ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 164
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
63. gadagājums
2020. gada 27. maijs
|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 164 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
63. gadagājums |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
27.5.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 164/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/703
(2020. gada 26. maijs),
ar ko attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem dimetoāta un ometoāta atlieku līmeņiem ķiršos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Dimetoāta un ometoāta maksimālie atlieku līmeņi (MAL) tika noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. |
|
(2) |
Darbīgās vielas dimetoāta apstiprinājums ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1090 (2) netika atjaunots. |
|
(3) |
Visas spēkā esošās tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuri satur dimetoātu, ir atceltas attiecībā uz izmantošanu uz ķiršiem. Tāpēc MAL, kas attiecībā uz dimetoātu un ometoātu ķiršos ir noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 17. pantu saistībā ar tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir lietderīgi svītrot. |
|
(4) |
Sakarā ar procedūru, kurā neatjauno dimetoāta apstiprinājumu, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) iesniedza secinājumu par minētās darbīgās vielas pesticīdu riska novērtējuma ekspertu līmeņa izvērtējumu (3). Šajā sakarā Iestāde nevarēja izslēgt risku patērētājiem, ko rada eksponētība dimetoāta atliekām, attiecībā uz kurām nebija iespējams izslēgt genotoksisku potenciālu, un dimetoāta galvenā metabolīta ometoāta atliekām, par kuru tika secināts, ka tas ir in vivo mutagēns. |
|
(5) |
Ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas starpniecību par jaunajiem MAL notika apspriešanās ar Savienības tirdzniecības partneriem, un to komentāri ir ņemti vērā. |
|
(6) |
Tāpēc Regula (EK) Nr. 396/2005 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(7) |
Pirms grozīto MAL piemērošanas būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai dalībvalstis, trešās valstis un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji varētu sagatavoties no MAL grozījumiem izrietošo jauno prasību izpildei. |
|
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2020. gada 16. decembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 26. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1090 (2019. gada 26. jūnijs) par darbīgās vielas dimetoāta apstiprinājuma neatjaunošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV L 173, 27.6.2019., 39. lpp.).
(3) EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), 2018. gads. Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance dimethoate, EFSA Journal 2018; 16(10):5454. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5454.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā slejas par dimetoātu un ometoātu aizstāj ar šādām:
|
|
“Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
27.5.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 164/19 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/704
(2020. gada 26. maijs),
ar ko piešķir Savienības atļauju biocīdu saimei “INSECTICIDES FOR HOME USE”
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 44. panta 5. punkta pirmo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Uzņēmums “Agrobiothers Laboratoire”2016. gada 6. oktobrī iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 43. panta 1. punktu, lai saņemtu atļauju minētās regulas V pielikumā aprakstītā 18. produkta veida biocīdu saimei “INSECTICIDES FOR HOME USE”, un sniedza rakstisku apstiprinājumu, ka Francijas kompetentā iestāde ir piekritusi novērtēt pieteikumu. Pieteikums ar lietas numuru BC-TW023858-93 tika ierakstīts Biocīdu reģistrā. |
|
(2) |
“INSECTICIDES FOR HOME USE” kā aktīvās vielas satur permetrīnu un S-metoprēnu, kas ir iekļautas Savienības apstiprināto aktīvo vielu sarakstā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 528/2012 9. panta 2. punktā. |
|
(3) |
2018. gada 10. decembrī kompetentā novērtētājiestāde Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (“Aģentūra”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 44. panta 1. punktu iesniedza novērtējuma ziņojumu un novērtēšanā gūtos secinājumus. |
|
(4) |
2019. gada 11. jūlijā Aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 44. panta 3. punktu Komisijai iesniedza atzinumu (2), tostarp arī “INSECTICIDES FOR HOME USE” biocīda raksturojuma kopsavilkuma projektu un biocīdu saimes novērtējuma galīgo ziņojumu. |
|
(5) |
Atzinumā secināts, ka “INSECTICIDES FOR HOME USE” ir biocīdu saime Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta s) apakšpunkta nozīmē, ka tā ir tiesīga saņemt Savienības atļauju saskaņā ar minētās regulas 42. panta 1. punktu un ka, ja vien tiek nodrošināta atbilstība biocīda raksturojuma kopsavilkuma projektam, tā atbilst minētās regulas 19. panta 1. un 6. punkta nosacījumiem. |
|
(6) |
2019. gada 25. jūlijā Aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 44. panta 4. punktu nosūtīja Komisijai biocīda raksturojuma kopsavilkuma projektu visās Savienības oficiālajās valodās. |
|
(7) |
Komisija ir vienisprātis ar Aģentūras atzinumu un tāpēc uzskata, ka ir lietderīgi “INSECTICIDES FOR HOME USE” piešķirt Savienības atļauju. |
|
(8) |
Atzinumā Aģentūra iesaka atļaujā iekļaut nosacījumu, ka atļaujas turētajam jāveic jauns tajā iepakojumā iepakota “INSECTICIDE HOUSEHOLD SPRAY” uzglabāšanas laika pētījums, kurā biocīds tiks darīts pieejams tirgū. Pētījumā būtu jānosaka aktīvās vielas saturs, permetrīna cis/trans attiecība un “INSECTICIDE HOUSEHOLD SPRAY” tehniskās īpašības pirms un pēc uzglabāšanas. Komisija piekrīt šim ieteikumam un uzskata, ka minētā pētījuma rezultātu iesniegšanai vajadzētu būt nosacījumam biocīdu saimes piedāvāšanai tirgū un lietošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 22. panta 1. punktu. Komisija arī uzskata, ka fakts, ka dati jāsniedz pēc atļaujas piešķiršanas, neietekmē uz esošo datu pamata izdarīto secinājumu par to, vai ir izpildīts nosacījums, kas paredzēts minētās regulas 19. panta 1. punkta d) apakšpunktā. |
|
(9) |
Aģentūras atzinumā teikts, ka attiecībā uz neaktīvo vielu nitrometānu, ko satur biocīdu saime “INSECTICIDES FOR HOME USE”, pieteikuma novērtēšanas periodā nebija iespējams secināt, vai tā atbilst zinātniskajiem kritērijiem, kas endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai izvirzīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/2100 (3). Tāpēc būtu jāturpina nitrometāna izpēte. Ja galu galā tiks secināts, ka nitrometānam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, Komisija apsvērs, vai Savienības atļauja biocīdu saimei “INSECTICIDES FOR HOME USE” ir jāatceļ vai jāgroza saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 48. pantu. |
|
(10) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Uzņēmumam “Agrobiothers Laboratoire” piešķir Savienības atļauju ar atļaujas numuru EU-0021035-0000, lai biocīdu saimi “INSECTICIDES FOR HOME USE” piedāvātu tirgū un lietotu saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem un saskaņā ar II pielikumā doto biocīda raksturojuma kopsavilkumu.
Savienības atļauja ir derīga no 2020. gada 16. jūnija līdz 2030. gada 31. maijam.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 26. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.
(2) ECHA2019. gada 26. jūnija atzinums par Savienības atļauju biocīdu saimei “INSECTICIDES FOR HOME USE” (ECHA/BPC/228/2019), https://echa.europa.eu/bpc-opinions-on-union-authorisation.
(3) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/2100 (2017. gada 4. septembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 nosaka zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai (OV L 301, 17.11.2017., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Noteikumi un nosacījumi (EU-0021035-0000)
Atļaujas turētājs veic tajā iepakojumā iepakota “INSECTICIDE HOUSEHOLD SPRAY” uzglabāšanas laika pētījumu, kurā biocīds tiks piedāvāts tirgū. Pētījumā pirms un pēc uzglabāšanas nosaka aktīvās vielas saturu, permetrīna cis/trans attiecību, smidzināšanas laukumu, rosinātājierīces darbību, izplūdes ātrumu un masas vidējo aerodinamisko diametru.
Atļaujas turētājs līdz 2022. gada 16. decembrim iesniedz pētījuma rezultātus Aģentūrai.
II PIELIKUMS
Biocīda raksturojuma kopsavilkums biocīdu saimei
“INSECTICIDES FOR HOME USE”
18. produktu veids. Insekticīdi, akaricīdi un līdzekļi citu posmkāju kontrolei (kaitēkļu kontroles līdzekļi)
Atļaujas numurs: EU-0021035-0000
R4BP vienuma numurs: EU-0021035-0000
I DAĻA
PIRMAIS INFORMĀCIJAS LĪMENIS
1. ADMINISTRATĪVĀ INFORMĀCIJA
1.1. Saimes nosaukums
|
Nosaukums |
“INSECTICIDES FOR HOME USE” |
1.2. Produkta veids(-i)
|
Produkta veids(-i) |
18 pv – Insekticīdi, akaricīdi un līdzekļi citu posmkāju kontrolei |
1.3. Atļaujas turētājs
|
Atļaujas turētāja nosaukums un adrese |
Nosaukums |
Agrobiothers Laboratoire |
|
Adrese |
ZI Route des Platières, 71290 CUISERY, Francija |
|
|
Atļaujas numurs |
EU-0021035-0000 |
|
|
R4BP vienuma numurs |
EU-0021035-0000 |
|
|
Atļaujas piešķiršanas datums |
2020. gada 16. jūnijs |
|
|
Atļaujas derīguma termiņš |
2030. gada 31. maijs |
|
1.4. Biocīdu ražotājs(-i)
|
Ražotāja nosaukums |
Agrobiothers Laboratoire |
|
Ražotāja adrese |
ZI Route des Platières, 71290 CUISERY, Francija |
|
Ražotnes atrašanās vieta |
AF3 16 rue de l’Oberwald, 68360 Soultz, Francija |
1.5. Aktīvās(-o) vielas(-u) ražotājs(-i)
|
Aktīvā viela |
3-Fenoksibenzil(1RS,3RS;1RS,3SR)-3-(2,2-dihlorvinil)-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts (permetrīns) |
|
Ražotāja nosaukums |
Tagros Chemicals India Ltd. (Art.95 List: LIMARU NV (Acting for Tagros Chemicals India Private Limited) |
|
Ražotāja adrese |
Jhaver Centre, Rajah Annamalai Bldg., IV floor 72 Marshal’s road Egmore, 600008 Chennai, Indija |
|
Ražotnes atrašanās vieta |
A-4/1&2, Sipcot Industrial Complex, Pachayankuppam Cuddalore, 607 005 Tamilnadu, Indija |
|
Aktīvā viela |
S-metoprēns |
|
Ražotāja nosaukums |
Babolna bio Ltd. |
|
Ražotāja adrese |
Szallas u.6 H-, 1107 Budapest, Ungārija |
|
Ražotnes atrašanās vieta |
Szallas u.6 H-, 1107 Budapest, Ungārija |
2. BIOCĪDU SAIMES SASTĀVS UN PREPARATĪVAIS VEIDS
2.1. Kvalitatīva un kvantitatīva informācija par saimes sastāvu
|
Vispārpieņemtais nosaukums |
IUPAC nosaukums |
Funkcija |
CAS numurs |
EK numurs |
Saturs (%) |
|
|
Min. |
Maks. |
|||||
|
3-Fenoksibenzil(1RS,3RS;1RS,3SR)-3-(2,2-dihlorvinil)-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts (permetrīns) |
|
Aktīvā viela |
52645-53-1 |
258-067-9 |
0,177 |
0,177 |
|
S-metoprēns |
|
Aktīvā viela |
65733-16-6 |
|
0,00225 |
0,00225 |
|
Propān-2-ols. |
Propān-2-ols. |
Neaktīvā viela |
67-63-0 |
200-661-7 |
3,33475 |
3,33475 |
|
n-butāns |
n-butāns |
Neaktīvā viela |
106-97-8 |
203-448-7 |
63,458 |
63,458 |
|
propāns |
propāns |
Neaktīvā viela |
74-98-6 |
200-827-9 |
16,271 |
16,271 |
|
izobutāns |
izobutāns |
Neaktīvā viela |
75-28-5 |
200-857-2 |
4,068 |
4,068 |
2.2. Preparatīvais veids(-i)
|
Preparatīvais veids |
AE – Aerosola izsmidzinātājs |
II DAĻA
OTRAIS INFORMĀCIJAS LĪMENIS – META PRODUKTA APRAKSTS(-I)
META PRODUKTA APRAKSTS 1
1. META PRODUKTA APRAKSTA 1 ADMINISTRATĪVĀ INFORMĀCIJA
1.1. Meta produkta apraksta 1 identifikators
|
Identifikators |
IZSMIDZINĀMS INSEKTICĪDS SADZĪVES LIETOŠANAI |
1.2. Atļaujas numura sufikss
|
Numurs |
1-1 |
1.3. Produkta veids(-i)
|
Produkta veids(-i) |
18 pv – Insekticīdi, akaricīdi un līdzekļi citu posmkāju kontrolei |
2. META PRODUKTA APRAKSTA 1 SASTĀVS
2.1. Kvalitatīvā un kvantitatīvā informācija par meta produkta sastāva aprakstu 1
|
Vispārpieņemtais nosaukums |
IUPAC nosaukums |
Funkcija |
CAS numurs |
EK numurs |
Saturs (%) |
|
|
Min. |
Maks. |
|||||
|
3-Fenoksibenzil(1RS,3RS;1RS,3SR)-3-(2,2-dihlorvinil)-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts (permetrīns) |
|
Aktīvā viela |
52645-53-1 |
258-067-9 |
0,177 |
0,177 |
|
S-metoprēns |
|
Aktīvā viela |
65733-16-6 |
|
0,00225 |
0,00225 |
|
Propān-2-ols. |
Propān-2-ols. |
Neaktīvā viela |
67-63-0 |
200-661-7 |
3,33475 |
3,33475 |
|
n-butāns |
n-butāns |
Neaktīvā viela |
106-97-8 |
203-448-7 |
63,458 |
63,458 |
|
propāns |
propāns |
Neaktīvā viela |
74-98-6 |
200-827-9 |
16,271 |
16,271 |
|
izobutāns |
izobutāns |
Neaktīvā viela |
75-28-5 |
200-857-2 |
4,068 |
4,068 |
2.2. Meta produkta sastāva 1 veids(-i)
|
Preparatīvais veids |
AE – Aerosola izsmidzinātājs |
3. META PRODUKTA APRAKSTA 1 BĪSTAMĪBAS UN DROŠĪBAS PRASĪBU APZĪMĒJUMI
|
Bīstamības apzīmējums |
Īpaši viegli uzliesmojošs aerosols. Tvertne zem spiediena: karstumā var eksplodēt Var izraisīt nāvi, ja norij vai iekļūst elpceļos. Izraisa nopietnu acu kairinājumu. Ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilgstošām sekām. Satur PERMETRĪNU. Var izraisīt alerģisku reakciju. |
|
Drošības prasību apzīmējumi |
Medicīniska padoma nepieciešamības gadījumā attiecīgā informācija ir norādīta uz iepakojuma vai etiķetes. Sargāt no bērniem. Uzmanīgi izlasiet visas instrukcijas un ievērojiet tās Sargāt no karstuma, karstām virsmām, dzirkstelēm, atklātas uguns un citiem aizdegšanās avotiem. – Nesmēķēt. Neizsmidzināt uz atklātas uguns vai citiem aizdegšanās avotiem. Nedurt vai nededzināt, arī pēc izlietošanas. Kārtīgi nomazgāt rokas pēc izmantošanas. IEKĻŪSTOT ACĪS. Uzmanīgi skalot ar ūdeni vairākas minūtes. Izņemiet kontaktlēcas, ja tās ir ievietotas un to ir viegli izdarīt. Turpiniet skalot. Ja acu iekaisums nepāriet: lūdziet palīdzību mediķiem. Aizsargāt no saules gaismas. Nepakļaut temperatūrai, kas pārsniedz 50 °C/122 °F. Uzglabāt temperatūrā, kas nepārsniedz 40 °C/104 °F. Izvairīties no izplatīšanas apkārtējā vidē. Savākt izšļakstīto šķidrumu. Atbrīvoties no |
4. ATĻAUTAIS(-IE) LIETOŠANAS VEIDS(-I) META PRODUKTA APRAKSTĀ 1
4.1. Lietošanas apraksts
1 tabula. # 1 – Izsmidzināms sadzīves insekticīds lietošanas veids
|
Produkta veids(-i) |
18 pv – Insekticīdi, akaricīdi un līdzekļi citu posmkāju kontrolei |
|
Vajadzības gadījumā sīks atļautā lietošanas veida apraksts |
— |
|
Mērķorganisms(-i) (tostarp attīstības posmā) |
Blusas Kāpuri Pieauguši insekti Ctenocephalides felis Ērces: Ixodes ricinus Rhipicephalus sanguineus |
|
Lietošanas joma (-s) |
Iekštelpas Tādu nemazgājamu mēbeļu un mājas tekstila kā paklāji, grīdsegas, klubkrēsli mērķtiecīga apstrāde |
|
Lietošanas metode(-es) |
Apsmidzināšana Pēc apstrādājamās virsmas izsūknēšanas ar putekļu sūcēju, produkts tiek izsmidzināts 30 cm attālumā. |
|
Lietošanas deva(-as) un biežums |
1,3 sekundes izsmidzināt uz aptuveni 1 m2 (2,1 g/m2) Minimālais laika intervāls starp divām apstrādes reizēm ir 6 mēneši. |
|
Lietotāju kategorija(-as) |
Plašākai sabiedrībai (neprofesionālai lietošanai) |
|
Iepakojuma izmēri un materiāls |
Skārda loksnes aerosola flakons ar epoksīda fenola aizsarglakas iekšējo pārklājumu (250 ml vai 500 ml) Skārda loksnes aerosola flakons bez iekšējā pārklājuma (300 ml) |
4.1.1. Pielietojumam specifiska lietošanas instrukcija:
Skatīt vispārīgas norādes par lietošanu
4.1.2. Pielietojumam specifiski riska samazināšanas pasākumi:
Skatīt vispārīgas norādes par lietošanu
4.1.3. Ja nepieciešams, atkarībā no pielietojuma, dati par varbūtējo tiešo vai netiešo ietekmi, neatliekamās palīdzības sniegšanas instrukcijas un ārkārtas pasākumi vides aizsardzībai
Skatīt vispārīgas norādes par lietošanu
4.1.4. Ja nepieciešamas, atkarībā no pielietojuma, instrukcija par biocīda un tā iepakojuma drošu iznīcināšanu
Skatīt vispārīgas norādes par lietošanu
4.1.5. Ja nepieciešams, atkarībā no pielietojuma, glabāšanas apstākļi un glabāšanas laiks parastos glabāšanas apstākļos
Skatīt vispārīgas norādes par lietošanu
5. VISPĀRĒJIE NORĀDĪJUMI (1) PAR META PRODUKTA APRAKSTA 1 LIETOŠANU
5.1. Lietošanas instrukcija
|
— |
Produkts ir jālieto tādu nemazgājamu mēbeļu un mājas tekstila kā paklāji, grīdsegas, klubkrēsli mērķtiecīgai apstrādei. |
|
— |
Pirms lietošanas vienmēr izlasiet etiķeti vai lietošanas instrukciju un ievērojiet visus norādījumus. |
|
— |
Ievērojiet ieteiktās lietošanas devas. |
|
— |
Atlikusī efektivitāte līdz pat 6 mēnešiem, kas var samazināties normālas tīrīšanas gadījumā (piemēram, sūknējot paklājus ar putekļusūcēju) vai pārāk intensīvas virsmu izmantošanas gadījumā (piemēram, staigāšana, berze utt.). |
|
— |
Nepārtrauktas invāzijas gadījumā izmantot alternatīvus produktus, kas satur aktīvās vielas ar atšķirīgu darbības mehānismu, lai izvairītos no rezistences rašanās. Tas nepieciešams, lai no kopējās populācijas likvidētu rezistentos indivīdus. |
|
— |
Ja, ievērojot turpmāk minētās instrukcijas uz etiķetes/instrukcijā, invāzija tomēr saglabājas, sazinieties ar profesionālu kaitēkļu kontroles speciālistu. |
|
— |
Nelietot uz kaķiem un citiem dzīvniekiem, vai kaķiem paredzētos mājdzīvnieku grozos. |
|
— |
Informējiet atļaujas turētāju, ja apstrāde ir neefektīva. |
5.2. riska samazināšanas pasākumi
|
— |
Nelietot uz slapjām, mazgājamām virsmām un tekstila. |
|
— |
Nemazgājiet mēbeles ar mitrām drānām slaucīšanai un neveiciet paklāju un grīdsegu slapjo tīrīšanu, lai novērstu novadīšanu kanalizācijas sistēmā. |
|
— |
Pirms apstrādes noņemiet visu pārtiku, barību un dzērienus. |
|
— |
Nelietot uz virsmām un iekārtām, kas atrodas tuvumā vai varētu nonākt saskarē ar pārtiku, barību un dzērieniem. |
|
— |
Izvairīties no saskares ar acīm. |
|
— |
Pēc izsmidzināšanas atstājiet telpu un pirms izvēdināšanas ļaujiet iedarboties vienu stundu. |
|
— |
Pirms lietošanas aizvākt vai apklāt terārijus, akvārijus un dzīvnieku būrus. |
|
— |
Izsmidzināšanas laikā izslēgt akvārija gaisa filtru. |
|
— |
Sargāt kaķus no apstrādātajām virsmām. To īpašā jutīguma dēļ pret permetrīnu produkts var izraisīt kaķiem smagas blakusparādības. |
|
— |
Sargāt no bērniem un mājdzīvniekiem apstrādes laikā. |
5.3. Dati par varbūtējo tiešo vai netiešo ietekmi, pirmās palīdzības sniegšanas instrukcijas, un ārkārtas pasākumi vides aizsardzībai
|
— |
Ieelpojot: izvest cietušo svaigā gaisā un turēt miera stāvoklī pussēdus pozīcijā. Ja parādās simptomi un/vai ir ieelpots liels daudzums, vērsties pēc medicīniskās palīdzības. |
|
— |
Saskare ar acīm: nekavējoties skalot ar lielu daudzumu ūdens, pārmaiņus paceļot augšējos un apakšējos plakstiņus. Pārbaudiet un izņemiet kontaktlēcas, ja to var viegli izdarīt. Turpiniet skalot ar remdenu ūdeni vismaz 10 minūtes. Vērsieties pēc medicīniskās palīdzības, ja parādās kairinājums vai redzes traucējumi. |
|
— |
Saskare ar ādu: novilkt notraipīto apģērbu un apavus. Nomazgāt notraipīto ādu ar ūdeni. Ja parādās simptomi, sazināties ar toksikologu. |
|
— |
Saskare ar muti: izskalot muti ar ūdeni. Nekavējoties sazināties ar toksikologu, ja parādās simptomi un/vai gadījumā, ja notikusi liela daudzuma saskare ar muti. |
|
— |
Nedot šķidrumus vai neizraisīt vemšanu apziņas traucējumu gadījumā; novietot atgūšanās pozīcijā un nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības. |
|
— |
Saglabājiet iepakojumu vai tā marķējumu pieejamā vietā. |
|
— |
Permetrīns var būt bīstams kaķiem. Ja parādās saindēšanās pazīmes, nekavējoties vērsties veterinārajā palīdzības dienestā un uzrādīt iepakojumu veterinārārstam. |
|
— |
Piretroīdi var izraisīt parestēziju (ādas dedzināšanu un durstīšanu bez kairinājuma). Ja simptomi saglabājas: vērsieties pēc medicīniskas palīdzības. |
5.4. Instrukcijas par drošu produkta un tā iepakojuma drošu iznīcināšanu
|
— |
Neizlejiet neizlietoto produktu uz zemes, ūdensceļos, caurulēs (izlietne, tualetes utt.), nedz arī kanalizācijā. |
|
— |
Utilizējiet neizmantoto produktu un iepakojumu saskaņā ar vietējām prasībām. |
5.5. Produkta glabāšanas apstākļi un glabāšanas laiks normālos uzglabāšanas apstākļos
|
— |
Uzglabāšanas laiks: 24 mēneši. |
|
— |
Uzglabāt temperatūrā, kas nepārsniedz 40 °C. |
|
— |
Nepakļaut tiešai saules gaismai. |
|
— |
Sargāt no sala. |
6. CITA INFORMĀCIJA
7. TREŠAIS INFORMĀCIJAS LĪMENIS: ATSEVIŠĶI PRODUKTI META PRODUKTA APRAKSTĀ 1
7.1. Katra produkta tirdzniecības nosaukums(-i), atļaujas numurs un konkrēts sastāvs
|
Tirdzniecības nosaukums (-i) |
FRONTLINE PET CARE SPRAY INSECTICIDE ET ACARICIDE POUR L’HABITAT SPRAY ANTIPARASITAIRE POUR L’HABITAT 300 ML FRISKIES INSECTICIDE HABITAT/HOME VETOCANIS FRONTLINE HOMEGARD SPRAY INSECTICIDE ET ACARICIDE POUR L’HABITAT INSECTICIDE HABITAT/HOME VITALVETO SPRAY INSECTICIDE POUR L’HABITAT VITALVETO/INSECTICIDE HOUSEHOLD SPRAY VITALVETO SPRAY INSECTICIDE POUR L’HABITAT VETOCANIS/INSECTICIDE HOUSEHOLD SPRAY VETOCANIS |
||||
|
Atļaujas numurs |
EU-0021035-0001 1-1 |
||||
|
Vispārpieņemtais nosaukums |
IUPAC nosaukums |
Funkcija |
CAS numurs |
EK numurs |
Saturs (%) |
|
3-Fenoksibenzil(1RS,3RS;1RS,3SR)-3-(2,2-dihlorvinil)-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts (permetrīns) |
|
Aktīvā viela |
52645-53-1 |
258-067-9 |
0,177 |
|
S-metoprēns |
|
Aktīvā viela |
65733-16-6 |
|
0,00225 |
|
Propān-2-ols. |
Propān-2-ols. |
Neaktīvā viela |
67-63-0 |
200-661-7 |
3,33475 |
|
n-butāns |
n-butāns |
Neaktīvā viela |
106-97-8 |
203-448-7 |
63,458 |
|
propāns |
propāns |
Neaktīvā viela |
74-98-6 |
200-827-9 |
16,271 |
|
izobutāns |
izobutāns |
Neaktīvā viela |
75-28-5 |
200-857-2 |
4,068 |
(1) Lietošanas instrukcijas, riska mazināšanas pasākumi un citi šajā sadaļā sniegtie lietošanas norādījumi attiecas uz visiem meta produkta aprakstā 1 norādītajiem atļautajiem lietošanas veidiem.
|
27.5.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 164/28 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/705
(2020. gada 26. maijs),
ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrēta Korejas Republikas izcelsmes smagā termopapīra importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,
apspriedusies ar dalībvalstīm,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Procedūras sākšana
|
(1) |
Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija 2019. gada 10. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrēta Korejas Republikas (“Koreja” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes smagā termopapīra importu Savienībā. Paziņojums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
|
(2) |
Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2019. gada 26. augustā sūdzību iesniedza Eiropas Termopapīra ražotāju apvienība (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no konkrētā smagā termopapīra (“ST” jeb “attiecīgais ražojums”) kopējā Savienībā saražotā apjoma. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. |
|
(3) |
Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu Komisijai laikposmā pirms informācijas izpaušanas būtu jāreģistrē imports, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, ja vien tai nav pietiekamu pierādījumu, ka nav izpildītas konkrētas prasības. Viena no šīm prasībām, kuras minētas pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā, ir, lai papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms turpinātu ievērojami pieaugt. Četru mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas ST imports no Korejas strauji samazinājās par 81 % salīdzinājumā ar tādu pašu laikposmu izmeklēšanas periodā. Dati pēc procedūras sākšanas tika balstīti uz TARIC kodiem, kas tika noteikti attiecīgajam ražojumam procedūras sākšanas laikā. Tie tika salīdzināti ar vidējo importa apjomu no vienīgā Korejas eksportētāja četros IP mēnešos. Tādēļ reģistrācijas nosacījumi pamatregulas 14. panta 5.a punktā netika izpildīti. Komisija nenoteica, ka attiecīgā ražojuma imports saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu ir jāreģistrē, jo netika izpildīts 10. panta 4. punkta d) apakšpunkta nosacījums, t. i., importa apjoma turpmāks ievērojams pieaugums. |
1.2. Ieinteresētās personas
|
(4) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Komisija turklāt konkrēti informēja sūdzības iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus (eksportētājus) un Korejas Republikas iestādes, zināmos importētājus, zināmos lietotājus un zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties. |
|
(5) |
Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. |
|
(6) |
Komisijā notika divas uzklausīšanas. Uzklausīšanā, kura notika 2019. gada 5. decembrī pēc ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, proti, Hansol grupas, pieprasījuma, tā saistītais importētājs Savienībā, vairāki lietotāji un Korejas valdības pārstāvji izvirzīja jautājumus, kas saistīti ar Savienības ST tirgu, kaitējumu, cēloņsakarību, juridiskiem jautājumiem un/vai Savienības interesēm. Uzklausīšanā, kas notika 2020. gada 7. janvārī pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma, sūdzības iesniedzējs un daži tā dalībnieki izvirzīja jautājumus, kas saistīti ar kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Šajās uzklausīšanās izteiktie apgalvojumi ir iekļauti šajā regulā. |
1.3. Atlase
|
(7) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. |
1.3.1. Savienības ražotāju atlase
|
(8) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu līdz samērīgam skaitam, piemērojot atlasi, un ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja pagaidu izlasi, pamatojoties uz Savienības ražotāju ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu Savienībā, ko tie bija paziņojuši reprezentativitātes analīzei pirms procedūras sākšanas. Šādi izveidotajā pagaidu izlasē bija trīs Savienības ražotāji divās dažādās dalībvalstīs, kas saskaņā ar pieejamo informāciju veidoja 58,2 % no kopējā lēstā Savienības ražošanas apjoma un 57,5 % no Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma. Komisija informāciju par šo pagaidu izlasi darīja pieejamu dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes. |
|
(9) |
Divas ieinteresētās personas sniedza piezīmes attiecībā uz pagaidu izlasi. Sūdzības iesniedzējs pilnībā atbalstīja ierosināto izlasi. Ražotājs eksportētājs Hansol Paper Co., Ltd. apgalvoja, ka ierosinātā izlase nav reprezentatīva, jo tajā ir iekļauti divi saistīti uzņēmumi, kas atrodas vienā un tajā pašā valstī. Hansol Paper Co., Ltd. arī apgalvoja, ka pagaidu izlase nenodrošina pienācīgu ģeogrāfisko izkliedi, un ierosināja izlasē iekļaut Ricoh, kas atrodas Francijā. |
|
(10) |
Komisija uzskatīja, ka abi ražotāji, kas atrodas Vācijā, ir lielākie līdzīgā ražojuma ražotāji Eiropas Savienībā (kopā tie izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 47 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma un 44 % no kopējā pārdošanas apjoma Savienībā) un ka Vācijā tiek saražots lielākais līdzīgā ražojuma apjoms un ir lielākā ražotāju koncentrācija. Turklāt Ricoh norādīja, ka, lai gan tas atbalsta sūdzību, tas nevar sadarboties izmeklēšanā. |
|
(11) |
Tādējādi tika apstiprināta pagaidu izlase, kas ietvēra trīs Savienības ražotājus. Galīgā izlase, ko veidoja Kanzan Spezialpapiere GmbH un Mitsubishi HiTec Paper Europe GmbH Vācijā un Jujo Thermal Ltd. Somijā, tika uzskatīta par reprezentatīvu Savienības ražošanas nozarei. |
1.3.2. Importētāju atlase
|
(12) |
Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītus importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. |
|
(13) |
Divi nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā saņemto atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama. Par šo lēmumu piezīmes netika saņemtas. |
1.4. Atbildes uz anketas jautājumiem
|
(14) |
Komisija aicināja trīs atlasītos Savienības ražotājus, abus nesaistītos importētājus, kuri atbildēja uz atlases veidlapas jautājumiem, un zināmo Korejas ražotāju eksportētāju Hansol grupu aizpildīt attiecīgās anketas, kas bija pieejamas tiešsaistē. |
|
(15) |
Ražotājs eksportētājs 2019. gada 20. oktobrī pieprasīja atbrīvojumu no galvenās anketas I pielikuma aizpildīšanas trim saistītiem pārveidotājiem. Ņemot vērā sniegto informāciju, Komisija 2019. gada 24. oktobrī provizoriski piekrita šim pieprasījumam. |
|
(16) |
Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, viena nesaistīta importētāja (Ritrama S.p.A.), ražotāja eksportētāja Hansol Paper Co., Ltd (“Hansol Paper”) un tā saistītā importētāja Hansol Europe B.V. (“Hansol Europe”). Turklāt atbildes nosūtīja arī divi lietotāji. |
1.5. Pārbaudes apmeklējumi
|
(17) |
Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Ievērojot pamatregulas 16. pantu, pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos/subjektos:
|
1.6. Datu noformējums
|
(18) |
Ņemot vērā, ka dažus datus iesniedza tikai neliels skaits personu, daži tālāk norādītie skaitļi konfidencialitātes apsvērumu dēļ sniegti diapazonos (3). |
1.7. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
|
(19) |
Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2016. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
2.1. Attiecīgais ražojums
|
(20) |
Attiecīgais ražojums ir konkrēts smagais termopapīrs ar šādu definīciju: termopapīrs, kas sver vairāk nekā 65 g/m2; ko pārdod ruļļos ar platumu 20 cm vai vairāk, svaru 50 kg vai vairāk (ieskaitot papīru) un diametru 40 cm vai vairāk (lielie ruļļi); ar bāzes pārklājumu no vienas vai abām pusēm vai bez tā; ar termojutīgas vielas (krāsvielas un attīstītāja maisījums, kas karsēšanas procesā reaģē un veido attēlu) pārklājumu no vienas vai abām pusēm; ar virsmas pārklājumu vai bez tā, un tā izcelsme ir Korejas Republikā, un to pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 4809 90 00, ex 4811 59 00 un ex 4811 90 00 (TARIC kodi 4809900020, 4811590020 un 4811900020) (“attiecīgais ražojums”). |
|
(21) |
ST ir specializēts papīrs. Tam ir termoaktīvs pārklājums, kas reaģē, veidojot attēlu, kad to karsē printeris ar termiskām drukas galviņām. ST galvenokārt izmanto pašlīmējošiem iepakojuma marķējumiem e-komercijā, biļetēm un birkām. |
|
(22) |
ST var ražot ar vairāku veidu attīstītājiem: ar attīstītājiem, kas satur (bis)fenola vielas, piemēram, bisfenolu A un bisfenolu S (ST, kas satur (bis)fenolu), vai ar attīstītājiem, kas nesatur fenolu (ST bez fenola). Šī izmeklēšana attiecas uz visiem veidiem. Tomēr Komisija norāda, ka kopš 2020. gada 2. janvāra ST ar bisfenolu A Savienībā ir aizliegts (4). |
2.2. Līdzīgais ražojums
|
(23) |
Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vieni un tie paši pamatlietojumi:
|
|
(24) |
Tāpēc šajā posmā Komisija ir nolēmusi, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
3. DEMPINGS
3.1. Normālā vērtība
|
(25) |
Izrādījās, ka Hansol Paper izmeklēšanas periodā bija vienīgais attiecīgā ražojuma ražotājs eksportētājs attiecīgajā valstī. |
|
(26) |
Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 2. punktu, vispirms pārbaudīja, vai Hansol Paper kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs. Pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no tā kopējā attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Šādi noteiktais Hansol Paper līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs. |
|
(27) |
Tad Komisija noteica ražojuma veidus, ko iekšzemes tirgū pārdod Hansol Paper un kas ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību un kuriem ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū. |
|
(28) |
Tad Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai Hansol Paper iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, ir reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja izmeklēšanas periodā šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas tiek pārdots eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka viens ražojuma veids (kas veido 25–45 % no Hansol Paper kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū) tika pārdots apjomā, kas ir mazāks par 5 % no kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību. Šim ražojuma veidam normālo vērtību aprēķināja, kā paskaidrots turpmāk 33.–34. apsvērumā. |
|
(29) |
Pēc tam Komisija katram attiecīgajam ražojuma veidam noteica neatkarīgiem klientiem veiktās iekšzemes pārdošanas apjoma rentablo daļu izmeklēšanas periodā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū. |
|
(30) |
Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir rentabla, ja:
|
|
(31) |
Šajā gadījumā normālā vērtība ir minētā ražojuma veida visas izmeklēšanas periodā veiktās iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā vērtība. |
|
(32) |
Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena vietējā tirgū izmeklēšanas periodā, ja:
|
|
(33) |
Iekšzemes pārdošanas apjoma analīze apliecināja, ka 60–80 % (5) no ražojuma veida, kas bija identisks vai salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veidu, kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bija rentabli un ka vidējā svērtā pārdošanas cena bija augstāka par ražošanas izmaksām. Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta kā vienīgi rentablās pārdošanas vidējā svērtā vērtība. |
|
(34) |
Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kam iekšzemes tirgū reprezentatīvos daudzumos netika pārdots līdzīgais ražojums vai tas tika pārdots nepietiekamos daudzumos, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību. |
|
(35) |
Saliktā normālā vērtība tika aprēķināta, pie ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:
|
3.2. Eksporta cena
|
(36) |
Hansol Paper eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai netieši, izmantojot Hansol Europe – saistītu importētāju Savienībā. |
|
(37) |
Attiecībā uz attiecīgā ražojuma pārdošanu tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija tā cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību. |
|
(38) |
Eksporta cena uz Savienību ar importētāja Hansol Europe starpniecību pārdotajam attiecīgajam ražojumam, kā noteikts pamatregulas 2. panta 9. punktā, tika noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Pārdošanas cena, ko saistītā persona maksājusi nesaistītiem klientiem, tika koriģēta atpakaļ līdz EXW cenai, atskaitot saistītās personas PVA izmaksas, samērīgu peļņu un transporta izmaksas. |
|
(39) |
Attiecībā uz izmantoto peļņas procentu Komisija, ievērojot Savienības tiesu iedibināto judikatūru (6), neizmantoja saistītā uzņēmuma peļņas procentu, jo tas tiek uzskatīts par neuzticamu. Tikai viena persona bija aizpildījusi anketu, kas paredzēta nesaistītiem importētājiem Savienībā, un piekrita izpaust peļņas procentu, ko tā guvusi ar attiecīgo ražojumu saistītās darbībās. Tādējādi Hansol Europe peļņa tika provizoriski aizstāta ar šīs personas peļņas procentu. |
3.3. Salīdzinājums
|
(40) |
Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu. |
|
(41) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Normālā vērtība tika koriģēta, lai ņemtu vērā transporta, iepakošanas un kredīta izmaksas. Eksporta cena tika koriģēta, lai ņemtu vērā apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksas, transporta, apdrošināšanas, iepakošanas izmaksas, kredīta izmaksas, banku maksājumus, komisijas maksas un gada beigu atlaides, ja minētais tika atzīts par samērīgu, precīzu un pamatotu ar pārbaudītiem pierādījumiem. |
3.4. Dempinga starpība
|
(42) |
Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzināja līdzīgā ražojuma konkrētā veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu. |
|
(43) |
Šādi iegūtā provizoriskā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, vienīgajam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, ir 22,3 %. |
|
(44) |
Visiem pārējiem Korejas Republikas ražotājiem eksportētājiem, ja tādi būtu, Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, kas izteikts procentos no kopējā eksporta apjoma (norādīts Eurostat importa statistikā) no attiecīgās valsts uz Savienību. |
|
(45) |
Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo Hansol Paper eksporta apjoms izmeklēšanas periodā bija 100 % no attiecīgās valsts eksporta kopapjoma uz Savienību. Tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, dempinga starpības apmērā. |
|
(46) |
Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:
|
4. KAITĒJUMS
4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms
|
(47) |
Līdzīgo ražojumu Savienībā izmeklēšanas periodā ražoja septiņi zināmi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. |
|
(48) |
Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopapjoms izmeklēšanas periodā bija 214 227 tonnas. Komisija šo skaitli aprēķināja, ņemot vērā atbildes uz anketas jautājumiem, kuras sniedza sūdzības iesniedzējs, un salīdzinot tās ar atlasīto Savienības ražotāju atbildēm uz individuālās anketas jautājumiem. Kā norādīts 8. un 11. apsvērumā, iekļaušanai izlasē tika atlasīti trīs Savienības ražotāji, kuru ražošanas apjoms veidoja 58,2 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā. |
4.2. Patēriņš Savienībā
|
(49) |
Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā, sūdzības iesniedzēja aplēsēm par ST importu no citām valstīm un vienīgā Korejas ražotāja eksportētāja pārdošanas apjomu Savienībā, kā tas norādīts atbildēs uz anketas jautājumiem. |
|
(50) |
Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika: 1. tabula Patēriņš Savienībā (t)
|
||||||||||||||||||||
|
(51) |
Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā nedaudz palielinājās – par 1 %. No 2016. līdz 2018. gadam tas pieauga par 5 % un pēc tam izmeklēšanas periodā kritās par 4 %. |
4.3. Imports no attiecīgās valsts
4.3.1. Attiecīgās valsts izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa
|
(52) |
Komisija noteica importa apjomu, ņemot vērā vienīgā Korejas ražotāja eksportētāja sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomu ar patēriņu Savienībā. |
|
(53) |
Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika: 2. tabula Importa apjoms (t) un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
(54) |
Kopumā attiecīgajā periodā Korejas izcelsmes importa apjoms palielinājās par 83 %. Pēc samazinājuma par 31 % 2017. gadā imports no Korejas Republikas no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam ievērojami palielinājās – par 165 %. Kopumā tā tirgus daļa visā periodā palielinājās par 80 %, un būtiskākais pieaugums notika no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam (+ 165 %). |
4.3.2. Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu starpība
|
(55) |
Komisija noteica importa cenas, ņemot vērā ražotāja eksportētāja sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem. |
|
(56) |
Importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda vidējās cenas dinamika: 3. tabula Importa cenas (EUR/t)
|
||||||||||||||||||||
|
(57) |
Importa cenas no attiecīgās valsts 2018. gadā pēkšņi palielinājās par 17 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un kopumā attiecīgajā periodā – par 34 %. |
|
(58) |
Cenu starpību izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot šādus faktorus:
|
|
(59) |
Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no atlasīto Savienības ražotāju hipotētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas liecina, ka importa no attiecīgās valsts vidējā svērtā cenu starpība ir 11,1 %. Tika konstatēts, ka cenu starpība skar ap 99,4 % no importa apjoma. |
4.4. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
4.4.1. Vispārīgas piezīmes
|
(60) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. |
|
(61) |
Kā minēts 11. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase. |
|
(62) |
Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras iesniedzis sūdzības iesniedzējs. Minētie dati attiecas uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem atlasīto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. |
|
(63) |
Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums. |
|
(64) |
Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. |
4.4.2. Makroekonomiskie rādītāji
4.4.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
(65) |
Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika: 4. tabula Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(66) |
ST ražošana nozīmē augstas nemainīgās izmaksas. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 2 %, bet kopš 2017. gada tas samazinājās vēl vairāk – par 6 procentpunktiem. Ražošanas jauda palielinājās par 6 %. Jaudas izmantojuma līmeņa samazinājums par 8 % visā periodā ir saistīts ar divu faktoru – ražošanas apjoma samazinājuma un ražošanas jaudas pieauguma – kombināciju. |
4.4.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
|
(67) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 5. tabula Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
(68) |
Lai gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms 2016.–2017. gadā palielinājās par 9 %, kopš tā laika tas pastāvīgi samazinājās, tādējādi attiecīgajā periodā tas samazinājās par 2 % – līdzīgi nozares ražošanas apjoma samazinājumam. |
|
(69) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļai pārdošanas apjomā bija līdzīga tendence. Tā samazinājās par 3 %. |
4.4.2.3. Izaugsme
|
(70) |
Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā nedaudz palielinājās (aptuveni par 1 %), savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nedaudz samazinājās (par 2 %). Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu, savukārt importam no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā tirgus daļa ievērojami palielinājās, nosedzot visu patēriņa pieaugumu. |
4.4.2.4. Nodarbinātība un ražīgums
|
(71) |
Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 6. tabula Nodarbinātība un ražīgums
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
(72) |
Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabils, nedaudz palielinoties (par 2 %). Šī tendence ir skaidrojama ar ST ražošanas procesa nepārtrauktību – tas ir ļoti automatizēts, nepārtraukts un lielā mērā racionalizēts process. Termopapīra ražošana ir saistīta ar augstām nemainīgajām izmaksām. Mašīnas nevar vienkārši apturēt, būtiski neietekmējot ražošanas procesu. Tāpēc tā vietā, lai samazinātu darbinieku skaitu pie jebkuras konkrētas mašīnas, ražotāji pārorientē ražošanu uz cita veida papīru. Tāpēc nodarbinātības līmenis atbilst dažādu papīra veidu ražošanai un sadalījumam starp šiem veidiem. Savienības ražošanas nozare centās saglabāt darbvietas, lai gan tās rentabilitāte saruka. |
4.4.2.5. Dempinga starpības lielums
|
(73) |
Dempinga starpība ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā, ka importa apjoms no attiecīgās valsts palielinājās, faktiskās dempinga starpības lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nebūtiska. |
4.4.3. Mikroekonomiskie rādītāji
4.4.3.1. Cenas un tās ietekmējošie faktori
|
(74) |
Atlasīto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 7. tabula Pārdošanas cenas Savienībā
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
(75) |
Attiecīgajā periodā vidējā vienības pārdošanas cena palielinājās par 14 % un vienības ražošanas izmaksas – par 23 %. Šis ražošanas izmaksu pieaugums galvenokārt bija saistīts ar ķīmiskās vielas leikokrāsvielas (“ODB2”), ko paredzēts uzklāt uz pārklājuma ST ražošanas procesā, izmaksu pieaugumu. ODB2 ražotņu Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”) pagaidu slēgšana 2017. gada beigās un 2018. gadā izraisīja šīs ķīmiskās vielas akūtu trūkumu visā pasaulē. Tā rezultātā ražošanas cenas ievērojami pieauga 2017. gada ceturtajā ceturksnī un 2018. gadā, tādējādi ietekmējot IP. |
|
(76) |
Atšķirība starp vidējo vienības pārdošanas cenu un vienības ražošanas izmaksām liecina, ka Korejas importa par dempinga cenām radītā cenu spiediena dēļ Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā atgūt pieaugošo ražošanas izmaksu pieaugumu. |
4.4.3.2. Darbaspēka izmaksas
|
(77) |
Atlasīto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 8. tabula Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku
|
||||||||||||||||||||
|
(78) |
Atlasīto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %. Darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku sevišķi pieauga 2017. gadā, kad palielinājās ražošanas apjoms un ražīgums. |
4.4.3.3. Krājumi
|
(79) |
Atlasīto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 9. tabula Krājumi
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
(80) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares krājumi perioda beigās ir ievērojami palielinājušies, IP laikā sasniedzot 19 % pieaugumu salīdzinājumā ar 2016. gadu. |
4.4.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu
|
(81) |
Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 10. tabula Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(82) |
Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte attiecīgajā periodā krasi samazinājās (par gandrīz 70 %), jo ražošanas nozare nespēja kompensēt pieaugošās ražošanas izmaksas ar augstākām pārdošanas cenām. Ievērojamais spiediens uz cenām, ko attiecībā uz Savienības ražošanas nozari veica pieaugošais imports no Korejas, jo īpaši laikposmā no 2017. gada līdz IP, neļāva Savienības ražošanas nozarei gūt labumu no nedaudz pieaugošā patēriņa Savienībā. |
|
(83) |
Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence bija izteikti lejupvērsta galvenokārt tāpēc, ka saruka rentabilitāte. |
|
(84) |
Gada ieguldījumu līmenis, kas attiecas arī uz ražojumiem, kuri nav ST, attiecīgajā periodā palielinājās par 137 %. Taču augstāki ieguldījumu līmeņi neradīja attiecīgus jaudas pieaugumus ST nozarē (sk. 4. tabulu). Ieguldījumi ST nozarē tika vērsti tikai uz esošās jaudas saglabāšanu un nepieciešamo ražošanas līdzekļu pienācīgu aizstāšanu. ST ražošana ir aktīvietilpīga nozare. Savienības ražošanas nozarei ir regulāri jāaizstāj iekārtas, kas nolietojas vai kļūst nelietojamas. Tikai viens Savienības ražotājs ir ieguldījis līdzekļus jaunā ražošanas līnijā (papīra samalšanas mašīnā un pārklāšanas mašīnā) ar papildu jaudu, kuru galvenokārt paredzēts izmantot citiem ražojumiem, kas nav ST. |
|
(85) |
Kopējais ieguldījumu līmenis ir bijis nenozīmīgs iepretim kopējām izmaksām par jaunas ražošanas līnijas būvniecību. Atlasītajos uzņēmumos ieguldījumi saglabājās zemāki par nolietojumu. Lēmumā par vieglo termopapīru (7) (“LWTP”) Komisija uzskatīja, ka, “neraugoties uz to, ka ieguldījumi divkāršojās, absolūtais ieguldījumu līmenis joprojām bija neliels, īpaši ņemot vērā to, ka, piemēram, jaunas LWTP ražošanas līnijas vērtība tiek lēsta EUR 120 miljonu apmērā”. Ņemot vērā to, ka ST ražo tādās pašās iekārtās kā LWTP un ka kopējais ieguldījumu līmenis attiecībā uz ST ir pat zemāks nekā līmenis, kas tika novērots Komisijas izmeklēšanā par LWTP (IP laikā ieguldījumi ST sasniedza 6,5–7,0 miljonus euro salīdzinājumā ar 4,5–9,0 miljonu euro ieguldījumu LWTP 2015. gadā, t. i., LWTP izmeklēšanas IP laikā), var secināt, ka Savienības ražošanas nozares ieguldījumu līmenis ir bijis tik zems, ka tiek radīts kaitējums. |
|
(86) |
Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā tam bija negatīva dinamika, kas atspoguļo rentabilitātes un naudas plūsmas tendences. Kopumā atlasītie ražotāji saglabāja savu ieguldījumu līmeni tādā apjomā, kāds nepieciešams darbības turpināšanai. |
4.4.4. Secinājums par kaitējumu
|
(87) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums bija būtisks un acīmredzams ar cenām saistītu kaitējuma rādītāju, piemēram, rentabilitātes vai naudas plūsmas, ziņā. |
|
(88) |
Turklāt attiecībā uz kaitējuma rādītājiem, kas saistīti ar apjomu, Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un tirgus daļa kopš 2017. gada samazinājās par 10 procentpunktiem, IP laikā sasniedzot vēl zemāku pārdošanas apjomu salīdzinājumā ar 2016. gadu. Turpretī attiecīgajā periodā vienīgajam Korejas eksportētājam izdevās gandrīz divkāršot eksportu un ievērojami palielināt savu tirgus daļu (par gandrīz 5 procentpunktiem). Īpaši ievērojams bija palielinājums laikposmā no 2017. gada līdz IP. Korejas eksportētājs gandrīz trīskāršoja savu eksportu un tirgus daļu. Savienības ražošanas nozares stāvoklis būtiski pasliktinājās, jo palielinājās imports par dempinga cenām. |
|
(89) |
Grūtības piesaistīt kapitālu radīja spiedienu uz spēju ieguldīt jaunos un inovatīvos ST ražošanas procesos. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare veica ieguldījumus minimālajā nepieciešamajā līmenī, lai modernizētu un aizstātu novecojušas iekārtas un īstenotu vides tiesību aktos prasītos tehniskos uzlabojumus. Kaut arī attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare ir veikusi konkrētas darbības, lai optimizētu iekšējos procesus ar mērķi uzlabot tās vispārējo darbību, tās situācija ir ievērojami pasliktinājusies rentabilitātes un zaudētas tirgus daļas ziņā. |
|
(90) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā tādēļ secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. |
5. CĒLOŅSAKARĪBA
|
(91) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izejmateriālu cenu pieaugums, Savienības ražošanas nozares iespējamā nespēja apmierināt pieprasījumu pēc ražojumiem, kuros nav bisfenola A (“bez bisfenola A”), un iekšzemes konkurence starp Savienības ražotājiem. |
5.1. Importa par dempinga cenām ietekme
|
(92) |
Pastāv skaidra saistība starp importa no Korejas pieaugumu un Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Imports no Korejas visā attiecīgajā periodā palielinājās par 83 %. Korejas izcelsmes importa tirgus daļas ievērojamais pieaugums nepārprotami kaitēja Savienības ražošanas nozarei, kuras tirgus daļa samazinājās par 3 % visā attiecīgajā periodā un par 10 % kopš 2017. gada. |
|
(93) |
Korejas cenas pastāvīgi bija ievērojami zemākas par Savienības cenām. Korejas izcelsmes importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un šī cenu starpība IP bija 11,1 %. Savienības ražošanas nozare nevarēja atspoguļot ražošanas izmaksu pieaugumu Savienības pārdošanas cenās, un tas liecina par attiecīgā importa radīto spiedienu uz cenām. Šī situācija būtiski ietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kas IP laikā samazinājās līdz ļoti zemam līmenim. |
|
(94) |
Ņemot vērā acīmredzamo sakritību laikā starp arvien pieaugošo importa apjomu par dempinga cenām, kuras atbilstīgi konstatētajam bija zemākas par Savienības cenām, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma stagnēšanu, tirgus daļas zaudēšanu un rentabilitātes pazemināšanos, no otras puses, tiek secināts, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir izraisījis imports par dempinga cenām. |
5.2. Citu faktoru ietekme
5.2.1. Imports no citām trešām valstīm
|
(95) |
Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 11. tabula Imports no citām trešām valstīm
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(96) |
Par gadiem pirms izmeklēšanas perioda importa apjomi no trešām valstīm tika ņemti no sūdzības. IP apjoms tika aprēķināts, sūdzības datus par 2018. gadu reizinot ar nesakritību starp 2018. gadu un IP (–0,1 %) no Eurostat datiem par KN kodiem 4809 90 00, 4811 59 00 un 4811 90 00. Cena visā attiecīgajā periodā bija balstīta uz Eurostat datiem, kur kā tuvākais rādītājs tika izmantota Korejas cenu diferenciācija starp attiecīgo ražojumu un citiem ražojumiem, uz kuriem attiecas tie paši KN kodi. Tāpēc tika veikta korekcija, pamatojoties uz cenu attiecību starp Eurostat Korejas cenām un Korejas ražotāja eksportētāja faktiskajām pārdošanas cenām. |
|
(97) |
Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par 31 %, un tā tirgus daļa Savienībā samazinājās par 32 %. Šie importa apjomi tika veikti par nedaudz zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, bet krietni virs Korejas eksportētāja vidējās cenas. Tādējādi imports no citām trešām valstīm arī cieta no Korejas izcelsmes importa pieauguma. |
|
(98) |
Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka imports no ĶTR esot veicinājis zemākas cenas un pastiprinājis lejupvērsto spiedienu uz cenām, ko jau izraisīja dažu Savienības ražotāju agresīvā cenu politika. Imports no ĶTR 2018. gadā bija ļoti zemā līmenī – no 1 500 līdz 2 500 tonnām (8). Tika lēsts, ka šā importa tirgus daļa bija aptuveni 1 % no patēriņa Savienībā. Salīdzinājumam – saskaņā ar pārbaudītiem datiem imports no Korejas minētajā gadā bija no 15 500 līdz 17 500 tonnām. Tik zemā līmenī Ķīnas izcelsmes importam attiecīgajā periodā nebija ievērojamas ietekmes uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Turklāt šā importa Savienībā cenas, noteiktas saskaņā ar 96. apsvērumā aprakstīto metodi, bija daudz augstākas nekā Korejas izcelsmes importa cenas un līdzīgā līmenī kā Savienības ražošanas nozares cenas. |
|
(99) |
Tāpēc tika provizoriski secināts, ka imports no trešām valstīm, visticamāk, nav nodarījis kaitējumu Savienības ražotājiem un nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
5.2.2. Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji
|
(100) |
Savienības ražošanas nozares eksporta apjoma (pārdošana nesaistītām personām) dinamika attiecīgajā periodā bija šāda: 12. tabula Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
(101) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms nesaistītiem klientiem samazinājās par 14 %. Cenas pieauga par 16 %. Savienības ražošanas nozares eksporta daļa tās kopējā pārdošanas apjomā attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 10 %, IP laikā sasniedzot 17,7 %. Tāpēc Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju ietekme bija tikai neliela. |
|
(102) |
Tika provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nevarēja būtiski ietekmēt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un ka tie nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
5.2.3. Izejmateriālu cenu paaugstinājums
|
(103) |
ĶTR ražotņu pagaidu slēgšana 2017. un 2018. gadā izraisīja ķīmiskā izejresursa ODB2 trūkumu 2017. gada beigās un 2018. gadā. Laikā no 2017. gada septembra, kad tika slēgtas pirmās Ķīnas rūpnīcas, līdz 2018. gada sākumam ODB2 cenas palielinājās par aptuveni 500 %. Atkarībā no attiecīgā ražojuma konkrētās kategorijas (9) šī ķīmiskā viela izmeklēšanas periodā veidoja 7 līdz 15 % no kopējām ST ražošanas izmaksām (10). Šis trūkums ietekmēja globālās termopapīra ražošanas nozares izmaksu struktūru, jo tas vienādi skāra visus ST ražotājus visā pasaulē, arī Korejā. |
|
(104) |
Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka izejmateriālu cenu pieaugums, jo īpaši ODB2 trūkuma dēļ, apvienojumā ar ilgtermiņa līgumiem samazināja rentabilitāti un nodarīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Savienības ražošanas nozare neesot varējusi atspoguļot ražošanas izmaksu pieaugumu savā pārdošanas cenā, jo tai ir ilgtermiņa ST piegādes līgumi. Tāpēc tā esot koncentrējusies uz LWTP nozari, jo LWTP piegādes tirgus ir elastīgs – tajā cenas netiek apspriestas ilgtermiņā. |
|
(105) |
Šajā situācijā pretēji ražotāja eksportētāja apgalvojumiem Savienības ražošanas nozare varēja palielināt cenas gandrīz nekavējoties, jo tai nebija noteiktu ilgtermiņa līgumu ar klientiem, bet gan elastīgas “džentlmeņu vienošanās”. Lielākā daļa klientu, tostarp lielie laminatori, piekrita tūlītējam cenu pieaugumam pēc ODB2 krīzes. |
|
(106) |
Tomēr, tā kā pieaugošās ražošanas izmaksas sakrita ar kraso importa par dempinga cenām pieaugumu no Korejas, Eiropas ražotāji nevarēja visu savu ražošanas izmaksu pieaugumu novirzīt uz saviem klientiem. Tie varēja tikai daļēji palielināt pārdošanas cenas, lai kompensētu izejmateriālu cenu pieaugumu (11). Imports par dempinga cenām piespieda tos absorbēt lielu daļu izmaksu pieauguma. Korejas ražotājs eksportētājs varēja novirzīt izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem, jo attiecīgajā periodā tas palielināja pārdošanas cenas par 34 %. Tā kā Korejas cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības cenām un tās bija dempinga cenas, tās neļāva Savienības ražošanas nozarei pilnībā novirzīt tālāk izmaksu pieaugumu. Ņemot vērā Korejas ražotāja eksportētāja agresīvo cenu noteikšanas praksi, Savienības ražošanas nozare Savienības pārdošanas cenās varēja atspoguļot ražošanas izmaksu pieaugumu tikai aptuveni 50 % apmērā. |
|
(107) |
Lai vēl vairāk pierādītu cēloņsakarību starp pieaugošo importu par dempinga cenām no Korejas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika veikts salīdzinājums ar LWTP nozares darbības rādītājiem. ST un LTWP ražošanā patiešām tika izmantotas identiska tehnoloģija un mašīnas, abās tika izmantoti vieni un tie paši izejresursi, un tām bija līdzīgas tirgus iezīmes. LWTP tas pats izejmateriālu izmaksu pieaugums ietekmēja līdzīgā mērā kā attiecīgo ražojumu. IP laikā LWTP importam no Korejas tika piemēroti antidempinga maksājumi. |
|
(108) |
Divi no trim atlasītajiem ražotājiem attiecīgajā periodā arī ražoja un pārdeva ievērojamus LWTP daudzumus. Atlasīto Savienības ražotāju peļņa IP laikā ST nozarē bija no 2 % līdz 5 %. Šis skaitlis ir ievērojami zemāks nekā pārbaudītā peļņa no citiem ražotajiem ražojumiem, starp kuriem liela daļa ir LWTP, ko atlasītie Savienības ražotāji guva 2018. gadā un IP laikā, neraugoties uz to, ka ODB2 cenas sasniedza visaugstāko līmeni. Savienības ražotāji spēja izturēt izejresursu izmaksu pieaugumu tirgū, ko nekropļoja imports par netaisnīgām cenām (12). Tas liecina, ka tieši spiediens uz cenām, ko rada imports par dempinga cenām, izraisīja Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos ST nozarē. |
|
(109) |
Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka ODB2 trūkuma dēļ Savienības ražošanas nozare neesot spējusi apmierināt pieprasījumu Savienības tirgū, un piebilda, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda 2018. gadā un IP laikā samazinājās ODB2 trūkuma dēļ. Tomēr Savienības ražošanas nozarei bija vairāk nekā pietiekama neizmantotā jauda, lai apmierinātu pieprasījumu (sk. 65. apsvērumu), un Komisijas izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviens no atlasītajiem Savienības ražotājiem nekad netika noraidījis nevienu pasūtījumu tādēļ, ka tam trūktu ODB2. |
|
(110) |
Tika provizoriski secināts, ka ODB2 cenas pieaugums tādēļ nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
5.2.4. Apgalvojums par Savienības ražošanas nozares nespēju apmierināt pieprasījumu pēc ražojumiem bez bisfenola A
|
(111) |
Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares lēnā pāreja uz ražojumiem bez bisfenola A ir izraisījusi apgalvoto niecīgo pārdošanas apjoma pieaugumu. |
|
(112) |
Pirmkārt, izmeklēšanā tika konstatēts, ka lielākā daļa Eiropas ražotāju ražo ražojumus bez bisfenola A jau vairāk nekā 20 gadus (13). |
|
(113) |
Turklāt Savienības ražošanas nozare apgalvoja un IP pārdošanas apjomā pierādīja, ka tā turpināja pārdot bisfenolu A saturošu papīru, jo pēc šāda papīra bija pastāvīgs pieprasījums sakarā ar to, ka bisfenolu A saturošu ražojumu cena bija lētāka (14). ST lietotāji, piemēram, laminatori un pārveidotāji, turpināja pasūtīt bisfenolu A saturošu ST, lai gan bija brīvi pieejamas to nesaturošas alternatīvas. Tas atbalstīja Savienības ražošanas nozares apgalvojumu, ka klienti izvēlējās pēc iespējas ilgi (praktiski līdz 2019. gada vidum) atlikt pāreju, jo alternatīvām bez bisfenola A bija augstākas cenas. |
|
(114) |
Nav iesniegti pierādījumi par to, ka Savienības ražotājiem jebkad būtu trūcis bisfenola A vai bisfenola S (tas ir attīstītājs, kurš no 2020. gada lielākoties aizstāj bisfenolu A un jau ir plaši izmantots vismaz kopš 2018. gada). IP laikā gan Korejas eksportētājs, gan Savienības ražotāji pārdeva ievērojamus daudzumus gan bisfenolu A, gan bisfenolu S saturošu ST. |
|
(115) |
Tāpēc Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā varēja piegādāt ražojumus bez bisfenola A. Tās pārdotie ražojumi bez bisfenola A neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
5.2.5. Iekšzemes konkurence starp Eiropas ražotājiem
|
(116) |
Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības cenas vēl vairāk nospieda konkurence iekšzemes tirgū: daži Savienības ražotāji savās ST cenās esot pilnībā atspoguļojuši ražošanas izmaksu pieaugumu, savukārt citi Savienības ražotāji esot nolēmuši saglabāt zemas cenas, lai iegūtu tirgus daļas. Šīs atšķirīgās stratēģijas esot saasinājušas Savienības ražošanas nozares zemās rentabilitātes problēmu. |
|
(117) |
Ražotājs eksportētājs nepamatoja šo apgalvojumu ar pierādījumiem par tādu praksi, kas būtu vērsta pret konkurenci. Nekas lietas materiālos neliecina, ka konkurence starp Savienības ražotājiem būtu negodīga. Turklāt konkurence starp Savienības ražotājiem nenozīmē, ka par dempinga cenām veiktā importa cenas nav spiedušas šos ražotājus censties pārspēt citam citu pat vairāk nekā godīgas konkurences apstākļos un tādējādi veikt pārdošanu par neilgtspējīgām cenām. |
|
(118) |
Eiropas ražotāju vidū uzņēmumiem, kas salīdzinoši vēlu veica salīdzinoši mazākus cenu paaugstinājumus, tirgus daļa nepieauga. Gluži pretēji, tāpat kā citu Savienības ražotāju tirgus daļas arī to tirgus daļas turpināja samazināties visā attiecīgajā periodā (15). |
|
(119) |
Tādēļ iekšzemes konkurence Eiropas tirgū neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
5.3. Secinājums par cēloņsakarību
|
(120) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka importam par dempinga cenām no Korejas bija būtiska ietekme uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tika uzskatīts, ka citi faktori, aplūkoti atsevišķi vai kopā, piemēram, imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izejmateriālu cenu pieaugums, Savienības ražošanas nozares iespējamā nespēja apmierināt pieprasījumu pēc ražojumiem bez bisfenola A un iespējamā iekšzemes konkurence starp Eiropas ražotājiem tikai pastiprināja kaitējumu, ko radīja imports par dempinga cenām no Korejas, taču provizoriski netika konstatēts, ka tie mazinātu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
6. SAVIENĪBAS INTERESES
|
(121) |
Lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai tā var nepārprotami secināt, ka šajā gadījumā Savienības interesēs nav pieņemt pasākumus attiecībā uz importu no attiecīgās valsts. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. |
|
(122) |
Komisija nosūtīja anketas zināmajām ieinteresētajām personām. Tomēr tā saņēma atbildes tikai no diviem importētājiem un pieciem lietotājiem, no kuriem tikai viens importētājs un divi lietotāji iesniedza anketu. |
6.1. Savienības ražošanas nozares intereses
|
(123) |
Sūdzību atbalstīja visi ETPA dalībnieki. No visiem uzņēmumiem ārpus ETPA Ricoh Industrie France S.A.S. (Ricoh) bija visievērojamākais pārdošanas apjoma ziņā (sūdzības iesniedzējs lēsa, ka tas varētu būt apmēram 20 % no kopējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma). Ricoh paziņoja, ka atbalsta sūdzību. |
|
(124) |
Eiropas Papīra rūpniecības konfederācija (“CEPI”) sniedza piezīmes par izmeklēšanu un pilnībā to atbalstīja, to pamatojot tādējādi, ka antidempinga pasākumi pret Korejas izcelsmes importu palīdzētu atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ST nozarē un būtu spēcīgs signāls eksportētājiem, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies veicināt brīvu tirdzniecību pasaulē saskaņā ar konkurences un taisnīgiem nosacījumiem. |
|
(125) |
Savienības ražotāji apgalvoja, ka pasākumu noteikšana varētu pasargāt nodarbinātību, veicināt lielākus ieguldījumus un sekmēt to, ka pretēju virzienu iegūst rentabilitātes sarukšanas tendence, kas vērojama kopš Korejas eksportētāja ienākšanas ES tirgū. Pasākumu noteikšana atjaunošot līdzvērtīgus konkurences apstākļus un taisnīgu cenu līmeni Savienības tirgū un uzlabošot Savienības ražošanas nozares rentabilitāti līdz līmenim, kas šai kapitālietilpīgajai nozarei tiek uzskatīts par normālu. |
|
(126) |
Tādēļ Komisija šajā posmā provizoriski secināja, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. |
6.2. Nesaistīto importētāju intereses
|
(127) |
Viena persona atbildēja uz importētāja anketas jautājumiem. Šī persona nepauda viedokli par to, vai tā piekrīt vai nepiekrīt pasākumu noteikšanai. No visiem ST pirkumiem, ko šis uzņēmums veica IP laikā, tikai salīdzinoši neliela daļa (10 līdz 20 %) bija no Korejas, un apgādes ziņā tas lielā mērā paļāvās uz Savienības ražotājiem. Ziņotais peļņas procents (kopumā un par importētā ST tālākpārdošanu) bija vairāk nekā 20 % no apgrozījuma. Ņemot vērā stabilo peļņas procentu un salīdzinoši pieticīgo proporciju pirkumam no Korejas, maksājumiem nevajadzētu nesamērīgi ietekmēt šā importētāja stāvokli. |
|
(128) |
Tāpēc pagaidu posmā Komisija uzskatīja, ka antidempinga maksājumi par ST nekaitētu šā nesaistītā importētāja interesēm. |
6.3. Lietotāju intereses
|
(129) |
Pieci lietotāji pieteicās Komisijā, un tikai divi no tiem sniedza detalizētu informāciju. Pirmais no tiem atsūtīja neaizpildītu anketu, norādot uz konfidencialitātes jautājumiem. Tāpēc Komisija nevarēja noteikt antidempinga maksājumu iespējamo ietekmi uz tā stāvokli. |
|
(130) |
Otrais lietotājs apgalvoja, ka ODB2 krīzes laikā Savienības ražotāji palielināja cenas un nespēja piegādāt pietiekamus daudzumus un šā iemesla dēļ tas vērsās pie Korejas eksportētāja. Tomēr šis lietotājs nesniedza pierādījumus tam, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja piegādāt pieprasītos daudzumus, un šķiet, ka šis lietotājs nepieņēma cenu pieaugumu, kas saistīts ar ODB2 krīzi, un vērsās pie Korejas eksportētāja zemāku cenu dēļ. Komisija arī norādīja, ka pagaidu ārkārtas notikumi, kas bijuši vērojami agrāk, piemēram, ODB2 krīze, un par ko nav pierādījumu, ka tie atkārtosies nākotnē pasākumu piemērošanas laikā, nevar atsvērt vajadzību novērst kaitējumu radošā dempinga kropļojošo ietekmi uz tirdzniecību. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(131) |
Neviens no šiem diviem lietotājiem nesniedza pietiekamu pārbaudāmu informāciju, kas ļautu Komisijai veikt objektīvu analīzi par pasākumu ietekmi uz viņu stāvokli. Jo īpaši abi noraidīja Komisijas prasību norādīt savu peļņas procentu, lai Komisija varētu izteikt skaitļos antidempinga maksājumu iespējamo ietekmi uz to darbību. |
|
(132) |
Trīs lietotāji apgalvoja, ka pretēji Eiropas ražotājiem Korejas eksportētājs varēja nodrošināt cenu ziņā pieejamu termopapīru bez bisfenola A. Kā paskaidrots 111.–115. apsvērumā, Komisijas izmeklēšana pierādīja, ka šis apgalvojums nav pamatots. Nav sniegti pierādījumi par to, ka Savienības ražotājiem būtu trūcis ražojumu bez bisfenola A vai tie nebūtu spējuši tos piegādāt. Komisijas izmeklēšanā tika konstatēts, ka lielākā daļa Eiropas ražotāju ražo ražojumus bez bisfenola A jau vairāk nekā 20 gadus. |
|
(133) |
Trīs lietotāji iebilda pret pasākumu iespējamo noteikšanu, pamatojoties uz to, ka ražotājs eksportētājs nodrošina stabilu piegādi un ir svarīgs piegādātājs Savienības tirgū. Neviens no šiem trim uzņēmumiem nesniedza pierādījumus, kas pamatotu to apgalvojumus. Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās par 6 %, un Savienības ražošanas nozarei ir ievērojama neizmantotā jauda. Turklāt, kā paskaidrots 111.–115. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare, neraugoties uz sarežģītajiem tirgus apstākļiem, attiecīgajā periodā vienmēr ir spējusi piegādāt termopapīru gan bez bisfenola A, gan ar bisfenolu A. |
|
(134) |
Tāpēc pagaidu posmā Komisija secināja, ka iespējamās maksājumu noteikšanas ietekme uz lietotājiem šķietami neatsver pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Neviens lietotājs nesniedza uzticamu informāciju, kas ļautu Komisijai novērtēt, vai maksājumu noteikšana tos būtiski vai vispār ietekmētu. |
6.4. Citu ieinteresēto personu intereses
|
(135) |
Korejas eksportētājs un Korejas valdība apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana liegtu Savienības klientiem piekļuvi cenas ziņā pieejamam ST bez bisfenola A. Komisijas izmeklēšana pierādīja, ka šis apgalvojums nav pamatots. |
|
(136) |
Pirmkārt, Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, lai apmierinātu pieprasījumu pēc ražojumiem bez bisfenola A un pilnībā pārorientētu ražošanu no ST ar bisfenolu A uz ST bez bisfenola A. Otrkārt, Savienības ražošanas nozares krājumi attiecīgajā periodā ir ievērojami palielinājušies – tas liecina, ka ir pieejami pietiekami lieli krājumi, lai nekavējoties sāktu apgādāt Savienības ražošanas nozari. Treškārt, antidempinga maksājumi neliedz klientiem iegādāties ST ārpus Savienības. Ir pieejami citi piegādes avoti, kā tie parādīti 11. tabulā (Imports no citām trešām valstīm). Tāpēc klienti varētu atrast alternatīvus piegādes avotus par konkurētspējīgām un taisnīgām cenām. |
|
(137) |
Korejas eksportētājs un Korejas valdība apgalvoja – ja sāktos cits izejmateriālu trūkums, antidempinga maksājumi, kas noteikti importam no Korejas, nopietni kaitētu Eiropas ST lietotājiem. Komisija atgādināja, ka antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot godīgu un efektīvu konkurenci starp visiem dalībniekiem, ka Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, kā minēts 65. un 66. apsvērumā, un ka neviens no lietotājiem, kas pieteicās, nesniedza nekādu informāciju, kas ļautu Komisijai izskatīt šo apgalvojumu. |
|
(138) |
Korejas eksportētājs un Korejas valdība atgādināja par Korejas un ES brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas stājās spēkā 2015. gadā, un apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana kaitētu tirdzniecības attiecībām starp Savienību un Koreju. Komisija norādīja, ka tas nav apsvērums, ko var izskatīt, analizējot Savienības intereses saskaņā ar pamatregulas 21. pantu. Jebkurā gadījumā Komisija atgādināja, ka saskaņā ar Korejas un ES brīvās tirdzniecības nolīgumu abas puses vienojās, ka tirdzniecības aizsardzības instrumenti joprojām ir pilnībā piemērojami un ka šīs procedūras pamatā ir Korejas ražotāju eksportētāju rīcība. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
6.5. Secinājums par Savienības interesēm
|
(139) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana attiecīgās valsts izcelsmes ST importam nebūtu Savienības interesēs. |
7. PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
|
(140) |
Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām. |
7.1. Kaitējuma novēršanas līmenis (kaitējuma starpība)
|
(141) |
Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
|
(142) |
Kaitējums būtu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt savas ražošanas izmaksas, ieskaitot izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros Savienība ir viena no pusēm, un SDO konvencijām, kas uzskaitītas pamatregulas Ia pielikumā, kā arī gūt samērīgu peļņu (“mērķa peļņu”). |
|
(143) |
Pamatregulas 7. panta 2.c punktā noteikts, ka mērķa peļņas minimums ir 6 %. Saskaņā minēto pantu Komisijai, lai noteiktu mērķa peļņu, jāņem vērā šādi faktori: rentabilitātes līmenis, pirms palielinājās imports no Korejas; rentabilitātes līmenis, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus un izmaksas saistībā ar pētniecību, izstrādi un inovāciju; rentabilitātes līmenis, kurš sagaidāms normālos konkurences apstākļos. |
|
(144) |
Izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražošanas nozares faktiskā rentabilitāte 2016. gadā, t. i., pirms Korejas izcelsmes importa krasā pieplūduma, bija 8–11 % līmenī. |
|
(145) |
Divi no atlasītajiem ražotājiem norādīja uz neveiktajiem ieguldījumiem. Komisija to izmeklēja saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu. Tomēr attiecīgie uzņēmumi neiesniedza dokumentārus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, tāpēc tas tika provizoriski noraidīts. |
|
(146) |
Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, Komisija nolēma par mērķa peļņu izmantot peļņas procentu, ko ražošanas nozare sasniedza 2016. gadā. Lai noteiktu cenu, kas nerada kaitējumu, šī mērķa peļņa tika pieskaitīta Savienības ražošanas nozares faktiskajām ražošanas izmaksām. |
|
(147) |
Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija izvērtēja nākotnes izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros Savienība ir puse, un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies 11. panta 2. punktā noteiktajā pasākuma piemērošanas periodā. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, Komisija noteica papildu izmaksas diapazonā no 6 līdz 10 EUR par tonnu, kuras tika pieskaitītas cenai, kas nerada kaitējumu. |
|
(148) |
Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, attiecīgās valsts ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kura noteikta cenu starpības aprēķiniem, salīdzinot ar atlasīto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības. Tādējādi iegūtā mērķa cenu starpība tika provizoriski noteikta 22,5 % apmērā. |
|
(149) |
Tāda pati mērķa cenu starpība 45. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ ir piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, ja tādi būtu. |
7.2. Pagaidu pasākumi
|
(150) |
Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām. |
|
(151) |
Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktā izklāstītā mazākā maksājuma noteikumu būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi konkrēta Korejas Republikas izcelsmes smagā termopapīra importam. Kaitējuma starpību Komisija salīdzināja ar dempinga starpību. Maksājumu apmērs būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks, proti, dempinga starpības līmenī. |
|
(152) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.
|
|
(153) |
Kā jau skaidrots 45. apsvērumā, sadarbības līmenis šajā gadījumā ir augsts, jo izmeklēšanas periodā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta apjoms bija tikpat liels kā eksporta kopapjoms uz Savienību. Tāpēc atlikušais antidempinga maksājums ir balstīts uz uzņēmumam, kurš sadarbojās, noteikto maksājumu. |
|
(154) |
Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir Korejā un kuru ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, tostarp tiesību subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem tiesību subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. |
|
(155) |
Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro individuālo antidempinga maksājuma likmi. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (16). Pieprasījumā jāiekļauj visa būtiskā informācija, kas pierāda, ka izmaiņas neietekmē uzņēmuma tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojumu par nosaukuma maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
(156) |
Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kurš noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas laikposmā uz Savienību neeksportēja. |
8. INFORMĀCIJA PAGAIDU POSMĀ
|
(157) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai ir pareizi aprēķini, kas konkrēti tām tika izpausti. |
|
(158) |
Piezīmes tika saņemtas no Hansol grupas un atlasītajiem Savienības ražotājiem. Komisija ņēma vērā piezīmes, kuras attiecās uz pārrakstīšanās kļūdām, un attiecīgi koriģēja starpības. |
9. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
|
(159) |
Pareizas pārvaldības labad Komisija aicinās ieinteresētās personas 15 dienu laikā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai 5 dienu laikā pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. |
|
(160) |
Konstatējumi attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas galīgajā posmā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums importētam konkrētam smagajam termopapīram ar šādu definīciju: termopapīrs, kas sver vairāk nekā 65 g/m2; ko pārdod ruļļos ar platumu 20 cm vai vairāk, svaru 50 kg vai vairāk (ieskaitot papīru) un diametru 40 cm vai vairāk (lielie ruļļi); ar bāzes pārklājumu no vienas vai abām pusēm vai bez tā; ar termojutīgas vielas (krāsvielas un attīstītāja maisījums, kas karsēšanas procesā reaģē un veido attēlu) pārklājumu no vienas vai abām pusēm; ar virsmas pārklājumu vai bez tā, un tā izcelsme ir Korejas Republikā, un to pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 4809 90 00, ex 4811 59 00 un ex 4811 90 00 (TARIC kodi 4809900020, 4811590020 un 4811900020).
2. Pagaidu antidempinga maksājuma likme, ko piemēro 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 22,3 %.
3. Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.
4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
1. Ieinteresētās personas rakstiskās piezīmes par šo regulu iesniedz Komisijai 15 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
2. Ieinteresētās personas, kas to vēlas, uzklausīšanu Komisijā pieprasa piecu kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3. Ieinteresētās personas, kas to vēlas, uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas pieprasa piecu kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Uzklausīšanas amatpersona izskata arī pēc šā termiņa iesniegtos pieprasījumus un attiecīgā gadījumā var lemt par šo pieprasījumu apmierināšanu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tās 1. pantu piemēro sešus mēnešus.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 26. maijā
Komisijas vārdā –
Priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrēta Korejas Republikas izcelsmes smagā termopapīra importu (OV C 342, 10.10.2019., 8. lpp.).
(3) Šajā regulā atlasīto Savienības uzņēmumu dati ir sniegti diapazonos, jo pastāv risks, ka kāds atlasītais uzņēmums var izskaitļot savu konkurentu datus, jo īpaši ņemot vērā to, ka divi no trim atlasītajiem uzņēmumiem ir saistīti kopš 2019. gada 29. marta un ka tie kopš 2019. gada 6. augusta darbojas kā vienas grupas uzņēmumi. Vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, dati ir norādīti diapazonos, jo tas ir vienīgais uzņēmums, kurš sadarbojās.
(4) Komisijas Regula (ES) 2016/2235 (2016. gada 12. decembris), ar ko attiecībā uz bisfenolu A groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 337, 13.12.2016., 3. lpp.).
(5) Faktiskā vērtība netiek sniegta, jo tie ir viena uzņēmuma dati.
(6) Sk., piemēram, Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2015. gada 17. marta sprieduma lietā T-466/12 RFA International, LP/Eiropas Komisija 68. punktu.
(7) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/763 (2017. gada 2. maijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importam (OV L 114, 3.5.2017., 3. lpp.), 91. apsvērums.
(8) Sūdzības iesniedzēja aplēses.
(9) ODB2 lieto dažādos daudzumos atkarībā no izmantotā pārklājuma sastāva.
(10) Avots: Komisijas izmeklēšana.
(11) Lai gan cenas pieauga par 14 %, ražošanas izmaksas palielinājās par 23 % (7. tabula).
(12) LWTP importam no Korejas pašlaik piemēro antidempinga pasākumus, un tas ir atjaunojis vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
(13) Avots: sūdzības iesniedzējs un Komisijas izmeklēšanas rezultāti.
(14) Bisfenolu A saturošu papīru ir lētāk saražot, tāpēc tas parasti maksā lētāk nekā papīrs, kurā ir citi attīstītāji.
(15) Avots: sūdzības iesniedzējs un Komisijas izmeklēšana.
(16) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.
|
27.5.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 164/49 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/706
(2020. gada 26. maijs),
ar ko 314. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002 (2002. gada 27. maijs), ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. |
|
(2) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2020. gada 21. maijā nolēma pievienot ierakstu to personu, grupu un organizāciju sarakstam, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. |
|
(3) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums. |
|
(4) |
Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 26. maijā
Komisijas
un tās priekšsēdētājas vārdā –
Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāta
ģenerāldirektors
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikuma sadaļā “Fiziskās personas” pievieno šādu ierakstu:
“Amir Muhammad Sa’id Abdal-Rahman al-Mawla (oriģinālrakstībā: أمیر محمد سعید عبد الرحمن المولى) (augstas kvalitātes alias: a) Abu Ibrahim al-Hashimi al-Qurashi, b) Hajji Abdallah, c) Abu ‘Umar al-Turkmani, d) Abdullah Qardash, e) Abu ‘Abdullah Qardash, f) al-Hajj Abdullah Qardash, g) Hajji Abdullah Al-Afari, h) `Abdul Amir Muhammad Sa'id Salbi, i) Muhammad Sa'id `Abd-al-Rahman al-Mawla, j) Amir Muhammad Sa’id ‘Abd-al-Rahman Muhammad al-Mula; zemas kvalitātes alias a) Al-Ustadh, b) Ustadh Ahmad). Dzimšanas datums: a) 5.10.1976., b) 1.10.1976. Dzimšanas vieta: a) Tall’Afar, Irāka, b) Mosula, Irāka. Valstspiederība: Irākas. Cita informācija: organizācijas “Irākas un Levantes Islāma valsts”, kas iekļauta sarakstā kā Al-Qaida Irākā, vadītājs. 7.d panta 2. punkta i) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 21.5.2020.”
LĒMUMI
|
27.5.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 164/51 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/707
(2020. gada 25. maijs)
par dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētajiem izdevumiem 2019. finanšu gadā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 3267)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 51. pantu,
apspriedusies ar Lauksaimniecības fondu komiteju,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem gada pārskatiem, kam pievienota grāmatojumu noskaidrošanai nepieciešamā informācija un revīzijas atzinums par pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, kā arī sertifikācijas struktūru sagatavoti ziņojumi, Komisijai pirms tā gada 31. maija, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam, jāapstiprina tās pašas regulas 7. pantā minēto maksājumu aģentūru grāmatojumi. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 39. pantu lauksaimniecības finanšu gads sākas “N-1” gada 16. oktobrī un beidzas “N” gada 15. oktobrī. Lai grāmatojumu noskaidrošanā, ko veic par 2019. finanšu gadu, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) izdevumu atsauces periodu salāgotu ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) atsauces periodu, būtu jāņem vērā izdevumi, kas dalībvalstīm radušies no 2018. gada 16. oktobra līdz 2019. gada 15. oktobrim, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (2) 11. panta 1. punktā. |
|
(3) |
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 33. panta 2. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka summu, kas saskaņā ar minētās regulas 33. panta 1. punktā minēto lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai tai izmaksājama, nosaka, attiecīgajā finanšu gadā veiktos starpposma maksājumus atskaitot no izdevumiem, kas saskaņā ar 33. panta 1. punktu atzīti attiecīgajam gadam. Komisijai minētā summa jāatskaita no nākamā starpposma maksājuma vai jāpieskaita tam. |
|
(4) |
Komisija ir pārbaudījusi dalībvalstu iesniegto informāciju un darījusi tām zināmus pārbaudes rezultātus un nepieciešamos grozījumus. |
|
(5) |
Visu maksājumu aģentūru gada pārskati un tiem pievienotie dokumenti ļauj Komisijai pieņemt lēmumu par iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu. |
|
(6) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (3) 83. pantu starpposma maksājumu termiņu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 36. panta 5. punktā, uz laikposmu, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, var pārtraukt, lai veiktu papildu verifikācijas pēc tam, kad ir saņemta informācija par to, ka šie maksājumi ir saistīti ar pārkāpumu, kuram ir nopietnas finansiālas sekas. Lai nepieļautu neatbilstīgus maksājumus vai termiņa neievērošanu, Komisijai, pieņemot šo lēmumu, būtu jāņem vērā summas, kuru izmaksa ir pārtraukta. |
|
(7) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu, ja pārkāpuma summa nav atgūta četru gadu laikā pēc atgūšanas pieprasījuma dienas vai astoņu gadu laikā pēc prasības iesniegšanas valsts tiesā, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts. Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 4. punktā ir noteikts, ka gada pārskatiem, kas dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 29. pantu, dalībvalstis pievieno apliecinātu tabulu, kurā norādītas summas, kas tām jāsedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu. Īstenošanas regulā (ES) Nr. 908/2014 ir noteikumi par to, kā īstenojams dalībvalstu pienākums ziņot par atgūstamajām summām. Tabulas paraugs, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai sniegtu informāciju par atgūstamajām summām, ir sniegts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 II pielikumā. Pamatojoties uz dalībvalstu aizpildītajām tabulām, Komisijai būtu jālemj par neatgūšanas finansiālajām sekām attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir senāki par četriem vai attiecīgi astoņiem gadiem. |
|
(8) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 3. punktu dalībvalstis, pienācīgi to pamatojot, var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi tādos gadījumos, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, kopā pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādu lēmumu pieņem četros gados pēc atgūšanas pieprasījuma datuma vai – gadījumos, kad atgūšana notiek ar tiesvedību attiecīgās valsts tiesā, – astoņos gados pēc tā, 100 % no neatgūšanas finansiālajām sekām būtu jāsedz no Savienības budžeta. Gan summas, par kurām dalībvalsts pieņem lēmumu neturpināt atgūšanu, gan minētā lēmuma pamatojums ir norādīts kopsavilkuma ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 4. punktā, kurš lasīts saistībā ar tās 102. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta iv) punktu. Tātad šīs summas nebūtu jāsedz attiecīgajām dalībvalstīm, un tāpēc tās būtu jāsedz no Savienības budžeta. |
|
(9) |
Šajā lēmumā turklāt būtu jāņem vērā vēl palikušās summas, kas dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkta piemērošanas rezultātā jāsedz saistībā ar ELFLA 2007.–2013. gada plānošanas periodu. |
|
(10) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. pantu Komisija, ņemot vērā izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem, jau ir samazinājusi vai apturējusi vairākus starpposma maksājumus par 2019. finanšu gadu. Šajā lēmumā Komisijai būtu jāņem vērā uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. panta pamata šādi samazinātās vai apturētās summas, lai nepieļautu maksāšanu bez pamata vai nelaikā vai tādu summu atmaksāšanu, kam vēlāk nāktos piemērot finanšu korekcijas. |
|
(11) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu šim lēmumam nebūtu jāskar turpmākie lēmumi, kurus Komisija var pieņemt, lai izslēgtu no Savienības finansējuma izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo lēmumu ir noskaidroti dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumi, kas saistīti ar izdevumiem, kurus Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) finansējis attiecībā uz 2019. finanšu gadu un kuri ir saistīti ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu.
Summas, kas atbilstīgi šim lēmumam ir atgūstamas no katras dalībvalsts vai tai izmaksājamas saskaņā ar katru lauku attīstības programmu, ir noteiktas I pielikumā.
2. pants
Summas, kas dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkta piemērošanas rezultātā jāsedz saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), proti, šā fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodu un 2007.–2013. gada plānošanas periodu, ir norādītas šā lēmuma II pielikumā.
3. pants
Šis lēmums neskar turpmākus atbilstības noskaidrošanas lēmumus, kurus Komisija var pieņemt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu, lai no Savienības finansējuma izslēgtu izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem.
4. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2020. gada 25. maijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Janusz WOJCIECHOWSKI
(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014 (2014. gada 6. augusts), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).
I PIELIKUMS
Noskaidrotie ELFLA izdevumi atbilstoši katrai lauku attīstības programmai 2019. finanšu gadam
No dalībvalsts atgūstamā vai tai izmaksājamā summa atbilstoši katrai programmai
Apstiprinātās programmas un deklarētie izdevumi attiecībā uz ELFLA 2014.–2020. gadam
|
(EUR) |
||||||||
|
DV |
CCI |
2019. gada izdevumi |
Korekcijas |
Kopā |
Summas, ko nevar izmantot atkārtoti |
2019. finanšu gada apstiprinātā noskaidrotā summa |
Starpposma maksājumi, kas dalībvalstij atmaksāti par finanšu gadu |
Summa, kas no attiecīgās dalībvalsts atgūstama (–) vai tai izmaksājama (+) |
|
|
|
i |
ii |
iii = i + ii |
iv |
v = iii – iv |
vi |
vii = v – vi |
|
AT |
2014AT06RDNP001 |
530 792 506,55 |
-1 750 000,00 |
529 042 506,55 |
0,00 |
529 042 506,55 |
529 042 468,84 |
37,71 |
|
BE |
2014BE06RDRP001 |
40 746 272,70 |
0,00 |
40 746 272,70 |
0,00 |
40 746 272,70 |
40 746 257,34 |
15,36 |
|
BE |
2014BE06RDRP002 |
38 145 525,08 |
0,00 |
38 145 525,08 |
0,00 |
38 145 525,08 |
38 150 952,57 |
-5 427,49 |
|
BG |
2014BG06RDNP001 |
309 155 718,57 |
0,00 |
309 155 718,57 |
0,00 |
309 155 718,57 |
309 390 025,15 |
-234 306,58 |
|
CY |
2014CY06RDNP001 |
20 952 617,16 |
0,00 |
20 952 617,16 |
0,00 |
20 952 617,16 |
20 952 823,78 |
-206,62 |
|
CZ |
2014CZ06RDNP001 |
394 916 055,66 |
-30 606,96 |
394 885 448,70 |
0,00 |
394 885 448,70 |
394 887 013,68 |
-1 564,98 |
|
DE |
2014DE06RDRN001 |
635 763,53 |
0,00 |
635 763,53 |
0,00 |
635 763,53 |
635 763,52 |
0,01 |
|
DE |
2014DE06RDRP003 |
92 445 964,03 |
0,00 |
92 445 964,03 |
0,00 |
92 445 964,03 |
92 445 964,03 |
0,00 |
|
DE |
2014DE06RDRP004 |
203 932 538,55 |
0,00 |
203 932 538,55 |
0,00 |
203 932 538,55 |
203 932 538,55 |
0,00 |
|
DE |
2014DE06RDRP007 |
125 628 955,07 |
0,00 |
125 628 955,07 |
0,00 |
125 628 955,07 |
125 629 013,11 |
-58,04 |
|
DE |
2014DE06RDRP010 |
45 991 706,72 |
0,00 |
45 991 706,72 |
0,00 |
45 991 706,72 |
45 991 706,72 |
0,00 |
|
DE |
2014DE06RDRP011 |
121 234 745,10 |
0,00 |
121 234 745,10 |
0,00 |
121 234 745,10 |
121 234 745,10 |
0,00 |
|
DE |
2014DE06RDRP012 |
167 830 523,60 |
0,00 |
167 830 523,60 |
0,00 |
167 830 523,60 |
167 830 523,60 |
0,00 |
|
DE |
2014DE06RDRP015 |
96 267 544,04 |
0,00 |
96 267 544,04 |
0,00 |
96 267 544,04 |
96 272 860,63 |
-5 316,59 |
|
DE |
2014DE06RDRP017 |
33 430 513,48 |
0,00 |
33 430 513,48 |
0,00 |
33 430 513,48 |
33 412 863,44 |
17 650,04 |
|
DE |
2014DE06RDRP018 |
5 791 469,50 |
0,00 |
5 791 469,50 |
0,00 |
5 791 469,50 |
5 791 493,78 |
-24,28 |
|
DE |
2014DE06RDRP019 |
122 306 493,20 |
0,00 |
122 306 493,20 |
0,00 |
122 306 493,20 |
122 128 048,05 |
178 445,15 |
|
DE |
2014DE06RDRP020 |
103 115 968,77 |
0,00 |
103 115 968,77 |
0,00 |
103 115 968,77 |
103 115 968,77 |
0,00 |
|
DE |
2014DE06RDRP021 |
57 657 958,77 |
0,00 |
57 657 958,77 |
0,00 |
57 657 958,77 |
57 657 963,58 |
-4,81 |
|
DE |
2014DE06RDRP023 |
97 975 590,76 |
0,00 |
97 975 590,76 |
0,00 |
97 975 590,76 |
97 975 991,68 |
-400,92 |
|
DK |
2014DK06RDNP001 |
102 515 908,97 |
0,00 |
102 515 908,97 |
0,00 |
102 515 908,97 |
103 179 982,71 |
-664 073,74 |
|
EE |
2014EE06RDNP001 |
124 908 706,88 |
0,00 |
124 908 706,88 |
0,00 |
124 908 706,88 |
124 908 873,33 |
-166,45 |
|
ES |
2014ES06RDNP001 |
29 449 836,80 |
0,00 |
29 449 836,80 |
0,00 |
29 449 836,80 |
29 655 521,64 |
-205 684,84 |
|
ES |
2014ES06RDRP001 |
228 811 824,21 |
0,00 |
228 811 824,21 |
0,00 |
228 811 824,21 |
228 811 743,85 |
80,36 |
|
ES |
2014ES06RDRP002 |
71 111 392,83 |
0,00 |
71 111 392,83 |
0,00 |
71 111 392,83 |
71 114 011,38 |
-2 618,55 |
|
ES |
2014ES06RDRP003 |
39 056 304,85 |
0,00 |
39 056 304,85 |
0,00 |
39 056 304,85 |
39 078 684,82 |
-22 379,97 |
|
ES |
2014ES06RDRP004 |
10 313 552,62 |
0,00 |
10 313 552,62 |
0,00 |
10 313 552,62 |
10 313 552,57 |
0,05 |
|
ES |
2014ES06RDRP005 |
17 178 960,97 |
0,00 |
17 178 960,97 |
0,00 |
17 178 960,97 |
17 176 788,80 |
2 172,17 |
|
ES |
2014ES06RDRP006 |
16 854 477,89 |
0,00 |
16 854 477,89 |
0,00 |
16 854 477,89 |
16 861 128,20 |
-6 650,31 |
|
ES |
2014ES06RDRP007 |
201 930 621,93 |
0,00 |
201 930 621,93 |
0,00 |
201 930 621,93 |
201 925 849,08 |
4 772,85 |
|
ES |
2014ES06RDRP008 |
110 685 061,08 |
0,00 |
110 685 061,08 |
0,00 |
110 685 061,08 |
110 681 479,84 |
3 581,24 |
|
ES |
2014ES06RDRP009 |
52 412 273,99 |
0,00 |
52 412 273,99 |
0,00 |
52 412 273,99 |
52 412 272,41 |
1,58 |
|
ES |
2014ES06RDRP010 |
106 110 727,35 |
0,00 |
106 110 727,35 |
0,00 |
106 110 727,35 |
106 110 692,67 |
34,68 |
|
ES |
2014ES06RDRP011 |
158 306 738,83 |
0,00 |
158 306 738,83 |
0,00 |
158 306 738,83 |
158 306 715,16 |
23,67 |
|
ES |
2014ES06RDRP012 |
15 570 984,88 |
0,00 |
15 570 984,88 |
0,00 |
15 570 984,88 |
15 582 265,80 |
-11 280,92 |
|
ES |
2014ES06RDRP013 |
37 493 230,66 |
0,00 |
37 493 230,66 |
0,00 |
37 493 230,66 |
37 493 228,18 |
2,48 |
|
ES |
2014ES06RDRP014 |
14 512 960,71 |
0,00 |
14 512 960,71 |
0,00 |
14 512 960,71 |
14 512 961,16 |
-0,45 |
|
ES |
2014ES06RDRP015 |
11 885 175,23 |
0,00 |
11 885 175,23 |
0,00 |
11 885 175,23 |
11 885 175,62 |
-0,39 |
|
ES |
2014ES06RDRP016 |
9 176 482,97 |
0,00 |
9 176 482,97 |
0,00 |
9 176 482,97 |
9 176 481,49 |
1,48 |
|
ES |
2014ES06RDRP017 |
34 529 635,62 |
0,00 |
34 529 635,62 |
0,00 |
34 529 635,62 |
34 529 634,05 |
1,57 |
|
FI |
2014FI06RDRP001 |
348 845 468,91 |
0,00 |
348 845 468,91 |
0,00 |
348 845 468,91 |
348 845 692,60 |
-223,69 |
|
FI |
2014FI06RDRP002 |
2 329 802,72 |
0,00 |
2 329 802,72 |
0,00 |
2 329 802,72 |
2 329 802,72 |
0,00 |
|
FR |
2014FR06RDNP001 |
134 030 995,75 |
0,00 |
134 030 995,75 |
0,00 |
134 030 995,75 |
134 030 995,75 |
0,00 |
|
FR |
2014FR06RDRN001 |
1 987 774,19 |
0,00 |
1 987 774,19 |
0,00 |
1 987 774,19 |
1 987 774,19 |
0,00 |
|
FR |
2014FR06RDRP001 |
16 284 029,39 |
0,00 |
16 284 029,39 |
0,00 |
16 284 029,39 |
16 284 029,38 |
0,01 |
|
FR |
2014FR06RDRP002 |
15 534 431,99 |
0,00 |
15 534 431,99 |
0,00 |
15 534 431,99 |
15 534 431,99 |
0,00 |
|
FR |
2014FR06RDRP003 |
14 076 246,64 |
0,00 |
14 076 246,64 |
0,00 |
14 076 246,64 |
14 076 246,66 |
-0,02 |
|
FR |
2014FR06RDRP004 |
47 430 878,10 |
0,00 |
47 430 878,10 |
0,00 |
47 430 878,10 |
47 430 878,11 |
-0,01 |
|
FR |
2014FR06RDRP006 |
8 082 394,98 |
0,00 |
8 082 394,98 |
0,00 |
8 082 394,98 |
8 082 394,98 |
0,00 |
|
FR |
2014FR06RDRP011 |
10 765 010,94 |
0,00 |
10 765 010,94 |
0,00 |
10 765 010,94 |
10 765 010,94 |
0,00 |
|
FR |
2014FR06RDRP021 |
34 446 704,78 |
0,00 |
34 446 704,78 |
0,00 |
34 446 704,78 |
34 446 704,76 |
0,02 |
|
FR |
2014FR06RDRP022 |
20 848 487,69 |
0,00 |
20 848 487,69 |
0,00 |
20 848 487,69 |
20 848 487,71 |
-0,02 |
|
FR |
2014FR06RDRP023 |
19 565 763,42 |
0,00 |
19 565 763,42 |
0,00 |
19 565 763,42 |
19 565 763,42 |
0,00 |
|
FR |
2014FR06RDRP024 |
63 071 142,27 |
0,00 |
63 071 142,27 |
0,00 |
63 071 142,27 |
63 071 142,27 |
0,00 |
|
FR |
2014FR06RDRP025 |
67 198 978,18 |
0,00 |
67 198 978,18 |
0,00 |
67 198 978,18 |
67 198 978,16 |
0,02 |
|
FR |
2014FR06RDRP026 |
98 729 352,49 |
0,00 |
98 729 352,49 |
0,00 |
98 729 352,49 |
98 729 352,50 |
-0,01 |
|
FR |
2014FR06RDRP031 |
14 847 305,69 |
0,00 |
14 847 305,69 |
0,00 |
14 847 305,69 |
14 847 305,69 |
0,00 |
|
FR |
2014FR06RDRP041 |
60 104 185,78 |
0,00 |
60 104 185,78 |
0,00 |
60 104 185,78 |
60 104 185,78 |
0,00 |
|
FR |
2014FR06RDRP042 |
21 336 395,63 |
0,00 |
21 336 395,63 |
0,00 |
21 336 395,63 |
21 336 395,66 |
-0,03 |
|
FR |
2014FR06RDRP043 |
71 282 388,55 |
0,00 |
71 282 388,55 |
0,00 |
71 282 388,55 |
71 282 388,54 |
0,01 |
|
FR |
2014FR06RDRP052 |
96 072 089,58 |
0,00 |
96 072 089,58 |
0,00 |
96 072 089,58 |
96 072 089,59 |
-0,01 |
|
FR |
2014FR06RDRP053 |
80 968 640,16 |
0,00 |
80 968 640,16 |
0,00 |
80 968 640,16 |
80 968 640,16 |
0,00 |
|
FR |
2014FR06RDRP054 |
89 636 130,45 |
0,00 |
89 636 130,45 |
0,00 |
89 636 130,45 |
89 636 130,43 |
0,02 |
|
FR |
2014FR06RDRP072 |
105 488 799,09 |
0,00 |
105 488 799,09 |
0,00 |
105 488 799,09 |
105 493 314,64 |
-4 515,55 |
|
FR |
2014FR06RDRP073 |
250 890 968,38 |
0,00 |
250 890 968,38 |
0,00 |
250 890 968,38 |
250 890 968,40 |
-0,02 |
|
FR |
2014FR06RDRP074 |
99 985 617,49 |
0,00 |
99 985 617,49 |
0,00 |
99 985 617,49 |
99 985 617,49 |
0,00 |
|
FR |
2014FR06RDRP082 |
200 618 567,07 |
0,00 |
200 618 567,07 |
0,00 |
200 618 567,07 |
200 618 567,08 |
-0,01 |
|
FR |
2014FR06RDRP083 |
199 936 626,10 |
0,00 |
199 936 626,10 |
0,00 |
199 936 626,10 |
199 936 626,12 |
-0,02 |
|
FR |
2014FR06RDRP091 |
101 631 768,73 |
0,00 |
101 631 768,73 |
0,00 |
101 631 768,73 |
101 631 768,72 |
0,01 |
|
FR |
2014FR06RDRP093 |
97 294 348,97 |
0,00 |
97 294 348,97 |
0,00 |
97 294 348,97 |
97 294 348,96 |
0,01 |
|
FR |
2014FR06RDRP094 |
18 669 034,43 |
0,00 |
18 669 034,43 |
0,00 |
18 669 034,43 |
18 669 043,82 |
-9,39 |
|
UK |
2014UK06RDRP001 |
501 228 862,63 |
0,00 |
501 228 862,63 |
0,00 |
501 228 862,63 |
501 770 201,89 |
-541 339,26 |
|
UK |
2014UK06RDRP002 |
22 164 493,79 |
0,00 |
22 164 493,79 |
0,00 |
22 164 493,79 |
22 164 474,28 |
19,51 |
|
UK |
2014UK06RDRP003 |
158 970 631,55 |
0,00 |
158 970 631,55 |
0,00 |
158 970 631,55 |
159 458 333,74 |
-487 702,19 |
|
UK |
2014UK06RDRP004 |
92 557 109,51 |
0,00 |
92 557 109,51 |
0,00 |
92 557 109,51 |
92 557 110,53 |
-1,02 |
|
EL |
2014GR06RDNP001 |
411 413 602,16 |
0,00 |
411 413 602,16 |
0,00 |
411 413 602,16 |
411 413 601,44 |
0,72 |
|
HR |
2014HR06RDNP001 |
299 671 237,41 |
0,00 |
299 671 237,41 |
0,00 |
299 671 237,41 |
299 685 519,51 |
-14 282,10 |
|
HU |
2014HU06RDNP001 |
511 369 560,77 |
0,00 |
511 369 560,77 |
0,00 |
511 369 560,77 |
511 369 578,23 |
-17,46 |
|
IE |
2014IE06RDNP001 |
324 050 714,30 |
0,00 |
324 050 714,30 |
0,00 |
324 050 714,30 |
324 050 714,30 |
0,00 |
|
IT |
2014IT06RDNP001 |
193 548 961,44 |
0,00 |
193 548 961,44 |
0,00 |
193 548 961,44 |
193 555 347,19 |
-6 385,75 |
|
IT |
2014IT06RDRN001 |
13 648 458,43 |
0,00 |
13 648 458,43 |
0,00 |
13 648 458,43 |
13 648 458,43 |
0,00 |
|
IT |
2014IT06RDRP001 |
29 975 815,54 |
0,00 |
29 975 815,54 |
0,00 |
29 975 815,54 |
29 975 335,13 |
480,41 |
|
IT |
2014IT06RDRP002 |
18 327 612,70 |
0,00 |
18 327 612,70 |
0,00 |
18 327 612,70 |
18 327 612,62 |
0,08 |
|
IT |
2014IT06RDRP003 |
92 926 497,41 |
0,00 |
92 926 497,41 |
0,00 |
92 926 497,41 |
92 926 499,55 |
-2,14 |
|
IT |
2014IT06RDRP004 |
27 070 038,88 |
0,00 |
27 070 038,88 |
0,00 |
27 070 038,88 |
27 070 039,14 |
-0,26 |
|
IT |
2014IT06RDRP005 |
52 348 695,41 |
0,00 |
52 348 695,41 |
0,00 |
52 348 695,41 |
52 349 943,22 |
-1 247,81 |
|
IT |
2014IT06RDRP006 |
21 573 069,55 |
0,00 |
21 573 069,55 |
0,00 |
21 573 069,55 |
21 573 069,53 |
0,02 |
|
IT |
2014IT06RDRP007 |
73 972 599,26 |
0,00 |
73 972 599,26 |
0,00 |
73 972 599,26 |
73 972 033,95 |
565,31 |
|
IT |
2014IT06RDRP008 |
32 850 280,82 |
0,00 |
32 850 280,82 |
0,00 |
32 850 280,82 |
32 850 280,64 |
0,18 |
|
IT |
2014IT06RDRP009 |
97 615 781,35 |
0,00 |
97 615 781,35 |
0,00 |
97 615 781,35 |
97 615 780,70 |
0,65 |
|
IT |
2014IT06RDRP010 |
57 267 283,32 |
0,00 |
57 267 283,32 |
0,00 |
57 267 283,32 |
57 267 282,12 |
1,20 |
|
IT |
2014IT06RDRP011 |
19 783 912,66 |
0,00 |
19 783 912,66 |
0,00 |
19 783 912,66 |
19 783 912,76 |
-0,10 |
|
IT |
2014IT06RDRP012 |
51 539 682,95 |
0,00 |
51 539 682,95 |
0,00 |
51 539 682,95 |
51 539 700,05 |
-17,10 |
|
IT |
2014IT06RDRP013 |
9 172 806,59 |
0,00 |
9 172 806,59 |
0,00 |
9 172 806,59 |
9 172 806,29 |
0,30 |
|
IT |
2014IT06RDRP014 |
70 456 765,03 |
0,00 |
70 456 765,03 |
0,00 |
70 456 765,03 |
70 456 763,63 |
1,40 |
|
IT |
2014IT06RDRP015 |
21 485 143,22 |
0,00 |
21 485 143,22 |
0,00 |
21 485 143,22 |
21 485 143,10 |
0,12 |
|
IT |
2014IT06RDRP016 |
86 806 537,56 |
0,00 |
86 806 537,56 |
0,00 |
86 806 537,56 |
86 801 624,87 |
4 912,69 |
|
IT |
2014IT06RDRP017 |
42 424 028,34 |
0,00 |
42 424 028,34 |
0,00 |
42 424 028,34 |
42 424 027,00 |
1,34 |
|
IT |
2014IT06RDRP018 |
102 145 788,69 |
0,00 |
102 145 788,69 |
0,00 |
102 145 788,69 |
102 169 711,01 |
-23 922,32 |
|
IT |
2014IT06RDRP019 |
158 788 358,36 |
0,00 |
158 788 358,36 |
0,00 |
158 788 358,36 |
158 784 946,22 |
3 412,14 |
|
IT |
2014IT06RDRP020 |
70 009 609,58 |
0,00 |
70 009 609,58 |
0,00 |
70 009 609,58 |
70 016 377,42 |
-6 767,84 |
|
IT |
2014IT06RDRP021 |
105 317 165,48 |
0,00 |
105 317 165,48 |
0,00 |
105 317 165,48 |
105 336 976,13 |
-19 810,65 |
|
LT |
2014LT06RDNP001 |
181 392 756,61 |
-48 911,41 |
181 343 845,20 |
0,00 |
181 343 845,20 |
181 345 149,19 |
-1 303,99 |
|
LU |
2014LU06RDNP001 |
14 534 680,31 |
0,00 |
14 534 680,31 |
0,00 |
14 534 680,31 |
14 484 491,14 |
50 189,17 |
|
LV |
2014LV06RDNP001 |
206 454 657,71 |
0,00 |
206 454 657,71 |
0,00 |
206 454 657,71 |
206 475 667,04 |
-21 009,33 |
|
MT |
2014MT06RDNP001 |
19 429 832,31 |
0,00 |
19 429 832,31 |
0,00 |
19 429 832,31 |
19 429 922,12 |
-89,81 |
|
NL |
2014NL06RDNP001 |
90 801 416,57 |
0,00 |
90 801 416,57 |
0,00 |
90 801 416,57 |
90 815 520,63 |
-14 104,06 |
|
PL |
2014PL06RDNP001 |
1 092 290 840,09 |
0,00 |
1 092 290 840,09 |
0,00 |
1 092 290 840,09 |
1 092 290 030,37 |
809,72 |
|
PT |
2014PT06RDRP001 |
39 437 443,20 |
0,00 |
39 437 443,20 |
0,00 |
39 437 443,20 |
39 437 437,81 |
5,39 |
|
PT |
2014PT06RDRP002 |
452 107 823,65 |
0,00 |
452 107 823,65 |
0,00 |
452 107 823,65 |
452 047 544,92 |
60 278,73 |
|
PT |
2014PT06RDRP003 |
31 558 368,34 |
0,00 |
31 558 368,34 |
0,00 |
31 558 368,34 |
31 558 362,99 |
5,35 |
|
RO |
2014RO06RDNP001 |
968 522 495,89 |
-1 348 671,14 |
967 173 824,75 |
0,00 |
967 173 824,75 |
967 195 086,21 |
-21 261,46 |
|
SE |
2014SE06RDNP001 |
226 275 603,92 |
0,00 |
226 275 603,92 |
0,00 |
226 275 603,92 |
226 319 797,01 |
-44 193,09 |
|
SI |
2014SI06RDNP001 |
120 004 332,06 |
0,00 |
120 004 332,06 |
0,00 |
120 004 332,06 |
119 962 009,29 |
42 322,77 |
|
SK |
2014SK06RDNP001 |
209 359 906,44 |
0,00 |
209 359 906,44 |
0,00 |
209 359 906,44 |
209 359 977,67 |
-71,23 |
II PIELIKUMS
Maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana
2019. finanšu gads, ELFLA
Korekcijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu
|
|
Korekcijas, kas saistītas ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu |
Korekcijas, kas saistītas ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu |
|||
|
Dalībvalsts |
Valūta |
Valsts valūtā |
EUR |
Valsts valūtā |
EUR |
|
AT |
EUR |
- |
- |
- |
- |
|
BE |
EUR |
- |
- |
- |
163,63 |
|
BG |
BGN |
- |
- |
1 811 463,11 |
- |
|
CY |
EUR |
- |
- |
- |
- |
|
CZ |
CZK |
- |
- |
1 449 992,55 |
- |
|
DE |
EUR |
- |
225,19 |
- |
304 625,59 |
|
DK |
DKK |
- |
- |
958 077,48 |
- |
|
EE |
EUR |
- |
589,99 |
- |
293 834,35 |
|
ES |
EUR |
- |
- |
- |
233 018,22 |
|
FI |
EUR |
- |
7 891,54 |
- |
24 085,04 |
|
FR |
EUR |
- |
3 370,85 |
- |
119 838,03 |
|
UK |
GBP |
1 344,21 |
- |
264 556,48 |
- |
|
EL |
EUR |
- |
- |
- |
903 687,85 |
|
HR |
HRK |
- |
- |
- |
- |
|
HU |
HUF |
- |
- |
351 338 867,00 |
- |
|
IE |
EUR |
- |
14 159,77 |
- |
69 568,41 |
|
IT |
EUR |
- |
- |
- |
869 742,86 |
|
LT |
EUR |
- |
- |
- |
34 243,02 |
|
LU |
EUR |
- |
- |
- |
- |
|
LV |
EUR |
- |
- |
- |
62 324,86 |
|
MT |
EUR |
- |
- |
- |
8 724,71 |
|
NL |
EUR |
- |
- |
- |
1 448,25 |
|
PL |
PLN |
- |
- |
3 461 599,55 |
- |
|
PT |
EUR |
- |
100 951,54 |
- |
813 504,70 |
|
RO |
RON |
- |
- |
1 018 809,34 |
- |
|
SE |
SEK |
12 641,23 |
- |
472 649,18 |
- |
|
SI |
EUR |
- |
- |
- |
25 639,94 |
|
SK |
EUR |
- |
- |
- |
123 568,95 |