ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 268

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 22. oktobris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1745 (2019. gada 13. augusts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES papildina un groza attiecībā uz L kategorijas mehānisko transportlīdzekļu uzlādes punktiem, krasta elektropadevi iekšzemes ūdensceļu kuģiem, ūdeņraža padevi autotransportam un dabasgāzes padevi autotransportam un ūdens transportam un ar ko atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/674 ( 1 )

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1746 (2019. gada 1. oktobris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/1185, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai ( 1 )

6

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1747 (2019. gada 15. oktobris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1178/2011 attiecībā uz prasībām, ko piemēro konkrētām lidojuma apkalpes locekļa apliecībām, sertifikātiem, noteikumiem par mācību organizācijām un kompetentajām iestādēm ( 1 )

23

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/1748 (2019. gada 7. oktobris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Sanitārās un fitosanitārās pārvaldības apakškomitejā, kura izveidota ar Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses

53

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/1749 (2019. gada 14. oktobris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā attiecībā uz Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)

73

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

22.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1745

(2019. gada 13. augusts),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES papildina un groza attiecībā uz L kategorijas mehānisko transportlīdzekļu uzlādes punktiem, krasta elektropadevi iekšzemes ūdensceļu kuģiem, ūdeņraža padevi autotransportam un dabasgāzes padevi autotransportam un ūdens transportam un ar ko atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/674

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (1), jo īpaši tās 4. panta 14. punktu, 5. panta 3. punktu un 6. panta 11. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas veiktās standartizācijas mērķis ir nodrošināt, lai Eiropas vai starptautiskos standartos ir noteiktas tehniskās specifikācijas uzlādes un uzpildes punktu savstarpējai izmantojamībai un ka vajadzīgās tehniskās specifikācijas tiek noteiktas, ņemot vērā pašreizējos Eiropas standartus un saistītās starptautiskās standartizācijas darbības.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (2) 10. panta 1. punktu Komisija pieprasīja (3), lai Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec) izstrādātu un pieņemtu attiecīgus Eiropas standartus vai grozītu pašreizējos Eiropas standartus attiecībā uz elektropadevi autotransportam, jūras transportam un iekšzemes ūdensceļu transportam, ūdeņraža padevi autotransportam, dabasgāzes, tostarp biometāna, padevi autotransportam, jūras transportam un iekšzemes ūdensceļu transportam.

(3)

CEN un Cenelec izstrādātos standartus ir atzinusi Eiropas rūpniecības nozare, lai nodrošinātu Savienības līmeņa mobilitāti transportlīdzekļiem un kuģiem, kuru darbināšanai izmanto atšķirīgas degvielas. CEN un Cenelec ieteica Komisijai minētos standartus iekļaut Savienības tiesiskajā regulējumā. Direktīvas 2014/94/ES II pielikumā minētās tehniskās specifikācijas būtu attiecīgi jāpapildina vai jāgroza.

(4)

“Savstarpējas izmantojamības” noteikumi šīs deleģētās regulas kontekstā attiecas tikai uz uzlādes un uzpildes staciju spēju padot tādu enerģiju, kas ir saderīga ar visām transportlīdzekļu tehnoloģijām, lai transportlīdzekļiem visā ES varētu netraucēti izmantot alternatīvās degvielas.

(5)

CEN un Cenelec informēja Komisiju par standartiem, kurus ir ieteicams piemērot L kategorijas mehānisko transportlīdzekļu uzlādes punktiem. Šādiem uzlādes punktiem būtu jāpiemēro standarts EN 62196-2 “Kontaktspraudņi, kontaktligzdas, transportlīdzekļu spraudsavienotāji un ievadligzdas. Elektromobiļu konduktīvā uzlādēšana. Maiņstrāvas kontaktdakšu un cauruļveida kontaktligzdu aprīkojuma izmēru savietojamības un savstarpējās apmaināmības prasības” un IEC 60884-1 “Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma kontaktspraudņi un kontaktligzdas – 1. daļa: Vispārīgās prasības”. Tāpēc Direktīvas 2014/94/ES II pielikuma 1.5. punkts būtu attiecīgi jāpapildina.

(6)

CEN un Cenelec informēja Komisiju par standartiem, kurus ir ieteicams piemērot krasta elektropadevei iekšzemes ūdensceļu kuģiem. Šādai elektropadevei būtu jāpiemēro standarts EN 15869-2 “Iekšzemes ūdensceļu kuģi. Krasta elektroenerģijas pieslēgums, trīsfāžu, 400 V, līdz 63 A, 50 Hz. 2. daļa: Krasta elektropieslēgums, drošuma prasības” (grozīšanas procesā, lai strāvas stiprumu palielināto no 63 A līdz 125 A) un EN 16840 “Iekšzemes ūdensceļu kuģi. Krasta elektroenerģijas pieslēgums, trīsfāžu strāva 400 V, 50 Hz un vismaz 250 A”. Tāpēc Direktīvas 2014/94/ES II pielikuma 1.8. punkts būtu attiecīgi jāpapildina.

(7)

CEN un Cenelec informēja Komisiju par standartiem, kurus ir ieteicams piemērot saspiestas dabasgāzes (CNG) uzpildes stacijām. Eiropas standarts EN ISO 16923 “Dabasgāzes uzpildes stacijas. Transportlīdzekļu CNG uzpildes stacijas” attiecas uz transportlīdzekļu CNG uzpildes staciju konstrukciju, izbūvi, darbību, pārbaudi un apkopi, ieskaitot iekārtas, drošības un vadības ierīces. Šis Eiropas standarts attiecas arī uz tādu uzpildes staciju daļām, kurās dabasgāze ir gāzveida stāvoklī un kurās uzpilda CNG, kas iegūta no sašķidrinātas dabasgāzes (L-CNG), atbilstoši EN ISO 16924. Tas attiecas arī uz biometāna, uzlabota ogļu slāņa metāna (CBM) un gāzes, kas iegūta LNG vaporizācijā, padevi (uz vietas vai ārpus objekta). Standarta EN ISO 16923 elementi, kas nodrošina CNG uzpildes staciju un transportlīdzekļu savstarpēju izmantojamību, būtu jāattiecina uz CNG uzpildes punktiem. Tāpēc Direktīvas 2014/94/ES II pielikuma 3.4. punkts būtu attiecīgi jāpapildina.

(8)

CEN un Cenelec informēja Komisiju par standartiem, kurus ir ieteicams piemērot sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) uzpildes stacijām. Eiropas standarts EN ISO 16924 “Dabasgāzes uzpildes stacijas. Transportlīdzekļu LNG uzpildes stacijas” pašreizējā redakcijā attiecas uz transportlīdzekļu LNG uzpildes staciju konstrukciju, izbūvi, darbību, apkopi un pārbaudi, ieskaitot iekārtas, drošības un vadības ierīces. Šajā Eiropas standartā noteikta uzpildes staciju konstrukcija, izbūve, darbība, apkope un pārbaude, lai LNG varētu izmantot kā vietēju avotu transportlīdzekļu uzpildei ar CNG (L-CNG uzpildes stacijas), ieskaitot stacijas drošības un vadības ierīces un īpašas L-CNG uzpildes stacijas iekārtas. Eiropas standarts attiecas uz šādām uzpildes stacijām: privātas piekļuves stacijām, publiskas piekļuves stacijām (pašapkalpošanās vai ar apkalpošanu), uz stacijām, kurās uzpildi veic ar mērīšanu vai bez tās, uzpildes stacijām ar stacionāru LNG glabātuvi, uzpildes stacijām ar mobilu LNG glabātuvi. Eiropas standarts EN ISO 12617 “Autotransporta līdzekļi. Degvielas uzpildes savienotājs sašķidrinātai dabasgāzei (LNG). 3,1 MPa savienotājs” pašreizējā redakcijā nosaka no jaunām un nelietotām detaļām un materiāliem izgatavotu LNG uzpildes sprauslu un ieplūdes elementu izmantošanu autotransporta līdzekļiem, kurus darbina ar LNG. LNG uzpildes savienotājs sastāv no ieplūdes elementa un aizsargvāka (kas uzstādīts transportlīdzeklī) un no sprauslas. Šis Eiropas standarts ir piemērojams tikai tādām ierīcēm, kuras paredzētas maksimālajam 3,4 MPa (34 bar) darba spiedienam, kuras kā transportlīdzekļa degvielu izmanto LNG un kurām ir standartizētas pievienošanas sastāvdaļas. Standarta EN ISO 16924 elementi, kas nodrošina LNG uzpildes staciju savstarpēju izmantojamību, un standarta EN ISO 12617 elementi, kas nosaka savienotāju specifikācijas, būtu jāattiecina uz LNG uzpildes punktiem. Tāpēc Direktīvas 2014/94/ES II pielikuma 3.2. punkts būtu attiecīgi jāpapildina.

(9)

CEN un Cenelec informēja Komisiju par standartiem, kurus ir ieteicams piemērot iekšzemes ūdensceļu kuģu vai jūras kuģu uzpildes punktiem. Eiropas standarts EN ISO 20519 “Kuģu un jūras tehnoloģijas. Specifikācija ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmu kuģu bunkurēšana” ir pielāgots jūras kuģu un iekšzemes ūdensceļu kuģu uzpildes punktiem. To jūras kuģu gadījumā, uz kuriem neattiecas Starptautiskais kodekss par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas (IGC kodekss), LNG uzpildes punktiem būtu jāatbilst standartam EN ISO 20519. Tomēr iekšzemes ūdensceļu kuģu gadījumā LNG uzpildes punktiem tikai savstarpējas izmantojamības nolūkā būtu jāatbilst standartam EN ISO 20519 (5.3.–5.7. daļa). Eiropas standarts EN ISO 20519 būtu jāpiemēro jūras kuģu uzpildes punktiem, un minētā Eiropas standarta 5.3.–5.7. daļa būtu jāpiemēro iekšzemes ūdensceļu kuģu uzpildes punktiem. Tāpēc Direktīvas 2014/94/ES II pielikuma 3.1. punkts būtu attiecīgi jāpapildina.

(10)

CEN un Cenelec informēja Komisiju par standartiem, ko ir ieteicams piemērot ūdeņraža uzpildes punktiem, kuros uzpilda gāzveida ūdeņradi, un uzpildes protokoliem. Eiropas standarts EN 17127 “Āra ūdeņraža uzpildes punkti ar gāzveida ūdeņradi, kuros izmanto uzpildīšanas protokolus” pašreizējā redakcijā attiecas uz tādu staciju konstrukciju, izbūvi, darbību, pārbaudi un apkopi, kurās transportlīdzekļus uzpilda ar gāzveida ūdeņradi. Standartā EN 17127 aprakstītās savstarpējās izmantojamības prasības būtu jāpiemēro ūdeņraža uzpildes punktiem, kā arī minētais Eiropas standarts būtu jāpiemēro attiecīgajiem uzpildes protokoliem. Tāpēc Direktīvas 2014/94/ES II pielikuma 2.1. un 2.3. punkts būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

CEN un Cenelec informēja Komisiju par standartiem, kurus ir ieteicams piemērot, lai noteiktu kvalitātes raksturlielumus ūdeņradim, ar kuru no ūdeņraža uzpildes punktiem uzpilda autotransporta līdzekļus. Eiropas standarts EN 17124 “Ūdeņraža degviela. Produkta specifikācija un kvalitātes nodrošināšana. Degvielas šūnu protonu apmaiņas membrānas (PEM) autotransporta līdzekļiem” pašreizējā redakcijā attiecas uz ūdeņraža degvielas kvalitātes raksturlielumiem un attiecīgas kvalitātes nodrošināšanu, lai izmantošanai degvielas šūnu protonu apmaiņas membrānas (PEM) autotransporta līdzekļu sistēmās nodrošinātu ūdeņraža produkta vienādību. Būtu jāpiemēro Eiropas standarts EN 17124, ar ko nosaka ūdeņraža uzpildes punktos uzpildāmā ūdeņraža kvalitātes raksturlielumus. Tāpēc Direktīvas 2014/94/ES II pielikuma 2.2. punkts būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

CEN un Cenelec informēja Komisiju, ka Eiropas standartu EN ISO 17268 “Gāzveida ūdeņraža degvielas uzpildes savienojuma ierīces sauszemes transportlīdzekļiem” ir ieteicams piemērot savienotājiem, kas paredzēti mehanizēto transportlīdzekļu uzpildei ar gāzveida ūdeņradi. Tāpēc ir svarīgi pabeigt to savienotāju sertifikācijas procesu, kas atbilstoši standartam EN ISO 17268 paredzēti mehanizēto transportlīdzekļu uzpildei ar gāzveida ūdeņradi. Kad šis process būs pabeigts, savienotājiem, kas paredzēti mehanizēto transportlīdzekļu uzpildei ar gāzveida ūdeņradi, būtu jāatbilst standartam EN ISO 17268. Tāpēc Direktīvas 2014/94/ES II pielikuma 2.4. punkts būtu attiecīgi jāgroza.

(13)

CEN un Cenelec informēja Komisiju, ka Eiropas standarts EN ISO 14469 “Autotransporta līdzekļi. Degvielas uzpildes savienotājs saspiestai dabasgāzei (CNG)” būtu jāpiemēro CNG savienotājiem un ieplūdes elementiem. Tāpēc Direktīvas 2014/94/ES II pielikuma 3.3. punkts būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Notika apspriešanās ar Ilgtspējīga transporta foruma ekspertu grupu un Reinas kuģniecības centrālo komisiju (CCNR), un tās sniedza ieteikumus par Eiropas standartiem, uz kuriem attiecas šī Komisijas deleģētā regula.

(15)

Komisijai attiecīgi jāgroza Direktīva 2014/94/ES un tā jāpapildina ar atsaucēm uz CEN un Cenelec izstrādātajiem Eiropas standartiem.

(16)

Kad ar Komisijas deleģētajām regulām tiek noteiktas jaunas tehniskās specifikācijas vai atjauninātas vai papildinātas spēkā esošas tehniskās specifikācijas, kas noteiktas Direktīvas 2014/94/ES II pielikumā, piemēro 24 mēnešu pārejas posmu.

(17)

Šajā regulā būtu jāiekļauj atjauninājumi, kas izdarīti pēc dažu dalībvalstu pieprasījuma, attiecībā uz L kategorijas mehānisko transportlīdzekļu uzlādes punktiem, krasta elektropadevi iekšzemes ūdensceļu kuģiem un ūdens transporta LNG uzpildes punktiem, kā arī CEN un Cenelec jaunumi standartos saistībā ar dabasgāzes un ūdeņraža padevi. Tāpēc Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/674 (4) būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

L kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzēti uzlādes punkti

L kategorijas mehānisko transportlīdzekļu uzlādes punktiem, kas minēti Direktīvas 2014/94/ES II pielikuma 1.5. punktā, piemēro šādas tehniskās specifikācijas:

(1)

Publiski pieejamos maiņstrāvas (AC) uzlādes punktus ar jaudu līdz 3,7 kVA, kas paredzēti L kategorijas elektrotransportlīdzekļiem, savstarpējas izmantojamības nolūkā aprīko ar vismaz vienu no šādām uzlādes sistēmām:

(a)

3.a tipa kontaktligzdu vai transportlīdzekļa spraudsavienotājiem, kas aprakstīti standartā EN 62196-2 (uzlādei 3. režīmā);

(b)

kontaktligzdu, kas atbilst standartam IEC 60884-1 (uzlādei 1. vai 2. režīmā).

(2)

Publiski pieejamos maiņstrāvas (AC) uzlādes punktus ar jaudu lielāku nekā 3,7 kVA, kas paredzēti L kategorijas elektrotransportlīdzekļiem, savstarpējās izmantojamības nolūkā aprīko vismaz ar 2. tipa kontaktligzdām vai transportlīdzekļa spraudsavienotājiem, kas aprakstīti standartā EN 62196-2.

2. pants

Krasta elektropadeve iekšzemes ūdensceļu kuģiem

Krasta elektropadevei iekšzemes [iekšējo] ūdensceļu kuģiem, kas minēta Direktīvas 2014/94/ES II pielikuma 1.8. punktā, piemēro šādas tehniskās specifikācijas.

Krasta elektropadeve iekšzemes ūdensceļu kuģiem atbilst standartam EN 15869-2 vai standartam EN 16840 atkarībā no elektroenerģijas vajadzībām.

3. pants

Mehānisko transportlīdzekļu saspiestas dabasgāzes ( CNG ) uzpildes punkti

Saspiestas dabasgāzes (CNG) uzpildes punktiem, kas minēti Direktīvas 2014/94/ES II pielikuma 3.4. punktā, piemēro šādas tehniskās specifikācijas.

Uzpildes spiediens (darba spiediens) pie 15 °C ir 20,0 MPa (200 bar). Ir pieļaujams maksimālais uzpildes spiediens 26,0 MPa, veicot “temperatūras kompensēšanu”, kā noteikts standartā EN ISO 16923 “Dabasgāzes uzpildes stacijas. Transportlīdzekļu CNG uzpildes stacijas”.

4. pants

Mehānisko transportlīdzekļu sašķidrinātas dabasgāzes ( LNG ) uzpildes punkti

Mehānisko transportlīdzekļu sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) uzpildes punktiem, kas minēti Direktīvas 2014/94/ES II pielikuma 3.2. punktā, piemēro šādas tehniskās specifikācijas.

Uzpildes spiediens ir mazāks nekā maksimālais pieļaujamais darba spiediens transportlīdzekļa tvertnē, kā noteikts standartā EN ISO 16924 “Dabasgāzes uzpildes stacijas. Transportlīdzekļu LNG uzpildes stacijas”.

Savienotāja profilam piemēro standartu EN ISO 12617 “Autotransporta līdzekļi. Degvielas uzpildes savienotājs sašķidrinātai dabasgāzei (LNG). 3,1 MPa savienotājs”.

5. pants

Iekšzemes ūdensceļu kuģu vai jūras kuģu uzpildes punkti

Iekšzemes [iekšējo] ūdensceļu kuģu vai jūras kuģu uzpildes punktiem, kas minēti Direktīvas 2014/94/ES II pielikuma 3.1. punktā, piemēro šādas tehniskās specifikācijas.

To jūras kuģu gadījumā, uz kuriem neattiecas Starptautiskais kodekss par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas (IGC kodekss), LNG uzpildes punkti atbilst standartam EN ISO 20519.

Iekšzemes ūdensceļu kuģu gadījumā LNG uzpildes punkti tikai savstarpējas izmantojamības nolūkā atbilst standartam EN ISO 20519 (5.3.–5.7. daļa).

6. pants

Direktīvas 2014/94/ES II pielikumu groza šādi:

1)

2.1. punktu aizstāj ar šādu:

“2.1. Āra ūdeņraža uzpildes punkti ar gāzveida ūdeņradi, ko izmanto kā degvielu mehāniskos transportlīdzekļos, atbilst savstarpējās izmantojamības prasībām, kas aprakstītas standartā EN 17127 “Āra ūdeņraža uzpildes punkti ar gāzveida ūdeņradi, kuros izmanto uzpildīšanas protokolus”.”;

2)

2.2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.2. Ūdeņraža kvalitātes raksturlielumi, ko uzpilda mehānisko transportlīdzekļu ūdeņraža uzpildes punktos, atbilst prasībām, kas aprakstītas standartā EN 17124 “Ūdeņraža degviela. Produkta specifikācija un kvalitātes nodrošināšana. Degvielas šūnu protonu apmaiņas membrānas (PEM) autotransporta līdzekļiem”; ūdeņraža kvalitātes nodrošināšanas metodes arī ir aprakstītas minētajā standartā.”;

3)

2.3. punktu aizstāj ar šādu:

“2.3. Uzpildes algoritms atbilst prasībām standartā EN 17127 “Āra ūdeņraža uzpildes punkti ar gāzveida ūdeņradi, kuros izmanto uzpildīšanas protokolus”.”;

4)

2.4. punktu aizstāj ar šādu:

“2.4. Tiklīdz ir pabeigts standarta EN ISO 17268 savienotāju sertifikācijas process, savienotājiem mehānisko transportlīdzekļu uzpildei ar gāzveida ūdeņradi jāatbilst standartam EN ISO 17268 “Gāzveida ūdeņraža degvielas uzpildes savienojuma ierīces sauszemes transportlīdzekļiem”.”;

5)

3.3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.3. Savienotāja profils atbilst prasībām standartā EN ISO 14469 “Autotransporta līdzekļi. Degvielas uzpildes savienotājs saspiestai dabasgāzei (CNG)”.”

7. pants

Deleģēto regulu (ES) 2018/674 atceļ.

8. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2021. gada 12. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 13. augustā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas locekle

Violeta BULC


(1)   OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(3)  M/533 Komisijas 2015. gada 12. marta Īstenošanas lēmums C(2015) 1330 final par Eiropas standartizācijas organizācijām adresētu standartizācijas pieprasījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012, lai izstrādātu Eiropas standartus attiecībā uz alternatīvo degvielu infrastruktūru.

(4)  Komisijas 2017. gada 17. novembra Deleģētā regula (ES) 2018/674, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES papildina attiecībā uz L kategorijas mehānisko transportlīdzekļu uzlādes punktiem, krasta elektropadevi iekšzemes ūdensceļu kuģiem un ūdens transporta LNG uzpildes punktiem un groza minēto direktīvu attiecībā uz savienojumiem mehānisko transportlīdzekļu uzpildei ar gāzveida ūdeņradi (OV L 114, 4.5.2018., 1. lpp.).


22.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/6


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1746

(2019. gada 1. oktobris),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/1185, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 223. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1185 (2) paredz noteikumus par to, kā Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz dalībvalstu pienākumiem paziņot Komisijai relevantu informāciju un dokumentus.

(2)

2016. gada 7. jūnija Rezolūcijā par negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē (3) Eiropas Parlaments aicināja visas pārtikas piegādes ķēdes pārvaldībā ieinteresētās personas palielināt visas pārtikas piegādes ķēdes pārredzamību un uzlabot piegādes ķēdes pārredzamību un informācijas nodrošināšanu tajā, un stiprināt struktūras un tirgus informācijas instrumentus, kuru mērķis ir sagādāt lauksaimniekiem un ražotāju organizācijām pareizus un savlaicīgus tirgus datus.

(3)

2016. gada decembrī Padome 2016. gada 12. decembra secinājumos par lauksaimnieku pozīcijas stiprināšanu pārtikas aprites ķēdē un negodīgas komercprakses novēršanu aicināja Komisiju pievērsties jautājumam par pārredzamības trūkumu un informācijas asimetriju pārtikas piegādes ķēdē.

(4)

2019. gada aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (4), un pēc tam Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2019. gada 22. martā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu (5), kurā aicināja/rosināja Komisiju palielināt lauksaimniecības un pārtikas tirgus pārredzamību Savienības līmenī, arī uzlabojot tādu statistikas datu vākšanu, kas vajadzīgi, lai analizētu cenu veidošanas mehānismus lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, ar mērķi palīdzēt ekonomikas dalībniekiem un publiskajām iestādēm izdarīt apzinātāku izvēli un uzlabot ekonomikas dalībnieku izpratni par tirgus norisēm.

(5)

Turklāt 2016. gada janvārī Komisija izveidoja Lauksaimniecības tirgu jautājumu darba grupu, kas ir neatkarīga ekspertu grupa, kurai uzdots sniegt ieteikumus par to, kā uzlabot ražotāju stāvokli lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Šajā sakarā tā ieteica tirgus pārredzamību palielināt, ieviešot vai uzlabojot jau esošo ziņošanu par cenām, īpaši gaļas, augļu un dārzeņu un piena nozarē, lai tādējādi veicinātu faktiskus konkurences apstākļus visā ķēdē. Turklāt tā ieteica savāktos datus izplatīt pienācīgi agregētā veidā.

(6)

2017. gadā notika atklāta sabiedriskā apspriešana, un 2018. gadā dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un patērētājiem tika nosūtītas īpašas anketas. 2018. un 2019. gadā tika organizēti vairāki specializēti darbsemināri un konferences ar ieinteresētajām personām un dalībvalstu ekspertu grupu un pilsoniskā dialoga grupu sanāksmes tirgus pārredzamības jautājumos.

(7)

Saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/1185 dalībvalstīm jau ir obligāti jāpaziņo cenu, ražošanas un tirgus informācija, bet tikai saistībā ar ražošanas cenām.

(8)

Tāpēc situācija ir šāda: no vienas puses, Savienība patlaban salīdzinoši augstā līmenī nodrošina publiski pieejamu informāciju par ražotāju cenām un patēriņa cenām, kuru sniedz dalībvalstu statistikas biroji, tomēr, no otras puses, sabiedrībai ir pieejams ļoti maz informācijas par cenām visā lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Paplašinātai ziņošanai par cenām šis informācijas trūkums būtu jānovērš, jo īpaši gadījumos, kad pārtikas piegādes ķēdes ir sarežģītas. Ja, paplašinot datu vākšanu un izplatīšanu, tiktu uzraudzīta cenu pārnese visā ķēdē, tirgus dalībnieki varētu labāk izprast piegādes ķēdes darbību, un tādā veidā uzlabotos tās vispārējā darbība un ekonomiskā efektivitāte, jo īpaši attiecībā uz vājākiem ekonomikas dalībniekiem, kuri nevar viegli piekļūt privātai cenu informācijai.

(9)

Patlaban paziņotās cenas ir cenas, par kādām ekonomikas dalībnieki pārdod produkciju pirmajā lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes posmā. Lai uzraudzītu cenu pārnesi visā ķēdē, dati par cenām būs jāvāc no dažādiem ekonomikas dalībniekiem visā ķēdē (piemēram, no vairumtirgotājiem, tirgotājiem, pārtikas ražotājiem un mazumtirgotājiem), jo īpaši tas attiecas uz piegādes ķēdēm ar ļoti diferencētiem posmiem un produktiem.

(10)

Ja būtu jāziņo tikai par reprezentatīvām cenām (tādām kā cenas, kas uzzinātas galvenajos tirgos un no nozīmīgiem ekonomikas dalībniekiem), dalībvalstis varētu panākt izmakslietderīgu pieeju ziņošanā, un mazo un vidējo uzņēmumu administratīvo slogu varētu samazināt līdz minimumam. Saskaņā ar pašreizējo praksi dalībvalstīm būtu jāapraksta reprezentatīvo cenu noteikšanas metodika. Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku datu salīdzināmību starp dalībvalstīm, tām būtu jācenšas arī tuvināt metodikas.

(11)

Lai piedāvātu laika un izmaksu ziņā lietderīgu ziņošanas mehānismu, Komisijai pastāvošā informācijas sistēma būtu jādara pieejama ekonomikas dalībniekiem, kuri tad varētu dalībvalstu pārraudzībā informāciju Komisijai paziņot tieši. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par to, ka šo pienākumu paziņot informāciju tās deleģējušas ekonomikas dalībniekiem.

(12)

Lai dalītos ar paraugpraksi, attīstītu sinerģijas un veicinātu vienotu izpratni par tirgus dinamiku lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, Komisijai būtu jāorganizē regulāras sanāksmes ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Turklāt Komisijai būtu jāsniedz dalībvalstīm un ieinteresētajām personām informācija par regulas piemērošanu.

(13)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2017/1185 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Ir lietderīgi noteikt tādu šīs regulas piemērošanas datumu, kas dotu dalībvalstīm iespēju pielāgoties jaunajiem ziņošanas pienākumiem.

(15)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā nav sniegusi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2017/1185

Īstenošanas regulu (ES) 2017/1185 groza šādi:

1)

regulas 1. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Tādu paziņojumu gadījumā, ko sniedz atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1308/2013 un uz minētās regulas pamata pieņemtajiem tiesību aktiem, informācijas tehnoloģijā balstītā sistēma, kura minēta šā punkta pirmajā daļā, attiecīgā gadījumā ir pieejama arī ekonomikas dalībniekiem un trešām valstīm.”;

2)

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

5. pants

Noklusējuma paziņojums

Ja vien 1. pantā minētajos aktos nav paredzēts citādi, gadījumos, kad dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis vai ekonomikas dalībnieki prasīto informāciju vai dokumentus noteiktajā termiņā Komisijai nav paziņojuši (“nulles paziņojums”), uzskata, ka tie ir paziņojuši:

a)

kvantitatīvas informācijas gadījumā – vērtību, kas vienāda ar nulli;

b)

kvalitatīvas informācijas gadījumā – situāciju “nav nekā ziņojama”.”;

3)

II nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“CENU, RAŽOŠANAS, TIRGUS INFORMĀCIJAS UN STARPTAUTISKOS NOLĪGUMOS PRASĪTĀS INFORMĀCIJAS PAZIŅOŠANA UN KOORDINĒŠANA”;

4)

regulas 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis un ekonomikas dalībnieki paziņo Komisijai visu svarīgo jauno informāciju, kas varētu būtiski mainīt jau paziņotu informāciju.”;

5)

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

8. pants

Papildu informācija

Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis un ekonomikas dalībnieki, izmantojot 1. pantā minēto informācijas sistēmu, var paziņot Komisijai informāciju, kas papildina I, II un III pielikumā prasīto, ja attiecīgās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis un ekonomikas dalībnieki šādu informāciju uzskata par relevantu. Šādus paziņojumus sniedz, izmantojot veidlapu, kuru Komisija darījusi pieejamu informācijas sistēmā.”;

6)

regulas 9. pantu groza šādi:

a)

regulas 9. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Cenas un daudzuma definēšana”;

b)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Attiecībā uz katru šajā iedaļā prasīto cenas un daudzuma paziņojumu dalībvalstis paziņo avotu un metodiku, kas izmantota, lai noteiktu sniegto informāciju. Šādos paziņojumos iekļauj informāciju par reprezentatīvajiem tirgiem, ko noteikušas dalībvalstis, un saistītos svēruma koeficientus.”;

c)

iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Attiecībā uz katru šajā iedaļā prasīto cenas un daudzuma paziņojumu dalībvalstis drīkst cenu un daudzumu tiešu pārsūtīšanu 1. pantā minētajai Komisijas informācijas sistēmai deleģēt ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstis informē Komisiju par to ekonomikas dalībnieku identitāti, uz kuriem šāda deleģēšana attiecināta.”;

7)

regulas 10., 11. un 12. pantu aizstāj ar šādiem:

10. pants

Ziņošana par cenām oficiālajā valūtā

Ja vien I, II un III pielikumā nav noteikts citādi, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā ekonomikas dalībnieki sniedz informāciju par cenām oficiālajā valūtā bez PVN.

11. pants

Iknedēļas cenu paziņošana

Ja vien I pielikumā nav noteikts citādi, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā ekonomikas dalībnieki katru trešdienu ne vēlāk kā plkst. 12.00 (pēc Briseles laika) paziņo Komisijai minētajā pielikumā norādīto iknedēļas cenu informāciju par iepriekšējo nedēļu.

12. pants

Cenu, ražošanas un tirgus informācijas paziņošana, ko neveic katru nedēļu

Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā ekonomikas dalībnieki noteiktajos termiņos paziņo Komisijai:

a)

II pielikumā minēto cenu informāciju, ko nesniedz katru nedēļu;

b)

III pielikumā minēto ražošanas un tirgus informāciju.”;

8)

I, II un III pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 1. oktobrī

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2017/1185, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai, un ar ko groza un atceļ vairākas Komisijas regulas (OV L 171, 4.7.2017., 113. lpp.).

(3)   OV C 86, 6.3.2018., 49. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīva (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (OV L 111, 25.4.2019., 59. lpp.).

(5)  ST 7607 2019 ADD 1 REV 1, 22.3.2019., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Prasības, kas saistītas ar 11. pantā minētajiem iknedēļas cenu paziņojumiem

Ja vien nav norādīts citādi, attiecīgās dalībvalstis ir dalībvalstis, kurās saražo vai izmanto vairāk nekā 2 % no Savienības attiecīgās kopējās produkcijas vai kopējā izmantojuma.

1.   Labība

Paziņojuma saturs: attiecībā uz katru labības veidu un labības kvalitātes klasi, ko uzskata par Savienības tirgum relevantu, – reprezentatīvās tirgus cenas, izteiktas par tonnu produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

Citas prasības: saistībā ar cenām attiecīgā gadījumā norāda katra produkta kvalitātes īpašības, kotēšanas vietu un tirdzniecības posmu.

2.   Rīsi

Paziņojuma saturs: attiecībā uz katru rīsu šķirni, ko uzskata par Savienības tirgum relevantu, – reprezentatīvās tirgus cenas, izteiktas par tonnu produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kurās ražo rīsus, un dalībvalstis, kurās ir rīsu slīpēšanas rūpniecība.

Citas prasības: saistībā ar cenām attiecīgā gadījumā norāda katra produkta apstrādes stadiju, kotēšanas vietu un tirdzniecības posmu.

3.   Eļļas augu sēklas

Paziņojuma saturs: rapšu sēklu, saulespuķu sēklu, sojas pupu, rapšu sēklu miltu, saulespuķu sēklu miltu, sojas miltu, neapstrādātas rapšu eļļas, neapstrādātas saulespuķu eļļas un neapstrādātas sojas eļļas reprezentatīvās cenas.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kurās attiecīgā kultūrauga aizņemtā platība ir vismaz 10 000 hektāru gadā. Miltu un eļļas cenu paziņojumu gadījumā – dalībvalstis, kurās pārstrādā vairāk nekā 200 000 tonnu attiecīgā eļļas auga sēklu.

4.   Olīveļļa

Paziņojuma saturs: Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma VIII daļā uzskaitīto olīveļļas kategoriju vidējās cenas, kas reģistrētas galvenajos reprezentatīvajos tirgos, un valsts svērtās vidējās cenas, izteiktas par 100 kg produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kurās gada periodā no 1. oktobra līdz 30. septembrim saražo vairāk nekā 20 000 tonnu olīveļļas.

Citas prasības: cenas ir nefasētas olīveļļas cenas; neapstrādātai olīveļļai norāda spiestuves cenas, bet pārējām kategorijām – rūpnīcas cenas. Reprezentatīvie tirgi aptver vismaz 70 % no attiecīgā produkta iekšzemes produkcijas.

Pirkšanas cenas

Paziņojuma saturs: reprezentatīvās pirkšanas cenas, ko mazumtirgotāji maksā par olīveļļu, kura pieder pie Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma VIII daļā minētajām kategorijām “neapstrādāta olīveļļa” un “neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa”, izteiktas par 100 kg produkta.

Citas prasības: reprezentatīvās cenas ir cenas par piedāvāšanai galapatērētājiem gatavu, kondicionētu neapstrādātu olīveļļu un neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu tarā, un tās aptver vismaz vienu trešdaļu no attiecīgā produkta iekšzemes pirkumu apjoma.

5.   Augļi un dārzeņi, banāni

a)    Svaigu produktu tirgum paredzēto produktu cenas

Paziņojuma saturs: Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/891 (1) VI pielikumā uzskaitīto tomātu, ābolu, apelsīnu, persiku un nektarīnu tipu un šķirņu reprezentatīvās cenas, izteiktas par 100 kg produkta neto masas.

Attiecīgās dalībvalstis: Deleģētās regulas (ES) 2017/891 VI pielikumā uzskaitītās dalībvalstis.

Citas prasības: cenas ir iepakošanas centra cenas par šķirotiem, iepakotiem un, attiecīgā gadījumā, uz paliktņiem novietotiem produktiem.

b)    Banānu cenas

Paziņojuma saturs: vairumtirdzniecības cenas par dzeltenajiem banāniem ar KN kodu 0803 90 10, izteiktas par 100 kg produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis, kurās vienā kalendārajā gadā pārdod vairāk nekā 50 000 tonnu dzelteno banānu.

Citas prasības: cenas paziņo sadalījumā pa izcelsmes valstu grupām.

c)    Cenas lauku saimniecībā

Paziņojuma saturs: svaigu produktu tirgum paredzētu tomātu, ābolu, apelsīnu, persiku, nektarīnu un banānu reprezentatīvās cenas. Visas cenas ir izteiktas par 100 kg produkta.

Citas prasības: cenas ir novāktas produkcijas cenas lauku saimniecībā.

d)    Pirkšanas cenas

Paziņojuma saturs: reprezentatīvās pirkšanas cenas, ko mazumtirgotāji maksā par tomātiem, āboliem, apelsīniem, persikiem un nektarīniem, izteiktas par 100 kg produkta.

6.   Gaļa

Paziņojuma saturs: liellopu, cūku un aitu liemeņu un izcirtņu un dažu dzīvu liellopu, teļu un sivēnu cenas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un – attiecībā uz liemeņiem – saskaņā ar liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikāciju, izteiktas par 100 kg produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: attiecībā uz liemeņiem un dzīviem dzīvniekiem – visas dalībvalstis; attiecībā uz izcirtņiem – dalībvalstis, kuru iekšzemes produkcija veido vismaz 2 % no Savienības produkcijas.

Citas prasības: ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka nav paziņošanai pietiekama skaita liemeņu vai dzīvu dzīvnieku, attiecīgā dalībvalsts var nolemt uz attiecīgo periodu apturēt šādu liemeņu vai dzīvu dzīvnieku cenu reģistrēšanu, un tā paziņo Komisijai sava lēmuma iemeslus. Attiecībā uz izcirtņiem attiecīgās dalībvalstis ziņo liellopu liemeņa pakaļējās ceturtdaļas, liemeņa priekšējās ceturtdaļas un maltās gaļas un cūkas muguras gabala, vēdera, pleca, maltās gaļas un pakaļējā šķiņķa cenas.

Pirkšanas cenas

Paziņojuma saturs: reprezentatīvās pirkšanas cenas, ko mazumtirgotāji un citi pārtikas aprites dalībnieki maksā par cūkas un liellopu malto gaļu, izteiktas par 100 kg produkta.

7.   Piens un piena produkti

Paziņojuma saturs: sūkalu pulvera, vājpiena pulvera, pilnpiena pulvera, sviesta, krējuma, dzeramā piena un rūpniecisko sieru cenas, izteiktas par 100 kg produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kuru iekšzemes produkcija veido vismaz 2 % no Savienības produkcijas vai – rūpniecisko sieru gadījumā – kurās attiecīgā veida siers veido vismaz 4 % no kopējās siera iekšzemes produkcijas.

Citas prasības: paziņo no ražotāja pirktu produktu cenas, kas neietver nekādas citas izmaksas (transports, iekraušana, rīkošanās, uzglabāšana, paliktņi, apdrošināšana utt.) un pamatojas uz līgumiem, kuri noslēgti par piegādēm triju mēnešu laikā.

Pirkšanas cenas

Paziņojuma saturs: reprezentatīvās pirkšanas cenas, ko mazumtirgotāji un citi pārtikas aprites dalībnieki maksā par sviestu un attiecīgajiem sieriem, izteiktas par 100 kg produkta.

8.   Olas

Paziņojuma saturs: A kvalitātes klases olu vairumtirdzniecības cena (L un M kategorijas vidējā cena) sadalījumā pa turēšanas metodēm, izteikta par 100 kg produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

Citas prasības: paziņo produktu cenas iepakošanas centros.

9.   Mājputnu gaļa

Paziņojuma saturs: nesadalītu A kvalitātes klases cāļu (“65 % cāļi”) un cāļu izcirtņu (krūtiņas fileja, stilbi) vidējā vairumtirdzniecības cena, izteikta par 100 kg produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

Citas prasības: paziņo produktu cenas kautuvēs vai reprezentatīvos tirgos reģistrētas cenas.

Pirkšanas cenas

Paziņojuma saturs: reprezentatīvās pirkšanas cenas, ko mazumtirgotāji un citi pārtikas aprites dalībnieki maksā par nesadalītiem A kvalitātes klases cāļiem un cāļu krūtiņas filejām, izteiktas par 100 kg produkta.

10.   Citi produkti

Paziņojuma saturs: augu taukiem bagātināta piena pulvera cena, izteikta par 100 kg produkta.

Citas prasības: paziņo no ražotāja pirktu produktu cenas, kas neietver nekādas citas izmaksas (transports, iekraušana, rīkošanās, uzglabāšana, paliktņi, apdrošināšana utt.) un pamatojas uz līgumiem, kuri noslēgti par piegādēm triju mēnešu laikā.


(1)  Komisijas 2017. gada 13. marta Deleģētā regula (ES) 2017/891, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz sodiem, kas piemērojami minētajās nozarēs, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 (OV L 138, 25.5.2017., 4. lpp.).


II PIELIKUMS

Prasības, kas saistītas ar 12. panta a) punktā minētajiem cenu paziņojumiem, ko nesniedz katru nedēļu

Ja vien nav norādīts citādi, attiecīgās dalībvalstis ir dalībvalstis, kurās saražo vai izmanto vairāk nekā 2 % no Savienības attiecīgās kopējās produkcijas vai kopējā izmantojuma, izņemot bioloģiskos produktus, kuru gadījumā sliekšņvērtība ir 4 % no produkcijas.

1.   Labība

a)   Bioloģiski audzētas labības cenas

Paziņojuma saturs: bioloģiski audzētu parasto kviešu, kā arī cieto kviešu un rudzu reprezentatīvās tirgus cenas, izteiktas par tonnu produkta.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo mēnesi.

b)   Kviešu miltu cenas

Paziņojuma saturs: miltrūpniecības reprezentatīvās kviešu miltu pārdošanas cenas, izteiktas par tonnu produkta.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo mēnesi.

c)   Kviešu miltu pirkšanas cenas

Paziņojuma saturs: reprezentatīvās pirkšanas cenas, ko mazumtirgotāji un citi pārtikas aprites dalībnieki maksā par kviešu miltiem, izteiktas par tonnu produkta.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo mēnesi.

2.   Eļļas augi un proteīnaugi

Paziņojuma saturs: attiecībā uz katru proteīnaugu, kas tiek uzskatīts par Savienības tirgum relevantu, kā arī attiecībā uz bioloģiski audzētām sojas pupām, bioloģiskajiem sojas miltiem, ģenētiski nemodificētas sojas miltiem – reprezentatīvās tirgus cenas, izteiktas par tonnu produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: attiecībā uz proteīnaugiem – dalībvalstis, kurās attiecīgā kultūrauga aizņemtā platība ir vismaz 10 000 hektāru gadā.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo mēnesi.

3.   Cukurs

Paziņojuma saturs:

a)

turpmāk norādīto cukura cenu vidējās svērtās vērtības, izteiktas par tonnu cukura, kā arī atbilstošie kopējie daudzumi un svērtās standartnovirzes:

i)

par iepriekšējo mēnesi – pārdošanas cena;

ii)

par iepriekšējo mēnesi – pārdošanas cena rēķinos, kas atbilst īstermiņa līgumiem. Šīs cenas Komisija publicē ne agrāk kā divus mēnešus pēc turpmāk noteiktā paziņošanas termiņa beigām;

b)

cukurbiešu vidējā svērtā cena iepriekšējā tirdzniecības gadā, izteikta par tonnu cukurbiešu, kā arī atbilstošie kopējie daudzumi.

Attiecīgās dalībvalstis:

a)

attiecībā uz cukura cenām – visas dalībvalstis, kurās no cukurbietēm vai no jēlcukura saražo vairāk nekā 10 000 tonnu cukura;

b)

attiecībā uz cukurbiešu cenām – dalībvalstis, kurās cukurbiešu aizņemtā platība attiecīgajā tirdzniecības gadā pārsniedz 1 000 ha.

Paziņošanas termiņš:

a)

attiecībā uz cukura cenām – katru mēnesi līdz 25. datumam;

b)

attiecībā uz cukurbiešu cenām – katru gadu līdz 30. jūnijam.

Citas prasības: cenas nosaka saskaņā ar Komisijas publicētu metodiku, un tās ir:

a)

attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 III pielikuma B punkta II daļā definētās standarta kvalitātes cukuru – nefasēta baltā cukura fabrikas cenas, kas uzzinātas no cukura ražošanas un rafinēšanas uzņēmumiem;

b)

attiecībā uz standarta kvalitātes cukurbietēm, kas satur 16 % cukura, – cukurbiešu cena, ko cukura ražošanas uzņēmumi maksā audzētājiem. Cukurbietes attiecina uz to pašu tirdzniecības gadu kā no tām saražoto cukuru.

Pirkšanas cenas

Paziņojuma saturs: reprezentatīvās pirkšanas cenas, ko mazumtirgotāji un pārtikas un nepārtikas nozare (izņemot biodegvielas ražošanu) maksā par cukuru un melasi, izteiktas par tonnu produkta.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 25. datumam.

Citas prasības: reprezentatīvās cenas nosaka saskaņā ar Komisijas publicētu metodiku.

4.   Linšķiedra

Paziņojuma saturs: garās linšķiedras vidējās fabrikas cenas, kas iepriekšējā mēnesī reģistrētas galvenajos reprezentatīvajos tirgos, izteiktas par tonnu produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis, kurās garās linšķiedras tiek iegūtas platībā, kas pārsniedz 1 000 ha šķiedras linu.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo mēnesi.

5.   Olīveļļa un galda olīvas

Paziņojuma saturs:

attiecībā olīveļļu, kas pieder pie Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma VIII daļā minētajām kategorijām “neapstrādāta olīveļļa” un “neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa”, – reprezentatīvās tirgus cenas, izteiktas par 100 kg produkta,

attiecībā uz galda olīvām – svaigu olīvu reprezentatīvās cenas, izteiktas par 100 kg produkta.

Attiecīgās dalībvalstis:

attiecībā uz bioloģisko olīveļļu – dalībvalstis, kurās gada periodā no 1. oktobra līdz 30. septembrim saražo vairāk nekā 5 000 tonnu bioloģiskās olīveļļas (kategorijā “neapstrādāta olīveļļa” un “neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa”),

attiecībā uz galda olīvām – dalībvalstis, kurās gada periodā no 1. septembra līdz 31. augustam saražo vairāk nekā 5 000 tonnu galda olīvu.

Paziņošanas termiņš:

attiecībā uz bioloģisko olīveļļu – katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo mēnesi,

attiecībā uz galda olīvām – katru gadu līdz 15. janvārim par iepriekšējā kalendārā gada ražu (no 1. septembra līdz 31. decembrim).

Citas prasības: attiecībā uz bioloģisko olīveļļu cenas ir nefasētas olīveļļas cenas; neapstrādātai olīveļļai norāda spiestuves cenas, bet pārējām kategorijām – rūpnīcas cenas. Attiecībā uz svaigām olīvām, kas paredzētas galda olīvu ražošanai, cenas ir to olīvu cenas, ko audzētāji piegādājuši pārstrādes rūpniecības pieņemšanas punktos.

6.   Vīns

Paziņojuma saturs: attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1. punktā minētajiem vīniem:

a)

kopsavilkums par iepriekšējā mēneša cenām, kas izteiktas par hektolitru vīna, kopā ar norādi uz attiecīgajiem apjomiem; vai

b)

publiski pieejami informācijas avoti, kurus uzskata par ticamiem cenu reģistrēšanai.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kuru vīna produkcija pēdējos piecos gados vidēji pārsniegusi 5 % no Savienības kopējās vīna produkcijas.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 15. datumam par iepriekšējo mēnesi.

Citas prasības: cenas ir nefasēta produkta cenas posmā “izvedot no ražotāja telpām”. Lai sniegtu a) un b) apakšpunktā minēto informāciju, attiecīgās dalībvalstis izraugās astoņus visreprezentatīvākos tirgus, kas jāuzrauga, un to vidū ir vismaz divi tirgi vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

7.   Piens un piena produkti

a)    Piens

Paziņojuma saturs: svaigpiena un bioloģiskā svaigpiena cena un aplēstā cena par svaigpiena piegādēm kārtējā mēnesī, izteikta par 100 kg produkta pēc faktiskā tauku un olbaltumvielu satura.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo mēnesi.

Citas prasības: cena, ko samaksājuši pirmie pircēji, kuri veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā.

b)    Piena produkti

Paziņojuma saturs: tādu sieru cenas, kas nav I pielikuma 7. punktā minētie rūpnieciskie sieri, izteiktas par 100 kg produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis attiecībā uz siera veidiem, kas ir valsts tirgum relevanti.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 15. datumam par iepriekšējo mēnesi.

Citas prasības: cenas ir no ražotāja pirkta siera cenas, kas neietver nekādas citas izmaksas (transports, iekraušana, rīkošanās, uzglabāšana, paliktņi, apdrošināšana utt.) un pamatojas uz līgumiem, kuri noslēgti par piegādēm triju mēnešu laikā.

8.   Augļi un dārzeņi, banāni

a)    Bioloģiski audzētu svaigu augļu un dārzeņu cenas

Paziņojuma saturs: bioloģiski audzētu tomātu, ābolu, apelsīnu, persiku un nektarīnu reprezentatīvās pārdošanas cenas, izteiktas par 100 kg produkta neto masas.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo kalendāro mēnesi.

b)    Zaļo banānu cenas

Paziņojuma saturs:

a)

ražošanas reģionā pārdotu zaļo banānu vidējās pārdošanas cenas vietējos tirgos, izteiktas par 100 kg produkta, un attiecīgie daudzumi;

b)

ārpus ražošanas reģiona pārdotu zaļo banānu vidējās pārdošanas cenas, izteiktas par 100 kg produkta, un attiecīgie daudzumi.

Paziņošanas termiņš:

katru gadu līdz 15. jūnijam par iepriekšējo periodu no 1. janvāra līdz 30. aprīlim,

katru gadu līdz 15. oktobrim par iepriekšējo periodu no 1. maija līdz 31. augustam,

katru gadu līdz 15. februārim par iepriekšējo periodu no 1. septembra līdz 31. decembrim.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kurās ir ražošanas reģions, proti:

a)

Kanāriju salas;

b)

Gvadelupa;

c)

Martinika;

d)

Madeira un Azoru salas;

e)

Krēta un Lakonija;

f)

Kipra.

Citas prasības: cenas par zaļajiem banāniem, ko Savienībā tirgo ārpus to ražošanas reģiona, ir cenas pirmajā izkraušanas ostā (neizkrautu preču cenas).

c)    Cenas lauku saimniecībā

Paziņojuma saturs: pārstrādei paredzētu tomātu, ābolu un apelsīnu reprezentatīvās cenas. Visas cenas ir izteiktas par 100 kg produkta.

Paziņošanas termiņš:

a)

attiecībā uz tomātiem – līdz nākamā gada 31. janvārim;

b)

attiecībā uz āboliem un apelsīniem – katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo kalendāro mēnesi.

Citas prasības: cenas ir novāktas produkcijas cenas lauku saimniecībā.

9.   Gaļa

Paziņojuma saturs: bioloģiski audzētu liellopu liemeņu reprezentatīvās pārdošanas cenas saskaņā ar liellopu liemeņu klasifikāciju, kas izmantota I pielikuma 6. punkta a) apakšpunktā paredzētajā paziņojumā, izteiktas par 100 kg produkta.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo mēnesi.

10.   Mājputnu gaļa

Paziņojuma saturs: bioloģiski audzētu nesadalītu A kvalitātes klases cāļu (“65 % cāļi”) reprezentatīvās pārdošanas cenas, izteiktas par 100 kg produkta.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo kalendāro mēnesi.


III PIELIKUMS

Prasības, kas saistītas ar 12. panta b) punktā minētajiem ražošanas un tirgus informācijas paziņojumiem

1.   Rīsi

Paziņojuma saturs: attiecībā uz katru no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikuma I daļas 2. un 3. punktā minētajiem rīsu veidiem:

a)

apsētā platība, agronomiskais ražas iznākums, nelobītu rīsu produkcija ražas novākšanas gadā un slīpēšanas iznākums;

b)

rīsu iekšzemes izmantojums (t. sk. pārstrādes rūpniecībā), izteikts slīpētu rīsu ekvivalentā;

c)

rīsu krājumi (izteikti slīpētu rīsu ekvivalentā), ko katru gadu 31. augustā tur ražotāji un rīsu dzirnavas, sadalījumā pa Savienībā ražotiem rīsiem un importētiem rīsiem.

Paziņošanas termiņš: katru gadu līdz 15. janvārim par iepriekšējo gadu.

Attiecīgās dalībvalstis:

a)

attiecībā uz nelobītu rīsu produkciju – visas dalībvalstis, kurās ražo rīsus;

b)

attiecībā uz iekšzemes izmantojumu – visas dalībvalstis;

c)

attiecībā uz rīsu krājumiem – visas dalībvalstis, kurās ražo rīsus, un visas dalībvalstis, kurās ir rīsu dzirnavas.

2.   Cukurs

A.    Cukurbiešu platības

Paziņojuma saturs: cukurbiešu platība kārtējā tirdzniecības gadā un aplēses par nākamo tirdzniecības gadu.

Paziņošanas termiņš: katru gadu līdz 31. maijam.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis, kurās cukurbiešu platība attiecīgajā gadā pārsniedz 1 000 ha.

Citas prasības: šos skaitļus izsaka hektāros un sadala platībās, kas paredzētas cukura ražošanai, un platībās, kas paredzētas bioetanola ražošanai.

B.    Cukura un bioetanola produkcija un izmantojums

Paziņojuma saturs:

a)

produkcija: cukura un melases produkcija un bioetanola produkcija, ko katrs uzņēmums saražojis iepriekšējā tirdzniecības gadā, un aplēses par kopējo cukura produkciju katrā dalībvalstī un par katra uzņēmuma cukura produkciju kārtējā tirdzniecības gadā;

b)

izmantojums: cukurs, ko ražošanas un rafinēšanas uzņēmumi pārdevuši iepriekšējā tirdzniecības gadā, sadalījumā pa galamērķiem.

Paziņošanas termiņš: katru gadu līdz 30. novembrim par produkciju un izmantojumu iepriekšējā tirdzniecības gadā, kā arī aplēses par kopējo cukura produkciju kārtējā tirdzniecības gadā, un katru gadu līdz 31. martam (Francijas departamenti Gvadelupa un Martinika – līdz 30. jūnijam) par katra ražošanas uzņēmuma produkciju kārtējā tirdzniecības gadā.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kurās saražo vairāk nekā 10 000 tonnu cukura.

Citas prasības:

a)

“cukura produkcija” ir šādu produktu kopējais daudzums, izteikts tonnās baltā cukura:

i)

baltais cukurs neatkarīgi no kvalitātes atšķirībām;

ii)

jēlcukurs, pamatojoties uz iznākumu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 III pielikuma B daļas III punktu;

iii)

invertcukurs (pēc masas);

iv)

no cukurbietēm ražoti saharozes vai invertcukura sīrupi ar tīrību vismaz 70 %, pamatojoties uz ekstrahējamo cukura saturu vai uz reālo iznākumu;

v)

no cukurniedrēm ražoti saharozes vai invertcukura sīrupi ar tīrību vismaz 75 %, pamatojoties uz cukura saturu;

b)

cukura produkcijā neietilpst baltais cukurs, kas iegūts no kāda a) apakšpunktā minēta produkta vai saražots režīmā “ievešana pārstrādei”;

c)

cukuru, kas iegūts no konkrētā tirdzniecības gadā iesētām cukurbietēm, attiecina uz nākamo tirdzniecības gadu. Tomēr cukuru, kas iegūts no cukurbietēm, kuras iesētas konkrētā tirdzniecības gada rudenī, uz to pašu tirdzniecības gadu attiecina dalībvalstīs, kas tā nolēmušas un līdz 2017. gada 1. oktobrim savu lēmumu paziņojušas Komisijai;

d)

skaitļus par cukuru sadala pa mēnešiem, un attiecībā uz kārtējo tirdzniecības gadu tie atbilst provizoriskajiem datiem par laiku līdz februārim un aplēsēm par pārējiem tirdzniecības gada mēnešiem;

e)

bioetanola produkcijā ietilpst tikai bioetanols, kas iegūts no kāda a) apakšpunktā minēta produkta, un to izsaka hektolitros;

f)

“cukura izmantojums” ir kopējie daudzumi, kas izteikti tonnās baltā cukura ekvivalenta un ko cukura ražošanas un rafinēšanas uzņēmumi pārdevuši mazumtirgotājiem un cukura lietotājiem tirdzniecības gada laikā. Minētos daudzumus sadala pa daudzumiem, kas pārdoti mazumtirdzniecībai, pārtikas rūpniecībai un citām rūpniecības nozarēm, izņemot bioetanola ražošanu.

C.    Izoglikozes produkcija

Paziņojuma saturs:

a)

katra ražotāja paša saražotās izoglikozes daudzumi, ko tas nosūtījis iepriekšējā tirdzniecības gadā;

b)

katra ražotāja paša saražotās izoglikozes daudzumi, ko tas nosūtījis iepriekšējā mēnesī.

Paziņošanas termiņš: katru gadu līdz 30. novembrim par iepriekšējo tirdzniecības gadu un katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo mēnesi.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis, kurās ražo izoglikozi.

Citas prasības: “izoglikozes produkcija” ir kopējais produkta daudzums, kas iegūts no glikozes vai tās polimēriem un sausā stāvoklī satur vismaz 41 % fruktozes (pēc masas); tā ir izteikta sausnas tonnās neatkarīgi no faktiskā fruktozes satura, kas pārsniedz 41 % sliekšņvērtību. Gada produkcijas datus sadala pa mēnešiem.

D.    Cukura un izoglikozes krājumi

Paziņojuma saturs:

a)

cukura produkcijas daudzumi, kas katra mēneša beigās uzglabāti cukura ražošanas un rafinēšanas uzņēmumos;

b)

izoglikozes produkcijas daudzumi, ko iepriekšējā tirdzniecības gada beigās uzglabājuši izoglikozes ražotāji.

Paziņošanas termiņš: attiecībā uz cukuru – līdz katra mēneša beigām par iepriekšējo mēnesi, bet attiecībā uz izoglikozi – līdz 30. novembrim.

Attiecīgās dalībvalstis:

a)

attiecībā uz cukuru – visas dalībvalstis, kurās atrodas cukura ražošanas vai rafinēšanas uzņēmumi un cukura produkcija pārsniedz 10 000 tonnu;

b)

attiecībā uz izoglikozi – visas dalībvalstis, kurās ražo izoglikozi.

Citas prasības: skaitļi attiecas uz produktiem, kas uzglabāti laišanai brīvā apgrozībā Savienības teritorijā, un uz cukura produkciju un izoglikozes produkciju, kas definēta B un C punktā.

Attiecībā uz cukuru:

skaitļi atbilst daudzumiem, kuri pieder ražošanas vai rafinēšanas uzņēmumam vai uz kuriem attiecas garantija,

attiecībā uz daudzumiem, kas atrodas uzglabāšanā jūlija, augusta un septembra beigās, skaitļi atbilst cukura produkcijas daudzumam, kas attiecas uz nākamo tirdzniecības gadu,

ja uzglabāšana notiek citā dalībvalstī, nevis tajā, kas sniedz paziņojumu Komisijai, paziņotāja dalībvalsts informē attiecīgo dalībvalsti par tās teritorijā uzglabātajiem daudzumiem un to atrašanās vietu līdz tā mēneša beigām, kas seko pēc paziņošanas Komisijai.

Attiecībā uz izoglikozi daudzumi ir ražotājam piederošie daudzumi.

E.    Nozares nolīgumi

Paziņojuma saturs: starp audzētājiem un ražošanas uzņēmumiem noslēgto nozares nolīgumu, kā arī kolektīvo vērtības sadales klauzulu saturs. Relevantos elementus, kas jāpaziņo, nosaka saskaņā ar Komisijas publicētu metodiku.

Paziņošanas termiņš: līdz katra tirdzniecības gada beigām par attiecīgo tirdzniecības gadu.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis, kurās atrodas cukura ražošanas uzņēmumi un cukura produkcija pārsniedz 10 000 tonnu.

3.   Šķiedraugi

Paziņojuma saturs:

a)

šķiedras linu platība iepriekšējā tirdzniecības gadā un aplēses par kārtējo tirdzniecības gadu, izteiktas hektāros;

b)

garo linšķiedru produkcija iepriekšējā tirdzniecības gadā un aplēses par kārtējo tirdzniecības gadu, izteiktas tonnās;

c)

kokvilnas aizņemtā platība iepriekšējā ražas gadā un aplēses par kārtējo ražas gadu, izteiktas hektāros;

d)

neattīrītas kokvilnas produkcija iepriekšējā ražas gadā un aplēses par kārtējo ražas gadu, izteiktas tonnās;

e)

neattīrītas kokvilnas vidējā cena, kas kokvilnas ražotājiem maksāta iepriekšējā ražas gadā, izteikta par tonnu produkta.

Paziņošanas termiņš:

a)

attiecībā uz šķiedras linu platību – katru gadu līdz 31. jūlijam;

b)

attiecībā uz garo linšķiedru produkciju – katru gadu līdz 31. oktobrim;

c)

attiecībā uz kokvilnu – katru gadu līdz 15. oktobrim.

Attiecīgās dalībvalstis:

a)

attiecībā uz liniem – visas dalībvalstis, kurās garās linšķiedras tiek iegūtas platībā, kas pārsniedz 1 000 ha šķiedras linu;

b)

attiecībā uz kokvilnu – visas dalībvalstis, kurās ar kokvilnu apsēti vismaz 1 000 ha.

4.   Apiņi

Paziņojuma saturs: informācija par ražošanu, kas norādīta kā kopējie dati, bet b), c) un d) apakšpunktā minētās informācijas gadījumā – sadalījumā pa rūgtajām un aromātiskajām apiņu šķirnēm:

a)

to lauksaimnieku skaits, kas audzē apiņus;

b)

apiņu aizņemtā platība, izteikta hektāros;

c)

daudzums tonnās un vidējā cena lauku saimniecībā, izteikta par kg apiņu, kas pārdoti saskaņā ar regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu un bez šāda līguma;

d)

alfa skābju produkcija tonnās un vidējais alfa skābju saturs (procentos).

Paziņošanas termiņš: līdz 30. aprīlim nākamajā gadā pēc apiņu ražas novākšanas.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kurās apiņu platība iepriekšējā gadā pārsniegusi 200 hektāru.

5.   Olīveļļa

Paziņojuma saturs:

a)

dati par gatavo produkciju (t. sk. dati par bioloģisko produkciju), kopējo iekšzemes patēriņu (t. sk. pārstrādes rūpniecībā) un krājumu atlikumu iepriekšējā gada periodā, kas ilgst no 1. oktobra līdz 30. septembrim;

b)

aplēses par mēneša produkciju, aplēses par ražotāju un nozares turēto krājumu mēneša apjomu un aplēses par kopējo produkciju, kopējo iekšzemes patēriņu (t. sk. pārstrādes rūpniecībā) un krājumu atlikumu kārtējā gada periodā, kas ilgst no 1. oktobra līdz 30. septembrim.

Paziņošanas termiņš:

a)

attiecībā uz datiem par iepriekšējo gada periodu – katru gadu līdz 31. oktobrim;

b)

attiecībā uz datiem par kārtējo gada periodu – katru gadu līdz 31. oktobrim, bet laikā no novembra līdz jūnijam – katru mēnesi līdz 15. datumam.

Attiecīgās dalībvalstis: attiecībā uz paziņojumiem par krājumu mēneša apjomu – dalībvalstis, kurās gada periodā no 1. oktobra līdz 30. septembrim saražo vairāk nekā 20 000 tonnu olīveļļas. Attiecībā uz pārējiem datiem – visas dalībvalstis, kurās ražo olīveļļu.

6.   Tabaka

Paziņojuma saturs: par katru jēltabakas šķirņu grupu:

a)

lauksaimnieku skaits;

b)

platība hektāros;

c)

piegādātais daudzums tonnās;

d)

vidējā cena, kas samaksāta lauksaimniekiem un neietver nodokļus un citas nodevas, izteikta par kilogramu produkta.

Paziņošanas termiņš: līdz 31. jūlijam nākamajā gadā pēc ražas gada.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kurās iepriekšējā gadā tabakas raža novākta vairāk nekā 3 000 hektāru lielā platībā.

Citas prasības: jēltabakas šķirņu grupas ir šādas:

I grupa:

dūmos kaltēta tabaka – tabaka, kas kaltēta žāvēšanas skapī ar regulētu gaisa cirkulāciju, temperatūru un mitrumu, jo īpaši“Virginia”;

II grupa:

ēnā kaltēta gaišā tabaka – tabaka, kas kaltēta gaisā zem aizsega, neļaujot fermentēties, jo īpaši“Burley”un“Maryland”;

III grupa:

ēnā kaltēta tumšā tabaka – tabaka, kas kaltēta gaisā zem aizsega, pirms tirgošanas ļaujot dabīgi fermentēties, jo īpaši“eudertheimer”, fermentēta “Burley”,“Havana”,“Mocny Skroniowski”,“Nostrano del Brenta”un“Pulawski”;

IV grupa:

karstumā kaltēta tabaka – tabaka, kas kaltēta karstumā, jo īpaši“Kentucky”un“Salento”;

V grupa:

saulē kaltēta tabaka – tabaka, kas kaltēta saulē, saukta arī par austrumu šķirnēm, jo īpaši“Basmas”,“Katerini”un“Kaba-Koulak”.

7.   Vīna nozares produkti

Paziņojuma saturs:

a)

aplēses par vīna produktu (t. sk. vinificētas un nevinificētas vīnogu misas) apjomu, kas kārtējā vīna gadā saražots dalībvalsts teritorijā;

b)

Regulas (ES) 2018/273 31. pantā minēto produkcijas deklarāciju galīgais rezultāts, kā arī aplēses par produkciju, uz ko šādas deklarācijas neattiecas;

c)

Regulas (ES) 2018/273 32. pantā minēto krājumu deklarāciju kopsavilkums attiecībā uz krājumiem, kas turēti iepriekšējā vīna gada 31. jūlijā;

d)

iepriekšējā vīna gada galīgā bilance, t. sk. pilnīga informācija par pieejamību (krājumu atvēršana, produkcija, imports), izmantojumu (patēriņš pārtikā un rūpnieciskais patēriņš, pārveidošana, eksports un zudumi) un galīgie krājumi.

Paziņošanas termiņš:

a)

produkcijas aplēses – katru gadu līdz 30. septembrim;

b)

produkcijas deklarāciju galīgais rezultāts – katru gadu līdz 15. martam;

c)

krājumu deklarāciju kopsavilkums – katru gadu līdz 31. oktobrim;

d)

galīgā bilance – katru gadu līdz 15. janvārim.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kuras kārto atjauninātu vīna dārzu reģistru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 1. punktu.

8.   Piens

Paziņojuma saturs:

kopējais govs svaigpiena daudzums, izteikts kilogramos pēc faktiskā tauku satura,

kopējais bioloģiskā govs svaigpiena daudzums, izteikts kilogramos pēc faktiskā tauku satura,

govs svaigpiena tauku saturs un olbaltumvielu saturs, izteikts procentos no produkta masas.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo mēnesi.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

Citas prasības: daudzumi ir piena daudzumi, kas iepriekšējā mēnesī piegādāti pirmajiem pircējiem, kuri veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā. Lai varētu izpildīt šo prasību, dalībvalstis nodrošina to, ka visi pirmie pircēji, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā, tiem katru mēnesi piegādāto govs svaigpiena daudzumu laikus un pienācīgi deklarē valsts kompetentajai iestādei.

9.   Olas

Paziņojuma saturs:

olu ražotņu skaits sadalījumā pa Regulas (EK) Nr. 589/2008 II pielikumā minētajām turēšanas metodēm un Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 atbilstošu bioloģisko olu ražotņu skaits, arī katra uzņēmuma maksimālā kapacitāte, izteikta ar tajā vienlaikus esošo dējējvistu skaitu,

olu (čaumalās) produkcijas apjoms sadalījumā pa turēšanas metodēm, izteikts tonnās neto masas, ieskaitot bioloģiskās olas.

Paziņošanas termiņš:

attiecībā uz ražotņu skaitu – katru gadu līdz 1. aprīlim,

attiecībā uz produkcijas apjomu – katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo mēnesi.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

10.   Etilspirts

Paziņojuma saturs: lauksaimnieciskas izcelsmes spirts, izteikts hektolitros tīrā spirta:

a)

produkcija, kas iegūta raudzējot un destilējot, sadalījumā pa lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielām, no kurām spirts ražots;

b)

apjomi, ko spirta ražotāji vai importētāji nodevuši pārstrādei vai iepakošanai, sadalījumā pa izmantojuma kategorijām (pārtika un dzērieni, degviela, rūpnieciskas vajadzības/citi).

Paziņošanas termiņš: katru gadu līdz 1. martam par iepriekšējo kalendāro gadu.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

11.   Gaļa

Paziņojuma saturs:

a)

liellopu gaļa – katrā kategorijā klasificēto liemeņu skaits un svars sadalījumā pa uzbūves un tauku slāņa klasēm;

b)

cūkgaļa – klasificēto liemeņu skaits un svars sadalījumā pa muskuļaudu satura klasēm;

c)

liellopu gaļa – katrā kategorijā klasificēto bioloģiski audzēto liellopu liemeņu skaits un svars sadalījumā pa uzbūves un tauku slāņa klasēm.

Paziņošanas termiņš: attiecībā uz a) un b) apakšpunktu – katru nedēļu kopā ar cenu paziņojumu, kas paredzēts I pielikuma 6. punkta a) apakšpunktā; attiecībā uz c) apakšpunktu – katru mēnesi kopā ar cenu paziņojumu, kas paredzēts II pielikuma 9. punktā.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

12.   Citi produkti

Paziņojuma saturs: kopējais augu taukiem bagātinātā piena pulvera daudzums, izteikts tonnās.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo mēnesi.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

Citas prasības: daudzumi ir augu taukiem bagātinātā piena pulvera daudzumi, ko iepriekšējā mēnesī saražojuši piena pārstrādes uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā.


22.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/23


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1747

(2019. gada 15. oktobris),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1178/2011 attiecībā uz prasībām, ko piemēro konkrētām lidojuma apkalpes locekļa apliecībām, sertifikātiem, noteikumiem par mācību organizācijām un kompetentajām iestādēm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 23. panta 1. punktu, 27. panta 1. punktu un 62. panta 14. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 1178/2011 (2) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par tehniskajām prasībām un administratīvajām procedūrām attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi.

(2)

Īstenojot Regulu (ES) Nr. 1178/2011, dažās prasībās tika atklātas redakcionālas kļūdas vai neskaidrības. Turklāt jau bija zaudējuši spēku vairāki termiņi vai noteikumi, kas sākotnēji bija paredzēti, lai dalībvalstīm būtu pietiekami ilgs laiks valsts noteikumu pielīdzināšanai atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1178/2011. Tas sarežģīja Savienības noteikumu īstenošanu un šajā ziņā radīja neskaidrības. Šīs prasības jāprecizē un jālabo. Jāievieš jaunas definīcijas, lai nodrošinātu noteikumu vienādu īstenošanu.

(3)

Lai uzlabotu vispārējas nozīmes aviācijas tiesiskā regulējuma proporcionalitāti un pārredzamību, jāgroza noteikumi, kurus piemēro attiecībā uz viegla lidaparāta pilotiem, privātajiem pilotiem, planiera pilotiem vai gaisa balona pilotiem, lai paplašinātu apliecībā piešķirtās tiesības un precizētu apmācības un eksāmenu saturu. Paplašinot pilotu tiesības, jāprecizē jūras lidojumu kvalifikācijas prasības, prasības par nesen iegūto pieredzi, teorētisko eksāmenu prasības un prasības attiecībā uz prasību izpildes ieskaitīšanu.

(4)

Jāgroza instrumentālo lidojumu kvalifikācijas prasības lidmašīnām un helikopteriem, lai precizētu teorētisko mācību un mācību lidojumu noteikumus, kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanas un atjaunošanas prasības.

(5)

Jāgroza klases un tipa kvalifikācijas prasības, lai nodrošinātu precizitāti un saskaņotību attiecībā uz variantiem, derīgumu un atjaunošanu. Turklāt jāizdara grozījumi, lai precizētu akrobātisko lidojumu kvalifikācijas, planiera vilkšanas un reklāmkaroga vilkšanas kvalifikācijas, nakts lidojumu un kalnu lidojumu kvalifikācijas prasības.

(6)

Noteikumu īstenošanas gaitā tika atklāts, ka dažas instruktoriem un eksaminētājiem piemērojamās prasības nav precīzas. Tāpēc attiecībā uz instruktoriem jāgroza prasības par instruktoru sertifikātiem, priekšnosacījumiem, kompetenču pārbaudi, sertifikātu derīgumu, tiesībām un nosacījumiem, apmācības kursa saturu, derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu. Attiecībā uz eksaminētājiem jāgroza prasības par eksaminētāju sertifikātiem, standartizāciju, priekšnosacījumiem, kompetences pārbaudi, sertifikātu derīgumu, tiesībām un nosacījumiem, derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu.

(7)

Regulā (ES) 2018/1139 ir paredzēta iespēja atzīt mācības un pieredzi, kas gūta ar gaisa kuģiem, uz kuriem neattiecas Regula (ES) 2018/1139 (I pielikums “Regulas 2. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētie gaisa kuģi”), lai iegūtu Part-FCL apliecību. Tādēļ, lai šāda atzīšana būtu iespējama, jāgroza attiecīgie mācību organizāciju un kompetento iestāžu noteikumi.

(8)

Īstenojot noteikumus, kuri attiecas uz deklarētajām mācību organizācijām (DTO(3), tika atklāts, ka ir jāprecizē piemērojamie noteikumi, lai nodrošinātu efektīvu DTO regulatīvo uzraudzību. Prasības jāgroza, lai nodrošinātu, ka atļauju rīkot mācības DTO būtu iespējams piešķirt tikai tad, ja attiecīgās DTO atrašanās vieta ir teritorija, par kuru dalībvalstij ir noteikta atbildība Čikāgas konvencijā.

(9)

Īstenojot noteikumus attiecībā uz iespēju nodot Part-FCL apliecības un ar tām saistītās veselības apliecības, tika atklāts, ka ir jāprecizē iesaistīto kompetento iestāžu pienākumi un uzraudzības pienākuma nodošanas grafiks. Tādēļ jāgroza attiecīgie noteikumi.

(10)

Pasākumus, kuri ir paredzēti šajā regulā, Atzinumā Nr. 05/2017 ierosināja Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 75. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktuun 76. panta 1. punktu, kā arī saistībā ar šajā ziņā notikušajām tehniskajām diskusijām.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (ES) 2018/1139 127. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 1178/2011 groza šādi:

1)

regulas 1. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   par dažādām pilotu veselības apliecībām, nosacījumus, ar kādiem veselības apliecības izdod, uztur to derīgumu, groza, ierobežo, aptur vai atsauc, veselības apliecību turētāju tiesības un pienākumus;”;

2)

regulas 2. pantā svītro 4., 9., 10. un 13. punktu;

3)

regulas 4. panta 1. punktu svītro;

4)

regulas 4. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Neatkarīgi no 3. punkta klases kvalifikācijas instruktora apliecības vai eksaminētāja apliecības turētājiem, kuru tiesības attiecas uz vienpilota augstas veiktspējas sarežģītām lidmašīnām, viņu tiesības konvertē par tipa kvalifikācijas instruktora apliecību vai eksaminētāja apliecību vienpilota lidmašīnām.”;

5)

regulas 5. pantu svītro;

6)

regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Saistībā ar Part-FCL apliecību izdošanu saskaņā ar I pielikumu pilnā mērā ieskaita mācības, kuras – saskaņā ar JAR un procedūrām un kādas dalībvalsts regulatīvā kontrolē – sāktas, pirms sākts piemērot šo regulu, un kuras – saistībā ar attiecīgajām JAR – ir ierosināts savstarpēji atzīt apvienoto aviācijas institūciju sistēmā, ar nosacījumu, ka šīs mācības un eksāmeni ir pabeigti, vēlākais, 2016. gada 8. aprīlī un Part-FCL apliecība ir izdota līdz 2020. gada 1. aprīlim.”;

7)

regulas 10.a pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Organizācijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 24. panta 2. punktu vienīgi tad ir tiesīgas apmācīt pilotus, kas iesaistīti Regulas (ES) 2018/1139 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto gaisa kuģu ekspluatācijā, ja šīm organizācijām kompetentā iestāde ir izdevusi apstiprinājumu par to, ka tās atbilst Regulas (ES) 2018/1139 IV pielikumā noteiktajām pamatprasībām un šīs regulas VII pielikumā noteiktajām prasībām.

Tomēr, ņemot vērā Regulas (ES) 2018/1139 24. panta 6. punktu, organizācijas, kuru galvenā darījumdarbības vieta ir dalībvalsts teritorijā, ir tiesīgas nodrošināt šīs regulas VIII pielikuma DTO.GEN.110. punktā minētās mācības bez šāda apstiprinājuma teritorijā, par kuru dalībvalstīm ir noteikta atbildība Čikāgas konvencijā, ja tās kompetentajai iestādei ir sniegušas deklarāciju saskaņā ar prasībām, kas noteiktas minētā pielikuma DTO.GEN.115. punktā, un, ja tas ir prasīts minētā pielikuma DTO.GEN.230. punkta c) apakšpunktā, kompetentā iestāde ir apstiprinājusi attiecīgo mācību programmu.”;

b)

panta 2., 3. un 4. punktu svītro;

8)

regulas 10.b panta 2. un 3. punktu svītro;

9)

regulas 10.c panta 2. un 3. punktu svītro;

10)

regulas 11. panta 2. punktu svītro;

11)

regulas 11.a panta 2. un 3. punktu svītro;

12)

regulas 12. panta 1.b, 2., 3., 5. un 6. punktu svītro;

13)

regulas 12. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Ja dalībvalsts izmanto 2.a un 4. punktā punkta prasības, tā par to ziņo Komisijai un Aģentūrai. Šajā paziņojumā tiek aprakstīti iemesli, kāpēc šāda atkāpe ir piemērota, kā arī programma paredzēto pasākumu izpildei un attiecīgais šo pasākumu izpildes grafiks.”;

14)

regulas I pielikumu (Part-FCL), VI pielikumu (ARA daļa) un VIII pielikumu (DTO daļa) groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Taču šīs regulas pielikuma 57., 58., 59. un 66. punktu piemēro no 2019. gada 21. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 15. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.,

(2)  Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2018. gada 31. jūlija Regula (ES) 2018/1119, ar ko attiecībā uz deklarētajām mācību organizācijām groza Regulu (ES) Nr. 1178/2011 (OV L 204, 13.8.2018., 13. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu (Part FCL) groza šādi:

1)

FCL.010. punktu groza šādi:

a)

pēc termina “leņķiska operācija” definīcijas iekļauj šādu definīciju:

“ “Kompetenču pārbaude” ir prasmju, zināšanu un attieksmes pierādījums, kas vajadzīgs, lai pirmo reizi izsniegtu instruktora vai eksaminētāja sertifikātu, pagarinātu vai atjaunotu tā derīguma termiņu.”;

b)

pēc termina “lidojuma un navigācijas procedūru trenažieris” definīcijas iekļauj šādu definīciju:

“ “Lidojums, ņemot vērā tikai instrumentu rādījumus” ir lidojums, kurā pilots imitētos vai faktiskos instrumentālos meteoroloģiskos apstākļos (IMC) vada gaisa kuģi, neizmantojot ārējus vizuālus orientierus.”;

c)

pēc termina “lineāra operācija” definīcijas iekļauj šādu definīciju:

“Uzraudzīts lidojums reisa apstākļos (LIFUS) ir lidojums reisa apstākļos pēc apstiprināta tipa kvalifikācijas mācību kursa bez lidojumu prakses vai lidojums reisa apstākļos, kas vajadzīgs, lai ziņotu datus par piemērotību ekspluatācijai (OSD).”;

d)

pēc termina “nakts” definīcijas iekļauj šādu definīciju:

“ “ OSD ” ir dati par piemērotību ekspluatācijai, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļa).”;

e)

pēc termina “gaisa kuģa tips” definīcijas iekļauj šādu definīciju:

“ “Tipa kvalifikācijas un apliecību apstiprinājumu saraksts” ir saraksts, ko Aģentūra ir publicējusi, pamatojoties uz OSD novērtējumu un kurā ir uzskaitītas lidmašīnu klases un gaisa kuģu tipi lidojumu apkalpes licencēšanai.”;

f)

termina “nakts” definīciju aizstāj ar šādu:

“ “Nakts” ir laikposms no civilās vakara krēslas beigām līdz civilās rītausmas sākumam vai cits tāds laika periods starp saulrietu un saullēktu, kuru var noteikt attiecīgā pilnvarotā iestāde.”;

g)

termina “citas trenažieru iekārtas (OTD)” aizstāj ar šādu:

“ “Citas trenažieru iekārtas” (OTD) ir mācību palīgierīces, kuras nav FSTD un kuras sniedz apmācības iespējas, ja pilotu kabīnes apstākļus nav nepieciešams nodrošināt pilnā apjomā.”;

h)

termina “kvalifikācijas pārbaude” definīciju aizstāj ar šādu:

“ “Kvalifikācijas pārbaude” ir prasmju apliecināšana, lai atjaunotu kvalifikācijas atzīmes vai tiesības vai pagarinātu to derīguma termiņu, tostarp mutisks eksāmens, ja tāds ir nepieciešams.”;

2)

FCL.025. punktu groza šādi:

a)

punkta a) apakšpunkta 1) punktu aizstāj ar šādu:

“1)

Pretendents nokārto visus attiecīgās apliecības vai kvalifikācijas saņemšanai nepieciešamos teorētiskos eksāmenus, par ko atbild vienas un tās pašas dalībvalsts kompetentā iestāde.”;

b)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

Prasības eksāmenu sekmīgai nokārtošanai

1)

Pretendents ir sekmīgi nokārtojis teorētiskos eksāmenus, ja saņemti vismaz 75 % no attiecīgajam eksāmenam noteiktā vērtējuma. Par nepareizām atbildēm vērtējumu nesamazina.

2)

Ja šajā daļā nav noteikts citādi, pretendents ir sekmīgi nokārtojis attiecīgajai pilota apliecībai vai kvalifikācijai nepieciešamo teorētisko eksāmenu, ja visas teorētiskā eksāmena biļetes ir nokārtotas 18 mēnešu laikā kopš tā kalendārā mēneša beigām, kad pretendents pirmo reizi mēģināja nokārtot kādu no eksāmena biļetēm.

3)

Ja pretendents kādu no ATPL, komercpilota apliecības, instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (IR) vai maršruta instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (EIR) teorētiskā eksāmena biļetēm nespēj sekmīgi nokārtot arī ceturtajā mēģinājumā vai ja pretendents visas eksāmenu biļetes nespēj sekmīgi nokārtot vai nu sešās reizēs, vai b) apakšpunkta 2) punktā norādītajā laikposmā, viņš vēlreiz kārto visas teorētiskā eksāmena biļetes.

4)

Ja pretendenti kādu no vieglā gaisa kuģa pilota (LAPL) apliecības, privātpilota apliecības (PPL), planiera pilota apliecības (SPL) vai gaisa balona pilota apliecības (BPL) teorētiskā eksāmena biļetēm nespēj sekmīgi nokārtot arī ceturtajā mēģinājumā vai ja pretendenti visas eksāmenu biļetes nespēj sekmīgi nokārtot b) apakšpunkta 2) punktā norādītajā laikposmā, viņi vēlreiz kārto visas teorētiskā eksāmena biļetes.

5)

Pirms atkārtotas teorētisko eksāmenu kārtošanas pretendenti turpina mācības DTO vai ATO. Nepieciešamo mācību apjomu un jomu nosaka DTO vai ATO, ņemot vērā pretendentu vajadzības.”;

3)

FCL.040. punktu aizstāj ar šādu:

FCL.040 Apliecību tiesību izmantošana

Apliecībā piešķirtās tiesības izmanto atbilstīgi tajā iekļautajām kvalifikācijām, ja tādas ir, un izmantotajām tiesībām atbilstīgas medicīniskās izziņas.”;

4)

FCL.055. punktu aizstāj ar šādu:

FCL.055 Valodu zināšanas

a)

Vispārīgās prasības. Lidmašīnu, helikopteru, vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu un dirižabļu pilotiem, kam ir jālieto radio tālrunis, nav atļauts izmantot savu apliecību un kvalifikāciju tiesības, ja apliecībā nav apstiprinājuma, ka pilots pārvalda angļu valodu vai valodu, kas lidojumu laikā tiek izmantota radio saziņā. Apstiprinājumā norāda valodu, zināšanu līmeni un derīguma termiņu, un to iegūst saskaņā ar procedūru, ko noteikusi kompetentā iestāde. Minimālais pieņemamais valodu zināšanu līmenis ir operatīvais līmenis (4. līmenis), kā noteikts šā pielikuma 2. papildinājumā.

b)

Valodu zināšanu apstiprinājuma pretendents saskaņā ar šā pielikuma 2. papildinājumu valodas zināšanas vismaz operatīvajā līmenī gan frazeoloģismu lietošanā, gan sarunvalodā apliecina kompetentās iestādes sertificētam vērtētājam vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes apstiprinātai valodu zināšanu pārbaudes struktūrai. Šajā nolūkā pretendents apliecina spēju:

1)

raiti sazināties, gan neredzot sarunbiedru, gan arī tiešā saziņā;

2)

precīzi un skaidri sazināties par vispārīgiem un ar darbu saistītiem tematiem;

3)

izmantot piemērotas saziņas stratēģijas, apmainoties ar ziņām, konstatējot un risinot pārpratumus vispārējās un ar darbu saistītās situācijās;

4)

sekmīgi tikt galā ar valodas problēmām, ko izraisa sarežģījumi vai negaidīti notikumu pavērsieni, kas rodas parastās darba situācijās vai saistībā ar saziņas uzdevumu, kas valodas lietotājam citādā ziņā ir pazīstams; un

5)

lietot dialektu vai akcentu, ko saprot aeronavigācijas vidē.

c)

Izņemot pilotus, kas saskaņā ar šā pielikuma 2. papildinājumu ir apliecinājuši valodas zināšanas eksperta līmenī (6. līmenis), valodas zināšanu apstiprinājumu atkārtoti novērtē ik pēc:

1)

četriem gadiem, ja pilots apliecina operatīvā līmeņa zināšanas (4. līmenis); vai

2)

sešiem gadiem, ja pilots apliecina paaugstināta līmeņa zināšanas (5. līmenis).

d)

Īpašas prasības instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (IR) vai maršruta instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (EIR) turētājiem. Neskarot iepriekšējos punktus, IR vai EIR turētāji apliecina spēju lietot angļu valodu tādā līmenī, kas atbilst šā pielikuma 2. papildinājumā noteiktajam valodas zināšanu līmenim.

e)

IR vai EIR turētāji apliecina valodas zināšanas un spēju lietot angļu valodu saskaņā ar jebkuras kompetentās iestādes noteiktu novērtēšanas metodi.”;

5)

FCL.060. punkta c) apakšpunkta 2) punktu aizstāj ar šādu:

“2)

Ja pilots neizpilda 1) punkta prasības, viņš veic mācību lidojumu tāda instruktora uzraudzībā, kura kvalifikācija atbilst J apakšiedaļai, lai viņš spētu vadīt šā tipa gaisa kuģa mācības. Pilota tiesības viņš var izmantot tikai pēc tam, kad ir veicis mācību lidojumu ar izmantojamā tipa gaisa kuģi vai tā FFS, ievērojot vismaz tās prasības, kas noteiktas b) apakšpunkta 1) un 2) punktā.”;

6)

FCL.115. punktā pievieno šādu jaunu d) apakšpunktu:

“d)

Veicot apmācību viena virzuļdzinēja lidmašīnas (jūra) klases tiesību iegūšanai, ņem vērā šā pielikuma 9. papildinājuma B iedaļas (Īpašas prasības lidmašīnu kategorijai) 7. punktu (Klases kvalifikācija – jūra).”;

7)

FCL.120. punktu aizstāj ar šādu:

FCL.120 LAPL – teorētiskie eksāmeni

a)

LAPL(A) un LAPL(H) pretendenti apliecina piešķirtajām tiesībām atbilstīgu teorētisko zināšanu līmeni, nokārtojot šādus eksāmenus:

1)

vispārīgi priekšmeti:

aviāciju regulējošie normatīvie akti un gaisa satiksmes vadības (ATC) procedūras,

cilvēka veiktspēja,

meteoroloģija,

sakari,

navigācija;

2)

specifiski priekšmeti, kas saistīti ar atšķirīgām gaisa kuģu kategorijām:

lidojuma principi,

ekspluatācijas procedūras,

lidojuma tehniskais raksturojums un plānošana,

vispārīgas zināšanas par gaisa kuģiem.

b)

LAPL(B) un LAPL(S) pretendenti apliecina piešķirtajām tiesībām atbilstīgu teorētisko zināšanu līmeni, nokārtojot šādus eksāmenus:

1)

vispārīgi priekšmeti:

aviāciju regulējošie normatīvie akti un gaisa satiksmes vadības (ATC) procedūras,

cilvēka veiktspēja,

meteoroloģija un

sakari;

2)

specifiski priekšmeti, kas saistīti ar atšķirīgām gaisa kuģu kategorijām:

lidojuma principi,

ekspluatācijas procedūras,

lidojuma tehniskais raksturojums un plānošana,

vispārīgas zināšanas par gaisa kuģiem un

navigācija.”;

8)

FCL.105.A punktu aizstāj ar šādu:

FCL.105.A LAPL(A) – Tiesības un nosacījumi

a)

Tiesības

LAPL, kas attiecas uz lidmašīnām, tās turētājam piešķir tiesības PIC statusā veikt lidojumus ar viena virzuļdzinēja lidmašīnām (zeme) (SEP(zeme)), ar viena virzuļdzinēja lidmašīnām (jūra) (SEP(jūra)) vai ar TMG, kuru maksimālā pieļaujamā sertificētā pacelšanās masa nepārsniedz 2000 kg, ar ne vairāk kā trim pasažieriem, lai gaisa kuģī vienmēr būtu tikai četras personas vai mazāk.

b)

Nosacījumi

1)

LAPL(A) turētāji pārvadā pasažierus tikai tad, kad pēc apliecības saņemšanas ir veiktas 10 lidojuma stundas PIC statusā ar lidmašīnām vai TMG.

2)

LAPL(A) turētājiem, kuriem iepriekš ir bijusi ATPL(A), MPL(A), CPL(A) vai PPL(A) atļauja, b) apakšpunkta 1) punkta prasības nepiemēro.”;

9)

FCL.135.A punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

Lai apliecības tiesības attiecinātu uz citu variantu attiecīgajā klasē, pilots vai nu piedalās atšķirību, vai iepazīšanās mācībās. Atšķirību mācību apguvi reģistrē pilota reģistrācijas žurnālā vai līdzvērtīgā dokumentā, ko paraksta instruktors.”;

10)

FCL.140.A punktu aizstāj ar šādu:

FCL.140.A LAPL(A) – prasmju uzturēšanas prasības

a)

LAPL(A) turētāji izmanto apliecības tiesības tikai tad, ja iepriekšējos divos gados viņi lidmašīnas vai TMG pilota statusā ir izpildījuši kādu no šiem nosacījumiem:

1)

PIC statusā vai ar instruktoru, vai patstāvīgi ir veikuši vismaz 12 lidojuma stundas tostarp:

12 pacelšanās un nosēšanās,

ir piedalījušies lidojumu prasmju atsvaidzināšanas mācībās vismaz vienu stundu no kopējā lidojumu laika ar instruktoru;

2)

ir nokārtojuši LAPL(A) kvalifikācijas pārbaudi eksaminētāja klātbūtnē. Kvalifikācijas pārbaudes programmu izstrādā, pamatojoties uz LAPL(A) prasmju pārbaudi.

b)

Ja LAPL(A) turētājiem ir gan SEP(zeme), gan SEP(jūra) tiesības, viņi a) apakšpunkta 1) punkta prasības var izpildīt jebkurā no šīm klasēm vai to apvienojumā, kas ir derīgas, lai izmantotu abu veidu tiesības. Tādēļ katrā klasē ir jāveic vismaz viena stunda no nepieciešamā lidojuma laika un 6 no 12 nepieciešamajām pacelšanās un nosēšanās reizēm.”;

11)

FCL.140.H punktu aizstāj ar šādu:

FCL.140.H LAPL(A) – prasmju uzturēšanas prasības

LAPL(H) turētāji izmanto attiecīgā helikoptera tipa apliecības tiesības tikai tad, ja iepriekšējos 12 mēnešos viņi ir izpildījuši kādu no šiem nosacījumiem:

a)

ar šā tipa helikopteru PIC statusā vai ar instruktoru, vai patstāvīgi ir veikuši vismaz sešas lidojuma stundas, tostarp sešas pacelšanās, nolaišanās un nosēšanās, un ir piedalījušies lidojumu prasmju atsvaidzināšanas mācībās vismaz vienu stundu no kopējā lidojumu laika ar instruktoru;

b)

pirms apliecības tiesību izmantošanas atsākšanas eksaminētāja klātbūtnē ar attiecīgā tipa helikopteru ir nokārtojuši kvalifikācijas pārbaudi. Minētās kvalifikācijas pārbaudes programmu izstrādā, pamatojoties uz LAPL(H) prasmju pārbaudi.

12)

FCL.215. punktu aizstāj ar šādu:

FCL.215 Teorētisko zināšanu eksāmens

a)

PPL pretendenti apliecina piešķirtajām tiesībām atbilstīgu teorētisko zināšanu līmeni, nokārtojot šādus eksāmenus:

1)

vispārīgi priekšmeti:

aviāciju regulējošie normatīvie akti,

cilvēka veiktspēja,

meteoroloģija un

sakari, un

navigācija;

2)

specifiski priekšmeti, kas saistīti ar atšķirīgām gaisa kuģu kategorijām:

lidojuma principi,

ekspluatācijas procedūras,

lidojuma tehniskais raksturojums un plānošana, un

vispārīgas zināšanas par gaisa kuģiem.

b)

BPL vai SPL pretendenti apliecina piešķirtajām tiesībām atbilstīgu teorētisko zināšanu līmeni, nokārtojot šādus eksāmenus:

1)

vispārīgi priekšmeti:

aviāciju regulējošie normatīvie akti,

cilvēka veiktspēja,

meteoroloģija un

sakari;

2)

specifiski priekšmeti, kas saistīti ar atšķirīgām gaisa kuģu kategorijām:

lidojuma principi,

ekspluatācijas procedūras,

lidojuma tehniskais raksturojums un plānošana,

vispārīgas zināšanas par gaisa kuģiem un

navigācija.”;

13)

FCL.205.A punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

PPL(A) apliecības turētāji ir tiesīgi PIC vai otrā pilota statusā bez atalgojuma veikt nekomerciālus lidojumus ar lidmašīnām vai TMG un izmantot visas LAPL(A) turētāju tiesības.”;

14)

FCL.205.H punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

PPL(H) apliecības turētājs ir tiesīgs PIC vai otrā pilota statusā bez atalgojuma veikt nekomerciālus lidojumus ar helikopteriem un izmantot visas LAPL(H) turētāj tiesības.”;

15)

FCL.625 IR punktu aizstāj ar šādu:

FCL.625 IR – derīguma termiņš, derīguma termiņa pagarināšana un atjaunošana

a)

Derīguma termiņš.

IR ir derīga vienu gadu.

b)

Derīguma termiņa pagarināšana

1)

IR derīguma termiņu pagarina trīs mēnešu laikā pirms kvalifikācijas derīguma beigu datuma, ja ir izpildīti attiecīgajai gaisa kuģu kategorijai atbilstīgie derīguma termiņa pagarināšanas kritēriji.

2)

Ja pretendenti izvēlas izpildīt derīguma termiņa pagarināšanas prasības agrāk par 1) punktā noteikto termiņu, jaunais derīguma laikposms sākas no kvalifikācijas pārbaudes datuma.

3)

Pretendenti, kas nenokārto IR saņemšanai nepieciešamo attiecīgo kvalifikācijas pārbaudes iedaļu pirms derīguma beigu datuma, IR tiesības izmanto tikai tad, ja ir nokārtojuši IR saņemšanai nepieciešamo kvalifikācijas pārbaudi.

c)

Derīguma termiņa atjaunošana

Ja IR derīguma termiņš ir beidzies, lai atjaunotu tiesības, pretendenti izpilda visas turpmāk uzskaitītās prasības:

1)

pabeidz lidojumu prasmju atsvaidzināšanas mācības, ko nodrošina ATO, ja ATO uzskata, ka tas vajadzīgs, lai sasniegtu kvalifikācijas līmeni, kāds nepieciešams prasmju pārbaudes instrumentu elementa sekmīgai nokārtošanai saskaņā ar šā pielikuma 9. papildinājumu;

2)

nokārto kvalifikācijas pārbaudi attiecīgajā gaisa kuģu kategorijā saskaņā ar šā pielikuma 9. papildinājumu;

3)

ir ieguvuši attiecīgās klases vai tipa kvalifikāciju, ja vien šajā pielikumā nav noteikts citādi.

d)

Ja IR derīguma termiņš nav ticis pagarināts vai atjaunots septiņu iepriekšējo gadu laikā, IR pretendenti vēlreiz kārto IR teorētisko zināšanu eksāmenu un prasmju pārbaudi.

e)

Pretendentiem ar derīgu IR pilota apliecībā, ko izdevusi trešā valsts saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikumu, atjaunojot IR tiesības, kas iekļautas atļaujās, kuras izsniegtas saskaņā ar šo pielikumu, nav jāpilda c) apakšpunkta 1) punkta un d) apakšpunkta prasības.

f)

Kvalifikācijas pārbaudi, kas minēta c) apakšpunkta 2) punktā un e) apakšpunktā, var papildināt ar kvalifikācijas pārbaudi, ko veic, lai atjaunotu attiecīgās klases vai tipa kvalifikāciju.”;

16)

FCL.625.A a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

Derīguma termiņa pagarināšana.

Lai pagarinātu IR(A) derīguma termiņu, pretendenti:

1)

ir ieguvuši attiecīgās klases vai tipa kvalifikāciju, izņemot gadījumus, kad IR derīguma termiņa pagarināšana ir apvienota ar attiecīgās klases vai tipa kvalifikācijas atjaunošanu;

2)

nokārto kvalifikācijas pārbaudi saskaņā ar šā pielikuma 9. papildinājumu, ja IR derīguma termiņa pagarināšana ir apvienota ar attiecīgās klases vai tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanu;

3)

ja IR derīguma termiņa pagarināšana nav apvienota ar klases vai tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanu:

i)

vienpilota lidmašīnām – nokārto šā pielikuma 9. papildinājumā noteiktās kvalifikācijas pārbaudes visu 3.b iedaļu un tās 1. iedaļas daļas, kuras attiecas uz paredzētā lidojuma veidu;

ii)

daudzdzinēju lidmašīnām – nokārto šā pielikuma 9. papildinājumā noteiktās kvalifikācijas pārbaudes vienpilota lidmašīnām 6. iedaļu tikai par instrumentu rādījumiem.

4)

Attiecībā uz derīguma termiņa pagarināšanu saskaņā ar 2) punktu var izmantot attiecīgās lidmašīnas klases vai tipa FNPT II vai FFS ar nosacījumu, ka vismaz katru otro kvalifikācijas pārbaudi IR(A) derīguma termiņa pagarināšanai šādos apstākļos veic ar lidmašīnu.”;

17)

FCL.625.H punktu aizstāj ar šādu:

FCL.625.H IR(H) – derīguma termiņa pagarināšana

a)

Lai pagarinātu IR(H) derīguma termiņu pretendenti:

1)

ir ieguvuši attiecīgā tipa kvalifikāciju, izņemot gadījumus, kad IR derīguma termiņa pagarināšana ir apvienota ar attiecīgā tipa kvalifikācijas atjaunošanu;

2)

nokārto kvalifikācijas pārbaudi ar attiecīgā tipa helikopteru saskaņā ar šā pielikuma 9. papildinājumu, ja IR derīguma termiņa pagarināšana ir apvienota ar attiecīgā tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanu;

3)

ja IR derīguma termiņa pagarināšana nav apvienota ar tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanu, nokārto šā pielikuma 9. papildinājumā noteiktās kvalifikācijas pārbaudes 5. iedaļu un tās 1. iedaļas daļas, kuras attiecas uz konkrēto helikoptera tipu.

b)

Kvalifikācijas pārbaudē saskaņā ar a) apakšpunkta 3) punktu var izmantot attiecīgā tipa FTD 2/3 vai FFS helikopteru ar nosacījumu, ka vismaz katru otro kvalifikācijas pārbaudi IR(A) derīguma termiņa pagarināšanai šādos apstākļos veic ar helikopteru.”;

c)

Savstarpējo prasību izpildi ieskaita saskaņā ar šā pielikuma 8. papildinājumu.”;

18)

FCL.710. punktu aizstāj ar šādu:

FCL.710 Klases un tipa kvalifikācija – varianti

a)

Lai piloti savas tiesības varētu attiecināt uz vienas klases vai tipa kvalifikācijai atbilstīgu citu gaisa kuģa variantu, viņi pabeidz atšķirību vai iepazīšanās mācības. Attiecībā uz vienas klases vai tipa kvalifikācijas variantiem attiecīgos gadījumos atšķirību vai iepazīšanās mācībās ir iekļauti attiecīgie elementi, kas noteikti OSD.

b)

Atšķirību mācības vada kāda no minētajām struktūrām:

1)

ATO;

2)

DTO attiecībā uz lidmašīnām, kas minētas VIII pielikuma DTO.GEN.110. punkta a) apakšpunkta 1) punkta c) apakšpunktā un a) apakšpunkta 2) punkta c) apakšpunktā;

3)

AOC turētājs, kuram ir apstiprināta attiecīgās klases vai tipa atšķirību mācību programma.

c)

Ja OSD nav noteikts citādi, neatkarīgi no b) apakšpunktā minētās prasības attiecībā uz TMG viena virzuļdzinēja lidmašīnu (SEP), viena turbodzinēja lidmašīnu (SET) un vairāku virzuļdzinēju lidmašīnu (MEP) atšķirību mācības var vadīt atbilstīgi kvalificēts instruktors.

d)

Ja divus gadus pēc b) apakšpunktā minētajām mācībām piloti ar attiecīgo gaisa kuģa variantu lidojumus nav veikuši, viņi piedalās papildu atšķirību mācībās vai nokārto kvalifikācijas pārbaudi ar attiecīgo gaisa kuģa variantu, izņemot tipus vai variantus, kas attiecas uz SEP vai TMG klases kvalifikāciju.

e)

Attiecīgā varianta atšķirību mācības vai kvalifikācijas pārbaudi reģistrē pilota reģistrācijas žurnālā vai līdzvērtīgā dokumentā, ko attiecīgi paraksta instruktors vai eksaminētājs.”;

19)

FCL.725. punkta b) apakšpunktā pievieno šādu 5) punktu:

“5)

Vienpilota viendzinēja lidmašīnām un vienpilota daudzdzinēju lidmašīnām (jūra) eksāmenu kārto rakstveidā un tajā iekļauj vismaz 30 jautājumus ar atbilžu variantiem.”;

20)

FCL.740. punktu aizstāj ar šādu:

FCL.740 Klases vai tipa kvalifikācijas derīgums un atjaunošana

a)

Derīguma termiņš.

Klases un tipa kvalifikācijas derīguma termiņš ir viens gads, izņemot vienpilota viendzinēja klases kvalifikāciju, kam derīguma termiņš ir divi gadi, ja OSD nav noteikts citādi. Ja piloti izvēlas izpildīt derīguma termiņa pagarināšanas prasības agrāk par termiņu, kas noteikts FCL.740.A, FCL.740.H, FCL.740.PL un FCL.740. punktā, jaunais derīguma laikposms sākas no kvalifikācijas pārbaudes datuma.

b)

Derīguma termiņa atjaunošana

Lai atjaunotu klases vai tipa kvalifikācijas derīguma termiņu, pretendents izpilda visus minētos nosacījumus:

1)

nokārto kvalifikācijas pārbaudi saskaņā ar šā pielikuma 9. papildinājumu;

2)

pirms 1) punktā minētās kvalifikācijas pārbaudes pabeidz lidojumu prasmes atsvaidzināšanas mācības, ko nodrošina ATO, ja ATO uzskata, ka tās vajadzīgas drošai attiecīgās klases vai tipa gaisa kuģu pilotēšanai, izņemot gadījumus, kad pilotam pilota apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikumu, ir derīga tās pašas klases vai tipa gaisa kuģa kvalifikācijas atzīme un ja viņam ir tiesības izmantot šīs kvalifikācijas tiesības. Pretendents var piedalīties mācībās:

i)

DTO vai ATO, ja attiecīgā kvalifikācijas atzīme, kurai beidzies derīguma termiņš, ir zemas veiktspējas viena virzuļdzinēja klases kvalifikācija, TMG klases kvalifikācija vai VIII pielikuma DTO.GEN.110. punkta a) apakšpunkta 2) punkta c) apakšpunktā minētā viendzinēja helikopteru klases kvalifikācija;

ii)

DTO, ATO vai ar instruktoru, ja kvalifikācijas derīguma termiņš ir beidzies pirms ne vairāk kā trīs gadiem un kvalifikācija attiecās uz zemas veiktspējas viena virzuļdzinēja klases kvalifikāciju vai TMG klases kvalifikāciju.

3)

Neatkarīgi no b) apakšpunkta 1) un 2) punkta piloti, kam ir pārbaudes lidojumu kvalifikācija saskaņā ar FCL.820. punktu, kuri bijuši iesaistīti noteikta gaisa kuģu tipa pārbaudes lidojumu izstrādes, sertifikācijas vai izpildes procesā un kuri iepriekšējā gadā pirms pieteikuma iesniegšanas ir veikuši vai nu kopumā 50 lidojumu stundas, vai arī 10 pārbaudes lidojumu stundas PIC statusā ar attiecīgā tipa gaisa kuģi, ir tiesīgi pretendēt uz attiecīgā tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanu vai atjaunošanu.”;

21)

FCL.805. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

Planiera un reklāmkaroga vilkšanas kvalifikācijas tiesības attiecas tikai uz lidmašīnām vai TMG atbilstīgi tam, ar kādu gaisa kuģi tika veikti mācību lidojumi. Reklāmkaroga vilkšanas tiesības attiecas tikai uz vilkšanas metodi, kas izmantota mācību lidojumos. Tiesības attiecina uz citu gaisa kuģu kategoriju, ja piloti ir sekmīgi veikuši vismaz trīs mācību lidojumus ar instruktoru, aptverot visu vilkšanas mācību programmu attiecīgajai gaisa kuģu kategorijai un reklāmkaroga vilkšanas metodei.”;

22)

FCL.810. punkta a) apakšpunkta 1) punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu ievadteikumu:

“1)

Pretendenti apgūst sešus mēnešus ilgu mācību kursu, ko nodrošina DTO vai ATO, lai izmantotu LAPL, SPL vai PPL tiesības lidmašīnām, TMG dirižabļiem VFR apstākļos naktī. Mācību kursā ir:”;

23)

FCL.815. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

Derīguma termiņa pagarināšana

Lai pagarinātu kalnu lidojumu kvalifikācijas derīguma termiņu, pretendenti vai nu:

1)

iepriekšējos divos gados ir veikuši vismaz sešas nosēšanās uz virsmas atbilstīgi kalnu lidojumu kvalifikācijas prasībām; vai

2)

nokārtojuši kvalifikācijas pārbaudi atbilstīgi c) apakšpunkta prasībām.”;

24)

FCL.900. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

Mācības ārpus dalībvalstu teritorijas

1)

Atkāpjoties no a) apakšpunkta – ja mācību lidojumus mācību kursā, kas apstiprināts saskaņā ar šo pielikumu, nodrošina ārpus teritorijas, par kuru dalībvalstīm ir noteikta atbildība Čikāgas konvencijā, kompetentā iestāde izsniedz instruktora sertifikātu pretendentiem:

i)

kuriem ir pilota apliecība, kas atbilst visiem uzskaitītajiem kritērijiem:

A)

tā atbilst Čikāgas konvencijas 1. pielikuma prasībām;

B)

tā jebkurā gadījumā ir vismaz CPL attiecīgajā gaisa kuģu kategorijā ar attiecīgu kvalifikāciju vai sertifikātu;

ii)

kuri atbilst attiecīgā instruktoru sertifikāta izsniegšanas prasībām, kas noteiktas šajā apakšiedaļā;

iii)

kuri kompetentajai iestādei apliecina pienācīgu zināšanu līmeni par Eiropas aviācijas drošības noteikumiem, lai spētu īstenot instruktora tiesības saskaņā ar šo pielikumu.

2)

Sertifikāta tiesības attiecas tikai uz mācību lidojumu vadīšanu mācību kursā, kurš apstiprināts saskaņā ar šo pielikumu un kurš atbilst visiem uzskaitītajiem nosacījumiem:

i)

to nodrošina ārpus teritorijas, par kuru dalībvalstīm ir noteikta atbildība Čikāgas konvencijā;

ii)

to rīko studentpilotiem, kas pietiekami labi pārvalda valodu, kurā vada mācību lidojumus.”;

25)

FCL.935. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

Izņemot daudzpilotu apkalpes sadarbības instruktoru (MCCI), trenažiera mācību instruktoru (STI), kalnu lidojumu kvalifikācijas mācību instruktoru (MI) un pārbaudes lidojumu instruktoru (FTI), instruktora sertifikāta pretendents nokārto kompetenču pārbaudi attiecīgajā gaisa kuģu kategorijā, attiecīgās klases vai tipa gaisa kuģī vai attiecīgajā FSTD, lai saskaņā ar šā pielikuma K apakšiedaļu kvalificētam eksaminētājam apliecinātu spēju nodrošināt studentpilotu mācību vadīšanu nolūkā sasniegt attiecīgajai apliecībai, kvalifikācijai vai sertifikātam atbilstīgu līmeni.”;

26)

FCL.940. punktu aizstāj ar šādu:

FCL.940 Instruktoru sertifikātu derīguma termiņš

Izņemot MI un neskarot FCL.900. punkta b) apakšpunkta 1) punktu un FCL.915. punkta e) apakšpunkta 2) punktu, instruktoru sertifikātu derīguma termiņš ir trīs gadi.”;

27)

FCL.905.FI punktu aizstāj ar šādu:

FCL.905.FI Tiesības un nosacījumi

FI piešķir tiesības vadīt mācību lidojumus, lai:

a)

izsniegtu attiecīgās gaisa kuģu kategorijas PPL, SPL, BPL un LAPL, pagarinātu vai atjaunotu tās derīguma termiņu;

b)

izsniegtu vienpilota gaisa kuģa klases un tipa kvalifikācijas, izņemot vienpilota augstas veiktspējas sarežģītas lidmašīnas, pagarinātu vai atjaunotu to derīguma termiņu; tiesību attiecināšanai uz citu gaisa balonu klasi un grupu un tiesību attiecināšanai uz citu planieru klasi;

c)

izsniegtu vienpilota lidmašīnu klases un tipa kvalifikācijas, izņemot vienpilota augstas veiktspējas sarežģītas lidmašīnas, daudzpilotu lidojumos, pagarinātu vai atjaunotu to derīguma termiņu ar nosacījumu, ka FI atbilst kādam no uzskaitītajiem nosacījumiem:

1)

patlaban ir vai ir bijis TRI sertifikāts daudzpilotu lidmašīnām;

2)

ir izpildīti visi minētie nosacījumi:

i)

ir veiktas vismaz 500 daudzpilotu lidojuma stundas pilota statusā ar lidmašīnām;

ii)

apgūts MCCI mācību kurss saskaņā ar FCL.930.MCCI punktu;

d)

izsniegtu vienpilota vai daudzpilotu dirižabļu tipa kvalifikācijas, pagarinātu vai atjaunotu to derīguma termiņu;

e)

izsniegtu CPL attiecīgajā gaisa kuģu kategorijā, pagarinātu vai atjaunotu to derīguma termiņu ar nosacījumu, ka FI ir veikuši vismaz 200 mācību lidojumu stundas attiecīgajā gaisa kuģa kategorijā;

f)

izsniegtu nakts lidojumu kvalifikāciju, pagarinātu vai atjaunotu tās derīguma termiņu ar nosacījumu, ka FI ir izpildījuši visus uzskaitītos nosacījumus:

1)

ir kvalificēti veikt nakts lidojumus ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi;

2)

saskaņā ar j) apakšpunktu kvalificētam FI ir apliecinājuši spēju vadīt nakts mācību lidojumus;

3)

atbilst nakts lidojumu pieredzes prasībām, kas noteiktas FCL.060. punkta b) apakšpunkta 2) punktā;

g)

izsniegtu vilkšanas lidojumu vai akrobātisko lidojumu kvalifikāciju vai FI(S) gadījumā kvalifikāciju lidošanai mākoņos, pagarinātu vai atjaunotu tās derīguma termiņu, ja ir iegūtas šādas tiesības un ja FI saskaņā ar j) apakšpunktu kvalificētam FI ir apliecinājuši spēju vadīt mācību lidojumus šādai kvalifikācijai;

h)

izsniegtu EIR vai IR kvalifikāciju attiecīgajā gaisa kuģu kategorijā, pagarinātu vai atjaunotu tās derīguma termiņu ar nosacījumu, ka FI ir izpildījuši visus uzskaitītos nosacījumus:

1)

ir veikuši vismaz 200 lidojumu stundas atbilstīgi IFR; no tām ne vairāk par 50 stundām var būt zemes instrumentālā treniņa laiks ar FFS, FTD 2/3 vai FNPT II;

2)

kā studentpiloti ir apguvuši IRI mācību kursu un ir nokārtojuši IRI sertifikāta kompetenču pārbaudi;

3)

ir izpildījuši FCL.915.CRI a) apakšpunkta, FCL.930.CRI un FCL.935. punkta prasības daudzdzinēju lidmašīnu gadījumā un FCL.910.TRI c) apakšpunkta 1) punkta un FCL.915.TRI d) apakšpunkta 2) punkta prasības daudzdzinēju helikopteru gadījumā;

i)

izsniegtu vienpilota daudzdzinēju klases vai tipa kvalifikācijas, izņemot vienpilota augstas veiktspējas sarežģītās lidmašīnas, ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi uzskaitītie nosacījumi:

1)

lidmašīnu gadījumā ir izpildītas FCL.915.CRI a) apakšpunkta, FCL.930.CRI un FCL.935. punkta prasības;

2)

helikopteru gadījumā ir izpildītas FCL.910.TRI c) apakšpunkta 1) punkta un FCL.915.TRI d) apakšpunkta 2) punkta prasības;

j)

izsniegtu FI, IRI, CRI, STI vai MI sertifikātu, pagarinātu vai atjaunotu tā derīguma termiņu ar nosacījumu, ka viņi ir izpildījuši visus uzskaitītos nosacījumus:

1)

attiecībā uz FI(S) – ir veikuši vismaz 50 mācību lidojumu stundas ar planieriem vai 150 palaišanas planieru mācību lidojumos, attiecībā uz FI(B) – vismaz 50 mācību lidojumu stundas ar gaisa baloniem vai 50 pacelšanās gaisa balonu mācību lidojumos, visos citos gadījumos – 500 mācību lidojumu stundas ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi;

2)

ir nokārtojuši kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935. punktu ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi, lai lidojumu instruktora eksaminētājam (FIE) apliecinātu spēju vadīt attiecīgā sertifikāta mācības;

k)

izsniegtu MPL, pagarinātu vai atjaunotu derīguma termiņu ar nosacījumu, ka FI ir izpildījuši visus uzskaitītos nosacījumus:

1)

mācību lidojumu pamata posmam ir veikuši vismaz 500 lidojumu stundas lidmašīnas pilota statusā, tostarp vismaz 200 mācību lidojumu stundas;

2)

mācību pamata līmeņa posmam:

i)

ir ieguvuši daudzdzinēju lidmašīnas IR un tiesības vadīt IR mācības;

ii)

ir veikuši vismaz 1500 daudzpilotu apkalpes lidojumu stundas;

3)

ja FI jau ir kvalificēti vadīt mācības ATP(A) vai CPL(A)/IR integrētajos mācību kursos, 2) punkta ii) apakšpunkta prasības var aizstāt ar prasību apgūt strukturētu mācību kursu, ko veido:

i)

MCC kvalifikācija;

ii)

piecu mācību lidojumu sesiju novērošana MPL kursa 3. posmā;

iii)

piecu mācību lidojumu sesiju novērošana MPL kursa 4. posmā;

iv)

ekspluatantu regulāro avioreisu piecu praktisko mācību lidojumu sesiju novērošana;

v)

MCCI kursa saturs.

Šajā gadījumā FI vada pirmās piecas instruktora uzraudzītās sesijas, ko uzrauga MPL mācību lidojumiem kvalificēts TRI(A), MCCI(A) vai SFI(A).”;

28)

FCL.915.FI punktu groza šādi:

a)

punkta b) apakšpunkta 2. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)

izņemot gadījumus, kad FI(A) nodrošina apmācību vienīgi LAPL(A), nokārto CPL teorētisko eksāmenu, kuru var kārtot, neapgūstot CPL teorētisko mācību kursu, un kurš nav derīgs CPL izsniegšanai; un”;

b)

c) apakšpunkta 2) punktu aizstāj ar šādu:

“2)

vismaz 200 lidojumu stundas veiktas PIC statusā, ja pretendentam ir vismaz PPL(H) un ja viņš ir nokārtojis CPL teorētisko eksāmenu, kuru var kārtot, neapgūstot CPL teorētisko mācību kursu, un kurš nav derīgs CPL izsniegšanai;”;

29)

FCL.930.FI punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

Uzskata, ka FI sertifikāta pretendenti, kuriem patlaban ir vai ir bijis jebkurš cits instruktora sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar šo pielikumu, ir izpildījuši b) apakšpunkta 1) punkta prasības.”;

30)

FCL.940.FI punktu aizstāj ar šādu:

FCL.940. FI – derīguma termiņa pagarināšana un atjaunošana

a)

Derīguma termiņa pagarināšana

1)

Lai pagarinātu FI sertifikāta derīguma termiņu, tā turētāji līdz FI sertifikāta derīguma termiņa beigām izpilda vismaz divas no šādām trim prasībām:

i)

viņi ir veikuši:

A)

attiecībā uz FI(A) un FI(H) – vismaz 50 mācību lidojumu stundas ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi FI, TRI, CRI, IRI, MI vai eksaminētāja statusā. Ja ir jāpagarina IR mācību vadīšanas tiesību derīguma termiņš, vismaz 10 no šīm stundām ir mācību lidojumi IR iegūšanai, un tie ir veikti iepriekšējos 12 mēnešos tieši pirms FI sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma;

B)

attiecībā uz FI(As) – vismaz 20 mācību lidojumu stundas ar gaisa kuģiem FI, IRI vai eksaminētāja statusā. Ja ir jāpagarina IR mācību vadīšanas tiesību derīguma termiņš, 10 no šīm stundām ir mācību lidojumi IR iegūšanai, un tie ir veikti iepriekšējos 12 mēnešos tieši pirms FI sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma;

C)

attiecībā uz FI(S) – vismaz 30 mācību lidojumu stundas vai 60 pacelšanās mācību lidojumos ar planieriem, planieriem ar dzinēju vai TMG FI vai eksaminētāja statusā;

D)

attiecībā uz FI(B) – vismaz sešas mācību lidojumu stundas ar gaisa baloniem FI vai eksaminētāja statusā;

ii)

viņi ir apguvuši ATO vai kompetentās iestādes nodrošinātas instruktora prasmju atsvaidzināšanas mācības FI statusā. FI(B) un FI(S) var apgūt DTO nodrošinātas instruktora prasmju atsvaidzināšanas mācības;

iii)

viņi 12 mēnešos tieši pirms FI sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma ir nokārtojuši kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935. punktu.

2)

Vismaz katrai otrajai FI(A) vai FI(H) derīguma termiņa pagarināšanai vai katrai trešajai FI(As), FI(S) un FI(B) derīguma termiņa pagarināšanai attiecīgo FI sertifikātu turētāji nokārto kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935. punktu.

b)

Derīguma termiņa atjaunošana

Ja FI sertifikāta derīguma termiņš ir beidzies, pretendenti iepriekšējos 12 mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas derīguma termiņa atjaunošanai piedalās ATO vai kompetentās iestādes nodrošinātās FI instruktora prasmju atsvaidzināšanas mācībās vai FI(B) vai FI(S) gadījumā – DTO vai kompetentās iestādes nodrošinātās FI instruktora prasmju atsvaidzināšanas mācībās un nokārto kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935. punktu.”;

31)

FCL.905.TRI punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b)

TRI vai SFI sertifikāta izsniegšanai, ja turētājs ir izpildījis visus uzskaitītos nosacījumus:

1)

viņam ir vismaz 50 stundu instruktora pieredze TRI vai SFI statusā saskaņā ar šo regulu vai Komisijas Regulu (ES) Nr. 965/2012;

2)

viņš ir vadījis attiecīgās TRI mācību kursa daļas mācību lidojumu programmu saskaņā ar FCL.930.TRI a) apakšpunkta 3) punktu, ATO mācību kursa vadītājam apstiprinot mācību vadīšanu atbilstīgā līmenī; un

c)

attiecībā uz TRI vienpilota lidmašīnām:

1)

vienpilota augstas veiktspējas sarežģīto lidmašīnu tipa kvalifikāciju izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai ar nosacījumu, ka pretendents vēlas iegūt tiesības veikt vienpilota lidojumus.

TRI(SPA) tiesības var attiecināt uz vienpilota augstas veiktspējas sarežģītā lidmašīnu tipa kvalifikācijas mācību lidojumiem daudzpilotu lidojumos, ja TRI ir izpildījis kādu no šiem nosacījumiem:

i)

viņam patlaban ir vai ir bijis TRI sertifikāts daudzpilotu lidmašīnām;

ii)

viņš ir veicis vismaz 500 daudzpilotu lidojuma stundas ar lidmašīnām un apguvis MCCI mācību kursu saskaņā ar FCL.930.MCCI. punktu;

2)

MPL kursa pamata līmeņa posma apgūšanai, ja viņa/viņas tiesības attiecina uz daudzpilotu lidojumiem un viņam/viņai patlaban ir vai ir bijis FI(A) vai IRI(A) sertifikāts.”;

32)

FCL.910.TRI punktu aizstāj ar šādu:

FCL.910.TRI Tiesību ierobežojumi

a)

Vispārīgās prasības. Ja TRI mācības veic tikai ar FSTD, TRI tiesības attiecas tikai uz mācību vadīšanu ar FSTD. Tomēr šis ierobežojums ietver šādas tiesības attiecībā uz mācību vadīšanu lidmašīnā:

1)

LIFUS, ja TRI mācību kursā ir bijušas iekļautas mācības, kas paredzētas FCL.930.TRI punkta a) apakšpunkta 4) punkta i) apakšpunktā;

2)

nosēšanās mācības, ja TRI mācību kursā ir bijušas iekļautas mācības, kas paredzētas FCL.930.TRI punkta a) apakšpunkta 4) punkta ii) apakšpunktā; vai

3)

mācību lidojumus, kas paredzēti FCL.060. punkta c) apakšpunkta 2) punktā, ja TRI mācību kursā ir bijušas iekļautas mācības, kas paredzētas a) apakšpunkta 1) punktā vai a) apakšpunkta 2) punktā.

Ierobežojumu attiecībā uz FSTD anulē, ja TRI ir nokārtojis kompetenču pārbaudi lidmašīnā.

b)

TRI lidmašīnām un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem – TRI(A) un TRI(PL). TRI tiesības attiecas tikai uz tāda tipa lidmašīnu vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģi, kādā ir vadītas mācības un veikta kompetenču pārbaude. Ja OSD nav noteikts citādi, lai TRI tiesības attiecinātu uz citu tipu gaisa kuģiem, TRI:

1)

12 mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas ir veikuši vismaz 15 maršruta sektorus, tostarp pacelšanās un nosēšanās ar attiecīgā tipa gaisa kuģi; no tiem ne vairāk kā septiņus sektorus var veikt ar FSTD;

2)

ir apguvuši piemērojamā TRI kursa tehnisko mācību un mācību lidojumu attiecīgās daļas;

3)

ir nokārtojuši attiecīgās kompetenču pārbaudes iedaļas saskaņā ar FCL.935. punktu, lai atbilstīgi šā pielikuma K apakšiedaļai kvalificētam FIE vai TRE apliecinātu spēju nodrošināt pilota mācības, tostarp pirmslidojuma un pēclidojuma instruktāžu un teorētisko mācību vadīšanu, tipa kvalifikācijas izsniegšanai vajadzīgajā līmenī.

TRI tiesības saskaņā ar OSD attiecina uz citiem variantiem, ja TRI ir apguvuši piemērojamā TRI kursa tehnisko mācību un mācību lidojumu attiecīgās daļas.

c)

TRI helikopteriem – TRI(H).

1)

TRI(H) tiesības attiecas tikai uz tāda tipa helikopteru, ar kādu tika kārtota kompetenču pārbaude TRI sertifikāta izsniegšanai. Ja OSD nav noteikts citādi, TRI tiesības attiecina uz citu tipu gaisa kuģiem, ja TRI:

i)

ir apguvuši TRI kursa tehnisko mācību un mācību lidojumu attiecīgās daļas;

ii)

iepriekšējos 12 mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas dienas ir veikuši vismaz 10 lidojuma stundas attiecīgā tipa helikopterā, no kurām ne vairāk kā piecas stundas var veikt FFS vai FTD 2/3; un

iii)

ir nokārtojuši attiecīgās kompetenču pārbaudes iedaļas saskaņā ar FCL.935. punktu, lai atbilstīgi šā pielikuma K apakšiedaļai kvalificētam FIE vai TRE apliecinātu spēju nodrošināt pilota mācības, tostarp pirmslidojuma un pēclidojuma instruktāžu un teorētisko mācību vadīšanu, tipa kvalifikācijas izsniegšanai nepieciešamajā līmenī.

TRI tiesības saskaņā ar OSD attiecina uz citiem variantiem, ja TRI ir apguvuši piemērojamā TRI kursa tehnisko mācību un mācību lidojumu attiecīgās daļas.

2)

Pirms vienpilota TRI(H) tiesību attiecināšanas uz tāda paša tipa daudzpilotu helikopteriem to turētājs ir veicis vismaz 100 lidojumu stundas ar šāda tipa daudzpilotu helikopteriem.

d)

Neatkarīgi no iepriekšējiem apakšpunktiem – to TRI sertifikāta turētājiem, kuri ir saņēmuši tipa kvalifikāciju saskaņā ar FCL.725. punkta e) apakšpunktu, ir tiesības attiecināt savas TRI tiesības uz šo jaunā tipa gaisa kuģi.”;

33)

FCL.915.TRI punkta c) apakšpunkta 1) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

piesakoties uz TRI(SPA) sertifikātu:

1)

iepriekšējos 12 mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas dienas ir pabeiguši vismaz 30 maršruta sektorus, tostarp pacelšanās un nosēšanās, PIC statusā ar attiecīgā tipa lidmašīnu; no tiem ne vairāk kā 15 sektorus var veikt ar šim tipam atbilstīgu FSTD; un”;

34)

FCL.930.TRI punktu groza šādi:

a)

punkta a) apakšpunkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“a)

TRI mācību kursu vada lidmašīnā tikai tad, ja FSTD nav pieejams un piekļūstams, un tajā ir:”;

b)

punkta a) apakšpunkta 3) punktu aizstāj ar šādu:

“3)

5 mācību lidojumu stundas ar attiecīgo gaisa kuģi vai šim gaisa kuģim atbilstīgu FSTD, ja izmanto vienpilota gaisa kuģi, vai 10 mācību lidojumu stundas ar daudzpilotu gaisa kuģi vai šim gaisa kuģim atbilstīgu FSTD;”;

c)

iekļauj šādu 4) punktu:

“4)

attiecīgi šādas mācības:

i)

papildu speciālās mācības pirms LIFUS vadīšanas;

ii)

papildu speciālās mācības pirms mācību nolaišanās vadīšanas. Mācībās, izmantojot FSTD, iekļauj mācības par ārkārtas procedūrām, kuras attiecas uz gaisa kuģi.”;

35)

FCL.935.TRI punktu aizstāj ar šādu:

FCL.935.TRI Kompetenču pārbaude

a)

TRI kompetenču pārbaudi MPA un PL izsniegšanai kārto ar FFS. Ja FFS nav pieejams vai piekļūstams, izmanto gaisa kuģi.

b)

TRI kompetenču pārbaudi vienpilota augstas veiktspējas sarežģītām lidmašīnām un helikopteriem rīko kādā no minētajiem trenažieriem:

1)

pieejamā un piekļūstamā FFS;

2)

ja FFS nav pieejams vai piekļūstams – apvienojot FSTD un gaisa kuģi;

3)

ja FSTD nav pieejams vai piekļūstams – gaisa kuģī.”;

36)

FCL.940.TRI punktu aizstāj ar šādu:

FCL.940.TRI Derīguma termiņa pagarināšana un atjaunošana

a)

Derīguma termiņa pagarināšana

1)

Lidmašīnas

Lai pagarinātu TRI(A) sertifikāta derīguma termiņu, pretendenti pēdējos 12 mēnešos tieši pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām izpilda vismaz divas no šādām trim prasībām:

i)

veic vienu no šādām pilna tipa kvalifikācijas mācību kursa vai periodiskās apmācības daļām: vismaz trīs stundas trenažieru sesijas vai vienu uzdevumu gaisā, kas ilgt vismaz vienu stundu un kura laikā tiek veiktas vismaz divas pacelšanās un nosēšanās;

ii)

apgūst ATO nodrošinātās TRI(A) instruktora prasmju atsvaidzināšanas mācības;

iii)

nokārto kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935. punktu. Uzskata, ka pretendenti, kuri ir izpildījuši FCL.910.TRI punkta b) apakšpunkta 3) punkta prasības, šo prasību ir izpildījuši.

2)

Helikopteri un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģi

Lai pagarinātu TRI(H) vai TRI(PL) sertifikāta derīguma termiņu, pretendenti TRI sertifikāta derīguma termiņa laikā izpilda vismaz divas no šādām trim prasībām:

i)

ir veikuši veic 50 mācību lidojumu stundas ar katra tipa gaisa kuģi, uz kuru attiecas instruktora tiesības, vai ar šo tipu FSTD; no tām vismaz 15 lidojumu stundām ir jābūt veiktām iepriekšējos 12 mēnešos tieši pirms TRI sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma. Attiecībā uz TRI(PL) – šīs mācību lidojumu stundas ir veiktas TRI vai tipa kvalifikācijas eksaminētāja (TRE) vai SFI, vai trenažieru mācību lidojumu eksaminētāja (SFE) statusā. Attiecībā uz TRI(H) šajā nolūkā ņem vērā arī lidojumu laiku FI, instrumentālo lidojumu kvalifikācijas instruktora (IRI), trenažieru mācību instruktora (STI) vai jebkura cita veida eksaminētāja statusā;

ii)

attiecīgi apgūst ATO nodrošinātās TRI(H) vai TRI(PL) instruktora prasmju atsvaidzināšanas mācības;

iii)

iepriekšējos 12 mēnešos tieši pirms sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma ir nokārtojuši kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935. punktu, FCL.910.TRI punkta b) apakšpunkta 3) punktu vai FCL.910.TRI punkta c) apakšpunkta 3) punktu.

3)

Vismaz katrai otrajai TRI sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanai, sertifikāta turētāji nokārto kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935. punktu.

4)

Ja TRI ir sertifikāts vairākiem vienas gaisa kuģu kategorijas tipiem, nokārtojot noteikto kompetenču pārbaudi ar vienu no šo tipu gaisa kuģiem, pagarina arī TRI sertifikātu derīguma termiņu attiecībā uz citu tās pašas gaisa kuģu kategorijas tipu, ja OSD nav noteikts citādi.

5)

Īpašas prasības TRI(H) sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanai.

Uzskata, ka TRI(H), kuriem ir FI(H) sertifikāts attiecīgajam tipam, ir izpildījuši iepriekš a) apakšpunktā minētās prasības. Šajā gadījumā TRI(H) sertifikāts ir derīgs līdz FI(H) sertifikāta derīguma beigu datumam.

b)

Derīguma termiņa atjaunošana

Lai atjaunotu TRI sertifikāta derīguma termiņu, pretendenti 12 mēnešos pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām ir nokārtojuši kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935. punktu un ir izpildījuši šādas prasības:

1)

attiecībā uz lidmašīnām:

i)

ir veikuši vismaz 30 maršruta sektorus, tostarp pacelšanās un nosēšanās ar attiecīgā tipa lidmašīnu, no tiem ne vairāk kā 15 sektorus var veikt ar FFS;

ii)

ir piedalījušies ATO nodrošinātās TRI instruktora prasmju atsvaidzināšanas mācībās, kur ir attiecīgie TRI mācību kursa elementi;

2)

attiecībā uz helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem:

i)

ir veikuši vismaz 10 lidojuma stundas, tostarp pacelšanās un nosēšanās ar attiecīgā tipa lidmašīnu, no tām ne vairāk kā piecas stundas var veikt ar FFS vai FTD 2/3;

ii)

ir piedalījušies ATO nodrošinātās TRI instruktora prasmju atsvaidzināšanas mācībās, kur ir attiecīgie TRI mācību kursa elementi.

3)

Ja pretendentiem ir sertifikāts vairākiem vienas gaisa kuģu kategorijas tipiem, nokārtojot noteikto kompetenču pārbaudi ar vienu no šo tipu gaisa kuģiem, atjauno TRI sertifikātu attiecībā uz citu tās pašas gaisa kuģu kategorijas tipiem, ja OSD nav noteikts citādi.”;

37)

FCL.905.CRI punktā pēc b) apakšpunkta iekļauj šādu ba) apakšpunktu:

“ba)

CRI ir tiesīgi vadīt klases un tipa kvalifikācijas mācības vienpilota lidmašīnām, izņemot vienpilota augstas veiktspējas sarežģītas lidmašīnas, daudzpilotu lidojumos, ar nosacījumu, ka CRI atbilst kādam no uzskaitītajiem nosacījumiem:

1)

patlaban ir vai ir bijis TRI sertifikāts daudzpilotu lidmašīnām;

2)

viņi ir veikuši vismaz 500 daudzpilotu lidojuma stundas ar lidmašīnām un apguvuši MCCI mācību kursu saskaņā ar FCL.930.MCCI punktu.”;

38)

FCL.930.CRI punktā a) apakšpunkta 3) punktu aizstāj ar šādu:

“3)

piecas mācību lidojumu stundas ar daudzdzinēju lidmašīnām vai ar šīs klases vai tipa lidmašīnai atbilstīgu FSTD, tostarp vismaz trīs lidojumu stundas ar lidmašīnu vai vismaz trīs mācību lidojumu stundas ar viendzinēja lidmašīnām, ko saskaņā ar FCL.905.FI j) apakšpunktu nodrošina kvalificēts FI(A).”;

39)

FCL.940.CRI punktu aizstāj ar šādu:

FCL.940.CRI Derīguma termiņa pagarināšana un atjaunošana

a)

Lai pagarinātu CRI sertifikāta derīguma termiņu, pretendenti CRI sertifikāta derīguma termiņa laikā izpilda vismaz divas no šādām trim prasībām:

1)

vada vismaz 10 mācību lidojumu stundas CRI statusā. Ja pretendentu CRI tiesības attiecas gan uz viendzinēja, gan daudzdzinēju lidmašīnām, šīs mācību lidojumu stundas vienādās daļās ir lidojumi ar viendzinēja un daudzdzinēju lidmašīnām;

2)

CRI statusā apgūst prasmju atsvaidzināšanas mācības, ko nodrošina ATO vai kompetentā iestāde;

3)

nokārto kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935. punktu attiecīgi daudzdzinēju vai viendzinēja lidmašīnām.

b)

Vismaz katrai otrajai CRI sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanai turētāji izpilda a) apakšpunkta 3) punkta prasības.

c)

Derīguma termiņa atjaunošana

Ja CRI sertifikāta derīguma termiņš ir beidzies, to atjauno, ja pretendenti iepriekšējos 12 mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas derīguma termiņa atjaunošanai:

1)

CRI statusā ir apguvuši prasmju atsvaidzināšanas mācības, ko nodrošina ATO vai kompetentā iestāde;

2)

ir nokārtojuši kompetenču pārbaudi atbilstīgi FCL.935. punkta prasībām.”;

40)

FCL.915.IRI punkta b) apakšpunkta 2) punktu aizstāj ar šādu:

“2)

ja pretendenti piesakās uz IR(H) daudzdzinēju helikopteriem – atbilst FCL.905.FI h) apakšpunkta 3) punkta ii) apakšpunkta prasībām;”;

41)

FCL.930.IRI punkta a) apakšpunkta 3) punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii)

attiecībā uz IRI(H) – vismaz 10 mācību lidojumu stundas ar helikopteru, FFS, FTD 2/3 vai FNPT II/III; Pretendentiem ar FI(A) sertifikātu šo skaitu samazina līdz vismaz piecām stundām;”;

42)

FCL.905.SFI punktu aizstāj ar šādu:

FCL.905.SFI Tiesības un nosacījumi

a)

SFI ir tiesīgi vadīt attiecīgās kategorijas gaisa kuģa mācību lidojumus trenažierī:

1)

IR derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, ja viņiem patlaban ir vai ir bijusi IR attiecīgajā gaisa kuģu kategorijā;

2)

IR izsniegšanai, ja viņiem patlaban ir vai ir bijusi IR attiecīgajā gaisa kuģu kategorijā un ja viņi ir apguvuši IRI mācību kursu.

b)

SFI ir tiesīgi vadīt vienpilota lidmašīnu mācību lidojumus trenažierī:

1)

vienpilota augstas veiktspējas sarežģīto lidmašīnu tipa kvalifikāciju izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai, ja pretendenti vēlas iegūt tiesības veikt vienpilota lidojumus.

SFI tiesības attiecībā uz vienpilota lidmašīnām var attiecināt uz vienpilota augstas veiktspējas sarežģītā lidmašīnu tipa kvalifikācijas mācību lidojumiem daudzpilotu lidojumos, ja viņi ir izpildījuši kādu no šiem nosacījumiem:

i)

viņiem ir bijis vai ir TRI sertifikāts daudzpilotu lidmašīnām;

ii)

viņi ir veikuši vismaz 500 daudzpilotu lidojuma stundas ar lidmašīnām un apguvuši MCCI mācību kursu saskaņā ar FCL.930.MCCI punktu;

2)

MCC un MPL mācību pamata līmeņa posmam, ja SFI(SPA) tiesības saskaņā ar 1) punktu ir attiecinātas uz daudzpilotu lidojumiem.

c)

SFI ir tiesīgi vadīt daudzpilotu lidmašīnu mācību lidojumus trenažierī:

1)

daudzpilotu lidmašīnu un, ja pretendenti vēlas iegūt tiesības veikt daudzpilotu lidojumus, vienpilota augstas veiktspējas sarežģītu lidmašīnu tipa kvalifikāciju izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai;

2)

MCC mācību kursa apgūšanai;

3)

MPL kursa pamata, vidējā un augstākā līmeņa posma apgūšanai, ja saistībā ar pamata posmu viņiem patlaban ir vai ir bijis FI(A) vai IRI(A) sertifikāts.

d)

SFI ir tiesīgi vadīt helikopteru mācību lidojumus trenažierī:

1)

helikoptera tipa kvalifikāciju izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai;

2)

MCC mācību kursa apgūšanai, ja SFI ir tiesīgi vadīt daudzpilotu helikopteru mācības.”;

43)

FCL.910.SFI punktu aizstāj ar šādu:

FCL.910.SFI Tiesību ierobežojumi

SFI tiesības attiecas tikai uz FTD 2/3 vai FFS tādam gaisa kuģa tipam, ar kādu tika apgūts SFI mācību kurss.

Tiesības var attiecināt uz citu tipu FSTD tajā pašā gaisa kuģu kategorijā, ja tiesību turētāji:

a)

ir apguvuši trenažieru mācības attiecīgā tipa kvalifikācijas mācību kursā;

b)

ir apguvuši piemērojamā TRI kursa tehnisko mācību un mācību lidojumu attiecīgās daļas un saturu, kas attiecas uz FSTD;

c)

pilnā tipa kvalifikācijas kursā vismaz trīs stundas ir vadījuši mācību lidojumus saistībā ar attiecīgā tipa SFI pienākumiem šim nolūkam kvalificēta TRE vai SFE uzraudzībā, kurš apstiprina mācību vadīšanu atbilstīgā līmenī.

SFI tiesības saskaņā ar OSD attiecina uz citiem variantiem, ja SFI ir apguvis piemērojamā TRI kursa tehnisko mācību un mācību lidojumu daļas, kuras attiecas uz konkrēto tipu, un saturu, kas attiecas uz FSTD.”;

44)

FCL.930.SFI punktā a) apakšpunkta 2) punktu aizstāj ar šādu:

“2)

piemērojamā TRI kursa tehnisko mācību un mācību lidojumu attiecīgās daļas un saturs, kas attiecas uz FSTD.”;

45)

FCL.940.SFI punktu aizstāj ar šādu:

FCL.940.SFI Derīguma termiņa pagarināšana un atjaunošana

a)

Derīguma termiņa pagarināšana

Lai pagarinātu SFI sertifikāta derīguma termiņu, pretendenti SFI sertifikāta derīguma termiņa laikā izpilda vismaz divas no šādām trim prasībām:

1)

50 stundas ir veikuši instruktora vai eksaminētāja statusā ar FSTD, no kurām vismaz 15 stundas veiktas 12 mēnešu laikā pirms SFI sertifikāta derīguma beigu datuma;

2)

ir piedalījušies ATO nodrošinātās SFI prasmju atsvaidzināšanas mācībās;

3)

ir nokārtojuši attiecīgās kompetenču pārbaudes iedaļas saskaņā ar FCL.935. punktu.

b)

Turklāt pretendenti ar FFS nokārto kvalifikācijas pārbaudes kvalifikāciju izsniegšanai tādiem gaisa kuģu tipiem, uz kuriem attiecas iegūtās tiesības.

c)

Vismaz katrai otrajai SFI sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanai to turētāji izpilda a) apakšpunkta 3) punkta prasības.

d)

Ja SFI ir sertifikāts vairākiem vienas gaisa kuģu kategorijas tipiem, nokārtojot noteikto kompetenču pārbaudi ar vienu no šo tipu gaisa kuģiem, pagarina arī SFI sertifikātu derīguma termiņu attiecībā uz citu tās pašas gaisa kuģu kategorijas tipu, ja OSD nav noteikts citādi.

e)

Derīguma termiņa atjaunošana

Lai atjaunotu SFI sertifikāta derīguma termiņu, pretendenti iepriekšējos 12 mēnešos tieši pirms pieteikuma iesniegšanas derīguma termiņa atjaunošanai, izpilda visus šos nosacījumus:

1)

ir piedalījušies ATO nodrošinātās SFI prasmju atsvaidzināšanas mācībās;

2)

ir nokārtojuši kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935. punktu;

3)

ar FSTD ir nokārtojuši prasmju pārbaudi kvalifikāciju izsniegšanai tādiem gaisa kuģu tipiem, uz kuriem attiecas iegūtās tiesības.”;

46)

FCL.910.STI punktu aizstāj ar šādu:

FCL.910.STI Tiesību ierobežojumi

STI tiesības attiecas uz FSTD, ar kuru tika apgūts STI mācību kurss.

Tiesības var attiecināt uz citiem FSTD, kas atbilst citiem gaisa kuģu tipiem, ja tiesību turētāji iepriekšējos 12 mēnešos tieši pirms pieteikuma iesniegšanas derīguma termiņa atjaunošanai:

a)

ir apguvuši CRI vai TRI mācību kursa FSTD saturu tās klases vai tipa lidmašīnā, attiecībā uz kuru ir iesniegts pieteikums instruktora tiesību iegūšanai;

b)

ar FTSD, ar kuru tiek veikti mācību lidojumi, ir nokārtojuši attiecīgās gaisa kuģu klases vai tipa kvalifikācijas pārbaudes attiecīgo iedaļu saskaņā ar šā pielikuma 9. papildinājumu.

STI(A), kas vada mācības tikai ar BITD, kvalifikācijas pārbaudē ir tikai tādi uzdevumi, kas vajadzīgi prasmju pārbaudei, lai izsniegtu PPL(A);

c)

CPL, IR, PPL vai klases vai tipa kvalifikācijas kursā ir vadījuši vismaz trīs mācību lidojumu stundas ATO norādīta FI, CRI(A), IRI vai TRI(H) uzraudzībā, tostarp vismaz vienu mācību lidojumu stundu FIE uzraudzībā attiecīgās kategorijas gaisa kuģī.”;

47)

FCL.915.STI punktu aizstāj ar šādu:

FCL.915.STI Priekšnosacījumi

a)

STI sertifikāta pretendenti:

1)

ir ieguvuši vai trīs gados pirms pieteikuma iesniegšanas bija ieguvuši pilota apliecību un instruktora tiesības, kas atbilst kursam, kurā turētājs paredzējis nodrošināt mācības;

2)

iepriekšējos 12 mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas ar FSTD ir nokārtojuši attiecīgās klases vai tipa kvalifikācijas pārbaudi.

STI(A) pretendenti, kas vēlas vadīt mācības tikai ar BITD, veic tikai tos uzdevumus, kas vajadzīgi PPL(A) prasmju pārbaudei;

b)

papildus prasībām, kas noteiktas a) apakšpunktā, pretendenti, kuri iesnieguši pieteikumu STI(H) sertifikāta iegūšanai, iepriekšējos 12 mēnešos tieši pirms pieteikuma iesniegšanas ir veikuši vismaz vienu lidojumu stundu novērotāja statusā attiecīgā tipa helikoptera pilotu kabīnē.”;

48)

FCL.940.STI punktu aizstāj ar šādu:

FCL.940.STI Sertifikāta derīguma termiņa pagarināšana un atjaunošana

a)

Derīguma termiņa pagarināšana

Lai pagarinātu STI sertifikāta derīguma termiņu, pretendenti iepriekšējos 12 mēnešos tieši pirms STI sertifikāta derīguma beigu datuma izpilda visus šos nosacījumus:

1)

CPL, IR, PPL vai klases vai tipa kvalifikācijas kursā ir vadījuši vismaz trīs mācību lidojumu stundas ar FSTD;

2)

ar FTSD, ar kuru tiek veikti mācību lidojumi, ir nokārtojuši atbilstošās gaisa kuģu klases vai tipa kvalifikācijas pārbaudes attiecīgās iedaļas saskaņā ar šā pielikuma 9. papildinājumu.

STI(A), kas vada mācības tikai ar BITD, kvalifikācijas pārbaudē ir tikai tādi uzdevumi, kas nepieciešami PPL(A) prasmju pārbaudei.

b)

Derīguma termiņa atjaunošana

Lai atjaunotu SFI sertifikāta derīguma termiņu, pretendenti iepriekšējos 12 mēnešos tieši pirms pieteikuma iesniegšanas derīguma termiņa atjaunošanai:

1)

pabeidz STI prasmju atsvaidzināšanas mācības, ko nodrošina ATO;

2)

ar FTSD, ar kuru tiek veikti mācību lidojumi, nokārto atbilstošās gaisa kuģu klases vai tipa kvalifikācijas pārbaudes attiecīgās iedaļas saskaņā ar šā pielikuma 9. papildinājumu.

STI(A), kas vada mācības tikai ar BITD, kvalifikācijas pārbaudē ir tikai tādi uzdevumi, kas nepieciešami PPL(A) prasmju pārbaudei;

3)

CPL, IR, PPL vai klases vai tipa kvalifikācijas kursā attiecīgās kategorijas gaisa kuģī ir vadījuši vismaz trīs mācību lidojumu stundas ATO norādīta FI, CRI, IRI vai TRI uzraudzībā, tostarp vismaz vienu mācību lidojumu stundu lidojumu instruktora eksaminētāja (FIE) uzraudzībā.”;

49)

FCL.1000. punktu aizstāj ar šādu:

FCL.1000 Eksaminētāju sertifikāti

a)

Vispārīgās prasības.

Eksaminētāja sertifikāta turētāji:

1)

ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, ir ieguvuši līdzvērtīgu apliecību, kvalifikāciju vai sertifikātu atbilstīgi pilnvarām vadīt prasmju pārbaudes, kvalifikācijas pārbaudes vai kompetenču pārbaudes un tiesībām vadīt attiecīgās mācības;

2)

ir kvalificēti pildīt PIC funkcijas prasmju pārbaudes, kvalifikācijas pārbaudes vai kompetenču pārbaudes laikā, ja pārbaudi veic gaisa kuģī.

b)

Īpašie nosacījumi

1)

Kompetentā iestāde var izsniegt īpašu sertifikātu, kas piešķir tiesības vadīt prasmju pārbaudes, kvalifikācijas pārbaudes un kompetenču pārbaudes, ja šajā apakšiedaļā noteiktās prasības nav iespējams izpildīt, jo:

i)

dalībvalstīs vai ekspluatanta flotē ir ieviests jauns gaisa kuģis;

ii)

šajā pielikumā ir ieviesti jauni mācību kursi.

Šāds sertifikāts attiecas tikai uz prasmju pārbaudēm, kvalifikācijas pārbaudēm un kompetenču pārbaudēm, kas nepieciešamas jauna gaisa kuģu tipa vai jauna mācību kursa ieviešanai, un tā derīguma termiņš nepārsniedz vienu gadu.

2)

Saskaņā ar b) apakšpunkta 1) punktu izsniegta sertifikāta turētāji, kas vēlas pieteikties eksaminētāja sertifikātam, izpilda attiecīgās eksaminētāja kategorijas priekšnosacījumus un derīguma termiņa pagarināšanas prasības.

3)

Ja neviens kvalificēts eksaminētājs nav pieejams, kompetentās iestādes, izskatot katru konkrēto gadījumu, var pilnvarot inspektorus vai eksaminētājus, kuri neatbilst attiecīgajām instruktora, tipa vai klases kvalifikācijas prasībām, kas noteiktas a) apakšpunktā, veikt prasmju pārbaudes, kvalifikācijas pārbaudes un kompetenču pārbaudes.

c)

Eksaminācija, ko nodrošina ārpus dalībvalstu teritorijas

1)

Atkāpjoties no a) apakšpunkta – ja prasmju pārbaudes un kvalifikācijas pārbaudes nodrošina ārpus teritorijas, par kuru dalībvalstīm ir noteikta atbildība Čikāgas konvencijā, kompetentā iestāde izsniedz eksaminētāja sertifikātu pretendentiem, kuriem ir pilota apliecība, kas izsniegta saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikumu, ja šie pretendenti:

i)

ir ieguvuši vismaz tādu apliecību, kvalifikāciju vai sertifikātu, kas ir līdzvērtīgi tai, kurai atbilstīgi viņi drīkst vadīt prasmju pārbaudes, kvalifikācijas pārbaudes vai kompetenču pārbaudes, un – jebkurā gadījumā – vismaz CPL;

ii)

ir kvalificēti pildīt PIC funkcijas gaisa kuģī prasmju pārbaudes vai kvalifikācijas pārbaudes laikā, ja pārbaudi veic gaisa kuģī;

iii)

atbilst attiecīgā eksaminatoru sertifikāta izsniegšanas prasībām, kas noteiktas šajā apakšiedaļā; un

iv)

kompetentajai iestādei pierāda adekvātu zināšanu līmeni par Eiropas aviācijas drošības noteikumiem, lai spētu īstenot eksaminatora tiesības saskaņā ar šo pielikumu.

2)

Sertifikātā, kas minēts 1) punktā, ir paredzētas tikai tiesības vadīt prasmju pārbaudes un kvalifikācijas pārbaudes:

i)

ārpus teritorijām, par kurām dalībvalstīm ir noteikta atbildība Čikāgas konvencijā; un

ii)

pilotiem, kas pietiekami labi pārvalda valodu, kādā notiek pārbaudes/eksāmeni.”;

50)

FCL.1005. punktu aizstāj ar šādu:

FCL.1005 Tiesību ierobežojumi saistībā ar personisku ieinteresētību

Eksaminētāji nevada:

a)

apliecības, kvalifikācijas vai sertifikāta pretendentu prasmju pārbaudes vai kompetenču pārbaudes, ja šiem pretendentiem eksaminētāji ir vadījuši vairāk par 25 % tās apliecības, kvalifikācijas vai tā sertifikāta mācību lidojumu, kura izdošanai tiek kārtota attiecīgā prasmju pārbaude vai kompetenču pārbaude; un

b)

prasmju pārbaudes, kvalifikācijas pārbaudes vai kompetenču pārbaudes, ja viņi uzskata, ka viņu objektivitāte var tikt ietekmēta.”;

51)

FCL.1025. punktu aizstāj ar šādu:

FCL.1025 Eksaminētāja sertifikāta derīguma termiņš, tā pagarināšana un atjaunošana

a)

Derīguma termiņš.

Eksaminētāja sertifikāta derīguma termiņš ir trīs gadi.

b)

Derīguma termiņa pagarināšana

Lai pagarinātu eksaminētāja sertifikāta derīguma termiņu, tā turētāji izpilda visus minētos nosacījumus:

1)

līdz sertifikāta derīguma termiņa beigām ir vadījuši vismaz sešas prasmju pārbaudes, kvalifikācijas pārbaudes vai kompetenču pārbaudes;

2)

iepriekšējos 12 mēnešos tieši pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām ir pabeiguši eksaminētāju prasmju atsvaidzināšanas kursu, kuru nodrošina kompetentā iestāde vai ATO un kuru ir apstiprinājusi kompetentā iestāde. Eksaminētājs, kuram ir sertifikāts attiecībā uz planieriem vai gaisa baloniem, iepriekšējos 12 mēnešos tieši pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām var būt apmeklējis eksaminētāju prasmju atsvaidzināšanas kursu, kuru nodrošina DTO un kuru ir apstiprinājusi kompetentā iestāde;

3)

viena no prasmju pārbaudēm, kvalifikācijas pārbaudēm vai kompetenču pārbaudēm, kas vadīta saskaņā ar 1) punktu, notiek iepriekšējos 12 mēnešos tieši pirms eksaminētāja sertifikāta derīguma termiņa beigām un:

i)

to novērtē kompetentās iestādes inspektors vai vadošais eksaminētājs, ko šim nolūkam īpaši pilnvarojusi par eksaminētāja sertifikātu atbildīgā kompetentā iestāde; vai

ii)

tā atbilst PCL.1020. punkta prasībām.

Ja derīguma termiņa pagarināšanas pretendentiem ir vairāku eksaminētāja kategoriju tiesības, visu tiesību derīguma termiņu ar kompetentās iestādes piekrišanu var pagarināt, ja pretendenti izpilda b) apakšpunkta 1) un 2) punkta un FCL.1020. punkta prasības vienā no eksaminētāja sertifikātā noteiktajām kategorijām.

c)

Derīguma termiņa atjaunošana

Ja sertifikāta derīguma termiņš ir beidzies, pirms apliecības tiesību izmantošanas atsākšanas pretendenti iepriekšējos 12 mēnešos tieši pirms pieteikuma iesniegšanas derīguma termiņa atjaunošanai izpilda b) apakšpunkta 2) punkta un FCL.1020. punkta prasības.

d)

Eksaminētāja sertifikāta derīguma termiņu pagarina vai atjauno tikai tad, ja pretendenti apliecina nepārtrauktu atbilstību FCL.1010 un FCL.1030. punkta prasībām.”;

52)

FCL.1005.TRE punktu groza šādi:

a)

punkta a) apakšpunkta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)

kompetenču pārbaudes attiecīgās gaisa kuģu kategorijas TRI vai SFI sertifikāta izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, ja eksaminētāji vismaz trīs gadus ir bijuši TRE un ir piedalījušies speciālās mācībās par kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.1015. punkta b) apakšpunktu.”;

b)

punkta b) apakšpunkta 4) punktu aizstāj ar šādu:

“4)

kompetenču pārbaudes TRI(H) vai SFI(H) sertifikāta izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, ja eksaminētāji vismaz trīs gadus ir bijuši TRE un ir piedalījušies speciālās mācībās par kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.1015. punkta b) apakšpunktu.”;

53)

FCL.1005.CRE punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

kvalifikācijas pārbaudes:

1)

klases vai tipa kvalifikāciju derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai;

2)

IR derīguma termiņa pagarināšanai, ja viņi ir veikuši vismaz 1500 lidojumu stundas lidmašīnas pilota statusā un ir veikuši vismaz 450 lidojumu stundas atbilstīgi IFR;

3)

IR derīguma termiņa atjaunošanai, ja viņi atbilst FCL.1010.IRE punkta a) apakšpunkta prasībām; un

4)

EIR derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai, ja viņi ir veikuši vismaz 1500 lidojumu stundas lidmašīnas pilota statusā un atbilst FCL.1010.IRE punkta a) apakšpunkta 2) punkta prasībām.”;

54)

FCL.1010.CRE punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

ir attiecīgās klases vai tipa CRI vai FI sertifikāta, kas piešķir instruktora tiesības, turētāji;”;

55)

FCL.1010.IRE punktu aizstāj ar šādu:

FCL.1010.IRE Priekšnosacījumi

a)

IRE(A)

Lidmašīnu IRE sertifikāta pretendenti ir IRI(A) vai FI(A) sertifikāta, kas piešķir instruktora tiesības, turētāji un ir veikuši:

1)

2000 lidojumu stundas lidmašīnas pilota statusā; un

2)

450 lidojumu stundas atbilstīgi IFR, no kurām 250 stundas – instruktora statusā.

b)

IRE(H)

Helikopteru IRE sertifikāta pretendenti ir IRI(H) vai FI(H) sertifikāta, kas piešķir instruktora tiesības, turētāji un ir veikuši:

1)

2000 lidojumu stundas helikoptera pilota statusā; un

2)

300 instrumentālu lidojumu stundas ar helikopteriem, no kurām 200 stundas – instruktora statusā.

c)

IRE(As)

Dirižabļu IRE sertifikāta pretendenti ir IRI(As) vai FI(As) sertifikāta, kas piešķir IR(As) instruktora tiesības, turētāji un ir veikuši:

1)

500 lidojumu stundas dirižabļa pilota statusā; un

2)

100 instrumentālu lidojumu stundas ar dirižabļiem, no kurām 50 stundas – instruktora statusā.”;

56)

FCL.1005.SFE punktu aizstāj ar šādu:

FCL.1005.SFE Tiesības un nosacījumi

a)

Lidmašīnu (SFE(A)) un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu (SFE(PL)) SFE

Lidmašīnu vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu SFE ir tiesīgs ar FFS vai – lai veiktu 5) punktā minētās pārbaudes – attiecīgā FSTD vadīt:

1)

prasmju pārbaudes un kvalifikācijas pārbaudes attiecīgi lidmašīnu vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu tipu kvalifikāciju izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai;

2)

kvalifikācijas pārbaudes IR derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, ja tās apvieno ar tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanu vai atjaunošanu, ar nosacījumu, ka viņi iepriekšējā gadā ir nokārtojuši kvalifikācijas pārbaudi attiecīgās gaisa kuģa tipa kvalifikācijas un instrumentālo lidojumu kvalifikācijas izsniegšanai;

3)

prasmju pārbaudes ATPL(A) izsniegšanai;

4)

prasmju pārbaudes MPL izsniegšanai, ja viņi ir izpildījuši FCL.925. punktā noteiktās prasības; un

5)

kompetenču pārbaudes SFI sertifikāta izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, ja eksaminētāji vismaz trīs gadus ir bijuši SFE(A) un ir piedalījušies speciālās mācībās par kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.1015. punkta b) apakšpunktu.

b)

Helikopteru SFE (SFE(H))

SFE(H) ir tiesīgs ar FFS vai – lai veiktu 4) punktā minētās pārbaudes – attiecīgā FSTD vadīt:

1)

prasmju pārbaudes un kvalifikācijas pārbaudes tipa kvalifikāciju izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai;

2)

kvalifikācijas pārbaudes IR derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai, ja šīs pārbaudes apvieno ar tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanu vai atjaunošanu, ar nosacījumu, ka SFE iepriekšējā gadā pirms kvalifikācijas pārbaudes ir nokārtojuši kvalifikācijas pārbaudi attiecīgās gaisa kuģa tipa kvalifikācijas un instrumentālo lidojumu kvalifikācijas izsniegšanai;

3)

prasmju pārbaudes ATPL(H) izsniegšanai; un

4)

kompetenču pārbaudes SFI(H) sertifikāta izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, ja eksaminētāji vismaz trīs gadus ir bijuši SFE(H) un ir piedalījušies speciālās mācībās par kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.1015. punkta b) apakšpunktu.”;

57)

FCL.1010.SFE punktu aizstāj ar šādu:

FCL.1010.SFE Priekšnosacījumi

a)

SFE(A)

SFE(A) sertifikāta pretendenti izpilda visus minētos nosacījumus:

1)

attiecībā uz daudzpilotu lidmašīnām:

i)

patlaban ir vai ir bijuši attiecīgā lidmašīnas tipa ATPL(A) un tipa kvalifikācijas turētāji;

ii)

ir attiecīgā lidmašīnas tipa SFI(A) sertifikāta turētāji; un

iii)

ir veikuši vismaz 1500 lidojumu stundas daudzpilotu lidmašīnas pilota statusā;

2)

attiecībā uz vienpilota augstas veiktspējas sarežģītām lidmašīnām:

i)

patlaban ir vai ir bijuši CPL(A) vai attiecīgā lidmašīnas tipa ATPL(A) un tipa kvalifikācijas turētāji;

ii)

ir attiecīgās lidmašīnas klases vai tipa SFI(A) sertifikāta turētāji;

iii)

ir veikuši vismaz 500 lidojumu stundas vienpilota lidmašīnas pilota statusā;

3)

piesakoties uz SFE sertifikāta sākotnējo izsniegšanu, ar attiecīgo tipu ir veikuši vismaz 50 trenažieru mācību lidojumu stundas TRI(A) vai SFI(A) statusā.

b)

SFE(H)

SFE(H) sertifikāta pretendenti izpilda visus minētos nosacījumus:

1)

patlaban ir vai ir bijuši attiecīgā helikoptera tipa ATPL(H) un tipa kvalifikācijas turētāji;

2)

ir attiecīgā helikoptera tipa SFI(H) sertifikāta turētāji;

3)

ir veikuši vismaz 1000 lidojumu stundas daudzpilotu helikoptera pilota statusā;

4)

piesakoties uz SFE sertifikāta sākotnējo izsniegšanu, ar attiecīgo tipu ir veikuši vismaz 50 trenažieru mācību lidojumu stundas TRI(H) vai SFI(H) statusā.”;

58)

pielikuma 1. papildinājuma 1.1. un 1.2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.1.

LAPL turētājam, kurš pieteicies LAPL saņemšanai citā gaisa kuģu kategorijā, pilnā apjomā ieskaita teorētiskās zināšanas vispārīgajos priekšmetos, kas noteikti FCL.120. punktā. Tomēr mācību priekšmetu “navigācija” ieskaita tikai LAPL(A) turētājam, kurš pieteicies LAPL(H) saņemšanai, vai LAPL(H) turētājam, kurš pieteicies LAPL(A) saņemšanai.

1.2.

PPL, CPL vai ATPL turētājiem, kuri pieteikušies LAPL(A) un LAPL(H) saņemšanai citā gaisa kuģu kategorijā, pilnā apjomā ieskaita teorētiskās zināšanas vispārīgajos priekšmetos, kas noteikti FCL.215. punkta a) apakšpunkta 1) punktā.”;

59)

pielikuma 1. papildinājumā iekļauj šādu jaunu 1.2.a punktu:

“1.2.a

LAPL(S), BPL vai SPL apliecības turētājiem, kuri pieteikušies LAPL(B) apliecības saņemšanai citā gaisa kuģu kategorijā, pilnā apjomā ieskaita teorētiskās zināšanas vispārīgajos priekšmetos, kas noteikti FCL.215. punkta b) apakšpunkta 1) punktā.”;

60)

pielikuma 3. papildinājuma A daļā 9. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

70 lidojumu stundas PIC statusā, no kurām ne vairāk kā 55 stundas var būt lidojumi SPIC statusā. Instrumentālo lidojumu laiku SPIC statusā ieskaita kā lidojumu laiku PIC statusā ne vairāk kā 20 stundu apjomā.”;

61)

pielikuma 3. papildinājuma C daļā 8. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

70 lidojumu stundas PIC statusā, no kurām ne vairāk kā 55 stundas var būt lidojumi SPIC statusā. Instrumentālo lidojumu laiku SPIC statusā ieskaita kā lidojumu laiku PIC statusā ne vairāk kā 20 stundu apjomā;”;

62)

pielikuma 3. papildinājuma D daļā 8. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

70 lidojumu stundas PIC statusā, no kurām ne vairāk kā 55 stundas var būt lidojumi SPIC statusā.”;

63)

pielikuma 3. papildinājuma E daļā 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

ir veicis 150 lidojumu stundas;

Izņemot prasību par 50 lidojumu stundām lidmašīnā PIC statusā, lidojumus stundas PIC statusā citu kategoriju gaisa kuģos var ieskaitīt kā 150 lidojumu stundas lidmašīnā jebkurā no šiem gadījumiem:

1)

20 lidojumu stundas ar helikopteriem, ja pretendenti ir PPL(H) turētāji;

2)

50 lidojumu stundas ar helikopteriem, ja pretendenti ir CPL(H) turētāji;

3)

10 lidojumu stundas ar TMG vai planieriem;

4)

20 lidojumu stundas ar dirižabļiem, ja pretendenti ir PPL(As) turētāji;

5)

50 lidojumu stundas ar dirižabļiem, ja pretendenti ir CPL(As) turētāji.”;

64)

pielikuma 3. papildinājuma K daļā 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

ir veikuši 155 lidojumu stundas, tostarp 50 stundas PIC statusā ar helikopteriem, no tām 10 lidojumu stundām jābūt maršruta lidojumu stundām.

Izņemot prasību par 50 lidojumu stundām helikopteros PIC statusā, lidojumus stundas PIC statusā citu kategoriju gaisa kuģos var ieskaitīt kā 155 lidojumu stundas helikopterā jebkurā no šiem gadījumiem:

1)

20 lidojumu stundas ar lidmašīnām, ja pretendenti ir PPL(A) turētāji;

2)

50 lidojumu stundas ar lidmašīnām, ja pretendenti ir CPL(A) turētāji;

3)

10 lidojumu stundas ar TMG vai planieriem;

4)

20 lidojumu stundas ar dirižabļiem, ja pretendenti ir PPL(As) turētāji;

5)

50 lidojumu stundas ar dirižabļiem, ja pretendenti ir CPL(As) turētāji;”;

65)

pielikuma 7. papildinājumā tabulu PĀRBAUDES SATURS attiecībā uz lidmašīnām aizstāj ar šādu tabulu:

Lidmašīnas

1. IEDAĻA – PIRMSLIDOJUMA DARBĪBAS UN IZLIDOŠANA

Pārbaudes punktu saraksta izmantošana, lidotmāka, pretapledošanas un atledošanas apstrādes procedūru u. c. procedūru izmantošana attiecas uz visām iedaļām

a

Lidojumu rokasgrāmatas (vai līdzvērtīga dokumenta) izmantošana, īpaši attiecībā uz gaisa kuģa lidojuma spēju aprēķiniem, masu un līdzsvaru

b

Gaisa satiksmes vadības dokumenta, meteoroloģisko apstākļu dokumenta izmantošana

c

ATC lidojuma plāna, IFR lidojuma plāna/žurnāla sagatavošana

d

Izlidošanas, ielidošanas un nolaišanās procedūrām nepieciešamā navigācijas aprīkojuma noteikšana

e

Pārbaude pirmslidojuma posmā

f

Obligātie meteoroloģisko apstākļu nosacījumi

g

Manevrēšana uz zemes

h

PBN izlidošana (piemērojamos gadījumos):

– Pārbaude, vai navigācijas sistēmā ir augšupielādēta pareizā procedūra; un – kontrolpārbaude, navigācijas sistēmas attēlu salīdzinot ar izlidošanas shēmu

i

Instruktāža pirms pacelšanās, pacelšanās

j (°)

Pāreja uz instrumentālu lidojumu

k (°)

Instrumentālas izlidošanas procedūras, tostarp PNB izlidošanas, un altimetra iestatījumi

l (°)

Sadarbība ar ATC – atbilstība, radiosakaru procedūras

2. IEDAĻA – VISPĀRĒJĀ VADĪBA (°)

a

Lidmašīnas vadība, ņemot vērā tikai instrumentu rādījumus, tostarp: horizontāls lidojums dažādos ātrumos, balansēšana

b

Pagriezieni, uzņemot un samazinot augstumu, ar fiksētu 1. ātruma horizontālu pagriezienu

c

Iziešana no neparasta stāvokļa gaisā, tostarp fiksēts 45° sānsveres pagrieziens un asi pagriezieni, samazinot augstumu

d (*1)

Iziešana no nolaišanās līdz ātruma zaudēšanai horizontālā lidojumā, pagriezieni, uzņemot/samazinot augstumu, un nosēšanās konfigurācijā

e

Ierobežota paneļa instrumentu funkcionēšana: stabilizēta augstuma uzņemšana vai samazināšana, 1. ātruma horizontāli pagriezieni līdz norādītajam kursam, iziešana no neparasta stāvokļa gaisā

3. IEDAĻA – MARŠRUTA IFR PROCEDŪRAS (°)

a

Atrašanās vietas noteikšana, tostarp pārtveršana, piemēram, NDB, VOR, vai atrašanās vietas noteikšana starp maršruta punktiem

b

Navigācijas sistēmu un radionavigācijas līdzekļu izmantošana

c

Horizontāls lidojums, kursa vadīšana, augstums un ātrums gaisā, jaudas iestatīšana, balansēšanas metodes

d

Altimetra iestatījumi

e

ETA grafiks un pārskatīšana (ja nepieciešams, gaidīšana maršrutā)

f

Lidojuma procesa uzraudzīšana, lidojuma žurnāls, degvielas patēriņš, sistēmu pārvaldība

g

Pretapledojuma procedūras; vajadzības gadījumā imitē

h

Sadarbība ar ATC – atbilstība, radiosakaru procedūras

3.a IEDAĻA – IELIDOŠANAS PROCEDŪRAS

a

Navigācijas tehnisko līdzekļu iestatīšana un pārbaude, attiecīgos gadījumos – tehnisko līdzekļu identificēšana

b

Ielidošanas procedūras, altimetra pārbaude

c

Augstuma un ātruma ierobežojumi, attiecīgos gadījumos

d

PBN ielidošana (attiecīgos gadījumos):

– Pārbaude, vai navigācijas sistēmā ir augšupielādēta pareizā procedūra; un – kontrolpārbaude, navigācijas sistēmas attēlu salīdzinot ar ielidošanas shēmu

4. (°) IEDAĻA – 3D operācijas (+)

a

Navigācijas tehnisko līdzekļu iestatīšana un pārbaude

Vertikālās trajektorijas leņķa pārbaude

RNP APCH:

– Pārbaude, vai navigācijas sistēmā ir augšupielādēta pareizā procedūra; un – kontrolpārbaude, navigācijas sistēmas attēlu salīdzinot ar nolaišanās shēmu

b

Nolaišanās un nosēšanās instruktāža, tostarp augstuma samazināšanas/nolaišanās/nosēšanās pārbaudes, tostarp tehnisko līdzekļu identificēšana

c (+)

Gaidīšanas procedūra

d

Atbilstība publicētajai nolaišanās procedūrai

e

Nolaišanās laiks

f

Augstums, ātrums, kursa vadīšana (stabilizēta nolaišanās)

g (+)

Riņķošana

h (+)

Atkārtotas nolaišanās procedūra neizdošanās gadījumā/nosēšanās

i

Sadarbība ar ATC – atbilstība, radiosakaru procedūras

5. (°) IEDAĻA – 2D operācijas (++)

a

Navigācijas tehnisko līdzekļu iestatīšana un pārbaude

RNP APCH:

– Pārbaude, vai navigācijas sistēmā ir augšupielādēta pareizā procedūra; un – kontrolpārbaude, navigācijas sistēmas attēlu salīdzinot ar nolaišanās shēmu

b

Nolaišanās un nosēšanās instruktāža, tostarp augstuma samazināšanas/nolaišanās/nosēšanās pārbaude, tostarp tehnisko līdzekļu identificēšana

c (+)

Gaidīšanas procedūra

d

Atbilstība publicētajai nolaišanās procedūrai

e

Nolaišanās laiks

f

Augstums/attālums līdz MAPT, ātrums, kursa vadīšana (stabilizēta nolaišanās), nolaišanās zemāk punkti (SDF), attiecīgos gadījumos

g (+)

Riņķošana

h (+)

Atkārtotas nolaišanās procedūra neizdošanās gadījumā/nosēšanās

i

Sadarbība ar ATC – atbilstība, radiosakaru procedūras

6. IEDAĻA – LIDOJUMS AR VIENA DZINĒJA DARBĪBAS ATTEICI (tikai daudzdzinēju lidmašīnām)  (°)

a

Imitēta dzinēja atteice pēc pacelšanās vai riņķošanas laikā

b

Nolaišanās, riņķošana un atkārtotas nolaišanās procedūra neizdošanās gadījumā ar viena dzinēja darbības atteici

c

Nolaišanās un nosēšanās ar viena dzinēja darbības atteici

d

Sadarbība ar ATC – atbilstība, radiosakaru procedūras

66)

pielikuma 8. papildinājumu aizstāj ar šādu:

“8. PAPILDINĀJUMS

Prasību izpildes ieskaitīšana klases vai tipa kvalifikācijas pārbaudes IR daļai

A.   Lidmašīnas

Prasību izpildi ieskaita tikai tad, ja turētāji pagarina vai atjauno IR tiesību derīguma termiņu attiecīgi vienpilota viendzinēja vai vienpilota daudzdzinēju lidmašīnām.

Ja tiek kārtota kvalifikācijas pārbaude, tostarp IR, un turētājam ir derīga:

Prasību izpildes ieskaitīšana ir spēkā kvalifikācijas pārbaudes IR daļā attiecībā uz:

MPA tipa kvalifikācija;

Vienpilota augstas veiktspējas sarežģītu lidmašīnu tipa kvalifikācija

SE klases kvalifikāciju (*2), un

SE tipa kvalifikāciju (*2), un

SP ME klases vai tipa kvalifikāciju, izņemot augstas veiktspējas sarežģītu lidmašīnu tipa kvalifikāciju; ieskaita tikai 9. papildinājuma B daļas 5. punkta kvalifikācijas pārbaudes 3.B iedaļas prasību izpildi

SP ME lidmašīnu klases vai tipa kvalifikāciju, izņemot augstas veiktspējas sarežģītu vienpilota lidmašīnu tipa kvalifikāciju

SE klases kvalifikāciju, un

SE tipa kvalifikāciju, un

SP ME klases vai tipa kvalifikāciju, izņemot augstas veiktspējas sarežģītu lidmašīnu tipa kvalifikāciju

SP ME lidmašīnu klases vai tipa kvalifikāciju, izņemot augstas veiktspējas sarežģītu lidmašīnu tipa kvalifikāciju tikai attiecībā uz MP lidojumiem

SE klases kvalifikāciju (*2), un

SE tipa kvalifikāciju (*2), un

SP ME klases vai tipa kvalifikāciju, izņemot augstas veiktspējas sarežģītu lidmašīnu tipa kvalifikāciju (*2).

SP SE lidmašīnu klases vai tipa kvalifikāciju

SE klases kvalifikāciju, un

SE tipa kvalifikāciju,

B.   Helikopteri

Prasību izpildi ieskaita tikai tad, ja turētāji pagarina IR tiesību derīguma termiņu attiecīgi viendzinēja vai vienpilota daudzdzinēju helikopteriem.

Ja tiek kārtota kvalifikācijas pārbaude, tostarp IR,

un turētājiem ir derīga:

Prasību izpildes ieskaitīšana ir spēkā attiecībā uz IR daļu

kvalifikācijas pārbaudē, ko veic lai iegūtu:

Daudzpilotu (MPH) tipa kvalifikācija

SE tipa kvalifikāciju (*3), un

SP ME tipa kvalifikāciju (*3)

SP ME tipa kvalifikācija vienpilota lidojumos

SE tipa kvalifikāciju (*3), un

SP ME tipa kvalifikāciju (*3)

SP ME tipa kvalifikācija, attiecas tikai uz daudzpilotu lidojumiem

SE tipa kvalifikāciju (*3) un

SP ME tipa kvalifikāciju (*3)

SP ME tipa kvalifikācija vienpilota

SP ME tipa kvalifikācija vienpilota lidojumos

67)

9. papildinājuma B iedaļu groza šādi:

a)

tabulu 5. punkta k) apakšpunktā aizstāj ar šādu tabulu:

 

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

Darbības veids

SP

MP

SP → MP (pirmreizējas)

MP → SP (pirmreizējas)

SP + MP

 

Mācības

Testēšana/pārbaudes

Mācības

Testēšana/pārbaudes

Mācības

Testēšana/pārbaudes

Mācības, eksāmens un pārbaude (SE lidmašīnas)

Mācības, eksāmens un pārbaude (ME lidmašīnas)

SE lidmašīnas

ME lidmašīnas

Pirmreizējā izsniegšana

SP sarežģītas lidmašīnas

Iedaļas

1.–6.

1.–7.

Iedaļas

1.–6.

1.–6.

Iedaļas 1.–7.

Iedaļas

1.–6.

MCC

CRM

Cilvēka faktori

TEM

7. iedaļa

Iedaļas

1.–6.

3.B iedaļas 1.6., 4.5., 4.6. un 5.2. punkts un attiecīgā gadījumā viena pieeja

6. iedaļas 1.6. punkts un attiecīgā gadījumā viena 3.B iedaļas pieeja

 

 

Atkārtota apstiprināšana

SP sarežģītas lidmašīnas

neattiecas

neattiecas

Iedaļas

1.–6.

1.–6.

neattiecas

Iedaļas

1.–6.

neattiecas

neattiecas

neattiecas

neattiecas

MPO:

Iedaļas 1.–7. (mācības)

Iedaļas 1.–6. (pārbaudes)

SPO:

3.B iedaļas 1.6., 4.5., 4.6. un 5.2. punkts un attiecīgā gadījumā viena pieeja

MPO:

Iedaļas 1.–7. (mācības)

Iedaļas 1.–6. (pārbaudes)

SPO:

6. iedaļas 1.6. punkts un attiecīgā gadījumā viena 3.B iedaļas pieeja

Derīguma termiņa atjaunošana

SP sarežģītas lidmašīnas

FCL.740

Iedaļas

1.–6.

1.–6.

FCL.740

Iedaļas

1.–6.

neattiecas

neattiecas

neattiecas

neattiecas

Mācības: FCL.740

Pārbaude: tāda pati kā derīguma termiņa pagarināšanai

Mācības: FCL.740

Pārbaude: tāda pati kā derīguma termiņa pagarināšanai”;

b)

tabulā pēc 5. punkta 1. apakšpunkta uzdevumu rindā 7.2.2. punktu aizstāj ar šādu:

“7.2.2.

Šādi neparasta stāvokļa uzdevumi:

izeja no stāvokļa ar uz augšu pavērstu priekšgalu, izmantojot dažādus sānsveres leņķus, un

izeja no stāvokļa ar uz leju pavērstu priekšgalu, izmantojot dažādus sānsveres leņķus

P

X

Šajā uzdevumā lidmašīnu neizmanto”

 

 

 

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 VI pielikumu (ARA daļa) groza šādi:

68)

ARA.GEN.220. punkta a) apakšpunkta 11) un 12) punktu aizstāj un a) apakšpunktā iekļauj šādu jaunu 13) punktu:

“11)

drošības informācija un papildu pasākumi;

12)

elastīguma noteikumu izmantošana saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 71. pantu; un

13)

gaisa kuģa novērtēšanas un atļauju piešķiršanas procedūra, kas noteikta ORA.ATO.135. punkta a) apakšpunktā un DTO.GEN.240. punkta a) apakšpunktā.”;

69)

iekļauj šādu jaunu ARA.GEN.360. punktu:

ARA.GEN.360 Kompetentās iestādes maiņa

a)

Saņemot apliecības turētāja pieprasījumu par kompetentās iestādes maiņu, kā minēts I pielikuma (Part FCL) FCL.015. punkta d) apakšpunktā, kompetentā iestāde, kura saņēmusi pieprasījumu, bez nepamatotas kavēšanās lūdz apliecības turētāja kompetentajai iestādei bez nepamatotas kavēšanās nodot visus minētos dokumentus:

1)

apliecības pierādījumu;

2)

kopijas no apliecības turētāja medicīnas dokumentiem, kurus kompetentā iestāde glabā saskaņā ar ARA.GEN.220. punktu un ARA.MED.150. punktu. Medicīnas dokumentus nodod saskaņā ar IV pielikuma (MED daļa) MED.A.015. punktu, un tie ietver pieteikuma iesniedzēja attiecīgās slimību vēstures kopsavilkumu, ko verificējis un parakstījis ārsts, kas izsniedz veselības apliecības.

b)

Kompetentā iestāde, kura nodod dokumentus, saglabā apliecības turētāja apliecības un medicīnisko dokumentu oriģinālus, kā noteikts ARA.GEN.220, ARA.FCL.120 un ARA.MED.150. punktā.

c)

Kompetentā iestāde, kura saņem dokumentus, bez nepamatotas kavēšanās izsniedz jaunu apliecību un veselības apliecību, ja tā ir saņēmusi un apstrādājusi visus dokumentus, kas minēti a) apakšpunktā. Pēc jaunas apliecības un veselības apliecības izdošanas kompetentā iestāde, kura saņem dokumentus, nekavējoties pieprasa apliecības turētājam iesniegt tai apliecību, ko izdevusi kompetentā iestāde, kura nosūtījusi dokumentus, un saistīto veselības apliecību.

d)

Tiklīdz kompetentā iestāde, kura saņem dokumentus, apliecības turētājam ir izsniegusi jaunu apliecību un veselības apliecību un apliecības turētājs ir iesniedzis apliecību un veselības apliecību saskaņā, kā minēts c) apakšpunktā, tā par to nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei, kura nodevusi dokumentus. Līdz šāda paziņojuma saņemšanai kompetentā iestāde, kura ir nodevusi dokumentus, joprojām atbild par apliecības turētājam sākotnēji izsniegto apliecību un veselības apliecību.”

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 VII pielikumu (ORA daļa) groza šādi:

70)

ORA.ATO.135. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

ATO izmanto piemērotu mācību gaisa kuģu floti vai FSTD iekārtas, kas ir atbilstīgi aprīkotas paredzētajiem mācību kursiem. Gaisa kuģu floti veido no gaisa kuģiem, kas atbilst visām prasībām, kuras noteiktas Regulā (ES) 2018/1139. Gaisa kuģus, attiecībā uz kuriem piemēro Regulas (ES) 2018/1139 I pielikuma a), b), c) vai d) apakšpunktu, drīkst izmanto mācībām, ja ir izpildīti visi turpmākie nosacījumi:

1)

novērtēšanas procesā kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, ka gaisa kuģa drošības līmenis ir līdzvērtīgs drošības līmenim, kas definēts visās pamatprasībās, kuras noteiktas Regulas (ES) 2018/1139 II pielikumā;

2)

kompetentā iestāde ir atļāvusi izmantot gaisa kuģi mācībām ATO.”

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 VIII pielikumu (DTO daļa) groza šādi:

71)

DTO.GEN.240. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

DTO izmanto piemērotu mācību gaisa kuģu floti vai FSTD iekārtas, kas ir atbilstīgi aprīkotas paredzētajam mācību kursam. Gaisa kuģu floti veido no gaisa kuģiem, kas atbilst visām prasībām, kuras noteiktas Regulā (ES) 2018/1139. Gaisa kuģus, attiecībā uz kuriem piemēro Regulas (ES) 2018/1139 I pielikuma a), b), c) vai d) apakšpunktu, drīkst izmanto mācībām, ja ir izpildīti visi turpmākie nosacījumi:

1)

novērtēšanas procesā kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, ka gaisa kuģa drošības līmenis ir līdzvērtīgs drošības līmenim, kas definēts visās pamatprasības, kuras noteiktas Regulas (ES) 2018/1139 II pielikumā;

2)

kompetentā iestāde ir atļāvusi izmantot gaisa kuģi mācībām DTO.”


(°)  Jāveic, tikai vadoties pēc instrumentiem.

(*1)  Var veikt ar FFS, FTD 2/3 vai FNPT II.

(+)  Var veikt 4. vai 5. iedaļā.

(++)  Lai iegūtu vai saglabātu PBN tiesības, vai nu 4., vai 5. iedaļā viena nolaišanās jāveic kā RNP APCH. Ja RNP APCH nav praktiski īstenojama, to veic atbilstīgi aprīkotā FSTD.”;

(*2)  Ar nosacījumu, ka iepriekšējos 12 mēnešos pretendenti ir veikuši vismaz trīs IFR izlidošanas un nolaišanās, izmantojot PBN tiesības, tostarp vismaz vienu RNP APCH nolaišanos ar SP klases vai tipa lidmašīnu SP lidojumos, vai attiecībā uz daudzdzinēju lidmašīnām, kas nav sarežģītas HP lidmašīnas, pretendenti ir nokārtojuši prasmju pārbaudes 6. iedaļu attiecībā uz SP, kas nav sarežģītas HP lidmašīnas, SP lidojumā ņemot vērā tikai instrumentu rādījumus.

(*3)  Ar nosacījumu, ka iepriekšējos 12 mēnešos pretendents ir veicis vismaz trīs IFR izlidošanas un nolaišanās, izmantojot PBN tiesības, tostarp vienu RNP APCH nolaišanos (varētu būt arī maršruta punkta (Point in Space (PinS)) nolaišanās) ar SP tipa helikopteru SP lidojumos.”;


LĒMUMI

22.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/53


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1748

(2019. gada 7. oktobris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Sanitārās un fitosanitārās pārvaldības apakškomitejā, kura izveidota ar Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2017. gada 1. septembrī stājās spēkā Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (1) (“Asociācijas nolīgums”).

(2)

Asociācijas nolīguma 64. panta 1. punktā paredzēts, ka Ukrainai ir jātuvina sanitārie un fitosanitārie un dzīvnieku labturības tiesību akti Savienības tiesību aktiem, kā paredzēts Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikumā.

(3)

Ukraina ir apņēmusies iesniegt visaptverošu stratēģiju Savienības tiesību aktu attiecībā uz sanitārajiem, fitosanitārajiem un dzīvnieku labturības pasākumiem saraksta formā (“saraksts”), kam Ukraina plāno tuvināt savus tiesību aktus. Saraksts ir paredzēts kā atsauces dokuments Asociācijas nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 4. nodaļas (Sanitārie un fitosanitārie pasākumi) īstenošanai, un tas ir jāpievieno Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikumam. Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikums ir attiecīgi jāgroza ar Sanitārās un fitosanitārās pārvaldības apakškomitejas (“SFP apakškomiteja”) lēmumu, kā paredzēts Asociācijas nolīguma 74. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

(4)

2016. gada jūnijā Ukraina iesniedza Komisijai sarakstu. Pamatojoties uz sarakstu, ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/1391 (2) Savienība pieņēma nostāju attiecībā uz Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikumu. Ukraina drīz pēc tam paziņoja, ka uzskata par nepieciešamu izdarīt papildu precizējumus un izmaiņas attiecībā uz pieņemšanas datumiem, veikt labojumus, ieskaitot attiecībā uz tiesību aktu dublēšanu, un pievienot jaunus tiesību aktus. Tādējādi SFP apakškomitejas lēmums, kas balstīts uz Savienības nostāju, kura pieņemta ar Lēmumu (ES) 2017/1391, netika pieņemts.

(5)

2018. gada oktobrī Ukraina iesniedza Eiropas Komisijai pārskatītu saraksta versiju. Pamatojoties uz šo saraksta versiju, SFP apakškomitejai ir jāpieņem lēmums, ar ko groza Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikumu.

(6)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem SFP apakškomitejā par Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikuma grozīšanu.

(7)

Tādējādi Savienības nostājai EFP apakškomitejā vajadzētu būt atbalstīt Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikuma grozīšanu, kā noteikts SFP apakškomitejas lēmuma projekta pielikumā.

(8)

Tā kā ar Lēmumu (ES) 2017/1391 pieņemtais saraksts ir pārskatīts, minētais Lēmums ir jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Sanitārās un fitosanitārās pārvaldības apakškomitejā (“SFP apakškomiteja”), kura izveidota ar Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, (“Asociācijas nolīgums”) attiecībā uz Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikuma grozīšanu, ir atbalstīt Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikuma grozīšanu, kā noteikts SFP apakškomitejas lēmuma projekta pielikumā, kas pievienots šim šim lēmumam.

2.   Savienības pārstāvji SFP apakškomitejā var vienoties par mazsvarīgām tehniskām izmaiņām SFP apakškomitejas lēmuma projektā bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Lēmums (ES) 2017/1391 ar šo tiek atcelts.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2019. gada 7. oktobrī

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

A.-M. HENRIKSSON


(1)   OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2017/1391 (2017. gada 17. jūlijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Sanitārās un fitosanitārās pārvaldības apakškomitejā, kura izveidota ar Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, attiecībā uz minētā nolīguma V pielikuma grozīšanu (OV L 195, 27.7.2017., 13. lpp.).


PROJEKTS

ES UN UKRAINAS SANITĀRĀS UN FITOSANITĀRĀS PĀRVALDĪBAS APAKŠKOMITEJAS LĒMUMS Nr. ...

(... gada ...),

ar ko groza Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikumu

SANITĀRĀS UN FITOSANITĀRĀS PĀRVALDĪBAS APAKŠKOMITEJA,

ņemot vērā 2014. gada 27. jūnijā Briselē parakstīto Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, un jo īpaši tā 74. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

2017. gada 1. septembrī stājās spēkā Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (1) (“Asociācijas nolīgums”).

(2)

Asociācijas nolīguma 64. panta 1. punktā paredzēts, ka Ukrainai ir jātuvina sanitārie un fitosanitārie un dzīvnieku labturības tiesību akti Savienības tiesību aktiem, kā paredzēts Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikumā.

(3)

Ukraina ir apņēmusies iesniegt visaptverošu stratēģiju Savienības sanitārās, fitosanitārās un dzīvnieku labturības jomas tiesību aktu saraksta formā (“saraksts”), kam Ukraina plāno tuvināt savus tiesību aktus. Saraksts ir paredzēts kā atsauces dokuments Asociācijas nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 4. nodaļas (Sanitārie un fitosanitārie pasākumi) īstenošanai un tas jāpievieno Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikumam.

(4)

Ukraina 2018. gada oktobrī iesniedza sarakstu Eiropas Komisijai. Pamatojoties uz šo sarakstu, Sanitārās un fitosanitārās pārvaldības apakškomitejai (“SFP apakškomiteja”) ir jāpieņem lēmums, ar ko groza Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikumu.

(5)

Tāpēc SFP apakškomitejai ir lietderīgi pieņemt lēmumu grozīt Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikumu, aizstājot pašreizējo Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikumu ar jaunu Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikumu, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo 4. nodaļas V pielikumu Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (“Asociācijas nolīgums”), aizstāj ar Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikumu, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

...,

Sanitārās un fitosanitārās pārvaldības

apakškomitejas vārdā –

priekšsēdētājs


(1)   OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.


PIELIKUMS

GROZĪJUMI ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMA 4. NODAĻAS V PIELIKUMĀ

Asociācijas nolīguma 4. nodaļas V pielikumu aizstāj ar šādu:

"4. NODAĻAS V PIELIKUMS

VISAPTVEROŠA STRATĒĢIJA ATTIECĪBĀ UZ 4. NODAĻAS IZPILDI (SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI)

SARAKSTS AR SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTIEM, KURIEM UKRAINAI JĀTUVINA SAVI TIESĪBU AKTI

Ukraina apņemas tuvināt savus tiesību aktus šādiem Savienības tiesību aktiem zemāk norādītajos pieņemšanas termiņos saskaņā ar šā nolīguma 64. panta 4. punktu.

Savienības tiesību akti

Pieņemšanas termiņš (1)

I nodaļa. Vispārīgi tiesību akti (sabiedrības veselība)

Padomes Direktīva 91/496/EEK (1991. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK

2018

Padomes Direktīva 97/78/EK (1997. gada 18. decembris), ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu

2016

Padomes Direktīva 2002/99/EK (2002. gada 16. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu

2016

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu

2016

Komisijas Regula (EK) Nr. 669/2009 (2009. gada 24. jūlijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK

2018

Komisijas Regula (ES) Nr. 16/2011 (2011. gada 10. janvāris), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus ātrās reaģēšanas sistēmai pārtikas un barības jomā

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 931/2011 (2011. gada 19. septembris) par izsekojamības prasībām, kas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 noteiktas dzīvnieku izcelsmes pārtikai

2018

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 208/2013 (2013. gada 11. marts) par izsekojamības prasībām attiecībā uz dīgstiem un sēklām, no kurām paredzēts ražot dīgstus

2018

Marķēšana un informācija par pārtikas produktiem

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/91/ES (2011. gada 13. decembris) par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju

2018

Komisijas Regula (ES) Nr. 432/2012 (2012. gada 16. maijs), ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību

2018

Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/63/ES (2013. gada 24. janvāris), ar ko pieņem pamatnostādnes par to, kā īstenojami īpaši nosacījumi attiecībā uz veselīguma norādēm, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1924/2006 10. pantā

2018

Dzīvnieku izcelsmes produktiem piemērojamie pasākumi

Padomes Direktīva 2001/110/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz medu

2019

Komisijas Lēmums 2002/226/EK (2002. gada 15. marts), ar ko nosaka īpašas veselības pārbaudes konkrētu gliemeņu novākšanai un apstrādei ar tādu amnēziskās gliemeņu indes (ASP) koncentrāciju, kas pārsniedz Padomes Direktīvā 91/492/EEK noteikto ierobežojumu

2020

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2065/2003 (2003. gada 10. novembris) par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (I nodaļa, II papildinājums)

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (V nodaļa, III papildinājums)

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (VII nodaļa, III papildinājums)

2019

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (VIII nodaļa, III papildinājums)

2019

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (IX nodaļa, III papildinājums)

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (X nodaļa, III papildinājums)

2019

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (XI nodaļa, III papildinājums)

2019

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (XII nodaļa, III papildinājums)

2020

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (XIII nodaļa, III papildinājums)

2019

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (XIV nodaļa, III papildinājums)

2019

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (XV nodaļa, III papildinājums)

2020

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu

2019

Komisijas Regula (EK) Nr. 37/2005 (2005. gada 12. janvāris) par temperatūras kontroli lietošanai pārtikā paredzētu ātri sasaldētu pārtikas produktu transporta līdzekļos, tirdzniecības bāzēs un noliktavās

2016

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1331/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1332/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas fermentiem un par grozījumiem Padomes Direktīvā 83/417/EEK, Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvā 2000/13/EK, Padomes Direktīvā 2001/112/EK un Regulā (EK) Nr. 258/97

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās un par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91, Regulās (EK) Nr. 2232/96 un (EK) Nr. 110/2008 un Direktīvā 2000/13/EK

2018

Komisijas Regula (ES) Nr. 234/2011 (2011. gada 10. marts), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem

2018

Komisijas Regula (ES) Nr. 231/2012 (2012. gada 9. marts), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas

2018

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 872/2012 (2012. gada 1. oktobris), ar ko pieņem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2232/96 paredzēto aromatizējošo vielu sarakstu, iekļauj to Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikumā un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 1565/2000 un Komisijas Lēmumu 1999/217/EK

2018

Komisijas Regula (ES) Nr. 873/2012 (2012. gada 1. oktobris) par pārejas pasākumiem attiecībā uz Savienības sarakstu ar aromatizētājiem un izejmateriāliem, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikumā

2018

Citi pasākumi

Padomes Direktīva 78/142/EEK (1978. gada 30. janvāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz materiāliem un izstrādājumiem, kuri satur vinilhlorīda monomēru un kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem

2019

Padomes Direktīva 82/711/EEK (1982. gada 18. oktobris), ar ko nosaka pamatnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai pārbaudītu tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu migrāciju, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem

2019

Padomes Direktīva 84/500/EEK (1984. gada 15. oktobris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz keramikas izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem

2019

Padomes Direktīva 85/572/EEK (1985. gada 19. decembris), ar ko nosaka sarakstu, kur uzskaitīti aizstājēji, kas izmantojami, lai pārbaudītu tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu migrāciju, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem

2019

Komisijas Direktīva 93/11/EEK (1993. gada 15. marts) par to, kā no elastomēra vai gumijas pupiem un knupjiem atbrīvojas N-nitrozoamīni un N-nitrozējamas vielas

2019

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību

2019

Komisijas Regula (EK) Nr. 641/2004 (2004. gada 6. aprīlis) par sīki izstrādātiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 īstenošanas noteikumiem attiecībā uz jaunas ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumiem, paziņošanu par esošajiem produktiem un tāda ģenētiski modificēta materiāla nejaušu vai tehniski nenovēršamu klātbūtni, par ko saņemts labvēlīgs riska novērtējums

2019

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu

2019

Komisijas Regula (EK) Nr. 1895/2005 (2005. gada 18. novembris) par dažu epoksiatvasinājumu lietošanas ierobežojumiem materiālos un izstrādājumos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem

2019

Komisijas Regula (EK) Nr. 2023/2006 (2006. gada 22. decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi

2019

Komisijas Lēmums 2007/275/EK (2007. gada 17. aprīlis) par dzīvnieku un produktu sarakstiem, kas jāpakļauj pārbaudei robežkontroles punktos saskaņā ar Padomes Direktīvām 91/496/EEK un 97/78/EK

2018

Komisijas Direktīva 2007/42/EK (2007. gada 29. jūnijs) par reģenerētas celulozes plēves materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem

2019

Komisijas Regula (EK) Nr. 282/2008 (2008. gada 27. marts) par pārstrādātiem plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2023/2006

2020

Komisijas Regula (EK) Nr. 450/2009 (2009. gada 29. maijs) par aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem

2019

Komisijas Lēmums 2010/169/ES (2010. gada 19. marts) par 2,4,4’-trihloro-2’-hidroksidifenilētera neiekļaušanu to Savienības piedevu sarakstā, kuras var izmantot plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanai, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, saskaņā ar Direktīvu 2002/72/EK

2019

Komisijas Regula (ES) Nr. 10/2011 (2011. gada 14. janvāris) par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku

2019

Komisijas Regula (ES) Nr. 284/2011 (2011. gada 22. marts), ar ko paredz īpašus nosacījumus un sīki izstrādātas procedūras, lai importētu poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumus, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīnas Tautas Republika un Honkongas īpašās pārvaldes apgabals Ķīnā

2019

Komisijas Regula (ES) Nr. 28/2012 (2012. gada 11. janvāris), ar ko nosaka sertifikācijas prasības atsevišķu salikto produktu importam Savienībā un tranzītam caur Savienību un groza Lēmumu 2007/275/EK un Regulu (EK) Nr. 1162/2009

2021

Pasākumi, kas jāiekļauj pēc tiesību aktu tuvināšanas

Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EEK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām

2020

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/2/EK (1999. gada 22. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju

2020

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/3/EK (1999. gada 22. februāris) par Kopienas pārtikas produktu un sastāvdaļu, ko apstrādā ar jonizējošo starojumu, saraksta izveidi

2020

Komisijas Direktīva 2002/63/EK (2002. gada 11. jūlijs), ar ko nosaka Kopienas paraugu ņemšanas metodes pesticīdu atlieku oficiālajai kontrolei augu un dzīvnieku izcelsmes produktos un uz to virsmas un ar ko atceļ Direktīvu 79/700/EEK

2018

Komisijas Regula (EK) Nr. 401/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes mikotoksīnu līmeņu oficiālai kontrolei pārtikas produktos

2018

Komisijas Regula (EK) Nr. 1881/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos

2018

Komisijas Regula (EK) Nr. 1882/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes, lai oficiāli kontrolētu nitrātu daudzumu dažos pārtikas produktos

2018

Komisijas Regula (EK) Nr. 333/2007 (2007. gada 28. marts), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes mikroelementu un pārstrādes procesā radušos piesārņotāju koncentrācijas kontrolei pārtikas produktos

2018

Komisijas Regula (ES) Nr. 589/2014 (2014. gada 2. jūnijs), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu un dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) un PCB, kuri nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas kontrolei konkrētos pārtikas produktos un atceļ Regulu (ES) Nr. 252/2012

2018

II nodaļa. Dzīvnieku veselība

Padomes Direktīva 64/432/EEK (1964. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā

2018

Komisijas Lēmums 86/474/EEK (1986. gada 11. septembris) par pārbaužu uz vietas īstenošanu attiecībā uz liellopu un cūku, kā arī svaigas gaļas importu no ārpus Kopienas valstīm

2018

Padomes Direktīva 88/407/EEK (1988. gada 14. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem

2018

Padomes Direktīva 89/556/EEK (1989. gada 25. septembris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm

2018

Padomes Direktīva 90/429/EEK (1990. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu

2018

Padomes Direktīva 92/65/EEK (1992. gada 13. jūlijs), ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā

2018

Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību

2018

Komisijas Lēmums 2004/211/EK (2004. gada 6. janvāris), kurā izstrādāts to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus, un ar ko groza Lēmumus 93/195/EEK un 94/63/EK

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (VII nodaļa)

2020

Komisijas Regula (EK) Nr. 1739/2005 (2005. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz cirka dzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm

2018

Komisijas Lēmums 2006/168/EK (2006. gada 4. janvāris), ar ko izveido dzīvnieku veselības un veterinārās sertifikācijas prasības attiecībā uz liellopu embriju ievešanu Kopienā un atceļ Lēmumu 2005/217/EK

2018

Komisijas Lēmums 2006/605/EK (2006. gada 6. septembris) par dažiem aizsardzības pasākumiem sakarā ar Kopienas iekšējo tirdzniecību ar mājputniem, kas domāti medību resursu atjaunošanai

2019

Padomes Direktīva 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli

2020

Komisijas Lēmums 2006/767/EK (2006. gada 6. novembris), ar ko groza Lēmumu 2003/804/EK un Lēmumu 2003/858/EK attiecībā uz sertifikācijas prasībām dzīviem mīkstmiešiem, dzīvām akvakultūras zivīm un produktiem, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā

2020

Komisijas Regula (EK) Nr. 798/2008 (2008. gada 8. augusts) par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem

2018

Komisijas Regula (EK) Nr. 1251/2008 (2008. gada 12. decembris), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām par akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū un importu Kopienā un nosaka pārnēsātājsugu sarakstu

2020

Komisijas Lēmums 2009/712/EK (2009. gada 18. septembris), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/73/EK attiecībā uz internetā izvietojamām informācijas vietnēm, kurās norādīts to uzņēmumu un laboratoriju saraksts, kuras dalībvalstis apstiprinājušas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem veterinārijas un zootehnikas jomā

2019

Padomes Direktīva 2009/156/EK (2009. gada 30. novembris) par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm

2019

Padomes Direktīva 2009/158/EK (2009. gada 30. novembris), par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm

2018

Komisijas Lēmums 2010/57/ES (2010. gada 3. februāris), ar ko nosaka veselības garantijas attiecībā uz tādu zirgu dzimtas dzīvnieku tranzītu, kurus transportē caur teritorijām, kas uzskaitītas Padomes Direktīvas 97/78/EK I pielikumā

2019

Komisijas Lēmums 2010/270/ES (2010. gada 6. maijs), ar ko groza Padomes Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. un 2. daļu attiecībā uz veselības sertifikātu paraugiem dzīvniekiem no saimniecībām un bitēm un kamenēm

2018

Komisijas Lēmums 2010/471/ES (2010. gada 26. augusts) par zirgu dzimtas dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju importu Savienībā attiecībā uz spermas savākšanas un glabāšanas centriem, embriju ieguves un sagatavošanas grupām un sertifikācijas prasībām

2018

Komisijas Lēmums 2010/472/ES (2010. gada 26. augusts) par aitu un kazu spermas, olšūnu un embriju importu Eiropas Savienībā

2018

Komisijas Īstenošanas lēmums 2011/630/ES (2011. gada 20. septembris) par mājas liellopu spermas importu Savienībā

2018

Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/137/ES (2012. gada 1. marts) par cūku sugu mājdzīvnieku spermas importu Eiropas Savienībā

2018

Dzīvnieku slimības

Padomes Direktīva 82/894/EEK (1982. gada 21. decembris) par dzīvnieku slimību paziņošanu Kopienā

2018

Komisijas Lēmums 92/260/EEK (1992. gada 10. aprīlis) par dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju saistībā ar reģistrētu zirgu pagaidu ievešanu (92/260/EEK)

2018

Padomes Direktīva 92/35/EEK (1992. gada 29. aprīlis), ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai

2018

Padomes Direktīva 92/119/EEK (1992. gada 17. decembris), ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību

2020

Komisijas Lēmums 93/197/EEK (1993. gada 5. februāris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju reģistrētu, kā arī vaislai un gaļas ieguvei paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku importam

2018

Komisijas Lēmums 2000/428/EK (2000. gada 4. jūlijs), ar ko nosaka diagnostikas kārtību, paraugu atlases metodes un kritērijus laboratorisko pārbaužu rezultātu vērtējumam attiecībā uz cūku vezikulārās slimības un tās diferenciāldiagnozes apstiprinājumu

2018

Padomes Direktīva 2000/75/EK (2000. gada 20. novembris), ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarāla drudža kontrolei un apkarošanai

2018

Padomes Direktīva 2001/89/EK (2001. gada 23. oktobris) par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei

2018

Padomes Direktīva 2002/60/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri

2018

Komisijas Lēmums 2003/466/EK (2003. gada 13. jūnijs) par zonēšanas un valsts uzraudzības kritērijiem, rodoties aizdomām par saslimšanu ar lašu infekciozo anēmiju (ISA) vai gūstot tam apstiprinājumu

2018

Komisijas Lēmums 2003/634/EK (2003. gada 28. augusts), ar ko apstiprina programmas par apstiprinātu zonu statusu un apstiprinātu saimniecību statusu iegūšanu neapstiprinātās zonās saistībā ar zivju vīrusu hemorāģisko septicēmiju (VHS) un infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN)

2018

Komisijas Lēmums 2005/217/EK (2005. gada 9. marts), ar ko pieņem dzīvnieku veselības nosacījumus un veterinārās sertifikācijas prasības attiecībā uz liellopu embriju ievešanu Kopienā

2018

Komisijas Lēmums 2008/855/EK (2008. gada 3. novembris) par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs

2018

Komisijas Lēmums 2009/3/EK (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido Kopienas vakcīnu rezerves pret Āfrikas zirgu mēri

2020

Komisijas Regula (EK) Nr. 789/2009 (2009. gada 28. augusts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1266/2007 attiecībā uz aizsardzību pret slimību pārnēsātājiem un obligātajām prasībām infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām

2018

Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija

Komisijas Regula (EK) Nr. 494/98 (1998. gada 27. februāris), ar ko paredz sīki izstrādātas normas Padomes Regulas (EK) Nr. 820/97 īstenošanai attiecībā uz obligāto administratīvo sodu piemērošanu saskaņā ar liellopu identificēšanas un reģistrēšanas sistēmu

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97

2018

Komisijas Lēmums 2000/678/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus saimniecību reģistrēšanai valsts datu bāzēs par cūku dzimtas dzīvniekiem, kā paredzēts Padomes Direktīvā 64/432/EEK

2018

Komisijas Regula (EK) Nr. 1082/2003 (2003. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 īstenošanai attiecībā uz minimālo līmeni pārbaudēm, kas jāveic saskaņā ar liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu

2018

Padomes Regula (EK) Nr. 21/2004 (2003. gada 17. decembris), ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK

2018

Komisijas Regula (EK) Nr. 911/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 attiecībā uz krotālijām, pasēm un saimniecības reģistriem

2018

Komisijas Lēmums 2006/28/EK (2006. gada 18. janvāris) par maksimālā laikposma pagarināšanu, kurā zināmiem liellopiem ieliek krotālijas

2018

Komisijas Regula (EK) Nr. 1505/2006 (2006. gada 11. oktobris), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 attiecībā uz pārbaudēm, kas obligāti jāveic saistībā ar aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu

2018

Komisijas Lēmums 2006/968/EK (2006. gada 15. decembris), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 par norādījumiem un procedūrām aitu un kazu elektroniskajai identificēšanai

2018

Padomes Direktīva 2008/71/EK (2008. gada 15. jūlijs) par cūku identificēšanu un reģistrēšanu

2018

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/262 (2015. gada 17. februāris), ar ko saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/427/EEK un 2009/156/EK nosaka zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas metožu noteikumus (Zirgu dzimtas dzīvnieku pasu regula)

2018

Dzīvnieku blakusprodukti

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2160/2003 (2003. gada 17. novembris) par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli

2019

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/99/EK (2003. gada 17. novembris) par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK

2019

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula)

2018

Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai

2018

Komisijas Regula (ES) Nr. 749/2011 (2011. gada 29. jūlijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai

2018

Barībai un barības piedevām piemērojamie pasākumi

Padomes Direktīva 90/167/EEK (1990. gada 26. marts), ar ko izklāsta nosacījumus, kuri Kopienā reglamentē ārstnieciskās dzīvnieku barības pagatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu

2019

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/28/EK (2004. gada 31. marts), ar kuru groza Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm

2018

Komisijas Ieteikums 2004/704/EK (2004. gada 11. oktobris) par dioksīnu un dioksīnu tipa polihlordifenilu (PCB) fona līmeņu kontroli dzīvnieku barībā

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 183/2005 (2005. gada 12. janvāris), ar ko paredz barības higiēnas prasības

2018

Komisijas Regula (EK) Nr. 378/2005 (2005. gada 4. marts) par sīki izstrādātiem noteikumiem, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 attiecībā uz Kopienas references laboratorijas pienākumiem un uzdevumiem saistībā ar pārtikas piedevu atļauju pieteikumiem

2018

Komisijas Regula (EK) Nr. 1876/2006 (2006. gada 18. decembris) par pagaidu un pastāvīgu atļauju izmantot dažas dzīvnieku barības piedevas

2018

Komisijas Direktīva 2008/38/EK (2008. gada 5. marts), ar ko izveido tādas dzīvnieku barības paredzēto lietojumu sarakstu, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem

2018

Komisijas Regula (EK) Nr. 429/2008 (2008. gada 25. aprīlis), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 attiecībā uz pieteikumu sagatavošanu un noformēšanu un barības piedevu novērtēšanu un apstiprināšanu

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 470/2009 (2009. gada 6. maijs), ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK

2018

Komisijas Regula (ES) Nr. 1270/2009 (2009. gada 21. decembris) par pastāvīgu atļauju izmantot dažas dzīvnieku barības piedevas

2018

Komisijas Regula (ES) Nr. 37/2010 (2009. gada 22. decembris) par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura

2018

Komisijas Regula (ES) Nr. 892/2010 (2010. gada 8. oktobris) par konkrētu produktu statusu attiecībā uz barības piedevām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1831/2003 darbības jomā

2018

Komisijas Ieteikums 2011/25/ES (2011. gada 14. janvāris), ar ko izveido pamatnostādnes, lai nošķirtu barības sastāvdaļas, barības piedevas, biocīdos produktus un veterinārās zāles

2018

Komisijas Regula (ES) Nr. 68/2013 (2013. gada 16. janvāris), ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru

2018

Dzīvnieku labturība

Padomes Direktīva 1999/74/EK (1999. gada 19. jūlijs), ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai

2018

Komisijas Direktīva 2002/4/EK (2002. gada 30. janvāris) par tādu uzņēmumu reģistrāciju, kas tur dējējvistas un uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 1999/74/EK

2018

Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris), par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97

2019

Komisijas Lēmums 2006/778/EK (2006. gada 14. novembris) par obligātajām prasībām informācijas vākšanai to ražotavu pārbaužu laikā, kurās audzē lauksaimniecībā izmantojamos dzīvniekus

2018

Padomes Direktīva 2007/43/EK (2007. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai

2018

Padomes Direktīva 2008/119/EK (2008. gada 18. decembris), ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai

2018

Padomes Direktīva 2008/120/EK (2008. gada 18. decembris), ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai

2018

Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2009 (2009. gada 24. septembris) par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā

2019

Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/188/ES (2013. gada 18. aprīlis) par gada pārskatiem attiecībā uz nediskriminējošām pārbaudēm, kas veiktas atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97

2018

III. nodaļa. Fitosanitārie pasākumi

Padomes Direktīva 66/401/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par lopbarības augu sēklu tirdzniecību

2018

Padomes Direktīva 66/402/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par graudaugu sēklu tirdzniecību

2018

Padomes Direktīva 69/464/EEK (1969. gada 8. decembris) par kartupeļu vēža kontroli

2020

Komisijas Direktīva 92/90/EEK (1992. gada 3. novembris), ar ko nosaka augu, augu produktu vai citu objektu ražotāju un ievedēju pienākumus un ar ko nosaka informāciju, kura vajadzīga, lai tos reģistrētu

2019

Komisijas Direktīva 92/105/EEK (1992. gada 3. decembris), kas nosaka standartizācijas pakāpi augu pasēm, kuras izmantojamas noteiktu augu, augu produktu vai citu objektu pārvadājumos Kopienā, un nosaka sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz šādu augu pasu izsniegšanu un uz to nomaiņas kritērijiem un norisēm

2020

Komisijas Direktīva 93/51/EEK (1993. gada 24. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus noteiktu augu, augu izcelsmes produktu vai citu objektu pārvadājumiem aizsargājamā zonā un tādu augu, augu produktu vai citu objektu pārvadājumiem, kuru izcelsme ir šādā aizsargājamā zonā un kurus tajā pārvadā

2020

Padomes Direktīva 93/85/EEK (1993. gada 4. oktobris) par kartupeļu gaišās gredzenpuves kontroli

2020

Komisijas Direktīva 94/3/EK (1994. gada 21. janvāris), ar ko nosaka procedūru paziņošanai par sūtījuma vai kaitīga organisma aizturēšanu no trešām valstīm, ja tie rada tiešus fitosanitārus draudus

2019

Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību

2020

Komisijas Regula (EK) Nr. 1238/95 (1995. gada 31. maijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2100/94 piemērošanai attiecībā uz maksām, kuras maksājamas Kopienas Augu šķirņu birojam

2020

Komisijas Regula (EK) Nr. 1768/95 (1995. gada 24. jūlijs), ar ko īsteno noteikumus par izņēmumu lauksaimniecībā, kas paredzēts 14. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību

2020

Padomes Regula (EK) Nr. 2506/1995 (1995. gada 25. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību

2020

Padomes Regula (EK) Nr. 2470/96 (1996. gada 17. decembris), kas pagarina Kopienas augu šķirņu aizsardzības noteikumu paplašināšanu attiecībā uz kartupeļiem

2020

Komisijas Direktīva 97/46/EK (1997. gada 25. jūlijs), ar kuru groza Direktīvu 95/44/EK, ar ko ievieš nosacījumus, kurus ievērojot, dažus kaitīgus organismus, augus, augu produktus un citus Padomes Direktīvas Nr. 77/93/EEK I līdz V pielikumā uzskaitītos objektus drīkst ievest vai pārvietot Kopienā vai dažās tās aizsargājamās zonās izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām

2021

Komisijas Direktīva 98/22/EK (1998. gada 15. aprīlis), kas nosaka obligātos nosacījumus augu veselības pārbaužu veikšanai Kopienā pārbaudes vietās, kas nav galamērķa pārbaudes vietas, augiem, augu izcelsmes produktiem vai citiem objektiem no trešām valstīm

2019

Padomes Direktīva 98/56/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dekoratīvo augu pavairošanas materiāla tirdzniecību

2018

Padomes Direktīva 98/57/EK (1998. gada 20. jūlijs) par Ralstonia Solanacearum (Smith) Yabuuchi et al. apkarošanu

2020

Komisijas Regula (EK) Nr. 2605/98 (1998. gada 3. decembris), kas groza Regulu (EK) Nr. 1768/95 ar ko īsteno noteikumus par atvieglojumiem lauksaimniecībā, kas paredzēti 14. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu selekcionāru autortiesībām

2020

Padomes Direktīva 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā

2019

Padomes Direktīva 2002/54/EK (2002. gada 13. jūnijs) par biešu sēklu tirdzniecību

2018

Padomes Direktīva 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību

2018

Padomes Direktīva 2002/56/EK (2002. gada 13. jūnijs) par sēklas kartupeļu tirdzniecību

2018

Padomes Direktīva 2002/57/EK (2002. gada 13. jūnijs) par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību

2018

Padome Lēmums 2003/17/EK (2002. gada 16. decembris), par tādu lauka apskašu atbilstību, ko veic attiecībā uz sēklu ražošanai paredzētiem augiem trešās valstīs un par trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtīgumu

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris), kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK

2019

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2003/2003 (2003. gada 13. oktobris) par mēslošanas līdzekļiem

2021

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem

2018

Komisijas Direktīva 2004/102/EK (2004. gada 5. oktobris), ar kuru groza II, III, IV un V pielikumu Padomes Direktīvā 2000/29/EK par pasākumiem aizsardzībai pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā

2019

Komisijas Direktīva 2004/103/EK (2004. gada 7. oktobris) par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus

2020

Komisijas Regula (EK) Nr. 1756/2004 (2004. gada 11. oktobris), ar ko paredz sīki izstrādātus nosacījumus attiecībā uz vajadzīgajiem pierādījumiem un kritērijiem, pēc kuriem nosaka, kādā veidā un cik lielā mērā samazināt augu veselības pārbaudes augiem, augu produktiem vai citiem izstrādājumiem, kas uzskaitīti Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā

2020

Komisijas Direktīva 2004/105/EK (2004. gada 15. oktobris), ar ko nosaka paraugus oficiālajiem fitosanitārajiem sertifikātiem vai reeksporta fitosanitārajiem sertifikātiem, ko pievieno augiem, augu produktiem vai citiem priekšmetiem no trešām valstīm, kuri uzskaitīti Padomes Direktīvā 2000/29/EK

2019

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK

2020

Komisijas Regula (EK) Nr. 217/2006 (2006. gada 8. februāris), ar ko paredz piemērošanas noteikumus Padomes Direktīvām 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz dalībvalstu pilnvarošanu uz laiku atļaut tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām

2018

Padomes Direktīva 2007/33/EK (2007. gada 11. jūnijs) par kartupeļu cistu nematožu kontroli un ar ko atceļ Direktīvu 69/465/EEK

2020

Komisijas Lēmums 2008/495/EK (2008. gada 7. maijs) par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L., līnija MON810), pieņemts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/18/EK

2018

Komisijas Direktīva Nr. 2008/61/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko ievieš nosacījumus, kurus ievērojot, dažus kaitīgus organismus, augus, augu produktus un citus Padomes Direktīvas Nr. 2000/29/EK I līdz V pielikumā uzskaitītos objektus drīkst ievest vai pārvietot Kopienā vai dažās tās aizsargātās zonās izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām

2020

Padomes Direktīva 2008/72/EK (2008. gada 15. jūlijs) par tāda dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecību, kas nav sēklas

2018

Padomes Direktīva 2008/90/EK (2008. gada 29. septembris) par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai

2018

Komisijas Lēmums (2009. gada 16. marts) par neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija 123.8.12) ar ģenētiski modificētu ziedu krāsu laišanu tirgū saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/41/EK (2009. gada 6. maijs) par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu

2018

Komisijas Regula (EK) Nr. 874/2009 (2009. gada 17. septembris) par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem Kopienas Augu šķirņu birojā

2020

Komisijas Lēmums 2009/770/EK (2009. gada 13. oktobris), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/18/EK nosaka standarta ziņojuma paraugus monitoringa rezultātu paziņošanai par to ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē, kas ir produkti vai iekļauti produktos ar mērķi tos laist tirgū

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK

2020

Komisijas Lēmums 2010/135/ES (2010. gada 2. marts) par kartupeļu produkta (Solanum tuberosum L. EH92-527-1 līnija), kas ģenētiski modificēts, lai palielinātu amilopektīna saturu cietē, laišanu tirgū saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK

2018

Komisijas Ieteikums (2010. gada 13. jūlijs) par pamatnostādnēm, kā izstrādāt valsts līdzāspastāvēšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izvairītos no netīšas ĢMO klātbūtnes parastajās un bioloģiskajās kultūrās

2018

Komisijas Regula (ES) Nr. 188/2011 (2011. gada 25. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Direktīvai 91/414/EEK attiecībā uz to darbīgo vielu novērtēšanu, kuras nav bijušas tirgū divus gadus pēc minētās direktīvas paziņošanas

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 541/2011 (2011. gada 1. jūnijs), ar ko groza Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz apstiprināto darbīgo vielu sarakstu

2020

Komisijas Regula (ES) Nr. 547/2011 (2011. gada 8. jūnijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu marķēšanas prasībām

2020

Komisijas Regula (ES) Nr. 544/2011 (2011. gada 10. jūnijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu datu prasībām

2020

Komisijas Regula (ES) Nr. 545/2011 (2011. gada 10. jūnijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu datu prasībām

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 702/2011 (2011. gada 20. jūlijs), ar ko apstiprina darbīgo vielu proheksadionu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 703/2011 (2011. gada 20. jūlijs), ar ko apstiprina darbīgo vielu azoksistrobīnu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 704/2011 (2011. gada 20. jūlijs), ar ko apstiprina darbīgo vielu azimsulfuronu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 705/2011 (2011. gada 20. jūlijs), ar ko apstiprina darbīgo vielu imazalilu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 706/2011 (2011. gada 20. jūlijs), ar ko apstiprina darbīgo vielu profoksidimu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 736/2011 (2011. gada 26. jūlijs), ar ko apstiprina darbīgo vielu fluroksipīru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 740/2011 (2011. gada 27. jūlijs), ar ko apstiprina darbīgo vielu bispiribaku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 786/2011 (2011. gada 5. augusts), ar ko apstiprina darbīgo vielu 1-naftilacetamīdu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 un Komisijas Lēmuma 2008/941/EK pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 787/2011 (2011. gada 5. augusts), ar ko apstiprina darbīgo vielu 1-naftiletiķskābi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 un Komisijas Lēmuma 2008/941/EK pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 788/2011 (2011. gada 5. augusts), ar ko apstiprina darbīgo vielu fluazifopu-P saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 un Komisijas Lēmuma 2008/934/EK pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 797/2011 (2011. gada 9. augusts), ar ko apstiprina darbīgo vielu spiroksamīnu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 798/2011 (2011. gada 9. augusts), ar ko apstiprina darbīgo vielu “oksifluorfēns” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu un Komisijas Lēmumu 2008/934/EK

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 800/2011 (2011. gada 9. augusts), ar ko apstiprina darbīgo vielu teflutrīnu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 un Komisijas Lēmuma 2008/934/EK pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 807/2011 (2011. gada 10. augusts), ar ko apstiprina darbīgo vielu triazoksīdu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 810/2011 (2011. gada 11. augusts), ar ko apstiprina darbīgo vielu krezoksimmetilu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 974/2011 (2011. gada 29. septembris), ar ko apstiprina darbīgo vielu akrinatrīnu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu un Komisijas Lēmumu 2008/934/EK

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 993/2011 (2011. gada 6. oktobris), ar ko apstiprina darbīgo vielu 8-hidroksihinolīnu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1143/2011 (2011. gada 10. novembris), ar ko apstiprina darbīgo vielu prohlorāzu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu un Komisijas Lēmumu 2008/934/EK

2020

Komisijas Īstenošanas lēmums 2011/787/ES (2011. gada 29. novembris), ar ko dalībvalstīm uz laiku atļauj veikt ārkārtas pasākumus pret Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al. izplatīšanos attiecībā uz Ēģipti

2020

Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/138/ES (2012. gada 1. marts) par ārkārtas pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Anoplophora chinensis (Forster) ievešanu un izplatīšanos Savienībā

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 359/2012 (2012. gada 25. aprīlis), ar ko apstiprina darbīgo vielu metamu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/340/ES (2012. gada 25. jūnijs) par īslaicīga eksperimenta organizēšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz oficiālā uzraudzībā veiktu lauku pārbaudi bāzes sēklām un sēklām, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām

2018

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 582/2012 (2012. gada 2. jūlijs), ar ko apstiprina darbīgo vielu bifentrīnu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 589/2012 (2012. gada 4. jūlijs), ar ko apstiprina darbīgo vielu fluksapiroksādu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 595/2012 (2012. gada 5. jūlijs), ar ko apstiprina darbīgo vielu fenpirazamīnu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 746/2012 (2012. gada 16. augusts), ar ko apstiprina darbīgo vielu Adoxophyes orana granulovirus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/535/ES (2012. gada 26. septembris) par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematodes) izplatīšanos Savienībā

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 485/2013 (2013. gada 24. maijs), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz darbīgo vielu klotianidīna, tiametoksama un imidakloprīda apstiprināšanas nosacījumiem un tādu sēklu izmantošanas un tirdzniecības aizliegšanu, kuras apstrādātas ar augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur minētās darbīgās vielas

2018

Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/20/ES (2014. gada 6. februāris), ar ko nosaka Savienības kategorijas bāzes un sertificētiem sēklas kartupeļiem un šīm kategorijām piemērojamos nosacījumus un apzīmējumus

2018

Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/21/ES (2014. gada 6. februāris), ar ko nosaka minimālos nosacījumus un Savienības kategorijas attiecībā uz pirmsbāzes sēklas kartupeļiem

2018

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 632/2014 (2014. gada 13. maijs), ar ko apstiprina darbīgo vielu flubendiamīdu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 571/2014 (2014. gada 26. maijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū apstiprina darbīgo vielu ipkonazolu un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

2020

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/362/ES (2014. gada 13. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2009/109/EK par pagaidu eksperimenta organizēšanu, paredzot dažas atkāpes attiecībā uz tirdzniecību ar sēklu maisījumiem, ko paredzēts izmantot kā lopbarības augus saskaņā ar Padomes Direktīvu 66/401/EEK

2018

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/367/ES (2014. gada 16. jūnijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 2002/56/EK attiecībā uz 21. panta 3. punktā noteikto datumu, līdz kuram dalībvalstīm ir atļauts pagarināt spēkā esamības termiņu lēmumiem par trešo valstu izcelsmes sēklas kartupeļu līdzvērtību

2018

Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/83/ES (2014. gada 25. jūnijs), ar ko groza I, II, III, IV un V pielikumu Padomes Direktīvā 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā

2019

Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/96/ES (2014. gada 15. oktobris) par marķēšanas, iepakojumu noslēgšanas un iepakošanas prasībām augļaugu pavairošanas materiālam un augļu ražošanai paredzētiem augļaugiem, kas ietilpst Padomes Direktīvas 2008/90/EK darbības jomā

2018

Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/97/ES (2014. gada 15. oktobris), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz piegādātāju un šķirņu reģistrāciju un kopējo šķirņu sarakstu

2018

Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/98/ES (2014. gada 15. oktobris), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz konkrētām prasībām, kuras noteiktas tās I pielikumā minētajām augļaugu ģintīm un sugām, konkrētām prasībām, kas jāievēro piegādātājiem, un sīki izstrādātiem noteikumiem par oficiālajām pārbaudēm

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu

2018

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1946/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par ģenētiski modificētu organismu pārvietošanu pāri robežām

2018


(1)   “Pieņemšana” nozīmē īstenošanas datumu, kas noteikts attiecīgajā tiesību aktā, kurš publicēts Ukrainas oficiālajā vēstnesī vai valdības vēstnesī vai publicēts Ukrainas valsts pārtikas nekaitīguma un patērētāju aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē un kurš stājas spēkā nekavējoties vai pēc noteikta pārejas laika."


22.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/73


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1749

(2019. gada 14. oktobris)

par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā attiecībā uz Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā 4. pantu Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā (Nr. 19) par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā,

ņemot vērā 2019. gada 12. aprīļa vēstulē Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājam izteikto Īrijas valdības lūgumu ļaut tai piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā, kā izklāstīts minētajā vēstulē,

tā kā:

(1)

Padome ar Lēmumu 2002/192/EK (1) atļāva Īrijai piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā saskaņā ar minētajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (2) izveidoja Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kuru parasti dēvē par eu-LISA, lai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā nodrošinātu otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II), Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un Eurodac darbības pārvaldību, kā arī šo sistēmu sakaru infrastruktūras konkrētu aspektu darbības pārvaldību un potenciāli arī citu lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību, balstoties uz atsevišķiem Savienības tiesību aktiem, kuru pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67.–89. pants.

(3)

Padome ar Lēmumu 2012/764/ES (3) atļāva Īrijai piedalīties Regulā (ES) Nr. 1077/2011, ciktāl tā attiecas uz VIS darbības pārvaldību un SIS II to daļu darbības pārvaldību, kurās Īrija nepiedalās.

(4)

2018. gada 14. novembrī pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1726 (4), ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011. Ar Regulu (ES) 2018/1726 izveido Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) (“Aģentūra”), kas aizstāj aģentūru, kura tika izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011, un turpina tās darbu. Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1726 atsauces uz atcelto Regulu (ES) Nr. 1077/2011 jāuzskata par atsaucēm uz Regulu (ES) 2018/1726 un tās jālasa saskaņā ar minētās regulas pielikumā esošo atbilstības tabulu.

(5)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1726 Aģentūra ir atbildīga par Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), VIS un Eurodac darbības pārvaldību. Aģentūra ir atbildīga arī par ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS), DubliNet un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) sagatavošanu, izstrādi vai darbības pārvaldību. Aģentūra varētu arī kļūt atbildīga par citu lielapjoma IT sistēmu sagatavošanu, izstrādi un darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, ja tas paredzēts attiecīgos Savienības tiesību aktos, kuru pamatā ir LESD 67.–89. pants.

(6)

SIS ir daļa no Šengenas acquis. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1861 (5) un (ES) 2018/1862 (6) reglamentē SIS izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un attiecīgi policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās. Turklāt Regula (ES) 2018/1860 (7) reglamentē SIS izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi. Tiklīdz Regulas (ES) 2018/1861 un (ES) 2018/1862 būs piemērojamas, tās aizstās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (8) un Padomes Lēmumu 2007/533/TI (9), ko šajos jautājums piemēro pašlaik. Tomēr Īrija piedalījās tikai Lēmuma 2007/533/TI pieņemšanā un Regulas (ES) 2018/1862 pieņemšanā, ar ko pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuri minēti Lēmuma 2002/192/EK 1. panta a) punkta ii) apakšpunktā.

(7)

Arī VIS ir daļa no Šengenas acquis. Īrija nepiedalījās Padomes Lēmuma 2004/512/EK (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 (11) un Padomes Lēmuma 2008/633/TI (12) pieņemšanā, kas reglamentē VIS izveidi, darbību vai izmantošanu, un tie nav tai saistoši.

(8)

Eurodac nav daļa no Šengenas acquis. Īrija ir piedalījusies Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma (ES) Nr. 603/2013 (13) pieņemšanā, kas reglamentē Eurodac izveidi, darbību un izmantošanu, un tas ir tai saistošs.

(9)

IIS ir daļa no Šengenas acquis. Īrija nepiedalījās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2226 (14) pieņemšanā, kas reglamentē IIS izveidi, darbību un izmantošanu, un tā nav tai saistoša.

(10)

Arī ETIAS ir daļa no Šengenas acquis. Īrija nepiedalījās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240 (15) pieņemšanā, kas reglamentē ETIAS izveidi, darbību un izmantošanu, un tā nav tai saistoša.

(11)

DubliNet nav daļa no Šengenas acquis. Īrijai ir saistoša Komisijas Regula (EK) Nr. 1560/2003 (16), ar ko izveido DubliNet – atsevišķu drošu elektroniskās datu pārraides kanālu.

(12)

Ievērojot tās dalību Eurodac, DubliNet un tās daļējo dalību SIS II, Īrijai ir tiesības piedalīties Aģentūras darbībā, ciktāl Aģentūra ir atbildīga par SIS II darbības pārvaldību, kā reglamentēts Regulā (ES) 2018/1862, un par Eurodac un DubliNet darbības pārvaldību.

(13)

Aģentūra ir nedalāms tiesību subjekts, un to raksturo vienota organizatoriska un finansiāla struktūra. Attiecīgi un saskaņā ar LESD 288. pantu Aģentūra tika izveidota ar vienotu leģislatīvu instrumentu, kas ir kopumā piemērojams tajās dalībvalstīs, kurām tas ir saistošs. Tas Īrijai izslēdz daļējas piemērošanas iespēju. Līdz ar to būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka Īrijā tiek piemērota visa Regula (ES) 2018/1726 kopumā.

(14)

Saskaņā ar 4. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu Īrija 2019. gada 12. aprīļa vēstulē paziņoja Komisijai un Padomei par nodomu pieņemt Regulas (ES) 2018/1726 noteikumus attiecībā uz Eurodac un DubliNet.

(15)

Saskaņā ar LESD 331. panta 1. punktā paredzēto procedūru Komisija ar 2019. gada 23. jūlija Lēmumu apstiprināja Regulas (ES) 2018/1726 piemērošanu attiecībā uz Īriju, ciktāl minētās regulas noteikumi attiecas uz Eurodac un DubliNet. Minētajā lēmumā ir paredzēts, ka Regula (ES) 2018/1726 Īrijā stājas spēkā dienā, kad spēkā stājas Padomes Lēmums par Īrijas lūgumu piedalīties Regulas (ES) 2018/1726 noteikumu īstenošanā attiecībā uz SIS II, kā reglamentēts ar Regulu (ES) 2018/1861, ar ko aizstās Regulu (EK) Nr. 1987/2006, un ar Regulu (ES) 2018/1860, un attiecībā uz VIS, IIS un ETIAS.

(16)

Pēc Komisijas 2019. gada 23. jūlija Lēmuma pieņemšanas ir izpildīts pirmais priekšnosacījums, lai Īrija varētu piedalīties Regulas (ES) 2018/1726 noteikumos.

(17)

Lai nodrošinātu atbilstību Līgumiem un piemērojamajiem protokoliem un vienlaikus saglabātu Regulas (ES) 2018/1726 vienotību un saskaņotību, Īrija 2019. gada 12. aprīļa vēstulē Padomei ir lūgusi atļauju piedalīties Regulā (ES) 2018/1726 saskaņā ar 4. pantu Protokolā Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (“Šengenas protokols”), ciktāl Regulas (ES) 2018/1726 noteikumi attiecas uz Aģentūras atbildību par SIS darbības pārvaldību, kā reglamentēts ar Regulu (ES) 2018/1861, ar ko aizstās Regulu (EK) Nr. 1987/2006, un ar Regulu (ES) 2018/1860, un par VIS, IIS un ETIAS darbības pārvaldību.

(18)

Padome atzīst Īrijas tiesības saskaņā ar Šengenas protokola 4. pantu lūgt atļauju piedalīties Regulas (ES) 2018/1726 noteikumos, ciktāl Īrija nepiedalīsies minētajā regulā citu iemeslu dēļ.

(19)

Īrijas dalība Regulā (ES) 2018/1726 neskar to, ka Īrija pašlaik nepiedalās un nevar piedalīties to Šengenas acquis noteikumu īstenošanā, kuri attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo brīvu pārvietošanos, vīzu politiku un kārtību, kādā personas šķērso dalībvalstu ārējās robežas. Tādēļ Regulā (ES) 2018/1726 ir iekļauti īpaši noteikumi, kas atspoguļo šo Īrijas īpašo situāciju, jo īpaši attiecībā uz ierobežotajām balsstiesībām Aģentūras valdē.

(20)

Jauktā komiteja, kas izveidota saskaņā ar 3. pantu Nolīgumā, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par Norvēģijas Karalistes asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (17), saskaņā ar minētā nolīguma 5. pantu ir informēta par šā lēmuma sagatavošanu.

(21)

Jauktā komiteja, kas izveidota saskaņā ar 3. pantu Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (18), saskaņā ar minētā nolīguma 5. pantu ir informēta par šā lēmuma sagatavošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atbilstoši Lēmumiem 2002/192/EK un 2012/764/ES Īrija piedalās Regulā (ES) 2018/1726, ciktāl tā attiecas uz VIS darbības pārvaldību, to SIS daļu darbības pārvaldību, kurās Īrija nepiedalās, un IIS un ETIAS darbības pārvaldību.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2019. gada 14. oktobrī

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

J. LEPPÄ


(1)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1077/2011 (2011. gada 25. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2012/764/ES (2012. gada 6. decembris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā attiecībā uz Eiropas Aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 337, 11.12.2012., 48. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1726 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 295, 21.11.2018., 99. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1861 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un ar kuru groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un groza un atceļ Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (OV L 312, 7.12.2018., 14. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1860 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 312, 7.12.2018., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.).

(9)  Padomes Lēmums 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.).

(10)  Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS Regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(12)  Padomes Lēmums 2008/633/TI (2008. gada 23. jūnijs) par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 603/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 180, 29.6.2013., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.).

(16)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1560/2003 (2003. gada 2. septembris), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 222, 5.9.2003., 3. lpp.).

(17)   OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(18)   OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.