ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 230

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 6. septembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Paziņojums par to, ka stājas spēkā Nolīgums starp Eiropas Savienību, Islandi un Norvēģiju par nodošanas procedūru

1

 

 

LĒMUMI

 

*

Dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (ES, Euratom) 2019/1388 (2019. gada 4. septembris), ar ko ieceļ amatā Vispārējās tiesas tiesnesi

2

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1389 (2019. gada 4. septembris), ar ko atkāpes no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 atļauj attiecībā uz dažu tādu nosacījumu īstenošanu, kuri saistīti ar zaļināšanas maksājumu par 2019. pieprasījumu gadu Beļģijā, Spānijā, Francijā, Lietuvā, Polijā un Portugālē (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 6438)

3

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/1383 (2019. gada 8. jūlijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 1321/2014 groza un labo attiecībā uz drošības pārvaldības sistēmām lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijās un atvieglojumiem vispārējās nozīmes aviācijas gaisa kuģiem attiecībā uz tehnisko apkopi un lidojumderīguma uzturēšanas vadību ( OV L 228, 4.9.2019. )

7

 

*

Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/1384 (2019. gada 24. jūlijs), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 965/2012 un (ES) Nr. 1321/2014 attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā uzskaitīto gaisa kuģu izmantošanu nekomerciāliem pārvadājumiem un specializētiem pārvadājumiem, operatīvo prasību noteikšanu tehniskās apkopes pārbaudes lidojumu veikšanai, noteikumu par nekomerciāliem pārvadājumiem ar samazinātu salona apkalpi izveidošanu un redakcionālu atjauninājumu ieviešanu attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatācijas prasībām ( OV L 228, 4.9.2019. )

10

 

*

Labojums Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2019/1265 (2019. gada 10. jūlijs) par euro īstermiņa procentu likmi (EURSTR) (ECB/2019/19) ( OV L 199, 26.7.2019. )

11

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

6.9.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/1


Paziņojums par to, ka stājas spēkā Nolīgums starp Eiropas Savienību, Islandi un Norvēģiju par nodošanas procedūru

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Islandi un Norvēģiju (1), ko 2006. gada 28. jūnijā parakstīja Vīnē, saskaņā ar tā 38. panta 4. punktu stājas spēkā 2019. gada 1. novembrī.


(1)  OV L 292, 21.10.2006., 2. lpp.


LĒMUMI

6.9.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/2


DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU LĒMUMS (ES, Euratom) 2019/1388

(2019. gada 4. septembris),

ar ko ieceļ amatā Vispārējās tiesas tiesnesi

EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 19. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 254. un 255. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Protokola Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, kas grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2015/2422 (1), 48. pantā ir paredzēts, ka, sākot ar 2019. gada 1. septembri, Vispārējā tiesā ir pa diviem tiesnešiem no katras dalībvalsts.

(2)

Minētās regulas 2. panta c) punktā ir paredzēts, ka četriem tiesnešiem no tiem deviņiem papildu tiesnešiem, ko ieceļ no 2019. gada 1. septembra, pilnvaru termiņš beidzas 2022. gada 31. augustā.

(3)

Vispārējās tiesas papildu tiesneša amatam ir ierosināta Gerhard HESSE kunga kandidatūra.

(4)

Komiteja, kas izveidota ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantu, ir sniegusi atzinumu par Gerhard HESSE kunga piemērotību pildīt Vispārējās tiesas tiesneša pienākumus.

(5)

Gerhard HESSE kungs būtu jāieceļ Vispārējās tiesas papildu tiesneša amatā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Par Vispārējās tiesas tiesnesi laikposmam no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas līdz 2022. gada 31. augustam tiek iecelts Gerhard HESSE kungs.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 4. septembrī

Priekšsēdētāja

M. RISLAKKI


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2015/2422 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (OV L 341, 24.12.2015., 14. lpp.).


6.9.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/3


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1389

(2019. gada 4. septembris),

ar ko atkāpes no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 atļauj attiecībā uz dažu tādu nosacījumu īstenošanu, kuri saistīti ar zaļināšanas maksājumu par 2019. pieprasījumu gadu Beļģijā, Spānijā, Francijā, Lietuvā, Polijā un Portugālē

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 6438)

(Autentisks ir tikai teksts franču, lietuviešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu un spāņu valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (1), un jo īpaši tās 69. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļā ir paredzēts maksājums par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm (“zaļināšanas maksājums”). Šādas prakses ietver kultūraugu dažādošanu un ekoloģiski nozīmīgas platības. Sīkāki noteikumi par minētajām praksēm ir izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 (2) 3. nodaļā.

(2)

Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 4. punktam kultūraugu dažādošanas nolūkos papuvē atstāta zeme uzskaites vajadzībām tiek uzskatīta par tādu kultūraugu platību, kas ir atšķirīgi no stiebrzālēm vai citiem lopbarības zālaugiem. Tas nozīmē, ka zemi, kura ir noganīta vai no kuras ražošanas vajadzībām ir novākta raža, nevar uzskatīt par papuvē atstātu zemi.

(3)

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 45. panta 2. punktu papuvē atstātu zemi drīkst uzskatīt par ekoloģiski nozīmīgu platību Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē, ja lauksaimnieciskā ražošana šajā platībā nenotiek.

(4)

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 45. panta 9. punktu platības, ko aizņem starpkultūras vai zaļais segums, drīkst uzskatīt par ekoloģiski nozīmīgu platību Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta nozīmē, ja tās izveidotas, izsējot dažādu sugu kultūraugu mistru, un ja Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta nosacījumi ir izpildīti. Dalībvalstīm ir jāizveido saraksts ar izmantojamajiem dažādu sugu kultūraugu mistriem un nacionālā, reģionālā, apakšreģionālā vai saimniecības līmenī jānosaka laikposms, kurā jāsaglabā ar starpkultūrām vai zaļo segumu aizņemtas platības, kas deklarētas kā ekoloģiski nozīmīgas platības. Minētais laikposms nav īsāks par astoņām nedēļām. Turklāt platībās, ko aizņem starpkultūras vai zaļais segums, neiekļauj ziemāju platības, kuras apsēj rudenī un parasti izmanto ražas novākšanai vai noganīšanai.

(5)

Beļģija, Spānija, Francija, Lietuva, Polija un Portugāle ir nolēmušas, ka platības, ko aizņem papuvē atstāta zeme un kas atbilst Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 45. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, un platības, ko aizņem starpkultūras vai zaļais segums un kas atbilst minētās regulas 45. panta 9. punktam, drīkst uzskatīt par ekoloģiski nozīmīgām platībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmās daļas a) un i) apakšpunktu.

(6)

Beļģija, Spānija, Francija, Lietuva, Polija un Portugāle ir informējušas Komisiju, ka lielais sausums, kādu tās pieredzēja pavasarī un vasarā, ir radījis kumulatīvu ietekmi, kas kaitē lauksaimnieciskajai darbībai, jo tā rezultātā dzīvnieku barībai izmantotu augu, sevišķi zālāju un ganību augu, ražība ir kritusies.

(7)

Lielā sausuma dēļ lopkopības nozarēs trūka rupjās lopbarības un nebija iespējams uzkrāt rezerves. Minētās norises raisīja bažas jo īpaši par to, ka attiecīgās produkcijas apsīkuma dēļ palielināsies izmaksas un tādējādi tiks apdraudēta attiecīgo saimniecību dzīvotspēja.

(8)

Lai sausuma ietekmētajos apgabalos lauksaimnieki savas pieejamās platības pēc iespējas vairāk varētu izmantot dzīvnieku ēdināšanas vajadzībām, Beļģija, Spānija, Francija, Lietuva, Polija un Portugāle ir lūgušas atļauju atkāpties no dažiem ar zaļināšanas maksājumu saistītiem nosacījumiem attiecībā uz papuvē atstātu zemi, kas deklarēta kā kultūraugu dažādošanas vai ekoloģiski nozīmīgu platību prasībām atbilstoša saskaņā attiecīgi ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 4. punktu un 46. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(9)

To pašu iemeslu dēļ Beļģija, Francija, Lietuva un Polija ir lūgušas atļauju atkāpties no dažiem ar zaļināšanas maksājumu saistītiem nosacījumiem attiecībā uz platībām, ko aizņem starpkultūras vai zaļais segums un kas deklarētas kā ekoloģiski nozīmīgu platību prasībām atbilstošas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmās daļas i) apakšpunktu.

(10)

Turklāt atsevišķi lauksaimnieki Francijā, Lietuvā un Polijā nav varējuši attiecīgajā laikā iesēt starpkultūras vai zaļo segumu, jo ekstrēmu laikapstākļu dēļ augsne nav bijusi sagatavošanas darbiem piemērotā stāvoklī. Tāpēc, ja netiks saīsināts laikposms, kādā jāsaglabā ar starpkultūrām aizņemtas platības, lauksaimniekiem būs grūti izpildīt kultūraugu audzēšanas plānu, it īpaši tad, ja pēc tam tie plāno sēt ziemājus. Ja attiecīgās darbības nenotiks optimālajā laikā, pastāv risks, ka lauksaimniekiem nāksies sēt ziemājus sliktos apstākļos, un tas savukārt var apdraudēt attiecīgo kultūru nākamo ražu.

(11)

Ņemot vērā 2019. gada lielo sausumu un sekas tā ietekmētajos apgabalos, ir lietderīgi paredzēt atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta attiecībā uz zemi, kas atstāta papuvē kultūraugu dažādošanas nolūkā, no Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 45. panta 2. punkta attiecībā uz zemi, kas atstāta papuvē kvalificēšanai par ekoloģiski nozīmīgu platību atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktam, un no Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 45. panta 9. punkta attiecībā uz platībām, ko aizņem starpkultūras vai zaļais segums kvalificēšanai par ekoloģiski nozīmīgu platību atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmās daļas i) apakšpunktam.

(12)

Tomēr, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) Nr. 1307/2013 69. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, atkāpes no kultūraugu dažādošanas un ekoloģiski nozīmīgu platību pienākumiem šajā lēmumā būtu jāparedz tikai tādā apmērā un uz tādu laiku, kāds stingri nepieciešams. Minētā iemesla dēļ šajā lēmumā paredzētās atkāpes būtu jāpiemēro lauksaimniekiem, kas veic uzņēmējdarbību apgabalos, kurus attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes ir oficiāli atzinušas par tādiem, kurus ietekmējis sausums, kas radījis rupjās lopbarības resursu būtisku apsīkumu. Attiecībā uz atkāpi būtu jāparedz arī papildu nosacījumi.

(13)

Ņemot vērā citu instrumentu pieejamību un sausuma ietekmēto apgabalu specifiku, pie kuras pieder arī pastāvošās saimniekošanas sistēmas un zemes izmantošana, Beļģijai, Spānijai, Francijai, Lietuvai, Polijai un Portugālei vajadzētu būt iespējai izlemt, kuru no šīm atkāpēm un kādā mērā piemērot sausuma ietekmētajos apgabalos, ja šajā lēmumā paredzētie nosacījumi ir izpildīti. Pieņemot lēmumu par atkāpju piemērošanu sausuma ietekmētajos apgabalos, minētajām dalībvalstīm būtu pienācīgi jāņem vērā klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības prakšu mērķi un jo īpaši vajadzība pietiekami aizsargāt augsnes kvalitāti, dabas resursu kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, sevišķi visjutīgākajos ziedēšanas un putnu ligzdošanas periodos.

(14)

Lai nodrošinātu ar šo lēmumu atļauto atkāpju efektivitāti, Beļģijai, Spānijai, Francijai, Lietuvai, Polijai un Portugālei lēmumi būtu jāpieņem 14 dienu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas dienas un savi lēmumi būtu jāpaziņo Komisijai 7 dienu laikā pēc dienas, kad attiecīgais lēmums pieņemts.

(15)

Lai Komisija varētu uzraudzīt attiecīgo noteikumu pareizu piemērošanu un atkāpju ietekmi, Beļģijai, Spānijai, Francijai, Lietuvai, Polijai un Portugālei būtu jāsniedz informācija par atkāpju aptverto hektāru skaitu, lai būtu iespējams novērtēt, kā atkāpes ietekmē ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013 noteiktā kultūraugu dažādošanas un ekoloģiski nozīmīgu platību pienākuma vidiskos mērķus. Minētā informācija, izmantojot esošos pārvaldības instrumentus, būtu jādara pieejama Komisijai līdz 2019. gada 15. decembrim. Līdz tam pašam datumam Beļģijai, Spānijai, Francijai, Lietuvai, Polijai un Portugālei būtu jāsniedz Komisijai novērtējums par atkāpes ietekmi uz vidi, bioloģisko daudzveidību un klimatiskajiem mērķiem, kas saistīti ar ekoloģiski nozīmīgām platībām, starpkultūrām un kultūraugu dažādošanu, un attiecīgā gadījumā to pasākumu apraksts, kas veicami, lai mazinātu jebkādu identificētu nelabvēlīgo ietekmi.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpju darbības joma

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta, Beļģija, Spānija, Francija, Lietuva, Polija un Portugāle attiecībā uz 2019. pieprasījumu gadu drīkst nolemt, ka papuvē atstāta zeme tiek uzskatīta par atšķirīgu kultūraugu platību, pat ja šāda zeme ir noganīta vai no tās ražošanas vajadzībām ir novākta raža.

2.   Atkāpjoties no Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 45. panta 2. punkta, Beļģija, Spānija, Francija, Lietuva, Polija un Portugāle attiecībā uz 2019. pieprasījumu gadu drīkst nolemt, ka papuvē atstāta zeme tiek uzskatīta par ekoloģiski nozīmīgu platību atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktam, pat ja šāda zeme ir noganīta vai no tās ražošanas vajadzībām ir novākta raža.

3.   Atkāpjoties no Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 45. panta 9. punkta, Beļģija, Francija, Lietuva un Polija attiecībā uz 2019. pieprasījumu gadu drīkst pieņemt jebkuru no turpmāk minētajiem lēmumiem attiecībā uz platības kvalificēšanu par ekoloģiski nozīmīgu platību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmās daļas i) apakšpunktu:

a)

ka platības, ko aizņem starpkultūras vai zaļais segums, drīkst izveidot bez dažādu sugu kultūraugu mistra izsēšanas, ja minētās platības tiek apsētas ar stiebrzālēm vai citiem lopbarības zālaugiem;

b)

ka platībās, ko aizņem starpkultūras vai zaļais segums, drīkst iekļaut ziemāju platības, kuras apsēj rudenī un parasti izmanto rupjās lopbarības ražošanai vai noganīšanai.

4.   Atkāpjoties no Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 45. panta 9. punkta otrās daļas, Francija, Lietuva un Polija attiecībā uz 2019. pieprasījumu gadu drīkst saīsināt minētajā daļā paredzēto obligāto minimālo laikposmu, kurā jāsaglabā ar starpkultūrām vai zaļo segumu aizņemtas platības, ja pēc tām tās apsēj ar ziemājiem.

2. pants

Apgabali, uz kuriem attiecas atkāpes

Lēmumi, kas minēti 1. pantā, attiecas tikai uz apgabaliem, kuros atrodas sausuma ietekmētie lauksaimniecības dzīvnieki vai – 1. panta 4. punktā minētajā gadījumā – kuros augsne pirms sēšanas attiecīgajā laikā nav bijusi sagatavošanas darbiem piemērotā stāvoklī un tāpēc nav bijis iespējams nodrošināt atbilstību Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 45. panta 9. punktam un kurus Beļģijas, Spānijas, Francijas, Lietuvas, Polijas un Portugāles kompetentās iestādes ir oficiāli atzinušas par tādiem, ko 2019. gadā ietekmējis liels sausums.

3. pants

Termiņš

Lēmumus, kas minēti 1. pantā, pieņem 14 dienu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas dienas.

4. pants

Paziņošana

1.   Septiņu dienu laikā pēc dienas, kad pieņemti 1. pantā minētie lēmumi, Beļģija, Spānija, Francija, Lietuva, Polija un Portugāle paziņo Komisijai:

a)

apgabalus, kurus to kompetentās iestādes oficiāli atzinušas par tādiem, ko 2019. gadā ietekmējis liels sausums;

b)

saskaņā ar 1. pantu pieņemtos lēmumus, arī piemēroto atkāpju veidu NUTS 3. līmenī, un pamatojumu atkāpju izmantošanai attiecīgajos apgabalos.

2.   Vēlākais līdz 2019. gada 15. decembrim Beļģija, Spānija, Francija, Lietuva, Polija un Portugāle paziņo Komisijai to saimniecību skaitu, kuras izmantojušas 1. pantā noteiktās atkāpes, un to hektāru skaitu, kuriem tikušas piemērotas 1. pantā noteiktās atkāpes. Minēto informāciju sniedz NUTS 3. līmenī. Līdz tam pašam datumam Beļģija, Spānija, Francija, Lietuva, Polija un Portugāle sniedz Komisijai novērtējumu par atkāpes ietekmi uz vidi, bioloģisko daudzveidību un klimatiskajiem mērķiem, kas saistīti ar ekoloģiski nozīmīgām platībām, starpkultūrām un kultūraugu dažādošanu, un attiecīgā gadījumā to pasākumu aprakstu, kas veicami, lai mazinātu jebkādu identificētu nelabvēlīgo ietekmi.

5. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Lietuvas Republikai, Polijas Republikai un Portugāles Republikai.

Briselē, 2019. gada 4. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu (OV L 181, 20.6.2014., 1. lpp.).


Labojumi

6.9.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/7


Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/1383 (2019. gada 8. jūlijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 1321/2014 groza un labo attiecībā uz drošības pārvaldības sistēmām lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijās un atvieglojumiem vispārējās nozīmes aviācijas gaisa kuģiem attiecībā uz tehnisko apkopi un lidojumderīguma uzturēšanas vadību

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 228, 2019. gada 4. septembris )

2. lappusē 1. un 2. pantu aizstāj ar šādiem:

“1. pants

Regulu (ES) Nr. 1321/2014 groza šādi:

1)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Lidojumderīguma uzturēšanas prasības

1.   Šīs regulas 1. panta a) apakšpunktā minēto gaisa kuģu un sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, lidojumderīguma uzturēšanu nodrošina saskaņā ar I pielikuma (M daļas) prasībām, izņemot 2. punkta pirmajā daļā norādītos gaisa kuģus, kuriem piemēro Vb pielikuma (ML daļas) prasības.

2.   Šīs regulas Vb pielikuma (ML daļas) prasības piemēro šādiem gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju:

a)

lidmašīnām, kuru maksimālā pacelšanās masa ir 2 730 kg vai mazāk;

b)

rotorplāniem, kuru maksimālā pacelšanās masa ir 1 200 kg vai mazāk un kuri sertificēti ne vairāk kā četru personu pārvadāšanai;

c)

citiem ELA2 gaisa kuģiem.

Ja pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētie gaisa kuģi ir norādīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēta gaisa pārvadātāja gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā, piemēro I pielikuma (M daļas) prasības.

3.   Lai 2. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos gaisa kuģus varētu norādīt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēta gaisa pārvadātāja gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā, tiem jāatbilst visām šādām prasībām:

a)

kompetentā iestāde ir apstiprinājusi attiecīgo gaisa kuģu tehniskās apkopes programmu saskaņā ar I pielikuma (M daļas) M.A.302. punktu;

b)

pienācīga tehniskā apkope, kas prasīta a) apakšpunktā minētajā tehniskās apkopes programmā, ir veikta un sertificēta saskaņā ar II pielikuma (145. daļas) 145.A.48. un 145.A.50. punktu;

c)

ir veikta lidojumderīguma pārbaude un izdots jauns lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts saskaņā ar I pielikuma (M daļas) M.A.901. punktu.

4.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, 1. panta a) apakšpunktā minēto gaisa kuģu, kuriem ir izdota lidošanas atļauja, lidojumderīguma uzturēšanu nodrošina, pamatojoties uz īpašajiem lidojumderīguma uzturēšanas nosacījumiem, kas noteikti lidošanas atļaujā, kura izdota saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 (*1) I pielikumu (21. daļu).

5.   Šīs regulas 1. panta a) apakšpunktā minēto gaisa kuģu tehniskās apkopes programmas, kas atbilst I pielikuma (M daļas) M.A.302. punktā noteiktajām prasībām, kuras bija piemērojamas pirms 2019. gada 24. septembra, uzskata par atbilstīgām attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.302. punktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.302. punktā noteiktajām prasībām saskaņā ar 1. un 2. punktu.

6.   Ekspluatanti 1. panta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu un sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, lidojumderīguma uzturēšanu nodrošina saskaņā ar Va pielikuma (T daļas) prasībām.

7.   Lidmašīnu, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir 5 700 kg vai mazāk un kuras aprīkotas ar vairākiem turbopropellerdzinējiem, lidojumderīguma uzturēšanu nodrošina saskaņā ar prasībām, kuras piemērojamas gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, un noteiktas I pielikuma (M daļas) M.A.201., M.A.301., M.A.302., M.A.601. un M.A.803. punktā, II pielikuma (145. daļas) 145.A.30. punktā, III pielikuma (66. daļas) 66.A.5., 66.A.30. un 66.A.70. punktā un V un VI papildinājumā, Vc pielikuma (CAMO daļas) CAMO.A.315. punktā un Vd pielikuma (CAO daļas) CAO.A.010. punktā un I papildinājumā, ciktāl tie piemērojami gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju.

(*1)  Komisijas 2012. gada 3. augusta Regula (ES) Nr. 748/2012, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).”;"

2)

regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Lidojumderīguma uzturēšanā iesaistīto organizāciju apstiprināšana

1.   Organizācijas, kas iesaistītas gaisa kuģu un sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, lidojumderīguma uzturēšanā, tostarp tehniskajā apkopē, pēc to pieprasījuma apstiprina kompetentā iestāde saskaņā ar II pielikuma (145. daļas), Vc pielikuma (CAMO daļas) vai Vd pielikuma (CAO daļas) prasībām, kuras piemērojamas attiecīgajām organizācijām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, līdz 2020. gada 24. septembrim kompetentā iestāde var organizācijām pēc to pieprasījuma izdot apstiprinājumus saskaņā ar I pielikuma (M daļas) F apakšdaļas un G apakšdaļas prasībām. Minētie apstiprinājumi ir derīgi līdz 2021. gada 24. septembrim.

3.   Tehniskās apkopes apstiprinājumus, ko dalībvalsts izdevusi vai atzinusi saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3922/91 (*2) II pielikumā minēto sertifikācijas specifikāciju JAR-145 un kas bija derīgi pirms 2003. gada 29. novembra, uzskata par izdotiem saskaņā ar šīs regulas II pielikuma (145. daļas) prasībām.

4.   Organizācijām, kurām ir derīgs apstiprinājums, kas izdots saskaņā ar I pielikuma (M daļas) F apakšdaļu vai G apakšdaļu vai II pielikumu (145. daļu), kompetentā iestāde pēc to pieprasījuma izdod veidlapu 3-CAO, kas noteikta Vd pielikuma (CAO daļas) 1. papildinājumā.

Šādas organizācijas tiesības atbilstīgi apstiprinājumam, kas izdots saskaņā ar Vd pielikumu (CAO daļu), ir tādas pašas kā tiesības atbilstīgi apstiprinājumam, kas izdots saskaņā ar I pielikuma (M daļas) F apakšdaļu vai G apakšdaļu vai II pielikumu (145. daļu). Tomēr šīs tiesības nepārsniedz Vd pielikuma (CAO daļas) A iedaļā minētās organizācijas tiesības.

Organizācija līdz 2021. gada 24. septembrim var novērst jebkādas konstatētās neatbilstības Vd pielikumam (CAO daļai). Ja pēc minētā datuma neatbilstības nav novērstas, apstiprinājumu atsauc.

Līdz tam, kad organizācija ir nodrošinājusi atbilstību Vd pielikumam (CAO daļai), vai līdz 2021. gada 24. septembrim, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, organizāciju sertificē un uzrauga attiecīgi saskaņā ar I pielikuma (M daļas) F apakšdaļu vai G apakšdaļu vai II pielikumu (145. daļu).

5.   Derīgus lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizāciju apstiprinājumus, kas izdoti saskaņā ar I pielikuma (M daļas) G apakšdaļu, uzskata par izdotiem saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu).

Organizācija līdz 2021. gada 24. septembrim var novērst jebkādas konstatētās neatbilstības Vc pielikumam (CAMO daļai).

Ja organizācija līdz minētajam datumam novērš neatbilstības, kompetentā iestāde izdod jaunu apstiprinājuma sertifikātu (14. veidlapa) saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu). Ja pēc minētā datuma neatbilstības nav novērstas, apstiprinājumu atsauc.

Līdz tam, kad organizācija ir nodrošinājusi atbilstību Vc pielikumam (CAMO daļai), vai līdz 2021. gada 24. septembrim, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, organizāciju sertificē un uzrauga saskaņā ar I pielikuma (M daļas) G apakšdaļu.

6.   Izmantošanas sertifikātus un autorizētos izmantošanas sertifikātus, kurus pirms 2008. gada 28. oktobra tehniskās apkopes organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktos noteiktajām prasībām, kurā organizācija veic uzņēmējdarbību, izdevusi gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju un kas nav iesaistīti komerciālos gaisa pārvadājumos, tostarp jebkurai sastāvdaļai, ko paredzēts tajos uzstādīt, uzskata par izdotiem saskaņā ar I pielikuma (M daļas) M.A.801. un M.A.802. punktu un II pielikuma (145. daļas) 145.A.50. punktu.

(*2)  Padomes 1991. gada 16. decembra Regula (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.).”;"

3)

regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Sertificējošais personāls ir kvalificēts saskaņā ar III pielikuma (66. daļas) prasībām, izņemot gadījumus, kas noteikti I pielikuma (M daļas) M.A.606. punkta h) apakšpunktā, M.A.607. punkta b) apakšpunktā, M.A.801. punkta d) apakšpunktā un M.A.803. punktā, Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.801. punkta c) apakšpunktā un ML.A.803. punktā, Vd pielikuma (CAO daļas) CAO.A.035. punkta d) apakšpunktā un CAO.A.040. punkta b) apakšpunktā un II pielikuma (145. daļas) 145.A.30. punkta j) apakšpunktā un IV papildinājumā.”;

4)

iekļauj šādu 7.a pantu:

“7.a pants

Kompetentās iestādes

1.   Ja dalībvalsts norādījusi vairāk nekā vienu struktūru kā kompetento iestādi, kam ir vajadzīgās pilnvaras un kam ir uzticēti pienākumi saistībā ar personu un organizāciju sertifikāciju un uzraudzību saskaņā ar šo regulu, tad izpilda šādas prasības:

a)

skaidri nosaka katras kompetentās iestādes kompetences jomas, jo sevišķi pienākumus un ģeogrāfiskos ierobežojumus;

b)

iedibina koordināciju starp minētajām iestādēm, lai tās savas kompetences ietvaros nodrošinātu visu organizāciju un personu efektīvu sertifikāciju un uzraudzību saskaņā ar šo regulu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu darbinieki neveic sertifikācijas un uzraudzības darbības, ja ir norādes uz to, ka šādas darbības varētu tieši vai netieši izraisīt interešu konfliktu, jo īpaši saistībā ar ģimenes vai finanšu interesēm.

3.   Ja nepieciešams sertifikācijas vai uzraudzības uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu, kompetentās iestādes tiek pilnvarotas:

a)

pārbaudīt reģistrus, datus, procedūras un visus citus materiālus, kas attiecas uz sertifikācijas un/vai uzraudzības uzdevumu izpildi;

b)

kopēt šādus reģistrus, datus, procedūras un citus materiālus vai veikt no tiem izrakstus;

c)

uz vietas prasīt mutiskus skaidrojumus no jebkura minēto organizāciju darbinieka;

d)

iekļūt attiecīgajās telpās, ekspluatācijas vietās vai transportlīdzekļos, kas pieder minētajām personām vai ko tās izmanto;

e)

veikt revīzijas, izmeklēšanas, novērtēšanu un pārbaudes, tostarp nepaziņotas pārbaudes, attiecībā uz minētajām organizācijām;

f)

attiecīgā gadījumā veikt vai sākt piespiedu izpildes pasākumus.

4.   Šā panta 3. punktā minētās pilnvaras īsteno atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību normām.”;

5)

regulas 9. pantu svītro;

6)

regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

7)

regulas II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

8)

regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu;

9)

regulas IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu:

10)

regulas Va pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumu;

11)

šīs regulas VI pielikumā izklāstīto tekstu iekļauj kā Vb pielikumu;

12)

šīs regulas VII pielikumā izklāstīto tekstu iekļauj kā Vc pielikumu;

13)

šīs regulas VIII pielikumā izklāstīto tekstu iekļauj kā Vd pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2020. gada 24. marta.”


6.9.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/10


Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/1384 (2019. gada 24. jūlijs), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 965/2012 un (ES) Nr. 1321/2014 attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā uzskaitīto gaisa kuģu izmantošanu nekomerciāliem pārvadājumiem un specializētiem pārvadājumiem, operatīvo prasību noteikšanu tehniskās apkopes pārbaudes lidojumu veikšanai, noteikumu par nekomerciāliem pārvadājumiem ar samazinātu salona apkalpi izveidošanu un redakcionālu atjauninājumu ieviešanu attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatācijas prasībām

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 228, 2019. gada 4. septembris )

108. lappusē 1. panta 3. punktā:

tekstu:

“3)

iekļauj šādu 9.aa pantu:

“9.aa pants

Prasības lidojuma apkalpei tehniskās apkopes pārbaudes lidojumos

Pilotam, kurš pirms 2019. gada 20. augusta ir darbojies tāda tehniskās apkopes pārbaudes lidojuma gaisa kuģa kapteiņa statusā, kurš saskaņā ar VIII pielikuma SPO.SPEC.MCF.100. punkta definīciju ir klasificēts kā A līmeņa tehniskās apkopes pārbaudes lidojums, tiek uzticēts izpildīt minētā pielikuma SPO.SPEC.MCF.115. punkta a) apakšpunkta 1) punkta prasības. Šādā gadījumā ekspluatants nodrošina, ka gaisa kuģa kapteinis saņem informāciju par visām atšķirībām, kas konstatētas starp darbības praksi, kas iedibināta līdz 2019. gada 20. augustam, un pienākumiem, kas paredzēti šīs regulas VII pielikuma E apakšdaļas 5. un 6. sadaļā, tostarp pienākumus, kas izriet no saistītajām procedūrām, ko noteicis ekspluatants.”;”

lasīt šādi:

“3)

iekļauj šādu 9.aa pantu:

“9.aa pants

Prasības lidojuma apkalpei tehniskās apkopes pārbaudes lidojumos

Pilotam, kurš pirms 2019. gada 24. septembra ir darbojies tāda tehniskās apkopes pārbaudes lidojuma gaisa kuģa kapteiņa statusā, kurš saskaņā ar VIII pielikuma SPO.SPEC.MCF.100. punkta definīciju ir klasificēts kā A līmeņa tehniskās apkopes pārbaudes lidojums, tiek uzticēts izpildīt minētā pielikuma SPO.SPEC.MCF.115. punkta a) apakšpunkta 1) punkta prasības. Šādā gadījumā ekspluatants nodrošina, ka gaisa kuģa kapteinis saņem informāciju par visām atšķirībām, kas konstatētas starp darbības praksi, kas iedibināta līdz 2019. gada 24. septembrim, un pienākumiem, kas paredzēti šīs regulas VII pielikuma E apakšdaļas 5. un 6. sadaļā, tostarp pienākumus, kas izriet no saistītajām procedūrām, ko noteicis ekspluatants.”;”.


6.9.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/11


Labojums Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2019/1265 (2019. gada 10. jūlijs) par euro īstermiņa procentu likmi (EURSTR) (ECB/2019/19)

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 199, 2019. gada 26. jūlijs )

Uz vāka satura rādītājā un 8. lappusē:

tekstu:

“Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2019/1265 (2019. gada 10. jūlijs) par euro īstermiņa procentu likmi (EURSTR) (ECB/2019/19)”

lasīt šādi:

“Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2019/1265 (2019. gada 10. jūlijs) par euro īstermiņa procentu likmi (€STR) (ECB/2019/19)”.

8. lappusē 1. apsvērumā:

tekstu:

“(EURSTR)”

lasīt šādi:

“(€STR)”.