(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 (3) 4. panta 2. punktā ir noteikts maksimālais lauku attīstības programmu grozījumu skaits, ko dalībvalstis var iesniegt Komisijai. Lai palielinātu dalībvalstu elastību lauku attīstības programmu izmantošanā Covid-19 uzliesmojuma izraisītās krīzes (“Covid-19” krīze) pārvarēšanas vajadzībām, maksimālais grozījumu skaits, kas minēts šajā pantā, nebūtu jāpiemēro priekšlikumiem grozīt lauku attīstības programmas, kuri iesniegti, reaģējot uz Covid-19 krīzi, un kuri ietver arī elementus, kas nav saistīti ar krīzi, ar noteikumu, ka šie priekšlikumi ir iesniegti Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(2)

ELFLA atbalsta izmantošana darbībām, kas mazina Covid-19 krīzes ietekmi, un atveseļošanas pasākumiem varētu nozīmēt, ka citus lauku attīstības programmu mērķus un uzdevumus nevar sasniegt kā plānots. Lai varētu izskaidrot un pamatot ELFLA finansējuma izmantošanu minētajiem mērķiem, šāds atbalsts būtu jāuzrauga Savienības līmenī.

(3)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 808/2014 ir paredzēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 piemērošanas noteikumi. Regula (ES) Nr. 1305/2013 ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/872 (4) tika grozīta, ar jaunu 39.b pantu ieviešot ārkārtas pagaidu atbalsta pasākumu lauksaimniekiem un MVU, kurus īpaši skārusi Covid-19 krīze. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 1305/2013 īstenošanas noteikumi būtu jāgroza, lai jaunajam pasākumam paredzētu pasākuma kodu un atbilstīgu iznākuma rādītāju.

(4)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 (5), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību, arī būtu jāgroza, lai jauno ārkārtas pagaidu atbalsta pasākumu lauksaimniekiem un MVU, kurus īpaši skārusi Covid-19 krīze, iekļautu attiecīgajos IV sadaļas noteikumos, kurus piemēro platībneatkarīgiem un ar dzīvniekiem nesaistītiem lauku attīstības pasākumiem.

(5)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 un (ES) Nr. 809/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Ņemot vērā ar Covid-19 krīzi saistīto steidzamību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauku attīstības komitejas atzinumu,

(1)

Ievērojot Vienotās rīcības 2004/570/KĀDP 6. panta 1. punktu, Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt attiecīgus lēmumus par ES operācijas komandiera iecelšanu.

(2)

PDK 2018. gada 8. oktobrī nolēma principā, ka NATO Apvienoto spēku Eiropā augstākā virspavēlnieka štāba (SHAPE) priekšnieka vietnieks būtu jāieceļ par ES operācijas komandieri no 2019. gada 29. marta, ja NATO apstiprina viņa pieejamību.

(3)

Ziemeļatlantijas Padome 2018. gada 7. decembrī apstiprināja, ka SHAPE priekšnieka vietnieks ES operācijas komandiera pienākumus saskaņā ar mehānismu “Berlīne plus” var uzņemties no 2019. gada 29. marta.

(4)

PDK 2019. gada 7. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2019/264 (2), ar ko par ES operācijas komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā no 2019. gada 29. marta iecēla SHAPE priekšnieka vietnieku ģenerālleitnantu Olivier RITTIMANN.

(5)

NATO 2020. gada 15. maijā nolēma iecelt ģenerālmajoru Brice HOUDET par SHAPE priekšnieka vietnieku, aizstājot ģenerālleitnantu Olivier RITTIMANN no 2020. gada 18. jūlija. Ģenerālmajoram Brice HOUDET no minētās dienas būtu arī jāaizstāj ģenerālleitnants Olivier RITTIMANN kā ES operācijas komandieris Eiropas Savienības militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā.

(6)

Eiropas Savienības Militārā komiteja 2020. gada 26. maijā vienojās par ES operācijas komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā no 2020. gada 18. jūlija ieteikt izvirzīt ģenerālmajoru Brice HOUDET.

(7)

Tādēļ Lēmums (KĀDP) 2019/264 būtu jāatceļ.

(8)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā.

(9)

Eiropadomes Kopenhāgenas sanāksmē 2002. gada 12. un 13. decembrī tika pieņemta deklarācija, kurā paziņoja, ka mehānisms “Berlīne plus” un tā īstenošana attieksies vienīgi uz tām Savienības dalībvalstīm, kuras ir arī vai nu NATO dalībvalstis, vai “Partnerattiecības mieram” dalībnieces un kuras attiecīgi ir noslēgušas divpusējus drošības līgumus ar NATO,

(1)

Ievērojot Vienotās rīcības 2005/889/KĀDP 10. panta 1. punktu, Politikas un drošības komiteja (PDK) ir pilnvarota saskaņā ar Līguma 38. pantu pieņemt attiecīgos lēmumus, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas Rafas šķērsošanas punktā (EU BAM Rafah) politisko kontroli un stratēģisko vadību, tostarp pieņemt lēmumu par misijas vadītāja iecelšanu.

(2)

PDK 2017. gada 8. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/2430 (2), ar ko par EU BAM Rafah misijas vadītāju laikposmam no 2017. gada 4. decembra līdz 2018. gada 30. jūnijam iecēla Günther FREISLEBEN kungu.

(3)

PDK 2018. gada 3. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2018/1004 (3), ar ko EU BAM Rafah misijas vadītāja Günther FREISLEBEN kunga pilnvaru termiņu pagarināja no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam.

(4)

Padome 2019. gada 28. jūnijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2019/1115 (4), ar ko EU BAM Rafah darbības termiņu pagarināja no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam.

(5)

PDK 2019. gada 2. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2019/1164 (5), ar ko EU BAM Rafah misijas vadītāja Günther FREISLEBEN kunga pilnvaru termiņu pagarināja no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam.

(6)

Padome 2020. gada 30. jūnijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/955 (6), ar ko EU BAM Rafah darbības termiņu pagarināja no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(7)

Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos ir ieteicis pagarināt EU BAM Rafah misijas vadītāja Günther FREISLEBEN kunga pilnvaru termiņu līdz 2020. gada 30. oktobrim,

(1)

Komisija 2016. gada 30. septembrī nolēma necelt iebildumus pret valsts atbalstu, ko Rumānija plānoja piešķirt Valsts urāna uzņēmumam (CNU) (2) glābšanas aizdevuma veidā 62 miljonu RON (aptuveni 13,1 miljona EUR (3)) apmērā sešu mēnešu laikposmam. Šajā lēmumā (“lēmums par glābšanas atbalstu”) Komisija atzina, ka minētais valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (“glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes”) (4). Kā norādīts lēmumā par glābšanas atbalstu, Rumānijas iestādes bija apņēmušās sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma apstiprināšanas iesniegt Komisijai pārstrukturēšanas plānu, kā noteikts glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.1.2. punktā (sk. lēmuma par glābšanas atbalstu 42. apsvērumu).

(2)

Rumānija 2017. gada 12. jūnijā iesniedza CNU pārstrukturēšanas plānu (“sākotnējais pārstrukturēšanas plāns”), paziņojot arī par savu nodomu piešķirt CNU pārstrukturēšanas atbalstu 441 miljona RON (93 miljonu EUR) apmērā. Laika posmā no 2017. gada 9. augusta līdz 2017. gada 13. decembrim vairākkārt notika vēstuļu apmaiņa, Komisija iesniedza informācijas pieprasījumus un Rumānijas iestādes sniedza atbildes.

(3)

Komisija 2018. gada 8. maija vēstulē informēja Rumāniju par savu lēmumu attiecībā uz minēto atbalstu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(4)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu (“sākšanas lēmums”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (5)2018. gada 19. jūnijā. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par šo atbalstu, bet neviena netika saņemta.

(5)

Rumānijas iestādes 2018. gada 7. augusta vēstulē iesniedza savus apsvērumus par sākšanas lēmumu un jaunu pārstrukturēšanas plānu (turpmāk “otrais pārstrukturēšanas plāns”).

(6)

Videokonferencē, kas notika 2018. gada 3. decembrī, Komisija pieprasīja Rumānijas iestādēm papildu paskaidrojumus par 2018. gada 7. augustā iesniegto plānu.

(7)

Rumānijas iestādes iesniedza Komisijai papildu piezīmes un informāciju 2018. gada 20. decembrī, 2019. gada 14. februārī un 2019. gada 20. martā, kā arī jaunu pārstrukturēšanas plānu 2019. gada 19. aprīlī (turpmāk “trešais pārstrukturēšanas plāns”).

(8)

Komisija arī tikās ar Rumānijas iestādēm pēc to pieprasījuma 2019. gada 24. un 25. jūnijā.

(9)

CNU ir Rumānijas uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Bukarestē un kurš apsaimnieko urāna raktuves un ražo izejvielas kodolenerģijas ražošanai Rumānijā. CNU iegūst urāna rūdu, pārstrādā to aureolīnā, rafinē līdz tīram urāna oktoksīdam (U3O8) un pēc tam pārstrādā urāna dioksīdā (UO2). CNU tika dibināts 1997. gadā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas pilnīgi pieder valstij. CNU 2017. gadā nodarbināja 772 darbiniekus.

(10)

CNU darbojas divās ražotnēs, proti, urāna raktuvēs, kas atrodas Krusā-Botušanā (Crucea-Botușana) (Sučavas (Suceava) apgabalā valsts ziemeļaustrumos) un kur 2017. gadā strādāja 346 cilvēki, un pārstrādes un rafinēšanas rūpnīcā, kas atrodas Feldioarā (Brašovas (Brașov) apgabalā valsts centrālajā daļā) un kur strādāja 350 cilvēki. Diagrammā ir parādīti galvenie ieņēmumu avoti pēdējos gados.

(11)

CNU tradicionāli bija divi klienti – valstij piederošais valsts uzņēmums Nuclearelectrica S.A. (turpmāk “SNN”), kas iepērk UO2, lai ražotu kurināmo savai kodolelektrostacijai, kura atrodas Černavodā (Cernavodă), un Valsts rezervju un īpašo jautājumu valsts pārvalde (turpmāk “ANRSPS”), kas iepērk U3O8. Abi šie pircēji kopā parasti nodrošināja 95 % CNU ieņēmumu.

(12)

SNN tika izveidots 1998. gadā pēc Rumānijas enerģētikas sistēmas pārstrukturēšanas, un no 2013. gada šis uzņēmums tiek kotēts Bukarestes biržā. SNN ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju, izmantojot kodolenerģiju, ko iegūst Černavodas kodolelektrostacijā, un šis uzņēmums ražo arī kodoldegvielu FCN – kodoldegvielas rūpnīcā, kas atrodas Pitešti. Saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem SNN kapitāla struktūra ir šāda: 82,49 % pieder Rumānijas valstij ar Enerģētikas ministrijas starpniecību, 7,05 % pieder Fondul Proprietatea SA, 5,6 % pieder citām juridiskām personām un 4,8 % – fiziskām personām.

(13)

SNN korporatīvās pārvaldības galvenā struktūra ir akcionāru pilnsapulce, kas lemj par stratēģiskiem jautājumiem, tostarp par direktoru padomes iecelšanu un atlaišanu ar vienkāršu balsu vairākumu, par gada budžeta pieņemšanu, par attīstības stratēģijas un politikas apstiprināšanu, kā arī par ieguldījumiem un citiem darījumiem, kuru apjoms pārsniedz 50 miljonus EUR (6). Izpildinstitūcija, kuras uzdevums ir vadīt SNN darbu, ir direktoru padome ar septiņiem padomes locekļiem, no kuriem vismaz četriem jābūt neatkarīgiem administratoriem. Padome ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz tādiem līgumiem ar urāna piegādātājiem, kuru apjoms nepārsniedz 50 miljonus EUR.

(14)

CNU klientu loks nav daudzveidīgs, un šis uzņēmums ir ļoti atkarīgs no diviem pircējiem, no kuriem lielākais ir SNN, kas nodrošina vairāk nekā 80 % pārdošanas apjoma. CNU zaudēja abus galvenos klientus 2016. gadā, kad SNN noslēdza līgumu ar CNU konkurentu un ANRSPS nenoslēdza nekādu piegādes līgumu. SNN 2015. gada decembrī nolēma piešķirt savu UO2 piegādes tiesību līgumu, izmantojot iepirkuma procedūru, kas norisinājās starp diviem reģistrētiem un apstiprinātiem piegādātājiem – CNU un Kanādas piegādātāju Cameco, kurš rezultātā ieguva līgumslēgšanas tiesības. CNU neatrada citu pircēju un tādēļ vairs nespēja pārdot savu produkciju.

(15)

Turpmāk 1. tabulā, ko iesniegušas Rumānijas iestādes, ir iekļauti dažādi cenu piedāvājumi, kurus (laikā no 2016. gada līdz 2018. gadam) CNU un Cameco iesniedza dažādās SNN organizētā iepirkuma procedūras kārtās. Laikā, kad SNN nolēma parakstīt pirmo līgumu ar Cameco, CNU piedāvājums bija par 72 % augstāks. Arī visi turpmākie CNU piedāvājumi bija par ievērojami augstākām cenām nekā Cameco, robežās no +39 % līdz +99 %, tādēļ SNN atkārtoti parakstīja piegādes līgumus ar Cameco.

1. tabula

Kopsavilkuma tabula par SNN iepirkuma procedūrām attiecībā uz 120 tonnām UO2 (kas bija nepieciešamas sešiem mēnešiem) laikposmā no 2016. gada līdz 2018. gadam

(16)

Tādējādi CNU ieņēmumi tika gūti tikai no nelielām blakusdarbībām, piemēram, no pakalpojumu līguma ar SNN par atkritumu pārstrādi, un tie būtiski samazinājās. Kā parādīts 2. tabulā, uzņēmuma kopējie ieņēmumi samazinājās no 110,8 miljoniem RON (23,4 miljoniem EUR) 2015. gadā līdz 15,2 miljoniem RON (3,2 miljoniem EUR), kas nebija pietiekami CNU izdevumu segšanai 2016. gadā.

(17)

Pirms straujā pārdošanas ieņēmumu krituma 2016. gadā CNU jau bija radušies diezgan lieli zaudējumi no pamatdarbības 2014. un 2015. gadā. CNU sliktos darbības rezultātus daļēji izskaidro pakāpeniskā urāna resursu izsīkšana Krusas-Botušanas raktuvēs. CNU ieguves darbības rada lielas ekspluatācijas izmaksas, jo uzņēmumam trūkst līdzekļu transporta ceļu uzturēšanai, bet pārvadājumu attālumi palielinās tādēļ, ka izsīkst rūdas iegulas un pazemē nenotiek modernizācija.

(18)

CNU trūkst arī finanšu līdzekļu, lai izmantotu jaunās urāna rūdas atradnes, kas atklātas Tulgešā-Grinciešā (Tulgheș-Grinties), kā arī lai modernizētu ražotni, kas atrodas Feldioarā.

(19)

Visbeidzot, CNU jāsedz arī arvien lielākas pakalpojumu izmaksas, jāmaksā ieguves nodevas un papildu nodokļi (vides nodoklis).

2. tabula

Izvēlēti finanšu dati, kas raksturo pirmo pārstrukturēšanas plānu laikposmam no 2014. gada līdz 2023. gadam

(20)

CNU galvenokārt ražo divu veidu produkciju – aureolīnu (ar augstu U3O8 koncentrāciju) un (nebagātinātu) UO2.

(21)

Aureolīns ir standarta, tirgojama prece, kuru tirgo visā pasaulē un kuras cenas un tirdzniecības nosacījumi ir salīdzinoši pārredzami. Aureolīnu, kas ir pamatprodukts, no kura ražo nebagātinātu, kā arī bagātinātu UO2, ražo un tirgo uzņēmumi, kas nav Eiropas uzņēmumi (piemēram, Cameco), kā arī Eiropas (Eiropā inkorporēti) uzņēmumi, piemēram, Orano (iepriekš Areva), RioTinto vai BHP Billiton. Turklāt šajā tirgū pašlaik ienāk jauni dalībnieki, kas atrodas dažādos attīstības posmos ar jauniem ieguves projektiem Spānijā, Somijā un Ungārijā (7).

(22)

Rumānija īpaši norādīja, ka Orano 2017. gada maijā pēkšņi ierosināja apgādāt CNU ar aureolīnu no tās raktuvēm Nigērā. Orano arī paziņoja, ka var piegādāt visu aureolīna daudzumu, kas CNU vajadzīgs, lai saražotu SNN nepieciešamo UO2 apjomu abiem reaktoriem Černavodā (8).

(23)

Tādā jomā kā U3O8 pārveide par UO2 Cameco un CNU faktiski ir konkurenti attiecībā uz CANDU pamatotu tehnoloģiju kodolelektrostacijām. Turklāt jebkuram uzņēmumam, kas patlaban ražo urāna savienojumus bagātinātam urānam, ko paredzēts ražot kā kodoldegvielu, piemēram, Orano (iepriekš Areva), ir tehnoloģiskās iespējas, lai nākotnē, ja tas šķistu izdevīgi, nolemtu ienākt šajā tirgū, piedāvājot kādu aizstājējproduktu. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Orano pašlaik pārveido rūpniecisko procesu savā Malvési ražotnē, lai varētu starptautiskajā tirgū pārdot nebagātinātu UO2, kas ir viens no tā starpproduktiem (9). Turklāt pašlaik aktīvi darbojas arī citi (nebagātināta) UO2 piegādātāji CANDU tehnoloģijām, piemēram, Dioxitek (Argentīna), CNNC (Ķīna), PAEC (Pakistāna) un NFC (Indija).

(24)

Pēc Komisijas lēmuma par glābšanas atbalstu, ar kuru tika apstiprināts aizdevums 62 miljonu RON (13,1 miljona EUR) apmērā (10), Rumānija 2017. gada 12. jūnijā iesniedza sākotnējo pārstrukturēšanas plānu, aptverot laikposmu līdz 2021. gadam.

(25)

Sākotnējā pārstrukturēšanas plānā kopējās pārstrukturēšanas izmaksas sasniedza 941 miljonu RON (198,5 miljonus EUR) (sīkāks sadalījums ir pieejams sākšanas lēmuma 22. apsvērumā). Saskaņā ar Rumānijas sniegto informāciju šīs pārstrukturēšanas izmaksas bija jāfinansē no valsts atbalsta 441 miljona RON (93,0 miljonu EUR) apmērā un no CNU pašu iemaksas 500 miljonu RON (105,5 miljonu EUR) apmērā (11) (t. i., pašu iemaksa veidotu aptuveni 53 % pārstrukturēšanas izmaksu).

(26)

Paziņoto pārstrukturēšanas atbalstu veidoja šādi pieci atbalsta instrumenti:

(27)

Sākotnējā pārstrukturēšanas plānā pašu iemaksa izmaksu segšanā ietvēra četrus galvenos CNU ekspluatācijas ieņēmumu avotus (visa informācija ir pieejama sākšanas lēmuma 20. apsvērumā):

(28)

Sākšanas lēmumā Komisija atzina, ka Rumānijas plāni piešķirt valsts finansējumu CNU pārstrukturēšanas plāna atbalstam ir valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu.

(29)

Tā kā CNU atbilda kritērijiem, lai to varētu kvalificēt kā grūtībās nonākušu uzņēmumu saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 20. punktu, pārstrukturēšanas atbalsta saderība tika analizēta saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Pēc sākotnējā izvērtējuma Komisija apšaubīja iepriekš minēto pasākumu saderību ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Šīs šaubas ir turpmāk apkopotas 30.–46. apsvērumā (detalizēta informācija ir sniegta sākšanas lēmuma 44.–70. apsvērumā).

(30)

Komisija šaubījās par to, vai Rumānijas piedāvātie finansēšanas avoti ir nozīmīgs, reāls, faktisks un atbalstu neietverošs pašu iemaksa vismaz 50 % apmērā, un tādēļ izdarīja provizorisku secinājumu, ka sākotnējais pārstrukturēšanas plāns neatbilst glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu pamatprasībām attiecībā uz pašu iemaksu.

(31)

Pirmkārt, Komisija sākotnēji secināja, ka neviens no četriem 27. apsvērumā norādītajiem pašu iemaksas avotiem neatbilst kritērijam, kas nosaka, ka pašu iemaksai jābūt reālai un faktiskai. Saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 63. punktu no pašu iemaksas izslēdz gaidāmo peļņu, piemēram, naudas plūsmu. Komisija norādīja, ka no Rumānijas minētajiem līgumiem tika īstenoti tikai līgumi par nelielām summām, turklāt tikai daļēji.

(32)

Otrkārt, attiecībā uz prasību, ka pašu iemaksā nebūtu jāietver atbalsts, Komisija sākotnēji secināja – ir maz ticams, ka būtiskais “ņem vai maksā” UO2 piegādes līgums ar SNN, par kuru bija paredzēts, ka tas veidos aptuveni 80 % no CNU pārdošanas apjoma, tiks noslēgts atbilstīgi tirgus nosacījumiem. Pamatojoties uz pieejamo tirgus informāciju, līgums, kas paredzēja cenu 623 RON (131 EUR) par kgU (t. i., 423 RON par kgU bez subsīdijas) un atbilstīgi 110 USD (100 EUR) par kgU (bez subsīdijas), pārsniegtu aplēsto tirgus cenu (67 USD jeb 61 EUR par kgU) par 64 %.

(33)

Turklāt Komisija arī apšaubīja to, ka visi pārējie ierosinātie pašu iemaksas avoti neietver atbalstu, – šo iemaksu pamatā patiešām bija plānotie līgumi ar valsts pārvaldes iestādēm un valstij piederošiem uzņēmumiem. Konkrēti, Rumānija nespēja pierādīt, ka ANRSPS, kas ir publiska struktūra, parakstīs plānotos līgumus ar CNU, pamatojoties uz tirgus cenām, un ka otrs ieplānotais līgums – ar SNN par neatbilstīgo materiālu pārstrādi – tiks noslēgts saskaņā ar tirgus noteikumiem, piemēram, salīdzinājumā ar citiem tipiskiem piegādes līgumiem šajā nozarē.

(34)

Treškārt, pamatojoties uz Rumānijas iesniegto informāciju, izrietēja, ka neviens tirgus ieguldītājs vai aizdevējs neatbalstīja šo plānu un neplānoja to darīt. Rumānija nespēja iesniegt Komisijai nekādas apliecinošas norādes, piemēram, nodomu protokolu, kas būtu parādījis un apliecinājis kāda potenciāla tirgus ieguldītāja vēlmi atbalstīt un finansēt paziņoto pārstrukturēšanas plānu un uzticēties tam.

(35)

Visbeidzot, Komisijai radās šaubas arī par Rumānijas minēto apgalvojumu, ka pamatlīdzekļu pārdošana arī būtu pašu iemaksas avots. Nebija skaidrs, kāda varētu būt šo aktīvu tirgus vērtība, pārdošanas termiņi un pats galvenais – cik lielā mērā šādu pārdošanu varētu sekmīgi pabeigt pārstrukturēšanas periodā.

(36)

Komisija arī apšaubīja to, ka sākotnējais pārstrukturēšanas plāns atjaunos CNU dzīvotspēju pārstrukturēšanas perioda beigās. Faktiski netika konstatēts, ka CNU nodrošinās pietiekamu atdevi un spēs palikt tirgū bez turpmāka atbalsta.

(37)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka Rumānija nav iesniegusi pieprasīto ekonomisko pamatrādītāju kopumu pārstrukturēšanas periodam un datus par rentabilitāti un ražošanas izmaksām sadalījumā pa galvenajiem pašreizējiem vai plānotajiem uzņēmumiem (Krusas-Botušanas raktuves, Feldioaras ražotne un Tulgešas-Grinciešas raktuves). Jebkurā gadījumā iesniegtā apkopotā informācija nebija pārliecinoša attiecībā uz CNU ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu pārstrukturēšanas perioda beigās.

(38)

Otrkārt, CNU rentabilitāte saglabājās zema, pat ņemot vērā cenas subsīdiju, kas bija paredzēta starpības segšanai starp ražošanas izmaksām un UO2 tirgus cenu un ko Rumānija atzina par valsts atbalstu. Tā kā pārstrukturēšanas periodā nebija paredzēta pakāpeniska šā atbalsta samazināšana, Komisija provizoriski secināja, ka bez papildu apliecinošiem pierādījumiem joprojām ir apšaubāms tas, vai pārstrukturēšanas perioda beigās CNU būs dzīvotspējīgs, ja nesaņems turpmāku valsts subsīdiju pamatdarbībai.

(39)

Treškārt, Komisija pauda šaubas par Rumānijas iestāžu norādītajām ražošanas izmaksām pēc tam, kad tiks pabeigti ieguldījumi jaunajās Tulgešas-Grinciešas raktuvēs. Proti, Komisija uzsvēra, ka Rumānija nav iesniegusi nekādu ieguldījumu pētījumu, kas pamatotu iespējamo U3O8 ražošanas izmaksu summu 460 RON (97 EUR) par kgU (12), un konstatēja, ka šī aplēse ievērojami pārsniedz faktisko tirgus cenu 22 USD (20 EUR) par vienu mārciņu U3O8 2018. gada februāra beigās (13).

(40)

Turklāt Komisija arī konstatēja, ka urāna cenas prognozes, ko Rumānija iesniedza, lai pamatotu ieguldījumu iespējas jaunajās raktuvēs, bija novecojušas un neuzticamas, tādējādi radot šaubas par jauno raktuvju dzīvotspēju. Tā kā glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 51. punktā ir minēts, ka dzīvotspējas atjaunošana nedrīkst būt atkarīga no optimistiskiem pieņēmumiem par ārējiem faktoriem, piemēram, cenu svārstībām, Komisija arī apšaubīja to, vai šis glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu punkts ir izpildīts.

(41)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka Rumānija paredz tikai divus rīcības pasākumus. Saskaņā ar sākotnējo pārstrukturēšanas plānu CNU pārstrukturēšanas periodā atturētos no citu uzņēmumu akciju pakešu iegādes un atbalsta izmantošanas reklāmai, lai pārdotu savus produktus. Tomēr, tā kā nebija nekādu jēgpilnu un skaidru strukturālo pasākumu, Komisija apšaubīja to, vai ierosinātie kompensācijas pasākumi pietiekamā mērā mazina iespējamā atbalsta radīto negatīvo ietekmi uz konkurenci.

(42)

Proti, pretēji Rumānijas apgalvojumam, ka Eiropas tirgū nav tādu produktu, kādus nodrošina CNU, un tādēļ nav nepieciešami nekādi papildu kompensācijas pasākumi, Komisija norādīja uz vairākiem apstākļiem.

(43)

Pirmkārt, attiecībā uz ieguvi Komisija norādīja, ka neviens cits Eiropas uzņēmums, izņemot CNU, pašlaik ES neiegūst urāna rūdu, tomēr ES darbojas vairāki uzņēmumi, kas importē urāna savienojumus, lai apgādātu pārstrādes/bagātināšanas iekārtas un gala rezultātā – ražotu kodoldegvielu. Tas attiecas, piemēram, uz Orano (iepriekš Areva), kas importē ES urāna savienojumus, kurus iegūst savu kalnrūpniecības darbību rezultātā valstīs ārpus ES, piemēram, no Nigēras – tādējādi tirgus ir atvērts konkurencei. Turklāt Spānijā un Somijā tika atklātas urāna ieguves atradnes, un šīs jaunās ieceres faktiski tika izziņotas vai ieplānotas 2018.–2019. gadam.

(44)

Otrkārt, attiecībā uz pārstrādes/bagātināšanas darbībām Komisija norādīja, ka neviens cits uzņēmums, izņemot Cameco, šobrīd nenodarbojas ar nebagātināta UO2 piegādi tām kodolelektrostacijām ES, kas izmanto CANDU pamatotas tehnoloģijas, tomēr šie tirgi ir atvērti konkurencei un jebkurš uzņēmums var atzīt tos par izdevīgiem un pieņemt lēmumu ienākt tajos nākotnē vai piedāvāt aizstājējproduktus, kas iegūti citur. Papildus Cameco nebagātinātu UO2 CANDU iekārtām var piedāvāt arī ārvalstu piegādātāji, piemēram, no Ķīnas vai Indijas.

(45)

Treškārt, Komisija arī norādīja, ka Rumānija sākotnējā pārstrukturēšanas plānā ir sniegusi vairākus pretrunīgus apgalvojumus, proti, norādījusi, ka CNU mēģinās paplašināt klientu portfeli ārpus Rumānijas, un vienlaikus apgalvojusi, ka produktam, kuru piegādā CNU, nav Eiropas tirgus un tādēļ nav nepieciešami nekādi kompensācijas pasākumi.

(46)

Tāpēc Komisija sākotnēji secināja, ka: i) faktiski pastāv konkurence attiecībā uz urāna ieguves darbībām un ii) potenciāla konkurence nākotnē varētu rasties attiecībā uz urāna pārstrādes un bagātināšanas darbībām. Tādējādi Rumānijas piedāvātie rīcības pasākumi šķita nepietiekami, un bija vajadzīgi strukturāli kompensācijas pasākumi, lai mazinātu konkurences izkropļojumus.

(47)

Piezīmēs par sākšanas lēmumu Rumānija iesniedza jaunu informāciju un vairākus apsvērumus, kā arī otro pārstrukturēšanas plānu.

(48)

Rumānijas iestādes norādīja, ka pārstrukturēšanu pamato saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar Euratom līgumu attiecībā uz kodoldrošību, jo īpaši šādas:

(49)

Rumānija vispirms uzsvēra, ka otrajā pārstrukturēšanas plānā tiek atsaukti trīs no pieciem sākotnējā pārstrukturēšanas plānā paziņotajiem atbalsta pasākumiem, proti, c), d) un e) pasākums, kā aprakstīts 26. apsvērumā, un tādēļ būtiski samazinās piešķiramā atbalsta summa – no 440,8 miljoniem RON (93,0 miljoniem EUR) uz 125,1 miljonu RON (26,4 miljoniem EUR). Atlikušie atbalsta pasākumi ir glābšanas atbalsta konversija par 60,4 miljoniem RON (12,7 miljoniem EUR) un dotācija 64,8 miljonu RON (13,7 miljonu EUR) apmērā.

(50)

Arī pārstrukturēšanas izmaksas samazinās, no 941 miljona RON (198,5 miljoniem EUR) uz 250,3 miljoniem RON (52,8 miljoniem EUR), un Rumānija apgalvo, ka CNU iemaksātu 50 %, proti, 125,1 miljonu RON (26,4 miljonus EUR).

(51)

Šā otrā pārstrukturēšanas plāna ietvaros CNU veidotu jaunu sadarbību ar SNN. Šajā saistībā Rumānija uzskatīja, ka Komisijas bažas, kas izteiktas sākšanas lēmuma 47.–50. apsvērumā attiecībā uz iespējamo valsts atbalstu, kas iekļauts paredzētā līguma ar SNN cenā, kļūst nebūtiskas, jo attiecīgais līgums vairs netiek plānots. Rumānija paskaidroja, ka pēc līguma pārtraukšanas ar CNU, kas daļēji izraisīja CNU finansiālās grūtības, SNN sāka iegādāties izejvielas no Kanādas uzņēmuma Cameco. Tomēr paļaušanās uz vienu vienīgu piegādes avotu ilgtermiņā tika atzīta par riskantu, tādēļ SNN izstrādāja iepirkumu dažādošanas stratēģiju.

(52)

SNN kopsapulce apstiprināja šo stratēģiju 2018. gada maijā un skaidri norādīja uz CNU kā pārstrādes pakalpojumu sniedzēju. Rumānija paskaidroja, ka, pamatojoties uz šo stratēģiju, tiks novērsta atkarība no viena piegādātāja un ar to saistītie riski, iegādājoties starptautiskajos tirgos U3O8, nevis UO2, un CNU to pārstrādās, izmantojot iegūto UO2 kodoldegvielas ražošanai. SNN un CNU attiecības ietvertu U3O8 pārstrādi un uzglabāšanu CNU telpās, kā arī CNU veiktu U3O8 piegādātāju kvalificēšanu – būtu patiešām svarīgi, lai CNU veiktu šādu kvalificēšanu pirms konkursa procedūras organizēšanas starp kvalificētiem U3O8 piegādātājiem, jo SNN nav vajadzīgās kompetences U3O8 piegādātāju kvalificēšanai.

(53)

Pēc tam Rumānija pieņēma likumu, kas reglamentē principus, kā izstrādāt Rumānijas valsts stratēģiju attiecībā uz integrētā kodolcikla uzturēšanu un izejvielu piegādi kodoldegvielas ražošanai, kas nepieciešama iekārtu darbināšanai Černavodas kodolelektrostacijā (16) (turpmāk “Likums Nr. 193/2018”). Likums Nr. 193/2018 paredz, ka CNU ir ekskluzīvas tiesības ražot UO2 pulveri Rumānijas teritorijā un SNN iegādāsies šo produktu tikai no CNU, izņemot gadījumus, kad CNU nevar piegādāt vajadzīgos daudzumus. Kritēriji un metodes, kā noteikt un koriģēt regulētās cenas U3O8 kvalificēšanas, uzglabāšanas un pārstrādes pakalpojumiem, kā arī CNU piegādātā UO2 cenu, jānosaka, pamatojoties uz faktiskajām CNU izmaksām un saskaņā ar valdības lēmumu, kas vēl joprojām atradās apspriešanas posmā laikā, kad Rumānija iesniedza otro pārstrukturēšanas plānu (papildu informāciju par šo likumu skatīt turpmāk 63. apsvērumā) (17). Rumānija otrajā pārstrukturēšanas plānā paredzēja, ka līgums starp CNU un SNN stāsies spēkā no 2018. gada.

(54)

2018. gada 22. jūnijāCNU piedāvāja piegādāt [..] tonnasU UO2 par cenu [..] RON par kgU (bez PVN), tas ir, [..] EUR par kgU. 2018. gada 17. jūlijāSNN norādīja CNU, ka pirmais pasūtījums par [..] tonnāmU UO2 netiks pasūtīts CNU iepirkumā piedāvātās vienības cenas dēļ. 2018. gada 19. jūlijāCNU un SNN parakstīja pamatlīgumu, ar kuru CNU apņēmās piegādāt SNN UO2.

(55)

2018. gada novembrī SNN un CNU noslēdza konkrētu līgumu par [..] tonnuU UO2 iegādi par cenu [..] RON/kg ([..] EUR/kg), un šā līguma kopsumma bija [..] miljoni RON ([..] miljoni EUR) bez PVN, pamatojoties uz iepriekš minēto pamatlīgumu (18).

(56)

Pēc videokonferences ar Komisiju, kas notika 2018. gada 3. decembrī, lai apspriestu otro pārstrukturēšanas plānu, Rumānija iesniedza trešo pārstrukturēšanas plānu, aizstājot visus iepriekš paziņotos pārstrukturēšanas plānus.

(57)

Trešajā pārstrukturēšanas plānā ir saglabāti tikai divi no pieciem sākotnējiem atbalsta pasākumiem, un to summa ir mazāka nekā sākotnējā pārstrukturēšanas plānā. Atlikušo pasākumu kopsumma ir 178,3 miljoni RON (37,6 miljoni EUR), un tie ietver i) glābšanas atbalsta pārveidi par pārstrukturēšanas atbalstu 60,4 miljonu RON (12,7 miljonu EUR) apmērā un ii) dotāciju CNU ieguldījumu atbalstam 64,8 miljonu RON (13,7 miljonu EUR) apmērā, tostarp ekspluatācijas sākšanai Tulgešas-Grinciešas raktuvēs. Lai segtu Krusas-Botušanas raktuvju slēgšanas izmaksas, tiek paredzēta jauna subsīdija 53,1 miljona RON (11,2 miljonu EUR) apmērā.

(58)

Rumānija paziņoja, ka kopējās pārstrukturēšanas izmaksas 356,4 miljonu RON (75,2 miljonu EUR) apmērā, kas sīkāk norādītas 3. tabulā, daļēji tiks finansētas no pārstrukturēšanas atbalsta un no CNU iemaksas 178,1 miljona RON (37,6 miljonu EUR) apmērā, kas tiks iegūts no turpmākajiem ieņēmumiem.

3. tabula

Pārstrukturēšanas izmaksas un to finansēšana

(59)

Pēc tam Rumānija strukturēja savu iesniegumu, lai novērstu trīs galvenās problēmas, kuras apšaubīja Komisija. Rumānija uzskatīja, ka CNU pašu iemaksa ir reāla, faktiska un neietver valsts atbalstu, trešais pārstrukturēšanas plāns atjaunos CNU ilgtermiņa dzīvotspēju un pārstrukturēšanas atbalsts CNU neizkropļos konkurenci.

(60)

Rumānija iesniedza sīki izstrādātu pārskatu par CNU ieņēmumu avotiem, kas atainots 4. tabulā.

4. tabula

CNU ieņēmumu avoti

(61)

Kā norādīts iepriekš tabulā, Rumānija apgalvo, ka CNU ir trīs galvenie klienti – SNN, ANRSPS un Conversmin. Rumānija arī sīkāk raksturoja attiecības starp CNU un šiem trim klientiem, lai pierādītu, ka CNU pašu iemaksa, kas izriet no šiem ieņēmumiem, ir uzskatāma par reālu, faktisku un nesaistītu ar valsts atbalstu.

(62)

Pirmkārt, kā norādīts 53. apsvērumā, CNU ir izveidojis jaunu sadarbību ar SNN, pamatojoties uz Likumu Nr. 193/2018. Saskaņā ar šā likuma 2. pantu CNU Rumānijā ražos UO2, kas vajadzīgs Rumānijas CANDU tipa reaktoriem, kurus ekspluatē SNN. Turklāt saskaņā ar tā paša likuma 2. panta 4. punktu CNU ir ekskluzīvas tiesības sniegt U3O8 pārstrādes un uzglabāšanas pakalpojumus Rumānijā.

(63)

Abu CNU veikto darbību (proti, UO2 pārdošanas, kā arī U3O8 pārstrādes) cenas tiek regulētas un noteiktas ar valdības lēmumu. Valdības lēmumā Nr. 126/2019 ir noteikts, ka šo pakalpojumu cena jānosaka, pamatojoties uz faktiskajām CNU izmaksām.

(64)

Valdības lēmuma Nr. 126/2019 2. panta 4. punkts paredz vairākus regulētās cenas ierobežojumus, lai, kā apgalvo Rumānija, nodrošinātu atbilstību tirgus principiem. Konkrēti, UO2 cena nevart būt augstāka par summu, ko veido trīs elementi – U3O8 ilgtermiņa starptautiskās cenas sešu mēnešu vidējais lielums, pārstrādes izmaksas un 4 % peļņa. Turklāt 2. panta 5. punkts paredz, ka izmaksu samazinājumi, kurus rada CNU darbības efektivitātes palielināšanās, ko apstiprinājis neatkarīgs revidents, tiks dalīti ar pircēju, jo 50 % tiks ieskaitīti SNN cenas samazinājumā (19). Izmaksu samazinājumi, kas nav saistīti ar efektivitātes palielināšanos, tiks pilnīgi ieskaitīti cenās. Rumānija uzskata, ka šāds izmaksu dalīšanas mehānisms nodrošina pietiekamus stimulus CNU laika gaitā kļūt efektīvākam.

(65)

Rumānija sniedz arī UO2 cenas trīs sastāvdaļu analīzi. Attiecībā uz U3O8 ilgtermiņa starptautiskās cenas sešu mēnešu vidējo lielumu tiek lēsts, ka nākamajā periodā šis rādītājs būs 351 RON/kg (74 EUR/kg). Pārstrādes izmaksas, kas nodrošina UO2 ražošanu, būs aptuveni [..] RON/kg ([..] EUR/kg) saskaņā ar Rumānijas datiem. Šī cenas sastāvdaļa jau ietver 5 % peļņu, un tās pamatā ir [..] tonnuU UO2 apjoms desmit mēnešu darba periodam. Pēdējais formulas elements ir 4 % peļņa, kuru Rumānija uzskata par pieticīgu izvēli salīdzinājumā ar vidējām kapitāla izmaksām šajā nozarē. Rumānija norāda, ka šo peļņu var salīdzināt ar Pakšas II kodolelektrostacijas būvniecībai izmantotā kapitāla izmaksām, kas sasniedza [7,5–8,5 %] un ko izvērtēja Komisija (20). Rumānijas uzskata, ka to apstiprina arī kalnrūpniecības darbības kapitāla izmaksas, kuras var lēst virs 9 %.

(66)

65. apsvērumā minēto trīs sastāvdaļu kombinācija nodrošina UO2, ko CNU piegādā SNN, cenu aptuveni [..] RON/kg ([..] EUR/kg) apmērā.

(67)

Rumānija arī norāda, ka CNU attiecībā uz 2018. gadu bija parakstījis līgumu ar SNN, kura vērtība bija 24,3 miljoni RON (5,1 miljons EUR), un attiecībā uz 2019. gadu CNU jau bija nodrošinājis avansu, lai garantētu ražošanas nepārtrauktību. CNU ir arī ikgadēji līgumi ar SNN par dabisko urānu saturošo materiālu pārstrādi, un līguma vērtība 2018. gadā bija 4,7 miljoni RON (1,0 miljons EUR), ar iespēju to uz gadu pagarināt.

(68)

Otrkārt, attiecībā uz līgumiem starp CNU un ANRSPS Rumānija norāda, ka šī informācija tiek uzskatīta par klasificētu informāciju.

(69)

Treškārt, CNU sniedz tehniskās apkopes pakalpojumus Conversmin saskaņā ar ikgadējiem līgumiem, kurus automātiski pagarina.

(70)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Rumānija uzskata, ka CNU iemaksa ir reāla, faktiska un neietver atbalstu.

(71)

Trešo pārstrukturēšanas plānu daļēji finansē trīs galvenie atbalsta pasākumi – glābšanas atbalsta pārveide par pārstrukturēšanas atbalstu, atbalsts Krusas-Botušanas raktuvju slēgšanai un vairāki ieguldījumu pasākumi, piemēram, jauno Tulgešas-Grinciešas raktuvju atklāšana vai Feldioaras ražotnes modernizācija.

(72)

Saistībā ar Komisijas pieprasījumu sākšanas lēmumā iesniegt Tulgešas-Grinciešas raktuvju ieguldījumu pētījumu, kas pamatotu Rumānijas sākotnējā pārstrukturēšanas plāna pieņēmumus, Rumānijas iestādes iesniedza šādu informāciju – Rumānija apgalvo, ka lēmumu atklāt jaunas raktuves pamato iepriekš 1986., 2004. un īpaši 2011. gadā veiktie pētījumi; kaut arī Rumānijas iestādes uzskatīja 2011. gada pētījumu par klasificētu informāciju un tādēļ neiesniedza to Komisijai, Rumānija uzskata, ka šā plāna pieņēmumi ir pat pieticīgi, jo tas paredz vismaz pirmos desmit gadus izmantot virszemes rezerves, nevis pazemes iegulas, un tādējādi ieguve būs lētāka. Priekšizpētei, kuru Rumānijas iestādes ir pasūtījušas uzņēmumam Cepromin SA, vajadzētu būt pieejamai tikai 2019. gada novembrī.

(73)

Attiecībā uz Feldioaras ražotnes tehnoloģiskajiem pielāgojumiem, lai varētu veikt kalnrūpniecības atkritumu pārstrādi, bagātināšanu un izmantošanu, Rumānijas iestādes norāda, ka mērķis ir samazināt urāna rūdas pārstrādes izmaksas, modernizējot tehnoloģisko plūsmu un palielinot pārstrādes apjomus.

(74)

Rumānija arī paskaidro, ka 4. tabula apliecina – piedāvātais plāns nodrošinās pietiekamas naudas plūsmas, lai segtu CNU pašu iemaksu, jo nepieciešamā pašu iemaksa ir aptuveni 178 miljoni RON, bet paredzamo pamatdarbības naudas plūsmu summa 2017.–2023. gadā pārsniegs 250 miljonus RON (52,7 miljonus EUR).

(75)

Rumānija arī iesniedza sīki izstrādātu tabulu ar plānotajiem izmaksu samazinājumiem sadalījumā pa ražotnēm, kā turpmāk parādīts 5. tabulā. Šī tabula apliecina, ka galvenie izmaksu samazinājumi, pēc Rumānijas domām, radīsies ražotnē “Sučava”, kur patlaban atrodas Krusas-Botušanas raktuves.

5. tabula

Izmaksas sadalījumā pa ražotnēm

(76)

Rumānija arī paskaidro, ka trešajā pārstrukturēšanas plānā iekļauto aplēšu pamatā ir pašreizējās urāna cenas, bet pašas Rumānijas veiktā izpēte tuvākajā nākotnē apliecina pozitīvas perspektīvas urāna tirgū. Kā norāda Rumānija, dažādi avoti (piemēram, S&P Global Market Intelligence) izsaka līdzīgas prognozes. Šo prognožu vidējais rādītājs liecina, ka ir paredzams – urāna cena 2018.–2020. gadā pieaugs par 40 %. Rumānija atsaucas arī uz iepriekš pieņemto Komisijas lēmumu, kurā norādīta tirgus vienprātība par to, ka kodolmateriālu cenas vidējā termiņā atgūsies (21).

(77)

Turklāt Rumānija apgalvo, ka vispārējie rentabilitātes rezultāti ir stabili, ko neietekmē būtiskas izmaiņas pieņēmumos vai tirgus apstākļos. Rumānija uzskata, ka CNU būtu jāspēj nodrošināt pašu iemaksu, kas būtu pietiekama, lai segtu ar pārstrukturēšanu saistītās ieguldījumu vajadzības, pat ja paredzētie ieguldījumi būtu jāpalielina par 25 % vai naudas plūsmas samazinātos par līdzīgu procentu.

(78)

Rumānija vispirms uzsver, ka pārstrukturēšanas atbalsta summa ir samazināta par 60 % salīdzinājumā ar sākotnējo pārstrukturēšanas plānu un ka šis samazinājums būtiski ierobežos ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību.

(79)

Pēc tam Rumānija norāda, ka urāna tirgi ir uzskatāmi par globāliem (gan augšupējā piegādes ķēdē – ieguves jomā, gan lejupējā – attiecībā uz bagātināšanas un pārstrādes uzņēmumiem) un tādēļ atbalstam, kas mazāks par 40 miljoniem EUR, var būt tikai minimāla ietekme. Pamatojumā Rumānijas iestādes paskaidro, ka Rumānijā saražo mazāk nekā 0,1 % pasaules urāna.

(80)

Turklāt CNU ir vienīgais UO2 ražotājs Eiropā, kas izmanto CANDU tehnoloģiju, un viens no tikai diviem uzņēmumiem pasaulē, kas ražo nebagātinātu dabisko UO2. Rumānija arī paskaidro, ka mazais pieprasījums pēc nebagātināta UO2 nav pietiekams, lai pārdošanas apjomi būtu tik pietiekami, lai padarītu tehnoloģijas nomaiņu rentablu, tādējādi stimulējot pašreizējos bagātinātā UO2 ražotājus ienākt šajā jaunajā tirgū.

(81)

Rumānija uzskata, ka CNU iziešana no urāna tirgus varētu palielināt SNN atkarību no ārējiem UO2/U3O8 piegādātājiem. Rumānija uzskata, ka tiklīdz tiks zaudēta kontrole pār pilnu kodoldegvielas ciklu, ārējie UO2/U3O8 piegādātāji, jo īpaši Cameco, kas Rumānijā kļūs par vienīgo pieejamo pārstrādātā urāna piegādātāju UO2 veidā un ar CANDU sertifikātu, izmantos šīs situācijas radītās priekšrocības. Šie piegādātāji būtiski paaugstinās SNN piegādājamo produktu cenas un maksimāli palielinās savu peļņu. Šāda situācija ietekmēs valsts kodolenerģijas operatora ilgtermiņa dzīvotspēju, apdraudot Rumānijas energoapgādes drošību.

(82)

Visbeidzot, Rumānija uzsver, ka nav tādu strukturālo kompensācijas pasākumu, kurus varētu veikt, neapdraudot šā uzņēmuma dzīvotspēju, kā arī tā pamatdarbību. Rumānija apgalvo, ka Komisija jau iepriekšējos lēmumos ir atzinusi, ka jebkurš papildu pamatdarbības samazinājums var apdraudēt uzņēmuma spējas atgūties un neradīs konkurentiem nekādas būtiskas tirgus iespējas, piemēram, Lēmumā C10/2006 par pārstrukturēšanu Cyprus Airways.

(83)

LESD 107. panta 1. punktā ir teikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(84)

Lai atbalsts tiktu atzīts par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, tam ir jāatbilst šādiem kumulatīviem kritērijiem: i) atbalstu piešķir valsts vai tas tiek piešķirts no valsts līdzekļiem; ii) tam jāpiešķir atbalsta saņēmējam priekšrocība; iii) tam jābūt selektīvam, t. i., jādod priekšroka atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, un iv) pasākumam jābūt tādam, kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(85)

Komisija 4. iedaļā novērtēs atbalsta pasākumus, ko Rumānijas iestādes ir iekļāvušas trešajā pārstrukturēšanas plānā (pilnu informāciju skatīt 3. tabulā), un tie ir šādi:

(86)

Pirms tiek izvērtēts, vai šie pasākumi ir saistīti ar valsts atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, Komisija norāda, ka Rumānija uzskata – pagarinātā glābšanas aizdevuma konversija pārstrukturēšanas atbalstā (turpmāk “glābšanas aizdevuma norakstīšana”), kā arī trīs iepriekš minētās valsts dotācijas (turpmāk “valsts dotācijas”), ir valsts atbalsts.

(87)

Pasākumus var kvalificēt kā valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja a) tos no valsts līdzekļiem ir tieši vai netieši piešķīrusi starpniekiestāde ar tai piešķirtajām pilnvarām un b) tie ir attiecināmi uz valsti.

(88)

Glābšanas aizdevuma norakstīšana liedz valstij atgūt glābšanas aizdevumu, ko tā piešķīrusi no valsts budžeta un kas CNU būtu jāatmaksā valstij. Tādējādi šis pasākums ir saistīts ar valsts līdzekļiem. Tā kā šāds lēmums ir jāpieņem Rumānijas valstij, pasākums ir attiecināms uz valsti. Arī valsts dotācijas ir jāfinansē no valsts budžeta, un tās tieši izriet no Rumānijas valsts lēmuma. Tādēļ arī šie pasākumi ir nepārprotami attiecināmi uz valsti un tiek piešķirti no valsts līdzekļiem.

(89)

Lai pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu, tam ir jābūt selektīvam tādā ziņā, ka tas rada priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai noteiktu preču ražošanai.

(90)

Glābšanas aizdevuma norakstīšana un valsts dotācijas ir pieejamas tikai CNU, tādējādi tās nav daļa no vispārēja pasākuma, kas pieejams visiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar izrakteņu ieguvi un pārstrādi vai darbojas citās nozarēs Rumānijā. Turklāt valdības Ārkārtas rīkojums Nr. 65/2016, ar ko izveido tiesisko regulējumu glābšanas atbalsta piešķiršanai, attiecas tikai uz CNU un nav pieejams citiem uzņēmumiem, kuri konkurē vai plāno konkurēt ar CNU par urāna pārstrādes pakalpojumu sniegšanu. Kā ir norādījusi Tiesa, ja atbalsts ir individuāls, ar ekonomiskas priekšrocības apzināšanu principā pietiek, lai pamatotu pieņēmumu par pasākuma selektivitāti (22). Tādēļ glābšanas aizdevuma norakstīšanai un valsts dotācijām ir selektivitātes iezīmes.

(91)

Priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē ir ekonomisks labums, ko uzņēmums nebūtu varējis gūt parastos tirgus apstākļos, proti, bez valsts iejaukšanās (23).

(92)

Glābšanas aizdevuma norakstīšana 62 miljonu RON (13,1 miljona EUR) apmērā radītu priekšrocību CNU, lai tas varētu citiem mērķiem atbrīvot līdzekļus, kas būtu nepieciešami aizdevuma atmaksāšanai. Neviens kreditors tirgū nebūtu piekritis parāda norakstīšanai attiecībā uz visu prasījumu pret konkrēto uzņēmumu, bez jebkādas kompensācijas vai atgūšanas perspektīvas, salīdzinājumā ar iespēju – vismaz daļēju – atgūt šos līdzekļus kā daļu no uzņēmuma likvidācijas masas bankrota gadījumā. Secinājums ir tāds, ka CNU ar šādiem nosacījumiem nevarēja iegūt finansējumu tirgū, tādēļ glābšanas aizdevuma norakstīšana rada priekšrocības CNU.

(93)

Valsts dotācijas, ko tiek plānots izmaksāt CNU, ir neatmaksājami finanšu instrumenti, kas nav pieejami finanšu tirgos, jo tie nepiedāvā ieguldītājiem ne atlīdzību, ne cerības, ne arī tiesības uz finanšu peļņu nākotnē. Ar šādiem nosacījumiem CNU nevarēja iegūt finansējumu tirgū. Tādēļ valsts dotācijas rada CNU priekšrocības.

(94)

Ja dalībvalsts piešķirtais atbalsts pastiprina uzņēmuma pozīciju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē Savienības tirdzniecībā, uzskatāms, ka šos uzņēmumus ir ietekmējis atbalsts (24). Pietiek ar to, ka atbalsta saņēmējs konkurē ar citiem uzņēmumiem tirgos, kas ir atvērti konkurencei (25).

(95)

Kā paskaidrots 9. un 10. apsvērumā, CNU galvenokārt darbojas urāna ražošanas cikla divos posmos – no ieguves līdz aureolīna ražošanai un pēc tam – no aureolīna līdz UO2 ražošanai.

(96)

Kā paskaidrots 20.–22. apsvērumā, aureolīns ir vairāku uzņēmumu tirgū piedāvāts produkts, un tirgus, kurā darbojas CNU, ir globāls un atvērts konkurencei. Patlaban CNU īpaši saskaras ar reālu un tiešu konkurenci, ko rada Eiropas uzņēmums Orano, kurš piedāvā apmierināt SNN vajadzības pēc aureolīna, un arī ar ES tirgus dalībnieku potenciālu konkurenci, jo tie plāno veidot raktuves ES teritorijā – Somijā, Ungārijā un Spānijā.

(97)

Attiecībā uz UO2 23. apsvērumā ir paskaidrots, ka UO2 nav specifisks produkts, kuru ražo tikai CNU, bet UO2 ir arī starpprodukts bagātinātā UO2 ražošanas ķēdē. Papildus Cameco radītajai konkurencei un citu UO2 ražotāju potenciālajai konkurencei valstīs ar CANDU tipa reaktoriem (sk. 23. apsvērumu) jānorāda arī tas, ka Orano Malvési ražotnes informatīvajā ziņojumā ir norādīts – Orano ir saņēmis nepieciešamās atļaujas uzstādīt iekārtu, kas nodrošinās UO2 ražošanu 300 tonnu/gadā, lai pārdotu to Francijas klientiem vai starptautiskajā tirgū (26). Tādējādi šīs jaunās jaudas varētu pilnīgi apmierināt SNN gada pieprasījumu pēc UO2.

(98)

Likums nekādā veidā neliedz CNU piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs.

(99)

Tāpat CNU arī uzrauga un apsaimnieko slēgtās urāna raktuves Rumānijā. Šo darbību var veikt arī citi kalnrūpniecības uzņēmumi, kas nodarbojas ar raktuvju slēgšanu un apsaimniekošanu citur Savienībā.

(100)

Tādēļ Komisija secina, ka Savienībā notiek tirdzniecība ar produktiem, kurus tirgo vai ražo CNU, un ar CNU sniegtajiem pakalpojumiem. Plānotais atbalsts, kas ļauj CNU palikt tirgū, var uzlabot tā konkurētspēju iekšējā tirgū, neļaujot konkurentiem daļēji vai pilnīgi pārņemt CNU darbību. Tādējādi tas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(101)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka glābšanas aizdevuma norakstīšana un valsts dotācijas, ar ko Rumānija plāno finansēt CNU trešā pārstrukturēšanas plāna izmaksas 178,3 miljonu RON (37,6 miljonu EUR) apmērā, ir valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, un tādēļ Komisija novērtēs tā likumību un saderību ar iekšējo tirgu.

(102)

Komisija norāda, ka Rumānija atsauca savus plānus attiecībā uz sākotnējā pārstrukturēšanas plānā paziņoto valsts atbalstu kā dotāciju 75,5 miljonu RON apmērā, pamatdarbības subsīdiju 213 miljonu RON apmērā un CNU parāda 13,3 miljonu RON apmērā konversiju no 2017. gada 30. marta par Rumānijas valsts turētām akcijām. Rumānija apstiprināja, ka šie pasākumi nav īstenoti. Tādēļ Komisijai nav nozīmes veikt šo trīs pasākumu novērtējumu.

(103)

Attiecībā uz atlikušajiem paziņotajiem atbalsta pasākumiem, kas aprakstīti 57. apsvērumā, un ņemot vērā to, ka Rumānija apņēmās neveikt glābšanas aizdevuma norakstīšanu un nepiešķirt valsts dotācijas, kamēr Komisija nav pieņēmusi galīgo lēmumu, LESD 108. panta 3. punktā noteiktais apturēšanas pienākums ir izpildīts, un šie pasākumi tiek uzskatīti par likumīgiem, bet tas neietekmē šo pasākumu saderības novērtējumu.

(104)

Glābšanas atbalsta aizdevums nestājās spēkā pirms Komisijas lēmuma par glābšanas atbalstu, tādēļ apstiprināšanas brīdī tas nebija nelikumīgs valsts atbalsts. Tomēr tā pārmērīgā pagarināšana un neatmaksāšana pēc sešu mēnešu perioda, uz kuru tas tika piešķirts, padara šo atbalstu par nelikumīgu.

(105)

LESD definē nosacījumus, saskaņā ar kuriem atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts paredz, ka Komisija var atļaut valsts atbalstu, ja tas piešķirts, lai veicinātu konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Ņemot vērā attiecīgā valsts atbalsta būtību, Komisija izvērtēs, vai šis valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ņemot vērā glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs izklāstītos noteikumus un pienācīgi ievērojot Euratom līgumu.

(106)

Novērtējot saderību pārstrukturēšanas atbalstam, kas ir pamatā trešajam pārstrukturēšanas plānam, jānosaka, vai procesā apkopotā informācija kliedē šaubas, kas paustas sākšanas lēmumā. Šajā nolūkā novērtējumā tiek izskatītas trīs galvenās problēmas, kas tika minētas attiecībā uz trešajā pārstrukturēšanas plānā aprakstīto pārstrukturēšanas pasākumu saderību ar iekšējo tirgu, proti: i) tādas reālas un faktiskas pašu iemaksas esība, kas neietver atbalstu saņēmējam; ii) ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana un iii) būtisku kompensācijas pasākumu neesība.

(107)

Tikai grūtībās nonākuši uzņēmumi, kuri atbilst definīcijai glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 20. punktā un nedarbojas tērauda vai ogļu nozarē, kā noteikts minēto pamatnostādņu 15. un 16. punktā, var saņemt atbilstīgu glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu.

(108)

Kā norādīts glābšanas atbalsta un sākšanas lēmumos, CNU atbilst kritērijiem, lai to kvalificētu kā grūtībās nonākušu uzņēmumu saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 20. punktu (skatīt glābšanas atbalsta lēmuma 33. apsvērumu) (27), un nedarbojas ogļu, tērauda vai banku nozarē, tādēļ tas var saņemt pārstrukturēšanas atbalstu.

(109)

Saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 62. punktu ir vajadzīga būtiska iemaksa pārstrukturēšanas izmaksās no atbalsta saņēmēja pašu resursiem, akcionāriem, kreditoriem vai darījumdarbības grupas, kurai saņēmējs pieder, vai jauniem ieguldītājiem. 64. punkts paredz, ka pašu iemaksa ir uzskatāma par pietiekamu lielam uzņēmumam, piemēram, CNU, ja sasniedz vismaz 50 % pārstrukturēšanas izmaksu.

(110)

Turklāt saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 63. punktu ir arī svarīgi, lai šī iemaksa būtu reāla, pēc iespējas lielāka, neietvertu atbalstu un paredzamo peļņu nākotnē.

(111)

Šim nozīmīgajam glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu saderības kritērijam pamatā ir apsvērums, ka glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts ir viens no viskropļojošākajiem valsts atbalsta paveidiem. Atbalstot grūtībās nonākušus uzņēmumus, tiek traucēta normāla tirgus dinamika, kas mazāk efektīvus uzņēmumus izspiestu no darījumdarbības. Liela pašu iemaksa pati par sevi tiek novērtēta kā liecība, ka tirgus paļaujas uz dzīvotspējas atjaunošanas iespējamību un aktīvi atbalsta pārstrukturēšanas plānu.

(112)

Trešajā pārstrukturēšanas plānā Rumānija kā pašu iemaksu norādīja 178,1 miljonu RON (37,6 miljonus EUR), kas, domājams, veido 50 % kopējo pārstrukturēšanas izmaksu (skatīt 3.3.1. punktu). Ieņēmumu avoti ir līgumi ar: i) SNN par UO2 piegādi; ii) SNN par lūžņu pārstrādi; iii) ANRSPS; iv) CONVERSMIN un v) citiem mazāk nozīmīgi ieņēmumi (skatīt 4. tabulu).

(113)

Analizējot atbalsta neesību pašu iemaksā, Komisija skaidri norāda, ka tirgus ieguldītāji un komercbankas tajā nepiedalās ne ar kādu iemaksu, jo tas varētu radīt priekšfinansējuma risku attiecībā uz SNN pārdotajiem apjomiem vai nodrošināt uz tirgu bāzētu aizdevumu vai svaigu kapitālu pārstrukturēšanas izmaksu daļējai finansēšanai. Tieši pretēji, Komisija norāda, ka visi piedāvātie pašu iemaksas avoti ir ieņēmumi no līgumiem ar valsts pārvaldes iestādēm un valstij piederošiem uzņēmumiem.

(114)

Rumānija neiesniedza nekādus apliecinošus dokumentus vai pierādījumus par to, ka līgumi, kurus ANRSPS, proti, valsts pārvaldes iestāde, plānoja noslēgt ar CNU, un tajos minētās cenas atbilst tirgus cenām, lai mazinātu sākšanas lēmumā (51. apsvērumā) paustās šaubas. Tas pats attiecas uz līgumiem ar CONVERSMIN – Rumānija iesniedza datus par iepriekšējiem un pašreizējiem līgumiem, bet neapliecināja, ka šie līgumi un no tiem gūtie ieņēmumi nav saistīti ar saņemto atbalstu, pierādot, ka to cena ir tirgus cena.

(115)

Drīzāk šie dati liecina, ka lielākais CNU ieņēmumu avots (aptuveni 80 %) pārstrukturēšanas izmaksu segšanai, kā apgalvo Rumānija, būs UO2 līgumi, kas tiks noslēgti starp CNU un SNN, īstenojot jaunpieņemto Likumu Nr. 193/2018 un ar to saistīto valdības lēmumu (kā norādīts 53. apsvērumā). Tādēļ Komisija vispirms izvērtēs, vai šos ieņēmumus – jo īpaši no pārdošanas SNN – var uzskatīt par nesaistītiem ar atbalstu. Šim nolūkam Komisija izmantos tos pašus argumentus un kritērijus, kas analizēti 4.1. punktā.

(116)

Analīze par CNU ieņēmumiem no UO2 pārdošanas SNN, kas sniegta saskaņā ar šo iedaļu, ir paredzēta tikai tam, lai pārbaudītu atbilstību glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 63. punktam, kurā noteikts, ka saņēmēja iemaksa pārstrukturēšanas izmaksās nedrīkst saturēt saņemto atbalstu.

(117)

Kā paskaidrots 12. apsvērumā, Rumānijas valstij ar Enerģētikas ministrijas starpniecību pieder 82,5 % SNN pamatkapitāla. No tā izriet, ka līdzekļi, kurus CNU pārskaitīja SNN kā maksājumu par līgumiem, kas jāizpilda saskaņā ar jauno monopola likumu, faktiski lielākoties radās no valsts līdzekļiem un ka SNN līdzekļus kontrolē Rumānijas valsts.

(118)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru valsts spēja kontrolēt valsts uzņēmumu, kas iesaistīts pasākuma piešķiršanā, automātiski nepamato pieņēmumu, ka tā rīcība un komerciālie lēmumi ir attiecināmi uz valsti. Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) ir paskaidrojusi, ka valsts uzņēmuma līdzekļi ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem un darbības, kas uz tiem attiecas, ir attiecināmas uz valsti, ja valsts, izmantojot savu dominējošo ietekmi uz šādu uzņēmumu, spēj virzīt tā līdzekļu izmantošanu (28). Tiesa minēja kritērijus, kas ļauj noteikt šo attiecināmību un kas cita starpā ietver arī valsts iestāžu veiktās uzraudzības intensitāti attiecībā uz uzņēmuma vadību vai jebkuru citu rādītāju, kurš apliecina valsts iestāžu iesaistīšanos pasākuma apstiprināšanā.

(119)

Pirmkārt un galvenokārt, Komisija norāda, ka Likumu Nr. 193/2018, kas piespiež SNN pirkt no CNU, ir pieņēmis parlaments (skatīt 53. apsvērumu). Šā likuma rezultātā SNN radās pienākums pirkt UO2 no CNU, pamatojoties uz faktiskajām CNU bagātināšanas izmaksām, neatkarīgi no šā darījuma rentabilitātes pašam SNN, jo īpaši salīdzinājumā ar alternatīvām UO2 piegādēm, piemēram, no Kanādas uzņēmuma Cameco. Tas skaidri apliecina, ka piegādes līgumi, kas saskaņā ar šo likumu noslēgti starp SNN un CNU, nav saskaņā ar tirgus kritērijiem pieņemti neatkarīgi SNN komerciālie lēmumi, bet gan Rumānijas valsts likumdošanas pilnvaru izmantošanas rezultāts. Tas nozīmē, ka tieši Rumānijas valsts īsteno izšķirošo ietekmi uz SNN lēmumu noslēgt līgumu par UO2 iegādi no CNU, kā arī uz minētā līguma pakārtotajiem nosacījumiem (jo īpaši cenu).

(120)

Līdzīgā gadījumā Komisija secināja, ka ilgtermiņa līgumi par elektrības iegādi Hidroelectrica kā valsts uzņēmumam, kuru kontrolē Rumānijas valsts (80 % akciju), no citiem valsts uzņēmumiem S.C. Termoelectrica S.A. un S.C. Electrocentrale Deva S.A., kurus iniciēja valsts iestādes, bija saistīti ar valsts līdzekļiem un attiecināmi uz valsti (29). Konkrētajā gadījumā attiecināmība uz valsti ir vēl acīmredzamāka un tiešāka, ņemot vērā to, ka jebkura alternatīva UO2 piegāde – izņemot gadījumu, kad CNU nespētu veikt piegādes, – pārkāptu valsts pieņemto Likumu Nr. 193/2018 par valsts uzspiestajām SNN un CNU līgumattiecībām, kas tieši izriet no minētā Rumānijas likuma.

(121)

Komisija arī norāda, ka šo secinājumu apstiprina lielā valsts ietekme SNN pārvaldībā (skatīt 12. apsvērumu), kas nodrošina, ka SNN lēmējstruktūras praksē īsteno ar likumu SNN uzdoto pienākumu – patiesi, septiņus SNN padomes locekļus (30) amatā ieceļ akcionāru pilnsapulce, kurā valstij, ņemot vērā tās līdzdalību SNN, ir vairākums. Direktoru padome ir īpaši atbildīga par SNN vadītāju iecelšanu amatā un atsaukšanu, un tā uzrauga viņu darbību.

(122)

Tādēļ Komisija secina, ka ir tieši pierādījumi tam, ka minēto līgumu slēgšana un īstenošana ir attiecināma uz Rumānijas valsti. Turklāt, tā kā šo līgumu noslēgšana un īstenošana nozīmē SNN līdzekļu pārskaitīšanu (kā samaksu CNU) un SNN ir valsts kontrolēts pircējs, Komisija secina, ka šis plānotais jaunais pasākums ir saistīts ar valsts līdzekļiem (skatīt 116. un 118. apsvērumu).

(123)

Likums Nr. 193/2018 attiecas tikai uz CNU un nav pieejams citiem uzņēmumiem, kuri konkurē vai plāno konkurēt ar CNU par urāna pārstrādes pakalpojumu sniegšanu. Kā ir norādījusi Tiesa, ja atbalsts ir individuāls, ar ekonomiskas priekšrocības apzināšanu principā pietiek, lai pamatotu pieņēmumu par pasākuma selektivitāti (31). Tādējādi Likums Nr. 193/2018 un ieņēmumi, kurus saņem CNU, to īstenojot, nepārprotami ir selektīvi.

(124)

Attiecībā uz priekšrocību Komisija norāda, ka normatīvais regulējums, kas izveidots ar Likumu Nr. 193/2018 un attiecīgo valdības lēmumu, rada CNU pārliecību, ka tas varēs pārdot SNN savu UO2 produkciju par cenu, kas daļēji sedz izmaksas, un nodrošināt peļņu. Šāda pārliecība tirgū nav nevienam citam uzņēmumam. Bez valsts iejaukšanās CNU nebūtu pārliecības par savas produkcijas pārdošanu, kā tas bija SNN iepriekšējā iepirkumā par UO2 piegādes līgumu slēgšanu. To apstiprina 1. tabula, parādot, ka kopš iepirkuma procedūras izsludināšanas CNU piedāvātās cenas vienmēr ir bijušas daudz augstākas nekā Cameco piedāvātās cenas. Tādēļ Komisija secina, ka Likums Nr. 193/2018 un ieņēmumi, kurus saņem CNU, to īstenojot, rada CNU priekšrocību.

(125)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka ieņēmumi, kas saņemti no SNN par UO2 iegādi, nav gūti bez atbalsta un tādēļ tie nav uzskatāmi par derīgu pašu iemaksu pārstrukturēšanas izmaksu segšanai saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 63. punktu.

(126)

(127)

Ja pamatojas uz šiem aprēķiniem un ņem vērā pamatdarbības radīto naudas plūsmu summu 2017.–2023. gadā, kā to darīja Rumānija, maksimālā summa, neskaitot saņemto atbalstu, kuru CNU varētu ieguldīt plānā, ir 76,2 miljoni RON (16,1 miljons EUR). Šī summa veido tikai 21,4 % no plānotajām pārstrukturēšanas izmaksām 365 miljonu RON (77,0 miljonu EUR) apmērā. Tas ir daudz mazāk par nepieciešamo minimālā 50 % pašu iemaksas līmeni. Tādējādi, pat abstrakti pieņemot, ka CNU joprojām spēs veikt pārdošanu SNN, nodrošinot saskanību ar tirgus cenām, ieņēmumi no pamatdarbības, ko saņemtu CNU, noteikti būtu hipotētiski un nepietiekami stabili un paredzami, lai tos varētu atzīt par reālu un faktisku pašu iemaksas avotu, kas segtu pārstrukturēšanas izmaksas. Tādēļ paliek spēkā sākšanas lēmumā izvirzītās Komisijas šaubas par šo aspektu.

(128)

Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse attiecībā uz glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu piemērošanu liecina, ka dažādi iesaistītie saņēmēji ir iemaksājuši finansējumu, kas neietvēra atbalstu un kas sedza līdz 73 % (35) no šīm izmaksām, bet ne mazāk kā 44 % (36) no pārstrukturēšanas izmaksām (mazāk par 50 % ir pieņemami atbalstāmos apgabalos saskaņā ar 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kā norādīts glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 98. punktā). Komisija arī vēlas uzsvērt, ka kodolenerģētikas nozares stratēģiskā iezīme nebija iemesls, lai atvieglotu pašu iemaksas prasības Areva – potenciālajam CNU konkurentam, kura pašu iemaksa bija lielāka par 50 % (37). Tādēļ šajā gadījumā Komisija neredz pamatotu iemeslu atkāpties no noteikumiem un savas lēmumu pieņemšanas prakses attiecībā uz minimālo pašu iemaksas summu pārstrukturēšanas izmaksās.

(129)

Turklāt Rumānija arī neiesniedza nekādu pamatojumu attiecībā uz iebildumu, ko Komisija izvirzīja sākšanas lēmumā (skatīt 50. apsvērumu), ka Rumānija nav paskaidrojusi, kādēļ nākotnes peļņa ir faktiskais pašu iemaksas avots, ņemot vērā glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 63. punktu, kas izslēdz nākotnē gaidāmo peļņu, piemēram, naudas plūsmu.

(130)

Attiecībā uz citiem ieņēmumiem, kas netiek saņemti no SNN saistībā ar CNU UO2 piegādes līgumu, pat ja šie ieņēmumi būtu reāli, faktiski un neietvertu atbalstu (ko Rumānija nav pierādījusi), šie ieņēmumi jebkurā gadījumā veidotu ne vairāk kā 21,4 % pašu iemaksas (skatīt 127. apsvērumu), un tas būtu ļoti nepietiekami, lai izpildītu glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu prasības attiecībā uz pašu iemaksu. Tādēļ Komisijai nav jāvērtē tas, vai citi Rumānijas norādītie pašu iemaksas avoti ir reāli, faktiski un neietver atbalstu.

(131)

Saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 45. punktu pārstrukturēšanas atbalsta gadījumā Komisija pieprasa, lai attiecīgā dalībvalsts iesniegtu īstenojamu, konsekventu un vērienīgu pārstrukturēšanas plānu, kas vērsts uz saņēmēja ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu. Pārstrukturēšanas plānam jānodrošina saņēmēja ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana pieņemamā termiņā un pamatojoties uz reālistiskiem pieņēmumiem attiecībā uz turpmākajiem darbības apstākļiem, izslēdzot jebkādu turpmāku valsts atbalstu, kas nav paredzēts pārstrukturēšanas plānā. Saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 48. punktu pārstrukturēšanas plānā jānorāda atbalsta saņēmēja grūtību cēloņi un paša saņēmēja trūkumi un jāizklāsta, kā ar ierosinātajiem pārstrukturēšanas pasākumiem tiks atrisinātas atbalsta saņēmēja pamatproblēmas. Saskaņā ar 50. punktu plānotās pārstrukturēšanas paredzamie rezultāti uzskatāmi jāparāda pamatscenārijā, kā arī pesimistiskajā (jeb sliktākajā) scenārijā. Saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 52. punktu ilgtermiņa dzīvotspēja ir sasniegta, ja uzņēmums spēj nodrošināt plānoto kapitāla atdevi pienācīgā līmenī pēc visu izmaksu segšanas, tostarp nolietojumu un finanšu izmaksas.

(132)

Šis glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu pamatnosacījums īpaši tiecas novērst ilgstošus konkurences izkropļojumus, ko rada nerentabla, atkārtota valsts naudas iepludināšana grūtībās nonākušos uzņēmumos, kuri nākotnē nespētu saprātīgā termiņā atgriezties pie pašpietiekama un dzīvotspējīga finansiālā stāvokļa. Šajā saistībā Komisija norāda, ka kodolenerģētikas nozares stratēģiskā būtība nekādā gadījumā nedeva šai nozarei (38) iemeslu pazemināt prasības attiecībā uz pārstrukturēšanas plāna pamatīgumu un noturīgumu, kā arī ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanas iespējamību pēc minētā plāna īstenošanas.

(133)

Sākšanas lēmuma 54.–61. apsvērumā tika izteiktas šaubas par to, vai CNU varēs kļūt dzīvotspējīgs bez pastāvīga atbalsta (pamatdarbības subsīdijas) un vai plānotās jaunās raktuves būs rentablas saskaņā ar reālistiskiem pieņēmumiem. Atbildot uz to, Rumānija apgalvo, ka CNU ilgtermiņā būs dzīvotspējīgs, ņemot vērā finanšu prognozes, kas laikposmā no 2018. gada līdz 2023. gadam vidēji paredz pašu kapitāla atdevi (ROE) 14 % (2023. gadā –11,4 %) un peļņu no ieguldītā kapitāla (ROCE) 12,9 % (2023. gadā –13,6 %). Turpmākajos apsvērumos norādīto iemeslu dēļ Komisija tomēr uzskata, ka CNU dzīvotspēja ilgtermiņā nav pierādīta.

(134)

Komisija norāda, ka Rumānija savā iesniegumā nav paskaidrojusi, kādēļ šķiet, ka naudas plūsmas prognozēs nav ietvertas ne ekspluatācijas izmaksas, ne ieguldījumu izmaksas saistībā ar jaunajām raktuvēm, kas ieplānotas Tulgešā-Grinciešā.

(135)

Komisija arī norāda, ka, pamatojoties uz Rumānijas iesniegto informāciju (skatīt 1. tabulu), CNU norādītās cenas par piegādēm SNN (attiecībā uz UO2 120 tonnuU partijām) sešu mēnešu periodā no 2015. gada decembra līdz 2018. gada augustam bija augstākas par 39–99 % salīdzinājumā ar Cameco cenām. Trešajā pārstrukturēšanas plānā Rumānija nesniedza sīki izstrādātu, kvantitatīvu skaidrojumu par to, kā CNU ražošanas procesi (gan ieguves, gan pārstrādes/bagātināšanas segmentos) varētu kļūt konkurētspējīgi ar Cameco un tādējādi atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju tirgū bez turpmāka valsts atbalsta pārstrukturēšanas perioda beigās.

(136)

Komisija arī norāda, ka ekspluatācijas izmaksu summa, ko CNU ir uzņēmies segt trešajā pārstrukturēšanas plānā, ir [50–70] miljonu RON ([10,5–14,8] miljonu EUR) robežās gadā, sākot no 2020. gada. Šī summa aptuveni atbilst vienai trešdaļai 2023. gadam paredzēto ikgadējo izdevumu (196,8 miljoniem RON jeb 41,5 miljoniem EUR) Rumānijas iesniegtajā pirmajā pārstrukturēšanas plānā (skatīt 1. tabulu). Rumānijas iestādes nesniedza skaidru un pārliecinošu pamatojumu, kādēļ ekspluatācijas izmaksas būtiski samazinājās starp šiem abiem plāniem – konkrēti, abos plānos Krusas raktuves būtu pilnīgi iztukšotas līdz 2023. gadam; rezultātā šķiet, ka to slēgšana neizskaidro ekspluatācijas izmaksu atšķirības abos iepriekš minētajos pārstrukturēšanas plānos. Tādējādi attiecībā uz pieņēmumiem par ekspluatācijas izmaksām ticamība nav noteikta.

(137)

Turklāt Rumānija vispār nepaskaidroja pamatā esošos pieņēmumus par ieņēmumiem, ko pārstrukturēšanas plānā bija paredzēts saņemt, sākot no 2021. gada, piemēram, pieņēmumus par to, ka Feldioaras ražotnē tiks izmantots gan iekšēji saražotais, gan importētais U3O8. Rumānijas iestādes arī neiesniedza sliktākā gadījuma scenāriju, kā paredzēts glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 50. punktā, ar sīkāku novērtējumu par uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanu pat pesimistiskāko pieņēmumu gadījumā. Rumānijas iestādes vienkārši aprēķināja to pamatdarbības naudas plūsmu kumulatīvo summu, kuras būs uzskatāmas par pašu iemaksu, ja ekspluatācijas izmaksas (vai arī ieguldījumu izmaksas) būs lielākas par 25 %, nepamatojot šāda pieņēmuma loģiku un sīkāk neizvērtējot tā ietekmi uz CNU finanšu pārskatiem.

(138)

Rumānija arī nesniedza pierādījumus tam, ka jaunās raktuves būs rentablas, kā bija skaidri pieprasīts sākšanas lēmumā. Rumānijas konsultāciju birojam (Cepromin Deva) pasūtītā priekšizpēte ir gaidāma 2019. gada novembrī. Tādēļ Komisija norāda, ka 2011. gada pētījums par urāna raktuvēm (skatīt 72. apsvērumu), attiecībā uz kuru Komisija pauda nožēlu, ka Rumānija nespēja to sagatavot, pat neņemot vērā iespējamās bažas par valsts drošību, jebkurā gadījumā ir novecojis un nepietiekams, lai noteiktu jauno raktuvju rentabilitāti. Konkrēti, Rumānija nenoraidīja Komisijas konstatējumu, kas iekļauts sākšanas lēmumā, ka plānotās šo raktuvju ražošanas izmaksas būtiski pārsniegs U3O8 cenu starptautiskajā tirgū (skatīt 39. apsvērumu). Pamatojoties uz to pašu specializēto avotu, Komisija konstatē, ka urāna cena joprojām ir zemā līmenī – aptuveni 25 USD (22,6 EUR) par vienu mārciņu U3O8 (39), un tā ir daudz zemāka par ražošanas izmaksām [..] USD ([..] EUR) apmērā par vienu mārciņu U3O8, ko Rumānija paredzēja sākotnējā pārstrukturēšanas plānā. Rumānija paskaidroja, ka ražošanas izmaksas jaunajās raktuvēs var būt zemākas par tām, kas sākotnēji bija paredzētas 2011. gada plānā, jo pirmajā posmā tiks izmantotas tikai virszemē pieejamās iegulas, taču nepaskaidroja, kā tās varētu salīdzināt ar pašreizējām un prognozētajām tirgus cenām. Turklāt jaunā subsīdija, kas tika ieviesta trešajā pārstrukturēšanas plānā (skatīt 57. apsvērumu), lai segtu Krusas-Botušanas raktuvju slēgšanas izmaksas, liecina, ka CNU nav rezervējis līdzekļus vides atjaunošanai šajās raktuvēs. Tā kā par jaunajām raktuvēm nav veikta nekāda izpēte, nav iespējams pārbaudīt, vai šīs jauno raktuvju izmaksas ir pareizi uzskaitītas. Tas pats attiecas uz visām pārējām jauno raktuvju ekspluatācijas izmaksām nākotnē. Tādējādi Komisija secina, ka sākšanas lēmumā izvirzītās šaubas par jaunajām raktuvēm nav kliedētas.

(139)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka Rumānijas iestāžu iesniegtie aprēķini nepierāda CNU dzīvotspējas atjaunošanu, jo to pamatā ir nepareizs pieņēmums, ka CNU nodrošina apmierinošu iemaksu savu darbību pārstrukturēšanā. Kā paskaidrots iepriekš, Komisija patiešām uzskata, ka ieņēmumi no piegādes monopola attiecībā uz UO2 piegādi SNN nav uzskatāmi par tādiem, kas neietver atbalstu (skatīt 125. apsvērumu). No tā izriet, ka ilgtermiņa dzīvotspēju nevarēs atjaunot bez turpmāka valsts atbalsta, jo piegādes SNN šā monopola ietvaros netiek ierobežotas laikā, un ir paredzams, ka pārstrukturēšanas periodā tās veidos lielāko daļu CNU ieņēmumu. Praksē, kā parādīts 5. tabulā, neatkarīgi no nepilnībām Rumānijas trešajā pārstrukturēšanas plānā, ja nebūtu šā ieņēmumu avota, CNU 2023. gadā varētu nodrošināt ROE tikai 2,2 % līmenī un ROCE –0,9 % līmenī. Šī 2,2 % atdeve ir daudz zemāka par pašreizējo 5,0 % tirgus likmi Rumānijas valsts obligācijām ar 10 gadu termiņu; minētā 2,2 % atdeve ir arī daudz zemāka par 7,5–8,5 % ROCE līmeni, ko Rumānija uzskata par atbilstošu atlīdzību par kapitālu šajā nozarē, atsaucoties uz lēmumu par Pakšu II (skatīt 65. apsvērumu). Rumānijas izvirzītais ROCE kritērijs attiecas uz kodolelektrostacijas būvniecību un ekspluatāciju, kas rada riskus, izmaksas un atlīdzības, kuri atšķiras no kodoldegvielas piegādes riskiem, izmaksām un atlīdzībām. CNU darījumdarbība ir saistīta ar ieguves sastāvdaļu, uz kuru attiecas izmaiņas aureolīna cenās, un ar konversiju par urāna dioksīdu. CNU minimālais mērķis attiecībā uz ROCE ir aptuveni 7–8,4 %, un šis intervāls sakrīt ar Rumānijas iesniegumā norādīto intervālu, tādēļ to var izmantot kā standartlielumu (40). Jebkurā gadījumā CNU prognozētais ROE un ROCE līmenis pārstrukturēšanas perioda beigās 2023. gadā paliek daudz zemāks par Rumānijas 5 % aizņēmumu izmaksām, ja neņem vērā ieņēmumus, kas neietver atbalstu. Tādējādi nevar uzskatīt, ka CNU varēs atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju bez turpmāka atbalsta.

(140)

Papildus Komisija izvērtēja arī to, vai mainīsies tās secinājums par ilgtermiņa dzīvotspēju gadījumā, ja paredzamie ieņēmumi bezmonopola situācijā tiks gūti, pārdodot par tirgus cenu. Tomēr, ja CNU faktiski pārdotu UO2 un reģistrētu ieņēmumus no tā ražošanas, pamatojoties uz tirgus cenām, gūtie ieņēmumi nenodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspējas sasniegšanu.

(141)

Kā liecina Rumānijas iesniegtie dati, pašreizējā UO2 pārdošanas cena faktiski ir 380 RON/kg (80 EUR/kg) (Cameco 2018. gada jūlija piedāvājums) un U3O8 tirgus cena ir 31,7 USD/mārciņā (350,4 RON/kgU U3O8), pamatojoties uz sešu mēnešu vēsturiski vidējo rādītāju. Rezultātā tirgus pircējs, ņemot vērā to, ka notiek U3O8 importēšana, piekristu maksāt CNU par UO2 piegādi UO2 tirgus cenu (380,4 RON/kgU), atskaitot no tās U3O8 tirgus cenu (350,4 RON/kgU), proti, aptuveni 30 RON/kgU. Ieņēmumi par tirgus cenu lielākoties izrādītos nepietiekami, lai segtu CNU izmaksas par U3O8 pārstrādi UO2 ([..] RON/kg, ieskaitot 5 % peļņas normu). Patiesi, augstāka UO2 cena, pamatojoties uz importēto U3O8, izrādītos nekonkurētspējīga.

(142)

Tāpat, kā izriet no Rumānijas iesniegtās informācijas, CNU neatjaunotu ilgtermiņa dzīvotspēju, ja SNN tam maksātu tirgus cenu par UO2 (380,4 RON/kgU) saskaņā ar integrētu UO2 piedāvājumu, kura pamatā ir pašu iegūtais aureolīns, – patiesi, Rumānija apgalvoja, ka CNU integrētās ražošanas izmaksas ir aptuveni [..] RON/kgU, pamatojoties uz izmaksām Krusas-Botušanas raktuvēs (41), un tās ir daudz augstākas par Cameco piedāvāto UO2 cenu. Tādēļ lielākā daļa no paredzamā UO2 pārdošanas apjoma (aptuveni 80 %), pamatojoties uz plānotajās jaunajās raktuvēs pašu iegūto U3O8, radītu zaudējumus. Tādējādi Rumānijas iesniegtais plāns neļauj secināt, ka CNU būtu dzīvotspējīgs tirgū, ja veiktu pārdošanu par tirgus cenām.

(143)

Komisija arī novērtēja, kas notiktu, ja CNU pārdotu SNN UO2 no aureolīna, kas iegūts plānotajās jaunajās raktuvēs, par tirgus cenu (380,4 RON/kgU). Šādā gadījumā, pamatojoties uz Rumānijas iestāžu sniegto informāciju (4. tabula), Feldioaras izmaksas būtu vismaz aptuveni [..] miljoni RON gadā, proti, [..] RON/kgU, ļoti piesardzīgi pieņemot, ka, ražojot ar pilnu ražotnes jaudu [..] tonnuU UO2 gadā, izmaksas nepalielinātos. Pēc Feldioaras izmaksu un centralizēto funkciju izmaksu segšanas (piesardzīgi pieņemot, ka tās nemainītos – [..] miljoni RON gadā), CNU maksimālā rezerve būtu [..] RON/kgU par UO2, lai segtu (jauno) raktuvju izmaksas un tās, ko rada urāna pārstrāde aureolīnā. Šī rezerve ir daudz zemāka nekā U3O8 pašreizējā tirgus cena 350 RON/kgU. Tā ir arī zemāka par ražošanas izmaksām [..] RON/kgU, ko Rumānija norādīja attiecībā uz jaunajām raktuvēm Tulgešā-Grinciešā (42).

(144)

7. tabulā ir parādīts, ka CNU nespētu sasniegt ilgtermiņa dzīvotspēju, pārdodot UO2 par tirgus cenu saskaņā ar paziņoto pārstrukturēšanas plānu, pat (optimistiski) pieņemot, ka ražošanas izmaksas jaunajās raktuvēs (tostarp pilnīgi sedzot nākotnes saistības vides jomā) būtu vienādas ar aureolīna pašreizējo tirgus cenu (t. i., 350 RON/kgU attiecībā uz U3O8). Būtībā ieņēmumi no UO2 pārdošanas par tirgus cenu būtu mazāki par CNU ražošanas izmaksām. Tādējādi pārstrukturēšanas perioda beigās šā uzņēmuma ROE, ROA un ROCE rādītāji būs negatīvi. Tāpēc, pat ņemot vērā piegādes no jaunajām raktuvēm, Rumānijas iesniegtais trešais pārstrukturēšanas plāns neļauj secināt, ka CNU būtu dzīvotspējīgs tirgū, ja veiktu pārdošanu par tirgus cenām.

7. tabula

CNU faktiskie un plānotie finanšu rezultāti (pārdodot UO2 par tirgus cenu)

(145)

Saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 76. punktu un turpmākajiem punktiem, piešķirot pārstrukturēšanas atbalstu, ir jāveic pasākumi, lai ierobežotu konkurences izkropļojumus un pēc iespējas samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem un pozitīvā ietekme atsvērtu jebkādu negatīvu ietekmi. Konkrēti, konkurences izkropļojumus ierobežojoši pasākumi parasti būtu jāveic kā strukturāli pasākumi, t. i., veicot dzīvotspējīgu darbību nepārprotamu atdalīšanu, nevis zaudējumus radošu darbību atdalīšanu – no tām jebkurā gadījumā būtu jāatsakās, lai saglabātu dzīvotspēju.

(146)

Šā nosacījuma loģika ir tāda, ka parastos tirgus apstākļos, ja uzņēmums nesaņemtu atbalstu, tas bankrotētu vai tiktu pārņemts. Konkurentiem tas radītu tirgus un/vai ārējas izaugsmes iespējas. Tādēļ saņēmējam, saņemot atbalstu, kaut kā vajadzētu daļēji kompensēt tā radīto negatīvo ietekmi uz konkurenci. Papildus prasībai par atbalsta ieguldījumu kopīgu interešu mērķa sasniegšanā ir izvirzīta arī prasība par kompensācijas pasākumiem, jo tai ir preventīva ietekme uz uzņēmumiem, un tā palīdz novērst morālo kaitējumu to uzņēmumu akcionāriem, kuri vēršas pie valsts, ja rodas grūtības, vienlaikus reģistrējot pozitīvos rezultātus, kad gūst peļņu.

(147)

Šajā jomā, kā norādīts 78.–82. apsvērumā, Rumānija vispirms apgalvo, ka salīdzinājumā ar sākotnējo pārstrukturēšanas plānu trešais pārstrukturēšanas plāns par vairāk nekā 60 % samazina valsts atbalstu, kas jāpiešķir CNU. Komisija norāda – kā secināts trešā pārstrukturēšanas plāna 125. apsvērumā, ieņēmumus no UO2 līguma starp CNU un SNN (tas tika noslēgts, pamatojoties uz Likumu Nr. 193/2018), kuru summa pārstrukturēšanas periodā saskaņā ar Rumānijas aprēķiniem pārsniedz 250 miljonus RON (52,7 miljonus EUR), nevar uzskatīt par tādiem, kas neietver atbalstu. Tādēļ šī summa jāpieskaita atbalstam 178,3 miljonu RON (37,6 miljonu EUR) apmērā, un kopējā atbalsta summa sasniedz 428,3 miljonus RON (90,3 miljonus EUR). Šī summa veido 97,2 % kopējās atbalsta summas, ko Rumānija uzrādīja sākotnējā pārstrukturēšanas plānā (440,8 miljoni RON vai 93,0 miljoni EUR). Tādējādi Komisija secina, ka atbalsta intensitāte gandrīz nav mainījusies un tā nav samazinājusies par 60 %, kā norādījusi Rumānija.

(148)

Turklāt Rumānija tikai atkārto jau izklāstītos argumentus, par kuriem Komisija pauda šaubas sākšanas lēmumā (skatīt 62.–68. apsvērumu). Rumānija apgalvo, ka strukturālie kompensācijas pasākumi nav vajadzīgi un nav arī iespējami, jo CNU lielums ir nenozīmīgs un, atbalsta ietekme uz konkurenci neeksistē, tā kā nav ES reģistrēta alternatīva piegādātāja, kas izmanto CANDU tehnoloģijas. Rumānija uzskata, ka jebkura atdalīšana apdraudētu pārstrukturēšanas plāna dzīvotspēju.

(149)

Tomēr, pamatojoties uz informāciju, kas izklāstīta 21.–23. apsvērumā un izvērtēta 4.1.4. punktā, Komisija secināja, ka aureolīna piegādes jomā starp Eiropas uzņēmumiem pastāv faktiska un potenciāla konkurence un arī konversijas darbībā ir vērojama potenciāla konkurence.

(150)

Attiecībā uz Rumānijas izvirzīto argumentu, ka jebkāda atdalīšana apdraudētu pārstrukturēšanas plāna dzīvotspēju, Komisija norāda, ka Areva gadījumā (44) Areva atteicās no sava reaktora ekspluatācijas (New Areva NP), nododot to Francijas enerģētikas uzņēmumam EDF. Šī darbība aptvēra trešdaļu Areva aktīvu un nodrošināja vairāk nekā 50 % apgrozījuma pirms pārstrukturēšanas (45). Komisija norāda, ka Rumānija neiesniedza nekādu alternatīvu plānu, tostarp neatteicās arī ne no vienas CNU darbības, piemēram, orientējot CNU uz ieguves segmentu un vienlaikus atdalot tā pārstrādes/bagātināšanas darbības, lai tās varētu turpināt darbu kā atsevišķi uzņēmumi.

(151)

Ņemot vērā informāciju, kas iepriekš apkopota 147.–150. apsvērumā, šķiet, ka: i) faktiski pastāv konkurence attiecībā uz urāna ieguves darbību; ii) potenciāla konkurence nākotnē varētu rasties attiecībā uz urāna pārstrādes un bagātināšanas darbību un iii) Rumānija nepiedāvā nekādus strukturālus kompensācijas pasākumus CNU. Tāpēc Komisija secina, ka strukturālu kompensācijas pasākumu neesība neatbilst glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 76. un turpmākajos punktos noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz konkurences izkropļojumu ierobežošanas pasākumiem.

(152)

Attiecībā uz glābšanas atbalsta aizdevumu saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 55. punkta d) apakšpunktu Rumānija apņēmās ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc lēmuma par glābšanas atbalstu pieņemšanas vai tā pirmās daļas izmaksāšanas (lēmuma par glābšanas atbalstu 42. apsvērums) iesniegt pierādījumu tam, ka aizdevums ir atmaksāts, derīgu pārstrukturēšanas plānu vai pamatotu likvidācijas plānu, kurā izklāstīti pasākumi virzībā uz CNU likvidāciju saprātīgā laika periodā un bez turpmāka atbalsta. Rumānija neizpildīja šo apņemšanos, jo i) glābšanas aizdevums netika atmaksāts, un ii) Rumānija tika informēta, ka pārstrukturēšanas plāns (ko Rumānija iesniedza 2017. gada jūnijā un kas tika grozīts, pieņemot jaunāku redakciju 2019. gada aprīlī) nenodrošina pienācīgu CNU pašu iemaksu pārstrukturēšanas plānā, ne arī CNU ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu bez turpmāka atbalsta pārstrukturēšanas perioda beigās, ne arī atbilstošu kompensācijas pasākumu.

(153)

No iepriekš minētā Komisija secina, ka i) pagarinātā glābšanas aizdevuma konversija pārstrukturēšanas atbalstā (ar parāda norakstīšanu) par 60,4 miljoniem RON (12,7 miljoniem EUR) un ii) trīs valsts dotācijas CNU, kuru kopsumma ir 117,9 miljoni RON (24,9 miljoni EUR), nav saderīgas ar iekšējo tirgu.

(154)

Komisija arī pienācīgi ņem vērā to, ka CNU darbojas jomās, uz kurām attiecas Euratom līgums. Ar Euratom līgumu tika izveidota Eiropas Atomenerģijas kopiena, norādot nepieciešamos instrumentus un nosakot atbildības jomas, lai varētu sasniegt tādus mērķus kā kodoldrošība, enerģētiskā neatkarība un energoapgādes daudzveidība un drošība (46).

(155)

Ar Euratom līguma 52. pantu tika izveidota Euratom Apgādes aģentūra (ESA), lai nodrošinātu regulāru un taisnīgu kodoldegvielas piegādi Eiropas lietotājiem saskaņā ar 2. panta d) punkta mērķiem. Lai izpildītu šo uzdevumu, ESA īsteno piegādes politiku, kuras pamatā ir princips, kas visiem lietotājiem nodrošina vienādu piekļuvi rūdām un kodoldegvielai, un ESA ir izvēles tiesības attiecībā uz Kopienā ražotajiem materiāliem, kā arī ekskluzīvas tiesības slēgt piegādes līgumus par rūdas un kodoldegvielas piegādēm.

(156)

Euratom līguma 67. pants paredz: “Izņemot gadījumus, kad šis Līgums paredz ko citu, cenas nosaka, samērojot piedāvājumu ar pieprasījumu, kā paredzēts 60. pantā; dalībvalstu tiesību akti nedrīkst būt pretrunā ar šādiem noteikumiem.” Saskaņā ar vienkāršoto procedūru, kas noteikta 5.a pantā Eiropas Atomenerģijas kopienas Apgādes aģentūras regulā (47), ESA izmanto savas izvēles tiesības un tiesības slēgt līgumus, noslēdzot vienotu trīspusēju līgumu starp ražotāju, ESA un lietotāju.

(157)

Šajā gadījumā ESA ir līgumslēdzēja puse visos līgumos starp CNU un SNN, un, kā norādīts 156. apsvērumā, novērtējot pirkuma pasūtījumus, tai nav saistoši Rumānijas tiesību akti.

(158)

Piegāžu regulēšanas sistēma paredz tikai principu, ka priekšroka ir Kopienas lietotājiem saskaņā ar Euratom līguma 2. panta d) punktu, un negarantē Kopienas kodolmateriālu produkcijas realizāciju. Turklāt Euratom līgums paredz sistēmu, kas prasa noteikt cenas, kurās samērots piedāvājums un pieprasījums, ja vien nav ārkārtēju apstākļu (48).

(159)

Komisija jau ir atzinusi iepriekšējos lēmumos par valsts atbalstu, ka spēcīgas atomenerģijas nozares izveidošana ir būtisks Euratom līguma un līdz ar to arī Eiropas Savienības mērķis (49). Neskarot jautājumu par to, vai CNU piegādes SNN, ko reglamentē Likums Nr. 193/2018 un valdības Lēmums Nr. 126/2019, atbilst Euratom līguma noteikumiem, Komisija atzīst, ka šis lēmums var ietekmēt dažas Rumānijas saistības saskaņā ar Euratom līgumu attiecībā uz urāna ieguves un pārstrādes drošumu un piegādes drošību, jo īpaši gadījumā, ja CNU būtu jāpārtrauc darbība.

(160)

Saistībā ar šo procesu, kas atbilst LESD, vai kā tā turpinājumu Rumānija var plānot pieņemt pasākumus, kas nodrošina Euratom līguma mērķu izpildi attiecībā uz urāna ieguves un pārstrādes drošumu un piegādes drošību, piemēram, saglabājot spēju nodrošināt, ka Feldioaras ražotne neatkarīgi no tā, vai tās īpašnieks un ekspluatētājs ir CNU vai kāds cits, joprojām spēj ražot UO2 SNN ekspluatētajiem CANDU tipa reaktoriem. Tomēr šādi pasākumi minētajā kontekstā nevar likt apšaubīt jebkuru no šā procesa izrietošu atgūšanas pienākumu, nepamatoti samazināt tā apjomu vai aizkavēt tā izpildi, un šiem pasākumiem jābūt nepieciešamiem, samērīgiem, pamatotiem un ierobežotiem laikā un apjomā, kāds ir nepieciešams drošuma un piegādes drošības saglabāšanai. Par šā lēmuma izpildi Komisijai ir jābūt laikus informētai un spējīgai pārbaudīt, vai minētie nosacījumi ir izpildīti. Līdz ar to šis lēmums kopumā neskar minētos pasākumus.

(161)

Saskaņā ar LESD un Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru, ja Komisija ir konstatējusi, ka atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, tai ir tiesības lemt par to, ka attiecīgajai dalībvalstij šāds atbalsts jāizbeidz vai jāmaina (50). Tāpat Tiesa ir pastāvīgi lēmusi, ka dalībvalsts pienākums ir izbeigt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu; tas jādara iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas nolūkā (51).

(162)

Šajā saistībā Tiesa ir noteikusi, ka minētais mērķis ir sasniegts, kad saņēmējs ir atmaksājis nelikumīgā atbalsta summas un tādējādi zaudējis priekšrocību, kas tam bijusi tirgū attiecībā pret konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bijis pirms atbalsta piešķiršanas (52).

(163)

Šajā saistībā Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (53) 16. panta 1. punktā ir noteikts, ka tad, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja”.

(164)

Tādējādi pagarinātais glābšanas atbalsta aizdevums, kas kļuva nelikumīgs no brīža, kad glābšanas atbalsts netika atmaksāts sešu mēnešu laikā pēc tā piešķiršanas un/vai izmaksāšanas, tika īstenots, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, un ir uzskatāms par nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu. Aizdevums ir jāatgūst, lai atjaunotu situāciju, kāda bija tirgū pirms tā piešķiršanas. Saskaņā ar Regulas 2015/1589 16. panta 2. punktu atgūšanai jāattiecas uz laiku no brīža, kad priekšrocība tika piešķirta saņēmējam, tas ir, kad atbalsts aizdevuma pamatsummas veidā tika nelikumīgi nodots saņēmēja rīcībā, līdz tā faktiskai atgūšanai. Turklāt atgūstamajās summās būtu jāiekļauj procenti līdz dienai, kad minētās summas tiek faktiski atgūtas. Atgūšanas procenti nav saistīti ar līgumā paredzētajiem procentiem vai citām saistītām summām, kas attiecas uz glābšanas aizdevumu, kuru CNU ir parādā valstij, pamatojoties uz līgumiem, un kas attiecīgi jāpieskaita atbalsta pamatsummai. Samaksājot atgūšanas procentus, atbalsta saņēmējs zaudē finansiālo priekšrocību, ko radīja attiecīgā atbalsta bezmaksas pieejamība no dienas, kad atbalsts tika nodots saņēmēja rīcībā, līdz tā atmaksāšanai (54). Atgūšanas procentus aprēķina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 794/2004 (55).

(165)

Komisija ņem vērā neseno apspriešanos ar Rumāniju, kuras laikā netika izslēgts, ka atgūšanas rīkojums attiecībā uz glābšanas aizdevumu CNU un tā aktīvu pārdošana, lai uzņēmums varētu izpildīt savas saistītas, tostarp tās, kuras izriet no Rumānijai piemērotās šajā lēmumā paredzētās atgūšanas, var izraisīt CNU likvidāciju.

(166)

Tas, ka CNU var piemērot maksātnespējas procedūru un tas nespēs atmaksāt atbalstu, nav pietiekams iemesls, lai atbrīvotu CNU no pienākuma atmaksāt atbalstu (56). Šajā gadījumā atjaunot situāciju, kāda pastāvēja pirms atbalsta izmaksāšanas, un novērst konkurences izkropļojumus ir iespējams, reģistrējot ar glābšanas atbalsta aizdevumu saistīto pienākumu saistību grafikā tiesas uzraudzītās maksātnespējas procedūras ietvaros. Ja Rumānija nespēs atgūt visu summu, šīs procedūras rezultātā CNU darbība būs pilnīgi jāpārtrauc (57).

(167)

Komisija secina, ka Rumānija ir piešķīrusi CNU nelikumīgu valsts atbalstu, izmantojot pagarināto glābšanas atbalsta aizdevumu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu un kas būtu jāatgūst, nevis jānoraksta, kā to plāno darīt Rumānija. Komisija arī secina, ka papildu plānotais pārstrukturēšanas atbalsts, kurā piešķirtu trīs dotācijas saistībā ar Krusas-Botušanas raktuvju slēgšanu, jauno Tulgešas-Grinciešas raktuvju atklāšanu un Feldioaras ražotnes modernizāciju, 117,9 miljonu RON apmērā arī ir nesaderīgs ar iekšējo tirgu un tas nebūtu jānodod CNU rīcībā. Turklāt Komisija ņem vērā, ka Rumānija vairs neplāno īstenot dažus sākotnēji paziņotos pārstrukturēšanas atbalsta pasākumus, par kuriem Komisija pauda šaubas.

(168)

Komisija turpmāk atsevišķās procedūrās var pārbaudīt, vai ieņēmumi, kurus saņem CNU, īstenojot Likumu Nr. 193/2018, kas papildus precizēts ar valdības Lēmumu Nr. 126/2019, ir saistīti ar nelikumīgu valsts atbalstu,