3.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/2007

(2019. gada 18. novembris),

ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 piemērošanu attiecībā uz sarakstiem, kuros norādīti tie dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, kā arī siens un salmi, uz ko attiecina oficiālās kontroles robežkontroles punktos, un ar ko groza Lēmumu 2007/275/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 3. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (2), un jo īpaši tās 47. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Regulā (ES) 2017/625 ir noteikumi par dalībvalstu kompetento iestāžu veiktajām oficiālajām kontrolēm, kurās pārbauda, vai dzīvnieki un preces, ko ieved Savienībā, atbilst Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktiem.

(2)

Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/478 (3) tika grozīta Regula (ES) 2017/625, tās 47. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās preču kategorijas papildinot ar sienu un salmiem, kā arī ar pārtikas produktiem, kas satur gan augu izcelsmes produktus, gan apstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus (“kombinēti produkti”).

(3)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 konkrētas dzīvnieku un preču kategorijas no trešām valstīm robežkontroles punktā vienmēr būtu jāuzrāda oficiālo kontroļu veikšanai pirms ievešanas Savienībā. Papildus dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem to kategoriju vidū, kuras robežkontroles punktos vienmēr būtu jāuzrāda oficiālo kontroļu veikšanai, ir siens un salmi un kombinēti produkti.

(4)

Regulā (ES) 2017/625 paredzēts, ka Komisija izveido sarakstus, kuros ietverti tie dažādie dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, siens un salmi un kombinētie produkti, kas robežkontroles punktos jāuzrāda oficiālai kontrolei, un kuros norādīts attiecīgais Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (4) minētais kombinētās nomenklatūras (KN) kods.

(5)	Tā kā atvasinātie produkti ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apakškategorija, tie būtu jāietver sarakstos un attiecīgi būtu jānorāda to KN kodi.

(6)

Komisijas Lēmums 2007/275/EK (5) nosaka noteikumus par dzīvniekiem, produktiem un arī kombinētajiem produktiem, kas robežkontroles punktos jāpakļauj veterinārajām pārbaudēm saskaņā ar Padomes Direktīvām 91/496/EEK (6) un 97/78/EK. No 2021. gada 21. aprīļa saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/625 (7) sāks piemērot jaunus nosacījumus attiecībā uz kombinētu produktu ievešanu Savienībā. Tāpēc līdz tam ir lietderīgi turpināt piemērot spēkā esošos noteikumus, kas Lēmumā 2007/275/EK noteikti attiecībā uz kombinētiem produktiem, uz ko attiecina oficiālās kontroles robežkontroles punktos, kā arī ir lietderīgi, ka kombinētiem produktiem šo regulu nepiemēro. Lai izvairītos no tiesību normu pārklāšanās, ar šo regulu būtu jāgroza Lēmums 2007/275/EK un tā piemērošanas joma būtu jāierobežo attiecībā uz kombinētiem produktiem.

(7)

Lai kompetentajām iestādēm būtu vienkāršāk robežkontroles punktos veikt oficiālās kontroles saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625, ar šo regulu izveidotajam sarakstam būtu sīki jāapraksta dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un no dzīvniekiem atvasināti produkti, kā arī siens un salmi, kam veicamas šādas oficiālās kontroles.

(8)

Turklāt attiecībā uz konkrētiem KN kodiem šī regula sarakstā iekļauj tikai daļu dzīvnieku un produktu, kas ietilpst attiecīgajā pozīcijā vai apakšpozīcijā. Šādos gadījumos regulā būtu jābūt papildu ziņām par attiecīgajiem dzīvniekiem un produktiem, uz ko attiecina oficiālās kontroles robežkontroles punktos.

(9)	Regulas (ES) 2017/625 noteikumus, kas reglamentē šīs regulas aptvertos jautājumus, piemēro no 2019. gada 14. decembra, tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas.

(10)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1. Ar šo regulu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 47. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu izveido to dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, no dzīvniekiem atvasinātu produktu un siena un salmu sarakstus, uz kuriem attiecina oficiālās kontroles robežkontroles punktos.

2. Šo regulu nepiemēro kombinētiem produktiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“dzīvnieku izcelsmes produkti” ir dzīvnieku izcelsmes produkti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (8) I pielikuma 8.1. punktā;

2)	“neapstrādāti cūku sari” ir neapstrādāti cūku sari, kā definēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (9) I pielikuma 33. punktā;

3)	“neapstrādātas putnu spalvas un spalvu daļas” ir neapstrādātas putnu spalvas un spalvu daļas, kā definēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 30. punktā;

4)	“neapstrādāts apmatojums” ir neapstrādāts apmatojums, kā definēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 32. punktā;

5)	“starpprodukts” ir starpprodukts, kā definēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 35. punktā;

6)	“apstrādātas ādas” ir apstrādātas ādas, kā definēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 28. punktā;

7)	“neapstrādāta vilna” ir neapstrādāta vilna, kā definēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 31. punktā.

3. pants

I pielikumā norādīto dzīvnieku un preču oficiālās kontroles

Uz šīs regulas I pielikumā norādītajiem dzīvniekiem un precēm attiecina oficiālās kontroles robežkontroles punktos saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625.

4. pants

Grozījumi Lēmumā 2007/275/EK

Lēmumu 2007/275/EK groza šādi:

1)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “Komisijas 2007. gada 17. aprīļa Lēmums par to kombinēto produktu sarakstiem, kas jāpakļauj kontrolei robežkontroles punktos”;

2)	lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu: “1. pants Priekšmets Ar šo lēmumu nosaka noteikumus par kombinētiem produktiem, uz kuriem, kad tos ieved Savienībā, attiecina oficiālās kontroles robežkontroles punktos.”;

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

I pielikumā uzskaitīto kombinēto produktu oficiālās kontroles

1. Uz šā lēmuma I pielikumā uzskaitītajiem kombinētajiem produktiem robežkontroles punktos attiecina oficiālās kontroles saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (*1).

2. Kombinēto produktu, uz kuriem attiecina oficiālās kontroles, sākotnējo atlasi, kas veikta uz I pielikuma 1. slejā ietvertās kombinētās nomenklatūras pamata, precizē, izmantojot konkrēto formulējumu vai tiesību aktus, kas minēti I pielikuma 3. slejā.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).”;"

lēmuma 4. pantu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “Kombinēti produkti, kam veic oficiālās kontroles”;

b)	ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Oficiālās kontroles veic šādiem kombinētajiem produktiem:”;

lēmuma 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Atkāpe attiecībā uz konkrētiem kombinētajiem produktiem

1. Atkāpjoties no 3. panta, oficiālās kontroles neveic šādiem kombinētajiem produktiem, kuri nesatur nekādus gaļas produktus:

kombinētajiem produktiem, kuru sastāvā citu pārstrādes produktu ir mazāk nekā puse, ar nosacījumu, ka:

i)	šos produktus var glabāt apkārtnes temperatūrā vai tie izgatavošanas laikā visā to masā ir pilnīgi izvārīti vai termiski apstrādāti tā, lai neapstrādāts produkts tiktu denaturēts;

ii)	uz produktiem ir skaidri norādīts, ka tie paredzēti lietošanai pārtikā;

iii)	tie ir iepakoti vai hermētiski iesaiņoti tīrās tvertnēs;

iv)	tiem ir tirdzniecības pavaddokuments un tie vienā no oficiālajām dalībvalsts valodām ir marķēti tā, ka minētais dokuments un marķējums kopā informē par kombinētā produkta īpašībām, daudzumu un iepakojumu skaitu, izcelsmes valsti, ražotāju un sastāvdaļām;

b)	II pielikumā norādītajiem kombinētajiem produktiem.

2. Tomēr visi piena produkti, kas ietilpst kādā kombinētajā produktā, ir iegūti tikai no valstīm, kuras norādītas Komisijas Regulas (ES) Nr. 605/2010 (*2) I pielikumā, un ir apstrādāti saskaņā ar minēto pielikumu.

(*2) Komisijas 2010. gada 2. jūlija Regula (ES) Nr. 605/2010, ar ko nosaka dzīvnieku un sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus lietošanai pārtikā paredzēta svaigpiena, piena produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu ievešanai Eiropas Savienībā (OV L 175, 10.7.2010., 1. lpp.).”;"

6)	I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

5. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 18. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

(2) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(3) Komisijas 2019. gada 14. janvāra Deleģētā regula (ES) 2019/478, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 groza attiecībā uz to sūtījumu kategorijām, kam piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos (OV L 82, 25.3.2019., 4. lpp.).

(4) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2007. gada 17. aprīļa Lēmums 2007/275/EK par dzīvnieku un produktu sarakstiem, kas jāpakļauj pārbaudei robežkontroles punktos saskaņā ar Padomes Direktīvām 91/496/EEK un 97/78/EK (OV L 116, 4.5.2007., 9. lpp.).

(6) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.).

(7) Komisijas 2019. gada 4. marta Deleģētā regula (ES) 2019/625, ar ko attiecībā uz prasībām par lietošanai pārtikā paredzētu noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanu Savienībā papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (OV L 131, 17.5.2019., 18. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(9) Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

SARAKSTS, KURĀ NORĀDĪTI TIE DZĪVNIEKU, DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI, REPRODUKTĪVIE PRODUKTI, DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTI UN ATVASINĀTIE PRODUKTI, KĀ ARĪ SIENA UN SALMI, UZ KO ATTIECINA 3. PANTĀ MINĒTĀS OFICIĀLĀS KONTROLES ROBEŽKONTROLES PUNKTOS

Piezīmes

1. Vispārīgas piezīmes

Lai precizētu, uz kuriem dzīvniekiem vai precēm konkrētā nodaļa attiecas, atsevišķām nodaļām ir pievienotas vispārējas piezīmes. Turklāt, ja vajadzīgs, dota atsauce uz īpašajām prasībām, kas noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (1).

2. Piezīmes par nodaļām

Šajā pielikumā saraksti ir iedalīti nodaļās, un tās atbilst attiecīgajām kombinētās nomenklatūras (KN) nodaļām, kas noteiktas ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (2) I pielikumu.

Piezīmes par nodaļām ir skaidrojumi, kas, ja vajadzīgs, citēti no piezīmēm par atsevišķām KN nodaļām.

3. Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem un klasifikācijas atzinuma

Ja vajadzīgs, papildu informācija par dažādajām nodaļām ņemta no Pasaules Muitas organizācijas Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem un klasifikācijas atzinuma.

Tabulas

4. 1. sleja – KN kods

Šajā slejā ir norādīts KN kods. Ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87 izveidotās KN pamatā ir starptautiskā preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma (HS), ko izstrādājusi Muitas sadarbības padome (tagadējā Pasaules Muitas organizācija (PMO)) un kas pieņemta ar 1983. gada 14. jūnijā Briselē noslēgto starptautisko konvenciju un Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 87/369/EEK (3) (“HS konvencija”). KN pārņem HS pozīcijas un apakšpozīcijas (to garums ir līdz sešiem cipariem), bet pašas KN pozīcijas iedalās vēl sīkāk, un tās tiek veidotas ar septīto un astoto ciparu.

Ja izmantots četru ciparu kods: ja vien nav norādīts citādi, visi produkti, pirms kuriem norādīti vai kuri atbilst minētajiem četriem cipariem, jānodod oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos. Vairumā gadījumu attiecīgie KN kodi, kas iekļauti ar Komisijas Lēmumu 2004/292/EK (4) izveidotajā sistēmā TRACES, ir iedalīti apakšpozīcijās, kas tiek apzīmētas ar sešu vai astoņu ciparu kodu.

Ja oficiālajām kontrolēm jānodod tikai konkrēti ar četru, sešu vai astoņu ciparu kodu klasificēti produkti un kombinētajā nomenklatūrā šim kodam nav īpašas apakšnodaļas, kods marķēts ar “ex”. Tādā gadījumā dzīvniekus un produktus, uz kuriem attiecas šī regula, nosaka pēc KN koda piemērošanas jomas un pēc attiecīgā 2. slejā dotā apraksta un 3. slejā minētās kvalifikācijas un paskaidrojuma.

5. 2. sleja – apraksts

Preču apraksts atbilst KN slejā “Apraksts” dotajam aprakstam.

Tā kā ar šo regulu aptvertās preces nosaka pēc KN kodiem, tad, atkāpjoties no KN interpretācijas noteikumiem, 2. slejā dotais dzīvnieku un produktu apraksta formulējums tiek uzskatīts tikai par indikatīvu.

6. 3. sleja – kvalifikācija un paskaidrojums

Šajā slejā sniegta detalizēta informācija par attiecīgajiem dzīvniekiem vai precēm. Papildu informācija par dažādo KN nodaļu aptvertajiem dzīvniekiem un precēm ir atrodama Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumos (5).

No dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem atvasināti produkti, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (6) un Regula (ES) Nr. 142/2011, Savienības tiesību aktos nav īpaši apzināti. Oficiālās kontroles veic produktiem, kas ir daļēji apstrādāti, bet būtībā ir jēli produkti, kuri vēl jāapstrādā apstiprinātā vai reģistrētā galamērķa objektā. Oficiālie inspektori robežkontroles punktā novērtē un, ja vajadzīgs, norāda, vai atvasinātais produkts ir pietiekami apstrādāts, lai tas nebūtu jāpakļauj turpmākām Savienības tiesību aktos paredzētām oficiālajām kontrolēm.

1. NODAĻA

Dzīvi dzīvnieki

Piezīme par 1. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā ietilpst visi dzīvie dzīvnieki, izņemot:

a)	zivis un vēžveidīgos, gliemjus un citus ūdens bezmugurkaulniekus, kas ietverti pozīcijās 0301, 0306, 0307 vai 0308;

b)	mikroorganismu kultūras un citus produktus, kas ietverti pozīcijā 3002, un

c)	dzīvniekus, kas ietverti pozīcijā 9508.”

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Pozīcijā 0106 inter alia ietilpst šādi mājas vai savvaļas dzīvnieki:

zīdītāji:

primāti;

2)	vaļi, delfīni un cūkdelfīni (vaļveidīgo kārtas zīdītāji), lamantīni un jūrasgovis (jūrassirēnu kārtas zīdītāji), roņi, jūraslauvas un valzirgi (airkāju apakškārtas zīdītāji);

3)	citi (piemēram, ziemeļbrieži, kaķi, suņi, lauvas, tīģeri, lāči, ziloņi, kamieļi (ieskaitot vienkupra kamieļus), zebras, truši, zaķi, brieži, antilopes (izņemot Bovinae apakšdzimtas dzīvniekus), kalnu kazas, lapsas, ūdeles un citi dzīvnieki kažokādu saimniecībām);

B)	rāpuļi (ieskaitot čūskas un bruņurupučus);

putni:

1)	plēsīgie putni;

2)	papagaiļveidīgie (ieskaitot papagaiļus, aras un kakadū);

3)	citi (piemēram, irbes, fazāni, paipalas, meža slokas, mērkaziņas, baloži, rubeņi, dārza stērste, savvaļas pīles, savvaļas zosis, mežastrazdi, melnie strazdi, cīruļi, žubītes, zīlītes, kolibri, pāvi, gulbji un citi putni, kas nav minēti pozīcijā 0105);

D)	bites (neatkarīgi no pārvadāšanas veida: kastēs vai sprostos, vai stropos);

E)	citi, piemēram, vardes.

Šajā pozīcijā neietilpst cirku, zvērnīcu vai citu līdzīgu ceļojošo dzīvnieku uzvedumu dzīvnieki (pozīcija 95.08).”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
0101	Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi	Visi
0102	Dzīvi liellopi	Visi
0103	Dzīvas cūkas	Visas
0104	Dzīvas aitas un kazas	Visas
0105	Dzīvi mājputni, t. i., vistas (Gallus domesticus), pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas	Visi
0106	Citi dzīvi dzīvnieki	Visi, ietilpst visi šo apakšpozīciju aptvertie dzīvnieki: 0106 11 00 (primāti); 0106 12 00 (vaļi, delfīni un cūkdelfīni (vaļveidīgo kārtas zīdītāji); lamantīni un jūrasgovis (jūrassirēnu kārtas zīdītāji); roņi, jūraslauvas un valzirgi (Pinnipedia apakškārtas zīdītāji); 0106 13 00 kamieļi un pārējie kamieļveidīgie (Camelidae); 0106 14 (truši un zaķi); 0106 19 00 (citādi): zīdītāji, kas nav ietverti pozīcijā 0101, 0102, 0103, 0104, 0106 11 , 0106 12 , 0106 13 un 0106 14 ; ietilpst suņi un kaķi; 0106 20 00 (rāpuļi, ieskaitot čūskas un bruņurupučus); 0106 31 00 (putni: plēsīgie putni); 0106 32 00 (papagaiļveidīgie (ieskaitot papagaiļus, aras un kakadū); 0106 33 00 (strausi; emu (Dromaius novaehollandiae); 0106 39 (citādi): ietilpst putni, kas nav ietverti pozīcijā 0105, 0106 31 , 0106 32 un 0106 33 , arī baloži; 0106 41 00 (bites); 0106 49 00 (kukaiņi, izņemot bites); 0106 90 00 (citādi): visi pārējie dzīvie dzīvnieki, kas neietilpst citur un kas nav zīdītāji, rāpuļi, putni un kukaiņi. Šajā pozīcijā ietilpst dzīvas vardes, kuras paredzēts vai nu turēt dzīvas vivārijā, vai nonāvēt lietošanai pārtikā.

2. NODAĻA

Gaļa un ēdami gaļas subprodukti

Piezīme par 2. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	produkti, kas minēti pozīcijā 0201–0208 vai 0210 un nav piemēroti vai derīgi pārtikai;

b)	dzīvnieku zarnas, pūšļi un kuņģi (pozīcija 0504) un dzīvnieku asinis (pozīcija 0511 vai 3002), un

c)	dzīvnieku tauki, izņemot pozīcijas 0209 produktus (15. nodaļa).

(...)”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
0201	Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa	Visa. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā.
0202	Saldēta liellopu gaļa	Visa. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā.
0203	Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa	Visa. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā.
0204	Svaiga, atdzesēta vai saldēta kazu un aitu gaļa	Visa. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā.
0205 00	Svaiga, atdzesēta vai saldēta zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļa	Visa. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā.
0206	Svaigi, atdzesēti vai saldēti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu subprodukti	Visi. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā.
0207	Pozīcijas 0105 mājputnu gaļa un subprodukti, svaigi, atdzesēti vai saldēti	Visi. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā.
0208	Citāda svaiga, atdzesēta vai saldēta gaļa un gaļas subprodukti	Visi. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā. Šeit ietvertas pārējās izejvielas tāda želatīna vai kolagēna ražošanai, kas paredzēts pārtikai. Ietilpst visa veida gaļa un ēdami gaļas subprodukti, kas ietverti šajās apakšpozīcijās: 0208 10 (trušu vai zaķu); 0208 30 00 (primātu); 0208 40 vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu (vaļveidīgo kārtas zīdītāju); lamantīnu un jūrasgovju (jūrassirēnu kārtas zīdītāju); roņu, jūraslauvu un valzirgu (Pinnipedia apakškārtas zīdītāju); 0208 50 00 rāpuļu (ieskaitot čūskas un bruņurupučus); 0208 60 00 (kamieļu un pārējo kamieļveidīgo (Camelidae)); 0208 90 (citāda: mājas baložu, medījumu, izņemot trušus vai zaķus, u. c.): ietilpst paipalu, ziemeļbriežu un jebkādu citu sugu zīdītāju gaļa. Ietilpst KN pozīcijas 0208 90 70 aptvertās varžu kājiņas.
0209	Nepārstrādāti vai nekausēti, svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti cūku tauki bez liesuma un mājputnu tauki	Visi, ietilpst gan tauki, gan pārstrādāti tauki, kas aprakstīti 2. slejā, arī tad, ja tie piemēroti tikai rūpnieciskām vajadzībām (nav derīgi lietošanai pārtikā).
0210	Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta gaļa un gaļas subprodukti; pārtikas miltu izstrādājumi un pārtikas izstrādājumi no gaļas vai gaļas subproduktiem	Viss, ietver gaļu, gaļas produktus un pārējos dzīvnieku izcelsmes produktus. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā. Ietilpst pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un žāvētas cūku ausis, kas paredzētas lietošanai pārtikā. Pat ja minētās žāvētās cūku ausis tiek izmantotas par dzīvnieku barību, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1125/2006 (7) pielikumā precizēts, ka tās var ietilpt pozīcijā 0210 99 49 . Žāvēti subprodukti un cūku ausis, kas nav derīgi lietošanai pārtikā, ietilpst pozīcijā 0511 99 85 . Pārtikai paredzēti kauli ietilpst pozīcijā 0506. Desas ietvertas pozīcijā 1601. Gaļas ekstrakti un sulas ietilpst pozīcijā 1603. Dradži ietilpst pozīcijā 2301.

3. NODAĻA

Zivis un vēžveidīgie, gliemji un citi ūdens bezmugurkaulnieki

Vispārīgas piezīmes

Šajā nodaļā ietilpst gan audzēšanai, gan vairošanai paredzētas dzīvas zivis, dzīvas dekoratīvās zivis, kā arī dzīvas zivis vai dzīvi vēžveidīgie, kas tiek transportēti dzīvi un tiek importēti patēriņam pārtikā.

Oficiālās kontroles veic visiem šīs nodaļas produktiem.

Piezīmes par 3. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	pozīcijas 0106 zīdītāji;

b)	pozīcijas 0106 zīdītāju gaļa (pozīcija 0208 vai 0210);

nedzīvas zivis (ieskaitot to aknas, ikrus un pieņus) vai vēžveidīgie, gliemji un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kas nav piemēroti vai derīgi pārtikai to sugas vai stāvokļa dēļ (5. nodaļa); pārtikai nederīgi milti vai granulas no zivīm vai vēžveidīgajiem, gliemjiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem (pozīcija 2301); vai

d)	kaviārs vai kaviāra aizstājēji, kas iegūti no zivju ikriem (pozīcija 1604).

(...)”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
0301	Dzīvas zivis	Visas; ietver foreles, zušus, karpas un jebkādas citas sugas vai jebkādas zivis, kas importētas vaislai vai pavairošanai. Oficiālo kontroļu vajadzībām dzīvas zivis, kas importētas tūlītējai lietošanai pārtikā, tiek klasificētas par produktiem. Ietilpst apakšpozīciju 0301 11 00 un 0301 19 00 aptvertās dekoratīvās zivis.
0302	Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304	Visas; ietilpst svaigas vai dzesinātas aknas, pieņi un ikri, ko aptver KN kods 0302 91 00
0303	Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, ko aptver pozīcija 0304	Visas; ietilpst saldētas aknas, pieņi un ikri, ko aptver apakšpozīcija 0303 91 .
0304	Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (malts vai nemalts)	Viss
0305	Žāvētas vai sālītas zivis vai zivis sālījumā; kūpinātas zivis, arī termiski apstrādātas pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	Viss; ietilpst citādi pārtikai derīgi zvejas produkti, piemēram, zivju milti, rupja maluma milti un granulas; ietilpst zivju galvas, astes, peldpūšļi un citādi zvejas produkti
0306	Vēžveidīgie, čaulā vai bez tās, dzīvi, svaigi, atdzesēti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā; kūpināti vēžveidīgie, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; vēžveidīgie čaulā, termiski apstrādāti tvaicējot vai vārot ūdenī, arī dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā; vēžveidīgo milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	Viss; Dzīvi vēžveidīgie, kas importēti tūlītējai lietošanai pārtikā, oficiālo kontroļu vajadzībām tiek uzskatīti un klasificēti par produktiem. Ietilpst par lolojumdzīvniekiem izmantojami dekoratīvie jūras mērkaķīši un to olas; visi dzīvie dekoratīvie vēžveidīgie, kas minēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1251/2008 (8).
0307	Gliemji, čaulā vai bez tās, dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, vītināti, sālīti vai sālījumā; kūpināti gliemji, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; gliemju milti, rupja maluma milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	Šeit ietilpst gliemji, kas var būt vārīti pirms kūpināšanas. Citādus vārītus gliemjus ietver pozīcija 1605. Ietver visus dzīvos dekoratīvos gliemjus, kā to paredz Komisijas Regula (EK) Nr. 1251/2008. Dzīvi gliemji, kas importēti tūlītējai lietošanai pārtikā, oficiālo kontroļu vajadzībām tiek uzskatīti un klasificēti par produktiem. Ietilpst viss, ko aptver pozīcija 0307 11 līdz pozīcija 0307 99 , piemēram, 0307 60 (gliemeži, kas nav jūras gliemeži): ietver Helix pomatia, Helix aspersa, Helix lucorum, kā arī Achatinidae dzimtas sauszemes vēderkājus. Ietver dzīvus gliemežus (ieskaitot saldūdens gliemežus), kas paredzēti tūlītējai lietošanai pārtikā, kā arī gliemežu gaļu, kas paredzēta lietošanai pārtikā. Ietver blanšētus vai priekšapstrādātus gliemežus. Produkti, kas izgājuši tālākus apstrādes posmus, ietilpst pozīcijā 1605; 0307 91 00 (dzīvi, svaigi vai dzesināti citādi gliemji, t. i., tādi, kuri nav austeres, ķemmīšgliemenes, ēdamgliemenes (Mytilus spp., Perna spp.), sēpijas, kalmāri, astoņkāji, jūras gliemeži, gliemenes, sirsniņgliemenes, Arcidae dzimtas gliemenes, jūrasausis (Haliotis spp.) un spārngliemeži (Strombus spp.): ietilpst jūras gliemežu sugu dzīvnieku gaļa, čaulā vai bez tās; 0307 99 (citādi gliemji, izņemot dzīvus, svaigus, dzesinātus vai saldētus, t. i., tādi, kuri nav austeres, ķemmīšgliemenes, ēdamgliemenes (Mytilus spp., Perna spp.), sēpijas, kalmāri, astoņkāji, jūras gliemeži, gliemenes, sirsniņgliemenes, Arcidae dzimtas gliemenes, jūrasausis (Haliotis spp.) un spārngliemeži (Strombus spp.): arī ieskaitot miltus, rupja maluma miltus un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā).
0308	Ūdens bezmugurkaulnieki, izņemot vēžveidīgos un gliemjus, dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, vītināti, sālīti vai sālījumā; kūpināti ūdens bezmugurkaulnieki, izņemot vēžveidīgos un gliemjus, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; ūdens bezmugurkaulnieku, izņemot vēžveidīgos un gliemjus, milti, rupja maluma milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	Visi

4. NODAĻA

Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabiskais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas nav ne minēti, ne iekļauti citur

Piezīmes par 4. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.	Ar jēdzienu “piens” jāsaprot pilnpiens vai daļēji vai pilnīgi nokrejots piens.

Pozīcijā 0405:

“sviests” ir dabīgs sviests, sūkalu sviests vai rekombinēts sviests (svaigs, sālīts vai rūgtenais sviests, ieskaitot konservētu sviestu), ko iegūst tikai no piena un kurā piena tauku saturs ir 80 % vai vairāk, bet ne vairāk par 95 masas %, piena beztauku sausnas ne vairāk par 2 masas %, un ūdens saturs nepārsniedz 16 masas %. Sviestam nav emulgatoru piedevas, bet tajā var būt nātrija hlorīds, pārtikas krāsvielas, neitralizējoši sāļi un nekaitīgu pienskābes baktēriju ieraugs;

b)	“piena tauku pasta” ir ziežama ūdens emulsija eļļā, kurā vienīgie tauki ir piena tauki, kuru saturs ir 39 % vai vairāk, bet mazāk par 80 masas %.

Produkti, kas iegūti, iebiezinot sūkalas ar piena vai piena tauku piedevu, klasificējami pozīcijā 0406 kā sieri, ja tiem ir trīs šādas īpašības:

a)	piena tauku saturs sausnā ir 5 masas % vai vairāk;

b)	sausna ir vismaz 70 masas %, bet ne vairāk kā 85 masas %; un

c)	tie ir veidnēti vai tos var veidnēt.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	produkti, kas iegūti no sūkalām un kuros ir vairāk par 95 masas % laktozes, kas izteikta kā bezūdens laktoze, pārrēķinot sausnā (pozīcija 1702);

b)	produkti, kas iegūti no piena, aizstājot kādu no tā dabiskajām sastāvdaļām (piemēram, sviestskābes taukus) ar citu sastāvdaļu (piemēram, oleīnskābes taukiem) (pozīcija 1901 vai 2106); un

c)	albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrātus, kas satur vairāk nekā 80 masas % sūkalu olbaltumvielas, pārrēķinot sausnā) (pozīcija 3502), un globulīni (pozīcija 3504).

(...)”

Fragmenti no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Pozīcijā 0408 ietilpst veselas olas bez čaumalas un visu putnu olu dzeltenumi. Šīs pozīcijas produkti var būt svaigi, žāvēti, vārīti ūdenī vai tvaicēti, kultenī (piemēram, cilindriskās olu ruletes), saldēti vai citādi konservēti. Tie visi šajā pozīcijā ietilpst neatkarīgi no tā, vai tiem ir vai nav pievienots cukurs vai cits saldinātājs, un neatkarīgi no tā, vai tie ir izmantojami pārtikā vai rūpnieciskiem nolūkiem (piemēram, miecēšanā).

Šajā pozīcijā neietilpst:

a)	olas dzeltenuma eļļa (pozīcija 1506);

b)	olu izstrādājumi ar garšvielām vai citām piedevām (pozīcija 2106);

c)	lecitīns (pozīcija 2923);

d)	atdalīti olu baltumi (olu albumīns) (pozīcija 3502).

(...)

Pozīcijā 0409 ietilpst bišu (Apis mellifera) vai citu kukaiņu medus, kas iegūts centrifugējot vai ir šūnu medus vai satur šūnu gabalus un kam nav pievienots cukurs vai kāda cita piedeva. Šādu medu var apzīmēt pēc ziedu avota, izcelsmes vai krāsas.

Pozīcijā 0409 nav iekļauts ne mākslīgais medus, ne dabīgā un mākslīgā medus maisījumi (pozīcija 1702).

(...)

Pozīcijā 0410 ietilpst dzīvnieku izcelsmes produkti, kas derīgi lietošanai pārtikā un nav ne minēti, ne iekļauti citur kombinētajā nomenklatūrā. Te ir iekļautas:

a)	bruņurupuču olas: upes un jūras bruņurupuču olas, tās var būt svaigas, žāvētas vai citādi konservētas.

Bruņurupuču olu eļļa šeit nav iekļautas (pozīcija 15.06);

b)	“bezdelīgu ligzdas”. Tās sastāv no putnu izdalīta sekrēta, kas gaisā ļoti ātri sacietē.

Ligzdas var būt neapstrādātas vai attīrītas no spalvām, dūnām, putekļiem un citiem piemaisījumiem, lai tās padarītu lietojamas pārtikā. Parasti tās ir gaišas sloksnes vai pavedieni.

Salanganu ligzdas ir bagātas ar olbaltumvielām, un tās tiek izmantotas gandrīz tikai zupu vai citu pārtikas izstrādājumu gatavošanai.

Pozīcijā 0410 nav iekļautas dzīvnieku asinis: ne ēdamas, ne neēdamas, ne šķidras, ne kaltētas (pozīcija 0511 vai 3002).”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
0401	Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas	Viss. Dzīvnieku barībai paredzēts piens šajā pozīcijā ietilpst, taču pienu saturoša dzīvnieku barība ietilpst pozīcijā 2309. Piens ārstnieciskām/profilaktiskām vajadzībām ietilpst pozīcijā 3001.
0402	Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu	Viss
0403	Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao	Viss, ietilpst lietošanai pārtikā paredzēts krējums, aromatizēts vai augļus saturošs, saldēts, kā arī fermentēts piens. Saldējums ietilpst pozīcijā 2105. Ar kakao vai citām vielām aromatizēti pienu saturoši dzērieni ietilpst pozīcijā 2202.
0404	Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti vai iekļauti citur	Viss, ietilpst zīdaiņiem paredzēti piena produkti. KN kods 0404 10 48 aptver liellopu jaunpienu, šķidru, attaukotu, dekazeinētu, lietošanai pārtikā, KN kods 0404 90 21 aptver ar izsmidzināšanu žāvētu pazemināta tauku satura jaunpiena pulveri, kas nav dekazeinēts un ir paredzēts lietošanai pārtikā.
0405	Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas	Viss
0406	Siers un biezpiens	Viss
0407	Putnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai pagatavotas	Visas, ietilpst inkubācijas olas un no specificētiem patogēniem brīvas (SPF) olas, apaugļotas olas inkubācijai (0407 11 un 0407 19 ). Ietilpst svaigas olas (no 0407 21 līdz 0407 29 ) un citas olas (0407 90 ), kas ir vai nav derīgas pārtikai. Ietilpst “simtgadīgās olas”. Olu albumīns, kas ir vai nav lietojams pārtikā, ietilpst pozīcijā 3502.
0408	Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, formēti, saldēti vai citādi konservēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu	Visi: šajā pozīcijā ietilpst olu produkti, termiski apstrādāti un termiski neapstrādāti, un pārtikai nederīgi produkti.
0409 00 00	Dabiskais medus	Viss
0410 00 00	Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti un iekļauti	Visi. Šajā pozīcijā ietilpst peru pieniņš un propoliss (izmanto farmaceitisku produktu un pārtikas piedevu ražošanā) un citi no dzīvniekiem atvasināti materiāli lietošanai pārtikā, izņemot kaulus (tie ietilpst pozīcijā 0506). Pārtikā lietojamus kukaiņus un kukaiņu olas aptver šis KN kods.

5. NODAĻA

Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti un iekļauti

Vispārīgas piezīmes

Attiecībā uz konkrētiem šīs nodaļas produktiem Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulā ir noteiktas īpašas prasības:

7. rinda: cūku sari;

8. rinda: neapstrādāta vilna un mati, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugas dzīvnieki;

9. rinda: apstrādātas spalvas, spalvu daļas un dūnas.

Piezīmes par 5. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	pārtikas produkti (kas nav zarnas, pūšļi un kuņģi vai to gabali, un šķidras vai kaltētas dzīvnieku asinis);

b)	ādas (ieskaitot kažokādas), izņemot pozīcijā 0505 minētās, kā arī jēlādu atgriezumi un atkritumi, kas iekļauti pozīcijā 0511 (41. vai 43. nodaļā);

c)	dzīvnieku materiāli tekstilrūpniecībai, izņemot astrus un to atlikumus (XI sadaļa), un

d)	gatavi pušķi vai kūlīši suku vai slotu izgatavošanai (pozīcija 9603).

(...)

3.	Visā nomenklatūrā ar terminu “ziloņkauls” jāsaprot ziloņu, nīlzirgu, valzirgu, narvaļu un mežacūku ilkņi, degunradžu ragi un visādu dzīvnieku zobi.

4.	Ar terminu “astri” visā nomenklatūrā jāsaprot zirgu vai liellopu krēpju vai astes sari. Pozīcija 0511 attiecas uz, inter alia, astriem un to atkritumiem, arī saliktiem kārtās, arī ar stiprinājumu.”

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Pozīcijā 0505 ietilpst:

1)	ādas un citas putnu daļas (piemēram, galvas, spārni) ar spalvām vai dūnām un

2)	spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām), un dūnas,

ja tās ir vai nu neapstrādātas, vai arī tikai tīrītas, dezinficētas vai apstrādātas uzglabāšanai, bet ne citādi apstrādātas vai apdarinātas.

Pozīcijā 0505 ietilpst arī spalvu vai to daļu pulveris, milti un atkritumi.”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
0502 10 00	Mājas cūku vai mežacūku sari un spalvas un to atkritumi	Visi, apstrādāti un neapstrādāti.
0504 00 00	Dzīvnieku (izņemot zivju) svaigas, atdzesētas, saldētas, sālītas vai sālījumā, žāvētas vai kūpinātas zarnas, pūšļi un kuņģi vai to gabali	Visi, ietilpst liellopu, cūku, aitu, kazu vai mājputnu izcelsmes kuņģi, pūšļi un zarnas, kas ir iztīrīti, sālīti, žāvēti vai karsēti.
ex 0505	Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atkritumi	Visas, arī putnu medību trofejas, izņemot apstrādātas dekoratīvās spalvas, apstrādātas spalvas, ko ceļotāji pārvadā personiskām vajadzībām, vai apstrādātu spalvu sūtījumus, kas privātpersonām sūtīti nerūpnieciskiem nolūkiem. Regulas (ES) Nr. 142/2011 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts aizliedz Savienībā ievest un caur to tranzītā pārvadāt neapstrādātas spalvas un to daļas, un dūnas. Spalvām oficiālās kontroles tiek veiktas neatkarīgi no tā, vai tās ir apstrādātas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma VII nodaļas C punktā. Īpašas papildu prasības attiecībā uz medību trofejām ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 5. iedaļā. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 6. iedaļa attiecas uz pildījumam izmantotām putnu spalvām, dūnām, neapstrādātām vai citām putnu spalvām.
0506	Kauli un ragu serdeņi, neapstrādāti, attaukoti, sākotnēji apstrādāti (bet negriezti pēc formas), apstrādāti ar skābi vai atželatinēti; šo produktu pulveris un atkritumi	Ietilpst kauli, ko izmanto par suņu košļājamām rotaļlietām, un želatīna vai kolagēna ražošanai paredzēti kauli, ja tie iegūti no pārtikai kautu dzīvnieku liemeņiem. Pārtikai paredzēti kaulu milti ietilpst pozīcijā 0410. Īpašas prasības attiecībā uz šādiem produktiem, kas nav paredzēti lietošana pārtikā, ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 6. rindā (medību trofejas), 11. rindā (kauli un kaulu produkti (izņemot kaulu miltus), ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus), ko nav paredzēts lietot par barības sastāvdaļām, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem) un 12. rindā (suņu košļājamās rotaļlietas).
0507	Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atkritumi	Ietilpst apstrādātas putnu un nagaiņu medību trofejas, kas ir vienīgi kauli, ragi, nagi, briežragi, zobi, ādas no trešām valstīm. Īpašas prasības attiecībā uz medību trofejām ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 6. rindā.
ex 0508 00 00	Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; gliemju, vēžveidīgo vai adatādaiņu čaulas un vāki, sēpiju skeleta plāksnītes, neapstrādātas vai tikai sākotnēji apstrādātas, bet negrieztas pēc formas, šo produktu pulveris un atkritumi	Tukšas čaulas izmantošanai pārtikā un par glikozamīna izejvielu. Ietilpst arī Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta k) apakšpunkta i) punktā minētās čaulas, arī sēpiju skeleta plāksnītes, ar mīkstajiem audiem un gaļu.
ex 0510 00 00	Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un muskuss; spāniešu mušas; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, atdzesēti, saldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai	Ambra un spāniešu mušas šeit neietilpst. Šis kods attiecas uz dziedzeriem, citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem un žulti. Žāvēti dziedzeri un produkti ietilpst pozīcijā 3001. Īpašas prasības var būt noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem tādas lolojumdzīvnieku barības ražošanai, kas nav jēla lolojumdzīvnieku barība, un tādu atvasināto produktu ražošanai, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes (farmaceitisku preparātu un citu tehnisku izstrādājumu ražošanai).
ex 0511	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami nedzīvi 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki	Visi. Ietilpst ģenētiskais materiāls (tādu dzīvnieku sugu izcelsmes sperma un embriji kā liellopi, aitas, kazas, zirgi un cūkas), kā arī Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. un 9. pantā minētais dzīvnieku blakusproduktu 1. un 2. kategorijas materiāls. Turpmāk sniegti piemēri dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas ietilpst apakšpozīcijās 0511 10–0511 99: 0511 10 00 (buļļu sperma); 0511 91 (zivju vai vēžveidīgo, gliemju vai citu ūdens bezmugurkaulnieku produkti): visi, ietilpst inkubējami zivju ikri, nedzīvi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti lolojumdzīvnieku barības, kā arī farmaceitisku preparātu un citu tehnisko izstrādājumu ražošanai. Ietilpst nedzīvi 3. nodaļā minētie dzīvnieki, neēdami vai klasificēti kā nederīgi lietošanai pārtikā, piemēram, dafnijas, pazīstamas kā ūdensblusas, un tām līdzīgi vēžveidīgie, kaltēti, akvārija zivtiņu barošanai; arī zivju ēsma. Ex05119910 (cīpslas vai stiegras; jēlādu atgriezumi un tamlīdzīgi atkritumi). Oficiālās kontroles ir vajadzīgas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punkta prasībām atbilstošām ādām, kas nav apstrādātas tā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma V nodaļas C punkta 2. apakšpunktā. Ex05119931 (neapstrādāti dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi): visi, kas paredzēti lietošanai pārtikā; ja nav paredzēti lietošanai pārtikā, tikai tie, kuri paredzēti lolojumdzīvnieku barībai. Īpašas prasības attiecībā uz nepārtikas izstrādājumiem ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 12. rindā. Ex05119939 (izņemot neapstrādātus dzīvnieku izcelsmes dabiskos sūkļus): visi, kas paredzēti lietošanai pārtikā; ja nav paredzēti lietošanai pārtikā, tikai tie, kuri paredzēti lolojumdzīvnieku barībai. Īpašas prasības attiecībā uz nepārtikas izstrādājumiem ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 12. rindā. Ex05119985 (citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti un ietverti; pārtikā nelietojami nedzīvi 1. nodaļā minētie dzīvnieki): šajā pozīcijā ietilpst embriji, olšūnas, sperma un ģenētiskais materiāls, kas neietilpst pozīcijā 0511 10 un kas nav liellopu sugas dzīvnieku materiāls. Ietilpst dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti lolojumdzīvnieku barības vai citu tehnisku izstrādājumu ražošanai. Ietilpst neapstrādāti zirgu astri, biškopības produkti, izņemot biškopības vasku vai vasku tehniskai izmantošanai, spermacets tehniskai izmantošanai, nedzīvi 1. nodaļā minētie dzīvnieki, kas ir neēdami vai nav paredzēti lietošanai pārtikā (piemēram, suņi, kaķi, kukaiņi), dzīvnieku izcelsmes materiāls, kura pamatīpašības nav mainītas, un ēdamas ne no zivīm iegūtas dzīvnieku asinis lietošanai pārtikā.

6. NODAĻA

Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un tamlīdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi

Vispārīgas piezīmes

Šajā nodaļā ietilpst kompostā vai sterilizētos dzīvnieku izcelsmes kūtsmēslos atrodams sēņu micēlijs.

Fragments no KN skaidrojumiem

“0602 90 10 Sēņu micēlijs:

Termins “sēņu micēlijs” apzīmē zem zemes bieži atrodamu trauslu pavedienu (hifu) tīklu, kas veģetē uz trūdošas dzīvnieku vai augu matērijas un savijoties veido micēliju jeb sēņotni.

Šajā apakšpozīcijā ietilpst arī produkts, kurš sastāv no sēņu micēlija, kas nav pilnībā attīstījies un kas mikroskopiskos daudzumos ir uzlikts uz graudaugu graudu slāņa, kas ir ievietots sterilizēta zirgu mēslojuma (salmu un zirgu mēslu maisījuma) kompostā.”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 0602 90 10	micēlijs	Tikai tad, ja satur pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes kūtsmēslus un Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 1. rindā ir noteiktas īpašas prasības.

12. NODAĻA

Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 1212 99 95	Citādi galvenokārt pārtikā lietojami augu produkti, kas nav citur minēti vai iekļauti.	Bišu maize
ex 1213 00 00	Graudaugu salmi un sēnalas, arī smalcinātas, maltas, presētas vai granulās	Tikai salmi
ex 1214 90	Lopbarības kāļi, lopbarības bietes (runkuļi), lopbarības saknes, siens, lucerna, āboliņš, sējas esparsetes, lopbarības kāposti, lupīna, vīķi un tamlīdzīgi lopbarības produkti, arī granulu veidā: izņemot lucernas rupja maluma miltus un granulas	Tikai siens

15. NODAĻA

Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to sašķelšanas produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski

Vispārīgas piezīmes

Visi no dzīvniekiem atvasinātie tauki un eļļas. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikumā ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz šādiem produktiem.

1.	Kausēti tauki un zivju eļļas – I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 3. rindā.

2.	Kausēti tauki no 2. kategorijas materiāliem konkrētiem nolūkiem ārpus lauksaimniecības dzīvnieku barības aprites ķēdes (piemēram, oleoķīmiskiem nolūkiem) – II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 17. rindā.

3.	Tauku atvasinājumi – II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 18. rindā.

Tauku atvasinājumos ietilpst pirmās pakāpes produkti, kas atvasināti no taukiem un eļļām, ja tie tīrā veidā iegūti ar metodi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā.

Atvasinājumu maisījumiem ar citiem materiāliem veic oficiālas kontroles.

Piezīmes par 15. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	cūku tauki vai mājputnu tauki, kas minēti pozīcijā 0209;

b)	kakao sviests, tauki un eļļa (pozīcija 1804);

c)	pārtikas izstrādājumi, kas satur vairāk nekā 15 masas % produktu, kuri minēti pozīcijā 0405 (galvenokārt 21. nodaļā);

d)	dradži jeb grības (pozīcija 2301) un atliekas, kas minētas pozīcijās 2304–2306;

(...)

3.	Pozīcijā 1518 neietilpst denaturēti tauki, eļļas vai to frakcijas, kas klasificējami nedenaturētajiem taukiem un eļļām un to frakcijām atbilstīgajās pozīcijās.

4.	Ziepju pamatvielas, tauku atliekas vai eļļas nogulsnes, stearīnsveķi, glicerīnsveķi un vilnas tauki ietilpst pozīcijā 1522.”

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Pozīcijā 1516 ietilpst dzīvnieku un augu tauki un eļļas, kas ir bijuši pakļauti īpašiem turpmāk minētajiem ķīmisko pārvērtību procesiem, bet kas nav apstrādāti tālāk.

Šajā pozīcijā ietilpst arī līdzīgi apstrādātas dzīvnieku vai augu tauku un eļļu frakcijas.

Hidrogenēšana, ko veic, piemērotā temperatūrā un spiedienā izstrādājumus novietojot saskarē ar tīru ūdeņradi katalizatora (parasti smalki sasmalcināta niķeļa) klātbūtnē, paaugstina tauku kušanas temperatūru un palielina tauku konsistenci, nepiesātinātus glicerīdus (piemēram, oleīnskābes, linolskābes u. c. skābju glicerīdus) pārveidojot piesātinātos glicerīdos, kam ir augstāka kušanas temperatūra, (piemēram, palmitīnskābes, stearīnskābes u. c. skābju glicerīdos).

Pozīcijā 1518 ietilpst dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai šīs nodaļas dažādo tauku un eļļu frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kas nav minēti vai neietilpst citur.

Šajā daļā cita starpā ietilpst lietotas vārāmās eļļas, kas satur, piemēram, rapšu eļļu, sojas pupiņu eļļu un nelielu daudzumu dzīvnieku tauku, un ko izmanto dzīvnieku barības gatavošanā.

Šajā pozīcijā ietilpst arī hidrogenēti, esterificēti, pāresterificēti vai elaidinēti tauki un eļļas vai to frakcijas, ja modificēšanas procesā iesaistīti vairāku, nevis viena veida tauki vai eļļa.”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
1501	Cūku tauki (arī kausēti tauki) un mājputnu tauki, izņemot pozīcijā 0209 vai 1503 minētos	Visi
1502	Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos	Visi
1503 00	Tauku stearīns, tauku eļļa, oleostearīns, oleoeļļa un taleļļa, neemulģēta, nesajaukta un citādi nesagatavota	Visi
1504	Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas	Visi, zivju eļļas un eļļas no zvejas produktiem un jūras zīdītājiem. Dažādi ēdami izstrādājumi kopumā ietilpst 21. nodaļas pozīcijā 1517.
1505 00	Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu)	Visi, vilnas tauki, ko importē kā kausētus taukus un kas aprakstīti Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikumā, vai lanolīns, ko importē kā starpproduktu.
1506 00 00	Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas	Visi. Nešķelti tauki vai eļļas un to sākotnējās frakcijas, ko iegūst ar metodi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā.
1516 10	Dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas	Visi: dzīvnieku tauki un eļļas. Oficiālo kontroļu vajadzībām tauku atvasinājumos ietilpst pirmās pakāpes produkti, kas atvasināti no dzīvnieku taukiem un eļļām, ja tīrā veidā tie iegūti ar metodi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā.
ex 1517	Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti
ex 1518 00 91	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus	Tikai dzīvnieku izcelsmes. Tauku atvasinājumi, kas iegūti ar metodi, kura minēta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā. Īpašas prasības ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 17. rindā (kausēti tauki) un 18. rindā (tauku atvasinājumi).
ex 1518 00 95	Dzīvnieku vai dzīvnieku un augu tauku un eļļu vai to frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi	Tikai tauki un eļļas izstrādājumi, kausēti tauki un no dzīvniekiem iegūti tauku atvasinājumi; to vidū lietota cepamā eļļa, ko paredzēts izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 tvērumā. Tauku atvasinājumi, kas iegūti ar metodi, kura minēta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā.
ex 1518 00 99	Citādi	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes taukus
ex 1520 00 00	Neattīrīts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi	Tikai dzīvnieku izcelsmes
1521 90 91	Bišu un citu kukaiņu jēlvaski	Visi, ietilpst vaski dabīgajās šūnās, bišu jēlvasks biškopībai vai tehniskiem nolūkiem. Regulas (ES) Nr. 142/2011 25. panta 1. punkta c) apakšpunkts aizliedz Savienībā ievest un caur to tranzītā pārvadāt bišu vasku medus kārēs. Īpašas prasības attiecībā uz biškopības blakusproduktiem ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 10. rindā.
1521 90 99	Rafinēts vai nerafinēts, iekrāsots vai nekrāsots bišu vasks un citu kukaiņu vaski, izņemot jēlvaskus	Visi: ietilpst vaski, apstrādāti vai rafinēti, arī balināti vai krāsoti, biškopībai vai tehniskiem nolūkiem. Īpašas prasības attiecībā uz biškopības blakusproduktiem ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 10. rindā. Biškopības blakusproduktus, izņemot bišu vasku, oficiālai kontrole nodod ar KN kodu 0511 99 85 “Citi”.
ex 1522 00	Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas	Tikai dzīvnieku izcelsmes. Īpašas prasības ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 18. rindā (tauku atvasinājumi).

16. NODAĻA

Gaļas, zivju un vēžveidīgo, gliemju vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi

Piezīmes par 16. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.	Šajā nodaļā neietilpst gaļa, gaļas subprodukti, zivis, vēžveidīgie, gliemji un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kas sagatavoti vai konservēti ar 2. vai 3. nodaļā vai pozīcijā 0504 minētajiem paņēmieniem.

Šajā nodaļā ietilpst pārtikas izstrādājumi, kuros ir vairāk nekā 20 masas % desu, gaļas, gaļas subproduktu, asiņu, zivju vai vēžveidīgo, gliemju vai citu ūdens bezmugurkaulnieku vai jebkuru šo produktu apvienojumu. Ja izstrādājumā ir divi vai vairāki no iepriekš minētajiem produktiem, tas klasificējams 16. nodaļas pozīcijā atbilstīgi komponentam vai komponentiem, kuri pēc to masas izstrādājumā ir pārsvarā. Šie noteikumi neattiecas uz pildītiem izstrādājumiem, kas minēti pozīcijā 1902, vai pozīcijas 2103 vai 2104 izstrādājumiem.

Nosakot apakšpozīcijas produktiem, kuros ir aknas, šā punkta otrais teikums neattiecas uz pozīcijām 1601 vai 1602.

(...)”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
1601 00	Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes	Visi; ietilpst konservēta gaļa dažādos veidos
ex 1602	Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti
ex 1603 00	Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, gliemju vai citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti. Ietilpst gaļas ekstrakti un koncentrāti, gelveidīgs zivju proteīns (dzesināts vai saldēts), kā arī haizivs skrimšļi.
ex 1604	Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs un kaviāra aizstājēji, kas gatavoti no zivju ikriem	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti, termiski apstrādāti vai iepriekš termiski apstrādāti kulinārijas izstrādājumi, kas sajaukti ar zivīm vai zvejas produktiem vai satur tos. Ietilpst KN pozīcijas 1604 20 05 izstrādājumi no surimi. Ietilpst zivju konservi un kaviāra konservi hermētiski noslēgtās tvertnēs, kā arī suši (ja tie nav klasificējami ar kādu no 19. nodaļā minētajiem KN kodiem). Tā dēvētie zivju iesmiņi (jēlu zivju gaļa vai jēlas garneles ar dārzeņiem uz koka irbulīša) klasificē ar KN kodu 1604 19 97 .
ex 1605	Gatavi izstrādājumi vai konservi no vēžveidīgajiem, gliemjiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti. Ietilpst pilnīgi pagatavoti vai sagatavoti gliemeži, vēžveidīgo un citādu ūdens bezmugurkaulnieku konservi, kā arī mīdiju pulveris.

17. NODAĻA

Cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi

Piezīmes par 17. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

(...)

b)	ķīmiski tīri cukuri (izņemot saharozi, laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi) un pārējie izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 2940; un

(...)”

KN kods

Apraksts

Kvalifikācija un paskaidrojums

(1)

(2)

(3)

ex 1702

Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu

Laktoze.

Cukuri un mākslīgais medus, ja maisījumā ar dabisko medu.

18. NODAĻA

Kakao un kakao izstrādājumi

Piezīmes par 18. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.	Šajā nodaļā neietilpst pozīciju 0403, 1901, 1904, 1905, 2105, 2202, 2208, 3003 un 3004 izstrādājumi.

2.	Pozīcijā 1806 ir ietverti cukura konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu un atbilstīgi šīs nodaļas 1. piezīmei – citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu.

(...)”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 1806	Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti, piemēram, piena produkti

19. NODAĻA

Labības, miltu, cietes vai piena izstrādājumi; miltu konditorejas izstrādājumi

Piezīmes par 19. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	pārtikas izstrādājumi, kas satur vairāk nekā 20 masas % desas, gaļu, gaļas subproduktus, asinis, zivis, vēžveidīgos, gliemjus vai citus ūdens bezmugurkaulniekus vai jebkurus to maisījumus (16. nodaļa), izņemot pildītos produktus, kas minēti pozīcijā 1902;

(...)”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 1901	Pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 masas % kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401–0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 masas % kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti. Ietilpst termiski neapstrādāti pārtikas produkti (piem., pica), kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus. Kulinārijas izstrādājumi ietilpst 16. un 21. nodaļā.
1902 11 00	Termiski neapstrādāti makaronu izstrādājumi (pasta), bez pildījuma un citādi nesagatavoti, ar olu piedevu	Visi
ex 1902 20 10	Pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 masas % zivju, vēžveidīgo, gliemju vai citu ūdens bezmugurkaulnieku	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti
ex 1902 20 30	Pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 masas % desu un tamlīdzīgu izstrādājumu, jebkura veida gaļas vai gaļas subproduktu, ieskaitot jebkura veida vai izcelsmes taukus	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti
ex 1902 20 91	Termiski apstrādāti pildīti makaronu izstrādājumi (pasta)	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti
ex 1902 20 99	Citādi [pārējie pildītie makaronu izstrādājumi (pasta), termiski neapstrādāti]	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti
ex 1902 30	Citādi pastas izstrādājumi, kas neietilpst apakšpozīcijās 1902 11 , 1902 19 un 1902 20	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti
ex 1902 40	Kuskuss	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti
ex 1904 10 10	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus no kukurūzas	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti
ex 1904 90 10	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti no rīsiem	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti, piemēram, suši (ar nosacījumu, ka tie nav jāklasificē 16. nodaļā)
ex 1905	Konditorejas izstrādājumi	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti

20. NODAĻA

Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi

Piezīmes par 20. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

(...)

b)	pārtikas izstrādājumi, kas satur vairāk par 20 masas % desas, gaļu, gaļas subproduktus, asinis, zivis vai vēžveidīgos, gliemjus un citus ūdens bezmugurkaulniekus vai jebkurus to maisījumus (16. nodaļa);

(...)”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 2001	Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti
ex 2004	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti
ex 2005	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti

21. NODAĻA

Dažādi pārtikas produkti

Piezīmes par 21. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.	Šajā nodaļā neietilpst:

(...)

e)	pārtikas izstrādājumi, izņemot pozīcijā 2103 vai 2104 minētos, kuros ir vairāk nekā 20 masas % desu, gaļas, gaļas subproduktu, asiņu, zivju vai vēžveidīgo, gliemju vai citu ūdens bezmugurkaulnieku vai jebkuru to maisījumu (16. nodaļa);

(...)

Pozīcijā 2104 “homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi” ir divu vai vairāku pamatsastāvdaļu, tādu kā gaļa, zivis, dārzeņi vai augļi, homogenizēti maisījumi zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas mazumtirdzniecībai safasēti tarā, kuras neto ietilpība nepārsniedz 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas maisījumam kā garšvielas, konservanti vai citām vajadzībām. Šie produkti var saturēt nelielos daudzumos acīm redzamus sastāvdaļu gabalus.

Papildu piezīmes

(...)

5.	Citus pārtikas izstrādājumus, kuri safasēti nomērītās devās, piemēram, kapsulās, tabletēs, pastilās un graudiņos, un kurus paredzēts lietot kā uztura bagātinātājus, klasificē pozīcijā 2106, ja tie nav minēti vai iekļauti citur.

(...)”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 2103 90 90	Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes – citādi	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti
ex 2104	Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti, ieskaitot zīdaiņu barību, kas fasēta tarā, kuras neto ietilpība nepārsniedz 250 g
ex 2105 00	Saldējums, ar vai bez kakao	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti
ex 2106 10	Proteīna koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti, izņemot galapatērētājam iepakotas pārtikas piedevas, kas nelielā daudzumā (kopā mazāk nekā 20 %) satur pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus (ieskaitot glikozamīnu, hondroitīnu un/vai hitozānu), kuri nav gaļas produkti
ex 2106 90 51	Laktozes sīrups	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti, izņemot galapatērētājam iepakotas pārtikas piedevas, kas nelielā daudzumā (kopā mazāk nekā 20 %) satur pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus (ieskaitot glikozamīnu, hondroitīnu un/vai hitozānu), kuri nav gaļas produkti
ex 2106 90 92	Citādi pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur, nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai satur mazāk par 1,5 masas % piena tauku, 5 masas % saharozi vai izoglikozi, 5 masas % glikozi vai cieti	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti, izņemot galapatērētājam iepakotas pārtikas piedevas, kas nelielā daudzumā (kopā mazāk nekā 20 %) satur pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus (ieskaitot glikozamīnu, hondroitīnu un/vai hitozānu), kuri nav gaļas produkti
ex 2106 90 98	Citādi pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur	Tikai dzīvnieku izcelsmes produkti, izņemot galapatērētājam iepakotas pārtikas piedevas, kas nelielā daudzumā (kopā mazāk nekā 20 %) satur pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus (ieskaitot glikozamīnu, hondroitīnu un/vai hitozānu), kuri nav gaļas produkti

22. NODAĻA

Bezalkaholiski dzērieni, alkoholiski dzērieni un etiķis

Piezīmes par 22. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“(...)

3.	Pozīcijā 2202 “bezalkoholiskie dzērieni” ir dzērieni, kuru spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 tilp. %. Alkoholiskos dzērienus klasificē attiecīgi pozīcijās 2203–2206 vai pozīcijā 2208.

(...)”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 2202 99 99	Tādi citādi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot pozīcijā 2009 iekļautās augļu vai dārzeņu sulas, kuri satur 2 vai vairāk masas % tauku, kas iegūti no 0401–0404 pozīcijas produktiem	Tikai piens un piena produkti

23. NODAĻA

Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība

Piezīme par 23. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.	Pozīcijā 2309 ir ietverti citur neminēti un neiekļauti produkti, kurus izmanto dzīvnieku barībai un kuri iegūti, apstrādājot izejvielas no augiem vai dzīvniekiem tiktāl, ka tās zaudējušas sākotnējā materiāla būtiskās īpašības, izņemot augu atkritumus, atliekas un šādas apstrādes blakusproduktus.

(...)”

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Dradži jeb grības: stiegraini audu pārpalikumi pēc cūku vai citu dzīvnieku tauku kausēšanas Tos galvenokārt izmanto dzīvnieku barībā (piemēram, suņu cepumos), taču arī tad, ja tie ir piemēroti lietošanai pārtikā, tie ietilpst pozīcijā 2301.”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
2301	Milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, gliemjiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, nederīgas pārtikai; dradži (grības)	Visi, ietilpst pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, gaļas milti, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, un gan pārtikas, gan nepārtikas dradži jeb grības. Spalvu pulveris ietilpst pozīcijā 0505. Īpašas prasības attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 1. rindā.
ex 2309	Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā	Visi, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus, izņemot apakšpozīcijās 2309 90 20 un 2309 90 91 ietilpstošos. Papildus citiem izstrādājumiem ietilpst mazumtirdzniecībai fasēta (apakšpozīcija 2309 10 ) suņu un kaķu barība, kuras sastāvā ir dzīvnieku izcelsmes produkti un zivju vai jūras zīdītāju šķīstošās atliekas (KN kods 2309 90 10 ). Produkti, ko izmanto dzīvnieku barībā, arī miltu (piemēram, nagu un ragu u. c.) maisījumi. Šajā pozīcijā ietilpst pārtikai nederīgs, taču dzīvnieku barībai derīgs šķidrais piens, jaunpiens un produkti, kuru sastāvā ir piena produkti, jaunpiens vai ogļhidrāti. Ietilpst lolojumdzīvnieku barība, suņu košļājamās rotaļlietas un miltu maisījumi, maisījumos var būt nedzīvi kukaiņi. Īpašas prasības attiecībā uz lolojumdzīvnieku barību, arī suņu košļājamām rotaļlietām, ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 12. rindā. Ietilpst olu produkti, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, un citi pārstrādāti dzīvnieku izcelsmes produkti, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā. Īpašas prasības attiecībā uz olu produktiem ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 9. rindā.

28. NODAĻA

Neorganiskās ķīmijas produkti; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie vai neorganiskie savienojumi

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 2835 25 00	Kalcija hidrogēnortofosfāts (dikalcija fosfāts)	Tikai dzīvnieku izcelsmes. Īpašas prasības attiecībā uz dikalcija fosfātu ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 6. rindā.
ex 2835 26 00	Citādi kalcija fosfāti	Trikalcija fosfāts: tikai dzīvnieku izcelsmes Īpašas prasības attiecībā uz trikalcija fosfātu ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 7. rindā.

29. NODAĻA

Organiskie ķīmiskie savienojumi

KN kods

Apraksts

Kvalifikācija un paskaidrojums

(1)

(2)

(3)

ex 2922 49

Citādas aminoskābes un to esteri, izņemot savienojumus, kas satur vairāk nekā viena veida skābekļa funkcionālās grupas; šo savienojumu sāļi

Tikai dzīvnieku izcelsmes

ex 2925 29 00

Citādi imīni un to atvasinājumi, izņemot hlordimeformu (ISO); to sāļi

Dzīvnieku izcelsmes kreatīns

ex 2930

Sēra organiskie savienojumi

Dzīvnieku izcelsmes aminoskābes, piemēram,

—	ex 2930 90 13 Cisteīns un cistīns;

—	ex 2930 90 16 Cisteīna vai cistīna atvasinājumi

ex 2932 99 00

Citādi heterocikliskie savienojumi, kas satur tikai skābekļa heteroatomu(-us)

Tikai dzīvnieku izcelsmes savienojumi, piemēram, glikozamīns, glikozamīna-6-fosfāts un to sulfāti

ex 2942 00 00

Citādi organiskie savienojumi

Tikai dzīvnieku izcelsmes

30. NODAĻA

Farmaceitiskie produkti

Vispārīgas piezīmes

Gatavās zāles, kam nepiemēro Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un Regulu (ES) Nr. 142/2011, sarakstā neietilpst. Starpprodukti šeit ietilpst.

Pozīcijā 3001 (dziedzeri un citi orgāni ārstnieciskām vajadzībām, izkaltēti, sasmalcināti vai nesasmalcināti pulverī; dziedzeru vai citu orgānu ekstrakti vai to sekrētu ekstrakti ārstnieciskām vajadzībām; heparīns un tā sāļi; citas cilvēka vai dzīvnieku izcelsmes vielas, kas sagatavotas ārstnieciskām vai profilakses vajadzībām un nav minētas vai iekļautas citur) oficiālās kontroles jāveic tikai produktiem, kas atvasināti no dzīvniekiem un ietilpst apakšpozīcijā 3001 20 un 3001 90. Sk. šādas īpašās prasības Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikumā:

1.	II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 2. rinda: attiecībā uz asins pagatavojumiem (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas paredzēti tehniskiem produktiem;

2.	II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 3. rinda: attiecībā uz asinīm un asins pagatavojumiem no zirgu dzimtas dzīvniekiem;

3.	II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rinda: attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem tādas lolojumdzīvnieku barības ražošanai, kas nav jēla lolojumdzīvnieku barība, un tādu atvasināto produktu ražošanai, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes.

Pozīcijā 3002 (cilvēka asinis; dzīvnieku asinis, kas sagatavotas ārstnieciskām, profilakses vai diagnostikas vajadzībām; imūnserumi, citas asins frakcijas un imūnpreparāti, kuri ir vai nav modificēti vai iegūti biotehnoloģiskos procesos; vakcīnas, toksīni, mikroorganismu kultūras (izņemot raugus) un tamlīdzīgi produkti) oficiālās kontroles jāveic tikai produktiem, kas ietilpst apakšpozīcijā 3002 12 un 3002 90. Cilvēka asinīm (apakšpozīcija 3002 90 10) un vakcīnām (apakšpozīcija 3002 20 un 3002 30) nav jāveic oficiālās kontroles.

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
3001 20 90	Dziedzeru vai citu orgānu vai to sekrētu ekstrakti, izņemot cilvēka izcelsmes	Visi; ietilpst produkts, ko izmanto par mātes jaunpiena aizstājēju un izmanto teļu barošanai
ex 3001 90 91	Dzīvnieku izcelsmes vielas, kas sagatavotas ārstnieciskām vai profilakses vajadzībām: heparīns un tā sāļi	Visi dzīvnieku izcelsmes produkti, kas paredzēti tālākai apstrādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 34. panta 1. punktu un no kuriem tiks ražoti 33. panta a) līdz f) punktā minētie atvasinātie produkti.
3001 90 98	Citādas dzīvnieku izcelsmes vielas, izņemot heparīnu un tā sāļus, kas sagatavotas ārstnieciskām vai profilakses vajadzībām un citur nav ne minētas, ne iekļautas	Visas. Papildus dziedzeriem un citādiem orgāniem, kas par pozīciju 3001 minēti Harmonizētās sistēmas skaidrojumu A) daļā, šajā apakšpozīcijā ietilpst hipofīze, virsnieru kapsulas un vairogdziedzeris, izņemot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 33. pantā specificēto.
ex 3002 12 00	Imūnserumi un citādas asins frakcijas	Tikai produkti, kas atvasināti no dzīvniekiem. Neietilpst galapatērētājam paredzētas gatavas zāles. Neietilpst antivielas un DNS. Pozīcijā 3002 ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, ko aptver Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabula un kas specificēti šajās rindās: 2. rinda: asins pagatavojumi, izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem; 3. rinda: asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem.
3002 90 30	Dzīvnieku asinis, kas sagatavotas terapijas, profilakses vai diagnostikas vajadzībām	Visas
ex 3002 90 50	Mikroorganismu kultūras	Tikai tādi patogēni un patogēnu kultūras, kas dzīvniekiem ir patogēniski
ex 3002 90 90	Citādi	Tikai tādi patogēni un patogēnu kultūras, kas dzīvniekiem ir patogēniski
ex 3006 92 00	Farmācijas atkritumi	Tikai produkti, kas atvasināti no dzīvniekiem. Farmaceitiskie atkritumi, farmaceitiskie produkti, kas nav derīgi izmantošanai sākotnēji paredzētajām vajadzībām.

31. NODAĻA

Mēslošanas līdzekļi

Piezīmes par 31. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	dzīvnieku asinis, kas minētas pozīcijā 0511;

(...)”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 3101 00 00	Dzīvnieku vai augu izcelsmes mēslošanas līdzekļi, sajaukti vai nesajaukti kopā vai ķīmiski apstrādāti; mēslošanas līdzekļi, kas iegūti, sajaucot vai ķīmiski apstrādājot augu un dzīvnieku izcelsmes produktus	Tikai produkti, kas atvasināti no dzīvniekiem un ir bez piemaisījumiem. Ietilpst gvano, izņemot mineralizējušos gvano. Ietilpst ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām samaisīti kūtsmēsli, ko izmanto par mēslošanas līdzekli; taču neietilpst par mēslošanas līdzekļiem izmantoti kūtsmēslu un ķimikāliju maisījumi (sk. pozīciju 3105, kurā ietilpst tikai minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi). Īpašas prasības attiecībā uz pārstrādātiem kūtsmēsliem, produktiem, kas atvasināti no pārstrādātiem kūtsmēsliem, un sikspārņu gvano ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 1. rindā.
ex 3105 10 00	Šajā nodaļā minētās preces, tabletēs vai tamlīdzīgās formās vai iepakojumos ar bruto svaru līdz 10 kg	Tikai mēslošanas līdzekļi, kas satur no dzīvniekiem atvasinātus produktus. Īpašas prasības attiecībā uz pārstrādātiem kūtsmēsliem, produktiem, kas atvasināti no pārstrādātiem kūtsmēsliem, un sikspārņu gvano ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 1. rindā.

32. NODAĻA

Miecvielu vai krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; krāsas, pigmenti un citas krāsvielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes

Piezīmes par 32. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“(...)

Pozīcijās 3203, 3204, 3205 un 3206 ietilpst arī uz krāsvielu bāzes izgatavoti preparāti (attiecībā uz pozīciju 3206 ieskaitot krāsu pigmentus, kas minēti pozīcijā 2530 vai 28. nodaļā, metāla kristālus un metāla pulverus), ko izmanto jebkuru materiālu krāsošanai vai par komponentiem krāsvielu ražošanai. Šajās pozīcijās tomēr nav ietverti bezūdens vidē disperģētie šķidrie un pastveida pigmenti, ko izmanto krāsu, arī emaljas (pozīcija 3212), ražošanai, kā arī pārējie pozīciju 3207, 3208, 3209, 3210, 3212, 3213 vai 3215 izstrādājumi.

(...)”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 3203	Augu vai dzīvnieku izcelsmes krāsvielas (ieskaitot krāsošanas ekstraktus, bet izņemot dzīvnieku ogli) ar noteiktu vai nenoteiktu ķīmisko sastāvu; šīs nodaļas 3. piezīmē minētie preparāti uz augu vai dzīvnieku izcelsmes krāsvielu bāzes	Tikai pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanā izmantotas dispersās krāsvielas uz piena tauku bāzes
ex 3204	Sintētiskās organiskās krāsvielas ar noteiktu vai nenoteiktu ķīmisko sastāvu; šīs nodaļas 3. piezīmē minētie preparāti uz sintētisko organisko krāsvielu bāzes; sintētiskie organiskie produkti, ko izmanto par fluorescējošiem balinātājiem vai luminoforiem, ar noteiktu vai nenoteiktu ķīmisko sastāvu	Tikai pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanā izmantotas dispersās krāsvielas uz piena tauku bāzes

33. NODAĻA

Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 3302	Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā	Tikai pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanā izmantoti aromatizētāji uz piena tauku bāzes

35. NODAĻA

Olbaltumvielas; modificētas cietes; līmes; fermenti

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 3501	Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes	Kazeīns lietošanai pārtikā, dzīvnieku barošanai vai tehniskiem mērķiem. Īpašas prasības attiecībā uz pienu, piena produktiem un jaunpienu, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 4. rindā.
ex 3502	Albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur vairāk nekā 80 masas % sūkalu proteīnus), albumināti un citi albumīna atvasinājumi	Ietilpst no olām un no piena atvasināti produkti, kas ir vai nav paredzēti lietošanai pārtikā (arī dzīvnieku barošanas vajadzībām). Īpašas prasības attiecībā uz pienu, piena produktiem un jaunpienu, kas nav paredzēts lietošanai pārtikā, ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 4. rindā un attiecībā uz olu produktiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, – Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 9. rindā.
3503 00	Želatīns (ieskaitot želatīnu taisnstūrveida, arī kvadrātveida, plāksnēs, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, iekrāsots vai nekrāsots) un želatīna atvasinājumi; zivju līme; citādas dzīvnieku izcelsmes līmes, izņemot kazeīna līmes, kas minētas pozīcijā 3501	Ietilpst želatīns lietošanai pārtikā, dzīvnieku barībā un tehniskām vajadzībām. Tādam želatīnam kā, piemēram, tukšas kapsulas, kas klasificēts pozīcijā 3913 (cietināti proteīni) un 9602 (apstrādāts necietināts želatīns un necietināta želatīna izstrādājumi), ja vien tas nav paredzēts pārtikai vai dzīvnieku barībai, oficiālās kontroles neveic. Īpašas prasības attiecībā uz želatīnu un hidrolizētām olbaltumvielām, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 5. rindā un attiecībā uz fotoželatīnu – minētās regulas XIV pielikuma II nodaļas 11. iedaļā.
ex 3504 00	Peptoni un to atvasinājumi; citādas olbaltumvielas un to atvasinājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti; hromētās vai nehromētās ādas pulveris	Ietilpst kolagēns un hidrolizētas olbaltumvielas lietošanai pārtikā, dzīvnieku barībā un tehniskām vajadzībām. Ietilpst uz olbaltumvielām bāzēti kolagēna produkti, kas iegūti no dzīvnieku ādām un cīpslām, kā arī no cūku un mājputnu kauliem un zivju asakām. Ietilpst hidrolizētas olbaltumvielas, kas sastāv no polipeptīdiem, peptīdiem vai aminoskābēm, un to maisījumi, ko iegūst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīzē. Ja tos izmanto par pārtikas izstrādājumu piedevām (pozīcija 2106), oficiālās kontroles tiem neveic. Ietilpst visi piena blakusprodukti lietošanai pārtikā, ja tie neietilpst pozīcijā 0404. Īpašas prasības attiecībā uz kolagēnu ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 8. rindā, bet attiecībā uz želatīnu un hidrolizētām olbaltumvielām – 5. rindā.
ex 3507 10 00	Renets un tā koncentrāti	Tikai no dzīvnieku izcelsmes produktiem iegūts renets un tā koncentrāti lietošanai pārtikā
ex 3507 90 90	Citādi fermenti, kas nav renets un tā koncentrāti vai lipoproteīna lipāze, vai Aspergillus sārmainā proteāze	Tikai dzīvnieku izcelsmes

38. NODAĻA

Jaukti ķīmiskie produkti

Piezīmes par 38. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“(...)

Visā nomenklatūrā “sadzīves atkritumi” ir mājsaimniecības, viesnīcu, restorānu, slimnīcu, veikalu, biroju utt. atkritumi, saslaukas no ceļiem un ietvēm, kā arī būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi. Sadzīves atkritumos parasti ietilpst daudz dažādu materiālu, tādi kā plastmasas, gumija, koks, papīrs, tekstilmateriāli, stikls, metāli, pārtika, salauztas mēbeles un citādi bojāti vai nolietoti izstrādājumi.

(...)”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 3822 00 00	Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes un gatavie diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 3002 vai 3006; sertificēti standarta materiāli	Tikai produkti, kas atvasināti no dzīvniekiem, izņemot Padomes Direktīvas 93/42/EEK (9) 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā definētās medicīniskās ierīces un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/79/EK (10) 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā definētās in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces.
ex 3825 10 00	Sadzīves atkritumi	Tikai ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus, ja tie ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 2. panta 2. punkta g) apakšpunkta darbības jomā, izņemot ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus, kas radušies tieši no starptautisko līniju transportlīdzekļiem un likvidēti saskaņā ar tās pašas regulas 12. panta d) punktu. Šo KN kodu var izmantot lietotai cepamajai eļļai, ko paredzēts izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 tvērumā, piemēram, organiskiem mēslošanas līdzekļiem vai biogāzei.

39. NODAĻA

Plastmasas un to izstrādājumi

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 3913 90 00	Citādi dabiskie polimēri (piemēram, algīnskābe) un modificētie dabiskie polimēri (piemēram, cietinātie proteīni, dabiskā kaučuka ķīmiskie atvasinājumi) pirmformās, kas citur nav minēti un iekļauti	Tikai produkti, kas atvasināti no dzīvniekiem, piemēram, hondroitīna sulfāts, hitozāns, cietināts želatīns
ex 3917 10 10	Mākslīgās desu ādas no cietinātiem proteīniem vai celulozes materiāliem	Tikai produkti, kas atvasināti no dzīvniekiem
ex 3926 90 92	Citādi plastmasas izstrādājumi un izstrādājumi no citiem materiāliem, kas minēti pozīcijās 3901–3914, izgatavoti no lokšņu materiāla	Lietošanai barībā paredzētas tukšas cietināta želatīna kapsulas. Īpašas prasības ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 5. rindā.
ex 3926 90 97	Citādi plastmasas izstrādājumi un izstrādājumi no citiem materiāliem, kas minēti pozīcijās 3901–3914, izgatavoti no materiāla, kas nav lokšņu materiāls	Lietošanai barībā paredzētas tukšas cietināta želatīna kapsulas. Īpašas prasības ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 5. rindā.

41. NODAĻA

Ādas (izņemot kažokādas) un āda

Vispārīgas piezīmes

Oficiālās kontroles jāveic tikai nagaiņu ādām, kas ietilpst pozīcijās 4101, 4102 un 4103.

Īpašas prasības attiecībā uz nagaiņu ādām ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 4. un 5. rindā.

Piezīmes par 41. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	jēlādu atgriezumi un tamlīdzīgi atlikumi (pozīcija 0511);

b)	putnu āda vai putnu ādas daļas ar spalvām vai dūnām, kas minētas pozīcijā 0505 vai 6701; un

ādas ar visu spalvu vai vilnu, neapstrādātas, miecētas vai apdarinātas (43. nodaļa); 41. nodaļā tomēr iekļaujamas šādas preces: liellopu (ieskaitot bifeļus), zirgu, aitu vai jēru (izņemot Astrahaņas, platastes, karakula, Persijas un tamlīdzīgus jērus, Indijas, Ķīnas, Mongolijas vai Tibetas jērus), kazu vai kazlēnu (izņemot Jemenas, Mongolijas vai Tibetas kazas un kazlēnus), cūku (ieskaitot pekarus), kalnu kazu, gazeļu, kamieļu (arī vienkupra kamieļu), ziemeļbriežu, aļņu, staltbriežu, stirnu vai suņu jēlādas ar apmatojumu.

(...)”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 4101	Liellopu vai zirgu jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), atmatotas vai neatmatotas un šķeltas vai nešķeltas	Tikai svaigas, dzesinātas vai apstrādātas ādas, ieskaitot kaltētas, sausi sālītas, slapji sālītas vai konservētas ar citu paņēmienu, izņemot miecēšanu vai līdzvērtīgu paņēmienu. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma V nodaļas C punkta 2. apakšpunktā minētās apstrādātās ādas var importēt bez ierobežojumiem, ja tās atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punkta prasībām, jo īpaši attiecībā uz ex 4101 20 80 un ex 4101 50 90 .
ex 4102	Aitu vai jēru jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), ar vilnu vai bez tās, šķeltas vai nešķeltas, kuras neizslēdz šīs nodaļas 1. piezīmes c) apakšpunkts	Tikai svaigas, dzesinātas vai apstrādātas ādas, ieskaitot kaltētas, sausi sālītas, slapji sālītas vai konservētas ar citu paņēmienu, izņemot miecēšanu vai līdzvērtīgu paņēmienu. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma V nodaļas C punkta 2. apakšpunktā minētās apstrādātās ādas var importēt bez ierobežojumiem, ja tās atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punkta prasībām, jo īpaši attiecībā uz ex 4102 21 00 un ex 4102 29 00 .
ex 4103	Citādas jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), ar apmatojumu vai bez tā, šķeltas vai nešķeltas, kuras neizslēdz šīs nodaļas 1. piezīmes b) vai c) apakšpunkts	Tikai svaigas, dzesinātas vai apstrādātas ādas, ieskaitot kaltētas, sausi sālītas, slapji sālītas vai konservētas ar citu paņēmienu, izņemot miecēšanu vai līdzvērtīgu paņēmienu. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma V nodaļas C punkta 2. apakšpunktā minētās apstrādātās ādas var importēt bez ierobežojumiem, ja tās atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punkta prasībām, jo īpaši attiecībā uz ex 4103 90 00 .

42. NODAĻA

Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgs; ceļojuma piederumi, somas un tamlīdzīgas preces; izstrādājumi no dzīvnieku zarnām (izņemot zīdvērpēja pavedienu)

Piezīmes par 42. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“(...)

Šajā nodaļā (citu produktu starpā) neietilpst šādi produkti, par ko ir oficiāla interese:

a)	sterils ķirurģiskais ketguts un tamlīdzīgi sterili materiāli šuvēm (pozīcija 3006);

(...)

ij)	stīgas, bungu āda un tamlīdzīgi izstrādājumi vai citas mūzikas instrumentu daļas (pozīcija 9209);

(...)”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 4205 00 90	Citi ādas vai kompozītās ādas izstrādājumi	Ietilpst suņu košļājamās rotaļlietas un materiāls suņu košļājamo rotaļlietu ražošanai
ex 4206 00 00	Izstrādājumi no zarnām (izņemot zīdtārpiņa pavedienu), aklās zarnas ārējās sieniņas, pūšļiem vai cīpslām	Ietilpst suņu košļājamās rotaļlietas un materiāls suņu košļājamo rotaļlietu ražošanai

43. NODAĻA

Kažokādas un mākslīgās kažokādas; to izstrādājumi

Piezīmes par 43. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.	Visā nomenklatūrā “kažokādas” ir miecētas vai apdarinātas visu veidu zvērādas ar apmatojumu, izņemot neapstrādātas kažokzvēru jēlādas, kas minētas pozīcijā 4301.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	putnu āda vai putnu ādas daļas ar spalvām vai dūnām (pozīcija 0505 vai 6701);

b)	jēlādas ar apmatojumu, kas minētas 41. nodaļā (sk. minētās nodaļas 1. piezīmes c) apakšpunktu);

(...)”

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“4301. pozīcija: kažokādas tiek uzskatītas par jēlādām un ietilpst šajā pozīcijā ne tikai tad, ja tās ir dabiskā stāvoklī, bet arī tad, ja ir iztīrītas un apstrādātas pret bojāšanos, piemēram, kaltējot vai sālot (ar sauso vai slapjo sālīšanu).”

KN kods

Apraksts

Kvalifikācija un paskaidrojums

(1)

(2)

(3)

ex 4301

Neapstrādātas kažokādas (ieskaitot galvas, astes, ķepas un citus gabalus vai atgriezumus, kas noder kažokādu izstrādājumu izgatavošanai), izņemot jēlādas, kas minētas pozīcijās 4101, 4102 vai 4103

Viss, izņemot kažokādas, kas apstrādātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma VIII nodaļu, ja tās atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punktam.

Ietilpst šādas apakšpozīcijas:

—	ex 4301 10 00 (ūdeļādas, veselas, arī ar galvu, asti vai ķepām): īpašas prasības attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes (kažokādām), ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā,

—

ex 4301 30 00 (šādas jērādas: Astrahaņas, platastes, karakula, Persijas un tamlīdzīgu jēru ādas, Indijas, Ķīnas, Mongolijas vai Tibetas jēru ādas, veselas, arī ar galvu, asti vai kājām): īpašas prasības attiecībā uz nagaiņu ādām ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 5. rindā,

—	ex 4301 60 00 (lapsādas, veselas, arī ar galvu, asti vai ķepām): īpašas prasības attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes (kažokādām), ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā,

—

ex 4301 80 00 (citas kažokādas, veselas, arī ar galvu, asti vai ķepām), izņemot nagaiņu, piemēram, murkšķu, kaķu dzimtas savvaļas dzīvnieku, roņu, nutriju: īpašas prasības attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes (kažokādām), ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā,

—

ex 4301 90 00 (galvas, astes, ķepas un citi ādu gabali vai atgriezumi, kas noder kažokādu izstrādājumu izgatavošanai): īpašas prasības attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes (kažokādām), ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā.

51. NODAĻA

Vilna, smalkie vai rupjie dzīvnieku mati; zirgu astru dzija un austs audums

Vispārīgas piezīmes

Pozīcijām 5101–5103 īpašas prasības attiecībā uz neapstrādātu vilnu un apmatojumu ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 8. rindā.

Piezīme par 51. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Visā nomenklatūrā:

a)	“vilna” ir aitu vai jēru dabiskais apmatojums;

b)	“smalkie dzīvnieku mati” ir alpaku, lamu, vikuņu, kamieļu (arī vienkupra kamieļu), jaku, Angoras, Tibetas, Kašmiras vai tamlīdzīgu kazu (izņemot parastās kazas), trušu (arī Angoras), zaķu, bebru, nutriju vai ondatru apmatojums;

c)	“rupjie dzīvnieku mati” ir iepriekš neminētu dzīvnieku apmatojums, izņemot suku gatavošanai paredzēto spalvu un sarus (pozīcija 0502) un zirgu astrus (pozīcija 0511).”

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Visā nomenklatūrā ar terminu “rupjie dzīvnieku mati” saprot visus dzīvnieku matus, kas nav “smalkie dzīvnieku mati”, izņemot vilnu (pozīcija 5101), zirgu vai vēršu dzimtas dzīvnieku krēpju vai astes matus (klasificēti kā “astri” pozīcijā 0511), mājas cūku vai mežacūku sarus vai spalvu un āpšu spalvu vai citu spalvu suku izgatavošanai (pozīcija 0502) (sk. 1. piezīmes c) apakšpunktu).”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 5101	Vilna, nekārsta un neķemmēta	Neapstrādāta vilna
ex 5102	Smalki vai rupjie dzīvnieku mati, nekārsti vai neķemmēti	Neapstrādāts apmatojums, ieskaitot rupju spalvu no liellopu vai zirgu sāniem
ex 5103	Vilnas vai smalko vai rupjo dzīvnieku matu atkritumi, ieskaitot vērpšanas atkritumus, bet izņemot plucinātas izejvielas	Neapstrādāta vilna vai mati

67. NODAĻA

Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām vai dūnām; mākslīgie ziedi; izstrādājumi no cilvēku matiem

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Pozīcijā 6701 ietilpst:

ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un dūnas, un spalvu daļas, kas vēl nav gatavas preces, taču ir apstrādātas citādi, nevis tikai ar tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai (sk. pozīcijas 0505 paskaidrojuma piezīmi); šajā pozīcijā ietilpstošās preces var būt, piemēram, balinātas, krāsotas vai cirtotas;

izstrādājumi no putnu ādām vai citām daļām ar spalvām vai dūnām, izstrādājumi no spalvām, dūnām vai spalvu daļām, arī tad, ja spalvas vai dūnas u. c. ir neapstrādātas vai tikai tīrītas, taču izņemot izstrādājumus no spalvu kātiem (scapus) vai saknēm (calamus). Tādējādi pozīcijā ietilpst:

1)	atsevišķas spalvas, kuru saknes (calamus) ir sastiprinātas ar stiepli vai citādi sastiprinātas izmantošanai, piemēram, cepuru rotājumos, kā arī atsevišķas saliktās spalvas, kas veidotas no dažādiem elementiem;

2)	spalvu pušķi un spalvas vai dūnas, kas pielīmētas vai piestiprinātas pie auduma vai citas pamatnes;

3)	no putniem, putnu daļām, spalvām vai dūnām veidoti rotājumi cepurēm, boa, apkaklēm, apmetņiem vai citiem apģērba gabaliem un apģērba aksesuāriem;

4)	dekoratīvu spalvu vēdekļi ar jebkāda materiāla karkasu. Taču vēdekļi ar karkasu vai dārgmetāliem ir klasificēti pozīcijā 7113.”

KN kods

Apraksts

Kvalifikācija un paskaidrojums

(1)

(2)

(3)

ex 6701 00 00

Putnu āda un citas daļas ar apspalvojumu un dūnām, spalvas, spalvu daļas, dūnas un izstrādājumi no šiem materiāliem (izņemot pozīcijas 0505 izstrādājumus un apstrādātas saknes (calamus) un kātus (scapus))

Tikai ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un dūnas un spalvu daļas.

Izstrādājumi no neapstrādātām vai tikai tīrītām ādām, spalvām vai dūnām un spalvu daļām.

Neietilpst apstrādātas dekoratīvās spalvas, apstrādātas spalvas, ko ceļotāji pārvadā savām personiskām vajadzībām, vai privātpersonām adresēti apstrādātu spalvu sūtījumi nerūpnieciskiem nolūkiem.

Īpašas prasības attiecībā uz spalvām ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 9. rindā.

71. NODAĻA

Dabiskas vai kultivētas pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plaķēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija; monētas

Atzinums par harmonizētās sistēmas klasifikāciju Nr. 7101.21/1

“Vienu vai vairākas kultivētas pērles saturošas pārtikai nederīgas austeres, konservētas sālījumā un iepakotas hermētiskās metāla tvertnēs.”

KN kods

Apraksts

Kvalifikācija un paskaidrojums

(1)

(2)

(3)

ex 7101 21 00

Neapstrādātas kultivētās pērles

Ietilpst vienu vai vairākas kultivētās pērles saturošas pārtikai nederīgas austeres, konservētas sālījumā un iepakotas hermētiskās metāla tvertnēs.

Neapstrādātas kultivētās pērles, kā aprakstīts Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļā, ja vien ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 2. panta 2. punkta f) apakšpunktu tās nav izslēgtas no minētās regulas tvēruma.

95. NODAĻA

Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi; to daļas un piederumi

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Atrakciju parku atrakcijas, ceļojošie cirki, ceļojošās zvērnīcas un ceļojošie uzvedumi ietilpst pozīcijā 9508, ja vien tiem ir visi būtiskas nozīmes elementi, kas vajadzīgi normālai darbībai. Pozīcijā ietilpst arī palīgaprīkojuma vienības, ja vien tās tiek izstādītas kopā ar šīm dažādajām atrakcijām (un kā to sastāvdaļas) un arī tad, ja, izstādītas atsevišķi, šīs vienības (piemēram, teltis, dzīvnieki, elektroģeneratori, motori, gaismekļi, sēdekļi un ieroči un munīcija) ietilptu citā nomenklatūras pozīcijā.”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 9508 10 00	Ceļojošie cirki un ceļojošās zvērnīcas	Tikai dzīvi dzīvnieki
ex 9508 90 00	Citādi: atrakciju parku atrakcijas, ceļojošie teātri	Tikai dzīvi dzīvnieki

96. NODAĻA

Dažādi izstrādājumi

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

Šajā pozīcijā apzīmējums “apstrādāts” attiecas uz materiālu, kurš ticis pakļauts procesiem, kas pārsniedz vienkāršus priekšdarbus un kas pozīcijā atļauti attiecībā uz aplūkojamajām izejvielām (sk. HS skaidrojumus par pozīcijām 05.05 līdz 05.08). Tādēļ pozīcijā ietilpst ziloņkaula daļas, stieņi u. c., griezti pēc formas (arī kvadrātveida vai taisnstūrveida) vai pulēti vai citādi apstrādāti, tos drupinot, urbjot, maļot, virpojot u. c. Taču daļas, kas identificējamas kā izstrādājumu sastāvdaļas, šajā pozīcijā neietilpst, ja šādas sastāvdaļas ietilpst citā nomenklatūras pozīcijā. Tādējādi klavieru taustiņu plātnītes un plātnītes, ko paredzēts iestrādāt šaujamieroču laidēs, ietilpst pozīcijā 92.09 un 93.05. Tomēr apstrādāti materiāli, kas nav identificējami kā izstrādājumu sastāvdaļas, tiek klasificēti šajā pozīcijā (piemēram, vienkārši diski, plātnes vai sloksnes, kas paredzētas inkrustācijām u. c. vai pēcākai izmantošanai klavieru taustiņu ražošanā).

Pozīcijā 9602 ietilpst pēc formas grieztas (izņemot kvadrātveida vai taisnstūrveida) necietināta želatīna loksnes. Taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) loksnes ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu ietilpst pozīcijā 35.03 vai 49. nodaļā (piemēram, pastkartes) (sk. pozīcijas 35.03 skaidrojošo piezīmi). Necietināta želatīna izstrādājumi ir, piemēram,

i)	nelieli diski, kas paredzēti biljarda kiju uzgaļu piestiprināšanai;

ii)	zāļu kapsulas un mehānisko šķiltavu degvielas kapsulas.”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 9602 00 00	Apstrādāts necietināts želatīns (izņemot želatīnu, kas minēts pozīcijā 3503) un izstrādājumi no necietināta želatīna	Lietošanai pārtikā vai lietošanai barībā paredzētas tukšas necietināta želatīna kapsulas. Īpašas prasības attiecībā uz lietošanu barībā ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 5. rindā.

97. NODAĻA

Mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“A) Pozīcijā ietilpst kolekcijas un kolekciju priekšmeti, kas izraisa interesi no zooloģijas, botānikas, mineraloģijas vai anatomijas skatu punkta, piemēram:

1)	nedzīvi jebkādu sugu dzīvnieki, konservēti ar sausās konservēšanas paņēmienu vai šķidrumā; dzīvnieku izbāzeņi kolekcijām;

2)	izpūstas vai izsūktas olas; kukaiņi kastītēs, rāmjos u. c. (bet ne iedarināti izstrādājumi, kas ir bižutērijas vai greznumlietiņu daļas); tukšas čaulas, izņemot tādas, kas ir piemērotas rūpnieciskām vajadzībām.

3)	sēklas vai augi, kaltēti vai konservēti šķidrumā; herbāriji;

4)	minerālu paraugi (bet ne 71. nodaļā ietilpstoši dārgakmeņi un pusdārgakmeņi); litifikācijas paraugi;

5)	osteoloģiski paraugi (skeleti, galvaskausi, kauli);

6)	anatomijas un patoloģijas paraugi.”

KN kods

Apraksts

Kvalifikācija un paskaidrojums

(1)

(2)

(3)

ex 9705 00 00

Kolekcijas un kolekciju priekšmeti, kas izraisa interesi no zooloģijas, botānikas, mineraloģijas, anatomijas, vēstures, arheoloģijas, paleontoloģijas, etnogrāfijas vai numismātikas viedokļa

Tikai produkti, kas atvasināti no dzīvniekiem.

Neietilpst medību trofejas un citi jebkuras sugas dzīvnieku preparāti, kam veikta pilnīga taksidermiska apstrāde, kas nodrošina to konservāciju vides temperatūrā.

Neietilpst medību trofejas un citi tādu sugu dzīvnieku preparāti, kas nav nagaiņi un putni, (apstrādāti vai neapstrādāti).

Īpašas prasības attiecībā uz medību trofejām ir izklāstītas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 6. rindā.

99. NODAĻA

Īpaši kombinētās nomenklatūras kodi

Statistikas kodi dažu preču īpašai pārvietošanai

Vispārīgas piezīmes

Šajā nodaļā ietilpst preces, kuru izcelsme ir trešās valstīs un kuras kuģiem un gaisa kuģiem Eiropas Savienībā ir piegādātas saskaņā ar muitas tranzīta procedūru (T1).

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 9930 24 00	Kuģiem un gaisa kuģiem piegādātās preces, kas ietilpst KN 1. līdz 24. nodaļā	Dzīvnieku izcelsmes produkti, ar ko kuģi paredzēts apgādāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (11) 77. panta 1. punkta c) apakšpunktu
ex 9930 99 00	Kuģiem un gaisa kuģiem piegādātās preces, kas klasificētas citur	Dzīvnieku izcelsmes produkti, ar ko kuģi paredzēts apgādāt saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 77. panta 1. punkta c) apakšpunktu

(1) Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(2) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(3) Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmums 87/369/EEK par noslēgto Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un tās grozījumu protokolu (OV L 198, 20.7.1987., 1. lpp.).

(4) Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmums 2004/292/EK par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.).

(5) Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi (OV C 76, 4.3.2015., 1. lpp.) ar vēlākiem grozījumiem.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(7) Komisijas 2006. gada 21. jūlija Regula (EK) Nr 1125/2006 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 200, 22.7.2006., 3. lpp.).

(8) Komisijas 2008. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1251/2008, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām par akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū un importu Kopienā un nosaka pārnēsātājsugu sarakstu (OV L 337, 16.12.2008., 41. lpp.).

(9) Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

Lēmuma 2007/275/EK I un II pielikumu groza šādi:

I pielikumu groza šādi:

a)	nosaukumu aizstāj ar šādu: “Dzīvnieku un kombinētu produktu saraksts, uz kuriem attiecina oficiālās kontroles, kas minētas 3. pantā”;

b)	pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Šajā sarakstā ir norādīti kombinētie produkti saskaņā ar preču nomenklatūru, ko Savienībā izmanto, lai atlasītu sūtījumus, uz kuriem robežkontroles punktā jāattiecina oficiālās kontroles.”;

c)	tabulas piezīmēs svītro 1. daļu;

tabulas piezīmju 4. daļas otro rindkopu aizstāj ar šādu:

“Ja izmantots četru ciparu kods: ja vien nav norādīts citādi, visi produkti, pirms kuriem norādīti vai kuri atbilst minētajiem četriem cipariem, jānodod oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktā. Vairumā gadījumu attiecīgie KN kodi, kas iekļauti ar Regulas (ES) 2017/625 133. panta 4. punktu izveidotajā sistēmā Traces, ir iedalīti apakšpozīcijās, kas tiek apzīmētas ar sešu vai astoņu ciparu kodu.”;

tabulas piezīmju 6. daļu aizstāj ar šādu:

“6.	3. sleja – kvalifikācija un paskaidrojums Šajā slejā sniegta detalizēta informācija par attiecīgajiem produktiem. Papildu informācija par kombinētajiem produktiem, uz kuriem attiecas dažādās KN nodaļas, atrodama Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumos (*1).

(*1) Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi (OV C 119, 29.3.2019., 1. lpp.) ar vēlākiem grozījumiem.”;"

f)	pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 12., 23., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 35., 38., 39., 41., 42., 43., 51., 67., 71., 95., 96. un 97. nodaļu svītro;

pielikuma 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21. un 22. nodaļā visus ierakstus tabulu 3. slejā “Kvalifikācija un paskaidrojums” aizstāj ar šādu:

“Tikai kombinēti produkti (sk. šā lēmuma 4. un 6. pantu).

Par produktiem, kuri nav kombinēti produkti, sk. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2007 (*2) I pielikumu.

(*2) Komisijas 2019. gada 18. novembra Īstenošanas regula (ES) 2019/2007, ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 piemērošanu attiecībā uz sarakstiem, kuros norādīti dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, atvasinātie produkti, siens un salmi, uz kuriem attiecina oficiālās kontroles robežkontroles punktos, un ar ko groza Lēmumu 2007/275/EK (OV L 312, 29.11.2019., p. 1. lpp.).”;"

pielikuma 99. nodaļu aizstāj ar šādu:

“99. NODAĻA

Īpaši kombinētās nomenklatūras kodi

II apakšnodaļa

Statistikas kodi dažu preču īpašai pārvietošanai

Vispārīgas piezīmes

Šajā nodaļā ietilpst kombinēti produkti, kuru izcelsme ir trešās valstīs un kuras kuģiem un gaisa kuģiem Eiropas Savienībā ir piegādātas saskaņā ar muitas tranzīta procedūru (T1).

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 9930 24 00	Kuģiem un gaisa kuģiem piegādātās preces, kas ietilpst KN 1. līdz 24. nodaļā.	Kombinēti produkti, ar ko kuģi paredzēts apgādāt saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 77. panta 1. punkta c) apakšpunktu
ex 9930 99 00	Kuģiem un gaisa kuģiem piegādātās preces, kas klasificētas citur.	Kombinēti produkti, ar ko kuģi paredzēts apgādāt saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 77. panta 1. punkta c) apakšpunktu”;

II pielikumu groza šādi:

a)	nosaukumu aizstāj ar šādu: “Dzīvnieku un kombinēto produktu saraksts, uz kuriem neattiecina oficiālās kontroles, kas minētas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā”;

b)	pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Šajā sarakstā saskaņā ar Savienībā izmantoto preču nomenklatūru ir norādīti kombinētie produkti, uz kuriem robežkontroles punktā nav jāattiecina oficiālās kontroles.”

c)	piezīmēs par tabulu daļas “1. sleja – KN kods” otro rindkopu aizstāj ar šādu: “Ja izmantots četru ciparu kods: ja vien nav norādīts citādi, neviens kombinētais produkts, pirms kura norādīti minētie četri cipari vai kurš tiem atbilst, nav jānodod oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktā.”;

piezīmēs par tabulu daļu “2. sleja – paskaidrojums” aizstāj ar šādu:

“2. sleja – paskaidrojums

Šajā slejā ir detalizēti aprakstīti kombinētie produkti, uz ko attiecas atbrīvojums no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktā. Ja vajadzīgs, ierēdņiem robežkontroles punktos jānovērtē kombinēta produkta sastāvdaļas un jānoteic, vai kombinētā produkta sastāvā esošais dzīvnieku izcelsmes produkts ir pietiekami pārstrādāts, lai attiecībā uz to nebūtu vajadzīgas Savienības tiesību aktos paredzētās oficiālās pārbaudes.”

(*1) Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi (OV C 119, 29.3.2019., 1. lpp.) ar vēlākiem grozījumiem.”;

3.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/42

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2019/2009

(2019. gada 2. decembris),

ar ko atbalsta Ukrainas centienus sadarbībā ar EDSO apkarot ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2018. gada 19. novembrī pieņēma ES stratēģiju pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem (VIKI) un to munīciju (“ES VIKI stratēģija”). ES VIKI stratēģijas mērķis ir noteikt virzienu integrētai, kolektīvai un koordinētai Eiropas darbībai, kuras mērķis ir novērst un ierobežot VIKI un to munīcijas nelikumīgu iegādi no teroristu, noziedznieku un citu neatļautu aktoru puses un veicināt pārskatatbildību un pienākuma apziņu attiecībā uz ieroču likumīgu tirdzniecību.

(2)

Reģionālā līmenī ES VIKI stratēģija Savienībai un tās dalībvalstīm nosaka saistības palīdzēt stiprināt tiesībaizsardzības spējas, lai identificētu, sagrautu un aizliegtu nelikumīgas tirdzniecības tīklus un lai novērstu šaujamieroču nonākšanu teroristu un noziedznieku rokās ar nelikumīgā tirgus starpniecību, cita starpā bloķējot ieroču nelikumīgu finansēšanu un pārvadājumus un pastiprinot robežpolicijas, muitas dienestu un ostas iestāžu nozīmi cīņā pret nelikumīgām ieroču plūsmām, kurās tiek izmantots jūras transports.

(3)

ES VIKI stratēģijā norādīts, ka pašreizējā nestabilitāte Austrumeiropā ir paaugstinājusi šaujamieroču nelikumīgās tirdzniecības apmēru dažādās šā reģiona valstīs, piemēram, Ukrainā. Tas rada būtisku ilgtermiņa drošības apdraudējumu gan Ukrainai, gan Savienībai. Tādējādi Savienības un Ukrainas sadarbība šajā jautājumā ir abu pušu interesēs. Savienība īsteno divpusēju sadarbību ar Ukrainu un citām valstīm šajā reģionā un sistemātiski iekļauj cīņu pret nelikumīgiem VIKI visos dialogos par drošības jautājumiem ar partnervalstīm šajā kaimiņreģionā.

(4)

Ukrainas Valsts robežsardzes dienests 2016. gada maijā lūdza Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Sekretariātu veikt vajadzību novērtējumu attiecībā uz Ukrainā un pāri tās robežām veiktas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu. Vajadzību novērtējums tika veikts ar Francijas un Vācijas atbalstu un publicēts 2018. gada aprīlī. Vajadzību novērtējuma rezultātus apstiprināja galvenās tiesībaizsardzības un drošības aģentūras Ukrainā augsta līmeņa sanāksmes laikā 2018. gada 7. jūnijā Kijevā.

(5)

Ukrainas Valsts robežsardzes dienests, Ukrainas Valsts fiskālais dienests / Valsts muitas administrācija un Ukrainas Iekšlietu ministrija oficiāli, rakstiski ir paudušas interesi un lūgušas sadarbību ar EDSO Sekretariātu un EDSO projektu koordinatoru Ukrainā, lai atbalstītu Ukrainas centienus ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā atbilstīgi vajadzību novērtējuma rezultātiem.

(6)

Ar robežkontroli saistītā palīdzība, ko Savienība sniedz Ukrainai, piemēram, Integrētas robežu pārvaldības stratēģija, kuru atbalsta ar Komisijas Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, un Savienības civilās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas, Eiropas Savienības padomdevēja misija civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) un Eiropas Savienības robežu palīdzības misija Moldovai un Ukrainai (EUBAM Moldova and Ukraine) un to atbalsta darbības robežkontroles jomā neietver atbalstu, kas būtu konkrēti vērsts uz ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu.

(7)

2018. gada 30. jūnijā trešajā ANO konferencē, kurā pārskatīja panākumus, kas gūti, īstenojot ANO Rīcības programmas par nelikumīgu kājnieku ieroču un vieglo ieroču apkarošanu, tika pieņemts noslēguma dokuments, kurā valstis atjaunoja savu apņemšanos novērst un apkarot kājnieku ieroču un vieglo ieroču novirzīšanu. Valstis atkārtoti apstiprināja gatavību turpināt starptautisko sadarbību un pastiprināt reģionālo sadarbību, to panākot ar labāku koordināciju, apspriešanos, informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību, šajā procesā iesaistot attiecīgās reģionālās un apakšreģionālās organizācijas, kā arī tiesībaizsardzības, robežkontroles un eksporta un importa licencēšanas iestādes.

(8)

Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam apliecināts, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgās tirdzniecības apkarošana ir vajadzīga, lai sasniegtu daudzus ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp mērķus, kas saistīti ar mieru, taisnīgumu un spēcīgām institūcijām, nabadzības mazināšanu, ekonomikas izaugsmi, veselību, dzimumu līdztiesību un drošām pilsētām. Tāpēc saistībā ar 16.4. ilgtspējīgas attīstības mērķi visas valstis ir apņēmušās ievērojami samazināt finanšu un ieroču nelikumīgu apriti.

(9)	ANO ģenerālsekretāra atbruņošanās programmā “Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana”, ar ko viņš nāca klajā 2018. gada 24. maijā, viņš aicināja pievērsties parasto ieroču pārmērīgai uzkrāšanai un nelikumīgai tirdzniecībai un atbalstīt valstu līmeņa pieejas attiecībā uz vieglajiem ieročiem.

(10)

Padome 2012. gada 25. oktobrī pieņēma Lēmumu 2012/662/KĀDP (1) par atbalstu pasākumiem, lai samazinātu apdraudējumu, ko rada kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīga tirdzniecība un pārmērīga uzkrāšana EDSO reģionā, un 2017. gada 4. augustā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/1424 (2), atbalstot EDSO pasākumus, lai samazinātu apdraudējumu, ko rada kājnieku ieroču un vieglo ieroču un parastās munīcijas nelikumīga tirdzniecība un pārmērīga uzkrāšana bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Gruzijā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Šā lēmuma mērķis ir stiprināt Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta, Ukrainas Iekšlietu Ministrijas un Ukrainas Valsts fiskālā dienesta / Valsts muitas dienesta spējas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā Ukrainā.

2. Ievērojot 1. punktu, šā lēmuma mērķi ir šādi:

a)	uzlabot Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta, Iekšlietu ministrijas un Valsts fiskālā dienesta / Valsts muitas dienesta spējas attiecībā uz ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu un apkarošanu;

b)	uzlabot Iekšlietu ministrijas uzraudzības spējas attiecībā uz ieroču, munīcijas un sprāgstvielu ražošanas, marķēšanas un uzskaites kontroli atbilstoši vajadzību novērtējumā konstatētajām vajadzībām;

c)	uzlabot Iekšlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijai pakļautās Ukrainas Valsts policijas operatīvās spējas attiecībā uz kriminālistiku, analīzi, atklāšanu, izsekošanu un izmeklēšanu saistībā ar ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību;

atbilstoši vajadzību novērtējumā konstatētajām vajadzībām stiprināt Iekšlietu ministrijas spējas nolūkā uzlabot likumdošanas mehānismus, ar ko reglamentē un kontrolē ieroču, munīcijas un sprāgstvielu apriti un izmantošanu, kā arī uzlabot sabiedrības informētību par riskiem, kas saistīti ar ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu glabāšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību;

e)	uzlabot koordināciju un sadarbību starp aģentūrām, kā rezultātā tiek izstrādāta stratēģiska pieeja, notiek datu vākšana un analīze ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā Ukrainā atbilstīgi vajadzību novērtējumā konstatētajām vajadzībām.

3. Ievērojot 2. punktu, Savienība atbalsta šādas darbības:

a)	uzlabot attiecīgo normatīvo un likumdošanas satvaru;

b)	vākt, apkopot un koplietot attiecīgos datus, tostarp izstrādāt un apvienot elektroniskas datubāzes;

c)	veidot attiecīgo institūciju spējas;

d)	sniegt apmācību;

e)	iegādāties specializētu aprīkojumu un infrastruktūru, tostarp atklāšanas spējas ar suņiem;

f)	radīt platformas labākai starpiestāžu koordinācijai valstī un precizēt pilnvaras, kas atvieglotu sadarbību un informācijas apmaiņu;

g)	palielināt plašākas sabiedrības informētību;

h)	reģionāla un starptautiska apmaiņa un sadarbība.

4. Labuma guvēji no projekta ir Ukrainas valsts iestādes, kas atbildīgas par ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu un apkarošanu. Valsts iestādes, uz kurām rīcība galvenokārt ir vērsta, ir: Valsts robežsardzes dienests, Iekšlietu ministrija un Iekšlietu ministrijai pakļautā Ukrainas Valsts policija, un Valsts fiskālais dienests / Valsts muitas dienests. Citas pilnvarotās valsts iestādes – piemēram, Ukrainas Drošības dienests – tiek iesaistītas, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

5. Projekta detalizēts apraksts ir izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

1. Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP).

2. Šā lēmuma 1. pantā minētā projekta (“projekts”) tehnisko īstenošanu veic EDSO Sekretariāts.

3. EDSO Sekretariāts savu uzdevumu veic AP vadībā. Minētajā nolūkā Augstais pārstāvis ar EDSO Sekretariātu noslēdz vajadzīgās vienošanās.

3. pants

1. Finanšu atsauces summa Savienības finansētā projekta īstenošanai ir 5 151 579 EUR.

2. Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās atsauces summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Šā panta 1. punktā minēto izdevumu pienācīgu pārvaldību pārrauga Komisija. Minētajā nolūkā tā noslēdz vajadzīgo finansēšanas nolīgumu ar EDSO Sekretariātu. Finansēšanas nolīgumā paredz, ka EDSO Sekretariātam ir jānodrošina Savienības ieguldījuma pamanāmība, kas atbilst ieguldījuma apjomam.

4. Komisija cenšas pēc iespējas drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā noslēgt 3. punktā minēto finansēšanas nolīgumu. Tā informē Padomi par jebkādām grūtībām šajā procesā un par finansēšanas nolīguma noslēgšanas datumu.

4. pants

1. AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz EDSO Sekretariāta sagatavotiem regulāriem pusgada aprakstošiem ziņojumiem. Padomes veiktā izvērtēšana balstās uz minētajiem ziņojumiem.

2. Komisija ziņo par 1. pantā minētā projekta finanšu aspektiem.

5. pants

1. Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2. Šis lēmums zaudē spēku 36 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas datuma. Tomēr, ja minētajā laikposmā nolīgums nav noslēgts, šis lēmums zaudē spēku sešus mēnešus pēc stāšanās spēkā.

Briselē, 2019. gada 2. decembrī

Padomes vārdā –

Priekšsēdētāja

M. OHISALO

(1) Padomes Lēmums 2012/662/KĀDP (2012. gada 25. oktobris) par atbalstu pasākumiem, lai samazinātu apdraudējumu, ko rada kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīga tirdzniecība un pārmērīga uzkrāšana Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) reģionā (OV L 297, 26.10.2012., 29. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/1424 (2017. gada 4. augusts) atbalstot EDSO pasākumus, lai samazinātu apdraudējumu, ko rada kājnieku ieroču un vieglo ieroču un parastās munīcijas nelikumīga tirdzniecība un pārmērīga uzkrāšana bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Gruzijā (OV L 204, 5.8.2017., 82. lpp.).

PIELIKUMS

EDSO VISAPTVEROŠA PROGRAMMA UKRAINAS CENTIENU APKAROT IEROČU, MUNĪCIJAS UN SPRĀGSTVIELU NELIKUMĪGU TIRDZNIECĪBU ATBALSTAM

1. Vispārīga informācija

Pēdējos gados Ukraina ir saskārusies ar ievērojamiem drošuma un drošības riskiem un izaicinājumiem, kas saistīti ar nelikumīgu ieroču, munīcijas un sprāgstvielu izplatību pāri valsts robežām un tās teritorijā. Šos riskus un izaicinājumus jo īpaši ir saasinājusi krīze Ukrainā un tās tuvumā, un tie ir izpaudušies ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgā glabāšanā, ļaunprātīgā izmantošanā un nelikumīgā tirdzniecībā.

Ukraina joprojām ir problēmjoma un nopietns izaicinājums ES stratēģijā pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem (VIKI) un to munīciju (“ES VIKI stratēģija”). ES VIKI stratēģijā norādīts, ka “pašreizējā nestabilitāte Austrumeiropā ir paaugstinājusi šaujamieroču nelikumīgās tirdzniecības apmēru dažādās šā reģiona valstīs, piemēram, Ukrainā. Tas rada būtisku ilgtermiņa drošības apdraudējumu gan Ukrainai, gan ES. Tādējādi ES un Ukrainas sadarbība šajā jautājumā ir abu pušu interesēs. ES īsteno divpusēju sadarbību ar Ukrainu un citām valstīm šajā reģionā un sistemātiski iekļauj cīņu pret nelikumīgiem VIKI visos dialogos par drošības jautājumiem ar partnervalstīm šajā kaimiņreģionā.”

Tādējādi ar atsauci uz Austrumu kaimiņreģionu kopumā un konkrēti uz Ukrainu ES VIKI stratēģijā izklāstīti šādi pasākumi:

—	“ES un tās dalībvalstis iekļaus cīņu pret šaujamieroču/VIKI nelikumīgo tirdzniecību tāda dialoga kontekstā, kas notiks par drošības jautājumiem ar kaimiņreģiona partnervalstīm, piemēram, Ukrainu,

—

ES un tās dalībvalstis izveidos saziņas kanālus starp ES un Ukrainas ekspertiem, noteiks kontaktpunktu raitas sadarbības nodrošināšanai, uzlabos informētību, apmainīsies ar paraugpraksi un speciālajām zināšanām, kā arī noteiks apmācības vajadzības un citus atbalsta pasākumus, lai stiprinātu Ukrainas spējas šajā jomā; un

—	ES un tās dalībvalstis turpinās darbu pie pastāvīgas tehniskās sanāksmes ar Ukrainu, lai atrisinātu aktuālo problēmu saistībā ar šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību un riskiem, kas saistīti ar šādu ieroču nonākšanu teroristu un organizētās noziedzības grupējumu rokās.”

Pamatojoties uz sākotnējo lūgumu, ko Ukrainas Valsts robežsardzes dienests iesniedza 2016. gada maijā, EDSO Sekretariāts veica “Vajadzību novērtējumu attiecībā uz Ukrainā un pāri tās robežām veiktas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu” (“vajadzību novērtējums”). Vajadzību novērtējums, kuru publicēja 2018. gada aprīlī, attiecās uz vairākām ieročus, munīciju un sprāgstvielas regulējošām, tiesībaizsardzības un drošības ministrijām un aģentūrām. Tajā atklājās, ka pašreizējā pieeja tam, kā tiek atklāta un ierobežota ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgā tirdzniecība Ukrainā un pāri tās robežām, rada problēmas. Ir jāuzlabo atbalsts cilvēkresursu un tehnisko resursu pilnveides, skaidri saprotamu tiesību aktu un starpiestāžu līmeņa koordinācijas ziņā, kā arī starptautiskais atbalsts un sadarbība. Vajadzību novērtējumā arī tika noteikts atsauces līmenis tehniskās palīdzības un institucionālā atbalsta sniegšanai nolūkā veidot Ukrainas iestāžu spējas to centienos arī holistiskā un ilgtspējīgā veidā apkarot ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību.

2018. gada 7. jūnijā Ukrainas galvenās ieročus, munīciju un sprāgstvielas regulējošās, tiesībaizsardzības un drošības ministrijas un aģentūras apstiprināja vajadzību novērtējuma rezultātus augsta līmeņa sanāksmē, kas tika organizēta Kijevā. Tās atkārtoti izklāstīja skaidri apzinātos pašreizējos un gaidāmos draudus attiecībā uz ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību un apņemšanās uzlabot situāciju uz vietas. Tas sevī ietvēra ceļveža apstiprināšanu; ceļvedis tika izstrādāts, izmantojot vajadzību novērtējumu, un tas atbalsta integrētu, visaptverošu un sadarbīgu pieeju efektīvai spēju veidošanai un sistēmas darbam nolūkā apkarot ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību Ukrainā.

2019. gada 12. martā tās pašas iestādes pulcējās vēl vienā augsta līmeņa sanāksmē Kijevā, kurā skaidri bija vērojams progress ar ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības Ukrainā un pāri tās robežām saistīto izaicinājumu, faktisko vajadzību un iniciatīvu apspriešanā. Turklāt sanāksmē tika paustas arī valsts un starptautiska līmeņa apņemšanās spēcināt rīcību.

Vairākas tiesībaizsardzības un drošības ministrijas un aģentūras oficiāli, rakstiski ir paudušas ieinteresētību un lūgušas sadarbību ar EDSO Sekretariātu atbalstā Ukrainas centieniem apkarot ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību, proti, Ukrainas Valsts robežsardzes dienests 2016. gada maijā, Valsts fiskālais dienests / Valsts muitas dienests 2018. gada jūlijā un Iekšlietu ministrija 2019. gada martā. Šīs ministrijas un aģentūras līdz 2019. gada septembra vidum ir vērsušās pie EDSO projektu koordinatora Ukrainā, lūdzot atbalstu projekta darbību praktiskā īstenošanā.

2. Vispārīgais mērķis

Stiprināt Ukrainas iestāžu spējas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanā un apkarošanā.

3. Rīcības apraksts

Rīcība ir balstīta uz “Vajadzību novērtējumu attiecībā uz Ukrainā un pāri tās robežām veiktas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu”. Turklāt tas tika vēl vairāk izvērsts, reaģējot uz tiešajiem sadarbības un palīdzības lūgumiem, ko EDSO Sekretariātam un EDSO projektu koordinatoram Ukrainā bija adresējis Ukrainas Valsts robežsardzes dienests, Valsts fiskālais dienests un Iekšlietu ministrija. Lūgumiem sekoja visaptverošas tehniskās konsultācijas starp EDSO un minētajiem valsts aktoriem.

Ciešā sadarbībā ar attiecīgajām Ukrainas iestādēm EDSO sagatavoja trīs projektus, kuros pievērsās dažādiem to mandāta aspektiem saistībā ar ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību. Projekti ir apvienoti vienotā visaptverošā programmā nolūkā stiprināt kopējo drošību un drošumu Ukrainā. Visaptverošā programma atbalsta ES stratēģiju pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem (VIKI) un to munīciju (2018), jo īpaši darbības Austrumu kaimiņreģionā.

3.1. Projekts Nr. 1. Atbalsts Ukrainas Valsts robežsardzes dienestam ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanā un apkarošanā

3.1.1. Mērķis

Projekta mērķis ir palīdzēt Ukrainas Valsts robežsardzes dienestam uzlabot savas spējas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanā un apkarošanā.

3.1.2. Apraksts

Valsts robežsardzes dienests ir viena no Ukrainas tiesībaizsardzības iestādēm, kuras ir pilnvarotas apkarot ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību. Tam ir uzticēti pienākumi nodrošināt valsts robežu neaizskaramību un Ukrainas suverēno tiesību aizsardzību tās ekskluzīvajā (jūras) ekonomiskajā zonā.

Projekta mērķis būs pievērsties pārbaudītiem trūkumiem attiecībā uz spējām Valsts robežsardzes dienestā, izmantojot: a) apmācību, tehnisko un operatīvo spēju veidošanu ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai; un b) starptautiskas labas prakses pārnesi un informācijas apmaiņu jo īpaši attiecībā uz ES dalībvalstīm, Rietumbalkānu partneriem un kaimiņvalstīm.

3.1.3. Gaidāmie rezultāti

Rezultāts Nr. 1. Valsts robežsardzes dienesta labākas spējas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā.

Rādītāji:

—

projekta labuma guvēja – Valsts robežsardzes dienesta personāla – labākas kompetences (organizatoriskās, tehniskās, zināšanas) attiecīgajās izglītības un apmācības iestādēs, analīzes un izmeklēšanas vienībās un operatīvajās vienībās nolūkā atbalstīt ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un to izmantošana regulārajos darba procesos,

—	sadarbības pasākumi un ekspertu tīklu veidošana – valsts, apakšreģionālā un starptautiskā kontekstā –, kas veicina projekta labuma guvēju sadarbspēju ar saviem partneriem un ko piemēro projekta labuma guvēju attiecīgo vienību un iestāžu regulārajos darba procesos,

—

novērtēšanas un kvalitātes pārvaldības pieeju dokumentētie konstatējumi tiek darīti zināmi projektā ieinteresētajām personām (projekta labuma guvējiem – primārajiem un sekundārajiem, līdzekļu devējiem un EDSO), un tie tiek īstenoti praksē, un minētās ieinteresētās personas tos ņem vērā spēju veidošanas nolūkā.

3.1.4. Darbības

3.1.4.1. Visaptveroša mācību programma ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā Valsts robežsardzes dienestam, kura atbilst vajadzību novērtējumā konstatētajām vajadzībām.

Darbībā tiks ietverta:

—

visaptveroša mācību programma ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā, kurā tiks īstenota divu līmeņu pieeja: a) pilnveidojot un paplašinot instruktoriem un pedagogiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmi, t. i., pasniedzēju apmācības pieeju; un b) pilnveidojot un paplašinot speciālās zināšanas tādās specializētās jomās kā riska analīze un profilēšana, kriminālanalīze, jaunu tehnisko līdzekļu, tehnoloģiju un procedūru ieviešana un modernizācija.

3.1.4.2. Aprīkojuma nodrošināšanas palīdzības programma ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā Valsts robežsardzes dienestam, kura atbilst vajadzību novērtējumā konstatētajām vajadzībām.

Šajā darbībā tiks ietverta:

—

ierobežota daudzuma stacionārā un mobilā aprīkojuma, kā arī citu veidu tehnisko līdzekļu un tehnoloģiju nodrošināšana nolūkā atbalstīt jaunu tehnoloģisku un procesuālu risinājumu testēšanu, novērtēšanu un ieviešanu ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanas jomā. Aprīkojums tiks nodrošināts izraudzītām organizatoriskām struktūrām Valsts robežsardzes dienesta ietvaros, proti, robežkontroles vienībām (koncentrējoties uz Ukrainas ziemeļiem vai ziemeļrietumiem), komandstruktūrām un izglītības iestādēm. Turklāt šī darbība ir integrēta visaptverošā mācību programmā, t. i., tā veido plašāku “apmācība un aprīkojums” iniciatīvu Valsts robežsardzes dienestam. Nodrošinātais aprīkojums atbildīs vajadzību novērtējumā konstatētajām vajadzībām.

3.1.4.3. Palīdzības programma suņu izmantošanai ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā Valsts robežsardzes dienestam, kura atbilst vajadzību novērtējumā konstatētajām vajadzībām.

Šajā darbībā tiks ietverts:

—

apmaiņas braucienu rīkošana nolūkā iepazīties ar attiecīgajiem Valsts robežsardzes dienesta ekspertiem un pedagogiem, kam ir starptautiska pieredze un laba prakse suņu spēju izmantošanā ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas jomā, un nolūkā atbalstīt ekspertu tīklu veidošanu; un

—	mācību metodiku un operatīvo procedūru pārskatīšana un atjaunināšana suņu spēju izmantošanā ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas jomā.

3.2. Projekts Nr. 2. Atbalsts Ukrainas Iekšlietu ministrijai un Ukrainas Valsts policijai, kas ir pakļauta Iekšlietu ministrijai, ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā.

3.2.1. Mērķis

Projekta mērķis ir palīdzēt Ukrainas Iekšlietu ministrijai un Ukrainas Valsts policijai, kas ir pakļauta Iekšlietu ministrijai, ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā.

3.2.2. Apraksts

Iekšlietu ministrija ir viena galvenajām Ukrainas valsts iestādēm, kas ne tikai reglamentē un kontrolē ieroču, munīcijas un sprāgstvielu likumīgu izmantošanu, bet arī īsteno operatīvos un koordinējošos pasākumus ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā – vai nu tieši, vai ar savu subordinēto aģentūru starpniecību.

Ar projektu pievēršas pārbaudītiem trūkumiem attiecībā uz spējām Iekšlietu ministrijā, lai efektīvi novērstu un apkarotu ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību, atbalstot uzlabojumus attiecībā uz Iekšlietu ministrijas: a) uzraudzības spējām ieroču, munīcijas un sprāgstvielu likumīgas ražošanas, marķēšanas un uzskaites kontroles jomā; b) operatīvajām spējām ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības kriminālistikas, analīzes, atklāšanas un izmeklēšanas jomā; c) likumdošanas mehānismiem, ar ko reglamentē un kontrolē ieroču, munīcijas un sprāgstvielu likumīgu apriti un izmantošanu, kā arī labāku informētību par ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu glabāšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību; un d) koordinācijas un sadarbības mehānismiem nolūkā atbalstīt kopīgas stratēģiskas un operatīvas pieejas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā ar citām attiecīgajām valsts aģentūrām.

3.2.3. Gaidāmie rezultāti

Rezultāts Nr. 1. Iekšlietu ministrijas labākas uzraudzības spējas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu ražošanas, marķēšanas un uzskaites kontroles jomā, kuras atbilst vajadzību novērtējumā konstatētajām vajadzībām.

Rādītāji:

—	grozījumi un priekšlikumi valsts tiesiskajam regulējumam, Iekšlietu ministrijas noteikumiem un administratīvajām procedūrām attiecībā uz ieroču, munīcijas un sprāgstvielu ražošanas, marķēšanas un uzskaites kontroli Ukrainā,

—

grozījumi un priekšlikumi valsts tiesiskajam regulējumam, Iekšlietu ministrijas noteikumiem un administratīvajām procedūrām nolūkā novērst šaujamieroču nelikumīgu ražošanu, izmantojot ar 3D printeri izgatavotas daļas, dezaktivētu šaujamieroču nelikumīgu reaktivēšanu, šaujamieroču amatniecisku ražošanu un salūtmunīcijai izstrādātu trauksmes ieroču vai signālieroču, vai Flobēra ieroču nelikumīgu pārveidi,

—	vienots elektronisks ieroču, munīcijas un sprāgstvielu klasifikators, kas ir izstrādāts, testēts, regulēts, lai to ieviestu regulārai lietošanai Iekšlietu ministrijā un citās ieinteresētās valstiskās struktūrās, kā arī ir integrēts Iekšlietu ministrijas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu reģistrā.

Rezultāts Nr. 2. Iekšlietu ministrijas un Ukrainas Valsts policijas labākas operatīvās spējas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības kriminālistikas, analīzes, atklāšanas, izsekošanas un izmeklēšanas jomā.

Rādītāji:

—

labākas politikas, operatīvās un tehniskās spējas, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību, kā arī Iekšlietu ministrijas personāla labākas zināšanas, prasmes un attieksme, kas saistītas ar kriminālistikas darbu, tostarp izņemto šaujamieroču izsekošanu, un to izmantošana regulārajos darba procesos,

—

Ukrainas Valsts policijas labākas politikas, operatīvās un tehniskās spējas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas un atklāšanas jomā, tostarp attiecībā uz improvizētām sprāgstierīcēm un nelikumīgiem sprāgstmateriāliem, kā arī Ukrainas Valsts policijas personāla labākas zināšanas, prasmes un attieksme un to izmantošana regulārajos darba procesos.

Rezultāts Nr. 3. Iekšlietu ministrijas labākas spējas nolūkā uzlabot likumdošanas mehānismus, ar ko reglamentē un kontrolē ieroču, munīcijas un sprāgstvielu apriti un izmantošanu, kā arī uzlabot sabiedrības informētību par riskiem, kas saistīti ar ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu glabāšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību, kuras atbilst vajadzību novērtējumā konstatētajām vajadzībām.

Rādītāji:

—	skaidra izpratne par uzskatiem, vajadzībām un domāšanu Ukrainas sabiedrībā un fokusa grupās attiecībā uz šaujamieroču aprites un izmantošanas reglamentēšanu un kontrolēšanu un citiem ar ieročiem, munīciju un sprāgstvielām saistītiem jautājumiem,

—	Ukrainas iedzīvotāju labāka informētība par riskiem, ko rada ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga glabāšana, ļaunprātīga izmantošana un nelikumīga tirdzniecība, šajā nolūkā rīkojot sabiedrības informēšanas kampaņas,

—	visaptverošs novērtējums un trūkumu analīze valsts tiesiskajam regulējumam par ieroču, munīcijas un sprāgstvielu aprites un izmantošanas reglamentāciju un kontroli,

—	grozījumi un priekšlikumi valsts tiesiskajā regulējumā par ieroču, munīcijas un sprāgstvielu aprites un izmantošanas reglamentāciju un kontroli;

Rezultāts Nr. 4. Labāka koordinācija un sadarbība starp aģentūrām, kā rezultātā tiek izstrādāta stratēģiska pieeja, notiek datu vākšana un tiek veikta analīze ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā Ukrainā, kura atbilst vajadzību novērtējumā konstatētajām vajadzībām.

Rādītāji:

—	koordinācijas un sadarbības mehānismu efektīva īstenošana, kas veicina kopīgas stratēģiskas pieejas saskaņotu plānošanu, izstrādi, īstenošanu (tostarp uzraudzību un kontroli) un novērtēšanu,

—	Ukrainas valsts mēroga statistikas rādītāju par ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību Ukrainā efektīva ieviešana un izmantošana,

—	ar šo projektu izstrādāti ieteikumi par to, kā starp aģentūrām uzlabot koordināciju un sadarbību, kas nodota valsts koordinācijas struktūrai VIKI kontroles jomā,

—	labākas analītiskās spējas un institucionalizēta datu analīze par nelikumīgiem šaujamieročiem.

3.2.4. Darbības

3.2.4.1. Starptautisko un Eiropas standartu un paraugprakses veicināšana un pārnese attiecībā uz ieroču, munīcijas un sprāgstvielu ražošanas, marķēšanas un uzskaites kontroli Ukrainā, tostarp attiecībā uz ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas ražošanas novēršanu, tajā skaitā tādu, kas veikta, izmantojot nelikumīgu reaktivēšanu, pārveidi vai citas metodes.

Šajā darbībā tiks ietverta:

—	viena pielāgota specializēta mācību kursa nodrošināšana politikas veidotājiem un vadošajiem ekspertiem no Iekšlietu ministrijas, tostarp licencēšanas departamenta un noziedzības un kriminoloģijas pētniecības centra, Valsts policijas un citām tiesībaizsardzības aģentūrām; un

—	priekšizpēte par šaujamieroču marķēšanu Ukrainas tiesībaizsardzības aģentūrās un civilajā īpašumā, galveno uzmanību pievēršot pēcražošanas posmam un importa marķējumam.

3.2.4.2. Vienota elektroniska ieroču, munīcijas un sprāgstvielu klasifikatora izstrāde un ieviešana un tā integrēšana ieroču, munīcijas un sprāgstvielu reģistrā.

Šajā darbībā tiks ietverta:

—	vienota elektroniska ieroču, munīcijas un sprāgstvielu klasifikatora izstrāde un testēšana; un

—	tehnisks atbalsts vienota elektroniska ieroču, munīcijas un sprāgstvielu klasifikatora ieviešanai Iekšlietu ministrijas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu reģistrā un apmācībai par to (līdz 25 apmācības pasākumiem).

3.2.4.3. Paraugprakses veicināšana un zināšanu pārnese ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības kriminālistikas un izmeklēšanas jomā.

Šajā darbībā tiks ietverts:

—

divu pielāgotu specializētu mācību kursu nodrošināšana vadošajiem ekspertiem no Iekšlietu ministrijas, tostarp noziedzības un kriminoloģijas pētniecības centra, un Valsts policijas, un citām tiesībaizsardzības aģentūrām kā valsts muitas dienests un ģenerālprokuratūra. Mācību kursu indikatīvajā sarakstā tiks ietverts: šaujamieroču importa marķēšanas prasības un metodes; drošības nodrošināšana nozieguma vietā (policijas pirmās palīdzības sniedzēji); nozieguma vietas apskate un pierādījumu nodrošināšana, savākšana un pārbaudīšana (kriminālistikas tehniķi); atbalsts vietējai un starptautiskai izsekošanai (laboratorijas tehniķi); un ar šaujamieročiem saistītās kriminalitātes ballistiskās izlūkošanas izvēršana, izprašana un izplatīšana.

3.2.4.4. Paraugprakses veicināšana, zināšanu pārnese un aprīkojuma nodrošināšanas palīdzības programma ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas un atklāšanas jomā Ukrainas Valsts policijai

Šajā darbībā tiks ietverta:

—

viena pielāgota specializēta mācību kursa nodrošināšana vadošajiem ekspertiem no Valsts policijas un citām tiesībaizsardzības aģentūrām kā Valsts robežsardzes dienests un Ukrainas Valsts fiskālais dienests / Valsts muitas dienests, kā arī saiknes veidošana ar Eiropas daudznozaru platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) valsts tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku tīklu šaujamieroču jomā; un

—	ierobežota daudzuma tehniskā aprīkojuma iepirkums Ukrainas Valsts policijas kriminālizmeklēšanas vienībām nolūkā atbalstīt jaunas metodikas un tehnoloģiskos risinājumus ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas un atklāšanas jomā.

3.2.4.5. Valsts mēroga sabiedriskās domas aptauja, attieksmes pētījums un sabiedrības informēšanas un komunikācijas kampaņas par riskiem, kas saistīti ar ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu glabāšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību.

Šajā darbībā tiks ietverta:

—	pētījuma un analīzes veikšana par sabiedrības viedokli par ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu glabāšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību,

—	padziļināts attieksmes pētījums ar fokusa grupas diskusijām par ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu glabāšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību; un

—	sabiedrības informēšanas un komunikācijas kampaņas par tiesisko regulējumu un riskiem, kas saistīti ar ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu glabāšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību, un ietekmes analīze.

3.2.4.6. Likumdošanas mehānismu, ar ko reglamentē un kontrolē ieroču, munīcijas un sprāgstvielu apriti un izmantošanu, uzlabošanas veicināšana un tās īstenošana.

Šajā darbībā tiks ietverts:

—

visaptverošs novērtējums un trūkumu analīze pašreizējiem tiesību aktiem un noteikumiem par ieroču, munīcijas un sprāgstvielu aprites un izmantošanas pārvaldību un kontroli, tostarp attiecībā uz starptautiskiem nolīgumiem un tiesību aktiem, tulkošanas atbalsts un tā praktiskās īstenošanas izvērtēšana; un

—

ekspertu palīdzības nodrošināšana saistībā ar tiesību aktu izstrādi un projektu sagatavošana nolūkā reglamentēt un kontrolēt ieroču, munīcijas un sprāgstvielu apriti un izmantošanu, tostarp, apsverot tiesību aktu un regulatīvo jautājumu saskaņošanu ar tiem starptautiskajiem noteikumiem un standartiem, kas attiecas uz Ukrainu.

3.2.4.7. Stratēģiskas pieejas izstrādes veicināšana ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā Ukrainā.

Šajā darbībā tiks ietverta:

—

informētības vairošana, konsultāciju sniegšana un ekspertu atbalsta nodrošināšana nolūkā izveidot pastāvīgu starpaģentūru valsts koordinācijas struktūru VIKI kontroles jomā, kuras sastāvā ir attiecīgās pilnvarotās valsts iestādes Ukrainā (6 oficiālas sanāksmes); Valsts koordinācijas struktūra tiks izveidota ar šo projektu, un to vadīs Iekšlietu ministrija; un

—	informācijas apkopošana un reģistra uzturēšana par visām ar VIKI saistītajām iniciatīvām Ukrainā, tostarp par līdzekļu devēju resursiem.

3.2.4.8. Starpaģentūru datu vākšanas, analīzes un izplatīšanas sistēmas attiecībā uz ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu atrašanos īpašumā, ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību.

Šajā darbībā tiks ietverta:

—

kopējas metodikas veicināšana attiecībā uz oficiālās statistikas veidošanu, apkopošanu, salīdzināšanu un izmantošanu, kopīgi un savstarpēji salīdzināmi darbības rādītāji un vienots formāts, kas nepieciešams automātiskai informācijas apmaiņai par ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu atrašanos īpašumā, ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību; un

—	divu mācību kursu nodrošināšana par datu vākšanu un analīzi, tostarp riska un draudu novērtējumu,

—	palīdzības sniegšana nolūkā izstrādāt analītisku ziņojumu par tirdzniecības metodēm un maršrutiem, pamatojoties uz apkopotiem datiem, ko savākušas Ukrainas aģentūras,

—	dažādās kategorijās sadalītu datu vākšanas un starpaģentūru datu apmaiņas veicināšana starp attiecīgajām pilnvarotajām valsts iestādēm.

3.3. Projekts Nr. 3. Atbalsts Ukrainas Valsts fiskālajam dienestam / Valsts muitas dienestam ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā

3.3.1. Mērķis

Projekta mērķis ir palīdzēt Valsts fiskālajam dienestam / Valsts muitas dienestam uzlabot savas spējas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā.

3.3.2. Apraksts

Valsts fiskālais dienests / Valsts muitas dienests ir pilnvarots novērst un apkarot kontrabandu un cīnīties pret muitas noteikumu pārkāpumiem Ukrainas valsts robežas šķērsošanas vietās, jūras un upju ostu teritorijās, lidostās, dzelzceļa stacijās un citās vietās, kas noteiktas ar Ukrainas Muitas kodeksu. Tas ietver pasākumus, kuru mērķis ir novērst un apkarot ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību.

Projekta mērķis būs pievērsties pārbaudītiem trūkumiem attiecībā uz spējām Valsts fiskālajā dienestā, izmantojot: a) apmācību, tehniskās un operatīvās spējas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā; un b) starptautiskas paraugprakses pārnesi un informācijas apmaiņu jo īpaši attiecībā uz ES dalībvalstīm, Rietumbalkānu partneriem un kaimiņvalstīm.

3.3.3. Gaidāmie rezultāti

Rezultāts Nr. 1. Valsts fiskālā dienesta / Valsts muitas dienesta labākas spējas ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā.

Rādītāji:

—	projekta labuma guvēja personāla labākas kompetences attiecīgajās izglītības un apmācības iestādēs, analīzes un izmeklēšanas vienībās un operatīvajās vienībās nolūkā atbalstīt ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu un to izmantošana regulārajos darba procesos,

—

projekta labuma guvēju labākas organizatoriskās un tehniskās spējas attiecīgajās izglītības un apmācības iestādēs, analīzes un izmeklēšanas vienībās un operatīvajās vienībās nolūkā atbalstīt ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu un to izmantošana regulārajos darba procesos,

—	sadarbības pasākumi un ekspertu tīklu veidošana – valsts, apakšreģionālā un starptautiskā kontekstā –, kas veicina projekta labuma guvēju sadarbspēju ar saviem partneriem un ko piemēro projekta labuma guvēja attiecīgo vienību un iestāžu regulārajos darba procesos,

—

3.3.4. Darbības

3.3.4.1. Visaptveroša mācību programma ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas jomā Valsts fiskālajam dienestam / Valsts muitas dienestam, kura atbilst vajadzību novērtējumā konstatētajām vajadzībām.

Šajā darbībā tiks ietverta:

—

visaptveroša mācību programma ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā, kurā tiks īstenota divu līmeņu pieeja: a) pilnveidojot un paplašinot instruktoriem un pedagogiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmi, t. i., pasniedzēju apmācības pieeju; un b) pilnveidojot un paplašinot speciālās zināšanas tādās specializētās jomās kā muitas noteikumu pārkāpumi, dienesta suņu komandas, apmācība par jauniem un modernizētiem tehniskajiem līdzekļiem, tehnoloģijām un procedūrām.

3.3.4.2. Aprīkojuma nodrošināšanas palīdzības programma ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā Valsts fiskālajam dienestam / Valsts muitas dienestam, kura atbilst vajadzību novērtējumā konstatētajām vajadzībām.

Šajā darbībā tiks ietverta:

—

ierobežota daudzuma stacionārā un mobilā aprīkojuma, kā arī citu veidu tehnisko līdzekļu un tehnoloģiju nodrošināšana nolūkā atbalstīt jaunu tehnoloģisku un procesuālu risinājumu testēšanu, novērtēšanu un ieviešanu ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanas jomā. Aprīkojums tiks nodrošināts izraudzītām organizatoriskām struktūrām Valsts fiskālā dienesta / Valsts muitas dienesta centrālajā aparātā, teritoriālām iestādēm (koncentrējoties uz Ukrainas ziemeļiem, ziemeļrietumiem un rietumiem) un specializētiem departamentiem. Turklāt šī darbība ir raiti integrēta visaptverošā mācību programmā, t. i., tā veido plašāku “apmācība un aprīkojums” iniciatīvu Valsts fiskālajam dienestam / Valsts muitas dienestam; un

—	tehniskais atbalsts mācību programmas īstenošanai, pielāgošanai un integrācijai regulārās mācību programmās.

3.3.4.3. Palīdzības programma suņu izmantošanai ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā Valsts fiskālajam dienestam / Valsts muitas dienestam.

Šajā darbībā tiks ietverta:

—

apmaiņas braucienu rīkošana nolūkā iepazīties ar attiecīgajiem Valsts fiskālā dienesta / Valsts muitas dienesta ekspertiem un pedagogiem, kam ir starptautiska pieredze un laba prakse suņu spēju izmantošanā ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas jomā, un nolūkā atbalstīt ekspertu tīklu veidošanu,

—	mācību metodiku un operatīvo procedūru pārskatīšana un atjaunināšana suņu spēju izmantošanā ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā,

—	tehniskais atbalsts apmācībai un mobiliem risinājumiem nolūkā atbalstīt operācijas ar suņu izmantošanu ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas jomā.

4. Projektu vadība un administratīvais atbalsts rīcības īstenošanai

Īpašs projekta personāls EDSO Sekretariātā un EDSO projektu koordinatora birojā Ukrainā koordinēs un pārvaldīs rīcības īstenošanu un ar to saistīto projektu darbības, kā izklāstīts 3. iedaļā. Īpašais projekta personāls – kas sadalīts projektu vadības un īstenošanas grupās – turpinās atbalstīt sadarbības satvara attīstību starp Ukrainas partneriem, kā arī sadarbību un koordināciju ar starptautisko sabiedrību.

Īpašais projekta personāls veiks šādus uzdevumus:

—	vadīt projektus visos projekta cikla posmos,

—	veikt projektu ikdienas finanšu pārraudzību,

—	nodrošināt tehniskās un juridiskās speciālās zināšanas, atbalstīt projektu iepirkumus,

—	sadarboties un veikt koordināciju ar citām starptautiskām organizācijām un programmām,

—	nodrošināt kvalitāti un veikt apstiprināto projektu rezultātu kvalitātes kontroli,

—	atbalstīt Ukrainas iestādes jaunu valsts pasākumu izstrādē, lai stiprinātu spējas un kolektīvos centienus ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā.

5. Dzimumu aspekts

Lai uzlabotu ieroču, munīcijas un sprāgstvielu kontroles politikas efektivitāti un nodrošinātu, ka tās īstenošana uzlabo gan sieviešu, gan vīriešu drošību, darbībās, kuras atbalsta ar šo lēmumu, tiks integrēta dzimumperspektīva, un tā tiks īstenota ar tehnisku konsultāciju un speciālo zināšanu, zinību produktu un mācību izstrādes starpniecību.

6. Labuma guvēji

Tiešie labuma guvēji no rīcības būs Ukrainas valsts iestādes, kas atbildīgas par ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu un apkarošanu. Valsts iestādes, uz kurām rīcība galvenokārt ir vērsta, ir: Iekšlietu ministrija, tostarp tās ekspertu un licencēšanas dienesti, Ukrainas Valsts policija, Valsts robežsardzes dienests un Valsts fiskālais dienests / Valsts muitas dienests. Citas pilnvarotās valsts iestādes – piemēram, Ukrainas Drošības dienests – tiks iesaistītas, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

Netiešie labuma guvēji no rīcības būs iedzīvotāji Ukrainā un tās Eiropas kaimiņvalstīs, kuri ir pakļauti riskam, ko rada nelikumīgu ieroču, munīcijas un sprāgstvielu izmantošana noziedzīgās darbībās, terorismā un vardarbīgos ļaunprātīgos nolūkos.

Netiešie labuma guvēji no projekta būs arī ES un tās dalībvalstis, jo tās gūs labumu no Ukrainas iestāžu atsauksmēm par konstatētajiem nelikumīgu ieroču tirdzniecības ceļiem.

7. Savienības pamanāmība

EDSO veiks visus piemērotos pasākumus, lai plašāk informētu par to, ka rīcību finansē Savienība. Šādus pasākumus veiks saskaņā ar Komisijas rokasgrāmatu par Eiropas Savienības ārējo darbību komunikāciju un pamanāmību. Tādējādi EDSO nodrošinās Savienības ieguldījuma pamanāmību ar pienācīgu atpazīstamības zīmi un publicitāti, uzsverot Savienības nozīmi, nodrošinot tās darbību pārredzamību un vairojot informētību par lēmuma pieņemšanas iemesliem, kā arī par Savienības atbalstu lēmumam un šā atbalsta rezultātiem. Projekta ietvaros sagatavotajā materiālā Eiropas Savienības karogs tiks attēlots labi pamanāmā vietā saskaņā ar Savienības norādēm par pareizu karoga izmantošanu un attēlošanu.

Ņemot vērā to, ka plānotajām darbībām ir ļoti atšķirīga darbības joma un veids, tiks izmantots plašs popularizēšanas instrumentu klāsts, tostarp tradicionālie mediji, tīmekļa vietnes, sociālie mediji un informācijas un reklāmas materiāli, tajā skaitā infografikas, bukleti, informatīvi izdevumi, paziņojumi presei un attiecīgā gadījumā citi materiāli. Publikācijās, sabiedriskajos pasākumos, kampaņās, aprīkojumā un būvdarbos, kas veikti saskaņā ar projektu, tiks izmantota attiecīgā atpazīstamības zīme. Lai, vairojot dažādo valstu valdību un sabiedrības, starptautiskās kopienas, vietējo un starptautisko plašsaziņas līdzekļu informētību, vēl vairāk pastiprinātu ietekmi, katrai no projekta mērķgrupām pievērsīsies tai piemērotā valodā.

8. Ilgums

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot Lēmumu (KĀDP) 2017/1424, un ņemot vērā rīcības plašo darbības jomu, atbalsta saņēmēju skaitu, un plānoto darbību skaitu un sarežģītību, plānotais īstenošanas termiņš ir 36 mēneši.

9. Tehniskās īstenošanas vienība

Šā lēmuma tehniskā īstenošana tiks uzticēta EDSO Sekretariātam – Konfliktu novēršanas centram un EDSO projekta koordinatoram Ukrainā. EDSO īstenos darbības saskaņā ar šo lēmumu, koordinējot un sadarbojoties ar citām starptautiskām organizācijām un aģentūrām, jo īpaši nolūkā nodrošināt efektīvas sinerģijas un izvairīties no darbību dublēšanās.

10. Koordinācijas komiteja

Šā projekta koordinācijas komitejas sastāvā būs Augstā pārstāvja, ES delegācijas Kijevā un šā pielikuma 6. punktā minētās īstenošanas vienības pārstāvji. Īstenošanas vienība, kurai palīdz koordinācijas komiteja, nodrošinās, ka projekta īstenošana notiek, koordinējot ar citu, saistītu ES palīdzību Ukrainai, piemēram, Integrētas robežu pārvaldības stratēģiju (ko atbalsta ar Komisijas Eiropas kaimiņattiecību instrumentu), reģionālu sadarbību ar Rietumbalkāniem VIKI kontroles jomā, ko īsteno ANO Attīstības programma (UNDP) / Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas informācijas apstrādes centrs vieglo un kājnieku ieroču kontrolei (SEESAC) (ko atbalsta ar Padomes Lēmumiem (KĀDP) 2018/1788 (1) un (KĀDP) 2016/2356 (2)), ES un Ukrainas tiesībaizsardzības sadarbību šaujamieroču tirdzniecības jomā (ko atbalsta Komisijas HOME ģenerāldirektorāts, Eiropols un Eiropas daudznozaru platforma pret noziedzības draudiem (EMPACT) – šaujamieroči), Conflict Armament Research darbu Ukrainā (ko atbalsta ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2283 (3)), ES kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām EUAM Ukraine un EUBAM Moldova and Ukraine un to atbalsta pasākumiem robežkontroles jomā un Starptautiskās migrācijas organizācijas darbu pie bijušo kaujinieku atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas (ko atbalsta ar Komisijas Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu). Koordinācijas komiteja regulāri aicinās Ukrainas valstisko partneru pārstāvjus. Koordinācijas komiteja var arī uzaicināt tādu struktūru pārstāvjus, kas ir iesaistītas projektos Ukrainā, kuriem ir līdzīgs vai saistīts mērķis. Koordinācijas komiteja regulāri, vismaz reizi sešos mēnešos, pārskatīs šā lēmuma īstenošanu, tostarp, izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus.

11. Ziņošana

Ziņošana – gan pārskati, gan finanšu ziņojumi – aptver visu rīcību, kas ir aprakstīta attiecīgajā konkrētā ieguldījuma nolīgumā, un ar to saistīto budžetu, neatkarīgi no tā, vai ar Padomes Lēmumu šo rīcību finansē pilnībā vai līdzfinansē.

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/1788 (2018. gada 19. novembris), ar ko atbalsta Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas Informācijas apstrādes centru vieglo un kājnieku ieroču kontrolei (SEESAC), lai īstenotu Reģionālo ceļvedi par nelikumīgas ieroču tirdzniecības apkarošanu Rietumbalkānos (OV L 293, 20.11.2018., 11. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/2356 (2016. gada 19. decembris) par atbalstu SEESAC atbruņošanās un bruņojuma kontroles darbībām Dienvidaustrumeiropā saistībā ar ES Stratēģiju VIKI un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai (OV L 348, 21.12.2016., 60. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2283 (2017. gada 11. decembris), ar ko atbalsta vispārēju mehānismu ziņošanai par nelikumīgiem kājnieku un vieglajiem ieročiem un citiem nelikumīgiem parastajiem ieročiem un munīciju, lai mazinātu to nelikumīgas tirdzniecības risku (iTrace III) (OV L 328, 12.12.2017., 20. lpp.).

3.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/55

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/2010

(2019. gada 12. novembris),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu incinerāciju

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 7987)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (1) un jo īpaši tās 13. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) izmanto par atsauces materiālu Direktīvas 2010/75/ES II nodaļas aptverto iekārtu atļaujas nosacījumu noteikšanā, un kompetentajām iestādēm būtu jānosaka emisijas robežvērtības, kas nodrošina, ka normālos ekspluatācijas apstākļos emisijas nepārsniedz ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus, kuri noteikti LPTP secinājumos.

(2)

Par atkritumu incinerācijai veltītā LPTP atsauces dokumenta ierosināto saturu 2019. gada 27. februārī Komisijai atzinumu sniedza ar Komisijas 2011. gada 16. maija lēmumu (2) izveidotais forums, kura dalībnieki ir dalībvalstu, attiecīgo nozaru un vides aizsardzību veicinošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Minētais atzinums ir publiski pieejams.

(3)	Minētā LPTP atsauces dokumenta galvenais elements ir šā lēmuma pielikumā izklāstītie LPTP secinājumi.

(4)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Tiek pieņemti pielikumā izklāstītie secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu incinerāciju.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 12. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA

(1) OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.

(2) Komisijas 2011. gada 16. maija Lēmums, ar ko izveido forumu informācijas apmaiņai saskaņā ar 13. pantu Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV C 146, 17.5.2011., 3. lpp.).

PIELIKUMS

SECINĀJUMI PAR LABĀKAJIEM PIEEJAMAJIEM TEHNISKAJIEM PAŅĒMIENIEM ATTIECĪBĀ UZ ATKRITUMU INCINERĀCIJU

TVĒRUMS

Šie LPTP secinājumi attiecas uz šādām Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām:

“5.2.

Atkritumu sadedzināšana vai reģenerācija atkritumu sadedzināšanas iekārtās (..):

a)	nebīstamiem atkritumiem ar jaudu virs 3 tonnām stundā;

b)	bīstamiem atkritumiem – ar jaudu virs 10 tonnām dienā.”,

“5.2.

Atkritumu sadedzināšana vai reģenerācija (..) atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās:

a)	nebīstamiem atkritumiem ar jaudu virs 3 tonnām stundā;

b)	bīstamiem atkritumiem – ar jaudu virs 10 tonnām dienā.”,

kuru galvenais mērķis nav materiālu ražošana un attiecībā uz kurām ir izpildīts vismaz viens no šiem nosacījumiem:

—	tiek dedzināti tikai atkritumi, izņemot Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 31. punkta b) apakšpunktā definētos atkritumus,

—	vairāk nekā 40 % no iegūtās siltumenerģijas nāk no bīstamajiem atkritumiem,

—	tiek dedzināti dažādi (jaukti) sadzīves atkritumi.

5.3.

a)	Nebīstamo atkritumu likvidēšana ar jaudu virs 50 tonnām dienā, kuras ietvaros tiek veikta atkritumu incinerācijā radušos izdedžu un/vai smago pelnu apstrāde;

5.3.

b)	resursu atgūšana no nebīstamajiem atkritumiem vai resursu atgūšana kopā ar nebīstamo atkritumu likvidēšanu ar jaudu virs 75 tonnām dienā, kuras ietvaros tiek veikta atkritumu incinerācijā radušos izdedžu un/vai smago pelnu apstrāde;

5.1	Bīstamo atkritumu likvidēšana vai resursu atgūšana no tiem ar jaudu virs 10 tonnām dienā, kuras ietvaros tiek veikta atkritumu incinerācijā radušos izdedžu un/vai smago pelnu apstrāde.

Šie LPTP secinājumi neaptver šādus procesus, darbības un elementus:

—	atkritumu priekšapstrāde pirms incinerācijas. Uz to var attiekties secinājumi par LPTP attiecībā uz atkritumu apstrādi (WT),

—	incinerācijā radušos vieglo pelnu un citu dūmgāzu attīrīšanā (DGA) radušos atlikumu apstrāde. Uz to var attiekties secinājumi par LPTP attiecībā uz atkritumu apstrādi (WT),

—	tikai gāzveida atkritumu incinerācija vai līdzincinerācija, izņemot to, kas notiek, atkritumus termiski apstrādājot,

—	atkritumu apstrāde stacijās, uz ko attiecas Direktīvas 2010/75/ES 42. panta 2. punkts.

Citi secinājumi par LPTP un LPTP atsauces dokumenti, kuri varētu būt relevanti attiecībā uz darbībām, kas aplūkotas šajos LPTP secinājumos:

—	atkritumu apstrāde (WT),

—	ekonomika un šķērsvidiskā ietekme (ECM),

—	ar glabāšanu saistītās emisijas (EFS),

—	energoefektivitāte (ENE),

—	rūpnieciskās dzesēšanas sistēmas (ICS),

—	no RED iekārtām gaisā un ūdenī emitēto vielu monitorings (ROM),

—	lielas sadedzināšanas stacijas (LCP),

—	vispārizmantojamas notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmas ķīmiskās rūpniecības nozarē (CWW).

DEFINĪCIJAS

Šajos LPTP secinājumos izmanto šādas vispārīgas definīcijas:

Jēdziens

Definīcija

Vispārīgie jēdzieni

Katla lietderības koeficients

Attiecība starp enerģiju katla izvadpunktā (piem., tvaika, karstā ūdens) un atkritumu un palīgkurināmā enerģijas ielaidi krāsnī (izteikta ar zemākās siltumspējas vērtībām).

Smago pelnu apstrādes stacija

Stacija, kurā apstrādā atkritumu incinerācijā radušos izdedžus un/vai smagos pelnus, lai separētu un atgūtu vērtīgo frakciju un dotu iespēju lietderīgi izmantot atlikušo frakciju.

Tas neattiecas uz vienīgi metāla gabalu separāciju incinerācijas stacijā.

Ārstniecības atkritumi

Infekciozi vai citādi bīstami atkritumi, kas rodas veselības aprūpes iestādēs (piem., slimnīcās).

Virzītās emisijas

Piesārņotāju emisijas vidē pa dažādiem kanāliem, caurulēm, dūmeņiem, skursteņiem, izvadiem, dūmvadiem utt.

Nepārtraukta mērīšana

Mērīšana ar automātisku mērīšanas sistēmu, kas pastāvīgi uzstādīta objektā.

Difūzās emisijas

Nevirzītas emisijas (piem., putekļu, gaistošo savienojumu, smaku emisijas) no laukumveida avotiem (piem., autocisternām) vai punktveida avotiem (piem., cauruļu atlokiem).

Esoša stacija

Stacija, kas nav jauna stacija.

Vieglie pelni

Daļiņas, kas radušās degkamerā vai dūmgāzu plūsmā un pārvietojas ar dūmgāzēm.

Bīstamie atkritumi

Bīstamie atkritumi, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (1) 3. panta 2. punktā.

Atkritumu incinerācija

Atkritumu sadedzināšana (atsevišķi vai kopā ar kurināmo) incinerācijas stacijā.

Incinerācijas stacija

Vai nu atkritumu incinerācijas stacija, kas Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 40. punktā definēta kā “atkritumu sadedzināšanas iekārta”, vai atkritumu līdzincinerācijas stacija, kas Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 41. punktā definēta kā “atkritumu līdzsadedzināšanas iekārta”, uz ko attiecas šie LPTP secinājumi.

Ievērojama stacijas modernizācija

Tādas ievērojamas izmaiņas stacijas konstrukcijā vai tehnoloģijā, kuru gaitā tiek ievērojami pielāgoti vai nomainīti procesi un/vai pretpiesārņojuma paņēmieni un saistītais aprīkojums.

Cietie sadzīves atkritumi

Cietie atkritumi no mājsaimniecībām (jaukti vai dalīti vākti), kā arī cietie atkritumi no citiem avotiem, kas pēc veida un sastāva pielīdzināmi mājsaimniecības atkritumiem.

Jauna stacija

Stacija, kura ekspluatācijai pirmā atļauja izsniegta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai stacija, kas pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas pilnīgi nomainīta.

Citi nebīstamie atkritumi

Nebīstamie atkritumi, kas nav ne cietie sadzīves atkritumi, ne notekūdeņu dūņas.

Incinerācijas stacijas daļa

Nosakot incinerācijas stacijas bruto elektrisko lietderības koeficientu vai bruto energoefektivitāti, par tās daļu var uzskatīt, piemēram:

—	izolētu incinerācijas līniju un tās tvaika sistēmu,

—	tvaika sistēmas daļu, kas savienota ar vienu vai vairākiem katliem un novirzīta uz kondensācijas turbīnu,

—	pārējo tās pašas tvaika sistēmas daļu, ko izmanto citam nolūkam, piem., tiešai tvaika eksportēšanai.

Periodiska mērīšana

Mērīšana noteiktos laika intervālos ar manuālām vai automātiskām metodēm.

Atlikumi

Jebkādi šķidrie vai cietie atkritumi, kas rodas incinerācijas stacijā vai smago pelnu apstrādes stacijā.

Sensitīvs objekts

Zonas, kam vajadzīga īpaša aizsardzība, piemēram:

—	dzīvojamie rajoni,

—	vietas, kurās darbojas cilvēki (piem., tuvējas darba vietas, skolas, bērnudārzi, atpūtas zonas, slimnīcas vai aprūpes nami).

Notekūdeņu dūņas

Atlikumdūņas no sadzīves, komunālo vai rūpniecisko notekūdeņu glabāšanas, manipulācijām ar tiem un to apstrādes. Šajos LPTP secinājumos šis jēdziens neaptver atlikumdūņas, kas ir bīstamie atkritumi.

Izdedži un/vai smagie pelni

Cietie atlikumi, ko izņem no krāsns pēc atkritumu incinerācijas.

Derīga pusstundas vidējā vērtība

Pusstundas vidējo vērtību uzskata par derīgu, ja automātiskajai mērīšanas sistēmai attiecīgajā laikā nav veikta apkope un tās darbība nav bijusi traucēta.

Jēdziens	Definīcija
Piesārņotāji un parametri
As	Arsēns un tā savienojumi kopā, izteikti kā As.
Cd	Kadmijs un tā savienojumi kopā, izteikti kā Cd.
Cd+Tl	Kadmijs, tallijs un to savienojumi kopā, izteikti kā Cd+Tl.
CO	Oglekļa monoksīds.
Cr	Hroms un tā savienojumi kopā, izteikti kā Cr.
Cu	Varš un tā savienojumi kopā, izteikti kā Cu.
Dioksīniem līdzīgie PHB	PHB, kuru toksiskums saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) ir līdzīgs 2,3,7,8-aizvietotu PHDD/PHDF toksiskumam.
Putekļi	Visas daļiņas (gaisā).
HCl	Hlorūdeņradis.
HF	Fluorūdeņradis.
Hg	Dzīvsudrabs un tā savienojumi kopā, izteikti kā Hg.
Karsēšanas zudumi	Masas izmaiņas sakarā ar parauga karsēšanu noteiktos apstākļos.
N2O	Dislāpekļa monoksīds (slāpekļa(I) oksīds).
NH3	Amonjaks.
NH4-N	Amonija slāpeklis, izteikts kā N; ietver brīvo amonjaku (NH3) un amoniju (NH4 +).
Ni	Niķelis un tā savienojumi kopā, izteikti kā Ni.
NOX	Slāpekļa monoksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2) kopā, izteikti kā NO2.
Pb	Svins un tā savienojumi kopā, izteikti kā Pb.
PBDD/F	Polibromdibenz-p-dioksīni un polibromdibenzfurāni.
PHB	Polihlorbifenili.
PHDD/F	Polihlordibenz-p-dioksīni un polihlordibenzfurāni.
NOP	Noturīgie organiskie piesārņotāji, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 850/2004 (2) (ar grozījumiem) IV pielikumā.
Sb	Antimons un tā savienojumi kopā, izteikti kā Sb.
Sb+As+Pb+Cr+Co+Cu+Mn+Ni+V	Antimons, arsēns, svins, hroms, kobalts, varš, mangāns, niķelis, vanādijs un to savienojumi kopā, izteikti kā Sb+As+Pb+Cr+Co+Cu+Mn+Ni+V.
SO2	Sēra dioksīds.
Sulfāti (SO4 2-)	Izšķīduši sulfāti, izteikti kā SO4 2-.
KOO	Kopējais organiskais ogleklis, izteikts kā C (ūdenī); ietver visus organiskos savienojumus.
KOO saturs (cietajos atlikumos)	Kopējā organiskā oglekļa saturs. Oglekļa daudzums, kas sadedzināšanas procesā tiek pārvērsts par oglekļa dioksīdu un netiek atbrīvots kā oglekļa dioksīds apstrādē ar skābi.
KSC	Kopējās suspendētās cietvielas. Visu suspendēto cietvielu masas koncentrācija (ūdenī), kas mērīta ar gravimetriju pēc filtrēšanas caur stiklšķiedras filtriem.
Tl	Tallijs un tā savienojumi kopā, izteikti kā Tl.
KGOO	Kopējais gaistošais organiskais ogleklis, izteikts kā C (gaisā).
Zn	Cinks un tā savienojumi kopā, izteikti kā Zn.

AKRONĪMI

Šajos LPTP secinājumos izmantoti šādi akronīmi:

Akronīms	Definīcija
EMS	Vidiskās pārvaldības sistēma
FDBR	Fachverband Anlagenbau (akronīms no organizācijas iepriekšējā nosaukuma Fachverband Dampfkessel-, Behälter- und Rohrleitungsbau)
DGA	Dūmgāzu attīrīšana
ĀEA	Ārpusnormāli ekspluatācijas apstākļi
SKR	Selektīva katalītiskā reducēšana
SNKR	Selektīva nekatalītiskā reducēšana
I-TEQ	Starptautiskais toksiskuma ekvivalents saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) shēmām
PVO TEQ	Toksiskuma ekvivalents saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) shēmām

VISPĀRĪGI APSVĒRUMI

Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni

Šajos LPTP secinājumos uzskaitītie un aprakstītie tehniskie paņēmieni nav ne obligāti ievērojami, ne izsmeļoši. Drīkst izmantot citus tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.

Ja vien nav norādīts citādi, LPTP secinājumi ir vispārizmantojami.

Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) emisijām gaisā

Šajos LPTP secinājumos norādītie ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL), kas attiecas uz emisijām gaisā, ir norādīti kā koncentrācijas, kuras izsaka kā emitēto vielu masu dūmgāzu vai ekstrahētā gaisa tilpuma vienībā šādos standartapstākļos: sausa gāze 273,15 K temperatūrā un pie 101,3 kPa spiediena; tos izsaka mg/Nm3, µg/Nm3, ng I-TEQ/Nm3 vai ng PVO TEQ/Nm3.

Šajā dokumentā LPTP SEL izteikšanai izmantotie skābekļa references līmeņi ir norādīti nākamajā tabulā.

Darbība	Skābekļa references līmenis (OR)
Atkritumu incinerācija	11 sausās gāzes tilp. %
Smago pelnu apstrāde	Korekciju pēc skābekļa līmeņa neveic.

Formula emisiju koncentrācijas aprēķināšanai pie skābekļa references līmeņa ir šāda:

kur:

ER	:	emisiju koncentrācija pie skābekļa references līmeņa OR;
OR	:	skābekļa references līmenis tilp. %;
EM	:	izmērītā emisiju koncentrācija;
OM	:	izmērītais skābekļa līmenis tilp. %.

Vidējošanas periodiem piemēro šādas definīcijas:

Mērīšanas veids	Vidējošanas periods	Definīcija
Nepārtraukta	Pusstundas vidējā vērtība	30 minūšu vidējā vērtība
Nepārtraukta	Dienas vidējā vērtība	Attiecībā uz vienu dienu vidējota vērtība, kuras pamatā ir derīgas pusstundas vidējās vērtības
Periodiska	Paraugošanas perioda vidējā vērtība	Vidējā vērtība no trim secīgiem mērījumiem, kas katrs ildzis vismaz 30 minūtes (3)
Periodiska	Ilgās paraugošanas periods	2 līdz 4 nedēļu paraugošanas perioda vērtība

Ja atkritumus līdzincinerē kopā ar kurināmo, kas nav atkritumi, šajos LPTP secinājumos norādītie LPTP-SEL emisijām gaisā attiecas uz visu radušos dūmgāzu tilpumdaudzumu.

Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) emisijām ūdenī

Šajos LPTP secinājumos dotie ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL), kas attiecas uz emisijām ūdenī, ir koncentrācijas (emitēto vielu masa uz notekūdeņu tilpumu), izteiktas mg/l vai ng I-TEQ/l.

Attiecībā uz notekūdeņiem no dūmgāzu attīrīšanas LPTP SEL izmanto vai nu punktparaugošanu (tikai attiecībā uz KSC), vai dienas vidējās vērtības, t. i., 24 stundu plūsmproporcionālos apvienotos paraugus. Ja ir pierādīts, ka plūsma ir pietiekami nemainīga, var izmantot arī laikproporcionālus apvienotos paraugus.

Attiecībā uz notekūdeņiem no smago pelnu apstrādes LPTP SEL izmanto:

—	nepārtrauktas novadīšanas gadījumā: dienas vidējās vērtības, t. i., 24 stundu plūsmproporcionālos apvienotos paraugus,

—	partijveida novadīšanas gadījumā: vidējās vērtības, iegūtas vai nu ar plūsmproporcionālajiem apvienotajiem paraugiem visā novadīšanas laikā, vai, ja efluents ir pienācīgi samaisīts un homogēns, ar punktparaugu, kas ņemts pirms novadīšanas.

Visi LPTP SEL emisijām ūdenī attiecas uz punktu, kurā notiek emisija no iekārtas.

Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL)

LPTP SEEL, kas šajos LPTP secinājumos norādīti attiecībā uz tādu nebīstamo atkritumu incinerāciju, kuri nav notekūdeņu dūņas, un bīstamo koksnes atkritumu incinerāciju, ir izteikti šādi:

—	bruto elektriskais lietderības koeficients – attiecībā uz incinerācijas staciju vai incinerācijas stacijas daļu, kurā ražo elektroenerģiju, izmantojot kondensācijas turbīnu,

—

bruto energoefektivitāte – attiecībā uz incinerācijas staciju vai incinerācijas stacijas daļu, kurā:

—	tiek ražots tikai siltums vai

—	tiek ražota elektroenerģija, izmantojot pretspiediena turbīnu, un siltums no tvaika, kas turbīnu atstāj.

Tos izsaka šādi:

Bruto elektriskais lietderības koeficients
Bruto energoefektivitāte

kur:

— We	:	saražotā elektroenerģija (MW),
— Qsm	:	siltummaiņiem primārajā pusē pievadītā termiskā jauda (MW),
— Qte	:	tieši eksportētā termiskā jauda (tvaika vai karstā ūdens veidā), atskaitot atgriezes plūsmas termisko jaudu (MW),
— Qk	:	katla termiskā jauda (MW),
— Qi	:	termiskā jauda (tvaika vai karstā ūdens veidā), ko izmanto iekšēji (piem., dūmgāzu atkaluzkarsēšanai) (MW),
— Qt	:	termiskās apstrādes blokos (piem., krāsnīs) ievadītā siltumjauda, ieskaitot atkritumus un palīgkurināmos, kas tiek izmantoti nepārtraukti (izņemot, piem., palaišanai) (MWt), izteikta kā zemākā siltumspēja.

LPTP SEEL, kas šajos LPTP secinājumos norādīti attiecībā uz notekūdeņu dūņu un bīstamo atkritumu (izņemot bīstamos koksnes atkritumus) incinerāciju, ir izteikti kā katla lietderības koeficients.

LPTP SEEL ir izteikti procentos.

LPTP SEEL monitoringa biežums ir norādīts 2. LPTP.

Nesadegušo vielu saturs smagajos pelnos/izdedžos

Nesadegušo vielu saturu smagajos pelnos un/vai izdedžos izsaka kā sausmasas procentuālo daļu (vai nu kā karsēšanas zudumu, vai kā KOO masas daļu).

1. LPTP SECINAJUMI

1.1. Vidiskās pārvaldības sistēmas

1. LPTP.LPTP, kā uzlabot vispārējo vidisko sniegumu, ir izstrādāt un ieviest tādu vidiskās pārvaldības sistēmu (EMS), kas ietver visus šos aspektus:

i)	vadības, tostarp augstākā līmeņa vadītāju, atbalsts rezultatīvas EMS īstenošanai, vadošās lomas uzņemšanās un pārskatatbildība;

ii)	analīze, kas ietver organizācijas situācijas novērtēšanu, ieinteresēto pušu vajadzību un ekspektāciju noskaidrošanu, to iekārtas raksturlielumu apzināšanu, kuri saistīti ar iespējamiem riskiem videi (vai cilvēka veselībai), kā arī piemērojamo ar vidi saistīto tiesisko prasību noskaidrošanu;

iii)	tādas vidiskās politikas izstrāde, kas paredz pastāvīgi uzlabot iekārtas vidisko sniegumu;

iv)	mērķu un snieguma rādītāju noteikšana attiecībā uz būtiskiem vidiskiem aspektiem, tostarp rūpes par atbilstību piemērojamajām tiesiskajām prasībām;

v)	to procedūru un darbību (tostarp vajadzības gadījumā korektīvo un preventīvo pasākumu) plānošana un īstenošana, kas vajadzīgi, lai sasniegtu vidiskos mērķus un izvairītos no riskiem videi;

vi)	ar vidiskiem aspektiem un mērķiem saistītu struktūru, funkciju un pienākumu noteikšana un vajadzīgo finanšu resursu un cilvēkresursu nodrošināšana;

vii)	rūpes, lai darbiniekiem, kuru darbs var ietekmēt iekārtas vidisko sniegumu, būtu vajadzīgā kompetence un izpratne (piem., nodrošinot informāciju un apmācību);

viii)

iekšējā un ārējā saziņa;

ix)	darbinieku mudināšana uz labu vidiskās pārvaldības praksi;

x)	pārvaldības rokasgrāmatas un rakstisku procedūru izstrāde un uzturēšana tādu darbību kontrolei, kam ir būtiska ietekme uz vidi, kā arī relevanta uzskaite;

xi)	funkcionāla operacionālā plānošana un procesu kontrole;

xii)	pienācīgu apkopes programmu īstenošana;

xiii)

protokoli gatavībai ārkārtas situācijām un reaģēšanai uz tām, arī ārkārtas situāciju nelabvēlīgās (vidiskās) ietekmes novēršana un/vai mazināšana;

xiv)	(jaunas) iekārtas vai tās daļas (pār)projektēšanas posmā – ietekme uz vidi visa tās darbmūža laikā, arī būvniecības, uzturēšanas, ekspluatācijas un dezekspluatācijas ietekme uz vidi;

xv)	monitoringa un mērījumu programmas īstenošana; vajadzības gadījumā informācija atrodama atsauces ziņojumā “No RED iekārtām gaisā un ūdenī emitēto vielu monitorings”;

xvi)	regulāra nozares procesu salīdzinošā novērtēšana;

xvii)

periodiskas neatkarīgas (ciktāl praktiski iespējams) iekšējas revīzijas un periodiskas neatkarīgas ārējas revīzijas ar mērķi novērtēt vidisko sniegumu un noteikt, vai EMS atbilst plānam un vai tā ir pienācīgi ieviesta un ievērota;

xviii)

neatbilstību cēloņu izvērtēšana, korektīvo pasākumu īstenošana neatbilstību novēršanai, korektīvo pasākumu iedarbīguma izskatīšana, kā arī izvērtēšana, vai ir vai varētu rasties vēl citas līdzīgas neatbilstības;

xix)	EMS un tās pastāvīgas piemērotības, pietiekamības un rezultativitātes pārbaudīšana, kuru periodiski veic augstākā līmeņa vadītāji;

xx)	sekošana līdzi tīrāku tehnisko paņēmienu izstrādei un to ņemšana vērā.

Attiecībā uz incinerācijas stacijām un attiecīgos gadījumos arī smago pelnu apstrādes stacijām LPTP ir EMS iekļaut arī šādus elementus:

xxi)	attiecībā uz incinerācijas stacijām – atkritumu plūsmu pārvaldība (sk. 9. LPTP);

xxii)

attiecībā uz smago pelnu apstrādes stacijām – izlaides kvalitātes pārvaldība (sk. 10. LPTP);

xxiii)

atlikumu pārvaldības plāns ar pasākumiem, kuru mērķis ir:

a)	minimalizēt atlikumu rašanos;

b)	optimizēt atlikumu atkalizmantošanu, reģenerāciju, reciklēšanu un/vai enerģijas atguvi no tiem;

c)	nodrošināt atlikumu pienācīgu likvidēšanu;

xxiv)

attiecībā uz incinerācijas stacijām – ĀEA pārvaldības plāns (sk. 18. LPTP);

xxv)	attiecībā uz incinerācijas stacijām – avāriju pārvaldības plāns (sk. 2.4. iedaļu);

xxvi)

attiecībā uz smago pelnu apstrādes stacijām – difūzo putekļu emisiju pārvaldība (sk. 23. LPTP);

xxvii)

ja ir paredzams un/vai ir pamats domāt, ka smakas radīs apgrūtinājumu sensitīvos objektos, smaku pārvaldības plāns (sk. 2.4. iedaļu);

xxviii)

ja ir paredzams un/vai ir pamats domāt, ka troksnis radīs apgrūtinājumu sensitīvos objektos, trokšņa pārvaldības plāns (sk. arī 37. LPTP) (sk. 2.4. iedaļu).

Piezīme

Regula (EK) Nr. 1221/2009 izveido Savienības vides vadības [ekopārvaldības] un audita sistēmu (EMAS), kas ir šim LPTP atbilstošas EMS piemērs.

Izmantojamība

EMS detalizācijas līmenis un formalizācijas pakāpe parasti ir saistīti ar iekārtas veidu, lielumu un sarežģītību un tās iespējamo vidisko ietekmi (kas atkarīga arī no tajā pārstrādāto atkritumu veida un daudzuma).

1.2. Monitorings

2. LPTP.LPTP ir noteikt vai nu visas incinerācijas stacijas, vai visu tās relevanto daļu bruto elektrisko lietderības koeficientu, bruto energoefektivitāti vai katla lietderības koeficientu.

Apraksts

Ja incinerācijas stacija ir jauna vai katru reizi, kad esoša incinerācijas stacija ir pārveidota tā, ka varētu būt ievērojami mainījusies tās energoefektivitāte, nosaka tās bruto elektrisko lietderības koeficientu, bruto energoefektivitāti vai katla lietderības koeficientu, veicot veiktspējas testu pie pilnas slodzes.

Ja esošas incinerācijas stacijas veiktspējas tests nav veikts vai veiktspējas testu pie pilnas slodzes veikt nav iespējams tehnisku iemeslu dēļ, tad bruto elektrisko lietderības koeficientu, bruto energoefektivitāti vai katla lietderības koeficientu var noteikt, ņemot vērā projektētās vērtības veiktspējas testa apstākļos.

Kas attiecas uz veiktspējas testu, EN standarta incinerācijas staciju katlu lietderības koeficienta noteikšanai nav. Ja incinerācijas stacijā izmanto ārdus, var izmantot FDBR vadlīniju RL 7.

3. LPTP.LPTP ir monitorēt galvenos procesa parametrus, kas relevanti attiecībā uz emisijām gaisā un ūdenī, tostarp šeit norādītos parametrus.

Plūsma/vieta	Parametri	Monitorings
Dūmgāzes no atkritumu incinerācijas	Caurplūdums, skābekļa saturs, temperatūra, spiediens, ūdens tvaika saturs	Nepārtraukta mērīšana
Degkamera	Temperatūra
Slapjās DGA notekūdeņi	Caurplūdums, pH un temperatūra
Smago pelnu apstrādes staciju notekūdeņi	Caurplūdums, pH un vadītspēja

4. LPTP.LPTP ir monitorēt virzītās emisijas gaisā vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Viela/

parametrs

Process

Standarti (4)

Minimālais monitoringa biežums (5)

Monitorings saistīts ar

NOX

Atkritumu incinerācija

Parastie EN standarti

Nepārtraukts

29. LPTP

NH3

Atkritumu incinerācija ar SNKR un/vai SKR

Parastie EN standarti

Nepārtraukts

29. LPTP

N2O

—	Atkritumu incinerācija verdošā slāņa kurtuvē

—	Atkritumu incinerācija, kurā SNKR veic ar karbamīdu

EN 21258 (6)

Reize gadā

29. LPTP

Atkritumu incinerācija

Parastie EN standarti

Nepārtraukts

29. LPTP

SO2

Atkritumu incinerācija

Parastie EN standarti

Nepārtraukts

27. LPTP

HCl

Atkritumu incinerācija

Parastie EN standarti

Nepārtraukts

27. LPTP

Atkritumu incinerācija

Parastie EN standarti

Nepārtraukts (7)

27. LPTP

Putekļi

Smago pelnu apstrāde

EN 13284-1

Reize gadā

26. LPTP

Atkritumu incinerācija

Parastie EN standarti un EN 13284-2

Nepārtraukts

25. LPTP

Metāli un pusmetāli, izņemot dzīvsudrabu (As, Cd, Co, Cr, Cu, Mn, Ni, Pb, Sb, Tl, V)

Atkritumu incinerācija

EN 14385

Reize sešos mēnešos

25. LPTP

Atkritumu incinerācija

Parastie EN standarti un EN 14884

Nepārtraukts (8)

31. LPTP

KGOO

Atkritumu incinerācija

Parastie EN standarti

Nepārtraukts

30. LPTP

PBDD/F

Atkritumu incinerācija (9)

EN standarta nav

Reize sešos mēnešos

30. LPTP

PHDD/F

Atkritumu incinerācija

EN 1948-1, EN 1948-2, EN 1948-3

Attiecībā uz īso paraugošanu: reize sešos mēnešos

30. LPTP

Attiecībā uz ilgo paraugošanu EN standarta nav

EN 1948-2, EN 1948-3

Attiecībā uz ilgo paraugošanu: reize mēnesī (10)

30. LPTP

Dioksīniem līdzīgie PHB

Atkritumu incinerācija

EN 1948-1, EN 1948-2, EN 1948-4

Attiecībā uz īso paraugošanu: reize sešos mēnešos (11)

30. LPTP

Attiecībā uz ilgo paraugošanu EN standarta nav

EN 1948-2, EN 1948-4

Attiecībā uz ilgo paraugošanu: reize mēnesī (10) (11)

30. LPTP

Benz[a]pirēns

Atkritumu incinerācija

EN standarta nav

Reize gadā

30. LPTP

5. LPTP.LPTP ir pienācīgi monitorēt no incinerācijas stacijas izvadītās virzītās emisijas gaisā ārpusnormālos ekspluatācijas apstākļos.

Apraksts

Monitorēt emisijas var vai nu ar tiešiem emisiju mērījumiem (piem., ja piesārņotājus monitorē nepārtraukti), vai monitorējot aizstājparametrus, ja izrādās, ka tā var iegūt zinātniski tikpat kvalitatīvus vai pat kvalitatīvākus rezultātus nekā ar tiešiem emisiju mērījumiem. Emisijas, kas rodas palaišanas un apturēšanas laikā, kamēr atkritumi incinerēti netiek, arī PHDD/F emisijas, aplēš pēc kampaņveidīgiem mērījumiem (piem., reizi trijos gados), kurus izdara plānoto palaišanas/apturēšanas operāciju laikā.

6. LPTP.LPTP ir emisijas ūdenī no dūmgāzu attīrīšanas un/vai smago pelnu apstrādes monitorēt vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Viela/parametrs	Process	Standarti	Minimālais monitoringa biežums	Monitorings saistīts ar
Kopējais organiskais ogleklis (KOO)	DGA	EN 1484	Reize mēnesī	34. LPTP
Kopējais organiskais ogleklis (KOO)	Smago pelnu apstrāde	EN 1484	Reize mēnesī (12)
Kopējās suspendētās cietvielas (KSC)	DGA	EN 872	Reize dienā (13)
Kopējās suspendētās cietvielas (KSC)	Smago pelnu apstrāde	EN 872	Reize mēnesī (12)
As	DGA	Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN ISO 11885, EN ISO 15586 vai EN ISO 17294-2)	Reize mēnesī
Cd	DGA
Cr	DGA
Cu	DGA
Mo	DGA
Ni	DGA
Pb	DGA		Reize mēnesī
Pb	Smago pelnu apstrāde		Reize mēnesī (12)
Sb	DGA		Reize mēnesī
Tl	DGA
Zn	DGA
Hg	DGA	Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN ISO 12846 vai EN ISO 17852)
Amonija slāpeklis (NH4-N)	Smago pelnu apstrāde	Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN ISO 11732, EN ISO 14911)	Reize mēnesī (12)
Hlorīdi (Cl-)	Smago pelnu apstrāde	Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN ISO 10304-1, EN ISO 15682)
Sulfāti (SO4 2-)	Smago pelnu apstrāde	EN ISO 10304-1
PHDD/F	DGA	EN standarta nav	Reize mēnesī (12)
PHDD/F	Smago pelnu apstrāde	EN standarta nav	Reize sešos mēnešos

7. LPTP.LPTP ir nesadegušo vielu saturu izdedžos un smagajos pelnos incinerācijas stacijā monitorēt vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem.

Parametrs	Standarti	Minimālais monitoringa biežums	Monitorings saistīts ar
Karsēšanas zudumi (14)	EN 14899 un vai nu EN 15169, vai EN 15935	Reize trijos mēnešos	14. LPTP
Kopējais organiskais ogleklis (14) (15)	EN 14899 un vai nu EN 13137, vai EN 15936	Reize trijos mēnešos	14. LPTP

8. LPTP.LPTP, kā incinerēt bīstamos atkritumus, kas satur NOP, ir noteikt NOP saturu izlaides plūsmās (piem., izdedžos un smagajos pelnos, dūmgāzēs, notekūdeņos) pēc incinerācijas stacijas pieņemšanas ekspluatācijā un pēc katras izmaiņas, kas varētu būtiski ietekmēt NOP saturu izlaides plūsmās.

Apraksts

NOP saturu izlaides plūsmās nosaka ar tiešiem mērījumiem vai ar netiešām metodēm (piem., kopējo NOP daudzumu vieglajos pelnos, sausajos DGA atlikumos, DGA notekūdeņos un notekūdeņu apstrādes dūņās var noteikt, monitorējot NOP saturu dūmgāzēs pirms to apstrādes DGA sistēmā un pēc tam), vai pēc stacijai reprezentatīviem pētījumiem.

Izmantojamība

Izmantojams tikai stacijās:

—	kurās tiek incinerēti bīstamie atkritumi, kuru NOP līmenis pirms incinerācijas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 850/2004 (ar grozījumiem) IV pielikumā noteiktās robežkoncentrācijas, un

—	kuras neatbilst procesu aprakstu specifikācijām, kas norādītas ANO Vides programmas tehnisko vadlīniju UNEP/CHW.13/6/Add.1/Rev.1 IV nodaļas G punkta 2. apakšpunkta g) punktā.

1.3. Vispārīgie vidiskie un sadegšanas rādītāji

9. LPTP.LPTP, kā ar atkritumu plūsmu pārvaldību (sk. 1. LPTP) uzlabot incinerācijas stacijas vispārējo vidisko sniegumu, ir izmantot visus a) līdz c) punktā norādītos paņēmienus un relevantos gadījumos arī d), e) un f) punkta paņēmienus.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts
a)	Noteikt, kādu veidu atkritumus var incinerēt	Atkarībā no incinerācijas stacijas specifikas nosaka, kādus atkritumus tajā var incinerēt, proti, kādam jābūt to agregātstāvoklim, ķīmiskajām īpašībām, bīstamībai un kādi ir pieļaujamie siltumspējas, mitruma, pelnu satura, lieluma diapazoni.
b)	Izveidot un ieviest atkritumu raksturošanas un pirmspieņemšanas procedūras	Šo procedūru mērķis ir vēl pirms atkritumu nogādāšanas uz staciju nodrošināt, ka atkritumu apstrādes operācijas ir tehniski (un juridiski) piemērotas konkrētajiem atkritumiem. Tās ietver procedūras, kurās tiek vākta informācija par atkritumu ielaides plūsmu, un var ietvert atkritumu paraugošanu un raksturošanu nolūkā iegūt pietiekamas ziņas par atkritumu sastāvu. Atkritumu pirmspieņemšanas procedūras ir balstītas uz riska izvērtēšanu, kurā ņem vērā, piem., atkritumu bīstamās īpašības, risku, ko atkritumi rada no procesu drošuma, darba drošības un vidiskās ietekmes viedokļa, kā arī iepriekšējā atkritumu valdītāja vai valdītāju sniegto informāciju.
c)	Izveidot un ieviest atkritumu pieņemšanas procedūras	Pieņemšanas procedūru mērķis ir pārliecināties, ka atkritumiem ir pirmspieņemšanas posmā uzrādītās īpašības. Šīs procedūras nosaka, kādi elementi verificējami, kad atkritumi nonāk stacijā, un nosaka arī atkritumu pieņemšanas un noraidīšanas kritērijus. Tās var ietvert atkritumu paraugošanu, inspicēšanu un analīzi. Atkritumu pieņemšanas procedūras ir balstītas uz riska izvērtēšanu, kurā ņem vērā, piem., atkritumu bīstamās īpašības, risku, ko atkritumi rada no procesu drošuma, darba drošības un vidiskās ietekmes viedokļa, kā arī iepriekšējā atkritumu valdītāja vai valdītāju sniegto informāciju. Katra atkritumu veida gadījumā monitorējamie elementi ir norādīti 11. LPTP.
d)	Izveidot un ieviest atkritumu izsekošanas sistēmu un inventarizācijas sistēmu	Atkritumu izsekošanas sistēmas un inventarizācijas mērķis ir sekot līdzi stacijā esošo atkritumu atrašanās vietai un daudzumam. Inventarizācijas pārskats satur visu informāciju, kas iegūta atkritumu pirmspieņemšanas procedūrās (piem., datums, kad atkritumi nonāk stacijā, atkritumu unikālais atsauces numurs, informācija par iepriekšējo atkritumu valdītāju vai valdītājiem, pirmspieņemšanas un pieņemšanas analīzes rezultātiem, objektā turēto atkritumu veidu un daudzumu, arī visiem konstatētajiem apdraudējumiem), pieņemšanā, glabāšanā, apstrādē un/vai aizvešanā no objekta. Atkritumu izsekošanas sistēma ir balstīta uz riska izvērtēšanu, kurā ņem vērā, piem., atkritumu bīstamās īpašības, risku, ko atkritumi rada no procesu drošuma, darba drošības un vidiskās ietekmes viedokļa, kā arī iepriekšējā atkritumu valdītāja vai valdītāju sniegto informāciju. Atkritumu izsekošanas sistēma paredz skaidri marķēt atkritumus, kas netiek glabāti atkritumu bunkuros vai dūņu glabāšanas tvertnēs (t. i., tiek glabāti konteineros, mucās, ķīpās vai citā tarā), tā, lai tos būtu pastāvīgi iespējams identificēt.
e)	Atkritumus segregēt	Atkritumus tur atsevišķi atkarībā no to īpašībām, lai tos būtu vieglāk un vidiski drošāk glabāt un incinerēt. Atkritumu segregācijas pamatā ir dažādu atkritumu fiziska nošķiršana, kā arī procedūras, kas ļauj sekot līdzi, kad un kur atkritumi tiek glabāti.
f)	Pirms bīstamu atkritumu sajaukšanas vai samaisīšanas pārliecināties par to saderību	Par saderību pārliecinās, izmantojot verifikācijas pasākumu un testu kopumu, kas ļauj konstatēt, vai, atkritumus sajaucot vai samaisot, starp dažādiem atkritumiem nenotiek nevēlamas un/vai potenciāli bīstamas ķīmiskas reakcijas (piem., polimerizācija, gāzu izdalīšanās, eksotermiskas reakcijas, sadalīšanās). Saderības testi ir balstīti uz riska izvērtēšanu, kurā ņem vērā, piem., atkritumu bīstamās īpašības, risku, ko atkritumi rada no procesu drošuma, darba drošības un vidiskās ietekmes viedokļa, kā arī iepriekšējā atkritumu valdītāja vai valdītāju sniegto informāciju.

10. LPTP.LPTP, kā uzlabot smago pelnu apstrādes stacijas, vispārējo vidisko sniegumu, ir EMS (sk. 1. LPTP) ietvert izlaides kvalitātes pārvaldības elementus.

Apraksts

EMS iekļauj izlaides kvalitātes pārvaldības elementus, lai nodrošinātu, ka smago pelnu apstrādes stacijas izlaide atbilst gaidītajai; ja iespējams, izmanto pieejamos EN standartus. Tas turklāt ļauj monitorēt un optimizēt smago pelnu apstrādes rādītājus.

11. LPTP.LPTP, kā uzlabot incinerācijas stacijas vispārējo vidisko sniegumu, ir atkritumu pieņemšanas procedūru (sk. 9. LPTP c) punktu) ietvaros monitorēt piegādātos atkritumus, arī – atkarībā no tā, kādu risku rada ienākošie atkritumi – tālāk norādītos elementus.

Atkritumu veids

Atkritumu piegādes monitorings

Cietie sadzīves atkritumi un citi nebīstamie atkritumi

—	Radioaktivitātes detektēšana

—	Piegādāto atkritumu nosvēršana

—	Vizuāla apskate

—	Piegādāto atkritumu periodiska paraugošana un svarīgāko īpašību/vielu (piem., siltumspēja, halogēnu un metālu/pusmetālu saturs) analīze Cieto sadzīves atkritumu gadījumā tas nozīmē, ka atkritumi jāizkrauj atsevišķi.

Notekūdeņu dūņas

—	Piegādāto atkritumu nosvēršana (vai notekūdeņu dūņu caurplūduma mērīšana, ja tās piegādā pa cauruļvadiem)

—	Vizuāla apskate, ciktāl tehniski iespējama

—	Periodiska paraugošana un svarīgāko īpašību/vielu (piem., siltumspēja, ūdens, pelnu un dzīvsudraba saturs) analīze

Bīstamie atkritumi, izņemot ārstniecības atkritumus

—	Radioaktivitātes detektēšana

—	Piegādāto atkritumu nosvēršana

—	Vizuāla apskate, ciktāl tehniski iespējama

—	Atsevišķo atkritumu piegāžu kontrole un salīdzināšana ar atkritumu radītāja deklarāciju

—

Šādu atkritumu satura paraugošana:

—	visas beztaras autocisternas un piekabes,

—	fasētie atkritumi (piem., mucās, vidējas kravnesības konteineros (IBC) vai mazākā tarā),

šādu parametru analīze:

—	sadegšanas parametri (arī siltumspēja un uzliesmošanas punkts),

—	pirms glabāšanas – atkritumu saderība, kuru nosaka, lai noskaidrotu, vai atkritumu samaisīšana vai sajaukšana nevarētu radīt bīstamas reakcijas (9. LPTP f) punkts),

—	galvenās vielas, tostarp NOP, halogēni un sērs, metāli/pusmetāli

Ārstniecības atkritumi

—	Radioaktivitātes detektēšana

—	Piegādāto atkritumu nosvēršana

—	Iepakojuma veseluma vizuāla pārbaude

12. LPTP.LPTP, kā samazināt vidiskos riskus, kas saistīti ar atkritumu pieņemšanu, manipulācijām ar tiem un to glabāšanu, ir izmantot abus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Necaurlaidīgas virsmas ar piemērotu drenāžas infrastruktūru

Atkarībā no tā, kāds ir atkritumu radītais augsnes vai ūdens kontaminācijas risks, atkritumu pieņemšanas zonu, manipulāciju zonu un glabāšanas zonu virsmu padara tādu, kas nelaiž cauri attiecīgos šķidrumus, un aprīko ar pienācīgu drenāžas infrastruktūru (sk. 32. LPTP). Ciktāl tas ir tehniski iespējams, periodiski pārliecinās par šīs virsmas veselumu.

Pienācīga atkritumu glabāšanas kapacitāte

Šis paņēmiens paredz veikt pasākumus, kas ļauj izvairīties no atkritumu uzkrāšanās, piemēram:

—

skaidri noteikt un nepārsniegt maksimālo atkritumu glabāšanas kapacitāti, ko nosaka, ņemot vērā atkritumu īpašības (piem., ugunsrisku) un apstrādes jaudu,

—	glabāto atkritumu daudzumu regulāri monitorēt un salīdzināt ar maksimālo pieļaujamo glabāšanas kapacitāti,

—	atkritumiem, kas glabāšanas laikā nav sajaukti (piem., ārstniecības atkritumi, fasēti atkritumi), skaidri nosaka maksimālo rezidences laiku.

13. LPTP.LPTP, kā mazināt ar vidisko risku, kas saistīts ar ārstniecības atkritumu glabāšanu un manipulācijām ar tiem, ir izmantot kādu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts
a)	Automatizēta vai daļēji automatizēta atkritumu apstrāde	Ārstniecības atkritumus no kravas automobiļa izkrauj glabāšanas zonā, izmantojot automatizētu vai manuālu sistēmu – atkarībā no tā, cik liels risks saistīts ar šo operāciju. No glabāšanas zonas ārstniecības atkritumus krāsnī ievada ar automatizētu padeves sistēmu.
b)	Atkārtoti neizmantojamu noslēgtu konteineru incinerācija (ja tādi ir)	Ārstniecības atkritumus piegādā noslēgtos un izturīgos sadedzināmos konteineros, kas glabāšanas un manipulāciju laikā ne reizes netiek atvērti. Ja tajos izmet arī adatas un asus priekšmetus, konteineri ir arī necaurdurami.
c)	Atkalizmantojamu konteineru tīrīšana un dezinficēšana (ja tādus izmanto)	Atkalizmantojamus atkritumu konteinerus iztīra noteiktā tīrīšanas zonā un dezinficē ar īpašu dezinfekcijas aprīkojumu. Pārpalikumus no tīrīšanas operācijām incinerē.

14. LPTP.LPTP, kā uzlabot atkritumu incinerācijas vispārējos vidiskos rādītājus, mazināt nesadegušo vielu saturu izdedžos un smagajos pelnos, kā arī mazināt emisijas gaisā no atkritumu incinerācijas, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Atkritumu samaisīšana un sajaukšana

Atkritumu samaisīšana un sajaukšana pirms incinerācijas ietver, piem., šādas operācijas:

—	samaisīšana ar bunkurceltni,

—	padeves izlīdzināšanas sistēmas izmantošana,

—	saderīgu šķidro un pastveida atkritumu samaisīšana.

Dažos gadījumos cietos atkritumus pirms sajaukšanas sasmalcina.

Nav izmantojams, ja drošības apsvērumu dēļ vai atkritumu raksturlielumu (piem., infekciozi ārstniecības atkritumi, smakojoši atkritumi vai atkritumi, no kuriem izdalās gaistošas vielas) dēļ ir vajadzīga tiešā padeve uz krāsni.

Nav izmantojams, ja starp dažādu veidu atkritumiem var rasties nevēlamas reakcijas (sk. 9. LPTP f) punktu).

Moderna kontroles sistēma

Sk. 2.1. punktu.

Vispārizmantojams.

Incinerācijas procesa optimizēšana

Sk. 2.1. punktu.

Konstrukcijas optimizēšana nav piemērojama esošām krāsnīm.

1. tabula

Ar LPTP saistītie vidiskā snieguma līmeņi attiecībā uz nesadegušo vielu saturu atkritumu incinerācijas izdedžos un smagajos pelnos

Parametrs	Mērvienība	LPTP SVSL
KOO saturs izdedžos un smagajos pelnos (16)	Masas % (sausnā)	1–3 (17)
Izdedžu un smago pelnu karsēšanas zudumi (16)	Masas % (sausnā)	1–5 (17)

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 7. LPTP.

15. LPTP.LPTP, kā uzlabot incinerācijas stacijas vispārējos vidiskos rādītājus un mazināt emisijas gaisā, ir noteikt un īstenot procedūras stacijas iestatījumu regulēšanai, piem., ar modernu kontroles sistēmu (sk. aprakstu 2.1. punktā), pēc vajadzības un iespējām atkarībā no atkritumu raksturlielumiem un atbilstoši kontroles parametriem (sk. 11. LPTP).

16. LPTP.LPTP, kā uzlabot incinerācijas stacijas vispārējos vidiskos rādītājus un mazināt emisijas gaisā, ir izstrādāt un ieviest operacionālas procedūras (piem., piegādes ķēdes organizācija, nepārtraukta, nevis partijveida darbība) tā, lai iespējami ierobežotu apturēšanas un palaišanas operācijas.

17. LPTP.LPTP, kā mazināt emisijas gaisā un relevantos gadījumos emisijas ūdenī no incinerācijas stacijas, ir nodrošināt, ka DGA sistēma un notekūdeņu attīrīšanas stacijas ir pienācīgi projektētas (t. i., ņemot vērā maksimālo caurplūdumu un piesārņotāju koncentrācijas), ka tās tiek ekspluatētas projektētajā diapazonā un uzturētas tā, lai nodrošinātu optimālu darbgatavību.

18. LPTP.LPTP, kā mazināt ĀEA rašanās biežumu un mazināt emisijas gaisā un relevantos gadījumos emisijas ūdenī no incinerācijas stacijas ārpusnormālos ekspluatācijas apstākļos, ir izstrādāt un vidiskās pārvaldības sistēmas (sk. 1. LPTP) ietvaros ieviest risku izvērtēšanā balstītu ĀEA pārvaldības plānu, kurā ir visi šie elementi:

—	iespējamu ĀEA apzināšana (piem., tāda aprīkojuma atteice, kam ir kritiski svarīga nozīme vides aizsardzībā (“kritiski svarīgs aprīkojums”), to pamatcēloņi un iespējamās sekas un regulāra apzināto ĀEA saraksta pārskatīšana un atjaunināšana pēc tālāk minētās periodiskās novērtēšanas,

—	piemērota kritiskā aprīkojuma konstrukcija (piem., maisa filtra nodalījumi, paņēmieni, kā dūmgāzes uzsildīt un novērst vajadzību palaišanas un apturēšanas laikā apiet maisa filtru utt.),

—	kritiskā aprīkojuma uzturēšanai paredzēta preventīva apkopes plāna izstrāde un ieviešana (sk. 1. LPTP xii) punktu),

—	emisiju monitorēšana un reģistrēšana ārpusnormālos ekspluatācijas apstākļos un tamlīdzīgos apstākļos (sk. 5. LPTP),

—	ĀEA radušos emisiju periodiska novērtēšana (piem., gadījumu biežums, ilgums, emitētais piesārņotāju daudzums) un – vajadzības gadījumā – korektīvu pasākumu īstenošana.

1.4. Energoefektivitāte

19. LPTP.LPTP, kā uzlabot incinerācijas stacijas resursefektivitāti, ir izmantot siltuma atguves katlu.

Apraksts

Dūmgāzēs ietverto enerģiju atgūst ar siltuma atguves katlu, kas ražo karsto ūdeni un/vai tvaiku, kuru var eksportēt, izmantot iekšēji un/vai izmantot elektroenerģijas ražošanai.

Izmantojamība

Attiecībā uz stacijām, kas paredzētas bīstamo atkritumu incinerācijai, izmantojamību var ierobežot:

—	vieglo pelnu lipīgums,

—	dūmgāzu korozivitāte.

20. LPTP.LPTP, kā uzlabot incinerācijas stacijas energoefektivitāti, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Notekūdeņu dūņu žāvēšana

Pēc mehāniskās atūdeņošanas notekūdeņu dūņas pirms ievades krāsnī vēl žāvē, piem., ar vāju siltumu.

Tas, kādā mērā dūņas var izžāvēt, atkarīgs no padeves sistēmas.

Izmantojams tiktāl, ciktāl ir pieejams vājš siltums.

Dūmgāzu plūsmas samazinājums

Dūmgāzu plūsmu samazina, piemēram:

—	uzlabojot primārā un sekundārā degšanas gaisa sadali,

—	izmantojot dūmgāzu recirkulēšanu (sk. 2.2. punktu).

Mazāka dūmgāzu plūsma samazina stacijas energopieprasījumu (piem., inducētās velkmes ventilatoriem).

Esošās stacijās dūmgāzu recirkulēšanas izmantojamība var būt ierobežota tehnisku ierobežojumu dēļ (piem., piesārņotāju slodze dūmgāzēs, incinerācijas apstākļi).

Siltuma zudumu minimalizēšana

Siltuma zudumus minimalizē, piemēram:

—	izmantojot integrētās krāsnis–katlus, kas dod iespēju siltumu atgūt arī no krāsns sāniem,

—	krāsnis un katlus siltumizolējot,

—	izmantojot dūmgāzu recirkulēšanu (sk. 2.2. punktu),

—	atgūstot siltumu no izdedžu un smago pelnu atdzesēšanas (sk. 20. LPTP i) punktu).

Integrētās krāsnis–katlus nevar izmantot ar rotācijas krāsnīm vai citām krāsnīm, kas paredzētas bīstamo atkritumu incinerācijai augstā temperatūrā.

Katla konstrukcijas optimizācija

Siltuma pārnesi katlā var uzlabot, piem., optimizējot:

—	dūmgāzu plūsmas ātrumu un izkliedi,

—	ūdens/tvaika cirkulāciju,

—	konvekcijas cauruļu paketes,

—	palaista un apturēta katla tīrīšanas sistēmas, lai minimalizētu konvekcijas cauruļu pakešu aizsērēšanu.

Izmantojams jaunās stacijās un pāraprīkotās esošās stacijās.

Zemas temperatūras dūmgāzu siltummaiņi

Lai atgūtu papildu enerģiju no dūmgāzēm katla izvadpunktā, ESP izvadpunktā vai sausā sorbenta inžekcijas sistēmas izvadpunktā, izmanto īpašus korozijizturīgus siltummaiņus.

Izmantojams, ievērojot ar DGA sistēmas darbības temperatūras profilu saistītos ierobežojumus.

Esošās stacijās izmantojamību var ierobežot vietas trūkums.

Augsti tvaika parametri

Jo augstāki ir tvaika parametri (temperatūra un spiediens), jo augstāks var būt tvaika cikla elektroenerģijas pārveidošanas lietderības koeficients.

Strādājot ar augstiem tvaika parametriem (piem., virs 45 bar, 400 °C), lai aizsargātu katla daļas, kas tiek pakļautas visaugstākajai temperatūrai, ir jāizmanto īpaši tērauda sakausējumi vai karstumizturīgs oderējums

Izmantojams jaunās stacijās un pāraprīkotās esošās stacijās, ja stacija galvenokārt orientēta uz elektroenerģijas ražošanu.

Izmantojamību var ierobežot:

—	vieglo pelnu lipīgums,

—	dūmgāzu korozivitāte.

Koģenerācija

Siltuma un elektroenerģijas koģenerācija, kurā, izmantojot siltumu (galvenokārt no tvaika, kas atstāj turbīnu), ražo karsto ūdeni/tvaiku izmantošanai rūpnieciskos procesos/darbībās vai centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes tīklā.

Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ar vietējo siltumenerģijas un elektroenerģijas pieprasījumu un/vai tīklu pieejamību saistītie ierobežojumi.

Dūmgāzu kondensators

Siltummainis vai skruberis ar siltummaini, kur dūmgāzēs esošais ūdens tvaiks kondensējas, notiekot latentā siltuma pārnesei uz ūdeni, kuram ir pietiekami zema temperatūra (piem., centralizētās siltumapgādes tīkla atgriezes plūsma).

Dūmgāzu kondensatoram ir arī blakusieguvumi – mazākas emisijas gaisā (piem., putekļu un skābo gāzu emisijas).

No dūmgāzu kondensācijas atgūto enerģijas daudzumu var palielināt siltumsūkņu izmantošana.

Izmantojams, ievērojot ierobežojumus, kas saistīti ar pieprasījumu pēc zemas temperatūras siltuma, piem., ar tāda centralizētas siltumapgādes tīkla pieejamību, kam ir pietiekami zema atgriezes plūsmas temperatūra.

Sauso smago pelnu apstrāde

Sausie, karstie smagie pelni no ārdiem nokrīt uz transportiera, kur tos atdzesē apkārtējais gaiss. Enerģiju atgūst, sadedzināšanai izmantojot dzesēšanas gaisu.

Izmantojams tikai krāsnīs ar ārdiem.

Var būt tehniski ierobežojumi, kas liedz šādi pāraprīkot esošas krāsnis.

2. tabula

Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) atkritumu incinerācijai

(%)
LPTP SEEL
Stacija	Cietie sadzīves atkritumi, citi nebīstamie atkritumi un bīstamie koksnes atkritumi		Bīstamie atkritumi, izņemot bīstamos koksnes atkritumus (18)	Notekūdeņu dūņas
	Bruto elektriskais lietderības koeficients (19) (20)	Bruto energoefektivitāte (21)	Katla lietderības koeficients
Jauna stacija	25–35	72–91 (22)	60–80	60–70 (23)
Esoša stacija	20–35

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 2. LPTP.

1.5. Emisijas gaisā

1.5.1. Difūzās emisijas

21. LPTP.LPTP, kā novērst vai samazināt difūzās emisijas, arī smaku emisijas, no incinerācijas stacijas, ir:

—

cietos un beztaras pastveida atkritumus, kas ir smakojoši un/vai mēdz izdalīt gaistošas vielas, glabāt noslēgtās ēkās kontrolētā spiedienā zem atmosfēras spiediena un ekstrahēto gaisu izmantot par degšanas gaisu incinerācijā vai sprādziena riska gadījumā to nosūtīt uz citu piemērotu pretpiesārņojuma sistēmu,

—	šķidros atkritumus glabāt tvertnēs piemērotā kontrolētā spiedienā un tvertņu ventiļus savienot ar degšanas gaisa padeves sistēmu vai citu piemērotu pretpiesārņojuma sistēmu,

—

ierobežot risku, ka smakas varētu rasties apturēšanas periodos, kad nav pieejama nekāda incinerācijas jauda, piem., šādi:

—	novadīto vai ekstrahēto gaisu nosūtot uz alternatīvu pretpiesārņojuma sistēmu, piem., slapjo skruberi, fiksētu adsorbcijas slāni,

—	minimalizējot glabāto atkritumu daudzumu, piem., atkritumu plūsmu pārvaldības (sk. 9. LPTP) ietvaros pārtraucot, mazinot vai novirzot atkritumu piegādes,

—	atkritumus glabājot pienācīgi nosegtās ķīpās. 22. LPTP.LPTP, kā incinerācijas stacijās novērst gaistošu savienojumu difūzās emisijas no manipulācijām ar gāzveida un šķidrajiem atkritumiem, kas ir smakojoši un/vai mēdz izdalīt gaistošas vielas, ir tos ievadīt krāsnī, izmantojot tiešo padevi.

Apraksts

Ja gāzveida un šķidrie atkritumi tiek piegādāti beztaras atkritumu konteineros (piem., autocisternās), tiešo padevi veic, atkritumu konteineru savienojot ar padeves līniju, kas iet uz krāsni. Tad tvertni iztukšo, ar slāpekli paaugstinot spiedienu vai, ja atkritumu viskozitāte ir pietiekami zema, šķidrumu izsūknējot.

Ja gāzveida un šķidrie atkritumi tiek piegādāti incinerācijai piemērotās atkritumu tvertnēs (piem., mucās), krāsnī tieši padod pašas tvertnes.

Izmantojamība

Var nebūt izmantojams notekūdeņu dūņu incinerācijai atkarībā no, piem., ūdens satura un nepieciešamības tās priekšžāvēt vai sajaukt ar citiem atkritumiem.

23. LPTP.LPTP, kā novērst vai mazināt difūzās putekļu emisijas gaisā no izdedžu un smago pelnu apstrādes, ir vidiskās pārvaldības sistēmā (sk. 1. LPTP) ietvert šādus difūzo putekļu emisiju pārvaldības elementus:

—	relevantāko difūzo putekļu emisiju avotu apzināšana (izmantojot, piem., EN 15445),

—	tādu piemērotu pasākumu un tehnisko paņēmienu noteikšana un īstenošana, ar kuriem noteiktā laikposmā novērst vai mazināt difūzās emisijas.

24. LPTP.LPTP, kā novērst vai mazināt difūzās putekļu emisijas gaisā no izdedžu un smago pelnu apstrādes, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts	Izmantojamība
a)	Aprīkojumu noslēgt un pārsegt	Vietas, kurās tiek veiktas operācijas, kas rada putekļus (piem., smalcināšana, sijāšana), norobežo/izolē un/vai pārsedz konveijerus un elevatorus. Aprīkojumu var norobežot, arī to uzstādot slēgtā telpā.	Aprīkojuma uzstādīšana slēgtā telpā var nebūt izmantojama pārvietojamu apstrādes ierīču gadījumā.
b)	Ierobežot krišanas augstumu	Nomešanas augstumu pielāgo mainīgajam kaudzes augstumam, ja iespējams, automātiski (piem., ar konveijera lenti, kurai ir regulējams augstums).	Vispārizmantojams.
c)	Aizsargāt atkritumu krāvumus pret valdošajiem vējiem	Beztaras glabāšanas zonas vai krāvumus aizsargā ar pārklājiem vai vēja barjerām, piem., sietiem, sienām vai vertikāliem apzaļumojumiem, un krāvumus pareizi orientē attiecībā pret valdošo vēju.	Vispārizmantojams.
d)	Izmantot ūdens smidzinātājus	Pie galvenajiem difūzo putekļu emisiju avotiem uzstāda ūdens izsmidzināšanas sistēmas. Samitrinātas putekļu daļiņas vieglāk aglomerējas un nosēžas. Difūzās putekļu emisijas no krāvumiem samazina, nodrošinot pienācīgu mitrināšanu iekraušanas un izkraušanas vietās vai pašu krāvumu mitrināšanu.	Vispārizmantojams.
e)	Optimizēt mitruma saturu	Izdedžu/smago pelnu mitruma saturu optimizē līdz līmenim, kas vajadzīgs metālu un minerālu materiālu efektīvai atgūšanai, bet vienlaikus minimalizē putekļu pacelšanos.	Vispārizmantojams.
f)	Aprīkojumu ekspluatēt pie spiediena, kas zemāks par atmosfēras spiedienu	Lai ekstrahēto gaisu varētu apstrādāt ar pretpiesārņojuma paņēmienu (sk. 26. LPTP) kā virzītās emisijas, izdedžus un smagos pelnus apstrādā noslēgtā aprīkojumā vai ēkās (sk. a) punktu) spiedienā, kas ir zemāks par atmosfēras spiedienu.	Izmantojams tikai attiecībā uz smagajiem pelniem, ko izvada sausus, vai citiem smagajiem pelniem ar zemu mitruma saturu.

1.5.2. Virzītās emisijas

1.5.2.1. Putekļu, metālu un pusmetālu emisijas

25. LPTP.LPTP, kā mazināt virzītās putekļu, metālu un pusmetālu emisijas gaisā no atkritumu incinerācijas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts	Izmantojamība
a)	Maisa filtrs	Sk. 2.2. punktu.	Jaunās stacijās vispārizmantojams. Esošās stacijās izmantojams, ievērojot ar DGA sistēmas darbības temperatūras profilu saistītos ierobežojumus.
b)	Elektrostatiskais precipitators	Sk. 2.2. punktu.	Vispārizmantojams.
c)	Sausā sorbenta inžekcija	Sk. 2.2. punktu. Putekļu emisiju mazināšanā nav relevants. Metālu adsorbcija uz inžektētas aktivētās ogles vai cita reaģenta kombinācijā ar sausā sorbenta inžekcijas sistēmu vai pusslapjo absorberu, ko izmanto skābo gāzu emisiju mazināšanai.	Vispārizmantojams.
d)	Slapjais skruberis	Sk. 2.2. punktu. Slapjo skruberu sistēmas izmanto nevis putekļu pamatmasas atdalīšanai, bet gan ierīko aiz citām pretpiesārņojuma sistēmām, lai vēl vairāk mazinātu putekļu, metālu un pusmetālu koncentrācijas dūmgāzēs.	Izmantojamība var būt ierobežota sakarā ar mazu ūdens pieejamību, piem., sausos apvidos.
e)	Adsorbcija fiksētā vai kustīgā slānī	Sk. 2.2. punktu. Sistēmu galvenokārt izmanto dzīvsudraba un citu metālu un pusmetālu, kā arī organisko savienojumu, tostarp PHDD/F, adsorbēšanai, tomēr tā ir arī efektīvs noslēdzošās attīrīšanas putekļu filtrs.	Izmantojamību var ierobežot vispārējais spiediena kritums, kas saistīts ar DGA sistēmas konfigurāciju. Esošās stacijās izmantojamību var ierobežot vietas trūkums.

3. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītajām putekļu, metālu un pusmetālu emisijām gaisā no atkritumu incinerācijas

(mg/Nm3)
Parametrs	LPTP SEL	Vidējošanas periods
Putekļi	< 2–5 (24)	Dienas vidējā vērtība
Cd+Tl	0,005–0,02	Paraugošanas perioda vidējā vērtība
Sb+As+Pb+Cr+Co+Cu+Mn+Ni+V	0,01–0,3	Paraugošanas perioda vidējā vērtība

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 4. LPTP.

26. LPTP.LPTP, kā mazināt virzītās putekļu emisijas gaisā no noslēgtas izdedžu un smago pelnu apstrādes, izmantojot gaisa ekstrakciju (sk. 24. LPTP f) punktu), ir ekstrahēto gaisu izlaist caur maisa filtru (sk. 2.2. punktu).

4. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītajām putekļu emisijām gaisā no izdedžu un smago pelnu noslēgtas apstrādes ar gaisa ekstrakciju

(mg/Nm3)
Parametrs	LPTP SEL	Vidējošanas periods
Putekļi	2–5	Paraugošanas perioda vidējā vērtība

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 4. LPTP.

1.5.2.2. HCl, HF un SO2 emisijas

27. LPTP.LPTP, kā mazināt virzītās HCl, HF un SO2 emisijas gaisā no atkritumu incinerācijas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts	Izmantojamība
a)	Slapjais skruberis	Sk. 2.2. punktu.	Izmantojamība var būt ierobežota sakarā ar mazu ūdens pieejamību, piem., sausos apvidos.
b)	Pusslapjais absorbers	Sk. 2.2. punktu.	Vispārizmantojams.
c)	Sausā sorbenta inžekcija	Sk. 2.2. punktu.	Vispārizmantojams.
d)	Tiešā atsērošana	Sk. 2.2. punktu. To izmanto, lai daļēji mazinātu skābo gāzu emisijas pirms citu tehnisko paņēmienu izmantošanas.	Izmantojams tikai attiecībā uz verdošā slāņa kurtuvēm.
e)	Sorbenta inžekcija katlā	Sk. 2.2. punktu. To izmanto, lai daļēji mazinātu skābo gāzu emisijas pirms citu tehnisko paņēmienu izmantošanas.	Vispārizmantojams.

28. LPTP.LPTP, kā mazināt virzītās HCl, HF un SO2 maksimumemisijas gaisā (emisiju smailes) no atkritumu incinerācijas, vienlaikus ierobežojot reaģentu patēriņu un atlikumu daudzumu no sausā sorbenta inžekcijas un pusslapjajiem absorberiem, ir izmantot a) paņēmienu vai abus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Optimizēta un automatizēta reaģenta dozēšana

Nepārtraukta HCl un/vai SO2 (un/vai citu šim nolūkam piemērotu parametru) mērīšana pirms DGA sistēmas un pēc tās, lai optimizētu automatizēto reaģenta dozēšanu.

Vispārizmantojams.

Reaģentu recirkulēšana

Uzkrāto DGA cietvielu daļēja recirkulēšana, lai mazinātu neizreaģējušu reaģentu daudzumu atlikumos.

Šis tehniskais paņēmiens ir it sevišķi relevants, ja izmanto DGA paņēmienus ar lielu stehiometrisko pārdaudzumu.

Jaunās stacijās vispārizmantojams.

Esošās stacijās izmantojams, ievērojot maisa filtra lieluma ierobežojumus.

5. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītajām HCl, HF un SO2 emisijām gaisā no atkritumu incinerācijas

(mg/Nm3)
Parametrs	LPTP SEL		Vidējošanas periods
Parametrs	Jauna stacija	Esoša stacija	Vidējošanas periods
HCl	< 2–6 (25)	< 2–8 (25)	Dienas vidējā vērtība
HF	< 1	< 1	Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
SO2	5–30	5–40	Dienas vidējā vērtība

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 4. LPTP.

1.5.2.3. NOX, N2O, CO un NH3 emisijas

29. LPTP.LPTP, kā mazināt NOX emisijas gaisā, vienlaikus ierobežojot CO un N2O emisijas no atkritumu incinerācijas un NH3 emisijas no SNKR un/vai SKR, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts	Izmantojamība
a)	Incinerācijas procesa optimizēšana	Sk. 2.1. punktu.	Vispārizmantojams.
b)	Dūmgāzu recirkulācija	Sk. 2.2. punktu.	Esošās stacijās izmantojamība var būt ierobežota tehnisku ierobežojumu dēļ (piem., piesārņotāju slodze dūmgāzēs, incinerācijas apstākļi).
c)	Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)	Sk. 2.2. punktu.	Vispārizmantojams.
d)	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)	Sk. 2.2. punktu.	Esošās stacijās izmantojamību var ierobežot vietas trūkums.
e)	Katalītiskās filtrēšanas maisi	Sk. 2.2. punktu.	Izmantojams tikai stacijās, kas aprīkotas ar maisa filtru.
f)	SNKR/SKR konstrukcijas un darbības optimizācija	Optimizē reaģenta attiecību pret NOX kurtuves vai kanāla šķērsgriezumā, reaģenta pilienu lielumu un inžektētā reaģenta temperatūras diapazonu.	Izmantojams tikai tad, ja SNKR un/vai SKR izmanto NOX emisiju mazināšanai.
g)	Slapjais skruberis	Sk. 2.2. punktu. Ja slapjo skruberi izmanto skābo gāzu mazināšanai un it sevišķi kopā ar SNKR, neizreaģējušo amonjaku absorbē skrubera šķidrums, bet pēc stripinga to var reciklēt kā SNKR vai SKR reaģentu.	Izmantojamība var būt ierobežota sakarā ar mazu ūdens pieejamību, piem., sausos apvidos.

6. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītajām NOX un CO emisijām gaisā no atkritumu incinerācijas un virzītajām NH3 emisijām gaisā no SNKR un/vai SKR izmantošanas

(mg/Nm3)
Parametrs	LPTP SEL		Vidējošanas periods
	Jauna stacija	Esoša stacija
NOX	50–120 (26)	50–150 (26) (27)	Dienas vidējā vērtība
CO	10–50	10–50
NH3	2–10 (26)	2–10 (26) (28)

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 4. LPTP.

1.5.2.4. Organisko savienojumu emisijas

30. LPTP.LPTP, kā mazināt virzītās organisko savienojumu (tostarp PHDD/F un PHB) emisijas gaisā no atkritumu incinerācijas, ir izmantot a), b), c), d) paņēmienu un kādu no e) līdz i) punktā aprakstītajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts	Izmantojamība
a)	Incinerācijas procesa optimizēšana	Sk. 2.1. punktu. Incinerācijas parametru optimizācija, lai veicinātu atkritumos sastopamo organisko savienojumu (tostarp PHDD/F un PHB) oksidāciju un novērstu to un to prekursoru (atkal)veidošanos.	Vispārizmantojams.
b)	Atkritumu padeves kontrole	Kurtuvē ievadīto atkritumu sadegšanas parametru pārzināšana un kontrole nolūkā nodrošināt optimālus un iespējami homogēnus un stabilus incinerācijas apstākļus.	Nav izmantojams ne attiecībā uz ārstniecības atkritumiem, ne cietajiem sadzīves atkritumiem.
c)	Palaista un apturēta katla tīrīšana	Efektīva katla pakešu tīrīšana nolūkā mazināt putekļu rezidences laiku un uzkrāšanos katlā, tā mazinot PHDD/F veidošanos katlā. Kombinēti izmanto gan palaista, gan apturēta katla tīrīšanas paņēmienus.	Vispārizmantojams.
d)	Strauja dūmgāzu atdzesēšana	Strauja dūmgāzu atdzesēšana no temperatūras virs 400 °C līdz temperatūrai, kas zemāka par 250 °C, pirms atputekļošanas, lai novērstu PHDD/F sintezēšanos de novo. To panāk ar piemērotu katla konstrukciju un/vai ar straujās atdzisināšanas sistēmu. Otrais variants ierobežo no dūmgāzēm atgūstamo enerģijas daudzumu, un to īpaši bieži izmanto tad, ja incinerē bīstamos atkritumus ar augstu halogēnu saturu.	Vispārizmantojams.
e)	Sausā sorbenta inžekcija	Sk. 2.2. punktu. Adsorbcija ar aktivētās ogles vai citu reaģentu inžekciju, parasti kombinācijā ar maisa filtru; atfiltrētajā materiālā izveidojas reaģentu slānis, un radušās cietvielas atdala.	Vispārizmantojams.
f)	Adsorbcija fiksētā vai kustīgā slānī	Sk. 2.2. punktu.	Izmantojamību var ierobežot vispārējais spiediena kritums, kas saistīts ar DGA sistēmas izmantošanu. Esošās stacijās izmantojamību var ierobežot vietas trūkums.
g)	SKR	Sk. 2.2. punktu. Ja SKR izmanto NOX mazināšanai, daļēju PHDD/F un PHB emisiju samazinājumu nodrošina arī SKR sistēmas pienācīgais katalītiskais klājums. Šo paņēmienu parasti izmanto kopā ar e), f) vai i) paņēmienu.	Esošās stacijās izmantojamību var ierobežot vietas trūkums.
h)	Katalītiskās filtrēšanas maisi	Sk. 2.2. punktu.	Izmantojams tikai stacijās, kas aprīkotas ar maisa filtru.
i)	Oglekļa sorbents slapjajā skruberī	PHDD/F un PHB adsorbē ar oglekļa sorbentu slapjajā skruberī – vai nu skrubēšanas šķidrumā, vai impregnētos pildelementos. Šo paņēmienu izmanto gan vispārējai PHDD/F atdalīšanai, gan tāpēc, lai novērstu un/vai mazinātu skruberī uzkrājušos PHDD/F atkalemisiju (tā sauktais atmiņas efekts), kas ir sevišķi aktuāls palaišanas un apturēšanas laikā.	Izmantojams tikai stacijās, kas aprīkotas ar slapjo skruberi.

7. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītajām KGOO, PHDD/F un dioksīniem līdzīgo PHB emisijām gaisā no atkritumu incinerācijas

Parametrs	Mērvienība	LPTP SEL		Vidējošanas periods
Parametrs	Mērvienība	Jauna stacija	Esoša stacija	Vidējošanas periods
KGOO	mg/Nm3	< 3–10	< 3–10	Dienas vidējā vērtība
PHDD/F (29)	ng I-TEQ/Nm3	< 0,01–0,04	< 0,01–0,06	Paraugošanas perioda vidējā vērtība
PHDD/F (29)	ng I-TEQ/Nm3	< 0,01–0,06	< 0,01–0,08	Ilgās paraugošanas periods (30)
PHDD/F + dioksīniem līdzīgie PHB (29)	ng PVO-TEQ/Nm3	< 0,01–0,06	< 0,01–0,08	Paraugošanas perioda vidējā vērtība
PHDD/F + dioksīniem līdzīgie PHB (29)	ng PVO-TEQ/Nm3	< 0,01–0,08	< 0,01–0,1	Ilgās paraugošanas periods (30)

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 4. LPTP.

1.5.2.5. Dzīvsudraba emisijas

31. LPTP.LPTP, kā mazināt virzītās dzīvsudraba emisijas gaisā (arī dzīvsudraba emisiju smailes) no atkritumu incinerācijas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Slapjais skruberis

(zems pH)

Sk. 2.2. punktu.

Slapjais skruberis, kuru darbina pie pH vērtības aptuveni 1.

Šā paņēmiena dzīvsudraba atdalīšanas rādītājus var uzlabot, skrubera šķidrumam pievienojot reaģentus un/vai adsorbentus, piemēram:

—	oksidētājus, piem., ūdeņraža peroksīdu, kas elementāro dzīvsudrabu pārveido ūdenī šķīstošā oksidētā formā,

—	sēra savienojumus, kas ar dzīvsudrabu veido stabilus kompleksus vai sāļus,

—	oglekļa sorbentu, kas dzīvsudrabu (arī elementāro dzīvsudrabu) adsorbē.

Ja paņēmiens veidots tā, lai dzīvsudraba uztveršanā būtu pietiekama buferkapacitāte, ar to var efektīvi novērst dzīvsudraba emisiju smailes.

Izmantojamība var būt ierobežota sakarā ar mazu ūdens pieejamību, piem., sausos apvidos.

Sausā sorbenta inžekcija

Sk. 2.2. punktu.

Adsorbcija ar aktivētās ogles vai citu reaģentu inžekciju, parasti kombinācijā ar maisa filtru; atfiltrētajā materiālā izveidojas reaģentu slānis, un radušās cietvielas atdala.

Vispārizmantojams.

Īpašas ļoti reaģētspējīgas aktivētās ogles inžekcija

Tādas ļoti reaģētspējīgas aktivētās ogles inžekcija, kas papildināta ar sēru vai citiem reaģentiem un tāpēc labāk reaģē ar dzīvsudrabu.

Parasti šo īpašo aktivēto ogli inžektē nevis nepārtraukti, bet gan tikai tad, kad konstatēta dzīvsudraba emisiju smaile. Tāpēc šo paņēmienu var izmantot kombinācijā ar nepārtrauktu dzīvsudraba monitoringu neapstrādātajās dūmgāzēs.

Paņēmiens var nebūt izmantojams stacijās, kas paredzētas notekūdeņu dūņu incinerācijai.

Broma pievienošana katlam

Bromīds, ko pievieno atkritumiem vai inžektē krāsnī, augstā temperatūrā tiek pārveidots par elementāro bromu, kas elementāru dzīvsudrabu oksidē par ūdenī šķīstošo un ļoti viegli adsorbējamo HgBr2.

Šo paņēmienu izmanto kombinācijā ar vēlākiem pretpiesārņojuma paņēmieniem, piemēram, slapjo skruberi vai aktivētās ogles inžekcijas sistēmu.

Parasti bromīdu inžektē nevis nepārtraukti, bet gan tikai tad, kad konstatēta dzīvsudraba emisiju smaile. Tāpēc šo paņēmienu var izmantot kombinācijā ar nepārtrauktu dzīvsudraba monitoringu neapstrādātajās dūmgāzēs.

Vispārizmantojams.

Adsorbcija fiksētā vai kustīgā slānī

Sk. 2.2. punktu.

Ja paņēmiens veidots tā, lai adsorbcijas kapacitāte būtu pietiekama, ar to var efektīvi novērst dzīvsudraba emisiju smailes.

Izmantojamību var ierobežot vispārējais spiediena kritums, kas saistīts ar DGA sistēmas izmantošanu. Esošās stacijās izmantojamību var ierobežot vietas trūkums.

8. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītajām dzīvsudraba emisijām gaisā no atkritumu incinerācijas

(µg/Nm3)
Parametrs	LPTP SEL (31)		Vidējošanas periods
	Jauna stacija	Esoša stacija
Hg	< 5–20 (32)	< 5–20 (32)	Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	1–10	1–10	Ilgās paraugošanas periods

Pusstundas vidējie dzīvsudraba emisiju līmeņi ir orientējoši šādi:

—	< 15–40 µg/Nm3 esošu staciju gadījumā,

—	< 15–35 µg/Nm3 jaunu staciju gadījumā.

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 4. LPTP.

1.6. Emisijas ūdenī

32. LPTP.LPTP, kā novērst nekontaminētu ūdeņu kontamināciju, mazināt emisijas ūdenī un palielināt resursefektivitāti, ir notekūdeņu plūsmas segregēt un attīrīt atsevišķi atkarībā no to raksturlielumiem.

Apraksts

Notekūdeņu plūsmas (piem., virszemes noteces ūdeņi, dzesēšanas ūdens, notekūdeņi no dūmgāzu attīrīšanas un smago pelnu apstrādes, drenāžas ūdeņi no atkritumu pieņemšanas, manipulāciju un glabāšanas zonām (sk. 12. LPTP a) punktu) segregē un attīra atsevišķi atkarībā no to raksturlielumiem un tā, kāda apstrādes paņēmienu kombinācija vajadzīga. No apstrādājamo notekūdeņu plūsmām segregē nekontaminētu notekūdeņu plūsmas.

No skrubera efluenta atgūstot hlorūdeņražskābi un/vai ģipsi, notekūdeņus, kas rodas dažādos slapjā skrubera sistēmas darbības posmos (skābi un sārmaini), apstrādā atsevišķi.

Izmantojamība

Jaunās stacijās vispārizmantojams.

Esošās stacijās izmantojams, ciktāl to pieļauj ierobežojumi, kas saistīti ar ūdens savākšanas sistēmas konfigurāciju.

33. LPTP.LPTP, kā incinerācijas stacijā mazināt ūdens patēriņu un novērst vai mazināt notekūdeņu rašanos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts	Izmantojamība
a)	DGA paņēmieni, kuros notekūdeņi nerodas	Izmanto tādus DGA paņēmienus, kuros notekūdeņi nerodas (piem., sausā sorbenta inžekciju vai pusslapjo absorberu, sk. 2.2. punktu).	Var nebūt izmantojams, ja incinerē bīstamos atkritumus ar augstu halogēnu saturu.
b)	DGA notekūdeņu inžekcija	DGA notekūdeņus inžektē karstākajās DGA sistēmas daļās.	Izmantojams tikai cieto sadzīves atkritumu incinerācijā.
c)	Ūdens atkalizmantošana/reciklēšana	Ūdens atlikumplūsmas atkalizmanto vai reciklē. Atkalizmantošanas/reciklēšanas apmēru ierobežo tas, cik kvalitatīvs ūdens vajadzīgs procesā, uz kuru to novirza.	Vispārizmantojams.
d)	Sauso smago pelnu apstrāde	Sausie, karstie smagie pelni no ārdiem nokrīt uz transportiera, kur tos atdzesē apkārtējais gaiss. Procesā netiek izmantots ūdens.	Izmantojams tikai krāsnīs ar ārdiem. Var būt tehniski ierobežojumi, kas liedz šādi modernizēt esošas incinerācijas stacijas.

34. LPTP.LPTP, kā mazināt emisijas ūdenī no DGA un/vai no izdedžu un smago pelnu apstrādes, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju un sekundāros paņēmienus izmantot pēc iespējas tuvāk avotam (lai izvairītos no atšķaidīšanās).

	Tehniskais paņēmiens	Tipiski mērķpiesārņotāji
Primārie tehniskie paņēmieni
a)	Incinerācijas procesa (sk. 14. LPTP) un/vai DGA sistēmas (piem., SNKR/SKR, sk. 29. LPTP f) punktu) optimizācija	Organiskie savienojumi, arī PHDD/F, amonjaks/amonijs
Sekundārie tehniskie paņēmieni (33)
Priekšattīrīšana un pirmējā attīrīšana
b)	Izlīdzināšana	Visi piesārņotāji
c)	Neitralizēšana	Skābes, sārmi
d)	Fiziska separācija, piem., ar sietiem, kāstuvēm, smelknes separatoriem vai pirmējās nostādināšanas tvertnēm	Rupjās cietvielas, suspendētās cietvielas
Fizikāli ķīmiskā attīrīšana
e)	Adsorbcija uz aktivētās ogles	Organiskie savienojumi, arī PHDD/F, dzīvsudrabs
f)	Izgulsnēšana	Izšķīduši metāli/pusmetāli, sulfāti
g)	Oksidācija	Sulfīdi, sulfīti, organiskie savienojumi
h)	Jonu apmaiņa	Izšķīduši metāli/pusmetāli
i)	Stripings	Atdalāmi piesārņotāji (piem., amonjaks/amonijs)
j)	Reversā osmoze	Amonjaks/amonijs, metāli/pusmetāli, sulfāti, hlorīdi, organiskie savienojumi
Galīgā cietvielu atdalīšana
k)	Koagulācija un flokulācija	Suspendētas cietvielas, daļiņām piesaistīti metāli/pusmetāli
l)	Nostādināšana
m)	Filtrācija
n)	Flotācija

9. tabula

LPTP SEL tiešajām emisijām saņēmējā ūdensobjektā

Parametrs		Process	Mērvienība	LPTP SEL (34)
Kopējās suspendētās cietvielas (KSC)		DGA Smago pelnu apstrāde	mg/l	10–30
Kopējais organiskais ogleklis (KOO)		DGA Smago pelnu apstrāde		15–40
Metāli un pusmetāli	As	DGA		0,01–0,05
	Cd	DGA		0,005–0,03
	Cr	DGA		0,01–0,1
	Cu	DGA		0,03–0,15
	Hg	DGA		0,001–0,01
	Ni	DGA		0,03–0,15
	Pb	DGA Smago pelnu apstrāde		0,02–0,06
	Sb	DGA		0,02–0,9
	Tl	DGA		0,005–0,03
	Zn	DGA		0,01–0,5
Amonija slāpeklis (NH4-N)		Smago pelnu apstrāde		10–30
Sulfāti (SO4 2-)		Smago pelnu apstrāde		400–1 000
PHDD/F		DGA	ng I-TEQ/l	0,01–0,05

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 6. LPTP.

10. tabula

LPTP SEL netiešajām emisijām saņēmējā ūdensobjektā

Parametrs		Process	Mērvienība	LPTP SEL (35) (36)
Metāli un pusmetāli	As	DGA	mg/l	0,01–0,05
	Cd	DGA		0,005–0,03
	Cr	DGA		0,01–0,1
	Cu	DGA		0,03–0,15
	Hg	DGA		0,001–0,01
	Ni	DGA		0,03–0,15
	Pb	DGA Smago pelnu apstrāde		0,02–0,06
	Sb	DGA		0,02–0,9
	Tl	DGA		0,005–0,03
	Zn	DGA		0,01–0,5
PHDD/F		DGA	ng I-TEQ/l	0,01–0,05

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 6. LPTP.

1.7. Materiālefektivitāte

35. LPTP.LPTP, kā uzlabot resursefektivitāti, ir veikt manipulācijas ar smagajiem pelniem un tos apstrādāt atsevišķi no DGA atlikumiem.

36. LPTP.LPTP, kā uzlabot izdedžu un smago pelnu apstrādes resursefektivitāti, ir, balstoties uz risku novērtējumu, izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju atkarībā no izdedžu un smago pelnu bīstamajām īpašībām.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Sijāšana un kāšana

Smagos pelnus pirms tālākas apstrādes vispirms ar oscilējošiem sietiem, vibrosietiem un rotējošiem sietiem sašķiro pēc lieluma.

Vispārizmantojams.

Smalcināšana

Mehāniskās apstrādes darbības, kas paredzētas, lai sagatavotu materiālus metālu atgūšanai vai tālākai šo materiālu izmantošanai, piem., autoceļu izbūvē un zemesdarbos.

Vispārizmantojams.

Aerauliskā separācija

Aerauliskajā separācijā, nopūšot vieglākos fragmentus, atšķiro vieglās nesadegušās frakcijas, kas sajaukušās ar smagajiem pelniem.

Smagos pelnus pa vibrogaldu nogādā uz reni, kur materiāls krīt cauri gaisa plūsmai, kas nesadegušus vieglos materiālus, piem., koksni, papīru vai plastmasu, uzpūš uz atdalīšanas lentes vai iepūš tvertnē, lai tos varētu novirzīt atpakaļ uz incinerāciju.

Vispārizmantojams.

Melno un krāsaino metālu atgūšana

Tam izmanto dažādus tehniskos paņēmienus, piemēram:

—	melno metālu magnētiskā separācija,

—	krāsaino metālu separācija ar virpuļstrāvu,

—	visu metālu separācija ar indukciju.

Vispārizmantojams.

Vecināšana

Vecināšanas process stabilizē smago pelnu minerālu frakciju, jo tajā piesaistās atmosfēras CO2 (karbonācija), drenējas liekais ūdens un notiek oksidācija.

Pēc metālu atgūšanas smagos pelnus vairākas nedēļas glabā zem klajas debess vai segtās ēkās, parasti uz necaurlaidīga seguma, kas dod iespēju apstrādei savākt drenāžas un noteces ūdeņus.

Lai optimizētu mitruma saturu tā, ka izskalojas sāļi un notiek karbonācija, krāvumus var samitrināt. Smago pelnu samitrināšana turklāt palīdz novērst putekļu emisijas.

Vispārizmantojams.

Skalošana

Smago pelnu skalošana ļauj sagatavot reciklējamo materiālu, no kura minimāli izdalās šķīstošas vielas (piem., sāļi).

Vispārizmantojams.

1.8. Troksnis

37. LPTP.LPTP, kā novērst vai – ja tas nav iespējams – samazināt trokšņa emisiju, ir izmantot kādu no tālāk dotajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Piemērots aprīkojuma un ēku izvietojums

Trokšņa līmeni var samazināt, palielinot atstatumu starp trokšņa avotu un trokšņa uztvērēju un izmantojot ēkas par trokšņa bloķētājiem.

Esošās stacijās iespējas pārvietot aprīkojumu var ierobežot vietas trūkums vai pārmērīgas izmaksas.

Operacionāli pasākumi

Tie ir, piemēram, šādi:

—	aprīkojumu rūpīgi inspicēt un veikt tā tehnisko apkopi,

—	ja iespējams, aizvērt noslēgtu telpu durvis un logus,

—	darbībām ar aprīkojumu norīkot pieredzējušus darbiniekus,

—	ja iespējams, izvairīties no trokšņainām darbībām naktīs,

—	paredzēt apkopes darbu laikā īstenojamus trokšņa kontroles pasākumus.

Vispārizmantojams.

Kluss aprīkojums

Tostarp klusi kompresori, sūkņi un ventilatori.

Ja tiek nomainīts esošais aprīkojums vai uzstādīts jauns, vispārizmantojams.

Trokšņa vājināšana

Trokšņa izplatīšanos var mazināt, izvietojot barjeras starp trokšņa avotu un uztvērēju. Piemērotas barjeras ir aizsargsienas, vaļņi un ēkas.

Esošu staciju gadījumā barjeru izvietošanas iespējas var ierobežot vietas trūkums.

Trokšņa kontroles aprīkojums/

infrastruktūra

Tas ietver šādus elementus:

—	trokšņa mazinātāji,

—	aprīkojuma izolēšana,

—	trokšņaina aprīkojuma noslēgšana,

—	ēku skaņizolēšana.

Esošās stacijās izmantojamību var ierobežot vietas trūkums.

2. TEHNISKO PANEMIENU APRAKSTS

2.1. Vispārīgi paņēmieni

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Moderna kontroles sistēma

Datorizēta automātiska sistēma degšanas efektivitātes kontrolei un emisiju novēršanai un/vai mazināšanai. Ar to veic arī augstefektīvu darbības parametru un emisiju monitoringu.

Incinerācijas procesa optimizēšana

Atkritumu padeves rādītāju un sastāva, temperatūras un primārā un sekundārā degšanas gaisa inžekcijas rādītāju un inžekcijas punktu optimizācija, lai organiskie savienojumi efektīvi oksidētos, mazinot NOX rašanos.

Krāsns konstrukcijas un darbības parametru (piem., dūmgāzu temperatūra un turbulence, dūmgāzu un atkritumu rezidences laiks, skābekļa līmenis, atkritumu kustināšana) optimizācija.

2.2. Paņēmieni, kā mazināt emisijas gaisā

Tehniskais paņēmiens	Apraksts
Maisa filtrs	Maisa vai auduma filtrus izgatavo no poraina auduma vai filca materiāla, caur kuru laiž gāzes, lai no tām atdalītu daļiņas. Lai izmantotu maisa filtru, ir jāizvēlas tāds audums vai materiāls, kas ir piemērots dūmgāzu īpašībām un maksimālajai darba temperatūrai.
Sorbenta inžekcija katlā	Uz magnija vai kalcija bāzētu absorbentu inžekcija augstā temperatūrā katla pēcdedzināšanas zonā, lai daļēji mazinātu skābo gāzu daudzumu. Šis tehniskais paņēmiens palīdz ļoti efektīvi atdalīt SOX un HF, turklāt arī samazina emisiju smailes.
Katalītiskās filtrēšanas maisi	Vai nu ar katalizatoru impregnē filtra maisus, vai, ražojot filtrmateriāla šķiedras, katalizatoru tieši sajauc ar organisko materiālu. Šādus filtrus var izmantot, lai mazinātu PHDD/F emisijas, kā arī – kombinācijā ar NH3 avotu – lai mazinātu NOX emisijas.
Tiešā atsērošana	Uz magnija vai kalcija bāzētu absorbentu pievienošana verdošā slāņa kurtuves verdošajam slānim.
Sausā sorbenta inžekcija	Sorbenta inžekcija un dispersija dūmgāzu plūsmā sausa pulvera veidā. Reaģēšanai ar skābām gāzēm (HCl, HF un SOX), inžektē sārmainus sorbentus (piem., nātrija bikarbonātu, dzēstos kaļķus). Lai adsorbētu PHDD/F un dzīvsudrabu, inžektē vai līdzinžektē aktivēto ogli. Iegūtās cietvielas atdala, visbiežāk ar maisa filtru. Lai samazinātu reaģentu patēriņu, lieko reaģentu daudzumu var recirkulēt, iespējams, pēc to reaktivēšanas nogatavināšanas vai tvaika inžekcijas ceļā (sk. 28. LPTP b) punktu).
Elektrostatiskais precipitators	Elektrostatiskajos precipitatoros (ESP) daļiņas elektrizē un separē ar elektrisko lauku. Elektrostatiskos precipitatorus var ekspluatēt ļoti dažādos apstākļos. Efektivitāte var būt atkarīga no lauku skaita, rezidences laika (aprīkojuma lieluma) un tā, kādas atputekļošanas ietaises uzstādītas pirms ESP. ESP parasti ir divi līdz pieci lauki. Atkarībā no tā, ar kādu tehnisko paņēmienu savāc putekļus no elektrodiem, elektrostatiskie precipitatori var būt vai nu sausā tipa, vai slapjā tipa. Slapjos ESP parasti izmanto beigu posmā atlikušo putekļu un pilienu atdalīšanai pēc slapjā skrubera.
Adsorbcija fiksētā vai kustīgā slānī	Dūmgāzes laiž caur fiksēta vai kustīga slāņa filtru, kurā piesārņotājus adsorbē ar adsorbentu (piem., aktivēto koksu, aktivēto lignītu vai ar oglekli impregnētu polimēru).
Dūmgāzu recirkulācija	Daļēja dūmgāzu recirkulēšana uz krāsni svaigā degšanas gaisa daļējai aizstāšanai, panākot divējādu efektu – samazinot temperatūru un ierobežojot slāpekļa oksidācijai pieejamo O2, tā mazinot NOx rašanos. Krāsns dūmgāzes tiek novadītas liesmā, lai samazinātu skābekļa saturu un attiecīgi liesmas temperatūru. Šis tehniskais paņēmiens turklāt mazina dūmgāzu enerģijas zudumus. Enerģija ietapās arī tad, ja recirkulētās dūmgāzes pirms DGA tiek ekstrahētas, jo tā mazinās gāzu plūsma caur DGA sistēmu un vajadzīgās DGA sistēmas lielums.
Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)	Selektīva slāpekļa oksīdu reducēšana ar amonjaku vai karbamīdu katalizatora klātbūtnē. Tehniskais paņēmiens balstās uz NOX reducēšanu par slāpekli katalītiskajā slānī, kur optimālā darba temperatūrā, kas parasti ir aptuveni 200–450 °C augstas putekļu slodzes (high-dust) konfigurācijas gadījumā un 170–250 °C pēdējās ierīces (tail-end) konfigurācijas gadījumā, notiek reakcija ar amonjaku. Parasti amonjaku inžektē ūdens šķīduma veidā; amonjaka avots var būt arī bezūdens amonjaks vai karbamīda šķīdums. Var izmantot vairākus katalizatora slāņus. Jo lielāka ir katalizatora virsma (vienā vai vairākos slāņos), jo pilnīgāku NOX reducēšanos var panākt. Cauruļvadā integrētā jeb amonjaka caurslīdes novēršanas SKR selektīvo nekatalītisko reducēšanu apvieno ar selektīvo katalītisko reducēšanu lejasposmā, tādējādi mazinot neizreaģējušā amonjaka caurslīdi no SNKR.
Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)	Selektīva slāpekļa oksīdu reducēšana par slāpekli ar amonjaku vai karbamīdu augstā temperatūrā bez katalizatora. Lai nodrošinātu optimālu reakciju, darba temperatūras diapazonam jābūt no 800 līdz 1 000 °C. SNKR sistēmas veiktspēju var palielināt, kontrolējot reaģenta inžekciju no vairākiem inžekcijas aparātiem ar (ātri reaģējošas) akustiskās vai infrasarkanās temperatūras mērīšanas sistēmas palīdzību, lai nodrošinātu, ka reaģents visu laiku tiek inžektēts optimālajā temperatūras diapazonā.
Pusslapjais absorbers	Saukts arī par pussauso absorberu. Dūmgāzu plūsmai pievieno sārmainu ūdens šķīdums vai suspensiju (piem., kaļķūdeni), lai uztvertu skābās gāzes. Ūdens iztvaiko, un reakcijas produkti ir sausi. Tā iegūtās cietvielas var recirkulēt, lai mazinātu reaģentu patēriņu (sk. 28. LPTP b) punktu). Šo paņēmienu var realizēt vairākos veidos, piem., arī ar straujžāvēšanas procesiem, kuros filtra ievadpunktā inžektē ūdeni (kas ļauj ātri atdzesēt gāzes) un reaģentu.
Slapjais skruberis	Piesārņotāju – it sevišķi skābo gāzu, kā arī citu šķīstošu savienojumu un cietvielu – uztveršana no dūmgāzēm ar absorbciju, izmantojot šķidrumu, parasti ūdeni vai ūdens šķīdumu/suspensiju. Lai adsorbētu dzīvsudrabu un/vai PHDD/F, slapjajam skruberim var pievienot ogles sorbentu (biezas suspensijas vai ar ogli impregnēta plastmasas pildījuma veidā). Izmanto dažādu veidu skruberus, piem., strūklas skruberus (jet scrubbers), rotācijas skruberus (rotation scrubbers), Venturi skruberus, smidzinātājskruberus (spray scrubbers) un torņveida skruberos ar pildījumu (packed tower scrubbers).

2.3. Paņēmieni, kā mazināt emisijas ūdenī

Tehniskais paņēmiens	Apraksts
Adsorbcija uz aktivētās ogles	Šķīstošu vielu (izšķīdušu vielu) atdalīšana no notekūdeņiem, tām tiekot pārnestām uz cietu, ļoti porainu daļiņu (adsorbenta) virsmas. Organisku savienojumu un dzīvsudraba adsorbēšanai parasti izmanto aktivēto ogli.
Izgulsnēšana	Izšķīdušu piesārņotāju pārvēršana nešķīstošos savienojumos, pievienojot izgulsnētājus. Izgulsnētās cietvielas pēc tam separē, izmantojot nostādināšanu, flotāciju vai filtrāciju. Metālu izgulsnēšanai parasti izmanto tādas ķimikālijas kā kaļķis, dolomīts, nātrija hidroksīds, nātrija karbonāts, nātrija sulfīds un organiskie sulfīdi. Sulfātu vai fluorīda izgulsnēšanai izmanto kalcija sāļus (izņemot kaļķi).
Koagulācija un flokulācija	Suspendētās cietvielas no notekūdeņiem separē ar koagulāciju un flokulāciju, ko bieži veic vairākos secīgos posmos. Koagulāciju veic, pievienojot koagulantus (piem., dzelzs trihlorīdu), kuru lādiņš ir pretējs suspendēto cietvielu lādiņam. Flokulāciju veic, pievienojot polimērus, lai mikroflokulu sadursmē tās saistītos lielākās flokulās. Šīs flokulas pēc tam separē, izmantojot nostādināšanu, flotāciju ar gaisu vai filtrāciju.
Izlīdzināšana	Plūsmu un piesārņotāju slodzes līdzsvarošana ar tvertnēm vai citiem pārvaldības paņēmieniem.
Filtrācija	Cietvielu separēšana no notekūdeņiem, tos izlaižot caur porainu materiālu. Tam var izmantot dažādus paņēmienus, piem., filtrāciju caur smiltīm, mikrofiltrāciju vai ultrafiltrāciju.
Flotācija	Cietu vai šķidru daļiņu separēšana no notekūdeņiem, tās piesaistot sīkiem gāzes – parasti gaisa – burbulīšiem. Peldošās daļiņas uzkrājas uz ūdens virsmas, un tās savāc ar skimeriem.
Jonu apmaiņa	Notekūdeņu jonveida piesārņotāju aizturēšana un to aizvietošana ar pieņemamākiem joniem, izmantojot jonu apmaiņas sveķus. Piesārņotāji tiek uz laiku aizturēti un pēc tam atbrīvoti reģenerācijas vai pretplūsmas šķidrumā.
Neitralizēšana	Notekūdeņu pH koriģēšana līdz neitrālai vērtībai (aptuveni 7) ar ķimikālijām. pH palielināšanai parasti izmanto nātrija hidroksīdu (NaOH) vai kalcija hidroksīdu (Ca(OH)2), savukārt pH samazināšanai izmanto sērskābi (H2SO4), hlorūdeņražskābi (HCl) vai oglekļa dioksīdu (CO2). Dažas vielas neitralizēšanas laikā var izgulsnēties.
Oksidācija	Piesārņotāju pārveidošana par līdzīgiem mazāk bīstamiem un/vai vieglāk likvidējamiem savienojumiem, izmantojot ķīmiskus oksidētājus. Piemēram, slapjo skruberu notekūdeņos esošos sulfītus (SO3 2-) var ar gaisu oksidēt par sulfātiem (SO4 2-).
Reversā osmoze	Membrānprocess, kurā ar membrānu atdalītajos nodalījumos radītās spiedienu atšķirības iespaidā ūdens no šķīduma, kurā vielas koncentrācija ir augstāka, plūst uz šķīdumu, kurā vielas koncentrācija ir zemāka.
Nostādināšana	Suspendēto daļiņu un materiālu separēšana, tos nostādinot ar gravitācijas palīdzību.
Stripings	Atdalāmu piesārņotāju (piem., amonjaka) atdalīšana no notekūdeņiem, izmantojot spēcīgu gāzes plūsmu, lai tie nonāktu gāzveida agregātstāvoklī. Pēc tam piesārņotājus atgūst (piem., kondensējot) tālākai izmantošanai vai likvidēšanai. Atdalīšanas efektivitāti var kāpināt, palielinot temperatūru vai samazinot spiedienu.

2.4. Pārvaldības paņēmieni

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Smaku pārvaldības plāns

Smaku pārvaldības plāns ir EMS daļa (sk. 1. LPTP), un tam ir šādi elementi:

a)	EN standartiem atbilstošs smaku monitoringa protokols (piem., EN 13725 atbilstoša dinamiskā olfaktometrija smaku koncentrācijas noteikšanai); to var papildināt ar smaku ekspozīcijas mērījumu/aplēsi (piem., saskaņā ar EN 16841-1 vai EN 16841-2) vai smaku ietekmes novērtējumu;

b)	protokols reaģēšanai uz incidentiem, kas saistīti ar smakām, piem., sūdzībām;

c)	smaku novēršanas un mazināšanas programma, kas paredz noskaidrot smaku avotus, raksturot, kādā mērā katrs avots izraisa smaku, un īstenot novēršanas un/vai mazināšanas pasākumus.

Trokšņa pārvaldības plāns

Trokšņa pārvaldības plāns ir EMS daļa (sk. 1. LPTP), un tam ir šādi elementi:

a)	trokšņa monitoringa protokols;

b)	protokols reaģēšanai uz konstatētiem trokšņa incidentiem, piem., sūdzībām;

c)	trokšņa mazināšanas programma, kas paredz noskaidrot tā avotus, izmērīt/aplēst eksponētību troksnim, raksturot, kādā mērā troksni vai vibrācijas izraisa katrs avots, un īstenot novēršanas un/vai mazināšanas pasākumus.

Avāriju pārvaldības plāns

Avāriju pārvaldības plāns ir EMS daļa (sk. 1. LPTP), un tas identificē ar iekārtu saistītos apdraudējumus un ar tiem saistītos riskus un nosaka, ar kādiem pasākumiem šie riski novēršami. Tajā ņem vērā, kādi piesārņotāji, kuru izplūde varētu radīt negatīvas vidiskas sekas, ir vai varētu būt objektā. To var sagatavot, izmantojot, piemēram, FMEA (atteiču veidu un seku analīze) un/vai FMECA (atteiču veidu, seku un kritiskuma analīze).

Avāriju pārvaldības plāns ietver tāda ugunsdrošības, ugunsgrēku atklāšanas un kontroles plāna izstrādi un īstenošanu, kas balstīts uz risku un ietver automātisko ugunsgrēku atklāšanas un brīdinājuma sistēmu, kā arī manuālu un/vai automātisku uguns dzēšanas un kontroles sistēmu izmantošanu. Ugunsdrošības, ugunsgrēku atklāšanas un kontroles plāns ir sevišķi relevants attiecībā uz:

—	atkritumu glabāšanas un priekšapstrādes zonām,

—	kurtuvju piekraušanas zonām,

—	elektrovadības sistēmām,

—	maisa filtriem,

—	fiksētajiem adsorbcijas slāņiem.

Avāriju pārvaldības plānā (it sevišķi tad, ja iekārtai tiek piegādāti bīstamie atkritumi) iekļauj arī personāla apmācības programmas attiecībā uz:

—	sprādzienu un ugunsgrēku novēršanu,

—	ugunsgrēku dzēšanu,

—	ķīmiskiem riskiem (marķējums, kancerogēniskas vielas, toksiskums, korozijas risks, ugunsrisks).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004, par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158 30.4.2004., 7. lpp.).

(3) Jebkuram parametram, kuram ar paraugošanu vai analīzi saistītu ierobežojumu dēļ 30 minūtes ilgus paraugojumus/mērījumus un/vai trīs secīgu mērījumu vidējo vērtību izmantot nav lietderīgi, var izmantot kādu piemērotāku procedūru. Ja attiecībā uz PHDD/F vai dioksīniem līdzīgajiem PHB izmanto īso paraugošanu, tad paraugošanas periods ilgst 6 līdz 8 h.

(4) Parastie nepārtrauktas mērīšanas EN standarti ir EN 15267-1, EN 15267-2, EN 15267-3 un EN 14181. Periodisko mērījumu EN standarti ir norādīti tabulā vai zemsvītras piezīmēs.

(5) Periodiska monitoringa gadījumā monitoringa biežums nav jāievēro, ja stacija tiktu darbināta tikai tādēļ, lai varētu izdarīt emisiju mērījumu.

(6) Ja izmanto nepārtrauktu N2O monitoringu, ir piemērojami parastie EN nepārtrauktās mērīšanas standarti.

(7) Ja ir pierādīts, ka HCl emisiju līmeņi ir pietiekami nemainīgi, nepārtrauktu HF mērīšanu var aizstāt ar periodiskiem mērījumiem, kuru biežums ir vismaz viena reize sešos mēnešos. EN standarta periodiskiem HF mērījumiem nav.

(8) Ja stacijā tiek incinerēti atkritumi ar pierādīti zemu un nemainīgu dzīvsudraba saturu (piem., kontrolēta sastāva atkritumu monoplūsmas), emisiju nepārtraukto monitoringu var aizstāt ar ilgo paraugošanu (ilgajai Hg paraugošanai EN standarta nav) vai periodiskiem mērījumiem, ko veic vismaz reizi sešos mēnešos. Pēdējā gadījumā attiecīgais standarts ir EN 13211.

(9) Monitorings attiecas tikai uz tādu atkritumu incinerāciju, kas satur bromētus antipirēnus, vai stacijām, kurās izmanto 31. LPTP d) punktā minēto paņēmienu ar pastāvīgu broma inžekciju.

(10) Monitoringu neveic, ja pierādīts, ka emisijas līmeņi ir pietiekami nemainīgi.

(11) Monitoringu neveic, ja pierādīts, ka dioksīniem līdzīgo PHB emisijas ir mazākas par 0,01 ng PVO TEQ/Nm3.

(12) Ja pierādīts, ka emisijas ir pietiekami nemainīgas, monitoringa biežums var būt vismaz reize sešos mēnešos.

(13) Dienišķos 24 stundu plūsmproporcionālo apvienoto paraugu mērījumus var aizstāt ar dienišķiem punktparaugu mērījumiem.

(14) Monitorē vai nu karsēšanas zudumus, vai kopējo organisko oglekli.

(15) No mērījumu rezultāta var atņemt elementāro oglekli (kura daudzums noteikts, piem., saskaņā ar DIN 19539).

(16) Piemērojams vai nu KOO satura LPTP SVSL, vai karsēšanas zudumu LPTP SVSL.

(17) LPTP SVSL diapazona apakšgala vērtības var sasniegt, izmantojot verdošā slāņa kurtuves vai rotācijas krāsnis, ko darbina izdedžu vitrifikācijas režīmā.

(18) LPTP SEEL ir piemērojams tikai tad, ja izmanto siltuma atguves katlu.

(19) Bruto elektriskā lietderības koeficienta LPTP SEEL ir piemērojami tikai stacijām vai staciju daļām, kurās elektroenerģija tiek ražota ar kondensācijas turbīnu.

(20) LPTP SEEL diapazona augšgala vērtības var panākt, izmantojot 20. LPTP f) punktu.

(21) Bruto energoefektivitātes LPTP SEEL ir piemērojami tikai stacijām vai staciju daļām, kurās vai nu tiek ražots tikai siltums, vai arī elektroenerģija tiek ražota ar pretspiediena turbīnu, bet siltums – no tvaika, kas turbīnu atstāj.

(22) Ja izmanto dūmgāzu kondensatoru, panāktā bruto energoefektivitāte var pārsniegt LPTP SEEL diapazona augstāko robežu (pat pārsniegt 100 %).

(23) Notekūdeņu dūņu incinerācijas gadījumā katla lietderības koeficients ir lielā mērā atkarīgs no krāsnij pievadīto notekūdeņu dūņu ūdens satura.

(24) Esošām stacijām, kas paredzētas bīstamo atkritumu incinerācijai un kurās neizmanto maisa filtru, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 7 mg/Nm3.

(25) LPTP SEL diapazona apakšgala vērtības var panākt, izmantojot slapjo skruberi; diapazona augšgala vērtības var būt saistītas ar sausā sorbenta inžekciju.

(26) LPTP SEL diapazona apakšgala vērtības var panākt, izmantojot SKR. Panākt LPTP SEL diapazona apakšgala vērtības var nebūt iespējams, ja incinerē atkritumus ar augstu slāpekļa saturu (piem., organisko slāpekļa savienojumu ražošanas atlikumus).

(27) Ja SKR neizmanto, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 180 mg/Nm3.

(28) Attiecībā uz esošām stacijām, kas aprīkotas ar SNKR sistēmu, bet neizmanto slapjās attīrīšanas paņēmienus, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 15 mg/Nm3.

(29) Piemērojams vai nu PHDD/F LPTP SEL, vai PHDD/F + dioksīniem līdzīgo PHB LPTP SEL.

(30) LPTP SEL nav piemērojams, ja pierādīts, ka emisijas līmeņi ir pietiekami nemainīgi.

(31) Piemērojams vai nu dienas vidējās vērtības vai paraugošanas perioda vidējās vērtības LPTP SEL, vai ilgā paraugošanas perioda LPTP SEL. Ilgās paraugošanas LPTP SEL var būt piemērojams tad, ja stacijā incinerē atkritumus, kam ir pierādīti zems un stabils dzīvsudraba saturs (piem., kontrolēta sastāva atkritumu monoplūsmas).

(32) LPTP SEL diapazonu apakšgala vērtības var panākt:

—	incinerējot atkritumus, kam ir pierādīti zems un stabils dzīvsudraba saturs (piem., kontrolēta sastāva atkritumu monoplūsmas), vai

—	nebīstamo atkritumu incinerācijā izmantojot īpašus paņēmienus, kas ļauj novērst vai mazināt dzīvsudraba emisiju smailes.

LPTP SEL diapazonu augšgala vērtības var būt saistītas ar sausā sorbenta inžekciju.

(33) Tehniskie paņēmieni aprakstīti 2.3. punktā.

(34) Vidējošanas periodi ir noteikti sadaļā “Vispārīgi apsvērumi”.

(35) Vidējošanas periodi ir noteikti sadaļā “Vispārīgi apsvērumi”.

(36) Ja vien tas nerada lielāku vides piesārņojumu, LPTP SEL var nebūt piemērojami, ja lejasposma notekūdeņu attīrīšanas stacija ir konstruēta un aprīkota tā, ka attiecīgie piesārņotāji tiek likvidēti tur.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 312

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 3. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2007 (2019. gada 18. novembris), ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 piemērošanu attiecībā uz sarakstiem, kuros norādīti tie dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, kā arī siens un salmi, uz ko attiecina oficiālās kontroles robežkontroles punktos, un ar ko groza Lēmumu 2007/275/EK ( 1 )	1
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2019/2008 (2019. gada 28. novembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Asamblejas 31. sesijā attiecībā uz grozījumu pieņemšanu Rezolūcijā A.658(16) par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem un attiecībā uz Rezolūcijas par Apsekojumu pamatnostādnēm, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma (HSSC), pieņemšanu	40
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/2009 (2019. gada 2. decembris), ar ko atbalsta Ukrainas centienus sadarbībā ar EDSO apkarot ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību	42
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2010 (2019. gada 12. novembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu incinerāciju (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 7987) ( 1 )	55
	*	Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES) 2019/2011 (2019. gada 28. novembris), ar kuru, pagarinot lēmuma piemērošanas periodu, groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2009, ar ko apstiprina dalībvalstu iesniegtās vakcinācijas programmas pret nodulāro dermatītu (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 8580) ( 1 )	93
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2012 (2019. gada 29. novembris) par atvieglojumiem saskaņā ar 14. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 29/2009, ar ko nosaka prasības datu pārraides pakalpojumu sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā ( 1 )	95

Gaisa kuģa tips/sērija/modelis	Ražotājs	ICAO tipa identifikators
AN-12, visi	Antonov	AN12
AN-124 100	Antonov	A124
IL-76, visi	Ilyushin	IL76
A300, visi	Airbus	A30B A306 A3ST
A310, visi	Airbus	A310
A-319/-320/-321, kuru pirmais lidojumderīguma sertifikāts izdots laikā 1995. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 5. jūlijam, ieskaitot	Airbus	A319 A320 A321
A340, visi	Airbus	A342 A343 A345 A346
A318-112	Airbus	A318
AVROLINER (RJ-100)	AVRO	RJ1H
AVROLINER (RJ-85)	AVRO	RJ85
BA146-301	British Aerospace	B463
B717-200	Boeing	B712
B737-300	Boeing	B733
B737-400	Boeing	B734
B737-500	Boeing	B735
B747-400	Boeing	B744
B757-200	Boeing	B752
B757-300	Boeing	B753
B767-200	Boeing	B762
B767-300	Boeing	B763
B767-400	Boeing	B764
MD-82	Boeing	MD82
MD-83	Boeing	MD83
MD-11, visi	Boeing	MD11
CL-600-2B19 (CRJ100/200/440)	Bombardier	CRJ1/CRJ2
Dornier 328-100	Dornier	D328
Dornier 328-300	Dornier	J328
Fokker 70	Fokker	F70
Fokker 100	Fokker	F100
“King Air” sērija (90/100/200/300)	Beechcraft	BE9L BE20 B350
Hercules L-382-G-44K-30	Lockheed	C130
SAAB 2000/SAAB SF2000	SAAB	SB20


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.