1.   Šī direktīva nosaka vispārēju režīmu attiecībā uz akcīzes nodokli, ko tieši vai netieši uzliek šādu preču patēriņam (“akcīzes preces”):

2.   Dalībvalstis īpašos nolūkos var akcīzes precēm papildus uzlikt netiešos nodokļus, ja tie nodokļa bāzes noteikšanas, nodokļa aprēķināšanas, nodokļa uzlikšanas iespējas un nodokļa pārraudzības ziņā, izņemot noteikumus par atbrīvojumu no nodokļiem, atbilst Savienības noteikumiem, ko piemēro akcīzes nodoklim vai pievienotās vērtības nodoklim.

3.   Dalībvalstis var uzlikt nodokļus:

Tomēr tādu nodokļu uzlikšana tirdzniecībā starp dalībvalstīm nedrīkst radīt ar robežšķērsošanu saistītas formalitātes.

1.   Formalitātes, kas Savienības muitas noteikumos noteiktas preču ievešanai Savienības muitas teritorijā, mutatis mutandis piemēro akcīzes preču ievešanai Savienības teritorijā no kādas no 4. panta 2. punktā minētajām teritorijām.

2.   Formalitātes, kas noteiktas Savienības muitas noteikumos preču izvešanai no Savienības muitas teritorijas, mutatis mutandis piemēro akcīzes preču izvešanai no Savienības teritorijas uz kādu no 4. panta 2. punktā minētajām teritorijām.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, Somijai ir atļauts akcīzes preču pārvietošanai starp savas dalībvalsts teritoriju un teritorijām, kas minētas 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā, piemērot tās pašas procedūras, ko tā piemēro šādai pārvietošanai savas dalībvalsts teritorijā.

4.   Šīs direktīvas 14. līdz 46. pantu nepiemēro akcīzes precēm, kurām ir ārpussavienības preču statuss atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (14) 5. panta 24) punktā.

1.   Šo direktīvu un Direktīvas 92/83/EEK, 92/84/EEK, 2003/96/EK un 2011/64/ES piemēro Savienības teritorijā.

2.   Šo direktīvu un Direktīvas 92/83/EEK, 92/84/EEK, 2003/96/EK un 2011/64/ES nepiemēro šādās teritorijās, kas ietilpst Savienības muitas teritorijā:

3.   Šo direktīvu un Direktīvas 92/83/EEK, 92/84/EEK, 2003/96/EK un 2011/64/ES nepiemēro teritorijām LESD 355. panta 3. punkta darbības jomā, ne šādām citām teritorijām, kas neietilpst Savienības muitas teritorijā:

4.   Spānija, iesniedzot deklarāciju, var darīt zināmu, ka no otrā mēneša pirmās dienas pēc šādas deklarācijas iesniegšanas šo direktīvu un Direktīvas 92/83/EEK, 92/84/EEK, 2003/96/EK un 2011/64/ES attiecībā uz visām vai dažām akcīzes precēm, kas norādītas 1. pantā, piemēro Kanāriju salās, paredzot noteiktus pielāgojumus, lai ņemtu vērā ļoti lielo attālumu līdz tām.

5.   Francija, iesniedzot deklarāciju, var darīt zināmu, ka no otrā mēneša pirmās dienas pēc šādas deklarācijas iesniegšanas šo direktīvu un Direktīvas 92/83/EEK, 92/84/EEK, 2003/96/EK un 2011/64/ES attiecībā uz visām vai dažām akcīzes precēm, kas norādītas 1. pantā, piemēro šā panta 2. punkta b) apakšpunktā norādītajās teritorijās, paredzot noteiktus pielāgojumus, lai ņemtu vērā šo teritoriju lielo nošķirtību ļoti lielo attālumu līdz šīm teritorijām.

6.   Šīs direktīvas noteikumi neliedz Grieķijai paturēt spēkā Atosa kalnam piešķirto īpašo statusu, kas garantēts Grieķijas Konstitūcijas 105. pantā.

1.   Ņemot vērā konvencijas un līgumus, kas noslēgti attiecīgi ar Franciju, Itāliju, Kipru un Apvienoto Karalisti, šajā direktīvā par trešām valstīm neuzskata Monako Firstisti, Sanmarīno, Apvienotās Karalistes Akrotiri un Dhekelia suverēnās bāzu teritorijas un Menas salu.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka akcīzes preču pārvietošanu, kas uzsākta vai paredzēta:

3.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka akcīzes preču pārvietošanu, kas uzsākta vai paredzēta Jungholcai un Mitelbergai (Kleines Walsertal), uzskata par pārvietošanu, kas uzsākta Vācijā vai paredzēta Vācijai.

1.   Akcīzes preces apliek ar akcīzes nodokli tad, kad:

2.   Akcīzes nodoklis kļūst iekasējams brīdī, kad preces nodod patēriņam, un dalībvalstī, kurā to veic.

3.   Šajā direktīvā “nodošana patēriņam” ir jebkas no turpmāk minētā:

4.   Par novirzīšanas no atliktās nodokļa maksāšanas režīma, kas minēta 3. punkta a) apakšpunktā, brīdi uzskata:

5.   Ja akcīzes precēm piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, tad pilnīgu to iznīcināšanu vai neatgriezenisku zudumu – pilnīgu vai daļēju –, kas rodas neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ vai tādēļ, ka dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegušas atļauju iznīcināt preces, neuzskata par nodošanu patēriņam.

6.   Šajā direktīvā par pilnīgi iznīcinātām vai neatgriezeniski zudušām uzskata preces, kuras kā akcīzes preces ir kļuvušas nederīgas turpmākam izmantojumam.

7.   Tādu daļēju zudumu preču specifikas dēļ, kas rodas, pārvietojot preces starp dalībvalstīm atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, neuzskata par nodošanu patēriņam, ciktāl zuduma daudzums nepārsniedz kopīgo daļēja zuduma robežvērtību minētajām akcīzes precēm, ja vien dalībvalstij nav pamatots iemesls aizdomām par krāpšanu vai pārkāpumu. To daļu no daļēja zuduma, kas pārsniedz kopīgo daļēja zuduma robežvērtību minētajām akcīzes precēm, uzskata par nodošanu patēriņam.

8.   Dalībvalsts var noteikt savus noteikumus attiecībā uz režīmu daļējiem zudumiem, piemērojot atliktās nodokļu maksāšanas režīmu, uz ko neattiecas 7. punkts.

9.   Par akcīzes preču pilnīgu iznīcināšanu vai pilnīgu vai daļēju neatgriezenisku zudumu, kā minēts 5. punktā, sniedz pienācīgus pierādījumus tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notika attiecīgo akcīzes preču pilnīga iznīcināšana vai pilnīgs vai daļējs neatgriezenisks zudums, vai, ja nav iespējams noteikt, kur tika izraisīts zaudējums, – kur to konstatēja.

Ja tiek konstatēta akcīzes preču pilnīga iznīcināšana vai pilnīgs vai daļējs neatgriezenisks zudums, nodrošinājumu, kas iesniegts saskaņā ar 17. pantu, attiecīgi pilnībā vai daļēji atbrīvo, kad ir iesniegts pienācīgs pierādījums.

10.   Komisija saskaņā ar 51. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem nosaka kopīgās daļēja zuduma robežvērtības, kas minētas šā panta 7. punktā un 45. panta 2. punktā, ievērojot preču specifiku, preču fizikālās un ķīmiskās īpašības, apkārtējās vides temperatūru pārvietošanas laikā, pārvietošanas attālumu vai laiku, kas patērēts, pārvietojot preces, un kuros norāda akcīzes preces, atbilstošo kopīgo daļējā zuduma robežvērtību procentos no kopējā daudzuma un citus attiecīgos aspektus saistībā ar preču pārvadāšanu.

Ja kopīgas daļēja zuduma robežvērtības nav noteiktas, dalībvalstis turpina piemērot valsts noteikumus.

1.   Par iekasējamā akcīzes nodokļa samaksu atbildīgā persona ir:

2.   Ja par tā paša akcīzes nodokļa samaksu atbild vairākas personas, tās par šo parādu atbild solidāri.

1.   Ja ir izdarīts pārkāpums, pārvietojot akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, kā rezultātā tās nodotas patēriņam saskaņā ar 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu, nodošana patēriņam notiek tās dalībvalsts teritorijā, kurā tika izdarīts attiecīgais pārkāpums.

2.   Ja ir konstatēts pārkāpums, pārvietojot akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, kā rezultātā tās nodotas patēriņam saskaņā ar 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un nav iespējams noteikt, kur ticis izdarīts pārkāpums, uzskata, ka tas izdarīts attiecīgās dalībvalsts teritorijā un brīdī, kad pārkāpums konstatēts.

3.   Situācijās, kas minētas 1. un 2. punktā, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā preces nodotas patēriņam vai tiek uzskatīts, ka tās tur nodotas patēriņam, informē nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes.

4.   Kad akcīzes preces, ko pārvieto, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, nav sasniegušas galamērķi un ja pārvietošanas brīdī nav konstatēts neviens pārkāpums, kura rezultātā akcīzes preces ir nodotas patēriņam saskaņā ar 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu, uzskata, ka pārkāpums ir izdarīts nosūtītājā dalībvalstī brīdī, kad pārvietošana sākta, ja vien četru mēnešu laikā no pārvietošanas sākuma saskaņā ar 19. panta 1. punktu nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm netiek iesniegti pienācīgi pierādījumi par to, ka pārvietošana pabeigta saskaņā ar 19. panta 2. punktu, vai par vietu, kurā ticis izdarīts pārkāpums.

Ja persona, kura sniedz nodrošinājumu, kas minēts 17. pantā, nebija informēta vai varētu nebūt informēta par to, ka preces nav sasniegušas galamērķi, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes tai dod vienu mēnesi laika no dienas, kad šī informācija tika paziņota, lai konkrētā persona varētu sniegt pierādījumu par to, ka pārvietošana beigusies saskaņā ar 19. panta 2. punktu, vai par vietu, kurā ticis izdarīts pārkāpums.

5.   Šā panta 2. un 4. punktā minētajās situācijās, pirms ir pagājuši trīs gadi no dienas, kad pārvietošana sākta saskaņā ar 19. panta 1. punktu, noskaidro, kurā dalībvalstī pārkāpums ir faktiski izdarīts, piemēro 1. punktu.

Dalībvalsts, kur tika izdarīts pārkāpums, kompetentās iestādes informē tās dalībvalsts, kurā uzlika akcīzes nodokli, kompetentās iestādes, kas nodokli atlīdzina vai atlaiž pēc tam, kad sniegts pierādījums par akcīzes nodokļa iekasēšanu otrā dalībvalstī.

6.   Šajā pantā “pārkāpums” ir situācija, kas rodas, pārvietojot akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, kas nav minēta 6. panta 5. un 6. punktā, kad akcīzes preču pārvietošana vai pārvietošanas daļa nav pabeigta saskaņā ar 19. panta 2. punktu.

1.   Akcīzes preces atbrīvo no akcīzes nodokļa, ja ir paredzēts, ka tās izmanto:

2.   Atbrīvojumus no nodokļa piemēro saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem. Dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu, paredzot akcīzes nodokļa atmaksāšanu.

1.   Akcīzes precēm, ko pārvieto no vienas dalībvalsts teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, un uz ko attiecas 11. panta 1. punktā minētais atbrīvojums, pievieno atbrīvojuma sertifikātu. Atbrīvojuma sertifikātā norāda piegādājamo akcīzes preču specifiku un daudzumu, preču vērtību un atbrīvotā saņēmēja identifikācijas datus, kā arī uzņēmēju dalībvalsti, kura izsniegusi atbrīvojuma sertifikātu.

2.   Dalībvalstis var izmantot 1. punktā minēto atbrīvojuma sertifikātu, lai aptvertu citas netiešo nodokļu jomas un lai nodrošinātu to, ka atbrīvojuma sertifikāts atbilst dalībvalsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem atbrīvojuma piešķiršanai.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka atbrīvojuma sertifikāta veidlapu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Procedūru, kas paredzēta 20. līdz 27. pantā, nepiemēro 11. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā bruņotiem spēkiem, ja uz tiem attiecas procedūra, kas tieši pamatota ar Ziemeļatlantijas līgumu.

Tomēr dalībvalstis var noteikt, ka 20. līdz 27. pantā paredzēto procedūru izmanto šādām pārvietošanām, kas notiek vienīgi to teritorijā vai, attiecīgām dalībvalstīm vienojoties, starp to teritorijām.

1.   Dalībvalstis no akcīzes nodokļa var atbrīvot akcīzes preces, kas pārdotas beznodokļu veikalos un ko personīgajā bagāžā ved ceļotāji, kuri dodas lidojumā vai jūras braucienā uz trešo teritoriju vai trešo valsti.

2.   Uz precēm, ko pārdod gaisakuģī vai uz kuģa tāda lidojuma vai jūras brauciena brīdī, kura mērķis ir trešā teritorija vai trešā valsts, attiecas tie paši noteikumi, kas attiecas uz beznodokļu veikalu pārdotām precēm.

3.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. un 2. punktā paredzētos atbrīvojumus no nodokļa piemēro, lai netiktu pieļauta nodokļa nemaksāšana, izvairīšanās no nodokļa maksāšanas vai stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

4.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

1.   Katra dalībvalsts paredz noteikumus par to akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, turēšanu un uzglabāšanu, uz kurām attiecas šī direktīva.

2.   Ja akcīzes nodoklis nav samaksāts, akcīzes preču ražošana, pārstrāde, turēšana un uzglabāšana notiek akcīzes preču noliktavā.

1.   Lai apstiprināts noliktavas turētājs izveidotu un turētu akcīzes preču noliktavu, ir vajadzīga tās dalībvalsts kompetento iestāžu atļauja, kurā atrodas attiecīgā akcīzes preču noliktava.

Tādu atļauju dod atbilstīgi nosacījumiem, kurus attiecīgās iestādes ir pilnvarotas paredzēt, lai novērstu iespējamu nodokļu nemaksāšanu vai stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2.   Apstiprinātā noliktavas turētāja pienākumi ir šādi:

Nosacījumus attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktā minēto nodrošinājumu nosaka tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ir izdota akcīzes preču noliktavas atļauja.

1.   Piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, akcīzes preces drīkst pārvietot starp šādām vietām Savienības teritorijā, tostarp šķērsojot trešās valsts teritoriju vai trešo teritoriju:

Šajā pantā “importa vieta” ir vieta, kur preces laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. pantu.

2.   Izņemot gadījumos, kad importēšanu veic akcīzes preču noliktavā, akcīzes preces no importēšanas vietas var pārvietot atliktās nodokļa maksāšanas režīmā vienīgi tad, ja deklarētājs vai jebkura persona, kas tieši vai netieši iesaistīta muitas formalitāšu kārtošanā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 15. pantu, importa dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz šādu informāciju:

3.   Dalībvalstis var paredzēt noteikumu, ka 2. punkta c) apakšpunktā minētais pierādījums jāsniedz kompetentajām iestādēm vienīgi pēc pieprasījuma.

4.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkta un 1. punkta b) apakšpunkta, galamērķa dalībvalsts var saskaņā ar tās paredzētiem nosacījumiem atļaut akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā pārvietot uz tiešās piegādes vietu, kas atrodas tās teritorijā, ja attiecīgo vietu ir norādījis apstiprināts noliktavas turētājs galamērķa dalībvalstī vai reģistrēts saņēmējs, izņemot reģistrēto saņēmēju, kura atļauja ir ierobežota saskaņā ar 18. panta 3. punktu.

Attiecīgais apstiprināts noliktavas turētājs vai reģistrēts saņēmējs ir atbildīgs par 24. panta 1. punktā minētā saņemšanas ziņojuma iesniegšanu.

5.   Šā panta 1., 2. un 4. punktu piemēro arī tādu akcīzes preču pārvietošanai, kam piemēro nodokļa nulles likmi un kas nav nodotas patēriņam.

1.   Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar to paredzētiem nosacījumiem pieprasa, lai risks, kas saistīts ar preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, būtu segts ar nodrošinājumu, ko sniedz apstiprināts noliktavas turētājs–nosūtītājs vai reģistrēts nosūtītājs.

2.   Nodrošinājumu nesniedz attiecībā uz energoproduktu pārvietošanu pa nostiprinātiem cauruļvadiem, izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar to paredzētiem nosacījumiem var atļaut, ka 1. punktā minēto nodrošinājumu sniedz pārvadātājs vai ekspeditors, akcīzes preču īpašnieks, akcīzes saņēmējs vai divas vai vairākas šādas personas kopā un 1. punktā minētās personas.

4.   Nodrošinājums ir derīgs visā Savienībā.

5.   Nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības sniegt nodrošinājumu par šādu akcīzes preču pārvietošanu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu:

6.   Dalībvalstis var noteikt sīki izstrādātus noteikumus, kas reglamentē nodrošinājuma sniegšanu un derīgumu.

1.   Reģistrēts saņēmējs nevar ne ražot, ne pārstrādāt, ne turēt, ne uzglabāt, ne nosūtīt akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā.

2.   Reģistrēts saņēmējs ievēro šādas prasības:

3.   Reģistrētam saņēmējam, kas akcīzes preces saņem tikai laiku pa laikam, 3. panta 9. punktā minētajā atļaujā paredz konkrētu akcīzes preču daudzumu, vienu nosūtītāju un noteiktu laikposmu. Dalībvalstis var ierobežot atļauju līdz vienam pašam pārvietojumam.

1.   Akcīzes preču pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā sākas:

2.   Akcīzes preču pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā beidzas:

1.   Akcīzes preču pārvietošanu uzskata par veiktu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā tikai tad, ja pārvietošanā izmanto elektronisko administratīvo dokumentu, kas apstrādāts saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2.   Šā panta 1. punkta īstenošanas nolūkos nosūtītājs iesniedz nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm elektroniska administratīvā dokumenta projektu, izmantojot datorizētu sistēmu, kas minēta Lēmuma (ES) 2020/263 1. pantā (“datorizēta sistēma”).

3.   Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes elektroniski pārbauda elektroniskā administratīvā dokumenta projektā norādītos datus.

Ja dati nav apstiprināti, par to nekavējoties informē nosūtītāju.

Ja dati ir apstiprināti, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes piešķir dokumentam īpašu administratīvās atsauces kodu un to paziņo nosūtītājam.

4.   Gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā, 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 16. panta 4. punktā, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties pārsūta elektronisko administratīvo dokumentu galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras to pārsūta saņēmējam, ja saņēmējs ir apstiprināts noliktavas turētājs vai reģistrēts saņēmējs.

Ja akcīzes preces ir paredzētas apstiprinātam noliktavas turētājam nosūtītājā dalībvalstī, minētās dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinātam noliktavas turētājam tieši pārsūta elektronisko administratīvo dokumentu.

5.   Nosūtītājs personai, kas pavada akcīzes preces, vai gadījumā, kad pavadošās personas nav, – pārvadātājam vai ekspeditoram paziņo īpašo administratīvās atsauces kodu. Pēc pieprasījuma persona, kura pavada akcīzes preces, pārvadātājs vai ekspeditors uzrāda minēto kodu kompetentajām iestādēm jebkurā pārvietojuma, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, brīdī. Tomēr vajadzības gadījumā kompetentās iestādes var pieprasīt elektroniskā administratīvā dokumenta vai jebkāda cita komercdokumenta drukātu eksemplāru.

6.   Nosūtītājs, izmantojot datorizēto sistēmu, var anulēt elektronisko administratīvo dokumentu, kamēr pārvietošana nav sākta saskaņā ar 19. panta 1. punktu.

7.   Kamēr notiek pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, nosūtītājs, izmantojot datorizētu sistēmu, var mainīt akcīzes preču galamērķi vai saņēmēju uz kādu no 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii), iii ) vai v) punktā vai – attiecīgā gadījumā – 16. panta 4. punktā minētajiem galamērķiem. Šim nolūkam nosūtītājs, izmantojot datorizēto sistēmu, nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz galamērķa maiņas elektroniskā dokumenta projektu.

1.   Gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) un v) punktā, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes pārsūta elektronisko administratīvo dokumentu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā iesniegta eksporta deklarācija saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 221. panta 2. punktu (“eksporta dalībvalsts”), ja minētā dalībvalsts nav nosūtītāja dalībvalsts.

2.   Deklarētājs eksporta dalībvalsts kompetentajām iestādēm paziņo īpašo administratīvās atsauces kodu, norādot eksporta deklarācijā minētās akcīzes preces.

3.   Kompetentās iestādes eksporta dalībvalstī pirms preču izlaišanas eksportam pārbauda, vai elektroniskā administratīvā dokumenta dati atbilst datiem eksporta deklarācijā.

4.   Ja pastāv neatbilstības starp elektronisko administratīvo dokumentu un eksporta deklarāciju, eksporta dalībvalsts kompetentās iestādes, izmantojot datorizēto sistēmu, informē par to nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes.

5.   Ja preces vairs nav paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, eksporta dalībvalsts kompetentās iestādes, tiklīdz tās par to uzzina, paziņo to nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, izmantojot datorizēto sistēmu. Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties pārsūta paziņojumu nosūtītājam. Saņemot paziņojumu, nosūtītājs attiecīgi anulē elektronisko administratīvo dokumentu, kā paredzēts 20. panta 6. punktā, vai maina preču galamērķi, kā paredzēts 20. panta 7. punktā.

1.   Ja energoproduktus pārvieto pa jūru vai iekšējiem ūdensceļiem atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, lai nogādātu saņēmējam, kas nav precīzi zināms brīdī, kad nosūtītājs iesniedz 20. panta 2. punktā minēto elektroniskā administratīvā dokumenta projektu, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut nosūtītājam minētajā dokumentā nenorādīt datus par saņēmēju.

2.   Tiklīdz dati par saņēmēju ir zināmi un vēlākais pārvietošanas beigās, nosūtītājs, izmantojot 20. panta 7. punktā minēto procedūru, tos paziņo nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3.   Šo pantu nepiemēro pārvietošanai, kas minēta 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) un v) punktā.

1.   Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar minētās dalībvalsts paredzētiem nosacījumiem var atļaut nosūtītājam energoproduktu pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā veikt divās vai vairākās daļās, ja izpildās šādi nosacījumi:

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju par to, vai tās atļauj pārvietošanu savā teritorijā veikt pa daļām un ar kādiem nosacījumiem. Komisija šo informāciju nosūta citām dalībvalstīm.

1.   Saņemot akcīzes preces kādā no 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iv) punktā vai 16. panta 4. punktā minētajiem galamērķiem, saņēmējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad pārvietošana ir pabeigta, izņemot, ja var sniegt pietiekamu pamatojumu kompetentajām iestādēm, iesniedz, izmantojot datorizēto sistēmu, galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm ziņojumu par saņemšanu.

2.   Galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes nosaka kārtību, kādā jāiesniedz saņemšanas ziņojums, ka preces saņēmuši 11. panta 1. punktā minētie saņēmēji.

3.   Galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes elektroniski pārbauda saņemšanas ziņojumā ietvertos datus.

Ja dati nav apstiprināti, par to nekavējoties paziņo saņēmējam.

Ja dati ir apstiprināti, galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz saņēmējam apstiprinājumu, ka saņemšanas ziņojums ir reģistrēts, un nosūta apstiprinājumu nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

4.   Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes pārsūta saņemšanas ziņojumu nosūtītājam. Ja nosūtīšanas un galamērķa vieta atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī, tad šīs dalībvalsts kompetentās iestādes saņemšanas ziņojumu tieši pārsūta nosūtītājam.

1.   Gadījumos, kas minēti šīs direktīvas 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā un – attiecīgā gadījumā – 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā, eksporta dalībvalsts kompetentās iestādes, pamatojoties uz informāciju par preču izvešanu, ko sniegusi Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 329. pantā minētā izvešanas muitas iestāde vai iestāde, kurā nokārtotas šīs direktīvas 2. panta 2. punktā minētās formalitātes preču izvešanai no muitas teritorijas, sagatavo eksporta ziņojumu, izmantojot datorizētu sistēmu, ar ko apstiprina, ka akcīzes preces ir izvestas no Savienības teritorijas.

2.   Gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) punktā, eksporta ziņojumu sagatavo eksporta dalībvalsts kompetentās iestādes, pamatojoties uz informāciju, ko tās ir saņēmušas no izvešanas muitas iestādes saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 329. panta 5. punktu.

3.   Eksporta dalībvalsts kompetentās iestādes elektroniski pārbauda datus, uz kuru pamata ir sagatavojams eksporta ziņojums saskaņā ar 1. un 2. punktu. Kad šie dati ir pārbaudīti un ja nosūtītāja dalībvalsts nav eksporta dalībvalsts, eksporta dalībvalsts kompetentās iestādes nosūta eksporta ziņojumu nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes pārsūta eksporta ziņojumu nosūtītājam.

1.   Atkāpjoties no 20. panta 1. punkta, ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītājā dalībvalstī, nosūtītājs var sākt akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā ar noteikumu, ka:

Pirms sākta pārvietošana, nosūtītāja dalībvalsts var arī pieprasīt nosūtītājam tā dokumenta kopiju, kas minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, šajā kopijā esošās informācijas apstiprināšanu nosūtītājā dalībvalstī un, ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītāja vainas dēļ, attiecīgu informāciju par iemesliem.

2.   Līdzko datorizētā sistēma atkal ir pieejama, nosūtītājs iesniedz elektroniskā administratīvā dokumenta projektu saskaņā ar 20. panta 2. punktu.

Līdzko elektroniskā administratīvā dokumenta projektā minētie dati ir pārbaudīti saskaņā ar 20. panta 3. punktu, minētais dokuments aizstāj šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto atkāpšanās dokumentu. Šīs direktīvas 20. panta 4. punktu, 21. panta 1. punktu, kā arī 24. un 25. pantu piemēro mutatis mutandis.

3.   Nosūtītājs saglabā 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētā atkāpšanās dokumenta kopiju savā grāmatvedības uzskaitē.

4.   Ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītājā dalībvalstī, nosūtītājs var mainīt preču galamērķi atbilstoši 20. panta 7. punktam vai energoproduktu pārvietošanu veikt pa daļām atbilstoši 23. pantam un dara zināmu minēto informāciju kompetentajām iestādēm nosūtītājā dalībvalstī, izmantojot citus sakaru līdzekļus. Lai izpildītu šo prasību, nosūtītājs nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes informē, pirms tiek ierosināts mainīt galamērķi vai veikt pārvietošanu pa daļām. Šā panta 2. un 3. punktu piemēro mutatis mutandis.

5.   Ja gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) un v) punktā, nosūtītājā dalībvalstī nav pieejama datorizētā sistēma, tad nosūtītājs deklarētājam iesniedz šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētā atkāpšanās dokumenta kopiju.

Deklarētājs eksporta dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz minētā atkāpšanās dokumenta, kura saturs atbilst eksporta deklarācijā deklarētajām akcīzes precēm, kopiju vai atkāpšanās dokumenta unikālo identifikatoru.

1.   Ja gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā, 16. panta 1. panta b) apakšpunktā un 16. panta 4. punktā, saņemšanas ziņojumu, kas paredzēts 24. panta 1. punktā, nav iespējams iesniegt pēc akcīzes preču pārvietošanas minētajā pantā paredzētā termiņā – vai nu tādēļ, ka galamērķa dalībvalstī nav pieejama datorizētā sistēma, vai arī tādēļ, ka situācijā, kas minēta 26. panta 1. punktā, procedūras, kas minētas 26. panta 2. punktā, vēl nav pabeigtas, – tad saņēmējs galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, iesniedz atkāpšanās dokumentu, kurā ietverti tie paši dati, kas saņemšanas ziņojumā, un apstiprina, ka pārvietošana ir pabeigta.

Ja vien saņēmējs, izmantojot 24. panta 1. punktā paredzēto datorizēto sistēmu, īstermiņā neiesniedz saņemšanas ziņojumu, vai izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes nosūta pirmajā daļā minētā atkāpšanās dokumenta kopiju nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas to pārsūta nosūtītājam vai dara to pieejamu nosūtītājam. Līdzko datorizētā sistēma atkal ir pieejama galamērķa dalībvalstī vai arī 26. panta 2. punktā minētās procedūras ir pabeigtas, saņēmējs saskaņā ar 24. panta 1. punktu nosūta saņemšanas ziņojumu. Šīs direktīvas 24. panta 3. un 4. punktu piemēro mutatis mutandis.

2.   Ja gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) vai v) punktā, eksporta ziņojumu, kas paredzēts 25. panta 1. un 2. punktā, vai 21. panta 5. punktā paredzēto paziņojumu par to, ka preces vairs nav paredzēts izvest no Savienības teritorijas, nav iespējams iesniegt pēc akcīzes preču pārvietošanas – vai nu tādēļ, ka eksporta dalībvalstī nav pieejama datorizētā sistēma, vai arī tādēļ, ka situācijā, kas minēta 26. panta 1. punktā, procedūras, kas minētas 26. panta 2. punktā, vēl nav pabeigtas, – tad eksporta dalībvalsts kompetentās iestādes nosūta nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm dokumentu, kurā ietverti tie paši dati, kas eksporta ziņojumā vai paziņojumā, un ar kuru apstiprina, ka pārvietošana ir pabeigta vai ka preces netiks izvestas no Savienības teritorijas, izņemot, ja īstermiņā iesniedz eksporta ziņojumu vai paziņojumu, izmantojot datorizētu sistēmu, vai ja ir pienācīgi pamatots gadījums.

Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes pārsūta nosūtītājam pirmajā daļā minētā dokumenta kopiju vai dara nosūtītājam to pieejamu.

Līdzko datorizētā sistēma atkal ir pieejama eksporta dalībvalstī vai arī 26. panta 2. punktā minētās procedūras ir pabeigtas, eksporta dalībvalsts kompetentās iestādes nosūta eksporta ziņojumu saskaņā ar 25. panta 1. un 2. punktu vai 21. panta 5. punktā paredzēto paziņojumu. Šīs direktīvas 25. panta 3. punktu piemēro mutatis mutandis.

1.   Neatkarīgi no 27. panta saņemšanas ziņojums, kas paredzēts 24. panta 1. punktā, vai eksporta ziņojums, kas paredzēts 25. panta 1. un 2. punktā, apliecina, ka akcīzes preču pārvietošana ir pabeigta saskaņā ar 19. panta 2. punktu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja saņemšanas ziņojuma vai eksporta ziņojuma nav tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti 27. pantā, var iesniegt alternatīvu pierādījumu tam, ka akcīzes preču pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā ir pabeigta saskaņā ar 3. un 4. punktu.

3.   Gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā, 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 16. panta 4. punktā, par alternatīvu pierādījumu tam, ka pārvietošana ir pabeigta, var kalpot galamērķa dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinājums, kas izdarīts, pamatojoties uz atbilstīgu pierādījumu, ka akcīzes preces ir sasniegušas galamērķi.

Šīs direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais atkāpšanās dokuments, ir atbilstīgs pierādījums.

4.   Gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) vai v) punktā, lai noteiktu, vai akcīzes preces 2. punktā izklāstītajos apstākļos ir izvestas no Savienības teritorijas, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes:

5.   Ja nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes ir pieņēmušas pienācīgos pierādījumus, tās datorizētajā sistēmā pabeidz pārvietošanu.

1.   Komisija saskaņā ar 51. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko saistībā ar šajā iedaļā paredzēto akcīzes preču pārvietošanu nosaka struktūru un saturu tiem administratīvajiem dokumentiem, ar ko notiek apmaiņa, izmantojot datorizēto sistēmu 20.–25. panta nolūkiem, un tiem atkāpšanās dokumentiem, kas minēti 26. un 27. pantā.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko paredz noteikumus un procedūras attiecībā uz elektronisko administratīvo dokumentu apmaiņu, izmantojot datorizēto sistēmu, saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā un noteikumus un procedūras 26. un 27. pantā minēto atkāpšanās dokumentu izmantošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Katra dalībvalsts nosaka situācijas, kad datorizētā sistēma var tikt uzskatīta par nepieejamu, un paredz noteikumus un procedūras, kas jāievēro šādās situācijās 26. un 27. panta nolūkos un saskaņā ar tiem.

1.   Akcīzes nodokli par akcīzes precēm, ko privātpersonas iegādājušās personīgai lietošanai un ko šīs privātpersonas pārved no vienas dalībvalsts teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju, iekasē tikai tajā dalībvalstī, kurā iegādātas minētās akcīzes preces.

2.   Lai noteiktu, vai 1. punktā minētās akcīzes preces ir paredzētas personīgai lietošanai, dalībvalstis ņem vērā vismaz šādus aspektus:

3.   Lai piemērotu 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalstis var noteikt orientējošus lielumus, bet tikai kā atsauces kritēriju. Tādi orientējoši lielumi nedrīkst būt mazāki par:

4.   Dalībvalstis var arī noteikt, ka akcīzes nodoklis kļūst uzliekams arī par tādu minerāleļļu iegādi patēriņa dalībvalstī, kas jau nodotas patēriņam citā dalībvalstī, ja šīs preces netipiskā veidā ved privātpersonas vai privātpersonu uzdevumā.

Šajā punktā “vest netipiskā veidā” nozīmē vest degvielu citādi nekā transportlīdzekļu degvielas tvertnēs vai piemērotās rezerves degvielas kannās un šķidro kurināmo vest citādi nekā cisternās, ko izmanto uzņēmēju uzdevumā.

1.   Ja akcīzes preces, kas ir nodotas patēriņam vienas dalībvalsts teritorijā, pārvieto uz citas dalībvalsts teritoriju, lai tās tur piegādātu komerciāliem mērķiem vai lietotu, tām uzliek akcīzes nodokli galamērķa dalībvalstī.

Šajā iedaļā paredzētā režīma darbības jomā akcīzes preču pārvietošana notiek vienīgi no sertificēta nosūtītāja sertificētam saņēmējam.

2.   Šajā pantā akcīzes preces uzskata par “piegādātām komerciāliem mērķiem”, ja tās ir nodotas patēriņam vienas dalībvalsts teritorijā, pārvietotas no minētās dalībvalsts teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju un piegādātas vai nu personai, kas nav privātpersona, vai privātpersonai, ja uz pārvietošanu neattiecas 32. vai 44. pants. Tomēr akcīzes preces neuzskata par piegādātām komerciāliem mērķiem, ja minētā privātpersona ir tās transportējusi savai personīgai lietošanai, kad tās tika pārvietotas no šīs citas dalībvalsts.

3.   Akcīzes preču pārvietošana saskaņā ar šo pantu sākas brīdī, kad akcīzes preces atstāj sertificētā nosūtītāja telpas vai jebkuru vietu nosūtītājā dalībvalstī, kas nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm paziņota pirms pārvietošanas sākuma.

4.   Akcīzes preču pārvietošana saskaņā ar šo pantu beidzas brīdī, kad sertificētais saņēmējs ir saņēmis akcīzes preču piegādi savās telpās vai jebkurā vietā galamērķa dalībvalstī, kas galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm paziņota pirms pārvietošanas sākuma.

5.   Akcīzes nodokļa iekasējamības nosacījumi un piemērojamā likme ir tā, kas galamērķa dalībvalstī ir spēkā dienā, kad akcīzes nodoklis kļūst iekasējams.

1.   Sertificētais saņēmējs it atbildīgs par akcīzes nodokļa samaksu, un nodoklis ir iekasējams, kad preces ir piegādātas galamērķa dalībvalstij, izņemot gadījumu, kad pārvietošanas laikā notiek pārkāpums 46. panta nozīmē.

2.   Ja viena vai visas pārvietošanā iesaistītās personas nav reģistrētas vai sertificētas, arī šīs personas kļūst atbildīgas par akcīzes nodokļa samaksu.

3.   Akcīzes preces, kuras glabā uz kuģa vai gaisakuģī, kas veic jūrasbraucienus vai lidojumus starp divu dalībvalstu teritorijām, bet kuras nav pieejamas pārdošanā, kad kuģis vai gaisakuģis atrodas vienas dalībvalsts teritorijā, nav apliekamas ar akcīzes nodokli minētajā dalībvalstī.

1.   Akcīzes preču pārvietošanu uzskata par atbilstošu šīs iedaļas prasībām tikai tad, ja tajā izmanto vienkāršotu elektronisko administratīvo dokumentu, kas apstrādāts saskaņā ar 36. pantu.

2.   Sertificētais saņēmējs atbilstoši 34. panta 1. punktam ievēro visas šādas prasības:

3.   Atkāpjoties no 2. punkta a) apakšpunkta, galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes var saskaņā ar saviem noteiktajiem nosacījumiem atļaut nodrošinājumu sniegt pārvadātājam vai ekspeditoram, akcīzes preču īpašniekam, sertificētam nosūtītājam vai divām vai vairāk minētajām personām kopā jebkādā kombinācijā ar sertificēto saņēmēju vai bez tā.

4.   Panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais nodrošinājums ir derīgs visā Savienībā.

5.   Dalībvalstis var noteikt sīki izstrādātus noteikumus, kas reglamentē nodrošinājuma sniegšanu un derīgumu.

6.   Apstiprināts noliktavas turētājs vai reģistrēts nosūtītājs var uzņemties sertificēta nosūtītāja pienākumus šīs iedaļas nolūkiem, par to iepriekš informējot nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes.

7.   Apstiprināts noliktavas turētājs vai reģistrēts saņēmējs var uzņemties sertificēta saņēmēja pienākumus šīs iedaļas nolūkiem, to iepriekš paziņojot galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

8.   Sertificētam nosūtītājam vai sertificētam saņēmējam, kas akcīzes preces nosūta vai saņem tikai laiku pa laikam, 3. panta 12) un 13) punktā minētajā serifikācijā paredz konkrētu akcīzes preču daudzumu, vienu preču saņēmēju vai nosūtītāju un noteiktu laikposmu. Dalībvalstis var ierobežot sertifikāciju līdz vienam pašam pārvietojumam. Šādu pagaidu sertifikāciju var – neatkarīgi no 3. panta 12) un 13) punktā noteiktajām prasībām – arī sniegt privātpersonām, kas rīkojas kā nosūtītāji vai saņēmēji, kad akcīzes preces piegādātas komerciāliem mērķiem saskaņā ar 33. panta 2. punktu.

1.   Ja akcīzes preces ir pārvietojamas saskaņā ar šo iedaļu, sertificētais nosūtītājs, izmantojot datorizēto sistēmu, iesniedz nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vienkāršotā elektroniskā administratīvā dokumenta projektu.

2.   Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes veic vienkāršotā elektroniskā administratīvā dokumenta projektā norādīto datu pārbaudi.

Ja dati nav apstiprināti, par to nekavējoties informē sertificēto nosūtītāju.

Ja dati ir apstiprināti, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes piešķir dokumentam īpašu vienkāršotās administratīvās atsauces kodu un to paziņo sertificētajam nosūtītājam.

3.   Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes bez kavēšanās pārsūta vienkāršoto elektronisko administratīvo dokumentu galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras to pārsūta sertificētajam saņēmējam.

4.   Sertificētais nosūtītājs paziņo īpašo vienkāršotās administratīvās atsauces kodu personai, kura pavada akcīzes preces, vai, ja šādas personas nav, – pārvadātājam vai ekspeditoram. Persona, kura pavada akcīzes preces, pārvadātājs vai ekspeditors jebkurā pārvietošanas brīdī pēc pieprasījuma uzrāda minēto kodu kompetentajām iestādēm.

5.   Pārvietojot akcīzes preces saskaņā ar šo iedaļu, sertificētais nosūtītājs var, izmantojot datorizēto sistēmu, mainīt galamērķi uz citu tādu piegādes vietu tajā pašā dalībvalstī, kuru apsaimnieko tas pats sertificētais saņēmējs, vai uz nosūtīšanas vietu. Šim nolūkam sertificētais nosūtītājs, izmantojot datorizēto sistēmu, nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz galamērķa maiņas elektroniskā dokumenta projektu.

1.   Saņemot akcīzes preces, sertificētais saņēmējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad pārvietošana ir pabeigta, izņemot, ja var sniegt pietiekamu pamatojumu kompetentajām iestādēm, iesniedz, izmantojot datorizēto sistēmu, galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm ziņojumu par saņemšanu.

2.   Galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes elektroniski pārbauda saņemšanas ziņojumā ietvertos datus.

Ja dati nav apstiprināti, par to nekavējoties informē sertificēto saņēmēju.

Ja minētie dati ir apstiprināti, galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes iesniedz sertificētajam saņēmējam apstiprinājumu par saņemšanas ziņojuma iereģistrēšanu un to nosūta nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Saņemšanas ziņojumu uzskata par pietiekamu pierādījumu tam, ka sertificētais saņēmējs ir veicis visas nepieciešamās formalitātes un, ja tas ir piemērojams un ja vien uz akcīzes precēm neattiecas atbrīvojums, ir pilnībā veicis akcīzes nodokļa samaksu, kas maksājams galamērķa dalībvalstī, vai ka piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu saskaņā ar III nodaļu.

3.   Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes pārsūta saņemšanas ziņojumu sertificētajam saņēmējam.

4.   Akcīzes nodokli, kas ir samaksāts nosūtītājā dalībvalstī, atmaksā pēc pieprasījuma un pamatojoties uz 1. punktā minēto saņemšanas ziņojumu.

1.   Atkāpjoties no 36. panta, ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītājā dalībvalstī, sertificētais nosūtītājs var sākt akcīzes preču pārvietošanu ar nosacījumu, ka:

Pirms sākta pārvietošana, nosūtītāja dalībvalsts var arī pieprasīt sertificētajam nosūtītājam tā dokumenta kopiju, kas minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, šajā kopijā esošās informācijas apstiprināšanu nosūtītājā dalībvalstī un, ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītāja vainas dēļ, attiecīgu informāciju par iemesliem.

2.   Kad datorizētā sistēma atkal ir pieejama, sertificētais nosūtītājs iesniedz vienkāršotā elektroniskā administratīvā dokumenta projektu saskaņā ar 36. panta 1. punktu.

Līdzko elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta projektā minētie dati ir pārbaudīti saskaņā ar 36. panta 2. punktu, šis dokuments aizstāj šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto atkāpšanās dokumentu. Direktīvas 36. panta 3. punktu un 37. pantu piemēro mutatis mutandis.

3.   Sertificētais nosūtītājs saglabā 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto atkāpšanās dokumenta kopiju kā pierādījumu savā grāmatvedības uzskaitē.

4.   Ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītājā dalībvalstī, sertificētais nosūtītājs var mainīt preču galamērķi atbilstoši 36. panta 5. punktam un dara zināmu minēto informāciju nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, izmantojot alternatīvus sakaru līdzekļus. Pirms galamērķa maiņas sertificētais nosūtītājs informē nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes. Šā panta 2. un 3. punktu piemēro mutatis mutandis.

1.   Neatkarīgi no 39. panta, 37. panta 1. punktā prasītais saņemšanas ziņojums ir pierādījums tam, ka akcīzes preces ir piegādātas sertificētajam saņēmējam.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ja tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti 39. pantā, nav saņemšanas ziņojuma, tad par alternatīvu pierādījumu par akcīzes preču piegādi var kalpot galamērķa dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinājums, pamatojoties uz atbilstīgiem pierādījumiem, ka nosūtītās akcīzes preces ir sasniegušas savu galamērķi.

Atkāpšanās dokuments, kas minēts 39. panta pirmajā daļā, ir atbilstīgs pierādījums šā punkta pirmās daļas nolūkiem.

3.   Ja nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes ir pieņēmušas galamērķa dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinājumu, to uzskata par pietiekamu pierādījumu, ka sertificētais saņēmējs ir izpildījis visas nepieciešamās formalitātes un ir veicis galamērķa dalībvalstī maksājamā akcīzes nodokļa samaksu.

1.   Ja akcīzes preces, kas jau ir nodotas patēriņam dalībvalsts teritorijā, uz galamērķa vietu minētās dalībvalsts teritorijā ir jāpārvieto caur citas dalībvalsts teritoriju, piemēro šādas prasības:

2.   Ja akcīzes preces bieži un regulāri pārvieto saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, iesaistītās dalībvalstis, savstarpēji vienojoties un precizējot nosacījumus, var vienkāršot prasības, kas minētas 1. punktā.

1.   Komisija saskaņā ar 51. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko saistībā ar šajā iedaļā paredzēto akcīzes preču pārvietošanu nosaka struktūru un saturu tiem administratīvajiem dokumentiem, ar ko notiek apmaiņa, izmantojot datorizēto sistēmu 36. un 37. panta nolūkiem, un tiem atkāpšanās dokumentiem, kas minēti 38., 39. un 41. pantā.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko saistībā ar šajā iedaļā paredzēto akcīzes preču pārvietošanu nosaka noteikumus un procedūras, kas ir jāievēro, datorizētajā sistēmā apmainoties ar elektroniskajiem administratīvajiem dokumentiem 36. un 37. panta nolūkiem, un noteikumus un procedūras 38., 39. un 40. pantā minēto atkāpšanās dokumentu izmantošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 52. pantā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Akcīzes preces, kuras jau ir nodotas patēriņam vienas dalībvalsts teritorijā un kuras iegādājas persona, kas nav apstiprināts noliktavas turētājs, reģistrēts saņēmējs vai sertificēts saņēmējs, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, un kas neveic patstāvīgu saimniecisko darbību, un kuras nosūtītājs, kurš veic patstāvīgu saimniecisko darbību, vai cita persona viņa uzdevumā tieši vai netieši nosūta vai transportē uz citu dalībvalsti, ar akcīzes nodokli apliek galamērķa valstī.

2.   Gadījumā, kas minēts 1. punktā, akcīzes nodoklis galamērķa dalībvalstī kļūst iekasējams akcīzes preču piegādes brīdī. Akcīzes nodokļa iekasējamības nosacījumi un piemērojamā likme ir tā, kas ir spēkā dienā, kad akcīzes nodoklis kļūst iekasējams.

Akcīzes nodokli maksā saskaņā ar galamērķa dalībvalsts noteikto procedūru.

3.   Persona, kas ir atbildīga par akcīzes nodokļa maksāšanu galamērķa dalībvalstī, ir nosūtītājs.

Tomēr galamērķa dalībvalsts var ļaut nosūtītājam par personu, kas atbild par akcīzes nodokļa samaksu, iecelt nodokļa pārstāvi, kas veic uzņēmējdarbību galamērķa dalībvalstī. Nodokļa pārstāvi apstiprina attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes. Dalībvalstis var noteikt, ka gadījumos, ja nosūtītājs vai nodokļa pārstāvis nav ievērojis 4. punkta a) apakšpunkta noteikumus, – par nodokļa samaksu atbildīgā persona ir akcīzes preču saņēmējs.

4.   Nosūtītājs vai nodokļa pārstāvis ievēro šādas prasības:

Iesaistītās dalībvalstis, precizējot nosacījumus, var vienkāršot prasības, pamatojoties uz divpusējām vai daudzpusējām vienošanām.

5.   Gadījumā, kas minēts 1. punktā, akcīzes nodokli pirmajā dalībvalstī pēc nosūtītāja pieprasījuma atmaksā, ja nosūtītājs vai nodokļa pārstāvis ir ievērojis 4. punktā norādītās procedūras.

6.   Dalībvalstis var pieņemt īpašus noteikumus, lai attiecībā uz akcīzes precēm, kuru izplatīšanai valsts ir noteikusi īpašu kārtību, piemērotu 1.–5. punktu.

1.   33. panta 1. punktā un 44. panta 1. punktā minētajās situācijās akcīzes precēm, kuras ir pilnībā iznīcinātas vai neatgriezeniski zudušas, tās transportējot kādas dalībvalsts teritorijā, kas nav dalībvalsts, kurā tās nodeva patēriņam, neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas, vai šīs dalībvalsts kompetento iestāžu izsniegtās atļaujas iznīcināt preces dēļ, akcīzes nodoklis nav iekasējams šajā dalībvalstī.

Šajā direktīvā par pilnīgi iznīcinātām vai neatgriezeniski zudušām uzskata preces, kuras kā akcīzes preces ir kļuvušas nederīgas turpmākam izmantojumam.

2.   Ja daļēji zudumi preču specifikas dēļ notiek, tās transportējot kādas dalībvalsts teritorijā, kas nav dalībvalsts, kurā tās nodeva patēriņam, akcīzes nodoklis minētajā dalībvalstī nav iekasējams, ja zudums nepārsniedz kopīgo daļēja zuduma robežvērtību minētajām akcīzes precēm, kura noteikta atbilstoši 6. panta 9. punktam, ja vien dalībvalstij nav pamatots iemesls aizdomām par krāpšanu vai pārkāpumu.

3.   Par akcīzes preču pilnīgu iznīcināšanu vai pilnīgu vai daļēju neatgriezenisku zudumu, kā minēts 1. punktā, sniedz pienācīgus pierādījumus tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notika attiecīgo akcīzes preču pilnīga iznīcināšana vai pilnīgs vai daļējs neatgriezenisks zudums, vai, ja nav iespējams noteikt, kur tika izraisīts zaudējums, – kur to konstatēja.

Ja tiek konstatēta akcīzes preču pilnīga iznīcināšana vai pilnīgs vai daļējs neatgriezenisks zudums, nodrošinājumu, kas iesniegts saskaņā ar 35. panta 2. punkta a) apakšpunktu vai 44. panta 4. punkta a) apakšpunktu, attiecīgi pilnībā vai daļēji atbrīvo, kad ir iesniegts pienācīgs pierādījums.

1.   Ja, pārvietojot akcīzes preces saskaņā ar 33. panta 1. punktu vai 44. panta 1. punktu, ir izdarīts pārkāpums kādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tās dalībvalsts teritorija, kurā tās nodeva patēriņam, preces ir apliekamas ar akcīzes nodokli un akcīzes nodoklis ir iekasējams tajā dalībvalstī, kurā šis pārkāpums ir izdarīts.

2.   Ja, pārvietojot akcīzes preces saskaņā ar 33. panta 1. punktu vai 44. panta 1. punktu, ir konstatēts pārkāpums kādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tās dalībvalsts teritorija, kurā šīs preces nodeva patēriņam, un ja nav iespējams noteikt, kur ticis izdarīts pārkāpums, uzskata, ka tas ir izdarīts un akcīzes nodoklis ir iekasējams tajā dalībvalstī, kurā pārkāpums ir konstatēts.

Tomēr, ja, pirms ir pagājuši trīs gadi no dienas, kad akcīzes preces ir iegādātas, tiek noskaidrots, kuras dalībvalsts teritorijā pārkāpums ir faktiski izdarīts, piemēro 1. punktu.

3.   Akcīzes nodokli maksā persona, kas garantēja tā samaksu saskaņā ar 35. panta 2. punkta a) apakšpunktu vai 44. panta 4. punkta a) apakšpunktu, un persona, kura piedalījusies pārkāpumā. Ja par tā paša akcīzes nodokļa samaksu atbild vairākas personas, tās par šo parādu atbild solidāri.

Dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā akcīzes preces tika nodotas patēriņam, pēc pieprasījuma atmaksā vai atlaiž akcīzes nodokli, ja to iekasēja dalībvalstī, kur pārkāpumu izdarīja vai konstatēja. Galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes atbrīvo saskaņā ar 35. panta 2. punkta a) apakšpunktu vai 44. panta 4. punkta a) apakšpunktu iesniegto nodrošinājumu.

4.   Šajā pantā “pārkāpums” nozīmē situāciju, kas rodas, pārvietojot akcīzes preces saskaņā ar 33. panta 1. punktu vai 44. panta 1. punktu, kura nav paredzēta 45. pantā, kā rezultātā pārvietošana vai daļa no pārvietošanas nav pabeigta likumīgi.

5.   Par pārkāpumu uzskata visus gadījumus, kad pretēji 33. panta 1. punktam vai 44. panta 4. punkta a) apakšpunktam nav reģistrēta vai sertificēta viena vai visas personas, kas iesaistītas pārvietošanā, vai kad nav ievēroti 35. panta 1. punkta noteikumi. Attiecīgi piemēro 1.–4. punktu, ja vien saņēmējam akcīzes nodoklis nav jāmaksā saskaņā ar 44. panta 3. punkta pēdējo teikumu.

1.   Neskarot 6. panta 2. punktu, dalībvalstis var pieprasīt, lai tad, kad preces nodod patēriņam šo dalībvalstu teritorijā vai – 33. panta 1. punktā un 44. panta 1. punktā paredzētajos gadījumos – kad preces ieved šo dalībvalstu teritorijā, uz akcīzes precēm būtu akcīzes nodokļa markas vai valsts identifikācijas zīmes, ko izmanto fiskālos nolūkos.

2.   Visas dalībvalstis, kuras pieprasa izmantot akcīzes nodokļa markas vai valsts identifikācijas zīmes, kā noteikts 1. punktā, minētās markas vai zīmes dara pieejamas apstiprinātiem noliktavu īpašniekiem no citām dalībvalstīm. Katra dalībvalsts tomēr var arī paredzēt, ka akcīzes nodokļa markas ir pieejamas nodokļa pārstāvim, ko apstiprinājušas šīs dalībvalsts kompetentās iestādes.

3.   Neskarot noteikumus, ko dalībvalstis var noteikt, lai nodrošinātu šā panta pareizu īstenošanu un novērstu nodokļa nemaksāšanu, nodokļu apiešanu vai stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tās nodrošina, ka šīs akcīzes nodokļa markas vai valsts identifikācijas zīmes, kā noteikts 1. punktā, nerada šķēršļus akcīzes preču brīvai apritei.

Ja akcīzes precēm ir piestiprinātas šādas markas vai zīmes, tā dalībvalsts, kura tās izsniegusi, atmaksā, atlaiž vai atbrīvo visas summas, kas samaksātas vai garantētas par šādu marku vai zīmju saņemšanu, ja akcīzes nodoklis ir kļuvis iekasējams un ir iekasēts citā dalībvalstī.

Dalībvalsts, kura ir izdevusi šīs markas vai zīmes, var tomēr atmaksāt, atlaist vai atbrīvot nodrošinājumu, kas iemaksāts vai garantēts, ja tās kompetentajām iestādēm var pierādīt, ka minētās markas vai zīmes ir noņemtas vai iznīcinātas.

4.   Nodokļa markas vai valsts identifikācijas zīmes, kā noteikts 1. punktā, ir derīgas tajā dalībvalstī, kura tās izdevusi. Tomēr dalībvalstis var vienoties par šo marku vai zīmju savstarpēju atzīšanu.

1.   Dalībvalstis var atbrīvot mazos vīna ražotājus no 14.–31. panta prasībām un citām prasībām, kas attiecas uz pārvietošanu un pārraudzību. Ja mazie vīna ražotāji paši veic darījumus Savienības teritorijā, viņi par to informē attiecīgās kompetentās iestādes un ievēro prasības, kas izklāstītas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/273 (16).

2.   Ja mazie vīna ražotāji saskaņā ar 1. punktu ir atbrīvoti no prasībām, saņēmējs, izmantojot Deleģētajā regulā (ES) 2018/273 paredzēto dokumentu vai atsaucoties uz to, informē galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes par saņemtajām vīna piegādēm.

3.   Šajā pantā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2018/273 2. panta 3. punktu “mazais ražotājs” ir ražotājs, kurš vīna gadā saražo vidēji mazāk nekā 1 000 hektolitru vīna, vērtējot pēc gada vidējās produkcijas apjoma vismaz trijos secīgos vīna gados.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. panta 10. punktā, 29. panta 1. punktā un 43. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2020. gada 20. februāra.

3.   Padome jebkurā brīdī var atsaukt 6. panta 10. punktā, 29. panta 1. punktā un 43. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem speciālistiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Deleģētais akts, kas ir pieņemts saskaņā ar 6. panta 10. punktu, 29. panta 1. punktu un 43. panta 1. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz “Akcīzes nodokļa komiteja”. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Dalībvalstis līdz 2021. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2., 3., 6., 12., 16., 17., 19.–22., 25.–29., 33.–46., 54., 55. un 57. panta prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto pasākumu tekstu.

Ievērojot 54. pantu, tās piemēro minētos noteikumus, sākot no 2023. gada 13. februāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces esošajos normatīvos un administratīvos aktos uz direktīvu, kas atceltas ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

1.   Ar šo lēmumu ir paredzēts pārvaldīt pārveidošanu, paplašināšanu un darbību datorizētajai sistēmai, ko izmanto Direktīvas (ES) 2020/262 1. panta 1. punktā minēto akcīzes preču pārvietošanai un uzraudzībai (“datorizētā sistēma”).

2.   Datorizētā sistēma ir paredzēta, lai:

1.   Datorizētā sistēma sastāv no Savienības un ārpussavienības komponentiem.

2.   Komisija nodrošina, ka, strādājot ar datorizētās sistēmas Savienības komponentiem, cik iespējams ir jācenšas izmantot esošās sistēmas un jānodrošina, ka datorizētā sistēma ir saderīga ar citām attiecīgām Komisijas un dalībvalstu datorizētām sistēmām, lai izveidotu integrētu datorizētu sistēmu kopumu, kas paredzētas gan akcīzes preču pārvietošanas uzraudzībai Savienības teritorijā, gan to akcīzes preču un preču, kas apliekamas ar citiem nodokļiem un maksājumiem, pārvietošanas uzraudzībai, kuras ieved no trešām valstīm vai izved uz tām.

3.   Datorizētās sistēmas Savienības komponenti ir kopējās specifikācijas, tehniskie produkti, kopējā sakaru tīkla/kopējā sistēmas saskarnes tīkla pakalpojumi un visu dalībvalstu izmantotie koordinēšanas pakalpojumi, izņemot šādu pakalpojumu jebkādu paveidu vai īpašu iezīmi, kas izstrādāta, lai atbilstu attiecīgās valsts prasībām.

4.   Datorizētās sistēmas ārpussavienības komponenti ir attiecīgās valsts specifikācijas, valsts datu bāzes, kas veido datorizētās sistēmas daļu, tīkla pieslēgumi starp Savienības un ārpussavienības komponentiem un jebkāda veida programmatūra vai iekārtas, kuras dalībvalsts uzskata par nepieciešamām uzstādīt, lai nodrošinātu, ka datorizētā sistēma tiek pilnīgi izmantota tās administrēšanas laikā.

1.   Komisija koordinē datorizētās sistēmas Savienības un ārpussavienības komponentu pārveidošanu, paplašināšanu un darbību, jo īpaši:

2.   Lai sasniegtu 1. punktā noteiktos mērķus, Komisija noslēdz vajadzīgos līgumus datorizētās sistēmas Savienības komponentu pārveidošanai un paplašināšanai un sadarbībā ar dalībvalstīm, kas tiekas 7. panta 1. punktā minētajā komitejā, izstrādā ģenerālplānu un pārvaldības plānus, kas nepieciešami datorizētās sistēmas pārveidošanai, paplašināšanai un darbībai.

Ģenerālplāns un pārvaldības plāni nosaka sākotnējos un kārtējos uzdevumus, kas jāveic Komisijai un katrai dalībvalstij. Pārvaldības plānos ir noteikti to uzdevumu izpildes termiņi, kurus nepieciešams veikt, lai īstenotu ģenerālplānā ietvertos projektus.

1.   Dalībvalstis līdz dienai, kas noteikta 4. panta 2. punktā minētajos pārvaldības plānos, pabeidz tām uzticētos sākotnējos un kārtējos uzdevumus.

Tās ziņo Komisijai par katra uzdevuma rezultātiem un pabeigšanas dienu. Savukārt Komisija informē 7. panta 1. punktā minēto komiteju.

2.   Dalībvalstis neuzsāk nekādas darbības saistībā ar datorizētās sistēmas pārveidošanu, paplašināšanu vai darbību, kas varētu ietekmēt tās iekšējās saites un vispārējo sadarbības spēju vai visu tās darbību.

Jebkuru pasākumu, kuru dalībvalsts vēlas veikt un kurš varētu ietekmēt vai nu datorizētās sistēmas iekšējās saites un vispārējo sadarbspēju, vai visu tās darbību, veic, iepriekš vienojoties ar Komisiju.

3.   Dalībvalstis regulāri informē Komisiju par visiem pasākumiem, ko tās veikušas, lai to administrācijas varētu pilnīgi izmantot datorizēto sistēmu. Savukārt Komisija informē 7. panta 1. punktā minēto komiteju.

1.   Komisijai palīdz Akcīzes nodokļa komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Komisija pārliecinās, ka pasākumi, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, tiek veikti pareizi un atbilstoši šā lēmuma noteikumiem.

Komisija regulāri sadarbībā ar dalībvalstīm, kas tiekas 7. panta 1. punktā minētājā komitejā, pārrauga dažādās datorizētās sistēmas izveides un ieviešanas stadijas, lai noteiktu, vai izvirzītie mērķi ir sasniegti, un izdotu pamatnostādnes, kā paaugstināt to pasākumu efektivitāti, kas saistīti ar datorizētās sistēmas ieviešanu.

2.   Līdz 2025. gada 10. februārim un turpmāk ik pēc pieciem gadiem Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par datorizētās sistēmas ieviešanu un darbību.

Ziņojumā cita starpā norāda metodes un kritērijus, kas jāizmanto vēlākā datorizētās sistēmas darbības novērtēšanā.

1.   Savienība un dalībvalstis kopīgi sedz izmaksas, kas saistītas ar datorizētās sistēmas pārveidošanu un paplašināšanu, atbilstīgi 2. un 3. punktam.

2.   Savienība sedz izmaksas, kas saistītas ar datorizētās sistēmas Savienības komponentu koncepcijas izstrādi, to iegādi, uzstādīšanu un uzturēšanu, un ar to Savienības komponentu ekspluatāciju saistītās pastāvīgās izmaksas, kas uzstādīti Komisijas telpās vai Komisijas ieceltā apakšuzņēmēja telpās.

3.   Dalībvalstis sedz izmaksas, kas saistītas ar datorizētās sistēmas ārpussavienības komponentu pārveidošanu, paplašināšanu un darbību, un ar to Savienības komponentu ekspluatāciju saistītās pastāvīgās izmaksas, kas uzstādīti viņu telpās vai attiecīgās dalībvalsts ieceltā apakšuzņēmēja telpās.

1.   Par gada apropriācijām, ieskaitot apropriācijas, ko piešķir datorizētās sistēmas izmantošanai un darbībai pēc īstenošanas perioda, lemj budžeta lēmējinstitūcija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1286/2013 noteiktā (8) finanšu plāna robežās.

2.   Dalībvalstis aplēš un dara pieejamu budžetu un cilvēkresursus, kas vajadzīgi 5. pantā aprakstīto saistību pildīšanai. Komisija un dalībvalstis nodrošina budžeta, tehniskos un cilvēkresursus, kas vajadzīgi datorizētās sistēmas pārveidošanai, paplašināšanai, darbībai un turpmākai pilnveidošanai.

1.   Attiecībā uz Savienības vispārējo budžetu 2020. finanšu gadam elastības instrumentu izmanto, lai paredzētu summu 778 074 489 EUR apmērā saistību apropriācijām 3. izdevumu kategorijā (“Drošība un pilsoniskums”).

Šā punkta pirmajā daļā minēto summu izmanto, lai finansētu pasākumus nolūkā risināt migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu radītās pašreizējās problēmas.

2.   Balstoties uz paredzamo maksājumu profilu, aplēstās maksājumu apropriācijas, kas atbilst elastības instrumenta izmantošanai, ir šādas:

Konkrētās maksājumu apropriāciju summas katram finanšu gadam apstiprina saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru.