ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 271

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 24. oktobris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1753 (2019. gada 23. oktobris) par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/1754 (2019. gada 7. oktobris) par Eiropas Savienības pievienošanos Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam

12

 

*

Lisabonas vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akts

15

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

24.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1753

(2019. gada 23. oktobris)

par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Lai Savienība varētu pilnīgi īstenot savu ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz savu kopējo tirdzniecības politiku, pilnībā ievērojot savas saistības, kas ir noteiktas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS), tā kļūs par Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akta (“Ženēvas akts”) Līgumslēdzēju pusi, ievērojot Padomes Lēmumu (ES) 2019/1754 (3), kurš arī dalībvalstīm ļauj ratificēt Ženēvas aktu vai pievienoties tam Savienības interesēs. Ženēvas akta līgumslēdzējas puses ir dalībnieces īpašā savienībā, kas izveidota ar Lisabonas Vienošanos par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju (“Īpašā savienība”). Saskaņā ar Lēmumu (ES) 2019/1754. Savienība un dalībvalstis, kuras ir ratificējušas Ženēvas aktu vai pievienojušās tam, Īpašajā savienībā attiecībā uz Ženēvas aktu ir jāpārstāv Komisijai.

(2)

Ir lietderīgi paredzēt noteikumus, kas ļauj Savienībai savā vārdā un to dalībvalstu vārdā, kuras ratificē Ženēvas aktu vai pievienojas minētajam aktam, īstenot tajā noteiktās tiesības un pildīt tajā noteiktās saistības.

(3)

Ženēvas akts aizsargā cilmes vietu nosaukumus, tostarp cilmes vietas nosaukumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (4) un (ES) Nr. 1308/2013 (5) nozīmē, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 251/2014 (6) un (ES) 2019/787 (7) nozīmē, kas abi kopā šajā regulā tiek saukti par “ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”.

(4)

Savienībai pievienojoties Ženēvas aktam un pēc tam, Komisijai būtu regulāri jāiesniedz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam (“Starptautiskais birojs”) pieteikumi, lai Starptautiskā biroja reģistrā (“Starptautiskais reģistrs”) tiktu starptautiski reģistrētas tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru izcelsme ir Savienības teritorijā un kuras tiek aizsargātas Savienības teritorijā. Šādu pieteikumu pamatā vajadzētu būt paziņojumiem no dalībvalstīm, kas rīkojas pēc savas iniciatīvas vai pēc fiziskas personas vai juridiskas personas, kas minēta Ženēvas akta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai saņēmēja, kā definēts tā 1. panta xvii) punktā, lūguma. Gatavojot paziņojumus, dalībvalstīm būtu jāapsver ekonomiskās intereses saistībā ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko aizsardzību un jo īpaši jāņem vērā produkcijas vērtība un eksporta vērtība, aizsardzība atbilstoši citiem nolīgumiem, kā arī pašreizēja vai potenciāla neatbilstīga izmantošana trešās valstīs.

(5)

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes būtu jāreģistrē Starptautiskajā reģistrā tādēļ, lai nodrošinātu kvalitatīvus produktus, godīgu konkurenci un patērētāju aizsardzību. Tā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir nozīmīga kultūras un ekonomiskā vērtība, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija būtu jāizvērtē, ņemot vērā vietējām kopienām radīto vērtību, lai sniegtu atbalstu lauku attīstībai un veicinātu jaunas darba iespējas ražošanas, pārstrādes un citu saistītu pakalpojumu jomā.

(6)

Lai izveidotu pastāvīgu dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, Komisijai būtu regulāri jāizmanto esošie mehānismi apspriedēm ar dalībvalstīm, arodasociācijām un Savienības ražotājiem.

(7)

Būtu jāizveido attiecīgas procedūras, lai Komisija varētu novērtēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru izcelsme ir Ženēvas akta līgumslēdzējās pusēs, kas nav dalībvalstis (“trešās Līgumslēdzējas puses”), un kuras ir reģistrētas Starptautiskajā reģistrā, nolūkā pieņemt lēmumus par aizsardzību Savienībā un – attiecīgā gadījumā – šādu aizsardzību atzīst par spēkā neesošu.

(8)

Tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības izpildes panākšana Savienībā, kuru izcelsme ir trešās Līgumslēdzējās pusēs un kuras ir reģistrētas Starptautiskajā reģistrā, būtu jāveic saskaņā ar Ženēvas akta III nodaļu, jo īpaši tā 14. pantu, kurā noteikts, ka katrai Līgumslēdzējai pusei ir jādara pieejami iedarbīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai un jānodrošina, ka publiska iestāde vai jebkura ieinteresēta persona – fiziska vai juridiska, publiska vai privāta – saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses tiesību sistēmu un praksi var ierosināt juridisku procesu, lai nodrošinātu šādu norāžu aizsardzību.

(9)

Lai līdztekus ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai nodrošinātu arī Savienības, reģionālo un valstu preču zīmju aizsardzību, ņemot vērā Ženēvas akta 13. panta 1. punktā noteikto aizsardzības pasākumu attiecībā uz agrāku preču zīmju tiesībām, būtu jāgarantē tas, ka līdzās pastāv Starptautiskajā reģistrā reģistrētas agrākas preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kurām piešķirta aizsardzība Savienībā vai kuras izmanto Savienībā.

(10)

Ņemot vērā Savienības ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz kopējo tirdzniecības politiku, dalībvalstīm, kuras vēl nav 1958. gada Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju, kura pārskatīta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā un grozīta 1979. gada 28. septembrī (“Lisabonas vienošanās”), puses, nebūtu minētā vienošanās jāratificē vai tai jāpievienojas.

(11)

Dalībvalstīm, kuras jau ir Lisabonas vienošanās puses, būtu jāatļauj tādām palikt, jo īpaši, lai nodrošinātu ar minēto vienošanos piešķirto tiesību nepārtrauktību un tajā noteikto saistību izpildi. Tomēr tām būtu jārīkojas vienīgi Savienības interesēs un pilnībā ievērojot Savienības ekskluzīvo kompetenci. Tādēļ minētajām dalībvalstīm būtu jāīsteno savas tiesības un saistības saskaņā ar Lisabonas vienošanos, pilnībā ievērojot atļauju, ko Savienība piešķīrusi, ievērojot šo regulu. Lai ievērotu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vienoto aizsardzības sistēmu, kas Savienībā izveidota attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, un lai vēl vairāk uzlabotu saskaņošanu iekšējā tirgū, minētajām dalībvalstīm saskaņā ar Lisabonas vienošanos nebūtu jāreģistrē nekādi jauni cilmes vietu nosaukumi produktiem, kuri ir Regulu (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 251/2014 vai (ES) 2019/787 darbības jomā.

(12)

Dalībvalstis, kuras jau ir Lisabonas vienošanās puses, ir reģistrējušas cilmes vietu nosaukumus saskaņā ar Lisabonas vienošanos. Būtu jāparedz pārejas režīms, lai būtu iespējama minēto cilmes vietu nosaukumu nepārtraukta aizsardzība, ievērojot minētās vienošanās, Ženēvas akta un Savienības tiesību aktu prasības.

(13)

Dalībvalstis, kuras jau ir Lisabonas vienošanās puses, aizsargā minētās vienošanās trešo pušu cilmes vietu nosaukumus. Lai nodrošinātu, ka tām ir līdzekļi, ar ko izpildīt starptautiskās saistības, kuras tās ir uzņēmušās pirms Savienības pievienošanās Ženēvas aktam, būtu jāparedz pārejas režīms, kam būtu jārada sekas tikai valsts līmenī un nebūtu jāietekmē Savienības iekšējā vai starptautiskā tirdzniecība.

(14)

Ir vietā, ka maksas, kas atbilstoši Ženēvas aktam un Lisabonas vienošanās un Lisabonas vienošanās Ženēvas akta Kopīgajam reglamentam (“Kopīgais reglaments”) jāmaksā par pieteikuma iesniegšanu Starptautiskajā birojā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskajai reģistrācijai, kā arī maksas, kas jāmaksā saistībā ar citiem ierakstiem Starptautiskajā reģistrā un par izrakstu, apliecinājumu vai citas informācijas sniegšanu saistībā ar minētās starptautiskās reģistrācijas saturu, būtu jāsedz dalībvalstij, kurā ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsme, fiziskajai vai juridiskajai personai, kas minēta Ženēvas akta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai saņēmējam, kā definēts tā 1. panta xvii) punktā. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai fiziskā persona, juridiskā persona vai saņēmējs samaksātu dažas vai visas maksas.

(15)

Lai segtu jebkādu deficītu saistībā ar Īpašās savienības darbības budžetu, Savienībai, ņemot vērā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības ekonomisko un kultūras vērtību, būtu jāspēj – Savienības gada budžetā šim nolūkam pieejamo līdzekļu ietvaros – paredzēt īpašu iemaksu, par ko, ievērojot Ženēvas akta 24. panta 4. punktu, nolēmusi Īpašās savienības asambleja.

(16)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Savienības dalības īstenošanai Īpašajā savienībā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras izveidot sarakstu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas iekļaujamas pieteikumā, kurš iesniedzams Starptautiskajam birojam par to starptautisko reģistrāciju pēc pievienošanās Ženēvas aktam, un jebkādai turpmākai pieteikuma iesniegšanai, noraidīt iebildumu, lemt, vai piešķirt Starptautiskajā reģistrā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, atsaukt starptautiskas reģistrācijas seku atteikumu, lūgt starptautiskas reģistrācijas anulēšanu, paziņot par to, ka Starptautiskajā reģistrā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība Savienībā ir atzīta par spēkā neesošu, kā arī atļaut dalībvalstīm paredzēt jebkādus vajadzīgos grozījumus attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu produktam, kas ir aizsargāts ar Regulām (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 251/2014 vai (ES) 2019/787, un paziņot par to Starptautiskajam reģistram. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8).

(17)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu pamatmērķa – proti, lai Savienība varētu piedalīties Īpašajā savienībā tādā veidā, kas nodrošinās ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu efektīvu aizsardzību starptautiskajā līmenī, – sasniegšanai ir vajadzīgs un ir lietderīgi paredzēt noteikumus un procedūras attiecībā uz Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Ženēvas aktam. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.

(18)

Ir svarīgi nodrošināt, lai Komisija laika gaitā pārraudzītu un izvērtētu Savienības dalību Ženēvas aktā. Lai veiktu šādu izvērtējumu, Komisijai cita starpā būtu jāņem vērā to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu skaits, kuras ir aizsargātas un reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecībā uz kurām ir iesniegti starptautiskās reģistrācijas pieteikumi, gadījumi, kad aizsardzību noraidīja trešās Līgumslēdzējas puses, tādu trešo valstu skaita izmaiņas, kuras piedalās Ženēvas aktā, Komisijas īstenotā rīcība minētā skaita palielināšanai, kā arī Savienības tiesību aktu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm aktuālā stāvokļa ietekme uz Ženēvas akta pievilcību trešām valstīm un to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu skaits un veids, kuru izcelsme ir trešās Līgumslēdzējās pusēs un kuras Savienība ir noraidījusi,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu nosaka noteikumus un procedūras attiecībā uz Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (“Ženēvas akts”).

2.   Šajā regulā termins “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” aptver cilmes vietu nosaukumus Ženēvas akta nozīmē, tostarp cilmes vietas nosaukumus Regulu (ES) Nr. 1151/2012 un (ES) Nr. 1308/2013 nozīmē, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Regulu (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 251/2014 un (ES) Nr. 251/2014 nozīmē.

2. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautiskā reģistrācija

1.   Savienībai pievienojoties Ženēvas aktam un pēc tam Komisija kā kompetentā iestāde Ženēvas akta 3. panta nozīmē regulāri iesniedz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam (“Starptautiskais birojs”) pieteikumus par tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju, ievērojot Ženēvas akta 5. panta 1. un 2. punktu, kas ir aizsargātas un reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecas uz Savienības izcelsmes produktiem.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā dalībvalstis var lūgt Komisijai Starptautiskajā reģistrā reģistrēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru izcelsme ir to teritorijā un kuras ir aizsargātas un reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Šādu lūgumu pamatā var būt:

a)

fiziskas personas vai juridiskas personas, kas minēta Ženēvas akta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai saņēmēja, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xvii) punktā, lūgums; vai

b)

pašu iniciatīva.

3.   Pamatojoties uz šādiem lūgumiem, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros uzskaita šā panta 1. punktā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru

3. pants

Tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšana, kuras izcelsme ir kādā dalībvalstī un kura ir reģistrēta Starptautiskajā reģistrā

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai Starptautiskajam birojam lūgtu anulēt tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā, kuras izcelsme ir kādā Savienības dalībvalstī, jebkuros no šādiem apstākļiem:

a)

ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Savienībā vairs nav aizsargāta;

b)

pēc tās dalībvalsts lūguma, kurā ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsme, uz šāda pamata:

i)

fiziskas personas vai juridiskas personas, kas minēta Ženēvas akta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai saņēmēja, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xvii) punktā, lūgums; vai

ii)

pašas iniciatīva.

2.   Šā panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Komisija nekavējoties paziņo Starptautiskajam birojam par anulēšanas lūgumu.

4. pants

Starptautiskajā reģistrā reģistrētu trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu publicēšana

1.   Komisija publicē jebkuru starptautisko reģistrāciju, ko Starptautiskais birojs ir paziņojis, ievērojot Ženēvas akta 6. panta 4. punktu, un kas:

a)

attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras ir reģistrētas Starptautiskajā reģistrā un attiecībā uz kurām izcelsmes Līgumslēdzēja puse, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xv) punktā, nav kāda dalībvalsts; un

b)

attiecas uz produktu, attiecībā uz kuru ir nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Savienības līmenī.

2.   Šā panta 1. punktā minēto starptautisko reģistrāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Publikācijā iekļauj atsauci uz produkta veidu un izcelsmes valsti.

5. pants

Starptautiskajā reģistrā reģistrētu trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu novērtēšana

1.   Komisija novērtē jebkuru starptautisko reģistrāciju, ko Starptautiskais birojs ir paziņojis, ievērojot Ženēvas akta 6. panta 4. punktu, un kas attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras ir reģistrētas Starptautiskajā reģistrā un attiecībā uz kurām izcelsmes Līgumslēdzēja puse, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xv) punktā, nav kāda dalībvalsts, lai noteiktu, vai tā ietver Lisabonas vienošanās un Ženēvas akta Kopīgā reglamenta (“Kopīgais reglaments”) 5. noteikuma 2. punktā noteikto obligāto saturu un Kopīgā reglamenta 5. noteikuma 3. punktā noteiktās ziņas par kvalitāti, reputāciju vai īpašībām, un lai pārbaudītu, vai 4. pantā minētā publikācija attiecas uz produktu, attiecībā uz kuru ir nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Savienības līmenī.

2.   Šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu veic četros mēnešos no dienas, kad attiecīgā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta Starptautiskajā reģistrā, un tā neietver citu tādu īpašu Savienības noteikumu novērtēšanu, kuri attiecas uz produktu laišanu tirgū un jo īpaši uz sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem, tirdzniecības standartiem vai pārtikas marķēšanu.

6. pants

Iebildumu procedūra attiecībā uz Starptautiskajā reģistrā reģistrētām trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

1.   Četros mēnešos no dienas, kad notikusi starptautiskās reģistrācijas publicēšana saskaņā ar 4. pantu, dalībvalsts iestādes vai tādas trešās valsts iestādes, kas nav izcelsmes Līgumslēdzēja puse, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xv) punktā, vai arī leģitīmi ieinteresēta un Savienībā vai trešā valstī, kas nav izcelsmes Līgumslēdzēja puse, reģistrēta fiziska vai juridiska persona var iesniegt Komisijai iebildumu.

Iebildumu sniedz vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām.

2.   Šā panta 1. punktā minētais iebildums ir pieņemams tikai tad, ja tas ir iesniegts šā panta 1. punktā noteiktajā termiņā un ja tas ir balstīts uz vienu vai vairākiem šādiem pamatiem:

a)

Starptautiskajā reģistrā reģistrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde konfliktē ar augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu, un tas var patērētāju maldināt par produkta patieso izcelsmi;

b)

Starptautiskajā reģistrā reģistrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir pilnīgs vai daļējs homonīms ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kas jau ir aizsargāta Savienībā, un praksē nav pietiekamas atšķirības starp aizsardzībai ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un Savienībā jau aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vietējas un tradicionālas lietošanas un noformēšanas nosacījumiem, ņemot vērā vajadzību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un nemaldināt patērētājus;

c)

ar Starptautiskajā reģistrā reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību Savienībā tiktu pārkāptas agrākas preču zīmes tiesības Savienības, reģionālā vai valsts līmenī;

d)

trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība Savienībā apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma izmantošanu vai preču zīmes ekskluzivitāti Savienības, reģionālā vai valsts līmenī vai tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi laisti tirgū vismaz piecus gadus pirms dienas, kad notikusi starptautiskās reģistrācijas publicēšana saskaņā ar 4. pantu;

e)

Starptautiskajā reģistrā reģistrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecas uz produktu, attiecībā uz kuru nav nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Savienības līmenī;

f)

nosaukums, kura reģistrācija tiek prasīta, Savienības teritorijā ir sugas vārds;

g)

nav izpildīti Ženēvas akta 2. panta 1. punkta i) un ii) apakšpunktā minētie nosacījumi;

h)

Starptautiskajā reģistrā reģistrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir homonīms nosaukums, kas maldina patērētāju, liekot domāt, ka produkti nāk no citas teritorijas, pat ja nosaukums ir pareizs, ciktāl tas attiecas uz konkrēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju, reģionu vai vietu.

3.   Komisija novērtē 2. punktā minētos iebilduma pamatojumus attiecībā uz Savienības teritoriju vai tās daļu.

7. pants

Lēmums par Starptautiskajā reģistrā reģistrētu trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību Savienībā

1.   Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts, ievērojot 5. pantu, ir izpildīti minētajā pantā paredzētie nosacījumi un nav saņemts neviens iebildums vai neviens pieņemams iebildums, Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, attiecīgi noraida jebkādu nepieņemamo iebildumu un nolemj piešķirt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts, ievērojot 5. pantu, nav izpildīti minētajā pantā paredzētie nosacījumi vai ir saņemts pieņemams iebildums, kā noteikts 6. panta 2. punktā, Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, lemj, vai piešķirt aizsardzību Starptautiskajā reģistrā reģistrētai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz produktiem, kuri nav 15. panta 1. punktā minēto komiteju kompetencē, lēmumu par to, vai piešķirt aizsardzību, pieņem Komisija.

3.   Lēmumā piešķirt aizsardzību ģeogrāfiskās izcelsmes norādei saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu izklāsta piešķirtās aizsardzības tvērumu un var ietvert nosacījumus, kas ir saderīgi ar Ženēvas aktu, un jo īpaši piešķirt noteiktu pārejas periodu, kas norādīts Ženēvas akta 17. pantā un Kopīgā reglamenta 14. noteikumā.

4.   Saskaņā ar Ženēvas akta 15. panta 1. punktu Komisija par attiecīgās starptautiskās reģistrācijas seku atzīšanas atteikumu Savienības teritorijā paziņo Starptautiskajam birojam viena gada laikā no starptautiskās reģistrācijas paziņojuma saņemšanas saskaņā ar Ženēvas akta 6. panta 4. punktu vai gadījumos, kas minēti Lēmuma (ES) 2019/1754 5. panta pirmajā daļā, – divu gadu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas.

5.   Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi kāda dalībvalsts, var, pieņemot īstenošanas aktu, pilnībā vai daļēji atsaukt Starptautiskajam birojam iepriekš paziņotu atteikumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija nekavējoties paziņo Starptautiskajam birojam par šādu atsaukšanu.

8. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošana

1.   Īstenošanas aktus, kurus Komisija pieņem, ievērojot 7. pantu, piemēro, neskarot citus īpašus Savienības noteikumus, kas saistīti ar produktu laišanu tirgū un jo īpaši ar lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem un pārtikas marķēšanu.

2.   Ievērojot 1. punktu, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ko aizsargā ar šo regulu, var izmantot jebkurš tirgus dalībnieks, kurš tirgo produktu, saskaņā ar minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju.

9. pants

Starptautiskajā reģistrā reģistrētas trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes seku atzīšana par spēkā neesošām Savienībā

1.   Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi kāda dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir leģitīmas intereses, var, pieņemot īstenošanas aktu, pilnībā vai daļēji atzīst par spēkā neesošām ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības Savienībā sekas, ja ir viens vai vairāki šādi apstākļi:

a)

ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vairs nav aizsargāta izcelsmes Līgumslēdzējā pusē;

b)

ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vairs nav reģistrēta Starptautiskajā reģistrā;

c)

vairs netiek nodrošināta atbilstība Kopīgā reglamenta 5. noteikuma 2. punktā paredzētajam obligātajam saturam vai ziņām par kvalitāti, reputāciju vai īpašībām, kā noteikts Kopīgā reglamenta 5. noteikuma 3. punktā.

2.   Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru un tikai pēc tam, kad fiziskajām personām vai juridiskajām personām, kas minētas Ženēvas akta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai saņēmējiem, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xvii) punktā, ir sniegta iespēja aizstāvēt savas tiesības.

3.   Ja atzīšanu par spēkā neesošu vairs nevar pārsūdzēt, Komisija nekavējoties paziņo Starptautiskajam birojam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskās reģistrācijas seku atzīšanu par spēkā neesošām Savienības teritorijā saskaņā ar 1. punkta a) vai c) apakšpunktu.

10. pants

Saistība ar preču zīmēm

1.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība neskar tādas agrākas preču zīmes spēkā esamību Savienības, reģionālā vai valsts līmenī, kas labticīgi pieteikta vai reģistrēta vai kas iegūta labticīgas izmantošanas ceļā kādas dalībvalsts, dalībvalstu reģionālas savienības vai Savienības teritorijā.

2.   Starptautiskajā reģistrā reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi neaizsargā Savienības teritorijā, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju, atpazīstamību un lietošanas ilgumu, minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība Savienības teritorijā varētu patērētāju maldināt par produkta patieso identitāti.

3.   Neskarot 2. punktu, preču zīmi, kas ir labticīgi pieteikta vai reģistrēta vai iegūta lietošanas ceļā, ja šādu iespēju paredz piemērojamie tiesību akti, kādas dalībvalsts, dalībvalstu reģionālas savienības vai Savienības teritorijā pirms dienas, kad Starptautiskais birojs ir paziņojis Komisijai par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskās reģistrācijas publicēšanu, un kuras izmantošana būtu pretrunā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai, var attiecībā uz konkrēto produktu turpināt izmantot un atjaunot neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, ar noteikumu, ka nav pamata tās atzīšanai par spēkā neesošu vai atcelšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (9) vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2436 (10). Šādos gadījumos ir atļauta gan ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošana, gan attiecīgās preču zīmes izmantošana.

11. pants

Pārejas noteikumi par cilmes vietu nosaukumiem, kuru izcelsme ir dalībvalstīs un kuri ir jau reģistrēti saskaņā ar Lisabonas vienošanos

1.   Attiecībā uz katru cilmes vietas nosaukumu, kura izcelsme ir dalībvalstī, kas ir Lisabonas vienošanās puse, produktam, kas ir aizsargāts ar kādu no šīs regulas 1. pantā minētajām regulām, attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz fiziskas vai juridiskas personas, kas minēta Ženēvas akta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai saņēmēja, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xvii) punktā, lūgumu vai pēc savas iniciatīvas, izvēlas lūgt vai nu:

a)

minētā cilmes vietas nosaukuma starptautisko reģistrāciju saskaņā ar Ženēvas aktu, ja attiecīgā dalībvalsts ir ratificējusi Ženēvas aktu vai tam pievienojusies, ievērojot atļauju, kas minēta Lēmuma (ES) 2019/1754 3. pantā; vai

b)

anulēt minētā cilmes vietas nosaukuma reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā.

Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par pirmajā daļā minēto izvēli līdz 2022. gada 14. novembrim.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētajās situācijās attiecīgā dalībvalsts, koordinējot ar Komisiju, ar Starptautisko biroju pārbauda, vai ir jāizdara jebkādi grozījumi saskaņā ar Kopīgā reglamenta 7. noteikuma 4. punktu reģistrācijas nolūkā saskaņā ar Ženēvas aktu.

Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, pilnvaro dalībvalsti nodrošināt vajadzīgos grozījumus un informēt Starptautisko biroju. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Attiecībā uz katru cilmes vietas nosaukumu, kura izcelsme ir dalībvalstī, kas ir Lisabonas vienošanās puse, produktam, kas ietilpst vienas no šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto regulu darbības jomā, bet netiek aizsargāts ne ar vienu no minētajām regulām, attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz fiziskas vai juridiskas personas, kas minēta Ženēvas akta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai saņēmēja, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xvii) punktā, lūgumu vai pēc savas iniciatīvas, izvēlas lūgt vai nu:

a)

minētā cilmes vietas nosaukuma reģistrāciju saskaņā ar attiecīgo regulu; vai

b)

anulēt minētā cilmes vietas nosaukuma reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā.

Attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai par pirmajā daļā minēto izvēli un iesniedz attiecīgo lūgumu līdz 2022. gada 14. novembrim.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētajās situācijās attiecīgā dalībvalsts lūdz minētā cilmes vietas nosaukuma starptautisko reģistrāciju saskaņā ar Ženēvas aktu, ja minētā dalībvalsts ir ratificējusi Ženēvas aktu vai tam pievienojusies, ievērojot atļauju, kas minēta Lēmuma (ES) 2019/1754 3. pantā, viena gada laikā no dienas, kad saskaņā ar piemērojamo regulu ir reģistrēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Piemēro 1. punkta trešo un ceturto daļu.

Ja reģistrācijas lūgums saskaņā ar piemērojamo regulu tiek noraidīts un ir izsmelti saistītie aizsardzības līdzekļi administratīvā kārtā vai tiesā vai ja reģistrācijas lūgums saskaņā ar Ženēvas aktu nav iesniegts, ievērojot šā punkta trešo daļu, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties lūdz anulēt minētā cilmes vietas nosaukuma reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā.

3.   Attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem produktiem, kas neietilpst vienas no šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto regulu darbības jomā un attiecībā uz kuriem nav nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Savienības līmenī, dalībvalsts, kas jau ir Lisabonas vienošanās puse, var saglabāt jebkuru esošo reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā.

Šāda dalībvalsts var arī iesniegt turpmākus pieteikumus reģistrācijai Starptautiskajā reģistrā saskaņā ar Lisabonas vienošanos attiecībā uz šādiem cilmes vietu nosaukumiem, kuru izcelsme ir tās teritorijā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

attiecīgā dalībvalsts ir sniegusi Komisijai paziņojumu par pieteikuma projektu šādu cilmes vietu nosaukumu reģistrācijai; šādā paziņojumā iekļauj pierādījumus, ka pieteikums atbilst reģistrācijas prasībām saskaņā ar Lisabonas vienošanos; un

b)

Komisija divu mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma nav sniegusi negatīvu atzinumu; negatīvu atzinumu var sniegt tikai pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti un ārkārtas un pienācīgi pamatotos gadījumos, ja pierādījumi, kas prasīti a) apakšpunktā, pietiekami nepamato to, ka ir izpildītas reģistrācijas prasības saskaņā ar Lisabonas vienošanos, vai ja reģistrācija nelabvēlīgi ietekmētu Savienības tirdzniecības politiku.

Ja Komisija lūdz papildu informāciju par paziņojumu, kas sniegts saskaņā ar otrās daļas a) apakšpunktu, termiņš Komisijas rīcībai ir viens mēnesis no lūgtās informācijas saņemšanas.

Komisija nekavējoties informē pārējās dalībvalstis par jebkuru paziņojumu, kas sniegts saskaņā ar otrās daļas a) apakšpunktu.

12. pants

Pārejas aizsardzība cilmes vietu nosaukumiem, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuri ir reģistrēti saskaņā ar Lisabonas vienošanos

1.   Dalībvalstis, kas bija Lisabonas vienošanās puses pirms Savienības pievienošanās Ženēvas aktam, ar valsts aizsardzības sistēmas palīdzību var turpināt aizsargāt cilmes vietu nosaukumus, kuru izcelsme ir trešā valstī, kas ir Lisabonas vienošanās puse, sākot no dienas, kad Savienība kļūst par Ženēvas akta Līgumslēdzēju pusi, attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem, kas līdz minētajai dienai ir reģistrēti saskaņā ar Lisabonas vienošanos.

2.   Šā panta 1. punktā minēto aizsardzību:

a)

aizstāj ar aizsardzību saskaņā ar Savienības aizsardzības sistēmu attiecībā uz konkrētu cilmes vietas nosaukumu, ja tā tiek nodrošināta ar lēmumu, kas saskaņā ar šīs regulas 7. pantu pieņemts pēc attiecīgās trešās valsts pievienošanās Ženēvas aktam, ar nosacījumu, ka aizsardzība, ko nodrošina ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, saglabā attiecīgā cilmes vietas nosaukuma aizsardzības nepārtrauktību attiecīgajā dalībvalstī;

b)

izbeidz attiecībā uz konkrētu cilmes vietas nosaukumu, kad beidzas starptautiskās reģistrācijas sekas.

3.   Ja cilmes vietas nosaukums, kura izcelsme ir trešā valstī, nav reģistrēts saskaņā ar šo regulu vai valsts aizsardzība nav aizstāta saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, par šādas valsts aizsardzības sekām atbildīga ir vienīgi attiecīgā dalībvalsts.

4.   Pasākumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar 1. punktu, ir sekas tikai valsts līmenī, un tie neietekmē Savienības iekšējo vai starptautisko tirdzniecību.

5.   Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis nosūta Komisijai jebkuru Starptautiskā biroja saskaņā ar Lisabonas vienošanos sniegtu paziņojumu. Komisija minēto paziņojumu tad nosūta visām pārējām dalībvalstīm.

6.   Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis paziņo Starptautiskajam birojam par to, ka tās nevar nodrošināt valsts aizsardzību attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu produktam, kas ietilpst vienas no šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto regulu darbības jomā un kas ir reģistrēts un tām paziņots saskaņā ar Lisabonas vienošanos, no dienas, kad Savienība kļūst par Ženēvas akta Līgumslēdzēju pusi.

13. pants

Maksas

Maksas, kas jāmaksā atbilstoši Ženēvas akta 7. pantam, kā noteikts Kopīgajā reglamentā, sedz dalībvalsts, kurā ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsme, vai fiziska vai juridiska persona, kas minēta Ženēvas akta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai saņēmējs, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xvii) punktā. Dalībvalstis var pieprasīt, lai fiziskā vai juridiskā persona vai saņēmējs samaksātu dažas vai visas maksas.

14. pants

Īpaša finansiāla iemaksa

Ja tiek gūti ienākumi no Īpašās savienības saskaņā ar Ženēvas akta 24. panta 2. punkta v) apakšpunktu, Savienība var veikt īpašu iemaksu, ievērojot Savienības gada budžetā šim nolūkam pieejamos līdzekļus.

15. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz šādas komitejas Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē attiecībā uz šādiem produktiem:

a)

attiecībā uz vīna nozares produktiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 92. panta 1. punkts, – Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja, kas izveidota ar minētās regulas 229. pantu;

b)

attiecībā uz aromatizētajiem vīna produktiem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 251/2014 3. pantā, – Aromatizēto vīna produktu komiteja, kas izveidota ar minētās regulas 34. pantu;

c)

attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (11) 2. pantā, – Stipro alkoholisko dzērienu komiteja, kas minēta Regulas (ES) 2019/787 47. pantā;

d)

attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 2. panta 1. punkta darbības joma, – Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komiteja, kas izveidota ar minētās regulas 57. pantu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

16. pants

Pārraudzība un pārskatīšana

Līdz 2021. gada 14. novembrim Komisija novērtē Savienības dalību Ženēvas aktā un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Novērtējuma pamatā cita starpā ir šādi aspekti:

a)

to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu skaits, kuras ir aizsargātas un reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecībā uz kurām ir iesniegti starptautiskās reģistrācijas pieteikumi, un to gadījumu skaits, kad aizsardzību noraidīja trešās Līgumslēdzējas puses;

b)

to trešo valstu skaita izmaiņas, kuras piedalās Ženēvas aktā, un Komisijas īstenotā rīcība minētā skaita palielināšanai, kā arī Savienības tiesību aktu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm aktuālā stāvokļa ietekme uz Ženēvas akta pievilcību trešām valstīm; un

c)

to trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu skaits un veids, kuras Savienība ir noraidījusi.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 23. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

T. TUPPURAINEN


(1)   OV C 110, 22.3.2019., 55. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 7. oktobra lēmums.

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2019/1754 (2019. gada 7. oktobris) par Eiropas Savienības pievienošanos Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 12. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 (2014. gada 26. februāris) par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008 (OV L 130, 17.5.2019., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 336, 23.12.2015., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.), daļēji spēkā līdz 2021. gada 24. maijam.


Komisijas deklarācija par ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem

Komisija pieņem zināšanai Eiropas Parlamenta 2015. gada 6. oktobra rezolūciju par ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem.

Komisija, papildinot 2013. gada pētījumu, 2018. gada novembrī uzsāka pētījumu nolūkā iegūt jaunus ekonomiskos un juridiskos pierādījumus par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību vienotajā tirgū un papildu datus par tādiem jautājumiem kā konkurētspēja, negodīga konkurence, viltošana, patērētāju uztvere, izmaksas un ieguvumi, kā arī par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības modeļu efektivitāti proporcionalitātes principa aspektā.

Saskaņā ar labāka regulējuma principiem un saistībām, kas noteiktas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, Komisija pārbaudīs šo pētījumu, kā arī ziņojumu par Savienības līdzdalību Ženēvas aktā, kā norādīts Regulas par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam pantā par uzraudzību un pārskatīšanu, un apsvērs iespējamos turpmākos pasākumus.


Komisijas deklarācija par regulas 11 panta 3. punktā izklāstīto procedūru

Komisija norāda, ka, ievērojot Savienības ekskluzīvo kompetenci, regulas 11 panta 3. punktā izklāstītā procedūra ir juridiska nepieciešamība, tomēr apliecina, ka saskaņā ar ES pašreizējo acquis jebkāda šāda Komisijas iesaistīšanās notiktu izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos. Apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, Komisija darīs visu iespējamo, lai kopā ar to atrisinātu visas problēmas un izvairītos no negatīva atzinuma sniegšanas. Komisija norāda, ka ikviens negatīvs atzinums attiecīgajai dalībvalstij tiks paziņots rakstiski, un saskaņā ar LESD 296. pantu tajā tiks norādīti šādas rīcības iemesli. Komisija arī norāda, ka negatīvs atzinums nebūs šķērslis papildu pieteikuma iesniegšanai par to pašu cilmes vietas nosaukumu, ja negatīvā atzinuma iemesli pēc tam tiek pienācīgi novērsti vai vairs nav attiecināmi.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

24.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/12


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1754

(2019. gada 7. oktobris)

par Eiropas Savienības pievienošanos Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Ar 1958. gada 31. oktobra Lisabonas Vienošanos par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju (“Lisabonas vienošanās”) tika izveidota īpaša savienība (“Īpašā savienība”) kā daļa no Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības savienības, kas izveidota ar Parīzē 1883. gada 20. martā parakstīto Konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (“Parīzes konvencija”). Saskaņā ar Lisabonas vienošanās nosacījumiem līgumslēdzējas puses apņemas savā teritorijā aizsargāt pārējo Īpašās savienības dalībvalstu produktu cilmes vietu nosaukumus, kas kā tādi ir atzīti un aizsargāti izcelsmes valstī un ir reģistrēti Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Starptautiskajā birojā, ja vien puses viena gada laikā no šādas reģistrācijas paziņojuma saņemšanas nepaziņo, ka tās nevar nodrošināt šādu aizsardzību.

(2)

Lisabonas vienošanās puses ir septiņas ES dalībvalstis, proti, Bulgārija (kopš 1975. gada), Čehijas Republika (kopš 1993. gada), Francija (kopš 1966. gada), Itālija (kopš 1968. gada), Ungārija (kopš 1967. gada), Portugāle (kopš 1966. gada) un Slovākija (kopš 1993. gada). Trīs citas ES dalībvalstis, proti, Grieķija, Spānija un Rumānija, Lisabonas vienošanos ir parakstījušas, bet nav ratificējušas. Savienība pati nav Lisabonas vienošanās puse, jo tā paredz, ka tai var pievienoties tikai valstis.

(3)

2015. gada 20. maijā tika pieņemts Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akts (“Ženēvas akts”), ar ko tika pārskatīta Lisabonas vienošanās. Konkrēti, ar Ženēvas aktu ir paplašināts Īpašās savienības tvērums, lai produktu cilmes vietu nosaukumu aizsardzību attiecinātu uz visām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Pasaules Tirdzniecības organizācijas Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem nozīmē. Ženēvas akts ir saderīgs ar minēto līgumu un ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par lauksaimniecības produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ļauj par tā līgumslēdzējām pusēm kļūt starpvaldību organizācijām.

(4)

Savienībai ir ekskluzīva kompetence jomās, uz kurām attiecas Ženēvas akts. Tas tika apstiprināts Tiesas 2017. gada 25. oktobra spriedumā lietā C-389/15 (1), kurā tika paskaidrots, ka pārskatītās Lisabonas vienošanās projekts, kas vēlāk pieņemts kā Ženēvas akts, būtībā ir paredzēts tam, lai atvieglotu un regulētu tirdzniecību starp Savienību un trešām valstīm, kas ir Lisabonas vienošanās puses, un ka tas tieši un tūlītēji ietekmē šādu tirdzniecību. Tādējādi sarunas par Ženēvas aktu bija Savienības ekskluzīvajā kompetencē, ievērojot LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu, jo tās notika kopējās tirdzniecības politikas jomā, kas minēta LESD 207. panta 1. punktā, jo īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem.

(5)

Attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem – Savienība ir ieviesusi vienotas un visaptverošas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas vīniem (1970), stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (1989), aromatizētajiem vīniem (1991) un citiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem (1992). Pamatojoties uz Savienības ekskluzīvo kompetenci atbilstoši LESD 3. pantam, dalībvalstīm nav vajadzīgas savas aizsardzības sistēmas, lai aizsargātu Īpašās savienības dalībvalstu – trešo valstu – lauksaimniecības produktu cilmes vietu nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Tomēr, tā kā Savienība nav Ženēvas akta līgumslēdzēja puse, tā nevar iesniegt Savienības līmenī reģistrētus lauksaimniecības produktu cilmes vietu nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai Īpašajā savienībā, nedz arī aizsargāt Īpašās savienības dalībvalstu – trešo valstu – cilmes vietu nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, izmantojot Savienības ieviestās aizsardzības sistēmas saskaņā ar Ženēvas aktu.

(6)

Lai Savienība varētu pienācīgi īstenot savu ekskluzīvo kompetenci jomās, uz kurām attiecas Ženēvas akts, un savas funkcijas saistībā ar savām visaptverošajām lauksaimniecības produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmām, Savienībai būtu jāpievienojas Ženēvas aktam un jākļūst par tā līgumslēdzēju pusi.

(7)

Savienības pievienošanās Ženēvas aktam atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 2. punktam, kurā paredzēta intelektuālā īpašuma aizsardzība.

(8)

Savienībai būtu jācenšas nokārtot jautājumu par tās balsstiesībām Ženēvas akta Īpašās savienības Asamblejā, lai nodrošinātu Savienības efektīvu dalību lēmumu pieņemšanas procedūrās, ievērojot Ženēvas akta 22. panta 4. punkta b) apakšpunkta ii) punktu. Tāpēc ir atbilstīgi, ka tām dalībvalstīm, kuras to vēlas, vajadzētu būt arī atļautam – attiecīgā gadījumā līdztekus Savienībai – ratificēt Ženēvas aktu vai tam pievienoties Savienības interesēs.

(9)

Tajā pašā laikā tas ļaus nodrošināt to tiesību nepārtrauktību, kuras izriet no septiņu dalībvalstu esošās dalības Īpašajā savienībā.

(10)

Tomēr, dalībvalstīm veicot ratifikāciju vai pievienošanos, būtu pilnībā jāievēro Savienības ekskluzīvā kompetence, un Savienībai vajadzētu palikt atbildīgai par to, lai tiktu nodrošināta Savienības un dalībvalstu tiesību īstenošana un pienākumu izpilde atbilstoši Ženēvas aktam.

(11)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. panta 1. punktu Savienību un tās dalībvalstis, kuras ir ratificējušas Ženēvas aktu vai ir tam pievienojušās, Īpašajā savienībā pārstāv Komisija,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Eiropas Savienības pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (“Ženēvas akts”).

Ženēvas akta teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu, kas ir tiesīga Savienības vārdā deponēt Ženēvas akta 28. panta 2. punkta ii) apakšpunktā paredzēto pievienošanās instrumentu, tā izsakot Savienības piekrišanu uzņemties saistības, ko uzliek Ženēvas akts, kā arī nākt klajā ar šā lēmuma 5. pantā paredzēto pievienošanās instrumentam pievienoto deklarāciju un paziņojumu.

3. pants

Ar šo tām dalībvalstīm, kuras to vēlas, tiek atļauts – attiecīgā gadījumā līdztekus Savienībai – ratificēt Ženēvas aktu vai tam pievienoties Savienības interesēs un pilnībā ievērojot tās ekskluzīvo kompetenci.

4. pants

1.   Saskaņā ar LES 17. panta 1. punktu Savienību un visas dalībvalstis, kuras ratificē Ženēvas aktu vai tam pievienojas, ievērojot šā lēmuma 3. pantu, Īpašajā savienībā pārstāv Komisija. Savienība ir atbildīga par to, lai tiktu nodrošināta Savienības un to dalībvalstu tiesību īstenošana un pienākumu izpilde, kuras ratificē Ženēvas aktu vai tam pievienojas, ievērojot šā lēmuma 3. pantu.

Komisija Savienības un minēto dalībvalstu vārdā sniedz visus atbilstoši Ženēvas aktam vajadzīgos paziņojumus.

Konkrēti, Komisija tiek izraudzīta par Ženēvas akta 3. pantā minēto kompetento iestādi, kas atbild par Ženēvas akta pārvaldību Savienības teritorijā un par saziņu ar WIPO Starptautisko biroju atbilstoši Ženēvas aktam un atbilstoši Lisabonas vienošanās un Lisabonas vienošanās Ženēvas akta Kopīgajam reglamentam (“Kopīgais reglaments”).

2.   Savienība balso Īpašās savienības Asamblejā, un dalībvalstis, kuras ir ratificējušas Ženēvas aktu vai ir tam pievienojušās, savas balsstiesības neīsteno.

5. pants

Saskaņā ar Ženēvas akta 29. panta 4. punktu pievienošanās instrumentam pievienotā deklarācijā norāda Ženēvas akta 15. panta 1. punktā minētā termiņa pagarināšanu par vienu gadu un termiņus, kas minēti Ženēvas akta 17. pantā, saskaņā ar Kopīgajā reglamentā noteiktajām procedūrām.

Saskaņā ar Kopīgā reglamenta 5. noteikuma 3. punkta a) apakšpunktu pievienošanās instrumentam pievienotā paziņojumā, kas adresēts WIPO ģenerāldirektoram, norāda prasību, ka, lai Savienības teritorijā aizsargātu reģistrētu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, pieteikumā papildus Kopīgā reglamenta 5. noteikuma 2. punktā izklāstītajam obligātajam saturam ir jānorāda informācija – cilmes vietas nosaukuma gadījumā – par preces kvalitāti vai iezīmēm un tās saistību ar ražošanas ģeogrāfiskā apgabala ģeogrāfisko vidi un – ģeogrāfiskās izcelsmes norādes gadījumā – par preces kvalitāti, reputāciju vai citām iezīmēm un tās saistību ar izcelsmes ģeogrāfisko apgabalu.

6. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2019. gada 7. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A.-M. HENRIKSSON


(1)  Tiesas 2017. gada 25. oktobra spriedums, Komisija/Padome, C-389/15, ECLI:EU:C:2017:798.


24.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/15


LISABONAS VIENOŠANĀS PAR CILMES VIETU NOSAUKUMIEM UN ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDĒM ŽENĒVAS AKTS

Pantu saraksts

I nodaļa.

Ievada un vispārīgie noteikumi

1. pants.

Saīsinājumi

2. pants.

Priekšmets

3. pants.

Kompetentā iestāde

4. pants.

Starptautiskais reģistrs

II nodaļa.

Pieteikumu iesniegšana un starptautiskā reģistrācija

5. pants.

Pieteikumu iesniegšana

6. pants.

Starptautiskā reģistrācija

7. pants.

Maksas

8. pants.

Starptautisko reģistrāciju spēkā esības termiņš

III nodaļa.

Aizsardzība

9. pants.

Apņemšanās nodrošināt aizsardzību

10. pants.

Aizsardzība atbilstoši dalībpušu tiesību aktiem un citiem dokumentiem

11. pants.

Reģistrētu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

12. pants.

Aizsardzība ar mērķi nepieļaut, ka nosaukumi kļūst par sugas vārdiem

13. pants.

Citu tiesību aizsardzības pasākumi

14. pants.

Izpildes procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļi

IV nodaļa.

Atteikums un citas darbības attiecībā uz starptautisko reģistrāciju

15. pants.

Atteikums

16. pants.

Atteikuma atsaukšana

17. pants.

Pārejas laiks

18. pants.

Paziņojums par aizsardzības piešķiršanu

19. pants.

Atzīšana par spēkā neesošu

20. pants.

Grozījumi un citi ieraksti Starptautiskajā reģistrā

V nodaļa.

Administratīvie noteikumi

21. pants.

Līdzdalība Lisabonas savienībā

22. pants.

Īpašās savienības Asambleja

23. pants.

Starptautiskais birojs

24. pants.

Finanses

25. pants.

Reglaments

VI nodaļa.

Pārskatīšana un grozīšana

26. pants.

Pārskatīšana

27. pants.

Konkrētu pantu grozīšana, ko veic Asambleja

VII nodaļa.

Nobeiguma noteikumi

28. pants.

Kļūšana par šā akta dalībnieku

29. pants.

Datums, kad ratifikācija un pievienošanās stājas spēkā

30. pants.

Atrunu aizliegums

31. pants.

Lisabonas vienošanās un 1967. gada akta piemērošana

32. pants.

Denonsēšana

33. pants.

Šā akta valodas; parakstīšana

34. pants.

Depozitāra lappuse

I NODAĻA

Ievada un vispārīgie noteikumi

1. pants

Saīsinājumi

Ja vien nav skaidri noteikts citādi, šajā aktā:

i)

“Lisabonas vienošanās” ir 1958. gada 31. oktobra Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju;

ii)

“1967. gada akts” ir Lisabonas vienošanās, kas pārskatīta 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā un grozīta 1979. gada 28. septembrī;

iii)

“šis akts” ir Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas izveidota ar šo aktu;

iv)

“Reglaments” ir 25. pantā minētais reglaments;

v)

“Parīzes konvencija” ir 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kas pārskatīta un grozīta;

vi)

“cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, kas minēts 2. panta 1. punkta i) apakšpunktā;

vii)

“ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir norāde, kas minēta 2. panta 1. punkta ii) apakšpunktā;

viii)

“Starptautiskais reģistrs” ir starptautiskais reģistrs, ko saskaņā ar 4. pantu uztur Starptautiskais birojs kā tādu datu oficiālu krājumu, kuri attiecas uz cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautiskajām reģistrācijām, neatkarīgi no tā, kādā nesējā dati tiek turēti;

ix)

“starptautiskā reģistrācija” ir starptautiska reģistrācija, ko ieraksta Starptautiskajā reģistrā;

x)

“pieteikums” ir starptautiskās reģistrācijas pieteikums;

xi)

“reģistrēts” ir ierakstīts Starptautiskajā reģistrā saskaņā ar šo aktu;

xii)

“izcelsmes ģeogrāfiskais apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts 2. panta 2. punktā;

xiii)

“pārrobežu ģeogrāfiskais apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas blakusesošu dalībpušu teritorijā vai aptver blakusesošu dalībpušu teritoriju;

xiv)

“dalībpuse” ir jebkura valsts vai starpvaldību organizācija, kas ir šā akta dalībniece;

xv)

“izcelsmes dalībpuse” ir dalībpuse, kuras teritorijā atrodas izcelsmes ģeogrāfiskais apgabals, vai dalībpuses, kuru teritorijā atrodas pārrobežu ģeogrāfiskais apgabals;

xvi)

“kompetentā iestāde” ir struktūra, kas norīkota saskaņā ar 3. pantu;

xvii)

“aizsardzības saņēmēji” ir fiziskas vai juridiskas personas, kas saskaņā ar izcelsmes dalībpuses tiesību aktiem ir tiesīgas izmantot cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

xviii)

“starpvaldību organizācija” ir starpvaldību organizācija, kas ir tiesīga kļūt par šā akta dalībnieci saskaņā ar 28. panta 1. punkta iii) apakšpunktu;

xix)

“Organizācija” ir Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija;

xx)

“ģenerāldirektors” ir Organizācijas ģenerāldirektors;

xxi)

“Starptautiskais birojs” ir Organizācijas Starptautiskais birojs.

2. pants

Priekšmets

1.    [Cilmes vietu nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes] Šis akts ir piemērojams attiecībā uz:

i)

jebkuru nosaukumu, kas aizsargāts izcelsmes dalībpusē un kas sastāv no ģeogrāfiskā apgabala nosaukuma vai ietver šādu nosaukumu, vai uz citu nosaukumu, par ko zināms, ka tas attiecas uz šādu apgabalu, un ko lieto, lai norādītu, ka preces izcelsme ir attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ja preces kvalitāte vai īpašības ir radušās, pateicoties vienīgi vai galvenokārt attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam, tostarp tā dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem, un tas nodrošinājis precei tās reputāciju, kā arī

ii)

jebkuru norādi, kas aizsargāta izcelsmes dalībpusē un kas sastāv no ģeogrāfiskā apgabala nosaukuma vai ietver šādu nosaukumu, vai uz citu norādi, par ko zināms, ka tā attiecas uz šādu apgabalu, un ko lieto, lai norādītu, ka preces izcelsme ir attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ja konkrēta preces īpašība, reputācija vai iezīme ir saistāma galvenokārt ar tās ģeogrāfisko izcelsmi.

2.   [Iespējamie izcelsmes ģeogrāfiskie apgabali] Izcelsmes ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts 1. punktā, var būt visa izcelsmes dalībpuses teritorija vai izcelsmes dalībpuses reģions, apvidus vai vieta. Tas neizslēdz šā akta piemērošanu attiecībā uz 1. punktā minētu izcelsmes ģeogrāfisko apgabalu, ko veido pārrobežu ģeogrāfiskais apgabals vai tā daļas.

3. pants

Kompetentā iestāde

Katra dalībpuse norīko struktūru, kas atbild par šā akta administrēšanu tās teritorijā un par saziņu ar Starptautisko biroju atbilstoši šim aktam un Reglamentam. Dalībpuse paziņo šādas kompetentās iestādes nosaukumu un kontaktinformāciju Starptautiskajam birojam, kā norādīts Reglamentā.

4. pants

Starptautiskais reģistrs

Starptautiskais birojs uztur Starptautisko reģistru, kurā ieraksta starptautiskās reģistrācijas, ko veic saskaņā ar šo aktu, Lisabonas vienošanos un 1967. gada aktu vai gan vienu, gan otru, un datus, kas attiecas uz šādām starptautiskām reģistrācijām.

II NODAĻA

Pieteikumu iesniegšana un starptautiskā reģistrācija

5. pants

Pieteikumu iesniegšana

1.   [Iesniegšanas vieta] Pieteikumus iesniedz Starptautiskajam birojam.

2.    [Pieteikumu iesniegšana, ko veic kompetentā iestāde] Ievērojot 3. punktu, kompetentā iestāde iesniedz pieteikumu cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskajai reģistrācijai, pārstāvot:

i)

aizsardzības saņēmējus vai

ii)

fizisku vai juridisku personu, kurai saskaņā ar izcelsmes dalībpuses tiesību aktiem ir tiesiskais statuss, kas vajadzīgs, lai pretendētu uz aizsardzības saņēmēju tiesībām vai citām tiesībām uz cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

3.    [Pieteikums, ko iesniedz tieši]

a)

Neskarot 4. punktu, pieteikumu var iesniegt aizsardzības saņēmēji vai fiziska vai juridiska persona, kas minēta 2. punkta ii) apakšpunktā, ja to pieļauj izcelsmes dalībpuses tiesību akti.

b)

Šā punkta a) apakšpunkts ir piemērojams, ja dalībpuse deklarē, ka tās tiesību akti to pieļauj. Dalībpuse var iesniegt šādu deklarāciju brīdī, kad tā deponē savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, vai jebkurā vēlākā laikā. Ja deklarāciju iesniedz brīdī, kad deponē ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, tā stājas spēkā tad, kad stājas spēkā šis akts attiecībā uz konkrēto dalībpusi. Ja deklarāciju iesniedz pēc tam, kad šis akts stājies spēkā attiecībā uz konkrēto dalībpusi, tā stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad ģenerāldirektors to ir saņēmis.

4.   [Iespējams kopīgs pieteikums pārrobežu ģeogrāfiskā apgabala gadījumā] Ja izcelsmes ģeogrāfiskais apgabals sastāv no pārrobežu ģeogrāfiskā apgabala, blakusesošās dalībpuses pēc savstarpējas vienošanās var iesniegt kopīgu pieteikumu ar kopīgi norīkotas kompetentās iestādes starpniecību.

5.   [Obligātais saturs] Reglamentā nosaka obligātos datus, kam jābūt iekļautiem pieteikumā papildus datiem, kuri minēti 6. panta 3. punktā.

6.   [Fakultatīvais saturs] Reglamentā var noteikt fakultatīvos datus, ko var iekļaut pieteikumā.

6. pants

Starptautiskā reģistrācija

1.   [Oficiālā izskatīšana, ko veic Starptautiskais birojs] Saņemot pieteikumu cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskajai reģistrācijai, kurš sagatavots pienācīgā formā, kā noteikts Reglamentā, Starptautiskais birojs reģistrē cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Starptautiskajā reģistrā.

2.   [Starptautiskās reģistrācijas datums] Ievērojot 3. punktu, starptautiskās reģistrācijas datums ir datums, kad Starptautiskais birojs saņēmis pieteikumu.

3.    [Starptautiskās reģistrācijas datums gadījumos, ja trūkst datu] Ja pieteikumā nav ietverti visi šādi dati:

i)

kompetentās iestādes vai – 5. panta 3. punkta gadījumā – pieteikuma iesniedzēja vai iesniedzēju identifikācija;

ii)

aizsardzības saņēmēju un, ja piemērojams, 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā minētās fiziskās vai juridiskās personas identifikācijas dati;

iii)

cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kura(-as) starptautiskā reģistrācija tiek prasīta;

iv)

prece vai preces, uz ko attiecas cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde,

starptautiskās reģistrācijas datums ir datums, kad Starptautiskais birojs saņem pēdējos trūkstošos datus.

4.   [Starptautisko reģistrāciju publicēšana un paziņošana] Starptautiskais birojs nekavējoties publicē katru starptautisko reģistrāciju un paziņo katras dalībpuses kompetentajai iestādei par starptautisko reģistrāciju.

5.    [Starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanās datums]

a)

Ievērojot b) apakšpunktu, reģistrētu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi katrā dalībpusē, kas nav atteikusi aizsardzību saskaņā ar 15. pantu vai kas ir nosūtījusi Starptautiskajam birojam paziņojumu par aizsardzības piešķiršanu saskaņā ar 18. pantu, aizsargā, sākot no starptautiskās reģistrācijas dienas.

b)

Dalībpuse deklarācijā var informēt ģenerāldirektoru, ka reģistrētu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar tās nacionālajiem vai reģionālajiem tiesību aktiem aizsargā no dienas, kas norādīta deklarācijā, bet tā nedrīkst būt vēlāka par dienu, kad beidzas atteikuma termiņš, kurš norādīts Reglamentā saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

7. pants

Maksas

1.   [Starptautiskās reģistrācijas maksa] Par katra cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautisko reģistrāciju jāsamaksā Reglamentā norādītā maksa.

2.   [Maksas par citu ierakstu veikšanu Starptautiskajā reģistrā] Reglamentā nosaka maksas, kas jāmaksā par citu ierakstu veikšanu Starptautiskajā reģistrā un par izrakstu, apliecinājumu vai citas informācijas sniegšanu saistībā ar starptautiskās reģistrācijas saturu.

3.   [Maksu samazinājumi] Asambleja nosaka samazinātas maksas par konkrētām cilmes vietu nosaukumu starptautiskajām reģistrācijām un konkrētām ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautiskajām reģistrācijām, jo īpaši tām, kurās izcelsmes dalībpuse ir jaunattīstības valsts vai vismazāk attīstīta valsts.

4.    [Individuāla maksa]

a)

Jebkura dalībpuse deklarācijā var informēt ģenerāldirektoru, ka no starptautiskās reģistrācijas izrietošā aizsardzība uz to attiecas tikai tad, ja ir samaksāta maksa, kas sedz tās izmaksas par starptautiskās reģistrācijas izskatīšanu pēc būtības. Šādas individuālās maksas summu norāda deklarācijā, un to var mainīt turpmākās deklarācijās. Minētā summa nevar pārsniegt dalībpuses nacionālajos vai reģionālajos tiesību aktos noteikto summu, no kuras atskaitīts ietaupījums, ko devusi starptautiskās procedūras izmantošana. Turklāt dalībpuse deklarācijā var informēt ģenerāldirektoru, ka tā pieprasa administratīvu maksu par to, ka aizsardzības saņēmēji izmanto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecīgajā dalībpusē.

b)

Ja individuālā maksa netiek samaksāta, saskaņā ar Reglamentu tas nozīmē atsacīšanos no aizsardzības dalībpusē, kas pieprasa maksu.

8. pants

Starptautisko reģistrāciju spēkā esības termiņš

1.   [Atkarība] Starptautiskās reģistrācijas ir spēkā uz nenoteiktu laiku ar nosacījumu, ka reģistrēta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība vairs nav vajadzīga, ja nosaukums, kas veido cilmes vietas nosaukumu, vai norāde, kas veido ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vairs netiek aizsargāta izcelsmes dalībpusē.

2.    [Atcelšana]

a)

Izcelsmes dalībpuses kompetentā iestāde vai – 5. panta 3. punkta gadījumā – aizsardzības saņēmēji vai fiziskā vai juridiskā persona, kas minēta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai izcelsmes dalībpuses kompetentā iestāde var jebkurā brīdī lūgt, lai Starptautiskais birojs anulē attiecīgo starptautisko reģistrāciju.

b)

Ja nosaukums, kas veido reģistrētu cilmes vietas nosaukumu, vai norāde, kas veido reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vairs netiek aizsargāti izcelsmes dalībpusē, izcelsmes dalībpuses kompetentā iestāde prasa anulēt starptautisko reģistrāciju.

III NODAĻA

Aizsardzība

9. pants

Apņemšanās nodrošināt aizsardzību

Katra dalībpuse aizsargā reģistrētus cilmes vietu nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes savā teritorijā atbilstīgi savai tiesību sistēmai un praksei, bet saskaņā ar šā akta noteikumiem un ievērojot ikvienu atteikumu, atsacīšanos, atzīšanu par spēkā neesošu vai anulēšanu, kas var kļūt piemērojama attiecībā uz tās teritoriju, un ar nosacījumu, ka dalībpusēm, kas savos nacionālajos vai reģionālajos tiesību aktos nenošķir cilmes vietu nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, savos nacionālajos vai reģionālajos tiesību aktos šāds nošķīrums nav jāievieš.

10. pants

Aizsardzība atbilstoši dalībpušu tiesību aktiem vai citiem dokumentiem

1.   [Tiesiskās aizsardzības veids] Katra dalībpuse var brīvi izvēlēties to tiesību aktu veidu, saskaņā ar kuriem tā nodrošina šajā aktā paredzēto aizsardzību, ar nosacījumu, ka šādi tiesību akti atbilst šā akta pamatprasībām.

2.   [Aizsardzība atbilstoši citiem dokumentiem] Šā akta noteikumi nekādā veidā neskar jebkādu citu aizsardzību, ko dalībpuse var nodrošināt attiecībā uz reģistrētiem cilmes vietu nosaukumiem vai reģistrētām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm atbilstoši saviem nacionālajiem vai reģionālajiem tiesību aktiem vai atbilstoši citiem starptautiskiem dokumentiem.

3.   [Saistība ar citiem dokumentiem] Nekas šajā aktā nav uzskatāms par atkāpšanos no saistībām, kādas dalībpusēm ir citai pret citu atbilstoši jebkuriem citiem starptautiskiem dokumentiem, un šis akts neskar tiesības, kādas dalībpusei ir atbilstoši jebkuriem citiem starptautiskiem dokumentiem.

11. pants

Reģistrētu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

1.    [Aizsardzības saturs] Ievērojot šā akta noteikumus, attiecībā uz reģistrētu cilmes vietas nosaukumu vai reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi katra dalībpuse nodrošina tiesiskos līdzekļus, lai novērstu:

a)

cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu:

i)

attiecībā uz precēm, kuras veida ziņā ir tādas pašas kā tās, kam ir piemērojams cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, bet kuru izcelsme nav konkrētajā izcelsmes ģeogrāfiskajā apgabalā vai kuras neatbilst kādām citām prasībām, kas piemērojamas cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanai;

ii)

attiecībā uz precēm, kuras veida ziņā nav tādas pašas kā tās, kam ir piemērojams cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai pakalpojumiem, ja šāda izmantošana norādītu uz vai liecinātu par saistību starp šādām precēm vai pakalpojumiem un cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības saņēmējiem vai – attiecīgā gadījumā – ja, ņemot vērā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju attiecīgajā dalībpusē, šāda izmantošana varētu negodīgi kaitēt šādai reputācijai vai to mazināt vai šādā izmantošanā negodīgi tiktu gūts labums no reputācijas;

b)

jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētājus attiecībā uz preču patieso izcelsmi, izcelšanos vai veidu.

2.   [Aizsardzības saturs attiecībā uz konkrētiem lietošanas veidiem] Šā panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro arī attiecībā uz cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes imitācijas izmantošanu, pat ja ir norādīta preču patiesā izcelsme vai ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tiek lietota tulkotā veidā vai ir papildināta ar tādiem vārdiem kā “stils”, “veids”, “tips”, “marka”, “imitācija”, “metode”, “kā ražots”, “kā”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi (1).

3.   [Izmantošana preču zīmē] Neskarot 13. panta 1. punktu, dalībpuse ex officio, ja to pieļauj tās tiesību akti, vai pēc ieinteresētas personas lūguma atsaka vai atzīst par spēkā neesošu vēlākas preču zīmes reģistrāciju, ja preču zīmes izmantošanas rezultātā rastos kāda no situācijām, kas minētas 1. punktā.

12. pants

Aizsardzība ar mērķi nepieļaut, ka nosaukumi kļūst par sugas vārdiem

Ievērojot šā akta noteikumus, reģistrētus cilmes vietu nosaukumus un reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nevar uzskatīt par tādiem, kas kļuvuši par sugas vārdiem (2) dalībpusē.

13. pants

Citu tiesību aizsardzības pasākumi

1.   [Agrāku preču zīmju tiesības] Šā akta noteikumi neskar agrāku preču zīmi, kas labticīgi pieteikta vai reģistrēta vai kas iegūta labticīgas izmantošanas ceļā dalībpusē. Ja dalībpuses tiesību akti paredz ierobežotu izņēmumu attiecībā uz tiesībām, kas piešķirtas ar preču zīmi, proti, ka šāda agrāka preču zīme konkrētos apstākļos nevar dot tās īpašniekam tiesības likt šķēršļus aizsardzības piešķiršanai reģistrētam cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei vai reģistrēta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanai attiecīgajā dalībpusē, reģistrētā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība nekādā citā veidā neierobežo tiesības, kas piešķirtas ar šādu preču zīmi.

2.   [Personas vārda izmantošana darījumdarbībā] Šā akta noteikumi neskar nevienas personas tiesības komerciālā darbībā izmantot savu vārdu vai tā cilvēka vārdu, kas darījumdarbībā bijis šīs personas priekštecis, izņemot gadījumu, kad šāda vārda izmantošana var maldināt sabiedrību.

3.   [Tiesības, kuru pamatā ir augu vai dzīvnieku šķirnes nosaukums] Šā akta noteikumi neskar nevienas personas tiesības izmantot augu vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu komerciālā darbībā, izņemot gadījumu, kad šāda augu vai dzīvnieku šķirnes nosaukuma izmantošana var maldināt sabiedrību.

4.   [Aizsardzības pasākumi gadījumā, ja tiek paziņots par atteikuma atsaukšanu vai aizsardzības piešķiršanu] Ja dalībpuse, kas atteikusi atzīt starptautiskās reģistrācijas sekas atbilstoši 15. pantam, pamatojoties uz to, ka nosaukumu/norādi izmanto saskaņā ar kādu agrāku preču zīmi vai saskaņā ar citām tiesībām, kas minētas šajā pantā, paziņo par šāda atteikuma atsaukšanu atbilstoši 16. pantam vai aizsardzības piešķiršanu atbilstoši 18. pantam, cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izrietošā aizsardzība neskar šādas tiesības vai to izmantošanu, ja vien aizsardzība nav piešķirta pēc tiesību atcelšanas, nepagarināšanas, atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošām.

14. pants

Izpildes procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Katra dalībpuse dara pieejamus iedarbīgus līdzekļus reģistrētu cilmes vietas nosaukumu un reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskajai aizsardzībai un nodrošina, ka publiska iestāde vai jebkura ieinteresēta persona – fiziska vai juridiska, publiska vai privāta – atkarībā no tās tiesību sistēmas un prakses var ierosināt tiesvedību, lai nodrošinātu reģistrētu cilmes vietas nosaukumu un reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

IV NODAĻA

Atteikums un citas darbības attiecībā uz starptautiskajām reģistrācijām

15. pants

Atteikums

1.    [Starptautiskās reģistrācijas tiesisko seku atteikums]

a)

Reglamentā noteiktajā termiņā dalībpuses kompetentā iestāde var paziņot Starptautiskajam birojam par starptautiskās reģistrācijas tiesisko seku atteikumu tās teritorijā. Atteikuma paziņojumu kompetentā iestāde var sniegt ex officio, ja to pieļauj tās tiesību akti, vai pēc ieinteresētas personas lūguma.

b)

Atteikuma paziņojumā norāda iemeslus, ar kādiem atteikums pamatots.

2.   [Aizsardzība atbilstoši citiem dokumentiem] Atteikuma paziņojums neskar nekādu citu aizsardzību, kas saskaņā ar 10. panta 2. punktu var būt pieejama attiecīgajam nosaukumam vai norādei dalībpusē, uz kuru attiecas atteikums.

3.   [Pienākums nodrošināt iespēju ieinteresētām personām] Katra dalībpuse nodrošina ikvienai personai, kuras intereses skartu starptautiskā reģistrācija, pamatotu iespēju lūgt, lai kompetentā iestāde paziņo par atteikumu attiecībā uz starptautisko reģistrāciju.

4.   [Atteikumu reģistrācija, publicēšana un paziņošana] Starptautiskais birojs reģistrē atteikumu un atteikuma iemeslus Starptautiskajā reģistrā. Tas publicē atteikumu un atteikuma iemeslus un informē par atteikuma paziņojumu izcelsmes dalībpuses kompetento iestādi vai, ja pieteikums iesniegts tieši saskaņā ar 5. panta 3. punktu, aizsardzības saņēmējus vai fizisko vai juridisko personu, kas minēta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, kā arī izcelsmes dalībpuses kompetento iestādi.

5.   [Valsts režīms] Katra dalībpuse dara ieinteresētajām personām, kuras skar atteikums, pieejamus tādus pašus tiesiskās un administratīvās aizsardzības līdzekļus, kādi ir pieejami tās valstspiederīgajiem attiecībā uz cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības atteikumu.

16. pants

Atteikuma atsaukšana

Atteikumu var atsaukt saskaņā ar Reglamentā noteiktajām procedūrām. Atsaukumu reģistrē Starptautiskajā reģistrā.

17. pants

Pārejas laiks

1.   [Iespēja piešķirt pārejas laiku] Neskarot 13. pantu, ja dalībpuse nav atteikusi starptautiskās reģistrācijas tiesiskās sekas, pamatojoties uz agrāku izmantojumu, ko īstenojusi trešā persona, vai ir atsaukusi šādu atteikumu, vai ir paziņojusi par aizsardzības piešķiršanu, tā var paredzēt konkrētu laiku, kas noteikts Reglamentā, šāda izmantojuma izbeigšanai, ja to pieļauj tās tiesību akti.

2.   [Pārejas laika paziņošana] Dalībpuse katru šādu pārejas laiku paziņo Starptautiskajam birojam saskaņā ar Reglamentā noteiktajām procedūrām.

18. pants

Paziņojums par aizsardzības piešķiršanu

Dalībpuses kompetentā iestāde var paziņot Starptautiskajam birojam par aizsardzības piešķiršanu reģistrētam cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei. Starptautiskais birojs katru šādu paziņojumu reģistrē Starptautiskajā reģistrā un publicē to.

19. pants

Atzīšana par spēkā neesošu

1.   [Iespēja aizstāvēt tiesības] Starptautiskas reģistrācijas tiesiskās sekas var atzīt par daļēji vai kopumā spēkā neesošām dalībpuses teritorijā tikai pēc tam, kad aizsardzības saņēmējiem ir sniegta iespēja aizstāvēt savas tiesības. Šādu iespēju sniedz arī 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā minētajai fiziskajai vai juridiskajai personai.

2.   [Paziņošana, reģistrēšana un publicēšana] Dalībpuse paziņo par starptautiskās reģistrācijas tiesisko seku atzīšanu par spēkā neesošām Starptautiskajam birojam, kurš reģistrē seku atzīšanu par spēkā neesošām Starptautiskajā reģistrā un publicē to.

3.   [Aizsardzība atbilstoši citiem dokumentiem] Tiesisko seku atzīšana par spēkā neesošām neskar nekādu citu aizsardzību, kas saskaņā ar 10. panta 2. punktu var būt pieejama attiecīgajam nosaukumam vai norādei dalībpusē, kura atzinusi starptautiskās reģistrācijas tiesiskās sekas par spēkā neesošām.

20. pants

Grozījumi un citi ieraksti Starptautiskajā reģistrā

Procedūras starptautisko reģistrāciju grozījumiem un citu ierakstu veikšanai Starptautiskajā reģistrā nosaka Reglamentā.

V NODAĻA

Administratīvie noteikumi

21. pants

Līdzdalība Lisabonas savienībā

Dalībpuses ir locekles tajā pašā Īpašajā savienībā, kurā ietilpst valstis, kas ir Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces, neatkarīgi no tā, vai dalībpuses ir Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces.

22. pants

Īpašās savienības Asambleja

1.    [Sastāvs]

a)

Dalībpuses ir locekles tajā pašā Asamblejā, kurā ietilpst valstis, kas ir 1967. gada akta dalībnieces.

b)

Katru dalībpusi pārstāv viens delegāts, kam var palīdzēt tā aizstājēji, padomdevēji un eksperti.

c)

Katra delegācija sedz pati savas izmaksas.

2.    [Uzdevumi]

a)

Asambleja:

i)

kārto visus jautājumus, kas attiecas uz Īpašās savienības uzturēšanu un attīstību, kā arī uz šā akta īstenošanu;

ii)

sniedz ģenerāldirektoram norādījumus par 26. panta 1. punktā minēto pārskatīšanas konferenču sagatavošanu, pienācīgi ņemot vērā komentārus, ko snieguši Īpašās savienības locekļi, kuri nav ratificējuši šo aktu vai tam pievienojušies;

iii)

groza Reglamentu;

iv)

izskata un apstiprina ģenerāldirektora ziņojumus un darbības, kas attiecas uz Īpašo savienību, un sniedz ģenerāldirektoram visus vajadzīgos norādījumus par jautājumiem, kas ir Īpašās savienības kompetencē;

v)

nosaka Īpašās savienības programmu un pieņem tās budžetu ik diviem gadiem, kā arī apstiprina tās galīgos finanšu pārskatus;

vi)

pieņem Īpašās savienības finanšu reglamentu;

vii)

izveido tādas komitejas un darba grupas, kādas tā uzskata par vajadzīgām Īpašās savienības mērķu sasniegšanai;

viii)

nosaka, kurām valstīm, starpvaldību organizācijām un nevalstiskām organizācijām atļaut piedalīties tās sanāksmēs kā novērotājām;

ix)

pieņem 22.–24. panta un 27. panta grozījumus;

x)

veic jebkādas citas darbības, kas vajadzīgas, lai sekmētu Īpašās savienības mērķu sasniegšanu, un veic jebkādas citas funkcijas, kas vajadzīgas atbilstoši šim aktam.

b)

Par jautājumiem, kuros ieinteresētas arī citas savienības, ko pārvalda Organizācija, Asambleja pieņem lēmumus, uzklausījusi Organizācijas Koordinācijas komitejas viedokli.

3.    [Kvorums]

a)

Balsojumā par konkrētu jautājumu kvorumu veido viena puse no Asamblejas dalībniekiem, kam ir tiesības balsot par attiecīgo jautājumu.

b)

Neatkarīgi no a) apakšpunkta noteikumiem, ja kādā sesijā to Asamblejas locekļu skaits, kas ir valstis, kurām ir balsstiesības konkrētajā jautājumā un kuras ir pārstāvētas, ir mazāks par pusi, bet vienāds ar vai lielāks par vienu trešdaļu no to Asamblejas locekļu skaita, kas ir valstis un kam ir balsstiesības attiecīgajā jautājumā, Asambleja var pieņemt lēmumus, tomēr visi šādi lēmumi, izņemot tādus lēmumus, kas attiecas uz pašas Asamblejas procedūru, stājas spēkā tikai tad, ja ir ievēroti turpmāk izklāstītie nosacījumi. Starptautiskais birojs minētos lēmumus paziņo Asamblejas locekļiem, kas ir valstis, kam ir balsstiesības attiecīgajā jautājumā un kas nav bijuši pārstāvēti, un uzaicina tos trīs mēnešu laikā no paziņojuma dienas rakstveidā balsot vai atturēties. Ja pēc šā termiņa beigām tādu locekļu skaits, kas tādējādi nodevuši savu balsi vai atturējušies, sasniedz to locekļu skaitu, kāds pietrūka notikušās sesijas kvorumam, šādi lēmumi stājas spēkā ar noteikumu, ka vienlaikus saglabājas vajadzīgais balsu vairākums.

4.    [Lēmumu pieņemšana Asamblejā]

a)

Asambleja cenšas lēmumus pieņemt vienprātīgi.

b)

Ja lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, izskatāmo jautājumu izlemj balsojot. Šādā gadījumā:

i)

katrai dalībpusei, kas ir valsts, ir viena balss un tā balso tikai savā vārdā, un

ii)

ikviena dalībpuse, kas ir starpvaldību organizācija, var balsot savu dalībvalstu vietā ar tādu balsu skaitu, kas ir līdzvērtīgs to šīs organizācijas dalībvalstu skaitam, kuras ir šā akta dalībnieces. Šāda starpvaldību organizācija nepiedalās balsošanā, ja kāda no tās dalībvalstīm izmanto savas balsstiesības, un otrādi.

c)

Jautājumos, kas attiecas tikai uz valstīm, kurām ir saistošs 1967. gada akts, dalībpusēm, kurām nav saistošs 1967. gada akts, nav balsstiesību, savukārt jautājumos, kas attiecas tikai uz dalībpusēm, vienīgi tām ir balsstiesības.

5.    [Balsu vairākums]

a)

Ievērojot 25. panta 2. punktu un 27. panta 2. punktu, Asamblejas lēmumu pieņemšanai vajadzīgas divas trešdaļas nodoto balsu.

b)

Atturēšanos neuzskata par balsojumu.

6.    [Sesijas]

a)

Asamblejas sanāksmes notiek pēc ģenerāldirektora sasaukuma un, ja nav ārkārtas apstākļu, vienlaikus un vienuviet ar Organizācijas Ģenerālās asamblejas sanāksmēm.

b)

Asamblejas ārkārtas sesijas sasauc ģenerāldirektors vai nu pēc vienas ceturtdaļas Asamblejas locekļu pieprasījuma, vai pēc paša ģenerāldirektora iniciatīvas.

c)

Katras sesijas darba kārtību sagatavo ģenerāldirektors.

7.   [Reglaments] Asambleja pieņem savu reglamentu.

23. pants

Starptautiskais birojs

1.    [Administratīvie uzdevumi]

a)

Starptautisko reģistrāciju un ar to saistītos pienākumus, kā arī visus pārējos administratīvos uzdevumus, kas attiecas uz Īpašo savienību, veic Starptautiskais birojs.

b)

Starptautiskais birojs jo īpaši sagatavo sanāksmes un nodrošina sekretariātu Asamblejai un tādām komitejām un darba grupām, kādas var būt nodibinājusi Asambleja.

c)

Ģenerāldirektors ir Īpašās savienības vadītājs un pārstāv Īpašo savienību.

2.   [Starptautiskā biroja loma Asamblejā un citās sanāksmēs] Ģenerāldirektors un viņa norīkoti darbinieki bez balsstiesībām piedalās visās Asamblejas sanāksmēs un Asamblejas nodibināto komiteju un darba grupu sanāksmēs. Ģenerāldirektors vai viņa norīkots darbinieks ir šādas struktūras sekretārs ex officio.

3.    [Konferences]

a)

Starptautiskais birojs saskaņā ar Asamblejas norādījumiem veic sagatavošanas darbus jebkādām pārskatīšanas konferencēm.

b)

Starptautiskais birojs var apspriesties ar starpvaldību organizācijām un starptautiskām un nacionālām nevalstiskām organizācijām par minētajiem sagatavošanas darbiem.

c)

Ģenerāldirektors un viņa norīkotās personas bez balsstiesībām piedalās pārskatīšanas konferenču diskusijās.

4.   [Citi uzdevumi] Starptautiskais birojs veic jebkādus citus uzdevumus, kas tam uzticēti saistībā ar šo aktu.

24. pants

Finanses

1.   [Budžets] Īpašās savienības ienākumus un izdevumus godīgi un pārredzami atspoguļo Organizācijas budžetā.

2.    [Budžeta finansēšanas avoti] Īpašās savienības ienākumu avoti ir šādi:

i)

maksas, ko iekasē atbilstoši 7. panta 1. un 2. punktam;

ii)

ieņēmumi no Starptautiskā biroja publikāciju pārdošanas vai autoratlīdzības;

iii)

dāvinājumi, novēlējumi un subvencijas;

iv)

nomas maksa, ienākums no ieguldījumiem un citi – tostarp dažādi – ienākumi;

v)

īpašas dalībpušu iemaksas vai kādi citi ienākumi no dalībpusēm vai aizsardzības saņēmējiem, vai tiem abiem, ja un ciktāl ar ieņēmumiem no i)–iv) apakšpunktā norādītajiem avotiem nepietiek izdevumu segšanai, kā izlemj Asambleja.

3.    [Maksu noteikšana; budžeta līmenis]

a)

Šā panta 2. punktā minēto maksu summas nosaka Asambleja pēc ģenerāldirektora priekšlikuma un tā, lai, tām pieskaitot ienākumus, ko gūst no citiem avotiem atbilstoši 2. punktam, ar Īpašās savienības ieņēmumiem normālos apstākļos pietiktu, lai segtu Starptautiskā biroja izdevumus, kas saistīti ar starptautiskās reģistrācijas pakalpojuma uzturēšanu.

b)

Ja Organizācijas programma un budžets nav pieņemti līdz jauna finanšu perioda sākumam, ģenerāldirektors ir pilnvarots uzņemties saistības un veikt maksājumus tādā pašā līmenī kā iepriekšējā finanšu periodā.

4.   [Šā panta 2. punkta v) apakšpunktā minēto īpašo iemaksu noteikšana] Nosakot dalībpušu iemaksas, pieņem, ka katra dalībpuse pieder pie tās pašas klases, pie kuras tā pieder saistībā ar Parīzes konvenciju vai, ja tā nav Parīzes konvencijas dalībpuse, pie kuras tā piederētu, ja tā būtu Parīzes konvencijas dalībpuse. Starpvaldību organizācijas uzskata par piederošām pie I (pirmās) iemaksu klases, ja vien Asambleja vienprātīgi neizlemj citādi. Iemaksa ir daļēji izsvērta atbilstoši to reģistrāciju skaitam, kuru izcelsme ir dalībpusē, kā to nolemj Asambleja.

5.   [Apgrozāmā kapitāla fonds] Īpašajai savienībai ir apgrozāmā kapitāla fonds, ko veido maksājumi, kurus avansā veic katrs Īpašās savienības loceklis, kad to nolemj Īpašā savienība. Ja šā fonda līdzekļu sāk pietrūkt, Asambleja var lemt par fonda palielināšanu. Maksājumu procentuālo daļu un noteikumus nosaka Asambleja pēc ģenerāldirektora priekšlikuma. Ja Īpašā savienība kādā finanšu periodā konstatē, ka ienākumi ir pārsnieguši izdevumus, pēc ģenerāldirektora priekšlikuma un ar Asamblejas lēmumu apgrozāmā kapitāla fondā veiktos avansa maksājumus var atmaksāt katram loceklim proporcionāli tā sākotnējiem maksājumiem.

6.    [Mītnes valsts avansa maksājumi]

a)

Līgumā par galveno mītni, ko noslēdz ar valsti, kuras teritorijā atrodas Organizācijas galvenā mītne, paredz, ka šī valsts piešķir avansa maksājumus, kad ar apgrozāmā kapitāla fonda līdzekļiem nepietiek. Šādu avansa maksājumu summu un piešķiršanas nosacījumus katrā atsevišķā gadījumā nosaka īpaša vienošanās starp šo valsti un Organizāciju.

b)

Gan a) apakšpunktā minētajai valstij, gan Organizācijai ir tiesības ar rakstveida paziņojumu uzteikt pienākumu piešķirt avansa maksājumus. Uzteikums stājas spēkā pēc trim gadiem, skaitot no tā gada beigām, kad tas paziņots.

7.   [Finanšu pārskatu revīzija] Finanšu pārskatu revīziju veic viena vai vairākas valstis – Īpašās savienības locekles – vai ārējie revidenti, kā paredzēts Organizācijas finanšu reglamentā. Tos ar viņu piekrišanu ieceļ Asambleja.

25. pants

Reglaments

1.   [Priekšmets] Šā akta īstenošanas sīku kārtību nosaka Reglamentā.

2.    [Konkrētu Reglamenta noteikumu grozīšana]

a)

Asambleja var nolemt, ka konkrētus Reglamenta noteikumus var grozīt tikai ar vienbalsīgu lēmumu vai tikai ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.

b)

Lai kāda Reglamenta noteikuma grozīšanai turpmāk nepiemērotu prasību par vienbalsīgu lēmumu vai trīs ceturtdaļu balsu vairākumu, ir vajadzīgs vienbalsīgs lēmums.

c)

Lai kāda Reglamenta noteikuma grozīšanai turpmāk piemērotu prasību par vienbalsīgu lēmumu vai trīs ceturtdaļu balsu vairākumu, ir vajadzīgs trīs ceturtdaļu balsu vairākums.

3.   [Pretruna starp šo aktu un Reglamentu] Ja ir pretruna starp šā akta noteikumiem un Reglamenta noteikumiem, noteicošie ir šā akta noteikumi.

VI NODAĻA

Pārskatīšana un grozīšana

26. pants

Pārskatīšana

1.   [Pārskatīšanas konferences] Šo aktu var pārskatīt dalībpušu diplomātiskajās konferencēs. Par jebkuras diplomātiskās konferences sasaukšanu lemj Asambleja.

2.   [Konkrētu pantu pārskatīšana vai grozīšana] Šā akta 22.–24. pantu un 27. pantu var grozīt vai nu pārskatīšanas konferencē, vai Asamblejā saskaņā ar 27. panta noteikumiem.

27. pants

Konkrētu pantu grozīšana, ko veic Asambleja

1.    [Priekšlikumi par grozījumiem]

a)

Priekšlikumus par grozījumiem 22.–24. pantā un šajā pantā var ierosināt jebkura dalībpuse vai ģenerāldirektors.

b)

Šādus priekšlikumus ģenerāldirektors dara zināmus dalībpusēm vismaz sešus mēnešus pirms to izskatīšanas Asamblejā.

2.   [Balsu vairākums] Lai pieņemtu jebkuru grozījumu 1. punktā minētajos pantos, ir vajadzīgs trīs ceturtdaļu balsu vairākums; tas neattiecas uz grozījumiem 22. pantā un šajā punktā – to pieņemšanai ir vajadzīgs četru piektdaļu balsu vairākums.

3.    [Stāšanās spēkā]

a)

Izņemot gadījumus, kad piemērojams b) apakšpunkts, jebkurš grozījums 1. punktā minētajos pantos stājas spēkā vienu mēnesi pēc tam, kad no trim ceturtdaļām visu to dalībpušu, kuras grozījuma pieņemšanas laikā bija Asamblejas locekles un kurām bija tiesības balsot par grozījumu, ģenerāldirektors ir saņēmis rakstveida apstiprinājuma paziņojumus atbilstoši to attiecīgajiem konstitucionālajiem procesiem.

b)

Grozījums 22. panta 3. vai 4. punktā vai šajā apakšpunktā nestājas spēkā, ja sešu mēnešu laikā pēc tā pieņemšanas Asamblejā kāda dalībpuse paziņo ģenerāldirektoram, ka tā neapstiprina grozījumu.

c)

Ikviens grozījums, kas stājas spēkā saskaņā ar šā punkta noteikumiem, uzliek saistības visām valstīm un starpvaldību organizācijām, kuras ir dalībpuses laikā, kad attiecīgais grozījums stājas spēkā, vai kļūst par dalībpusēm vēlāk.

VII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

28. pants

Kļūšana par šā akta dalībnieku

1.    [Atbilstība] Ievērojot 29. pantu un šā panta 2. un 3. punktu:

i)

jebkura valsts, kas ir Parīzes konvencijas dalībniece, var parakstīt šo aktu un kļūt par tā dalībnieci;

ii)

jebkura cita valsts, kas ir Organizācijas locekle, var parakstīt šo aktu un kļūt par tā dalībnieci, ja tā deklarē, ka tās tiesību akti atbilst Parīzes konvencijas noteikumiem par cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un preču zīmēm;

iii)

jebkura starpvaldību organizācija var parakstīt šo aktu un kļūt par tā dalībnieci, ja vismaz viena attiecīgās starpvaldību organizācijas dalībvalsts ir Parīzes konvencijas dalībniece un ja starpvaldību organizācija deklarē, ka tā atbilstoši savām iekšējām procedūrām ir pienācīgi pilnvarota kļūt par šā akta dalībnieci un ka atbilstoši starpvaldību organizācijas dibināšanas līgumam ir piemērojami tiesību akti, saskaņā ar kuriem var iegūt reģionālas tiesības uz aizsardzību attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

2.    [Ratifikācija vai pievienošanās] Jebkura 1. punktā minētā valsts vai starpvaldību organizācija var deponēt:

i)

ratifikācijas dokumentu, ja tā ir parakstījusi šo aktu, vai

ii)

pievienošanās dokumentu, ja tā nav parakstījusi šo aktu.

3.    [Deponēšanas diena]

a)

Ievērojot b) apakšpunktu, par ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas dienu uzskata dienu, kad šāds dokuments deponēts.

b)

Ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, ko deponē valsts, kura ir starpvaldību organizācijas dalībvalsts un attiecībā uz kuru cilmes vietu nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību var iegūt tikai, pamatojoties uz tiesību aktiem, kas ir piemērojami starp starpvaldību organizācijas dalībvalstīm, uzskata par deponētu dienā, kad tiek deponēts attiecīgās starpvaldību organizācijas ratifikācijas vai pievienošanās dokuments, ja šāda diena ir vēlāka par dienu, kad deponēts minētās valsts dokuments. Tomēr šis apakšpunkts nav piemērojams attiecībā uz valstīm, kas ir Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces, un neskar 31. panta piemērošanu attiecībā uz šādām valstīm.

29. pants

Datums, kad ratifikācija un pievienošanās stājas spēkā

1.   [Dokumenti, kas jāņem vērā] Šā panta piemērošanas nolūkos ņem vērā tikai tos ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, kurus deponējušas valstis vai starpvaldību organizācijas, kas minētas 28. panta 1. punktā, un kuriem ir atzīta to deponēšanas diena saskaņā ar 28. panta 3. punktu.

2.   [Šā akta stāšanās spēkā] Šis akts stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad piecas atbilstīgas dalībnieces, kas minētas 28. pantā, ir deponējušas savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus.

3.    [Ratifikāciju un pievienošanos stāšanās spēkā]

a)

Ikvienai valstij vai starpvaldību organizācijai, kas savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu deponējusi trīs mēnešus pirms šā akta stāšanās spēkā vai agrāk, šis akts kļūst saistošs tā spēkā stāšanās dienā.

b)

Visām pārējām valstīm vai starpvaldību organizācijām šis akts kļūst saistošs trīs mēnešus pēc dienas, kad tās deponējušas savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, vai vēlākā dienā, kas norādīta attiecīgajā dokumentā.

4.   [Starptautiskās reģistrācijas, kas veiktas pirms pievienošanās] Tās valsts teritorijā, kas pievienojas, un, ja dalībpuse ir starpvaldību organizācija, teritorijā, kurā ir piemērojams starpvaldību organizācijas dibināšanas līgums, šā akta noteikumi ir piemērojami attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas jau ir reģistrētas atbilstoši šim aktam pievienošanās spēkā stāšanās brīdī, ievērojot 7. panta 4. punktu, kā arī IV nodaļas noteikumus, kas ir piemērojami mutatis mutandis. Valsts, kas pievienojas, vai starpvaldību organizācija savam ratifikācijas vai pievienošanās dokumentam pievienotā deklarācijā var arī norādīt 15. panta 1. punktā minētā termiņa un 17. pantā minēto periodu pagarinājumu saskaņā ar procedūrām, kas šajā saistībā ir noteiktas Reglamentā.

30. pants

Atrunu aizliegums

Attiecībā uz šo aktu atrunas nav pieļaujamas.

31. pants

Lisabonas vienošanās un 1967. gada akta piemērošana

1.   [Attiecības starp valstīm, kas ir gan šā akta, gan Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces] Savstarpējās attiecībās starp valstīm, kas ir gan šā akta, gan Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces, ir piemērojams tikai šis akts. Tomēr attiecībā uz cilmes vietu nosaukumu starptautiskajām reģistrācijām, kas ir spēkā saskaņā ar Lisabonas vienošanos vai 1967. gada aktu, valstis nodrošina aizsardzību, kas nav mazāka par aizsardzību, kādu paredz Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akts.

2.   [Attiecības starp valstīm, kas ir gan šā akta, gan Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces, un valstīm, kas ir Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces, bet nav šā akta dalībnieces] Ikviena valsts, kas ir gan šā akta, gan Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībniece, savās attiecībās ar valstīm, kas ir Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces, bet nav šā akta dalībnieces, turpina piemērot attiecīgi Lisabonas vienošanos vai 1967. gada aktu.

32. pants

Denonsēšana

1.   [Paziņojums] Jebkura dalībpuse var denonsēt šo aktu, iesniedzot ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu.

2.   [Spēkā stāšanās diena] Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kad ģenerāldirektors ir saņēmis paziņojumu, vai vēlākā dienā, kas norādīta paziņojumā. Tā neskar šā akta piemērošanu pieteikumiem, kuru izskatīšana vēl turpinās, un starptautiskajām reģistrācijām, kas ir spēkā attiecībā uz denonsējušo dalībpusi denonsēšanas spēkā stāšanās brīdī.

33. pants

Šā akta valodas; parakstīšana

1.    [Oriģinālteksti; oficiālie teksti]

a)

Šo aktu paraksta vienā oriģināleksemplārā angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

b)

Ģenerāldirektors, apspriedies ar ieinteresētajām valdībām, izveido oficiālus tekstus tādās citās valodās, kādas var norādīt Asambleja.

2.   [Termiņš parakstīšanai] Šo aktu var parakstīt Organizācijas galvenajā mītnē vienu gadu kopš tā pieņemšanas.

34. pants

Depozitārs

Ģenerāldirektors ir šā akta depozitārs.


(1)  Saskaņots paziņojums attiecībā uz 11. panta 2. punktu: šajā aktā pieņem, ka tad, ja tāda nosaukuma vai norādes konkrēti elementi, kas veido cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, izcelsmes dalībpusē ir sugas vārdi, to aizsardzība, kas paredzēta šajā punktā, pārējās dalībpusēs netiek prasīta. Proti, saskaņā ar 11. panta noteikumiem dalībpusēs preču zīmes atteikšanā vai atzīšanā par spēkā neesošu, vai pārkāpuma konstatēšanā nevar balstīties uz to komponentu, kas ir sugas vārds.

(2)  Saskaņots paziņojums attiecībā uz 12. pantu: šajā aktā pieņem, ka 12. pants neskar šā akta noteikumu piemērošanu attiecībā uz agrāku lietojumu, jo pirms starptautiskās reģistrācijas nosaukums vai norāde, kas veido cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, jau var būt pilnībā vai daļēji sugas vārds dalībpusē, kas nav izcelsmes dalībpuse, piemēram, tāpēc, ka nosaukums vai norāde, vai tā daļa ir identiski terminam, ko pieņemts lietot sarunvalodā kā vispārpieņemto preces vai pakalpojuma nosaukumu, vai identiski pieņemtajam vīnogu šķirnes nosaukumam šādā dalībpusē.