(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Spānijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Tomate La Cañada”, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 487/2012 (2).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

(1)

Ierosinātās Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES” mērķis, ko organizatoru grupa grozīja, atbildot uz Komisijas 2020. gada 19. februāra vēstuli (2), ir “noteikt, ka visā ES saskaņā ar tās ekonomikas politiku tiek ieviesti beznosacījumu pamatienākumi, kas nodrošina ikvienas personas materiālo eksistenci un iespēju piedalīties sabiedrības dzīvē. Šis mērķis tiek panākts, ievērojot Eiropas Savienībai Līgumos piešķirtās kompetences.” Iniciatīvas organizatori lūdz Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par tādu beznosacījumu pamatienākumu ieviešanu visā Savienībā, kuri samazinātu reģionālās atšķirības nolūkā stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā, un norāda, ka “tādejādi tiks realizēts Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2017. gada kopīgajā paziņojumā paustais mērķis, proti, ka “ES un tās dalībvalstis arī atbalstīs efektīvas, ilgtspējīgas un vienlīdzīgas sociālās aizsardzības sistēmas, lai garantētu pamatienākumus” ar mērķi novērst nevienlīdzību.”

(2)

Pielikumā par ierosinātās Eiropas pilsoņu iniciatīvas priekšmetu, mērķiem un kontekstu ir ietverti četri kritēriji, kas raksturo ierosinātos “beznosacījumu pamatienākumus”, proti, tiem vajadzētu būt “vispārējiem”, “individuāliem”, “beznosacījumu” un “pietiekami augstiem”.

(3)

Līgums par Eiropas Savienību (LES) nostiprina Savienības pilsonību un turpina nostiprināt Savienības demokrātisko darbību, cita starpā nosakot, ka katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

(4)

Tālab pilsoņu iniciatīvai vajadzīgajām procedūrām un nosacījumiem vajadzētu būt skaidriem, vienkāršiem, viegli īstenojamiem un samērīgiem ar pilsoņu iniciatīvas būtību, lai tiktu veicināta pilsoņu līdzdalība un Savienība kļūtu viņiem pieejamāka.

(5)

Organizatoru grupa atsaucas uz vairākām Līgumu normām, kas tiek uzskatītas par būtiskām, tostarp uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantu, kurā noteikts, ka dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas politiku Savienībā un ka šajā sakarā Padome pieņem pasākumus, jo īpaši šīs politikas vispārīgās pamatnostādnes. Ar minēto normu Savienībai tiek piešķirta kompetence veikt koordināciju ekonomikas un sociālajā jomā, bet tā nav juridiskais pamats, kas ļautu Komisijai iesniegt Savienības tiesību akta priekšlikumu.

(6)

Tomēr, pamatojoties uz Līguma 121. panta 2. punktu, varētu pieņemt Savienības tiesību aktu, lai īstenotu Līgumus par “beznosacījumu pamatienākumiem visā ES” visiem pilsoņiem, kā aicināts ierosinātajā iniciatīvā. Minētā norma ļauj Padomei pēc Komisijas ieteikuma izstrādāt projektu dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un iesniegt attiecīgu ziņojumu Eiropadomei. Pamatojoties uz Eiropadomes secinājumu, Padome var pieņemt ieteikumu, kurā izklāstītas minētās vispārējās pamatnostādnes.

(7)

Ņemot vērā šos iemeslus, neviena ierosinātās pilsoņu iniciatīvas daļa nav acīmredzami ārpus Komisijas pilnvarām iesniegt Savienības tiesību akta priekšlikumu, lai īstenotu Līgumus, kā noteikts Regulas (ES) 2019/788 6. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

(8)

Organizatoru grupa ir sniegusi atbilstīgus pierādījumus, ka tā atbilst Regulas (ES) 2019/788 5. panta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām, un ir izraudzījusies kontaktpersonas saskaņā ar minētās regulas 5. panta 3. punkta pirmo daļu.

(9)

Iniciatīva nav nedz acīmredzami aizskaroša, nenozīmīga vai maldinoša, nedz arī acīmredzami pretrunā Savienības vērtībām, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, un tiesībām, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(10)

Tāpēc būtu jāreģistrē ierosinātā iniciatīva “Beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES”,

(1)

Ierosinātās Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Brīvība kopīgot” (“Freedom to share”) mērķi ir: “legalizēt tādu datņu kopīgošanu – izmantojot digitālos tīklus un darot to personiskos un bezpeļņas nolūkos – , kurās atrodas darbi vai citi materiāli, ko aizsargā autortiesības, blakustiesības un datubāzes tiesības, ar nolūku panākt līdzsvaru starp autoru un citu tiesību subjektu tiesībām un vispārējām tiesībām uz zinātni un kultūru.”

(2)

Pielikumā sniegta papildu informācija par ierosinātās pilsoņu iniciatīvas priekšmetu, mērķiem un kontekstu. Jo īpaši tajā aicināts grozīt ES noteikumus par satura koplietošanas digitālajām platformām, konkrēti atsaucoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/790 (2). Paredzētie grozījumi ietvertu “tiesību akta pieņemšanu, kurā noteikts, ka fiziskas personas, kuras, izmantojot digitālos tīklus, kopīgo datnes personiskos un bezpeļņas nolūkos, tiek atbrīvotas no autortiesību, blakustiesību un datubāzes tiesību piemērošanas.” Mērķis, ko vēlas panākt ar iniciatīvu, ir ļaut iedzīvotājiem “tieši kopīgot datnes, izmantojot vienādranga tīklus, lai iedzīvotājiem būtu piekļuve zinātnei un kultūrai un viņi netiktu pakļauti pārbaudēm un profilēšanai.”

(3)

Līgums par Eiropas Savienību (LES) nostiprina Savienības pilsonību un turpina nostiprināt Savienības demokrātisko darbību, cita starpā nosakot, ka katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

(4)

Tālab pilsoņu iniciatīvai vajadzīgajām procedūrām un nosacījumiem vajadzētu būt skaidriem, vienkāršiem, viegli īstenojamiem un samērīgiem ar pilsoņu iniciatīvas būtību, lai tiktu veicināta pilsoņu līdzdalība un Savienība kļūtu viņiem pieejamāka.

(5)

Ierosinātajā iniciatīvā prasīts grozīt ES noteikumus par satura koplietošanas digitālajām platformām, konkrēti atsaucoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 53. panta 1. punkts, 62. un 114. pants.

(6)

Līgumu īstenošanas nolūkā, pamatojoties uz 53. panta 1. punktu, var pieņemt Savienības tiesību aktus, kas nosaka normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordināciju dalībvalstīs saistībā ar darbību sākšanu un izvēršanu kā pašnodarbinātām personām. Saskaņā ar LESD 62. pantu šo juridisko pamatu piemēro arī jautājumiem par pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā izklāstīts LESD 56.–61. pantā.

(7)

Līgumu īstenošanas nolūkā, pamatojoties uz LESD 114. pantu, var pieņemt Savienības tiesību aktus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.

(8)

Ņemot vērā LESD 53. panta 1. punktu, 62. un 114. pantu, neviena ierosinātās pilsoņu iniciatīvas daļa nav acīmredzami ārpus Komisijas pilnvarām iesniegt Savienības tiesību akta priekšlikumu, lai īstenotu Līgumus, kā noteikts Regulas (ES) 2019/788 6. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

(9)

Organizatoru grupa ir izveidota un kontaktpersonas ir izraudzītas saskaņā ar regulas 5. panta 1.–3. punktu, un juridiska persona iniciatīvas pārvaldībai ir izveidota saskaņā ar regulas 5. panta 7. punktu.

(10)

Ierosinātā iniciatīva nav nedz acīmredzami aizskaroša, nenozīmīga vai maldinoša, nedz arī acīmredzami pretrunā Savienības vērtībām, kas noteiktas LES 2. pantā, un tiesībām, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(11)

Tāpēc ierosinātā pilsoņu iniciatīva “Brīvība kopīgot” būtu jāreģistrē,

(1)

Konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes svarīgāko velosipēda daļu importam Savienībā tiek piemērots antidempinga maksājums (“paplašinātais maksājums”), jo ar Regulu (EK) Nr. 71/97 tika paplašināts antidempinga maksājums, kas noteikts ĶTR izcelsmes velosipēdu importam.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 71/97 3. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt pasākumus, kas nepieciešami, lai atļautu atbrīvot no paplašinātā maksājuma svarīgāko velosipēda daļu importu, kas nav saistīts ar antidempinga maksājuma apiešanu.

(3)

Minētie īstenošanas pasākumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 88/97, ar ko izveido īpašu atbrīvojumu sistēmu.

(4)

Uz šā pamata Komisija no paplašinātā maksājuma ir atbrīvojusi vairākus velosipēdu montētājus.

(5)

Kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 88/97 16. panta 2. punktā, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicējusi secīgus no maksājuma atbrīvoto Pušu sarakstus (5).

(6)

Jaunākais Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/588 (6) par atbrīvojumiem atbilstoši Regulai (EK) Nr. 88/97 tika pieņemts 2020. gada 22. aprīlī.

(7)

Šajā lēmumā piemēro Regulas (EK) Nr. 88/97 1. pantā izklāstītās definīcijas.

(8)

Komisija 2016. gada 19. decembrī no nīderlandiešu uzņēmuma VanMoof B.V. (“VanMoof”) saņēma atbrīvojuma lūgumu, kā arī informāciju, kas vajadzīga, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 88/97 4. panta 1. punktu noteiktu, vai šis lūgums ir atbilstīgs.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 88/97 5. panta 1. punktu no dienas, kad Komisija saņēmusi uzņēmuma VanMoof atbrīvojuma lūgumu, līdz lēmuma pieņemšanai par lūguma pamatotību tiek atlikta paplašinātā maksājuma samaksa attiecībā uz visu to svarīgāko velosipēda daļu importu, kuras minētais uzņēmums deklarējis laišanai brīvā apgrozībā.

(10)

Uzņēmumam VanMoof tika piešķirts Taric papildu kods C202, lai noteiktu to svarīgāko velosipēda daļu importu, kuras minētais uzņēmums deklarējis laišanai brīvā apgrozībā, un pēc paplašinātā maksājuma samaksas atlikšanas.

(11)

Pēc tam uzņēmums VanMoof informēja Komisiju, ka nolūkā pierādīt atbilstību Regulas (EK) Nr. 88/97 6. pantā noteiktajām prasībām tā reģistrācijas sistēma tika pielāgota un uzlabota, un tādēļ lūdza mainīt atbrīvojuma lūguma dienu no 2016. gada 19. decembra uz 2018. gada 1. janvāri.

(12)

Tāpēc būtu jāatceļ paplašinātā maksājuma samaksas atlikšana attiecībā uz periodu pirms 2018. gada 1. janvāra. Paplašinātais maksājums būtu jāiekasē no VanMoof iesniegtā atbrīvojuma lūguma saņemšanas dienas, proti, no dienas, kad stājās spēkā atlikšana, t. i., no 2016. gada 19. decembra līdz 2017. gada 31. decembrim. Tādējādi līdz lēmuma pieņemšanai par atbrīvojuma lūguma pamatotību jaunā diena, kad stājās spēkā paplašinātā maksājuma atlikšana, tika mainīta uz 2018. gada 1. janvāri.

(13)

Komisija ir pabeigusi VanMoof atbrīvojuma lūguma pamatotības izskatīšanu.

(14)

Komisija izskatīšanā konstatēja, ka ĶTR izcelsmes daļu vērtība ir mazāka nekā 60 % no to visu velosipēdu daļu kopējās vērtības, kuras tiek izmantotas VanMoof veiktā montāžā. Tas pats attiecas uz lielāko daļu velosipēdu, kurus samontējis VanMoof.

(15)

Tāpēc Komisija secināja, ka VanMoof veiktā montāža neietilpst Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 2. punkta darbības jomā. Šā iemesla dēļ un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 88/97 7. panta 1. punktu VanMoof atbilst atbrīvojuma nosacījumiem no paplašinātā maksājuma.

(16)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 88/97 7. panta 2. punktu atbrīvojumiem būtu jāstājas spēkā no dienas, kad stājās spēkā paplašinātā maksājuma atlikšana, t. i., 2018. gada 1. janvārī. Tādējādi Pušu, kas lūdz atbrīvojumu, muitas parāds, kurš saistīts ar paplašināto maksājumu, no minētās dienas būtu jāuzskata par spēkā neesošu.

(17)

Komisija informēja VanMoof par izdarītajiem secinājumiem par tā atbrīvojuma lūguma pamatotību un deva VanMoof iespēju iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(18)

Atbrīvojums attiecas tikai uz Pusi, kas konkrēti minēta tālāk tabulā, tāpēc no maksājuma atbrīvotajai Pusei būtu nekavējoties jāinformē Komisija (7) par visām ar to saistītajām izmaiņām (piemēram, nosaukuma, juridiskās formas vai adreses maiņu vai jauna montāžas subjekta izveidi, vai jauniem ražošanas procesiem). Šādos gadījumos VanMoof būtu jāsniedz visa attiecīgā informācija, jo īpaši par visām izmaiņām tā darbībās, kas saistītas ar montāžu. Attiecīgā gadījumā Komisija atbilstoši atjauninās informāciju,

(1)

Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku (“nolīgums”) ir stājies spēkā 2019. gada 21. novembrī.

(2)

Nolīguma 10.17. panta 3. punktā noteikts, ka pēc tam, kad katra puse ir pabeigusi ģeogrāfisko norāžu aizsardzībai nepieciešamās procedūras visiem nolīguma 10-A. pielikumā uzskaitītajiem nosaukumiem, puses tiekas, lai Tirdzniecības komitejā pieņemtu lēmumu par to 10.-A pielikumā iekļauto katras puses nosaukumu iekļaušanu 10.-B pielikumā, kuri ir bijuši un paliek aizsargāti ģeogrāfiskās norādes atbilstoši attiecīgās puses sistēmai, kā minēts 10.17. panta 2. punktā.

(3)

Singapūras Republika pabeidza procedūru, lai tās teritorijā aizsargātu 138 nosaukumus, kuri bija uzskaitīti nolīguma 10.-A pielikumā un par kuriem tika iesniegti pieteikumi, lai tos aizsargātu kā Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

(4)

Neatkarīgi no tā, ka Singapūras Republikas teritorijā vēl nav sāktas un pabeigtas aizsardzībai nepieciešamās procedūras attiecībā uz visiem nolīguma 10.-A pielikumā uzskaitītajiem nosaukumiem, puses vienojas, ka Tirdzniecības komiteja pieņem šo lēmumu par 138 nosaukumu iekļaušanu nolīguma 10.-B pielikumā.

(5)

Līdz ar to nolīguma 10.-A un 10.-B pielikums būtu jāgroza, iekļaujot 10.-B pielikumā 138 nosaukumus kā aizsargātas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un svītrojot šos nosaukumus no 10.-A pielikuma,