ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 107
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

63. gadagājums
2020. gada 6. aprīlis

Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/493 (2020. gada 30. marts) par sistēmu Viltoti un autentiski dokumenti tiešsaistē (FADO) un ar ko atceļ Padomes Vienoto rīcību 98/700/TI

1

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

I Leģislatīvi akti

REGULAS

6.4.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/493

(2020. gada 30. marts)

par sistēmu “Viltoti un autentiski dokumenti tiešsaistē” (FADO) un ar ko atceļ Padomes Vienoto rīcību 98/700/TI

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Padomes Ģenerālsekretariātā ar Padomes Vienoto rīcību 98/700/TI (4) tika izveidota Eiropas attēlu arhivēšanas sistēma “Viltoti un autentiski dokumenti tiešsaistē” (FADO). FADO sistēma tika izveidota, lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm par autentiskiem dokumentiem un par zināmām viltošanas metodēm. FADO sistēma nodrošina informācijas par autentiskiem un viltotiem dokumentiem elektronisku glabāšanu, ātru apmaiņu un validēšanu. Tā kā viltotu dokumentu atklāšana ir svarīga arī pilsoņiem, organizācijām un uzņēmumiem, Padomes Ģenerālsekretariāts autentiskus dokumentus ir darījis pieejamus arī Autentisku ceļošanas un personu apliecinošu dokumentu publiskajā reģistrā tiešsaistē, kas pazīstams kā PRADO.

(2)

FADO sistēmas pārvaldība ir novecojusi un būtu jāpielāgo ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) izveidotajai iestāžu sistēmai, tādēļ Vienotā rīcība 98/700/TI būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu, atjauninātu instrumentu.

(3)

Šī regula ir jauns juridiskais pamats, kas ir vajadzīgs FADO sistēmas pārvaldībai.

(4)

Dokumentu viltošana var apdraudēt arī Savienības iekšējo drošību. Tas, ka FADO sistēmu izmanto kā elektroniskas glabāšanas sistēmu, kurā ir aprakstītas gan autentisku, gan viltotu dokumentu iespējamās konstatēšanas pazīmes, ir svarīgs instruments cīņā pret dokumentu viltošanu, jo īpaši uz ārējām robežām. Tā kā FADO sistēma palīdz saglabāt augstu drošības līmeni Savienībā, atbalstot dalībvalstu policijas, robežsardzes un citu tiesībaizsardzības iestāžu cīņu pret dokumentu viltošanu, FADO sistēma ir svarīgs instruments Šengenas acquis piemērošanai.

(5)

Tā kā viltotus dokumentus un identitātes viltošanu bieži atklāj uz ārējām robežām, cīņa pret viltotiem dokumentiem ir joma, uz kuru attiecas policijas sadarbība. Viltoti dokumenti ir pseidodokumenti, daļēji viltoti dokumenti un pilnīgi viltoti dokumenti. Pēdējo gadu laikā Savienībā ir ievērojami pieaugusi viltotu dokumentu izmantošana. Dokumentu un identitātes viltošana nozīmē, ka tiek izgatavoti un izmantoti viltoti dokumenti un tiek izmantoti ar krāpnieciskiem paņēmieniem iegūti autentiski dokumenti. Viltoti dokumenti ir daudzfunkcionāls noziedzības līdzeklis, tāpēc ka tos var atkārtoti izmantot, lai sekmētu dažādas noziedzīgas darbības, arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorismu. Viltotu dokumentu izgatavošanā izmantotie paņēmieni ir kļuvuši arvien izsmalcinātāki, un to atklāšanai tādēļ ir vajadzīga ļoti kvalitatīva informācija par iespējamām konstatēšanas pazīmēm, jo īpaši par aizsardzības elementiem un viltošanas pazīmēm, un minētās informācijas bieža atjaunināšana.

(6)

FADO sistēmā vajadzētu būt informācijai par visu veidu autentiskiem ceļošanas, personu apliecinošiem, uzturēšanās un civilstāvokļa dokumentiem, transportlīdzekļa vadītāja apliecībām un transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām, ko izdod dalībvalstis, par Savienības izdotām ceļošanas atļaujām un par viltotām šādu dokumentu versijām, kas ir to rīcībā. Vajadzētu būt iespējamam FADO sistēmā iekļaut informāciju par citiem saistītiem oficiāliem dokumentiem, jo īpaši tādiem, ko izmanto, lai pamatotu pieteikumus dalībvalstu izdotu oficiālu dokumentu saņemšanai, un par to viltotām versijām. Vajadzētu būt iespējamam FADO sistēmā iekļaut arī informāciju par visu veidu autentiskiem ceļošanas, personu apliecinošiem, uzturēšanās un civilstāvokļa dokumentiem, transportlīdzekļa vadītāja apliecībām un transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un par citiem saistītiem oficiāliem dokumentiem, jo īpaši tādiem, ko izmanto, lai pamatotu pieteikumus oficiālu dokumentu saņemšanai, kurus izdod trešās puses, piemēram, trešās valstis, teritoriālas vienības, starptautiskas organizācijas un citas vienības, uz kurām attiecas starptautiskās tiesības, un par to viltotām versijām.

(7)

Personas dati FADO sistēmā būtu jāapstrādā tikai tādā apjomā, kāds ir absolūti nepieciešams FADO sistēmas darbības vajadzībām. No FADO sistēmas izveides mērķa tieši izriet tas, ka par kādu identificētu vai identificējamu personu FADO sistēmā būtu jāglabā tikai ierobežota apmēra informācija. Personas dati sejas attēla vai burtciparu informācijas datu veidā FADO sistēmā būtu jāiekļauj tikai tik daudz, cik tie ir saistīti ar dokumenta aizsardzības elementiem vai viltošanas metodi. Šādus ierobežota apmēra personas datus vajadzētu būt iespējamam glabāt vai nu kā dažādus elementus, kas mēdz būt autentisko dokumentu paraugos, vai kā pseidonimizētus datus autentiskos vai viltotos dokumentos. Saskaņā ar datu minimizēšanas principu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (“Aģentūra”), kuru reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (5), būtu jāveic pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai pseidonimizētu visus personas datu elementus, kas nav nepieciešami nolūkiem, kādos dati tiek apstrādāti. Nevajadzētu būt iespējamam meklēt personas datu elementus FADO sistēmā, kā arī nevajadzētu būt iespējamam ar FADO sistēmas palīdzību identificēt kādu fizisku personu, neizmantojot papildu datus. FADO sistēmu nevajadzētu izmantot kādas fiziskas personas identifikācijai.

(8)

Jebkādai personas datu apstrādei, ko dalībvalstis veic saistībā ar šo regulu, atkarībā no gadījuma vajadzētu būt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (6) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (7).

(9)

Dalībvalstis var uzturēt vai izstrādāt pašu valsts sistēmas, kurās ir informācija par autentiskiem un viltotiem dokumentiem, tomēr būtu jāuzliek tām pienākums sniegt Aģentūrai to rīcībā esošo informāciju par autentiskiem dokumentiem, ko tās izdod, tostarp par to aizsardzības elementiem un par šādu dokumentu viltotajām versijām. Aģentūrai šī informācija būtu jāievada FADO sistēmā un būtu jānodrošina šīs informācijas vienveidība un kvalitāte.

(10)

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1417/2013 (8) Savienība dienesta vajadzībām izdod ceļošanas atļaujas Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru locekļiem un Savienības darbiniekiem. Savienībai vajadzētu būt pienākumam sniegt Aģentūrai informāciju par šādiem autentiskiem dokumentiem un to aizsardzības elementiem.

(11)

Dažādām ieinteresētajām pusēm, tostarp plašai sabiedrībai, būtu jāsniedz dažādu līmeņu piekļuve FADO sistēmai atkarībā no to vajadzības tai piekļūt un no tā, cik sensitīvi ir attiecīgie dati.

(12)

Lai dalībvalstīm nodrošinātu augstu kontroles līmeni dokumentu viltošanas jomā, tādām dokumentu viltošanas jomā kompetentajām dalībvalstu iestādēm kā policijas, robežsardzes un citām tiesībaizsardzības iestādēm un citām attiecīgajām valsts iestādēm, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas, būtu jāsniedz dažādu līmeņu piekļuve FADO sistēmai atkarībā no to vajadzībām. Dalībvalstīm būtu jānosaka, kurām kompetentajām iestādēm jāsniedz piekļuve un kāds piekļuves līmenis tām sniedzams. Komisijai un Aģentūrai būtu arī jānosaka, kuras to struktūrvienības ir kompetentas piekļūt FADO sistēmai. FADO sistēmai atkarībā no lietotāju piekļuves tiesībām būtu to rīcībā jānodod informācija par visām jaunajām viltošanas metodēm, kādas ir atklātas, un par jauniem autentiskiem dokumentiem, kas ir apritē.

(13)

Pēdējo gadu laikā Aģentūra ir pilnveidojusi speciālās zināšanas dokumentu viltošanas jomā. Tādēļ, izmantojot Aģentūras speciālās zināšanas, būtu jāveicina sinerģija, lai šajā jomā dalībvalstīm sniegtu labumu. Aģentūrai būtu jāpārņem FADO sistēma un jānodrošina tās darbība, kā paredzēts Regulā (ES) 2019/1896. Šai pārņemšanai nevajadzētu ietekmēt tos dalībniekus, kuriem jau ir piekļuve FADO sistēmai, proti, Komisiju, Aģentūru, Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (9), dalībvalstis un plašu sabiedrību. Pēc tam, kad Aģentūra būs pārņēmusi FADO sistēmu, tai būtu jāsniedz dalībvalstīm atbalsts viltotu dokumentu atklāšanā. Turklāt attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1896 Aģentūrai var sniegt tehnisku atbalstu Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1726 (10).

(14)

Būtu jānodrošina, lai pārejas periodā FADO sistēma pilnībā saglabātu darbotiesspēju, līdz pāreja būs faktiski pabeigta un pastāvošā informācija būs nodota jaunajai sistēmai. Pēc tam esošo datu piederība būtu jānodod Aģentūrai.

(15)

Šī regula neietekmē dalībvalstu kompetenci attiecībā uz pasu, ceļošanas dokumentu, vīzu vai citu personu apliecinošu dokumentu atzīšanu.

(16)

Lai tām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas nav Komisija un Aģentūra, trešām pusēm, piemēram, trešām valstīm, teritoriālām vienībām, starptautiskām organizācijām un citām vienībām, uz kurām attiecas starptautiskās tiesības, vai privātām struktūrām, piemēram, aviosabiedrībām un citiem pārvadātājiem, dotu piekļuvi informācijai FADO sistēmā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tādu pasākumu noteikšanu, ar kuriem minētajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, trešām pusēm un privātām struktūrām piešķir ierobežotu piekļuvi FADO sistēmai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(17)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz FADO sistēmas tehnisko struktūru, tehnisko specifikāciju, informācijas kontroles un pārbaudes procedūru noteikšanu un tās dienas noteikšanu, kad Aģentūra ir faktiski īstenojusi FADO sistēmu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(18)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(19)

Īrija piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. panta 1. punktu Protokolā Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots LES un LESD, un saskaņā ar Padomes Lēmuma 2002/192/EK (13) 6. panta 2. punktu.

(20)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (14) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (15) 1. panta H punktā.

(21)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (16) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta H punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/149/TI (17) 3. pantu.

(22)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (18) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta H punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/349/ES (19) 3. pantu.

(23)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (20) 46. panta d) punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2018. gada 3. decembrī sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un mērķis

Ar šo regulu izveido sistēmu “Viltoti un autentiski dokumenti tiešsaistē” (FADO), kurā ir informācija par autentiskiem dokumentiem, ko izdod dalībvalstis, Savienība un trešās puses, piemēram, trešās valstis, teritoriālas vienības, starptautiskas organizācijas un citas vienības, uz kurām attiecas starptautiskās tiesības, un par to viltotām versijām.

FADO sistēmas mērķis ir sekmēt cīņu pret dokumentu un identitātes viltošanu, palīdzot dalībvalstu iestādēm, kas ir kompetentas dokumentu viltošanas jomā, savā starpā dalīties informācijā par autentisku un viltotu dokumentu aizsardzības elementiem un iespējamām viltošanas pazīmēm.

FADO sistēmas mērķis ir sekmēt cīņu pret dokumentu un identitātes viltošanu, arī daloties informācijā ar citiem dalībniekiem, tostarp ar plašu sabiedrību.

2. pants

Darbības joma un FADO sistēmas saturs

1.   FADO sistēmā ir informācija par ceļošanas, personu apliecinošiem, uzturēšanās un civilstāvokļa dokumentiem, transportlīdzekļa vadītāja apliecībām un transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām, ko izdod dalībvalstis vai Savienība, un par to viltotām versijām.

FADO sistēmā var būt informācija par pirmajā daļā minētajiem dokumentiem, ko izdod trešās puses, piemēram, trešās valstis, teritoriālas vienības, starptautiskas organizācijas un citas vienības, uz kurām attiecas starptautiskās tiesības, un par to viltotām versijām.

FADO sistēmā var būt informācija par citiem saistītiem oficiāliem dokumentiem, jo īpaši tādiem, ko izmanto, lai pamatotu pieteikumus oficiālu dokumentu saņemšanai, kurus izdod dalībvalstis un, attiecīgā gadījumā, trešās puses, piemēram, trešās valstis, teritoriālas vienības, starptautiskas organizācijas un citas vienības, uz kurām attiecas starptautiskās tiesības, un par to viltotām versijām.

2.   Šā panta 1. punktā minētā informācija ir šāda:

a)

informācija, tostarp attēli, par autentiskiem dokumentiem un to paraugi, un par to aizsardzības elementiem;

b)

informācija, tostarp attēli, par viltotiem dokumentiem – daļēji viltotiem vai pilnīgi viltotiem, vai arī pseidodokumentiem – un par to viltošanas pazīmēm;

c)

viltošanas paņēmienu apkopojumi;

d)

autentisku dokumentu aizsardzības elementu apkopojumi; un

e)

statistika par viltotiem dokumentiem, kas ir atklāti.

FADO sistēmā var būt iekļautas arī rokasgrāmatas, kontaktinformācijas saraksti, informācija par derīgiem ceļošanas dokumentiem un to atzīšanu dalībvalstīs, ieteikumi, kā efektīvi atklāt konkrētas viltošanas metodes, un cita lietderīga informācija šajā saistībā.

3.   Dalībvalstis un Savienība nekavējoties nosūta Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (“Aģentūra”) informāciju par 1. punkta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem.

Dalībvalstis var Aģentūrai nosūtīt informāciju par dokumentiem, kas minēti 1. punkta otrajā un trešajā daļā.

Trešās puses, piemēram, trešās valstis, teritoriālas vienības, starptautiskas organizācijas un citas vienības, uz kurām attiecas starptautiskās tiesības, var Aģentūrai nosūtīt informāciju par dokumentiem, kas minēti 1. punkta otrajā un trešajā daļā.

3. pants

Aģentūras pienākumi

1.   Pildīdama savu uzdevumu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 79. pantu, Aģentūra nodrošina pienācīgu un uzticamu FADO sistēmas darbību un sniedz atbalstu dalībvalstu kompetentajām iestādēm viltotu dokumentu atklāšanā.

2.   Aģentūra ir atbildīga par iegūtās informācijas savlaicīgu un efektīvu ievadi FADO sistēmā un garantē minētās informācijas vienveidību un kvalitāti.

4. pants

FADO sistēmas struktūra un piekļuve tai

1.   FADO sistēmas struktūra lietotājiem sniedz dažādu līmeņu piekļuvi informācijai.

2.   Pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas, droša piekļuve FADO sistēmai ir Komisijai un Aģentūrai, ciktāl piekļuve nepieciešama to uzdevumu veikšanai, un dalībvalstu iestādēm, kas ir kompetentas dokumentu viltošanas jomā, piemēram, policijas, robežsardzes un citām tiesībaizsardzības iestādēm un citām attiecīgajām valsts iestādēm.

3.   FADO sistēmas struktūra sniedz plašai sabiedrībai piekļuvi autentisku dokumentu paraugiem vai autentiskiem dokumentiem ar pseidonimizētiem datiem.

4.   Piekļuvi FADO sistēmā glabātajai informācijai ierobežotā veidā var iegūt šādi dalībnieki:

a)

Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, kas nav 2. punktā minētās;

b)

trešās puses, piemēram, trešās valstis, teritoriālas vienības, starptautiskas organizācijas un citas vienības, uz kurām attiecas starptautiskās tiesības;

c)

privātas struktūras, piemēram, aviosabiedrības un citi pārvadātāji.

5.   Komisija saskaņā ar 8. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu, nosakot pasākumus, ar kuriem šā panta 4. punktā uzskaitītajiem dalībniekiem piešķir piekļuvi FADO sistēmā glabātajai informācijai. Deleģētajos aktos attiecībā uz šā panta 4. punktā uzskaitītajiem dalībniekiem nosaka FADO sistēmas daļu, kurai tiem jāpiešķir piekļuve, un jebkādas specifiskas procedūras un nosacījumus, kas varētu būt vajadzīgi, tostarp prasību noslēgt līgumu starp Aģentūru un trešo pusi vai privātu struktūru, kā minēts šā panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā.

6.   Dalībvalstis nosaka, kurām dokumentu viltošanas jomā kompetentajām iestādēm un citām attiecīgajām valsts iestādēm jābūt piekļuvei FADO sistēmai, tostarp tām sniedzamo piekļuves līmeni, un paziņo par to Komisijai un Aģentūrai.

Pēc pieprasījuma Komisija pirmajā daļā minēto informāciju nosūta Eiropas Parlamentam.

5. pants

Personas datu apstrāde, ko veic Aģentūra

1.   Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu, Aģentūra piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (21). Aģentūra personas datus apstrādā tikai tad, ja šāda apstrāde ir nepieciešama, lai pildītu tās uzdevumu – nodrošināt FADO sistēmas darbību.

Attiecībā uz autentiskiem dokumentiem FADO sistēmā ir tikai tie personas dati, kas iekļauti šādu dokumentu paraugos, vai pseidonimizēti dati.

Attiecībā uz viltotiem dokumentiem FADO sistēmā personas dati ir tikai tādā apjomā, kādā tie ir vajadzīgi, lai aprakstītu vai ilustrētu šādu dokumentu viltošanas pazīmes vai viltošanas metodi.

2.   Aģentūra nodrošina, ka ir ieviesti tehniski un organizatoriski pasākumi, piemēram, pseidonimizācija, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar datu minimizēšanas principu personas dati tiek apstrādāti tikai tādā apjomā, kāds ir absolūti nepieciešams FADO sistēmas darbības vajadzībām, tā lai FADO sistēmā nevienu fizisku personu nevarētu identificēt, neizmantojot papildu datus.

6. pants

Īstenošanas akti

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai:

a)

noteiktu FADO sistēmas tehnisko struktūru;

b)

noteiktu tehniskās specifikācijas informācijas ievadei un glabāšanai FADO sistēmā saskaņā ar augstiem standartiem;

c)

noteiktu procedūras FADO sistēmā esošās informācijas kontrolei un verifikācijai;

d)

noteiktu dienu, kurā Aģentūra ir faktiski īstenojusi FADO sistēmu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 7. panta 2. punktā.

2.   Komisija 1. punkta d) apakšpunktā minēto īstenošanas aktu pieņem pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

ir pieņemti 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie īstenošanas akti;

b)

Aģentūra ir paziņojusi Komisijai par sekmīgu FADO sistēmas struktūras īstenošanu;

c)

Aģentūra ir paziņojusi Komisijai, ka ir pabeigta informācijas nodošana no Padomes Ģenerālsekretariāta Aģentūrai.

7. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1683/95 (22) 6. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

8. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 4. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2020. gada 26. aprīļa.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 4. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

9. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Vienotā rīcība 98/700/TI tiek atcelta no dienas, kad Aģentūra ir faktiski īstenojusi FADO sistēmu un kura nosakāma ar īstenošanas aktu, kas minēts šīs regulas 6. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā.

2.   Padomes Ģenerālsekretariāts Aģentūrai nodod informāciju, kas atrodas FADO sistēmā, kura izveidota ar Vienoto rīcību 98/700/TI.

3.   Dalībvalstis piekrīt, ka tām piederošo informāciju, kas tiek glabāta FADO sistēmā, kura izveidota ar Vienoto rīcību 98/700/TI, Padomes Ģenerālsekretariāts nodod FADO sistēmai, kas izveidota ar šo regulu.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2020. gada 30. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

Priekšsēdētājs

D.M. SASSOLI

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

G. GRLIĆ RADMAN

(1)  OV C 110, 22.3.2019., 62. lpp.

(2)  OV C 168, 16.5.2019., 74. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2020. gada 20. marta lēmums.

(4)  Vienotā rīcība 98/700/TI (1998. gada 3. decembris), ko Padome pieņēmusi, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, par Eiropas attēlu arhivēšanas sistēmas (FADO) izveidošanu (OV L 333, 9.12.1998., 4. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(8)  Padomes Regula (ES) Nr. 1417/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko nosaka formu ceļošanas atļaujām, kuras izdod Eiropas Savienība (OV L 353, 28.12.2013., 26. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1726 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 295, 21.11.2018., 99. lpp.).

(11)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(13)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(14)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(15)  Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(16)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(17)  Padomes Lēmums 2008/149/TI (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.).

(18)  OV L 160, 18.6.2011., 3. lpp.

(19)  Padomes Lēmums 2011/349/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, jo īpaši saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību (OV L 160, 18.6.2011., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(22)  Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.).