(1)

Rumānijas iestādes 2009. gada 17. jūlijā paziņoja Komisijai par to, ka Oltchim S.A. (“Oltchim”) parādu valstij ir plānots pārvērst akciju kapitālā. Komisija 2012. gada 7. marta Lēmumā 2013/246/ES (2) lietā SA.29041 – Oltchim SA Râmnicu Vâlcea paredzētie atbalsta pasākumi (Komisijas 2012. gada lēmums) secināja, ka parāda, kura apmērs ir 1 049 miljoni RON (231 miljons EUR), pārvēršana akciju kapitālā neietver valsts atbalstu. Šis secinājums tika izdarīts, pamatojoties uz Rumānijas valdības ciešo apņemšanos pilnībā privatizēt Oltchim, tostarp visas akcijas, kuras valsts sektora iestādes iegūtu pēc parāda pārvēršanas akciju kapitālā.

(2)

Kad mēģinājums privatizēt Oltchim bija cietis neveiksmi, Rumānijas iestādes 2012. gada oktobrī sazinājās ar Komisiju, lai sagatavotu oficiālu paziņojumu par atbalsta piešķiršanu Oltchim glābšanai (reģistrēts kā SA.35558).

(3)

Prese 2012. gada novembrī ziņoja, ka Rumānijas iestādes ir noslēgušas vienošanos ar Oltchim kreditoru bankām par Oltchim ražošanas atjaunošanas finansēšanu. Ņemot to vērā, Komisija nolēma ex officio sākt lietu, kas reģistrēta kā SA.36086, un 2013. gada 18. janvāra vēstulē pieprasīja Rumānijai sniegt informāciju. Rumānija atbildēja uz šo pieprasījumu 2013. gada 7. februārī. Komisija 2013. gada 18. februārī pieprasīja papildu informāciju, un uz šo pieprasījumu Rumānija atbildēja 2013. gada 11. martā. Rumānija iesniedza papildu informāciju sanāksmē, kas notika 2013. gada jūnijā, un 2013. gada 25. septembra vēstulē.

(4)

Komisija 2014. gada 5. augusta un 16. oktobra un 2015. gada 3. marta vēstulē pieprasīja papildu informāciju, un uz šiem pieprasījumiem Rumānija atbildēja attiecīgi 2014. gada 15. septembra un 26. novembra, 2015. gada 26. marta un 16. aprīļa vēstulē. Komisija 2015. gada 11. maijā pieprasīja papildu informāciju, ko Rumānija sniedza sanāksmē, kura notika 2015. gada 26. maijā, un 2015. gada 10. jūnija un 2015. gada 25. jūnija vēstulē. Komisija 2015. gada 3. septembrī pieprasīja papildu informāciju, ko Rumānija iesniedza 2015. gada 10. septembrī. Rumānija 2015. gada 22. oktobrī iesniedza arī informāciju pēc savas ierosmes un lūdza organizēt sanāksmes, kas notika 2015. gada 23. oktobrī un 2016. gada 22. janvārī.

(5)

Komisija 2016. gada 8. aprīļa vēstulē informēja Rumāniju par savu lēmumu sākt LESD 108. panta 2. punktā minēto procedūru lietā SA.36086. Komisijas lēmums sākt šo procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par minēto atbalstu.

(6)

Komisija saņēma sākotnējās piezīmes no Rumānijas (2016. gada 15. jūnijā) un no četrām ieinteresētajām personām. Trešo personu piezīmes tika nosūtītas Rumānijai, lai dotu tai iespēju atbildēt; Rumānijas piezīmes tika saņemtas 2016. gada 28. novembra vēstulē.

(7)

Rumānija 2016. gada 29. jūlija vēstulē ierosināja grozīt Oltchim pārdošanas procesu, lai panāktu saimnieciskās pēctecības neesību. Rumānijas iestādes iesniedza papildu informāciju (2016. gada 14. septembrī un 4. novembrī un 2016. gada 5. decembrī) un grozīja sākotnējā pārdošanas procesa noteikumus.

(8)

Pēc minētajām izmaiņām konsultējošā firma AT Kearney kā Oltchim pārstāvis (“Pārdevējs”) 2017. gada 27. janvārī, 4. aprīlī, 25. jūlijā, 15. septembrī un 21. novembrī un 2018. gada 18. janvārī un 16. jūl”ijā sniedza secīgus ziņojumus par Oltchim aktīvu pārdošanas gaitu. (4)

(9)

Šajā pārdošanas procesā iestājās vairākas trešās personas, un Rumānijas iestādes sniedza piezīmes par katru šo intervences pasākumu.

(10)

Papildu informācijas pieprasījums tika nosūtīts Rumānijai 2018. gada 26. janvārī, un Rumānija uz to atbildēja 2018. gada 16. maijā.

(11)

Oltchim ir viens no lielākajiem naftas ķīmijas uzņēmumiem Rumānijā un Dienvidaustrumeiropā. Rumānijas valstij (pašlaik – ar Ekonomikas ministrijas starpniecību) pieder uzņēmuma akciju kontrolpakete 54,8 % apmērā.

(12)

Oltchim ražo galvenokārt šķidro kaustisko sodu, propilēnoksīda poliolus, plastifikatorus un okso spirtus. Oltchim ir lielākais šķidrās kaustiskās sodas ražotājs Eiropas tirgū (2015. gadā ES tirgus daļa bija 41 %), vienīgais kaustiskās sodas granulu ražotājs Centrāleiropā, kā arī vienīgais polivinilhlorīda un poliēteru ražotājs Rumānijā un trešais lielākais ražotājs Eiropā. Oltchim eksportē vairāk nekā 74 % no savas produkcijas – Eiropā un ārpus tās (5).

(13)

Oltchim ir galvenais darba devējs rūpniecības nozarē Rumānijas Vilčas (Vâlcea) reģionā, kas ir reģions, kurš saņem atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Oltchim 2015. gadā bija 2 208 darbinieki, no kuriem 1 982 darbinieki strādāja ražotnē Râmnicu Vâlcea un 226 darbinieki – ražotnē Pitești – naftas ķīmijas nodaļā Bradu.

(14)

Oltchim ar saimnieciskajām grūtībām saskārās jau sen. 1995.–2000. gadā uzņēmums bija paņēmis vairākus komerciālus aizdevumus ar valdības garantiju. Oltchim nespēja atmaksāt aizdevumus, un bankas pieprasīja valdības garantijas. Finanšu ministrija 2002. gadā pārsūtīja Oltchim parādu, kas izrietēja no valdības garantijām, Rumānijas Privatizācijas aģentūrai (“AAAS” (6)). Finanšu ministrija turpināja veikt maksājumus valdības garantiju kontā līdz 2006. gada decembrim un atkal pārsūtīja Privatizācijas aģentūrai (AAAS) visus prasījumus, kas bija radušies saistībā ar turpmākajiem maksājumiem, kuri bija veikti, pamatojoties uz ierosinātajām garantijām.

(15)

Oltchim finanšu stāvoklis 2007.–2012. gadā pasliktinājās, tā finanšu konti sistemātiski uzrādīja augošus saimnieciskās darbības zaudējumus, uzkrātus zaudējumus un negatīvus pašu līdzekļus. Oltchim finanšu konti 2012. gada 31. decembrī (pirms maksātnespējas procesa sākšanas) uzrādīja, ka saimnieciskās darbības zaudējumi ir 62,9 miljoni EUR, tīrie zaudējumi – 127,8 miljoni EUR un uzkrātie zaudējumi – 383 miljoni EUR.

(16)

Rumānija vairākkārtīgi centās privatizēt Oltchim (2001., 2003., 2006., 2007. un 2008. gadā), taču vienmēr nesekmīgi.

(17)

Konkrēti, 2001. gadā valsts veica sarunas ar Kanādas ieguves uzņēmumu Exall Resources un parakstīja vienošanos par 53,2 % akciju pārdošanu. Tā kā pircējs nesamaksāja akciju vērtību (10 miljonus USD, kas ir apmēram 8,9 miljoni EUR (7)) un negarantēja apsolītos tehnoloģiskos un vides ieguldījumus, darījums vairs netika uzturēts (8). 2002. gadā valsts nolēma mēģināt izsludināt jaunu privatizācijas uzaicinājumu, izvēloties pārvērst AVAS (AAAS priekšteča) parādu akciju kapitālā. Taču piedāvājumu iesniegšanas termiņš tika divreiz pagarināts un, ņemot vērā iespējamā ieguldītāja un mazākuma akcionāru iebildumus, tostarp vēršoties Tiesā, 2003. gadā minētais piedāvājums tika atcelts (9). Pēc tam, kad 2006. gadā tika atcelta sākotnēji (2003. gadā) apstiprinātā parāda pārvēršana, Rumānijas iestādes atkal 2006. un 2008. gadā centās privatizēt Oltchim ar visu parādu. Tomēr saskaņā ar Rumānijas iestāžu sniegto informāciju nebija tādu ieguldītāju, kuri būtu ieinteresēti iegādāties Oltchim uz šādiem nosacījumiem (10).

(18)

2012. gada lēmumā Komisija nolēma, ka parāda plānotā pārvēršana akcijās AAAS1 049 miljonu RON apmērā (11) (apmēram 231 miljons EUR) neietver valsts atbalstu. Šis lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz Rumānijas ciešu apņemšanos privatizēt parāda pārvēršanas rezultātā iegūto visu publisko daļu, vēlākais, līdz 2012. gada maija beigām, kā attiecīgi bija norādījuši tā laika premjerministri divās vēstulēs (12).

(19)

Komisija pieņēma šo viedokli pēc tam, kad bija kritiski izanalizējusi ziņojumus, kurus bija sagatavojuši neatkarīgi konsultanti (13) un kurus Rumānijas iestādes bija iesniegušas procesa gaitā. Šajos ziņojumos tika salīdzināti ieņēmumi no Oltchim likvidācijas ar ieņēmumiem no privatizācijas. Tika lēsts, ka likvidācijas scenārijā Oltchim aktīvu vērtība ir 692 055 000 RON (152,2 miljoni EUR), kas sastāv no 264 119 000 RON par ieķīlātajiem aktīviem un 427 936 000 RON par neieķīlātajiem aktīviem (14).

(20)

Saskaņā ar Raiffeisen 2011. gada ziņojumu likvidācijas scenārija gadījumā AAAS varētu iekasēt apmēram 105,4 miljonus RON (apmēram 23 miljoni EUR), kas ir 12 % no tā kopējiem prasījumiem.

(21)

Šī summa tika salīdzināta ar AAAS prasījuma vērtību parāda pārvēršanas un privatizācijas scenārija gadījumā. Šajā scenārijā atkarībā no izmantotās uzņēmuma vērtības aplēses metodes tika lēsts, ka Oltchim tirgus vērtība ir robežās no 28 miljoniem EUR līdz 97 miljoniem EUR. Pēc AAAS parāda pārvēršanas akcijās un turpmākas privatizācijas AAAS varētu iegūt līdzekļus, kuru apmērs būtu no 22,9 miljoniem EUR līdz 79,5 miljoniem EUR (15).

(22)

Ņemot vērā šo salīdzinājumu, Komisija secināja, ka: “ja uzņēmējsabiedrība tiek pilnībā privatizēta īsā termiņā pēc parāda pārvēršanas, paziņotais pasākums (parāda pārvēršana un tai sekojoša pilnīga privatizācija) nesniedz priekšrocības “Oltchim”, jo šis pasākums ļauj valsts kreditoram AVAS [AAAS] atgūt vairāk nekā gadījumā, ja tā nolemtu uzņēmējsabiedrību likvidēt. Tāpēc Komisija ņem vērā Rumānijas iestāžu apņemšanos pilnībā privatizēt uzņēmējsabiedrību līdz 2012. gada 31. maijam” (16).

(23)

Tomēr Oltchim neīstenoja AAAS parāda pārvēršanu akcijās, kā tas bija apstiprināts Komisijas 2012. gada lēmumā. Ražošana 2012. gada augustā tika apturēta – pēc tam, kad Oltchim galvenais elektroenerģijas piegādātājs Electrica S.A (“Electrica”) atteicās sniegt pakalpojumus, kamēr par tiem netiek samaksāts.

(24)

Uzreiz pēc Oltchim darbības pārtraukšanas Rumānijas iestādes sāka sūtīt sabiedrībai skaidrus signālus par savu gatavību darīt visu iespējamo Oltchim glābšanai. Tikai dažas dienas pirms privatizācijas datuma Rumānijas tā laika ekonomikas ministrs norādīja, ka Oltchim ražošanai būtu jāatsākas 2–4 nedēļās. Viņš tika citēts sakām, ka viņš “bija apspriedies ar kompleksa vadību, kas plāno atkārtoti palaist iekārtas ekspluatācijā” (17).

(25)

2012. gada 22. septembrī privatizācijas procesu neizdevās veikt, un izskatīšanai valsts tiesā tika iesniegtas vairākas lietas saistībā ar šo privatizācijas procesu (18).

(26)

Pēc nesekmīgā privatizācijas mēģinājuma Oltchim finanšu stāvoklis turpināja pasliktināties. Tūlīt pēc privatizācijas neizdošanās Rumānijas iestādes atkārtoti pauda savu gatavību veikt Oltchim glābšanai nepieciešamās darbības (19).

(27)

2012. gada 1. oktobrī tika izskatīta jauna stratēģija Oltchim darbības sagatavošanai, kas ietvēra finanšu atbalsta piešķiršanu glābšanas atbalsta veidā. Tā laika preses rakstā tā laika Rumānijas premjerministrs skaidroja, ka privatizācijas procedūra bija nesekmīga, un piebilda, ka “mums šodien ir jāizskaidro rezerves plāns, lai atsāktu darbības, saglabātu darba vietas un sagatavotu jaunu privatizācijas procedūru uz ļoti atšķirīgiem, būtiski uzlabotiem nosacījumiem”. (20) Vienlaikus premjerministrs paziņoja par gaidāmo vienošanos ar vairākiem kreditoriem par uzņēmuma glābšanu: ““Oltchim” darbības atsākšanas plāns tiks prezentēts ceturtdien, un tajā tiks sniegta informācija par turpmākiem pasākumiem attiecībā uz Vâlcea ražotni [..] ekonomikas, tirdzniecības un uzņēmējdarbības vides ministrs [..] un finanšu ministrs sāks oficiālas sarunas ar visiem galvenajiem kreditoriem, AVAS, Electrica un trim bankām, kas ir galvenie Oltchim kreditori, – BCR, Banca Transilvania un CEC Bank. Reizē ar to mēs ceturtdien prezentēsim Oltchim darbības atsākšanas plānu, kurā ir skaidri noteikti nepieciešamie pasākumi, kas jāveic Oltchim jaunajai vadībai, lai finansētu ražošanas atsākšanu, darbības periodu, neizmaksāto algu izmaksāšanu un sagatavošanos privatizācijai, kas, visticamāk, notiks 2013. gadā uz citiem nosacījumiem, nevis tiem, kas ir pašlaik” (21).

(28)

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs 2012. gada 17. oktobrī paziņoja presei, ka Oltchim daļas tiks atkārtoti atvērtas tuvākajās dienās un ka valdība gatavojas piešķirt Oltchim glābšanas atbalstu 20 miljonu EUR apmērā (22).

(29)

2012. gada 24. oktobrīOltchim izdevās atsākt ražošanu, jo tika mainīti tirdzniecības nosacījumi, kurus uzņēmumam Oltchim piedāvāja divi publiskie piegādātāji (CET Govora un Nacionālais sāls uzņēmums Salrom) (23):

(30)

Ekonomikas ministrs 2012. gada 15. novembrī sniedza presei paziņojumu par valdības apņemšanos saglabāt Oltchim dzīvotspēju: “Doma par maksātnespēju vairs netiek uzturēta, jo mēs varētu noslēgt darījumu ar galvenajiem kreditoriem. Šā iemesla dēļ mēs esam noslēguši vienošanos par reorganizāciju, t. i., kontrolētu pārstrukturēšanu, kopā ar Oltchim lielajiem kreditoriem. Proti, lai rītdien pamostoties, lielie kreditori – bankas, privātie kreditori, tirgotāji, izejmateriālu tirgotāji – neprasītu Oltchim maksātnespēju. Ar šo vienošanos mūsu mērķis ir nodrošināt Oltchim darbības atsākšanu, glābšanu un pārstrukturēšanu kontrolētā veidā, noslēdzot vienošanos ar kreditoriem” (25).

(31)

2012. gada 23. novembrī Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Transporta un infrastruktūras ministrija, AAAS un OPSPI (26) parakstīja Saprašanās memorandu (“Memorands”) ar Oltchim kreditoriem, t. i., vairākām privātām un valsts bankām, kā arī ar tādiem valsts uzņēmumiem kā Electrica, Salrom, CFR Marfă SA. Memorandu parakstījušās puses piekrita, ka Ekonomikas ministrija un OPSPI reģistrē īpašam nolūkam izveidotu sabiedrību (SPV) bez parādiem un pilnībā ar valsts kapitālu (Oltchim SPV) ne vēlāk kā līdz 2013. gada 1. janvārim, lai bankas varētu droši sniegt nepieciešamo finanšu atbalstu Oltchim ražošanas procesa atjaunošanas nolūkā. Šajā saistībā valdība ar Ārkārtas rīkojumu Nr. 59/2012 uzdeva Ekonomikas ministrijai uzsākt ar SPV uzņēmuma izveidošanu saistītās juridiskās procedūras.

(32)

Tomēr, lai arī Memorands un tā mērķi tika pildīti, Ekonomikas ministrija uz laiku atstāja novārtā plānus par Oltchim SPV instrumenta īstermiņa izveidošanu. Tā vietā Oltchim2013. gada 30. janvārī pats pieprasīja sākt maksātnespējas procesu, ko reglamentē Likums Nr. 85/2006 (“Maksātnespējas likums”).

(33)

Šajā maksātnespējas likumā ir noteikta kopīga procedūra parādnieka saistību segšanai maksātnespējas apstākļos.

(34)

Tiklīdz uzņēmums sāk kolektīvo maksātnespējas procedūru, tā lemšanas pilnvaras par uzņēmuma administrācijas darbībām no akcionāriem pārņem īpašs administrators, kuram ir jārīkojas uzņēmuma labākajās interesēs (27). Pēc administrēšanas tiesību anulēšanas uzņēmumu pārstāv un vada tiesas iecelts pārņēmējs/likvidators atkarībā no izvēlētās opcijas. Tādā gadījumā īpašajam administratoram ir mazākas pilnvaras, proti, tikai pārstāvēt akcionāru labākās intereses.

(35)

Uzņēmuma kopējā akcionāru sapulcē ieceļ īpašo pārņēmēju, kurš ir jāapstiprina tiesai (tā saucamo tiesas iecelto pārņēmēju). Pilnvarotā tiesneša (tiesneša, kuram ir īpašas pilnvaras bankrota un maksātnespējas procesos) noteiktajā termiņā tiesas ieceltais pārņēmējs vai likvidators sagatavo un iesniedz pilnvarotajam tiesnesim ziņojumu par iemesliem un apstākļiem, kuru rezultātā parādnieks ir kļuvis maksātnespējīgs (28). Ziņojumā norāda, vai ir kāda iespēja reorganizēt parādnieka darbību vai arī ir kādi iemesli, kas neļauj to reorganizēt. Pēdējā minētajā gadījumā tiesas ieceltajam pārņēmējam ir jāierosina bankrota process. Ja tiesas ieceltais pārņēmējs norāda, ka ir iespējama parādnieka darbības atjaunošana, pamatojoties uz tiesas reorganizācijas plānu (“reorganizācijas plāns” jeb “plāns”), viņš precizēs, kurš sagatavos šo reorganizācijas plānu (parādnieks vai tiesas ieceltais pārņēmējs viens pats vai kopā ar vienu vai vairākiem kreditoriem).

(36)

Pēc procedūras uzsākšanas visus kreditoru prasījumus aptur un jaunus vairs nevar ierosināt (29). Neviens pakalpojuma (elektroenerģijas, gāzes, ūdens, telefonijas) sniedzējs nav tiesīgs mainīt, atteikt vai uz laiku pārtraukt sava pakalpojuma sniegšanu parādniekam, ja parādniekam ir saistītā lietotāja statuss (30).

(37)

tiesas ieceltais pārņēmējs paziņo kreditoriem, ka tiem ir jāiesniedz prasību pieteikums pret parādnieku likumā noteiktā laikā, ko pilnvarotais tiesnesis ar lēmumu ir noteicis, uzsākot maksātnespējas procedūru. Pamatojoties uz to, tiesas ieceltais pārņēmējs sagatavo kreditoru tā saucamo provizorisko sarakstu. Šajā sarakstā kreditorus iedala divās galvenajās kategorijās: nodrošinātie kreditori (kreditori, kuriem prasījumus tur struktūrvienības, kas gūst labumu no ķīlām, kuras sniegtas par parādnieka īpašuma precēm, neatkarīgi no tā, vai tas ir galvenais parādnieks vai trešās personas galvotājs personām, kuras gūst labumu no ķīlām) un nenodrošinātie kreditori (kreditori, kuriem ir prasījumi un kuri negūst nekādu labumu no parādnieka īpašuma garantijām). Citas minētajā sarakstā iekļaujamās prasījumu kategorijas ir: algu un budžeta kreditori.

(38)

Parādniekam, kreditoriem un jebkurai citai ieinteresētajai personai ir tiesības iesniegt pilnvarotajam tiesnesim apelāciju pret kreditoru provizorisko sarakstu (31). Kad visas apelācijas ir nokārtotas, tiesas ieceltais pārņēmējs sagatavo kreditoru galīgo sarakstu, kurā norāda katra prasījuma summu, prioritāti un nosacījumu (nodrošināts vai nenodrošināts), un nosūta to tiesai apstiprināšanai. Kad visas apelācijas ir nokārtotas, saraksts kļūst galīgs.

(39)

Maksātnespējas likumā ir paredzētas divas alternatīvas procedūras:

(40)

Tiesiskā reorganizācija ir procedūra, ko piemēro parādniekam, lai samaksātu tā parādus pēc tā darbību reorganizācijas un saskaņā ar maksājumu plānu. Šī procedūra paredz reorganizācijas plāna sagatavošanu, apstiprināšanu, īstenošanu un novērošanu, un šajā plānā var būt paredzētas kopumā vai atsevišķi šādas darbības: a) parādnieka saimnieciskās darbības un/vai finanšu pārstrukturēšana; b) uzņēmuma pārstrukturēšana, grozot akciju kapitāla struktūru; vai c) darbības ierobežošana, likvidējot noteiktus aktīvus.

(41)

tiesas ieceltais pārņēmējs sagatavo reorganizācijas plānu un kreditoru sarakstu un nosūta to tiesai apstiprināšanai. Plāns ir jāapspriež arī ar kreditoriem, kuriem tas ir jāapstiprina. Maksātnespējas likumā ir paredzētas šādas atsevišķas prasījumu kategorijas, par kurām balso atsevišķi: a) nodrošinātie prasījumi; b) algas prasījumi; c) budžeta prasījumi; d) nenodrošinātie prasījumi, kas izveidoti saskaņā ar 96. panta 1. punktu, t. i., tā saucamie pamatpiegādātāji; e) citi nenodrošinātie prasījumi (32).

(42)

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 100. un 101. pantam:

(43)

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 3. panta 21. punktā doto definīciju “neizdevīgā stāvoklī esoša kategorija” ir prasījumu kategorija, attiecībā uz kuru reorganizācijas plānā paredzēts, ka šai kategorijai tiks piemērots vismaz viens šāds izmaiņu veids:

(44)

Kad lēmums par plāna apstiprināšanu stājas spēkā, attiecīgi reorganizē parādnieka darbību, mainot prasījumus un kreditoru un citu attiecīgo pušu tiesības, kā noteikts plānā. Ja plāns netiek apstiprināts, pilnvarotais tiesnesis dod rīkojumu nekavējoties ierosināt bankrota procedūru.

(45)

Bankrota procedūra nozīmē, ka tiks likvidēti parādnieka aktīvi, lai segtu saistības, un pēc tam parādnieks tiks izrakstīts no reģistra.

(46)

Atbilstīgi Maksātnespējas likuma 107. pantam parādniekam piemēro bankrota procedūru šādos gadījumos:

(47)

Bankrota procedūrā ir divu veidu aktīvi, kas jāpārdod (ieķīlātie/nodrošinātie aktīvi un neieķīlātie/nenodrošinātie aktīvi), un tāpēc summa, kas tiek iegūta no to pārdošanas, kreditoriem tiek sadalīta divos veidos (saskaņā ar minētā likuma 121. pantu attiecībā uz ieķīlātajiem aktīviem un saskaņā ar 123. pantu – attiecībā uz neieķīlātajiem aktīviem un atlikumu, kas paliek pāri pēc ieķīlāto aktīvu pārdošanas). Likvidācija sākas uzreiz pēc tam, kad likvidators ir pabeidzis parādnieka īpašumā esošo aktīvu inventarizāciju. Aktīvus var pārdot visus kopā kā saimniecisku grupu vai katru atsevišķi. Atkarībā no lietas apstākļiem, ja tas ir iespējams, parādnieka aktīvu vērtību nosaka katram aktīvam atsevišķi un kopā kā funkcionālai grupai.

(48)

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 121. pantu līdzekļus, kas iegūti no parādnieka ieķīlāto aktīvu pārdošanas, sadala šādā secībā: 1) nodokļi, zīmogmarkas un citi izdevumi saistībā ar šo aktīvu pārdošanu, tostarp izdevumi, kas radušies saistībā ar šo aktīvu saglabāšanu un administrēšanu, kā arī atalgojums likvidatoriem; un 2) nodrošināto kreditoru prasījumi.

(49)

Ja no ieķīlāto aktīvu pārdošanas iegūtās summas nav pietiekamas, lai pilnībā samaksātu nodrošinātajiem kreditoriem, tiek noteikts, ka minētā starpība šiem nodrošinātajiem kreditoriem kļūst par nenodrošinātiem prasījumiem. Ja pēc minēto summu izmaksāšanas nodrošinātajiem kreditoriem veidojas pārpalikums, to sadala starp nenodrošinātajiem kreditoriem.

(50)

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 123. pantu prasījumus izmaksā šādi: 1) nodokļi, zīmogmarkas un citi ar procedūru saistītie izdevumi, 2) algas prasījumi, 3) kredīti, ko piešķīrušas kredītiestādes pēc tiesvedības uzsākšanas, kā arī visi prasījumi, kas radušies saistībā ar parādnieka darbības saglabāšanu pēc tiesvedības sākšanas (aktuālie parādi), 4) budžeta prasījumi, 5)–7) citi prasījumi (piem., bērnu pabalsti, ģimenes pabalsti, bankas aizdevumi), 8) citi nenodrošinātie prasījumi.

(51)

Saskaņā ar kreditoru lēmumu, kas tika pieņemts 2013. gada 15. aprīļa sanāksmē, Rominsolv S.p.r.l un B.D.O. – Business Restructuring S.p.r.l. (“R/BDO”) tika iecelti par Oltchim (“Konsorcijs”) oficiālajiem pārņēmējiem. Šo iecelšanu apstiprināja tiesa 2013. gada 13. maijā.

(52)

Tiesas 2013. gada 19. jūnija sēdē Oltchim izteica savu nodomu veikt tiesisko reorganizāciju un samaksāt prasījumus saskaņā ar reorganizācijas plānu. Pieprasījums tika sagatavots, pamatojoties uz “Ziņojumu par maksātnespējas cēloņiem”, ko Konsorcijs bija sagatavojis saskaņā ar Maksātnespējas likuma 59. panta 1. un 3. punktu. Ziņojumā par maksātnespējas cēloņiem bija norādīts, ka ir reāla iespēja efektīvi reorganizēt parādnieka darbību saskaņā ar tiesas uzraudzībā īstenotu reorganizācijas plānu, kuru ir paredzēts sagatavot un iesniegt tiesai.

(53)

Tiesas ieceltie pārņēmēji 2013. gada 3. jūnijā iecēla Winterhill S.r.l, lai tas novērtētu Oltchim aktīvu tirgus vērtību un likvidācijas vērtību (“Winterhill ziņojums”), kas ir nepieciešams, lai sagatavotu maksājumu plānu.

(54)

Winterhill S.r.l noteica Oltchim aktīvu tirgus vērtību un likvidācijas vērtību saskaņā ar Starptautiskajiem vērtēšanas standartiem šādi:

(55)

Winterhill ziņojumā tika novērtētas dažādas Oltchim aktīvu klases (34), izmantojot dažādas vērtēšanas metodes atkarībā no vērtējamā aktīva veida (tirgus salīdzināšanas metode vai neto aizstāšanas izmaksu metode).

(56)

Saistībā ar pamatlīdzekļu (ražotnes, iekārtas un tehnika) vērtēšanuWinterhill ziņojumā tika aplēsta tā saucamā in situ tirgus vērtība un ex situ tirgus vērtība. Saskaņā ar Winterhill ziņojumu in situ tirgus vērtība nozīmē, ka ražotne ir pilnībā gatava ekspluatācijai un turpmākai darbībai tās darbības vietā. Nosakot šo vērtību, tiek ņemtas vērā uzstādīšanas izmaksas, t. i., elektriskās un mehāniskās uzstādīšanas izmaksas, kas ir būtiskas šādu ražotņu gadījumā. Ex situ tirgus vērtība nozīmē, ka ražotne nav ekspluatācijas kārtībā un ir novērtēti atsevišķi aktīvi saistībā ar to pārvietošanu uz pircēja rēķina. Oltchim gadījumā tika uzskatīts, ka elektroiekārtām un mehāniskajām iekārtām nav būtiskas vērtības un ka atkarībā no to sarežģītības tās var pat negatīvi ietekmēt aktīva vērtību. Winterhill ziņojumā pamatlīdzekļu likvidācijas vērtība tika definēta kā ex situ tirgus vērtība, no kuras atskaitītas ar demontāžu un izvešanu no ražošanas telpām saistītās provizoriskās izmaksas. Šajā vērtībā tika iekļautas izmaksu aplēses par aktīvu sakopšanu un sagatavošanu pārdošanai, kas Oltchim gadījumā bija gaidāmas būtiskas, ņemot vērā to, ka ražotnēs tika izmantots daudz piesārņojošu un kaitīgu materiālu. Tā ietver arī piešķīrumus tirgdarbības izdevumiem, pārdošanas izdevumiem, pārdevēju maksām un iesaistītā personāla izmaksām.

(57)

Winterhill S.r.l. pabeidza savu vērtējumu 2013. gada 20. jūlijā. Winterhill ziņojumā tika norādīts, ka Oltchim tirgus vērtība ir 293,7 miljoni EUR (apmēram 1 270 miljoni RON) un likvidācijas vērtība ir 141 miljons EUR (636 miljoni RON), no kuriem 108 miljoni EUR (491 miljons RON) ir nodrošināto aktīvu vērtība un apmēram 32 miljoni EUR (145 miljoni RON) – nenodrošināto aktīvu vērtība (35).

(58)

Winterhill ziņojums tika sniegts kreditoru sanāksmē 2013. gada 2. decembrī un tika apstiprināts 2013. gada 4. decembrī. Sākotnēji AAAS apšaubīja Winterhill ziņojumā iekļauto vērtējumu un iesniedza sūdzību pret kreditoru sanāksmes lēmumu, ar kuru vērtējums tika apstiprināts. Tā rezultātā tiesa apstiprināja vērtēšanas ziņojuma divkāršo pārbaudi un beigās noraidīja AAAS pārsūdzību, papildus atzīmējot, ka AAAS neuzlaboja savu balsojumu par minēto plānu ziņojuma atkārtotas pārbaudes rezultātā (36).

(59)

Pamatojoties uz Winterhill ziņojumu, 2013. gada jūlijā tiesas apstiprinātie pārņēmēji sagatavoja Oltchim reorganizācijas plānu. Plāna galvenais mērķis bija atrast jaunu ieguldītāju, kas pārņems Oltchim aktīvus/uzņēmējdarbību. Pārdošana var notikt jebkurā no trim piedāvātajiem variantiem:

(60)

Oltchim SPV ir jābūt uzņēmumam bez parādiem. Oltchim SPV būtu jāpārņem Oltchim SA funkcionālā daļa kā darbības turpināšana (37). Oltchim SPV 100 % ir jābūt Oltchim SA turējumā un ar mērķi to 1–3 gados pārdot ieguldītājam. Tika lēsts, ka Oltchim SPV akciju pārdošanas cena ir 306 miljoni EUR un ka minimālā sākuma cena ir jānosaka augstāka par šo konkrēto summu. Šī cena tika provizoriski noteikta, atsaucoties uz Winterhill ziņojumā noteikto tirgus cenu 293,7 miljoni EUR (38).

(61)

Tā kā daži uz Oltchim SPV pārceltie aktīvi bija ieķīlāti dažiem Oltchim SA kreditoriem, to nodrošinājuma priekšmets būtu jāaizstāj ar Oltchim SPV emitētajām akcijām proporcionāli to nodrošinājuma summai. Tādējādi nodrošinātie kreditori būtu tiesīgi (10 dienās pēc tam, kad pilnvarotais tiesnesis būs apstiprinājis reorganizācijas plānu) izvēlēties izņemt aktīvu esošos vērtspapīrus, samaksājot pilnu Oltchim SPV akciju cenu.

(62)

Ir saistības samaksāt Oltchim kreditoriem summas, kas norādītas maksājumu plānā (sk. 3. tabulu tālāk).

(63)

Oltchim kreditori varētu pārvērst savus parādus par akcijām (Oltchim SA akcijām) proporcionāli un saskaņā ar summām, kas norādītas maksājumu plānā (sk. 3. tabulu tālāk); vai

(64)

Dažus parādus pret valsti varētu samaksāt, bez atlīdzības nododot Oltchim SA aktīvus, t. i., zemi, ēkas.

(65)

Plānā bija paredzēti divi Oltchim darbības turpināšanas scenāriji, proti:

(66)

Plānā bija noteikts īstenošanas periods, t. i., trīs gadi pēc tam, kad plānu ir apstiprinājis tiesnesis. Šajā periodā īpašs administrators nodrošina Oltchim administrēšanu tiesas iecelta pārņēmēja pārraudzībā.

(67)

Kad tika izskatītas visas apelācijas, 2015. gada 9. janvārī tiesas ieceltais pārņēmējs pabeidza un nosūtīja tiesai Oltchim kreditoru galīgo sarakstu, norādot katra prasījuma summu, prioritāti un statusu – nodrošināts vai nenodrošināts prasījums. Sarakstā tika iekļautas piecas kreditoru kategorijas: 1) nodrošinātie kreditori, 2) algas prasījumi, 3) budžeta kreditori, 4) nenodrošinātie kreditori saskaņā ar Maksātnespējas likuma 96. pantu (tā saucamie “pamatpiegādātāji”) un 5) citi nenodrošinātie kreditori, kā norādīts 1. tabulā turpmāk.

1. tabula

Prasījumu tabulā norādīto kreditoru saraksts

(68)

Oltchim nenomaksātais parāds valstij un valsts uzņēmumiem (VU) bija apmēram 519 miljoni EUR, no kuriem apmēram 264 miljoni EUR bija parāds AAAS, apmēram 232 miljoni EUR – parāds dažādiem VU (no tiem apmēram 145 miljoni EUR – uzņēmumam Electrica), apmēram 19 miljoni EUR – valsts un reģionālajām struktūrām (piem., apmēram 13 miljoni EUR – Vides fonda administrācijai) un apmēram 12 miljoni EUR – valstij piederošai bankai CEC Bank.

2. tabula

Oltchim publiskie kreditori

(69)

Lielākie prasījumi pret Oltchim bija šādiem kreditoriem: AAAS (apmēram 35 % no kopējā parāda), Electrica (19 % no kopējā parāda), Erste Group Bank AG (10 % no kopējā parāda), MFC Commodities Gmbh (4,71 % no kopējā parāda), Banca Transilvania S.A. (4,63 % no kopējā parāda), CET Govora (3,96 % no kopējā parāda), CFR Marfă (3,34 % no kopējā parāda) un CEC Bank (1,63 % no kopējā parāda).

(70)

tiesas ieceltais pārņēmējs nosūtīja reorganizācijas plānu kopā ar kreditoru sarakstu tiesai 2015. gada 4. februārī. Kreditori 2015. gada 9. marta sanāksmē apsprieda plānu un pēc tam to apstiprināja atbilstīgi Maksātnespējas likuma 101. pantam.

(71)

Konkrētāk, saskaņā ar apstiprināto plānu:

(72)

Saskaņā ar minēto maksājumu plānu tiks piemērots šāds parāda segums:

(73)

Tāpēc, pamatojoties uz šo plānu, notiks būtiska parādu anulēšana, jo īpaši attiecībā uz budžeta kreditoriem, kā norādīts 4. un 5. tabulā.

4. tabula

Anulējamie parādi

5. tabula

Anulējamie parādi valstij

(74)

Kreditori balsoja par šo plānu. Saskaņā ar kreditoru pilnsapulces 2015. gada 9. marta sanāksmes protokolu (jāatzīmē, ka tālāk uzskaitīti tikai galvenie valsts sektora un privātie kreditori un darbinieki):

(75)

Plāns tika apstiprināts, jo tas atbilda Maksātnespējas likuma nosacījumiem, proti:

(76)

Tiesas 2015. gada 25. marta sēdē pilnvarotais tiesnesis lūdza sniegt papildu skaidrojumus par minēto plānu un pārlika sēdi uz 2015. gada 22. aprīli. Tiesa 2015. gada 22. aprīlī akceptēja reorganizācijas plānu, apstiprinot tikai pirmo variantu, proti, daļēju parāda anulēšanu, par ko vienojušies kreditori, un jaunas vienības (Oltchim SPV) izveidošanu un visu rentablo aktīvu pārcelšanu no Oltchim SA uz Oltchim SPV. Pitești apelācijas tiesa 2015. gada 24. septembrī noraidīja ANAF (Agenția Națională de Administrare Fiscală) un Electrica Furnizare pārsūdzību pret spriedumu, ar kuru tika apstiprināts reorganizācijas plāns. Līdz ar šo spriedumu minētais plāns kļuva galīgs.

(77)

Maksātnespējas procesa laikā pirms reorganizācijas plāna apstiprināšanas Oltchim veica vairākus pasākumus, lai mazinātu savas izmaksas, piemēram, 2013. gada jūnijā atlaida 918 darbiniekus (līdz 2015. gada novembrim bija paredzēts atlaist vēl 225 darbiniekus). 2014. gada jūnijā Oltchim nomainīja elektrolīzeru galvenajā ražošanas iekārtā (par kopējo vērtību 800 000 EUR). Lai vēl vairāk uzlabotu savu peļņu pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA), Oltchim2014. gada 9. septembrī atsāka darbību oksospirtu ražotnē.

(78)

Rumānijas iestādes informēja (43), ka Oltchim ir uzlabojis savu ekonomisko un finansiālo stāvokli. Tā apgrozījums 2015. gadā pieauga par 31 % salīdzinājumā ar 2014. gadu un par 59 % salīdzinājumā ar 2013. gadu, pateicoties galveno ražoto preču pārdošanas apjoma pieaugumam (33 % pieaugums poliētera polioliem un 7 % pieaugums hlora sārmu precēm). EBITDA palielinājās par 109 miljoniem RON salīdzinājumā ar 2013. gadu.

(79)

Jauni mēģinājumi privatizēt uzņēmumu sākās 2013. gada jūnijā, tomēr vēlāk tajā pašā gadā atkal jau cieta neveiksmi.

(80)

Saskaņā ar plānu, par ko vienojušies kreditori un ko apstiprinājusi tiesa (sk. 5. tabulu iepriekš), budžeta kreditoriem un VU bija jāanulē parāds par kopējo summu līdz pat 408,5 miljoniem EUR (AAAS – apmēram 216 miljoni EUR, kas ir 81,9 % procenti no tā kopējā prasījuma, un valsts uzņēmumiem – 174,3 miljoni EUR).

(81)

Tā saucamajiem pamatpiegādātājiem (t. i., CET Govora SA un Valsts ūdens resursu administrācijai) bija jāanulē parāds attiecīgi 21,2 miljonu EUR un 2,2 miljonu EUR apmērā, kas ir 70–71 % no to kopējiem prasījumiem. Electrica bija jāanulē parāds 112 miljonu EUR apmērā, kas ir 77,6 % no tā kopējiem prasījumiem.

(82)

Papildus dažādu publisko kreditoru parāda anulēšanas summām, kas norādītas 5. tabulā, 6. tabulā ir atspoguļotas atbilstošās parāda summas, kas ir jāatgūst saskaņā ar scenāriju par Oltchim SPV pārdošanu kā vienu veselumu, kā paredzēts reorganizācijas plānā, ņemot vērā apstiprinātās maksimālās norakstītās summas.

6. tabula

Publiskie kreditori (parāda anulēšana un parāda atgūšana saskaņā ar plānu)

(83)

Pēc reorganizācijas plāna pieņemšanas jau ir notikusi būtiska parādu norakstīšana. Rumānija 2015. gada oktobrī informēja, ka 2015. gada aprīlī–oktobrī tika anulēti parādi apmēram 2,358 miljardu RON (518 miljonu EUR) apmērā (44).

(84)

Rumānijas iestādes informēja arī par to, ka piedāvājums pārdot Oltchim SPV tika nosūtīts visām divpusējām tirdzniecības kamerām Rumānijā (2015. gada jūlijā) un citām 30 tirdzniecības kamerām pasaulē (2015. gada septembrī). Pirmās tikšanās ar potenciālajiem pircējiem notika 2015. gada septembrī/oktobrī.

(85)

Komisija 2016. gada 8. aprīlī nolēma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru. Komisija pauda bažas par trim atbalsta pasākumiem.

(86)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija sākotnēji uzskatīja, ka minētie pasākumi ietver valsts resursus un ir attiecināmi uz valsti. Turklāt, ņemot vērā to, ka ir maz ticams, ka racionāls privātais tirgus dalībnieks nodrošinātu Oltchim šos pasākumus, Komisija sākotnēji uzskatīja arī, ka šie pasākumi sniedz Oltchim nepamatotas priekšrocības; šādas priekšrocības varētu būt selektīvas, ņemot vērā to, ka Oltchim bija vienīgais labuma guvējs.

(87)

Komisija arī atzīmēja, ka minētie pasākumi, visticamāk, varēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo Oltchim konkurēja ar ķīmisko preču ražotājiem citās dalībvalstīs, kā arī citur pasaulē. Šie pasākumi ļāva Oltchim turpināt darbību, tā ka tam – atšķirībā no konkurentiem – nebija jāsaskaras ar sekām, kādas parasti radītu slikti finansiālie rezultāti.

(88)

Komisija arī apšaubīja šo pasākumu saderību, jo īpaši tāpēc, ka Rumānijas iestādes nesniedza nekādu iespējamu saderības pamatojumu. Komisija sākotnēji uzskatīja, ka Oltchim varētu uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu tādā nozīmē, kā izklāstīts 2014. gada Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (“2014. gada GP pamatnostādnes”) (48), jo īpaši ņemot vērā 2013. gada 30. janvārī ierosināto maksātnespējas procesu. Tomēr šķiet, ka neviens no šiem pasākumiem neatbilst glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta saderības kritērijiem, kas noteikti minētajās GP pamatnostādnēs. Proti, tā kā par pārstrukturēšanas plānu netika paziņots (Rumānijas iestādes neapgalvo, ka minētie pasākumi ir attiecināmi uz pārstrukturēšanas atbalstu), Komisija nevarēja izvērtēt minētā pārstrukturēšanas plāna komponentus, tostarp ieguldījumu un modernizācijas pasākumus, kā arī nevarēja novērtēt to, vai šie pasākumi varētu palīdzēt atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju un būtu veicami minimālā apjomā, lai izvairītos no nepamatotiem konkurences izkropļojumiem.

(89)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija sākotnēji uzskatīja, ka šie pasākumi, šķiet, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Turklāt, tā kā šie pasākumi būtu nodrošināti, neievērojot LESD 108. panta 3. punktā minētos paziņošanas un nogaidīšanas pienākumus, Komisija atzīmēja, ka tie, šķiet, ir uzskatāmi par nelikumīgu valsts atbalstu. Tā kā par pārstrukturēšanas plānu netika paziņots Komisijai, šādus pasākumus nevar pasludināt par saderīgiem ar iekšējo tirgu.

(90)

Saistībā ar Komisijas Lēmumu par procedūras uzsākšanu Rumānija savās piezīmēs sniedza vairākus apsvērumus attiecībā uz katru no trim iepriekš minētajiem pasākumiem.

(91)

Rumānija apgalvo, ka laikposmā no 2012. gada septembra līdz 2013. gada janvārim AAAS rīkojās kā privātais kreditors un tas, ka AAAS nepieprasīja savu prasījumu izpildi, bija pilnībā pamatoti šajā īsajā piecu mēnešu periodā, ņemot vērā gan juridiskos, gan faktiskos ierobežojumus.

(92)

Juridiskie ierobežojumi attiecas uz sekām, ko rada tā saucamā speciālā administratīvā procedūra (Rumānijas Likuma Nr. 137/2002 16. panta 5. punkta c) apakšpunkts), saskaņā ar kuru nodokļu un iemaksu kreditori nevar pieprasīt izpildīt savu prasību par parādu piedziņu, kamēr attiecīgais uzņēmums nav sagatavots privatizācijai. Tas, iespējams, liedza AAAS pieprasīt tūlītēju tā parāda piedziņu saistībā ar privatizācijas procesu, ko īstenoja Ekonomikas, tirdzniecības un uzņēmējdarbības vides ministrija, pat pēc tam, kad 2012. gada septembrī šī privatizācija neizdevās. Rumānija arī apgalvo, ka AAAS spēju panākt savu prasījumu izpildi faktiski ierobežoja tas, ka nebija pārdodamu aktīvu, kuri nebūtu izmantoti kā nodrošinājums nodrošinātajiem kreditoriem, un šis arguments izskaidro arī to, kāpēc arī privātie kreditori nepieprasīja savu prasījumu izpildi. Šajā saistībā Rumānija kā piemēru min privātās bankas Banca Comercială Română rīcību, kura neuzsāka piespiedu izpildes procesu un pat piešķīra papildu finansējumu kopumā aptuveni 1 miljona EUR apmērā, lai atkārtoti palaistu ekspluatācijā poliolu poliētera ražotni un lai veiktu konsultatīvu pētījumu par iespēju atsākt Oltchim darbību.

(93)

Rumānija arī piebilst, ka AAAS nepieprasīja tūlītēju parāda izpildi arī tāpēc, ka Rumānija bija ierosinājusi iepriekšēja paziņojuma procedūru Eiropas Komisijai saistībā ar glābšanas atbalstu (atbalstu, kas vēlāk izrādījās nesaderīgs ar 2014. gada GP pamatnostādnēs minēto principu “vienreiz un pēdējoreiz” ).

(94)

Rumānija atzīmē, ka, pamatojoties uz Raiffeisen pētījumu, neatkarīgi no tā, kādi atskaitījumi ir jāveic saistībā ar atbildību par videi nodarīto kaitējumu, AAAS likvidācijas scenārija gadījumā būtu atguvis drīzāk 10 %, nevis 12 % no sava parāda, jo AAAS prasījums pret Oltchim bija gandrīz 1,2 reizes augstāks nekā tas, ko ņēma vērā Raiffeisen 2011. gadā, kad tam bija jāsalīdzina Oltchim tirgus vērtība un likvidācijas vērtība. Rumānija 2018. gada maijā iesniegtajās piezīmēs papildus apgalvo, ka bankrota gadījumā maksājumi saistībā ar atbildību par videi nodarīto kaitējumu, kas Oltchim lietā ir jāsamaksā prioritāri, pārsniegtu kopējos ieņēmumus no piespiedu pārdošanas, kas tiktu gūti likvidācijas scenārija gadījumā, un secina, ka AAAS parāda atgūšanas pakāpe būtu bijusi nulle.

(95)

Rumānija apgalvo, ka AAAS galveno uzmanību pievērsa tam, lai iegūtu detalizētu informāciju par Oltchim stāvokli tajā laikā ar mērķi pieņemt labi dokumentētu lēmumu, un ka dažu mēnešu laikposmu starp neveiksmīgo privatizāciju un maksātnespējas procedūras sākšanu var uzskatīt par pieņemamu pārdomu periodu.

(96)

Visbeidzot, Rumānija atzīmē, ka AAAS iekasēja no Oltchim procentu maksājumus atbilstoši tirgus līmenim līdz pat maksātnespējas procedūras uzsākšanai. Rumānija apgalvo, ka tas pierāda, ka AAAS prasījumu tūlītējas izpildes nepieprasīšana nav valsts atbalsts, turklāt šāda rīcība atbilst pieejai, kas izklāstīta Komisijas 2012. gada Lēmuma 98. punktā un turpmākajos punktos. Rumānija arī informē, ka vienīgais turpmāk uzkrātais parāds izriet no procentiem par jau esošo parādu, kas ir maznozīmīgi gadījumā, kad pat galvenā parāda atgūšana ir pilnīgi nereāla.

(97)

Rumānija uzskata, ka, izlemjot turpināt piegādes un labvēlīgi grozot tirdzniecības nosacījumus, CET Govora un Salrom“rīkojās kā privāti kreditori, kamēr garantēja (nodrošināja) no jauna radīto parādu” un ka to lēmumi piegādāt izejmateriālus, kas nepieciešami Oltchim darbības atsākšanai, bija līdzīgi lēmumiem, kādus pieņem noteikti privāti uzņēmumi. Šis lēmums, iespējams, tika pieņemts, ņemot vērā varbūtību, ka darbības atsākšanas gadījumā tiks atgūta lielāka parāda summa. Turklāt Rumānija norāda, ka CET Govora un Salrom (kaut arī mazāk skaidri) rīkojās kā racionāli pamatpiegādātāji, jo tehnoloģiski ir savstarpēji atkarīgi rūpnieciskā un attiecīgi demineralizēta ūdens piegādātāji uzņēmumam Oltchim. Tā kā Oltchim veidoja 14 % no Salrom apgrozījuma 2015. gadā un 39 % no CET Govora ieņēmumiem, uzņēmumam CET Govora nebija cita praktiska risinājuma, ar ko varētu aizstāt Oltchim pirkumus.

(98)

Attiecībā uz Salrom Rumānija arī norāda, ka šis uzņēmums kopumā saņēma maksājumus vairāk nekā 33 miljonu RON apmērā pēc tam, kad Oltchim kļuva maksātnespējīgs, jo pēc Oltchim maksātnespējas procesa uzsākšanas tika nodrošinātas turpmākas piegādes, saņemot priekšapmaksu, kas bija nosacījums, par kuru sarunās ar Oltchim tika panākta vienošanās un kuru Oltchim izpildīja.

(99)

Attiecībā uz CET Govora piegādēm Rumānija apgalvo, ka cena, par kādu uzņēmumam Oltchim tika pārdota elektroenerģija un siltums, atbilst tirgus cenai un tika pilnībā samaksāta laikposmā no 2013. gada 1. februāra līdz 2016. gada 31. martam (476 miljoni RON).

(100)

Rumānija apgalvo, ka AAAS un valsts uzņēmumu atbalstošais balsojums atbilda tirgus ekonomikas kreditoru principam (TEKP), kā īsumā apkopots turpmāk dotajā izklāstā.

(101)

Pirmkārt, Rumānija atbalsta viedokli, ka Oltchim bankrota scenārija vērtība ir negatīva. Lai pamatotu šo viedokli, Rumānija atsaucas uz novērtējumiem, ko sniedzis Romcontrol attiecīgi savā 2009. gada februāra novērtējuma ziņojumā (– 281 miljons EUR) un 2010. gada decembra novērtējuma ziņojumā (– 407 miljoni EUR). Turklāt Rumānija atsaucas arī uz Winterhill aplēsi likvidācijas scenārija gadījumā, saskaņā ar kuru tiks atgūti apmēram 108 miljoni EUR par nodrošinātajiem aktīviem un 32 miljoni EUR par neapgrūtinātajiem aktīviem (no pēdējiem minētajiem 22,2 miljoni EUR varētu tikt atskaitīti kā atlaišanas pabalsti atlaistajiem darbiniekiem).

(102)

Atsaucoties uz 120. apsvērumu Lēmumā par procedūras uzsākšanu, Rumānija piebilst, ka Winterhill ziņojumā aplūkotie maksājumi saistībā ar atbildību par videi nodarīto kaitējumu attiecas tikai uz pārdodamo aktīvu notīrīšanu un sagatavošanu un neietver nebīstamo atkritumu krātuves un bīstamo atkritumu glabātuves slēgšanu, kā arī iekārtu un ēku ekspluatācijas pārtraukšanu un demontāžu un laukuma un vides atjaunošanu sākotnējā stāvoklī. Oltchim aplēstie maksājumi saistībā ar atbildību par videi nodarīto kaitējumu ir apmēram 464 miljoni EUR, un tādējādi tie pārsniegtu Winterhill lēstos ieņēmumus, kas pienāktos nenodrošinātajiem kreditoriem likvidācijas procedūrā.

(103)

Tādējādi iespējamība, ka AAAS un valsts uzņēmumi varētu saņemt kādus maksājumus no Oltchim, bija ievērojami augstāka reorganizācijas procedūras gadījumā.

(104)

Otrkārt, Rumānija norāda, ka parāda atgūšana, ja AAAS un Electrica ierosinātu Oltchim bankrota procedūru, nebija iespējama, jo šajā nozīmē netika izpildītas Maksātnespējas likuma 1. panta 2. punktā izklāstītās prasības.

(105)

Treškārt, Rumānija norāda, ka, lai gan AAAS pētījums par TEKP tika sagatavots pirms reorganizācijas plāna apstiprināšanas kreditoru 2015. gada 9. marta sanāksmē, AAAS veiktais pētījums ir atbilstošs un pietiekams, lai uzskatītu, ka AAAS lēmums apstiprināt reorganizācijas plānu līdzinās privāta kreditora lēmumam. Ja minētais plāns tiktu noraidīts, sāktos bankrota procedūra un tas nozīmētu, ka parādi netiktu atgūti, jo tikai maza daļa no AAAS parādiem bija nodrošinātie parādi un – gadījumā, ja ir jāveic ekoloģiskie darbi zemes apzaļumošanai, – būtu lielas saistības pret vidi. Tādējādi šajā kontekstā AAAS veiktais pētījums parādīja, ka AAAS varētu atgūt lielāku summu, ja tiktu apstiprināts reorganizācijas plāns, nevis Oltchim tiktu likvidēts, jo likvidācijas gadījumā saskaņā ar Rīkojumu Nr. 195/2005 piemēro prioritārus maksājumus saistībā ar atbildību par videi nodarīto kaitējumu.

(106)

Rumānija uzskata, ka balsošanas laikā aplēse par iespēju reorganizācijas plāna īstenošanas gadījumā atgūt 20 % no AAAS parāda bija ticama.

(107)

Ceturtkārt, Rumānija uzsvēra, ka triju kreditoru pieprasījumu atcelt reorganizācijas plānu noraidīja valsts tiesa ar savu 2015. gada 22. aprīļa Lēmumu Nr. 892. Šis spriedums apstiprināja to, ka, salīdzinot ar bankrota scenāriju, kreditoru interesēm labāk atbilda reorganizācijas plāns, jo īpaši pamatojoties uz prioritārajiem maksājumiem saistībā ar atbildību par videi nodarīto kaitējumu, kas tika lēsti 464 miljonu EUR apmērā un būtiski pārsniedza Winterhill aplēses par parāda atgūstamību likvidācijas scenārija gadījumā, t. i., apmēram 108 miljoni EUR par nodrošinātajiem aktīviem un 32 miljoni EUR par neapgrūtinātajiem aktīviem.

(108)

Rumānija piebilst, ka nodokļu un nenodrošinātie kreditori un citi valsts uzņēmumi, piemēram, AAAS, Electrica, rīkojās kā tirgus dalībnieki, izvēloties īstenot reorganizācijas plānu, nevis likvidēt Oltchim: tie rīkojās kā privāti uzņēmumi (piem., Erste Group Bank AG un Bulrom Gas Impex SRL), attiecībā pret kuriem Oltchim ir gan nodrošinātais, gan nenodrošinātais parāds un kuri arī apstiprināja minēto plānu. Rumānija arī informē, ka pirms maksātnespējas procesa sākšanas Salrom izvirzīja nosacījumu par nekustamā īpašuma nodrošinājuma izveidošanu, lai kļūtu par nodrošināto kreditoru.

(109)

Piektkārt, iesniegtajos argumentos Rumānija norādīja, ka Electrica bija veicis visas likumā atļautās darbības, lai atgūtu savu parādu maksātnespējas procesā un tādējādi nebūtu atkarīgs no reorganizācijas plāna. Rumānijas tiesas tomēr šīs darbības atcēla. Tāpēc balsot par minēto plānu bija pēdējā pieejamā iespēja, un tas liecina, ka Electrica rīkojās kā tirgus ekonomikas dalībnieks (TED). Apstiprinošs balsojums par reorganizācijas plānu bija vienīgā iespēja atgūt parādu, kas bija pieejama Electrica kreditoriem, kuri bija reģistrējušies gan kā nodrošinātie, gan nenodrošinātie kreditori.

(110)

Rumānija apgalvo, ka TED/kreditors būtu izvēlējies īstenot reorganizācijas plānu, jo tas ir līdzeklis, kas Rumānijas uzņēmumu maksātnespējas gadījumos un uzņēmumam Electrica zināmajos gadījumos parasti nodrošina lielākas izredzes atgūt parādu: Rumānija uzsver, ka oficiālajiem pārņēmējiem, kas atbild par minētā plāna izstrādi, ir juridisks pienākums maksimāli palielināt parādnieka aktīvus, un ka viņi var būt personīgi atbildīgi, ja nenodrošina labāko rezultātu kreditoriem.

(111)

Rumānija arī paskaidroja, ka reizē ar plānu izstrādātais ziņojums ticami liecināja, ka vienīgā potenciālā iespēja uzņēmumam Electrica atgūt daļu no parāda bija tad, ja tiktu īstenota reorganizācija. Rumānija uzskata, ka nav saprātīgi pieprasīt, lai Electrica uzņemtos segt atsevišķa pētījuma augstās izmaksas, lai apstiprinātu labi zināmu profesionāļu noteiktos aspektus, kurus ir apstiprinājušas valsts tiesas un uzrādījusi saimnieciskā pieredze: Oltchim bankrota procesa gadījumā izmaksas, kas Oltchim rastos, lai izpildītu saistības pret vidi, mazinātu varbūtību, ka Electrica izdosies atgūt jebkādu summu no saviem prasījumiem pret Oltchim (vai šādu iespēju izslēgtu vispār).

(112)

Salīdzinājumam – iespēja atgūt 160 miljonus RON, kas uzņēmumam Electrica tika piedāvāta reorganizācijas plānā, pat ja tā ir saistīta ar ilgāku laika intervālu un zināmu risku, noteikti bija vēlamais risinājums, kā to apliecināja arī citu privāto kreditoru, piemēram, Erste Group Bank AG, veiktās darbības.

(113)

Rumānija norāda, ka tad, ja Salrom un CET Govora balsotu pret reorganizācijas plānu, tie neatgūtu savu nenodrošināto parādu daļu; tādējādi tiem labākais variants bija apstiprināt pārstrukturēšanas plānu, saskaņā ar kuru nodrošinātie kreditori piekrita norakstīt parādus apmaiņā pret savu nenodrošināto parādu daļēju atgūšanu.

(114)

Saistībā ar Lēmumu par procedūras uzsākšanu savas piezīmes iesniedza četras ieinteresētās personas – PCC (Oltchim mazākuma akcionārs), Electrica, tiesas administratoru konsorcijs Rominsolv un BDO (kas atbild par Oltchim tiesisko administrēšanu) un vēl viena ieinteresētā persona, kas vēlējās palikt anonīma.

(115)

Rominsolv un BDO ir Oltchim oficiālie pārņēmēji, kas izstrādāja reorganizācijas plānu, kuru vēlāk apstiprināja Oltchim kreditori. Tie iesniedza vairākus argumentus par labu reorganizācijas plānam.

(116)

Saistībā ar 1. pasākumu R/BDO apgalvo, ka:

(117)

Saistībā ar 2. pasākumu R/BDO apgalvo, ka:

(118)

Visbeidzot, BDO apgalvo, ka Komisija ir ignorējusi četru lielu tirgus dalībnieku (Oltchim, CET Govora, Uzinele Sodice Govora un Salrom) tehnoloģiskās savstarpējās atkarības nozīmi, jo to darbības ir tehnoloģiski savstarpēji atkarīgas, proti, katrs no tiem ir vienlaikus piegādātājs un otra dalībnieka pakalpojumu pircējs.

(119)

Saistībā ar 3. pasākumu R/BDO apgalvo, ka:

(120)

Electrica apgalvo, ka tā lēmums balsot par plānu nav attiecināms uz valsti. Electrica norāda, ka akcionāru sapulce pilnvaras pieņemt lēmumu balsot attiecībā uz plānu deleģēja Electrica SA ģenerāldirektoram, kurš bija vienīgā atbildīgā persona par atbalstošu balsojumu attiecībā uz plānu. Tāpēc saskaņā ar Electrica viedokli 3. pasākumu nevar attiecināt uz valsti.

(121)

Turklāt Electrica apgalvo, ka, pat ja varētu uzskatīt, ka minētais lēmums izriet no valsts pilnvarām, tas bija skaidrs uzņēmējdarbības lēmums saskaņā ar TEKP. Būtībā Electrica uzskata, ka tā lēmums atbalstīt plānu nesniedza nekādas priekšrocības Oltchim; Electrica uzskata, ka to apstiprina tas, ka situācijā, ko var salīdzināt ar Electrica situāciju, līdzīgi rīkojās arī citi privātie kreditori, kuri arī balsoja par minēto plānu.

(122)

Electrica arī piebilst, ka tas neveica tirgus ekonomikas kreditora pētījumu, jo R/BDO bija juridisks pienākums konsultēt kreditorus par to, kā maksimāli palielināt savus ieņēmumus.

(123)

Anonīma persona izsaka atbalstu Komisijas bažām. Tā arī uzsver atbalsta pasākumu kropļojošās sekas, jo īpaši hlora sārmu produktu (kaustiskās sodas) tirgū. Anonīmā persona uzskata, ka ierosinātais risinājums pārdot Oltchim ir strupceļš: vairākkārtīgi nesekmīgie mēģinājumi pārdot Oltchim liecina par to, ka tirgum nav intereses par Oltchim; uzņēmuma Oltchim tā laika finanšu pārskati parāda, ka rentabilitātes līmenis ir pārāk zems, lai uzņēmējdarbība būtu ilgtspējīga ilgtermiņā. Šajā kontekstā vienīgais dzīvotspējīgais risinājums Oltchim būtu pilnīga uzņēmējdarbības pārstrukturēšana, slēdzot ražotnes, samazinot jaudu un, iespējams, izejot no tirgus.

(124)

Anonīmā persona arī norāda, ka būtiska daļa no peļņas, ko Oltchim sasniedza 2015. gadā un kas tika prognozēta 2016. gadā, tika gūta, pārdodot kaustisko sodu, kuras pārdošanas cena ir cikliska un 2015. gadā bija sasniegusi cikla augšējo līmeni. Turklāt Oltchim darbības rādītāji ir ārkārtīgi zemi (30 % no kopējā ražošanas jaudu izmantojuma, kas salīdzinājumā ar vidējo līmeni 80 % ES hlora-sārmu rūpniecībā ir ļoti zems rādītājs). Tāpēc ikvienam iespējamajam pircējam būtu jāveic ļoti nozīmīgi turpmāki ieguldījumi, kas būtu savādi, ņemot vērā Oltchim zemo EBITDA.

(125)

PCC uzskata, ka tad, ja AAAS būtu rīkojies kā privāts kreditors, tas būtu devis priekšroku tam, lai pēc privatizācijas procesa neveiksmes 2012. gada septembrī tā prasījumi pret Oltchim tiktu izpildīti: tādējādi AAAS varētu atgūt 12 % no saviem prasījumiem, nevis izvēlētos gaidīt līdzekļu atgūšanu (kas ir apšaubāms variants) visu laiku, kamēr norit reorganizācijas procedūra.

(126)

PCC apgalvo, ka pēc nesekmīgās privatizācijas 2012. gada septembrī bija vēl vairāk skaidrs, ka tirgū nav intereses pirkt Oltchim. Gaidot vēl vairākus gadus, kamēr tiks izstrādāts kāds pārstrukturēšanas plāns, un tad vēl dažus gadus, kamēr tas tiks īstenots, Oltchim aktīvu tirgus vērtība tiek pakļauta augstam riskam. Laika gaitā Oltchim aktīvi aizvien vairāk novecotu un kļūtu nelietderīgāki.

(127)

PCC norāda, ka AAAS vajadzēja izmantot īpašos Rumānijas tiesību aktus par tāda publiskā parāda atgūšanu, kas uzkrāts pret Finanšu ministriju un radies no valdības garantijām (Rīkojums Nr. 29/2002), kurā paredzēts, ka atgūšanas nolīgumi, saskaņā ar kuriem valdības garantijas no Finanšu ministrijas tiek nodotas AAAS, pamatojoties uz likumu, tiek atzīti par izpildu dokumentiem. Tāpēc PCC uzskata, ka AAAS varēja izmantot šos izpildu dokumentus bez jebkādām papildu formalitātēm. AAAS rīcībā bija dažādas izpildes metodes attiecībā uz šiem debitoru parādiem, kā noteikts valdības Ārkārtas rīkojumā Nr. 51/1998 par valsts aktīvu realizāciju.

(128)

Turklāt AAAS kā viens no nodrošinātajiem valsts kreditoriem, šķiet, neprasīja, lai tiktu atceltas tā izpildes tiesības maksātnespējas procedūras laikā, pretstatā Electrica, kas nesekmīgi centās to darīt. Tādējādi AAAS neizmantoja visus savā rīcībā esošos tiesību instrumentus, risinot jautājumu par to, ka uzņēmums neveic maksājumu.

(129)

PCC uzskata, ka CET Govora un Salrom nerīkojās kā tirgus ekonomikas dalībnieki, turpinot piegādes uzņēmumam Oltchim, kaut gan tas nenomaksāja parādus, un ka to lēmumi bija attiecināmi uz valsti.

(130)

Pretstatā Electrica un Electrica Furnizare uzņēmums CET Govora tik tiešām nolēma turpināt piegādāt Oltchim elektroenerģiju un ražošanas siltumu, lai gan Oltchim nenomaksāja savu parādu šim uzņēmumam un arī pašu bankas pret to iebilda; šāds lēmums izraisīja arī paša CET Govora maksātnespēju 2016. gada 6. maijā: PCC norāda, ka saskaņā ar CET Govora tiesas administratora teikto CET Govora subsidēja Oltchim.

(131)

PCC apgalvo, ka CET Govora lēmums atsākt savas piegādes Oltchim pēc neveiksmīgā privatizācijas mēģinājuma 2012. gada septembrī ir attiecināms uz valsti. PCC uzskata, ka CET Govora lēmums turpināt piegādes Oltchim tika pieņemts pēc tam, kad tā īpašnieks – Vâlcea pašvaldība – pieņēma saistītos lēmumus, lai gan Oltchim nespēja veikt maksājumus bija plaši zināma. PCC arī citē CET Govora pilnvaroto personu, kura uzsver, ka “lēmumam piegādāt elektroenerģiju uzņēmumam Oltchim nebija ekonomiska pamatojuma, tas bija politiski motivēts un ir lielisks piemērs tam, kā notiek politiska iejaukšanās parādnieka pārvaldībā [..]”.

(132)

Atzīstot, ka Oltchim bija nozīmīgs Salrom klients, PCC apgalvo, ka tirgus ekonomikas dalībnieks nebūtu turpinājis piegādes Oltchim, ņemot vērā Oltchim finanšu stāvokli; Oltchim iespējamā likvidācija ietekmētu tikai vienu Salrom filiāli un tikai 60 darbvietas. Tāpēc privātais kreditors līdzīgā situācijā kā Salrom nebūtu piekritis parāda uzkrāšanai, bet gan drīzāk piekristu samazināt savu apgrozījumu, lai saglabātu sava uzņēmuma veselību.

(133)

PCC apgalvo, ka Salrom lēmums atsākt savas piegādes Oltchim pēc neveiksmīgā privatizācijas mēģinājuma 2012. gada septembrī ir attiecināms uz valsti, kas kontrolē Salrom; Salrom valdi patiešām ir nominējusi akcionāru kopsapulce, ņemot vērā kontekstu, ka Rumānijas valstij pieder vairākums (51 %) Salrom akciju un ka tā nosauc valsts pārstāvjus valdē.

(134)

PCC apgalvo, ka, piekrītot norakstīt parādus, nevis pieprasīt savu prasījumu izpildi, AAAS, CET Govora un Electrica nerīkojās kā tirgus ekonomikas kreditori.

(135)

PCC apgalvo, ka kreditoru apstiprinātajā reorganizācijas plānā trūkst reālas pārstrukturēšanas elementu (51) un tas pamatā aprobežojas vien ar parāda pārstrukturēšanu un likvidāciju. PCC apgalvo, ka labāks variants būtu bijis akcionāru sagatavotais reorganizācijas plāns, taču tas netika īstenots, lai gan tika piedāvāts, jo to neapstiprināja Rumānijas iestādes.

(136)

Neveicot ilgtermiņa pasākumus Oltchim pamatdarbības pārstrukturēšanai, nav nekādu izredžu saglabāt Oltchim dzīvotspēju un rentabilitāti.

(137)

No vienas puses, PCC uzsver, ka tirgus vērtība, ko 2013. gadā noteica Winterhill Romania, bija ļoti apšaubāma un ka piesardzīgs tirgus ekonomikas dalībnieks neuzskatītu, ka tā ir pareiza, nosakot savu stāvokli saistībā ar reorganizācijas plānu divus gadus vēlāk – 2015. gada aprīlī.

(138)

Saskaņā ar PCC sniegto informāciju Oltchim privatizācijas daudzie nesekmīgie mēģinājumi 2001., 2003., 2006., 2007., 2008. un 2012. gadā bija skaidrs rādītājs, ka neviens ieguldītājs nebūs ieinteresēts iegādāties akcijas privatizācijas procesā, kad tiktu izveidots SPV, ko virzīja tiesas administratori. PCC piebilst, ka par privatizāciju noteiktā cena nav pamatota un nevar uzskatīt, ka tā ir uzticams pamats plāna apstiprināšanai. PCC uzskata, ka plāns ir tikai veids, kā uzturēt nerentabla uzņēmuma eksistenci un atlikt Oltchim faktisko bankrotu uz vēlāku laiku.

(139)

PCC arī apgalvo, ka Oltchim cena, visticamāk, laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam ir samazinājusies, jo iekārtas, kas nav darbinātas divus gadus, diez vai būs iespējams atkārtoti iedarbināt. Tādējādi Bradu ražotnes vienīgā vērtība varētu būt tās zeme, neskarot ar to saistīto atbildību par videi nodarīto kaitējumu.

(140)

Apstiprinājumam PCC atsaucas uz cenu, kuru 2012. gada nesekmīgajā privatizācijas procesā bija piedāvājusi fiziska persona (Diaconescu k-gs), proti, apmēram 45 miljoni EUR, kas ir sešas reizes zemāka par Winterhill aplēsto Oltchim cenu. Līdzīgi, Chimcomplex pārstāvis, kas 2016. gadā iesniedza piedāvājumu iegādāties Oltchim funkcionālos aktīvus, 2016. gadā uzsvēra, ka Oltchim cena ir ievērojami zemāka nekā cena, kas tiek pieprasīta saskaņā ar reorganizācijas plānu.

(141)

PCC uzsvēra, ka valsts kreditoru lēmumi tika pieņemti tādā kontekstā, ka Oltchim paliek nerentabls, ja nav reāla pārstrukturēšanas plāna; turklāt Oltchim reģistrētā peļņa bija mākslīgi radīta, norakstot parādus, un neliecināja par Oltchim finanšu stāvokļa uzlabošanos. Finanšu pārskatos sniegtie pozitīvie rezultāti varētu būt vien dažādu uzskaites metožu rezultāts. Saskaņā ar neatkarīgu ziņojumu, kuru PCC uzdevumā bija pasūtījis uzņēmums […], Oltchim laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 30. jūnijam pēc ārkārtas elementu kompensēšanas (piem., parādu norakstīšanas 2015. gadā) pastāvīgi reģistrēja zaudējumus, ko radīja neproduktīvie aktīvi, piemēram, Bradu naftas ķīmijas vienība, VCM un PVC. Minētajā ziņojumā arī secināts, ka 2015. gada 31. decembrī materiālo ilgtermiņa aktīvu vērtībai, kas reprezentē vairāk nekā 84 % no Oltchim aktīviem, vajadzētu būt robežās no 14 miljoniem EUR līdz 128 miljoniem EUR atkarībā no Oltchim SPV gaidāmās pārdošanas laikposmā no 2013. gada decembra līdz 2014. gada decembrim, kā arī atkarībā no scenārija (A vai B scenārijs), kas paredzēts reorganizācijas plānā, kuru sagatavoja tiesas apstiprinātie pārņēmēji (52), un tā ir zemāka par Winterhill lēsto likvidācijas vērtību (141 miljons EUR).

(142)

Saskaņā ar PCC pausto viedokli uzņēmuma Oltchim lēstās tirgus vērtības salīdzinājums ar likvidācijas vērtību bija kļūdains turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(143)

Pirmkārt, pastāvēja citas alternatīvas, piemēram, pastāvīga Oltchim aktīvu pakešu pārdošana.

(144)

Otrkārt, Oltchim aprēķinātā maksājumu summa saistībā ar atbildību par videi nodarīto kaitējumu (463,7 miljoni EUR) likvidācijas scenārija gadījumā, šķiet, tika pārspīlēta, lai tiktu atbalstīts reorganizācijas plāns, nevis Oltchim likvidācija, jo šo aprēķinu pamatā netika izmantoti nekādi ārēji, neatkarīgi ziņojumi. Nav informācijas par to, kāpēc tiesas administratori nepieprasīja, lai tiktu veikts jauns pētījums. Šie maksājumi saistībā ar atbildību par videi nodarīto kaitējumu, kurus Oltchim bija aprēķinājis likvidācijas scenārija gadījumā, būtu jāņem vērā arī Oltchim SPV potenciālajam pircējam, sniedzot savu piedāvājumu. Visbeidzot, PCC atbalsta Komisijas viedokli, ka likvidācijas scenārija gadījumā lielu daļu aktīvu varētu nopirkt pircējs, kura nodoms ir veikt ražošanas darbības Oltchim ražotnē, tādējādi viņam nevajadzētu veikt ražotnes nojaukšanu, kas neatņemami bija paredzēta minētajā aplēsē. Pretēji tam PCC uzsver, ka 2015. gada reorganizācijas plānā ietvertā Oltchim maksājumu summa saistībā ar atbildību par videi nodarīto kaitējumu bija apšaubāma.

(145)

Treškārt, saistībā ar to, ka jaunajiem prasījumiem, kas iesniegti pēc Oltchim maksātnespējas procesa sākšanas, tiek piešķirts prioritārs statuss salīdzinājumā ar iepriekšējiem parādiem, atsevišķi kreditori varētu izrādīt interesi pieprasīt Oltchim likvidācijas procesa uzsākšanu, nevis gaidīt šādu jaunu parādu uzkrāšanos, kas mazinātu viņu izredzes atgūt savus līdzekļus. PCC arī apgalvo, ka parāds, ko Oltchim ir uzņēmies pēc maksātnespējas procedūras sākšanas, varētu būt novērtēts par zemu. Ja tas tā ir, tas varētu mazināt izredzes parādu atgūt un tāpēc palielināt parādu norakstīšanu kreditoriem, ja tiek īstenots reorganizācijas plāna scenārijs.

(146)

Turklāt PCC apgalvo, ka valsts kreditoriem būtu jāņem vērā arī reorganizācijas posma ilgums pretstatā bankrota procesa ilgumam. Dzīvotspējīga pārstrukturēšanas plāna sagatavošana un īstenošana aizņem daudz vairāk laika nekā Oltchim likvidēšana, tūlītēji pārdodot aktīvus.

(147)

Turklāt valsts kreditori būtu izdevīgākā situācijā.

(148)

Visbeidzot, PCC norādīja, ka, lai gan daži privātie kreditori, kas bija līdzīgā situācijā kā valsts, nobalsoja par reorganizācijas plāna īstenošanu, būtu nepareizi secināt, ka valsts kreditori, tostarp AAAS, bija līdzīgā situācijā kā piesardzīgi tirgus dalībnieki tā iemesla dēļ, ka daži privātie kreditori bija nobalsojuši par plāna apstiprināšanu: pretstatā pēdējiem minētajiem, kuru turējumā bija gan nodrošinātie, gan nenodrošinātie parādi, gandrīz viss AAAS parāds patiešām bija nenodrošināts; turklāt šie privātie kreditori zināja, ka Rumānijas valsts veiks visus nepieciešamos pasākumus un darbības, lai par katru cenu nodrošinātu Oltchim izdzīvošanu, un tāpēc tie nolēma “pievienoties” valstij šajos centienos.

(149)

PCC uzskata, ka 3. pasākums ir attiecināms uz valsti, jo pārstrukturēšanas plānu nevarētu apstiprināt bez valsts kreditoru piekrišanas, tāpēc ka tiem ir balsu vairākums (vairāk par 50 %) vairumā kreditoru kategoriju: valsts patiešām kontrolēja pieņemto lēmumu visās kreditoru kategorijās, izņemot nodrošināto prasījumu un darbinieku kategoriju. Tādējādi privātie kreditori, kas apstiprināja reorganizācijas plānu, vairāk rīkojās kā valsts lēmuma atbalstītāji, nevis kā šāda reorganizācijas plāna virzītāji. PCC arī norāda, ka “ir zināms, ka ir privātie kreditori, kas acīmredzami pieņēma tādu pašu pieeju kā valsts (t. i., arī nobalsoja par plānu, lai gan tas acīmredzami tiem nebija izdevīgs, jo tiem bija jānoraksta lieli parādi)”. Tomēr PCC uzskata, ka “šo “tirgus praksi” ir radījusi valsts un nevis otrādi (valsts seko tendencei). Tas tā ir tāpēc, ka valsts kontrolēja Oltchim pirms maksātnespējas un kontrolēja balsojumu par reorganizācijas plānu un ka pārējiem kreditoriem bija skaidrs, ka valsts veiks visus pasākumus, lai par katru cenu saglabātu Oltchim”.

(150)

Rumānija uzskata, ka AAAS rīkojās kā privāts “juridiski ierobežots” kreditors, aprēķinot procentus līdz brīdim, kad pret Oltchim tika sākta maksātnespējas procedūra, un noraida PCC apgalvojumu par to, ka AAAS nerīkojās, lai panāktu savu prasījumu izpildi. Rumānija patiešām norāda, ka Memoranda noslēgšanu ieteica Valsts finanšu ministrija un Ekonomikas, tirdzniecības un vides ministrija, kā arī OPSPI. Attiecībā uz de facto ierobežojumiem Rumānija paskaidro, ka AAAS nespēja ieturēt līdzekļus no bankas kontiem (t. i., arestēt bankas kontus), jo pirms tam tos jau bija ieturējis Electrica.

(151)

Rumānija kritizē PCC argumenta loģiku, ka AAAS vajadzēja prasīt savu prasījumu izpildi: šādos apstākļos Oltchim tad būtu jāsāk maksātnespējas procedūra. Tieši šādā situācijā saskaņā ar PCC prasīto procedūru AAAS nevarētu atgūt nekādus līdzekļus.

(152)

Rumānija uzskata, ka PCC viedoklis, ka AAAS vajadzēja pārņemt Oltchim preces un aktīvus, ir nereāls, pamatojoties uz to, ka privātie kreditori to nepiemēroja.

(153)

Attiecībā uz CET Govora un Salrom Rumānija norāda, ka pēc maksātnespējas procedūras Oltchim bez kavējumiem izmaksāja īstermiņa saistības.

(154)

Rumānija uzskata, ka valsts uzņēmumi rīkojās kā privāti uzņēmumi, piemēram, Bulrom Gas Impex (Oltchim vietējais piegādātājs), un tādējādi to rīcība atbilda privātā kreditora rīcībai un privātā pircēja testam.

(155)

Pirmkārt, Rumānija norāda, ka risinājums, ko minēja PCC savos argumentos, proti, reorganizācijas plāna izstrāde akcionāru vadībā, saskaņā ar Maksātnespējas likumu vairs nebija piemērojams pēc tiesiskās reorganizācijas procedūras ierosināšanas; saskaņā ar Rumānijas sniegto informāciju – PCC piedāvātais reorganizācijas process būtu izdevīgs akcionāriem, kaitējot kreditoriem, un tādējādi kreditori to neapstiprinātu.

(156)

Rumānija apstrīd PCC skatījumu par Oltchim finanšu stāvokli, proti, ka tas “neatbilst pieļaujamajiem standartiem [..], joprojām rada zaudējumus”, un uzsver, ka SeeNews veidotajā Dienvidaustrumeiropas 100 rentablāko uzņēmumu reitingā (54) Oltchim tika ierindots 63. vietā.

(157)

Attiecībā uz Oltchim aktīvu vērtējumu, ko veicis […] un paziņojis PCC, Rumānija neapstrīd […] normalizācijas korekciju, kas attiecas uz parāda norakstīšanu, bet būtiski noraida to, ka Oltchim aktīvu novērtēšanai tiek izmantota diskontētas naudas plūsmas (DNP) metode. Rumānija atsaucas uz Hārvarda Universitātes un Ņujorkas Universitātes L. Šterna Biznesa skolas mācību materiāliem, lai atbalstītu faktu, ka DNP metode ir paredzēta uzņēmumu vērtēšanai un vispār nav piemērota aktīvu vērtēšanai.

(158)

Rumānija arī noraida PCC atbalstīto ideju, ka privāto kreditoru rīcību būtu ietekmējis AAAS, jo vismaz divas parakstītājas bankas (proti, Erste Bank AG un Banca Transilvania) ir labi izveidotas, neatkarīgas, starptautiskas iestādes.

(159)

Rumānija uzsver, ka privātie kreditori pamatā ir tie, kas pieņēma galveno lēmumu par Oltchim reorganizācijas plānu, jo īpaši tāpēc, ka tie pārstāvēja 61,5 % nodrošināto kreditoru, kuriem bija izšķiroša nozīme attiecībā uz līdzekļu daļējas norakstīšanas apstiprināšanu, kas bija nepieciešams pasākums, lai katra [kreditoru] kategorija apstiprinātu plānu.

(160)

Rumānija norāda, ka saskaņā ar tiesas administratora piedāvāto reorganizācijas plānu tika prognozēts, ka valsts iestādes varētu atgūt līdzekļus 500 miljonu RON apmērā, t. i., septiņas reizes vairāk nekā, iespējams, bankrota procedūras gadījumā (72 miljoni RON).

(161)

Turklāt saskaņā ar Rumānijas sniegto informāciju, AAAS jo īpaši spēja atgūt vairāk nekā 18 % no visiem saviem debitoru parādiem saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu salīdzinājumā ar ne vairāk par 12 % likvidācijas gadījumā, pamatojoties uz Raiffeisen pētījumu.

(162)

Rumānija arī norāda, ka Oltchim tiesas administratori uzskata, ka bankrota gadījumā par to, ja netiek ietvertas vai netiek pietiekami novērtētas ar vidi saistītās izmaksas, saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem iestājas krimināltiesiskas sekas.

(163)

Rumānija apgalvo (55), ka saskaņā ar balsošanas noteikumiem reorganizācijas plānu nevarēja pieņemt, ja to nebūtu apstiprinājuši nodrošinātie kreditori, kas saskaņā ar likumu ir neizdevīgā stāvoklī esoša kategorija. Tāpēc tieši privātie kreditori, kuriem ir vairākums nodrošināto aizdevēju kategorijā, bija tie, kas ierosināja un atļāva minētā plāna pieņemšanu; tādējādi tie nerīkojās kā vienkārši valsts kreditoru sekotāji, kā to norādīja PCC. Rumānija precizēja (56), ka nodrošinātie kreditori ir neizdevīgā stāvoklī esoša kategorija. Attiecīgi gadījumā, ja tie būtu noraidījuši plānu, netiktu izpildīts Maksātnespējas likuma 101. panta 2. punkta c) apakšpunktā definētais nosacījums, liedzot citām kategorijām panākt plāna pieņemšanu.

(164)

Rumānija arī uzsver atšķirību starp iepriekšējiem nesekmīgajiem privatizācijas mēģinājumiem un 2012. gadā īstenoto procesu, kura pamatā bija uz SPV pārcelto Oltchim aktīvu pārdošana, un tas nozīmē, ka pircējs pirktu nevis visu Oltchim bilanci, tostarp saistības, bet gan tikai tā aktīvus.

(165)

Rumānija norāda, ka aktuālo parādu vērtība samazinās, jo Oltchim ģenerē pozitīvu EBITDA.

(166)

Turklāt Rumānija apstrīd [anonīmās personas] viedokli, ka Oltchim varētu būt “strukturāli nerentabls”: Oltchim grūtības varētu drīzāk galvenokārt izraisīt slikti vadības lēmumi.

(167)

Savā 2018. gada 16. maija iesniegumā Rumānijas iestādes papildus iepriekš minētajam uzsvēra šādus elementus.

(168)

Pirmkārt, valsts kreditori nepiešķīra Oltchim priekšrocības, jo varēja uzskatīt, ka tie darbojas pari passu ar privātajiem kreditoriem visās nodrošināto kreditoru, budžeta kreditoru, pamatpiegādātāju un nenodrošināto kreditoru kategorijās.

(169)

Proti, vairums nodrošināto kreditoru nobalsoja par minēto plānu, jo bija pārliecināti, ka likvidēšanas scenārija gadījumā viņi nesaņemtu summu, kas pilnībā segtu viņu prasījumus. Tas vien, ka AAAS bija prasījumi gan nodrošināto kreditoru, gan budžeta kreditoru kategorijā, neietekmētu šo pari passu apsvērumu, jo AAAS varēja cerēt saņemt vairāk tikai saskaņā ar plānu, nevis likvidācijas scenārija gadījumā.

(170)

Tas, ka nodrošinātie kreditori nobalsoja par plāna īstenošanu, piekrītot plānā paredzētajai līdzekļu norakstīšanai, nozīmēja, ka budžeta kreditoru prasījumi likvidācijas scenārija gadījumā būtu bez vērtības. Jo īpaši, lai nodrošinātu budžeta kreditoru atbalstošu balsojumu par plānu, nodrošinātie kreditori piekrita ierobežot savu ieņēmumu daļu (piekrītot de facto anulēt 20–27 % no saviem prasījumiem) par labu sliktākā situācijā esošām kategorijām, kuras likvidācijas gadījumā nesaņemtu neko.

(171)

Nenodrošināto kreditoru vairākuma atbalstošs balsojums (no tiem 40,5 % prasījumu turētājs bija Electrica) arī pierāda, ka šie kreditori uzticējās plānam, lai gan to balsojumam nebija lielas nozīmes, jo tie nevarēja gaidīt nekādu prasījumu atmaksāšanu ne likvidācijas, ne reorganizācijas plāna scenārija gadījumā.

(172)

Otrkārt, Rumānijas iestādes, kurām Komisija bija devusi iespēju sniegt piezīmes par TED testa projektu, ko Komisija bija sagatavojusi no nodrošināto kreditoru, budžeta kreditoru, pamatpiegādātāju un nenodrošināto kreditoru skatupunkta, pamatojoties uz pieejamajiem tā laika pierādījumiem (tā galīgā redakcija ir dota šā lēmuma I pielikumā), šajā saistībā sniedza atšķirīgus apsvērumus. Proti, Rumānijas iestādes relatīvi skatīja, ar ko atšķiras reorganizācijas plānā paredzētā Oltchim SPV pārdošana no in situ pārdošanas, ko bija izvērtējusi Komisija kā vienu no trim iespējamajiem likvidācijas scenārijiem. Rumānija uzsver, ka nebija gaidāms, ka likvidācijas scenārija gadījumā ieņēmumi būtu augstāki nekā reorganizācijas plāna gadījumā. Visbeidzot, Rumānija iesniedza dažādas tehniskas piezīmes par to, kā tirgus ekonomikas kreditors varētu provizoriski aprēķināt ieņēmumus un izmaksas gan reorganizācijas plāna, gan likvidācijas scenārija gadījumā, izņemot maksājumus saistībā ar atbildību par videi nodarīto kaitējumu, attiecībā uz kuriem Rumānija apstrīd to neitralizāciju.

(173)

Treškārt, kopumā kreditoru izvēlētais variants, proti, nobalsot par plānu atbalstoši, bija acīmredzami tiem izdevīgs, jo ieņēmumi no saimnieciskās darbības aktīvu pakešu pārdošanas, pat ja tie veido tikai 57 %, sniedz daudz vairāk priekšrocību nekā vidējais scenārijs bankrota gadījumā. Papildus iepriekš minētajam papildu summas būtu jāiegūst no atlikušo 43 % aktīvu pārdošanas, un tā rezultātā lielāks izdevīgums kreditoriem būtu tad, ja tiktu īstenoti reorganizācijas pasākumi. Turklāt tiek prognozēts, ka Oltchim varētu samaksāt aptuveni 8 miljonus EUR no saviem aktuālajiem parādiem 2018. gada pirmajā pusē, un tas varētu nozīmēt, ka reorganizācijas procesā aktuālais parāds būs mazāks, bet sadalījums kreditoriem – lielāks.

(174)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu (sk. 85. apsvērumu) Komisija konstatēja, ka sākotnēji apstiprinātajā pārstrukturēšanas plānā noteiktais pārdošanas process nodrošinātu saimniecisko pēctecību starp Oltchim SA un iespējamo Oltchim SPV ieguvēju. Lai novērstu valsts atbalsta iespējamu nesaderīgu sniegšanu Oltchim aktīvu pircējiem, Rumānijas iestādes nolēma pārstrukturēt pārdošanas procesu, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības pārtrauktību starp Oltchim un tā iespējamajiem pircējiem.

(175)

Konkrēti, 2016. gada jūlijā un augustā ar konsultantu atbalstu Oltchim veica savu aktīvu analīzi un identificēja iespējas detalizēti piedāvāt aktīvus, nosakot maksimālo iespējamo uzkrāto pārdošanas cenu. Tā rezultātā tika identificētas 9 aktīvu paketes (57). Kad 2016. gada augustā tika publiski pasludināta Oltchim pārdošana, informatīvs memorands tika nosūtīts 23 pretendentiem un saistošu piedāvājumu iesniegšanas termiņš tika vairākkārtīgi pagarināts, veicot sīkāku uzticamības pārbaudi (tostarp rīkojot objektu apmeklējumus un pienācīgas tehniskas pārbaudes).

(176)

Pārskatītais plāns, kura pamatā ir aktīvu pakešu pārdošana (nevis vairs pārdošana ar SPV starpniecību), oficiāli tika apstiprināts kreditoru pilnsapulcē 2017. gada 6. martā. Pilnvarotais tiesnesis apstiprināja grozīto reorganizācijas plānu 2017. gada 28. jūnijā, un viņa lēmums kļuva galīgs 2017. gada 16. oktobrī (kad augstākā tiesa noraidīja trešo personu ierosināto pārsūdzību).

(177)

Pēc saistošo piedāvājumu saņemšanas Pārdevējs (AT Kearney, kas rīkojās Oltchim vārdā) identificēja šādas iespējamās saistošo piedāvājumu kombinācijas, kurām ir augstākā summārā vērtība kreditoriem:

(178)

Kreditoru pilnsapulce notika 2017. gada 18. decembrī, un tajā tika apstiprināts aktīvu pārdošanas līgums ar Chimcomplex un noraidīti pārējie piedāvājumi (58). Tā kā kreditoru pilnsapulces lēmums tika apstrīdēts tiesā, jaunais sākotnējais galīgais vienošanās termiņš tika atlikts līdz 2018. gada 17. oktobrim.

(179)

Attiecībā uz 6) aktīvu paketi pārdošanas cena tika apspriesta ar DSG un palielināta no 1,9 miljoniem EUR līdz 2,6 miljoniem EUR. Pamatojoties uz to, 2018. gada 1. februārī tika parakstīts aktīvu pirkuma līgums. Kreditoru pilnsapulce apstiprināja pārdošanu 2018. gada 26. februārī, un 2018. gada 12. jūnijā pārdošana tika pabeigta.

(180)

Attiecībā uz pārējiem nepārdotajiem aktīviem (t. i., 7) paketē – PVC pārstrādi, 8) paketē – naftas ķīmijas ražotni Bradu, 9) paketē – ftalskābes anhidrīdiem, un noteiktiem atsevišķiem aktīviem no 7) paketes – VCM/PVC) kreditoru pilnsapulce centās iegūt cenas ziņā labākus piedāvājumus, taču sarunas bija nesekmīgas.

(181)

Attiecībā uz atlikušajām (nefunkcionālajām) aktīvu paketēm, t. i., 8) un 9) paketi un 7) aktīvu paketes nepārdoto daļu, 2018. gada maijā tika izsludināts jauns konkurss (59). Atlikušo aktīvu paredzētais likvidācijas termiņš ir 2019. gada aprīlis.

(182)

Komisija vispirms novērtēs, vai 1., 2. un 3. pasākums par labu Oltchim ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē (sk. 6.1. sadaļu turpmāk). Pēc tam Komisija novērtēs, vai Oltchim bija grūtībās nonācis uzņēmums (sk. 6.2. sadaļu turpmāk). Visbeidzot, Komisija pārbaudīs, vai atbalsts jau tika īstenots (sk. 6.3. sadaļu turpmāk) un attiecīgi vai šis atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu (sk. 6.4. sadaļu turpmāk).

(183)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(184)

LESD 107. panta 1. punktā noteiktie kritēriji ir kumulatīvi. Tādēļ, lai pasākumu varētu klasificēt par atbalstu šā noteikuma nozīmē, ir jābūt izpildītiem visiem šādiem nosacījumiem:

(185)

Kā tika noteikusi Tiesa (60), pasākumus var kvalificēt kā valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ja a) tie tiek tieši vai netieši – ar starpniecības struktūras starpniecību, kas rīkojas saskaņā ar tai piešķirtajām pilnvarām, – finansēti no valsts līdzekļiem un b) tie ir attiecināmi uz valsti. Ar jēdzienu “dalībvalsts” saprot visu līmeņu valsts sektora iestādes neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts, reģionālās iestādes vai pašvaldības iestādes (61).

(186)

Kā minēts iepriekš 14. apsvērumā, AAAS ir valdības pakļautībā esošas valsts pārvaldes iestādes daļa. Tāpēc tas, ka šī struktūra nav veikusi kavētā parāda (kapitālieguldījumu un procentu) piedziņu, ir uzkrājusi turpmāko parādu, kā arī ir anulējusi parādus, kuri parādniekiem parasti būtu jāatmaksā AAAS, apgrūtina valsts budžetu un iesaista valsts resursus.

(187)

Ņemot vērā minēto, 1. pasākums ir attiecināms uz valsti un ir valsts līdzekļu nodošana.

(188)

Gadījumos, kad publiska iestāde piešķir priekšrocību kādam labuma guvējam, pasākums pēc definīcijas ir attiecināms uz valsti, pat ja attiecīgā iestāde ir juridiski autonoma no citām publiskajām iestādēm.

(189)

Tomēr attiecināmības noteikšana ir sarežģītāka, ja priekšrocība tiek piešķirta ar publisku uzņēmumu starpniecību (62). Šādos gadījumos ir jānosaka, vai var uzskatīt, ka publiskās iestādes kaut kādā veidā ir iesaistītas šā pasākuma pieņemšanā (63).

(190)

Tādējādi publiska uzņēmuma veiktā pasākuma attiecināmību uz valsti var izsecināt no visiem rādītājiem, kas izriet no lietas apstākļiem, un no tā, kādā kontekstā šis pasākums ir veikts (64). Iespējamie rādītāji, kas ļauj konstatēt, vai pasākums ir attiecināms uz valsti, cita starpā ir šādi:

(191)

Attiecībā uz Salrom Komisija atzīmē, ka uzņēmuma valdi ir nominējusi akcionāru kopsapulce, ņemot vērā kontekstu, ka Rumānijas valstij pieder vairākums (51 %) Salrom akciju un ka tā nosauc valsts pārstāvjus valdē.

(192)

Turklāt, ņemot vērā to, ka Salrom tiek uzskatīts par valsts uzņēmumu, tā ikgadējo budžetu apstiprina valsts. Šis iepriekšējs apstiprinājums cita starpā attiecas arī uz summām, kas ir pircēju (kāds ir Oltchim) parādi.

(193)

Katrā ziņā nav nepieciešams secināt, ka Salrom darbības ir attiecināmas uz valsti saistībā ar 2. pasākumu, ņemot vērā Komisijas konstatēto, ka 2. pasākums nav atbalsts uzņēmumam Salrom (sk. 263. apsvērumu tālāk).

(194)

Attiecībā uz CET Govora Komisija atzīmē, ka šis uzņēmums ir reģistrēts kā valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kura vienīgais akcionārs ir Vâlcea apgabals un kuru pirms maksātnespējas administrēja Vâlcea pašvaldība (66).

(195)

Turklāt Komisija atzīmē, ka lēmumi parakstīt jaunu elektroenerģijas piegādes līgumu ar Oltchim un tad palielināt piegādes tika pieņemti, īstenojot vairākus Vâlcea pašvaldības lēmumus (67), lai nodrošinātu piegādi Oltchim.

(196)

Arī izvērtējot uzņēmuma rīcību plašākā kontekstā, būtu neiedomājami uzskatīt, ka CET Govora ir brīvs no valsts ietekmes; piemēram, uzreiz pēc nesekmīgā privatizācijas mēģinājuma CET Govora vadītājs 2012. gada oktobrī nekavējoties tika iecelts par Oltchim vadītāju, un pēc tam 2013. gada februārī – uzreiz pēc Oltchim maksātnespējas procesa uzsākšanas – viņš atgriezās CET Govora (68).