(1)

Padomes Direktīva 2006/112/EK (3), kas grozīta ar Padomes Direktīvu (ES) 2017/2455 (4), paredz, ka tad, ja, izmantojot tādu elektronisku saskarni kā tirdzniecības vieta, platforma, portāls vai līdzīgs mehānisms, nodokļa maksātājs veicina no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanu sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR, vai tāda nodokļa maksātāja, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, īstenotu preču piegādi Kopienā personai, kas nav nodokļa maksātāja, uzskata, ka nodokļa maksātājs, kas veicina piegādi, ir saņēmis un piegādājis minētās preces pats. Ar minēto direktīvu viena piegāde ir sadalīta divos piegādes posmos, tādēļ, lai pareizi noteiktu piegādes vietu, ir jānosaka, uz kuru no minētajiem piegādes posmiem būtu attiecināma preču nosūtīšana vai transportēšana. Ir arī jānodrošina, ka minēto divu piegāžu nodokļa iekasējamības gadījums iestājas vienlaikus.

(2)

Tā kā nodokļa maksātājs, kurš, izmantojot elektronisku saskarni, veicina preču piegādi Kopienā personai, kas nav nodokļa maksātāja, saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem var atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas samaksāts piegādātājiem, kuri neveic uzņēmējdarbību Kopienā, pastāv risks, ka šāds piegādātājs var nesamaksāt PVN nodokļu iestādēm. Lai izvairītos no šāda riska, piegāde no piegādātāja, kas pārdod preces, izmantojot elektronisku saskarni, būtu jāatbrīvo no PVN, savukārt šādam piegādātājam būtu piešķiramas tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli, ko tas samaksājis par piegādāto preču iegādi vai importu. Tādā nolūkā piegādātājam vienmēr vajadzētu būt reģistrētam tajā dalībvalstī, kurā viņš minētās preces iegādājis vai importējis.

(3)

Turklāt ir iespējams, ka piegādātāji, kuri neveic uzņēmējdarbību Kopienā un kuri izmanto elektronisko saskarni, lai pārdotu preces, tur krājumus vairākās dalībvalstīs un papildus preču tālpārdošanai Kopienas iekšienē piegādā preces no šiem krājumiem pircējiem tajā pašā dalībvalstī. Patlaban uz šādām piegādēm neattiecas īpašais režīms preču tālpārdošanai Kopienas iekšienē un pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri veic uzņēmējdarbību Kopienā, bet ne patēriņa dalībvalstī. Lai mazinātu administratīvo slogu, šo īpašo režīmu PVN deklarēšanai un samaksai par attiecīgajām iekšzemes piegādēm būtu jāatļauj izmantot tiem nodokļa maksātājiem, kas, izmantojot elektronisku saskarni, veicina preču piegādi Kopienā personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas tiek uzskatīti par tādiem, kuri saņēmuši un piegādājuši preces paši.

(4)

Lai nodrošinātu konsekvenci attiecībā uz PVN un ievedmuitas nodokļa samaksu par preču importu, termiņš, kurā importa PVN maksājams muitai, ja izmanto īpašo režīmu importa PVN deklarēšanai un samaksai, būtu jāsaskaņo ar termiņu, kas attiecībā uz muitas nodokli noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (5) 111. pantā.

(5)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (6) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(6)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/112/EK,

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 682/2007 (2) konkrētiem importētiem Taizemes izcelsmes sagatavotiem vai konservētiem cukurkukurūzas graudiem, uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi ex 2001 90 30 un ex 2005 80 00, noteica galīgo antidempinga maksājumu (“galīgie antidempinga pasākumi”). Pasākumi bija procentuālais maksājums robežās no 3,1 % līdz 12,9 %.

(2)

Regula (EK) Nr. 682/2007 tika grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 954/2008 (3) attiecībā uz maksājuma likmi, kas noteikta vienam uzņēmumam un “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Grozītie maksājumi bija 3,1–14,3 % apmērā. No maksājuma tika atbrīvots imports no diviem Taizemes ražotājiem eksportētājiem, no kuriem ar Komisijas Lēmumu 2007/424/EK (4) tika pieņemtas saistības.

(3)

Padome, pieņemot Regulu (EK) Nr. 847/2009 (5), uzskatīja, ka cenu saistības ar fiksētām minimālajām importa cenām vairs nav pietiekamas, lai neitralizētu dempinga radīto kaitējumu. Tādējādi pieņemtās saistības tika atsauktas un tika noraidīti 10 citu Taizemes ražotāju eksportētāju saistību piedāvājumi.

(4)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (ES) Nr. 875/2013 (6) atkārtoti noteica galīgos antidempinga pasākumus konkrētu Taizemes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importam (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”).

(5)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas Padome ar Regulu (ES) Nr. 307/2014 (7) grozīja Regulā (ES) Nr. 875/2013 noteikto antidempinga maksājumu attiecībā uz River Kwai International Food Industry Co., Ltd.

(6)

Pēc ES Tiesas spriedumiem attiecīgi 2017. gada 14. decembrī un 2019. gada 28. martā lietās T-460/14 un C-144/18 P Komisija 2019. gada 29. augustā atsāka (8) antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Taizemes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importu, kuras rezultātā tika pieņemta Regula (ES) Nr. 307/2014. Šī izmeklēšana tika atsākta tikai tiktāl, ciktāl tā attiecas uz River Kwai International Food Industry Co. Ltd, un tā tika atsāka tajā posmā, kurā bija izdarīts pārkāpums.

(7)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (9), Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 11. panta 2. punktu.

(8)

Pārskatīšanas pieprasījumu to Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 50 % no kopējā Savienības konkrētu sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu ražošanas apjoma, 2018. gada 13. jūnijā iesniedza Eiropas Cukurkukurūzas pārstrādātāju asociācija (“AETMD” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”).

(9)

Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

(10)

Kad Komisija bija konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, un bija apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, tā sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu Taizemes Karalistes (“Taizeme” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importu Savienībā. Komisija 2018. gada 12. septembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (10) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(11)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2015. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Bez tam Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, zināmos Taizemes ražotājus un Taizemes iestādes, zināmos importētājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar izmeklēšanas sākšana, un aicināja visus minētos tajā piedalīties.

(13)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi.

(16)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim Savienības ražotājiem, pamatojoties uz lielākajiem ražošanas apjomiem 2017. gadā, un aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(17)

Pēc saņemtajām piezīmēm Komisija aizstāja vienu pagaidu izlasē esošo uzņēmumu ar nākamo lielāko Savienības ražotāju. Minētais uzņēmums pierādīja, ka tam nav vajadzīgo resursu, lai sadarbotos šajā pārskatīšanā. Galīgajā izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms veidoja vairāk nekā 60 % no kopējā lēstā Savienības ražošanas apjoma. Citas piezīmes netika saņemtas. Komisija secināja, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(18)

Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītus importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Tikai viens nesaistīts importētājs sniedza prasīto informāciju.

(19)

Tāpēc importētāju atlase nebija nepieciešama.

(20)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus zināmos ražotājus Taizemē sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Taizemes Karalistes pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamus ražotājus, kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(21)

Trīs attiecīgās valsts ražotāji sniedza informāciju, kas tika lūgta, un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. Visi trīs ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja pārskatāmo ražojumu uz Savienību un tāpēc ir ražotāji eksportētāji. Tie veido aptuveni 80 % no visa Taizemes eksporta uz Savienību.

(22)

Kad tika sākta izmeklēšana, Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē tika darītas pieejamas anketas. Komisija nosūtīja vēstules trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, nesaistītajam importētājam un trim ražotājiem eksportētājiem, kuri sniedza prasīto informāciju, lūdzot tiem aizpildīt attiecīgo anketu.

(23)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no visiem trim Savienības ražotājiem un visiem trim attiecīgās valsts ražotājiem, kas sadarbojās.

(24)

Nesaistītā importētāja atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas.

(25)

Komisija pieprasīja un attiecībā uz personām, kuras sadarbojās, pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādos uzņēmumos.

(26)

Pārskatāmais ražojums ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, Taizemes izcelsmes cukurkukurūzas (Zea mays var. saccharata) graudi, sagatavoti vai konservēti etiķī vai etiķskābē, nesaldēti, kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2001 90 30 (Taric kods 2001903010), un cukurkurūzas (Zea mays var. saccharata) graudi, kas sagatavoti vai konservēti citādi nekā etiķī vai etiķskābē, nesaldēti, izņemot pozīcijas 2006 ražojumus, un ko klasificē ar KN kodu ex 2005 80 00 (Taric kods 2005800010) (“cukurkukurūza”) (“pārskatāmais ražojums”).

(27)

Izmeklēšanā tika atklāts – lai gan pastāv atšķirības konservēšanā, dažādajiem pārskatāmā ražojuma veidiem ir vienas un tās pašas bioloģiskās un ķīmiskās īpašības un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim.

(28)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas bioloģiskās un ķīmiskās īpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(29)

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(30)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konkrētu sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu imports no Taizemes turpinājās, lai gan zemākā līmenī nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (proti, no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim). Saskaņā ar Eurostat datiem cukurkukurūzas imports no Taizemes pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 3,9 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar 12,7 % tirgus daļu sākotnējās izmeklēšanas periodā un 6 % iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas periodā. Absolūtā izteiksmē importa apjoms no Taizemes pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 13 643 tonnas. Pirms tam importa apjoms samazinājās no 41 973 tonnām sākotnējās izmeklēšanas periodā līdz 21 856 tonnām iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas periodā.

(31)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais ražotāja eksportētāja veiktās līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no šā ražotāja eksportētāja pārskatāmā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Savienību.

(32)

Tādējādi bija reprezentatīvs tikai viena ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(33)

Tad Komisija attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kuram bija reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību.

(34)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms šim ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, bija reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību.

(35)

Pēc tam Komisija noteica ražojuma veidus, kam iekšzemes pārdošanas apjomi bija reprezentatīvi, un ražojuma veidus, kurus iekšzemes tirgū nepārdeva vai kuriem pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvs.

(36)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuriem iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi, Komisija katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veikto rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(37)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir rentabla, ja:

(38)

Tādā gadījumā normālā vērtība ir visu konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējais svērtais rādītājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(39)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā iekšzemes cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ja:

(40)

Analizējot iekšzemes pārdošanas apjomus ražojuma veidiem ar reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka vidējā svērtā pārdošanas cena bija zemāka nekā vienības ražošanas izmaksas. Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta kā vienīgi rentablās pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(41)

Ja parastā tirdzniecības apritē kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots vai tika pārdots nepietiekamā daudzumā vai kāds ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(42)

Normālā vērtība tika noteikta, pie ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(43)

Vajadzības gadījumā ražošanas izmaksas tika koriģētas.

(44)

Pārējiem diviem ražotājiem eksportētājiem, kuri vispār nepārdeva līdzīgo ražojumu iekšzemes patēriņam, normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(45)

Normālā vērtība tika aprēķināta, katra uz Eiropas Savienību eksportētā ražojuma veida ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgu PVA summu un peļņu.

(46)

Vienam no šiem abiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nepārdeva līdzīgo ražojumu iekšzemes patēriņam, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu PVA un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz faktisko summu, ko attiecībā uz konkrēto ražotāju eksportētāju piemēro tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu ražošanai un pārdošanai parastā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū.

(47)

Otram ražotājam eksportētājam, kurš nepārdeva ne līdzīgo ražojumu, ne arī tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus iekšzemes patēriņam, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu PVA un peļņu noteica kā tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu vidējo PVA un peļņas rādītāju, kāds tika aprēķināts abiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Šī metode nodrošina, ka šādi noteiktais peļņas apjoms nepārsniedz peļņu, ko parasti gūst citi eksportētāji, pārdodot tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus iekšzemes tirgū, kā noteikts pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktā.

(48)

Visi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja pārskatāmo ražojumu tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpēc, ievērojot pamatregulas 2. panta 8. punktu, eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par pārskatāmo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(49)

Komisija salīdzināja ražotāju eksportētāju normālo vērtību un eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(50)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(51)

Attiecīgā gadījumā un pienācīgi pamatojot, eksporta cena tika koriģēta, ņemot vērā atšķirības transporta izmaksās, kravas apstrādes un iekraušanas izmaksās, kredīta izmaksās, banku maksās un komisijas maksās.

(52)

Eksporta cenas lejupēja korekcija saistībā ar transporta izmaksām bija no 1 % līdz 2 %, ar kravas apstrādes un iekraušanas izmaksām – no 0,5 % līdz 1,5 %, kredīta izmaksām – no 0 % līdz 0,5 %, banku maksām – no 0 % līdz 0,5 % un komisijas maksām – no 0,5 % līdz 1,5 %.

(53)

Divi ražotāji eksportētāji pieprasīja negatīvu pielaidi (pozitīvu korekciju) eksporta cenai sakarā ar apgalvotu maksājuma kompensāciju (pie “citiem faktoriem”), kā paredzēts pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktā. Šie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka viņi saņem šo maksājuma kompensāciju no Taizemes valdības, ja pārskatāmo ražojumu pārdod eksportam, tostarp uz Savienības tirgu.

(54)

Šie ražotāji eksportētāji varēja pierādīt, ka tiem tiek izmaksāta summa, kas atbilst mazāk nekā 0,5 % no rēķina vērtības. Tomēr šie ražotāji eksportētāji nevarēja pierādīt nekādu saistību starp saņemto maksājuma kompensāciju un importa maksām par materiāliem, kas iekļauti eksportētajā pārskatāmajā ražojumā. Tāpēc prasības izmantot negatīvu pielaidi saskaņā ar 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu tika noraidītas.

(55)

Normālās vērtības lejupēja korekcija saistībā ar transporta izmaksām bija robežās no 1 % līdz 2 % un kredīta izmaksām – no 0,5 % līdz 1 %.

(56)

Viens ražotājs eksportētājs pieprasīja normālās vērtības korekciju sakarā ar atšķirībām pārdošanai iekšzemes tirgū piešķirtā kredīta izmaksās, kuras aprēķinātas, izmantojot īstermiņa procentu likmi komercaizdevumiem, ko sniedz kāda komercbanka Taizemē. Komisija norādīja, ka pieprasītā likme ir maksimālā teorētiskā maksājamā likme un tā bija piemērojama dienā pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda sākuma. Tā bija ievērojami augstāka nekā finanšu pārskatos, kas attiecās uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, atrodamā faktiskā procentu likme, kas bija jāmaksā saskaņā ar salīdzināmu īstermiņa aizdevuma līgumu. Tāpēc Komisija koriģēja pieprasīto pielaidi, to balstot uz faktiski piemēroto procentu likmi salīdzināmiem darījumiem.

(57)

Divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka jāizmanto samazināts peļņas procents, Komisijai aprēķinot normālo vērtību, lai atspoguļotu faktu, ka iekšzemes tirgū (ražotāja) zīmola pārdošanai ir lielāks peļņas procents nekā pārdošanai bez zīmola (t. i., ne ražotāja zīmola, parasti pircēja zīmola) Savienības tirgū.

(58)

Saskaņā ar sākotnējo izmeklēšanu Komisija pieņēma šos apgalvojumus, ciktāl tie bija piemērojami, un veica korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu. Attiecīgajiem uzņēmumiem ir sniegta sīkāka informācija.

(59)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar pārskatāmā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(60)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas kāds ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, sniedza piezīmes par tam noteiktās dempinga starpības aprēķināšanu, norādot uz iespējamu pārrakstīšanās kļūdu. Ņemot vērā šīs piezīmes, Komisija pārskatīja aprēķinu, lai labotu pārrakstīšanās kļūdu, un noteica pārskatīto dempinga starpību šim ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās. Komisija konstatēja, ka šis ražotājs eksportētājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempingu neveica.

(61)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas attiecībā uz pārrakstīšanās kļūdas labošanu cits ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, sniedza piezīmes par pārskatītā aprēķina ietekmi uz tam noteikto dempinga starpību. Šīs piezīmes tika iesniegtas pēc termiņa – četras dienas pēc piezīmju iesniegšanas termiņa –, un netika nodrošināta dokumenta nekonfidenciāla versija. Līdz ar to Komisija nevarēja oficiāli izskatīt šīs piezīmes. Jebkurā gadījumā Komisija konstatēja, ka šīm piezīmēm nebūtu nekādas ietekmes uz šim ražotājam eksportētājam iepriekš izpausto dempinga starpību.

(62)

Neraugoties uz aprēķina kļūdas labojumu vienam ražotājam eksportētājam, Komisijas secinājums par dempingu attiecībā uz valsti kopumā paliek nemainīgs. Tas ir tāpēc, ka abiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un pārstāvēja vairāk nekā 90 % no kopējā ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, veiktā attiecīgā ražojuma importa Savienībā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika konstatēts ievērojams dempings.

(63)

Valsts mēroga dempinga starpība, kas pamatojas uz visu trīs ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto dempinga starpību un ir izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, pārsniedza de minimis līmeni (4,3 %). Tāpēc Komisija secināja, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās.

(64)

Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izskatīja dempinga turpināšanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Taizemē, kā arī saistība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā.

(65)

Komisijai pieejamo informāciju par ražošanu un neizmantoto jaudu veido dati, ko iesnieguši visi trīs Taizemes ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, dati, ko pieprasījuma iesniedzējs tika iesniedzis pārskatīšanas pieprasījumā, kā arī papildu informācija, ko pieprasījuma iesniedzējs tika iesniedzis procedūras gaitā.

(66)

Viens Taizemes ražotājs – RKI – iesniedza ražošanas apjoma un jaudas datus atsevišķi par “pusfabrikātiem” un “gatavām precēm”. Vienīgā atšķirība starp šīm preču kategorijām bija tāda, ka “gatavajām precēm” uz skārdenēm bija etiķete, savukārt uz “pusfabrikātiem” etiķetes nebija. Komisija uzskatīja, ka “pusfabrikātu” ražošanas jauda ir visatbilstošākais rādītājs, ko izmantot pārskatāmajam ražojumam, jo gatavo preču ražošanas jauda tika aprēķināta, pamatojoties uz pašreizējo etiķešu uzlikšanas iekārtu izmantošanas laiku, kuru varētu palielināt.

(67)

Turklāt, pamatojoties uz pārbaudē iegūto informāciju, Komisija uzskatīja, ka rentabilitātes procents, kas izmantots, lai aprēķinātu RKI pusfabrikātu ražošanas jaudu, bija pārāk zems, un koriģēja to uz augšu.

(68)

Tā rezultātā Komisija lēsa, ka trim ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pieejamā neizmantotā jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 70 000 tonnu pārskatāmā ražojuma. Tā kā visi trīs ražotāji, kas sadarbojās, veidoja aptuveni 45 % no visu pārskatīšanas pieprasījumā minēto Taizemes ražotāju kopējās lēstās ražošanas jaudas (300 000 tonnas), Komisija ar ekstrapolāciju aplēsa, ka visu Taizemes ražotāju kopējā neizmantotā jauda būtu aptuveni 150 000 tonnu. Tas ir vairāk nekā 40 % no kopējā Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un apmēram 11 reižu vairāk nekā kopējais pārskatāmā ražojuma eksporta apjoms no Taizemes uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(69)

Turklāt pieprasījuma iesniedzēja sniegtie pierādījumi liecināja – bija sagaidāms, ka 2018. gadā pārstrādei pieejamās neapstrādātās cukurkukurūzas apjomi par 12,5 % līdz 25 % pārsniegs 2017. gada apjomus (11). Turklāt 2018. gadā kāds Taizemes cukurkukurūzas ražotājs, kas nesadarbojās, proti, Sunsweet Public Company Limited, ieguldīja 170,6 miljonus THB (apmēram 4,5 miljonus EUR) mašīnās un iekārtās, lai palielinātu ražošanas jaudu un ražošanas efektivitāti (12).

(70)

Tāpēc Komisija secināja, ka Taizemes cukurkukurūzas ražotājiem ir pieejama plaša neizmantotā jauda, lai palielinātu eksportu uz Savienības tirgu, ja spēkā esošie antidempinga pasākumi beigtos.

(71)

Lai noteiktu iespējamo importa dinamiku, ja antidempinga pasākumi beigtos, Komisija izvērtēja Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā. Tā kā vairāk nekā 85 % no Taizemes ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, Savienības tirgū pārdotās produkcijas bija lielas parastā veidā atveramas skārdenes un aptuveni 42 % no Taizemes eksporta uz trešām valstīm arī bija lielas parastā veidā atveramas skārdenes, tika analizēts šis ražojuma veids.

(72)

Salīdzinot šādus pārdošanas apjomus EXW līmenī, tika konstatēts, ka cenas uz Savienības tirgu bija par aptuveni 20 % augstākas nekā tā paša ražojuma veida cenas uz trešām valstīm. Ņemot vērā ievērojami augstākās cenas Savienības tirgū, ir skaidrs, ka tas joprojām ir pievilcīgs tirgus Taizemes ražotājiem eksportētājiem. Šis konstatējums ir reprezentatīvs attiecībā uz visiem Taizemes eksportētājiem, jo, kā minēts 21. apsvērumā, ražotāji, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 80 % no visa Taizemes eksporta uz Savienību.

(73)

Komisija arī norādīja, ka Taizemes ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās, tika piemēroti vidēji augstāki antidempinga maksājumi nekā uzņēmumiem, kuri izmeklēšanā sadarbojās. Tāpēc ir lielāka iespējamība, ka šie uzņēmumi palielinātu eksportu uz Savienības tirgu, ja spēkā esošie antidempinga pasākumi beigtos.

(74)

Būtiskais Taizemes eksporta apjoms un tirgus daļa sākotnējā izmeklēšanas periodā (41 973 tonnas, 12,7 %) un turpinātais pārskatāmā ražojuma eksports no Taizemes uz Savienības tirgu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (13 643 tonnas, 3,9 %) ļauj Komisijai secināt, ka Savienības tirgus Taizemes pārskatāmā ražojuma ražotājiem ir pievilcīgs.

(75)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Taizemes valdība apgalvoja, ka eksporta apjomi no Taizemes salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanas periodu samazinājās ievērojami (–67 %). Tā arī apgalvoja – ņemot vērā, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par 1 %, bet Taizemes eksporta uz Savienību tirgus daļa saglabājās stabila 3,9 % apmērā, dempinga turpināšanās iespējamība nepastāv.

(76)

Tomēr Taizemes valdība neapstrīd ne to, ka pārliecinoši lielākā daļa pārskatāmā ražojuma uz Savienību tika pārdota par dempinga cenām, ne arī to, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, pārskatāmā ražojuma eksports turpinājās ievērojamos daudzumos. Tāpēc Komisija tomēr saglabā savu konstatējumu par dempinga turpināšanās iespējamību.

(77)

Turklāt Taizemes valdība apgalvoja, ka Taizemes ražošanas jaudas korekcija un līdz ar to 66.–70. apsvērumā minētā neizmantotās ražošanas jaudas korekcija nav pamatota, bet nepamatoja savu apgalvojumu. Taizemes ražotājs eksportētājs, kura ražošanas jauda tika koriģēta, korekciju neapstrīdēja. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(78)

Taizemes valdība arī apgalvoja – tā kā Taizemes eksporta apjomi veidoja tikai 0,9 % no Taizemes ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, kopējās neizmantotās jaudas, Savienības tirgus vairs nav pievilcīgs Taizemes ražotājiem eksportētājiem.

(79)

Tomēr Taizemes eksporta apjoms faktiski bija aptuveni 9 % (13) no Taizemes kopējās neizmantotās jaudas. Tas apstiprina, ka Taizemes ražotāji eksportētāji turpina eksportēt ievērojamus apjomus uz Savienību, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, un tiem ir ievērojama neizmantotā jauda, lai palielinātu pārskatāmā ražojuma eksportu, ja pasākumi beigtos.

(80)

Tādēļ, ja pašreizējie antidempinga pasākumi beigtos, imports no Taizemes Savienībā, visdrīzāk, ievērojami palielinātos un notiktu par dempinga cenām.

(81)

Tādējādi, jo īpaši ņemot vērā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatēto dempinga starpību, Taizemē pieejamo ievērojamo neizmantoto jaudu un Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija secināja, ka, visticamāk, dempings turpinātos, ja pasākumi tiktu atcelti, un Savienības tirgū ievērojamos daudzumos ienāktu eksports par dempinga cenām. Tāpēc tiek uzskatīts, ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība, ja spēkā esošie antidempinga pasākumi beigtos.

(82)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja apmēram 20 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(83)

Pamatojoties uz informāciju, kuru sniedza Savienības ražošanas nozare, tika noteikts, ka kopējais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir aptuveni 376 000 tonnu. Kā norādīts 15. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kas veido vairāk nekā 60 % no kopējā līdzīgā ražošanas apjoma Savienībā.

(84)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, summējot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un kopējo importu Savienībā no Comext datubāzes (Eurostat).

(85)

Visā attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā nedaudz palielinājās (par 2 %).

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(86)

Komisija noteica importa no Taizemes apjomu Savienībā, pamatojoties uz datiem no Comext datubāzes (Eurostat), un importa tirgus daļu, salīdzinot šos importa apjomus ar patēriņu Savienībā, kas norādīts 1. tabulā.

(87)

Pārskatāmā ražojuma imports no Taizemes Savienībā palielinājās par 3 % – no 13 307 tonnām 2015. gadā līdz aptuveni 13 643 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – pēc 12 % samazinājuma 2016. gadā.

2. tabula

Importa apjoms Savienībā no Taizemes (t)

(88)

Atbilstošā Taizemes eksportētāju tirgus daļa Savienības tirgū mainījās līdzīgi importa apjomam un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 3,9 %.

3. tabula

Importa no Taizemes tirgus daļa (%)

(89)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz datiem no Comext datubāzes (Eurostat).

(90)

Pārskatāmā ražojuma importa no Taizemes vidējā cena attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %.

4. tabula

Importa no Taizemes vidējā cena (EUR/t)

(91)

Cenu starpību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(92)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no atlasīto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tika konstatēts, ka attiecīgās valsts izcelsmes importa vidējās svērtās cenas Savienības tirgū bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas par – 0,7 % līdz 4,25 %. Pēc apjoma apmēram 79 % atlasīto Taizemes ražotāju eksportētāju izcelsmes importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(93)

Cukurkukurūzas imports no trešām valstīm, izņemot Taizemi, galvenokārt notika no Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”).

(94)

Citu trešo valstu izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgajā laika posmā samazinājās no 2,2 % līdz 1,2 %. Divu lielāko eksportētājvalstu, izņemot Taizemi, individuālā tirgus daļa saglabājās zem 1 %.

5. tabula

Importa tirgus daļa

(95)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(96)

Šim tirgum cita starpā ir raksturīgi divi pārdošanas kanāli, t. i., pārdošana ar ražotāja zīmolu un pārdošana ar mazumtirgotāja zīmolu. Pārdošana pirmajā kanālā salīdzinājumā ar otro kanālu parasti saistīta ar augstākām pārdošanas izmaksām, jo īpaši, lai segtu mārketinga un reklāmas izmaksas, un tas ir arī cēlonis augstākai pārdošanas cenai.

(97)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka viss konkurējošais imports no atlasītajiem Taizemes ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, ietilpst otrajā kanālā, proti, mazumtirgotāja zīmola kanālā. Tāpēc tika uzskatīts par lietderīgu kaitējuma analīzē attiecīgā gadījumā nošķirt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomus ar ražotāja zīmolu no pārdošanas apjomiem ar mazumtirgotāja zīmolu, jo imports par dempinga cenām konkurē ar Savienības ražošanas nozares līdzīgajiem ražojumiem, ko pārdod ar mazumtirgotāja zīmolu. Šāda nošķiršana jo īpaši tika veikta, lai noteiktu pārdošanas apjomus, pārdošanas cenas un rentabilitāti. Tomēr, lai gūtu pilnīgu priekšstatu, 9., 13. un 16. tabulā norādīts un analizēts arī kopapjoms (gan pārdošanai ar ražotāja zīmolu, gan ar mazumtirgotāja zīmolu). Pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi ar mazumtirgotāja zīmolu atbilda apmēram 67 % no kopējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un apmēram 57 % no pārdošanas vērtības.

(98)

Ņemot vērā, ka Savienībā cukurkukurūza tiek pārstrādāta tikai vasaras mēnešos, vairāki kaitējuma rādītāji ir gandrīz identiski 2017. gadā un PIP (no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam). Tas jo īpaši attiecas uz ražošanas apjomu un ražošanas jaudu.

(99)

Kā minēts 14. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(100)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares iesniegtajiem datiem un pārbaudītām atlasīto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(101)

Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem, kas bija ietverti atlasīto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem.

(102)

Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(103)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(104)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(105)

No apmēram 359 000 tonnām 2015. gadā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 5 %.

6. tabula

Ražošana Savienībā

(106)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās stabila.

7. tabula

Savienības ražošanas jauda

(107)

Jaudas izmantojumam bija tāda pati tendence kā ražošanai – tas attiecīgajā periodā palielinājās par 5 % (līdz 81 %).

8. tabula

Savienības jaudas izmantojums

(108)

Savienības ražošanas nozares veiktās pārdošanas nesaistītiem pircējiem apjoms Savienības tirgū tai produkcijai, kas paredzēta mazumtirgotāja zīmolam, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās par 3 %.

9. tabula

Savienības pārdošanas apjoms

(109)

Savienības ražošanas nozares produkcijas pārdošanas nesaistītiem pircējiem kopapjoms Savienības tirgū (gan ar ražotāja, gan ar mazumtirgotāja zīmolu) bija ar tādu pašu tendenci kā pārdošanai ar mazumtirgotāja zīmolu, t. i., attiecīgajā periodā tas palielinājās par 3 %.

(110)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2015. gadā bija 94 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā palielinājās par vienu procentpunktu līdz 95 %.

10. tabula

Savienības tirgus daļa

(111)

Laikposmā no 2015. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam patēriņš Savienībā nedaudz palielinājās (par 2 %), bet Savienības ražošanas nozarei ar augstāku pārdošanas apjomu izdevās palielināt savu tirgus daļu par 1 %.

(112)

Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis vispirms no 2015. līdz 2017. gadam samazinājās par 11 %, bet tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga par 6 procentpunktiem. Kopumā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 5 % – no apmēram 2 200 līdz apmēram 2 100 pilnslodzes ekvivalentiem (PSE).

11. tabula

Nodarbinātība

(113)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā izlaidi (tonnās) uz PSE gadā, sākotnēji bija 163 tonnas uz PSE un vispirms no 2015. līdz 2017. gadam palielinājās par 17 %, bet tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 7 procentpunktiem. Kopumā ražīgums palielinājās par 10 % – līdz 180 tonnām uz PSE gadā. Tas atspoguļo sarežģītu iekārtu lielāku izmantošanu uz roku darba rēķina.

12. tabula

Ražīgums Savienībā

(114)

Izmeklēšanā tika konstatēta dempinga turpināšanās, kā arī tas, ka valsts mēroga dempinga starpība, kas norādīta 63. apsvērumā, ir virs de minimis līmeņa.

(115)

Tajā pašā laikā, lai gan pārskatāmā ražojuma importa apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija salīdzinoši neliels, tas tomēr bija ievērojams – 3,9 %.

(116)

Analizētie makroekonomiskie un mikroekonomiskie rādītāji liecina – lai gan antidempinga pasākumi ir daļēji sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, Savienības ražotājiem nodarītā kaitējuma novēršanu, ražošanas nozare joprojām ir pakļauta pastāvīgam spiedienam, jo Taizemes ražotāju eksportētāju noteiktās cenas ir zemas.

(117)

Mazumtirgotāja zīmola segmentā, kas tieši konkurē ar importu no Taizemes, rentabilitāte ir zema. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas šajā tirgus segmentā samazinājās par 8 %, savukārt ražošanas izmaksas tajā pašā periodā palielinājās par aptuveni 1 %. Skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja atpelnīt izmaksas, un tas izraisīja ievērojamus zaudējumus. Savienības ražošanas nozares cukurkukurūzas biznesā mazumtirgotāja zīmols ir nozīmīgs (apmēram 67 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma un apmēram 57 % no pārdošanas vērtības), tāpēc tas ietekmē kopējo rentabilitāti. Tādējādi nevar konstatēt faktisku atgūšanos no iepriekšējā dempinga mazumtirgotāja zīmola segmentā, un tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta.

(118)

Savienības ražošanas nozares mazumtirgotāja zīmola ražojumu vienības cenas nesaistītiem pircējiem attiecīgajā periodā samazinājās par 8 % līdz 1 114 EUR/t.

(119)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū gan ražotāja, gan mazumtirgotāja zīmola segmentā attiecīgajā periodā samazinājās par 4 % līdz 1 311 EUR/t.

13. tabula

Vienības cena Savienības tirgū

(120)

No 2015. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto palielinājās par 8 %, ņemot vērā kopējo darbaspēka izmaksu pieaugumu par 2 % un par 5 % zemāku nodarbinātību (PSE) tajā pašā periodā.

14. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(121)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares krājumi perioda beigās samazinājās. Tie samazinājās par 6 % 2016. un 2017. gadā un par 59 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tomēr jānorāda, ka lielais krājumu apjoms katra kalendārā gada beigās saistīts ar to, ka ražas novākšana un konservēšana parasti ik gadu notiek septembra beigās. Tāpēc krājumi tiek papildināti tikai vasaras ražas novākšanas laikā un tiek izmantoti visa gada laikā, tāpēc krājumu līmeņi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir jāvērtē atsevišķi.

15. tabula

Krājumi

(122)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares mazumtirgotāja zīmolam paredzēto ražojumu pārdošanas rentabilitāte, izteikta procentos no neto pārdošanas apjoma, samazinājās no 5,2 % peļņas 2015. gadā līdz 0,7 % zaudējumiem pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā.

(123)

Arī Savienības ražošanas nozares ražotāja un mazumtirgotāja zīmolam paredzēto ražojumu pārdošanas rentabilitāte samazinājās no 10 % 2015. gadā līdz 6,7 % pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā. Tādējādi šis kritums ir mazāks nekā pārdošanai tikai ar mazumtirgotāja zīmolu. Rentabilitātes samazinājums skaidrojams ar to, ka pārdošanas cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %, kaut arī šajā pašā periodā ražošanas izmaksas (galvenokārt nepārstrādātas cukurkukurūzas un skārdeņu izmaksas) pieauga par 1 %. Skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare nav spējusi novirzīt pieaugušās ražošanas izmaksas uz pircējiem.

(124)

Ienākums no ieguldījumiem (“INI”), ko izteic kā peļņu (ar ražotāja un ar mazumtirgotāja zīmolu) procentos no neto ieguldījumu uzskaites vērtības, kopumā atbilda iepriekšminētajai rentabilitātes tendencei. Tā samazinājās no aptuveni 49 % 2015. gadā līdz 31,7 % pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā, tādējādi attiecīgajā periodā samazinoties par 35 %.

(125)

Neto skaidras naudas plūsma no pamatdarbības 2015. gadā bija apmēram 17 miljoni EUR. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā palielinājās līdz aptuveni 24 miljoniem EUR (t. i., par 42 %). Neviens no atlasītajiem Savienības ražotājiem nav norādījis, ka tam būtu bijušas grūtības piesaistīt kapitālu.

16. tabula

Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

17. tabula

Naudas plūsma

(126)

Savienības ražošanas nozares ikgadējie ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā attiecīgajā periodā nepārtraukti palielinājās – no aptuveni 4 miljoniem EUR 2015. gadā līdz aptuveni 8 miljoniem EUR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., tie palielinājās par 85 %. Ieguldījumi tika veikti, lai atjaunotu esošās iekārtas un palielinātu ražīgumu.

18. tabula

Ieguldījumi

(127)

Vairāki rādītāji no 2015. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam mainījās negatīvi. Samazinājās ienākums no ieguldījumiem un pārdošanas rentabilitāte, kā arī nodarbinātība (par 5 %). Imports no Taizemes palielinājās, bet tā vidējā cena samazinājās. Ļoti laba raža 2014. gadā radīja lielus krājumu apjomus 2015. gadā. Tajā pašā laikā imports no Taizemes par zemām cenām vēl vairāk negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozari. Reaģējot uz to, Savienības ražošanas nozare 2016. gadā samazināja cenas un ražošanu, kā arī likvidēja krājumus, un tas negatīvi ietekmēja tās rentabilitāti. Savienības ražošanas nozare varēja palielināt ražošanas apjomu tikai 2017. gadā, bet, ņemot vērā viena kalendārā gada starpību starp ražošanu un pārdošanu, rentabilitāte sasniedza zemāko līmeni.

(128)

Savienības ražošanas nozares cukurkukurūzas pārdošana mazumtirgotāja zīmola segmentā lielākajā daļā attiecīgā perioda bija ar zaudējumiem. Nozarē ir vajadzīga pārdošana ar mazumtirdzniecības zīmolu, jo tā veido vairāk nekā pusi no nozares pārdošanas apjoma. Ņemot vērā, cik nozīmīga kopējā pārdošanas vērtībā ir pārdošana ar mazumtirdzniecības zīmolu, kopējā rentabilitāte samazinājās no 10 % līdz 6,7 %.

(129)

Daži rādītāji attīstījās pozitīvi. Jaudas izmantojums palielinājās līdz 81 %. Ievērojami pieauga arī naudas plūsma un ieguldījumi. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ar mazumtirgotāja zīmolu, kas tieši konkurē ar importu no Taizemes, palielinājās par 3 %. Kopējais pārdošanas apjoms abiem segmentiem kopā palielinājās par tādu pašu procentuālo apjomu. Tomēr jānorāda, ka imports no Taizemes neļāva Savienības ražošanas nozarei novirzīt izmaksu pieaugumu uz pircējiem, tāpēc Savienības ražošanas nozare nespēja sasniegt apmierinošu rentabilitātes līmeni, lai saglabātu būtisku tirgus daļu tirgū, kurā konkurē tikai Savienības ražošanas nozare un imports no Taizemes, jo imports no citām trešām valstīm ir izkliedēts un nenozīmīgs.

(130)

Savienības ražošanas nozarē, skatot abus segmentus (mazumtirgotāja zīmolu un ražotāja zīmolu), vērojama atšķirīga situācija. No vienas puses, ražotāja zīmola segmentā Savienības ražošanas nozare nesaskaras ar spēcīgu tiešo konkurenci. Zīmolu īpašnieki ir spēcīgi, un tirgus ir konsolidēts. No otras puses, mazumtirgotāji ir cenu noteicēji mazumtirgotāja zīmola segmentā. Konkurencē ar importu no Taizemes cenas pastāvīgi tiek pakļautas spiedienam. Tādējādi Savienības ražotājiem ir grūtāk nodot ražošanas izmaksu (galvenokārt par cukurkukurūzu un skārdenēm) pieaugumu mazumtirgotājiem, ņemot vērā cenu spiedienu, ko rada imports no Taizemes.

(131)

Savienības ražošanas nozare, šķiet, ir spējusi palielināt savu tirgus daļu, dodot priekšroku apjomam, nevis cenām. Tomēr nevar ignorēt to, ka lielākajā daļā attiecīgā perioda lielākā daļa Savienības ražošanas nozares cukurkukurūzas biznesa (ar mazumtirgotāja zīmolu) ir bijusi ar zaudējumiem.

(132)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Taizemes valdība un divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka iespējamus draudus rada pieaugošais cukurkukurūzas importa apjoms no Ķīnas par zemākām importa cenām, nevis imports no Taizemes.

(133)

Lai gan Ķīnas izcelsmes importam ir zemāka vidējā cena, importa apjomi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija neievērojami (0,4 % tirgus daļa), tāpēc kaitējuma novērtējumā šis imports netika ņemts vērā. Šis apgalvojums tika noraidīts.

(134)

Taizemes valdība un abi ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares sliktie darbības rādītāji ir saistīti ar laika apstākļiem Eiropā 2018. gadā. Abi ražotāji eksportētāji atsaucās uz rakstu presē (14) par 2018. gada kukurūzas ražas novākšanu. Komisija vispirms norāda, ka 2018. gada cukurkukurūzas raža neietekmē Savienības ražošanas nozares rezultātus attiecīgajā periodā (līdz 2018. gada jūnijam), jo pārdošana līdz 2018. gada jūnijam ir saistīta ar iepriekšējā gada ražu. Otrkārt, šis raksts nav vērā ņemams, jo kukurūza atšķiras no cukurkukurūzas – tas ir cits augs, kuru neizmanto pārskatāmā ražojuma ražošanai.

(135)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka kaitējuma novērtējumā būtu jānošķir lielas skārdenes, ko pārdod ar mazumtirgotāja zīmolu, kur Taizemes ražotāju eksportētāju tirgus daļa bija no 20 % līdz 30 % un Savienības ražošanas nozarei bija zema rentabilitāte un tā cieta būtisku kaitējumu.

(136)

Kā minēts 96. apsvērumā, cukurkukurūzas tirgū ir divi tirdzniecības kanāli – mazumtirgotāja zīmols un ražotāja zīmols. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikts maksājums, kaitējuma novērtējums tika balstīts uz Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem kopumā (ražotāja zīmols + mazumtirgotāja zīmols), kā arī uz vairākiem kaitējuma rādītājiem (rentabilitāte, pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas), kas attiecās uz mazumtirgotāja zīmolu. Nav apstākļu izmaiņu, kas pamatotu atšķirīgas metodikas izmantošanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(137)

Kaitējuma izpausmes Savienības ražošanas nozarē ir dažādas. Antidempinga pasākumi ir zināmā mērā sasnieguši mērķi, jo ir novērsuši daļu kaitējuma, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām no Taizemes. Tomēr kopumā, jo īpaši ņemot vērā zemo rentabilitāti, Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta un nestabila.

(138)

Tādējādi Komisija secināja – lai gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts zināms kaitējums, tas nav uzskatāms par būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(139)

Komisija 138. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izvērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi beigtos, varētu atkārtoties kaitējums, ko nodara imports par dempinga cenām no Taizemes. Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajām tendencēm, redzams, ka antidempinga pasākumi ir daļēji sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, novērsuši kaitējumu Savienības ražotājiem. Tomēr, kā liecina vairāku kaitējuma rādītāju negatīvā attīstība, Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta un nestabila.

(140)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu attiecīgajā valstī, Savienības tirgus pievilcīgumu un importa no attiecīgās valsts ietekmi uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē gadījumā, ja pasākumi beigtos.

(141)

Kā minēts iepriekš 68.–70. apsvērumā, Taizemes eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, lai strauji varētu palielināt eksportu. Turklāt tiek lēsts, ka Taizemes neizmantotā pārstrādes jauda ir aptuveni 150 000 tonnu – tas ir aptuveni 10 reizes vairāk nekā Taizemes eksporta apjoms uz Savienību.

(142)

Tā kā Savienības tirgū, kā aprakstīts 72. apsvērumā, ir izdevīgākas cenas nekā trešo valstu tirgos, ir iespējams, ka tad, ja antidempinga pasākumi beigtos, ievērojami daudzumi, ko pašlaik eksportē uz minētajām valstīm, tiktu novirzīti uz Savienības tirgu.

(143)

Tādējādi, ja pasākumu nebūtu, Taizemes ražotāji, visticamāk, intensīvi palielinātu klātbūtni Savienības tirgū gan apjoma, gan tirgus daļas ziņā un par dempinga cenām, kas izdarītu aizvien lielāku spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(144)

Lielos daudzumos ieplūstot importam no Taizemes par cenām, kas būtu zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, Savienības ražošanas nozare būtu spiesta samazināt ražošanu vai savas cenas. Pat neliela starpība ar Savienības ražošanas nozares cenām būtiski ietekmē Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kā norādīts 122. un 123. apsvērumā, analizējot mazumtirgotāja zīmola stāvokli.

(145)

Tā kā Savienības ražošanas nozare ir neaizsargāta, ražošanas apjomu un pārdošanas cenu samazināšanās ļoti strauji pasliktinātu tās rentabilitāti un citus darbības rādītājus.

(146)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka tad, ja pašreizējie pasākumi beigtos, būtisks kaitējums varētu atkārtoties.

(147)

Divi ražotāji eksportētāji norādīja, ka nepastāv būtiska kaitējuma atkārtošanās iespējamība, jo Komisija nav tam sniegusi pietiekamus faktiskus pierādījumus galvenokārt tāpēc, ka Savienības tirgus nav galvenais un vēlamais pārskatāmā ražojuma tirgus un pašreizējie ekonomiskie rādītāji liecina par pozitīvu attīstību. Šo jautājumu izvirzīja arī Taizemes valdība.

(148)

Pierādījumi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību ir detalizēti izklāstīti 139.–145. apsvērumā, kur Komisija veica perspektīvu novērtējumu, lai izvērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Šāda analīze nav balstīta tikai uz pašreizējo situāciju attiecībā uz pārskatāmā ražojuma galveno un vēlamo tirgu un Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem, bet tiek apskatīta iespējamā situācija Savienības tirgū antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(149)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(150)

Kā minēts iepriekš 139. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta un nestabila. Lai palielinātu savas pārdošanas cenas (jo īpaši ar mazumtirgotāja zīmolu), tādējādi kompensējot ražošanas izmaksu palielinājumu, tā varētu izmantot spiediena atslābumu, ko nodrošinātu pasākumu turpināšana. Tas ļautu Savienības ražošanas nozarei uzlabot savu finanšu stāvokli.

(151)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika secināts, ka mazumtirgotāji netiktu nesamērīgi ietekmēti, pat ja pasākumi tiktu pagarināti.

(152)

Pašreizējā izmeklēšanā Komisija nekonstatēja nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka kopš iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas tas būtu mainījies. Neviens mazumtirgotājs izmeklēšanā nesadarbojās un nenorādīja, ka šāds secinājums vairs nav spēkā. Tādēļ Komisija secināja, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav bijis būtiskas negatīvas ietekmes uz mazumtirgotāju finansiālo stāvokli un ka pasākumu turpināšana tos nepamatoti neietekmēs.

(153)

Ciktāl tas attiecas uz patērētājiem, mājsaimniecības vidējie izdevumi par cukurkukurūzu ir ļoti mazi. Ņemot vērā pašreizējo pasākumu mēreno apmēru, pasākumu turpināšanas ietekme varētu maz ietekmēt patērētājus.

(154)

Tādēļ tiek secināts, ka ierosinātie pasākumi visticamāk būtiski neietekmēs mazumtirgotāju un patērētāju stāvokli Savienībā.

(155)

Patēriņš Savienībā saglabājās stabils aptuveni 365 000 tonnu apmērā. Savienības ražošanas nozares jauda attiecīgajā periodā pastāvīgi pārsniedza Savienības pieprasījumu, pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā sasniedzot apmēram 466 000 tonnu. Šķiet, ka Savienības ražošanas nozarei ir neizmantota jauda, lai palielinātu ražošanu pieprasījuma pieauguma gadījumā. Imports no citām trešām valstīm, jo īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnas, arī var apmierināt daļu no pieprasījuma. Antidempinga pasākumu mērķis nav apturēt importu no Taizemes Savienībā. Ņemot vērā antidempinga maksājuma mazo apjomu, gaidāms, ka importam no Taizemes joprojām būs zināma Savienības tirgus daļa.

(156)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, nevar secināt, ka antidempinga pasākumu saglabāšana varētu izraisīt piegādes deficītu Savienības tirgū vai ierobežot konkurenci Savienības tirgū.

(157)

Tādējādi Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos pasākumus attiecībā uz pārskatāmā ražojuma importu.

(158)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi attiecībā uz konkrētiem Taizemes izcelsmes sagatavotiem vai konservētiem cukurkukurūzas graudiem.

(159)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Tām arī tika dots laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes pēc šīs informācijas izpaušanas un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(160)

Ņemot vērā Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (15) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(161)

Ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja nav sniegusi atzinumu,

(1)

Komisija 2012. gada 26. septembrī ar Regulu (ES) Nr. 875/2012 (2) sāka izmeklēšanu par antidempinga pasākumu, kuri ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam noteikti Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes velosipēdu importam, iespējamu apiešanu.

(2)

Padome 2013. gada 5. jūnijā antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar Padomes 2013. gada 29. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 501/2013 (3) (“apstrīdētā regula”) attiecināja arī uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme.

(3)

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ar savu 2015. gada 19. marta spriedumu lietā T‐413/13 City Cycle Industries/Padome atcēla Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 501/2013 1. panta 1. un 3. punktu, ciktāl minētā regula attiecas uz City Cycle Industries (“City Cycle”).

(4)

Pirmkārt, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 82.–97. punktā analizēja pierādījumus, ko City Cycle bija sniedzis izmeklēšanas laikā. Tā secināja, ka pierādījumi neliecina, ka uzņēmums City Cycle patiešām ir Šrilankas izcelsmes velosipēdu eksportētājs vai ka tas atbilstu pamatregulas 13. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 98. punktā Vispārējā tiesa tomēr secināja, ka Padomes rīcībā nav bijis neviena pierādījuma, kas apstrīdētās regulas preambulas 78. apsvērumā ļautu skaidri secināt, ka City Cycle būtu bijis iesaistīts pārsūtīšanas darbībās. Treškārt, pārsūdzētā sprieduma 99. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka nevar izslēgt, ka prakse, procesi vai darbības, kam nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien sākotnējā antidempinga maksājuma noteikšana pamatregulas 13. panta 1. punkta otrās daļas nozīmē, ietvēra City Cycle piedalīšanos pārsūtīšanas darbībās.

(5)

Pret Vispārējās tiesas 2015. gada 19. marta spriedumu iesniegtās apelācijas 2017. gada 26. janvārī tika noraidītas ar Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-248/15P, C‐254/15P un C-260/15P (4) City Cycle Industries/Padome.

(6)

Pamatojoties uz minēto Tiesas spriedumu, Komisija daļēji atsāka pretapiešanas izmeklēšanu, kas attiecās uz tādu velosipēdu importu, kuri nosūtīti no Šrilankas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Šrilankas izcelsme, un kā rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, un atsāka to posmā, kurā izdarīts pārkāpums. Atsākšana attiecās tikai uz Tiesas sprieduma izpildi attiecībā uz City Cycle. Šīs atsākšanas rezultātā Komisija 2018. gada 9. janvārī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2018/28, ar ko atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu uzņēmuma City Cycle Industries veiktajam velosipēdu importam neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Šrilankas izcelsme.

(7)

2019. gada 19. septembrī saistībā ar Rechtbank Noord-Holland lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesa lietā C-251/18 Trace Sport SAS atzina Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 501/2013 par spēkā neesošu, ciktāl tā attiecas uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Šrilankas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta Šrilankas izcelsme. Tiesa secināja, ka Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 501/2013 nav nekādas iespējamo apiešanas darbību, ko varētu būt veikuši Kelani Cycles un Creative Cycles, individuālas analīzes. Tiesa konstatēja, ka secinājumus attiecībā uz pārsūtīšanas darbību esamību Šrilankā nevar juridiski balstīt tikai uz abiem konstatējumiem, ko skaidri izdarījusi Padome, proti, pirmkārt, ka pastāv pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Šrilanku un Savienību un, otrkārt, ka daļa no ražotājiem eksportētājiem nav sadarbojušies. Pamatojoties uz to, Tiesa atzina Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 501/2013 par spēkā neesošu, ciktāl tā attiecas uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Šrilankas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta šīs valsts izcelsme.

(8)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 266. pantu Savienības iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.

(9)

No šīs judikatūras izriet, ka gadījumos, kad ar Tiesas spriedumu tiek atcelta regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus, vai šāda regula tiek pasludināta par spēkā neesošu, iestādei, kurai ir jāveic vajadzīgie pasākumi šāda sprieduma izpildei, ir tiesības atsākt šīs regulas pamatā esošo procedūru, pat ja šādas tiesības nav skaidri paredzētas piemērojamajā tiesiskajā regulējumā (5).

(10)

Turklāt, ja vien konstatētais pārkāpums neietver visas procedūras prettiesiskumu, attiecīgajai iestādei, lai pieņemtu aktu, ar kuru tiek aizstāts atceltais vai par spēkā neesošu atzītais akts, ir tiesības šo procedūru atsākt posmā, kurā šis pārkāpums ir izdarīts (6). Konkrēti tas nozīmē, ka tāda akta atcelšana, ar kuru izbeidz administratīvu procedūru, neietekmē tādas sagatavošanās darbības kā, piemēram, ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 875/2012 uzsāktās pretapiešanas procedūras sākšana.

(11)

Tādējādi Komisijai ir iespēja labot tos Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 501/2013 aspektus, kuru dēļ tā tika atcelta, un atstāt negrozītas tās daļas, uz kurām Tiesas spriedums neattiecās (7).

(12)

Tāpēc Komisija ir nolēmusi atsākt pretapiešanas izmeklēšanu, lai novērstu Tiesas konstatēto nelikumību.

(13)

Tā kā Tiesas konstatētais pārkāpums lietā C-251/18 neietekmē Komisijas 2018. gada 9. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 2018/28, šī procedūra neattiecas uz galīgajiem antidempinga maksājumiem, kas noteikti City Cycle Industries veiktam velosipēdu importam neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Šrilankas izcelsme.

(14)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija, publicēdama šo regulu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atsāk pretapiešanas izmeklēšanu, kura attiecās uz tādu nemotorizētu divriteņu un citu velosipēdu (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet izņemot vienriteņus) importu, uz ko attiecas KN kodi ex 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (TARIC kodi 8712003010 un 8712007091) un kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme, un kuras rezultātā tika pieņemta Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 501/2013, un atsāk to posmā, kurā izdarīts pārkāpums.

(15)

Atsākšana attiecas tikai uz Tiesas sprieduma izpildi lietā C-251/18 Trace Sport SAS. Nelikumība, ko Tiesa atzinusi šajā spriedumā, attiecas uz Savienības iestāžu pienākumu uzņemties pierādīšanas pienākumu, kas noteikts Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 3. punktā tās tajā laikā spēkā esošajā redakcijā.

(16)

Tāpēc jālabo tas, ka Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 501/2013 nav pietiekama pamatojuma attiecībā uz pieejamajiem pierādījumiem par apiešanas darbību esamību Šrilankā.

(17)

Ievērojot pamatregulas 14. panta 5. punktu, uz izmeklējamā ražojuma importu attiecina reģistrāciju, lai nodrošinātu, ka tad, ja izmeklēšanā tiktu konstatēta pasākumu apiešana, no dienas, kad noteikts, ka jāreģistrē izmeklējamā ražojuma imports, varētu atbilstošā apmērā iekasēt antidempinga maksājumus.

(18)

Komisija ar regulu var uzdot muitas dienestiem pārtraukt to ražojumu importa reģistrāciju Savienībā, kurus izgatavojuši ražotāji, kas iesnieguši pieteikumu par atbrīvojumu no reģistrācijas un par ko konstatēts, ka tie atbilst atbrīvojuma piešķiršanas nosacījumiem.

(19)

Ieinteresētās personas tiek aicinātas pieteikties un darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus par jautājumiem, kas attiecas uz izmeklēšanas atsākšanu, 20 dienu laikā no šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(20)

Ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas atsākšanu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar šīm personām.

(21)

Uz informāciju, kas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniegta Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību īpašnieka ir jāprasa īpaša atļauja, kas nepārprotami ļauj a) Komisijai šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

(22)

Visi rakstiski iesniegtie dokumenti un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi Limited (8).

(23)

Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi Limited, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi For inspection by interested parties. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja ieinteresētā persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formā un kvalitātē, šādu informāciju var neņemt vērā.

(24)

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju un pieteikumus (arī skenētas pilnvaras un izziņas) iesniegt pa e-pastu vai izmantojot elektronisko platformu TRON.tdi (https://webgate.ec.europa.eu/tron/TDI) (9). Ja ieinteresētās personas atbild pa e-pastu vai elektroniskajā platformā TRON.tdi, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kurš publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf. Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Iepriekš minētajos norādījumos par saziņu ar ieinteresētajām personām ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, arī ar principiem, kas piemērojami pa e-pastu sūtāmai informācijai.

(25)

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai, nesniedz to noteiktajā termiņā vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(26)

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

(27)

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

(28)

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai būtu nekavējoties jāsazinās ar Komisiju.

(29)

Ieinteresētās personas var lūgt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā vidutājs, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību.

(30)

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumu pamatojumu. Šādai uzklausīšanai būtu jānotiek tikai tad, ja pienācīgā laikā jautājumi nav atrisināti ar Komisijas dienestiem.

(31)

Lai neapdraudētu pareizu procedūras norisi, pieprasījumi jāiesniedz laikus un bez kavēšanās. Tālab ieinteresētajām personām uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās jāpieprasa iespējami drīz pēc notikuma, kura dēļ vajadzīga šāda iesaistīšanās. Ja uzklausīšanas pieprasījumi ir iesniegti, neievērojot noteikto laikposmu, uzklausīšanas amatpersona, pienācīgi ņemot vērā labas pārvaldības intereses un izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu, izskatīs šādu kavētu pieprasījumu iemeslus, izvirzīto jautājumu raksturu un šo jautājumu ietekmi uz aizstāvības tiesībām.

(32)

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/.

(33)

Šajā izmeklēšanā savāktos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (10).

(34)

Paziņojums par datu aizsardzību, kurā visas fiziskās personas tiek informētas par personas datu apstrādi Komisijas tirdzniecības aizsardzības darbībās, ir pieejams Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2019/april/tradoc_157872.pdf.

(35)

Muitas dienestiem tiek dotas norādes sagaidīt atsāktās izmeklēšanas rezultātu publicēšanu un tikai pēc tam lemt par tādu maksājumu atmaksas vai atlaišanas pieprasījumiem, uz kuriem attiecas šī regula. Izmeklēšanas rezultāti būtu jāpublicē deviņu mēnešu laikā no šīs regulas publicēšanas dienas.

(36)

Ieinteresētās personas pēc tam tiks informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata ir paredzēts izpildīt spriedumu, un tām būs iespēja sniegt piezīmes,

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/320 (3) noteica konkrētus dzīvnieku veselības aizsardzības pasākumus, kas sakarā ar sēnīti Batrachochytrium salamandrivorans (Bsal) piemērojami Savienības iekšējā tirdzniecībā ar salamandrām un šādu dzīvnieku ievešanai Savienībā. Īstenošanas lēmums (ES) 2018/320 ir piemērojams līdz 2019. gada 31. decembrim.

(2)

Vairākas dalībvalstis un ieinteresētās personas informēja Komisiju par savu ierobežoto pieredzi Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/320 praktiskajā īstenošanā un par to, ka līdz šim kompetentās iestādes ir turējušas karantīnā un sertificējušas tikai dažus salamandru sūtījumus.

(3)

Turklāt vairāki neseni zinātniskie un epidemioloģiskie konstatējumi ir uzlabojuši pašreizējās zināšanas par vairākiem ar Bsal saistītiem aspektiem, kā arī apstiprinājuši, ka vairākās Āzijas valstīs Bsal ir endēmiska sēnīte, un tā parādījusies arī Spānijā.

(4)

Tomēr joprojām trūkst būtisku zināšanu par tās raksturu un diagnozēm. Konkrētāk, šie panākumi pagaidām vēl nav ļāvuši precīzāk noteikt šīs sēnītes klātbūtnes ģeogrāfiskās robežas lielākajā daļā valstu, kā arī nav panākuši ne tās diagnosticēšanas metožu uzlabošanu, ne arī iespējamos pasākumus, kas jāpiemēro, lai mazinātu risku, ka tā varētu izplatīties ar tirgotajiem sūtījumiem.

(5)

Tāpēc Īstenošanas lēmumā (ES) 2018/320 paredzētajiem sīki izstrādātajiem dzīvnieku veselības aizsardzības pasākumiem būtu jāpaliek nemainīgiem.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (4) konsolidē tiesisko regulējumu attiecībā uz kopēju Savienības dzīvnieku veselības politiku, izmantojot vienotu, vienkāršotu un elastīgu tiesisko regulējumu dzīvnieku veselības jomā. Tā jo īpaši paredz aizsardzības pasākumus dzīvnieku slimību gadījumā. Minēto regulu sāks piemērot no 2021. gada 21. aprīļa.

(7)

Tāpēc Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/320 piemērošana būtu jāpagarina līdz dienai, kad sāks piemērot minēto regulu.

(8)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2018/320 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 4. panta 1. punktu saistībā ar tās III pielikuma A daļas 14. punktu Savienībā ir aizliegts ievest augsni, kuras izcelsme ir konkrētās trešās valstīs.

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 2005/51/EK (2) dalībvalstīm uz laiku tika atļauts, ja ir ievēroti īpaši nosacījumi, paredzēt atkāpi no šiem noteikumiem attiecībā uz augsni, kas ir piesārņota ar pesticīdiem vai noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, tad, ja to ieved atsārņošanas nolūkā un tā paredzēta apstrādei speciālās bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtās.

(3)

Saskaņā ar Lēmuma 2005/51/EK pielikumu dalībvalstis, kas izmanto atkāpi, katru gadu paziņo dalībvalstīm un Komisijai minētā pielikuma 3. punktā paredzētās sīkās ziņas par katru augsnes ievešanu to teritorijā.

(4)

Dažas dalībvalstis ir lūgušas pagarināt termiņu atļaujai paredzēt minēto atkāpi. No paziņojumiem, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Lēmumu 2005/51/EK, var secināt, ka, lai minētās atkāpes izmantošanas gadījumā novērstu kaitīgu organismu ievešanu Savienībā, pietiek ar to, ka ir nodrošināta atbilstība minētajā lēmumā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem. Līdz ar to darbības, uz ko attiecas minētais lēmums, nerada fitosanitāru risku.

(5)

Tāpēc ir lietderīgi atkāpes termiņu pagarināt vēl uz pieciem gadiem līdz 2024. gada 31. decembrim.

(6)

Tāpēc Lēmums 2005/51/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Direktīvā 2008/98/EK noteikts, ka dalībvalstīm ir pienākums monitorēt un novērtēt pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu, pēc vienotas metodikas mērot pārtikas atkritumu līmeņus, un šos datus ziņot Komisijai. Kopā ar datiem jāiesniedz kvalitātes pārbaudes ziņojums.

(2)

Formātā, kas dalībvalstīm jāizmanto, ziņojot datus par pārtikas atkritumu līmeņiem, jāņem vērā metodikas, kas noteiktas Komisijas Deleģētajā lēmumā (ES) 2019/1597 (2), kurā izklāstīta vienotā metodika, kā mērāmi dalībvalstīs radušos pārtikas atkritumu līmeņi.

(3)

Deleģētajā lēmumā (ES) 2019/1597 dalībvalstīm piedāvātas vairākas metodes, kā mērīt pārtikas atkritumus. Lai nodrošinātu saskaņotu ziņošanu, par katrā dalībvalstī izmantotajām metodēm jāsavāc detalizēta informācija.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2008/98/EK 39. pantu,

(1)

Komisijas Lēmumā 2009/821/EK (4) ir noteikts to robežkontroles punktu saraksts, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 91/496/EEK un Direktīvu 97/78/EK, un centrālo, reģionālo un vietējo vienību saraksts integrētajā datorizētajā veterinārajā sistēmā (TRACES). Šie saraksti ir attiecīgi iekļauti minētā lēmuma I un II pielikumā.

(2)

Pamatojoties uz Dānijas paziņojumu, Bilundas lidostas robežkontroles punkta apstiprinājums būtu jāattiecina tikai uz zirgu dzimtas dzīvniekiem un citiem dzīvniekiem, kas nav nagaiņi, un Hanstholmas ostas robežkontroles punkta apstiprinājums būtu jāattiecina tikai uz fasētiem zivsaimniecības produktiem. Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļauto ierakstu sarakstu par minēto dalībvalsti.

(3)

Pamatojoties uz Grieķijas paziņojumu, no Evzoni robežkontroles punkta apstiprinājuma būtu jāsvītro nagaiņu un zirgu dzimtas dzīvnieku kategorijas, un robežkontroles punkts Saloniku lidostā būtu jāapstiprina arī attiecībā uz fasētiem produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā istabas temperatūrā. Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļauto ierakstu sarakstu par minēto dalībvalsti.

(4)

Pamatojoties uz Spānijas paziņojumu, Malagas ostas robežkontroles punkta apstiprinājums būtu jāattiecina tikai uz lietošanai pārtikā paredzētiem produktiem. Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļauto ierakstu sarakstu par minēto dalībvalsti.

(5)

Pamatojoties uz Itālijas paziņojumu, no Kaljāri ostas robežkontroles punkta apstiprinājuma jāizslēdz nagaiņu liemeņi, Dženovas ostas robežkontroles punkta darbība būtu jāaptur un būtu jāpievieno jauns pārbaudes centrs Milānas-Malpensas lidostas robežkontroles punktā. Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļauto ierakstu sarakstu par minēto dalībvalsti.

(6)

Horvātija informēja Komisiju, ka pēc administratīvās restrukturizācijas vietējo veterināro biroju skaits tika samazināts no 12 vienībām uz 5 vienībām. Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmuma 2009/821/EK II pielikumu.

(7)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Atbilstīgi Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2) 390.a pantam Bulgārija saskaņā ar nosacījumiem, kurus Bulgārijā piemēro dienā, kad šī dalībvalsts pievienojās Eiropas Savienībai, var turpināt piemērot atbrīvojumu pasažieru starptautiskiem pārvadājumiem atbilstīgi minētās direktīvas X pielikuma B daļas 10. punktam, kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2006. gada 31. decembrī. Saskaņā ar minēto pantu šie darījumi ir jāņem vērā, nosakot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pašu resursu bāzi.

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 2010/4/ES, Euratom (3) Bulgārijai bija atļauts inter alia izmantot aptuvenas aplēses attiecībā uz pasažieru starptautiskiem pārvadājumiem atbilstīgi Direktīvas 2006/112/EK X pielikuma B daļas 10. punktam, lai aprēķinātu PVN pašu resursu bāzi no 2009. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim.

(3)

Bulgārija 2019. gada 4. aprīļa vēstulē lūdza Komisijai atļauju turpināt izmantot noteiktas aptuvenas aplēses PVN pašu resursu bāzes aprēķinam. Bulgārija nevar veikt precīzu PVN pašu resursu bāzes aprēķinu darījumiem atbilstīgi Direktīvas 2006/112/EK X pielikuma B daļas 10. punktam attiecībā uz pasažieru starptautiskiem pārvadājumiem. Šāds aprēķins varētu radīt nesamērīgu administratīvo slogu, kas nebūtu attaisnojams saistībā ar minēto darījumu ietekmi uz Bulgārijas kopējo PVN pašu resursu bāzi. Bulgārija var veikt aprēķinu, izmantojot aptuvenas aplēses šīs kategorijas darījumiem. Tāpēc būtu jāatļauj Bulgārijai turpināt aprēķināt PVN pašu resursu bāzi, izmantojot aptuvenas aplēses attiecībā uz pasažieru starptautiskiem pārvadājumiem.

(4)

Pārredzamības un juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi noteikt šai atļaujai termiņu,

(1)

Saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2) 371. pantu Īrija drīkst turpināt atbrīvot no nodokļa darījumus, kas norādīti minētās direktīvas X pielikuma B daļā, ja tā šos darījumus atbrīvoja no nodokļa 1978. gada 1. janvārī. Saskaņā ar minēto pantu šie darījumi ir jāņem vērā, nosakot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pašu resursu bāzi.

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 2010/5/ES, Euratom (3) Īrijai bija atļauts izmantot aptuvenas aplēses attiecībā uz šādu kategoriju darījumiem, kas minēti Direktīvas 2006/112/EK X pielikuma B daļā: pasažieru pārvadājumi (10. punkts) no 2009. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim.

(3)

Īrija 2019. gada 30. aprīļa vēstulē lūdza Komisijai atļauju turpināt izmantot noteiktas aptuvenas aplēses PVN pašu resursu bāzes aprēķinam. Īrija nevar veikt precīzu PVN pašu resursu bāzes aprēķinu darījumiem atbilstīgi Direktīvas 2006/112/EK X pielikuma B daļas 10. punktam attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Šāda aprēķināšana varētu radīt nesamērīgu administratīvo slogu, kas nebūtu attaisnojams saistībā ar attiecīgo darījumu ietekmi uz Īrijas kopējo PVN pašu resursu bāzi. Īrija var veikt aprēķinu, izmantojot aptuvenas aplēses šīs kategorijas darījumiem. Tāpēc būtu jāatļauj Īrijai turpināt aprēķināt PVN pašu resursu bāzi, izmantojot aptuvenas aplēses attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem.

(4)

Pārredzamības un juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi noteikt šai atļaujai termiņu,

(1)

Saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2) 381. pantu, kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Čehijas Republika – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa starptautiskos pasažieru pārvadājumus, kas paredzēti minētās direktīvas X pielikuma B daļas 10. punktā. Saskaņā ar minēto pantu šie darījumi ir jāņem vērā, nosakot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pašu resursu bāzi.

(2)

Ar 1.a pantu Komisijas Lēmumā 2005/872/EK, Euratom (3) Čehijas Republikai bija atļauts izmantot fiksētu procentuālo apmēru no starpbāzes tiem darījumiem, kas minēti Direktīvas 2006/112/EK X pielikuma B daļas 10. punktā attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem.

(3)

Pēdējā PVN pašu resursu pārbaudē tika konstatēts, ka atļauja izmantot vienkāršotu aprēķina metodi Direktīvas 2006/112/EK X pielikuma B daļas 10. punktā minēto darījumu aprēķinam pamatojās uz nepareiziem un nepilnīgiem datiem. Ja Komisijas rīcībā būtu bijuši pareizi un pilnīgi dati, atļauja izmantot aptuvenas aplēses attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem no 2015. līdz 2020. gadam Čehijas Republikai netiktu piešķirta. Tāpēc ir lietderīgi svītrot Lēmuma 2005/872/EK 1.a pantu ar atpakaļejošu spēku.

(4)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2005/872/EK, Euratom,

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK (2) paredz ikgadējos iedalītos emisijas apjomus katrai dalībvalstij katram gadam laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam un mehānismu, kā katru gadu novērtēt šo ierobežojumu ievērošanu. Dalībvalstu ikgadējie iedalītie emisijas apjomi, kas izteikti tonnās CO2 ekvivalenta, ir noteikti Komisijas Lēmumā 2013/162/ES (3). Katras dalībvalsts koriģētais ikgadējais iedalītais emisijas apjoms ir noteikts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/634/ES (4).

(2)

Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. pants paredz dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskatu izskatīšanas procedūru, lai novērtētu Lēmuma Nr. 406/2009/EK izpildi. Tāpēc tika veikta Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 2. punktā minētā ikgadējā izskatīšana, pamatojoties uz 2017. gada emisiju datiem, kas Komisijai tika paziņoti 2019. gada martā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 749/2014 (5) III nodaļā un XVI pielikumā noteiktajām procedūrām.

(3)

Lēmuma Nr. 406/2009/EK aptverto katras dalībvalsts 2017. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjomā būtu jāieskaita ikgadējās izskatīšanas laikā aprēķinātās tehniskās korekcijas un pārskatītās aplēses, kā izklāstīts galīgajos izskatīšanas ziņojumos, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 749/2014 35. panta 2. punktu.

(4)

Šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tā publicēšanas dienā, lai nodrošinātu saskanību ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 7. punkta noteikumiem, kas paredz, ka ar šā lēmuma publicēšanas dienu aizsākas četru mēnešu periods, kura laikā dalībvalstīm ir atļauts izmantot Lēmumā Nr. 406/2009/EK paredzētos elastības mehānismus,

(1)

Ar Eiropas Komisijas ģenerālsekretāram adresētu vēstuli, kas reģistrēta 2019. gada 9. septembrī, Īrija paziņoja par nodomu piedalīties Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1727 (1) īstenošanā.

(2)

Tā kā Īrijas dalībai Regulas (ES) 2018/1727 īstenošanā nav izvirzīti nekādi konkrēti nosacījumi, pārejas pasākumi nav nepieciešami.

(3)

Tāpēc būtu jāapstiprina Īrijas dalība Regulas (ES) 2018/1727 īstenošanā.

(4)

Regula (ES) 2018/1727 stājās spēkā 2018. gada 11. decembrī, un to piemēro no 2019. gada 12. decembra.

(5)

Saskaņā ar Protokola Nr. 21 4. pantu šim lēmumam būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,