresētajām personām bija iespējams paust viedokli. Lielākā daļa no 1 487 saņemtajiem komentāriem atbalstīja atkāpes piešķiršanu. Daudzi viedokli izteikušie aprakstīja alternatīvo pieejamo paņēmienu trūkumus: termiska apstrāde noteiktus materiālus var bojāt; lietojot citas aktīvās vielas, uz artefaktiem tiek atstātas toksiskas atliekvielas, kas pakāpeniski izdalās vidē; lietojot slāpekļa gāzi balonos, nav iespējams tādā veidā, kā dažu materiālu apstrādē nepieciešams, apstrādes zonā kontrolēt relatīvo mitrumu.

(18)

Divas starptautiskas organizācijas, kas pārstāv muzejus un kultūras mantojuma vietas, proti, Starptautiskā Muzeju padome un Starptautiskā Pieminekļu un ievērojamu vietu padome, ir paudušas nodomu iesniegt pieteikumu, kurā lūgts in situ iegūtu slāpekli iekļaut Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā, tādējādi atļaujot dalībvalstīm piešķirt atļauju biocīdiem, kas sastāv no slāpekļa, kurš iegūts in situ; šādi tiek apieta vajadzība pēc atkāpes saskaņā ar minētās regulas 55. panta 3. punktu. Tomēr šāda pieteikuma izvērtēšana, vielas iekļaušana Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā un biocīdu atļauju iegūšana prasa laiku.

(19)

Pieteikums liecina, ka Portugālē nav pieejamas lietderīgas alternatīvas, jo visiem patlaban pieejamiem alternatīvajiem paņēmieniem ir trūkumi: vai nu tie nav piemēroti visu materiālu apstrādei, vai ir praktiski neizdevīgi.

(20)

Uz visu šo argumentu pamata jāsecina, ka in situ iegūts slāpeklis ir būtiski nepieciešams Portugāles kultūras mantojuma aizsardzībai un ka lietderīgas alternatīvas nav pieejamas. Tāpēc būtu Portugālei jāatļauj kultūras mantojuma aizsardzībai piedāvāt tirgū un lietot biocīdus, kas sastāv no in situ iegūta slāpekļa gāzes.

(21)

Lai biocīdus, kas sastāv no in situ iegūta slāpekļa, varbūtēji iekļautu Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā un dalībvalstis tiem pēc tam piešķirtu atļaujas, ir vajadzīgs laiks. Tāpēc uz laikposmu, kurā būtu iespējams izpildīt pamatprocedūras, ir lietderīgi atļaut atkāpi,

(1)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā ir iekļautas aktīvās vielas, kurām ir labvēlīgāks vides, cilvēka vai dzīvnieku veselības profils. Tāpēc šīs aktīvās vielas saturošiem biocīdiem var piešķirt atļauju vienkāršotas procedūras kārtībā. Slāpeklis ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā ar ierobežojumu, ka to var lietot ierobežotā daudzumā tūlītējas lietošanas tvertnēs.

(2)

Uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 86. panta pamata slāpeklis ir apstiprināts par aktīvo vielu izmantošanai 18. produkta veida biocīdos “insekticīdi” (2). Biocīdiem, kas sastāv no apstiprinātā slāpekļa, ir piešķirtas atļaujas vairākās dalībvalstīs, arī Austrijā, un tie tiek piegādāti gāzes balonos (3).

(3)

Slāpekli iespējams iegūt arī in situ (uz vietas) no apkārtējā gaisa. In situ iegūta slāpekļa lietošana Savienībā patlaban nav apstiprināta, un tas arī nav nedz norādīts Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā, nedz iekļauts Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1062/2014 (4) II pielikumā sniegtajā biocīdu sastāvā ietilpstošu esošo aktīvo vielu pārskatīšanas programmā.

(4)

Uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 55. panta 3. punkta pamata Austrija 2019. gada 26. jūnijā Komisijai iesniedza pieteikumu, kurā lūgta atkāpe no minētās regulas 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta, proti, lūgts atļaut kultūras mantojuma aizsardzībai izmantot biocīdus, kas sastāv no slāpekļa, kurš iegūts in situ no apkārtējā gaisa (“pieteikums”). Austrija 2019. gada 3. septembra vēstulē tālāk informēja par slāpekļa, kas iegūts in situ, lietošanu muzejos un par attiecīgu alternatīvu neesību.

(5)

Kultūras mantojumu var bojāt plašs kaitīgo organismu klāsts, no kukaiņiem līdz mikroorganismiem. Šo organismu klātbūtne var sabojāt ne tikai pašu kultūras priekšmetu, bet arī radīt risku, ka šie kaitīgie organismi izplatīsies uz citiem tuvumā esošiem priekšmetiem. Ja priekšmetus attiecīgi neapstrādā, tie var tikt nelabojami sabojāti, un tādējādi tiktu nopietni apdraudēts kultūras mantojums.

(6)

In situ iegūtu slāpekli izmanto, lai nolūkā kontrolēt kaitīgos organismus uz kultūras mantojuma priekšmetiem hermetizētās (pastāvīgi vai uz laiku) apstrādes teltīs vai kamerās radītu anoksiju (kontrolētu atmosfēru, kurā skābekļa koncentrācija ir ļoti zema). No vides gaisa tiek atdalīts slāpeklis, ko iesūknē apstrādes teltī vai kamerā, kur slāpekļa saturu atmosfērā paaugstina apmēram līdz 99 %, attiecīgi panākot, ka tajā gandrīz vairs nav skābekļa. Apstrādes telpā iesūknētā slāpekļa mitrumu noregulē tādu, kāds vajadzīgs apstrādājamam priekšmetam. Apstrādes teltī vai kamerā radītajos apstākļos kaitīgie organismi nespēj izdzīvot.

(7)

Pēc Austrijas sniegtās informācijas, in situ iegūta slāpekļa lietošana šķiet vienīgais iedarbīgais kaitīgo organismu kontroles paņēmiens, kuru bez bojājumu izraisīšanas var izmantot visu veidu materiāliem un materiālu kombinācijām, kas atrodas muzeju kolekcijās, izstādēs un kultūras mantojuma vietās, un kurš ir iedarbīgs pret visiem zināmajiem kaitīgajiem organismiem, kas apdraud kultūras mantojumu, visās šo organismu attīstības stadijās.

(8)

Anoksijas jeb pārveidotās, jeb kontrolētās atmosfēras metode ir norādīta standarta EN:16790:2016 “Kultūras mantojuma saglabāšana. Integrētā kaitēkļu apkarošana (IPM) kultūras mantojuma aizsardzībai” sarakstā, un slāpeklis šajā standartā ir aprakstīts kā anoksijas radīšanai “visbiežāk izmantotais”.

(9)

Ir pieejami tādi citi kaitīgo organismu kontroles paņēmieni kā aukstumapstrāde, karstumapstrāde, apstrāde ar siltu gaisu kontrolēta mitruma apstākļos. Turklāt iespējams izmantot citas bioloģiski aktīvas vielas. Tomēr Austrija ir norādījusi, ka visus šos paņēmienus ierobežo bojājumi, kas apstrādes laikā varētu tikt nodarīti noteiktiem materiāliem, un ka tāpēc visu veidu materiālu un materiālu kombināciju apstrādē tikai šos paņēmienus katru atsevišķi izmantot nav iespējams.

(10)

Pēc Austrijas sniegtās informācijas, termiski procesi (proti, apstrāde ar sasaldēšanu vai karstumapstrāde) daudzu priekšmetu apstrādei nav piemēroti; tādu priekšmetu vidū ir gleznas, ar vasku, eļļu vai proteīnu saistīti krāsaini priekšmeti, līmēti priekšmeti, ādas vai pergamenta priekšmeti, fotomateriāli, jauni, neapstrādāti koka priekšmeti, nesen restaurēti priekšmeti, spriegoti priekšmeti. Turklāt, tā kā dažādiem materiāliem ir dažāda siltumvadītspēja un dažāds termiskās izplešanās koeficients, no jauktiem materiāliem izgatavotus trauslus priekšmetus var apdraudēt stiepes radītais mehāniskais spriegums.

(11)

Šis pieteikums liecina, ka, lietojot Austrijas tirgū pieejamos biocīdus, kuri satur citas aktīvās vielas, priekšmeti atkarībā no materiālu jutības var tikt ķīmiski pārveidoti un bojāti.

(12)

Turklāt muzeji plāno atteikties no bīstamāku aktīvo vielu izmantošanas tādā kontekstā kā integrēta kaitēkļu pārvaldība kultūras mantojuma aizsardzības vajadzībām.

(13)

Pēc pieteikuma informācijas, muzejos un kultūras mantojuma vietās lietot slāpekļa gāzes balonus ir praktiski neizdevīgi. Balonos gāze ir ierobežotā daudzumā, tā bieži jātransportē un jāglabā atsevišķi. Turklāt, pēc pieteikuma informācijas, sakarā ar vajadzīgā balonu skaita svaru vairākās vēsturiskās muzeju ēkās varētu tikt pārsniegta pieļaujamā slodze uz grīdas.

(14)

Pieprasot, lai kultūras mantojuma iestādes kaitīgo organismu kontrolei izmantotu vairākus paņēmienus, no kuriem katrs būtu piemērots specifiskiem materiāliem un priekšmetiem, nevis izmantotu vienu, jau lietotu un visiem materiāliem piemērotu paņēmienu, šīm iestādēm rastos papildu izmaksas un kļūtu grūtāk sasniegt mērķi integrētajā kaitēkļu apkarošanā beigt izmantot bīstamākas aktīvās vielas.

(15)

Diskusijas par iespējamu atkāpi, kas balstītos uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 55. panta 3. punktu un attiektos uz slāpekli, kurš iegūts in situ, notika vairākās Komisijas Biocīdu jomā kompetento iestāžu ekspertu grupas sanāksmēs (5) 2019. gadā.

(16)

Turklāt Eiropas Ķimikāliju aģentūra pēc Komisijas lūguma īstenoja šim pieteikumam veltītu sabiedrisko apspriešanos, kurā visām ieinteresētajām personām bija iespējams paust viedokli. Lielākā daļa no 1487 saņemtajiem komentāriem atbalstīja atkāpes piešķiršanu. Daudzi viedokli izteikušie aprakstīja alternatīvo pieejamo paņēmienu trūkumus: termiska apstrāde noteiktus materiālus var bojāt; lietojot citas aktīvās vielas, uz artefaktiem tiek atstātas toksiskas nogulsnes, kas pakāpeniski izdalās vidē; lietojot slāpekļa gāzi balonos, nav iespējams tādā veidā, kā tas dažu materiālu apstrādē nepieciešams, apstrādes zonā kontrolēt relatīvo mitrumu.

(17)

Divas starptautiskas organizācijas, kas pārstāv muzejus un kultūras mantojuma vietas, proti, Starptautiskā Muzeju padome un Starptautiskā Pieminekļu un ievērojamu vietu padome, ir paudušas nodomu iesniegt pieteikumu, kurā lūgts iegūtu slāpekli iekļaut Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā, tādējādi atļaujot dalībvalstīm piešķirt atļauju biocīdiem, kas sastāv no slāpekļa, kurš iegūts in situ; šādi tiek apieta vajadzība pēc atkāpes saskaņā ar minētās regulas 55. panta 3. punktu. Tomēr šāda pieteikuma novērtēšana, vielas iekļaušana I pielikumā un biocīdu atļauju iegūšana prasa laiku.

(18)

Pieteikums un tālāka Austrijas iesniegta informācija liecina, ka patlaban Austrijā nav pieejamas lietderīgas alternatīvas, jo visiem patlaban pieejamiem alternatīvajiem paņēmieniem ir trūkumi: vai nu tie nav piemēroti visu materiālu apstrādei, vai ir praktiski neizdevīgi.

(19)

Uz visu šo argumentu pamata jāsecina, ka in situ iegūts slāpeklis ir būtiski nepieciešams Austrijas kultūras mantojuma aizsardzībai un ka lietderīgas alternatīvas nav pieejamas. Tāpēc būtu jāatļauj kultūras mantojuma aizsardzībai piedāvāt tirgū un lietot biocīdus, kas sastāv no in situ iegūta slāpekļa.

(20)

Lai biocīdus, kas sastāv no in situ iegūta slāpekļa, varbūtēji iekļautu Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā un dalībvalstis tiem pēc tam piešķirtu atļauju, ir vajadzīgs laiks. Tāpēc uz laikposmu, kurā būtu iespējams izpildīt pamatprocedūras, ir lietderīgi atļaut atkāpi,

(1)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā ir iekļautas aktīvās vielas, kurām vides, cilvēka vai dzīvnieku veselības profils ir labvēlīgāks nekā bīstamākām ķīmiskām vielām. Tāpēc šīs aktīvās vielas saturošiem biocīdiem var piešķirt atļauju vienkāršotas procedūras kārtībā. Slāpeklis ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā ar ierobežojumu, ka to var lietot ierobežotā daudzumā tūlītējas lietošanas tvertnēs.

(2)

Uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 86. panta pamata slāpeklis ir apstiprināts arī par aktīvo vielu lietošanai 18. produkta veida biocīdos “insekticīdi” (2). Biocīdiem, kas sastāv no apstiprinātā slāpekļa, ir piešķirtas atļaujas vairākās dalībvalstīs, arī Francijā, un tie tiek piegādāti gāzes balonos (3).

(3)

Slāpekli iespējams iegūt arī in situ (uz vietas) no apkārtējā gaisa. In situ iegūta slāpekļa lietošana Savienībā patlaban nav apstiprināta, un tas arī nav nedz norādīts Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā, nedz iekļauts Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1062/2014 (4) II pielikumā sniegtajā biocīdu sastāvā ietilpstošu esošo aktīvo vielu pārskatīšanas programmā.

(4)

Uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 55. panta 3. punkta pamata Francija 2020. gada 14. janvārī Komisijai iesniedza pieteikumu, kurā lūgta atkāpe no minētās regulas 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta, proti, lūgts atļaut kultūras mantojuma aizsardzībai lietot biocīdus, kas sastāv no slāpekļa, kurš in situ iegūts no apkārtējā gaisa (“pieteikums”).

(5)

Kultūras mantojumu var bojāt plašs kaitīgo organismu klāsts, no kukaiņiem līdz mikroorganismiem. Šo organismu klātbūtne var bojāt ne tikai pašu kultūras priekšmetu, bet arī radīt risku, ka šie kaitīgie organismi izplatīsies uz citiem tuvumā esošiem priekšmetiem. Ja priekšmetus attiecīgi neapstrādā, tie var tikt nelabojami sabojāti, un tādējādi tiktu nopietni apdraudēts kultūras mantojums.

(6)

In situ iegūtu slāpekli lieto, lai nolūkā kontrolēt kaitīgos organismus uz kultūras mantojuma priekšmetiem hermetizētās (pastāvīgi vai uz laiku) apstrādes teltīs vai kamerās radītu kontrolētu atmosfēru, kurā skābekļa koncentrācija ir ļoti zema, (anoksiju). No vides gaisa tiek atdalīts slāpeklis, ko iesūknē apstrādes teltī vai kamerā, kur slāpekļa saturu atmosfērā paaugstina apmēram līdz 99 %, attiecīgi panākot, ka tajā gandrīz vairs nav skābekļa. Apstrādes telpā iesūknētā slāpekļa mitrumu noregulē tādu, kāds vajadzīgs apstrādājamam priekšmetam. Apstrādes teltī vai kamerā radītajos apstākļos kaitīgie organismi nespēj izdzīvot.

(7)

Pēc Francijas sniegtās informācijas, in situ iegūta slāpekļa lietošana šķiet vienīgais iedarbīgais kaitīgo organismu kontroles paņēmiens, kuru bez bojājumu izraisīšanas var lietot visu veidu materiāliem un materiālu kombinācijām muzeju kolekcijās, kas atrodas izstādēs un kultūras mantojuma vietās, un kura izmaksas ir samērīgas.

(8)

Anoksijas jeb pārveidotās, jeb kontrolētās atmosfēras metode ir norādīta standarta EN:16790:2016 “Kultūras mantojuma saglabāšana. Integrētā kaitēkļu apkarošana (IPM) kultūras mantojuma aizsardzībai” sarakstā, un slāpeklis šajā standartā ir aprakstīts kā anoksijas radīšanai “visbiežāk izmantotais”.

(9)

Ir pieejami tādi citi kaitīgo organismu kontroles paņēmieni kā aukstumapstrāde, karstumapstrāde, gamma starojums. Turklāt iespējams izmantot citas aktīvās vielas. Tomēr Francija ir norādījusi, ka visus šos paņēmienus ierobežo bojājumi, kas apstrādes laikā varētu tikt nodarīti noteiktiem materiāliem, un ka tāpēc visu veidu materiālu un materiālu kombināciju apstrādē minētos paņēmienus katru atsevišķi izmantot nav iespējams.

(10)

Pēc Francijas iesniegtās informācijas par aukstās dezinvadēšanas paņēmienu pastāv šaubas par tās piemērotību visām tēlotājmākslas un dekoratīvās mākslas kolekcijām. Attiecībā uz darbiem ar laminētiem materiāliem (apgleznoti, lakoti vai vaskoti priekšmeti, intarsijas vai darbi ar inkrustācijas diegiem) ar šo paņēmienu var riskēt šos priekšmetus sabojāt. Saskaņā ar valsts konservācijas politiku, ko piemēro iestādēm, kuras glabā publiskās kolekcijas, attiecībā uz valsts uzskaitē iekļautā kultūras mantojuma konservāciju šādas šaubas nav pieļaujamas.

(11)

Kā norādīts pieteikumā, kultūras mantojuma iestādes dezinvadēšanu, kurā temperatūra tiek paaugstināta, neizmanto plaši. Tāpat kā aukstās dezinvadēšanas gadījumā pastāv bažas par karstumapstrādes ietekmi uz stratificētiem materiāliem. Turklāt karstumapstrādes gadījumā pastāv papildu risks, ka līmvielu adhezīvās īpašības var zust, vasku saturošie elementi mīkstināties un uz virsmām var iznirt iepriekš izmantotas ķimikālijas, tādējādi uz priekšmetu virsmas rodas plankumi.

(12)

Pēc pieteikumā sniegtās informācijas gamma starojuma izmantošanai ir vajadzīgs īpašs aprīkojums, kas atbilst īpašām drošības prasībām, kuras izvirzītas šā paņēmiena izmantošanai, un ir vajadzīgas specializētas prasmes. Tātad tas ir dārgs paņēmiens, ko ir sarežģīti replicēt. Turklāt šis paņēmiens nav piemērots caurredzamiem vai caurspīdīgiem materiāliem, kas, reaģējot uz gamma starojumu, mēdz kļūt necaurredzami vai iekrāsoties.

(13)

Šis pieteikums liecina, ka, lietojot Francijā tirgū pieejamos biocīdus, kuri satur citas aktīvās vielas, uz apstrādātajiem priekšmetiem paliek atliekvielas, kas var izdalīties vidē un apdraudēt cilvēku veselību. Turklāt šīm vielām ir ievērojami trūkumi kultūras priekšmetu fiziskās aizsardzības ziņā, jo daudzas no tām var izraisīt krāsas izmaiņas, eļļaina vai lipīga eksudāta rašanos, virsmas kristalizēšanos vai dzīvnieku izcelsmes materiālu DNS izmaiņas.

(14)

Pēdējās desmitgadēs saistībā ar kultūras mantojuma aizsardzībai paredzētu IPM arvien vairāk kultūras mantojuma iestāžu meklēja risinājumus, kas ļautu atteikties no potenciāli bīstamu ķīmisku vielu izmantošanas, un pievērsās tādiem paņēmieniem, piem., anoksijai, kas ir saudzīgāki pret kultūras mantojuma kolekcijām un mazāk kaitē ar tām strādājošajiem.

(15)

Pēc pieteikuma informācijas, muzejos un kultūras mantojuma vietās lietot slāpekļa gāzi balonos ir praktiski un ekonomiski neizdevīgi. Balonos gāze ir ierobežotā daudzumā, tā bieži jātransportē un jāglabā atsevišķi. Skaitā daudzu balonu glabāšana rada drošības riskus, jo gāze ir zem spiediena. Anoksija, kurai izmanto in situ iegūtu slāpekli, kultūras mantojuma iestādēm rada zemākas izmaksas nekā balonos pildītas slāpekļa gāzes izmantošana. Izņemot sākotnējo ieguldījumu apstrādes kamerā un in-situ slāpekļa ģeneratorā, tā nerada nekādas citas izmaksas.

(16)

Pieprasot, lai muzeji un kultūras mantojuma vietas kaitīgo organismu kontrolei izmantotu vairākus paņēmienus, no kuriem katrs būtu piemērots specifiskiem materiāliem un priekšmetiem, nevis lai tās izmantotu vienu, jau lietotu un visiem materiāliem piemērotu paņēmienu, muzejiem un kultūras mantojuma vietām rastos papildu izmaksas un kļūtu grūtāk sasniegt mērķi integrētajā kaitēkļu apkarošanā beigt izmantot bīstamākas aktīvās vielas.

(17)

Diskusijas par iespējamu atkāpi, kas balstītos uz 55. panta 3. punktu un attiektos uz slāpekli, kurš iegūts in situ, notika vairākās Komisijas Biocīdu jomā kompetento iestāžu ekspertu grupas sanāksmēs (5) 2019. gadā.

(18)

Turklāt Eiropas Ķimikāliju aģentūra pēc Komisijas lūguma, kas sekoja pirmajam, līdzīgam, no Austrijas saņemtam pieteikumam, kurā lūgta atkāpe attiecībā uz produktiem, kas sastāv no slāpekļa, kurš iegūts in situ, īstenoja šim pieteikumam veltītu sabiedrisku apspriešanos, kurā visām ieinteresētajām personām bija iespējams paust viedokli. Lielākā daļa no 1 487 saņemtajiem komentāriem atbalstīja atkāpes piešķiršanu. Daudzi viedokli izteikušie aprakstīja alternatīvo pieejamo paņēmienu trūkumus: termiska apstrāde noteiktus materiālus var bojāt; lietojot citas aktīvās vielas, uz artefaktiem tiek atstātas toksiskas atliekvielas, kas pakāpeniski izdalās vidē; lietojot slāpekļa gāzi balonos, nav iespējams tādā veidā, kā dažu materiālu apstrādē nepieciešams, apstrādes zonā kontrolēt relatīvo mitrumu.

(19)

Divas starptautiskas organizācijas, kas pārstāv muzejus un kultūras mantojuma vietas, proti, Starptautiskā Muzeju padome un Starptautiskā Pieminekļu un ievērojamu vietu padome, ir paudušas nodomu iesniegt pieteikumu, kurā lūgts in situ iegūtu slāpekli iekļaut Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā, tādējādi atļaujot dalībvalstīm piešķirt atļauju biocīdiem, kas sastāv no slāpekļa, kas iegūts in situ; šādi tiek apieta vajadzība pēc atkāpes saskaņā ar minētās regulas 55. panta 3. punktu. Tomēr šāda pieteikuma izvērtēšana, vielas iekļaušana Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā un biocīdu atļauju iegūšana prasa laiku.

(20)

Pieteikums liecina, ka Francijā nav pieejamas lietderīgas alternatīvas, jo visiem patlaban pieejamiem alternatīvajiem paņēmieniem ir trūkumi: vai nu tie nav piemēroti visu materiālu apstrādei, vai ir praktiski neizdevīgi.

(21)

Uz visu šo argumentu pamata jāsecina, ka in situ iegūts slāpeklis, ir būtiski nepieciešams Francijas kultūras mantojuma aizsardzībai un ka lietderīgas alternatīvas nav pieejamas. Tāpēc būtu Francijai kultūras mantojuma aizsardzībai jāatļauj piedāvāt tirgū un lietot biocīdus, kas sastāv no slāpekļa, kurš iegūts in situ.

(22)

Lai biocīdus, kas sastāv no slāpekļa, kurš iegūts in situ, varbūtēji iekļautu Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā un dalībvalstis tiem pēc tam piešķirtu atļauju, ir vajadzīgs laiks. Tāpēc uz laikposmu, kurā būtu iespējams izpildīt pamatprocedūras, ir lietderīgi atļaut atkāpi,

(1)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā ir iekļautas aktīvās vielas, kurām ir labvēlīgāks vides, cilvēka vai dzīvnieku veselības profils. Tāpēc šīs aktīvās vielas saturošiem biocīdiem var piešķirt atļauju vienkāršotas procedūras kārtībā. Slāpeklis ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā ar ierobežojumu, ka to var lietot ierobežotā daudzumā tūlītējas lietošanas tvertnēs.

(2)

Uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 86. panta pamata slāpeklis ir apstiprināts par aktīvo vielu lietošanai 18. produkta veida biocīdos “insekticīdi” (2). Biocīdiem, kas sastāv no apstiprinātā slāpekļa, ir piešķirtas atļaujas vairākās dalībvalstīs, arī Spānijā, un tie tiek piegādāti gāzes balonos (3).

(3)

Slāpekli iespējams iegūt arī in situ (uz vietas) no apkārtējā gaisa. In situ iegūta slāpekļa lietošana Savienībā patlaban nav apstiprināta, un tas arī nav nedz norādīts Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā, nedz iekļauts biocīdu sastāvā ietilpstošu esošo aktīvo vielu pārskatīšanas programmā, kas sniegta Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1062/2014 (4) II pielikumā.

(4)

Uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 55. panta 3. punkta pamata Spānija 2019. gada 19. novembrī Komisijai iesniedza pieteikumu, kurā lūgta atkāpe no minētās regulas 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta, proti, lūgts atļaut kultūras mantojuma aizsardzībai lietot biocīdus, kas sastāv no slāpekļa, kurš in situ iegūts no apkārtējā gaisa (“pieteikums”).

(5)

Kultūras mantojumu var bojāt plašs kaitīgo organismu klāsts, no kukaiņiem līdz mikroorganismiem. Šo organismu klātbūtne var bojāt ne tikai pašus kultūras priekšmets, bet arī radīt risku, ka šie kaitīgie organismi izplatīsies uz citiem tuvumā esošiem priekšmetiem. Ja priekšmetus attiecīgi neapstrādā, tie var tikt nelabojami sabojāti, un tādējādi tiktu nopietni apdraudēts kultūras mantojums.

(6)

In situ iegūtu slāpekli lieto, lai nolūkā kontrolēt kaitīgos organismus uz kultūras mantojuma priekšmetiem hermetizētās (pastāvīgi vai uz laiku) apstrādes teltīs vai kamerās, radītu anoksiju (kontrolētu atmosfēru, kurā skābekļa koncentrācija ir ļoti zema). No vides gaisa tiek atdalīts slāpeklis, ko iesūknē apstrādes teltī vai kamerā, kur slāpekļa saturu atmosfērā paaugstina apmēram līdz 99 %, attiecīgi panākot, ka tajā gandrīz vairs nav skābekļa. Apstrādes zonā iesūknētā slāpekļa mitrumu noregulē tādu, kāds vajadzīgs apstrādājamam priekšmetam. Apstrādes teltī vai kamerā radītajos apstākļos kaitīgie organismi nespēj izdzīvot.

(7)

Kā norādīts pieteikumā, pēdējās desmitgadēs ir attīstījies slāpekļbalstītas anoksijas paņēmiens kultūras mantojuma priekšmetu apstrādē, un kultūras iestādēm (muzejiem, arhīviem, bibliotēkām, konservācijas un restaurācijas centriem u. c.) tas devis iespēju vairs nelietot līdz šim izmantotās īpaši toksiskās vielas.

(8)

Pēc Spānijas sniegtās informācijas, in situ iegūta slāpekļa lietošana šķiet vienīgais iedarbīgais kaitīgo organismu kontroles paņēmiens, kuru kultūras iestādēs esošiem visu veidu materiāliem un materiālu kombinācijām iespējams izmantot, nemainot priekšmetu makroskopiskās un molekulārās īpašības. Šo paņēmienu var izmantot tādu īpaši viegli sabojājamu materiālu, kā, piemēram, etnogrāfiskā mantojuma priekšmetu, mūmiju, laikmetīgās mākslas priekšmetu, apstrādei to konservācijas vajadzībām.

(9)

Anoksijas jeb pārveidotās, jeb kontrolētās atmosfēras metode ir norādīta standarta EN:16790:2016 “Kultūras mantojuma saglabāšana. Integrētā kaitēkļu apkarošana (IPM) kultūras mantojuma aizsardzībai” sarakstā, un slāpeklis šajā standartā ir aprakstīts kā anoksijas radīšanai “visbiežāk izmantotais”.

(10)

Ir pieejami tādi citi kaitīgo organismu kontroles paņēmieni kā gamma starojums, termotrieciena paņēmieni (apstrāde augstā vai zemā temperatūrā), mikroviļņi. Turklāt minētajiem mērķiem iespējams izmantot citas aktīvas vielas. Tomēr Spānija ir norādījusi, ka visus šos paņēmienus ierobežo materiāli, kam tos var izmantot.

(11)

Kā pieteikumā norādīts, citas aktīvās vielas kultūras iestādēs gandrīz neizmanto to bīstamības profila dēļ. Pēc apstrādes ar šīm vielām atliekvielas, kas atrodas uz apstrādātajiem priekšmetiem, var pakāpeniski nonākt vidē un tādējādi radīt risku cilvēku veselībai. Tas jo īpaši attiecas uz kultūras iestādēm, kas atvērtas apmeklētājiem.

(12)

Saskaņā ar pieteikumu gamma starojuma izmantošana varētu radīt DNS izmaiņas tādos priekšmetos kā mūmijas vai priekšmeti dabas vēstures muzejos, taču to turpmākai izpētei un analīzei ir nepieciešams ģenētisko materiālu saglabāt neskartu. Turklāt gamma starojuma izmantošanai būtu nepieciešams izveidot īpašas radioaktīvā starojuma iekārtas, aprīkot telpu īpašā veidā, lai tā atbilstu drošības prasībām, un apmācīt un uzraudzīt personālu, kas pakļauts jonizējošajam starojumam. Kultūras iestādēs to īstenot ir gandrīz neiespējami.

(13)

Saskaņā ar pieteikumā sniegto informāciju termotrieciena procesi (saldēšana vai karstumapstrāde) nelabvēlīgi ietekmē vairākus materiālus. Apstrāde augstā temperatūrā var izraisīt organisku materiālu virsmas izmaiņas, līmju mīkstināšanos un lipīdu kristalizēšanos. Saskaņā ar Spānijas sniegto informāciju, kultūras mantojuma konservācijā gandrīz nemaz netiek izmantota apstrāde ar augstu temperatūru, jo daudzi kustamā kultūras mantojuma materiāli ir lipīdi vai proteīni (piemēram, eļļas gleznas, tempera, vaska skulptūras). Turklāt temperatūras paaugstināšanās var izraisīt nevēlamas ķīmiskas reakcijas. Līdzīgi apstrāde zemā temperatūrā var ietekmēt virsmas apstrādes materiālus un pārklājumus, kā arī izraisīt kondensāta rašanos apstrādes telpās.

(14)

Kā norādīts pieteikumā, apstrāde ar mikroviļņiem var radīt karstumu, kas kultūras mantojuma priekšmetos izraisa mikroskopiskas un makroskopiskas izmaiņas.

(15)

Pēc pieteikuma informācijas, kultūras mantojuma iestādēs lietot slāpekļa gāzes balonus ir praktiski neizdevīgi. Balonos gāze ir ierobežotā daudzumā, tā bieži jātransportē un jāglabā atsevišķi. Apstrāde ar slāpekļa gāzi balonos arī radītu augstas izmaksas kultūras iestādēm.

(16)

Kā norādīts pieteikumā, pēdējās desmitgadēs daudzas kultūras iestādes veikušas ieguldījumus apstrādes kameru būvniecībā un slāpekļa ģeneratoru iegādē. Anoksija, kurai izmanto in situ iegūtu slāpekli, ir daudzveidīgi izmantojama un piemērota visu materiālu apstrādei, tāpēc to ļoti plaši izmanto kultūras mantojuma konservācijai.

(17)

Pieprasot, lai kultūras mantojuma iestādes kaitīgo organismu kontrolei izmantotu vairākus paņēmienus, no kuriem katrs būtu piemērots specifiskiem materiāliem un priekšmetiem, nevis tās izmantotu vienu, jau lietotu un visiem materiāliem piemērotu paņēmienu, šīm iestādēm rastos papildu izmaksas un kļūtu grūtāk sasniegt mērķi integrētajā kaitēkļu apkarošanā beigt izmantot bīstamākas aktīvās vielas. Turklāt, atsakoties no iekārtām un aprīkojuma, kas iegādāti, lai radītu anoksiju, izmantojot in situ iegūtu slāpekli, tiktu zaudēti veiktie ieguldījumi.

(18)

Diskusijas par iespējamu atkāpi, kas balstītos uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 55. panta 3. punktu un attiektos uz slāpekli, kurš iegūts in situ, notika vairākās Komisijas Biocīdu jomā kompetento iestāžu ekspertu grupas sanāksmēs (5) 2019. gadā.

(19)

Turklāt Eiropas Ķimikāliju aģentūra pēc Komisijas lūguma, kas sekoja pirmajam, līdzīgam, no Austrijas saņemtam pieteikumam, kurā lūgta atkāpe attiecībā uz produktiem, kas sastāv no slāpekļa, kurš iegūts in situ, īstenoja šim pieteikumam veltītu sabiedrisko apspriešanos, kurā viedokli varēja paust visas ieinteresētās personas. Lielākā daļa no 1 487 saņemtajiem komentāriem atbalstīja atkāpes piešķiršanu. Daudzi viedokļa izteicēji aprakstīja pieejamo alternatīvo pieejamo paņēmienu trūkumus: termiska apstrāde noteiktus materiālus var bojāt; lietojot citas aktīvās vielas, uz artefaktiem tiek atstātas toksiskas atliekvielas, kas pakāpeniski izdalās vidē; lietojot slāpekļa gāzi balonos, nav iespējams tādā veidā, kā dažu materiālu apstrādē nepieciešams, apstrādes zonā kontrolēt relatīvo mitrumu.

(20)

Divas starptautiskas organizācijas, kas pārstāv muzejus un kultūras mantojuma vietas, proti, Starptautiskā Muzeju padome un Starptautiskā Pieminekļu un ievērojamu vietu padome, ir paudušas nodomu iesniegt pieteikumu, kurā lūgts in situ iegūtu slāpekli iekļaut Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā, tādējādi atļaujot dalībvalstīm piešķirt atļauju biocīdiem, kas sastāv no slāpekļa, kurš iegūts in situ; šādi tiek apieta vajadzība pēc atkāpes saskaņā ar minētās regulas 55. panta 3. punktu. Tomēr šāda pieteikuma izvērtēšana, vielas iekļaušana Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā un biocīdu atļauju iegūšana prasa laiku.

(21)

Pieteikums liecina, ka Spānijā nav pieejamas lietderīgas alternatīvas, jo visiem patlaban pieejamiem alternatīvajiem paņēmieniem ir trūkumi: vai nu tie nav piemēroti visu materiālu apstrādei, vai ir praktiski neizdevīgi.

(22)

Uz visu šo argumentu pamata jāsecina, ka in situ iegūts slāpeklis ir būtiski nepieciešams Spānijas kultūras mantojuma aizsardzībai un ka lietderīgas alternatīvas nav pieejamas. Tāpēc būtu Spānijai jāatļauj kultūras mantojuma aizsardzībai piedāvāt tirgū un lietot biocīdus, kas sastāv no in situ iegūta slāpekļa.

(23)

Lai biocīdus, kas sastāv no in situ iegūta slāpekļa, varbūtēji iekļautu Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā un dalībvalstis tiem pēc tam piešķirtu atļauju, ir vajadzīgs laiks. Tāpēc uz laikposmu, kurā būtu iespējams izpildīt pamatprocedūras, ir lietderīgi atļaut atkāpi,

(1)

Padome 2020. gada 30. jūnijā pieņēma Ieteikumu par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (1) (“Padomes ieteikums”).

(2)

Padomes ieteikums paredz, ka dalībvalstīm, sākot no 2020. gada 1. jūlija, būtu koordinētā veidā pakāpeniski jāatceļ pagaidu ierobežojums nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz Padomes ieteikuma I pielikumā uzskaitīto trešo valstu iedzīvotājiem. Reizi divās nedēļās Padomei I pielikumā minētais trešo valstu saraksts būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina, vispirms veicot vispārēju izvērtējumu, balstoties uz Padomes ieteikumā minēto metodiku, kritērijiem un informāciju, un pēc rūpīgas konsultēšanās ar Komisiju un attiecīgajām ES aģentūrām un dienestiem.

(3)

Kopš tā laika Padomē ir notikušas diskusijas, rūpīgi konsultējoties ar Komisiju un attiecīgajām ES aģentūrām un dienestiem, par Padomes ieteikuma I pielikumā iekļautā trešo valstu saraksta pārskatīšanu un piemērojot Padomes ieteikumā noteiktos kritērijus un metodiku. Šo diskusiju rezultātā būtu jāgroza I pielikumā iekļautais trešo valstu saraksts. Konkrēti, no saraksta būtu jāsvītro Serbija un Melnkalne.

(4)

Robežkontrole ir ne tikai tās dalībvalsts interesēs, pie kuras ārējām robežām to veic, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pie ārējām robežām veiktie pasākumi tiek koordinēti, lai nodrošinātu labu Šengenas zonas darbību. Šajā nolūkā dalībvalstīm, sākot no 2020. gada 16. jūlija, būtu koordinētā veidā jāturpina atcelt pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz to trešo valstu iedzīvotājiem, kuras uzskaitītas Padomes ieteikuma I pielikumā, kas grozīts ar šo ieteikumu.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un Dānijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis ieteikums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo ieteikumu, izlemj, vai tā to ieviesīs.

(6)

Šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2); tādēļ Īrija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un Īrijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(7)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (3) 1. panta A punktā.

(8)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (4) 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (5) 3. pantu.

(9)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (6) 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Lēmuma 2011/350/ES (7) 3. pantu,

(1)

FCH 2 darbojas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 559/2014.

(2)

Saskaņā ar 25. panta 1. punktu Regulā (ES) 2018/1725 ierobežojumi minētās regulas 14.–22., 35. un 36. panta, kā arī 4. panta piemērošanai, ciktāl tās noteikumi atbilst tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti 14.–22. pantā, būtu jāpamato ar kopuzņēmuma pieņemtiem iekšējiem noteikumiem gadījumos, kad tie nav balstīti uz tiesību aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Līgumiem.

(3)

Minētie iekšējie noteikumi, tostarp noteikumi par ierobežojuma nepieciešamības un samērīguma novērtējumu, nav jāpiemēro, ja tiesību aktā, kas pieņemts, pamatojoties uz Līgumiem, ir paredzēts datu subjektu tiesību ierobežojums.

(4)

Kad FCH 2 pilda savus pienākumus saistībā ar datu subjekta tiesībām, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1725, tas apsver, vai būtu piemērojamas kādas no minētajā regulā paredzētajām atkāpēm.

(5)

Administratīvās darbības ietvaros FCH 2 var veikt administratīvas izmeklēšanas, izskatīt disciplinārlietas, veikt provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF, izskatīt trauksmes celšanas gadījumus, veikt (oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas novēršanai, izskatīt iekšējas un ārējas sūdzības, veikt iekšējas revīzijas, datu aizsardzības speciālistam veicot izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu, un veikt iekšējas (IT) drošības izmeklēšanas.

(6)

FCH 2 apstrādā vairākas personas datu kategorijas, tostarp ticamus datus (“objektīvos” datus, piemēram, identifikācijas datus, kontaktinformāciju, profesionālos datus, administratīvos datus, datus, kas saņemti no konkrētiem avotiem, elektronisko sakaru un datu plūsmas datus) un nepārbaudītus datus (ar lietu saistītus “subjektīvos” datus, piemēram, argumentāciju, uzvedības datus, novērtējumus, snieguma un rīcības datus un datus, kas saistīti vai izvirzīti saistībā ar procedūras vai darbības priekšmetu) (3).

(7)

FCH 2, ko pārstāv tā izpilddirektors, darbojas kā datu pārzinis neatkarīgi no tā, vai FCH 2 iekšienē pārziņa funkcijas ir tālāk deleģētas atbilstoši operatīvajai atbildībai par konkrētām personas datu apstrādes darbībām.

(8)

Personas dati tiek glabāti drošā elektroniskā vidē vai papīra formātā, tādējādi novēršot nelikumīgu piekļuvi datiem vai to nosūtīšanu personām, kurām nav piekļuves tiesību. Apstrādātie personas dati netiek glabāti ilgāk, nekā tas ir nepieciešams un atbilst mērķiem, kādiem dati tiek apstrādāti, laika posmā, kas norādīts datu aizsardzības paziņojumos, privātuma paziņojumos vai FCH 2 dokumentos.

(9)

Iekšējie noteikumi jāpiemēro visām FCH 2 īstenotajām apstrādes darbībām, veicot administratīvas izmeklēšanas, izskatot disciplinārlietas, veicot provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF, izskatot trauksmes celšanas gadījumus, veicot (oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas novēršanai, izskatot iekšējas un ārējas sūdzības, veicot iekšējas revīzijas, datu aizsardzības speciālistam veicot izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu, veicot (IT) drošības izmeklēšanas iekšēji vai ar ārēju iesaisti (piemēram, CERT-EU).

(10)

Tie ir jāpiemēro apstrādes darbībām, kas veiktas pirms iepriekš minēto procedūru sākšanas, šo procedūru laikā un šo procedūru rezultātu pārraudzības gaitā. Tam būtu jāattiecas arī uz palīdzību un sadarbību, ko FCH 2 ārpus administratīvās izmeklēšanas sniedz valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

(11)

Ja minētie iekšējie noteikumi tiek piemēroti, FCH 2 jāsniedz pamatojums, kādēļ ierobežojumi ir obligāti nepieciešami un samērīgi demokrātiskā sabiedrībā, kā arī jāievēro pamattiesību un pamatbrīvību būtība.

(12)

Šajā saistībā FCH 2, ciktāl iespējams, iepriekš minēto procedūru gaitā ir pienākums ievērot datu subjektu pamattiesības, jo īpaši tās, kas attiecas uz tiesībām sniegt informāciju, piekļūt datiem un labot tos, tiesībām uz dzēšanu, apstrādes ierobežošanu, datu subjekta tiesībām uz informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumu un saziņas konfidencialitāti, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1725.

(13)

Tomēr FCH 2 var būt pienākums ierobežot datu subjektam sniedzamo informāciju un citas datu subjekta tiesības, lai aizsargātu citu valsts iestāžu veiktās izmeklēšanas un procedūras, bet jo īpaši savas izmeklēšanas, kā arī citu ar izmeklēšanu vai citām procedūrām saistīto personu tiesības.

(14)

Tādējādi FCH 2 ir tiesīgs ierobežot informāciju nolūkā aizsargāt izmeklēšanu un citu datu subjektu pamattiesības un pamatbrīvības.

(15)

FCH 2 periodiski jāuzrauga, vai nosacījumi, kas pamato ierobežojumu, joprojām ir piemērojami, un jāatceļ ierobežojumi, ja tie vairs nav piemērojami.

(16)

Pārzinim ir jāsniedz informācija datu aizsardzības speciālistam atlikšanas brīdī un pārskatīšanas laikā,