(1)

Pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/1036 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2019. gada 12. augustā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Indonēzijas, Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taivānas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes karsti velmētu nerūsējošā tērauda lokšņu un ruļļu (“KVNT” jeb “izmeklējamais ražojums”) importu Savienībā. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“Eurofer” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2019. gada 28. jūnijā iesniedza sūdzību četru ES ražotāju vārdā, kuri nodrošina visu ES saražoto izmeklējamā ražojuma apjomu. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par attiecīgo valstu veiktu dempingu un tā izraisītu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/104 (3) pakļāva attiecīgā ražojuma importu reģistrēšanai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, lai tās varētu piedalīties izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, zināmos ražotājus, kas veic eksportu no attiecīgajām valstīm, un attiecīgo valstu iestādes, kā arī zināmos importētājus un lietotājus Eiropas Savienībā un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Komisija saņēma piezīmes, kas ir izskatītas 2.3. un 5.2.3. iedaļā.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu līdz samērīgam skaitam, piemērojot atlasi, un ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja provizorisku izlasi, pamatojoties uz ražošanas un ES pārdošanas apjomu, par ko ES ražotāji ziņojuši saistībā ar stāvokļa analīzi pirms procedūras sākšanas, ņemot vērā arī to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šādi sagatavoto provizorisko izlasi veidoja trīs ES ražotāji, kas saražo vairāk nekā 78 % un pārdod 88 % no līdzīga ražojuma kopējā apjoma Eiropas Savienībā un atrodas trijās dažādās dalībvalstīs. Ieinteresētās personas plašāku informāciju par provizorisko izlasi varēja iegūt lietas materiālos, kā arī sniegt savas piezīmes. Piezīmes sniegtas netika.

(8)

Tāpēc ES ražotāju provizoriskā izlase tika apstiprināta. To veidoja Aperam Belgium (“Aperam”), Acciai Speciali Terni S.p.A. (“AST”) un OTK Stainless Oy (“OTK”). Galīgā izlase ir Eiropas Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(9)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(10)

Divi nesaistīti importētāji pieteicās kā ieinteresētās personas un sniedza prasīto informāciju. Ņemot vērā saņemto atbilžu nelielo skaitu, atlase nebija vajadzīga. Abi importētāji tika aicināti aizpildīt anketu.

(11)

Ņemot vērā zināmo attiecīgā ražojuma ražotāju skaitu attiecīgajās valstīs, paziņojumā par procedūras sākšanu bija paredzēta tikai atlase ĶTR, tāpēc Komisija lūdza visiem eksportējošajiem Ķīnas ražotājiem sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju, lai noteiktu, vai atlase ir vajadzīga, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi.

(12)

Turklāt Komisija lūdza Indonēzijas Republikas vēstniecību Briselē, Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā un Taibejas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus (ja tādi būtu), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(13)

Izmeklēšanas sākumā Komisijai bija zināmi tikai divi ražotāji eksportētāji Indonēzijā. Tāpēc Komisija neplānoja veidot izlasi. Neviens cits ražotājs eksportētājs nepieteicās. Tāpēc Komisija veica izmeklēšanu par abiem ražotājiem eksportētājiem Indonēzijā.

(14)

Pieci ražotāji eksportētāji ĶTR sniedza paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim uzņēmumiem, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Izlase tika veidota, pamatojoties uz lielākajiem eksporta apjomiem uz Eiropas Savienību.

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un ĶTR iestādēm notika apspriešanās par izlases veidošanu. Piezīmes sniegtas netika.

(16)

Pēc pārbaudes apmeklējumiem, ņemot vērā nepilnības informācijā, ko bija sniedzis viens no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, Komisija, pamatojoties uz pamatregulas 18. panta 1. punktu (4), izlēma neņemt vērā minētā ražotāja sniegto informāciju.

(17)

Minēto iemeslu dēļ Ķīnas ražotāju eksportētāju izlasi veidoja tikai divi uzņēmumi, kuri izmeklēšanas periodā nodrošināja aptuveni 92 % no attiecīgā ražojuma eksporta, ko Ķīna veic uz Eiropas Savienību, kas joprojām tika uzskatīta par sadarbību augstā līmenī.

(18)

Paziņojumā par procedūras sākšanu attiecībā uz Taivānu nebija paredzēta atlase, jo Komisijai bija zināms tikai viens ražotājs eksportētājs. Taču neilgi pirms procedūras sākšanas Taibejas pārstāvniecība Eiropas Savienībā informēja Komisiju par to, ka Taivānā pavisam varētu būt vēl 12 citi attiecīgā ražojuma ražotāji eksportētāji. Tāpēc, sākot procedūru, Komisija lūdza 13 personām atbildēt uz atlases jautājumiem un pēc tam atbildēt arī uz dažiem citiem jautājumiem, lai precizētu savu funkciju un konkrētās darbības. Uz šī pamata Komisija varēja identificēt divus attiecīgā ražojuma ražotājus eksportētājus Taivānā. Tāpēc atlase nebija nepieciešama.

(19)

Abi ražotāji eksportētāji nodrošināja aptuveni 56 % no Taivānas eksporta kopējā apjoma uz Eiropas Savienību. Atbildes, ko sniedza septiņas Taivānas personas, ar kurām Komisija sazinājās procedūras sākšanas laikā, atklāja, ka attiecīgie uzņēmumi faktiski ir neatkarīgi pakalpojumu centri un/vai tirgotāji un nodrošina lielāko daļu vai pat visu pārējo Taivānas eksportu uz Eiropas Savienību. Šādiem pakalpojumu centriem nebija nekādu karstās velmēšanas vai aukstās velmēšanas iekārtu, tāpēc tie netika kvalificēti kā attiecīgā ražojuma ražotāji. Turklāt to pievienotā vērtība salīdzinājumā ar resursu izmaksām bija neliela. Taču, ņemot vērā to sniegtās atbildes uz 18. apsvērumā minētajiem jautājumiem, Komisija nosūtīja minētajām personām īsu anketu, lai gūtu pienācīgu izpratni par to, kā notiek izmeklējamā ražojuma iekšzemes un eksporta pārdošana Taivānā.

(20)

Sākotnēji četri no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas iesniedza aizpildītu atlases veidlapu, pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Procedūras sākšanas dienā Komisija anketu darīja pieejamu tiešsaistē (5). Turklāt, paziņojot par izlasi, Komisija informēja ražotājus eksportētājus, kuri nebija iekļauti izlasē, ka tiem ir jāsniedz atbildes uz anketas jautājumiem, ja viņi vēlas tikt pārbaudīti atsevišķi. Taču neviens no uzņēmumiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ atsevišķa pārbaude netika veikta.

(21)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem ĶTR pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(22)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā arī sniedza pietiekamus prima facie pierādījumus par kropļojumiem, kas Indonēzijā un ĶTR pastāv saistībā ar attiecīgā ražojuma izejvielām. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana attiecās uz šiem kropļojumiem saistībā ar izejvielām, lai noteiktu, vai attiecībā uz Indonēziju un ĶTR piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta noteikumus. Tāpēc Komisija šajā saistībā nosūtīja papildu anketas Indonēzijas valdībai un Ķīnas valdībai.

(23)

Komisija nosūtīja anketas trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, sūdzības iesniedzējam, diviem nesaistītajiem importētājiem un diviem lietotājiem, kuri bija pieteikušies, deviņiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs un visiem pārējiem ekonomikas dalībniekiem, kas bija pieteikušies un pieprasījuši anketu. Tās pašas anketas procedūras sākšanas dienā arī kļuva pieejamas tiešsaistē (6).

(24)

Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza visi trīs atlasītie ES ražotāji, divi nesaistīti importētāji, divi lietotāji, abi zināmie ražotāji eksportētāji no Indonēzijas, visi trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji no ĶTR, abi ražotāji eksportētāji Taivānā un nesaistīts pakalpojumu centrs Taivānā. Atbilde uz anketas jautājumiem tika saņemta arī no Indonēzijas valdības. Ķīnas valdība neatbildēja ne uz vienu no abām nosūtītajām anketām.

(25)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski konstatētu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādos uzņēmumos:

(26)

Attiecībā uz pamatregulas 7. panta 2.a un 2.b punktā paredzēto procedūru notika apspriešanās ar Indonēzijas valdību.

(27)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2016. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(28)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu par ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(29)

Tādējādi, lai savāktu datus, kas vajadzīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta eventuālai piemērošanai, paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojuma par procedūras sākšanu III pielikumā prasīto informāciju par resursiem KVNT ražošanā. Attiecīgo informāciju sniedza pieci Ķīnas ražotāji eksportētāji.

(30)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumu par nozīmīgajiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, tā nosūtīja anketu arī Ķīnas valdībai, kā minēts 21. apsvērumā. No ĶV netika saņemta atbilde. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(31)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus par to, ka ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Divi ražotāji eksportētāji iesniedza piezīmes par to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(32)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(33)

Komisija 2019. gada 9. septembrī publicēja pirmo paziņojumu par lietas materiāliem (“9. septembra paziņojums”), kurā lūdza ieinteresēto personu viedokli par attiecīgiem avotiem, ko Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkta otro punktu var izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija ir uzskaitījusi visus ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica iespējamās reprezentatīvās valstis (proti, Brazīliju, Malaiziju, Dienvidāfriku un Turciju).

(34)

Komisija deva iespēju visām ieinteresētajām personām izteikt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes no diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un no sūdzības iesniedzēja. ĶV nesniedza piezīmes.

(35)

Komisija aplūkoja saņemtās piezīmes ar 2019. gada 10. oktobri datētajā otrajā paziņojumā par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“10. oktobra paziņojums”). Komisija izveidoja arī provizorisku ražošanas faktoru sarakstu un secināja, ka šajā posmā visatbilstošākā reprezentatīvā valsts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē ir Brazīlija. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes, taču nekādas piezīmes netika saņemtas.

(36)

Attiecīgais ražojums šajā izmeklēšanā ir Ķīnas Tautas Republikas, Taivānas un Indonēzijas izcelsmes plakani nerūsējošā tērauda velmējumi, arī ruļļos (ieskaitot sagarumotus velmējumus un šauras sloksnes), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, izņemot velmējumus, kas nav ruļļos, ar platumu 600 mm vai vairāk un biezākus par 10 mm, patlaban klasificēti ar HS kodiem 7219 11, 7219 12, 7219 13, 7219 14, 7219 22, 7219 23, 7219 24, 7220 11 un 7220 12. Šie HS kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(37)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vieni un tie paši lietojumi:

(38)

Tāpēc šajā posmā Komisija nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(39)

Marcegaglia un abi pārējie Indonēzijas ražotāji eksportētāji prasīja no izmeklēšanas izslēgt melnos ruļļus. Viņi apgalvoja, ka pašreizējā izmeklēšana attiecas uz diviem dažādiem nerūsējošā tērauda ruļļu veidiem, proti, baltajiem un melnajiem ruļļiem, un, lai gan abu minēto veidu ruļļi tiek apzīmēti ar tiem pašiem HS kodiem (kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu), to īpašības un paredzētais lietojums atšķiras. Attiecībā uz fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām Marcegaglia inter alia apgalvoja, ka korozijizturības ziņā melnie ruļļi pat nav nerūsējošā tērauda ražojumi. Marcegaglia norādīja, ka tie ir pusfabrikāti, kas nav ne atkvēlināti, ne kodināti.

(40)

Turklāt Marcegaglia norādīja, ka melnie KVNT tiek gatavoti, karsti velmējot plātnes, un tiek piegādāti galvenokārt vai pat tikai pārvelmēšanas veicējiem. Marcegaglia apgalvoja, ka melnos KVNT faktiski var izmantot tikai turpmākai apstrādei (pārvelmēšanai) kodinātos ruļļos vai auksti velmēta nerūsējošā tērauda ruļļos un ka Savienībā ir tikai divi pārvelmēšanas veicēji, proti, Marcegaglia un vēl viens, daudz mazāks dalībnieks. Uzņēmums apgalvoja, ka melnie KVNT, kas būtībā ir pusfabrikāts, kā ražojuma kategorija ir līdzīgāki nerūsējošā tērauda plātnēm nekā baltajiem KVNT.

(41)

Kā uzskata Marcegaglia, baltie KVNT ir nerūsējošā tērauda galaprodukts, kas izgatavots, atkvēlinot un kodinot melnos KVNT. Tādējādi melnie KVNT ir būtiski nepieciešama izejviela balto KVNT ražošanai tādā pašā mērā, kādā plātnes ir būtiski nepieciešama izejviela melno KVNT ražošanai. Baltos KVNT galalietotāji var tieši un bez turpmākas apstrādes izmantot rūpniecībā (piem., autobūves, tehnikas un naftas ķīmijas nozarēs). Tie tika piegādāti plākšņu griešanas uzņēmumiem, cauruļu ražotājiem un aukstās velmēšanas uzņēmumiem turpmākai apstrādei.

(42)

Visbeidzot, attiecīgās personas apgalvoja, ka ES rūpniecības nozares dalībnieki neesot ieinteresēti melno ruļļu piedāvāšanā tirgū, jo drīzāk paši izmanto saražotos melnos ruļļus turpmākai pārveidošanai baltajos ruļļos un citos lejupējos ražojumos. Tādējādi, kā apgalvoja uzņēmums, iekļaujot melnos ruļļus jebkādu pasākumu tvērumā (ja tādus vispār noteiktu), tiktu apdraudēta to piegādes drošība.

(43)

Eurofer iebilda pret 39.–42. apsvērumā minētajiem apgalvojumiem. Tā cita starpā uzsvēra, ka gan melnie, gan baltie ruļļi ir plakani nerūsējošā tērauda ražojumi ar vienādām fizikālajām īpašībām un ķīmisko sastāvu tajā pašā kategorijā, ir ražoti no tām pašām izejvielām (galvenokārt hroma, nerūsējošā tērauda metāllūžņiem un niķeļa) un ka pievienotā vērtība melno ruļļu pārstrādei baltajos ruļļos nav liela un veido mazāk par 8 % no baltā ruļļa ražošanas izmaksām. Eurofer arī atsaucās uz kopējo neizmantoto jaudu, kuras apmērs starp ES ražotājiem pārsniedz divus miljonus tonnu, un norādīja, ka ES rūpniecība var un vēlas ES tirgū apmierināt visu pieprasījumu pēc KVNT neatkarīgi no vajadzīgā ražojuma veida. Tā arī pauda, ka vairāki ES ražotāji savās tīmekļa vietnēs ir paziņojuši, ka spēj un vēlas piegādāt melnos ruļļus. Attiecīgi tā apgalvoja, ka melno ruļļu piegādes drošība nav apdraudēta, taču norādīja, ka pastāv apiešanas risks, ja melnie ruļļi tiktu izslēgti.

(44)

Komisija izvērtēja paustos apgalvojumus. Attiecībā uz ražojuma īpašībām izmeklēšanā tika konstatēts, ka melnajiem un baltajiem ruļļiem ir vienāds ķīmiskais sastāvs. Konkrētāk, melnie ruļļi tiek ražoti no tā paša pamatmateriāla, tādējādi atkarībā no tērauda kategorijas tiem ir tādas pašas īpašības kā baltajiem ruļļiem. No tā izriet, ka melnie ruļļi ir iekļaujami tajās pašās kombinētās nomenklatūras pozīcijās kā procedūrā ietvertie baltie ruļļi, kuras sākas ar 7219 vai 7220. Abas minētās pozīcijas ietilpst kombinētās nomenklatūras 72. nodaļas (Dzelzs un tērauds) iedaļā “nerūsējošais tērauds”. Melnajiem un baltajiem ruļļiem ir arī vienādas fizikālās īpašības un līdzīgi izmēri. Pārvelmēšanas veicējiem, kuriem ir atkvēlināšanas un kodināšanas iekārtas, melnie un baltie ruļļi ir savstarpēji aizvietojami, tāpēc pastāv apiešanas risks, ja melnie ruļļi tiktu izslēgti no attiecīgā ražojuma tvēruma.

(45)

Attiecībā uz ES rūpniecības nozares iespējamo intereses trūkumu par melno ruļļu tirgošanu nav nekādu pierādījumu, kas pamatotu minēto apgalvojumu. Gluži pretēji – izmeklēšana apliecināja, ka ES rūpniecībā ir ievērojama neizmantotā jauda, kas ir vienlīdz pieejama melnajiem un baltajiem ruļļiem, un ka, neskatoties uz sarežģītajiem tirgus apstākļiem, izmeklēšanas perioda laikā Savienības tirgū iekšzemē tika pārdoti ievērojami melno ruļļu apjomi, tostarp (bet ne tikai) uzņēmumam Marcegaglia. Tas liecina par patiesu ieinteresētību tirgus apkalpošanā.

(46)

Uz šī pamata tiek provizoriski secināts, ka melnajiem un baltajiem ruļļiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un ka tie abi pieder vienai ražojumu grupai. Tāpēc 39. un 42. apsvērumā minētie apgalvojumi tiek noraidīti.

(47)

Vairākas personas apgalvoja, ka KVNT, kas ir vismaz 1 600 mm plati, tostarp 2 000 mm plati KVNT, no izmeklēšanas būtu jāizslēdz, jo antidempinga pasākumu ieviešana attiecībā uz šo īpašo materiālu vēl vairāk samazinātu iespējas iegādāties materiālu, ko jau tāpat ir ļoti grūti iegūt. Tas arī samazinātu to konkurētspēju salīdzinājumā ar citu valstu, kas nav ES dalībvalstis, ražotājiem, kuri ražo metinātas caurules ar lielu diametru.

(48)

Šis apgalvojums tiek noraidīts. KVNT ar platumu 1 600 mm vai vairāk ir tādas pašas ķīmiskās pamatīpašības kā mazākiem KVNT. Tiem ir arī tādas pašas fizikālās pamatīpašības, izņemot platumu. Platākus KVNT ir vienkārši pārveidot mazākos KVNT, tos vienkārši sagriežot. Tāpēc pastāv apiešanas risks, ja lielāki ruļļi tiktu izslēgti no attiecīgā ražojuma tvēruma.

(49)

SST HRF importa konsorcijs (7) apgalvoja, ka par 10 mm biezāki ruļļi būtu jāizslēdz, jo Eiropas Savienībā ir tikai divas rūpnīcas, kas spēj saražot par 13 mm biezākus KVNT. Komisija nesaskata pamatotus iemeslus šādu ruļļu izslēgšanai, kuriem nepārprotami ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un lietojums kā visiem pārējiem ražojuma tvērumā iekļautajiem ražojuma veidiem. Turklāt, kā norādījis arī pats konsorcijs, ES rūpniecībai ir nepieciešamā jauda to piegādei. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(50)

Izmeklēšanas periodā Indonēzijā bija divi ražotāji eksportētāji – uzņēmumi ITSS un GCNS. Uzņēmumi savā starpā bija saistīti, jo tiem bija viena galvenā mātessabiedrība – Ķīnas tērauda ražotājs Tsingshan Steel Group.

(51)

Indonēzijas uzņēmums PT Bintang Delapan un Tsingshan Steel Group izveidoja Indonesia Morowali Industrial Park (“IMIP”) Sulavesi, Indonēzijā (8). Izmeklēšanā bija iesaistīti šādi ar Tsingshan Steel Group saistīti uzņēmumi, kas atrodas IMIP:

(52)

Savās atbildēs uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumu laikā abi ražotāji eksportētāji nesniedza nozīmīgu informāciju par grupas struktūru pasaulē. Turklāt saistītie tirgotāji, kas iesaistīti eksporta pārdošanā, nesniedza nekādas atbildes uz anketas jautājumiem.

(53)

Tāpēc Komisija nevarēja pārbaudīt attiecības starp ražotājiem eksportētājiem un piegādātājiem, kuri viņiem piegādā niķeļa rūdu, kas uzskatāma par būtiski svarīgu izejvielu un piešķir izmeklējamam ražojumam tā nerūsēšanas īpašības. Konkrētāk, Komisija nevarēja noskaidrot, vai it kā nesaistītie piegādātāji tik tiešām bija neatkarīgi no ražotājiem eksportētājiem.

(54)

Attiecīgi Komisija nevarēja izvērtēt, vai niķeļa rūda, ko piegādā pozitīvi identificētas saistītas personas, ir pirkta par nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu cenu.

(55)

Komisija arī nevarēja pārbaudīt attiecības ar saistīta vietējā tirgotāja par nesaistītu uzskatāmu klientu. Tāpēc, nosakot normālo vērtību, Komisija neņēma vērā pārdošanu starp saistīto tirgotāju un par nesaistītu uzskatāmo klientu.

(56)

Visbeidzot, tā kā eksporta pārdošanā iesaistītie saistītie tirgotāji nesadarbojās, Komisija nevarēja noteikt eksporta cenu pirmajam nesaistītajam klientam un faktiskās izmaksas, kas radās attiecīgajiem saistītajiem tirgotājiem. Attiecīgi Komisija nevarēja aprēķināt eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem, lai gan visu informāciju, ko sniedza GCNS un ITSS, varēja pārbaudīt salīdzinājumā ar uzņēmumu uzskaiti.

(57)

Komisija 2019. gada 20. decembra vēstulē informēja GCNS un ITSS par savu nolūku piemērot pamatregulas 18. pantu attiecībā uz dažiem dempinga starpības aprēķina aspektiem. Šajā saistībā ražotāji eksportētāji 2020. gada 7. janvārī iesniedza piezīmes.

(58)

Savās piezīmēs par pamatregulas 18. panta piemērošanu ražotāji eksportētāji pauda, ka pamatregula neļauj Komisijai secināt, ka informācija, ko ražotāji eksportētāji sniedza par niķeļa rūdas pirkumiem, nav uzticama, pamatojoties tikai uz to, ka nevar noteikt attiecības starp ražotājiem eksportētājiem un viņu piegādātājiem. GCNS un ITSS atsaucās uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (“PTO”) judikatūru (9) un PTO Nolīgumu par muitas vērtējumu (10), no kura izriet, ka darījumus starp saistītām pusēm nevar uzskatīt par a priori nepieņemamiem vai neatbilstošiem nesaistītu pušu darījuma principam. Visbeidzot, ražotāji eksportētāji atgādināja, ka Komisija pārbaudīja niķeļa rūdas pirkumus pārbaudes apmeklējuma laikā.

(59)

Šajā ziņā Komisija apstiprināja, ka grupas uzņēmumu (GCNS, ITSS, SMI un TSI) sniegtā informācija par piegādātāja identitāti, izejvielu iegādes apjomiem un vērtībām tika pārbaudīta. Tomēr un neskatoties uz PTO noteikumiem un judikatūru attiecībā uz darījumiem starp saistītām personām, ražotāji eksportētāji, nenorādot grupas struktūru pasaules mērogā, neļāva Komisijai pat pārbaudīt, vai pirkšanas darījumi veikti par nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu cenu.

(60)

Tāpēc Komisija apstiprināja savu nolūku neņemt vērā ziņoto niķeļa rūdas pirkuma cenu un aizstāt to ar faktiem, kas pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(61)

Attiecībā uz eksporta cenas aprēķinu ražotāji eksportētāji atkārtoti norādīju uz saviem labākajiem centieniem nodrošināt sadarbību ar eksporta pārdošanā iesaistītajiem saistītajiem tirgotājiem. Ražotāji eksportētāji arī ierosināja Komisijai izmantot lietas materiālos pieejamo informāciju kā pieejamos faktus.

(62)

Šajā ziņā Komisija provizoriski nolēma izmantot lietas materiālos pieejamos datus, ko sniegušas ieinteresētās personas ES, kuras sadarbojās izmeklēšanā no tās sākuma un nosūtīja atbildes uz anketas jautājumiem.

(63)

Secinājumā Komisija provizoriski izmantoja pieejamos faktus, lai noteiktu vai aizstātu konkrētu informāciju saskaņā ar pamatregulas 18. pantu iepriekš minētajā apmērā.

(64)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Vietējais pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no tā kopējā attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(65)

Tādējādi tika konstatēts, ka GCNS līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū nebija reprezentatīvs.

(66)

Tāpēc, ja ražojuma veids vietējā tirgū netika pārdots, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(67)

Normālā vērtība tika aprēķināta, pievienojot GCNS līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā šādus elementus:

(68)

Niķeļa rūdas izmaksas tika pielāgotas, kā paskaidrots 79.–82. apsvērumā.

(69)

GCNS no saistītiem IMIP esošiem piegādātājiem pirka dažus pakalpojumus un resursus kā pusfabrikātus. Komisija pārbaudīja, vai šie pirkumi ir veikti par nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu cenu. Šajā saistībā Komisija salīdzināja pirkuma cenu ar saistītā piegādātāja cenu nesaistītam klientam, ja attiecīgie dati bija pieejami. Ja šāda cena nebija pieejama, Komisija salīdzināja pirkuma cenu ar aprēķināto tirgus cenu, ņemot vērā saistītā piegādātāja ražošanas izmaksas, PVA un samērīgu peļņu. Ja nepieciešams, Komisija koriģēja attiecīgo pakalpojumu un resursu izmaksas, kas radušās GCNS, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu.

(70)

Pamatojoties uz 64. apsvērumā paskaidroto reprezentativitātes testu, ITSS kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija reprezentatīvs.

(71)

Tad Komisija attiecībā uz ITSS, kuram bija reprezentatīvs pārdošanas apjoms vietējā tirgū, noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti vietējā tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību.

(72)

Tad Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai ITSS iekšzemes noiets katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, ir reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja izmeklēšanas periodā šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas tiek pārdots eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka viena ražojuma veida pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir reprezentatīvs.

(73)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 4. punktu, pēc tam Komisija attiecīgajam ražojuma veidam noteica neatkarīgiem klientiem veiktās iekšzemes pārdošanas apjoma rentablo daļu izmeklēšanas periodā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktisko pārdošanas apjomu vietējā tirgū.

(74)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu vietējā tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir rentabla, ja:

(75)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir minētā ražojuma veida visas izmeklēšanas periodā veiktās iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(76)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena vietējā tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(77)

Izvērtējot iekšzemes pārdošanu, tika konstatēts, ka 13,7 % no šā ražojuma veida visa iekšzemes pārdošanas apjoma bija rentabli un vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta kā vienīgi rentablās pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(78)

Ja ražojuma veids vietējā tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(79)

Normālā vērtība tika aprēķināta, pievienojot ITSS līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā šādus elementus:

(80)

Niķeļa rūdas izmaksas tika pielāgotas, kā paskaidrots 79.–82. apsvērumā.

(81)

ITSS no saistītiem IMIP esošiem piegādātājiem pirka dažus pakalpojumus un resursus. Komisija pārbaudīja, vai šie pirkumi ir veikti par nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu cenu. Šajā saistībā Komisija salīdzināja pirkuma cenu ar saistītā piegādātāja cenu nesaistītam klientam, ja attiecīgie dati bija pieejami. Ja šāda cena nebija pieejama, Komisija salīdzināja pirkuma cenu ar aprēķināto tirgus cenu, ņemot vērā saistītā piegādātāja ražošanas izmaksas, PVA un samērīgu peļņu. Ja nepieciešams, Komisija koriģēja attiecīgo pakalpojumu un resursu izmaksas, kas radušās ITSS, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu.

(82)

Kā paskaidrots 52.–54. un 57.–60. apsvērumā, Komisija neņēma vērā niķeļa rūdas izmaksas, par kurām ziņojuši divi ražotāji eksportētāji un to saistītie dažu resursu piegādātāji, kas minēti 69. un 78. apsvērumā. Komisija plānoja kā pieejamos faktus izmantot niķeļa rūdas tirgus cenu Indonēzijā un aizstāt niķeļa rūdas faktiskās izmaksas ar minēto cenu.

(83)

Šajā ziņā saistībā ar apspriešanos, kas ar Indonēzijas valdību veikta par iespējamiem kropļojumiem attiecībā uz izejvielām, piemērojot pamatregulas 7. panta 2.a punktu, Komisija pieprasīja statistikas informāciju par iekšzemes pārdošanas apjomu un vērtībām, ko Indonēzijas valdība parasti vāc saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem (11). Taču Indonēzijas valdība sniedza tikai informāciju par iekšzemes pārdošanas apjomu. Tādējādi sniegtā informācija bija nepilnīga un nevarēja tikt izmantota, lai noteiktu niķeļa rūdas vietējā tirgus cenu Indonēzijā.

(84)

Attiecīgi Komisija izmantoja faktisko cenu, ko samaksājis viens ražotājs eksportētājs, kurš saistībā ar visiem saviem pirkuma darījumiem sniedza informāciju par niķeļa saturu niķeļa rūdā. Komisija uzskatīja, ka niķeļa saturs, kas ietekmē niķeļa rūdas cenu, būtu jāņem vērā, ja tiek aizstātas niķeļa rūdas izmaksas, par ko ziņojuši grupas uzņēmumi. Komisija konstatēja visdārgākos pirkuma darījumus attiecībā uz katru niķeļa saturu un uzskatīja, ka šādus darījumus un cenas vismazāk varētu ietekmēt attiecības starp piegādātāju un pircēju. Komisija niķeļa rūdas koriģētās izmaksas noteica, pamatojoties uz atlasīto darījumu vidējo svērto pirkuma cenu, ņemot vērā kopējo apjomu, ko uzņēmums iegādājies katrā niķeļa satura grupā.

(85)

Niķeļa rūdas koriģētās izmaksas arī tika izmantotas, lai vēlreiz aprēķinātu resursu pusfabrikātu ražošanas izmaksas, kas pirkti no 69. un 78. apsvērumā minētajiem saistītajiem piegādātājiem, pārbaudot, vai ražotāji eksportētāji ir pirkuši attiecīgos resursus par nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu cenu. Gadījumos, kad bija skaidrs, ka piegādātāji izmantojuši niķeļa rūdu ar zemāku niķeļa saturu, atšķirība ir ņemta vērā koriģētajās izmaksās.

(86)

Ražotāji eksportētāji sniedza informāciju, ka ir veikuši eksportu uz ES ar saistītu tirgotāju trešajās valstīs un nesaistīta tirgotāja trešā valstī starpniecību.

(87)

Kā paskaidrots 52. un 56. apsvērumā, saistītie tirgotāji, kas iesaistīti eksporta pārdošanā, izmeklēšanā nesadarbojās. Tādējādi eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamo un Komisijas pārbaudīto informāciju. Lai noteiktu eksporta cenu, Komisija vispirms noteica importa cenu Eiropas Savienībā, pamatojoties uz lietas materiālos iekļauto informāciju, ko sniegušas ES ieinteresētās personas, kuras sadarbojās. Komisija pēc tam koriģēja minēto cenu attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp transportu, apdrošināšanu, apstrādi un iekraušanu, PVA izmaksām un uzkrāto peļņu, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko snieguši ražotāji eksportētāji, vai uz publiski pieejamu informāciju (piem., publiski pieejami viena ziņotā saistītā tirgotāja revidētie finanšu pārskati).

(88)

Komisija salīdzināja ražotāju eksportētāju normālo vērtību un eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(89)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika veiktas normālās vērtības korekcijas attiecībā uz transportu, apdrošināšanu, apstrādi un iekraušanu. Tika veiktas eksporta cenas korekcijas attiecībā uz kredīta izmaksām un trešajā valstī esošā nesaistītā tirgotāja komisijas maksu.

(90)

Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar izmeklējamā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(91)

Pamatojoties uz to, vidējā svērtā pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir 19,3 % GCNS un 16,2 % ITSS.

(92)

Kā paskaidrots 50. un 51. apsvērumā, ražotāji eksportētāji ir saistīti. Tāpēc Komisija abiem uzņēmumiem noteica vienu vidējo svērto dempinga starpību 19,2 % līmenī.

(93)

Tā kā to ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, imports izmeklēšanas periodā veidoja 100 % no kopējā eksporta uz ES, Komisija uzskatīja par reprezentatīvu noteikt atlikušo dempinga starpību to ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, līmenī.

(94)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir norādītas tālāk.

(95)

Kā paskaidrots 16. apsvērumā, attiecībā uz vienu no trijiem atlasītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Komisija nolēma izmantot pamatregulas 18. panta noteikumus un neņemt vērā minētā ražotāja eksportētāja sniegto informāciju.

(96)

Komisija pieņēma šādu lēmumu, jo pārbaudes apmeklējuma laikā uzņēmums savlaicīgi nepaskaidroja vairākus skaitļus, kas norādīti atbildēs uz anketas jautājumiem, un nesasaistīja tos ar revidētajiem pārskatiem, izmaksu pārvaldības pārskatiem un iekšējās IT lietojumprogrammās izmantotajiem datiem. Dažus skaitļus, piemēram, attiecībā uz ražošanas apjomu katram ražojuma veidam, enerģijas resursu patēriņu, blakusproduktu sadalījumu un ražošanas netiešajām izmaksām, kas tika uzskatīti par būtiski svarīgiem individuālās dempinga starpības aprēķināšanai, nevarēja saskaņot ar iepriekš minētajiem dokumentiem, vai nevarēja pietiekami izskaidrot to iedalījuma skalas. Turklāt, tā kā prasītie dati un skaidrojumi netika sniegti noteiktajā laikā, Komisija dažas atbilžu daļas, kas saistītas ar normālās vērtības noteikšanu, nevarēja pārbaudīt vispār. Tāpēc Komisija pamatregulā noteiktajos termiņos nav saņēmusi informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu dempinga starpību uzņēmumam.

(97)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu ieinteresētā persona ar 2019. gada 18. decembra vēstuli tika informēta par iemesliem, kāpēc Komisija plāno neņemt vērā sniegto informāciju, un tai tika dota iespēja sniegt papildu skaidrojumus.

(98)

Uzņēmums atbildēja uz Komisijas vēstuli 2020. gada 7. janvārī. Savā atbildē uzņēmums neapstrīdēja Komisijas vēstulē minētās nepilnības. Taču uzņēmums apgalvoja, ka šādas nepilnības nebija pietiekami nozīmīgas, lai piemērotu pamatregulas 18. pantu. Uzņēmums skaidroja, ka nepilnības, uz kurām Komisija norādīja savā vēstulē, izraisījis tas, ka viena saistītā uzņēmuma sniegtā informācija pamatā tika apkopota un apstrādāta manuāli, nevis izmantojot kādu IT sistēmu. Tāpēc pastāvēja lielāka iespēja, ka tajā būs nepilnības. Uzņēmums secināja, ka, neskatoties uz to, Komisija varēja aprēķināt individuālo dempinga starpību, pamatojoties uz informāciju, kas pārbaudīta uz vietas.

(99)

Komisija nepiekrita uzņēmuma apgalvojumam, ka bija iespējams aprēķināt individuālu dempinga starpību, pamatojoties uz informāciju, kas pārbaudīta uz vietas. Kā iepriekš minēts 93. apsvērumā, uz vietas konstatēto nepilnību raksturs un apmērs – neatkarīgi no to iespējamās izcelsmes – un tas, ka uzņēmums visa pārbaudes apmeklējuma laikā nevarēja tās novērst, faktiski liedza Komisijai aprēķināt dempinga starpību, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem. Attiecīgi Komisija provizoriski neņēma vērā ražotāja eksportētāja sniegto informāciju un šajā posmā apstiprināja pieejamo faktu izmantošanu attiecībā uz konkrēto ražotāju eksportētāju.

(100)

Tādējādi turpmāk norādītais dempinga starpības aprēķins attiecas uz diviem izlasē palikušajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(101)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir teikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(102)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Kā plašāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā ir secinājusi, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(103)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts: “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(104)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, citastarp ņem vērā faktoru neizsmeļošo sarakstu, kas iekļauts pirmajā minētajā noteikumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā viena vai vairāku šo elementu iespējamo ietekmi uz attiecīgā ražojuma cenām un izmaksām eksportētājvalstī. Faktiski, tā kā šis saraksts nav kumulatīvs, tad nozīmīgu kropļojumu konstatācijai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(105)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(106)

Ievērojot šo noteikumu, Komisija ir publicējusi ziņojumu par ĶTR (“Ziņojums”) (12), kas apliecina, ka daudzos ekonomikas līmeņos ir būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītus kropļojumus), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu nozarē). Izmeklēšanas sākumposmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos. Arī sūdzībā bija ietverti daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina Ziņojumu. Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos.

(107)

Konkrētāk, sūdzībā minēta prakse, kas ietekmē izmaksas un cenas nerūsējošā tērauda nozarē:

(108)

Kā norādīts 30. apsvērumā, Ķīnas valdība neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā gadījumā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(109)

Šajā jautājumā piezīmes tika saņemtas no diviem ražotājiem eksportētājiem, kuri apgalvoja, ka normālās vērtības aprēķināšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu nav saderīga ar PTO Antidempinga nolīgumu (“ADN”). Šajā saistībā ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisijai, nosakot normālo vērtību, nevajadzētu novirzīties no standarta metodoloģijas, ja vien ADN nesniedz citas iespējas, un būtu jāievēro standarta metodoloģija saskaņā ar ADN 2. pantu. Turklāt ieinteresētās personas apgalvoja arī, ka ADN pat nav nozīmīgu kropļojumu jēdziena.

(110)

Ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka lietas materiālos nav minēti nekādi fakti par to, ka ziņojumā un sūdzībā minētā iespējamā valdības iejaukšanās ir izraisījusi attiecīgā ražojuma ražošanai vajadzīgo resursu cenu kropļojumus.

(111)

Šīs izmeklēšanas kontekstā Komisija 157. apsvērumā ir secinājusi, ka ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Tādēļ Komisija uzskata, ka ir piemērojams 2. panta 6.a punkts. Turklāt Komisija uzskata, ka šis noteikums ir saderīgs ar Eiropas Savienības saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Pēc Komisijas domām, kā skaidrots strīdā DS473 EU-Biodiesel (Argentīna), pamatregulas noteikumi, kas vispārīgi attiecas uz visām PTO dalībvalstīm, konkrēti, pamatregulas 2. panta 5. punkta otrā daļa, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, pienācīgi koriģētus, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Komisija visbeidzot atgādināja, ka strīds DS473 EU-Biodiesel (Argentīna) neattiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, kas šajā izmeklēšanā ir attiecīgais normālās vērtības noteikšanas juridiskais pamats. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraida.

(112)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, ieskaitot Ziņojumā ietvertos pierādījumus, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētā analīze aptvēra būtisku valdības iejaukšanos ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, aptverot attiecīgo ražojumu.

(113)

Attiecībā uz otro apgalvojumu Komisija norādīja, ka nozīmīgu kropļojumu esamība, kas liek piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, nav saistīta ar īpašas nozares nodaļas esamību, kas aptvertu izmeklējamo ražojumu. Ziņojumā minēti dažādi ĶTR esošu kropļojumu veidi, kas ir transversāli un attiecināmi visā Ķīnas ekonomikā, un ietekmē cenas un/vai izejvielas un izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksas. Kā paskaidrots tālāk b)–i) iedaļās, KVNT nozare ir pakļauta vairākiem valdības iejaukšanās pasākumiem, kas minēti Ziņojumā (iekļaušana piecgades plānos un citos dokumentos, kropļojumi attiecībā uz izejvielām, finanšu kropļojumi u. c.), kas šajā regulā ir īpaši norādīti un citēti. Turklāt papildus nozīmīgajiem kropļojumiem, kas jau minēti Ziņojumā, šīs regulas 104., 121., 122., 124.–128., 135., 138., 141., 151., 153. un 154. apsvērumā ir arī precizēts uz KVNT nozari un/vai tās izejvielām un resursiem attiecināmo kropļojumu skaits. Tirgus apstākļi un pamatā esošā politika un plāni, kas rada nozīmīgus kropļojumus, joprojām ir piemērojami KVNT nozarē un tās ražošanas izmaksām, kaut arī ziņojums ir publicēts 2017. gada decembrī. Neviena persona nav sniegusi pierādījumus par pretējo. Joprojām ir piemērojami arī regulā minētie nozīmīgo kropļojumu papildu avoti, un neviena persona nav iesniegusi nekādus pierādījumus par pretējo.

(114)

Tāpēc Komisija provizoriski noraidīja abu ražotāju eksportētāju prasības.

(115)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (13). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (14).

(116)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma,” tika iekļauts jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma.” (15) Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(117)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (16). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, ieskaitot rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(118)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir efektīvi jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī tālāk e) iedaļu) (17).

(119)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī tālāk h) iedaļu) (18). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu sektora daļas, kas neietilpst banku nozarē, institucionāli un darbības ziņā nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (19).

(120)

Treškārt, attiecībā uz normatīvo vidi valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot tirgus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (20). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu piesaisti un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgākajās nozarēs vai vietējās rūpniecības stiprināšanai (21).

(121)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz konkrētām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (22).

(122)

Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri pieder valstij, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(123)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts īpašumā esošajos uzņēmumos (“VU”). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumos (sk. arī d) iedaļu), kā arī veidojot VU korporatīvo struktūru (23). Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem resursiem, ieskaitot finansējumam (24).

(124)

Tieši tērauda nozarē ievērojama daļa īpašumu joprojām pieder Ķīnas valdībai. Lai gan tiek lēsts, ka nomināli VU un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir aptuveni vienāds, tomēr no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp 10 pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir VU (25). Tajā pašā laikā, lai gan desmit lielākie ražotāji 2016. gadā veidoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējā saražotā apjoma, Ķīnas valdība tajā pašā gadā ir izvirzījusi par mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no dzelzs un tērauda ražošanas aptuveni desmit lielos uzņēmumos (26). 2019. gada aprīlī Ķīnas valdība šo nodomu ir paudusi atkārtoti, paziņodama, ka izdod pamatnostādnes par tērauda nozares konsolidāciju (27). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanos ar neefektīviem VU (28). Nesens piemērs ir tērauda ražotāju Baosteel Group Corp. un Wuhan Iron & Steel Group Corp. apvienošanās 2016. gadā, tam kļūstot par otro lielāko tērauda ražotāju pasaulē (29). Galvenie tērauda ražotāji, piemēram, Tisco, Baosteel, Ansteel Lianzhong, Jiujuan Iron un Steel and Tangshan, pieder valstij.

(125)

Turklāt ĶTR ir vadošais niķeļa patērētājs pasaulē. Niķelis ir nozīmīga izejviela, kas kopā ar hromu sniedz nerūsējošajam tēraudam tā nerūsēšanas īpašības. Niķeļa saturs ir arī niķeļa rūdas izmaksu dzinējspēks, kas savukārt ir attiecīgā ražojuma tiešo resursu izmaksu dzinējspēks. To dažādās formās, piem., kā niķeļa rūdu, neapstrādāto niķeļa čugunu, feroniķeli, tīro niķeli, niķeļa lūžņus un nerūsējošā tērauda lūžņus, izmanto KVNT ražošanai. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja aplēsēm niķelis tā dažādajās formās veido vairāk nekā 50 % no nerūsējošā tērauda ražošanas izmaksām ĶTR (30). 2016. gadā tā izmantoja 1,04 miljonus tonnu, kas veido 52 % no niķeļa patēriņa pasaulē. Bija gaidāms, ka 2017. gadā Ķīnas patēriņš palielināsies par 2,9 %, sasniedzot 1,07 miljonus tonnu. Nerūsējošā tērauda ražošana joprojām ir galvenais niķeļa izmantošanas veids ĶTR (84 %). Šī proporcija ir ievērojami augstāka par vidējo starptautisko rādītāju (64 %). Niķeļa patēriņš 2016. un 2017. gadā ievērojami palielinājās (31), Ķīnas nerūsējošā tērauda ražošanai pieaugot par 15,7 % un sasniedzot 24,9 miljonus tonnu. Tā kā pārējā pasaulē saražotais apjoms pieauga tikai par 4,3 %, ĶTR daļa pasaules ražošanā sasniedza 54,5 %. Saražotā apjoma strauju pieaugumu veicināja lieli Ķīnas valdības tēriņi infrastruktūrā un aktīva nekustamā īpašuma celtniecība. Statistikas dati liecina, ka lielu daļu ĶTR pamatlīdzekļu ieguldījumu organizēja Ķīnas valdība un tās valsts uzņēmumi – abos gadījumos ieguldījumu izaugsme ir augstāka nekā privātajā sektorā (32).

(126)

Valdībai plaši iejaucoties tērauda nozarē un krāsainā metāla nozarē, kurās darbojas proporcionāli liela daļa VU, pat privātā īpašumā esošajiem tērauda ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Patiešām, kā izklāstīts tālāk e) iedaļā, gan uz valsts, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem tērauda nozarē attiecas arī stratēģiskā uzraudzība un norādes.

(127)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka KVNT tirgū Ķīnas Tautas Republikā lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder Ķīnas valdībai vai kurus tā kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes.

(128)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, Ķīnas valsts var iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt amatā un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (33), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, caur kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (34)) un uzņēmumam jānodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgie apstākļi. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gadā ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, izvirzot priekšplānā “patriotismu” un partijas disciplīnas ievērošanu (35). Tiek ziņots, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem, un pieaug spiediens uz to, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (36). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, ieskaitot KVNT ražotājus un to resursu piegādātājus.

(129)

Tieši tērauda nozarē, kā jau norādīts, daudzi no galvenajiem ražotājiem pieder valstij (sk. 123. apsvērumu). Daži ir īpaši minēti “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam” (37). Galvenie valstij piederošie ražotāji eksportētāji nereti ir pasaulē vadošie KVNT ražotāji, kas var būt vai nebūt integrēti. Piemēram, Ķīnas valstij piederošā uzņēmuma Shanxi Taiyuan Iron & Steel Co. Ltd. (“TISCO”) tīmekļa vietnē ir minēts, ka tas ir “augstākā līmeņa dalībnieks dzelzs un tērauda nozarē, kā arī vadošs uzņēmums pasaules nerūsējošā tērauda rūpniecībā”, “lielākais nerūsējošā tērauda uzņēmums ar lielākajām spējām pasaulē, modernāko tehnoloģiju un aprīkojumu”. Attiecīgi “TISCO ir kļuvis par īpašu liela mēroga dzelzs un tērauda kompleksu, kurā ir integrēta dzelzs ieguve, dzelzs un tērauda ražošana, apstrāde, piegāde un tirdzniecība” (38). Baosteel ir vēl viens nozīmīgs Ķīnas valstij piederošs uzņēmums, kas nodarbojas ar nerūsējošā tērauda ražošanu un ir daļa no nesen konsolidētā China Baowu Steel Group Co. Ltd. (iepriekš – Baosteel Group un Wuhuan Iron & Steel) (39).

(130)

Ķīnas valdība arī piedalās nerūsējošā tērauda uzņēmumu darbībā, ieceļot tajos amatpersonas. Piemērs šādai pieejai ir nerūsējošā tērauda ražotājs TISCO, kurā ieceltais ĶKP komitejas sekretāra vietnieks ar Šaņsji provinces ĶKP komitejas un valdības lēmumu tika arī izvirzīts par TISCO priekšsēdētāju (40).

(131)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī tālāk h) iedaļu), kā arī izejvielu un resursu nodrošināšana kropļo KVNT tirgu vēl vairāk (41). Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos, ieskaitot VU tērauda un citās nozarēs (piemēram, finanšu un resursu, tostarp krāsainā metāla nozarē) ļauj Ķīnas valdībai iejaukties cenās un izmaksās.

(132)

Ķīnas valdība tieši iejaucas kapitāla, darba, zemes, izejmateriālu un ražošanas procesa pamata resursu cenu noteikšanā. Kaut arī gatavo izstrādājumu cenas lielākoties nosaka tirgus mehānismi, vērtību ķēdes sākumā radītie cenas kropļojumi spēcīgi ietekmē attiecīgās cenas un rada “nepareizus” cenas signālus, kas neatspoguļo patieso trūkumu nozarē un kropļo peļņas/zaudējumu bilances visiem iesaistītajiem dalībniekiem.

(133)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (42).

(134)

Ķīnas valdība atzīst tērauda ražošanas nozari par būtisku nozari (43). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda ražošanas nozarei veltītos dokumentos, kas tiek izdoti valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī, piemēram, “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam”. Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “Ķīnas ekonomikas būtiska pamatnozare un valsts stūrakmens” (44). Galvenie plānā izklāstītie uzdevumi un mērķi aptver visus nozares attīstības aspektus (45).

(135)

Ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plānā (46) ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas ražo augstas kvalitātes tērauda izstrādājumu veidus (47). Tas ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu izstrādājumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (48).

(136)

“Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā” (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (49) (“Katalogs”) dzelzs un tērauda ražošanas nozare iekļauta veicināmo nozaru sarakstā.

(137)

ĶV sniedz arī papildu norādījumus par nozares attīstību saskaņā ar daudzveidīgiem politikas instrumentiem un direktīvām, kas citastarp attiecas uz tirgus struktūru un pārstrukturēšanu, izejvielām, ieguldījumiem, jaudas likvidēšanu, ražojumu klāstu, pārvietošanu, modernizāciju u. c. Ar šādiem un citādiem līdzekļiem ĶV dod rīkojumus praktiski par ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos (50). Pašreizējā jaudas pārpalikuma problēma, iespējams, ir pati uzskatāmākā ilustrācija ĶV politikas ietekmei un kropļojumiem, kas no tās izriet.

(138)

Kopumā Ķīnas valdība ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievēro valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī KVNT, kas pieder pie veicināmās tērauda ražošanas nozares. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem normāli darboties.

(139)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu pilnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, izņemot ĶTR, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu skaits joprojām ir zemā līmenī attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt valsts loma maksātnespējas procesos joprojām ir spēcīga un aktīva, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesu rezultātu (51).

(140)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR. (52) Visa zeme pieder Ķīnas valstij (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (53). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot ekonomikas plānu īstenošanu (54).

(141)

Ļoti līdzīgi kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs, uz KVNT ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka uz šiem uzņēmumiem attiecas lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai to neatbilstīga izpilde. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu šos konstatējumus apšaubīt. Komisija provizoriski secina, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnas Tautas Republikā, rodas kropļojumi. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, minētie apsvērumi šķiet pilnībā attiecināmi arī uz nerūsējošā tērauda nozari.

(142)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir secinājusi, ka tērauda ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesību aktu piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga arī attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

(143)

Uz tirgu balstīta algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. ĶTR nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (55). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīguma slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (56). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta. (57) Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnas Tautas Republikā ir kropļotas.

(144)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz tērauda ražošanas nozari, kas ietver KVNT ražotājus, neattiektos aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi tērauda nozares KVNT daļu algu izmaksu kropļojumi ietekmē gan tieši (saistībā ar attiecīgā ražojuma ražošanu), gan netieši (saistībā ar piekļuvi kapitālam vai resursiem no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR nodarbinātības sistēma).

(145)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos izkropļota.

(146)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs spēcīgs valsts īpašumā esošu banku stāvoklis (58), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (59), un, tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (60). To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (61).

(147)

Lai gan ir atzīts, ka dažādi tiesību aktu noteikumi attiecas uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem ir tikai sekundāra nozīme dažādu juridisko instrumentu piemērošanā.

(148)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (62).

(149)

To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (63). Rezultātā rodas nosliece piešķirt aizdevumus valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas vadošajās rūpniecības nozarēs; tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(150)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(151)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka ir pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, kaut arī ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(152)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, ĶV ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumus), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(153)

Būtībā, kaut arī nesen veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnas Tautas Republikā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(154)

Nav sniegti pierādījumi par to, ka tērauda ražošanas nozare, kas ietver arī nerūsējošā tērauda ražošanu, būtu brīva no iepriekš aprakstītās valdības iejaukšanās finanšu sistēmā. Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(155)

Komisija norāda, ka Ķīnas ekonomikai ir raksturīgi Ziņojumā aprakstītie kropļojumi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka a)–e) iedaļā un Ziņojuma A daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par f)–h) iedaļā un Ziņojuma B daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(156)

Komisija atgādina, ka KVNT ražošanai ir vajadzīgs plašs resursu klāsts. Kad KVNT ražotāji iegādājas šos resursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami saistītas ar tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar resursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(157)

Rezultātā ne vien nav pareizi izmantot KVNT iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas resursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, resursi, kas ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz resursu resursiem un tā tālāk. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(158)

Analīze šīs iedaļas a)–i) punktos, kuros aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī tērauda ražošanas nozarē liecina, ka attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē tāpēc, ka tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā minēto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secina, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(159)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā punktā, salikto normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstošā reprezentatīvā valstī.

(160)

Reprezentatīvās valsts izvēle tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(161)

Kā paskaidrots 33.–35. apsvērumā, Komisija ir publicējusi divus paziņojumus par lietas materiāliem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai.

(162)

Komisija 9. septembra paziņojumā informēja ieinteresētās personas, ka, pamatojoties uz 157. apsvērumā minētajiem kritērijiem, tā ir konstatējuši šādas četras iespējamās reprezentatīvās valstis: Brazīlija, Malaizija, Dienvidāfrika un Turcija.

(163)

Komisijai piezīmes iesniedza trīs ieinteresētās personas – sūdzības iesniedzējs un divi no atlasītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(164)

Abi Ķīnas ražotāji eksportētāji savā iesniegtajā dokumentācijā apgalvoja, ka Malaizija būtu vispiemērotākā reprezentatīvā valsts, jo tā atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, savukārt Brazīlijā un Dienvidāfrikā, iespējams, ir zemāks sociālās un vides aizsardzības līmenis.

(165)

No otras puses, sūdzības iesniedzējs savā dokumentācijā norādīja, ka Malaizijā un Turcijā netiek ražots izmeklējamais ražojums.

(166)

Malaizijas uzņēmums, kas identificēts kā iespējams izmeklējamā ražojuma ražotājs, saskaņā ar sūdzības iesniedzēja dokumentāciju veic tikai karsti velmētu ruļļu pārvelmēšanu auksti velmētos ruļļos, un tam šķietami nepieder ne kausēšanas cehs, ne karstās velmēšanas konveijers. Sūdzības iesniedzējs šajā saistībā pamatoja savus apgalvojumus ar Acerinox Group konsolidēto revidēto finanšu pārskatu par 2017. gadu. Šo apgalvojumu apstiprināja arī grupas finanšu pārskats par 2018. gadu.

(167)

Attiecībā uz Turciju sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka attiecīgais uzņēmums veic nerūsējošā tērauda ražojumu ražošanu tikai nelielā apmērā. Turklāt ražošana attiecas tikai uz gariem martensīda tērauda ražojumiem, kuru izejvielas ir sagataves, kas faktiski izslēdz izmeklējamā ražojuma ražošanu.

(168)

Pašas Komisijas pētījums apstiprināja sūdzības iesniedzēja apgalvojumus, pamatojoties uz Acerinox Group konsolidēto revidēto finanšu pārskatu par 2018. gadu un abu attiecīgo uzņēmumu oficiālajām tīmekļa vietnēm.

(169)

Sūdzības iesniedzējs apstiprināja, ka izmeklējamo ražojumu viens no Acerinox Group uzņēmumiem ražo Dienvidāfrikā, kā Komisija norādīja 9. septembra paziņojumā. Taču sūdzības iesniedzējs minēja vairākus argumentus par labu Brazīlijas, nevis Dienvidāfrikas izvēlei par reprezentatīvo valsti.

(170)

Vispirms, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka attiecībā uz ekonomisko attīstību, uz ko norāda NKI rādītājs, Brazīlija ĶTR ir daudz tuvāk nekā Dienvidāfrika (Dienvidāfrika šajā statistikā ir daudz zemākā vietā).

(171)

Taču, pat ja faktisko NKI datu ziņā Dienvidāfrika no ĶTR ir tālāk nekā Brazīlija, Pasaules Banka visas trīs valstis klasificē kā valstis ar vidēji augstiem ienākumiem. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraida.

(172)

Otrkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Dienvidāfrika ir lielākais hroma ražotājs pasaulē, kas ir nozīmīgs nerūsējošā tērauda resurss, tāpēc šī resursa cenu līmenis nebūtu reprezentatīvs.

(173)

Tas, ka kāda valsts ražo izmeklējamā ražojuma resursus, automātiski nepadara attiecīgā ražojuma importa cenu līmeni par nereprezentatīvu valsti. Sūdzības iesniedzējs nesniedza pierādījumus par plašās iekšzemes ražošanas ietekmi uz importa cenu. Tāpēc Komisija uzskata, ka šī prasība ir nepamatota.

(174)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs Komisijai iesniedza publiski pieejamus Brazīlijas ražotāja, kurš ražo 9. septembra paziņojumā minēto izmeklējamo ražojumu, revidētos pārskatus, ko varētu izmantot kā datu avotu PVA izmaksām un peļņai, kas ļauj aprēķināt normālo vērtību. Attiecībā uz tajā pašā paziņojumā minēto Dienvidāfrikas ražotāju šādi dati bija pieejami tikai konsolidētās grupas līmenī.

(175)

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto Brazīlijā viegli pieejamo finanšu datu kvalitāti un detalizēto informāciju, kā arī ņemot vērā ražošanas faktoru reprezentativitāti, kā paskaidrots tālāk 3.2.2.3. iedaļā, Komisija savā 10. oktobra paziņojumā secināja, ka Brazīlija būtu jāuzskata par piemērotu reprezentatīvo valsti.

(176)

Nosakot Brazīliju par piemērotu reprezentatīvo valsti attīstības līmeņa, kā arī attiecīgās importa statistikas un finanšu datu pieejamības ziņā, Komisija neuzskatīja par nepieciešamu izvērtēt potenciālo reprezentatīvo valstu sociālās un vides aizsardzības līmeni.

(177)

Attiecībā uz 10. oktobra paziņojumu neviena ieinteresētā persona piezīmes nesniedza.

(178)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Brazīlija atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par atbilstošu reprezentatīvo valsti. Konkrētāk, papildus tam, ka Brazīlijas ekonomikas attīstības līmenis ir līdzīgs ĶTR līmenim, Brazīlijai ir ievērojams izmeklējamā ražojuma ražošanas apjoms un pieejams pilnīgs visu ražošanas faktoru, PVA izmaksu un peļņas datu kopums par izmeklēšanas periodu.

(179)

Pamatojoties uz ieinteresēto personu sniegto informāciju un citu attiecīgu informāciju, kas pieejama lietas materiālos, Komisija 9. septembra paziņojumā izveidoja sākotnēju sarakstu ar ražošanas faktoriem un avotiem, ko plānots izmantot attiecībā uz visiem ražošanas faktoriem, piemēram, materiāliem, enerģiju un darbu, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā produkta ražošanā. Komisija norādīja, ka, lai noteiktu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā ražošanas faktoru neizkropļotu izmaksu noteikšanai, cik iespējams, izmantos Global Trade Atlas (“GTA”), neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai izmantos Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) statistikas datus un valstu statistikas datus un neizkropļotu enerģijas (piemēram, elektroenerģijas, dabasgāzes un ūdens) izmaksu noteikšanai izmantos citus avotus atkarībā no izraudzītās reprezentatīvās valsts. Tajā pašā paziņojumā Komisija norādīja harmonizētās sistēmas (“HS”) kodus ražošanas faktoriem, kurus, pamatojoties uz ieinteresēto personu sniegto informāciju, sākotnēji tika apsvērts izmantot GTA analīzē.

(180)

Šajā saistībā piezīmi iesniedza tikai viens sūdzības iesniedzējs, kurš norādīja, ka attiecībā uz dažiem ražošanas faktoriem Komisijas ierosināto HS kodu tvērums ir pārāk plašs un var ietvert dažādus ražojumus, kas nav reprezentatīvi izmeklējamā ražojuma ražošanā faktiski izmantoto resursu ķīmiskā sastāva dēļ. Komisija šo piezīmi ņēma vērā. Tā tika ņemta vērā vēlākos izmeklēšanas posmos atkarībā no reprezentatīvās valsts preču kodiem un konstatējumiem ražotāju eksportētāju pārbaudes apmeklējumos.

(181)

Komisija arī analizēja sākotnējo informāciju, kas par HS kodiem saņemta no ieinteresētajām personām, un konstatēja, ka daži ražošanas faktori, t. i., dažas izejvielas un palīgmateriāli, iespējams, nav pareizi klasificēti. Grozītie HS kodi un ražošanas faktoru saraksts tika publicēts 10. oktobra paziņojumā. Komisija arī analizēja importa datu, kuri tiktu izmantoti neizkropļoto cenu atsauces vērtību aprēķināšanā, pieejamību un pārbaudīja, vai reprezentatīvajā valstī pastāv ierobežojumi attiecībā uz ražošanas faktoru eksportu.

(182)

Komisija 10. oktobra paziņojumā apstiprināja, ka izmantos GTA, lai noteiktu neizkropļotas ražošanas faktoru izmaksas, SDO statistiku un citus publiski pieejamus avotus (65), lai noteiktu neizkropļotas darbaspēka izmaksas, un izraudzīto Brazīlijas elektroenerģijas, dabasgāzes un ūdens piegādātāju piemērotos tarifus, lai noteiktu neizkropļotas šo enerģijas veidu izmaksas.

(183)

Komisija tajā pašā paziņojumā arī informēja ieinteresētās personas, ka neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai tā izmantos vienīgā zināmā Brazīlijas ražotāja, kurš ražo izmeklējamo ražojumu un kura finanšu dati ir detalizēti un publiski pieejami, finanšu datus – Aperam Inox America do Sul S.A. Ieinteresētās personas neiesniedza un Komisija neatrada publiski pieejamus finanšu datus ne par vienu citu izmeklējamā ražojuma ražotāju Brazīlijā.

(184)

Pēc 10. oktobra paziņojuma papildu piezīmes par neizkropļotu izmaksu un atsauces vērtību avotiem Komisija nesaņēma. Tāpēc provizoriski ir apstiprināti 178.–180. apsvērumā uzskaitītie avoti.

(185)

Kā jau norādīts 176., 178. un 179. apsvērumā, Komisija centās izveidot tādu ražošanas faktoru un avotu sākotnējo sarakstu, kurus paredzēts izmantot attiecībā uz visiem ražošanas faktoriem, kā materiāliem, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā.

(186)

Komisija pēc 10. oktobra paziņojuma, kurā, pamatojoties uz informāciju, kas bija saņemta no ieinteresētajām personām, tā izveidoja visu potenciālo HS kodu sarakstu, kuri atbilst attiecīgā ražojuma ražošanā izmantotajiem ražošanas faktoriem, nesaņēma nekādas piezīmes par ražošanas faktoru sarakstu.

(187)

Tad Komisija pēc pārbaudes apmeklējumu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju telpās izveidoja galīgu ražošanas faktoru un atbilstīgo HS kodu sarakstu.

(188)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu sniegto informāciju un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, attiecīgi ir noteikti tālāk norādītie ražošanas faktori un HS kodi.

1. tabula

(189)

Pārbaudes apmeklējumos Komisija pārbaudīja attiecīgā ražojuma ražošanā izmantotās izejvielas un palīgmateriālus.

(190)

Attiecībā uz visām izejvielām un palīgmateriāliem, izņemot 190. un 192. apsvērumā minētos, Komisija izmantoja importa cenas reprezentatīvajā valstī. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR. Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā secinājusi 156. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu par to, ka tie paši izkropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši izkropļojumi ietekmē eksporta cenas. Turklāt šķiet, ka galveno izejvielu, ko ĶTR eksportē uz Brazīliju, importa cena ir zemāka nekā vidējā svērtā citu valstu importa vērtība. Līdzīgi arī netika iekļauti importa dati par importu, ko reprezentatīvajā valstī veic Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (67) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs, un jebkurā gadījumā šādi importa dati bija nenozīmīgi.

(191)

Lai atbilstoši 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz ražotāja eksportētāja rūpnīcas vārtiem, Komisija importa cenai pieskaitīja starptautiskās transporta un apdrošināšanas izmaksas (68), piemēroja reprezentatīvās valsts ievedmuitu. Vēlāk, aprēķinot individuālās dempinga starpības, Komisija importa cenai pieskaitīja ar konkrēto uzņēmumu saistītās iekšzemes transporta izmaksas. Visu izejvielu starptautiskā un iekšzemes transporta izmaksas, kā arī apdrošināšanas izmaksas tika aplēstas, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kurus bija snieguši atlasītie ražotāji eksportētāji.

(192)

Attiecībā uz dažām izejvielām, kurām nebija atsauces vērtības vai pieejamā atsauces vērtība netika uzskatīta par reprezentatīvu (69), pamatojoties uz importa statistiku reprezentatīvajā valstī, Komisija izmantoja atsauces vērtības, pamatojoties uz neizkropļotām starptautiskajām cenām vai citiem pieņemamiem datiem. Tas attiecās uz pieciem resursiem:

(193)

Ja tādēļ, lai kādai izejvielai noteiktu neizkropļotu cenu, tika izmantota eksporta cena (73), GTA dati netika papildus koriģēti. Komisija uzskatīja, ka izmaksas no Brazīlijas piegādātāja līdz starptautiskai ostai atbilst izmaksām no šāda piegādātāja līdz tā Brazīlijas pircējam. Tāpēc GTA iekļauto cenu varēja uzskatīt par tādas izejvielas cenu, kas piegādāta līdz ražotāja eksportētāja rūpnīcas vārtiem.

(194)

Kas attiecas uz dažām izejvielām un palīgmateriāliem (74), atlasītie ražotāji eksportētāji nevarēja savos reģistros noteikt patēriņa apjomu vai arī reprezentatīvajā valstī nebija nosakāma pienācīga atsauces vērtība. Kopumā šie resursi izmaksu ziņā nebija nozīmīgi. Šādas izmaksas tika iekļautas ražošanas netiešajās izmaksās, kā paskaidrots 198. apsvērumā, jo attiecīgo izejvielu faktiskās izmaksas veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām atlasīto eksportējošo uzņēmumu faktiskajām ražošanas izmaksām. Uz netiešajām izmaksām pārceltie ražošanas faktori tika norādīti uzņēmumam atsevišķi izpaustajā informācijā.

(195)

Lai noteiktu darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, Komisija izmantoja SDO statistiku kopā ar publiski pieejamo informāciju par papildu darbaspēka izmaksām, kas radušās darba devējam Brazīlijā.

(196)

SDO statistika (75) ietvēra datus par vidējo stundu skaitu nedēļā, ko faktiski nostrādā viens nodarbinātais, un par darba ņēmēju mēneša ienākumiem ražošanas nozarē izmeklēšanas periodā. Izmantojot šos datus, Komisija aprēķināja stundas algu ražošanā, kurai pieskaitīja ar darbaspēku saistītas papildu izmaksas (76) (sociālās un bezdarba apdrošināšanas iemaksas, ko veic darba devējs).

(197)

Elektroenerģijas cena, ko piemēro viens no lielākajiem elektroenerģijas piegādātājiem Brazīlijā, proti, EDP Brasil, bija viegli pieejama (77). Šī informācija bija pietiekami detalizēta, lai noteiktu elektroenerģijas cenu un sadales sistēmas (modalidade tarifaria azul) izmantošanas cenu, ko maksā rūpnieciskie lietotāji.

(198)

Jāņem vērā, ka Brazīlijā regulatīvā iestāde Agência Nacional de Energia Elétrica (78) (“ANEEL”) ir noteikusi elektroenerģijas piegādātājiem pienākumu palielināt tarifus par konkrētu procentu, lai regulētu elektroenerģijas patēriņu valstī. ANEEL izmanto karodziņu sistēmu (79) (zaļš, dzeltens, sarkans 1, sarkans 2), lai parādītu, vai elektroenerģijas cenai būtu jāpaliek tādai, kādu ierosinājis piegādātājs (zaļš), vai tā jāpaaugstina par 0,010 BRL/kWh (dzeltens), 0,030 BRL/kWh (sarkans 1) vai 0,050 BRL/kWh (sarkans 2). ANEEL reizi mēnesī publicē šos karodziņus, un par izmeklēšanas periodu šī informācija bija viegli pieejama EDP Brasil tīmekļa vietnē (80). Nosakot neizkropļotas izmaksas elektroenerģijai, Komisija ņēma vērā izmeklēšanas periodā piemērotos karodziņus un attiecīgi koriģēja cenu.

(199)

Informācija par ūdens tarifu, ko piemēro uzņēmums Sabesp, kurš atbild par ūdensapgādi un notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu Sanpaulu štatā, ir viegli pieejama. Informācija ļauj konstatēt tarifus (81), kuri izmeklēšanas periodā tika piemēroti rūpnieciskajiem lietotājiem dažādos Sanpaulu štata apakšreģionos un municipalitātēs (82). Neizkropļotas izmaksas ūdensapgādei un notekūdeņu savākšanai Komisija noteica, pamatojoties uz tarifu, kas izmeklēšanas periodā bija piemērojams rūpnieciskajiem lietotājiem Sanpaulu štata metropoles apgabalā.

(200)

Dabasgāzes cena jau ir viegli pieejama, izmantojot lielākā gāzes piegādātāja Brazīlijā – uzņēmuma Comgas, kas galveno darbību veic Sanpaulu štatā, piemērotos tarifus. Comgas tīmekļa vietnē sniegtā informācija (83) ļauj noteikt rūpnieciskajiem lietotājiem piegādātās dabasgāzes cenu.

(201)

Šīs regulas 192. apsvērumā minēto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas palielināja pieskaitāmās izmaksas, kas radušās tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, un pēc tam tās tika izteiktas kā faktisko katra atlasītā ražotāja eksportētāja ražošanas izmaksu daļa. Šo procentuālo lielumu piemēroja neizkropļotām ražošanas izmaksām.

(202)

Attiecībā uz PVA izmaksām un peļņu Komisija izmantoja vienīgā zināmā Brazīlijas ražotāja, kurš ražo izmeklējamo ražojumu un kura finanšu dati ir detalizēti un publiski pieejami, finanšu datus – Aperam Inox America do Sul S.A. Publiski pieejamie uzņēmuma revidētie pārskati tika sniegti ieinteresētajām personām kā 10. oktobra paziņojuma pielikums.

(203)

Salikto normālo vērtību Komisija noteica turpmāk izklāstītajos posmos.

(204)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja vienības izmaksas, kas bija neizkropļotas, atlasīto ražotāju eksportētāju atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam. Ražošanas procesā atkārtoti izmantoto blakusproduktu neizkropļotās izmaksas samazināja ražošanas izmaksas atbilstoši uzņēmumu ziņotajam.

(205)

Otrkārt, lai iegūtu ražošanas izmaksas, kas ir neizkropļotas, Komisija palielināja izgatavošanas izmaksas, kas ir neizkropļotas, pieskaitot tām ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kas tika noteiktas, kā aprakstīts 199. apsvērumā.

(206)

Visbeidzot, Komisija ražošanas izmaksām, kas bija noteiktas, kā aprakstīts 203. apsvērumā, piemēroja Aperam Inox America do Sul S.A. PVA un peļņu, kā skaidrots 200. apsvērumā.

(207)

PVA, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas ražošanas izmaksām, kas bija neizkropļotas, sasniedza 13,90 %.

(208)

Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērotas ražošanas izmaksām, kas bija neizkropļotas, sasniedza 7,65 %.

(209)

Normālā vērtība, kas aprēķināta, kā aprakstīts 202.–206. apsvērumā, tika samazināta, izmantojot atlasīto uzņēmumu pārdoto blakusproduktu neizkropļoto vērtību.

(210)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica (aprēķināja) (salikto) normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī. Tā kā izlasē palika tikai divi Ķīnas ražotāji eksportētāji, Komisija noteica normālo vērtību par katru ražojuma veidu tikai šiem ražotājiem eksportētājiem.

(211)

Attiecīgie Ķīnas ražotāji eksportētāji eksportēja uz ES neatkarīgiem klientiem tieši vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību, kuri rīkojas kā saistītie eksportētāji trešajā valstī vai kā saistīti importētāji Eiropas Savienībā.

(212)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par attiecīgo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību.

(213)

Ja ražotāji eksportētāji eksportēja attiecīgo ražojumu uz ES, izmantojot saistītus importētājus Eiropas Savienībā, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi tālāk pārdeva neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šajā gadījumā tika veiktas cenas korekcijas saistībā ar visām izmaksām, kas bija radušās laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp PVA izmaksām un samērīgu peļņu.

(214)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(215)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Attiecīgā gadījumā tika veiktas korekcijas saistībā ar transportu, apdrošināšanu, apstrādi, iekraušanu un papildu izdevumiem, kredītizmaksām, banku nodevām un saistīto eksportētāju PVA izmaksām, tostarp uzcenojumu.

(216)

ĶTR piemēro politiku, saskaņā ar kuru eksporta laikā PVN tiek atmaksāts tikai daļēji, un šajā gadījumā atkarībā no izmeklēšanas perioda mēneša PVN netika atmaksāts apmērā no 0 % līdz 3 %. Lai nodrošinātu, ka normālā vērtība tiek izteikta tajā pašā nodokļu līmenī, kurā eksporta cena, normālā vērtība tika koriģēta uz augšu ar to PVN daļu, ko piemēro attiecīgā ražojuma eksportam un kas Ķīnas ražotājiem eksportētājiem netika atmaksāta.

(217)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(218)

Pamatojoties uz to, vidējā svērtā pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda: 108,4 % STSS un 55,6 % FSS.

(219)

Izlasē neiekļauto Ķīnas uzņēmumu, kuri sadarbojās, – Xiangshui Defeng Metals Co., Ltd un Fujian Dingxin Technology Co., Ltd. – dempinga starpība ir vidējā svērtā vērtība starp abām individuālajām atlasīto uzņēmumu dempinga starpībām, kas noteikta 87,9 % līmenī.

(220)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju, kuri nodrošina 92 % no izmeklējamā ražojuma kopējā Ķīnas eksporta uz ES, augsto sadarbības līmeni, Komisija uzskatīja par reprezentatīvu atlikušo dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem (kuri nesadarbojās), tostarp uzņēmumam, uz ko attiecināts 18. pants, noteikt 108,4 % līmenī atbilstoši atlasīto Ķīnas uzņēmumu augstākajai individuālajai dempinga starpībai.

(221)

Pamatojoties uz minēto, vidējās svērtās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir norādītas tālāk.

(222)

Kā minēts 24. apsvērumā, divi ražotāji eksportētāji Taivānā – Yusco Group un Walsin – izmeklēšanā sadarbojās, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Neviens cits ražotājs eksportētājs Taivānā netika identificēts un nepieteicās.

(223)

Turklāt, kā norādīts arī 24. apsvērumā, nesaistītais pakalpojumu centrs YC Inox izmeklēšanā sadarbojās, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Šis uzņēmums nebija saistīts ar abiem Taivānas ražotājiem, kuri sadarbojās. Tā sadarbība ļāva Komisijai iegūt labu izpratni par Taivānas iekšzemes un eksporta tirgu darbību attiecībā uz izmeklējamo ražojumu. Konkrēti, pamatojoties uz minētās personas sniegto informāciju un tās pārbaudi Komisija varēja izdarīt saprātīgus secinājumus par abu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, paziņotās iekšzemes pārdošanas ticamāko galamērķi.

(224)

Yusco Group izmeklēšanas periodā iekšzemē pārdeva līdzīgo ražojumu vai nu nesaistītiem klientiem tieši, vai arī netieši ar iekšzemes pakalpojumu centra starpniecību. Abos gadījumos varēja konstatēt, ka dažos šādos darījumos vēlāk bija paredzēts eksports. Yusco Group eksporta pārdošanu uz ES izmeklēšanas periodā veica neatkarīgiem klientiem tieši vai arī netieši ar Taivānā esoša saistīta pakalpojumu centra vai Honkongā reģistrēta, taču Taivānā un ĶTR esoša saistīta tirgotāja starpniecību.

(225)

Walsin gadījumā līdzīgā ražojuma iekšzemes un eksporta pārdošana izmeklēšanas periodā tika veikta nesaistītiem klientiem tieši.

(226)

Komisija izskatīja Yusco Group un Walsin sniegtos pārskatus par pārdošanu iekšzemē. Pamatojoties uz konstatējumiem, kas uz vietas gūti pārbaudēs Taivānā, attiecībā uz darījumiem, kuros preču galamērķis bija ostas vai muitas rūpnīcas (85) (t. i., 0 % PVN), vai dažiem citiem pārdošanas gadījumiem iekšzemē, kā arī pamatojoties uz paskaidrojumiem, ko uz vietas sniedza ražotāji eksportētāji vai YC Inox, Komisija mainīja attiecīgās iekšzemes pārdošanas klasifikāciju uz eksporta pārdošanu. Attiecīgie darījumi tādējādi netika iekļauti normālās vērtības aprēķināšanai izmantotajos iekšzemes pārdošanas darījumos.

(227)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, uz ko attiecas izmeklēšana, ir reprezentatīvs. Vietējais pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no tā kopējā attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(228)

Pamatojoties uz to, izmeklējamā produkta kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms, ko Yusco Group un Walsin nodrošina vietējā tirgū, tika atzīts par reprezentatīvu.

(229)

Tad Komisija noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti vietējā tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību, attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana un kuriem ir reprezentatīvs iekšzemes pārdošanas apjoms.

(230)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai ražojuma veidi, ko ražotāji eksportētāji pārdod vietējā tirgū, salīdzinājumā ar ražojuma veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību, ir reprezentatīvi. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja izmeklēšanas periodā šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas tiek pārdots eksportam uz Savienību.

(231)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 4. punktu, pēc tam Komisija katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem klientiem veiktās iekšzemes pārdošanas apjoma rentablo daļu izmeklēšanas periodā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktisko pārdošanas apjomu vietējā tirgū.

(232)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu vietējā tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir rentabla, ja:

(233)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir minētā ražojuma veida visas izmeklēšanas periodā veiktās iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(234)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena vietējā tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(235)

Ja ražojuma veids vietējā tirgū netika pārdots pietiekamā apjomā, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(236)

Normālā vērtība tika noteikta, pie ražotāju eksportētāju, uz kuriem attiecas izmeklēšana, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā, pieskaitot:

(237)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri vietējā tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitīti šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz ražojuma veidiem, ko vietējā tirgū nepārdod vispār, vai, ja tika konstatēts, ka nenotika pārdošana parastajā tirdzniecības apritē, tika pieskaitīti vidējie svērtie PVA izdevumi un peļņa, kas gūta visos darījumos, kuri veikti parastajā tirdzniecības apritē vietējā tirgū.

(238)

Ražotāji eksportētāji veica eksportu uz Savienību tieši neatkarīgiem pircējiem, vai arī izmantojot saistītus uzņēmumus.

(239)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenu noteica, ņemot vērā faktiski samaksātās vai maksājamās cenas par eksportam uz Savienību pārdoto attiecīgo ražojumu.

(240)

Komisija salīdzināja ražotāju eksportētāju normālo vērtību un eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(241)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(242)

Attiecīgā gadījumā tikai veiktas korekcijas saistībā ar transportu, apdrošināšanu, apstrādi, iekraušanu un papildu izdevumiem, iepakošanas maksām, kredītizmaksām, banku nodevām, komisijas maksām un PVA.

(243)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(244)

Uz šā pamata pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir norādītas tālāk.

(245)

Sadarbības līmenis šajā lietā tika atzīts par augstu, un neviens cits ražotājs eksportētājs netika identificēts. Tādējādi Komisija uzskatīja par reprezentatīvu atlikušo dempinga starpību noteikt tā ražotāja eksportētāja, kura dempinga starpība ir visaugstākā, līmenī.

(246)

Savienībā izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu izgatavoja 5 zināmie ražotāji (to grupas). Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(247)

Tika noskaidrots, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 4,6 miljoni tonnu, iekļaujot ražošanu saistītajam tirgum. Komisija šo skaitu noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par ES ražošanas nozari, proti, pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no Eurofer, ja iespējams, pārbaudot tās salīdzinājumā ar pārbaudītajām atlasīto ES ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(248)

Kā norādīts 7. apsvērumā, atlasīti tika trīs Savienības ražotāji, kuri pārstāv vairāk nekā 78 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Tie ir vertikāli integrēti ražotāji.

(249)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā izvērtējumā jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

(250)

ES ražošanas nozare ir vertikāli integrēta, un KVNT tiek uzskatīts par starpproduktu dažādu lejupēju ražojumu ar pievienoto vērību, jo īpaši auksti velmētu ražojumu, ražošanā. Komisija konstatēja, ka ievērojama daļa no kopējā Savienības ražotāju saražotā apjoma bija paredzēta kontrolētai izmantošanai.

(251)

Šis nošķīrums starp kontrolēto un brīvo tirgu ir īpaši nozīmīgs kaitējuma analīzē, jo kontrolētai izmantošanai paredzēti ražojumi nenonāk tiešā konkurencē ar importu, jo tiek pārdoti tajā pašā uzņēmumā vai uzņēmumu grupās, pamatojoties uz transfertcenām, kas noteiktas saskaņā ar iekšējo cenu politiku un tāpēc nav tieši saistītas ar cenām brīvajā tirgū.

(252)

Turpretī ražojumi, ko paredzēts pārdot brīvajā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgā ražojuma importu, un tiek pārdoti par brīvā tirgus cenām.

(253)

Lai sniegtu maksimāli pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija pieprasīja datus par visu KVNT darbību un pārbaudīja, vai ražošana bija paredzēta kontrolētai lietošanai vai brīvajam tirgum.

(254)

Komisija pārbaudīja dažus ar ES ražošanas nozari saistītos ekonomiskos rādītājus, pamatojoties tikai uz brīvā tirgus datiem. Šādi rādītāji ir: pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas ES tirgū, tirgus daļa, eksporta apjoms un cenas, kā arī rentabilitāte. Kur iespējams un piemērojams, pārbaudē gūtie konstatējumi tika salīdzināti ar datiem par kontrolēto tirgu, lai nodrošinātu pilnīgu priekšstatu par situāciju ES ražošanas nozarē.

(255)

Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visas KVNT darbības, tostarp kontrolēto lietojumu ES ražošanas nozarē. Tie ir šādi: ražošanas apjoms, jauda un jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, kā arī algas. Tas ir tāpēc, ka tos nosaka visa ražošanas darbība neatkarīgi no tā, vai KVNT glabā kontrolētai lietošanai vai pārdod brīvajā tirgū.

(256)

Komisija noteica patēriņu ES, pamatojoties uz: a) Eurofer datiem par līdzīga ES ražošanas nozares ražojuma pārdošanu nesaistītiem klientiem Eiropas Savienībā (gan tieša, gan netieša pārdošana), veicot salīdzinošo pārbaudi ar atlasīto ES ražotāju daļu tajā; un b) izmeklējamā ražojuma importu ES no visām trešām valstīm saskaņā ar Eurostat ziņotajiem datiem.

(257)

ES patēriņš attiecīgajā periodā brīvajā tirgū norādīts tālāk.

2. tabula

Brīvais patēriņš ES tirgū (tonnas)

(258)

Attiecīgajā periodā patēriņš Eiropas Savienībā saglabājās stabils.

(259)

Komisija noteica kontrolēto ES patēriņu, pamatojoties uz visu Eiropas Savienībā zināmo ražotāju kontrolēto lietojumu. Uz šī pamata kontrolētais ES patēriņš attiecīgajā periodā norādīts tālāk.

3. tabula

Kontrolētais patēriņš ES tirgū (tonnas)

(260)

Kontrolētais patēriņš ES tirgū bija diezgan stabils, ar dažām nelielām svārstībām attiecīgajā periodā, un izmeklēšanas periodā samazinājās par mazāk nekā 1 %.

(261)

Apvienojot abu iepriekšējo tabulu datus, kopējais patēriņš, ko veido kontrolētais un brīvā tirgus patēriņš, attiecīgajā periodā norādīts tālāk.

4. tabula

Kopējais patēriņš (kontrolētais un brīvais tirgus) (tonnas)

(262)

Iepriekš sniegtā tabula liecina, ka kopējā patēriņā vērojama tā pati tendence, kas novērota brīvā tirgus patēriņā un kontrolētajā patēriņā, un tas attiecīgajā periodā bija stabils. Kopējais patēriņš arī atbilda kopējam ES ražošanas apjomam (sk. 7. tabulu).

(263)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes KVNT imports būtu jāvērtē kopumā.

(264)

Minētais noteikums paredz, ka importa no vairākām valstīm ietekmi vērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka:

(265)

Dempinga starpības, kas noteiktas saistībā ar katras no trijām attiecīgajām valstīm veikto importu, ir apkopotas 91., 218. un 241. apsvērumā. Tās visas ir lielākas par pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto de minimis robežvērtību.

(266)

Katras no trijām attiecīgajām valstīm importa apjoms nebija nenozīmīgs. Importa tirgus daļas salīdzinājumā ar brīvā tirgus patēriņu izmeklēšanas periodā bija 18,3 % ĶTR, 9,1 % Indonēzijai un 3,0 % Taivānai.

(267)

Konkurences apstākļi starp dempinga importu no katras attiecīgās valsts, kā arī starp tām un līdzīgo ES ražojumu bija līdzīgi. Indonēzijas, ĶTR un Taivānas izcelsmes KVNT savā starpā konkurēja, tiekot importēti pārdošanai ES tirgū, kā arī ar ES ražošanas nozares ražoto līdzīgo ražojumu, jo tie visi tiek pārdoti līdzīgām klientu kategorijām.

(268)

Savā dokumentācijā, kas iesniegta, sākot procedūru, STSS apgalvoja, ka imports no ĶTR nebūtu jāapkopo, ņemot vērā tā izmaiņas apjoma un cenu ziņā. Tas apgalvoja, ka attiecīgajā periodā imports no ĶTR pakāpeniski samazinājās, savukārt cenas pieauga, jo īpaši 2017. gadā.

(269)

Lai gan Ķīnas importa cenas attiecīgajā periodā tik tiešām pieauga, visā attiecīgajā periodā tās bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Ievērojami palielinājās arī Ķīnas importa apjomi, un tā tirgus daļa visā periodā pārsniedza 16 %. Izmeklēšana apliecināja, ka, ņemot vērā pamatregulas 3. panta 4. punkta b) apakšpunktu, attiecīgās valstis savā starpā importa ziņā konkurē. Importa apjoms no ĶTR laika posmā no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās (sk. 5. tabulu – no rādītāja 135 (2017. gadā) līdz 129 (2018. gadā) un 114 (izmeklēšanas periodā)). Tajā pašā laikā importa apjoms no Indonēzijas strauji pieauga (no rādītāja 16 līdz 42 726 un 1 062 020). Absolūtos skaitļos apjoma pieaugums no Indonēzijas bija lielāks nekā samazinājums no ĶTR laika posmā no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam. Importa apjoms no Taivānas laika posmā no 2017. gada līdz 2018. gadam stabili palielinājās, taču izmeklēšanas periodā saruka (no rādītāja 137 līdz 173 un 128). Kopumā viss imports no attiecīgajām valstīm kopā attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās (no rādītāja 100 (2016. gadā) līdz 136 (2017. gadā), 156 (2018. gadā) un 166 (izmeklēšanas periodā)).

(270)

Tāpēc un pretēji STSS apgalvojumam visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti, un, lai noteiktu kaitējumu, imports no attiecīgajām valstīm tika pārbaudīts kumulatīvi.

(271)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomu ar patēriņu ES brīvajā tirgū.

(272)

Importa no attiecīgajām valstīm Savienībā dinamika norādīta tālāk.

5. tabula

Importa apjoms (tonnas) un tirgus daļa

(273)

Imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 66 %, sasniedzot vairāk nekā 30 % no patēriņa ES brīvajā tirgū izmeklēšanas periodā.

(274)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Vidējās svērtās cenas dinamika importam Savienībā no attiecīgajām valstīm norādīta tālāk.

6. tabula

Cenas importam no attiecīgajām valstīm (EUR/t)

(275)

Lai gan importa cenas no ĶTR un Taivānas palielinājās attiecīgi par 21 % un 25 %, importa cenas no Indonēzijas attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās par 25 % (importa cenas no attiecīgajām valstīm vidēji palielinājās par 18 %). Neskatoties uz kopējo pieaugumu, importa cenas no attiecīgajām valstīm joprojām ir ievērojami zemākas nekā ES ražošanas nozares cenas tajā pašā periodā (sk. 11. tabulu).

(276)

Cenu starpību izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot šādus faktorus:

(277)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību 10,7 % apmērā importam no Indonēzijas, 9,3 % – importam no ĶTR un 4,1 % – importam no Taivānas.

(278)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomiskos rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(279)

Kā minēts 7. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(280)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz pienācīgi pārbaudītiem datiem, ko Eurofer sniedza atbildēs uz anketas jautājumiem saistībā ar visiem ES ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz pienācīgi pārbaudītiem datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(281)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, krājumi, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums.

(282)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem.

(283)

Kopējais ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums Eiropas Savienībā attiecīgajā periodā norādīts tālāk.

7. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(284)

ES ražošanas nozares ražošanas apjoms bija stabils līdz 2018. gadam, pēc tam tas izmeklēšanas periodā samazinājās par 3 %. Paziņotie jaudas rādītāji attiecas uz faktisko jaudu, un tas nozīmē, ka ir ņemtas vērā nozarē par standartu pieņemtas korekcijas par uzstādīšanas laiku, tehnisko apkopi, ražošanas traucējumiem un citiem ierastiem pārtraukumiem. Pamatojoties uz to, ražošanas jauda praktiski saglabājās stabila, attiecīgajā periodā palielinoties tikai par 1 %.

(285)

Samazinātā ražošanas apjoma un nedaudz palielinātās jaudas dēļ jaudas izmantošana attiecīgajā periodā samazinājās par 4 % un pastāvīgi bija zem 70 %.

(286)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika brīvajā tirgū attiecīgajā laikposmā bija šāda.

8. tabula

Brīvās pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(287)

ES ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %.

(288)

Arī ES ražošanas nozares tirgus daļa ievērojami samazinājās – gandrīz par 10 % –, lai gan patēriņš Eiropas Savienībā attiecīgajā periodā saglabājās stabils.

(289)

Ciktāl tas attiecas uz kontrolēto tirgu, kontrolētā apjoma un tirgus daļas dinamika ES tirgū attiecīgajā periodā norādīta tālāk.

9. tabula

Kontrolētais apjoms un tirgus daļa (tonnas)

(290)

Kontrolētais ES ražošanas nozares apjoms (to veido KVNT, ko ES ražošanas nozares paredz lejupējai lietošanai) ES tirgū saglabājās stabils, attiecīgajā periodā veidojot aptuveni 3,6 miljonus tonnu.

(291)

Kontrolētā ES ražošanas nozares tirgus daļa (izteikta kā procentuālā daļa no ES kopējā ražošanas apjoma) 2017. gadā nedaudz palielinājās un atlikušajā periodā stabili turējās aptuveni 78 % līmenī.

(292)

Tādējādi, ņemot vērā kontrolētā ES tirgus stabilo tendenci attiecīgajā periodā, ES ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazināšanos izraisīja pastiprināts spiediens, ko radīja imports no attiecīgajām valstīm.

(293)

Iepriekš minētie skaitļi attiecībā uz ražošanu, pārdošanas apjomu un tirgus daļu, kas visi norāda uz lejupejošu tendenci attiecīgajā periodā, liecina, ka Savienības ražošanas nozare nespēja augt ne absolūtā izteiksmē, ne saistībā ar patēriņu.

(294)

Nodarbinātības un ražīguma izmaiņu dinamika attiecīgajā laikposmā norādīta tālāk.

10. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(295)

Ar KVNT ražošanu saistītais ES ražošanas nozares nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā neaudz palielinājās par 4 %. Ņemot vērā nelielo ražošanas apjoma samazinājumu, ES ražošanas nozares darbaspēka ražīgumus, ko izsaka tonnās, ko viens darbinieks saražo gada laikā, attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās.

(296)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā attiecīgo valstu izcelsmes importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(297)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā laikposmā norādīta tālāk.

11. tabula

Pārdošanas cenas ES

(298)

Vienības vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 17 %, ar ko nebija pietiekami, lai atbilstu izmaiņām ražošanas izmaksās, kas tajā pašā periodā palielinājās par 20 %. Izmaksu izmaiņas lielā mērā sekmēja ievērojami izejvielu, piemēram, niķeļa, molibdēna un hroma, cenu pieaugumi. Lai gan laika posmā no 2016. gada līdz 2018. gadam ES ražošanas nozare šo izmaksu pieaugumu relatīvi varēja pārnest uz pārdošanas cenām, izmeklēšanas periodā tā nevarēja pilnībā pārnest izmaksu pieaugumu, jo izmaksu pieaugums bija lielāks par cenu pieaugumu.

(299)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija tālāk norādītā dinamika.

12. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(300)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto atlasītajiem ES ražotājiem līdz 2018. gadam samazinājās par 4 %, tad izmeklēšanas periodā atkal pieauga, taču tikai līdz līmenim, kas joprojām bija par 1 % zemāks nekā 2016. gadā. Tas liecina, ka, neskatoties uz arvien sliktākajiem tirgus apstākļiem, ES ražotāji spēja samazināt darbaspēka izmaksas.

(301)

Savienības ražošanas nozares krājumu apjomam attiecīgajā periodā bija tālāk norādītā dinamika.

13. tabula

Krājumi

(302)

Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās bija sarukuši par 20 %. Vairums līdzīgā ražojuma veidu Savienības ražošanas nozarē tiek saražoti pēc konkrētiem lietotāju pasūtījumiem. Tāpēc krājumi netiek uzskatīti par būtisku šai nozarei izraisītā kaitējuma rādītāju. Tas apstiprinājās, arī analizējot izmaiņas krājumos perioda beigās, izteiktas procentos no ražošanas apjoma. Kā redzams iepriekš, šis rādītājs attiecīgajā periodā relatīvi stabili turējās aptuveni 3 % apmērā no ražošanas apjoma.

(303)

Komisija noteica Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(304)

Kopējā rentabilitāte saruka no 7,2 % 2016. gadā līdz 3,5 % izmeklēšanas periodā. Šis kritums sakrīt ar importa apjoma pieaugumu no attiecīgajām valstīm, kas veikts par samazinātām cenām (sk. 276. apsvērumu). Tāda pati lejupēja attīstība tika novērota attiecībā uz ienākumiem no ieguldījumiem.

(305)

Neto naudas plūsma lielā mērā veidojās atbilstoši rentabilitātei un ienākumam no ieguldījumiem. No 2016. gada līdz 2018. gadam tā bija pozitīva, augstāko punktu sasniedzot 2017. gadā, un kļuva negatīva izmeklēšanas periodā, kad rentabilitāte sasniedza zemāko punktu attiecīgajā periodā.

(306)

Gada ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā palielinājās par 57 %. Taču augstāki ieguldījumu līmeņi neradīja attiecīgus jaudas pieaugumus (sk. 7. tabulu). Ieguldījumi turpmāk tika vērsti tikai uz esošo spēju saglabāšanu un nepieciešamo ražošanas līdzekļu pienācīgu aizstāšanu.

(307)

Patēriņš attiecīgajā periodā bija stabils. Taču ES ražotāju tirgus daļa samazinājās no 71,2 % līdz 61,9 %.

(308)

Atlasīto ES ražotāju finanšu rādītāji liecina, ka ES ražošanas nozares ražošanas izmaksas palielinājās (+ 20 %) nedaudz vairāk nekā tās vidējā pārdošanas cena (+ 17 %), kas nozīmē, ka ES ražošanas nozare nevarēja pilnībā pārnest izmaksu pieaugumu. Tas attiecīgajā periodā radīja ievērojami mazāku peļņu, tai sarūkot no 7,2 % 2016. gadā līdz 3,5 % izmeklēšanas periodā. Līdzīga negatīva tendence ir novērota saistībā ar pārējiem finanšu rādītājiem – ienākumu no ieguldījuma un naudas plūsmu.

(309)

ES ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %, savukārt ražošanas apjoms samazinājās par 3 %. Šo plaisu izskaidro tas, ka ES ražošanas nozarei ir svarīgs kontrolētais tirgus, kurā attiecīgajā periodā tomēr nebija izaugsmes. Jaudas izmantojums pastāvīgi bija zem 70 % un attiecīgajā periodā samazinājās par trim procentpunktiem (66 % izmeklēšanas periodā).

(310)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(311)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija pārliecinājās, ka importam par dempinga cenām netiek piedēvēts iespējamais kaitējums, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Cita starpā šie faktori ir šādi: imports no trešām valstīm, ES ražošanas nozares eksporta rādītāji, ražošanas izmaksu pieaugums, samazinājums ES pieprasījumā pēc KVNT 2018. gadā un ES ražotāju daļējā paļāvība uz ražošanu pašu vajadzībām.

(312)

Importa cenas no visām trim attiecīgajām valstīm bija mazākas par ES ražošanas nozares cenām, izmeklēšanas periodā radot samazinājuma starpības 4,1 % apmērā Taivānai, 9,3 % ĶTR un 10,7 % Indonēzijai (9,5 % vidēji). Tādējādi ES ražošanas nozare nespēja nosegt ražošanas izmaksu pieaugumu ar savām ES pārdošanas cenām, kas apliecina attiecīgā importa radīto spiedienu uz cenām. Šī situācija būtiski ietekmēja ES ražošanas nozares rentabilitāti, kas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz ļoti zemam līmenim.

(313)

Importa cenām un apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija tālāk norādītā dinamika.

15. tabula

(314)

Attiecīgajā periodā importa tirgus daļa no trešām valstīm samazinājās līdz 27 % (vai gandrīz par 3 procentpunktiem), izmeklēšanas periodā sasniedzot 7,7 %. Tā kā attiecīgās valstis tajā pašā periodā palielināja savu tirgus daļu par 66 % (sk. 273. apsvērumu un 5. tabulu), ES ražošanas nozares tirgus daļas zaudējums tiek saistīts ar attiecīgo valstu tirgus daļas straujo pieaugumu.

(315)

Importa apjoms no Korejas attiecīgajā periodā būtiski samazinājās, tā tirgus daļai sarūkot gandrīz par pusi un izmeklēšanas perioda laikā sasniedzot tikai 2,7 %. Vidējās importa cenas no Korejas attiecīgajā periodā pieauga par 18 % jeb nedaudz mazāk nekā visām trešām valstīm kopā, izņemot attiecīgās valstis (24 %). Imports no Dienvidāfrikas attiecīgajā periodā bija stabils, taču pārdošanas cenas bija augstākas nekā importam no attiecīgajām valstīm, un tas nekad nesasniedza tirgus daļu, kas būtu lielāka par 2,5 %.

(316)

Tādēļ Komisija provizoriski secināja, ka imports no citām valstīm nav ietekmējis ES ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(317)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoma un cenu dinamika attiecīgajā periodā norādīta tālāk.

16. tabula

(318)

ES ražošanas nozare attiecīgajā periodā spēja palielināt savu eksporta apjomu par 13 %. Eksporta pārdošanas papildu apjoms, kas, salīdzinot ar attiecīgā perioda sākumu, izmeklēšanas periodā bija 16 000 tonnu, ir nenozīmīgs salīdzinājumā 115 000 tonnu pārdošanas zaudējumu ES tirgū tajā pašā periodā. Turklāt ES ražotāji tajā pašā periodā varēja palielināt savas eksporta vienības cenas par 14 %. Eksporta pārdošanas apjoms nozarē tādējādi tikai pavisam nedaudz varēja kompensēt negatīvās tendences ES tirgū gan attiecībā uz apjomu, gan cenām. Taču uz šī pamata un pretēji vienas ieinteresētas personas apgalvojumam ES ražošanas nozares eksporta rādītāji bija pozitīvi un nevarēja pastiprināt ES ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(319)

Ražošanas izmaksas uz vienu saražoto KVNT tonnu attiecīgajā periodā pieauga par 20 % (sk. 11. tabulu). Tas galvenokārt ir saistīts ar izejvielu izmaksu spēcīgu pieaugumu, kas ietekmēja ražotājus visā pasaulē. Konkrēti niķeļa, kas ir otrs svarīgākais resurss vairākiem ES ražotājiem, cena pieauga no mazāk par 9 000 USD 2016. gada sākumā līdz vairāk nekā 15 000 USD 2018. gada vidū un joprojām līdz vairāk nekā 12 500 USD 2019. gada jūnijā. ES ražošanas nozare sākotnēji varēja pārnest šo izmaksu pieaugumu uz savām pārdošanas cenām, taču tas izraisīja ievērojamu tirgus daļas un rentabilitātes zaudējumu. Spiediena dēļ, ko uz cenām radīja imports par dempinga cenām, izmeklēšanas periodā tas vairs nebija iespējams. Tā rezultātā rentabilitāte būtiski samazinājās – par 51 % attiecīgajā periodā.

(320)

Vairākas personas apgalvoja, ka situācijas pasliktināšanos, kas 2018. gada otrajā pusē ietekmēja ES ražošanas nozari, faktiski izraisīja pieprasījuma samazināšanās, ko savukārt izraisīja tūlītējā aizsardzības pasākumu noteikšana, kuras rezultātā pirkumi tika koncentrēti gada pirmajā pusē, bet gada otrajā pusē notika cikliska attīstība globālajā tērauda tirgū. Pretēji šiem apgalvojumiem izmeklēšanā netika konstatēta nekāda samazināšanās attiecībā uz patēriņu ES tirgū, bet gan straujš ES ražošanas nozares tirgus daļas zaudējums importa spēcīgā pieauguma dēļ (sk. 4.4.2. iedaļu, kā arī 5. un 8. tabulu). Komisija arī nespēja saistīt samazinājumu ar aizsardzības pasākumiem. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(321)

Vairākas personas apgalvoja, ka ES ražošanas nozare nebūtu vai būtu mazāk ieinteresēta attiecīgā ražojuma pārdošanā brīvajā tirgū, jo tas dotu priekšroku ražošanai pašu vajadzībām. Lai gan lejupējais tirgus ES ražošanas nozarei ir svarīgs, tā arī pārdod ievērojamus attiecīgā ražojuma apjomus brīvajā tirgū un tai joprojām ir ievērojama neizmantotā jauda ražošanā, kas attiecīgi ļautu pārdot vairāk. Turklāt kontrolētajā ES tirgū attiecīgajā periodā nebija izaugsmes. Šo iemeslu dēļ prasību noraidīja.

(322)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka viens no cēloņiem, kas izraisīja kaitējumu ES ražošanas nozarei, bija jaudas pārpalikums. Taču izmeklēšanā tika apstiprināts, ka atšķirībā no ĶTR un Indonēzijas, kuras uzkrāja ievērojamu jaudas pārpalikumu, lai tā rezultātā saražoto apjomu eksportētu uz ES, tādējādi pārņemot ES ražotāju tirgus daļas, ES ražošanas nozares kopējā ražošanas jauda attiecīgajā periodā bija stabila (+ 1 %). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(323)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, tā kā ES ražošanas nozarē (un tērauda nozarē pasaulē) 2017. gadā darbības rādītāji, jo īpaši attiecībā uz peļņu, bija ārkārtīgi labi, samazinājums 2018. gadā bija loģisks rezultāts. Taču attiecībā uz dažiem kaitējuma rādītājiem izmeklēšanā provizoriski tika konstatēta būtiska pasliktināšanās no attiecīgā perioda sākuma līdz beigām, kas nozīmē, ka sākuma punkts bija 2016., nevis 2017. gadā. Salīdzinājumā ar 2016. gadu rentabilitāte samazinājās uz pusi un gan ES ražošanas nozares pārdošanas apjoms ES tirgū, gan tās tirgus daļa samazinājās par 13 %. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(324)

Divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka papildu izmaksas, kas ES ražotājiem, kuri ražo līdzīgu ražojumu, rodas saistībā ar ES stingro standartu ievērošanu vides jomā, viņus padara mazāk konkurētspējīgus ES tirgū. Attiecībā uz šo apgalvojumu Komisija uzskata, ka ES augstos vides standartus nevar uzskatīt par pašu radītu kaitējuma cēloni. Gluži pretēji, ES augstie vides standarti tiek ņemti vērā, aprēķinot mērķa cenu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(325)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka ir pieaugušas gan ES ražošanas nozares cenas, gan Ķīnas importa cenas, tāpēc Ķīnas imports nevar būt kaitējuma cēlonis. Taču Ķīnas importa cenas pastāvīgi bija ievērojami zemākas par vidējām ES ražošanas nozares cenām un arī zemākas par ES cenām izmeklēšanas periodā. Turklāt apjoma ziņā attiecīgajā periodā ievērojami pieauga imports no ĶTR, kas palielināja spiedienu uz cenām. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(326)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija provizoriski noteica cēloņsakarību starp ES ražošanas nozarei izraisīto kaitējumu un importu no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām.

(327)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru radīto ietekmi uz ES ražošanas nozares stāvokli no kaitējuma ietekmes, ko izraisīja imports par dempinga cenām. Visi pārējie faktori, jo īpaši imports no trešām valstīm, ES ražošanas nozares eksporta rādītāji, ražošanas izmaksu pieaugums, KVNT pieprasījuma samazināšanās 2018. gadā, ES ražotāju daļējā paļāvība uz ražošanu pašpatēriņam, jaudas pārpalikums ES globālā jaudas pārpalikuma dēļ, īpaši labvēlīgie tirgus apstākļi 2017. gadā, papildu izmaksas, kas ES ražotājiem radās vides jomā, un cenu pieaugums importam no ĶTR provizoriski netika atzīti par cēloņsakarību vājinošiem faktoriem, pat ņemot vērā to iespējamo kopējo ietekmi.

(328)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko ES ražošanas nozarei ir nodarījis imports par dempinga cenām.

(329)

Šajā gadījumā sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka attiecībā uz divām izmeklējamajām valstīm, proti, Indonēziju un ĶTR, pastāv izejmateriālu tirgus izkropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Izvērtējums par minētajām valstīm ir iekļauts 6.2. iedaļā.

(330)

Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas būtu nepieciešama, lai novērstu ES ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ja nebūtu izkropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Šajā gadījumā kaitējums būtu novērsts, ja ES ražošanas nozare spētu segt savas ražošanas izmaksas, ieskaitot izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros ES ir viena no pusēm, un SDO konvencijām, kas uzskaitītas pamatregulas Ia pielikumā, un gūt samērīgu peļņu (“mērķa peļņu”).

(331)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu Komisija, lai noteiktu mērķa peļņu, ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmenis, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana; rentabilitātes līmenis, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju; un rentabilitātes līmenis, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. ES ražošanas nozares skatījumā 2017. gads bija piemērots gads mērķa peļņas noteikšanai. Komisija uzskata, ka 2017. gads nozarei bija īpaši labs un ka peļņa, ko atlasītie ES ražotāji guvuši minētajā gadā (10,2 %) attiecīgi var nebūt piemērota izmantošanai par mērķa peļņu. Turklāt importa tirgus daļa 2017. gadā jau bija 29,1 %. Savukārt 2016. gadā importa tirgus daļa bija ievērojami zemāka nekā 2017. gadā (21,5 %). Jebkādas citas informācijas trūkuma dēļ Komisija nolēma kā mērķa peļņu provizoriski izmantot vidējo 2016. un 2017. gadā gūto peļņu. Tā ir 8,7 %.

(332)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu Komisija izvērtēja kāda ES ražotāja apgalvojumu par plānotiem ieguldījumiem, kas netika īstenoti attiecīgajā periodā. Pamatojoties uz saņemtajiem dokumentārajiem pierādījumiem, Komisija šo apgalvojumu provizoriski pieņēma un pieskaitīja attiecīgo summu konkrētā ES ražotāja cenai, kas nerada kaitējumu.

(333)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija izvērtēja nākotnes izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros ES ir viena no pusēm, un kas ES ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas periodā saskaņā ar 11. panta 2. punktu. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, Komisija noteica papildu izmaksas diapazonā no 1,5 līdz 6 EUR par tonnu, kuras tika pieskaitītas cenai, kas nerada kaitējumu.

(334)

Uz šī pamata Komisija aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu, ES ražošanas nozarē, atlasīto ES ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot iepriekš minēto uzcenojumu 8,7 % apmērā un korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.c un 2.d punktu.

(335)

Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot vidējo svērto importa cenu, kas cenas samazinājuma aprēķiniem par katru veidu noteikta pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, attiecīgajās valstīs, ar to pašu ražojuma veidu, ko izmeklēšanas periodā ES brīvajā tirgū pārdeva atlasītie ES ražotāji, vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no importa vidējās svērtās CIF vērtības.

(336)

Šo aprēķinu rezultāti atspoguļoti nākamajā tabulā.

(337)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu attiecībā uz Indonēziju un ĶTR vispirms pārbaudīja, vai provizoriski noteiktā dempinga starpība būtu augstāka nekā ES ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma likvidēšanai nepieciešamā starpība. Šajā nolūkā tā veica salīdzinājumu starp Indonēzijas un ĶTR ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu un ES ražošanas nozares mērķa cenu, kuras aprēķins paskaidrots 6.1. iedaļā. Aprēķinu rezultāti atspoguļoti tālākajā tabulā.

(338)

Tā kā Indonēzijas un Ķīnas ražotājiem aprēķinātā mērķa cenas samazinājuma starpība bija zemāka nekā dempinga starpība, Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu izvērtēja, vai saistībā ar attiecīgo ražojumu pastāv kropļojumi izejvielu jomā.

(339)

Sūdzības iesniedzējs iesniedza pietiekamus pierādījumus par to, ka Indonēzijā un ĶTR attiecībā uz attiecīgo ražojumu pastāv izejvielu tirgus izkropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Attiecīgi, kā minēts paziņojumā par procedūras sākšanu, vērtējot atbilstošo pasākumu līmeni attiecībā uz Indonēziju un ĶTR, Komisija pārbaudīja iespējamos kropļojumus un jebkādus citus kropļojumus Indonēzijā un ĶTR, kas iekļauti pamatregulas 7. panta 2.a punktā.

(340)

Izejvielas, par kurām tika apgalvots, ka tās ietekmē šādi kropļojumi, bija niķelis (feroniķelis, neapstrādātais niķeļa čuguns, niķeļa rūda, niķeļa lūžņi), ogles un nerūsējošā tērauda lūžņi Indonēzijā, kā arī nerūsējošā tērauda lūžņi, hroms, koksa ogles, ferohroms, ferosilīcijs, neapstrādāts (nerūsējošais) tērauds un vanādijs ĶTR.

(341)

Starp minētajām izejvielām Komisija identificēja galvenās izejvielas, ko katrs atlasītais ražotājs eksportētājs izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā. Par galvenajām izejvielām Komisija atzina tās, kuru īpatsvars attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksās ir vismaz 17 %.

(342)

Attiecībā uz Indonēziju izmeklēšanā tika apstiprināts, ka izmeklēšanas periodā saistībā ar izejvielām pastāvēja kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē, kuri izpaudās kā eksporta aizliegums (90) niķeļa rūdai ar niķeļa saturu 1,7 % un vairāk, eksporta nodoklis (91) 10 % apmērā par niķeļa rūdu, kurā niķeļa saturs ir zemāks par 1,7 %, licencēšanas prasība (92) un de facto eksporta kvotas (93) niķeļa rūdai ar zemāko minēto niķeļa saturu, kā arī de facto licencēšanas prasība (94) attiecībā uz feroniķeli un neapstrādātu niķeļa čugunu.

(343)

Izmeklēšanā arī tika konstatēts, ka niķeļa rūda veidoja vairāk nekā 17 % no kopējām izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksām.

(344)

Visbeidzot, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu izmeklēšanā tika secināts, ka par niķeļa rūdu samaksātā cena bija ievērojami zemāka (par vairāk nekā 30 %) nekā cena reprezentatīvajā starptautiskajā tirgū.

(345)

Šajā ziņā Komisija salīdzināja Indonēzijas ražotāju eksportētāju pirkuma cenu ar niķeļa rūdas, kurā niķeļa saturs ir 1,8 %, FOB cenu Filipīnās (95). Komisija uzskatīja Filipīnās izmantoto cenu par piemērotu, jo Filipīnas, līdzīgi kā Indonēzija, ir starp valstīm, kurās ir lielākie niķeļa rūdas krājumi pasaulē (96). Turklāt niķeļa saturs niķeļa rūdā šajā reprezentatīvajā starptautiskajā tirgū bija ļoti līdzīgs vidējam niķeļa saturam Indonēzijas ražotāju eksportētāju pirktajā niķeļa rūdā. Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka FOB cenā iekļautās transporta izmaksas starp piegādātāju un ostu atspoguļoja transporta izmaksas, kas radās Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem.

(346)

Tādējādi attiecībā uz Indonēziju tika izpildīts pamatregulas 7. panta 2.a punkta nosacījums, proti, kropļojuma(-u) esamība attiecībā uz izejvielām, kas veido vairāk nekā 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām.

(347)

Attiecībā uz ĶTR izmeklēšanā tika apstiprināts, ka izmeklēšanas perioda laikā pastāvēja kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē, kuri izpaudās kā eksporta nodoklis par nerūsējošā tērauda lūžņiem, ferosilīciju, neapstrādāto niķeļa čugunu un ferohromu, kā arī licencēšanas prasība attiecībā uz ferosilīciju, vanādiju, feroniķeli un ferohromu. Komisija šo konstatējumu pamatoja ar ESAO datubāzē pieejamajiem datiem (97) un ar attiecīgajiem tiesību aktiem, kas piemērojami ĶTR.

(348)

Izmeklēšanā arī tika konstatēts, ka katram atlasītajam uzņēmumam vismaz viena no iepriekš minētajām galvenajām izejvielām veidoja vairāk nekā 17 % no kopējām izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksām (98).

(349)

Izmeklēšanā tika secināts, ka cena, ko par šīm galvenajām izejvielām maksāja abi izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji ĶTR, bija ievērojami zemāka par cenu reprezentatīvajā starptautiskajā tirgū, ko izmantoja katrai attiecīgajai izejvielai, kurai izmantoja tos pašus avotus kā normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(350)

Tādējādi attiecībā uz ĶTR tika izpildīts pamatregulas 7. panta 2.a punkta nosacījums, proti, kropļojuma(-u) esamība attiecībā uz izejvielām, kas veido vairāk nekā 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām.

(351)

Secinājusi, ka ĶRT un Indonēzijā pastāv izejmateriālu tirgus izkropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē, Komisija pārbaudīja, vai tā var nepārprotami secināt, ka saskaņā ar 7. panta 2.b punktu pagaidu maksājumu summas noteikšana ir ES interesēs. Nosakot ES intereses, tika izvērtēta visa šajā izmeklēšanā būtiskā informācija, ieskaitot neizmantotās jaudas eksportētājvalstīs, konkurenci attiecībā uz izejvielām un ietekmi uz piegādes ķēdēm ES uzņēmumiem, kā paredzēts pamatregulas 7. panta 2.b punktā. Lai veiktu šo izvērtējumu, Komisija visām ieinteresētajām personām nosūtītajās anketās iekļāva attiecīgus jautājumus. Sūdzības iesniedzējs un atlasītie ES ražotāji eksportētāji sniedza atbildes uz šiem jautājumiem.

(352)

Pamatojoties uz Eurofer sniegto informāciju, aplēstā neizmantotā jauda ĶTR 2019. gadā bija 26,4 miljoni tonnu (99), savukārt aplēstā neizmantotā jauda visā nerūsējošā tērauda nozarē Indonēzijā 2019. gadā bija 4 miljoni tonnu (100).

(353)

Taču neizmantotā jauda Indonēzijā saskaņā ar Indonēzijas valdības anketu pašlaik ir 2,1 miljons tonnu. Turpretī ES brīvā tirgus apjoms bija 1,2 miljoni tonnu. Tādējādi neizmantotās jaudas apmēri eksportējošajās valstīs relatīvā ziņā ir milzīgi.

(354)

Attiecībā uz konkurenci izejvielu jomā Ķīnas valdība nesniedza nekādu nozīmīgu informāciju par kropļojumu skarto izejvielu tirgu ĶTR, kā noteikts 347. apsvērumā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, mākslīgi palielinot vai samazinot izejvielu piegādes līmeni vai vienkārši nosakot cenas centralizēti, Ķīnas valdība var virzīt cenas augšup vai lejup. Kā noteikts 6.2.2. iedaļā, Ķīnas izejvielu tirgus tika uzskatīts par izkropļotu.

(355)

Attiecībā uz Indonēziju izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indonēzijā ir viena no lielākajām niķeļa rūdas ieguves nozarēm pasaulē. Tādējādi, nosakot eksporta ierobežojumus niķeļa rūdai, Indonēzijas valdība mākslīgi samazina cenas Indonēzijas vietējā tirgū.

(356)

Abās valstīs ir spēkā eksporta ierobežojumi niķeli saturošiem resursiem, kas, kā minēts 319. apsvērumā, arī ir otrs nozīmīgākais resurss ES ražotājiem.

(357)

Visi minētie faktori nostāda ES ražošanas nozari salīdzinoši nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs. Komisija uzskata, ka tuvākajā nākotnē šī situācija nemainīsies. Indonēzijas gadījumā tā nesen ir pat pasliktinājusies. Bija paredzēts, ka pasākumi, kas ļauj eksportēt niķeļa rūdu, kurā niķeļa saturs ir mazāks par 1,7 %, ilgs līdz 2022. gada janvārim. Taču Indonēzijas valdība nolēma tos izbeigt ātrāk. Viss niķeļa rūdas eksports tika aizliegts no 2020. gada janvāra (101). Nekas neliecina, ka Indonēzijas valdība šo politiku tuvākajā laikā varētu atcelt.

(358)

Trūkstot pilnīgai importētāju sadarbībai, Komisija provizoriski konstatēja, ka lielākā ietekme uz piegādes ķēdēm būs jūtama lietotāju līmenī. Iespējamā ietekme uz piegādes ķēdēm ES uzņēmumiem, kas noteikta saskaņā ar 7. panta 2.b punktu, ņemot vērā ievērojamo atšķirību starp dempinga un kaitējuma starpībām eksportējošajām valstīm, tika izvērtēta ES interešu ievērošanas kontekstā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu.

(359)

Kā secināts 373. apsvērumā, šīs analīzes rezultātā tika noteikts, ka, ņemot vērā pasākumu ietekmi dempinga starpības līmenī, piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punktu nav ES interesēs.

(360)

Ņemot vērā minēto analīzi, Komisija secināja, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu ES interesēs nav noteikt pasākumu līmeni dempinga līmenī, ņemot vērā nesamērīgi nelabvēlīgo ietekmi, ko tas varētu radīt uz ES uzņēmumu piegādes ķēdēm.

(361)

Komisija pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var izdarīt nepārprotamus secinājumus, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav ES interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot ES intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp ES ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(362)

ES ražošanas nozare atrodas vairākās dalībvalstīs un saistībā ar izmeklējamo ražošanu tieši nodarbina 2 372 darbiniekus. Neviens no ES ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā parādīts 4. iedaļā, analizējot kaitējuma rādītājus, ES ražošanas nozares stāvoklis kopumā pasliktinājās, un to negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām.

(363)

Gaidāms, ka pagaidu antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos taisnīgus tirdzniecības apstākļus ES tirgū, apturēs lejupēju cenu spiedienu un ļaus ES ražošanas nozarei atlabt. Tā rezultātā palielinātos ES ražošanas nozares rentabilitāte, tuvojoties līmeņiem, kas uzskatāmi par nepieciešamiem šajā kapitālietilpīgajā nozarē. ES ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Jāatgādina, ka vairākiem būtiskiem kaitējuma rādītājiem attiecīgajā periodā bija raksturīga negatīva tendence. Konkrēti, spēcīgi tika ietekmēta tirgus daļa un pārdošanas apjoms, kā arī atlasīto ES ražotāju finanšu darbības rādītāji, piemēram, rentabilitāte un ienākumi no ieguldījumiem. Tāpēc ir svarīgi atjaunot cenas tādā līmenī, kas būtu virs dempinga cenām vai vismaz neradītu kaitējumu, lai ļautu visiem ražotājiem darboties ES tirgū godīgas tirdzniecības apstākļos. Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama ES ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa turpmāka pasliktināšanās. Vāji rezultāti KVNT segmentā ietekmētu ES ražotāju lejupējos segmentus, jo īpaši ražošanu pašu vajadzībām. ES ražotāji izteikti paļaujas uz darījumdarbības modeli, kas apvieno pārdošanu brīvajā tirgū un ražošanu pašu vajadzībām. Situācijas pasliktināšanās brīvā tirgus segmentā tāpat arī varētu apdraudēt ražošanas pašu vajadzībām segmentu, kurā ir lielāks ražošanas apjoms un nodarbinātības rādītāji nekā brīvajā tirgū.

(364)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu ES ražošanas nozares interesēs, jo tā ļautu atgūties no konstatētā kaitējošā dempinga ietekmes.

(365)

Divas personas pieteicās kā nesaistīti importētāji un atbildēja uz attiecīgās anketas jautājumiem. Taču vienā gadījumā attiecībā uz sniegtajām atbildēm turpmākas darbības netika veiktas, jo atklājās, ka importētājs savu darbību veic ārpus ES.

(366)

Otrā gadījumā atklājās, ka konkrētā persona nav īstens importētājs, bet gan pakalpojumu centrs dažādām darbībām. Tādējādi īsteni importētāji sadarbībā neiesaistījās. Saskaņā ar pakalpojumu centra operatora, kurš sadarbojās, ieskatiem attiecīgo ražojumu cenas palielināšana izraisa augstākas ražošanas izmaksas ražojumu lietotājiem Eiropā, tā radot viņiem kaitējumu. Konkrētāk, attiecīgā persona iesniedza pieprasījumu par ražojuma izslēgšanu, kas skatīts 2.3. iedaļā kopā ar citām līdzīgām prasībām.

(367)

Pamatojoties uz to, pašlaik nav nekādu liecību par to, ka pasākumi būtu pretēji importētāju interesēm.

(368)

Izmeklēšanā sadarbojās divi lietotāji.

(369)

Viens no lietotājiem, kurš sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, bija nerūsējošā tērauda cauruļu ražotājs. Attiecībā uz šo lietotāju Komisija konstatēja, ka, ņemot vērā tā pirkšanas un importa apjomus, pasākumu noteikšana neradītu nepienācīgu kaitējumu lietotāja kopējai peļņai un no saražotajiem ražojumiem, kuros attiecīgais ražojums ir izmantots kā resurss, gūtajai peļņai.

(370)

Otrs lietotājs, kurš sadarbojās, ir nerūsējošā tērauda ražojumu ražotājs, kurš konkurē ar ES ražošanas nozari vairākos no saviem galvenajiem lejupējiem tirgiem. Tas no ES ražošanas nozares, kā arī no ražotājiem ārpus ES, tostarp attiecīgajās valstīs, pērk KVNT ievērojamos apjomos. Minētais lietotājs ir paudis bažas par piegādes drošību un pirkuma cenām pēc jebkādu maksājumu noteikšanas. Tas ir vienīgais lielais un neatkarīgais attiecīgā ražojuma lietotājs ES. Bez integrētas tērauda ražošanas tas savu lejupējo ražojumu ražošanā ir pilnībā atkarīgs no ruļļu piegādes, ko veic citas personas. Minētā persona apgalvoja, ka ES ražošanas nozare nav ieinteresēta tai pārdot lielus KVNT papildu apjomus un jo īpaši vienu ražojuma veidu (melnos ruļļus) par konkurētspējīgām cenām, jo ES ražotāji labprātāk tos paturētu paši savai lietošanai. Šo apgalvojumu atspēko fakts, ka ES ražošanas nozarei visā attiecīgajā periodā bija neizmantotā jauda, kas vismaz četrkārtēji pārsniedza minētā lietotāja kopējo pieprasījumu. Turklāt saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju vairāki ES ražotāji ir gatavi piedāvāt melnos ruļļus, kā paziņots ražotāju tīmekļa vietnēs. Visbeidzot, ņemot vērā jau izveidotās lietotāja piegādes ķēdes un kontaktus ar trešo valstu ražotājiem, var arī pamatoti pieņemt, ka tas spēs dažādot savu piegādi, vairāk pērkot no trešām valstīm.

(371)

Ar nosacījumu, ka visi attiecīgie faktori (jo īpaši avoti, apjomi un pirkumu cenas pirms nodevām, kā arī lejupējo ražojumu radītais apgrozījums) salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu paliek nemainīgi, Komisija konstatēja, ka maksājumu noteikšana par importu no ĶRT un Indonēzijas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu ievērojami un nelabvēlīgi ietekmētu attiecīgā lietotāja kopējo gada peļņu.

(372)

Ja, izmantojot to pašu pieņēmumu, kā 369. apsvērumā, par importu no ĶRT un Indonēzijas tiktu noteikti maksājumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, arī tad tiktu ietekmēta kopējā gada peļņa, taču daudz mazākā mērā.

(373)

Minētie scenāriji ir balstīti uz statiskiem pieņēmumiem (t. i., visi attiecīgie faktori paliek nemainīgi, izņemot to, ka tiek noteikti maksājumi, kas attiecīgi jāņem vērā aprēķinos). Faktiski tie ir sliktākā gadījuma scenāriji, jo, kā paskaidrots tālāk, ja tiek noteikti maksājumi, pārējie pamatā esošie faktori, visticamāk, mainīsies.

(374)

Pirmkārt, ieguves modeļi un pirkuma cenas vairs nebūs tās pašas. Ja attiecībā uz importa cenām no ĶTR un Indonēzijas tiks veikta augšupēja korekcija, imports no citiem piegādes avotiem, visticamāk, atsāksies lielākā apjomā. Konkrēti var konstatēt, ka imports no Dienvidkorejas bija augstā līmenī līdz pat 2016. gadam (ieskaitot), kad tā apmērs sasniedza 65 000 tonnu. Ņemot vērā izmaiņas, kas tirgū notikušas kopš tā laika, šis imports gadu laikā ir zaudējis ievērojamas tirgus daļas (sk. 15. tabulu), taču var gaidīt, ka pēc pasākumu noteikšanas ražotāji eksportētāji no Korejas, kā arī no citām ražotājvalstīm, piemēram, Dienvidāfrikas, atkal vairāk koncentrēsies uz ES tirgu, jo tie būs labākā konkurences situācijā, no kā iegūs lietotāji. Tiek arī gaidīts, ka pasākumu sniegtā atvieglojuma dēļ ES ražošanas nozarei būs iespēja lietotājiem pārdot lielākus apjomus par konkurētspējīgām cenām. Kā apliecināja veiktā izmeklēšana, ES ražošanas nozare vienkārši nevar atļauties zaudēt ievērojamas tirgus daļas Eiropas Savienībā. Kas attiecas uz otru iepriekš minēto lietotāju, ņemot vērā tā lielumu un nozīmīgumu kā ES ražošanas nozares klientam, viņam varētu būt zināma ietekme, kas varētu palielināties, ja attiecīgais lietotājs pirks vēl lielākus apjomus no ES ražošanas nozares.

(375)

Ir arī jānorāda, ka 2021. gada jūlijā ir gaidāmas pašlaik piemērojamo tērauda aizsardzības pasākumu, kas attiecas arī uz attiecīgo ražojumu, beigas. Tas nozīmē, ka no 2021. gada jūlija lietotājiem būs plašāka piekļuve alternatīviem avotiem, jo tiks atcelti kopš 2018. gada 19. jūlija spēkā esošie kvotu ierobežojumi.

(376)

Tāpēc tiek gaidīts, ka maksājumu noteikšana lietotājus kā grupu, visticamāk, ietekmēs nelabvēlīgi, taču maksājuma līmeņos, kas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu noteikti attiecībā uz ĶTR un Indonēziju, ietekme pati par sevi nav nesamērīga, jo ir gaidāms, ka lietotāju nozare spēs pielāgoties jaunajai situācijai. Ja maksājumu līmenis tiktu noteikts saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, visiem lietotājiem, kuri sadarbojās, vajadzētu palikt rentabliem.

(377)

Taču, ja tiktu noteikti maksājumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu, Komisija konstatēja, ka pret ĶTR un Indonēziju veikto pasākumu dempinga starpības līmenī iespējamā ietekme būtu nesamērīga, ņemot vērā spēcīgo iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz piegādes ķēdēm dažiem ES uzņēmumiem un jo īpaši lietotājiem. Komisija konstatēja, ka šādā gadījumā lietotāju nozare, jo īpaši lietotāji, kas izmeklēšanas periodā pirka ievērojamus apjomus no ĶTR un/vai Indonēzijas, varētu tikt nepienācīgi ietekmēti un rezultātā ciestu zaudējumus.

(378)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ar nosacījumu, ka maksājumi jānosaka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, Komisija provizoriski secināja, ka nav nekādu pārliecinošu iemeslu uzskatīt, ka pašreizējā izmeklēšanas posmā ES interesēs nav noteikt pasākumus par attiecīgo valstu izcelsmes konkrētu karsti velmētu nerūsējošā tērauda lokšņu un ruļļu importu.

(379)

Pamatojoties uz Komisijas izdarītajiem secinājumiem par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un ES interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi importētiem Ķīnas Tautas Republikas, Taivānas un Indonēzijas izcelsmes plakaniem nerūsējošā tērauda velmējumiem, arī ruļļos (ieskaitot sagarumotus velmējumus un šauras sloksnes), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādātiem, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko ES rūpniecībai rada imports par dempinga cenām.

(380)

Būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājumu summa tika noteikta dempinga vai kaitējuma starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(381)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa samaksas, vajadzētu būt atbilstīgām tālāk norādītajam.