(1)

Regulas (EK) Nr. 1210/2003 III pielikumā ir uzskaitītas Irākas iepriekšējās valdības valsts iestādes, sabiedrības un aģentūras, kā arī fiziskas un juridiskas personas, iestādes un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas tādu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kas 2003. gada 22. maijā atradās ārpus Irākas.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2020. gada 2. janvārī nolēma svītrot 15 ierakstus to personu un organizāciju sarakstā, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(3)

Tādēļ atbilstoši būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1210/2003 III pielikums,

(1)

ĀZFIP regula paredz pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskās darbības prasības attiecībā uz minētās regulas II, III un IV sadaļā norādītās informācijas reģistrēšanu, formatēšanu un pārraidīšanu.

(2)

ĀZFIP regulas 40. pantā ir noteikts, ka apmaiņa ar minētās regulas II, III un IV sadaļā norādīto informāciju jāveic elektroniskā formātā. Ir lietderīgi noteikt prasības par šo datu elektronisku aizpildīšanu un pārraidīšanu, norādīt to formātu, kā arī izklāstīt procedūru, kādā veicamas izmaiņas formātā.

(3)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/218 (2) dalībvalstīm ir prasīts iesniegt Komisijai informāciju par sava karoga Savienības zvejas kuģu īpašumtiesībām, kuģa un zvejas rīku parametriem un darbību. Šajā datubāzē pieejamā informācija būtu jāizmanto informācijas apmaiņā par zvejas atļaujām, kā prasīts ĀZFIP regulā.

(4)

Saskaņā ar ĀZFIP regulas 39. pantu izveidotajā Savienības zvejas atļauju datubāzē iekļautajā informācijā var būt ietverti personas dati, arī kuģu identifikatori un kuģu īpašnieku vārdi/uzvārdi vai nosaukumi un kontaktinformācija. Šādu personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai saskaņā ar ĀZFIP regulu efektīvi pārvaldītu datu un informācijas apmaiņu. Vienmēr un visos līmeņos būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti pienākumi attiecībā uz personas datu aizsardzību, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 (3) un Regulā (ES) 2016/679 (4). Lai nodrošinātu ārējās zvejas flotes ilgtspējīgu pārvaldību un tādu trešās valsts karoga kuģu ilgtspējīgu pārvaldību, kas zvejo ES ūdeņos, dati ir jāglabā 10 gadus. Atsevišķos gadījumos dati būtu jāglabā ilgāk par 10 gadiem.

(5)

Būtu jādod dalībvalstīm laiks, kas ir pietiekams valstu sistēmu pielāgošanai šajā regulā noteiktajām jaunajām prasībām par datiem.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

(1)

2007. gada oktobrī Padome ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1184/2007 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes peroksisulfātu importam (“sākotnējie pasākumi”). Diviem uzņēmumiem tika piešķirts tirgus ekonomikas režīms (“TER”), vienam no tiem noteica individuālos dempinga maksājumus 24,5 % apmērā. Tika konstatēts, ka otrs uzņēmums neīsteno dempingu, un tas tika izslēgts no pasākumu tvēruma. Uz visiem pārējiem uzņēmumiem attiecas 71,8 % maksājuma likme. 2013. gada decembrī pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1343/2013 (3) pagarināja antidempinga pasākumus (“spēkā esošie pasākumi”).

(2)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošā pasākuma gaidāmajām termiņa beigām (4), RheinPerChemie GmbH un United Initiators GmbH (“pieprasījuma iesniedzēji”), kas pārstāv 100 % no kopējā peroksisulfātu ražošanas apjoma Savienībā, iesniedza pieprasījumu sākt termiņbeigu pārskatīšanu. Tie apgalvoja, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

(3)

Komisija 2018. gada 17. decembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sāk spēkā esošo pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu.

(4)

2019. gada 26. septembrī Komisija pēc savas iniciatīvas sāka izmeklēšanu par spēkā esošo antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu attiecībā uz ABC Chemicals (Shanghai) Co. Ltd – uzņēmumu, par kuru sākotnējā izmeklēšanā konstatēts, ka tas neīsteno dempingu, – un uz pārskatāmā ražojuma importu, ko veic šis uzņēmums, attiecināja reģistrāciju (6). Šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas rezultāti nekādi neskar pretapiešanas izmeklēšanas rezultātus.

(5)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra periodu no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas periodam no 2015. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas piedalīties izmeklēšanā. Jo īpaši tā sazinājās ar pieprasījuma iesniedzējiem, zināmajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, zināmajiem nesaistītajiem importētājiem Savienībā un ĶTR iestādēm.

(7)

Visas ieinteresētās personas tika aicinātas termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus. Ieinteresētajām personām tika dota arī iespēja pieprasīt uzklausīšanu Komisijas izmeklēšanas dienestos un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(8)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veidot ražotāju eksportētāju ĶTR un nesaistīto importētāju izlasi. Tikai viens ražotājs eksportētājs – United Initiators (Hefei) Co. Ltd. – un tā mātesuzņēmums United Initiators (Shanghai) Co., Ltd. pieteicās un sniedza prasīto informāciju. Tāpēc nebija vajadzības veidot ražotāju eksportētāju izlasi.

(9)

Izmeklēšanas sākumposmā pieteicās vairāki importētāji, taču neviens no tiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neimportēja nozīmīgus pārskatāmā ražojuma daudzumus. Tāpēc Komisija importētāju izlasi neveidoja.

(10)

Komisija darīja pieejamas anketas visiem eksportētājiem un nosūtīja tās Savienības ražotājiem un lietotājiem. Komisija arī nosūtīja anketu ĶTR valdībai (“ĶV”). Atbildes tika saņemtas no diviem Savienības ražotājiem un viena ražotāja eksportētāja ĶTR.

(11)

Komisija pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu ieinteresēto personu telpās.

(12)

Ņemot vērā pārskatīšanas pieprasījumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas norāda uz to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija atzina par pareizu sākt pārskatīšanu, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(13)

Tādējādi, lai savāktu datus, kas vajadzīgi iespējamai pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visus zināmos ražotājus ĶTR sniegt informāciju, kas prasīta paziņojuma III pielikumā, attiecībā uz izejresursiem, ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Vienīgais ražotājs, kas nosūtīja atbildi uz atlases anketas jautājumiem, sniedza arī III pielikumā prasīto informāciju.

(14)

Turklāt, lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumu par nozīmīgajiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, tā nosūtīja anketu arī ĶV. Minētajā anketā ĶV tika aicināta sniegt viedokli par pierādījumiem, kas ietverti pieprasījuma iesniedzēju pieprasījumā, un par jebkuriem citiem lietas materiālos iekļautajiem pierādījumiem par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, ieskaitot pierādījumus, kas izklāstīti Komisijas dienestu darba dokumentā “Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations” (7) (“ziņojums”), kā arī par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanas lietderību konkrētajā gadījumā. Komisija nesaņēma atbildi no ĶV.

(15)

Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par to, vai ir lietderīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, varētu būt vajadzīgs izvēlēties atbilstošu reprezentatīvo valsti, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(17)

2019. gada 15. janvārī Komisija pirmajā paziņojumā par lietu (8) (“15. janvāra paziņojums”) informēja visas ieinteresētās personas par attiecīgiem avotiem, ko Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkta otro daļu var izmantot normālās vērtības noteikšanai. Pamatojoties uz atbildēm, kas ir sniegtas uz paziņojuma par procedūras sākšanu III pielikuma jautājumiem, Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, kā materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto peroksisulfātu ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija par visatbilstošāko reprezentatīvo valsti šajā posmā noteica Turciju.

(18)

Komisija deva iespēju visām ieinteresētajām personām sniegt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes no pieprasījuma iesniedzējiem.

(19)

Komisija aplūkoja šīs piezīmes ar 2019. gada 6. maiju datētajā otrajā paziņojumā (9) par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“6. maija paziņojums”). 6. maija paziņojumā Komisija sniedza detalizētāku ražošanas faktoru sarakstu un atkārtoti nonāca pie secinājuma, ka visatbilstošākā reprezentatīvā valsts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē ir Turcija. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(20)

Pārskatāmais ražojums ir ĶTR izcelsmes peroksisulfāti (persulfāti), tostarp kālija peroksimonosulfāts, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 2833 40 00 un ex  28429080 (Taric kods 2842908020) (“pārskatāmais ražojums”).

(21)

Peroksisulfātus izmanto par iniciatoru vai oksidētāju vairākos procesos. Piemēram, tos izmanto par polimerizācijas iniciatoru polimēru ražošanā, kodinātāju iespiedshēmu plašu ražošanā vai balinātāju matu kopšanas līdzekļos.

(22)

Kā jau ir konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, Savienības ražošanas nozares Savienībā pārdotajiem peroksisulfātiem un ĶTR ražotajiem un iekšzemes tirgū pārdotajiem peroksisulfātiem un no ĶTR Savienībā importētajiem peroksisulfātiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vienāds galalietojums. Tāpēc tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(24)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir teikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(25)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas” – “PVA izmaksas”). Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos un to, ka ražotāji eksportētāji nenāca klajā ar nekādiem apgalvojumiem, bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(26)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā norādīts: “Nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(27)

No tā izriet, ka, novērtējot, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no minētajā noteikumā norādītajiem faktoriem uz cenām un izmaksām pārskatāmā ražojuma eksportētājvalstī. Faktiski, tā kā šis saraksts nav kumulatīvs, tad nozīmīgu kropļojumu konstatācijai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Veicot kropļojumu esības vispārēju novērtējumu, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī.

(28)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(29)

Saskaņā ar šo noteikumu Komisija ir izdevusi ziņojumu (sk. 14. apsvērumu), kurā norādīts, ka daudzos ĶTR ekonomikas līmeņos notiek būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, saistītus ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku), kā arī konkrētās nozarēs, ieskaitot peroksisulfātu nozari. Izmeklēšanas sākumposmā ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos.

(30)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā (“pieprasījums”) sniegti papildu pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem peroksisulfātu nozarē 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, un tie papildina ziņojumu. Pieprasījuma iesniedzēji sniedza pierādījumus tam, ka pārskatāmā ražojuma ražošanu un pārdošanu ietekmē (vismaz potenciāli) ziņojumā minētie kropļojumi, jo īpaši ņemot vērā augstu valsts iejaukšanās līmeni peroksisulfātu nozarē.

(31)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskas tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (10). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Lielisks piemērs ir Ķīnas īpašuma tiesības: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij uzturēt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (11).

(32)

Turklāt saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Aiz tā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma,” tika iekļauts jauns teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (12). Tas ilustrē ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno plašu makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(33)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos tiek izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēts arī veids, kā atbalstīt attiecīgās nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos ir skaidri formulēti mērķi attiecībā uz izlaidi. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir efektīvi jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, savukārt ekonomikas dalībnieki tiek mudināti ievērot plānos noteiktās prioritātes (13).

(34)

Otrkārt, finanšu resursu sadales līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.3.2.9. iedaļu) (14). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Šīm finanšu sektora daļām gan ir mazāka nozīme nekā banku nozarei, taču institucionāli un darbības ziņā tās nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (15).

(35)

Treškārt, attiecībā uz normatīvo vidi valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (16). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu piesaisti un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgākajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (17).

(36)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz konkrētām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (18).

(37)

ĶTR uzņēmumi, kas darbojas valsts īpašumā un kontrolē un atbilstīgi valsts stratēģiskai uzraudzībai vai norādījumiem, veido būtisku ekonomikas daļu.

(38)

Vienīgais Ķīnas peroksisulfātu ražotājs, kas šajā izmeklēšanā sadarbojās ar Komisiju, ir privātā īpašumā. Komisijai nav precīzas informācijas par citu tādu uzņēmumu īpašumtiesību struktūru, kuri darbojas peroksisulfātu nozarē ĶTR.

(39)

Attiecībā uz valsts kontroli, stratēģisko uzraudzību un norādēm valdība un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos. Valsts (un daudzos aspektos arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga to, kā atsevišķi uzņēmumi īsteno vispārējo ekonomikas politiku, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties šo uzņēmumu lēmumu pieņemšanā par to darbību. Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār peroksisulfātu nozares uzņēmumiem, ir sīkāk aplūkoti tālāk 3.1.2.4. iedaļā. Tālāk aprakstītā plaša mēroga valdības kontrole un iejaukšanās ķīmijas rūpniecībā, pat privātā īpašumā esošiem peroksisulfātu ražotājiem liedz darboties tirgus apstākļos.

(40)

Būdama klātesoša uzņēmumos, ĶV spēj ietekmēt cenas un izmaksas. Kā paredzēts Ķīnas tiesību aktos, ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos ir vēl viens kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar Ķīnas uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP locekļiem, kā paredzēts ĶKP konstitūcijā (19)) un uzņēmumam ir jānodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgie apstākļi. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, izvirzot priekšplānā “patriotismu” un partijas disciplīnas ievērošanu (20). Tiek ziņots, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošu uzņēmumu, un pieaug spiediens uz to, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (21). Šie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā. Komisija konstatēja, ka šie noteikumi attiecas arī uz peroksisulfātu ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(41)

Konkrētāk, sākotnējā izmeklēšanā attiecībā uz peroksisulfātiem par vienu uzņēmumu tika noteikts, ka lielākā daļa padomes direktoru, ieskaitot priekšsēdētāju, kam piederēja nozīmīga daļa uzņēmuma, palika tie paši, kas pirms privatizācijas, un viņus bija iecēlusi valsts. Tika konstatēts, ka viņi ir arī ĶKP biedri. Turklāt uzņēmums nespēja pierādīt daļu apmaksu privatizācijas gaitā (22).

(42)

Citā uzņēmumā, kas bija dibināts kā valstij piederošs uzņēmums un privatizēts 2000. gadā, izmeklēšana parādīja, ka trīs darbinieki, kas bija vadības amatos pirms privatizācijas, bija vadījuši privatizāciju un saglabājuši kontroli pār uzņēmuma galvenajām lēmējstruktūrām. Tika konstatēts, ka minētās trīs personas ir ĶKP biedri (23). Attiecībā uz trešo uzņēmumu, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana, tika konstatēts, ka uzņēmuma dibināšanai izmantoto kapitālu ieguva no kolektīvajā īpašumā esošiem uzņēmumiem, kurus pārvalda minētā uzņēmuma pašreizējais priekšsēdētājs (24).

(43)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.3.2.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšana kropļo tirgu vēl vairāk (25).

(44)

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto un tā kā nebija informācijas, kas būtu pretrunā iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija secina, ka valsts klātbūtne peroksisulfātu nozares uzņēmumos, kā arī finanšu nozarē un citās izejresursu nozarēs apvienojumā ar sistēmu, kas aprakstīta 3.3.2.3. un nākamajās iedaļās, ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās.

(45)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares, ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (26).

(46)

Visaptverošākais un detalizētākais politikas dokuments par Ķīnas ķīmijas rūpniecību ir 13. piecgades plāns naftas ķīmijas un ķīmijas rūpniecībai 2016.–2020. gadam (“plāns”). Piemēram, attiecībā uz amonjaku, kas ir galvenā peroksisulfātu izejviela, plānā aicināts koncentrēt uzmanību uz 600 000 t jaudas amonija ražotnes Cangzhou Zhengyuan otrā posma būvniecību (27). Plānā paredzēts, ka principā nav jābūvē jauna sintētiskā amonjaka ražotne, kurā par izejvielām izmanto bezdūmu gabalogles un dabasgāzi. Tā vietā būtu jāizmanto nozares konkurences priekšrocības, lai radītu jaunas saiknes nozares ķēdē, piemēram, ogļu ķīmijas rūpniecībā (28). Plāns arī veicina konkrētu tehnoloģiju un iekārtu izmantošanu, lai nodrošinātu vairāk nekā viena milj. t sintētiskā amonjaka un sintētiskā metanola ražošanas apjomu gadā (29).

(47)

Attiecībā uz citu galveno izejvielu – sērskābi – Hebei provinces 13. piecgades plānā naftas ķīmijas rūpniecībai sniegts piemērs tam, kā politikas uzdevumi un mērķi tiek novirzīti no valsts līmeņa uz nākamo pārvaldes līmeni. Plānā novērtēti 12. piecgades plāna ietvaros gūtie panākumi un noteiktas galvenās problēmas turpmākajiem pieciem gadiem, piemēram, vajadzība uzlabot ražojuma struktūru (30).

(48)

Attiecībā uz citu izejvielu – kālija hidroksīdu – kālija sāļi ir minēti 13. piecgades plānā attiecībā uz minerālresursiem. Plānā noteiktas vairākas problēmas ieguves nozarē: valdības iejaukšanās resursu sadalē joprojām ir salīdzinoši plaša, ieguves tiesībām piemērojamie tirgus principi nav visaptveroši, mūsdienīga ieguves tirgus sistēma vēl nav pabeigta (31). Kālija sāls ir viens no minerāliem, kas apzīmēti kā “stratēģiskie”. Viens no skaidri formulētajiem plāna mērķiem ir konsolidēt kālija sāls ieguves bāzes, kas atrodas Qinghai Chaerhan un Xinjiang Lopnur, lai saglabātu iekšējās pašnodrošinājuma līmeni 55–60 % līmenī un kontrolētu kālija sāls ieguves intensitāti un jaunu ražošanas jaudu palielināšanu (32).

(49)

Turklāt attiecībā uz galvenajām izejvielām un enerģiju piegādes ķēdi visā Ķīnā ietekmē cita veida valsts iejaukšanās. Augsts valsts iejaukšanās līmenis konstatēts elektroenerģijas nozarē – jaudas pārpalikums, diferenciāla un/vai preferenciāla elektroenerģijas cenu noteikšanas prakse, kuras mērķis ir samazināt elektroenerģijas rēķinus peroksisulfātu nozarei Ķīnā (33). Attiecībā uz amonija sulfātu konstatēts, ka pastāv subsīdiju shēmas, īpaši nodokļu programmas, zemes nodrošināšana, aizdevumu programmas, dotācijas, kā arī citas programmas (34). Attiecībā uz nātrija hidroksīdu (kaustisko sodu) konstatēts, ka elektroenerģija tiek nodrošināta par zemākām cenām (35).

(50)

Tāpēc tiek konstatēts, ka ĶV ir ieviesusi vairākus valsts politikas pasākumus, kas ietekmē brīvā tirgus spēkus, kas skar peroksisulfātu nozarē izmantojamo izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem normāli darboties.

(51)

Saskaņā ar lietā pieejamo informāciju Ķīnas bankrota sistēma šķiet nepiemērota, lai sasniegtu savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu pilnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu skaits joprojām ir zemā līmenī attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt valsts loma maksātnespējas procesos joprojām ir spēcīga un aktīva, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesu rezultātu (36).

(52)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (37). Visa zeme pieder Ķīnas valstij (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu iesniegšanas procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (38). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot ekonomikas plānu īstenošanu (39).

(53)

Tāpēc šķiet, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas, un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot un iegādājoties zemi ĶTR, rodas kropļojumi. Šie tiesību akti attiecas arī uz peroksisulfātu nozari un tās izejvielu piegādātājiem. Attiecībā uz diviem peroksisulfātu ražotājiem Komisija konstatēja, ka kropļojumi ir mantoti no ārpustirgus ekonomikas sistēmas, īpaši attiecībā uz iegūto zemes izmantošanas tiesību izmaksām (40). Arī nesen veiktas izmeklēšanas citās nozarēs ir apstiprinājušas zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanu par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo (41).

(54)

Ņemot vērā iepriekš minēto un sadarbības trūkumu šajā lietā, Komisija secina, ka peroksisulfātu nozarē bankrota un īpašuma tiesību aktu piemērošana ir diskriminējoša vai arī to izpilde ir neatbilstīga.

(55)

Uz tirgu balstīta algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju tiek ierobežotas. ĶTR nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (42). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīguma slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (43). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (44). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas ĶTR ir izkropļotas.

(56)

Nekas šīs izmeklēšanas materiālos neliecina, ka uz peroksisulfātu nozari neattiektos Ķīnas darba tiesību sistēma. Faktiski izrādās, ka šo nozari algu izmaksu kropļojumi ietekmē tāpat gan tieši (saistībā ar pārskatāmā ražojuma ražošanu), gan netieši (saistībā ar piekļuvi kapitālam vai izejresursiem no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR nodarbinātības sistēma).

(57)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka peroksisulfātu nozarē ir izkropļotas algu izmaksas, arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(58)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem ĶTR ir dažādos veidos izkropļota.

(59)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs spēcīgs valsts īpašumā esošu banku stāvoklis (45), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (46) un, tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (47). To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (48).

(60)

Lai gan tiek atzīts, ka varētu būt dažādi tiesību instrumenti, kas attiecas uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālus noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, nozīmīgi pierādījumi liecina, ka minētajiem noteikumiem ir tikai sekundāra nozīme dažādu juridisko instrumentu piemērošanā (49). Arī iepriekšējās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās gūtie konstatējumi ir likuši secināt to pašu (50).

(61)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītnovērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem novērtējumiem (51).

(62)

Rezultātā rodas nosliece piešķirt aizdevumus valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas nozīmīgākajās rūpniecības nozarēs, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(63)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(64)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka ir pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, kaut arī ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies (52). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ finansēšanas izmaksas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(65)

Kopējais kreditēšanas pieaugums ĶTR liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, ĶV ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumus), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus (53).

(66)

Būtībā, kaut arī nesen ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu ĶTR ietekmē nozīmīgas sistēmiskas problēmas un kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(67)

Nekas šīs izmeklēšanas materiālos neliecina, ka peroksisulfātu ražotāji un/vai izejvielu un citu izejresursu piegādātāji negūtu labumu no šīs finanšu sistēmas.

(68)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka peroksisulfātu ražotājiem bija pieejams finansējums, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus, vai to darbība kā citādi nav neatkarīga no valsts.

(69)

Komisija norāda, ka ziņojumā aprakstītie kropļojumi neattiecas tikai uz kādu konkrētu ražošanas nozares sektoru. Gluži pretēji – pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.1.2.1.–3.1.2.8. iedaļā un ziņojuma A un B daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm.

(70)

Peroksisulfātu ražošanai nepieciešamas galvenās izejvielas. Ja ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, tad cenas, ko ražotāji maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami saistītas ar tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(71)

Rezultātā ne vien nav iespējams izmantot peroksisulfātu iekšzemes pārdošanas cenas, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta iepriekš. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem.

(72)

Analīze 3.1.2.2.–3.1.2.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī peroksisulfātu nozarē (ieskaitot pārskatāmo ražojumu), liecina, ka cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās un ražotāji eksportētāji ĶTR sniedza ierobežotu informāciju par šiem jautājumiem, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(73)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā punktā, salikto normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstošā reprezentatīvā valstī. Komisija atgādina, ka netika iesniegti apgalvojumi, ka kādas iekšzemes izmaksas nebūtu izkropļotas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(74)

Komisija reprezentatīvās valsts izvēli balstīja uz šādiem kritērijiem:

(75)

Pamatojoties uz Komisijai pieejamajiem datiem, pārskatāmo ražojumu ražo ierobežots valstu un ražotāju skaits. Lielākās ražotnes atrodas Ķīnas Tautas Republikā, Indijā, Eiropas Savienībā, Turcijā, Japānā un ASV.

(76)

Pasaules Bankas indekss liecina, ka no valstīm, kurās notiek ražošana, tikai Turcijas ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnas Tautas Republikā.

Tāpēc, pamatojoties uz iepriekš minētajiem kritērijiem, Turcija ir atzīta par vienīgo iespējamo reprezentatīvo valsti.

(77)

Vienīgā ieinteresētā persona, kas iesniedza piezīmes, proti, pieprasījuma iesniedzēji, atbalstīja šo izvēli. Tā kā nav sniegtas piezīmes pret Turcijas kā reprezentatīvās valsts izmantošanu, Komisija apstiprināja savus konstatējumus attiecībā uz reprezentatīvo valsti un salikto normālo vērtību noteica, pamatojoties uz Turcijas datiem.

(78)

Salikto normālo vērtību Komisija noteica, piemērojot šādu metodiku. Pirmkārt, tā noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Pēc tam Komisija reizināja izmantojuma koeficientus (ražotāja eksportētāja ražošanas procesa līmenī attiecībā uz materiāliem, darbaspēku un elektroenerģiju) ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī Turcijā.

(79)

Otrkārt, minētajām izgatavošanas izmaksām Komisija pieskaitīja Turcijas uzņēmuma Ak-Kim Kimya Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi’s (“Ak-kim”) PVA un peļņu. Ak-kim bija vienīgais uzņēmums, kas peroksisulfātus ražo reprezentatīvajā valstī, par kuru bija pieejami publiski pieejami dati saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Tāpēc, tā kā ieinteresētās personas piezīmes nav iesniegušas, uzņēmums Ak-kim tika uzskatīts par atbilstošu uzņēmumu, lai normālās vērtības aprēķināšanai noteiktu neizkropļotu un samērīgu PVA un peļņas summu.

(80)

Pamatojoties uz to, Komisija attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica salikto normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(81)

Komisija 15. janvāra un 6. maija paziņojumā norādīja, ka saliktās normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tā bija iecerējusi izmantot šādus avotus:

(82)

Nākamajā tabulā ir apkopoti aprēķinos izmantotie ražošanas faktori ar to attiecīgajiem HS kodiem un vienības vērtībām no GTA vai Turcijas datubāzēm, tostarp ievedmuitas nodokļi un transporta izmaksas.

1. tabula

Ražošanas faktori

(83)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu uz reprezentatīvo valsti, kurai tika pieskaitīti ievedmuitas nodokļi un transporta izmaksas. Imports no ĶTR tika izslēgts, ņemot vērā šajā valstī pastāvošos nozīmīgos kropļojumus, kas ir konstatēti iepriekš 3.1.2. iedaļā. Pēc ĶTR izslēgšanas imports no citām trešām valstīm saglabājās reprezentatīvs – 48–100 % no kopējā Turcijā importētā apjoma.

(84)

Attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem Komisija norādīja, ka Turcija ir importējusi attiecīgās izejvielas no vairāk nekā 70 valstīm ar atšķirīgu ievedmuitas nodokļa likmju līmeni un ar būtiskām atšķirībām apjomos. Tādēļ un ņemot vērā to, ka termiņbeigu pārskatīšanā nav jāaprēķina precīza dempinga starpība, bet gan jānosaka dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība, Komisija ievedmuitas nodokli katrai izejvielai aprēķināja, pamatojoties uz reprezentatīvu importa apjomu no ierobežota valstu skaita, kuras attiecībā uz lielāko daļu izejvielu veica gandrīz visu importu un kuru īpatsvars nekad nav bijis mazāks par 90 % no kopējā importa apjoma.

(85)

Komisija izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotas izejvielu izmaksas, kad tās piegādātas uzņēmuma rūpnīcai.

(86)

Detalizētu informāciju par algām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs publicē Turcijas Statistikas institūts. Komisija izmantoja 2016. gada ražošanas sektorā paziņotās algas par saimniecisko darbību C.20 (Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana) (59) saskaņā ar NACE 2. red. klasifikāciju (60). Izmantojot Turcijas Statistikas institūta publicēto iekšzemes ražotāju cenu indeksu (61), tika koriģēta 2016. gada vidējā mēneša vērtība attiecībā uz inflāciju.

(87)

Elektroenerģijas cenu rūpnieciskajiem lietotājiem publicē Turcijas Statistikas institūts regulāros paziņojumus presei. Komisija izmantoja 2019. gada 26. martā publicētos datus par elektroenerģijas cenām rūpnieciskajiem lietotājiem atbilstīgajā patēriņa grupā kurušos par kWh (62) (attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu) (63).

(88)

Tvaiks netiek tirgots pāri robežām, un tam nav HS koda. Tāpēc, lai noteiktu neizkropļotu tvaika vērtību, Komisija vispirms aprēķināja šāda tvaika procentuālo daļu pārējo ražošanas faktoru kopējā vērtībā un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu ražošanas faktoru kopējām izmaksām.

(89)

Komisija izmantoja to pašu metodiku attiecībā uz citām tiešajām izmaksām, kas kopā veido aptuveni 2 % no ražotāja eksportētāja paziņoto ražošanas faktoru kopējās vērtības.

(90)

Lai noteiktu neizkropļotu vērtību izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, Komisija izmantoja īpatsvaru, ko izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas veido ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, izgatavošanas izmaksās. Konkrētāk, tā vispirms izteica ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, faktiskās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas kā procentuālo daļu no kopējām faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Pēc tam Komisija piemēroja tādu pašu procentuālo daļu neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai noskaidrotu, kāda ir neizkropļota izgatavošanas pieskaitāmo vērtība. Komisija uzskatīja, ka šī pieeja šajā lietā ir pamatota tāpēc, ka nebija pieejami publiski dati par ražošanas pieskaitāmajām izmaksām, kuras radās Turcijas ražotājam, kurš tika izvēlēts PVA un peļņas aprēķināšanas vajadzībām (sk. (91) apsvērumu), un šādi aprēķinātā summa atspoguļo faktiskos ražošanas faktorus, ko izmanto katrs ražotājs eksportētājs, taču pēc tam to reizina ar neizkropļotām ražošanas izmaksām, izmantojot attiecīgo reprezentatīvo valsti.

(91)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta ceturtajā daļā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(92)

Lai noteiktu neizkropļotu PVA un peļņas vērtību, Komisija izmantoja Orbis datubāzē paziņotos finanšu datus par vienīgo Turcijas uzņēmumu, kurš ražo pārskatāmo ražojumu (Ak-Kim Kimya Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi) (64). Pieejamā informācija par uzņēmumu liecina, ka darījumdarbība lielākoties ir bijusi saistīta ar pārskatāmo ražojumu, un informācija no finanšu pārskatiem liecina, ka šajā periodā nav bijuši ārkārtas notikumi, kuru dēļ vajadzētu koriģēt paziņotos datus.

(93)

Rezultātā neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām tika pieskaitītas šādas pozīcijas:

(94)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, Savienībā pārdeva tikai nelielus apjomus. Šā iemesla dēļ tika konstatēts, ka cenas nav reprezentatīvas. Tādēļ Komisija šos pārdošanas apjomus neuzskatīja par uzticamu pamatu dempinga aprēķinam nepieciešamās eksporta cenas noteikšanai.

(95)

Saskaņā ar datubāzē Comext paziņotajiem datiem gandrīz visu importu uz Savienību no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir veicis eksportētājs, par kuru sākotnējā izmeklēšanā (65) konstatēts, ka tas neīsteno dempingu un uz kuru pašreizējā pārskatīšana neattiecas.

(96)

Tādējādi saskaņā ar iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā izmantoto metodiku Komisija ir salīdzinājusi ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta cenu uz trešām valstīm (66) un normālo vērtību, lai analizētu dempinga atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā.

(97)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu attiecībā uz normālo vērtību un eksporta cenām uz pārējām pasaules valstīm, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu Komisija izdarīja pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tā koriģēja FOB eksporta pārdevumu cenas, ņemot vērā iekšzemes vedmaksu, kravas apstrādes un iekraušanas izmaksas, iepakošanas, bankas un kredīta izmaksas, savukārt pārdevumu CIF cenas koriģēja, papildus ņemot vērā jūras transporta apdrošināšanu un vedmaksu.

(98)

Tā kā ražotājs eksportētājs par eksporta pārdevumiem ir samaksājis pilnu PVN, Komisija salikto normālo vērtību koriģēja ar pilnu PVN.

(99)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka ražotājs, kas sadarbojās, pārdeva uz visām trešām valstīm par cenām, kas par vairāk nekā 20 % ir zemākas par normālo vērtību.

(100)

ĶTR ir 15 pārskatāmā ražojuma ražotāji. Pārskatīšanas pieprasījumā, pamatojoties uz iekšējo informāciju (67), pieprasījuma iesniedzēji aplēsa, ka Ķīnā ir ievērojams jaudas pārpalikums – vismaz 75 000 t/gadā (68). Tik liela ražošanas jauda nozīmē, ka Ķīna viena pati varētu apmierināt patēriņu Savienībā, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika aplēsts no 35 000 t līdz 45 000 t.

(101)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka Ķīna ir viena no lielākajām peroksisulfātu ražotājām pasaulē un tai ir ievērojama neizmantotā jauda, ko gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, varētu viegli iedarbināt, lai eksportētu uz Savienību.

(102)

Turklāt, ņemot vērā, ka Savienības tirgus ir samērā liels un tajā pastāvīgi pieaug patēriņš (sk. 5.2. iedaļu), Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tas joprojām ir pievilcīgs.

(103)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pastāv iespējamība, ka dempings atkārtotos, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti. Jo īpaši Ķīnā noteikto normālo vērtību līmenis, ražotāja, kas sadarbojās, eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem, Savienības tirgus pievilcīgums un ievērojamas ražošanas jaudas pieejamība ĶTR norāda uz lielu dempinga atkārtošanās iespējamību, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti.

(104)

Savienībā ir divi peroksisulfātu ražotāji. PIP laikā tie ražoja 100 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Abi ražotāji atbalstīja pārskatīšanas pieprasījumu un sadarbojās izmeklēšanā.

(105)

Tāpēc šie uzņēmumi veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē, un tie turpmāk tekstā tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(106)

Lai saskaņā ar pamatregulas 19. pantu saglabātu konfidencialitāti, dati, kas saistīti ar abiem Savienības ražotājiem, ir izklāstīti indeksu vai diapazonu veidā.

(107)

Informācija par importu tika analizēta KN koda līmenī attiecībā uz trijiem galvenajiem līdzīgā ražojuma veidiem, proti, amonija persulfātu, nātrija persulfātu un kālija persulfātu, un Taric koda līmenī – ceturtajam veidam, proti, kālija peroksimonosulfātam. Importa analīzi papildināja saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu savāktie dati.

(108)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjomu Savienības tirgū un Eurostat datiem par importu KN koda un Taric koda līmenī. Šie pārdošanas apjomi tika salīdzināti un, ja nepieciešams, atjaunināti, ņemot vērā pārbaudītu informāciju, kas bija iegūta no Savienības ražotājiem.

(109)

Attiecīgajā periodā patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš

(110)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %.

(111)

Kā jau minēts iepriekš (95) apsvērumā, gandrīz visu importu no ĶTR ir veicis viens uzņēmums, par kuru sākotnējā izmeklēšanā konstatēts, ka tas neīsteno dempingu. Ņemot vērā to, ka imports, uz ko attiecas pasākumi, ir nenozīmīgs (tirgus daļa mazāka par 1 %), Komisija konstatēja, ka cenas nav reprezentatīvas. Tāpēc Komisija secināja, ka importa par dempinga cenām cenu dinamiku nav iespējams analizēt. Tā paša iemesla dēļ nav iespējams aprēķināt cenu samazinājumu.

(112)

Importa apjoms no citām valstīm, tā cenas un tirgus daļa (arī attiecībā uz bezdempinga importu no Ķīnas) attiecīgajā periodā ir parādīta nākamajā tabulā. Kā paskaidrots iepriekš (106) apsvērumā, konfidencialitātes dēļ tirgus daļas rādītāji un bezdempinga importa apjomi no Ķīnas ir izklāstīti indeksu veidā.

3. tabul

Imports no citām trešām valstīm un bezdempinga imports no Ķīnas

(113)

Importa apjomi no citām trešām valstīm (ieskaitot bezdempinga importu no Ķīnas) Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 25 %, savukārt vidējā cena tajā pašā periodā palielinājās par aptuveni 6 %. Citu trešo valstu tirgus daļa (ieskaitot bezdempinga importu no Ķīnas) tajā pašā periodā arī palielinājās – par aptuveni 16 %. Vienlaikus Savienības ražošanas nozare palielināja cenas vidēji par 5 %, kā teikts turpmāk (124) apsvērumā.

(114)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomikas faktori un indeksi, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(115)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

4. tabula

(116)

No tā izriet, ka ražošanas jauda nedaudz palielinājās (par 2–4 %), bet ražošanas apjoms un jaudas izmantojums saglabājās stabils.

(117)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienībā bija šāda dinamika.

5. tabula

(118)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū saglabājās stabils. Tomēr Savienības ražošanas nozare tajā pašā periodā pakāpeniski zaudēja tirgus daļu par 7 %, savukārt patēriņš Savienībā palielinājās par 8 %.

(119)

Attiecīgajā periodā nodarbinātības līmenim un ražīgumam Savienības ražošanas nozarē bija šāda dinamika.

6. tabula

(120)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā palielinājās, pieaugdama par 3 %. Savienības ražotāju darbaspēka ražīgums, ko mērī ar produkcijas izlaidi (t) uz vienu nodarbināto gadā, attiecīgajā periodā saglabājās stabils. Daļēji tas ir saistīts ar Savienības ražošanas nozares iepriekšējo gadu centieniem reaģēt uz spiedienu, ko tolaik radīja imports par dempinga cenām no ĶTR, jau pirms attiecīgā perioda panākot augstu ražīgumu.

(121)

Patēriņa pieaugums attiecīgajā periodā Savienībā bija 8 procentpunkti. Tomēr Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no šā pieticīgā patēriņa pieauguma tāpēc, ka attiecīgajā periodā tā turpināja zaudēt tirgus daļu.

(122)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenim bija šāda dinamika.

7. tabula

(123)

Lai gan Savienības ražošanas nozares krājumu līmenis perioda beigās no 2015. gada līdz PIP palielinājās, tas bija salīdzinoši zems attiecībā pret ražošanas apjoma līmeni.

(124)

Attiecīgajā periodā vienības vidējo pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā un Savienības ražošanas nozares vienības vidējo ražošanas izmaksu dinamika bija šāda.

8. tabula

(125)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares izmaksas palielinājās par 3–5 %. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares cenas palielinājās par 4–6 %, tāpēc, paaugstinājusi cenas, Savienības ražošanas nozare spēja segt izmaksu pieaugumu.

(126)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Eiropas Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā svārstījās starp zemāko rādītāju 6–8 % 2016. gadā un augstāko rādītāju 8–10 % 2017. gadā un zem mērķa peļņas, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā (t. i., 12,0 %).

(127)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares naudas plūsma pieauga par 3 %, savukārt ieguldījumu līmenis saglabājās stabils.

(128)

No 2015. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ienākums no ieguldījumiem, ko definē kā procentos izteiktu peļņu no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, palielinājās par 10 %. Tajā pašā periodā vidējie algu līmeņi nedaudz palielinājās, sekojot tādai pašai tendencei, kas novērota attiecībā uz vienības ražošanas izmaksām.

(129)

Kā izklāstīts iepriekš, attiecīgajā periodā nebija importa par dempinga cenām no ĶTR, tāpēc nevarēja novērtēt dempinga starpības lielumu.

(130)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē bija pazīmes, kas liecināja par atgūšanos no iepriekšējā dempinga sekām. Savienības ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms un ieguldījumi saglabājās stabili, savukārt naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem attīstījās pozitīvi. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares nodarbinātības rādītāji pat nedaudz pieauga. Tādējādi, lai gan pārdošanas apjomi nesekoja pieprasījuma pieaugumam Savienības tirgū, jo attiecīgajā periodā tie nemainījās, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā dempinga.

(131)

Savienības ražošanas nozares stāvoklis attiecīgajā periodā uzlabojās. Lielākajai daļai kaitējuma rādītāju bija pozitīva vai stabila tendence. To, ka Savienības ražošanas nozare guva labumu no pasākumiem, citustarp apliecina augstais jaudas izmantojuma līmenis un naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem pieaugums. Importu Savienības tirgū no ĶTR veica vienīgais Ķīnas ražotājs, par kuru sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas neīsteno dempingu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(132)

Pēc tam saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai tad, ja pasākumi pret ĶTR tiktu atcelti, iespējams, atkārtotos būtiskais kaitējums.

(133)

Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, Savienības tirgus pievilcīgums, arī apsvērumi par to, vai attiecībā uz peroksisulfātiem citās trešās valstīs ir noteikti antidempinga vai kompensācijas pasākumi, Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas prakse citu trešo valstu tirgos un ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(134)

ĶTR ar lielu pārsvaru ir pasaulē lielākā pārskatāmā ražojuma globāla mēroga eksportētāja. Pamatojoties uz kopējo eksporta vērtību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (69), ES bija trešais nozīmīgākais ĶTR eksporta tirgus.

(135)

Kā jau paskaidrots 100. un 101. apsvērumā, ražotājiem ĶTR ir ievērojama ražošanas jauda un ievērojama aplēstā neizmantotā jauda, kas lielā mērā pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(136)

Savienības tirgus pasaules mērogā ir lielākais pārskatāmā ražojuma importētājs (70). Turklāt, kā redzams 1. tabulā iepriekš, attiecīgā ražojuma patēriņš Savienībā no 2015. gada līdz PIP palielinājās par 8 %. Tas liecina, ka patēriņš Savienībā joprojām ir spēcīgs un palielinās. Ņemot vērā, ka Savienības tirgus ir samērā liels un tajā pastāvīgi pieaug patēriņš, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tas joprojām ir pievilcīgs.

(137)

Turklāt tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret pārskatāmā ražojuma eksportu ir spēkā citās trešās valstīs, piemēram, ASV un Indijā – tas apgrūtina Ķīnas ražotāju eksportētāju eksportu uz šiem tirgiem un vēl vairāk palielina Savienības tirgus pievilcīgumu gadījumos, kad šo eksportu var novirzīt.

(138)

Vēl viens faktors, kas pierāda Savienības tirgus pievilcīgumu, ir Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas stratēģija. Šajā kontekstā analīze tika veikta, pamatojoties uz salīdzinājumu starp Savienības ražotāju pārdošanas cenām un Ķīnas ražotāja, kas sadarbojās, noteiktajām EXW cenām uz trešām valstīm, tās pārrēķinot līdz CIF līmenim (pieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas uz Savienību un koriģējot attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām un parastajiem nodokļiem). Šie aprēķini parāda, ka Ķīnas eksporta cenas ir par 26 % zemākas nekā Savienības ražotāju pārdošanas cenas, salīdzinot tajā pašā līmenī. To pašu analīzi veica, pamatojoties uz visām GTA paziņotajām Ķīnas eksporta cenām, kas noteiktas trešās valstīs (izņemot Savienību). Šie aprēķini parāda, ka Ķīnas eksporta cenas ir par 18 % zemākas nekā Savienības ražotāju pārdošanas cenas, salīdzinot tajā pašā līmenī. Tāpēc var pamatoti sagaidīt, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, imports no Ķīnas Savienības tirgū ienāks par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares noteiktajām cenām.

(139)

Ņemot vērā lielo neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, Savienības tirgus pievilcīgumu un Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi, kas jau aplūkoti iepriekš 134.–138. apsvērumā, ir iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā jau īsā laikā pārdošanai Savienībā/novirzīšanai uz to būtu pieejams ievērojams apjoms peroksisulfātu par zemām cenām.

(140)

Tādējādi Savienības ražošanas nozare, kas pašlaik spēj apmierināt pieprasījumu Savienībā, iespējams, zaudēs pārdošanas apjomus un tirgus daļu Savienības tirgū.

(141)

Lai novērtētu pasākumu atcelšanas iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, Komisija analizēja, kas varētu notikt ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, pārdošanas apjomu un rentabilitāti, ja Savienības tirgū ievērojamos apjomos ienāktu imports no Ķīnas.

(142)

Šajā ziņā jāatgādina, ka tad, kad no 2002. līdz 2007. gadam pasākumi bija atcelti, imports no Ķīnas par dempinga cenām palielinājās no 200 t 2001. gadā līdz gandrīz 9 000 t 2006. gadā, kas izraisīja to, ka samazinājās cenas, tika zaudēta tirgus daļa un ievērojami samazinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte.

(143)

Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un pašreizējo Savienības ražošanas nozares konkurētspēju, Komisija pārbaudīja, kā varētu tikt ietekmēti kaitējuma rādītāji, ja pasākumi tiktu atcelti. Tāpēc Komisija veica simulāciju, pamatojoties uz šādiem pieņēmumiem:

(144)

Simulācija parādīja, ka pasākumu atcelšanas rezultātā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms pēc viena gada samazinātos par aptuveni 13 % un pēc 2 gadiem par aptuveni 20 % un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena samazinātos par aptuveni 15 %. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozares rentabilitātes rādītāji mainītos no pašreizējiem līmeņiem līdz gandrīz nerentablai situācijai pēc viena gada un nerentablai situācijai pēc diviem gadiem.

(145)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka pasākumu atcelšana importam no ĶTR, iespējams, īsā laikā izraisītu būtiska kaitējuma atkārtošanos Savienības ražošanas nozarei.

(146)

Iepriekš (144) apsvērumā tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu ievērojami pasliktināties, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti. Tāpēc pasākumu turpināšana labvēlīgi ietekmēs Savienības ražošanas nozari, jo Savienības ražotāji varēs saglabāt pārdošanas apjomus, tirgus daļu, rentabilitāti un kopumā labo ekonomisko stāvokli. Turpretī, pārtraucot pasākumus, tiktu apdraudēta Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja, jo ir pamats uzskatīt, ka imports no Ķīnas tiks novirzīts uz Savienības tirgu, piedāvājot to par dempinga cenām un ievērojamos apjomos, kas izraisītu kaitējuma atkārtošanos.

(147)

Neviens no lietotājiem, ar kuriem notikusi saziņa, nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tomēr viens lietotājs, Wacker Chemie AG, iesniedza apsvērumus, apgalvojot, ka vairāku turpmāk minēto iemeslu dēļ pasākumi būtu jāatceļ.

(148)

Pirmkārt, lietotājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare esot attīstījusies pozitīvi, neraugoties uz ievērojamu importu no Ķīnas un lielu importa apjomu no citiem avotiem par salīdzināmām cenām/bieži vien sarūkošām cenām. Tāpēc Savienības ražošanas nozarei vajadzētu varēt izturēt vēl lielāku konkurenci, ko izraisītu imports no Ķīnas. Otrkārt, Wacker Chemie norādīja, ka Savienības ražotāji esot spējuši palielināt cenas ES tirgū, neraugoties uz ražošanas izmaksu samazinājumiem. Visbeidzot, pasākumu likvidēšana veicināšot konkurenci tirgū un iespējas peroksisulfātus iegādāties par konkurētspējīgām cenām no visiem avotiem.

(149)

Kā minēts iepriekš 4.7. iedaļā, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums un ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā palielināja pārdošanas cenas. Tomēr šis pārdošanas cenu pieaugums bija saistīts ar ražošanas izmaksu līdzvērtīgu pieaugumu (sk. (125) apsvērumu). Attiecībā uz importa cenām un apjomiem no ĶTR Komisija atgādināja, ka gandrīz visu importu uz Savienību no ĶTR bija veicis eksportētājs, par kuru sākotnējā izmeklēšanā konstatēts, ka tas neīsteno dempingu un uz kuru pašreizējā pārskatīšana neattiecas. Turklāt imports no citām trešām valstīm bija par cenām, kas ir salīdzināmas ar Savienības ražošanas nozares cenām, un šīs cenas uzrādīja augšupēju, nevis lejupēju tendenci. Izmeklēšanā arī konstatēja, ka, pateicoties ražojuma īpašībām, ka arī tirgū pieejamajiem daudzajiem piegādes avotiem, var viegli mainīt piegādātājus. Tāpēc Komisija noraida lietotāja apgalvojumus.

(150)

Turklāt sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatāmā ražojuma ietekme uz pakārtoto ražojumu izmaksām ir diezgan nenozīmīga un antidempinga maksājuma ietekme ir niecīga (71). Lietotāji nesniedza informāciju, kas varētu atspēkot iepriekšējās izmeklēšanās izdarītos secinājumus, ka maksājuma ietekme uz viņu uzņēmējdarbību būtu nenozīmīga.

(151)

Neviens no importētājiem, ar kuriem notikusi saziņa, pārskatāmo ražojumu ievērojamā apjomā neimportēja, un tāpēc tiem netika prasīts sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Neviens no importētājiem, kas pārskatīšanas sākumā pieteicās Komisijai, nesniedza piezīmes.

(152)

Izmeklēšanā apstiprināja, ka importētāji var viegli iepirkt ražojumus no dažādiem avotiem, kas patlaban pieejami tirgū, īpaši no Savienības ražošanas nozares, ASV eksportētājiem un Ķīnas eksportētāja, kuri pārdod par bezdempinga cenām. Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka peroksisulfātu imports veido 0,03–1,3 % īpatsvaru no importētāju kopējā apgrozījuma (72). Tāpēc, tā kā nav pierādījumu, kas varētu atspēkot šo konstatējumu, un ņemot vērā to, ka pārskatāmā ražojuma importa apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nenozīmīgs, Komisija secina, ka pasākumi importētājus neietekmēs nesamērīgi.

(153)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija izvērtēja dažādas konkurējošās intereses un īpaši ņēma vērā vajadzību aizsargāt Savienības ražošanas nozari pret iespējamu kaitējuma atkārtošanos. Tā kā nav pierādījumu, kas atspēkotu sākotnējās izmeklēšanas konstatējumus, Komisija secina, ka ietekme uz importētājiem un lietotājiem nav tik būtiska, ka pasākumu saglabāšana būtu acīmredzami nesamērīga. Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(154)

Komisija 2019. gada 8. novembrī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā iecerēja saglabāt antidempinga maksājumu (“informācijas galīgā izpaušana”), un aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Komisija nesaņēma ieinteresēto personu piezīmes, kurās būtu izteikti iebildumi pret izpaustajiem konstatējumiem.

(155)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā.

(156)

No iepriekš minētā izriet, ka antidempinga pasākumi, kas piemērojami Ķīnas izcelsmes peroksisulfātu importam, būtu jāsaglabā.

(157)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, vajadzīgs, lai dalībvalstu muitas dienestiem tiktu uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(158)

Kaut arī šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, tam nevajadzētu būt vienīgajam elementam, kas jāņem vērā muitas dienestiem. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes, un tie, tāpat kā citos gadījumos, var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka nākamais pieprasījums piemērot maksājuma likmi ir pamatots.

(159)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu palielinājumu kā tādu var uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņu, ko izraisījusi pasākumu noteikšana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt nepieciešamību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un piemērot valsts mēroga maksājumu.

(160)

Ja uzņēmums ar individuālu antidempinga likmi pēc tam maina sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt arī turpmāk piemērot šo likmi. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (73). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(161)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (74) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(162)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

(1)

Saskaņā ar nolīguma 51. panta 2. punktu Kopienas un Šveices Iekšzemes transporta komiteja (turpmāk “Apvienotā komiteja”) nodrošina nolīguma noteikumu pārraudzību un piemērošanu un īsteno 52. un 55. pantā minētās pielāgošanas un pārskatīšanas klauzulas.

(2)

Nolīguma 52. panta 4. punktā noteikts, ka Apvienotā komiteja cita starpā pieņem lēmumus par 1. pielikuma pārskatīšanu, lai vajadzības un savstarpības labad tajā iekļautu attiecīgajos tiesību aktos izdarītos grozījumus, vai lemj par visiem citiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt nolīguma pienācīgu darbību.

(3)

Apvienotās komitejas Lēmumā Nr. 1/2013 (1) ir paredzēts uz savstarpīguma pamata atzīt drošības sertifikātus, ko dalībvalsts vai Šveices drošības iestādes dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir izdevušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/49/EK (2). Tajā arī paredzēts uz savstarpīguma pamata atzīt “EK” atbilstības deklarācijas, deklarācijas par piemērotību lietošanai, verifikācijas deklarācijas, “EK” verifikācijas sertifikātus, apakšsistēmu un ritekļu ekspluatācijas atļaujas un ritekļa tipa atļaujas, kā arī paziņotās iestādes, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/57/EK (3).

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/797 (4) noteiktas jaunas prasības attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentu, apakšsistēmu un dzelzceļa ritekļu laišanu tirgū. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/798 (5) noteiktas jaunas prasības attiecībā uz vienoto drošības sertifikātu izdošanu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Turklāt šajās direktīvās Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai (turpmāk “aģentūra”) ir noteikti jauni pienākumi. Konkrēti, aģentūras pienākums ir izdot atļaujas ritekļa laišanai tirgū un ritekļa tipa atļaujas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 21. un 24. pantu (turpmāk “ES ritekļa atļaujas”), kā arī izdot vienotos drošības sertifikātus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 10. pantu (turpmāk “vienotie drošības sertifikāti”). Dalībvalstīm ir pienākums direktīvas transponēt, vēlākais, 2019. gada 16. jūnijā, bet dalībvalstīm, kuras Komisijai un aģentūrai ir nosūtījušas attiecīgu paziņojumu, direktīvas jātransponē, vēlākais, 2020. gada 16. jūnijā. No 2020. gada 16. jūnija Direktīvu 2004/49/EK un Direktīvu 2008/57/EK atceļ un aizstāj ar Direktīvu (ES) 2016/797 un Direktīvu (ES) 2016/798.

(5)

Turklāt Šveice plāno piemērot tiesību normas, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas (ES) 2016/797 un Direktīvas (ES) 2016/798 noteikumiem. Tādēļ Direktīvas (ES) 2016/797 un Direktīvas (ES) 2016/798 jaunie būtiskie noteikumi jāiekļauj nolīgumā, pārskatot tā 1. pielikumu.

(6)

Nolīgums tā pašreizējā redakcijā neparedz Eiropas Savienības iestādēm vai struktūrām iespēju īstenot pilnvaras Šveicē, nedz arī pilnvaro Apvienoto komiteju to grozīt šajā nolūkā. Kamēr nolīgumā nav izdarīts grozījums saskaņā ar piemērojamām procedūrām, ir jāparedz pārejas noteikumi, kuri nodrošinātu raitu dzelzceļa satiksmi starp Šveici un Eiropas Savienību. Šajā nolūkā būtu jāprecizē, ka Šveicē atbilstību piemērojamajām drošības un savstarpējās izmantojamības prasībām var pierādīt, no vienas puses, ar aģentūras izdoto vienoto drošības sertifikātu vai ES ritekļa atļauju, un, no otras puses, ar Šveices iestāžu kontroli, kurā pārbauda atbilstību Šveices valsts noteikumiem. Lai varētu izdot vienotos drošības sertifikātus vai ES ritekļa atļaujas, aģentūrai kā pierādījums būtu jāņem vērā Šveices iestāžu izvērtējums, kas veikts, lai izdotu Šveices dzelzceļa tīklam derīgus drošības sertifikātus vai ritekļa atļaujas, turklāt tai būtu jāņem vērā arī Šveices tiesību aktu prasības, kas atbilst attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(7)

Būtu lietderīgi savstarpēji atzīt “EK” sertifikātus un “EK” deklarācijas, kas izdotas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/797.

(8)

Lai ierobežotu administratīvo slogu, ir lietderīgi ļaut pieteikuma iesniedzējiem reizē pieprasīt gan vienoto drošības sertifikātu vai ES ritekļu atļauju, ko izdod aģentūra, gan Šveices iestāžu pārbaudi attiecībā uz atbilstību tās prasībām. Šajā pašā nolūkā ir lietderīgi atļaut pieteikuma iesniedzējiem šim mērķim izmantot vienas pieturas aģentūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/796 (6) 12. pantā. Būtu jāpiešķir Šveicei piekļuve vienas pieturas aģentūrai, un aģentūrai un Šveicei būtu jāsadarbojas tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs šā lēmuma izpildei.

(9)

Direktīvas (ES) 2016/797 13. panta 2. punktā un Direktīvas (ES) 2016/798 8. panta 2. punktā minētie valsts noteikumi, kas ir piemērojami drošības sertifikātu un ritekļu atļauju izdošanai Šveices teritorijā (turpmāk “valsts noteikumi”), būtu jāpaziņo, lai tos publicētu, izmantojot Regulas (ES) 2016/796 27. pantā minēto IT sistēmu. Nolīguma 1. pielikumā būtu jāuzskaita jomas, kurām piemēro Šveices valsts noteikumus.

(10)

Šveice un Eiropas Savienība ir apņēmušās atcelt nevajadzīgus valsts noteikumus, kuri negatīvi ietekmē savstarpējo izmantojamību un rada traucējumus raitai dzelzceļa satiksmei starp Šveici un Eiropas Savienību. Daži nolīguma 1. pielikumā uzskaitītie Šveices valsts noteikumi varētu būt nesaderīgi ar savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām; minētie noteikumi līdz 2020. gada 31. decembrim būtu jāpārskata ar mērķi tos atcelt, grozīt vai saglabāt.

(11)

Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 1/2013 būtu jāatceļ. Tomēr, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/797 un Direktīvu (ES) 2016/798 dažas dalībvalstis būs transponējušas šīs direktīvas tikai 2020. gada 16. jūnijā, minētā Apvienotās komitejas lēmuma 2. panta 1. punktu un 3. panta 1. punktu attiecīgajās dalībvalstīs būtu jāturpina piemērot līdz minētajam datumam.

(12)

Saskaņā ar Lēmumu Nr. 1/2013 atzītajām “EK” atbilstības deklarācijām, deklarācijām par piemērotību lietošanai, verifikācijas deklarācijām, “EK” verifikācijas sertifikātiem, kā arī apakšsistēmu un ritekļu ekspluatācijas atļaujām, ritekļa tipa atļaujām un drošības sertifikātiem arī turpmāk vajadzētu būt atzītiem saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem tie tikuši izdoti.

(13)

Šā lēmuma pārejas noteikumi būtu jāpiemēro līdz 2020. gada 31. decembrim, kamēr nolīgumā nav izdarīts grozījums, kura mērķis ir aģentūras pienākumus drošības sertifikātu un ritekļu atļauju jomā attiecināt uz Šveices dzelzceļa tīklu. Ja pastāv varbūtība, ka līdz 2020. gada 31. decembrim tiesību normas, kas ir līdzvērtīgas Regulas (ES) 2016/796, Direktīvas (ES) 2016/797 un Direktīvas (ES) 2016/798 noteikumiem, vēl netiks piemērotas, Apvienotajai komitejai būtu jāizskata jautājums par pārejas pasākumu termiņa pagarināšanu pēc 2020. gada 31. decembra,

“(1)

Piena proteīni.

Kazeīnus un kazeinātus, kas ir preču sastāvā, neuzskata par piena proteīniem, ja precēs nav citu piena izcelsmes sastāvdaļu. Piena taukus, kuru precēs ir mazāk par 1 % no svara, un laktozi, kuras ir mazāk par 1 % no svara, neuzskata par citām piena izcelsmes sastāvdaļām. Pēc muitas formalitāšu nokārtošanas attiecīgajai personai atbilstošajā deklarācijā jānorāda: vienīgā piena sastāvdaļa: kazeīns/kazeināts (attiecīgajā gadījumā).

(2)

Ciete/glikoze.

Preču saturs (ko uzrāda) attiecībā uz cieti, tās sadalīšanās produkti, t. i., visi glikozes polimēri, un glikoze, kas noteikta kā glikoze un izteikta kā ciete (sausnā, 100 % tīra; koeficients glikozes pārvēršanai cietē: 0,9). Ja glikozes un fruktozes maisījums (jebkādā veidā) tiek deklarēts un/vai konstatēts precēs, aprēķinos iekļaujamais glikozes daudzums ir tas, kas pārsniedz fruktozes saturu precēs.

(3)

Saharoze/invertcukurs/izoglikoze.

Preču saturs (ko uzrāda) attiecībā uz saharozi kopā ar saharozi, kuru iegūst, izsakot kā saharozi jebkuru glikozes un fruktozes maisījumu (abu cukuru daudzuma aritmētiskā summa, ko reizina ar 0,95), kuru deklarē (jebkādā veidā) un/vai var konstatēt precēs. Ja preču fruktozes saturs ir mazāks par glikozes saturu, aprēķinos iekļaujamais glikozes daudzums ir daudzums, kas pēc svara ir vienāds ar fruktozes daudzumu.”