(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1389 (2) ir parakstīts Protokols, ar ko groza Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku (3), lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (“protokols”), ņemot vērā tā noslēgšanu.

(2)

Protokols būtu jāapstiprina,

(1)

Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā Komisija ir risinājusi sarunas par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu ar Gruziju (“nolīgums”) saskaņā ar Padomes lēmumu, ar kuru Komisiju pilnvaroja sākt sarunas.

(2)

Nolīgums tika parakstīts 2010. gada 2. decembrī, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, saskaņā ar Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvju Lēmumu 2012/708/ES (2).

(3)

Nolīgums ir ratificēts visās dalībvalstīs, izņemot Horvātijas Republiku. Horvātijas Republika pievienosies nolīgumam saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Pievienošanās aktā, kas ir pievienots 2011. gada 5. decembra Pievienošanās līgumam. Attiecīgais protokols par Horvātijas Republikas pievienošanos tika parakstīts 2014. gada novembrī.

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina Savienības vārdā.

(5)

Lēmuma 2012/708/ES 3. un 4. pants ietver noteikumus par lēmumu pieņemšanu un pārstāvību dažādos nolīgumā izklāstītos jautājumos. Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 28. aprīļa spriedumu lietā C-28/12 (3), dažu minēto noteikumu piemērošana būtu jāpārtrauc. Ņemot vērā Līgumus, par minētajiem jautājumiem nav nepieciešami jauni noteikumi, ne arī noteikumi par dalībvalstīm noteikto informācijas sniegšanas pienākumu. Tāpēc Lēmuma 2012/708/ES 3. panta 2. līdz 5. punktu un 4. un 5. pantu būtu jābeidz piemērot dienā, kad stājas spēkā šis lēmums,

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2014/928/ES (2) ir parakstīts Protokols, ar ko groza Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (3), lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (“protokols”), ņemot vērā tā noslēgšanu.

(2)

Protokols būtu jāapstiprina,

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/372 (2) ir parakstīts Protokols, ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses (3), lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (“protokols”), ņemot vērā tā noslēgšanu.

(2)

Protokols būtu jāapstiprina,

(1)

Kopējās aviācijas telpas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku (2) (“nolīgums”) tika parakstīts 2012. gada 26. jūnijā, ņemot vērā tā noslēgšanu, saskaņā ar Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvjuLēmumu 2012/639/ES (3).

(2)

Nolīgums ir ratificēts visās dalībvalstīs, izņemot Horvātijas Republiku, kura pievienojas nolīgumam saskaņā 2012. gada Pievienošanās aktu. Protokols, ar ko groza Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (4) tika parakstīts 2015. gada 22. jūlijā saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1389 (5).

(3)

Nolīgums būtu jāapstiprina Savienības vārdā.

(4)

Lēmuma 2012/639/ES 4. un 5. pants ietver noteikumus par lēmumu pieņemšanu un pārstāvību dažādos nolīgumā izklāstītos jautājumos. Ņemot vērā Tiesas 2015. gada 28. aprīļa spriedumu lietā C-28/12 (6), Komisija/Padome, minēto noteikumu piemērošana būtu jāpārtrauc. Ņemot vērā Līgumus, par šiem jautājumiem nav nepieciešami jauni noteikumi un Lēmuma 2012/639/ES 6. pantā izklāstītie noteikumi par informācijas sniegšanu Komisijai vairs nav nepieciešami. Tāpēc Lēmuma 2012/639/ES 4. panta 2. līdz 5. punkts un 5. un 6. pants būtu jābeidz piemērot dienā, kad stājas spēkā šis lēmums,

(1)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses (2) (“nolīgums”), tika parakstīts 2013. gada 10. jūnijā, ņemot vērā tā noslēgšanu, saskaņā ar Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumu 2013/398/ES (3).

(2)

Nolīgums ir ratificēts visās dalībvalstīs, izņemot Horvātijas Republiku, kura pievienojas nolīgumam saskaņā ar 2012. gada Pievienošanās aktu. Protokols, ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (4) tika parakstīts 2015. gada 19. februārī saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/372 (5).

(3)

Nolīgums būtu jāapstiprina Savienības vārdā.

(4)

Nolīgums būtu jāīsteno saskaņā ar Savienības nostāju, ka teritorijas, kuras nonāca Izraēlas pārvaldībā 1967. gada jūnijā, nav Izraēlas Valsts teritorijas daļa.

(5)

Lēmuma 2013/398/ES 4. un 5. pants ietver noteikumus par lēmumu pieņemšanu un pārstāvību dažādos nolīgumā izklāstītos jautājumos. Ņemot vērā Tiesas 2015. gada 28. aprīļa spriedumu lietā C-28/12 (6), Eiropas Komisija pret Eiropas Savienības Padomi, minēto noteikumu piemērošana būtu jāpārtrauc. Ņemot vērā Līgumus, par minētajiem jautājumiem nav nepieciešami jauni noteikumi, un Lēmuma 2013/398/ES 6. pantā izklāstītie noteikumi par informācijas sniegšanu Komisijai vairs nav nepieciešami. Tāpēc Lēmuma 2013/398/ES 4. panta 2. līdz 5. punktu un 5. un 6. pantu būtu jābeidz piemērot dienā, kad stājas spēkā šis lēmums,

(1)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (2) (“nolīgums”), tika parakstīts 2010. gada 15. decembrī, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, saskaņā ar Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumu 2012/750/ES (3).

(2)

Nolīgums ir ratificēts visās dalībvalstīs, izņemot Horvātijas Republiku, kura pievienojas nolīgumam saskaņā ar 2012. gada Pievienošanās aktu. Protokols, ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (4) tika parakstīts 2016. gada 3. maijā saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/803 (5).

(3)

Nolīgums būtu jāapstiprina Savienības vārdā.

(4)

Lēmuma 2012/750/ES 3. un 4. pants ietver noteikumus par lēmumu pieņemšanu un pārstāvību dažādos nolīgumā izklāstītos jautājumos. Ņemot vērā Tiesas 2015. gada 28. aprīļa spriedumu lietā C-28/12 (6), Eiropas Komisija pret Eiropas Savienības Padomi, minēto noteikumu piemērošana būtu jāpārtrauc. Ņemot vērā Līgumus, par minētajiem jautājumiem nav nepieciešami jauni noteikumi, un Lēmuma 2012/750/ES 5. pantā izklāstītie noteikumi par informācijas sniegšanu Komisijai vairs nav nepieciešami. Tāpēc Lēmuma 2012/750/ES 3. panta 2. līdz 5. punktu un 4. un 5. pantu būtu jābeidz piemērot dienā, kad stājas spēkā šis lēmums,

(1)

Čikāgas Konvencija par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”) stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī. Ar to tika izveidota Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO), un tās mērķis ir regulēt starptautisko gaisa transportu.

(2)

Visas Savienības dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas līgumslēdzējas valstis un ICAO locekles, savukārt Savienībai dažās ICAO struktūrās ir novērotājas statuss.

(3)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 21. pušu konferencē 2015. gada decembrī tika pieņemts Parīzes nolīgums (1). Parīzes nolīguma mērķi ietver globālās vidējās temperatūras pieauguma ierobežošanu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekšanos temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Visām ekonomikas nozarēm, tostarp arī starptautiskajai aviācijai, būtu jāpalīdz sasniegt emisijas samazinājumi.

(4)

ICAO 39. asambleja 2016. gadā ar Rezolūciju A39-3 nolēma īstenot globālu tirgus pasākumu shēmu, izmantojot starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA), ar kuru starptautiskās aviācijas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas tiktu ierobežotas to 2020. gada līmeņos. Savienības nostāja attiecībā uz minētās shēmas un tās dažādo detalizēto elementu izstrādi un pieņemšanu ir noteikta Padomes Lēmumā (ES) 2016/915 (2).

(5)

ICAO padome tās 214. sesijas desmitajā sanāksmē 2018. gada 27. jūnijā pieņēma Čikāgas konvencijas 16. pielikuma IV sējuma pirmo izdevumu: Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA) (“16. pielikuma IV sējums”).

(6)

2017. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2392 (3) tika grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (4). Viens no minētās regulas mērķiem bija sagatavoties CORSIA īstenošanai no 2021. gada, lai noteiktu Savienības tiesībās monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasības CORSIA vajadzībām un ziņošanas un pārskatīšanas prasības attiecībā uz CORSIA īstenošanu.

(7)

16. pielikuma IV sējumā ietvertie noteikumi kļūs saistoši saskaņā ar Čikāgas konvencijā noteiktajiem ierobežojumiem un nepārsniedzot šos ierobežojumus. Saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem gaisa transporta nolīgumiem minētie noteikumi arī kļūs saistoši Savienībai un tās dalībvalstīm.

(8)

Lai ICAO pilnībā ņemtu vērā pašreizējo juridisko regulējumu Savienības līmenī, dalībvalstis saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/2027 (5) ir paziņojušas par atšķirībām. Saskaņā ar Lēmumu (ES) 2018/2027 Direktīvu 2003/87/EK tās pašreizējā redakcijā piemēro neatkarīgi no lidmašīnas ekspluatanta valstspiederības, un principā tā attiecas uz lidojumiem no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību (“LESD”). Direktīvu 2003/87/EK piemēro neatkarīgi no tā, vai lidojumi ir dalībvalstu un/vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu iekšienē vai starp tām. Šajā posmā minētie noteikumi attiecas gan uz monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasībām, gan uz emisiju izlīdzināšanas prasībām.

(9)

Ņemot vērā saskaņā ar Lēmumu (ES) 2018/2027 paziņotās atšķirības, 16. pielikuma IV sējumā izklāstītās monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasības, kas piemērojamas no 2019. gada 1. janvāra, tika iekļautas Savienības tiesību aktos ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) 2018/2066 (6) un (ES) 2018/2067 (7) un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/1603 (8). Saskaņā ar minētajām regulām izmēģinājuma posmā dati par emisijām tiks vākti un nosūtīti ICAO sekretariātam.

(10)

Ievērojot 16. pielikuma IV sējuma II daļas 3. nodaļas 3.1.3. un 3.2.1. punktu un 1. papildinājumu, līgumslēdzējām valstīm ir jāpaziņo ICAO par savu lēmumu no 2021. gada 1. janvāra brīvprātīgi piedalīties vai pārtraukt brīvprātīgo dalību CORSIA. Līgumslēdzējām valstīm ir arī jāpaziņo ICAO par savu izvēlēto risinājumu lidmašīnu ekspluatantu emisiju izlīdzināšanas prasību aprēķināšanai periodā no 2021. līdz 2023. gadam. Minētie paziņojumi tām ir jāiesniedz līdz 2020. gada 30. jūnijam.

(11)

No šiem noteikumiem izriet, ka dažas 16. pielikuma IV sējuma juridiskās sekas ir atkarīgas no attiecīgo paziņojumu iesniegšanas ICAO un no to satura. Tāpēc Savienības nostājas pieņemšana attiecībā uz šādiem paziņojumiem ietilpst LESD 218. panta 9. punkta darbības jomā.

(12)

Šajā sakarā ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem ICAO, ņemot vērā 16. pielikuma IV sējumā noteiktās paziņošanas prasības, īpaši tāpēc, ka brīvprātīgā dalība CORSIA un risinājuma izvēle atbilstoši 16. pielikuma IV sējuma 3.2.1. punktam var būtiski ietekmēt tiesības un pienākumus jomā, uz kuru attiecas Savienības tiesību akti, proti, Direktīva 2003/87/EK un – zināmā mērā – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (9).

(13)

Savienība un dalībvalstis ir atkārtoti paziņojušas (10), ka tās vēlas piedalīties CORSIA no 2021. gada 1. janvāra.

(14)

Brīvprātīga dalība CORSIA nozīmē, ka saskaņā ar 16. pielikuma IV sējuma 3.2.1. punktu ir jāizvēlas risinājums, kā aprēķināt lidmašīnu ekspluatantu emisiju izlīdzināšanas prasības periodā no 2021. līdz 2023. gadam. Šajā saistībā ir lietderīgi aprēķinus balstīt attiecīgi uz 2021., 2022. un 2023. gada emisijām. Šis risinājums, visticamāk, radīs lielāku labumu videi un starptautiskajam transportam nekā otrs pieejamais risinājums, kas balstīts uz aprēķiniem par emisijām 2020. gadā, jo paredzams, ka starptautiskās aviācijas radītās emisijas 2021., 2022. un 2023. gadā būs lielākas nekā 2020. gadā un tādējādi radīs lielākas emisiju izlīdzināšanas prasības. Tas arī nodrošinātu lielāku konsekvenci, paturot prātā to, ka no 2024. gada 16. pielikuma IV sējuma 3.2.2. punktā tāpat ir paredzēts aprēķins, kas ir balstīts uz attiecīgo gadu.

(15)

Attiecīgi 2021., 2022. un 2023. gada emisiju izmantošana lidmašīnu ekspluatantu emisiju izlīdzināšanas prasību aprēķināšanai periodā no 2021. līdz 2023. gadam būtu piemērojama visiem lidmašīnu ekspluatantiem, kas ir attiecināmi uz attiecīgo dalībvalsti, saskaņā ar jaunāko izdevumu ICAO dokumentam “CORSIA lidmašīnu ekspluatanti un valsts, uz kuru tie ir attiecināmi” (CORSIA Aeroplane Operator to State Attributions) (11).

(16)

Direktīvas 2003/87/EK satvars pašlaik zināmā mērā atšķiras no 16. pielikuma IV sējuma. Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 28.b panta 2. punktu 12 mēnešos pēc tam, kad ICAO ir pieņēmusi attiecīgos instrumentus, un pirms CORSIA darbības sākuma Komisijai ir jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā tai ir jāapsver veidi, kā minētos instrumentus īstenot Savienības tiesību aktos, pārskatot Direktīvu 2003/87/EK, un kurā tai cita starpā ir jāizvērtē CORSIA vērienīgums un tā vispārējā vides integritāte, tostarp tas, cik vērienīgs kopumā ir šis pasākums salīdzinājumā ar mērķiem, kas noteikti saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kāds ir dalības līmenis, cik lielā mērā pasākums ir izpildāms, cik pārredzams tas ir, kādas ir sankcijas par neatbilstību, kādā veidā ņem vērā sabiedrības viedokli, cik kvalitatīvas ir izlīdzināšanas kompensācijas, kāds ir emisiju monitorings, ziņošana un verifikācija, kādi ir reģistri, atbildība par uzskaiti, kā arī noteikumi par biodegvielu izmantošanu. Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 28.b panta 3. punktu Komisija ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei grozīt, svītrot, pagarināt vai aizstāt minētās direktīvas 28.a pantā paredzētās atkāpes, kas atbilst Savienības saistībām līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā, lai saglabātu klimata jomā īstenotās Savienības rīcības vides integritāti un efektivitāti.

(17)

Komisija minēto ziņojumu vēl nav iesniegusi. Tāpēc Komisijai ir steidzami, cik vien iespējams drīz un pirms 2020. gada beigām, jāsniedz Direktīvas 2003/87/EK 28.b panta 2. punktā minētais ziņojums, kuram jāpievieno attiecīgais priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei.

(18)

Šajā sakarā ir jānodrošina, ka pienācīgi tiek ņemtas vērā pašreizējās un nākotnē iespējamās atšķirības starp Savienības tiesību aktiem un 16. pielikuma IV sējumu, lai vajadzības gadījumā pasargātu Savienības tiesību sistēmu, tostarp likumdevēja rīcības brīvību lemt par turpmāko attiecīgajai jomai piemērojamo Savienības shēmu.

(19)

Tāpēc attiecīgajos paziņojumos ICAO būtu jāiekļauj atsauce uz atšķirību, par ko paziņots saskaņā ar Lēmumu (ES) 2018/2027, un kas attiecas uz jautājumiem par brīvprātīgo dalību. Tā kā šāda atšķirība, ciktāl tā joprojām ir būtiska, skar tikai kompetences piešķiršanu valstīm attiecībā uz dažādiem ekspluatantiem, attiecīgajos paziņojumos ICAO būtu jāparedz arī iespēja paziņot par papildu atšķirībām.

(20)

Nostāja, kas Savienības vārdā ir jāieņem ICAO, būtu jāpauž katrai Savienības dalībvalstij, kura ir ICAO locekle,

(1)

Padome 2005. gada 25. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP (1), ar ko izveidoja Eiropas Savienības Robežu palīdzības misiju Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa).

(2)

Padome 2019. gada 28. jūnijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2019/1115 (2), ar ko grozīja Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP, to pagarinot līdz 2020. gada 30. jūnijam.

(3)

Politikas un drošības komiteja (“PDK”) 2020. gada 16. aprīlī vienojās, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ES RPM Rafa ar tādu pašu mandātu būtu jāpagarina vēl par 12 mēnešiem, proti, līdz 2021. gada 30. jūnijam, saprotot, ka, tiklīdz apstākļi atļaus, misijai veiks stratēģisko pārskatīšanu.

(4)

ES RPM Rafa vajadzībām būtu jāpiešķir finanšu atsauces summa šim jaunajam viena gada laikposmam.

(5)

Būtu attiecīgi jāgroza Vienotā rīcība 2005/889/KĀDP.

(6)

ES RPM Rafa tiks īstenota situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

1.

2.

3.

4.

“d)

koeficients ir 0,6, ja iestādes uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu pašu kapitāla prasības, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, un (..)”

“d)

koeficients ir 0,6, ja iestādes uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu pašu kapitāla prasības, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un (..)”.

5.

“b)

radīt pienākumu, kas paredz maksāt mainīgu atalgojumu vai diskrecionārus pensiju pabalstus vai maksāt mainīgu atalgojumu, ja maksāšanas pienākums tika radīts laikā, kad iestāde neatbilda apvienoto rezervju prasībai; vai”

“b)

radīt pienākumu, kas paredz maksāt mainīgu atalgojumu vai diskrecionārus pensiju pabalstus vai maksāt mainīgu atalgojumu, ja maksāšanas pienākums tika radīts laikā, kad iestāde neatbilda sviras rādītāja rezervju prasībai; vai”.