11.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 290/8

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1881

(2019. gada 8. novembris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 37/2010, lai vielu diflubenzuronu klasificētu pēc tā maksimāli pieļaujamā atlieku daudzuma

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1), un jo īpaši tās 14. pantu saistībā ar 17. pantu,

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko formulējusi Veterināro zāļu komiteja,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 470/2009 17. pants pieprasa tādu farmakoloģiski aktīvo vielu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu (MRL), kas Savienībā paredzētas lietošanai veterinārajās zālēs produktīvajiem dzīvniekiem vai lopkopībā lietotos biocīdos, noteikt ar regulu.

(2)	Komisijas Regulas (ES) Nr. 37/2010 (2) pielikuma 1. tabulā dotas farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikācija pēc MRL dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.

(3)	Diflubenzurons minētajā tabulā jau ir iekļauts un klasificēts kā lašu dzimtas sugu muskuļos un ādā atļauta viela.

(4)

2014. gada 7. maijā Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 11. pantu Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) lūdza sniegt jaunu atzinumu par diflubenzuronu, ņemot vērā diflubezurona metabolīta 4-hloranilīna genotoksisko potenciālu, kā arī jaunāko diflubenzurona novērtējumu rezultātus (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) novērtējums attiecībā uz minētās vielas lietošanu par pesticīdu (3) un Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) koordinētais novērtējums attiecībā uz minētās vielas lietošanu par biocīdu (4)).

(5)

Veterināro Zāļu komitejas (“VZK”) 2015. gada 7. maija atzinumā secināts, ka genotoksiskā metabolīta klātbūtne zivju muskuļos nav apstiprināta, un atzinums pieņemts ar piezīmi, ka, lai secinātu, vai eksponētība diflubenzuronam rada risku patērētājiem, un lai šo risku raksturotu, ir vajadzīgi papildu dati par 4-hloranilīna veidošanos un tā atlieku izzušanu zivju muskuļos. Publiski pieejamos ziņojumos par diflubenzurona farmakoloģiju norādīts, ka 4-hloranilīns ir konstatēts kā otršķirīgs metabolīts attiecībā uz aitām, kazām, cūkām un vistām. Uz minētā atzinuma pamata EMA ieteica grozīt esošo Komisijas Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulas ierakstu par diflubenzurona atliekām lašu dzimtas sugās un, kamēr nav nodrošināti papildu dati par atliekām, noteikt pagaidu MRL.

(6)

Apsvērusi EMA ieteikumu, Komisija 2017. gada martā precizēja, ka Regula (EK) Nr. 470/2009 pagaidu MRL atļauj noteikt vien tad, ja zinātniskie dati ir nepilnīgi un nav pamata aizdomām, ka vielas atliekas ierosinātajā daudzumā būtu bīstamas cilvēka veselībai. Kas attiecas uz diflubenzuronu, pastāv iespēja, ka genotoksiskais metabolīts 4-hloranilīns ir atrodams apstrādātās zivīs tādos daudzumos, kas varētu būt bīstami cilvēka veselībai, tāpēc Komisija pagaidu MRL noteikšanu neuzskatīja par piemērotu. Komisija arī vērsa uzmanību uz EFSA 2015. gada secinājumu (5), kas attiecas uz diflubenzurona izmantošanu augu aizsardzības līdzekļos, norādot, ka pieejamie dati nebija pietiekami, lai pierādītu reprezentatīvo lietojumu drošumu patērētājiem. Minēto iemeslu dēļ Komisija aicināja Veterināro Zāļu komiteju 2015. gada 7. maija atzinumu pārskatīt.

(7)

2018. gada 15. martā VZK pieņēma pārskatīto atzinumu par maksimāli pieļaujamo diflubenzurona atlieku daudzumu (6). Uz minētā atzinuma pamata EMA esošo Komisijas Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulas ierakstu par diflubenzurona atliekām lašu dzimtas sugās ieteica grozīt, nosakot mazāku MRL. Lai nodrošinātu, ka patērētāju eksponētība 4-hloranilīnam saglabājas pieņemamā līmenī, tiek noteikts šāds MRL: 10 µg/kg.

(8)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 5. pantu EMA ir pienākums izskatīt iespēju kādai farmakoloģiski aktīvai vielai kādā konkrētā pārtikas produktā noteiktos MRL izmantot arī citiem no tās pašas sugas iegūtiem pārtikas produktiem, vai arī kādai farmakoloģiski aktīvai vielai attiecībā uz vienu vai vairākām sugām noteiktos MRL izmantot arī citām sugām.

(9)	EMA uzskatīja, ka ieraksta par diflubenzuronu ekstrapolācija uz citām zivīm šobrīd nav lietderīga, jo trūkst pierādījumu, ka kādā no attiecīgajām sugām attiecīgā daudzumā neveidojas metabolīts 4-hloranilīns.

(10)	Ņemot vērā VZK atzinumus un EMA ieteikumu, cilvēka veselības aizsardzības nolūkā būtu lietderīgi diflubenzurona MRL samazināt no 1 000 μg/kg uz 10 μg/kg.

(11)	Tāpēc Regula (ES) Nr. 37/2010 būtu attiecīgi jāgroza.

(12)	Ir lietderīgi piešķirt samērīgu laikposmu, kurā attiecīgās ieinteresētās personas varētu veikt pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību jaunajam diflubenzurona MRL.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2020. gada 10. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 8. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.

(2) Komisijas 2009. gada 22. decembra Regula (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos (OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.).

(3) EFSA Journal 2012; 10(9):2870. Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of confirmatory data submitted for the active substance Diflubenzuron.

(4) Diflubenzurona novērtējuma ziņojums, pieejams tiešsaistē: http://dissemination.echa.europa.eu/Biocides/ActiveSubstances/0062-18/0062-18_Assessment_Report.pdf.

(5) EFSA Journal 2015; 13(12):4222. Peer review on the review of the approval of the active substance diflubenzuron regarding the metabolite PCA.

(6) EMA/CVMP/153976/2018, 2018. gada 16. marta kopsavilkuma atzinums par diflubenzurona MRL.

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā ierakstu par vielu diflubenzuronu aizstāj ar šādu ierakstu:

Farmakoloģiski aktīvā viela	Marķieratliekas	Dzīvnieku suga	MRL	Izmeklējamie audi	Citi noteikumi (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. panta 7. punktu)	Terapeitiskā klasifikācija
“Diflubenzurons	Diflubenzurons	Salmonidae	10 µg/kg	Muskuļi un āda dabīgās proporcijās	IERAKSTA NAV	Pretparazītu līdzekļi / līdzekļi pret ektoparazītiem”

11.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 290/12

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1882

(2019. gada 8. novembris),

ar ko izsludina konkursa procedūru attiecībā uz atbalsta summu par olīveļļas privātu uzglabāšanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 18. panta 2. punktu un 20. panta pirmās daļas m) un o) punktu,

tā kā:

(1)	Neapstrādātas olīveļļas cenas Spānijas, Grieķijas un Portugāles tirgos vairākus mēnešus ir bijušas nemainīgi zemas un tuvas atsauces robežlielumiem, kas noteikti Padomes Regulas (ES) Nr. 1370/2013 (2) 1.a panta 1. punkta g) apakšpunktā.

(2)	Secīgas labas ražas izredzes Savienībā, krājumu uzkrāšanās un pašreizējās neskaidrības ārējā tirdzniecībā rada nelīdzsvarotību starp piedāvājumu un pieprasījumu, kā rezultātā samazinās neapstrādātu olīveļļu cenas un rodas nopietni traucējumi lielās Savienības tirgus daļās.

(3)	Spānija ir Savienības svarīgākā olīveļļas ražotāja un cenu līdere. Ārkārtīgi lielie krājumi Spānijā draud paildzināt un saasināt nopietno nelīdzsvarotību Savienības tirgū neapstrādātu olīveļļu jomā.

(4)	Lai samazinātu pašreizējo piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību un atvieglotu šos sarežģītos tirgus apstākļus, ir lietderīgi piešķirt atbalstu par neapstrādātu olīveļļu privātu uzglabāšanu.

(5)	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1238 (3) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1240 (4), ar ko paredz kopīgus noteikumus privātas uzglabāšanas shēmas īstenošanai, būtu jāpiemēro neapstrādāto olīveļļu privātas uzglabāšanas atbalstam.

(6)	Lai nodrošinātu darbības sistēmas elastību, atbalsta apjoms būtu jānosaka konkursa kārtībā. Šajā nolūkā ir lietderīgi paredzēt vairākus piedāvājumu iesniegšanas apakšperiodus.

(7)	Lai ļautu dažādiem tirgus dalībniekiem gūt labumu no pasākuma, katram tirgus dalībniekam par katru apakšperiodu būtu jāiesniedz ne vairāk kā viens piedāvājums katrā neapstrādātas olīveļļas kategorijā.

(8)	Lai atbalsts privātai uzglabāšanai būtu iedarbīgs un radītu reālu ietekmi tirgū, atbalsts būtu jāpiešķir par nefasētu neapstrādāto olīveļļu. Tā kā olīvu nozarē ir pierasts produktu uzglabāt, būtu jāpieņem arī piedāvājumi attiecībā uz neapstrādātām olīveļļām, kas jau tiek uzglabātas.

(9)	Lai panāktu reālu ietekmi uz piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru kārtējā gadā, neapstrādātu olīveļļu daudzumus, par kuriem ir tiesības saņemt privātas uzglabāšanas atbalstu, nedrīkst tirgot vismaz minimālo uzglabāšanas laiku. Par minimālo uzglabāšanas laiku būtu jānosaka 180 dienas.

(10)	Lai nodrošinātu administratīvo efektivitāti un vienkāršošanu, par atbalsttiesīgajiem piedāvājumiem būtu uzskatāmi piedāvājumi, kuros norādītais daudzums nav mazāks par 50 tonnām.

(11)	Lai novērstu nekontrolētu cenu kritumu, operatīvi reaģētu uz sarežģītiem apstākļiem tirgū un nodrošinātu šā pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(12)	Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noliktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Tiek izsludināta atsevišķa konkursa procedūra par privātas uzglabāšanas atbalstu attiecībā uz katru no turpmāk minētajām neapstrādātas olīveļļas kategorijām, kas definētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma VIII daļas 1. punktā saskaņā ar minētās regulas 17. panta pirmās daļas b) punktu:

a)	neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa;

b)	neapstrādāta olīveļļa;

c)	spīdīgā olīveļļa.

2. Piemēro Deleģēto regulu (ES) 2016/1238 un Īstenošanas regulu (ES) 2016/1240.

2. pants

1. Piedāvājumus iesniedz turpmāk minētajos apakšperiodos, no kuriem katrs beidzas plkst. 12.00 (pēc Briseles laika):

a)	no 2019. gada 21. novembra līdz 2019. gada 26. novembrim;

b)	no 2019. gada 12. decembra līdz 2019. gada 17. decembrim;

c)	no 2020. gada 22. janvāra līdz 2020. gada 27. janvārim;

d)	no 2020. gada 20. februāra līdz 2020. gada 25. februārim.

Ja apakšperioda pēdējā diena ir valsts svētku diena, termiņš ir iepriekšējā darba diena plkst. 12.00 (pēc Briseles laika).

2. Katrā apakšperiodā tirgus dalībnieki iesniedz ne vairāk kā vienu piedāvājumu par katru 1. panta 1. punktā minēto produktu.

3. Minimālais daudzums vienā piedāvājumā ir 50 tonnas.

4. Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 40. panta b) punktā minētā nodrošinājuma summa ir 50 EUR par tonnu.

5. Atbalstu piešķir par nefasētiem 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem.

6. Piedāvājumus var iesniegt arī par produktiem, kas jau tiek uzglabāti.

7. Piedāvājumus var iesniegt tikai Grieķijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Maltā, Portugālē un Slovēnijā.

3. pants

Dalībvalstis paziņo Komisijai par visiem pieņemamajiem piedāvājumiem, vēlākais, līdz plkst. 12.00 (pēc Briseles laika) nākamajā dienā pēc katra 2. panta 1. punktā minētā iesniegšanas apakšperioda pēdējās dienas.

4. pants

Privātas uzglabāšanas atbalsta līgumi aptver 180 dienu uzglabāšanas laiku.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 8. novembrī

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Padomes 2013. gada 16. decembra Regula (ES) Nr. 1370/2013 par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV L 346, 20.12.2013., 12. lpp.).

(3) Komisijas 2016. gada 18. maija Deleģētā regula (ES) 2016/1238, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu (OV L 206, 30.7.2016., 15. lpp.).

(4) Komisijas 2016. gada 18. maija Īstenošanas regula (ES) 2016/1240, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu (OV L 206, 30.7.2016., 71. lpp.).

11.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 290/18

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1885

(2019. gada 6. novembris),

ar ko nosaka noteikumus par to, kā saskaņā ar Padomes Direktīvu 1999/31/EK aprēķināmi, verificējami un iesniedzami dati par atkritumiem, un atceļ Komisijas Lēmumu 2000/738/EK

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 7874)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (1) un jo īpaši tās 5.a panta 4. punktu 15. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)	Dalībvalstīm ir jādara zināms poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums, lai pierādītu, ka ir sasniegti Direktīvas 1999/31/EK noteiktie mērķrādītāji. Minēto mērķrādītāju aprēķināšanas noteikumiem būtu jānodrošina, ka visu dalībvalstu iesniegtie dati ir derīgi un salīdzināmi.

(2)

Lai nodrošinātu, ka aprēķini atspoguļo faktiski apglabātos apmērus, atkritumu daudzumā, kuru dara zināmu kā apglabātu poligonos, būtu jāietver visi poligonos apglabātie Direktīvas 1999/31/EK 5.a panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie sadzīves atkritumi un tie nebūtu jākoriģē pēc mitruma. Apstrādāti sadzīves atkritumi, kas pieņemti un ievietoti poligonos, piemēram, stabilizēti bioloģiski noārdāmie sadzīves atkritumi, zināmos gadījumos palīdz nodrošināt atbilstību Direktīvas 1999/31/EK I pielikuma 5. punkta prasībām par pasākumiem, kas mazina poligona radītos traucējumus un apdraudējumu. Tādi sadzīves atkritumi faktiski tiek ievietoti poligonā, tāpēc tie būtu ieskaitāmi to sadzīves atkritumu daudzumā, par kuriem tiek ziņots kā par apglabātiem poligonos, nevis nododami resursu atgūšanas darbībām.

(3)

Direktīvā 1999/31/EK noteiktie sadzīves atkritumu mērķrādītāji attiecas uz to pašu atkritumu plūsmu, uz ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (2) noteiktie sadzīves atkritumu pārstrādes mērķrādītāji, tāpēc noteikumiem par to, kā aprēķināmi sadzīves atkritumu daudzumi, kurus dara zināmus kā apglabātus poligonos, jābūt saskanīgiem ar reciklējamo sadzīves atkritumu daudzuma aprēķināšanas noteikumiem Direktīvā 2008/98/EK un Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/1004 (3).

Tādējādi apstākļos, kad sadzīves atkritumi no dalībvalsts uz dalībvalsti vai trešu valsti tiek sūtīti reciklēšanai vai citādai resursu atgūšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1013/2006 (4), to atkritumu daudzums, ko galamērķa valstī priekšapstrādes gaitā atdala pirms sadzīves atkritumu nonākšanas reciklēšanā un kas pēc tam tiek apglabāts poligonos, būtu jāiekļauj sadzīves atkritumu daudzumā, ko dalībvalsts, kurā sadzīves atkritumi savākti, dara zināmu kā apglabātu poligonos.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 1999/31/EK 5.a panta 1. punkta c) apakšpunktu par sadzīves atkritumu masu, kas nonāk incinerācijā, lai pēc tam to apglabātu poligonos, ir jāziņo kā par apglabātu poligonos. Lai nodrošinātu, ka sadzīves atkritumu daudzumā, ko izziņo par apglabātu poligonos, neietilpst sadzīves atkritumu frakcijas, kuras nodod incinerācijā, bet kuras faktiski netiek apglabātas, materiāli, kas rodas no sadzīves atkritumiem, kurus pēcāk atgūst no atkritumiem, kas ir incinerācijas rezultāts, būtu jāatskaita no tiem, kas nonāk sadedzināšanā.

(5)

Direktīvas 2008/98/EK 11.a pantā ir īpašs noteikums par atkalizmantošanai sagatavotu sadzīves atkritumu daudzuma aprēķināšanu, kas izslēdz tādus atkritumus, kas atdalīti pārbaudīšanas, tīrīšanas un labošanas rezultātā, lai būtu atkalizmantojami bez tālākas šķirošanas un priekšpārstrādes. Ja atdalītos atkritumus pēcāk apglabā poligonos, tie būtu ieskaitāmi to sadzīves atkritumu daudzumā, kurus dara zināmus kā apglabātus poligonos, tādā kārtā nepieļaujot, ka par tiem neziņo ne kā par sagatavotiem atkalizmantošanai, ne kā par apglabātiem poligonā, un nodrošinot, ka dati par sadzīves atkritumiem ir saskanīgi un atspoguļo faktiskos apglabāto atkritumu apmērus.

(6)

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1004 4. panta 1. punktu atkritumi, kas atdalīti sadzīves bioatkritumu reciklēšanas laikā, nav iekļaujami reciklēto sadzīves atkritumu daudzumā. Ja atdalītos atkritumus pēcāk apglabā poligonos, tie būtu ieskaitāmi to sadzīves atkritumu daudzumā, kurus dara zināmus kā apglabātus poligonos, tādā kārtā nepieļaujot, ka par tiem neziņo ne kā par reciklētiem, ne kā par apglabātiem poligonā, un nodrošinot, ka dati par sadzīves atkritumiem ir saskanīgi un atspoguļo faktiskos apglabāto atkritumu apmērus.

(7)

Saskaņā ar Direktīvas 1999/31/EK 5.a panta 1. punkta d) apakšpunktu par sadzīves atkritumu reciklēšanā radušos atkritumu masu, ko pēcāk apglabā poligonos, nav jāziņo kā par apglabātu poligonos. Lai panāktu saskanību ar Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/1004 noteiktajiem sadzīves atkritumu reciklēšanas aprēķinpunktiem, ir jāprecizē, ka reciklējot radušies atkritumi ir atkritumi, kas radušies atkalpārstrādē, kas notiek pēc minētajiem aprēķinpunktiem.

(8)

Par Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 2., 5. un 6. punkta īstenojumu dalībvalstīm pienākas ziņot Komisijas noteiktajā formā. Datiem jābūt pievienotam kvalitātes pārbaudes ziņojumam. Noteiktajai formai būtu jānodrošina, ka pēc iesniegtajām ziņām iespējams pietiekami verificēt un monitorēt minētās direktīvas 5. panta 2., 5. un 6. punktā nosprausto mērķrādītāju sasniegšanu.

(9)

Datus par mērķrādītāju sasniegšanu Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 2. punktā noteikto bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu apglabāšanā poligonos dalībvalstis iesniedz Komisijas Lēmumā 2000/738/EK noteiktajā formā (5). Minētā lēmuma noteikumi par to, kā iesniedzami ziņojumi par Direktīvas 1999/31/EK īstenošanu, ir novecojuši, tāpēc tas jāatceļ. Lai nodrošinātu nepārtrauktību, vajadzīgi pārejas noteikumi par termiņu, kurā iesniedzami dati par Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 2. punkta īstenošanu 2016. un 2017. pārskata gadā.

(10)

Noteikumi par to, kā aprēķināmi, verificējami un ziņojami dati par Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 5. un 6. punkta īstenošanu, ir cieši saistīti ar noteikumiem, kas nosaka formu, kādā iesniedzami minētie dati un dati par minētās direktīvas 5. panta 2. punkta īstenošanu. Lai nodrošinātu minēto noteikumu saskanību un atvieglinātu to pieejamību, abēji noteikumi būtu izklāstāmi vienā lēmumā.

(11)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2008/98/EK 39. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcija

Šajā lēmumā “daudzums” ir masa tonnās.

2. pants

Atkritumu aprēķināšana saskaņā ar Direktīvas 1999/31/EK 5.a pantu – daudzums, ko dara zināmu kā apglabātu poligonos

1. Sadzīves atkritumu daudzumā, kuru dara zināmu kā apglabātu poligonos, ietilpst visi Direktīvas 1999/31/EK 5.a panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie sadzīves atkritumi, ko ievieto poligonos, arī gadījumā, kad poligonos ievietoti apstrādāti sadzīves atkritumi nodrošina Direktīvas 1999/31/EK I pielikuma 5. punkta ievērošanu.

Sadzīves atkritumu daudzumu, kuru dara zināmu kā apglabātu poligonos, nekoriģē, no tā atskaitot mitrumu.

2. Piemērojot Direktīvas 1999/31/EK 5.a panta 1. punkta b) apakšpunktu, gadījumos, kad sadzīves atkritumi no dalībvalsts uz dalībvalsti vai trešu valsti tiek sūtīti reciklēšanai vai citādai resursu atgūšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1013/2006, to atkritumu daudzumu, kas rodas apstrādē pirms reciklēšanas vai citādas resursu atgūšanas un ko pēcāk galamērķa valstī apglabā poligonos vai nodod incinerācijai ar pēcāku apglabāšanu poligonā, iekļauj sadzīves atkritumu daudzumā, kuru dalībvalsts, kurā sadzīves atkritumi tikuši savākti, dara zināmu kā apglabātu poligonos.

3. Piemērojot Direktīvas 1999/31/EK 5.a panta 1. punkta c) apakšpunktu, sadzīves atkritumu daudzums, kas nonāk incinerācijā ar pēcāku apglabāšanu poligonā, ir sadzīves atkritumu daudzums, kas nonāk incinerācijā, kura saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK I pielikumu klasificēta kā D10, kad no tā atskaitīti materiāli, kas rodas no sadzīves atkritumiem, kurus pēcāk atgūst no incinerācijas rezultātā radītiem atkritumiem.

Atskaitāmo materiālu daudzumu aprēķina, ņemot vērā sadzīves atkritumu īpatsvaru visos atkritumos, kuri nonāk iekārtā, un attiecīgā gadījumā to atkritumu sastāvu, kas nav sadzīves atkritumi, kuri nonāk iekārtā.

4. Piemērojot Direktīvas 1999/31/EK 5.a panta 1. punkta d) apakšpunktu:

atkritumus, kuri rodas pārbaudīšanas, tīrīšanas un labošanas darbībās, ar ko sagatavo sadzīves atkritumus atkalizmantošanai, un kurus pēcāk apglabā poligonos, iekļauj sadzīves atkritumu daudzumā, kuru dara zināmu kā apglabātu poligonos. No sadzīves atkritumu daudzuma, kurš darīts zināms kā apglabāts poligonos, dalībvalstis var atskaitīt izstrādājumu vai to komponentu daļas, kuras tiek atdalītas labošanas darbībās, ar ko sadzīves atkritumus sagatavo atkalizmantošanai;

b)	materiālus, kuri tiek mehāniski atdalīti sadzīves bioatkritumu aerobiskā vai anaerobiskā apstrādē vai pēc tās un pēcāk apglabāti poligonos, iekļauj to sadzīves atkritumu daudzumā, kuri darīti zināmi kā apglabāti poligonos;

c)	atkritumi, kas radušies sadzīves atkritumu reciklēšanā, ir atkritumi, kas sadzīves atkritumu reciklēšanā pēc aprēķinpunkta rodas tā, kā noteikts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1004 3. un 4. pantā.

3. pants

Datu iesniegšana

1. Dalībvalstis datus dara zināmus un kvalitātes pārbaudes ziņojumu par Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 2. punkta īstenošanu iesniedz I pielikumā noteiktajā formā.

2. Dalībvalstis datus dara zināmus un kvalitātes pārbaudes ziņojumu par Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 5. un 6. punkta īstenošanu iesniedz II pielikumā noteiktajā formā.

3. Dalībvalstu iesniegtos datus Komisija publicē, ja vien dalībvalsts neiesniedz pamatotu pieprasījumu nepublicēt noteiktus datus informācijas kvalitātes pārbaudes ziņojumos.

4. pants

Atcelšana

Lēmums 2000/738/EK tiek atcelts.

5. pants

Pārejas noteikumi

2016. un 2017. pārskata gada datus par Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 2. punkta īstenošanu Komisijai iesniedz līdz 2019. gada 31. decembrim.

6. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 6. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA

(1) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(3) Komisijas 2019. gada 7. jūnija Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1004, ar ko nosaka noteikumus, kā aprēķināt, verificēt un ziņot datus par atkritumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2012) 2384 (OV L 163, 20.6.2019., 66. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regula (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2000. gada 17. novembra Lēmums 2000/738/EK par anketu dalībvalstu ziņojumiem attiecībā uz Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem īstenošanu (OV L 298, 25.11.2000., 24. lpp.).

I PIELIKUMS

3. panta 1. punktā minētā forma bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu datu iesniegšanai

1. Datu ziņojuma forma

Bioloģiski noārdāmie sadzīves atkritumi, kas radušies 1995. gadā vai pēdējā gadā pirms 1995. gada, par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati, vai attiecīgajā pievienošanās līgumā noteiktais gads dalībvalstīm, kuras pievienojas ES pēc Padomes Direktīvas 1999/31/EK pieņemšanas		Bioloģiski noārdāmie sadzīves atkritumi, kas pārskata gadā apglabāti poligonos
Gads	(t)	(t)

2. Datiem pievienojamā kvalitātes pārbaudes ziņojuma forma

I. Vispārīgas ziņas

Dalībvalsts:

Datu un apraksta iesniedzēja organizācija:

Kontaktpersona/kontaktinformācija:

Pārskata gads:

Iesniegšanas datums/versija:

Saite ar dalībvalsts datu publicējumu (ja tāds ir):

II. Ziņas par poligonos apglabātajiem bioloģiski noārdāmajiem sadzīves atkritumiem

Datu vācējas organizācijas apraksts, datu avoti un izmantotā metodika

To atkritumu veidu apraksts, kurus valsts līmenī klasificē kā bioloģiski noārdāmus sadzīves atkritumus

Apraksts par aplēsēm, ko izmanto trūkstošo datu vietā

Paskaidrojums par ievērojamām atšķirībām no iepriekšējā pārskata gada datiem

Apraksts par galvenajām problēmām, kas ietekmē datu pareizību

(1) Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

3. panta 2. punktā minētā forma sadzīves atkritumu datu iesniegšanai

1. Datu ziņojuma veidlapa

Radušies sadzīves atkritumi

(t)

Apglabāšana poligonā (1)

(t)

Likvidēšana incinerācijā (2)

(t)

Materiālu atgūšana no incinerētiem atkritumiem

(t)

Lai varētu aprēķināt, vai ir sasniegti Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.) 5. panta 5. un 6. punktā noteiktie mērķrādītāji, summu, ko veido sadzīves atkritumi, uz kuriem attiecas apglabāšana poligonos, un sadzīves atkritumi, uz kuriem attiecas likvidēšana incinerācijā un pēcāka apglabāšana poligonos, pēc to materiālu atskaitīšanas, kas pēcāk atgūti no atkritumiem, kuri radušies tādā incinerācijā, dala ar radušos sadzīves atkritumu daudzumu.

2. Datiem pievienojamā kvalitātes pārbaudes ziņojuma veidlapa

I. Vispārīgas ziņas

Dalībvalsts:

Datu un aprakstu iesniedzēja organizācija:

Kontaktpersona/kontaktinformācija:

Pārskata gads:

Iesniegšanas datums/versija:

Saite ar dalībvalsts datu publicējumu (ja tāds ir):

II. Ziņas par poligonos apglabātajiem sadzīves atkritumiem

Datu vākšanā iesaistīto subjektu apraksts

Iestādes nosaukums	Galveno pienākumu apraksts
(pievienot rindas pēc vajadzības)

Izmantoto metožu apraksts

2.1.

Vispārīgs apraksts par vāktajiem datiem par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos, ieskaitot datu avotus (administratīvie dati, apsekojumi, elektroniskais reģistrs, atkritumu apsaimniekotāju dati, pašvaldību dati)

2.2.

Apraksts par metodiku, ar ko iekļauj atkritumus, kuri rodas sadzīves atkritumu apstrādē pirms reciklēšanas vai citādas resursu atgūšanas un pēc tam tiek apglabāti poligonos

2.2.1.

Apraksts par pieeju, kas nodrošina sadzīves atkritumu izsekojamību apstrādes norisēs, ieskaitot izmantotos kodus, kas attiecas uz sadzīves atkritumu rašanos (piem., kodi, kas uzskaitīti 20. nodaļas atkritumu sarakstā, kas izveidots ar Komisijas 2000. gada 3. maija Lēmumu 2000/532/EK, ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.)), un kodi, kas attiecas uz atkritumu apstrādes atkritumiem (piem., kodi ar minēto lēmumu izveidotā atkritumu saraksta 19. nodaļā)

2.3.

Apraksts par pieeju, ar ko iekļauj atkritumus, kuri rodas sadzīves atkritumu apstrādē pirms reciklēšanas vai citādas resursu atgūšanas un pēc tam tiek apglabāti poligonos ārpus dalībvalsts

2.4.

Apraksts par datu vākšanu par sadzīves atkritumiem, kuri nonāk incinerācijā, lai tos pēc tam varētu apglabāt poligonos, ieskaitot metodiku, pēc kuras aprēķina no sadzīves atkritumiem cēlušos materiālus, kuri atgūti no atkritumiem, kas radušies atkritumu incinerācijā

2.5.

Apraksts par aplēsēm, kas izmantotas, lai aizpildītu trūkstošos datus par poligonos apglabātajiem sadzīves atkritumiem

2.6.

Atšķirības no iepriekšējā pārskata gada datiem

Būtiskas metodikas izmaiņas attiecīgajā pārskata gadā izmantotajā aprēķinu metodē, ja tādas ir (sevišķi – retrospektīva pārskatīšana, tās raksturs un tas, vai par konkrētu gadu ir jāuzrāda pārrāvums).

Detalizēts masas atšķirību izskaidrojums gadījumā, kad dati par sadzīves atkritumiem, uz kuriem attiecas atkritumu apglabāšana poligonā vai incinerācija nolūkā tos pēcāk apglabāt poligonā, uzrāda vairāk nekā 10 % atšķirību no datiem par iepriekšējo pārskata gadu.

Datu pareizība

3.1.

Apraksts par galvenajām problēmām, kas ietekmē datu par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos pareizību

3.2.

Apraksts par to apsekojumu tvērumu un derīgumu, kuros vāc datus par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos.

Konfidencialitāte

Pamats, uz kura prasīts atsevišķas ziņojuma daļas nepublicēt.

Valsts galvenās tīmekļa vietnes, atsauces dokumenti un publikācijas

(1) Šajā slejā neietilpst atkritumi, kas nonāk atkritumu incinerācijā ar pēcāku apglabāšanu poligonā.

(2) Ar likvidēšanu incinerācijā domātas darbības, kas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.) I pielikumā klasificētas kā D10.

11.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 290/26

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1886

(2019. gada 7. novembris),

ar ko attiecībā uz Rumānijas reģionalizēšanu, ko veic, lai piemērotu aizsardzības pasākumus pret zirgu infekciozo anēmiju, groza Lēmumu 2010/346/ES

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 7873)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Savienībā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Zirgu infekciozā anēmija (“ZIA”) ir vīrusa izraisīta slimība, kas skar tikai zirgu dzimtas dzīvniekus. Parasti inkubācijas periods ir no vienas līdz trim nedēļām, bet tas var ilgt līdz pat trijiem mēnešiem. Inficētie zirgu dzimtas dzīvnieki paliek infekciozi visu mūžu, un tie, iespējams, var pārnest infekciju citiem zirgu dzimtas dzīvniekiem. Inficēšanās ar ZIA nav acīm redzama, ja vien nāves cēlonis nav kāda no akūtām klīniskām lēkmēm virēmijas laikā, tādējādi pārnešanas iespēja ievērojami palielinās. Infekciju lokāli var pārnest asinssūcēji dunduri ar inficēta zirgu dzimtas dzīvnieka asinīm, kā arī in utero auglim. Slimības izplatība lielos attālumos iespējama galvenokārt tad, ja tiek pārvietoti inficētie dzīvnieki, to sperma, olšūnas un embriji, tiek lietotas inficētas adatas vai veikta infūzija ar vīrusu saturošiem asins pagatavojumiem.

(2)	ZIA ir saskaņā ar Padomes Direktīvas 2009/156/EK (2) I pielikumu obligāti ziņojama slimība. Turklāt Padomes Direktīva 82/894/EEK (3) paredz, ka par ZIA uzliesmojumiem jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis, izmantojot dzīvnieku slimību paziņošanas sistēmu (“ADNS”).

(3)	Atšķirībā no dzīvnieku veselības stāvokļa citās dalībvalstīs dažās Rumānijas daļās ZIA ir endēmiska un nacionālā izskaušanas programma vēl nav pabeigta. Tāpēc ar Komisijas Lēmumu 2010/346/ES (4) tika noteikti aizsardzības pasākumi pret zirgu infekciozo anēmiju Rumānijā.

(4)

Tomēr Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2019. gada jūnija sanāksmē Rumānijas kompetentās iestādes iepazīstināja pārējās dalībvalstis un Komisiju ar stāvokļa ziņojumu, kurš liecina, ka kopumā slimības izskaušanā ir panākts progress un dažas Rumānijas daļas ir bijušas brīvas no šīs slimības ilgāk nekā 12 mēnešus vai slimības prevalence nav bijusi lielāka par to, kas reģionāli novērota citās dalībvalstīs. Tāpēc ir lietderīgi noteikt to Rumānijas teritorijas daļu, attiecībā uz kuru jāpiemēro Lēmumā 2010/346/ES noteiktie aizsardzības pasākumi.

(5)	Tāpēc Lēmuma 2010/346/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2010/346/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 7. novembrī

Komisijas vārdā –

Vytenis ANDRIUKAITIS

Komisijas loceklis

(1) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(2) Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.).

(3) Padomes 1982. gada 21. decembra Direktīva 82/894/EEK par dzīvnieku slimību paziņošanu Kopienā (OV L 378, 31.12.1982., 58. lpp.).

(4) Komisijas 2010. gada 18. jūnija Lēmums 2010/346/ES par aizsardzības pasākumiem pret zirgu infekciozo anēmiju Rumānijā (OV L 155, 22.6.2010., 48. lpp.).

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Reģioni, kas minēti 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā:

Dalībvalsts	Reģions	Piezīme
Rumānija	Bihor
	Satu Mare
	Maramureș
	Bistriț-Năsăud
	Sălaj
	Cluj
	Mureș
	Harghita
	Alba
	Sibiu
	Brașov
	Hunedora
	Caraș-Severin
	Gorj
	Vâlcea
	Tulcea

”

11.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 290/29

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1887

(2019. gada 7. novembris),

ar ko attiecībā uz apstiprināto uzņēmumu sarakstā iekļautās informācijas pieejamību un savlaicīgumu groza Īstenošanas lēmumu 2014/709/ES

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 7899)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/709/ES (4) nosaka dzīvnieku veselības kontroles pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri dalībvalstīs vai to apgabalos, kas uzskaitīti minētā lēmuma pielikumā (attiecīgās dalībvalstis). Minētais īstenošanas lēmums nosaka aizliegumus no tā pielikumā norādītajiem apgabaliem nosūtīt mājas cūku un to izcelsmes produktu sūtījumus, kā arī savvaļas cūku un savvaļas cūku izcelsmes produktu sūtījumus. Minētais lēmums paredz arī citus noteikumus, kuru mērķis ir nepieļaut Āfrikas cūku mēra izplatīšanos, tostarp informācijas prasības dalībvalstīm. Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES noteiktie dzīvnieku veselības kontroles pasākumi ir piemērojami līdztekus pasākumiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 2002/60/EK (5), un to mērķis ir galvenokārt Savienības līmenī ierobežot Āfrikas cūku mēra izplatīšanos.

(2)

Īstenošanas lēmums 2014/709/ES arī paredz atkāpes no aizlieguma nosūtīt uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm svaigu cūkgaļu un noteiktus cūkgaļas izstrādājumus, kā arī cūkgaļas produktus, kas sastāv no cūkgaļas vai to satur, no apgabaliem, kas uzskaitīti minētā īstenošanas lēmuma pielikuma II, III vai IV daļā.

(3)

Dažas atkāpes ir iespējams piešķirt vien šādos gadījumos: cūkas, no kurām attiecīgie produkti ir atvasināti, atbilst Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES 11. panta prasībām; kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmumi un gaļas pārstrādes uzņēmumi atbilst minētā lēmuma 12. pantā noteiktajiem apstiprināšanas nosacījumiem; attiecīgie produkti ir ražoti un pārstrādāti saskaņā ar īpašu procedūru un sertifikāciju, kā to pieprasa minētā lēmuma 13. pants.

(4)

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES 14. pants patlaban pieprasa, lai dalībvalstis reizi sešos mēnešos, sākot no Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pieņemšanas dienas, Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņotu atjauninātu apstiprināto uzņēmumu sarakstu, uz kuru ir atsauce 12. pantā, un jebkādu būtisku informāciju par minētā tiesību akta 11., 12. un 13. panta piemērošanu. Lai citām dalībvalstīm un trešām valstīm nodrošinātu iespējami lielāku pārredzamību un racionalizētu informācijas apmaiņu, dalībvalstīm vajadzētu noteikt par pienākumu regulāri atjaunināt apstiprināto uzņēmumu sarakstu, uz kuru ir atsauce Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES 12. pantā, un jebkādu būtisku informāciju, uz ko ir atsauce minētā lēmuma 11., 12. un 13. pantā. Turklāt dalībvalstīm šī informācija savlaicīgi, publiski un viegli pieejamā veidā būtu jādara pieejama pārējām dalībvalstīm un trešām valstīm. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza minētā īstenošanas lēmuma 14. pants.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Informācija par 11., 12. un 13. pantu

Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina saskaņā ar 12. pantu apstiprinātu uzņēmumu sarakstu (apstiprināto uzņēmumu saraksts) un dara to pieejamu Komisijai, pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis:

a)	par jebkādām izmaiņām savas valsts apstiprināto uzņēmumu sarakstā; un

b)	par jebkādu būtisku informāciju saistībā ar 11., 12. un 13. panta piemērošanu.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 7. novembrī

Komisijas vārdā –

Vytenis ANDRIUKAITIS

Komisijas loceklis

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5) Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).

11.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 290/31

KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2019/1888

(2019. gada 7. novembris)

par akrilamīda klātbūtnes monitoringu konkrētos pārtikas produktos

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (ES) 2017/2158 (1) uzņēmējiem, kuri ražo un laiž tirgū konkrētus pārtikas produktus, ievieš īpašus pienākumus, kas paredz izveidot savu programmu, saskaņā ar kuru ņem paraugus un analizē akrilamīda līmeni pārtikas produktos, un piemērot īpašus mazināšos pasākumus, ar ko nodrošina, ka akrilamīda līmenis ir tiks zems, cik praktiski iespējams, un zemāks par minētajā regulā noteikto references līmeni.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2) ir noteikts, ka kompetentajām iestādēm ir pienākums veikt oficiālās kontroles, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem nolūkā a) novērst, likvidēt vai līdz pieņemamam līmenim mazināt riskus, kam tiešā veidā vai vides ietekmē ir pakļauti cilvēki un dzīvnieki, un b) garantēt godprātīgu praksi dzīvnieku barības un pārtikas tirdzniecībā un aizsargāt patērētāju intereses, ietverot dzīvnieku barības un pārtikas marķēšanu un citus patērētāju informēšanas veidus. Oficiālās kontroles būtu jāveic arī nolūkā pārbaudīt atbilstību pienākumiem, kas noteikti saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2158.

(3)

Ir atzīts, ka, neraugoties uz minētās regulas 4. pantā noteiktajiem pienākumiem un veikto oficiālo kontroļu rezultātiem, pieejamie dati par akrilamīda klātbūtni konkrētos pārtikas produktos, kas minēti Regulas (ES) 2017/2158 1. panta 2. punktā, nav pietiekami. Pietiekami dati nav pieejami arī par akrilamīda klātbūtni tādos pārtikas produktos, kuri neietilpst Regulas (ES) 2017/2158 darbības jomā, bet kuri var saturēt ievērojamu akrilamīda līmeni un/vai kuriem varētu būt nozīmīga ietekme uz akrilamīda uzturekspozīciju.

(4)

Lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, ir lietderīgi, ka kompetentās iestādes un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji savas kompetences ietvaros, neskarot pienākumus, kas noteikti ar Regulu (ES) 2017/2158 un pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 882/2004, monitorē akrilamīda klātbūtni šādos pārtikas produktos nolūkā pieņemt iespējamus riska pārvaldības pasākumus, kas papildinātu Regulā (ES) 2017/2158 jau paredzētos pasākumus.

(5)	Lai kompetentajām iestādēm un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem viestu skaidrību par to, kādi pārtikas produkti jāmonitorē, ir izveidots neizsmeļošs pārtikas produktu kategoriju/pārtikas produktu saraksts.

(6)	Līdz ar Regulas (ES) 2017/2158 un šā ieteikuma pieņemšanu Komisijas Ieteikumi 2010/307/ES (3) un 2013/647/ES (4) vairs nav aktuāli un tālab būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Neskarot pienākumus, kas noteikti, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 882/2004, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu regulāri jāmonitorē akrilamīda klātbūtne un tā līmeņi pārtikā, jo īpaši pielikumā minētajā pārtikā.

Neskarot Regulā (ES) 2017/2158 noteiktos pienākumus, pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem būtu regulāri jāmonitorē akrilamīda klātbūtne un tā līmeņi pārtikā, jo īpaši pielikumā minētajā pārtikā.

Dalībvalstīm un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem līdz katra gada 1. oktobrim būtu jānosūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) dati, kas iepriekšējā gada laikā savākti ar monitoringa darbību palīdzību, lai tos apkopotu vienā datubāzē, un šajā sakarībā būtu jāievēro EFSA norādījumi par pārtikas un dzīvnieku barības standartparaugu aprakstīšanu un EFSA specifiskās papildprasības attiecībā uz ziņošanu (5).

Lai nodrošinātu, ka paraugi ir reprezentatīvi, dalībvalstīm būtu jāievēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 333/2007 (6) pielikuma B daļā noteiktās paraugu ņemšanas procedūras.

Paraugu ņemšanas procedūra, ko izmanto pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs, drīkst atšķirties no Regulas (EK) Nr. 333/2007 noteikumiem, bet tai vajadzētu būt tādai, kas joprojām ir reprezentatīva konkrētajai partijai.

4.	Dalībvalstīm akrilamīda analīzes būtu jāveic saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 333/2007. Pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem būtu jānodrošina, ka akrilamīda analīze tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2158 III pielikumā paredzētajām prasībām un kritērijiem.

5.	Ar šo atceļ Ieteikumus 2010/307/ES un 2013/647/ES.

Briselē, 2019. gada 7. novembrī

Komisijas vārdā –

Vytenis ANDRIUKAITIS

Komisijas loceklis

(1) Komisijas 2017. gada 20. novembra Regula (ES) 2017/2158, ar ko nolūkā mazināt akrilamīda klātbūtni pārtikā nosaka mazinošus pasākumus un references līmeņus (OV L 304, 21.11.2017., 24. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165 30.4.2004., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2010. gada 2. jūnija Ieteikums 2010/307/ES par uzraudzību attiecībā uz akrilamīda koncentrāciju pārtikā (OV L 137, 3.6.2010., 4. lpp.).

(4) Komisijas 2013. gada 8. novembra Ieteikums 2013/647/ES par izmeklēšanu attiecībā uz akrilamīda koncentrāciju pārtikā (OV L 301, 12.11.2013., 15. lpp.).

(5) http://www.efsa.europa.eu/en/consultations/call/180307

(6) Komisijas 2007. gada 28. marta Regula (EK) Nr. 333/2007, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes svina, kadmija, dzīvsudraba, neorganiskās alvas, 3-MHPD un benzopirēna koncentrācijas oficiālajai kontrolei pārtikas produktos (OV L 88, 29.3.2007., 29. lpp.).

PIELIKUMS

Neizsmeļošs pārtikas produktu saraksts akrilamīda klātbūtnes monitoringa vajadzībām

Kartupeļu produkti

—	Kartupeļu pankūkas

—	Kroketes, hercogienes kartupeļi, fritētas kartupeļu bumbiņas u. c.

—	Kartupeļu sacepums (un dārzeņu sacepums)

—	Kartupeļu un gaļas ēdieni

—	Kartupeļu un siera ēdieni

Konditorejas izstrādājumi

—	Maizītes (hamburgermaizītes, pilngraudu kviešu maizītes, piena maizītes u. c.)

—	Pitas maize, meksikāņu tortiļas

—

Kruasāni

—

Virtuļi

—	Specifiska maize (piemēram, pumperniķelis, čabata ar olīvām, sīpolu maize u. c.)

—

Pankūkas

—	Eļļā vārīti kraukšķīgi cepumi no plānām mīklas sloksnēm

—

Čurros

Graudaugu produkti

—	Rīsu krekeri

—	Kukurūzas krekeri

—	Graudaugu uzkodas (piemēram, ekstrudēta kukurūza un/vai kviešu produkti)

—	Medū grauzdēts muslis

Citi produkti

—	Dārzeņu čipsi / fritēti dārzeņi

—	Grauzdēti rieksti

—	Grauzdētas eļļas augu sēklas

—	Žāvēti augļi

—	Grauzdētas kakao pupiņas un no tām iegūti kakao produkti

—	Kafijas aizstājēji, kas nav izgatavoti uz cigoriņu vai graudaugu bāzes

—	Olīvas sālījumā

—	Īriss, karamele, nuga u. c.

11.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 290/34

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAIZSARDZĪBAS APMĀCĪBAS AĢENTŪRAS VALDES LĒMUMS

(2019. gada 5. augusts),

ar ko nosaka iekšējos noteikumus par datu subjektu noteiktu tiesību ierobežošanu attiecībā uz personas datu apstrādi saistībā ar CEPOL darbību

VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (1), un jo īpaši tās 25. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) 2015/2219 par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2005/681/TI (2),

ņemot vērā EDAU 2019. gada 20. jūnija atzinumu un EDAU norādījumus par jaunās regulas 25. pantu un iekšējiem noteikumiem (3),

tā kā:

(1)	CEPOL savu darbību veic saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2219.

(2)

Saskaņā ar 25. panta 1. punktu Regulā (ES) 2018/1725 ierobežojumi šīs regulas 14.–22., 35. un 36. panta, kā arī 4. panta piemērošanai, ciktāl tās noteikumi atbilst tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti 14.–22. pantā, ir jāpamato ar Aģentūras pieņemtiem iekšējiem noteikumiem gadījumos, kad tie nav balstīti uz tiesību aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Līgumiem.

(3)	Šie iekšējie noteikumi, tostarp noteikumi par ierobežojuma nepieciešamības un samērīguma novērtējumu, nav jāpiemēro, ja tiesību aktā, kas pieņemts, pamatojoties uz Līgumiem, ir paredzēts datu subjektu tiesību ierobežojums.

(4)	Kad Aģentūra pilda savus pienākumus saistībā ar datu subjekta tiesībām, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1725, tā apsver, vai būtu piemērojams kāds no minētajā regulā paredzētajiem izņēmumiem.

(5)

Sakarā ar Aģentūras administratīvo darbību Aģentūra var veikt administratīvu izmeklēšanu, izskatīt disciplinārlietas, veikt provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF, izskatīt trauksmes celšanas gadījumus, izskatīt (oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas gadījumos, izskatīt iekšējās un ārējās sūdzības, veikt iekšējās revīzijas, veikt izmeklēšanu datu aizsardzības speciālista vadībā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu, kā arī iekšējās drošības (IT) izmeklēšanas. Turklāt Aģentūra var izskatīt pieprasījumus par piekļuvi personāla locekļu medicīnas dokumentiem;

Aģentūra apstrādā vairākas personas datu kategorijas, tostarp nemainīgos datus (“objektīvos” datus, piemēram, identifikācijas datus, kontaktinformāciju, profesionālos datus, administratīvos datus, datus, kas saņemti no konkrētiem avotiem, elektronisko sakaru un datu plūsmas datus) un/vai mainīgos datus (“subjektīvos” datus, kas būtiski lietai, piemēram, argumentāciju, uzvedības datus, novērtējumus, snieguma un rīcības datus un datus, kas saistīti vai izvirzīti saistībā ar procedūras vai darbības priekšmetu).

(6)	Aģentūra, ko pārstāv tās izpilddirektors, darbojas kā datu pārzinis neatkarīgi no tā, vai Aģentūras iekšienē pārziņa funkcijas ir tālāk deleģētas atbilstoši operatīvajai atbildībai par konkrētām personas datu apstrādes darbībām.

(7)

Personas dati glabājas drošā elektroniskā vidē vai papīra formātā, tādējādi novēršot nelikumīgu piekļuvi datiem vai to nosūtīšanu personām bez piekļuves tiesībām. Medicīnas dokumentus glabā ārpakalpojumu sniedzējs, ko izmanto Aģentūra. Apstrādātie personas dati tiek glabāti ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams, un atbilstoši mērķiem, kādiem dati tiek apstrādāti, laika posmā, kas norādīts datu aizsardzības paziņojumos, privātuma paziņojumos vai Aģentūras dokumentos.

(8)

Iekšējie noteikumi ir jāpiemēro visām Aģentūras veiktajām apstrādes darbībām, veicot administratīvas izmeklēšanas, izskatot disciplinārlietas, veicot provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF, izskatot trauksmes celšanas procedūras, (oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas gadījumos, izskatot iekšējas un ārējas sūdzības, veicot iekšējas revīzijas, veicot izmeklēšanu datu aizsardzības speciālista vadībā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu, veicot (IT) drošības izmeklēšanu iekšēji vai ar ārpakalpojumu iesaisti (piemēram, CERT-EU), kā arī izskatot pieprasījumus piekļuvei pašu medicīnas dokumentiem.

(9)

Tie ir jāpiemēro apstrādes darbībām, kas veiktas pirms iepriekš minēto procedūru sākšanas, šo procedūru laikā un turpmāko pasākumu uzraudzības laikā pēc šīm procedūrām. Tam ir jāattiecas arī uz palīdzību un sadarbību, ko Aģentūra ārpus administratīvās izmeklēšanas sniedz valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

(10)	Gadījumos, kad piemēro šos iekšējos noteikumus, Aģentūrai ir jāpamato, kādēļ ierobežojumi ir obligāti nepieciešami un samērīgi demokrātiskā sabiedrībā, kā arī jāievēro pamattiesību un pamatbrīvību būtība.

(11)

Šajā sakarībā Aģentūrai, ciktāl iespējams, iepriekš minēto procedūru gaitā ir pienākums ievērot datu subjektu pamattiesības, jo īpaši tās, kas attiecas uz tiesībām sniegt informāciju, piekļūt datiem un labot tos, tiesībām uz dzēšanu, apstrādes ierobežošanu, datu subjekta tiesībām uz informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumu un saziņas konfidencialitāti, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1725.

(12)	Tomēr Aģentūra var būt spiesta ierobežot datu subjektam sniedzamo informāciju un citas datu subjekta tiesības, lai aizsargātu citu valsts iestāžu veiktās izmeklēšanas un procedūras, bet jo īpaši savas izmeklēšanas, kā arī citu ar izmeklēšanu vai citām procedūrām saistīto personu tiesības.

(13)	Tādējādi Aģentūra var ierobežot informāciju, lai aizsargātu citu datu subjektu izmeklēšanu un pamattiesības un pamatbrīvības.

(14)	Aģentūrai ir periodiski jāuzrauga, vai nosacījumi, kas pamato ierobežojumu, joprojām tiek piemēroti, un jāatceļ ierobežojumi, ciktāl tie vairs nav piemērojami.

(15)	Pārzinim ir jāinformē datu aizsardzības speciālists atlikšanas brīdī un pārskatīšanas laikā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo lēmumu paredz noteikumus, kas attiecas uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem Aģentūra atbilstoši tās 2. punktā izklāstītajām procedūrām var ierobežot Regulas 14.–21., 35. un 36. pantā, kā arī 4. pantā noteikto tiesību piemērošanu, ievērojot Regulas (ES) 2018/1725 25. pantu.

2. Sakarā ar Aģentūras administratīvo darbību šo lēmumu piemēro Iestādes veiktajām personas datu apstrādes darbībām šādiem nolūkiem: veicot administratīvu izmeklēšanu, izskatot disciplinārlietas, veicot provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF, izskatot trauksmes celšanas gadījumus, izskatot (oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas gadījumos, izskatot iekšējas un ārējas sūdzības, veicot iekšējas revīzijas, datu aizsardzības speciālistam veicot izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu, veicot (IT) drošības izmeklēšanu iekšēji vai ar ārpakalpojumu iesaisti (piemēram, CERT-EU), kā arī izskatot pieprasījumus, kas attiecas uz piekļuvi pašu medicīnas dokumentiem.

3. Attiecīgās datu kategorijas ir nemainīgie dati (“objektīvie” dati, piemēram, identifikācijas dati, kontaktinformācija, profesionālie dati, administratīvie dati, dati, kas saņemti no konkrētiem avotiem, elektronisko sakaru un datu plūsmas dati) un/vai mainīgie dati (“subjektīvie” dati, kas būtiski lietai, piemēram, argumentācija, uzvedības dati, novērtējumi, snieguma un rīcības dati un dati, kas saistīti vai izvirzīti saistībā ar procedūras vai darbības priekšmetu).

4. kad Aģentūra pilda savus pienākumus saistībā ar datu subjekta tiesībām, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1725, tā apsver, vai būtu piemērojams kāds no minētajā regulā paredzētajiem izņēmumiem;

5. Ievērojot šajā lēmumā izklāstītos nosacījumus, ierobežojumus var piemērot šādām tiesībām: informācijas sniegšana datu subjektiem, piekļuves tiesības, labošana, dzēšana, apstrādes ierobežošana, datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu un saziņas konfidencialitāte.

2. pants

Pārziņa un aizsardzības pasākumu detalizēts apraksts

1. Aizsardzības pasākumi, kas paredzēti, lai novērstu datu pārkāpumus, noplūdes vai neatļautu izpaušanu, ir šādi:

a)	papīra dokumentus glabā drošos skapjos, un tiem var piekļūt tikai pilnvaroti darbinieki;

b)	visus elektroniskos datus glabā saskaņā ar Aģentūras praksi, kā arī īpašās elektroniskās mapēs, kas pieejamas tikai pilnvarotiem darbiniekiem. Attiecīgus piekļuves līmeņus piešķir individuāli;

c)	Aģentūras IT vide ir pieejama, izmantojot vienotu pieteikšanās sistēmu, kas ir automātiski savienota ar lietotāja identifikatoru un paroli. Lietotāju aizstāšana ir stingri aizliegta. E-ierakstus glabā drošā vidē, lai nodrošinātu tajā esošo datu konfidencialitāti un privātumu;

d)	ārpakalpojumu sniedzējam, kas glabā medicīnas dokumentus, ir saistošas konkrētas līguma klauzulas par personas datu konfidencialitāti un apstrādi;

e)	visām personām, kurām ir piekļuve datiem, ir pienākums ievērot konfidencialitāti.

2. Apstrādes darbību pārzinis ir Aģentūra, ko pārstāv tās izpilddirektors, kurš var deleģēt pārziņa funkciju. Datu subjektus informē par deleģēto pārzini, izmantojot datu aizsardzības paziņojumus vai ierakstus, kas publicēti tīmekļa vietnē un iekšēji izplatīti Aģentūrā.

3. Personas datu 1. panta 3. punktā minētais glabāšanas periods nav ilgāks par nepieciešamo un atbilst mērķiem, kādiem dati tiek apstrādāti. Jebkurā gadījumā tas nedrīkst pārsniegt datu aizsardzības paziņojumos, privātuma paziņojumos vai 5. panta 1. punktā minētajos ierakstos noteikto glabāšanas laiku.

4. Ja Aģentūra apsver iespēju piemērot ierobežojumu, jāizvērtē risks datu subjekta tiesībām un brīvībām, jo īpaši salīdzinājumā ar citu datu subjektu tiesībām un brīvībām, kā arī risks, ka varētu tikt zaudēts Aģentūras veikto izmeklēšanu vai procedūru spēks, piemēram, iznīcinot pierādījumus. Risks datu subjekta tiesībām un brīvībām galvenokārt, bet ne tikai, attiecas uz reputācijas riskiem un tiesībām uz aizstāvību, kā arī uz tiesībām tikt uzklausītam.

3. pants

Ierobežojumi

1. Visus ierobežojumus Aģentūra piemēro tikai, lai nodrošinātu:

a)	noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu par tiem pie atbildības vai kriminālsodu izpildi, tostarp aizsardzību pret sabiedriskās drošības apdraudējumiem un to novēršanu;

b)	Savienības iestāžu un struktūru, tostarp to elektronisko sakaru tīklu, iekšējo drošību;

c)	tiesu neatkarības un tiesvedības aizsardzību;

d)	reglamentētu profesiju ētikas kodeksu pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem;

e)	datu subjekta aizsardzību vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzību;

f)	civilprasību izpildi.

2. Konkrēti, piemērojot 1. punktā aprakstītos mērķus, Aģentūra var piemērot ierobežojumus attiecībā uz personas datiem, ar ko tā apmainās ar Komisijas dienestiem vai citām Savienības iestādēm, struktūrām, aģentūrām un birojiem, dalībvalstu vai trešo valstu kompetentām iestādēm vai starptautiskām organizācijām, jo īpaši šādos apstākļos:

ja minēto tiesību un pienākumu īstenošanu varētu ierobežot Komisijas dienesti vai citas Savienības iestādes, struktūras, aģentūras un biroji, pamatojoties uz citiem Regulas (ES) 2018/1725 25. pantā minētajiem tiesību aktiem, vai saskaņā ar minētās regulas IX nodaļu vai citu Savienības iestāžu, struktūru, aģentūru un biroju dibināšanas aktiem;

ja dalībvalstu kompetentās iestādes varētu ierobežot minēto tiesību un pienākumu īstenošanu, pamatojoties uz aktiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (4) 23. pantā, vai saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (5) 13. panta 3. punkts, 15. panta 3. punkts vai 16. panta 3. punkts;

c)	ja šo tiesību un pienākumu īstenošana varētu apdraudēt ar Aģentūras uzdevumiem saistīto sadarbību ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām;

pirms ierobežojumu piemērošanas pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos Aģentūra apspriežas ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem, Savienības iestādēm, struktūrām, aģentūrām, birojiem vai dalībvalstu kompetentām iestādēm, ja vien Aģentūrai nav skaidrs, ka ierobežojuma piemērošana ir paredzēta kādā no šajos apakšpunktos minētajiem aktiem.

3. Jebkurš ierobežojums ir nepieciešams un samērīgs, ņemot vērā riskus, kas apdraud datu subjektu tiesības un brīvības, un respektējot pamattiesību un brīvību būtību demokrātiskā sabiedrībā.

4. Ja tiek apsvērta ierobežojuma piemērošana, jāveic nepieciešamības un proporcionalitātes tests, pamatojoties uz spēkā esošajiem noteikumiem. To katrā atsevišķā gadījumā dokumentē, izmantojot iekšēju novērtējuma ziņojumu pārskatatbildības nolūkos.

5. Ierobežojumus atceļ, tiklīdz vairs nepastāv apstākļi, kas tos attaisno. Jo īpaši, ja tiek uzskatīts, ka ierobežoto tiesību izmantošana vairs neatceltu noteiktā ierobežojuma ietekmi vai negatīvi ietekmētu citu datu subjektu tiesības vai brīvības.

4. pants

Datu aizsardzības speciālista veiktā pārskatīšana

1. Aģentūra bez nepamatotas kavēšanās informē Aģentūras datu aizsardzības speciālistu (turpmāk tekstā – “DAS”) ikreiz, kad pārzinis ierobežo datu subjektu tiesību piemērošanu vai pagarina ierobežojuma darbību saskaņā ar šo lēmumu. Pārzinis nodrošina DAS piekļuvi ierakstam, kas satur ierobežojuma nepieciešamības un proporcionalitātes novērtējumu, un ierakstā dokumentē DAS informēšanas datumu.

2. DAS var rakstveidā pieprasīt pārzinim pārskatīt ierobežojumu piemērošanu. Pārzinis informē DAS rakstveidā par pieprasītās pārskatīšanas iznākumu.

3. Pārzinis informē DAS, kad ierobežojums ir atcelts.

5. pants

Informācijas sniegšana datu subjektiem

1. Pienācīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem pārzinis var ierobežot tiesības uz informāciju saistībā ar šādām datu apstrādes darbībām:

a)	veicot administratīvu izmeklēšanu un izskatot disciplinārlietas;

b)	veicot provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF;

c)	izskatot trauksmes celšanas procedūras;

d)	izskatot (oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas gadījumos;

e)	izskatot iekšējas un ārējas sūdzības;

f)	veicot iekšējas revīzijas;

g)	datu aizsardzības speciālistam veicot izmeklēšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu;

h)	veicot (IT) drošības izmeklēšanu iekšēji vai ar ārpakalpojumu iesaisti (piemēram, CERT-EU);

Regulas (ES) 2018/1725 31. panta nozīmē Aģentūra datu aizsardzības paziņojumos, privātuma paziņojumos vai reģistros, kas publicēti tās tīmekļa vietnē un/vai iekšēji izplatīti, informējot datu subjektus par viņu tiesībām saistībā ar attiecīgo procedūru, iekļauj informāciju par šo tiesību iespējamo ierobežojumu. Informācijā ietver tās tiesības, ko var ierobežot, iemeslus un iespējamo ierobežojuma ilgumu.

2. Neskarot 3. punkta noteikumus, Aģentūra, ja tas ir samērīgi, bez nepamatotas kavēšanās un rakstveidā arī informē individuāli visus datu subjektus, ko uzskata par personām, uz kurām attiecas skar konkrētās apstrādes operācijas, par to tiesību esošiem vai paredzamiem ierobežojumiem.

3. Ja Aģentūra pilnībā vai daļēji ierobežo informācijas sniegšanu 2. punktā minētajiem datu subjektiem, tā sagatavo ierakstu par ierobežojuma pamatojumu, juridisko pamatojumu saskaņā ar šā lēmuma 3. pantu, tostarp novērtējumu par ierobežojuma nepieciešamību un samērīgumu.

Ierakstu un attiecīgā gadījumā dokumentus, kuros ir fiksēti attiecīgie faktu un juridiskie elementi, reģistrē. Tos pēc pieprasījuma dara pieejamus Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

4. Šā panta 3. punktā minēto ierobežojumu turpina piemērot tik ilgi, kamēr pastāv to attaisnojošie iemesli.

Ja ierobežojuma pamatā esošie iemesli vairs nepastāv, Aģentūra sniedz datu subjektam informāciju par galvenajiem iemesliem, ar kuriem pamatota ierobežojuma piemērošana. Vienlaikus Aģentūra informē datu subjektu par tiesībām jebkurā laikā iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

Aģentūra pēc attiecīgā ierobežojuma pieņemšanas ik pēc sešiem mēnešiem pārskata tā piemērošanu un to dara arī attiecīgās lietas izpētes, procedūras vai izmeklēšanas noslēgumā. Pēc tam pārzinis reizi sešos mēnešos pārliecinās, vai ir nepieciešams attiecīgo ierobežojumu uzturēt spēkā.

6. pants

Datu subjekta piekļuves tiesības

1. Pienācīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem pārzinis ar ierobežot tiesības uz piekļuvi šādu apstrādes darbību kontekstā, ja tas ir nepieciešams un samērīgi:

a)	veicot administratīvu izmeklēšanu un izskatot disciplinārlietas;

b)	veicot provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF;

c)	izskatot trauksmes celšanas procedūras;

d)	izskatot (oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas gadījumos;

e)	izskatot iekšējas un ārējas sūdzības;

f)	veicot iekšējas revīzijas;

g)	datu aizsardzības speciālistam veicot izmeklēšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu;

h)	veicot (IT) drošības izmeklēšanu iekšēji vai ar ārpakalpojumu iesaisti (piemēram, CERT-EU);

i)	izskatot pieprasījumus, kas attiecas uz piekļuvi pašu medicīnas dokumentiem.

Ja datu subjekti lūdz piekļuvi saviem personas datiem, kas apstrādāti saistībā ar vienu vai vairākiem konkrētiem gadījumiem vai konkrētu apstrādes darbību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 17. pantu, Aģentūra savu novērtējumu par šo lūgumu attiecina tikai uz šādiem personas datiem.

2. Ja Aģentūra pilnībā vai daļēji ierobežo Regulas (ES) 2018/1725 17. pantā minētās piekļuves tiesības, tā veic šādus pasākumus:

a)	savā atbildē uz pieprasījumu tā informē attiecīgo datu subjektu par piemēroto ierobežojumu un tā galvenajiem iemesliem, kā arī par iespēju iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai vērsties Eiropas Savienības Tiesā;

b)	tā iekšējā novērtējumā dokumentē ierobežojuma iemeslus, tostarp novērtē ierobežojuma nepieciešamību, samērīgumu un tā piemērošanas ilgumu.

Ierobežojumi, kas noteikti attiecībā uz piekļuvi saviem medicīnas dokumentiem, attiecas tikai uz pieprasījumiem nodrošināt tiešu piekļuvi attiecībā uz personas medicīniskiem datiem saistībā ar psiholoģiskiem vai psihiatriskiem aspektiem, ja piekļuve šādiem datiem var radīt risku datu subjekta veselībai. Šim ierobežojumam ir jābūt samērīgam ar to, kas ir absolūti nepieciešams datu subjekta aizsardzībai. Piekļuvi šādai informācijai sniedz datu subjekta izvēlēts ārsts.

Šā punkta a) apakšpunktā minēto informācijas sniegšanu var atlikt, izlaist vai atteikt, ja tādējādi ierobežojums vairs nebūtu iedarbīgs saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 8. punktu.

Aģentūra pēc attiecīgā ierobežojuma pieņemšanas ik pēc sešiem mēnešiem pārskata tā piemērošanu un to dara arī attiecīgās izmeklēšanas noslēgumā. Pēc tam pārzinis reizi sešos mēnešos pārliecinās, vai ir nepieciešams attiecīgo ierobežojumu uzturēt spēkā.

3. Ierakstu un attiecīgā gadījumā dokumentus, kuros ir fiksēti attiecīgie faktu un juridiskie elementi, reģistrē. Tos pēc pieprasījuma dara pieejamus Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

7. pants

Tiesības uz labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu

1. Pienācīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem pārzinis var ierobežot tiesības uz labošanu, dzēšanu un ierobežošanu šādu apstrādes darbību kontekstā, ja tas ir nepieciešams un samērīgi:

a)	veicot administratīvu izmeklēšanu un izskatot disciplinārlietas;

b)	veicot provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF;

c)	izskatot trauksmes celšanas procedūras;

d)	izskatot (oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas gadījumos;

e)	izskatot iekšējas un ārējas sūdzības;

f)	veicot iekšējas revīzijas;

g)	datu aizsardzības speciālistam veicot izmeklēšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu;

h)	veicot (IT) drošības izmeklēšanu iekšēji vai ar ārpakalpojumu iesaisti (piemēram, CERT-EU).

2. Ja Aģentūra pilnībā vai daļēji ierobežo Regulas (ES) 2018/1725 18. pantā, 19. panta 1. punktā un 20. panta 1. punktā minēto tiesību uz labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu piemērošanu, tā veic šā lēmuma 6. panta 2. punktā minētos pasākumus un reģistrē ierakstu saskaņā ar tā 6. panta 3. punktu.

8. pants

Datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu un elektroniskās saziņas konfidencialitāte

1. Pienācīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem pārzinis var ierobežot tiesības tikt informētam par personas datu aizsardzības pārkāpumu šādu apstrādes darbību kontekstā, ja tas ir nepieciešams un samērīgi:

a)	veicot administratīvu izmeklēšanu un izskatot disciplinārlietas;

b)	veicot provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF;

c)	izskatot trauksmes celšanas procedūras;

d)	izskatot iekšējas un ārējas sūdzības;

e)	veicot iekšējas revīzijas;

f)	datu aizsardzības speciālistam veicot izmeklēšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu;

g)	veicot (IT) drošības izmeklēšanu iekšēji vai ar ārpakalpojumu iesaisti (piemēram, CERT-EU).

2. Pienācīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem pārzinis var ierobežot tiesības uz elektroniskās saziņas konfidencialitāti šādu apstrādes darbību kontekstā, ja tas ir nepieciešams un samērīgi:

a)	veicot administratīvu izmeklēšanu un izskatot disciplinārlietas;

b)	veicot provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF;

c)	izskatot trauksmes celšanas procedūras;

d)	izskatot oficiālas procedūras aizskaršanas gadījumos;

e)	izskatot iekšējas un ārējas sūdzības;

f)	veicot (IT) drošības izmeklēšanu iekšēji vai ar ārpakalpojumu iesaisti (piemēram, CERT-EU).

3. Ja Aģentūra ierobežo Regulas (ES) 2018/1725 35. un 36. pantā minēto datu subjekta informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumu vai elektroniskās saziņas konfidencialitāti, tā sagatavo ierakstu par ierobežojuma iemesliem un tos reģistrē saskaņā ar šā lēmuma 5. panta 3. punktu. Piemēro šā lēmuma 5. panta 4. punktu.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tamperē, 2019. gada 5. augustā

Valdes vārdā –

valdes priekšsēdētājs

Kimmo HIMBERG

(1) OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(2) OV L 319, 4.12.2015., 1. lpp.

(3) https://edps.europa.eu/sites/edp/files/publication/18-12-20_guidance_on_article_25_en.pdf

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 290

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 11. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2019/1876 (2019. gada 4. novembris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (Roma (ACVN))	1
	*	Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2019/1877 (2019. gada 4. novembris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (Valle d’Itria (AĢIN))	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1878 (2019. gada 4. novembris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (Vigneti delle Dolomiti / Weinberg Dolomiten (AĢIN))	4
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1879 (2019. gada 4. novembris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (Vallagarina (AĢIN))	6
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1880 (2019. gada 4. novembris), ar ko nosaukumam Vera de Estenas (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību	7
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1881 (2019. gada 8. novembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 37/2010, lai vielu diflubenzuronu klasificētu pēc tā maksimāli pieļaujamā atlieku daudzuma ( 1 )	8
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1882 (2019. gada 8. novembris), ar ko izsludina konkursa procedūru attiecībā uz atbalsta summu par olīveļļas privātu uzglabāšanu	12
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1883 (2019. gada 8. novembris), ar ko 307. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida	15
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/1884 (2019. gada 8. novembris), ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2016/2382, ar ko izveido Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu (EDAK)	17
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1885 (2019. gada 6. novembris), ar ko nosaka noteikumus par to, kā saskaņā ar Padomes Direktīvu 1999/31/EK aprēķināmi, verificējami un iesniedzami dati par atkritumiem, un atceļ Komisijas Lēmumu 2000/738/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 7874)	18
	*	Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES) 2019/1886 (2019. gada 7. novembris), ar ko attiecībā uz Rumānijas reģionalizēšanu, ko veic, lai piemērotu aizsardzības pasākumus pret zirgu infekciozo anēmiju, groza Lēmumu 2010/346/ES (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 7873) ( 1 )	26
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1887 (2019. gada 7. novembris), ar ko attiecībā uz apstiprināto uzņēmumu sarakstā iekļautās informācijas pieejamību un savlaicīgumu groza Īstenošanas lēmumu 2014/709/ES (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 7899) ( 1 )	29
		IETEIKUMI
	*	Komisijas Ieteikums (ES) 2019/1888 (2019. gada 7. novembris) par akrilamīda klātbūtnes monitoringu konkrētos pārtikas produktos	31
		PROCESUĀLIE NOTEIKUMI
	*	Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras valdes Lēmums (2019. gada 5. augusts), ar ko nosaka iekšējos noteikumus par datu subjektu noteiktu tiesību ierobežošanu attiecībā uz personas datu apstrādi saistībā ar CEPOL darbību	34


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.