ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 274
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
62. gadagājums
2019. gada 28. oktobris
|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 274 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
62. gadagājums |
|
Saturs |
|
I Leģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
* |
|
|
|
II Neleģislatīvi akti |
|
|
|
|
REGULAS |
|
|
|
* |
||
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
|
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM |
|
|
|
* |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Leģislatīvi akti
LĒMUMI
|
28.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 274/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1798
(2019. gada 14. oktobris),
ar ko ieceļ Eiropas Prokuratūras Eiropas galveno prokuroru
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (“EPPO”) izveidei (1), un jo īpaši tās 14. pantu,
ņemot vērā Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1696 (2018. gada 13. jūlijs) par darbības noteikumiem atlases komitejai, kas paredzēta 14. panta 3. punktā Regulā (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidē (2),
ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2018/1275 (2018. gada 18. septembris), ar ko ieceļ Regulas (ES) 2017/1939 14. panta 3. punktā paredzētās atlases komitejas locekļus (3),
ņemot vērā priekšlikumu par kandidātu gala sarakstu, ko atlases komiteja saskaņā ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1696 izveidoja 2019. gada 4. februārī, lai ieceltu Eiropas Prokuratūras Eiropas galveno prokuroru,
tā kā:
|
(1) |
Ar Regulu (ES) 2017/1939 tika izveidota Eiropas Prokuratūra (EPPO). Komisija ir atbildīga par EPPO izveidošanu un sākotnējo administratīvo darbību, līdz tā būs spējīga pati izpildīt savu budžetu. |
|
(2) |
Eiropas galvenais prokurors ir EPPO vadītājs un organizē EPPO darbu, vada tās pasākumus un pieņem lēmumus saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 un EPPO iekšējo reglamentu. EPPO Kolēģijas sastāvā ir Eiropas galvenais prokurors un viens Eiropas prokurors no katras dalībvalsts. |
|
(3) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otro daļu EPPO uzdevumus attiecībā uz izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kas tai uzticēti ar minēto regulu, jāsāk veikt datumā, kas jānosaka ar Komisijas lēmumu pēc Eiropas galvenā prokurora priekšlikuma, līdzko EPPO būs izveidota. |
|
(4) |
Tādēļ, Eiropas Parlamentam un Padomei savstarpēji vienojoties, ir jāieceļ pirmais EPPO Eiropas galvenais prokurors. |
|
(5) |
Paziņojums par Eiropas galvenā prokurora kā pagaidu darbinieka vakanci AD 15 pakāpē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts 2018. gada 19. novembrī (4). |
|
(6) |
Īstenošanas lēmumā (ES) 2018/1696 ir noteikti darbības noteikumi atlases komitejai, kas paredzēta Regulas (ES) 2017/1939 14. panta 3. punktā (“atlases komitejas darbības noteikumi”). |
|
(7) |
Saskaņā ar atlases komitejas darbības noteikumu VII.1 noteikuma pirmo daļu atlases komiteja sagatavoja trīs kandidātu gala sarakstu un Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgi 2019. gada 4. februārī un 2019. gada 14. februārī nosūtītajās vēstulēs sniedza pamatojumu attiecīgo kandidātu iekļaušanai sarakstā. Savstarpēji vienojoties, Eiropas Parlamentam un Padomei būtu viens no gala saraksta kandidātiem jāieceļ par Eiropas galveno prokuroru. Saskaņā ar atlases komitejas darbības noteikumu VII.1 noteikuma otro daļu atlases komiteja sarindoja kandidātus atbilstīgi viņu kvalifikācijai un pieredzei. Šāds sarindojums norāda atlases komitejas prioritāro secību, bet tas nav saistošs Eiropas Parlamentam un Padomei. |
|
(8) |
Gala sarakstā iekļautie trīs kandidāti 2019. gada 26. februārī uzstājās Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā un Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejā. Eiropas Parlamenta Priekšsēdētāju konference 2019. gada 7. martā nolēma, ka Eiropas Parlamenta kandidātei jābūt Laura Codruța KÖVESI kundzei, un 2019. gada 18. jūlijā tā minēto nostāju atkārtoti apstiprināja. |
|
(9) |
Dalībvalstu valdību pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) 2019. gada 20. februārī saskaņā ar iekšējo procesu, ko tā apstiprināja 2019. gada 15. februārī, veica indikatīvu balsošanu, lai noteiktu Padomes nostāju, ņemot vērā apspriedes ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem. Pēc minētajām apspriedēm Coreper2019. gada 19. septembrī atbalstīja Laura Codruța KÖVESI kundzes iecelšanu par Eiropas galveno prokurori. |
|
(10) |
EPPO Eiropas galveno prokuroru, savstarpēji vienojoties, jāieceļ Eiropas Parlamentam un Padomei uz septiņu gadu termiņu, kas nav atjaunojams, no dienas, kad stājas spēkā šis lēmums. |
|
(11) |
Kopēju vienošanos par Eiropas galvenā prokurora iecelšanu Eiropas Parlaments un Padome panāca pēc abu iestāžu ieceltu sarunu grupu kopīgām sanāksmēm. |
|
(12) |
Ieceļot Laura Codruța KÖVESI kundzi, abas iestādes izvērtēja kandidātu attiecīgos nopelnus, ņemot vērā atlases komitejas sniegto pamatojumu, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Laura Codruța KÖVESI kundzi ieceļ par EPPO Eiropas galveno prokurori kā pagaidu darbinieci AD 15 pakāpē uz neatjaunojamu septiņu gadu termiņu no 2019. gada 31. oktobra.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2019. gada 14. oktobrī
Eiropas Parlamenta vārdā
priekšsēdētājs
D. M. SASSOLI
Padomes vārdā
priekšsēdētāja
T. TUPPURAINEN
(1) OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.
(2) OV L 282, 12.11.2018., 8. lpp.
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
28.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 274/3 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1799
(2019. gada 22. oktobris),
ar ko, pildot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/788 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, nosaka individuālo vākšanas tiešsaistes sistēmu tehniskās specifikācijas
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulu (ES) 2019/788 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (1) un jo īpaši tās 11. panta 5. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regula (ES) 2019/788 paredz pārskatītus noteikumus par Eiropas pilsoņu iniciatīvu un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 211/2011 (2). |
|
(2) |
Regulā (ES) 2019/788 noteikts, ka paziņojumu par atbalstu reģistrētām pilsoņu iniciatīvām vākšanai tiešsaistē organizatoriem ir jāizmanto centralizēta vākšanas tiešsaistes sistēma, kuru izveido un ekspluatē Komisija. Tomēr, lai atvieglotu pāreju, organizatori drīkst izvēlēties izmantot savu individuālo vākšanas tiešsaistes sistēmu tām iniciatīvām, kas atbilstīgi Regulai (ES) 2019/788 reģistrētas līdz 2022. gada beigām. |
|
(3) |
Regulā (ES) 2019/788 noteikts, ka individuālajai sistēmai, ko izmanto paziņojumu par atbalstu vākšanai tiešsaistē, vajadzētu būt atbilstošiem tehniskiem un drošības elementiem, lai varētu nodrošinātu, ka visā vākšanas procedūras gaitā dati tiek droši savākti, uzglabāti un nosūtīti. Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jānosaka tehniskās specifikācijas, kas vajadzīgas, lai izpildītu individuālās vākšanas tiešsaistes sistēmas prasības. |
|
(4) |
Šīs regulas noteikumi aizstāj Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1179/2011 (3) noteikumus, kura tādējādi kļūst novecojusi. |
|
(5) |
Īstenojamo tehnisko un organizatorisko pasākumu mērķim gan sistēmas izstrādes laikā, gan visā vākšanas posmā vajadzētu būt persondatu neatļautas apstrādes novēršanai un to aizsardzībai pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu nozaudēšanu, pārveidošanu, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem. |
|
(6) |
Tādēļ organizatoriem būtu jāpiemēro atbilstoši riska pārvaldības procesi, lai apzinātu riskus to sistēmām un noteiktu adekvātus un proporcionālus pretpasākumus minēto risku mazināšanai līdz pieņemamam līmenim. Organizatoriem, ievērojot sertifikācijas iestādes piemērotos drošības noteikumus un prasības, būtu pienācīgi jādokumentē apzinātie drošības un datu aizsardzības riski un pasākumi, kuri vērsti pret minētajiem riskiem. Drošības noteikumiem un prasībām vajadzētu būt saskaņā ar Regulu (ES) 2019/788, un sertifikācijas iestādēm tie būtu jādara pieejami pēc pieprasījuma. |
|
(7) |
Šajā regulā noteikto tehnisko specifikāciju īstenošanai nevajadzētu skart organizatoru pienākumu ievērot datu aizsardzības prasības, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (4), arī iespējamo vajadzību novērtēt datu aizsardzības ietekmi. |
|
(8) |
Individuālajā vākšanas tiešsaistes sistēmā veiktajā persondatu apstrādē organizatoru grupas pārstāvis vai attiecīgā gadījumā minētās regulas 5. panta 7. punktā minētā juridiskā persona ir datu pārzinis Regulas (ES) 2016/679 nozīmē. |
|
(9) |
Organizatoriem, kuri ievieš izmaiņas savā individuālajā vākšanas tiešsaistes sistēmā pēc tam, kad tā sertificēta, bez liekas kavēšanās šīs izmaiņas būtu jādara zināmas attiecīgajai sertifikācijas iestādei tad, ja šīs izmaiņas varētu ietekmēt novērtējumu, kurš pamato sertifikāciju. Pirms izmaiņu ieviešanas organizatori var lūgt konsultēties ar sertifikācijas iestādi, lai pārbaudītu, vai izmaiņām var būt tāda ietekme, un tādējādi tās būtu jādara zināmas. |
|
(10) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (5) 42. pantu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš sniedza piezīmes 2019. gada 16. septembrī. Notika apspriešanās ar Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru, kura 2019. gada 18. jūlijā sniedza piezīmes. |
|
(11) |
Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) 2019/788 22. pantam izveidotā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) 2019/788 11. panta 5. punktā minētās tehniskās specifikācijas ir noteiktas šīs regulas pielikumā.
2. pants
1. Organizētāji nodrošina, ka visā vākšanas posmā to individuālās vākšanas tiešsaistes sistēmas atbilst pielikumā izklāstītajām tehniskajām specifikācijām.
2. Organizatori bez liekas kavēšanās dara zināmas Regulas (ES) 2019/788 11. panta 3. punktā minētajai dalībvalsts kompetentajai iestādei izmaiņas, kuras sistēmā ieviestas pēc tam, kad sistēmu sertificējusi minētā iestāde, ja šīs izmaiņas varētu ietekmēt novērtējumu, kurš pamato sertifikāciju. Pirms tam organizatori var lūgt konsultēties ar kompetento iestādi par to, vai izmaiņām varētu būt tāda ietekme.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2020. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 22. oktobrī
Komisijas vārdā
Priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 130, 17.5.2019., 55. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2011. gada 17. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1179/2011, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas vākšanas tiešsaistes sistēmām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (OV L 301, 18.11.2011., 3. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
PIELIKUMS
1. Tehniskās specifikācijas Regulas (ES) 2019/788 11. panta 4. punkta a) apakšpunkta īstenošanai
Sistēma īsteno tehniskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka paziņojumus par atbalstu var iesniegt tikai fiziskas personas. Tehnisko pasākumu vajadzībām nav jāvāc un jāglabā citi persondati kā tikai tie, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2019/788 III pielikumā.
2. Tehniskās specifikācijas Regulas (ES) 2019/788 11. panta 4. punkta b) apakšpunkta īstenošanai
Organizatori ievieš adekvātus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai pārvaldītu riskus, kuri apdraud organizatoru darbībās izmantoto tīklu un informācijas sistēmu drošību, lai nodrošinātu, ka vākšanas tiešsaistes sistēmā par iniciatīvu sniegtā informācija un tiešsaistē publiski pieejamā informācija atbilst tai, kura par iniciatīvu publicēta reģistrā, kas minēts Regulas (ES) 2019/788 6. panta 5. punktā.
Organizatori nodrošina, ka:
|
a) |
vākšanas tiešsaistes sistēmā par iniciatīvu sniegtā informācija atbilst reģistrā publicētajai informācijai; |
|
b) |
sistēmā ir sniegta reģistrā publicētā informācija par iniciatīvu, vēl pirms pilsoņi iesniedz paziņojumu par atbalstu; |
|
c) |
ieviesti drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka paziņojumos par atbalstu datu ievades lauki ir parādīti kopā ar informāciju par iniciatīvu, lai novērstu risku, ka iniciatīvas nepareiza atspoguļojuma dēļ paziņojumi par atbalstu tiek iesniegti par citu iniciatīvu; |
|
d) |
sistēma nodrošina, ka pēc paziņojumu par atbalstu iesniegšanas tajos sniegtie dati tiek saglabāti kopā ar informāciju par iniciatīvu; |
|
e) |
ieviesti drošības pasākumi, lai novērstu, ka vākšanas tiešsaistes sistēmā par iniciatīvu sniegtajā informācija tiktu izdarītas neatļautas izmaiņas. |
3. Tehniskās specifikācijas Regulas (ES) 2019/788 11. panta 4. punkta c) apakšpunkta īstenošanai
Sistēma nodrošina, ka paziņojumi par atbalstu tiek iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/788 III pielikuma datu laukiem.
Sistēma nodrošina, ka persona var iesniegt paziņojumu par atbalstu, tikai apstiprinājusi, ka ir izlasījusi Regulas (ES) 2019/788 III pielikuma paziņojumu par privātumu.
4. Tehniskās specifikācijas Regulas (ES) 2019/788 11. panta 4. punkta d) apakšpunkta īstenošanai
4.1. Pārvalde
|
4.1.1. |
Organizatoru grupa norāda drošības speciālistu, kurš atbild par sistēmas drošību un savākto paziņojumu par atbalstu drošu sūtīšanu atbildīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei. Drošības speciālists pārrauga informācijas aizsardzību un tehniskos un organizatoriskos drošības pasākumus parakstītāju sniegto datu drošai savākšanai, glabāšanai un nosūtīšanai. |
|
4.1.2. |
Organizatori var lūgt Regulas (ES) 2019/788 11. panta 3. punktā minēto valsts kompetento iestādi nodrošināt individuālās vākšanas tiešsaistes sistēmu sertifikācijai piemērojamos drošības noteikumus un prasības. Parasti viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas kompetentā iestāde nodrošina drošības noteikumus un prasības. Piemērojamie drošības noteikumi un prasības atbilst spēkā esošajiem attiecīgajiem valsts vai starptautiskajiem drošības standartiem. |
|
4.1.3. |
Sistēmas sertifikācijai izvirzītie drošības noteikumi un prasības ņem vērā 4.2. sadaļā noteiktos riskus un specifikācijas 4.3. sadaļā. |
4.2. Informācijas aizsardzība
|
4.2.1. |
Organizatori izmanto riska pārvaldības procesus, lai apzinātu, kādi riski ir saistīti ar to sistēmu izmantošanu, ieskaitot riskus parakstītāju tiesībām un brīvībām, un lai noteiktu piemērotos un samērīgos pasākumus tādu incidentu ietekmes novēršanai un mazināšanai, kas skar to darbībās izmantoto tīklu un informācijas sistēmu drošību.
Riska pārvaldības procesā galvenā uzmanība tiek pievērsta riskiem, kas saistīti ar konfidencialitāti un informācijas integritāti sistēmā. Minētie riski var rasties no draudiem, to vidū:
|
|
4.2.2. |
Organizatori uzrāda dokumentāciju, kas parāda, ka tie:
|
|
4.2.3. |
Pasākumi tādu incidentu ietekmes novēršanai un mazināšanai, kas skar sistēmas drošību, aptver šādas jomas:
Šo drošības pasākumu piemērošanu var ierobežot un attiecināt tikai uz tām organizācijas daļām, kuras ir būtiskas vākšanas tiešsaistes sistēmai. Piemēram, cilvēkresursu drošību var attiecināt tikai uz personālu, kam ir fiziska vai pamatota piekļuve vākšanas tiešsaistes sistēmai, un fizisko/vidisko drošību var attiecināt tikai uz ēku (ēkām), kur tiek mitināta sistēma. |
|
4.2.4. |
Ja vākšanas tiešsaistes sistēmu vai to daļu izstrādei vai ekspluatācijai organizatori izmanto procesoru, tad tie uzrāda dokumentāciju, kas sertifikācijas iestādei ļauj pārliecināties, ka ieviestas vajadzīgās drošības kontroles. |
4.3. Datu šifrēšana
Sistēmā tiek paredzēta šāda datu šifrēšana:
|
a) |
persondati elektroniskā formātā tiek šifrēti, kad tie tiek glabāti vai nosūtīti kompetentajām iestādēm dalībvalstīs saskaņā ar Regulas (ES) 2019/788, atslēgu pārvaldīšanai un dublikātu sagatavošanai notiekot atsevišķi; |
|
b) |
tiek lietoti adekvāti standarta algoritmi un adekvātas atslēgas atbilstīgi starptautiskajiem standartiem (piem., ETSI standartam). ieviesta atslēgu pārvaldības sistēma; |
|
c) |
visas atslēgas un paroles tiek aizsargātas no neatļautas piekļuves. |
LĒMUMI
|
28.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 274/9 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1800
(2019. gada 24. oktobris)
par finanšu iemaksām, kas jāveic dalībvalstīm, lai finansētu Eiropas Attīstības fondu, tostarp maksimālo gada iemaksas summu 2021. gadam, gada iemaksas summu 2020. gadam, pirmo maksājumu 2020. gadam un indikatīvu, nesaistošu prognozi attiecībā uz gaidāmajām gada iemaksu summām 2022. un 2023. gadam
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu (1), un jo īpaši tā 7. pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2018/1877 (2018. gada 26. novembris) par finanšu regulējumu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (2) (“11. EAF finanšu regula”), un jo īpaši tās 19. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar 11. EAF finanšu regulas 19.–22. pantā noteikto procedūru un ņemot vērā priekšlikumu par Eiropas Attīstības fonda (EAF) iekļaušanu budžetā atbilstīgi Komisijas priekšlikumam par ārējās finansēšanas instrumentu laikposmam pēc 2020. gada, Komisijai līdz 2019. gada 15. oktobrim ir jāiesniedz priekšlikums, norādot a) maksimālo iemaksas summu 2021. gadam; b) gada iemaksas summu 2020. gadam; c) iemaksas pirmās daļas summu 2020. gadam; un d) indikatīvu, nesaistošu prognozi par gaidāmajām gada iemaksu summām 2022. un 2023. gadam. |
|
(2) |
Saskaņā ar 11. EAF finanšu regulas 46. pantu Eiropas Investīciju banka (EIB) nosūtīja Komisijai tās atjauninātās saistību un maksājumu tāmes par tās pārvaldītajiem instrumentiem. |
|
(3) |
11. EAF finanšu regulas 20. panta 1. punktā ir noteikts, ka, aicinot veikt iemaksas, vispirms izlieto summas, kas paredzētas iepriekšējos EAF. Tāpēc būtu jāsniedz aicinājums veikt iemaksas EIB (saskaņā ar 10. EAF) un Komisijai (saskaņā ar 11. EAF). |
|
(4) |
Ar Lēmumu (ES) 2019/1093 (3) Padome 2019. gada 26. jūnijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņēma lēmumu noteikt gada apjomu dalībvalstu iemaksām EAF 2020. gadam 4 400 000 000 EUR Komisijai un 300 000 000 EUR EIB, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Dalībvalstu EAF iemaksu gada maksimālā summa 2021. gadam ar šo tiek noteikta 4 000 000 000 EUR apmērā. To sadala 3 700 000 000 EUR Komisijai un 300 000 000 EUR – EIB.
2. pants
Dalībvalstu EAF iemaksu gada summa 2020. gadam ar šo tiek noteikta 4 700 000 000 EUR apmērā. To sadala 4 400 000 000 EUR Komisijai un EUR 300 000 000 – EIB.
3. pants
Individuālās EAF iemaksas, kas dalībvalstīm jāveic Komisijai un EIB kā pirmais maksājums par 2020. gadu, ir norādītas šā lēmuma pielikumā iekļautajā tabulā.
4. pants
Indikatīva, nesaistoša prognoze attiecībā uz gaidāmo iemaksu gada summu 2022. gadam ar šo tiek noteikta 2 700 000 000 EUR Komisijai un 300 000 000 EUR EIB un 2023. gadam –2 000 000 000 EUR Komisijai un 100 000 000 EUR EIB.
5. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2019. gada 24. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
A.-K. PEKONEN
(1) OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.
(2) OV L 307, 3.12.2018., 1. lpp.
(3) Padomes Lēmums (ES) 2019/1093 (2019. gada 26. jūnijs) par finanšu iemaksām, kas jāveic dalībvalstīm, lai finansētu Eiropas Attīstības fondu, tostarp otro maksājumu 2019. gadam un pārskatīto gada maksimālo summu 2020. gadam (OV L 173, 27.6.2019., 49. lpp.).
PIELIKUMS
|
DALĪBVALSTIS |
10. EAF sadalījums % |
11. EAF sadalījums % |
1. maksājums 2020. gadā (EUR) |
Kopā |
|
|
Komisija |
EIB |
||||
|
11. EAF |
10. EAF |
||||
|
BEĻGIJA |
3,53 |
3,24927 |
58 486 860,00 |
3 530 000,00 |
62 016 860,00 |
|
BULGĀRIJA |
0,14 |
0,21853 |
3 933 540,00 |
140 000,00 |
4 073 540,00 |
|
ČEHIJA |
0,51 |
0,79745 |
14 354 100,00 |
510 000,00 |
14 864 100,00 |
|
DĀNIJA |
2,00 |
1,98045 |
35 648 100,00 |
2 000 000,00 |
37 648 100,00 |
|
VĀCIJA |
20,50 |
20,57980 |
370 436 400,00 |
20 500 000,00 |
390 936 400,00 |
|
IGAUNIJA |
0,05 |
0,08635 |
1 554 300,00 |
50 000,00 |
1 604 300,00 |
|
ĪRIJA |
0,91 |
0,94006 |
16 921 080,00 |
910 000,00 |
17 831 080,00 |
|
GRIEĶIJA |
1,47 |
1,50735 |
27 132 300,00 |
1 470 000,00 |
28 602 300,00 |
|
SPĀNIJA |
7,85 |
7,93248 |
142 784 640,00 |
7 850 000,00 |
150 634 640,00 |
|
FRANCIJA |
19,55 |
17,81269 |
320 628 420,00 |
19 550 000,00 |
340 178 420,00 |
|
HORVĀTIJA |
0,00 |
0,22518 |
4 053 240,00 |
0,00 |
4 053 240,00 |
|
ITĀLIJA |
12,86 |
12,53009 |
225 541 620,00 |
12 860 000,00 |
238 401 620,00 |
|
KIPRA |
0,09 |
0,11162 |
2 009 160,00 |
90 000,00 |
2 099 160,00 |
|
LATVIJA |
0,07 |
0,11612 |
2 090 160,00 |
70 000,00 |
2 160 160,00 |
|
LIETUVA |
0,12 |
0,18077 |
3 253 860,00 |
120 000,00 |
3 373 860,00 |
|
LUKSEMBURGA |
0,27 |
0,25509 |
4 591 620,00 |
270 000,00 |
4 861 620,00 |
|
UNGĀRIJA |
0,55 |
0,61456 |
11 062 080,00 |
550 000,00 |
11 612 080,00 |
|
MALTA |
0,03 |
0,03801 |
684 180,00 |
30 000,00 |
714 180,00 |
|
NĪDERLANDE |
4,85 |
4,77678 |
85 982 040,00 |
4 850 000,00 |
90 832 040,00 |
|
AUSTRIJA |
2,41 |
2,39757 |
43 156 260,00 |
2 410 000,00 |
45 566 260,00 |
|
POLIJA |
1,30 |
2,00734 |
36 132 120,00 |
1 300 000,00 |
37 432 120,00 |
|
PORTUGĀLE |
1,15 |
1,19679 |
21 542 220,00 |
1 150 000,00 |
22 692 220,00 |
|
RUMĀNIJA |
0,37 |
0,71815 |
12 926 700,00 |
370 000,00 |
13 296 700,00 |
|
SLOVĒNIJA |
0,18 |
0,22452 |
4 041 360,00 |
180 000,00 |
4 221 360,00 |
|
SLOVĀKIJA |
0,21 |
0,37616 |
6 770 880,00 |
210 000,00 |
6 980 880,00 |
|
SOMIJA |
1,47 |
1,50909 |
27 163 620,00 |
1 470 000,00 |
28 633 620,00 |
|
ZVIEDRIJA |
2,74 |
2,93911 |
52 903 980,00 |
2 740 000,00 |
55 643 980,00 |
|
APVIENOTĀ KARALISTE |
14,82 |
14,67862 |
264 215 160,00 |
14 820 000,00 |
279 035 160,00 |
|
KOPĀ ES-28 |
100,00 |
100,00 |
1 800 000 000,00 |
100 000 000,00 |
1 900 000 000,00 |
|
28.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 274/12 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1801
(2019. gada 24. oktobris)
par finanšu iemaksām, kas jāveic dalībvalstīm, lai finansētu Eiropas Attīstības fondu, tostarp trešo maksājumu 2019. gadam
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu (1), un jo īpaši tā 7. pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2018/1877 (2018. gada 26. novembris) par finanšu regulējumu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (2) (“11. EAF finanšu regula”), un jo īpaši tās 19. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar 11. EAF finanšu regulas 19. pantā noteikto procedūru Komisijai līdz 2019. gada 10. oktobrim ir jāiesniedz priekšlikums, norādot a) iemaksas trešās daļas summu 2019. gadam un b) pārskatītu gada iemaksas summu 2019. gadam gadījumos, kad summa atšķiras no faktiskajām vajadzībām. |
|
(2) |
Saskaņā ar 11. EAF finanšu regulas 46. pantu Eiropas Investīciju banka (EIB) nosūtīja Komisijai tās atjauninātās saistību un maksājumu tāmes par tās pārvaldītajiem instrumentiem. |
|
(3) |
11. EAF finanšu regulas 20. panta 1. punktā ir noteikts, ka, aicinot veikt iemaksas, vispirms izlieto summas, kas paredzētas iepriekšējos Eiropas Attīstības fondos (EAF). Tāpēc būtu jāsniedz aicinājums veikt iemaksas EIB (saskaņā ar 10. EAF) un Komisijai (saskaņā ar 11. EAF). |
|
(4) |
Ar Lēmumu (ES) 2018/1715 (3) Padome 2018. gada 12. novembrī, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņēma lēmumu noteikt gada apjomu dalībvalstu iemaksām EAF 2019. gadam 4 400 000 000 EUR Komisijai un 300 000 000 EUR EIB, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Individuālās EAF iemaksas, kas dalībvalstīm jāveic Komisijai un EIB kā trešais maksājums par 2019. gadu, ir norādītas šā lēmuma pielikumā iekļautajā tabulā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2019. gada 24. oktobrī
Padomes vārdā
priekšsēdētāja
A.-K. PEKONEN
(1) OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.
(2) OV L 307, 3.12.2018., 1. lpp.
(3) Padomes Lēmums (ES) 2018/1715 (2018. gada 12. novembris) par finanšu iemaksām, kas jāveic dalībvalstīm, lai finansētu Eiropas Attīstības fondu, tostarp maksimālo gada iemaksas summu 2020. gadam, gada iemaksas summu 2019. gadam, pirmo maksājumu 2019. gadam un provizorisku un nesaistošu prognozi par gaidāmajām gada iemaksu summām 2021. un 2022. gadam (OV L 286, 14.11.2018., 30. lpp.).
PIELIKUMS
|
DALĪBVALSTIS |
10. EAF sadalījums % |
11. EAF sadalījums % |
3. maksājums 2019. gadā (EUR) |
Kopā |
|
|
Komisija |
EIB |
||||
|
11. EAF |
10. EAF |
||||
|
BEĻĢIJA |
3,53 |
3,24927 |
29 243 430,00 |
3 530 000,00 |
32 773 430,00 |
|
BULGĀRIJA |
0,14 |
0,21853 |
1 966 770,00 |
140 000,00 |
2 106 770,00 |
|
ČEHIJA |
0,51 |
0,79745 |
7 177 050,00 |
510 000,00 |
7 687 050,00 |
|
DĀNIJA |
2,00 |
1,98045 |
17 824 050,00 |
2 000 000,00 |
19 824 050,00 |
|
VĀCIJA |
20,50 |
20,57980 |
185 218 200,00 |
20 500 000,00 |
205 718 200,00 |
|
IGAUNIJA |
0,05 |
0,08635 |
777 150,00 |
50 000,00 |
827 150,00 |
|
ĪRIJA |
0,91 |
0,94006 |
8 460 540,00 |
910 000,00 |
9 370 540,00 |
|
GRIEĶIJA |
1,47 |
1,50735 |
13 566 150,00 |
1 470 000,00 |
15 036 150,00 |
|
SPĀNIJA |
7,85 |
7,93248 |
71 392 320,00 |
7 850 000,00 |
79 242 320,00 |
|
FRANCIJA |
19,55 |
17,81269 |
160 314 210,00 |
19 550 000,00 |
179 864 210,00 |
|
HORVĀTIJA |
0,00 |
0,22518 |
2 026 620,00 |
0,00 |
2 026 620,00 |
|
ITĀLIJA |
12,86 |
12,53009 |
112 770 810,00 |
12 860 000,00 |
125 630 810,00 |
|
KIPRA |
0,09 |
0,11162 |
1 004 580,00 |
90 000,00 |
1 094 580,00 |
|
LATVIJA |
0,07 |
0,11612 |
1 045 080,00 |
70 000,00 |
1 115 080,00 |
|
LIETUVA |
0,12 |
0,18077 |
1 626 930,00 |
120 000,00 |
1 746 930,00 |
|
LUKSEMBURGA |
0,27 |
0,25509 |
2 295 810,00 |
270 000,00 |
2 565 810,00 |
|
UNGĀRIJA |
0,55 |
0,61456 |
5 531 040,00 |
550 000,00 |
6 081 040,00 |
|
MALTA |
0,03 |
0,03801 |
342 090,00 |
30 000,00 |
372 090,00 |
|
NĪDERLANDE |
4,85 |
4,77678 |
42 991 020,00 |
4 850 000,00 |
47 841 020,00 |
|
AUSTRIJA |
2,41 |
2,39757 |
21 578 130,00 |
2 410 000,00 |
23 988 130,00 |
|
POLIJA |
1,30 |
2,00734 |
18 066 060,00 |
1 300 000,00 |
19 366 060,00 |
|
PORTUGĀLE |
1,15 |
1,19679 |
10 771 110,00 |
1 150 000,00 |
11 921 110,00 |
|
RUMĀNIJA |
0,37 |
0,71815 |
6 463 350,00 |
370 000,00 |
6 833 350,00 |
|
SLOVĒNIJA |
0,18 |
0,22452 |
2 020 680,00 |
180 000,00 |
2 200 680,00 |
|
SLOVĀKIJA |
0,21 |
0,37616 |
3 385 440,00 |
210 000,00 |
3 595 440,00 |
|
SOMIJA |
1,47 |
1,50909 |
13 581 810,00 |
1 470 000,00 |
15 051 810,00 |
|
ZVIEDRIJA |
2,74 |
2,93911 |
26 451 990,00 |
2 740 000,00 |
29 191 990,00 |
|
APVIENOTĀ KARALISTE |
14,82 |
14,67862 |
132 107 580,00 |
14 820 000,00 |
146 927 580,00 |
|
KOPĀ ES-28 |
100,00 |
100,00 |
900 000 000,00 |
100 000 000,00 |
1 000 000 000,00 |
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
|
28.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 274/15 |
ECAA APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS NR. 1/2018
(2018. gada 3. maijs)
attiecībā uz sava reglamenta pieņemšanu 2019/1802
ECAA APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā Daudzpusējo nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, Albānijas Republiku, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Bulgārijas Republiku, Horvātijas Republiku, Islandes Republiku, Melnkalnes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Rumāniju, Serbijas Republiku un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā (*1) par Eiropas Kopējās aviācijas telpas izveidi (1) (“ECAA nolīgums”) un jo īpaši tā 18. pantu,
tā kā ECAA nolīgums stājās spēkā 2017. gada 1. decembrī,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
Vienīgais pants
Ar šo pieņem ECAA apvienotās komitejas reglamentu, kas pievienots šā lēmuma pielikumā.
Briselē, 2018. gada 3. maijā
Apvienotās komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
Carlos BERMEJO ACOSTA
(*1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
PIELIKUMS
ECAA APVIENOTĀS KOMITEJAS REGLAMENTS
1.pants
Vispārīgi noteikumi
1. ECAA apvienotā komiteja (“apvienotā komiteja”) izveidota saskaņā ar Daudzpusējā nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, Albānijas Republiku, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Bulgārijas Republiku, Horvātijas Republiku, Islandes Republiku, Melnkalnes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Rumāniju, Serbijas Republiku un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā par Eiropas Kopējās aviācijas telpas izveidi (“ECAA nolīgums”) 18. pantu.
2. Tā ir atbildīga par ECAA nolīguma pārvaldību un nodrošina tā pareizu īstenošanu.
3. Saskaņā ar ECAA nolīguma 18. panta 2. punktu apvienoto komiteju veido Līgumslēdzēju pušu pārstāvji.
4. Saskaņā ar ECAA nolīguma 18. panta 3. punktu apvienotā komiteja lēmumus pieņem vienprātīgi. Tomēr lēmumu pieņemšanai par dažiem konkrētiem jautājumiem apvienotā komiteja var noteikt vairākuma balsojuma procedūru.
2. pants
Vadība
Apvienoto komiteju pārmaiņus vada kāds no ECAA partneriem un Eiropas Savienība un tās dalībvalstis. Kad Eiropas Savienība un tās dalībvalstis vada apvienotās komitejas sanāksmi, tās pārstāv Eiropas Komisija.
3. pants
Sanāksmes
1. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā un tad, kad to prasa apstākļi, ja vien Līgumslēdzējas puses nav vienojušās citādi.
2. Visas apvienotās komitejas sanāksmes tiek rīkotas datumā, par kuru Līgumslēdzējas puses vienojušās.
3. Apvienotās komitejas sanāksmes var notikt, izmantojot jebkādus tehnoloģiskus līdzekļus, piemēram, videokonferenci, ja Līgumslēdzējas puses par to ir vienojušās.
4. pants
Delegācijas
1. Pirms katras sanāksmes Līgumslēdzējas puses ar apvienotās komitejas sekretāra (“sekretārs”) starpniecību tiek informētas par visu to delegāciju plānoto sastāvu, kuras piedalīsies sanāksmē.
2. Apvienotā komiteja var uzaicināt personas, kas nav tās dalībnieki, piedalīties tās sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem jautājumiem.
5. pants
Sekretariāts
Eiropas Komisijas amatpersona darbojas kā sekretārs.
6. pants
Sarakste
Visu apvienotās komitejas priekšsēdētāja (“priekšsēdētājs”) saraksti pārsūta arī sekretāram. Sekretārs nodrošina sarakstes pārsūtīšanu Līgumslēdzējām pusēm.
7. pants
Konfidencialitāte
Apvienotās komitejas apspriedes ir konfidenciālas. Ja viena Līgumslēdzēja puse iesniedz apvienotajai komitejai informāciju ar norādi, ka tā ir konfidenciāla, arī citas Līgumslēdzējas puses šādu informāciju atzīst par konfidenciālu.
8. pants
Sanāksmju darba kārtība
1. Sekretārs, balstoties uz Līgumslēdzēju pušu iesniegtiem priekšlikumiem, katrai apvienotās komitejas sanāksmei sagatavo pagaidu darba kārtību. Darba kārtības punktus pamato ar attiecīgiem dokumentiem un iesniedz ne vēlāk kā 21 kalendāro dienu pirms sanāksmes dienas.
2. Pagaidu darba kārtību izsūta visām Līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes dienas.
3. Katras sanāksmes sākumā apvienotā komiteja pieņem darba kārtību. Ja Līgumslēdzējas puses par to vienojas, darba kārtībā var iekļaut arī jebkādu pagaidu darba kārtībā neiekļautu jautājumu.
4. Lai ņemtu vērā konkrēta gadījuma vajadzības vai steidzamību, priekšsēdētājs var saīsināt 1. punktā noteikto termiņu.
9. pants
Protokols un secinājumi par turpmāku darbību
1. Sekretārs sagatavo katras apvienotās komitejas sanāksmes protokola projektu. Tajā norāda pieņemtos lēmumus, ieteikumus un secinājumus.
2. Viena mēneša laikā pēc sanāksmes protokola projektu iesniedz apvienotajai komitejai apstiprināšanai, izmantojot rakstveida procedūru. Apvienotā komiteja var arī apstiprināt protokolu savā nākamajā sanāksmē.
3. Kad protokols ir apstiprināts, to paraksta priekšsēdētājs un sekretārs un katrai Līgumslēdzējai pusei nosūta vienu protokola kopiju.
10. pants
Lēmumi un ieteikumi
1. Apvienotā komiteja lēmumus pieņem un ieteikumus sniedz vienprātīgi. Tomēr, lai pieņemtu lēmumus un ieteikumus ECAA nolīguma 16. un 20. panta un 28. panta 3. punkta nozīmē, pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu.
2. Apvienoto komiteju uzskata par sasniegušu nepieciešamo kvorumu tikai tad, ja ir pārstāvētas četras Līgumslēdzējas puses un Eiropas Savienība.
3. Laikposmā starp sanāksmēm apvienotā komiteja var pieņemt lēmumus un sniegt ieteikumus, izmantojot rakstveida procedūru. Tomēr jebkura Līgumslēdzēja puse var pieprasīt apvienotās komitejas sasaukšanu nolūkā apspriest minēto jautājumu. Līgumslēdzēja puse, kura ierosina izmantot rakstveida procedūru, instrumenta projektu iesniedz sekretāram, kas to pārsūta visām Līgumslēdzējām pusēm. Katra Līgumslēdzēja puse 15 darbdienās pēc instrumenta projekta saņemšanas informē priekšsēdētāju un sekretāru un norāda, vai tā pieņem vai nepieņem projektu, vai ierosina projekta izmaiņas un vai tā uzskata, ka jautājuma apspriešanai būtu jāsasauc apvienotā komiteja. Ja projektu pieņem, priekšsēdētājs saskaņā ar 5. un 6. punktu sagatavo lēmuma vai ieteikuma galīgo redakciju.
4. Kādas Līgumslēdzējas puses atturēšanās neliedz apvienotajai komitejai pieņemt lēmumu vai ieteikumu, ar nosacījumu, ka ir sasniegts 2. punktā prasītais kvorums.
5. Apvienotās komitejas lēmumu vai ieteikumu nosaukumā attiecīgi ir vārds “lēmums” vai “ieteikums” un pēc tā – kārtas numurs, dokumenta pieņemšanas datums un priekšmeta apraksts.
6. Apvienotās komitejas lēmumus un ieteikumus paraksta priekšsēdētājs, un to autentiskumu apstiprina sekretārs.
7. Apvienotās komitejas lēmumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ECAA partneru oficiālajos vēstnešos. Katrā lēmumā ir norādīts termiņš, līdz kuram Līgumslēdzējām pusēm tas jāīsteno, un visa cita informācija, kas varētu attiekties uz ekonomikas dalībniekiem.
11. pants
Valodas
1. Apvienotās komitejas oficiālās valodas ir Līgumslēdzēju pušu oficiālās valodas. Tomēr Līgumslēdzējas puses efektivitātes labad apvienotās komitejas sanāksmēs, sarakstē un dokumentu sagatavošanai cenšas izmantot angļu valodu.
2. Apvienotās komitejas lēmumi un ieteikumi tiek sagatavoti angļu valodā.
12. pants
Izdevumi
1. Katra Līgumslēdzēja puse sedz visus izdevumus, kas tai rodas saistībā ar dalību apvienotās komitejas un darba grupu vai ekspertu grupu sanāksmēs.
2. Apvienotā komiteja vienojas par izdevumu sadalījumu saistībā ar visiem ekspertu komandējumiem.
13. pants
Reglamenta grozījumi
Šo reglamentu var grozīt saskaņā ar 10. pantu.
14. pants
Darba grupas
1. Par saskaņā ar ECAA nolīguma 18. panta 8. punktu izveidoto darba grupu vai ekspertu grupu sastāvu un darbību vienojas mutatis mutandis saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami apvienotajai komitejai.
2. Darba grupas vai ekspertu grupas strādā apvienotās komitejas pakļautībā un sniedz tai ziņojumu pēc katras savas sanāksmes. Tās nav pilnvarotas pieņemt lēmumus, bet var sniegt ieteikumus apvienotajai komitejai.
3. Apvienotā komiteja var izbeigt vai grozīt darba grupu vai ekspertu grupu pilnvarojumu.