10.10.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/15

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1693

(2019. gada 9. oktobris),

ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda riteņu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

pēc apspriešanās ar dalībvalstīm,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2019. gada 15. februārī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes tērauda riteņu (“TR”) importu Savienībā. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Pēc tam, kad Eiropas Riteņu ražotāju apvienība (“EUWA” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2019. gada 3. janvārī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no tērauda riteņu ražošanas kopapjoma Savienībā, Komisija sāka izmeklēšanu. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)	Pēc paziņojuma par procedūras sākšanu Komisija saņēma vairākus jautājumus un piezīmes par attiecīgā ražojuma definīciju. Šajā sakarībā Komisija paziņojumā, ar ko grozīja paziņojumu par procedūras sākšanu (3), precizēja ražojuma tvērumu.

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu Komisija laikposmā pirms informācijas izpaušanas reģistrē importu, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, ja vien tai nav pietiekamu pierādījumu, ka ir izpildītas konkrētas prasības. Viena no šīm prasībām, kas minētas pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā, ir, lai papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms turpinātu ievērojami pieaugt. Eurostat dati liecina, ka pirmajos četros mēnešos pēc izmeklēšanas sākšanas (t. i., no 2019. gada marta līdz jūnijam) TR imports no ĶTR samazinājās par 72 %, salīdzinot ar to pašu periodu 2018. gadā, un par 74 %, salīdzinot ar četru mēnešu vidējo rādītāju izmeklēšanas periodā (2018. gadā, sk. 23. apsvērumu). Bez tam Komisija norāda, ka arī informācija no datubāzes Surveillance 2 par attiecīgā ražojuma importa apjomiem liecina, kam importa apjoms ievērojami samazinājies. Tādēļ Komisija nenoteica, ka attiecīgā ražojuma imports saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu ir jāreģistrē, jo nebija izpildīts 10. panta 4. punkta otrais būtiskais nosacījums, t. i., importa apjoma turpmāks ievērojams pieaugums.

1.2. Ieinteresētās personas

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, lai tās varētu piedalīties izmeklēšanā. Bez tam Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, ĶTR iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(6)	Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

1.3. Atlase

(7)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.3.1. Savienības ražotāju atlase

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu līdz samērīgam skaitam, izmantojot atlasi, un ka ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija izraudzījās izlasi, pamatojoties uz informāciju, kas Komisijai bija pieejama izmeklēšanas sākumposmā. Tās pamatā bija līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjoms ES izmeklēšanas periodā. Izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji, kas bija no trim dažādām dalībvalstīm, veidoja vairāk nekā 35 % no aplēstā līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas kopapjoma ES. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes iesniedza tikai EUWA, kas lūdza iekļaut vienu papildu uzņēmumu, lai uzlabotu izlases reprezentativitāti. Pēc piezīmju saņemšanas Komisija izlēma pievienot vienu uzņēmumu. Tomēr attiecīgais Savienības ražotājs atteicās sadarboties izmeklēšanā. Tādējādi tika apstiprināta provizoriskā izlase, kas ietvēra trīs Savienības ražotājus. Izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(9)

Izlasē iekļautie Savienības ražotāji, kā arī citi Savienības ražotāji, kas piedalās izmeklēšanā, lūdza Komisiju procedūras gaitā saglabāt to identitātes konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, pamatojot lūgumu ar bailēm no tā, ka daži to pircēji varētu veikt pretpasākumus. Komisija, pamatojoties uz lūgumā izklāstīto atbilstīgo pamatojumu, piekrita Savienības ražotājiem piešķirt anonimitāti.

1.3.2. Importētāju atlase

(10)	Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(11)	Divi nesaistīti importētāji sniedza lūgto informāciju. Ņemot vērā nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

1.3.3. Ražotāju eksportētāju atlase Ķīnas Tautas Republikā

(12)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā (ja tādi būtu), un/vai ar tiem sazināties.

(13)

Divdesmit septiņi ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Komisija konstatēja, ka izlasē ir iekļaujami divdesmit ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas. Septiņi ražotāji neziņoja par attiecīgā ražojuma eksportu uz ES izmeklēšanas periodā, tāpēc tika uzskatīts, ka tie nav iekļaujami izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim uzņēmumiem, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Izlases izveides pamatā bija lielākie eksporta apjomi uz Savienību, taču tāpat tika ņemts vērā tas, lai tiktu aptverti visu veidu TR (TR, ko izmanto vieglajiem pasažieru pārvadājumiem un komercpārvadājumiem).

(14)	Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Piezīmes sniegtas netika.

(15)	Pēc tam viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem atteicās sadarboties, un to aizstāja ar nākamo lielāko ražotāju eksportētāju.

(16)	Pēc pārbaudes apmeklējuma, ņemot vērā būtiskās nepilnības informācijā, ko bija sniedzis viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, Komisija, pamatojoties uz pamatregulas 18. panta 1. punktu, izlēma neņemt šo informāciju vērā (4).

(17)	Turklāt, tā kā no šīs izmeklēšanas tvēruma tika izslēgti konkrētu veidu ražojumi, kā izklāstīts tālāk 2.3. iedaļā, uz vienu no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, šī izmeklēšana vairs neattiecās.

(18)

Iepriekš izklāstītā rezultātā izlase tika samazināta līdz vienam uzņēmumam, aptverot aptuveni 20 % no attiecīgā ražojuma eksporta no Ķīnas uz Savienību izmeklēšanas periodā. Ņemot vērā nesadarbošanās pakāpi izlases ietvaros un jaunas izlases izveidei nepietiekamo laiku, Komisija, pamatojoties uz pamatregulas 17. panta 4. punktu, provizoriski izlēma piemērot pamatregulas18. panta attiecīgos noteikumus.

1.4. Atsevišķa pārbaude

(19)

Sākotnēji desmit no ražotājiem eksportētājiem, kas iesniedza aizpildītu atlases veidlapu, pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Procedūras sākšanas dienā Komisija anketu darīja pieejamu tiešsaistē. Turklāt, paziņojot par izlasi, Komisija informēja ražotājus eksportētājus, kuri nebija iekļauti izlasē, ka tiem ir jāsniedz atbildes uz anketas jautājumiem, ja viņi vēlas tikt pārbaudīti atsevišķi. Tomēr neviens no uzņēmumiem neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ atsevišķa pārbaude netika veikta.

1.5. Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(20)	Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem ĶTR pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Savienības ražotāju, importētāju, lietotāju un ražotāju eksportētāju anketas tika publicētas tiešsaistē (5) izmeklēšanas sākšanas dienā.

(21)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Viens nesaistīts importētājs iesniedza Komisijai atbildes uz anketas jautājumiem; taču tās bija nepilnīgas, un šī puse pārstāja sadarboties izmeklēšanā, kad tai lūdza papildināt atbildes uz anketas jautājumiem. No ĶV atbilde netika saņemta.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski konstatētu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādos uzņēmumos:

Ražotāji Savienībā:

—	uzņēmums C, Eiropas Savienība,

—	uzņēmums E, Eiropas Savienība,

—	uzņēmums H, Eiropas Savienība.

Savienības ražotāju apvienība:

—	EUWA, Brisele, Beļģija.

ĶTR ražotāji eksportētāji:

—

Hangtong grupa:

—	Zhejiang Hangtong Machinery Manufacture Co., Ltd (ražotājs), Taizhou, Ķīna,

—	Ningbo Hi-Tech Zone Tongcheng Auto Parts Co., Ltd (tirgotājs), Ningbo, Ķīna,

—	Ningbo Wheelsky Company Limited (ārzonas tirgotājs), Ningbo, Ķīna,

—

Xingmin grupa:

—	Xingmin Intelligent Transportation Systems Co., Ltd (ražotājs eksportētājs), Longkou, Ķīna,

—	Tangshan Xingmin Wheels Co., Ltd (ražotājs), Tangshan, Ķīna,

—	Xianning Xingmin Wheels Co., Ltd (ražotājs), Xianning, Ķīna.

1.6. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(23)	Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.7. Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(24)	Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu.

(25)

Tādējādi, lai savāktu datus, kas vajadzīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta eventuālai piemērošanai, paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visus ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī sniegt paziņojuma par procedūras sākšanu III pielikumā prasīto informāciju par izejresursiem, ko izmanto TR ražošanā. Attiecīgo informāciju sniedza divdesmit trīs ražotāji eksportētāji.

(26)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumu par nozīmīgajiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, tā nosūtīja anketu arī ĶV. No ĶV netika saņemta atbilde. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(27)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus par to, ka ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Viens ražotājs eksportētājs iesniedza piezīmes par to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(28)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai varētu būt vajadzīgs izvēlēties attiecīgu [atbilstošu] reprezentatīvo valsti, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(29)

Komisija 2019. gada 6. martā publicēja pirmo paziņojumu par lietas materiāliem (“2019. gada 6. marta paziņojums”) (6), kurā lūdza ieinteresēto personu viedokli par attiecīgiem avotiem, ko Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkta otro ievilkumu var izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija ir uzskaitījusi visus ražošanas faktorus, kā materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica iespējamās reprezentatīvās valstis (proti, Argentīnu, Brazīliju, Kolumbiju, Malaiziju, Meksiku, Krieviju, Dienvidāfriku, Taizemi un Turciju).

(30)	Komisija deva iespēju visām ieinteresētajām personām iesniegt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes no viena ražotāja eksportētāja un no sūdzības iesniedzēja. ĶV nesniedza piezīmes.

(31)

Par 2019. gada 6. marta paziņojumu saņemtās piezīmes Komisija aplūkoja 2019. gada 16. aprīļa sniegtajā otrajā paziņojumā par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“2019. gada 16. aprīļa paziņojums”) (7). Komisija izveidoja arī ražošanas faktoru sarakstu un secināja, ka šajā posmā visatbilstošākā reprezentatīvā valsts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē ir Brazīlija. Šajā posmā nebija iespējams sagatavot galīgu sarakstu ar HS kodiem, pēc kuriem būtu jāklasificē ražošanas faktori. Tā kā ar dažiem no iespējamiem HS kodiem uz Brazīliju netika veikts imports, Komisija šajā posmā ir secinājusi, ka Turciju un Dienvidāfriku vajadzības gadījumā arī varētu uzskatīt par atbilstošām reprezentatīvām valstīm. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes tikai no sūdzības iesniedzēja. Šajā regulā ir aplūkotas tā sniegtās piezīmes.

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Attiecīgais ražojums

(32)

Atbilstoši grozījumiem, ka izdarīti ar 3. apsvērumā minēto paziņojumu, attiecīgais ražojums ir tērauda riteņi neatkarīgi no tā, vai tiem ir piederumi un vai tie ir aprīkoti ar riepām, paredzēti:

—	vilcējiem,

—	mehāniskajiem transportlīdzekļiem cilvēku un/vai preču pārvadāšanai,

—	speciālajiem transportlīdzekļiem (piemēram, ugunsdzēsības automobiļiem, laistītājautomobiļiem),

—	piekabēm, puspiekabēm, dzīvojamajiem autofurgoniem un tamlīdzīgiem transportlīdzekļiem bez mehāniskās piedziņas,

ar ĶTR izcelsmi un patlaban klasificēti ar KN kodiem ex 8708 70 10, ex 8708 70 99 un ex 8716 90 90 (Taric kodi 8708701080, 8708701085, 8708709920, 8708709980, 8716909095 un 8716909097) (“attiecīgais ražojums”).

(33)

Nav iekļauti šādi ražojumi:

—	tērauda riteņi patlaban apakšpozīcijā 8701 10 klasificēto kājniektraktoru rūpnieciskai montāžai,

—	riteņi ceļu kvadricikliem,

—	viengaballējuma zvaigžņveida riteņu rumbas, no melnā metāla,

—	riteņi mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas īpaši konstruēti lietojumiem ārpus koplietošanas ceļiem (piemēram, riteņi lauksaimniecības traktoriem vai mežsaimniecības traktoriem, dakštveres autoiekrāvējiem, lidostas traktoriem, pašizgāzējiem, kas nav paredzēti braukšanai pa automaģistrālēm).

2.2. Līdzīgais ražojums

(34)

Izmeklēšana parādīja, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vieni un tie paši pamatlietojumi:

—	attiecīgajam ražojumam,

—	ĶTR ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam,

—	Brazīlijā, kas izmantota par reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē, ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam un

—	ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(35)	Tāpēc šajā posmā Komisija nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.3. Apgalvojumi par ražojuma tvērumu

(36)

Viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka tērauda riteņi, kas īpaši paredzēti vieglo pasažieru automobiļu piekabēm un autofurgoniem, kas klasificēti ar KN kodu 8716 90 90 un kam loka diametrs ir 16 collas vai mazāks, būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma, jo tos neražo Savienībā un tiem nav tādas pašas tehniskās pamatīpašības, kādas ir pārējiem ražojumiem, kuri ietilpst ražojuma tvērumā.

(37)

Attiecībā uz tehniskajām pamatīpašībām attiecīgais uzņēmums norādīja, ka specifikācijas, ko piemēro vieglo pasažieru automobiļu piekabēm un autofurgoniem, it sevišķi saistībā ar stiprību (un tādējādi arī testēšanu), ir zemākas nekā vieglo pasažieru automobiļu riteņiem. Turklāt šiem riteņiem ir jāatbilst konkrētām specifikācijām, kas saistītas ar lielāku slodzi un mazāka ātruma prasībām šādiem riteņiem, ko paredzēts pārdot Savienībā. Tas arī nozīmētu, ka vieglā pasažieru automobiļa piekabes un autofurgona tērauda riteni nedrīkst likumīgi pārdot un izmantot par vieglā pasažieru automobiļa tērauda riteni. Uzņēmums norādīja arī, ka vieglo pasažieru automobiļu piekabju un autofurgonu tērauda riteņi ir klasificējami ar KN kodu 8716 90 90, savukārt vieglo pasažieru automobiļu tērauda riteņi klasificējami pozīcijā 8708.

(38)

Izmeklēšanas gaitā Komisija turklāt saņēma piezīmes par to, ka no izmeklēšanas tvēruma potenciāli varētu izslēgt lauksaimniecības piekabju un citāda vilkta uz lauka izmantojama lauksaimniecības aprīkojuma riteņus, kam loka diametrs ir 16 collas vai mazāks. Paziņojumā par procedūras sākšanu bija skaidri noteikts, ka ir izslēgti “riteņi mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas īpaši konstruēti lietojumiem ārpus koplietošanas ceļiem (piemēram, riteņi lauksaimniecības traktoriem vai mežsaimniecības traktoriem, dakštveres autoiekrāvējiem, lidostas traktoriem, pašizgāzējiem, kas nav paredzēti braukšanai pa automaģistrālēm)”. Taču tērauda riteņi transportlīdzekļiem bez mehāniskās piedziņas, piemēram, lauksaimniecības piekabēm un citādam vilktam uz lauka izmantojamam lauksaimniecības aprīkojumam, sākotnēji bija iekļauti ražojuma tvērumā. Tika apgalvots, ka, tāpat kā vieglo pasažieru automobiļu piekabju un autofurgonu tērauda riteņiem, arī šādiem riteņiem ir atšķirīgas tehniskās pamatīpašības un ka tie nav savstarpēji aizstājami ar citiem ražojumiem, kas ietilpst ražojuma tvērumā.

(39)

Komisija 2019. gada 24. jūnijā publicēja paziņojumu par lietas materiāliem, aicinot visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes par iepriekš izklāstītajiem apgalvojumiem attiecībā uz ražojuma tvērumu. Piezīmes par minēto paziņojumu iesniedza sūdzības iesniedzējs, trīs ražotāji eksportētāji un viens Savienības importētājs. Visas šīs personas atbalstīja iepriekš 36. un 38. apsvērumā rezumēto apgalvojumu par ražojuma izslēgšanu.

2.4. Secinājumi par attiecīgo ražojumu

(40)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka 36. un 38. apsvērumā minētajiem riteņiem ir ierobežots diametrs, kas ir 16 collas vai mazāks, un ka to tehniskās pamatīpašības atšķiras no citu ražojuma tvērumā esošo ražojumu īpašībām, jo tos nav paredzēts uzstādīt un nevar uzstādīti mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Tādēļ Komisija provizoriski konstatēja, ka šie ražojumi būtu jāizslēdz.

(41)	Pēc izslēgšanas, kas aprakstīta 40. apsvērumā, viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas ražoja un eksportēja uz Savienību tikai izslēgtā veida ražojumu, vairs netiek uzskatīts par attiecīgā ražojuma ražotāju eksportētāju.

(42)

Tādēļ attiecīgais ražojums tiek provizoriski definēts kā tērauda riteņi neatkarīgi no tā, vai tiem ir piederumi un vai tie ir aprīkoti ar riepām, paredzēti:

—	vilcējiem,

—	mehāniskajiem transportlīdzekļiem cilvēku un/vai preču pārvadāšanai,

—	speciālajiem transportlīdzekļiem (piemēram, ugunsdzēsības automobiļiem, laistītājautomobiļiem),

—	vilcēju piekabēm vai puspiekabēm bez mehāniskās piedziņas,

ar Ķīnas Tautas Republikas izcelsmi un patlaban klasificētiem ar KN kodiem ex 8708 70 10, ex 8708 70 99 un ex 8716 90 90 (Taric kodi 8708701080, 8708701085, 8708709920, 8708709980, 8716909095 un 8716909097) (“attiecīgais ražojums”).

Nav iekļauti šādi ražojumi:

—	tērauda riteņi patlaban apakšpozīcijā 8701 10 klasificēto kājniektraktoru rūpnieciskai montāžai,

—	riteņi ceļu kvadricikliem,

—	viengaballējuma zvaigžņveida riteņu rumbas, no melnā metāla,

—	riteņi mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas īpaši konstruēti lietojumiem ārpus koplietošanas ceļiem (piemēram, riteņi lauksaimniecības traktoriem vai mežsaimniecības traktoriem, dakštveres autoiekrāvējiem, lidostas traktoriem, pašizgāzējiem, kas nav paredzēti braukšanai pa automaģistrālēm),

—	vieglo pasažieru automobiļu piekabju, autofurgonu, lauksaimniecības piekabju un citāda vilkta uz lauka izmantojama lauksaimniecības aprīkojuma riteņi, kuru diametrs nepārsniedz 16 collas.

3. DEMPINGS

3.1. Ievadpiezīmes

(43)	Kā skaidrots 17. apsvērumā, izlasē palika tikai divi ražotāji eksportētāji, kurus pēc tam pārbaudīja.

(44)

Attiecībā uz vienu no šiem uzņēmumiem Komisija izlēma izmantot pamatregulas 18. panta noteikumus, proti, 18. panta 1. punkta pirmo teikumu, un neņemt vērā sniegto informāciju. Šāds lēmums tika pieņemts tādēļ, ka paziņotie dati par pārdošanu eksportam tika uzskatīti par neuzticamiem, jo tos nebija iespējams saskaņot ar uzņēmuma revidētajiem pārskatiem. Tāpēc Komisija nav saņēmusi informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu dempinga starpību uzņēmumam.

(45)	Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu ieinteresētā persona tika informēta par iemesliem, kāpēc sniegtā informācija netika ņemta vērā, un tai tika dota iespēja sniegt papildu skaidrojumus.

(46)

Uzņēmums iesniedza piezīmes par Komisijas nodomu izmantot pamatregulas 18. pantu, un pēc tā pieprasījuma to uzklausīja tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Noraidīto datu konfidencialitātes dēļ, kā arī tādēļ, ka tie attiecas tieši uz šo uzņēmumu, un ņemot vērā piezīmes, ko uzņēmums bija sniedzis dokumentācijā un vēlāk uzklausīšanā, Komisijas konstatējumi šajā jautājumā tika atklāti attiecīgajam uzņēmumam atsevišķā provizoriski izpaustā informācijā.

(47)

Tā kā piezīmes, ko uzņēmums bija sniedzis dokumentācijā un vēlāk uzklausīšanā pie uzklausīšanas amatpersonas, neviesa izmaiņas faktos un secinājumos, ko Komisija guva pārbaudes apmeklējumā uzņēmuma telpās, Komisija provizoriski apstiprināja pieejamo faktu izmantošanu attiecībā uz šo ražotāju eksportētāju.

(48)	Tādējādi turpmāk norādītais dempinga starpības aprēķins attiecas uz vienīgo izlasē palikušo uzņēmumu.

3.2. Normālā vērtība

(49)	Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir teikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti [pircēji]”.

(50)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā ir secinājusi, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.2.1. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

3.2.1.1. Ievads

(51)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts: “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

—	attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

—	valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

—	diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

—	bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

—	izkropļotas algu izmaksas,

—	piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts”.

(52)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, citustarp ņem vērā faktoru neizsmeļošo sarakstu, kas iekļauts pirmajā minētajā noteikumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no šādiem faktoriem uz cenām un izmaksām attiecīgā ražojuma eksportētājvalstī. Faktiski, tā kā šis saraksts nav kumulatīvs, tad nozīmīgu kropļojumu konstatācijai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(53)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(54)

Ievērojot šo noteikumu, Komisija ir publicējusi ziņojumu par ĶTR (“Ziņojums”) (8), kas apliecina, ka daudzos ekonomikas līmeņos ir būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītus kropļojumus), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu nozarē). Izmeklēšanas sākumposmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos. Arī sūdzībā bija ietverti daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina Ziņojumu. Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos.

(55)

Sūdzība ietvēra atjauninātu informāciju par jaudas pārpalikumu tērauda ražošanā – tas ir galvenā izejviela attiecīgā ražojuma ražošanai un veido vairāk nekā 60 % no izgatavošanas izmaksām. Tajā ir atsauce uz Eiropas Savienības Tirdzniecības palātas Ķīnā ziņojumu (9), kurā ir konstatēts, ka ĶTR nav spējusi pildīt savus solījumus samazināt ražošanas jaudu līdz reālistiskākiem līmeņiem. Šo situāciju konkrēti ir veicinājusi:

—	vēlme daļai no reģioniem būt pašpietiekamiem, kā rezultātā radies jaudas pārpalikums valsts līmenī,

—	tādu valsts īpašumā esošu uzņēmumu pastāvēšana, kuri nestrādā atbilstīgi peļņas/zaudējumu apsvērumiem,

—	ĶV stimulu pakete, kas lielas tērauda rūpnīcas mudināja palielināt jaudu un mazas un vidējas tērauda rūpnīcas atkal padarīja rentablas,

—	reģionālo valdību nodrošināta subsidēta enerģija (10).

(56)

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Ķīnas iekšzemes pieprasījums nespēja uzturēt paaugstināto tērauda ražošanas līmeni. Šajā sakarībā sūdzībā tika minēta Pasaules Tērauda asociācija, kas sniedza informāciju, ka mēneša ražošanas apjomi ĶTR 2018. gada oktobrī ir palielinājušies par 9,1 % salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri, savukārt 64 valstīs, kuras sniedz informāciju Pasaules Tērauda asociācijai, šie apjomi vidēji ir palielinājušies tikai par 5,8 %.

(57)	Sūdzībā bija ietverta informācija, ka tērauda ražošanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā kopā ar eksporta samazināšanos, kuru izraisījuši Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nesen noteiktie tirdzniecības aizsardzības instrumenti, varētu izraisīt tērauda cenu pazemināšanos.

(58)

Visbeidzot, sūdzībā bija minēta vēl citāda prakse, kas ietekmē izejvielu cenas:

—	izejvielu un enerģijas izmaksas ĶTR nenosaka brīvā tirgus spēki, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās,

—	Ķīnas tērauda tirgū joprojām lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder ĶV, kurus tā kontrolē un stratēģiski uzrauga,

—	ĶTR joprojām netiek pienācīgi piemērotas bankrota tiesības, uzņēmējdarbības tiesības un īpašuma tiesības,

—	algu izmaksas ir izkropļotas, jo tās nenosaka normāla tirgus spēki vai uzņēmumu un darbaspēka sarunās.

(59)

Kā norādīts attiecīgi 26. un 27. apsvērumā, ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā gadījumā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(60)	Šajā jautājumā piezīmes tika saņemtas tikai no viena ražotāja eksportētāja, kurš apgalvoja, ka normālās vērtības aprēķināšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu nav saderīga ar PTO nolīgumiem, ieskaitot Protokolu par Ķīnas pievienošanos PTO (“Protokols”) un Antidempinga nolīgumam (“ADN”).

(61)

Šajā sakarībā ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pēc tam, kad Protokola 15. sadaļa zaudēja spēku, ES nevajadzētu atkāpties no standarta metodikas normālās vērtības noteikšanai, t. i., tai vajadzētu izmantot tikai eksportētājvalsts iekšzemes cenas un izmaksas, ja vien ADN neatļauj rīkoties citādi. Ņemot vērā iepriekš minēto, ES saskaņā ar ADN 2. pantu būtu jāievēro standarta metodika. Turklāt ieinteresētā persona apgalvoja arī, ka ADN pat nav nozīmīgu kropļojumu jēdziena. Tā kā ne ADN, ne 1994. gada GATT nav juridiska pamata šādai konkrētai darbībai, tad konstatējumu izdarīšana par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un rezultātā arī saliktās normālās vērtības noteikšana nav saderīga ar ADN 1., 2., 6.1. un 18.1. pantu.

(62)

Šīs izmeklēšanas kontekstā Komisija 112. apsvērumā ir secinājusi, ka ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Komisija nepiekrīt ieinteresētās personas apgalvojumam, ka Komisija nedrīkst piemērot 2. panta 6.a punktu. Tieši pretēji, Komisija uzskata, ka 2. panta 6.a punkts ir piemērojams un ir jāpiemēro šajā lietā esošajos apstākļos. Turklāt Komisija uzskata, ka šis noteikums ir saderīgs ar Eiropas Savienības saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Pēc Komisijas domām, kā skaidrots DS473 EU-Biodiesel (Argentīna), pamatregulas noteikumi, kas vispārīgi attiecas uz visām PTO dalībvalstīm, konkrēti, 2. panta 5. punkta otrā daļa, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, pienācīgi koriģētus, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Visbeidzot, antidempinga procedūrās, kas attiecas uz ražojumiem no Ķīnas, nosakot normālo vērtību gan attiecībā uz tirgus ekonomikas standartu, gan attiecībā uz tādas metodikas izmantošanu, kas nav balstīta uz stingru salīdzinājumu ar Ķīnas cenām vai izmaksām, piemēro Protokola par Ķīnas pievienošanos 15. sadaļas daļas, kuras vēl nav zaudējušas spēku.

(63)	Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis nekādus pierādījumus par nozīmīgiem kropļojumiem pašā tērauda riteņu tirgū, bet drīzāk gan balstījis savus apgalvojumus uz kropļojumiem, kas saistīti ar situāciju Ķīnas tērauda tirgū.

(64)

Komisija norādīja, ka visas piezīmes par situāciju Ķīnas tērauda tirgū attiecas arī uz pašu attiecīgo ražojumu, jo, būdams tērauda izstrādājums, tas pieder pie tērauda nozares. Faktiski tērauds veido vairāk nekā 60 % no attiecīgā ražojuma izgatavošanas izmaksām. Turklāt galvenās izejviela, ko izmanto TR ražošanā, ir karsti velmēti plakani tērauda velmējumi (“KVT”), kas veidoja vairāk nekā 50 % no ražošanas kopējām izmaksām, šī izejviela tiek ražota arī Ķīnas tērauda tirgū un ar to saistīti konstatējumi par kropļojumiem ir apstiprināti iepriekšējās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās (11).

(65)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, ieskaitot Ziņojumā ietvertos pierādījumus, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētā analīze aptvēra būtisku valdības iejaukšanos ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, aptverot attiecīgo ražojumu.

3.2.1.2. Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā

(66)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (12). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (13).

(67)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma,” tika iekļauts jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (14). Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(68)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (15). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, ieskaitot rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(69)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir efektīvi jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī tālāk 3.2.1.5. iedaļu) (16).

(70)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī tālāk 3.2.1.8. iedaļu) (17). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu sektora daļas, kas neietilpst banku nozarē, institucionāli un darbības ziņā nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (18).

(71)

Treškārt, attiecībā uz normatīvo vidi valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (19). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu piesaisti un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai vadošajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (20).

(72)	Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz konkrētām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (21).

3.2.1.3. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes

(73)	Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri pieder valstij, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(74)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts īpašumā esošajos uzņēmumos (“VU”). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas jomu īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumos (sk. arī 3.2.1.4. iedaļu), kā arī veidojot VU korporatīvo struktūru (22). Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finanses (23).

(75)

Tieši tērauda nozare ievērojama daļa īpašumu joprojām pieder Ķīnas valdībai. Lai gan tiek lēsts, ka nomināli VU un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir aptuveni vienāds, tomēr no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp 10 pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir VU (24). Tajā pašā laikā, lai gan desmit lielākie ražotāji 2016. gadā veidoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējā saražotā apjoma, ĶV tajā pašā gadā ir izvirzījusi par mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no dzelzs un tērauda ražošanas aptuveni desmit lielos uzņēmumos (25). 2019. gada aprīlī ĶV šo nodomu ir paudusi atkārtoti, paziņodama, ka izdod pamatnostādnes par tērauda nozares konsolidāciju (26). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanos ar neefektīviem VU (27).

(76)

Valdībai plaši iejaucoties tērauda nozarē un nozarē darbojoties proporcionāli lielai daļai VU, pat privātā īpašumā esošajiem tērauda ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Patiešām, kā izklāstīts tālāk 3.2.1.5. iedaļā, gan uz valsts, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem tērauda nozarē attiecas arī stratēģiskā uzraudzība un norādes.

(77)	Lai gan TR ražotāji Ķīnā galvenokārt ir privātā īpašumā esoši uzņēmumi, valsts kontrole un iejaukšanās to galvenās izejvielas, proti, KVT, tirgū nav izslēgta no iepriekš aprakstītā vispārējā satvara.

(78)

Tika konstatēts, ka pārbaudītie TR ražotāji iegādājušies KVT gan no valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, gan privātiem piegādātājiem. Tomēr, ņemot vērā vairāku antisubsidēšanas izmeklēšanu konstatējumus par Ķīnas krasti velmētiem tērauda velmējumiem vai citiem tērauda izstrādājumiem, kam KVT izmanto par izejvielu, no kurām jaunākā ir izmeklēšana, kas attiecās uz tēraudu ar organisku pārklājumu (“OTI”) (28), KVT ražotāja īpašumtiesību formai nav būtiskas nozīmes attiecībā uz konstatējumiem par kropļojumiem.

(79)

Iepriekš minētajā OTI izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka VU, kas OTI ražotājiem piegādā karsti velmētu tēraudu, ir valsts iestādes saskaņā ar PTO Apelācijas institūcijas noteikto testu, jo tās veic valdības funkcijas un, to darot, īsteno valdības pilnvaras. Turklāt Komisija secināja, ka ĶV privātajiem KVT ražotājiem ĶTR uztic un tos norīko nodrošināt preces atbilstoši Antisubsidēšanas regulas (29) 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) un iv) punktam un ka tie rīkojas tāpat kā tēraudu ražojošie valstij piederošie uzņēmumi. Visbeidzot, tika konstatēts, ka KVT cenas ĶTR ir izkropļotas. Tas bija saistīts ar valstij piederošo uzņēmumu stabilo dominējošo stāvokli ĶTR KVT tirgū un ar to, ka privāto piegādātāju KVT cenas tika pielīdzinātas VU cenām.

(80)	Turklāt lielākā daļa automobiļu ražošanas uzņēmumu joprojām (daļēji) ir valsts īpašumā. Ārvalstu autoražotāji ir izveidojuši kopuzņēmumus ar lielākiem VU, jo kopš 1994. gada ir ierobežota ārvalstu kapitāla līdzdalība (30).

(81)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka TR tirgū Ķīnas Tautas Republikā lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder, kurus kontrolē, stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes ĶV.

3.2.1.4. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(82)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, Ķīnas valsts var iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (31), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, caur kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (32)) un uzņēmumam jānodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgie apstākļi. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gadā ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, izvirzot priekšplānā “patriotismu” un partijas disciplīnas ievērošanu (33). Tiek ziņots, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem, un pieaug spiediens uz to, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (34). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, ieskaitot KVT ražotājus un to izejresursu piegādātājus.

(83)

Tieši tērauda nozarē, kā jau norādīts, daudzi no lielākajiem tērauda ražotājiem (arī KVT ražotāji) ir valsts īpašumā. Daži no tiem ir konkrēti minēti “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam” (35) kā piemēri 12. piecgades sasniegumiem (piemēram, Baosteel, Anshan Iron and Steel, Wuhan Iron and Steel u. c.). Valsts īpašumā esošo KVT ražotāju publiski pieejamie dokumenti reizēm uzsver saikni ar ĶV. Piemēram, Baoshan Iron & Steel (jeb Baosteel) 2016. gada pusgada pārskatā norādījis, ka “uzņēmums ir apņēmies pielāgoties reģionālajam 13. piecgades plānam un panācis lielu vienprātību ar vietējo valdību par resursu sadali, pilsētas rūpniecības nozaru sasaisti un ekoloģiskas vides veidošanu” (36). Nesenā antisubsidēšanas izmeklēšanā, kas attiecās uz konkrētiem Ķīnas izcelsmes karsti velmētiem plakaniem dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumiem (“KVT”) (37), Komisija ir konstatējusi, ka trīs no četrām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām ir VU. Visās trijās grupās prezidents vai valdes priekšsēdētājs darbojās arī kā grupas partijas komitejas ĶKP organizācijas sekretārs.

(84)

ĶV iejaukšanās notiek arī autobūves nozarē. Piemēram, SAIC Motor, autobūves VU, 2018. gada pārskatā norādījis, ka “pateicoties valsts valdības stimuliem un autobūves uzņēmumu neatslābstošajiem centieniem, Ķīna ir iekļuvusi lielākajā globālajā jaunās enerģijas automobiļu tirgū ar jaunajām tehnoloģijām, kas strauji attīstās un ir pasaulē vadošās, un ar jauniem modeļiem, kā intelektiskiem un satīklotiem transportlīdzekļiem un koplietojummobilitāti, un ir kļuvusi par vadošo jauna laikmeta veidotāju pasaules auto industrijā” (38).

(85)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.2.1.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšana kropļo TR tirgu vēl vairāk (39). Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos, ieskaitot VU tērauda, autobūves un citās nozarēs (piemēram, finanšu un izejresursu nozarē) ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās.

3.2.1.5. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(86)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (40).

(87)

ĶV atzīst tērauda ražošanas nozari, arī TR ražošanu, par vadošo nozari (41). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda ražošanas nozarei veltītos dokumentos, kas tiek izdoti valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī, piemēram, “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam”. Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “Ķīnas ekonomikas būtiska pamatnozare un valsts stūrakmens” (42). Galvenie plānā izklāstītie uzdevumi un mērķi aptver visus nozares attīstības aspektus (43).

(88)

Ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plānā (44) ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas ražo augstas kvalitātes tērauda izstrādājumu veidus (45). Tas ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu izstrādājumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (46).

(89)

“Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā” (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (47) (“katalogs”) dzelzs un tērauda ražošanas nozare iekļauta vecināmo nozaru sarakstā. Kataloga piemērojamību ir apstiprinājusi nesena antisubsidēšanas izmeklēšana, kas attiecās uz konkrētiem ĶTR izcelsmes karsti velmētiem plakaniem dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumiem (48).

(90)

ĶV sniedz arī papildu norādījumus par nozares attīstību saskaņā ar daudzveidīgiem politikas instrumentiem un direktīvām, kas citustarp attiecas uz tirgus struktūru un pārstrukturēšanu, izejvielām, ieguldījumiem, jaudas likvidēšanu, ražojumu klāstu, pārvietošanu, modernizāciju u. c. Ar šādiem un citādiem līdzekļiem ĶV dod rīkojumus praktiski par ikvienu nozares (arī TR) attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos (49). Pašreizējā jaudas pārpalikuma problēma, iespējams, ir pati uzskatāmākā ilustrācija ĶV politikas ietekmei un kropļojumiem, kas no tās izriet.

(91)

Ciktāl ir runa par autobūves nozari, Autobūves nozares attīstības politikā, kas izmeklēšanas periodā vēl aizvien bija spēkā, ir paredzēts ārvalstu kapitāla daļu ierobežojums automobiļu ražošanas kopuzņēmumos. Tāpēc arī TR ražotāju pircējiem tika piemēroti diskriminējoši pasākumi par labu iekšzemes ražotājiem.

(92)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievēro valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī KVT – attiecīgā ražojuma ražošanā izmantotās galvenās izejvielas – ražošanu, un TR ražošanu, kas pieder pie veicināmās tērauda ražošanas nozares. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem normāli darboties.

3.2.1.6. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(93)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu pilnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, izņemot ĶTR, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt valsts loma maksātnespējas procesos joprojām ir spēcīga un aktīva un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesu rezultātu (50).

(94)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašuma tiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnas Tautas Republikā (51). Visa zeme ir Ķīnas valsts īpašumā (kopīpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (52). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot ekonomikas plānu īstenošanu (53).

(95)

Ļoti līdzīgi kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs, uz TR ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka uz šiem uzņēmumiem attiecas lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai to neatbilstīga izpilde. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu šos konstatējumus apšaubīt. Komisija provizoriski secina, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnas Tautas Republikā, rodas kropļojumi. Šie apsvērumi, balstoties uz pieejamajiem pierādījumiem, šķiet, ir pilnībā piemērojami arī tērauda ražošanas nozarē un jo īpaši attiecībā uz KVT (galveno izmantoto izejresursu attiecīgā ražojuma ražošanā), kā arī attiecībā uz TR, kas pieder pie tērauda ražošanas nozares. Proti, Komisija ir konstatējusi, ka KVT ražotāji (54) ir guvuši labumu no zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanas par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo.

(96)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir secinājusi, ka tērauda ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesību aktu piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga, arī attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

3.2.1.7. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas

(97)

Uz tirgu balstīta algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. ĶTR nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (55). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīguma slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (56). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (57). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnas Tautas Republikā ir kropļotas.

(98)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz tērauda ražošanas nozari, kas ietver TR un KVT ražotājus, neattiektos aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi tērauda ražošanas nozarei piederīgo TR un KVT ražošanu skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

3.2.1.8. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(99)	Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos izkropļota.

(100)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs spēcīgs valsts īpašumā esošu banku stāvoklis (58), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (59) un, tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (60). To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (61).

(101)

Lai gan ir atzīts, ka dažādi tiesību aktu noteikumi attiecas uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem ir tikai sekundāra nozīme dažādu juridisko instrumentu piemērošanā.

(102)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (62).

(103)

To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (63). Rezultātā rodas nosliece piešķirt aizdevumus valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas vadošajās rūpniecības nozarēs, kas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(104)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(105)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka ir pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, kaut arī ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(106)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, ĶV ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumus), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(107)

Būtībā, kaut arī nesen veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnas Tautas Republikā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(108)

Nav sniegti pierādījumi par to, ka tērauda ražošanas nozare, kas ietver arī TR un KVT ražošanu, būtu brīva no iepriekš aprakstītās valdības iejaukšanās finanšu sistēmā. Komisija ir konstatējusi arī, ka izejvielai KVT (64) tiek piemēroti preferenciāli aizdevumi, kas ir subsīdijas. Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

3.2.1.9. Aprakstīto kropļojumu sistēmiskais raksturs

(109)

Komisija norāda, ka Ķīnas ekonomikai ir raksturīgi Ziņojumā aprakstītie kropļojumi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka iepriekš 3.2.1.1.–3.2.1.5. iedaļā, kā arī Ziņojuma A daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par 3.2.1.6.–3.2.1.8. iedaļā un Ziņojuma B daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(110)

Komisija atgādina, ka TR ražošanai ir vajadzīgs plašs izejresursu klāsts. Lietas materiāli liecina, ka visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji visus izejresursu iegūst Ķīnas Tautas Republikā. Kad TR ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami saistītas ar tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(111)

Rezultātā ne vien nav pareizi izmantot TR iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

3.2.1.10. Secinājumi

(112)

Analīze 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī tērauda ražošanas nozarē un autobūves nozarē liecina, ka attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē tāpēc, ka tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secina, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(113)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstošā reprezentatīvā valstī.

3.2.2. Reprezentatīvā valsts

3.2.2.1. Vispārīgas piezīmes

(114)

Reprezentatīvās valsts izvēle balstījās uz šādiem kritērijiem:

—	līdzīgs ekonomikas attīstības līmenis kā Ķīnas Tautas Republikā; šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi (65), izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums ir līdzīgs kā ĶTR,

—	pārskatāmā ražojuma ražošana minētajā valstī (66),

—	attiecīgo datu publiska pieejamība minētajā valstī,

—	ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad priekšroku attiecīgā gadījumā dod valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(115)

Kā paskaidrots 29.–31. apsvērumā, Komisija ir publicējusi divus paziņojumus par lietas materiāliem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai.

3.2.2.2. Līdzīgs ekonomikas attīstības līmenis kā Ķīnas Tautas Republikā

(116)

Komisija 2019. gada 6. marta paziņojumā norādījusi šādas deviņas valstis – Argentīnu, Brazīliju, Kolumbiju, Malaiziju, Meksiku, Krieviju, Dienvidāfriku, Taizemi un Turciju –, kuras Pasaules Banka atzīst par valstīm ar līdzīgu ekonomikas attīstības līmeni kā ĶTR, proti, tās visas pēc nacionālā kopienākuma (“NKI”) klasificētas pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem.

(117)

Sūdzības iesniedzējs 2019. gada 11. martā iesniegtajā dokumentācijā apgalvo, ka par reprezentatīvu valsti nevajadzētu izraudzīties Meksiku, jo Meksikas ražotāji veic piegādes tikai un vienīgi uz NAFTA zonu. Tomēr sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus par to, kā ražoto preču galamērķim būtu nozīme reprezentatīvās valsts izvēlē un kā tas ietekmētu attiecīgo ražošanas faktoru reprezentativitāti. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(118)

Komisija 2019. gada 16. aprīļa paziņojumā ir norādījusi, ka Argentīna izmeklēšanas periodā ir klasificēta pie valstīm ar augstiem ienākumiem. Tādēļ Komisija secina, ka tikai astoņas no sākotnēji apzinātajām valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem varētu apsvērt reprezentatīvās valsts izvēlē.

(119)

Pēc 2019. gada 16. aprīļa paziņojuma netika saņemtas papildu piezīmes par ekonomikas attīstības līmeni.

3.2.2.3. Izmeklējamā ražojuma ražošana reprezentatīvajā valstī un attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī

(120)

Komisija 2019. gada 6. marta paziņojumā ir norādījusi, ka ir zināms, ka attiecīgais ražojums tiek ražots Argentīnā, Brazīlijā, Kolumbijā, Malaizijā, Meksikā, Krievijā, Dienvidāfrikā, Taizemē un Turcijā.

(121)

Komisija ir arī konstatējusi, ka Argentīnā par TR ražotāju publiski nav pieejami finanšu dati. Sūdzības iesniedzējs 2019. gada 11. marta iesniegtajā dokumentācijā apstiprina, ka Argentīnas ražotājs vairs nedarbojas. Tādēļ, kā arī 118. apsvērumā izskaidrotā iemesla dēļ Komisija reprezentatīvās valsts izvēlē Argentīnu neizvērtēja.

(122)

Komisija norāda arī, ka 2019. gada 6. marta paziņojuma publicēšanas laikā par nevienu ražotāju apsvērtajās valstīs nav pieejami finanšu dati par izmeklēšanas periodu.

(123)

Kāds ražotājs eksportētājs 2019. gada 18. martā iesniegtajā dokumentācijā apgalvo, ka par reprezentatīvo valsti būtu jāizraugās Indija. Uzņēmums norāda, ka tur ir vismaz divi ražotāji, kas ražo konkrēto ražojuma veidu, kādu ražo šis ražotājs eksportētājs. Turklāt uzņēmums apgalvo, ka nacionālais kopienākums (“NKI”), ko Pasaules Banka izmanto valstu klasificēšanai, nav piemērots rādītājs, lai novērtētu valsts ekonomikas attīstības līmeni, jo NKI uz iedzīvotāju pienācīgi neatspoguļo valsts attīstības līmeni un nenovērtē tās labklājību. Uzņēmums ierosināja tā vietā izmantot IKP.

(124)

Šajā sakarībā Komisija norāda, ka pamatregulā ir noteikts, ka reprezentatīvajai valstij ir jābūt ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī. Tomēr tajā nav nekādu papildu prasību par atbilstošas reprezentatīvās valsts izraudzīšanos. Komisija ir izlēmusi, ka šai informācijai piemērots avots ir Pasaules Bankas datubāze. No šīs datubāzes Komisija varēja iegūt pietiekamu skaitu potenciālu atbilstošu reprezentatīvo valstu ar līdzīgu attīstības līmeni, lai izraudzītos piemērotāko avotu neizkropļotu izmaksu un cenu noteikšanai. Turklāt šīs klasifikācijas pamatā ir objektīvs kritērijs un to konsekventi izmanto visos gadījumos, kuros normālās vērtības noteikšana balstās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem, un tas nodrošina vienotību un vienlīdzīgu attieksmi dažādu procedūru gaitā. Pasaules Banka, vadoties pēc Pasaules Bankas operatīvās aizdevumu politikas metodikas, izmanto NKI valstu ekonomikas klasifikācijai ienākumu grupās. Tā atzīst visus ienākumus, kas veido valsts ekonomiku, neatkarīgi no to izcelsmes, tāpēc tā pienācīgi atspoguļo kopējo saimniecisko darbību valstī.

(125)

Vienlaikus Komisija norāda, ka Pasaules Bankas klasifikācijā Indija ir iekļauta to valstu sarakstā, kurās ir “zemi un vidēji ienākumi”, tādēļ tās attīstības līmenis nav līdzīgs kā Ķīnā. Rezultātā Indiju nevarēja ņemt vēlā Ķīnai atbilstošas reprezentatīvās valsts izvēlē. Tāpēc Komisija noraida šo apgalvojumu.

(126)

Piezīmēs par 2019. gada 6. marta paziņojumu EUWA un kāds ražotājs eksportētājs pauda vairākus apgalvojumus par to, vai dažās no aplūkotajām valstīm tiek ražots izmeklējamais ražojums, par tādu finanšu datu pieejamību, kuri būtu pietiekami nozīmīgi aplūkotajām valstīm attiecībā uz starptautisku grupu konsolidētajiem gada pārskatiem, un par finanšu datu pieejamību izmeklēšanas periodā.

(127)

Komisija izskatīja šos apgalvojumus un 16. aprīļa paziņojumā secināja, ka reprezentatīvās valsts izvēlē vairs nevar ņemt vērā Kolumbiju, Malaiziju, Meksiku, Krieviju un Taizemi tāpēc, ka attiecībā uz izmeklēšanas periodu nav pieejami finanšu dati par ražotājiem Kolumbijā, Malaizijā, Krievijā un Taizemē. Turklāt konsolidētie finanšu dati, kas pieejami par ražotāju Meksikā, attiecas uz tādu uzņēmumu grupu, kuri ir bāzēti un darbojas dažādās valstīs, bet to, cik lielā mērā ražošanas un pārdošanas apjoms Meksikā ietekmē finanšu rezultātus, nebija iespējams noteikt. Komisija ir provizoriski konstatējusi, ka viens no Brazīlijas ražotājiem ražo tikai alumīnija riteņus, tādēļ to nevar ņemt vērā PVA izmaksu un peļņas aprēķināšanā.

(128)

Komisija 2019. gada 16. aprīļa paziņojumā ir norādījusi, ka finanšu dati par izmeklēšanas periodu ir viegli pieejami par kādu starptautisko grupu, kas darbojas Brazīlijā un Turcijā (un citās valstīs). Attiecīgajā gada pārskatā ir informācija ne tikai par grupas konsolidētajiem rezultātiem, bet arī detalizēta informācija par Brazīlijā bāzētā mātesuzņēmuma atsevišķajiem rezultātiem, kurš bija arī tērauda riteņu ražotājs, un mazāk detalizēta informācija par tā divu meitasuzņēmumu rezultātiem, kuri darbojas Turcijā. Informācija par meitasuzņēmumiem Turcijā attiecas tikai uz neto pārdošanas ieņēmumiem, pārdošanas izmaksām, darbības izdevumiem, ienākuma nodokli un peļņu. Tādējādi nebija iespējams novērtēt, cik būtiskas ir izmaksas, kas iekļautas darbības izdevumu kategorijā.

(129)

Komisija 2019. gada 16. aprīļa paziņojumā ir konstatējusi arī, ka var pamatoti gaidīt, ka Dienvidāfrikas ražotājs savu gada pārskatu par izmeklēšanas periodu publicēs laikus, lai to varētu izmantot aprēķinā. Lai gan Dienvidāfrikas ražotājs ietilpst starptautiskā grupā, Komisija varētu konsolidētos finanšu datus potenciāli uzskatīt par attiecināmiem uz Dienvidāfrikas ražotāju, jo apgrozījuma daļa Dienvidāfrikā no grupas kopējā apgrozījuma nebija niecīga.

(130)

Neatkarīgi no iepriekš minētā dati, kas bija pieejami par 128. apsvērumā minēto Brazīlijas ražotāju, tika uzskatīti par vispilnīgākajiem datiem reprezentatīvu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai.

(131)

Piezīmēs par 2019. gada 16. aprīļa paziņojumu sūdzības iesniedzējs atkārtoja, ka reprezentatīvās valsts izvēlē dod priekšroku Turcijai; tomēr neiebilst pret Komisijas konstatējumu, ka par reprezentatīvo valsti var izmantot Brazīliju.

(132)

Tādējādi Komisija secina, ka Brazīlija ir atbilstoša reprezentatīvā valsts izmeklējamā ražojuma ražošanas apjoma ziņā un 128. apsvērumā skaidrotās finanšu datu par izmeklēšanas periodu pieejamības un kvalitātes ziņā.

(133)

Pēc izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju pārbaudes apmeklējumiem, kuros Komisija noteica izejvielu galīgo sarakstu un attiecīgos HS vai tarifa kodus, varēja apstiprināt, ka par Brazīliju ir pieejama pilnīgākā datu kopa saliktās normālās vērtības noteikšanai nepieciešamo neizkropļoto cenu un atsauces vērtību noteikšanai.

3.2.2.4. Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(134)

Tā kā ir konstatēts, ka Brazīlija ir visatbilstošākā reprezentatīvā valsts, tad nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.2.2.5. Secinājumi

(135)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Brazīlija atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par atbilstošu reprezentatīvo valsti. Konkrēti, Brazīlijai ir ievērojams izmeklējamā ražojuma ražošanas apjoms un pieejams pilnīgs visu ražošanas faktoru, PVA izmaksu un peļņas datu kopums par izmeklēšanas periodu.

3.2.3. Avoti, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu noteikšanai

(136)

Komisija 2019. gada 6. marta paziņojumā ir norādījusi, ka, lai noteiktu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā attiecībā uz lielāko daļu ražošanas faktoru neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantos Global Trade Atlas (“GTA”), neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai izmantos Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) statistikas datus un valstu statistikas datus un neizkropļotu enerģijas (piemēram, elektroenerģijas, dabasgāzes un ūdens) izmaksu noteikšanai izmantos citus avotus atkarībā no izraudzītās reprezentatīvās valsts.

(137)

Kāds ražotājs eksportētājs 2019. gada 18. marta piezīmēs norāda, ka, izvēloties Brazīliju nevajadzētu izvērtēt kā atbilstošu reprezentatīvo valsti, jo Brazīlijā pastāv eksporta ierobežojumi attiecībā uz plakaniem velmējumiem, kā tie norādīti ESAO Rūpniecisko izejvielu eksporta ierobežojumu sarakstā (67), un tie var potenciāli ietekmēt ne tikai iekšzemes cenu, bet arī šo izejresursu importa cenu. Šajā sakarībā ražotājs eksportētājs it sevišķi ir norādījis, ka karsti velmēts tērauds ir galvenā izejviela, kas veido 40–60 % no kopējām ražošanas izmaksām.

(138)

Komisija pārbaudīja, vai Brazīlijā pastāv eksporta ierobežojumi, un 2019. gada 16. aprīļa paziņojumā apstiprināja, ka saskaņā ar 1995. gada 10. oktobra Likumu Nr. 9.112 (68) par paaugstināta riska preču un saistīto pakalpojumu eksportu konkrētu plakanu tērauda velmējumu eksportam tiek piemērota eksporta atļauja. Tajā laikā Komisija norādīja, ka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ražošanā neizmanto plakanus velmējumus, uz kuriem attiecas HS kodi, kam Brazīlijā tiek piemēroti eksporta ierobežojumi.

(139)

Pēc pārbaudes apmeklējumiem Komisija tomēr konstatēja, ka vienīgais pārbaudītais ražotājs eksportētājs attiecīgā ražojuma ražošanā patiešām izmanto velmējumus, uz kuriem attiecas viens no HS kodiem, kam tiek piemērots 138. apsvērumā minētais eksporta ierobežojums, proti, HS apakšpozīcijas 7228 70 ražojumus (“leņķi, fasonprofili un speciālie profili”).

(140)

Tāpēc Komisija nolēma aizstāt izkropļotās šā konkrētā ražošanas faktora izmaksas ar starptautisku atsauces vērtību, nevis importa cenu Brazīlijā. Šī atsauces vērtība ir skaidrota tālāk 158. apsvērumā.

(141)

Kāds ražotājs eksportētājs 2019. gada 18. marta iesniegtajā dokumentācijā apgalvo, ka, piemērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ražošanas faktoros nevajadzētu iekļaut palīgmateriālus, jo pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir minētas izejvielas un enerģija un nav iekļautas patērējamās preces.

(142)

Komisija 2019. gada 16. aprīļa paziņojumā tomēr ir norādījusi, ka patērējamās preces ir iekļautas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomā, jo šis noteikums bez nekādiem izņēmumiem aptver visas ražošanas un pārdošanas izmaksas, kas vajadzīgas, lai aprēķinātu normālo vērtību. Savukārt pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir skaidrots jēdziens “nozīmīgi kropļojumi”, kuru dēļ šajā atšķirīgajā kontekstā ir jāpiemēro normālās vērtības noteikšanas noteikumi, kas iekļauti pamatregulas 2. panta 6.a punktā, bet nav minētas paziņotās cenas un izmaksas (ietverot izejvielas un enerģiju, bet neaprobežojoties ar tām). Tādēļ Komisija uzskata, ka ražotājiem eksportētājiem ir jāpaziņo visas ražošanas un pārdošanas izmaksas, ietverot patērējamās preces un neatkarīgi no to daļas ražošanas kopējās izmaksās, un ka tās ir jāņem vērā normālās vērtības aprēķināšanā. Tāpēc Komisija noraida šo apgalvojumu.

(143)

Komisija 2019. gada 16. aprīļa paziņojumā, pamatojoties uz lēmumu izmantot Brazīliju par reprezentatīvo valsti, ir informējusi ieinteresētās personas, ka izmantos GTA, lai noteiktu neizkropļotas ražošanas faktoru izmaksas, SDO statistiku un citus publiski pieejamus avotus (69), lai noteiktu neizkropļotas darbaspēka izmaksas, un izraudzīto Brazīlijas elektroenerģijas, dabasgāzes un ūdens piegādātāju piemērotos tarifus, lai noteiktu neizkropļotas šo enerģijas veidu izmaksas.

(144)

Komisija ir arī informējusi ieinteresētās personas, ka, lai noteiktu neizkropļotas PVA izmaksas un peļņu, izmantos IochpeMaxion grupas finanšu datus, konkrēti, Brazīlijā bāzētā mātesuzņēmuma finanšu datus, kuri detalizētā veidā ir pieejami grupas individuālajos un konsolidētajos finanšu pārskatos par periodu līdz 2018. gada 31. decembrim un neatkarīga revidenta ziņojumā (70).

(145)

Pēc 2019. gada 16. aprīļa paziņojuma papildu piezīmes par neizkropļotu izmaksu un atsauces vērtību avotiem Komisija nesaņēma. Tādēļ provizoriski ir apstiprināti 143. un 144. apsvērumā uzskaitītie avoti.

3.2.4. Neizkropļotas izmaksas un atsauces vērtības

3.2.4.1. Ražošanas faktori

(146)

Kā jau norādīts 29. apsvērumā, 2019. gada 6. marta paziņojumā Komisija centās izveidot tādu ražošanas faktoru un avotu sākotnējo sarakstu, kurus paredzēts izmantot attiecībā uz visiem ražošanas faktoriem, kā materiāliem, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā.

(147)

Pēc 2019. gada 6. marta paziņojum un pēc 2019. gada 16. aprīļa paziņojuma Komisija par ražošanas faktoru sarakstu piezīmes nesaņēma.

(148)

Komisija 2019. gada 16. aprīļa paziņojumā, pamatojoties uz informāciju, kas bija saņemta no ieinteresētajām personām, izveidoja 60 potenciālu HS kodu sarakstu, kuri atbilst attiecīgā ražojuma ražošanā izmantotajiem ražošanas faktoriem.

(149)

Tad Komisija pēc pārbaudes apmeklējumu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju telpās izveidoja galīgu ražošanas faktoru un atbilstīgo HS kodu sarakstu.

(150)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu sniegto informāciju un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, attiecīgi ir noteikti šādi ražošanas faktori un HS kodi:

1. tabula

Ražošanas faktors

Kods Brazīlijas tarifa klasifikācijā

Neizkropļota vērtība

Izejvielas

Karsti velmēti plakani tērauda velmējumi, nekodināti, 600 mm vai lielāks platums un biezums:

—	pārsniedz 10 mm,

7208 36

4,91 CNY/kg

—	4,75 mm, bet nepārsniedz 10 mm,

7208 37 00

4,86 CNY/kg

—	3 mm, bet līdz 4,75 mm,

7208 38

4,89 CNY/kg

—	mazāks par 3 mm

7208 39

4,57 CNY/kg

Speciālie tērauda profili:

—	leņķi, fasonprofili un speciālie profili

[Neattiecas]

5,06 CNY/kg

Krāsa:

—	uz poliesteru bāzes,

3208 10

42,87 CNY/kg

—	uz akrila vai vinila polimēru bāzes,

3208 20

42,12 CNY/kg

—

citāda,

3208 90

54,65 CNY/kg

—	epoksīdsveķi

3907 30

28,70 CNY/kg

Metināšanas stieple:

—	oglekļa tērauda stieple,

7217 30

12,51 CNY/kg

—	silīcijmangāntērauda stieple,

7229 20 00

9,73 CNY/kg

—	leģētā tērauda stieple, citāda

7229 90 00

21,74 CNY/kg

Vārsti

8481 30 00

10,30 CNY/gab.

Gāzes:

—	propāns, sašķidrināts,

2711 12

3,73 CNY/kg

—

argons,

2804 21

Neattiecas (sk. 153. un 154. apsvērumu)

—	slāpeklis,

2804 30 00

10,86 CNY/m3

—	skābeklis,

28 044 000

6,69 CNY/m3

—	oglekļa dioksīds

2811 21 00

24,76 CNY/kg

Citas ķīmiskās vielas:

—	sālsskābe,

2806 10

1,68 CNY/kg

—	kaustiskā soda,

2815 12 00

2,41 CNY/kg

—	nātrija karbonāts,

2836 20

1,45 CNY/kg

—	pienskābe,

2918 11 00

21,22 CNY/kg

—	nātrija hidrogēnkarbonāts,

3402 19 00

15,03 CNY/kg

—	eļļošanas līdzekļi,

3403 19 00

44,54 CNY/kg

—	kodināšanas preparāti,

3810 10

66,46 CNY/kg

—	atšķaidītājs,

3814 00

40,26 CNY/kg

—	nātrija nitrāts,

3815 90

74,48 CNY/kg

—	poliakrilamīds

3906 90

17,74 CNY/kg

Darbaspēks

Darbaspēka izmaksas ražošanas sektorā

[Neattiecas]

34,53 CNY/stundā

Enerģija

Elektroenerģija

[Neattiecas]

0,69–1,01 CNY/kWh

Dabasgāze

[Neattiecas]

3,42– 4,03 CNY/m3

Ūdens

[Neattiecas]

181,92 CNY/mēn. vai 35,41–70,67 CNY/t

Koksnes granulas

44 013 100

0,65 CNY/kg

Blakusprodukti/atlikumi

Tērauda lūžņi virpošanas skaidu, atgriezumu, lauzto skaidu, frēzēšanas palieku, zāģskaidu, slīpēšanas daļiņu, apgriešanas un štancēšanas atgriezumu veidā, sapakoti vai nesapakoti saišķos

7204 41 00

1,70 CNY/kg

a) Izejvielas un lūžņi

(151)

Pārbaudes apmeklējumos Komisija pārbaudīja attiecīgā ražojuma ražošanā izmantotās izejvielas un radītos lūžņus.

(152)

Saistībā ar izejvielām, izņemot speciālos tērauda profilus, Komisija paļāvās uz importa cenām, jo reprezentatīvās valsts tirgū par to nebija pieejama informācija. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR. Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā secinājusi 112. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu par to, ka tie paši izkropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši izkropļojumi ietekmē eksporta cenas. Faktiski, šķiet, ka importa cena daudzām izejvielām, ko ĶTR eksportē uz Brazīliju, ir zemāka nekā citām importētajām precēm. Pēc ĶTR izslēgšanas imports no citām trešām valstīm saglabājās reprezentatīvs, proti, 40–100 % no Brazīlijā importētā kopējā apjoma.

(153)

Komisija ir konstatējusi, ka argona importa apjomi uz Brazīliju ir niecīgi un tādēļ šo atsauces vērtību nevar uzskatīt par uzticamu. Attiecībā uz lūžņiem Komisija ir konstatējusi, ka importa cena uz Brazīliju bijusi ievērojami augstāka nekā karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu importa cena, tādējādi arī to uzskatīja par neuzticamu.

(154)

Tā kā argona faktiskās izmaksas, kas radās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, izmeklēšanas periodā veidoja niecīgu daļu no izejvielu kopējām izmaksām (mazāk par 0,005 %) un neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, lai kāds avots tiktu izmantots to aizstāšanai, Komisija izlēma šīs izmaksas iekļaut ražošanas pieskaitāmajās izmaksās.

(155)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu tērauda lūžņiem, Komisija izmantoja Brazīlijas eksporta statistikas datus. Tērauda lūžņu eksporta cenas aprēķināšanai attiecīgi piemēro 152. apsvēruma noteikumus. Turklāt Komisija norāda, ka no Brazīlijas uz ĶTR tērauda lūžņi eksportēti netika.

(156)

Lai atbilstoši 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz ražotāja eksportētāja rūpnīcas vārtiem, Komisija importa cenai pieskaitīja starptautiskās transporta un apdrošināšanas izmaksas (71), piemēroja reprezentatīvās valsts ievedmuitu un pieskaitīja iekšzemes transporta izmaksas. Visu izejvielu starptautiskā un iekšzemes transporta izmaksas, kā arī apdrošināšanas izmaksas tika aplēstas, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kurus bija sniedzis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās.

(157)

Ja tādēļ, lai kādai izejvielai noteiktu neizkropļotu cenu, tika izmantota eksporta cena (72), GTA dati netika koriģēti. Komisija uzskatīja, ka izmaksas no Brazīlijas piegādātāja līdz starptautiskai ostai atbilst izmaksām no šāda piegādātāja līdz tā Brazīlijas pircējam. Tādēļ GTA iekļauto cenu varēja uzskatīt par tādas izejvielas cenu, kas piegādāta līdz ražotāja eksportētāja rūpnīcas vārtiem.

(158)

Lai noteiktu neizkropļotas cenas speciālajiem tērauda profiliem, Komisijas 137.–140. apsvērumā izskaidroto iemeslu dēļ izmantoja starptautisku atsauces vērtību. Izmantotās neizkropļotā starptautiskā atsauces vērtība ir speciālo profilu un siju EXW cena Latīņamerikā (73). Tika uzskatīts, ka šī atsauces vērtība nav izkropļota tāpēc, ka, pamatojoties uz Brazīlijā un Meksikā noteiktajām darījumu vērtībām, tika uzskatīts, ka tā atspoguļo tāda tirgus apstākļus, kurā valda konkurence, šajā teritorijā. Šī atsauces vērtība liecina, ka izmeklēšanas periodā cenas bijušas diapazonā 4,55 CNY/kg–5,61 CNY/kg.

(159)

Dažām izejvielām ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pēc savas uzskaites nespēja noteikt patēriņa apjomu. Šo izejvielu faktiskās izmaksas veido niecīgu daļu no izgatavošanas faktiskajām kopējām izmaksām, proti, mazāk par 0,5 %. Šīs izmaksas tika iekļautas ražošanas pieskaitāmajās izmaksās, kā skaidrots 169. apsvērumā.

b) Darbaspēks

(160)

Lai noteiktu darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, Komisija izmantoja SDO statistiku kopā ar publiski pieejamo informāciju par papildu darbaspēka izmaksām, kas radušās darba devējam Brazīlijā.

(161)

SDO statistika (74) ietvēra datus par vidējo stundu skaitu nedēļā, ko faktiski nostrādā viens nodarbinātais, un par darba ņēmēju mēneša ienākumiem ražošanas nozarē izmeklēšanas periodā. Izmantojot šos datus, Komisija aprēķināja stundas algu ražošanā, kurai pieskaitīja ar darbaspēku saistītas papildu izmaksas (75) (sociālās un bezdarba apdrošināšanas iemaksas, ko veic darba devējs).

c) Elektroenerģija

(162)

Elektroenerģijas cena, ko piemēro viens no lielākajiem elektroenerģijas piegādātājiem Brazīlijā, proti, EDP Brasil (76), bija viegli pieejama. Šī informācija bija pietiekami detalizēta, lai noteiktu elektroenerģijas cenu un sadales sistēmas (modalidade tarifaria azul) izmantošanas cenu, ko maksā rūpnieciskie lietotāji.

(163)

Jāņem vērā, ka Brazīlijā regulatīvā iestāde Agência Nacional de Energia Elétrica (77) (ANEEL) ir noteikusi elektroenerģijas piegādātājiem pienākumu palielināt tarifus par konkrētu procentu, lai regulētu elektroenerģijas patēriņu valstī. ANEEL izmanto karodziņu sistēmu (78) (zaļš, dzeltens, sarkans 1, sarkans 2), lai parādītu, vai elektroenerģijas cenai būtu jāpaliek tādai, kādu ierosinājis piegādātājs (zaļš), vai tā jāpaaugstina par 0,010 BRL/kWh (dzeltens), 0,030 BRL/kWh (sarkans 1) vai 0,050 BRL/kWh (sarkans 2). ANEEL reizi mēnesī publicē šos karodziņus, un par izmeklēšanas periodu šī informācija bija viegli pieejama EDP Brasil tīmekļa vietnē (79). Nosakot neizkropļotas izmaksas elektroenerģijai, Komisija ņēma vērā izmeklēšanas periodā piemērotos karodziņus un attiecīgi koriģēja cenu.

(164)

Neizkropļotas izmaksas elektroenerģijai 1. tabulā norādītas diapazonā, jo individuāliem patērētājiem atkarībā no to elektroenerģijas patēriņa piemēro atšķirīgus tarifus.

d) Dabasgāze un koksnes granulas

(165)

Ražotāji eksportētāji siltumenerģijas ražošanai izmantoja dabasgāzi vai koksnes granulas. Dabasgāzes vidējā cena rūpnieciskajiem lietotājiem Brazīlijā izmeklēšanas periodā bija viegli pieejama Ieguves un enerģētikas ministrijas mēneša publikācijās (80). Neizkropļotas izmaksas koksnes granulām noteica, pamatojoties uz 153. apsvērumā aplūkoto importa cenu Brazīlijā.

(166)

Neizkropļotas izmaksas dabasgāzei 1. tabulā norādītas diapazonā, jo individuāliem patērētājiem atkarībā no to dabasgāzes patēriņa piemēro atšķirīgus tarifus.

e) Ūdens

(167)

Informācija par ūdens tarifu, ko piemēro uzņēmums Sabesp, kurš atbild par ūdensapgādi un notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu Sanpaulu štatā, bija viegli pieejama. Informācija ietvēra detalizētus datus par tarifiem (81), kuri 2018. gadā tika piemēroti rūpnieciskajiem lietotājiem dažādos Sanpaulu štata apakšreģionos un municipalitātes (82). Neizkropļotas izmaksas ūdensapgādei un notekūdeņu savākšanai Komisija noteica, pamatojoties uz tarifu, kas izmeklēšanas periodā bija piemērojams rūpnieciskajiem lietotājiem metropoles apgabalā.

(168)

Neizkropļotas izmaksas ūdenim 1. tabulā norādītas diapazonā, jo individuāliem patērētājiem atkarībā no to ūdens patēriņa piemēro atšķirīgus tarifus.

3.2.4.2. Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA un peļņa

(169)

Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, palielināja to izejvielu izmaksas, kuru patēriņu nebija iespējams noteikt ražotāja eksportētāja uzskaitē, un 153. un 154. apsvērumā aplūkotās argona izmaksas, un pēc tam tās tika izteiktas kā daļa no izgatavošanas izmaksām, kas faktiski radušās ražotājam eksportētājam. Šo procentuālo lielumu piemēroja neizkropļotām izgatavošanas izmaksām.

(170)

Kā norādīts 2019. gada 16. aprīļa paziņojumā, PVA un peļņai Komisija izmantoja Brazīlijā bāzētā Iochpe Maxion grupas mātesuzņēmuma finanšu datus, jo mātesuzņēmums atrodas Brazīlijā un ražo attiecīgo ražojumu (83).

(171)

PVA aprēķinā Komisija neņēma vērā posteni “meitasuzņēmumu peļņas (zaudējumu) daļa”, jo šādas izmaksas (vai ieņēmumi) nebija saistītas ar attiecīgo ražojumu un attiecās tieši uz grupas starptautisko struktūru. Mātesuzņēmums 2018. gadā saņēma daļu no meitasuzņēmumu peļņas. Korekcijas rezultātā palielinājās PVA procentuālais lielums, bet samazinājās peļņas procentuālais lielums. Kopumā tas neietekmēja PVA un peļņas kopējo līmeni.

3.2.4.3. Normālās vērtības aprēķins

(172)

Salikto normālo vērtību Komisija noteica turpmāk izklāstītajos posmos.

(173)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja vienības izmaksas, kas bija neizkropļotas, ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam.

(174)

Otrkārt, lai iegūtu ražošanas izmaksas, kas ir neizkropļotas, Komisija palielināja izgatavošanas izmaksas, kas ir neizkropļotas, pieskaitot tām ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kas tika noteiktas, kā aprakstīts 169. apsvērumā.

(175)

Visbeidzot, Komisija ražošanas izmaksām, kas bija noteiktas, kā aprakstīts 174. apsvērumā, piemēroja Iochpe Maxion grupas mātesuzņēmuma PVA un peļņu, kā skaidrots 170. un 171. apsvērumā.

(176)

PVA, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas ražošanas izmaksām, kas bija neizkropļotas, sasniedza 11,21 %.

(177)

Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota ražošanas izmaksām, kas bija neizkropļotas, sasniedza 5,06 %.

(178)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī. Tā kā izlasē palika tikai viens ražotājs eksportētājs, Komisija noteica normālo vērtību tikai šim ražotājam eksportētājam.

3.3. Eksporta cena

(179)

Konkrētais ražotājs eksportētājs eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija tā cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību.

3.4. Salīdzinājums

(180)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(181)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Pamatojoties uz uzņēmuma, kas sadarbojās, faktiskajiem skaitliskajiem rādītājiem, tika veiktas korekcijas attiecībā uz pārkraušanas un iekšzemes vedmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām un banku maksājumiem.

3.4.1. Dempinga starpība

(182)

Attiecībā uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(183)

Pamatojoties uz minēto, vidējā svērtā pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums	Pagaidu dempinga starpība (%)
Xingmin Intelligent Transportation Systems Co., Ltd	69,4
Tangshan Xingmin Wheels Co., Ltd	69,4
Xianning Xingmin Wheels Co., Ltd	69,4

(184)

Kā skaidrots 18. apsvērumā, tā kā divi no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās un vēl cits ražotājs eksportētājs tika izslēgts tāpēc, ka samazinājās ražojuma tvērums, izlasē palika tikai viens uzņēmums, proti, Xingmin grupa. Tādēļ nebija iespējams noteikt vidējo svērto dempinga starpību izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Ņemot vērā nesadarbošanās pakāpi izlasē un nepietiekamo laiku jaunas izlases izveidošanai attiecīgajā procedūras posmā, Komisija izlēma saskaņā ar pamatregulas 17. panta 4. punktu un 18. pantu izmantot labākos pieejamos faktus attiecībā uz izlasi.

(185)

Pamatojoties uz minēto, attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija izņēmuma kārtā izlēma noteikt dempinga starpību tādā pašā līmenī, kāds tika noteikts vienīgajam izlasē palikušajam ražotājam eksportētājam. Šādi Komisija rīkojās tādēļ, ka uzskatīja, ka izlases nesekmīgo izveidi daļēji izraisījusi konkrētu ražojuma veidu izslēgšana, un, tā kā tā rezultātā tika izslēgts viens no diviem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un bija palikuši izlasē, tas tieši ietekmēja izlasi. Komisija arī ņēma vērā to, ka izlasē palikušais uzņēmums ražoja aptuveni 20 % no attiecīgā ražojuma importa un uz Savienību eksportēja plašu ražojuma veidu klāstu.

(186)

Visu pārējo ražotāju eksportētāju gadījumā Komisija izlēma atlikušās dempinga starpības noteikšanai balstīties uz līmeni, kas atbilst vidējai svērtajai dempinga starpībai, kura izlasē iekļautajam uzņēmumam tika noteikta attiecībā uz astoņiem ražojuma veidiem ar augstāko individuālo dempinga starpību. Šo ražojuma veidu eksporta apjoms veidoja aptuveni 29 % no kopējā apjoma, ko attiecīgais uzņēmums eksportējis uz Savienību – tas uzskatāms par pietiekami reprezentatīvu.

(187)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums	Pagaidu dempinga starpība (%)
Xingmin Intelligent Transportation Systems Co., Ltd	69,4
Tangshan Xingmin Wheels Co., Ltd	69,4
Xianning Xingmin Wheels Co., Ltd	69,4
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās	69,4
Visi pārējie uzņēmumi	80,1

4. KAITĒJUMS

4.1. Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma noteikšana

(188)

Līdzīgo ražojumu Savienībā izmeklēšanas periodā ražoja 11 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(189)

Tika noskaidrots, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 35 miljoni tērauda riteņu. Komisija šo skaitu noteica, pamatojoties uz pārbaudīto EUWA atbildi uz anketas jautājumiem, kuru salīdzināja un vajadzības gadījumā atjaunināja ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem. Kā norādīts 8. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kuri veidoja vairāk nekā 35 % no līdzīgā ražojuma ražošanas kopapjoma Savienībā.

4.2. Savienības tirgus un patēriņš

(190)

Tērauda riteņu tirgus aptver dažādus ražojuma veidus, kas ir atkarīgi no transportlīdzekļu veida, ar kuriem tos aprīko. Šie ražojuma veidi galvenokārt atšķiras pēc izmēra: mazāka izmēra riteņi domāti vieglajiem pasažieru automobiļiem un lielāka diametra izmēra riteņi domāti smagajiem kravas automobiļiem un speciālajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Šos ražojuma veidus ražošanas nozarē parasti klasificē divās kategorijās: vieglo pasažieru automobiļu riteņi (transportlīdzekļiem ar ne vairāk kā 8 sēdvietām) un komerciālie riteņi (visi pārējie). Visiem šiem dažādajiem veidiem ir vienādas fizikālās pamatīpašības un lietojumi, tāpēc šajā izmeklēšanā tos uzskata par vienu ražojumu.

(191)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka gan Ķīna, gan Savienības ražotāji darbojas gan vieglo pasažieru automobiļu riteņu, gan komerciālo riteņu ražošanā. Sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija liecina, ka aptuveni 45 % no importa no Ķīnas IP laikā bijuši vieglo pasažieru automobiļu riteņi un 55 % – komerciālie riteņi. Savienībā aptuveni 65 % no pārdošanas apjoma ir vieglo pasažieru automobiļu riteņi un 35 % – komerciālie riteņi.

(192)

Tērauda riteņus Savienībā pārdod divos galvenajos izplatīšanas kanālos: vai nu tieši vieglo automobiļu ražotājiem (oriģinālā aprīkojuma ražotājiem), vai neatkarīgiem uzņēmumiem, kas izstrādā un piešķir zīmola nosaukumu TR, kurus pēc tam pārdod vairumtirgotājiem vai mazumtirgotājiem. Lai gan vieglo automobiļu ražošanā jāievēro visnotaļ stingras specifikācijas, visiem riteņiem ir vienādas/salīdzināmas īpašības neatkarīgi no to izplatīšanas kanāla un galu galā visi TR veidi pieder pie viena homogēna veida. Vissvarīgākais ir tas, ka pastāv skaidra savstarpēja saikne starp abiem izplatīšanas kanāliem, jo cenas vienā izplatīšanas kanālā var izdarīt spiedienu uz otru.

(193)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, tam pieskaitot importu no visām trešām valstīm.

(194)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā

	2015	2016	2017	Izmeklēšanas periods
Kopējais patēriņš Savienībā (tūkst. gab.)	38 554	38 523	40 161	39 387
Indekss	100	100	104	102
Avots: EUWA, izlasē iekļautie ražotāji.

(195)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās par 2 %.

4.3. Imports no attiecīgās valsts

(196)

KN kodi ex 8708 70 10, ex 8708 70 99 un ex 8716 90 90 attiecas uz plašāku ražojumu klāstu nekā TR. Turklāt vienīgā Eurostat pieejamā mērvienība ir svars, kas var arī nenodrošināt pietiekamu datu salīdzināmību starp dažādajiem importa avotiem, ņemot vērā dažādos TR veidus (ļoti dažādi diametri, atšķirīgs svars un potenciāli atšķirīgs un/vai mainīgs ražojumu klāsts (vieglo pasažieru automobiļu riteņi un komerciālo transportlīdzekļu riteņi, citustarp ieskaitot traktoru riteņus un piekabju riteņus). EUWA uz šo problēmjautājumu norādīja savā sūdzībā un papildus sūdzībā sniegtajiem datiem iesniedza savas aplēses par importa apjomiem no Ķīnas, Turcijas un citām valstīm, un Komisija tās pārbaudīja. Uz šāda pamata Komisija informēja ieinteresētās personas un ļāva tām iesniegt piezīmes par dažādajiem datu avotiem, arī par importa apjomu aplēsēm, ko izmeklēšanas laikā bija iesniegusi EUWA, kā arī importa apjomu un cenām, kuru pamatā ir Eurostat dati. Neviena no personām neiebilda pret importa apjomu aplēsēm, kuras attiecīgi tika uzskatītas par labāko pieejamo informācijas avotu. Lai gan EUWA pauda šaubas par Eurostat norādīto cenu līmeni, Komisija vismaz cenu tendenču noteikšanā paļāvās uz Eurostat datiem, jo trūka citu pieejamu informācijas avotu. Tomēr, lai salīdzinātu cenu līmeņus nolūkā noteikt cenu samazinājumu (undercutting) un kaitējuma starpību, Komisija izmantoja no izlasē iekļautajām personām saņemtos datus par cenām.

4.3.1. Importa no ĶTR apjoms un tirgus daļa

(197)

Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomu ar patēriņu Savienībā.

(198)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

	2015	2016	2017	Izmeklēšanas periods
Importa apjoms no ĶTR (tūkst. gab.)	1 007	1 257	1 963	2 093
Indekss	100	125	195	208
Tirgus daļa	2,6 %	3,3 %	4,9 %	5,3 %
Indekss	100	125	187	204
Avots: EUWA.

(199)

Imports no ĶTR un tā tirgus daļa attiecīgajā periodā divkāršojās. Imports palielinājās no aptuveni 1 miljona gabalu līdz 2 miljoniem gabalu, kas nozīmē, ka izmeklēšanas periodā tirgus daļa pieauga no 2,6 % līdz 5,3 %. Izmeklēšanas periodā imports no ĶTR sasniedza aptuveni 25 % no kopējā importa apjoma. Būtu jānorāda, ka, spriežot pēc pieejamajiem datiem, imports no Ķīnas ietvēra gan vieglo pasažieru automobiļu, gan komerciālo transportlīdzekļu riteņus un pieauga abu veidu imports, taču daudz izteiktāks bija vieglo pasažieru automobiļu riteņu importa pieaugums.

4.3.2. Importa no ĶTR cenas un cenu samazinājums

(200)

Kā jau skaidrots 196. apsvērumā, balstoties uz Eurostat datiem, kurus izmeklēšanas gaitā Komisija izpauda personām, Komisija noteica importa cenu tendences. Tiek atgādināts – lai gan pēc Eurostat datiem nevar gūt precīzu priekšstatu par absolūto importa līmeni, tāpēc arī par vienības cenām ne, tomēr tas bija vienīgais pieejamais informācijas avots, pēc kura noteikt vismaz cenu tendences. Tāpēc tālāk sniegtie dati tika aplūkoti šajā kontekstā, un tādējādi tie netika izmantoti, lai salīdzinātu cenu līmeņus.

(201)

Importa cenai no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/kg)

	2015	2016	2017	Izmeklēšanas periods
ĶTR	2,04	1,90	1,85	1,90
Indekss	100	93	91	93
Avots: Eurostat.

(202)

Importa no ĶTR cenas attiecīgajā periodā pazeminājās vidēji par 7 %.

(203)

Komisija noteica arī cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

—

katra ražojuma veida vidējās svērtās cenas importam no izlasē iekļautā Ķīnas ražotāja, kurš sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū (84), noteiktas kā izmaksu, apdrošināšanas un kravu pārvadājumu summa (CIF) ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām, un

—	katra ražojuma veida atbilstīgās vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti pircēji (koriģētas EXW līmenī).

(204)

Šāds cenu salīdzinājums pa ražojuma veidiem tika veikts darījumiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot attiecīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas liecina par ievērojamu cenu samazinājumu diapazonā no 8,7 % līdz 42,6 %, tādējādi eksportētājam, kas sadarbojās, vidējā svērtā starpība bija 26,2 %.

4.4. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.4.1. Vispārīgas piezīmes

(205)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomiskos rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(206)

Kā minēts 8. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(207)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, kuru pamatā bija datiem, kas bija ietverti pārbaudītajās EUWA sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem, taču vajadzības gadījumā pēc izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudes tie tika atjaunināti. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem, kas bija ietverti pārbaudītajās izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Abi datu kopumi tika atzīti par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīviem.

(208)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpību lielums.

(209)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, vidējās darbaspēka izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.4.2. Makroekonomiskie rādītāji

4.4.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(210)

Kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2015	2016	2017	Izmeklēšanas periods
Ražošanas apjoms (tūkst. gab.)	36 399	35 252	36 860	34 999
Indekss	100	97	101	96
Ražošanas jauda (tūkst. gab.)	52 050	52 226	52 744	52 289
Indekss	100	100	101	100
Jaudas izmantojums	69,9 %	67,5 %	69,9 %	66,9 %
Indekss	100	97	100	96
Avots: EUWA, izlasē iekļautie ražotāji.

(211)

Savienības ražošanas nozares ražošanas kopapjoms attiecīgajā periodā svārstījās, bet samazinājās par 4 %. Tā kā ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā tika saglabāta gandrīz nemainīgā līmenī, jaudas izmantojums samazinājās no 69,9 % līdz 66,9 %.

4.4.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(212)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2015	2016	2017	Izmeklēšanas periods
Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū (tūkst. gab.)	32 731	32 299	32 581	31 451
Indekss	100	99	100	96
Tirgus daļa	84,9 %	83,8 %	81,1 %	79,8 %
Indekss	100	99	96	94
Avots: EUWA, izlasē iekļautie ražotāji.

(213)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %, savukārt imports no Ķīnas divkāršojās. Rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 6 % (no 84,9 % līdz 79,8 %).

4.4.2.3. Izaugsme

(214)

Iepriekš minētie skaitļi attiecībā uz ražošanu, pārdošanas apjomu un tirgus daļu liecina, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare nespēja augt ne absolūtā izteiksmē, ne saistībā ar patēriņu.

4.4.2.4. Nodarbinātība un ražīgums

(215)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2015	2016	2017	Izmeklēšanas periods
Nodarbināto skaits	2 970	2 949	2 947	2 985
Indekss	100	99	99	100
Ražīgums (tūkst. gab. uz nodarbināto)	12,3	12,0	12,4	11,6
Indekss	100	98	102	95
Avots: EUWA, izlasē iekļautie ražotāji.

(216)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība Savienībā saglabājās stabila. Faktiski patēriņa pieaugumu nevarēja salāgot ar līdzīgu nodarbinātības pieaugumu, jo samazinājās pārdošanas un ražošanas apjomi. Ražošanas apjomam samazinoties par 4 %, Savienības ražošanas nozares ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %.

4.4.2.5. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(217)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa no ĶTR apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(218)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana, kas skar attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai izvērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

4.4.3. Mikroekonomiskie rādītāji

4.4.3.1. Cenas un faktori, kas ietekmē cenas

(219)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Vidējās pārdošanas cenas Savienībā (EUR)

	2015	2016	2017	Izmeklēšanas periods
Vidējā vienības EXW pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā	15,3	15,8	18,0	18,4
Indekss	100	104	118	121
Vienības ražošanas izmaksas	14,4	14,3	17,1	18,5
Indekss	100	99	118	128
Avots: izlasē iekļautie ražotāji.

(220)

Lai gan Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā pieauga par 28 %, ko galvenokārt izraisīja tas, ka krasi pieauga galvenās izejvielas, proti, karsti velmētu tērauda izstrādājumu, izmaksas, Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā IP laikā palielinājās tikai par 21 %. Tas liecina par būtisku cenas nospiešanu, ko izraisījis krasais attiecīgā ražojuma importa pieaugums. Kā skaidrots tālāk 4.4.3.4. iedaļā, tas būtiski ietekmēja Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli – izmeklēšanas periodā tā sāka ciest zaudējumus.

4.4.3.2. Darbaspēka izmaksas

(221)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR)

	2015	2016	2017	Izmeklēšanas periods
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto	51 975	48 466	51 577	53 484
Indekss	100	93	99	103
Avots: izlasē iekļautie ražotāji.

(222)

Laikā no 2015. gada līdz izmeklēšanas periodam izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto nedaudz palielinājās, proti, par 3 %. Darbaspēka izmaksas it sevišķi pieauga 2017. gadā, jo viena izlasē iekļauta ražotāja dalībvalstī tika ieviestas tiesību aktu izmaiņas.

4.4.3.3. Krājumi

(223)

Savienības ražotāju krājumu apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

	2015	2016	2017	Izmeklēšanas periods
Krājumi perioda beigās (tūkst. gab.)	2 327	1 845	2 155	1 631
Indekss	100	79	93	70
Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma	6,4 %	5,2 %	5,8 %	4,7 %
Indekss	100	82	91	73
Avots: EUWA, izlasē iekļautie ražotāji.

(224)

Krājumus nevar uzskatīt par būtisku kaitējuma rādītāju, jo tērauda riteņu ražošana lielā mērā notiek atbilstoši pasūtījumiem; krājumus noteiktā laika brīdī lielākoties veido preces, kuras ir pārdotas, bet vēl nav piegādātas. Tādēļ krājumu tendence tiek sniegta vienīgi informācijai.

(225)

Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās kopumā samazinājās par 30 %. Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma, samazinājās nedaudz, proti, no 6,4 % 2015. gadā līdz 4,7 % izmeklēšanas periodā, tātad par 27 %.

4.4.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(226)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2015	2016	2017	Izmeklēšanas periods
Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	2,3 %	7,1 %	3,5 %	-1,1 %
Indekss	100	309	153	− 49
Naudas plūsma (EUR)	7,9 %	11,9 %	4,3 %	6,1 %
Indekss	100	151	54	78
Ieguldījumi (000 EUR)	7 326	6 830	9 990	13 713
Indekss	100	93	136	187
Ienākums no ieguldījumiem	16,1 %	48,6 %	24,7 %	-5,5 %
Indekss	100	301	153	− 34
Avots: izlasē iekļautie ražotāji.

(227)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā rentabilitāte bija netipiska, bet kopumā sekoja samazinājums, sākot no 2016. gada, un izmeklēšanas periodā rentabilitāte kļuva negatīva.

(228)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence attiecīgajā periodā bija negatīva, lai gan pasliktinājums, it sevišķi izmeklēšanas perioda beigās, nebija tik izteikts kā rentabilitātes tendence.

(229)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās par 87 %. Gandrīz puse no ieguldījumiem bija saistīti ar ražošanas līniju apkopi. Tomēr atbilstoši plānotajam pieprasījuma pieaugumam nākamajos gaidos pēc lielāka diametra riteņiem, kam nepieciešama papildu apstrādes un krāsošanas jauda, būtiski ieguldījumi tika veikti arī jaunā jaudā.

(230)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā tās dinamika bija negatīva, kaut arī 2016. gadā pieauga ieguldījumu kopapjoms, – tas atspoguļo iepriekš aprakstītās rentabilitātes un naudas plūsmas tendences.

4.4.4. Secinājumi par kaitējumu

(231)

Attiecīgajā periodā pārdošanas cenas palielinājās par 21 %, kas nebija pietiekami, lai izmeklēšanas periodā segtu ražošanas izmaksu pieaugumu (28 %). Savienības ražošanas nozares 2015. gadā gūtais peļņas līmenis 2,3 % apmērā izmeklēšanas periodā kļuva par zaudējumiem (-1,1 %). Šīs tendences rezultātā līdzīgi samazinājās naudas plūsma (– 22 %) un ienākums no ieguldījumiem (– 134 %).

(232)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas līmenis pazeminājās par 4 %, pārdošanas apjoms samazinājās par 4 % un tirgus daļa no 84,9 % samazinājās līdz 79,8 %, savukārt patēriņš palielinājās par 2 %. Būtu jānorāda, ka tajā pašā periodā Ķīnai izdevās divkāršot savu tirgus daļu. Šo norišu dēļ Savienības ražošanas nozare nonāca neaizsargātā situācijā.

(233)

Tikai dažiem no analizētajiem rādītājiem attiecīgajā periodā bija pozitīva dinamika. Ieguldījumi palielinājās par 87 %, taču šie ieguldījumi galvenokārt attiecas uz iekārtu nomaiņu un modernizāciju. Arī krājumi visā attiecīgajā periodā samazinājās, bet, tā kā lielākā daļa ražojumu tiek izgatavota pēc pieprasījuma, tad šajā gadījumā nevar uzskatīt, ka krājumu samazināšanās būtu pozitīva.

(234)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5. CĒLOŅSAKARĪBA

(235)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no ĶTR ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija pārliecinājās, ka iespējams kaitējums, ko būtu varējis izraisīt nevis imports par dempinga cenām no ĶTR, bet citi faktori, netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji un izejvielu izmaksu dinamika.

5.1. Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(236)

Attiecīgajā periodā imports no ĶTR palielinājās par 108 %, turklāt Ķīna divkāršoja savu tirgus daļu. Importa no ĶTR par dempinga cenām tirgus daļas pieaugums bija galvenais faktors, kas noteica Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos. Turklāt importa cenas no ĶTR samazinājās vidēji par 7 % un, spriežot pēc pieejamās informācijas, tās bija vidēji par 26,2 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Arī zemās importa cenas no ĶTR izmeklēšanas periodā lielā mērā nospieda cenas, izraisot to, ka Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus, jo tā nespēja ar cenām pārsniegt ražošanas izmaksas.

(237)

Kaitējuma rādītāju analīze 186.–211. apsvērumā rāda, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis ir pasliktinājies vienlaikus ar pieaugošu importu no ĶTR par dempinga cenām, kuras bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļas lētākajam dempinga importam no Ķīnas, un daži izlasē iekļautie Savienības ražotāji apstiprināja arī, ka vieglo automobiļu ražotāji par etalonu joprojām izmanto Ķīnas piedāvājumus, lai nospiestu uz leju cenas – tas tika konstatēts jau alumīnija riteņu izmeklēšanas (85) kontekstā. Tas ir radījis ievērojamu spiedienu uz Savienības cenām, kuras nespēja pārnest izmaksu pieaugumu. Konstatētais importa apjoma pieaugums un ļoti zemās cenas patiešām ir galvenie šajā lietā aplūkojamie faktori. Dempinga importa no ĶTR radītais cenu spiediens ir izraisījis Savienības ražošanas nozares cenu nospiešanu. It sevišķi 2017. gadā un izmeklēšanas periodā, kad tērauda cenu pieauguma dēļ paaugstinājās vienības ražošanas izmaksas, Savienības ražošanas nozare nespēja šo izmaksu pieaugumu pilnībā pārnest uz savām pārdošanas cenām. Rezultātā pasliktinājās Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji, novedot pie zaudējumiem izmeklēšanas periodā.

(238)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiek secināts, ka imports no ĶTR par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

5.2. Citu faktoru ietekme

5.2.1. Imports no trešām valstīm

(239)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts		2015	2016	2017	Izmeklēšanas periods
Turcija	Apjoms (tūkst. gab.)	3 433	3 450	3 557	3 793
	Indekss	100	100	104	110
	Tirgus daļa	8,9 %	9,0 %	8,9 %	9,6 %
	Indekss	100	101	100	108
	Vidējā cena (par kg)	2,11	1,98	2,00	1,96
	Indekss	100	94	95	93
Citas valstis	Apjoms (tūkst. gab.)	1 383	1 517	2 050	2 050
	Indekss	100	110	148	148
	Tirgus daļa	3,6 %	3,9 %	5,1 %	5,2 %
	Indekss	100	110	142	145
	Vidējā cena (par kg)	2,85	2,69	2,77	2,85
	Indekss	100	94	97	100
Avots: EUWA apjomu dati, Eurostat cenu tendenču dati.

(240)

Lai gan IP laikā palielinājās imports no Turcijas, tā pieaugums bija daudz mazāk izteikts nekā importam no Ķīnas.

(241)

Apjoma ziņā imports no Turcijas IP laikā ieguva 360 tūkstošus vienību, savukārt Ķīna divkāršoja importu Savienībā – šajā pašā periodā tas palielinājās par vienu miljonu vienību. Rezultātā Ķīnas tirgus daļas palielinājās par 2,7 procentpunktiem (no 2,6 % līdz 5,3 %), savukārt Turcijai pieaugums saglabājās pieticīgāks (+0,7 procentpunkti). Cenu ziņā, kā jau minēts iepriekš, Eurostat dati nenodrošina precīzu pamatu cenu salīdzināšanai. Tomēr sūdzībā EUWA ir sniegusi datus, kas liecina, ka, pamatojoties uz 6 reprezentatīviem riteņu veidiem, Turcijas cenas bijušas ievērojami augstākas nekā Ķīnas cenas, t. i., vidēji par aptuveni 25 % lielākas, ko var salīdzināt ar cenu samazinājuma starpību, kas noteikta 204. apsvērumā. Ņemot to vērā un pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, nevar uzskatīt, ka imports no Turcijas veikts par cenām, kas rada kaitējumu.

(242)

Attiecīgajā periodā imports no citām valstīm kopā palielinājās par 48 %, tā tirgus daļa palielinājās no 3,6 % līdz 5,2 %. Neraugoties uz minēto un pamatojoties uz vienīgo pieejamo informāciju, cenas importam no citām trešām valstīm bija par aptuveni 50 % augstākas nekā Ķīnas dempinga cenas.

(243)

Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR, nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.2.2. Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(244)

Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Savienības ražotāju eksporta rādītāji

	2015	2016	2017	Izmeklēšanas periods
Eksporta apjoms (tūkst. gab.)	1 003	1 156	1 401	1 371
Indekss	100	115	140	137
Vidējā cena (EUR/gab.)	16,2	16,0	19,3	17,4
Indekss	100	99	119	108
Eksporta tirgus daļa	3,0 %	3,5 %	4,1 %	4,2 %
Indekss	100	116	139	140
Avots: EUWA (apjoms), izlasē iekļautie ražotāji (cenas).

(245)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares eksporta daļa veidoja mazāk nekā 3 % no tās ražošanas kopapjoma. Tādēļ, lai gan eksports palielinājās par 40 %, t. i., aptuveni par 300 tūkstošiem vienību, tas atbilst tikai mazai daļai no ražošanas apjoma samazinājuma. Savienības ražošanas nozarei galvenais tirgus joprojām bija Savienība, kas izmeklēšanas periodā veidoja 95,8 % no tās pārdošanas apjomiem, un šie pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā samazinājās gan absolūtā izteiksmēm, gan tirgus daļas ziņā.

(246)

Tādēļ tiek secināts, ka tad, ja eksportam pārdotajiem apjomiem ir bijusi kāda ietekme, tie ir nedaudz mazinājuši importa par dempinga cenām radīto kaitējumu.

(247)

Tāpēc tika provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozares veiktais eksports neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.2.3. Tērauda cena

(248)

Sūdzībā bija minēts, ka attiecīgajā periodā Savienībā būtiski paaugstinājās tērauda cena, un pārbaudēs uz vietas pie izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem šī informācija apstiprinājās. Faktiski karstu velmējumu ruļļos vidējām iepirkuma cenām, ko maksāja izlasē iekļautie Savienības ražotāji, attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

14. tabula

Karstu velmējumu ruļļos vidējās izmaksas viena riteņa saražošanai

	2015	2016	2017	Izmeklēšanas periods
Indekss	100	98	122	133
Avots: izlasē iekļautie ražotāji.

(249)

Karstu velmējumu ruļļos vidējās izmaksas viena riteņa izgatavošanai attiecīgajā periodā paaugstinājās par 33 %. Karsti velmējumi ruļļos veido aptuveni 50 % no ražošanas izmaksām. Parastos apstākļos ražošanas nozare šādu izmaksu pieaugumu pārnestu uz saviem pircējiem, it sevišķi tad, ja tā rentabilitāte ir zema. Pašreizējos apstākļos, ko raksturo liels un pieaugošs importa apjoms no Ķīnas par nenormāli zemām cenām, Savienības ražošanas nozare nespēja atbilstoši koriģēta savas pārdošanas cenas.

(250)

Tādēļ tiek provizoriski secināts, ka kaitējumu izraisīja nevis izejvielu izmaksu pieaugums, bet gan drīzāk tas, ka, kā konstatēts iepriekš (sk. 249. apsvērumu), Savienības ražošanas nozare Ķīnas importa par dempinga cenām dēļ nespēja šo pieaugumu atspoguļot savās cenās, kā rezultātā samazinājās rentabilitāte.

5.3. Secinājumi par cēloņsakarību

(251)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR un tās tirgus daļas būtiski palielinājās, savukārt ĶTR piemērotās cenas vidēji pazeminājās par 9 %. Vēl svarīgāk ir tas, ka šim cenas ziņā sensitīvajam ražojumam dempinga importa cenas no ĶTR bija ievērojami zemākas par Savienības cenām. Turklāt visā attiecīgajā periodā dempinga importa no ĶTR radītais cenu spiediens mazināja Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomus un pārdošanas cenas, sevišķi negatīva ietekme tam bija 2017. gadā un izmeklēšanas periodā, kad pieauga izmaksas. Šāds spiediens izmeklēšanas periodā radīja smagus ražošanas, pārdošanas un rentabilitātes zaudējumus.

(252)

Pamatojoties uz analīzi 236.–250. apsvērumā, Komisija šajā posmā secina, ka neviens no pārējiem faktoriem, izvērtētiem atsevišķi vai kopā, nemazina cēloņsakarību starp būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisījis imports par dempinga cenām no ĶTR.

6. SAVIENĪBAS INTERESES

(253)

Komisija pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var izdarīt nepārprotamus secinājumus, ka šajā lietā Savienības interesēs nav pieņemt pasākumus, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un citu attiecīgo ekonomikas dalībnieku intereses.

6.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(254)

Izmeklēšana liecina, ka Savienības ražošanas nozare cieš būtisku kaitējumu, ko izraisījis dempinga imports, kura cenas izmeklēšanas periodā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un kurš nospieda cenas un izraisīja zaudējumus, kā izklāstīts 4. un 5. iedaļā iepriekš.

(255)

Gaidāms, ka Savienības ražošanas nozare gūs labumu no pasākumiem, kas, iespējams, novērsīs turpmāka importa par zemām dempinga cenām ieplūšanu. Ja pasākumi netiks noteikti, šāds imports, visticamāk, turpināsies un pat pieaugs, radot ES ražošanas nozarei papildu kaitējumu.

6.2. Nesaistītu importētāju un lietotāju intereses

(256)

Sākot izmeklēšanu, Komisija sazinājās ar 72 importētājiem, lietotājiem un to apvienībām.

(257)

Tikai divi importētāji atsaucās un sniedza atlases atbildes. Tomēr galu galā abi atteicās turpināt sadarbību izmeklēšanā, tāpēc Komisijai neizdevās panākt, lai importētāji sadarbotos.

(258)

Komisija nosūtīja anketas abām vieglo automobiļu ražotāju grupām, kuras pieteicās pēc izmeklēšanas sākšanas, taču neviena no tām neiesūtīja nekādu dokumentāciju un atbildes uz anketas jautājumiem.

(259)

Izmeklēšanā atklājās, ka tērauda riteņiem piemēroto pasākumu ietekme uz vieglo automobiļu ražotājiem ir ierobežota. Šis secinājums izriet no izlasē iekļauta Savienības ražotāja aplēsēm, kas liecina, ka pilns tērauda riteņu komplekts veido aptuveni 0,6 % no maza vieglā pasažieru automobiļa ražošanas izmaksām vai 0,7 % no kravas automobiļa ražošanas izmaksām (86). Lietas materiālos nav citas informācijas, kas liecinātu, ka pasākumi varētu būtiski negatīvi ietekmēt lietotājus, pārspējot pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Tāds pats secinājums tika izdarīts pēdējā izmeklēšanā par līdzīgu ražojumu (87).

6.3. Secinājumi par Savienības interesēm

(260)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda riteņu importam nebūtu Savienības interesēs.

7. PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(261)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

7.1. Kaitējuma novēršanas līmenis (kaitējuma starpība)

(262)

Lai noteiktu pasākumu apmēru, Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(263)

Šajā gadījumā kaitējums būtu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt savas ražošanas izmaksas, ieskaitot izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros Savienība ir puse, un SDO konvencijām, kas uzskaitītas pamatregulas Ia pielikumā, un gūt samērīgu peļņu (“mērķa peļņu”).

(264)

Pamatregulas 7. panta 2.c punktā noteikts, ka mērķa peļņas minimums ir 6 %. Lai saskaņā ar minēto pantu noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: ienesīguma (rentabilitātes) līmeni, pirms palielinājās imports no ĶTR, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecības, izstrādes un inovācijas izmaksas un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos.

(265)

Kā parādīts 3. tabulā, imports no ĶTR attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās. Tādēļ neviens no šiem gadiem nebūtu piemērots, lai saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu mērķa peļņas noteiktu mērķa peļņu. Neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem neiesniedza pamatotu apgalvojumu par negūtiem ieguldījumiem vai par pētniecības, izstrādes un inovācijas izmaksām. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija izvēlējās izmantot mērķa peļņas minimumu 6 % apmērā, ko pieskaitīja Savienības ražošanas nozares faktiskajām ražošanas izmaksām, lai noteiktu cenu, kura nerada kaitējumu.

(266)

Tā kā saskaņā ar 7. panta 2.d punktu netika iesniegti apgalvojumi par pašreizējām vai nākotnes izmaksām, kuras izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem vai no uzskaitītajām SDO konvencijām, šādi noteiktajai cenai, kas nerada kaitējumu, netika pieskaitītas papildu izmaksas.

(267)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū izmeklēšanas periodā pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no importa vidējās svērtās CIF vērtības. Tika iegūta mērķa cenas samazinājuma starpība 50,3 %.

(268)

Kaitējuma novēršanas līmenis “pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās”, kuri uzskaitīti 1. pielikumā, bija izlases vidējais rādītājs, t. i., 50,3 %.

(269)

Saskaņā ar 185. apsvērumā izskaidroto metodiku atlikušās dempinga starpības noteikšanai, kaitējuma novēršanas līmeni “pārējiem uzņēmumiem” nosaka, aprēķinot vidējo svērto mērķa cenas samazinājuma starpību, kas izlasē iekļautajā uzņēmumā konstatēta astoņiem ražojuma veidiem ar augstāko individuālo mērķa cenas samazinājuma starpību. Šie ražojuma veidi veidoja 15 % no Ķīnas eksportētāja, kurš sadarbojās, veiktā importa apjoma. Iegūtā atlikusī mērķa cenas samazinājuma starpība bija 66,4 %.

7.2. Pagaidu pasākumi

(270)

(271)

Attiecībā uz ĶTR izcelsmes tērauda riteņu importu būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības un dempinga starpības, ņemot vērā arī 18. un 184. apsvērumā aprakstītos apstākļus. Maksājumu summa būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(272)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

Uzņēmums	Dempinga starpība (%)	Kaitējuma starpība (%)	Pagaidu antidempinga maksājums (%)
Xingmin Intelligent Transportation Systems Co., Ltd	69,4	50,3	50,3
Tangshan Xingmin Wheels Co., Ltd	69,4	50,3	50,3
Xianning Xingmin Wheels Co., Ltd	69,4	50,3	50,3
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās	69,4	50,3	50,3
Visi pārējie uzņēmumi	80,1	66,4	66,4

(273)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir ĶTR un kuru ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz importēto attiecīgo ražojumu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nebūtu jāpiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(274)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (88). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par nosaukuma maiņu.

(275)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, dalībvalstu muitas dienestiem jāuzrāda derīgs komercrēķins. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(276)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(277)

TR statistiku nereti izskata gabalu skaitā. Taču kombinētajā nomenklatūrā, kas noteikta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (89), TR nav noteikta šāda papildu mērvienība. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt, ka deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā attiecīgā ražojuma importam jānorāda ne tikai svars kilogramos vai tonnās, bet arī gabalu skaits. Gabali būtu jānorāda attiecībā uz Taric kodiem 8708701080, 8708701085, 8708709920, 8708709980, 8716909095 un 8716909097.

8. INFORMĀCIJA PAGAIDU POSMĀ

(278)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plāno noteikt pagaidu maksājumu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai tām nosūtītie aprēķini ir pareizi.

(279)

Par aprēķinu pareizību piezīmes netika saņemtas.

9. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(280)

Pareizas pārvaldības labad Komisija aicinās ieinteresētās personas 15 dienu laikā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai 5 dienu laikā pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(281)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas galīgajā posmā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums tērauda riteņiem neatkarīgi no tā, vai tiem ir piederumi un vai tie ir aprīkoti ar riepām, paredzētiem:

1)	vilcējiem;

2)	mehāniskajiem transportlīdzekļiem cilvēku un/vai preču pārvadāšanai;

3)	speciālajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem (piemēram, ugunsdzēsības automobiļiem, laistītājautomobiļiem);

4)	vilcēju piekabēm vai puspiekabēm bez mehāniskās piedziņas,

Nav iekļauti šādi ražojumi:

1)	tērauda riteņi patlaban apakšpozīcijā 8701 10 klasificēto kājniektraktoru rūpnieciskai montāžai;

2)	riteņi ceļu kvadricikliem;

3)	viengaballējuma zvaigžņveida riteņu rumbas, no melnā metāla;

4)	riteņi mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas īpaši konstruēti lietojumiem ārpus koplietošanas ceļiem (piemēram, riteņi lauksaimniecības traktoriem vai mežsaimniecības traktoriem, dakštveres autoiekrāvējiem, lidostas traktoriem, pašizgāzējiem, kas nav paredzēti braukšanai pa automaģistrālēm);

5)	vieglo pasažieru automobiļu piekabju, autofurgonu, lauksaimniecības piekabju un citāda vilkta uz lauka izmantojama lauksaimniecības aprīkojuma riteņi, kam loka diametrs ir 16 collas vai mazāks.

2. Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un tālāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, ir šādas:

Uzņēmums	Pagaidu antidempinga maksājums (%)	Taric papildu kods
Xingmin Intelligent Transportation Systems Co., Ltd	50,3	C508
Tangshan Xingmin Wheels Co., Ltd	50,3	C509
Xianning Xingmin Wheels Co., Ltd	50,3	C510
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un ir uzskaitīti I pielikumā	50,3	Sk. I pielikumu
Visi pārējie uzņēmumi	66,4	C999

3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto (attiecīgā ražojuma) (apjomu), kas pārdots eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) [ĶTR]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4. Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

5. Ja tiek iesniegta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā attiecībā uz 1. punktā minēto ražojumu, attiecīgajā deklarācijas laukā ieraksta importēto ražojumu vienību skaitu.

6. Ja nav noteikts citādi, piemēro attiecīgos spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1. Ieinteresētajām personām rakstiskās piezīmes par šo regulu jāiesniedz Komisijai 15 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2. Ieinteresētajām personām, kas to vēlas, uzklausīšana Komisijā jāpieprasa piecu kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. Ieinteresētajām personām, kas to vēlas, uzklausīšana pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas jāpieprasa piecu kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Uzklausīšanas amatpersona izskata arī pēc šā termiņa iesniegtos pieprasījumus un attiecīgā gadījumā var lemt par šo pieprasījumu apmierināšanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 9. oktobrī

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda riteņu importu (OV C 60, 15.2.2019., 19. lpp.).

(3) Paziņojums, ar ko groza paziņojumu par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda riteņu importu (OV C 111, 25.3.2019., 52. lpp.).

(4) Sk. šīs regulas 3.1. iedaļu.

(5) Pieejamas http://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2383 (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 15. jūlijā).

(6) Nr. t19.001009.

(7) Nr. t19.001778.

(8) Komisijas dienestu darba dokuments Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations, 2017. gada 20. decembris, SWD(2017) 483 final/2. (tālāk – “Ziņojums”).

(9) Sk. sūdzības 15. punktu un 14. pielikumu.

(10) Overcapacity in China – an impediment to the Party’s reform agenda, European Union Chamber of Commerce in China, 19. lpp. (sūdzības 14. pielikums).

(11) Komisijas 2017. gada 8. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2017/969, ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/649, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 146, 9.6.2017., 17. lpp.), Komisijas 2019. gada 2. maija Īstenošanas regula (ES) 2019/687, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam (OV L 116, 3.5.2019., 5. lpp.), un Komisijas 2019. gada 2. maija Īstenošanas regula (ES) 2019/688, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 18. pantu, nosaka galīgo kompensācijas maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam (OV L 116, 3.5.2019., 39. lpp.).

(12) Ziņojums, 2. nodaļa, 6. un 7. lpp.

(13) Ziņojums, 2. nodaļa, 10. lpp.

(14) Pieejams http://www.fdi.gov.cn/1800000121_39_4866_0_7.html (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 5. jūlijā).

(15) Ziņojums, 2. nodaļa, 20. un 21. lpp.

(16) Ziņojums, 3. nodaļa, 41. lpp., 73 un 74. lpp.

(17) Ziņojums, 6. nodaļa, 120. un 121. lpp.

(18) Ziņojums, 6. nodaļa, 122. – 135. lpp.

(19) Ziņojums, 7. nodaļa, 169. un 170. lpp.

(20) Ziņojums, 8. nodaļa, 169. un 170. lpp., 200. un 201. lpp.

(21) Ziņojums, 2. nodaļa, 15. un 16. lpp., Ziņojums, 4. nodaļa, 50. lpp., 84. lpp., Ziņojums, 5. nodaļa, 108. un 109. lpp.

(22) Ziņojums, 3. nodaļa, 22.–24. lpp., 5. nodaļa, 97.–108. lpp.

(23) Ziņojums, 5. nodaļa, 104.–109. lpp.

(24) Ziņojums, 14. nodaļa, 358. lpp.: 51 % privāto uzņēmumu un 49 % VU ražošanas apjoma ziņā un 44 % VU un 56 % privāto uzņēmumu jaudas ziņā.

(25) Pieejams www.gov.cn/zhengce/content/2016-02/04/content_5039353.htm (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 12. septembrī), https://policycn.com/policy_ticker/higher-expectations-for-large-scale-steel-enterprise/?iframe=1&secret=c8uthafuthefra4e

(pēdējo reizi skatīts 2019. gada 15. jūlijā) un www.xinhuanet.com/english/2019-04/23/c_138001574.htm (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 11. septembrī).

(26) Pieejams http://www.xinhuanet.com/english/2019-04/23/c_138001574.htm (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 12. septembrī) un http://www.jjckb.cn/2019-04/23/c_137999653.htm (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 12. septembrī).

(27) Piemēram, privātā uzņēmuma Rizhao un VU Shandong Iron and Steel apvienošanās 2009. gadā. Sk. Beijing steel report, 58. lpp., un 2019. gada jūnijā China Baowu Steel Group iegūto Magang Steel vairākuma daļu, sk. https://www.ft.com/content/a7c93fae-85bc-11e9-a028-86cea8523dc2 (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 11. septembrī).

(28) OV L 116, 3.5.2019., 39. lpp.

(29) OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.

(30) PwC Automotive Industry Bluebook (2017 Edition) China Automotive Market: Witnessing the Transformation, 36. lpp., pieejams https://www.pwccn.com/en/automotive/pwc-auto-industry-blue-book.pdf (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 21. augustā); J.D. Power China Market Insight – China’s Five Year Plan, pieejams https://www.jdpower.com/sites/default/files/china_five_year_plan.pdf (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 21. augustā).

(31) Ziņojums, 5. nodaļa, 100. un 101. lpp.

(32) Ziņojums, 2. nodaļa, 26. lpp.

(33) Ziņojums, 2. nodaļa, 31. un 32. lpp.

(34) Pieejams https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 15. jūlijā).

(35) Viss plāna teksts ir pieejams MIIT tīmekļa vietnē: http://www.miit.gov.cn/n1146295/n1652858/n1652930/n3757016/c5353943/content.html (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 16. jūlijā).

(36) Pieejams http://tv.baosteel.com/ir/pdf/report/600019_2016_2e.pdf (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 15. jūlijā).

(37) Sk. 64. apsvērumu Komisijas Īstenošanas 2017. gada 8. jūnija regulā (ES) 2017/969, ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/649, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 146, 9.6.2017., 17. lpp.).

(38) SAIC Motor Annual Report 2018, 24. lpp., pieejams https://www.saicmotor.com/english/images/investor_relations/annual_report/2019/7/10/FCA72DB2F082468293A9E76A81E5DFE2.pdf (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 21. augustā).

(39) Ziņojums, 14.1.–14.3. nodaļa.

(40) Ziņojums, 4. nodaļa, 41., 42. un 83. lpp.

(41) Ziņojums, III daļa, 14. nodaļa, 346. un nākamās lpp.

(42) Introduction to The Plan for Adjusting and Upgrading the Steel Industry.

(43) Ziņojums, 14. nodaļa, 347. lpp.

(44) The 13th Five-Year Plan for Economic and Social Development of the People’s Republic of China (2016-2020), pieejams http://en.ndrc.gov.cn/newsrelease/201612/P020161207645765233498.pdf (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 15. jūlijā).

(45) Ziņojums, 14. nodaļa, 349. lpp.

(46) Ziņojums, 14. nodaļa, 352. lpp.

(47) Catalogue for Guiding Industry Restructuring (2011 Version) (2013 Amendment) issued by Order No 9 of the National Development and Reform Commission on 27 March 2011, and amended in accordance with the Decision of the National Development and Reform Commission on Amending the Relevant Clauses of the Catalogue for Guiding Industry Restructuring (2011 Version) issued by Order No 21 of the National Development and Reform Commission on 16 February 2013.

(48) Sk. 56. apsvērumu Komisijas 2017. gada 8. jūnija Īstenošanas regulā (ES) 2017/969, ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/649, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 146, 9.6.2017., 17. lpp.).

(49) Ziņojums, 14. nodaļa, 375. un 376. lpp.

(50) Ziņojums, 6. nodaļa, 138.–149. lpp.

(51) Ziņojums, 9. nodaļa, 216. lpp.

(52) Ziņojums, 9. nodaļa, 213.–215. lpp.

(53) Ziņojums, 9. nodaļa, 209.–211. lpp.

(54) Sk. 281.–311. apsvērumu Komisijas 2017. gada 8. jūnija Īstenošanas regulā (ES) 2017/969, ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/649, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 146, 9.6.2017., 17. lpp.).

(55) Ziņojums, 13. nodaļa, 332.–337. lpp.

(56) Ziņojums, 13. nodaļa, 336. lpp.

(57) Ziņojums, 13. nodaļa, 337.–341. lpp.

(58) Ziņojums, 6. nodaļa, 114.–117. lpp.

(59) Ziņojums, 6. nodaļa, 119. lpp.

(60) Ziņojums, 6. nodaļa, 120. lpp.

(61) Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126.–128., 133.–135. lpp.

(62) Sk. SVF darba dokumentu ‘Resolving China’s Corporate Debt Problem’, by Wojciech Maliszewski, Serkan Arslanalp, John Caparusso, José Garrido, Si Guo, Joong Shik Kang, W. Raphael Lam, T. Daniel Law, Wei Liao, Nadia Rendak, Philippe Wingender, Jiangyan, October 2016, WP/16/203.

(63) Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126.–128., 133.–135. lpp.

(64) Sk. 83.–244. apsvērumu Komisijas 2017. gada 8. jūnija Īstenošanas regulā (ES) 2017/969, ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/649, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 146, 9.6.2017., 17. lpp.).

(65) World Bank Open Data – Upper Middle Income, pieejams https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 15. jūlijā).

(66) Ja nevienā valstī, kam ir līdzīgs attīstības līmenis, neražo pārskatāmo ražojumu, tad var aplūkot tāda ražojuma ražošanu, kurš ir tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai sektorā, kurā ir pārskatāmais ražojums.

(67) Pieejams

https://qdd.oecd.org/subject.aspx?Subject=ExportRestrictions_IndustrialRawMaterials (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 3. jūlijā).

(68) Pieejams http://portal.siscomex.gov.br/legislacao/legislacao/mais-legislacoes/mcti (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 3. jūlijā).

(69) Piemēram, sk. https://www.jornalcontabil.com.br/quanto-custa-um-funcionario-aprenda-a-calcular/ vai https://establishbrazil.com/articles/whats-real-cost-employee (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 3. jūlijā).

(70) Pieejams

https://www.iochpe.com.br/Download.aspx?Arquivo=Es93IRz+hvwnExFo7bRkrA (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 4. jūlijā).

(71) Dati par importu Brazīlijā FOB līmenī ir iekļauti GTA.

(72) Dati par eksportu no Brazīlijas FOB līmenī ir iekļauti GTA.

(73) Pieejams http://www.meps.co.uk/L.AmerPrice.htm (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 29. augustā); ražojuma apraksts: speciālie profili un sijas – 240 mm × 240 mm H-sija – izņemot ASV un Kanādu: sija ar 10 collas × 10 collas platu atloku un Ķīna: 300 mm × 300mm H-sija (pieejams http://www.meps.co.uk/definitions.htm (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 29. augustā)).

(74) Pieejams https://www.ilo.org/ilostat/faces/oracle/webcenter/portalapp/pagehierarchy/Page21.jspx?_afrLoop=518377340582818&_afrWindowMode=0&_afrWindowId=o8k2wnnrz_1#!%40%40%3F_afrWindowId%3Do8k2wnnrz_1%26_afrLoop%3D518377340582818%26_afrWindowMode%3D0%26_adf.ctrl-state%3Do8k2wnnrz_54 (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 4. jūlijā).

(75) Pieejams https://establishbrazil.com/articles/whats-real-cost-employee (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 4. jūlijā).

(76) Pieejams http://www.edp.com.br/distribuicao-es/saiba-mais/informativos/tarifas-aplicadas-a-clientes-atendidos-em-alta-e-media-tensao-(grupo-a) (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 10. aprīlī).

(77) Pieejams http://www.aneel.gov.br/a-aneel (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 10. aprīlī).

(78) Pieejams http://www.aneel.gov.br/bandeiras-tarifarias (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 10. aprīlī).

(79) Pieejams http://www.edp.com.br/distribuicao-es/saiba-mais/informativos/bandeira-tarifaria (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 10. aprīlī).

(80) Boletim mensal de acompanhamento da indústria de gás natural, pieejams http://www.mme.gov.br/documents/1138769/0/Boletim_Gas_Natural_nr_142_DEZ_18.pdf/49912e53-03ee-47cc-a45e-7ffa093ff777 (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 16. jūlijā).

(81) Pieejams http://site.sabesp.com.br/site/interna/Default.aspx?secaoId=183 (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 10. aprīlī).

(82) Piemēram, metropoles apgabalāhttp://site.sabesp.com.br/site/uploads/file/asabesp_doctos/comunicado_06_2018.pdf (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 10. aprīlī).

(83) Sk. 2019. gada 16. aprīļa paziņojumu (Nr. t19.001778).

(84) Kā minēts 179. apsvērumā, konkrētais ražotājs eksportētājs eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem pircējiem. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena, kura tika izmantota cenu samazinājuma aprēķiniem, bija tā cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību.

(85) Komisijas 2010. gada 10. maija Regula (ES) Nr. 404/2010, ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija riteņu veidu importam (OV L 117, 11.5.2010., 76. lpp.), 133. apsvērums.

(86) Sīkāka informācija par aprēķinu ir izklāstīta ierobežotas piekļuves komandējuma atskaitē par uzņēmumu H.

(87) Komisijas 2017. gada 23. janvāra Īstenošanas regula (ES) 2017/109, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu piemēro galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija riteņu veidu importam (OV L 18, 24.1.2017., 1. lpp.), 250.–268. apsvērums.

(88) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.

(89) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet nav iekļauti izlasē

Nosaukums	Taric papildu kods
Dongfeng Automobile Chassis System CO., LTD (saukts arī Dongfeng Automotive Wheel Co., Ltd)
Hangzhou Forlong Impex Co., Ltd
Hangzhou Xingjie Auto Parts Manufacturing Co., Ltd
Jiaxing Henko Auto Spare Parts Co., Ltd
Jining Junda Machinery Manufacturing Co., Ltd
Nantong Tuenz Corporate Co., Ltd
Ningbo Luxiang Autoparts Manufacturing Co., Ltd
Shandong Zhengshang Wheel Technology Co., Ltd
Shandong Zhengyu Wheel Group Co., Ltd
Xiamen Sunrise Group Co., Ltd
Yantai Leeway Electromechanical Equipment Co., Ltd
Yongkang Yuefei Wheel Co., Ltd
Zhejiang Jingu Co., Ltd
Zhejiang Fengchi Mechanical Co., Ltd
Zhengxing Wheel Group Co., Ltd
Zhenjiang R&D Auto Parts Co., Ltd

10.10.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/65

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1698

(2019. gada 9. oktobris)

par produktu Eiropas standartiem, kas izstrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību īstenošanas vajadzībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (1) un jo īpaši tās 4. panta 2. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 3. panta 2. punkta otro daļu produktu uzskata par drošu attiecībā uz atbilstošajos valsts standartos ietvertajiem riskiem un risku kategorijām, ja tas atbilst brīvprātīgi pieņemtiem valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti un uz kuriem Komisija saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu publicējusi atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2)	Komisija 2011. gada 27. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/479/ES (2) par drošības prasībām, kuras jāiekļauj Eiropas standartos attiecībā uz vingrošanas aprīkojumu.

(3)

Komisija 2012. gada 5. septembra vēstulē M/507 lūdza Eiropas Standartizācijas komiteju CEN saskaņā ar drošības prasībām izstrādāt Eiropas standartus, lai novērstu galvenos ar vingrošanas aprīkojumu saistītos riskus. Pamatojoties uz šo lūgumu, CEN pieņēma standartu: EN 913:2008 – Vingrošanas aprīkojums – Vispārīgās drošības prasības un testa metodes. Pamatojoties uz Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/357/ES (3), atsauce uz šo standartu 2014. gada 11. jūlijā tika publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4).

(4)	Ņemot vērā jaunas zināšanas un tirgus attīstību, CEN izstrādāja jaunu Eiropas standartu EN 913:2018.

(5)	Eiropas standarts EN 913:2018 atbilst prasībai par vispārēju drošību, kas ietverta Direktīvā 2001/95/EK. Tāpēc atsauce uz šo standartu būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(6)	Komisija 2011. gada 29. novembrī pieņēma Lēmumu 2011/786/ES (5) par drošuma prasībām, kas jāievēro Eiropas standartos par divriteņiem, mazu bērnu divriteņiem un divriteņu bagāžniekiem

(7)

Komisija 2012. gada 6. septembra vēstulē M/508 lūdza Eiropas Standartizācijas komiteju CEN saskaņā ar drošuma prasībām izstrādāt Eiropas standartus, lai novērstu galvenos divriteņiem, mazu bērnu divriteņiem un divriteņu bagāžniekiem saistītos riskus. Pamatojoties uz šo lūgumu, CEN pieņēma vairākus standartus: EN ISO 4210–2: 2014 “Prasības pilsētas un treka, jauniešu, kalnu un sacīkšu velosipēdiem” un EN ISO 4210–6: 2014 “Rāmja testēšanas metodes”. Pamatojoties uz Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/681 (6), atsauces uz šiem standartiem tika publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7).

(8)	Ņemot vērā jaunas zināšanas un tirgus attīstību, CEN izstrādāja jaunus Eiropas standartus EN ISO 4210-2-2015 un EN ISO 4210-6-2015.

(9)	Eiropas standarti EN ISO 4210-2-2015 un EN ISO 4210-6-2015 atbilst prasībai par vispārēju drošību, kas ietverta Direktīvā 2001/95/EK. Tādēļ atsauces uz šiem standartiem attiecīgi būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(10)	Pamatojoties uz Komisijas 2012. gada 6. septembra pieprasījumu M/508, CEN pieņēma standartu: “EN 14872:2006 Divriteņi – Divriteņu piederumi – Bagāžnieki”. Pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2006/514/EK (8), atsauce uz šo standartu publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (9).

(11)	Ņemot vērā jaunas zināšanas un tirgus attīstību, CEN izstrādāja jaunu Eiropas standartu EN ISO 11243:2016.

(12)	Eiropas standarts EN ISO 11243:2016 atbilst prasībai par vispārēju drošību, kas ietverta Direktīvā 2001/95/EK. Tāpēc atsauce uz šo standartu būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(13)	Komisija 2008. gada 25. martā pieņēma Lēmumu 2008/264/EK (10) par ugunsdrošības prasībām, kas jāizpilda ar Eiropas standartiem attiecībā uz cigaretēm.

(14)

Komisija 2008. gada 27. jūnija vēstulē M/425 lūdza Eiropas Standartizācijas komiteju CEN saskaņā ar ugunsdrošības prasībām izstrādāt Eiropas standartus, lai novērstu galvenos ar cigaretēm saistītos riskus. Pamatojoties uz šo lūgumu, CEN pieņēma standartu: EN ISO 12863:2010 “Standarttestēšanas metode cigarešu izraisītas aizdegšanās novērtēšanai”. Pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2011/496/ES (11), atsauce uz šo standartu publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (12).

(15)	Ņemot vērā jaunas zināšanas un tirgus attīstību, CEN izstrādāja jaunu Eiropas standartu EN ISO 12863:2010, pieņemot grozījumu EN ISO 12863: 2010/A1:2016.

(16)	Grozījums EN ISO 12863: 2010/A1:2016 atbilst prasībai par vispārēju drošību, kas ietverta Direktīvā 2001/95/EK. Tāpēc atsauce uz šo standartu būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(17)	Komisija 2011. gada 27. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/476/ES (13) par drošības prasībām kuras jāievēro Eiropas standartos attiecībā uz stacionārajiem trenažieriem.

(18)

Komisija 2012. gada 5. septembra vēstulē M/506 lūdza Eiropas Standartizācijas komiteju CEN saskaņā ar drošības prasībām izstrādāt Eiropas standartus, lai novērstu galvenos ar stacionārajiem trenažieriem saistītos riskus. Pamatojoties uz šo lūgumu, CEN pieņēma vairākus standartus: EN 957-4:2006+A1:2010 “Spēka trenažieru soli, īpašas drošuma papildprasības un testēšanas metodes”; EN 957-5: 2009 “Stacionārie velotrenažieri un pedāļa tipa apmācību iekārtas, papildu drošības prasības un testēšana”, EN 957-8:1998 “Kāpšanas trenažieri – Specifiskās papildus drošības prasības un testa metodes”, EN 957-9:2003 “Elipses veida trenažieru iekārtu papildus drošības prasības un testa metodes” un EN 957-10:2005 “Stacionāri velosipēdi bez ātrumkārbas vai bez brīvrumbas, papildu drošības prasības un testēšana”.. Pamatojoties uz Īstenošanas lēmumu 2014/357/ES, atsauces uz šiem standartiem publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (14).

(19)	Ņemot vērā jaunas zināšanas un tirgus attīstību, CEN izstrādāja jaunus Eiropas standartus EN ISO 20957-4:2016, EN ISO 20957-5:2016, EN ISO 20957-8:2017, EN ISO 20957-9:2016 un EN ISO 20957-10:2017.

(20)	Eiropas standarti EN ISO 20957-4:2016, EN ISO 20957-5:2016, EN ISO 20957-8:2017, EN ISO 20957-9:2016 un EN ISO 20957-10:2017 atbilst prasībai par vispārēju drošību, kas ietverta Direktīvā 2001/95/EK. Tādēļ atsauces uz šiem standartiem attiecīgi būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(21)	Komisija 2005. gada 21. aprīlī pieņēma Lēmumu 2005/323/EK (15) par drošības prasībām, kas jāizvirza Eiropas standartos attiecībā uz atpūtai paredzētiem peldošiem izstrādājumiem, kuri izmantojami uz ūdens virsmas vai ūdenī.

(22)

Komisija 2012. gada 5. septembra vēstulē M/372 lūdza Eiropas Standartizācijas komiteju CEN saskaņā ar drošības prasībām izstrādāt Eiropas standartus, lai novērstu galvenos riskus, kas saistīti ar atpūtai paredzētiem peldošiem izstrādājumiem, kuri izmantojami uz ūdens virsmas vai ūdenī. Pamatojoties uz šo lūgumu, CEN pieņēma vairākus standartus: EN 15649-1:2009+A2:2013, EN 15649-2:2009+A2:2013, EN 15649-3:2009+A1:2012, EN 15649-4:2010+A1:2012, EN 15649-5:2009, EN 15649-6:2009+A1:2013, EN 15649-7:2009 par atpūtai paredzētiem peldošiem izstrādājumiem, kuri izmantojami uz ūdens virsmas vai ūdenī. Pamatojoties uz Komisijas Īstenošanas lēmumiem 2014/359/ES (16), 2014/875/ES (17) un 2013/390/ES (18), atsauces uz šo standartu publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (19).

(23)	Ņemot vērā jaunas zināšanas un tirgus attīstību, CEN izstrādāja jaunus Eiropas standartus EN ISO 25649:2017(1.–7. daļa).

(24)	Eiropas standarti EN ISO 25649: 2017(1.–7. daļa) atbilst prasībai par vispārēju drošību, kas ietverta Direktīvā 2001/95/EK. Tādēļ atsauces uz šiem standartiem attiecīgi būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(25)

Eiropas standartus ar sērijas numuriem EN 913:2008, EN 957-4:2006+A1:2010, EN 957-5:2009, EN 957-8:1998, EN 957-9:2003, EN 957-10:2005, EN ISO 4210-2:2014, EN ISO 4210-6:2014, EN 14872:2006 un EN 15649 aizstāj ar jauniem vai grozītiem Eiropas standartiem, atsauces uz kuriem jāpublicē saskaņā ar šo lēmumu. Tāpēc atsauces uz minētajiem standartiem ir jāsvītro no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša (20).

(26)

Skaidrības labad vienā tiesību aktā būtu jāpublicē pilnīgs saraksts ar atsaucēm uz Eiropas standartiem, kas izstrādāti Direktīvas 2001/95/EK īstenošanas vajadzībām un atbilst prasībām, kuras tiem jāaptver. Tāpēc šajā lēmumā būtu jāiekļauj atsauces uz Eiropas standartiem, kas pašlaik ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (21). Līdz ar to ir nepieciešams atcelt attiecīgos Komisijas lēmumus par minēto standartu publicēšanu.

(27)

Atbilstība attiecīgajam valsts standartam, ar kuru transponē Eiropas standartu, uz kuru ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, rada drošuma prezumpciju attiecībā uz attiecīgā valsts standarta aptvertajiem riskiem un riska kategorijām, no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta atsauce uz attiecīgo Eiropas standartu. Tāpēc šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tā publicēšanas dienā.

(28)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvu 2001/95/EK izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē atsauces uz šā lēmuma I pielikumā norādītajiem produktu Eiropas standartiem, kas izstrādāti Direktīvas 2001/95/EK īstenošanas vajadzībām.

2. pants

Ar šo no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša svītro atsauces uz šā lēmuma II pielikumā norādītajiem produktu Eiropas Standartiem, kas izstrādāti Direktīvas 2001/95/EK īstenošanas vajadzībām.

3. pants

Komisijas Lēmums C(2004) 1493 (22), Komisijas Lēmums 2005/718/EK (23), Lēmums 2006/514/EK, Komisijas Lēmums 2009/18/EK (24), Lēmums 2011/496/ES, Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/29/ES (25), Īstenošanas lēmums 2013/390/ES, Īstenošanas lēmums 2014/357/ES, Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/358/ES (26), Īstenošanas lēmums 2014/359/ES, Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/531/ES (27), Īstenošanas lēmums 2014/875/ES, Īstenošanas lēmums (ES) 2015/681, Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1345 (28) un Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1014 (29) ir atcelti.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 9. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

(2) Komisijas 2011. gada 27. jūlija Lēmums 2011/479/ES par drošības prasībām, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK jāiekļauj Eiropas standartos attiecībā uz vingrošanas aprīkojumu (OV L 197, 29.7.2011., 13. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas lēmums 2014/357/ES par EN 957 sērijas (2. un 4.–10. daļa) Eiropas standartu un Eiropas standarta EN ISO 20957 (1. daļa) attiecībā uz stacionārajiem trenažieriem un desmit Eiropas standartu attiecībā uz vingrošanas aprīkojumu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/95/EK paredzētajai vispārējā drošuma prasībai un par atsauču uz minētajiem standartiem publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV L 175, 14.6.2014., 40. lpp.).

(4) Komisijas paziņojums 2017/C 267/03 saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību īstenošanu (OV C 267, 11.8.2017., 7. lpp.).

(5) Komisijas 2011. gada 29. novembra Lēmums 2011/786/ES par drošuma prasībām, kas jāievēro Eiropas standartos par divriteņiem, mazu bērnu divriteņiem un divriteņu bagāžniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK (OV L 319, 2.12.2011., 106. lpp.).

(6) Komisijas 2015. gada 29. aprīļa Īstenošanas lēmums (ES) 2015/681 par atsauču uz standarta EN ISO 4210 (1.–9. daļa) par pilsētas un sabiedrisko ceļu, kalnu un sporta divriteņiem un standarta EN ISO 8098 par mazu bērnu divriteņiem publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK (OV L 111, 30.4.2015., 30. lpp.).

(7) Komisijas paziņojums 2017/C 267/03 saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību īstenošanu (OV C 267, 11.8.2017., 7. lpp.).

(8) Komisijas 2006. gada 20. jūlija Lēmums 2006/514/EK par noteiktu standartu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK vispārējām drošības prasībām un to atsauču publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī (OV L 200, 22.7.2006., 35. lpp.).

(9) Komisijas paziņojums 2017/C 267/03 saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību īstenošanu (OV C 267, 11.8.2017., 7. lpp.).

(10) Komisijas 2008. gada 25. marta Lēmums 2008/264/EK par ugunsdrošības prasībām, kas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/95/EK jāizpilda ar Eiropas standartiem attiecībā uz cigaretēm (OV L 83, 26.3.2008., 35. lpp.).

(11) Komisijas 2011. gada 9. augusta Lēmums 2011/496/ES par standarta EN 16156:2010 “Cigaretes. Aizdegšanās iespējas novērtējums. Drošības prasības” un standarta EN ISO 12863:2010 “Cigarešu aizdegšanās iespējas novērtēšanas standarta testa metode” atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK vispārējām drošības prasībām un atsauču uz standartu EN 16156:2010 “Cigaretes. Aizdegšanās iespējas novērtējums. Drošības prasības” un standartu EN ISO 12863:2010 “Cigarešu aizdegšanās iespējas novērtēšanas standarta testa metode” publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV L 205, 10.8.2011., 31. lpp.).

(12) Komisijas paziņojums 2017/C 267/03 saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību īstenošanu (OV C 267, 11.8.2017., 7. lpp.).

(13) Komisijas 2011. gada 27. jūlija Lēmums 2011/476/ES par drošības prasībām, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK jāievēro Eiropas standartos attiecībā uz stacionārajiem trenažieriem (OV L 196, 28.7.2011., 16. lpp.).

(14) Komisijas paziņojums 2017/C 267/03 saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību īstenošanu (OV C 267, 11.8.2017., 7. lpp.).

(15) Komisijas 2005. gada 21. aprīļa Lēmums 2005/323/EK par drošības prasībām, kas jāizvirza Eiropas standartos attiecībā uz atpūtai paredzētiem peldošiem izstrādājumiem, kuri izmantojami uz ūdens virsmas vai ūdenī, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/95/EK (OV L 104, 23.4.2005., 39. lpp.).

(16) Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas lēmums 2014/359/ES par Eiropas standartu EN 15649-1:2009+A2:2013 un EN 15649-6:2009+A1:2013 “Peldlīdzekļi lietošanai ūdenī un uz ūdens brīvajā laikā” atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/95/EK paredzētajai vispārējā drošuma prasībai un par atsauču uz minētajiem standartiem publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV L 175, 14.6.2014., 45. lpp.).

(17) Komisijas 2014. gada 4. decembra Īstenošanas lēmums 2014/875/ES par atsauču uz standartu EN 15649-2:2009+A2:2013 par peldlīdzekļiem lietošanai ūdenī un uz ūdens brīvajā laikā un uz standartu EN 957-6:2010+A1:2014 par stacionārajiem trenažieriem publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK (OV L 349, 5.12.2014., 65. lpp.).

(18) Komisijas 2013. gada 18. jūlija Īstenošanas lēmums 2013/390/ES par EN 15649 sērijas (1.–7. daļa) Eiropas standartu attiecībā uz atpūtai paredzētiem peldošiem izstrādājumiem, kuri izmantojami uz ūdens virsmas vai ūdenī, atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK vispārējām drošības prasībām un par atsauču uz minētajiem standartiem publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV L 196, 19.7.2013., 22. lpp.).

(19) Komisijas paziņojums 2017/C 267/03 saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību īstenošanu (OV C 267, 11.8.2017., 7. lpp.).

(20) Komisijas paziņojums 2017/C 267/03 saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību īstenošanu (OV C 267, 11.8.2017., 7. lpp.).

(21) Komisijas paziņojums 2017/C 267/03 saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību īstenošanu (OV C 267, 11.8.2017., 7. lpp.).

(22) Komisijas 2004. gada 23. aprīļa Lēmums C(2004) 1493 par noteiktu standartu atbilstību Direktīvas 2001/95/EK vispārējām drošības prasībām un to atsauču publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī.

(23) Komisijas 2005. gada 13. oktobra Lēmums 2005/718/EK par noteiktu standartu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK vispārējām drošības prasībām un to atsauču publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī (OV L 271, 15.10.2005., 51. lpp.).

(24) Komisijas 2008. gada 22. decembra Lēmums 2009/18/EK par bērnu staigāšanas palīgierīču-rāmju standarta EN 1273:2005 atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK vispārējām drošuma prasībām un par atsauces uz šo standartu publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī (OV L 8, 13.1.2009., 29. lpp.).

(25) Komisijas 2012. gada 13. janvāra Īstenošanas lēmums 2012/29/ES par standarta EN 60065:2002/A12:2011 “Audio, video un līdzīga elektroniskā aparatūra. Drošības prasības” un standarta EN 60950-1:2006/A12:2011 “Informācijas tehnoloģijas iekārtas. Drošums. 1. daļa: Vispārīgās prasības” atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK vispārējām drošības prasībām un atsauču uz šiem standartiem publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV L 13, 17.1.2012., 7. lpp.).

(26) Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas lēmums 2014/358/ES par Eiropas standarta EN 16281:2013 “Vienkārši uzstādāmas bērnudrošas slēgierīces logiem un balkonu durvīm” atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/95/EK paredzētajai vispārējā drošuma prasībai un par atsauces uz minēto standartu publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV L 175, 14.6.2014., 43. lpp.).

(27) Komisijas 2014. gada 14. augusta Īstenošanas lēmums 2014/531/ES par Eiropas standartu EN 16433:2014 un EN 16434:2014 un atsevišķu Eiropas standarta EN 13120:2009+A1:2014 noteikumu attiecībā uz iekšējām logu aizlaidnēm atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/95/EK paredzētajai vispārējās drošības prasībai un par atsauču uz minētajiem standartiem publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV L 243, 15.8.2014., 54. lpp.).

(28) Komisijas 2015. gada 31. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1345 par to, lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu norādes attiecībā uz standartiem par bērnu apģērbu saitēm un auklām, pārnēsājamām bērnu gultiņām un novietnēm, drošības barjerām un maināmām iekārtām sadzīves vajadzībām (OV L 207, 4.8.2015., 73. lpp.).

(29) Komisijas 2017. gada 15. jūnija Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1014 par to, lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu atsauces uz Eiropas standartiem EN 13869:2016 par bērnudrošu šķiltavu prasībām un EN 13209-2:2015 par bērnu pārnēsājamām somām (OV L 153, 16.6.2017., 36. lpp.).

I PIELIKUMS

Nr.	Atsauce uz standartu
1.	EN 581-1:2006 Āra mēbeles. Sēdekļi un galdi kempingiem, mājai un īrei. 1. daļa: Vispārīgās drošības prasības
2.	EN 913:2018 Vingrošanas rīki. Vispārīgās drošuma prasības un testa metodes
3.	EN 914:2008 Vingrošanas rīki. Simetriskās līdztekas un kombinētās asimetriskās/simetriskās līdztekas. Prasības un testēšana, arī attiecībā uz drošumu
4.	EN 915:2008 Vingrošanas rīki. Asimetriskās līdztekas. Prasības un testēšana, arī attiecībā uz drošumu
5.	EN 916:2003 Vingrošanas aprīkojums – Līdzsvara baļķi – Funkcionālās un drošības prasības, testa metodes
6.	EN 957-2:2003 Stacionārās apmācību iekārtas – 2. daļa: Spēka trenažieru iekārtu papildus drošības prasības un testa metodes
7.	EN 957-6:2010+A1:2014 Stacionārie trenažieri. 6. daļa: Slīdošie celiņi (tredbāni), īpašās drošuma papildprasības un testēšanas metodes
8.	EN 957-7:1998 Stacionārais apmācības aprīkojums – 7. daļa: Airēšanas trenažieri – Specifiskās papildus drošības prasības un testa metodes
9.	EN 1129-1:1995 Mēbeles – Saliekamās gultas – Drošības prasības un testēšana – 1. daļa: Drošības prasības
10.	EN 1129-2:1995 Mēbeles – Saliekamās gultas – Drošības prasības un testēšana – 2. daļa: Testa metodes
11.	EN 1130-1:1996 Mājas mēbeles – Bērnu gultiņas un šūpuļi – 1. daļa: Drošības prasības
12.	EN 1130-2:1996 Mājas mēbeles – Bērnu gultiņas un šūpuļi – 2. daļa: Testa metodes
13.	EN 1273:2005 Bērnu aprūpes priekšmeti – Staigāšanas palīgierīces-rāmji bērniem – Drošības prasības un testa metodes
14.	EN 1466:2014 Bērnu aprūpes priekšmeti. Pārnēsājamās bērnu gultiņas un novietnes. Drošības prasības un testa metodes
15.	EN 1651:1999 Planieru aprīkojums – Drošības jostas – Drošības prasības un izturības testi
16.	EN 1930:2011 Bērnu aprūpes priekšmeti. Aizsargbarjeras. Drošuma prasības un testa metodes
17.	EN ISO 4210-1:2014 Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības. 1. daļa: Termini un definīcijas (ISO 4210-1:2014)
18.	EN ISO 4210-2:2015 Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības. 2. daļa: Prasības pilsētas un treka, jauniešu, kalnu un sacīkšu velosipēdiem (ISO 4210-2:2015)
19.	EN ISO 4210-3:2014 Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības. 3. daļa: Parastās testēšanas metodes (ISO 4210-3:2014)
20.	EN ISO 4210-4:2014 Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības. 4. daļa: Bremžu testēšanas metodes (ISO 4210-4:2014)
21.	EN ISO 4210-5:2014 Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības. 5. daļa: Stūres testēšanas metodes (ISO 4210-5:2014, Corrected version2015-02-01)
22.	EN ISO 4210-6:2015 Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības. 6. daļa: Rāmja testēšanas metodes (ISO 4210-6:2015)
23.	EN ISO 4210-7:2014 Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības. 7. daļa: Riteņu un disku testēšanas metodes (ISO 4210-7:2014)
24.	EN ISO 4210-8:2014 Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības. 8. daļa: Pedāļu un kloķu testēšanas metodes (ISO 4210-8:2014)
25.	EN ISO 4210-9:2014 Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības. 9. daļa: Sēdekļu un sēdekļu atbalstu testēšanas metodes (ISO 4210-9:2014)
26.	EN ISO 8098:2014 Velosipēdi. Drošuma prasības mazu bērnu divriteņiem (ISO 8098:2014)
27.	EN ISO 9994:2006 Šķiltavas – Drošības specifikācija (ISO 9994:2005)
28.	EN ISO 11243:2016 Velosipēdi. Divriteņu bagāžnieki. Prasības un testēšanas metodes (ISO 11243:2016)
29.	EN 12196:2003 Vingrošanas aprīkojums – Zirgi un buki – Funkcionālās un drošības prasības, testa metodes
30.	EN 12197:1997 Vingrošanas aprīkojums – Horizontālās līdztekas – Drošības prasības un testa metodes
31.	EN 12221-1:2008+A1:2013 Bērnu aprūpes priekšmeti. Zīdaiņu pārtīšanas galdi lietošanai mājās. 1. daļa: Drošuma prasības
32.	EN 12221-2:2008+A1:2013 Bērnu aprūpes priekšmeti. Zīdaiņu pārtīšanas galdi lietošanai mājās. 2. daļa: Testēšanas metodes
33.	EN 12346:1998 Vingrošanas aprīkojums – Vingrošanas siena, režģu kāpnes un kāpšanas iekārtas – Drošības prasības un testa metodes
34.	EN 12432:1998 Vingrošanas aprīkojums – Līdzsvara baļķi – Funkcionālās un drošības prasības, testa metodes
35.	EN 12491:2001 Planieru iekārtas – Izpletņi ārkārtas gadījumiem – Drošības prasības un testa metodes
36.	EN 12655:1998 Vingrošanas aprīkojums – Piekārtie vingrošanas riņķi – Funkcionālās un drošības prasības, testa metodes
37.	EN ISO 12863:2010 Standarttestēšanas metode cigarešu izraisītas aizdegšanās novērtēšanai (ISO 12863:2010) EN ISO 12863:2010/A1:2016
38.	EN 13120:2009+A1:2014 Iekšējās žalūzijas. Darbības prasības ieskaitot drošumu
39.	EN 13209-1:2004 Bērnu preces – Somas bērnu pārnēsāšanai – Drošības prasības un testa metodes – 1. daļa: Mugursomas ar rāmi bērnu pārnēsāšanai
40.	EN 13209-2:2015 Bērnu aprūpes priekšmeti. Somas bērnu pārnēsāšanai. Drošības prasības un testēšanas metodes. 2. daļa: Mīkstā ķengursoma
41.	EN 13219:2008 Vingrošanas rīki. Batuti. Funkcionālās un drošības prasības, testēšana
42.	EN 13319:2000 Niršanas piederumi – Dziļummēri un kombinētās dziļuma un laika mērīšanas ierīces – Funkcionālās un drošības prasības, testa metodes
43.	EN 13869:2016 Šķiltavas. Bērnudrošu šķiltavu prasības. Drošuma prasības un testa metodes
44.	EN 13899:2003 Skrituļu sporta aprīkojums – Vienrindas skrituļslidas – Drošības prasības un testa metodes
45.	EN 14059:2002 Dekoratīvās eļļas lampas – Drošības prasības un testa metodes
46.	EN 14344:2004 Zīdaiņu un bērnu preces – Uz velosipēdiem stiprināmie bērnu sēdeklīši – Drošības prasības un testa metodes
47.	EN 14350-1:2004 Zīdaiņu un bērnu preces – Šķidrumu uzņemšanas piederumi – 1. daļa: Vispārīgās un mehāniskās prasības un testēšana
48.	EN 14682:2014 Bērnu apģērba drošums. Bērnu apģērba kordas un savelces. Prasību specifikācija
49.	EN 16156:2010 Cigaretes. Degšanas spējas novērtēšana. Drošuma prasības
50.	EN 16281:2013 Bērnu aizsardzības izstrādājumi. Bērniem neatveramas bloķēšanas ierīces logiem un balkona durvīm. Drošuma prasības un testa metodes
51.	EN 16433:2014 Iekšējās žalūzijas. Aizsardzība pret nožņaugšanās risku. Testēšanas metodes
52.	EN 16434:2014 Iekšējās žalūzijas. Aizsardzība pret nožņaugšanās risku. Prasības un testēšanas metodes drošības ierīcēm
53.	EN ISO 20957-1:2013 Stacionārie trenažieri. 1. daļa: Vispārīgās drošuma prasības un testēšanas metodes (ISO 20957-1:2013)
54.	EN ISO 20957-4:2016 Stacionārie trenažieri. 4. daļa: Spēka trenažieru soli, īpašās drošuma papildprasības un testēšanas metodes (ISO 20957-4:2016)
55.	EN ISO 20957-5:2016 Stacionārie trenažieri. 5. daļa: Stacionārie velotrenažieri un pedāļa tipa trenažieri ķermeņa augšdaļai, īpašās drošuma papildprasības un testēšanas metodes (ISO 20957-5:2016)
56.	EN ISO 20957-8:2017 Stacionārie trenažieri. 8. daļa: Kāpšanas trenažieri – Īpašās drošuma papildprasības un testēšanas metodes (ISO 20957-8:2017)
57.	EN ISO 20957-9:2016 Stacionārie trenažieri. 9. daļa: Daudzfunkcionālo trenažieru drošuma papildprasības un testēšanas metodes (ISO 20957-9:2016)
58.	EN ISO 20957-10:2017 Stacionārie trenažieri. 10. daļa: Velotrenažieri bez ātrumkārbas vai brīvrumbas, īpašās drošuma papildprasības un testēšanas metodes (ISO 20957-10:2017)
59.	EN ISO 25649-1:2017 Peldlīdzekļi atpūtai ūdenī un uz ūdens. 1. daļa: Klasifikācija, materiāli, vispārīgās prasības un testēšanas metodes (ISO 25649-1:2017)
60.	EN ISO 25649-2:2017 Peldlīdzekļi atpūtai ūdenī un uz ūdens. 2. daļa: Informācija patērētājiem (ISO 25649-2:2017)
61.	EN ISO 25649-3:2017 Peldlīdzekļi atpūtai ūdenī un uz ūdens. 3. daļa: Īpašās drošuma papildprasības un testēšanas metodes A klases līdzekļiem (ISO 25649-3:2017)
62.	EN ISO 25649-4:2017 Peldlīdzekļi atpūtai ūdenī un uz ūdens. 4. daļa: Īpašās drošuma papildprasības un testēšanas metodes B klases līdzekļiem (ISO 25649-4:2017)
63.	EN ISO 25649-5:2017 Peldlīdzekļi atpūtai ūdenī un uz ūdens. 5. daļa: Īpašās drošuma papildprasības un testēšanas metodes C klases līdzekļiem (ISO 25649-5:2017)
64.	EN ISO 25649-6:2017 Peldlīdzekļi atpūtai ūdenī un uz ūdens. 6. daļa: Īpašās drošuma papildprasības un testēšanas metodes D klases līdzekļiem (ISO 25649-6:2017)
65.	EN ISO 25649-7:2017 Peldlīdzekļi atpūtai ūdenī un uz ūdens. 7. daļa: Īpašās drošuma papildprasības un testēšanas metodes E klases līdzekļiem (ISO 25649-7:2017)
66.	EN 60065:2002 Audio-, video- un līdzīga elektroniskā aparatūra – Drošības prasības. IEC 60065:2001 (ar grozījumiem) EN 60065:2002/A12:2011
67.	EN 60950-1:2006 Informācijas tehnoloģijas iekārtas – Drošums – 1. daļa: Vispārīgās prasības IEC 60950-1:2005 (ar grozījumiem) EN 60950-1:2006/A12:2011

II PIELIKUMS

Nr.	Atsauce uz standartu
1.	EN 913:2008 Vingrošanas rīki. Vispārīgās drošuma prasības un testa metodes
2.	EN 957-4:2006+A1:2010 Stacionārie trenažieri. 4. daļa: Spēka trenažieru soli, īpašas drošuma papildprasības un testēšanas metodes
3.	EN 957-5:2009 Stacionārie trenažieri. 5. daļa: Stacionārie velotrenažieri un pedāļa tipa apmācību iekārtas, papildu drošības prasības un testēšana
4.	EN 957-8:1998 Stacionārais apmācības aprīkojums. 8. daļa: Kāpšanas trenažieri – Specifiskās papildus drošības prasības un testa metodes
5.	EN 957-9:2003 Stacionārās apmācību iekārtas. 9. daļa: Elipses veida trenažieru iekārtu papildus drošības prasības un testa metodes
6.	EN 957-10:2005 Stacionārās apmācību iekārtas. 10. daļa: Stacionāri velosipēdi bez ātrumkārbas vai bez brīvrumbas, papildu drošības prasības un testēšana
7.	EN ISO 4210-2:2014 Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības. 2. daļa: Prasības pilsētas un treka, jauniešu, kalnu un sacīkšu velosipēdiem (ISO 4210-2:2014)
8.	EN ISO 4210-6:2014 Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības. 6. daļa: Rāmja testēšanas metodes (ISO 4210-6:2014)
9.	EN ISO 12863:2010 Standarttestēšanas metode cigarešu izraisītas aizdegšanās novērtēšanai (ISO 12863:2010)
10.	EN 14872:2006 Divriteņi – Divriteņu piederumi – Bagāžnieki
11.	EN 15649-1:2009+A2:2013 Peldlīdzekļi lietošanai ūdenī un uz ūdens brīvajā laikā. 1. daļa: Klasifikācija, materiāli, vispārīgās prasības un testēšanas metodes
12.	EN 15649-2:2009+A2:2013 Peldlīdzekļi lietošanai ūdenī un uz ūdens brīvajā laikā. 2. daļa: Informācija patērētājiem
13.	EN 15649-3:2009+A1:2012 Peldlīdzekļi lietošanai ūdenī un uz ūdens brīvajā laikā. 3. daļa: Īpašās drošuma papildprasības un testa metodes A klases līdzekļiem
14.	EN 15649-4:2010+A1:2012 Peldlīdzekļi lietošanai ūdenī un uz ūdens brīvajā laikā. 4. daļa: Īpašās drošuma papildprasības un testa metodes B klases līdzekļiem
15.	EN 15649-5:2009 Peldlīdzekļi lietošanai ūdenī un uz ūdens brīvajā laikā. 5. daļa: Īpašās drošuma papildprasības un testa metodes C klases līdzekļiem
16.	EN 15649-6:2009+A1:2013 Peldlīdzekļi lietošanai ūdenī un uz ūdens brīvajā laikā. 6. daļa: Īpašās drošuma papildprasības un testa metodes D klases līdzekļiem
17.	EN 15649-7:2009 Peldlīdzekļi lietošanai ūdenī un uz ūdens brīvajā laikā. 7. daļa: Īpašās drošuma papildprasības un testa metodes E klases līdzekļiem

10.10.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/75

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES DELEĢĒTAIS LĒMUMS

Nr. 42/19/COL

(2019. gada 17. jūnijs)

atbrīvot sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu Norvēģijā no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES piemērošanas [2019/…]

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā EEZ līguma XVI pielikuma 4. punktā minēto tiesību aktu, ar ko paredz publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas procedūras komunālo pakalpojumu nozarē (Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (1) (turpmāk tekstā – “Direktīva”)), un jo īpaši tā 34. un 35. pantu,

ņemot vērā Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (“Uzraudzības un Tiesas nolīgums”) un jo īpaši tā 1. protokola 1. un 3. pantu,

pēc apspriešanās ar EBTA Iepirkuma komiteju,

tā kā:

1. FAKTI

(1)	2018. gada 27. novembrī pēc pirmspaziņošanas apspriedēm EBTA Uzraudzības iestāde (turpmāk tekstā – “Iestāde”) saņēma pieprasījumu no Nettbuss AS, tagad Vy Buss AS (turpmāk tekstā – “Pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 35. panta 1. punktu (turpmāk tekstā – “Pieprasījums”) (2).

(2)	Pieprasījums skar sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu Norvēģijā. Pieprasījums neskar sabiedriskā transporta pārvaldības darbības, kuras praksē veic sabiedriskā transporta iestādes (3).

(3)	Pieteikuma iesniedzējs ir “publisks uzņēmums” Direktīvas izpratnē, jo Norvēģijas Transporta un sakaru ministrijai kā NSB AS, tagad Vygruppen AS (transporta grupa, kurā ietilpst Pieteikuma iesniedzējs), īpašniecei netieši pieder 100 % tā parakstītā kapitāla (4).

(4)	Pieteikuma iesniedzējs veic kādu no darbībām, uz kurām attiecas Direktīva, un tādējādi ir “līgumslēdzējs” Direktīvas izpratnē.

(5)	Saskaņā ar Norvēģijas 2016. gada 12. augusta Noteikumu Nr. 975 par iepirkumu, ko veic subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (5), 2.-9. punktu līgumslēdzēji var iesniegt pieprasījumus saskaņā ar Direktīvas 35. pantu.

(6)

Pieprasījumam bija pievienota Norvēģijas Konkurences iestādes 2018. gada 29. jūnijā pieņemta pamatota un argumentēta nostāja, kurā secināts, ka Pieteikuma iesniedzēju tieši skar konkurence, sniedzot sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus, un ka piekļuve līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas tirgum sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanai Norvēģijā ir neierobežota (6).

(7)	Iestāde 2018. gada 30. novembrī informēja Norvēģiju par Pieprasījuma saņemšanu (7).

(8)	Saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES IV pielikuma 1. punktu Iestādei lēmums attiecībā uz Pieprasījumu ir jāpieņem 130 darba dienu laikā, tādējādi termiņš ir 2019. gada 18. jūnijs (8).

(9)	Atbilstīgi 2019. gada 23. aprīļa Deleģētajam lēmumam Nr. 37/19/COL (9) Iestāde lūdza EBTA Iepirkuma komiteju sniegt atzinumu saskaņā ar Pastāvīgās komitejas Lēmuma Nr. 3/2012 2. pantā noteikto atzinuma sniegšanas procedūru (10).

(10)	EBTA Iepirkuma komiteja sniedza pozitīvu atzinumu, 2019. gada 22. maijā vienprātīgi nobalsojot par Iestādes lēmuma projektu saskaņā ar rakstisko procedūru (11).

2. TIESISKAIS REGULĒJUMS

(11)	Direktīvu cita starpā piemēro līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai tādu darbību veikšanai, kas saistītas ar tādu tīklu nodrošināšanu vai ekspluatāciju, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus autobusu transporta jomā (12).

(12)	Saskaņā ar Direktīvas 11. panta otro daļu uzskata, ka tīkls pastāv, ja pakalpojumu sniedz saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem darbības nosacījumiem, piemēram, nosacījumiem par apkalpojamiem maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu vai to sniegšanas biežumu.

(13)

Lietā SJ (13), interpretējot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK (14) 5. panta 1. punktu (kura formulējums ir identisks Direktīvas 11. panta formulējumam) saistībā ar dzelzceļa tīkliem, EST norādīja, ka “(..) ir jāuzskata, ka darbība, kas ir vērsta uz “tīklu ekspluatāciju”, nozīmē tiesības izmantot dzelzceļa tīklu transporta pakalpojumu sniegšanai, savukārt ar “tīklu nodrošināšanu” saistīta darbība nozīmē tīklu pārvaldi” (15). Tiesa secināja, ka “Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka darbība, ko veic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un kas izpaužas kā transporta pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem dzelzceļa tīklā, šim uzņēmumam īstenojot tiesības izmantot dzelzceļa tīklu, ir “tīklu ekspluatācija” šīs direktīvas izpratnē” (16). “Sabiedrisko autobusu transporta pakalpojumu sniegšana” Norvēģijā autobusu pārvadājumu jomā ir pielīdzināma darbībai, ko veic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas minēts SJ dzelzceļa transporta jomā, tādējādi tā ir darbība, uz kuru attiecas Direktīva.

(14)

Direktīvas 34. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota. To, vai kāda darbība ir tieši pakļauta konkurencei, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības.

(15)

Direktīvas 35. pantā ir izklāstīta procedūra, kādā nosaka, vai ir piemērojams 34. pantā paredzētais atbrīvojums. Pielāgojot, tajā paredzēts, ka valsts vai, ja attiecīgās valsts tiesību akti to paredz, līgumslēdzējs var iesniegt Iestādei pieprasījumu noteikt, ka Direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai projektu konkursu organizēšanu attiecīgās darbības veikšanai. Iestāde pieņem lēmumu par to, vai darbība tieši pakļauta konkurencei tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota (pamatojoties uz 34. pantā noteiktajiem kritērijiem).

(16)

Šis lēmums neskar noteikumu piemērošanu konkurences (17) un citās EEZ tiesību aktu jomās. Konkrētāk, kritēriji un metodika, kas izmantoti, lai novērtētu tiešu pakļautību konkurencei saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. pantu, ne vienmēr ir identiski tiem, kurus izmanto, lai veiktu novērtējumu saskaņā ar EEZ līguma 53. vai 54. pantu vai Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (18), kas pielāgota EEZ līgumam (19).

(17)

Šā lēmuma mērķis ir noteikt, vai uz Pieprasījumā minēto darbību attiecas konkurence (tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota Direktīvas 34. panta nozīmē) līmenī, kas nodrošinātu, ka arī gadījumā, kad nepastāv disciplīna, ko paredz Direktīvā izklāstītie detalizētie iepirkuma noteikumi, iepirkums attiecīgās darbības veikšanai tiks īstenots pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pamatojoties uz kritērijiem, kas pircējiem ļauj konstatēt, kurš kopumā ir ekonomiski visizdevīgākais risinājums.

3. NOVĒRTĒJUMS

3.1. Brīva piekļuve tirgum

(18)

Šajā gadījumā attiecīgā darbība ir sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšana. Šī darbība tiek veikta saskaņā ar līgumiem, kurus piešķir sabiedriskā transporta iestādes (PTA). Norvēģijā pastāv dažādi autobusu transporta veidi (sk. 41. apsvērumu), un attiecīgo darbību valsts līmenī sauc par regulārā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu.

(19)

Attiecībā uz autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu nav atbilstošu EEZ tiesību aktu, uz kuru pamata var uzskatīt, ka saskaņā ar direktīvas 34. panta 3. punktu ir brīva piekļuve tirgum. Tādēļ ir jāveic attiecīgais novērtējums, pamatojoties uz tiesisko regulējumu un PTA praksi, kurā būtu jāpierāda, ka piekļuve tirgum ir de facto un de jure brīva.

(20)

Būtu jāpatur prātā, ka šā lēmuma mērķis ir noteikt, vai pieprasījumā minētā darbība ir pakļauta tādam konkurences līmenim (tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota Direktīvas 34. panta izpratnē), kas nodrošinās, ka arī gadījumā, ja nav ieviesta Direktīvā noteikto detalizēto iepirkuma noteikumu disciplīna, iepirkums attiecīgās darbības veikšanai tiks īstenots pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pamatojoties uz kritērijiem, kas pircējiem ļautu noteikt risinājumu, kurš kopumā ir ekonomiski visizdevīgākais. Šim nolūkam veiktais novērtējums nenozīmē, ka jāpārbauda, vai katrs līgums par sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu ir piešķirts, pilnībā ievērojot EEZ tiesību aktus, bet gan, vai tiesiskais regulējums un/vai PTA prakse ierobežo piekļuvi tirgum de facto vai de jure.

(21)

Saistībā ar iespējamiem tiesiskajiem ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu tirgum, Iestāde norāda, ka pastāv licencēšanas prasības un pakalpojumi tiek veikti saskaņā ar līgumu. Tomēr Pieprasījumā Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka licencēšanas prasības nevar tikt uzskatīts par ierobežojumu piekļuvei tirgum (20), turklāt licences nav saistītas ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām (21). Pieteikuma iesniedzējs arī paziņoja, ka piedāvājumi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1370/2007 (22) un Direktīvai, un tāpēc piekļuve tirgum nav de jure vai de facto ierobežota (23).

(22)

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sistēma, saskaņā ar kuru ir jāsaņem iepriekšēja atļauja, nevar leģitimēt valsts iestāžu diskrecionāros lēmumus, kas var negatīvi ietekmēt EEZ tiesību aktu noteikumu efektivitāti (24). Lai iepriekšējas atļaujas saņemšanas sistēma būtu pamatota, pat atkāpjoties no pamatbrīvības sniegt pakalpojumus, tai jābalstās uz objektīviem, nediskriminējošiem kritērijiem, kas ir zināmi iepriekš, veidā, kas ierobežo valsts iestāžu rīcības brīvību, lai tā netiktu izmantota patvaļīgi (25).

(23)	Regulārus autobusu transporta pakalpojumus Norvēģijā reglamentē 2002. gada 21. jūnija Likums Nr. 45 par transportlīdzekļu vai kuģu darba transportu (26) (turpmāk tekstā – “Darba transporta likums”) un Noteikumi par darba transportu, kas pieņemti, pamatojoties uz šo likumu (27).

(24)

Darba transporta likuma 4. pantā noteikts, ka sabiedrībām, kuras vēlas sniegt sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus, jāsaņem vispārēja licence (transportløyve), ko izsniedz Norvēģijas Valsts autoceļu pārvalde (Statens vegvesen) (28). Lai gan Darba transporta likuma formulējumā ir paredzēta Valsts autoceļu pārvaldes rīcības brīvība, jo lietots vārds “var”, Norvēģijas tiesību aktos parasti tiek izmantots šis vārds, kaut arī praksē rīcības brīvība ir ierobežota vai tās nav vispār. No likuma sagatavošanas darbiem izriet, ka licencēšanas sistēma ir sniegto pakalpojumu kvalitātes kontroles līdzeklis (29). Noteikumu par darba transportu 4. punktā paskaidrots, ka, ja vien konkrēti iemesli nav pretrunā, licenci var izsniegt pieteikuma iesniedzējam, kurš atbilst prasībām. Turklāt Norvēģijas Konkurences iestāde ir norādījusi, ka ikvienam, kurš atbilst objektīviem nosacījumiem, šāda licence tiek piešķirta (30). Iestāde nav saņēmusi nekādu informāciju, kas būtu pretrunā iepriekš minētajiem konstatējumiem.

(25)

Turklāt, lai sniegtu regulārus autobusu transporta pakalpojumus, parasti saskaņā ar Darba transporta likuma 6. panta 1. punktu ir nepieciešama licence, ko izsniegušas attiecīgās apgabala pašvaldības (31). Pārvaldības sabiedrības ir atbrīvotas no licences saņemšanas prasības un, ja PTA ir pārvaldības sabiedrība un tā joprojām ir atbildīga pret sabiedrību, un operators darbojas kā apakšuzņēmējs, licence nav nepieciešama, jo pārvaldības sabiedrības atbrīvojums attiecas arī uz operatoru (32).

(26)

Darba transporta likuma 8. pantā ir noteikts, ka licences tādu transporta pakalpojumu sniegšanai, uz kuriem attiecas kompensācijas maksājumi vai ekskluzīvas tiesības, piešķir konkursa kārtībā, ja to paredz Darba transporta likums, Publisko iepirkumu likums vai attiecīgie noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz kādu no šiem tiesību aktiem. Ja ir nepieciešama licence saskaņā ar 6. pantu, to piešķir līguma slēgšanas tiesību saņēmējam (33).

(27)

Praksē sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumi, uz kuriem attiecas šī Direktīva, tiek veikti saskaņā ar līgumiem, kurus piešķir PTA. Uz šiem līgumiem attiecas EEZ publiskā iepirkuma noteikumi, īpaši (34):

a)	Regula (EK) Nr. 1370/2007;

b)	Direktīva 2014/25/ES; un/vai

c)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (35).

(28)	Direktīvas 2014/24/ES un 2014/25/ES stājās spēkā EEZ 2017. gada 1. janvārī. Pirms tam tika piemērota Direktīva 2004/17/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (36).

(29)

Visiem trim pašreizējiem instrumentiem parasti ir nepieciešams atklāts, pārredzams, nediskriminējošs konkurss ar ierobežotiem izņēmumiem. Tādējādi līgumi un licences regulārajiem sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumiem ir jāpiešķir konkursa kārtībā, ja vien nav piemērojams izņēmums saskaņā ar attiecīgo EEZ tiesību aktu vai ja līguma vērtība ir zemāka par attiecīgā tiesību akta piemērošanas robežvērtībām. Tas pats attiecās, piemērojot iepriekšējās direktīvas.

(30)

Saskaņā ar Pieprasījumu PTA arvien biežāk izmantoja konkursus, piešķirot tiesības sniegt autobusu pakalpojumus. Lai gan tikai 43 % no regulārajiem autobusu pārvadājumiem, par kuriem noslēgti līgumi, 2010. gadā tika piešķirti konkursa kārtībā, 2018. gadā šī daļa palielinājās līdz vairāk nekā 98 % un līdz 2019. gada 3. decembrim būs tuvu 100 % (37). Pieteikuma iesniedzējs turklāt norāda, ka reti tiek izmantotas atkāpes no konkursa, neviena PTA nesniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 5. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu, un tiešā līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, ja līguma vērtība ir zemāka par Regulas (EK) Nr. 1370/2007 5. panta 4. punktā noteikto robežvērtību, tiek izmantota ļoti ierobežotā apjomā.

(31)

Iestāde salīdzināja Pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju par situāciju 2018. gadā ar informāciju, ko Iestāde saņēma no Norvēģijas valdības 2018. gada 9. novembrī (38) sakarā ar sabiedrisko pakalpojumu saistību līgumu vispārēju pārbaudi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1370/2007 (39). Šis novērtējums kopumā apstiprināja Pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju. Norvēģijas valdība sniedza informāciju par 27 tieši noslēgtiem līgumiem, no kuriem 13 bija jāaizstāj 2019. gadā ar līgumiem, kuriem jau piemēroja konkursa procedūru. Tieši piešķirto līgumu kopējā gada vērtība tika noteikta aptuveni 275 miljonu NOK apmērā, kas veido tikai daļu no sabiedrisko pakalpojumu saistību līgumu kopējā apjoma sabiedriskā autotransporta pakalpojumu jomā Norvēģijā (aplēsts, ka 2017. gadā tas būs 11,6 miljardi NOK). Turklāt vienīgie tieši piešķirtie līgumi, kas, domājams, paliks spēkā pēc 2019. gada 10. augusta, ir līgumi, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1370/2007 5. panta 4. punkta nosacījumiem (kas ļauj slēgt līgumus zem noteiktas līguma vērtības vai attālumu robežvērtībām).

(32)

Izpēte par tiesību normām, kas piemērojamas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai un licenču izsniegšanai sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanai Norvēģijā, liecina, ka šādi līgumi un licences pašlaik tiek piešķirtas bez diskriminācijas. Licenču un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras un attiecīgie kritēriji visiem tirgus dalībniekiem ir vienādi, tāpēc tas nevar būt ierobežojums piekļuvei tirgum šā lēmuma izpratnē.

(33)	Norvēģijas Konkurences iestāde ir apliecinājusi, ka piekļuve šai darbībai ir neierobežota (40).

(34)	Iestāde secina, ka sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu darbība Norvēģijā ir lielā mērā organizēta, pamatojoties uz publiskiem konkursiem, kuros piedalās pietiekams skaits pretendentu, vidēji 3,8 pretendenti (41). Dalība šajos konkursos ir iespējama bez diskriminācijas.

(35)

Ņemot vērā iepriekš minēto, novērtējot Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā paredzētos nosacījumus un neskarot konkurences tiesību aktu piemērošanu, Iestādes spēja izmeklēt Norvēģijas atbilstību Regulai (EK) Nr. 1370/2007, Direktīvai 2014/24/ES, Direktīvai 2014/25/ES vai jebkuram citam EEZ publisko iepirkumu reglamentējoša tiesību akta noteikumam saistībā ar tās vispārējiem uzraudzības pienākumiem vai jebkurā citā EEZ tiesību aktu piemērošanas jomā, piekļuvi sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu darbības tirgum var uzskatīt par brīvu de facto un de jure.

3.2. Tieša konkurence

(36)

Lai novērtētu, vai ir izpildīts otrais atbrīvojuma nosacījums, proti, ka darbība, uz kuru attiecas Pieprasījums un kas atbilst nosacījumam par brīvu piekļuvi tirgum de jure un de facto, ir tieši pakļauta konkurencei, definē attiecīgo produktu un atbilstošo ģeogrāfisko tirgu, un, pamatojoties uz to, veic tirgus analīzi.

(37)

Tas, vai darbības ir pakļautas tiešai konkurencei, būtu jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem neviens nav pats par sevi izšķirošs. Attiecībā uz šā lēmuma skartajiem tirgiem viens no vērā ņemamiem kritērijiem ir galveno tirgus dalībnieku tirgus daļa attiecīgajā tirgū. Ņemot vērā tirgu, kurus uzskata par cenu piedāvājumu tirgiem, īpatnības, būtu jāņem vērā arī citi kritēriji, piemēram, cenu piedāvājuma modeļi vai tirgus dalībnieku spēja un vēlme iesniegt piedāvājumus pašreizējo un nākotnes konkursa procedūru ietvaros.

(38)

Šā lēmuma mērķis ir noteikt, vai uz pieprasījumā minētajiem pakalpojumiem attiecas (tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota Direktīvas 34. panta nozīmē) konkurence līmenī, kas nodrošinātu, ka arī gadījumā, kad nepastāv disciplīna, ko paredz Direktīvā izklāstītie detalizētie iepirkuma noteikumi, iepirkums attiecīgo darbību veikšanai tiks īstenots pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pamatojoties uz kritērijiem, kas pircējiem ļauj konstatēt, kurš kopumā ir ekonomiski visizdevīgākais risinājums.

(39)

Šajā sakarā ir svarīgi paturēt prātā, ka attiecīgajā tirgū ne uz visiem tirgus dalībniekiem attiecas publiskā iepirkuma noteikumi (42). Tādēļ uzņēmumiem, uz kuriem šie noteikumi neattiecas, darbojoties šajos tirgos, principā ir iespēja radīt konkurences spiedienu uz tiem tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas publiskā iepirkuma noteikumi.

(40)

Iestādei ir jānosaka, vai attiecīgās darbības ir tieši pakļautas konkurencei. Šajā nolūkā tā ir pārbaudījusi Pieteikuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus, kā arī Norvēģijas Konkurences iestādes sniegto informāciju. Iestāde galvenokārt balstījusies uz Pieteikuma iesniedzēja un Norvēģijas Konkurences iestādes sniegtajiem tirgus datiem, novērtējot tirgus daļas un koncentrācijas līmeņus. Papildus Pieteikuma iesniedzēja sniegtajai informācijai Norvēģijas Konkurences iestāde paļāvās arī uz informāciju, ko snieguši citi Norvēģijas autobusu uzņēmumi un deviņi PAT (43).

3.2.1. Produkta tirgus definīcija

(41)

Pieprasījumā Pieteikuma iesniedzējs definē attiecīgo produktu tirgu kā sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas tirgu (44). Pieteikuma iesniedzējs arī izklāsta savu viedokli, ka komerciālie tālsatiksmes autobusu pakalpojumi (piemēram, ātrgaitas autobusu pakalpojumi), komerciālie īstermiņa pārvadājumi (piemēram, lidostas ātrgaitas pakalpojumi) un tūristu autobusu pakalpojumi atšķiras no līgumā paredzētajiem sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumiem (45). Komerciālo autobusu pakalpojumus regulē tikai tirgus nepieciešamība un tie nesaņem valsts finansējumu. Visi komerciālie autobusu pakalpojumi tirgū konkurē pēc cenas, spējas, biežuma vai citām pakalpojumu sniegšanas funkcijām. Pretēji tam konkurence starp sabiedriskā autobusu transporta operatoriem rodas konkursa kārtībā, proti, sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas tirgū, nevis tirgū, kur konkurē pēc cenas, spējas, biežuma vai citām pakalpojumu sniegšanas funkcijām. Pieteikuma iesniedzējs apraksta, ka attiecīgi autobusu transporta operatori, kas darbojas saskaņā ar līgumu ar PTA, parasti ļoti maz ietekmē pasažieru konkurences pamatparametrus, piemēram, biežumu, tostarp grafikus, biļešu cenas vai pasažieru komfortu, jo šīs funkcijas parasti nosaka PAT (46).

(42)

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka atšķirīgās PTA prasības nav pietiekami konkrētas, lai izdarītu secinājumus par atsevišķiem produktu tirgiem nolūkā piešķirt tiesības slēgt līgumus par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu (47). Lai autobusu operatoriem tiktu piešķirtas tiesības slēgt līgumu darbībai pašvaldības vai reģionālajā līmenī, tiem principā ir jāievēro viens un tas pats tiesiskais regulējums, un viņi var pielāgot savu piedāvājumu atbilstoši attiecīgā PTA prasībām. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka lielāko autobusu operatoru faktiskie cenu piedāvājuma modeļi liecina par šādu autobusu operatoru spēju un vēlmi pielāgot savus piedāvājumus dažādām PTA noteiktajām prasībām, jo šie operatori parasti konkurē par visiem līgumiem, uz kuriem attiecas publiskie konkursi Norvēģijā neatkarīgi no to savstarpējām atšķirībām (48).

(43)	Norvēģijas Konkurences iestāde uzskata, ka Pieteikuma iesniedzēja ieteiktais attiecīgais produktu tirgus ir saskaņā ar iedibināto nozares praksi Norvēģijā, un turpināja novērtējumu, pamatojoties uz šo Pieteikuma iesniedzēja ierosināto definīciju (49).

(44)

Iepriekšējos lēmumos par sabiedrisko transportu (tostarp autobusu pakalpojumiem) Komisija ir atzinusi, ka var identificēt konkrētus tirgus tiesību slēgt līgumus par sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu piešķiršanas nolūkiem (50). Komisija arī uzskata, ka koncesionāru (līgumdarbu) sabiedrisko autobusu pārvadājumu pakalpojumu starpā nav iespējams nošķirt pilsētas, starppilsētu un tālsatiksmes līgumus, jo tos parasti regulē viens un tas pats tiesiskais regulējums un PTA prasībām ir tikai dažas atšķirīgas iezīmes, kas saistītas ar tehniskajām specifikācijām (51).

(45)

Komisijas prakse arī apstiprina viedokli, ka komerciālie autobusu pārvadājumi un (līgumdarbu) sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumi veido dažādus produktu tirgus konkurences atšķirību dēļ. Konkurence starp sabiedriskā autobusu transporta operatoriem ir līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas līmenī, proti, sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas tirgū, nevis tirgū, kur konkurē pēc cenas, spējas, biežuma vai citām pakalpojumu funkcijām (52). Salīdzinājumā ar komercpakalpojumiem (līguma) sabiedriskā autobusu transporta operatoriem parasti ir ļoti maza ietekme uz konkurences pamata parametriem, piemēram, biežumu, biļešu cenām vai pasažieru komfortu, jo šos elementus nosaka PTA, kas piešķir līguma tiesības pakalpojuma sniegšanai Autobusu transporta operatoriem ir pienākums sniegt savus pakalpojumus saskaņā ar līgumu ar PTA un viņi nevar pielāgot savus pakalpojumus atbilstoši pasažieru vajadzībām, kā to parasti dara komerciālie operatori (53).

(46)

Ņemot vērā Norvēģijas autobusu tirgus īpatnības, kā minēts 41. un 42. apsvērumā, lai novērtētu Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā paredzētos nosacījumus un neskarot konkurences piemērošanu, attiecīgais produktu tirgus tiek definēts kā līgumu slēgšanas tiesību tirgus sabiedriskā autobusu transporta pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai. Iestāde šajā konkrētajā gadījumā un iepriekš minētajos nolūkos nav konstatējusi nekādus apstākļus, kas attaisnotu atsevišķu PTA konkursu definēšanu kā atsevišķus attiecīgos tirgus.

3.2.2. Tirgus ģeogrāfiskā definīcija

(47)

Attiecībā uz ģeogrāfisko tirgu Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka attiecīgais tirgus sabiedriskā autobusu transporta pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai ir vismaz valsts mēroga tirgus, kas aptver visus autobusu pārvadājumu līgumus Norvēģijā (54). Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka Darba transporta likumā paredzēta vispārēja reglamentējoša bāze autobusu pārvadājumu konkursiem visā Norvēģijā (55). Pieteikuma iesniedzējs arī atzīmē, ka gandrīz visi (98 procenti) pašreizējie līgumi par autobusu transporta pakalpojumiem ir piešķirti konkursa kārtībā un lielākā daļa tiek izmantoti kā bruto līgumi ar vienām un tām pašām galvenajām iezīmēm (56). Līdz ar to jebkuras atšķirības dažādu PTA konkursa procedūrās un līgumos ir nelielas un autobusu pārvadājumu uzņēmumiem viegli pārvaramas.

(48)

Pieteikuma iesniedzējs uzsver, ka vispārējo tiesisko regulējumu attiecībā uz autobusu pārvadājumu konkursiem visā Norvēģijā atspoguļo arī pašreiz tirgū aktīvo autobusu pārvadājumu uzņēmumu faktiskie cenu piedāvājumu modeļi (57). Autobusu operatori Torghatten, Boreal un Nobina darbojas visā valstī, un nekas neliedz citiem autobusu uzņēmumiem konkurēt par visu līgumu tiesību piešķiršanu. Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka ar dažiem izņēmumiem konkurence ir bijusi ievērojama uz visiem autobusu pakalpojumiem, kuru līguma slēgšanas tiesības piešķirtas kopš 2015. gada 1. janvāra, neatkarīgi no esošās klātbūtnes reģionā (58).

(49)

Tomēr Pieteikuma iesniedzējs secina, ka Pieprasījuma vajadzībām precīzu ģeogrāfiskā tirgus definīciju galu galā var neizstrādāt (59). Pēc tā domām, saskaņā ar jebkuru iespējamo ģeogrāfiskā tirgus definīciju, ja Pieteikuma iesniedzējam ir spēkā esoši līgumi un/vai cenu piedāvājumi līgumiem, piekļuve tirgum ir neierobežota un pilnībā pakļauta konkurencei.

(50)	Norvēģijas konkurences iestāde konstatēja, ka konkrētā ģeogrāfiskā tirgus precīzu definīciju var neizstrādāt, jo analīzes rezultāts paliek tāds pats neatkarīgi no tā, vai analīzes pamatā ir šaura vai plaša tirgus definīcija (60).

(51)

Pieprasījuma iesniedzēja nostāja atbilst Komisijas praksei. Iepriekšējos lēmumos Komisija, gan visbiežāk nesniedzot precīzu ģeogrāfiskā tirgus definīciju, uzskatīja, ka sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir zona, kurā ir kopīgs tiesiskais regulējums konkursa procedūrām autobusu pakalpojumu sniegšanai (61).

(52)

Noslēgumā, lai novērtētu Direktīvas 34. pantā paredzētos nosacījumus un neskarot konkurences tiesību vai citu EEZ tiesību aktu piemērošanu, Iestāde uzskata, ka attiecīgā produkta tirgus attiecīgā ģeogrāfiskā dimensija ir vismaz valsts mēroga. Tas ir tāpēc, ka pastāv kopējs tiesiskais regulējums, ir tikai nelielas atšķirības PTA konkursu procedūrās un autobusu transporta operatori spēj un vēlas piedalīties līguma tiesību piešķiršanas procedūrās visā Norvēģijā.

3.2.3. Tirgus analīze

(53)

Uzskata, ka attiecībā uz publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanai viens konkurences pakāpes rādītājs ir lielākā operatora tirgus daļa un svarīgāko tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa tirgū. Saskaņā ar Pieteikuma iesniedzēja Pieprasījumā iesniegtajiem datiem, tam ir vislielākā tirgus daļa attiecīgajā tirgū ar [25–30 %], balstoties uz apgrozījumu, un 28 %, balstoties uz apjomu (62). Tomēr ir vairāki spēcīgi konkurenti, kuru tirgus daļa ir mērāma diviem cipariem, balstoties uz apgrozījumu, piemēram, Torghatten [15–20 %], Tide [15–20 %] vai Unibuss [12–17 %], kam seko mazāki, taču nozīmīgi tirgus dalībnieki, piemēram, Boreal [5–10 %] un Nobina [5–10 %] (63). Atlikušo tirgus daļu savā starpā sadala 29 mazāki autobusu transporta operatori. Pieteikuma iesniedzēja sniegtie tirgus daļas rādītāji atbilst Norvēģijas Konkurences iestādes aprēķiniem (64).

(54)

Kā paskaidrots iepriekš 45. apsvērumā, konkurence ir atšķirīga sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu gadījumā, jo uzņēmumi konkurē par tirgu, nevis tirgū, pamatojoties uz cenu, grafikiem vai pakalpojumu kvalitāti. Norvēģijas tirgū, kurā tiek piešķirtas līguma tiesības sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai, konkurence par līgumu piešķiršanu notiek publisko iepirkumu veidā, ko organizē PTA. Pēc Pieteikuma iesniedzēja domām 98 % no visiem pašreizējiem līgumiem ir piešķirti konkursa kārtībā, un šis skaitlis līdz 2019. gada 3. decembrim būs tuvu 100 % (65). Ņemot vērā šos apstākļus, konkurences novērtējumā un tirgus analīzē ir jāpārbauda cenu piedāvājuma modeļi un tirgus dalībnieku spēja un vēlme konkurēt pašreizējos un nākotnes konkursos.

(55)

Svarīgākie Pieteikuma iesniedzēja konkurenti ir lieli uzņēmumi, kas bieži ir daļa no transporta uzņēmumiem, kuri strādā starptautiskā līmenī. Torghatten ir viens no lielākajiem transporta uzņēmumiem Norvēģijā un prāmju, ātrgaitas laivu, autobusu un gaisa transporta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs. Tas sniedz arī komerciālos autobusu transporta pakalpojumus, un uzņēmuma kopējie konsolidētie ieņēmumi ir vairāk nekā 9 miljardi NOK. Tide ietilpst transporta pakalpojumu grupā DSD, kas darbojas gan sabiedriskā, gan komerciālā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanā Norvēģijā, kā arī Dānijā. DSD grupas konsolidētie ieņēmumi ir gandrīz 6 miljardi NOK. Unibuss pieder Oslo pašvaldībai. Unibuss grupa piedāvā gan sabiedriskā transporta, gan komerciālus pakalpojumus vairākās Norvēģijas pilsētās. Boreal Buss ietilpst Boreal Group, kas plaši darbojas transporta jomā, sniedzot gan sabiedriskā, gan komerciālā transporta pakalpojumus. Boreal pašreizējais faktiskais īpašnieks ir Honkongas privātā kapitāla fonds, kura mērķis ir investēt infrastruktūrā visā pasaulē. Boreal konsolidētie ieņēmumi ir gandrīz 3 miljardi NOK. Visbeidzot, Nobina ietilpst Zviedrijas Nobina grupā, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus visā Skandināvijā. Šie uzņēmumi piedalās konkursa procedūrās visā Norvēģijā, tiem ir iespējas un pieredze iesniegt cenu piedāvājumus jebkurā Norvēģijas konkursa procedūrā.

(56)

Pieteikuma iesniedzējs ir novērojis, ka no 2015. gada 1. janvāra 58 konkursos Norvēģijā vidēji bija 3,8 pretendenti, kas iesniedza cenu piedāvājumus (66). Šo skaitli apstiprināja Norvēģijas Konkurences iestādes sagatavotie aprēķini (67). Lai arī pakalpojumu sniedzēju skaits dažādos līgumos stipri atšķiras (no viena līdz astoņiem pakalpojumu sniedzējiem Norvēģijas Konkurences iestādes apskatītajos 46 līgumos), Norvēģijas Konkurences iestāde arī konstatēja, ka PTA parasti ir apmierināti ar pakalpojumu sniedzēju skaitu (68). Pieteikuma iesniedzējs sniedza arī detalizētu informāciju par konkursa procedūrām dažādos Norvēģijas PTA reģionos, kas apliecina vispārēju konkurenci autobusu pārvadājumu līgumu piešķiršanā Norvēģijā (69). Sīki izstrādāti dati un Pieteikuma iesniedzēja iekšējie dati arī apliecināja, ka aptuveni 40 % no visiem līgumiem operatori konkursa kārtībā mainījās (70). Tas apstiprina dažādu operatoru spēju efektīvi konkurēt.

(57)

Pieteikuma iesniedzējs arī apgalvo, ka sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanas tirgum Norvēģijā ir raksturīgs zems ienākšanas tirgū un paplašināšanās slieksnis, un Norvēģijas Konkurences iestādes novērtējums apstiprina šo secinājumu (71). Šāds secinājums balstījās uz stabilu un prognozējamu ienākumu, izmantojot līgumus ar PTA, un vieglu piekļuvi nepieciešamajai informācijai un infrastruktūrai, jo PTA nodrošina nepieciešamo infrastruktūru, izņemot autobusus (72). Turklāt bijušā attiecīgā līguma turētāja darbiniekiem ir tiesības pāriet pie jaunā līguma turētāja. Turklāt, tā kā PTA konkursa specifikācijās parasti ir ietverta prasība, lai būtu jauns autobusu parks, potenciālajiem jaunajiem operatoriem nerodas nekādi būtiski trūkumi saistībā ar izmaksām autobusu iegādē (73).

(58)

Šī lēmuma nolūkiem un neskarot konkurences tiesību aktu piemērošanu, 53. līdz 57. apsvērumā uzskaitītie faktori būtu jāuzskata par norādi uz konkurences pastāvēšanu sabiedriskā autobusu transporta darbībā Norvēģijā. Tas arī atbilst Norvēģijas Konkurences iestādes atzinumam. Ticams, ka uz uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas šajā tirgū, tiek izdarīts pietiekams konkurences spiediens. Nav liecību par to, ka nozari nevirza tirgus. Tādēļ Iestāde secina, ka publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas tirgus sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanai ir tieši pakļauts konkurencei Direktīvas izpratnē.

(59)

Iestāde ņem vērā to, ka pašreizējais konkurences spiediens publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas tirgū sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanai galvenokārt ir atkarīgs no spēkā esošā tiesiskā regulējuma un PTA, kas organizē konkursus, nevis sniedz pakalpojumus iekšienē vai izmantojot izņēmumus tiešai piešķiršanai, ko paredz attiecīgie EEZ publiskā iepirkuma noteikumi, izņemot ierobežotu tiešo piešķiršanu līgumiem par nelielu līguma vērtību un/vai nelielu attālumu. Tas nozīmē, ka izmaiņas minētajā politikā vai praksē var mainīt tirgus dinamiku un vispārējo konkurences spiedienu uz līgumslēdzējiem, kas veic autobusu transporta pakalpojumu darbības, uz ko attiecas šis lēmums.

4. SECINĀJUMI

(60)

Šī lēmuma nolūkiem un neskarot konkurences tiesību aktu piemērošanu, 53. līdz 57. apsvērumā uzskaitītie tirgus analīzes secinājumi būtu jāuzskata par norādi uz konkurences pastāvēšanu Direktīvas 34. panta izpratnē sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanas darbībā Norvēģijā. Līdz ar to, tā kā Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, būtu jānosaka, ka Direktīva 2014/25/ES neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Norvēģijā veikt šo darbību.

(61)

Šis lēmums ir balstīts uz piemērojamiem tiesību aktiem un faktisko situāciju laikposmā no 2015. gada janvāra līdz 2019. gada jūnijam, kā tas izriet no Pieteikuma iesniedzēja un Norvēģijas Konkurences iestādes sniegtās informācijas. Iestāde patur tiesības šo lēmumu pārskatīt, ja pēc būtiskām juridiskās vai faktiskās situācijas pārmaiņām Direktīvas 2014/25/ES 34. panta piemērošanas nosacījumi vairs nav izpildīti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

EEZ līguma XVI pielikuma 4. punktā minētais tiesību akts, ar ko nosaka publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtību komunālo pakalpojumu nozarē (Direktīva 2014/25/ES), neattiecas uz līgumiem, ko piešķir, vai metu konkursiem, ko organizē līgumslēdzēji subjekti, kuru darbība vai viena no darbībām ir sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšana, ja šādi līgumi vai metu konkursi ir paredzēti sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanai Norvēģijā (darbība, kas saistīta ar tāda tīkla ekspluatāciju, kas sniedz sabiedrībai pakalpojumus autobusu transporta jomā).

2.	Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

3.	Autentisks ir šā lēmuma teksts angļu valodā.

Briselē, 2019. gada 17. jūnijā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā, rīkojoties saskaņā ar Lēmumu Nr. 019/19/COL, –

atbildīgais kolēģijas loceklis

Högni S. KRISTJÁNSSON

līdzparakstījies Tieslietu un administratīvo lietu nodaļas

direktora status

Carsten ZATSCHLER

(1) OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp. Iekļauta EEZ līgumā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 97/2016 (OV L 300, 16.11.2017., 49. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 73, 16.11.2017., 53. lpp.).

(2) Dokuments Nr. 1040381.

(3) Tātad, piemēram, ja pašvaldība piešķir līgumu par autobusu pakalpojumu sniegšanu autobusu operatoram, to šis Pieprasījums neskar. Turpretim līgums, ko minētais operators piešķir (piemēram) tīrīšanas uzņēmumam autobusu tīrīšanai vai uzņēmumam, kas nodrošina autobusu izmantošanu operatora vajadzībām, ietilpst Pieprasījuma tvērumā. Šo atšķirību EST ir precizējusi lietā C-388/17, SJ, EU:C:2019:161 (turpmāk tekstā – “SJ”), 53. punkts (sk. turpmāk 31. apsvērumu). Iestāde šajā lēmumā atsaucas uz jēdzienu “darbība”, kā noteikts Direktīvā 2014/25/ES.

(4) Pieprasījuma 3. lpp.

(5) Forskrift om innkjøpsregler i forsyningssektorene (forsyningsforskriften).

https://lovdata.no/dokument/SF/forskrift/2016-08-12-975

(6) Dokuments Nr. 1040380.

(7) Dokuments Nr. 935075.

(8) Saskaņā ar Padomes 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.) oficiālās brīvdienas laikposmā netiek ņemtas vērā. Sk. oficiālās brīvdienas 2018. un 2019. gadā: EEZ EBTA valstis un EEZ iestādes, OV C 429, 14.12.2017., 25. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 81, 14.12.2017., 1. lpp., un OV C 422, 22.11.2018., 7. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 77, 22.11.2018., 1. lpp.

(9) Dokuments Nr. 1056012.

(10) Saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.), pielāgotajā redakcijā.

(11) Rakstiskās procedūras rezultātu skatīt Dokumentā Nr. 1070910.

(12) Direktīvas 11. pants.

(13) Iepriekš minēts 3 zemsvītras piezīmē.

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp., iekļauta EEZ līgumā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 68/2006 (OV L 245, 7.9.2006., 22. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 44, 7.9.2006., 18. lpp.).

(15) SJ, sprieduma 53. punkts.

(16) SJ, sprieduma rezolutīvās daļas 54. punkts un 2. punkts.

(17) Direktīvas 34. panta 1. punkts. Sk. arī Direktīvas 44. apsvērumu.

(18) Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(19) Sk. spriedumu lietā Österreichische Post AG/Komisija, T-463/14, EU:T:2016:243, 28. punkts.

(20) Sk., piemēram, Pieprasījuma 40. lpp.

(21) Pieprasījuma 11. lpp.

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.), un iekļauts EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 85/2008 (OV L 280, 23.10.2008., 20. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 64, 23.10.2008., 13. lpp.).

(23) Pieprasījuma 30. lpp.

(24) Spriedumi lietā Smits un Peerbooms, C-157/99, EU:C:2001:404, 90. punkts; Müller-Fauré un van Riet, C-385/99, EU:C:2003:270, 84. punkts. Watts, C-372/04, EU:C:2006:325, 115. punkts. Ģenerāladvokāta atzinums lietā Watts, C-372/04, EU:C:2005:784, 70. punkts.

(25) Spriedumi lietās Analir u. c., C-205/99, EU:C:2001:107, 38. punkts; Watts, C-372/04, EU:C:2006:325, 116. punkts.

(26) Yrkestransportloven.

(27) 2003. gada 26. marta Noteikumi par darba transportu Nr. 401 (yrkestransportforskriften).

(28) Darba transporta likuma 4. pants un Noteikumu par darba transportu 3. punkts.

(29) Ot.prp. nr. 74 (2001–2002), 2. nodaļa.

(30) Norvēģijas Konkurences iestādes pieņemtās nostājas par Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem 4. lpp.

(31) Darba transporta likuma 6. pants un Noteikumu par darba transportu 3. punkts.

(32) Darba transporta likuma 6. panta 2. punkts.

(33) Norvēģijas Konkurences iestādes pieņemtās nostājas par Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem 4. lpp.

(34) Kurš instruments ir piemērojams, cita starpā ir atkarīgs no piešķirtā līguma veida un no tā, vai ir izpildīti Direktīvas 2014/25/ES 11. panta nosacījumi attiecībā uz tīkla nodrošināšanu vai ekspluatāciju. Pieteikuma iesniedzējs ir norādījis, ka, noslēdzot līgumus par sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu, PTA parasti ievēro Direktīvu 2014/25/ES, tomēr daži PTA ir piešķīruši tiesības slēgt līgumus saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES, un Regulas (EK) Nr. 1370/2007 konkursa prasības var attiekties uz dažiem līgumiem.

(35) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.), un iekļauta EEZ līgumā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 97/2016 (OV L 300, 16.11.2017., 49. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 73, 16.11.2017., 53. lpp.).

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.), iekļauta EEZ līgumā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 68/2006 (OV L 245, 7.9.2006., 22. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 44, 7.9.2006., 18. lpp.).

(37) Pieprasījuma 6. lpp.

(38) Dokuments Nr. 1037921, Norvēģijas valdības 2018. gada 9. novembra vēstules.

(39) Lieta Nr. 74680, Sabiedrisko pakalpojumu saistību līgumu izpēte, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1370/2007.

(40) Norvēģijas Konkurences iestādes pieņemtās nostājas par Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem 4. lpp.

(41) Sk. Pieprasījuma 14. lpp.

(42) Papildus Pieteikuma iesniedzējam publiskā iepirkuma noteikumi attiecas arī uz Unibuss AS. Citi operatori, piemēram, Torghatten ASA, Tide AS, Boreal Bus AS vai Nobina Norge AS, ir privāti operatori, kuri, šķiet, neatbilst EEZ publiskā iepirkuma noteikumu saistošajiem nosacījumiem.

(43) Norvēģijas Konkurences iestādes pieņemtās nostājas par Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem 3. lpp.

(44) Pieprasījuma 25. lpp.

(45) Pieprasījuma 26. lpp.

(46) Turpat.

(47) Turpat.

(48) Turpat.

(49) Norvēģijas Konkurences iestādes pieņemtās nostājas par Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem 3. lpp.

(50) Šajā sakarā skatīt lietu COMP/M.1768 – Schoyens/Goldman Sachs/Swebus, 10. un 14. punkts; lieta COMP/M.5557 – SNCF-P/CDPQ/Keolis/EFFIA, 16.–23. punkts; lieta COMP/M.5855 – DB/Arriva, 21. punkts; lieta COMP/M.6794 – Caisse des Depots et Consignations/Veolia Transdev, 19.–21. punkts; lieta COMP/M.6818 – DB/Veolia, 19. un 56. punkts.

(51) Lieta COMP/M.6818 – DB/Arriva, 19.–21. punkts; lieta COMP/M.5855 – DB/Arriva, 23.–24. punkts.

(52) Lieta COMP/M.5557 – SNCF-P/CDPQ/Keolis/EFFIA, 17. punkts; lieta COMP/M.6818 – DB/Veolia, 22. un 58. punkts; lieta COMP/M.5855 – DB/Arriva, 22. punkts.

(53) Lieta COMP/M.6818 – DB/Arriva, 23. punkts; lieta COMP/M.5855 – DB/Arriva, 22. punkts.

(54) Pieprasījuma 28. lpp.

(55) Turpat.

(56) Turpat.

(57) Turpat.

(58) Turpat.

(59) Pieprasījuma 29. lpp.

(60) Norvēģijas Konkurences iestādes pieņemtās nostājas par Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem 3. lpp.

(61) lieta COMP/M.6818 – DB/Arriva, 29. punkts; lieta COMP/M.5855 – DB/Arriva, 27. punkts. Sk. arī lietu COMP/M.5557 – SNCF-P/CDPQ/Keolis/EFFIA un lietu COMP/M.6794 – Caisse des Depots et Consignations/Veolia Transdev, 31. punkts.

(62) Pieprasījuma 30. lpp.

(63) Turpat.

(64) Norvēģijas Konkurences iestādes pieņemtās nostājas par Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem 5. lpp.

(65) Pieprasījuma 6. lpp. Sk. arī Iestādes procedūru, kas minēta iepriekš 31. apsvērumā.

(66) Pieprasījuma 14. lpp.

(67) Norvēģijas Konkurences iestādes pieņemtās nostājas par Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem 5. lpp.

(68) Turpat.

(69) Sk. Pieprasījuma 14.–24. lpp.

(70) Pieprasījuma 24. lpp.

(71) Pieprasījuma 31. lpp. un Norvēģijas Konkurences iestādes pieņemtās nostājas par Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem 5. lpp.

(72) Turpat.

(73) Pieprasījuma 31. lpp.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 259

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 10. oktobris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2019/1689 (2019. gada 29. maijs), ar ko labo Deleģētās regulas (ES) 2018/1229, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par norēķinu disciplīnu, rumāņu valodas versiju ( 1 )	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1690 (2019. gada 9. oktobris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū atjauno darbīgās vielas alfa cipermetrīna kā aizstājamas vielas apstiprinājumu un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )	2
	*	Komisijas Regula (ES) 2019/1691 (2019. gada 9. oktobris), ar ko groza V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) ( 1 )	9
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1692 (2019. gada 9. oktobris) par to, kā pēc esošo vielu pēdējā reģistrācijas termiņa beigām piemērot dažus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 noteikumus par reģistrāciju un datu kopīgošanu ( 1 )	12
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1693 (2019. gada 9. oktobris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda riteņu importam	15
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2019/1694 (2019. gada 4. oktobris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Ungārija	58
	*	Padomes Lēmums (ES) 2019/1695 (2019. gada 4. oktobris), ar ko ieceļ četrus Reģionu komitejas locekļus un piecus locekļu aizstājējus, ko izvirzījusi Nīderlandes Karaliste	59
	*	Padomes Lēmums (ES) 2019/1696 (2019. gada 4. oktobris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un piecus locekļu aizstājējus, ko izvirzījusi Spānijas Karaliste	61
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1697 (2019. gada 7. oktobris) par to, lai Īrija sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu apmaiņu	63
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1698 (2019. gada 9. oktobris) par produktu Eiropas standartiem, kas izstrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību īstenošanas vajadzībām ( 1 )	65

	III Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
*	EBTA Uzraudzības iestādes Deleģētais lēmums Nr. 42/19/COL (2019. gada 17. jūnijs) atbrīvot sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu Norvēģijā no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES piemērošanas [2019/…]	75

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Īstenošanas Regulā (ES) 2019/1688 (2019. gada 8. oktobris), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts par Krievijas, Trinidādas un Tobāgo un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu importu ( OV L 025, 8.10.2019. )	86