(1)

Padome 2007. gada 23. aprīlī pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstīm. Minētais pilnvarojums paredzēja iespēju sākt divpusējas sarunas.

(2)

Padome 2009. gada 22. decembrī pilnvaroja Komisiju risināt divpusējas BTN sarunas ar atsevišķām ASEAN dalībvalstīm. Komisija 2012. gada jūnijā sāka divpusējas sarunas par BTN ar Vjetnamu saskaņā ar spēkā esošajām sarunu norādēm.

(3)

Padome 2013. gada 15. oktobrī pilnvaroja Komisiju paplašināt notiekošās divpusējās sarunas ar ASEAN valstīm, lai aptvertu arī ieguldījumu aizsardzību.

(4)

Sarunas par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses, (“nolīgums”) ir pabeigtas.

(5)

Nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2019/124 (1) attiecībā uz 2019. gadu ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.

(2)

2019. gada 26. martā stājās spēkā rietumu ūdeņu daudzgadu plāns (2), kurš atcēla heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājuma atjaunošanas plānu (3). Saskaņā ar minēto atjaunošanas plānu Padomes Regulas (ES) 2019/124 IIA pielikumā tika noteikti zvejas piepūles limiti. Attiecīgie krājumi turpmāk tiks pārvaldīti saskaņā ar rietumu ūdeņu daudzgadu plāna noteikumiem, nosakot nozvejas limitus, ar kuriem sasniedzams maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (FMSY ) diapazoniem atbilstošs zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms, tāpēc vairs nav jāturpina noteikt zvejas piepūles limitus flotēm, kas zvejo no minētajiem krājumiem. Tādēļ Padomes Regulas (ES) 2019/124 IIA pielikums būtu jāatceļ.

(3)

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) ir sniegusi zinātnisku ieteikumu par merlanga (Merlangius merlangus) nulles apjoma nozveju ICES 7.a rajonā (Īrijas jūra). No minētā krājuma gūtās piezvejas kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) 2019. gadam būtu jānosaka tā, lai panāktu pareizo līdzsvaru starp zvejniecību turpināšanu, ņemot vērā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību panākt minēto krājumu labu bioloģisko stāvokli, ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi apzvejot FMSY . ICES sniegtā atjauninātā zinātniskā analīze par merlanga stāvokli ICES 7.a rajonā un nenovēršamām merlanga piezvejām citās zvejniecībās paredzēja status quo scenāriju, saskaņā ar kuru attiecīgās nozvejas tiek lēstas 1 385 tonnu apmērā. Saskaņā ar šo zinātnisko analīzi KPN būtu jāgroza, lai atspoguļotu apjomu, kas līdz minimumam samazinās priekšlaicīga zvejas aizlieguma risku, vienlaikus ļaujot nārsta bara biomasai turpināt atjaunoties. Turklāt KPN apjoms būtu jānosaka tāds, kas nepalielinātu zivju mirstību minētajos krājumos un ka KPN dotu stimulu uzlabot selektivitāti un piezveju novēršanu.

(4)

Attiecīgās dalībvalstis 2018. gada decembrī vienojās, ka tās kopīgi strādās Ziemeļrietumu ūdeņu dalībvalstu grupā un ciešā sadarbībā ar Ziemeļrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi sagatavos piezvejas samazināšanas daudzgadu plānu. Minētajam plānam būtu jānodrošina, ka piezvejas no pieciem attiecīgajiem krājumiem, t. sk. merlanga krājuma Īrijas jūrā, attiecībā uz kuru ICES ir sniegusi ieteikumu 2019. gadā noteikt nulles apjoma nozveju, tiek samazinātas, izmantojot selektivitātes vai piezveju novēršanas pasākumus. Komisija ir norādījusi, ka tā plāno iesniegt šo plānu Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) 2019. gada jūlija plenārsesijā, kur paredzēts novērtēt tā efektivitāti. Ja ZZTEK novērtējums rādīs, ka piezvejas samazināšanas plāns nedos vēlamo rezultātu – samazināt zvejas izraisīto zivju mirstību piezvejā –, Komisija ir norādījusi, ka tā apsvērs alternatīvus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos.

(5)

Saskaņā ar ICES2019. gada 28. marta ieteikumu Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) nozvejām ICES 8.c rajona 31. funkcionālajā vienībā laikā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim nevajadzētu pārsniegt 0,7 tonnas. Attiecīgi būtu jānosaka Norvēģijas omāra zvejas iespējas ICES 8.c rajona 31. funkcionālajā vienībā.

(6)

2019. gada 28. martāICES sniedza ieteikumu par ziemeļu garneles (Pandalus borealis) nozvejām 3.a rajonā un 4.a austrumu rajonā (Skageraks un Kategats un Ziemeļjūras ziemeļu daļa Norvēģijas ieplakā). Pamatojoties uz minēto ieteikumu un ņemot vērā apspriešanos ar Norvēģiju, ir lietderīgi Savienībai paredzēto ziemeļu garneles nozvejas kvotu ICES 3.a rajonā noteikt 2 304 tonnu apmērā atbilstoši FMSY .

(7)

2019. gada 22. februārīICES sniedza atjauninātu ieteikumu par saidas (Pollachius virens) nozvejām Ziemeļjūrā. Pamatojoties uz minēto ieteikumu un pēc apspriešanās ar Norvēģiju, saidas KPN būtu attiecīgi jāgroza atbilstoši FMSY .

(8)

Saskaņā ar ICES2019. gada 12. aprīlī sniegto ieteikumu brētliņas (Sprattus sprattus) nozvejām 3.a rajonā (Skageraks un Kategats) un 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) laikā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam nevajadzētu pārsniegt 138 726 tonnas. KPN brētliņai 3.a rajonā ir noteikta 26 624 tonnu apmērā. Zvejas iespējas attiecībā uz brētliņu Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā būtu jānosaka, ņemot vērā KPN, kas jau noteikts ICES 3.a rajonā un atbilstoši FMSY . Lai garantētu zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu, ir lietderīgi ieviest starpzonu elastīgu režīmu brētliņai no ICES 3.a rajona līdz ICES 2.a un 4. apakšapgabalam.

(9)

KPN anšovam (Engraulis encrasicolus) ICES 9. un 10. apakšapgabalā un Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) Savienības ūdeņos 34.1.1 zonā laikā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam ir noteikta nulles apjomā, kamēr nav saņemts zinātniskais ieteikums attiecībā uz šo laikposmu. Savu ieteikumu par šo krājumu ICES sniegs tikai 2019. gada jūnija beigās, lai arī zvejniecība turpinās vasaras periodā. Lai nodrošinātu to, ka zvejas darbības var turpināties, kamēr vēl nav noteikta KPN, pamatojoties uz jaunāko zinātnisko ieteikumu, būtu jānosaka provizoriska KPN 4 902 tonnu apmērā, pamatojoties uz nozvejām 2018. gada trešajā ceturksnī. KPN nākotnē tiktu grozīta atbilstoši ICES zinātniskajam ieteikumam.

(10)

2019. gada 13. martā Komisija, pamatojoties uz Ziemeļjūras grupas dalībvalstu sniegto kopīgo ieteikumu, pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2019/906 (4). Minētajā regulā ir noteiktas izmaiņas de minimis atbrīvojumos no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (5) 15. panta 5. punkta c) apakšpunktā paredzētā izkraušanas pienākuma attiecībā uz merlangu un mencu (Gadus morhua), jo lielāki šo sugu nevēlamu nozveju daudzumi tiks pakļauti izkraušanas pienākumam un vairs netiks atbrīvoti no minētā pienākuma. Tādēļ attiecīgās KPN būtu jāgroza, lai atspoguļotu šīs izmaiņas, un tās būtu jāturpina noteikt atbilstoši FMSY . Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (6) 5. pantu dalībvalstīm jānodrošina izkraušanas pienākuma efektīva kontrole, tādējādi novēršot zvejas noslodzes palielināšanos uz attiecīgajiem krājumiem.

(11)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 21. īpašajā sanāksmē 2018. gadā pieņēma Ieteikumu 18-02, ar ko izveido daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu pārvaldībai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Minētais pārvaldības plāns izriet no Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas ieteikuma 2018. gadā izveidot krājuma pārvaldības daudzgadu plānu, jo, ņemot vērā krājuma pašreizējo stāvokli, ar zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu (Ieteikums 17-07, ar ko groza Ieteikumu 14-04) ieviestie ārkārtas pasākumi vairs nav nepieciešami. Pārvaldības plānā ir ņemtas vērā dažādu zvejas rīku un zvejas paņēmienu īpatnības. Tāpēc ir lietderīgi pārskatīt noteikumus par zvejas piepūles limitiem un maksimālo ielaidi tunzivju audzētavās.

(12)

Regulā (ES) 2019/124 paredzētie nozvejas limiti ir piemērojami no 2019. gada 1. janvāra. Tāpēc arī šīs regulas noteikumi par nozvejas limitiem būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav pilnībā izmantotas.

(13)

Tāpēc Regula (ES) 2019/124 būtu attiecīgi jāgroza,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērojama papildu ievedmuitas nodokļu sistēma, un ir noteiktas reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, kļuvis skaidrs, ka reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam ir jāgroza, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Ņemot vērā to, ka ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

(1)

Padome 2013. gada 13. maijā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 412/2013 noteica galīgo antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu.

(2)

Ņemot vērā lielo Ķīnas ražotāju eksportētāju skaitu, Komisija izveidoja izmeklējamo izlasi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 17. pantu.

(3)

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem Padome par galda piederumu importu noteica individuālo maksājuma likmi 13,1 % līdz 23,4 % apmērā, bet pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, taču nebija iekļauti izlasē – vidējo svērto maksājumu 17,9 % apmērā. Turklāt visu pārējo Ķīnas uzņēmumu galda piederumu eksportam tika noteikta maksājuma likme 36,1 % apmērā.

(4)

Regulas (ES) Nr. 412/2013 I pielikumā iekļauto ražotāju eksportētāju saraksts, kuri sadarbojās, tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 803/2014 (3) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2207 (4).

(5)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013 3. pantu minētās regulas 1. panta 2. punktu var grozīt, piešķirot jaunajam ražotājam eksportētājam maksājuma likmi, kas piemērojama uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, proti, vidējo svērto maksājuma likmi 17,9 % apmērā, ja kāds jauns galda piederumu ražotājs eksportētājs no ĶTR Komisijai sniedz pietiekamus pierādījumus.

(6)

Uzņēmums Fujian Dehua Sanfeng Ceramics Co. Ltd (“pieprasījuma iesniedzējs”) 2018. gada maijā iesniedza pieprasījumu jauna ražotāja eksportētāja režīma piešķiršanai (“jauna ražotāja eksportētāja režīms” jeb “JRER”), apgalvojot, ka tas atbilst visiem trim kritērijiem, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013 3. pantā.

(7)

Lai pamatotu savu apgalvojumu, pieprasījuma iesniedzējs sniedza Komisijai atbildes uz anketas jautājumiem. Pēc atbilžu uz anketas jautājumiem analīzes Komisija pieprasīja papildu informāciju un pamatojošus pierādījumus; pieprasījuma iesniedzējs tos sniedza.

(8)

Attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013 3. panta a) punktā izklāstīto nosacījumu, proti, to, ka pieprasījuma iesniedzējs izmeklēšanas periodā attiecīgo ražojumu uz Savienību nav eksportējis, pieteikuma iesniedzējs iesniedza ikmēneša pārdošanas virsgrāmatu par laikposmu no 2011. gada līdz 2017. gadam. Virsgrāmata parādīja, ka tas sāka komercializēt attiecīgo ražojumu tikai pēc izmeklēšanas perioda beigām, proti, 2012. gada martā. Šo pierādījumu apstiprināja starptautiskā tirdzniecības virsgrāmata, kurā norādīts, ka pieteikuma iesniedzējs sāka eksportēt attiecīgo ražojumu 2012. gada martā uz ASV un 2012. gada jūlijā uz Savienību (Franciju).

(9)

Pārbaudot rēķinus un citus pārdošanas dokumentus, netika atrasti pierādījumi, kas liecinātu, ka attiecīgais ražojums ir ticis eksportēts uz Savienību pirms šiem datumiem un/vai izmeklēšanas perioda laikā. Tāpēc, ņemot vērā pieejamo informāciju un dokumentāciju, Komisija secināja, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013 3. panta a) punkta kritērijam.

(10)

Attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013 3. panta b) punktā paredzēto nosacījumu Komisija konstatēja, ka līdz 2013. gadam pieteikuma iesniedzēja īpašniekam bija daļas divos citos uzņēmumos. Tika pieprasīta un pārbaudīta dokumentācija par šo divu saistīto uzņēmumu dibināšanu un darbību, tostarp par to kontiem, pārdošanas un iepirkuma virsgrāmatām. Tika pieprasīta un pārbaudīta dokumentācija par šo divu saistīto uzņēmumu dibināšanu un darbību, tostarp par attiecīgā ražojuma pārdošanu un iepirkumu. Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, netika konstatētas nekādas turpmākas komerciālas vai operatīvas saiknes ar ĶTR eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas antidempinga pasākumi. Precīzāk – vienam no saistītajiem uzņēmumiem 2017. gadā piešķīra jauna ražotāja eksportētāja režīmu (5). Tādējādi Komisija secināja, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013 3. panta b) punktā paredzētajam nosacījumam.

(11)

Attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013 3. panta c) punktā paredzēto nosacījumu Komisija, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentārajiem pierādījumiem, konstatēja, ka patiesībā pieprasījuma iesniedzējs ir eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību pēc izmeklēšanas perioda. 2017. gada oktobrī pieteikuma iesniedzējs iesniedza pārdošanas līgumus, kas parakstīti ar klientu Vācijā, kā arī citus pārdošanas dokumentus par darījumu. Tādēļ Komisija secināja, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013 3. panta c) punktā paredzētajam nosacījumam.

(12)

Savienības ražošanas nozare nesniedza nekādus pierādījumus/informāciju, kas norādītu, ka pieteikuma iesniedzējs nav izpildījis kādu no trim kritērijiem.

(13)

Komisija secināja, ka pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis trīs kritērijus, kas nepieciešami, lai to varētu uzskatīt par jaunu ražotāju eksportētāju. Tādējādi tā nolēma, ka pieteikuma iesniedzējam būtu jāpiešķir jauna ražotāja eksportētāja režīms, un tāpēc tā nosaukums jāpievieno to uzņēmumu sarakstam, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un kuri ir uzskaitīti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013 I pielikumā.

(14)

Pieprasījuma iesniedzējs un Savienības ražošanas nozare tika informēti par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika uzskatīts par lietderīgu piešķirt Fujian Dehua Sanfeng Ceramics Co. Ltd antidempinga maksājuma likmi, ko piemēro izlasē neiekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(15)

Pusēm tika dota iespēja iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,

(1)

Ar Komisijas Direktīvu 2004/58/EK (2) desmedifamu kā darbīgo vielu iekļāva Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā.

(2)

Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, ir uzskatāmas par apstiprinātām, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un ir norādītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļā.

(3)

Darbīgās vielas desmedifama apstiprinājums, kā izklāstīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā, ir spēkā līdz 2020. gada 31. jūlijam.

(4)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (5) 1. pantā norādītajā laikposmā saskaņā ar minēto pantu tika iesniegts pieteikums par desmedifama apstiprinājuma atjaunošanu.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs iesniedza papildu dokumentāciju, kas prasīta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 6. pantu. Ziņotāja dalībvalsts konstatēja, ka pieteikums ir pilnīgs.

(6)

Ziņotāja dalībvalsts, apspriežoties ar otru ziņotāju dalībvalsti, sagatavoja atjaunošanas novērtējuma ziņojumu un 2016. gada 21. decembrī to iesniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) un Komisijai.

(7)

Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojumu nosūtīja pieteikuma iesniedzējam un dalībvalstīm piezīmju sniegšanai un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Turklāt tā publiskoja papildu kopsavilkuma dokumentāciju.

(8)

Iestāde 2018. gada 10. janvārī Komisijai nosūtīja secinājumu (6) par to, vai sagaidāms, ka desmedifams atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem.

(9)

Iestāde apzināja konkrētus problēmjautājumus. Konkrētāk, nebija iespējams izslēgt patērētāju un/vai mājlopu eksponētību atliekām, kas satur brīvu un/vai konjugētu anilīnu (kas klasificēts kā 2. kategorijas mutagēns un 2. kategorijas kancerogēns), un patērētāju eksponētību atliekām, kas satur 4-aminofenolu (kas klasificēts kā 2. kategorijas mutagēns), ja to izmanto dzīvnieku izcelsmes produktos. Iestāde arī secināja, ka attiecībā uz visiem raksturīgajiem lietojumiem ir apzināts augsts ilgtermiņa risks zīdītājiem, izņemot kukaiņēdājus zīdītājus, ja lietošanas veids ietver vienreizēju lietošanu. Attiecībā uz raksturīgajiem lietojumiem cukurbietēs/lopbarības bietēs tika apzināts augsts ilgtermiņa risks putniem tad, ja lietošanas veids ietver divreizēju vai trīsreizēju lietošanu.

(10)

Turklāt Iestāde secināja, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nebija iespējams pabeigt endokrīni disruptīvo īpašību novērtēšanu.

(11)

Komisija pieteikuma iesniedzēju aicināja iesniegt piezīmes par Iestādes sagatavoto secinājumu un – saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 14. panta 1. punkta trešo daļu – par atjaunošanas ziņojuma projektu. Pieteikuma iesniedzējs iesniedza piezīmes, kuras tika rūpīgi izskatītas.

(12)

Tomēr, neraugoties uz pieteikuma iesniedzēja izvirzītajiem argumentiem, bažas par darbīgo vielu arvien saglabājās.

(13)

Līdz ar to attiecībā uz vismaz viena augu aizsardzības līdzekļa vienu vai vairākiem raksturīgajiem lietojumiem nav konstatēta Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā paredzēto apstiprināšanas kritēriju izpilde. Tāpēc ir lietderīgi darbīgās vielas desmedifama apstiprinājumu neatjaunot, kā paredzēts minētās regulas 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

(14)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Būtu jāatvēl pietiekams laiks, kāds dalībvalstīm nepieciešams desmedifamu saturošu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanai.

(16)

Ja attiecībā uz desmedifamu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu nosaka pagarinājuma periodu, tam būtu jābeidzas ne vēlāk kā 2020. gada 1. jūlijā.

(17)

Lai atjaunošanas procesu varētu pabeigt pirms minētās vielas apstiprinājuma perioda beigām, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/707 (7) desmedifama apstiprinājuma periodu pagarināja līdz 2020. gada 31. jūlijam. Tomēr lēmums par apstiprinājuma neatjaunošanu ir pieņemts pirms minētā pagarinātā termiņa beigām, tāpēc šī regula būtu jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(18)

Šī regula neliedz iespēju uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 7. panta pamata iesniegt citus pieteikumus par desmedifama apstiprināšanu.

(19)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Direktīva 2006/39/EK (2) tolklofosmetilu kā darbīgo vielu iekļāva Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā.

(2)

Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, tiek uzskatītas par apstiprinātām uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un ir norādītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļas sarakstā.

(3)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā noteiktais darbīgās vielas tolklofosmetila apstiprinājums zaudē spēku 2020. gada 30. aprīlī.

(4)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (5) 1. pantā norādītajā laikposmā saskaņā ar minētā panta noteikumiem tika iesniegts pieteikums uz tolklofosmetila apstiprinājuma atjaunošanu. Pieteikuma iesniedzējs iesniedza papildu dokumentāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 6. pantu. Ziņotāja dalībvalsts atzina, ka pieteikums ir pilnīgs.

(5)

Ziņotāja dalībvalsts, apspriežoties ar otru ziņotāju dalībvalsti, sagatavoja atjaunošanas novērtējuma ziņojumu, ko 2016. gada 11. novembrī iesniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) un Komisijai.

(6)

Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojumu nosūtīja pieteikuma iesniedzējam un dalībvalstīm komentāru sniegšanai un saņemtos komentārus nosūtīja Komisijai. Turklāt Iestāde papildu kopsavilkuma dokumentāciju darīja publiski pieejamu.

(7)

2017. gada 8. decembrī Iestāde paziņoja Komisijai savu secinājumu (6) par to, vai sagaidāms, ka tolklofosmetils atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem. 2018. gada 5. oktobrī Iestāde pieņēma un 2018. gada 15. novembrī publicēja šī secinājuma grozīto versiju, kurā sniegts skaidrojums par daļēji pieņemamo risku, kas attiecībā uz ūdens organismiem (viens no trim FOCUS scenārijiem tiek uzskatīts par pieņemamu) izriet no reprezentatīvajiem lietojumiem dekoratīvajos kultūraugos, kuri atrodas slēgtās telpās. Secinājumu sākotnējā versija no EFSA Journal tika izņemta. 2018. gada 24. oktobrī Komisija Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai iesniedza projektu atjaunošanas ziņojumam par tolklofosmetilu.

(8)

Kas attiecas uz endokrīni disruptīvo īpašību noteikšanas kritērijiem, kas ieviesti ar Komisijas Regulu (ES) 2018/605 (7), saskaņā ar Iestādes secinājumu, kura pamatā ir fakts, ka nekas neliecina par iespējamu ietekmi in vivo caur endokrīno sistēmu, maz ticams, ka tolklofosmetils ir endokrīnais disruptors. Tāpēc Komisija secina, ka tolklofosmetils nav uzskatāms par vielu, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības.

(9)

Komisija pieteikuma iesniedzēju aicināja par grozīto Iestādes secinājumu un – saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 14. panta 1. punkta trešo daļu – par atjaunošanas ziņojuma projektu iesniegt komentārus. Pieteikuma iesniedzējs komentārus iesniedza, un tie tika rūpīgi izskatīti.

(10)

Par vismaz viena tolklofosmetilu saturoša augu aizsardzības līdzekļa vienu vai vairākiem reprezentatīviem lietojumiem ir konstatēts, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji ir izpildīti.

(11)

Tāpēc ir lietderīgi darbīgās vielas tolklofosmetila apstiprinājumu atjaunot.

(12)

Tomēr saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 14. panta 1. punktu saistībā ar minētās regulas 6. pantu un pašreizējo zinātnes un tehnikas atziņu gaismā apstiprinājums tomēr jāatjauno ar dažiem nosacījumiem un ierobežojumiem. Konkrētāk, lai līdz minimumam samazinātu patērētāju eksponētību atsevišķiem metabolītiem un lai samazinātu ūdens organismu un savvaļas zīdītāju eksponētību šai vielai, ir lietderīgi tolklofosmetilu saturošu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu ierobežot, apstiprinot to lietošanu tikai dekoratīvajos augos un kartupeļos.

(13)

Tolklofosmetila apstiprinājuma atjaunošanas sakarā veiktais riska novērtējums balstās tikai uz nedaudziem reprezentatīvajiem lietojumiem, tomēr neierobežo lietojumus, kādiem tolklofosmetilu saturoši augu aizsardzības līdzekļi var tikt atļauti. Tādēļ ir lietderīgi atcelt ierobežojumu, kas minēto vielu atļauj lietot tikai par fungicīdu.

(14)

Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/168 (8) tolklofosmetila apstiprinājuma termiņš tika pagarināts līdz 2020. gada 30. aprīlim, lai atjaunošanas procedūru varētu pabeigt pirms vielas apstiprinājuma termiņa beigām. Tomēr, ņemot vērā, ka lēmums par apstiprinājuma atjaunošanu tika pieņemts pirms minētā pagarinātā termiņa beigām, šī regula būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. septembra.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

2-(3,4-dimetilpirazol-1-il)-dzintarskābes un 2(4,5-dimetilpirazol-1-il)-dzintarskābes izomēru maisījuma (“DMPSA”) ražotājs ar Čehijas iestāžu starpniecību ir iesniedzis Komisijai lūgumu DMPSA iekļaut Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumā kā jaunu ierakstu. DMPSA ir nitrifikācijas inhibitors, kas, izmantots kopā ar slāpekļa minerālmēslošanas līdzekli, samazina slāpekļa zudumu N2O emisiju veidā, tādējādi uzlabojot DMPSA saturošu mēslošanas līdzekļu slāpekļa lietderības koeficientu.

(2)

DMPSA atbilst Regulas (EK) Nr. 2003/2003 14. pantā noteiktajām prasībām. Tāpēc tas būtu jāiekļauj minētās regulas I pielikumā dotajā mēslošanas līdzekļu tipu sarakstā.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 2003/2003 tiek noteikts, ka EK mēslošanas līdzekļu kontrolei jānotiek saskaņā ar minētās regulas IV pielikumā aprakstītajām paraugu ņemšanas un analīzes metodēm. DMPSA iekļaušanai Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumā ir nepieciešams minētās regulas IV pielikumu papildināt ar analītisko metodi, kas izmantojama šā tipa mēslošanas līdzekļu oficiālajās kontrolēs.

(4)

Turklāt 1. metode “Parauga sagatavošana analīzei” būtu jāpaplašina, tajā ietverot papildu Eiropas standartus par paraugošanu kā tādu, kā arī par paraugu ņemšanu no statiskām kaudzēm. Visbeidzot, ne IV pielikumā aprakstītā pašreizējā 9. metode mikroelementu noteikšanai 10 % vai mazākā koncentrācijā, ne turpat aprakstītā 10. metode tādas pašas koncentrācijas mikroelementu noteikšanai par 10 % lielākā koncentrācijā nav starptautiski atzīta un tās būtu jāaizstāj ar Eiropas standartiem, kurus nesen izstrādājusi Eiropas Standartizācijas komiteja.

(5)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 2003/2003 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 2003/2003 32. pantu izveidotā komiteja,

(1)

Regulas (EK) Nr. 1210/2003 III pielikumā ir uzskaitītas Irākas iepriekšējās valdības laika valsts iestādes, sabiedrības un aģentūras, kā arī fiziskas un juridiskas personas, iestādes un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas tādu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kas 2003. gada 22. maijā atradās ārpus Irākas.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2019. gada 24. jūnijā nolēma svītrot septiņpadsmit ierakstus to personu un organizāciju sarakstā, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(3)

Tādēļ atbilstoši jāgroza Regulas (EK) Nr. 1210/2003 III pielikums,

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī pieņēma Lēmumu (ES) 2015/116 (1), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus, konkrēti, no Igaunijas.

(2)

Mihkel JUHKAMI kungs (Mayor of Rakvere City) un Kurmet MÜÜRSEPP kungs (Member of Antsla Rural Municipality Council) ir Reģionu komitejas locekļi kopš 2015. gada 26. janvāra.

(3)

Rait PIHELGAS kungs (Mayor of Ambla Rural Municipality) un Jan TREI kungs (Mayor of Viimsi Rural Municipality) ir Reģionu komitejas locekļu aizstājēji kopš 2015. gada 26. janvāra.

(4)

Ar 2019. gada 4. jūnija vēstuli Igaunijas valdība informēja Padomi par izmaiņām saistībā ar Mihkel JUHKAMI kunga, Kurmet MÜÜRSEPP kunga, Rait PIHELGAS kunga un Jan TREI kunga amatu pašreizējo vēlētas varas pilnvaru ietvaros.

(5)

Lēmums (ES) 2015/116 būtu attiecīgi jāgroza,

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Giuseppe DI PANGRAZIO kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Francesco PIGLIARU kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta,

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus. 2015. gada 16. decembrī ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/2397 (4) Javier GONZALEZ ORTIZ kungu locekļa aizstājēja amatā aizstāja Maria Luisa de MIGUEL ANASAGASTI kundze.

(2)

Pēc Maria Luisa de MIGUEL ANASAGASTI kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

(1)

Padome 2014. gada 31. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/512/KĀDP (1).

(2)

Eiropadome 2015. gada 19. martā vienojās, ka tiks veikti vajadzīgie pasākumi, lai ierobežojošo pasākumu piemērošanas ilgumu skaidri saistītu ar Minskas vienošanos pilnīgu īstenošanu, paturot prātā, ka pilnīga īstenošana bija paredzēta 2015. gada 31. decembrī.

(3)

Padome 2018. gada 21. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2018/2078 (2), ar ko atjaunoja Lēmumu 2014/512/KĀDP līdz 2019. gada 31. jūlijam, lai dotu tai iespēju turpināt izvērtēt Minskas vienošanos īstenošanu.

(4)

Pēc Minskas vienošanos izvērtēšanas Padome uzskata, ka Lēmums 2014/512/KĀDP būtu jāatjauno vēl uz sešiem mēnešiem, lai dotu Padomei iespēju turpināt izvērtēt to īstenošanu.

(5)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2014/512/KĀDP,

(1)

2018. gada 28. septembrī Eiropas Komisija (“Komisija”), pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, sāka antidempinga izmeklēšanu par Ziemeļmaķedonijas, Krievijas un Turcijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes metinātu dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) cauruļvadu, cauruļu un dobo profilu ar kvadrātveida vai taisnstūrveida šķērsgriezumu, izņemot caurules, kuras izmanto naftas vai gāzes cauruļvados, un urbumu nostiprināšanas caurules, sūkņu un kompresoru caurules, ko izmanto naftas un gāzes urbumu urbšanā, (“dobie profili”) importu Savienībā. Paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) tā publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad Eiropas Savienības Metinātu tērauda cauruļu nozares aizsardzības komiteja (“sūdzības iesniedzējs”) 2018. gada 14. augustā Savienības ražotāju vārdā iesniedza sūdzību. Sūdzības iesniedzēja pārstāvētie uzņēmumi saražo vairāk nekā 40 % no kopējā Savienībā izgatavoto dobo profilu ražošanas apjoma. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

2018. gada 20. decembrī sūdzības iesniedzējs, ievērojot pamatregulas 14. panta 5. punktu, iesniedza attiecīgo valstu izcelsmes importa reģistrēšanas pieprasījumu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka importa apjoms no attiecīgajām valstīm ir ievērojami palielinājies, ja salīdzina:

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas pieteikties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt par izmeklēšanas sākšanu Komisija konkrēti informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Ziemeļmaķedonijas, Krievijas un Turcijas iestādes, zināmos importētājus, tirgotājus, kā arī zināmās ieinteresētās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijas dienestos un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu izveidot ieinteresēto personu izlasi.

(7)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā ir izveidojusi Savienības ražotāju pagaidu izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz periodā no 2017. gada jūlija līdz 2018. gada jūnijam Savienībā saražotā līdzīgā ražojuma apjomu un ģeogrāfisko izkliedētību. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi. Viens no pagaidu izlasē iekļautajiem ražotājiem informēja Komisiju, ka tas nevar atbildēt uz anketas jautājumiem un tāpēc negrib tikt iekļauts Savienības ražotāju izlasē. Līdz ar to Komisija nolēma pārskatīt Savienības ražotāju izlasi, šo ražotāju aizstājot ar ražošanas apjoma ziņā nākamo lielāko Savienības ražotāju. Galīgajā izlasē iekļautie uzņēmumi saražo vairāk nekā 30 % no līdzīgā ražojuma lēstā ražošanas apjoma Savienībā, un tika uzskatīts, ka izlasē ir reprezentēta Savienības ražošanas nozare.

(8)

Lai varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus Savienībā sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu precizēto informāciju.

(9)

Komisijai pieteicās divpadsmit nesaistītie importētāji, četri no tiem deklarēja importu no attiecīgajām valstīm izmeklēšanas periodā, sniedza prasīto informāciju un arī piekrita tikt iekļauti izlasē. Ievērojot pamatregulas 17. panta 1. punktu, Komisija izveidoja izlasi no trim importētājiem pēc vislielākā importa apjoma Savienībā un to ģeogrāfiskās atrašanās vietas Savienībā. Ievērojot pamatregulas 17. panta 2. punktu, par atlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem ieinteresētajiem importētājiem. Piezīmes sniegtas netika.

(10)

Lai varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, Komisija aicināja visus ražotājus eksportētājus Ziemeļmaķedonijā, Krievijā un Turcijā sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu precizēto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ziemeļmaķedonijas, Krievijas un Turcijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā apzināt, ja tādi ir, citus ražotājus eksportētājus savā valstī, kuri gribētu piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(11)

Prasīto informāciju sniedza un iekļaušanai izlasē piekrita desmit ražotāji eksportētāji Turcijā, trīs – Ziemeļmaķedonijā un divi – Krievijā.

(12)

Ņemot vērā ierobežoto ražotāju eksportētāju skaitu Ziemeļmaķedonijā un Krievijā, Komisija izlēma, ka minētajās divās valstīs atlase nav vajadzīga.

(13)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem Turcijā, ievērojot pamatregulas 17. panta 1. punktu, Komisija izveidoja izlasi no trim Turcijas ražotājiem eksportētājiem pēc lielākā reprezentatīvā eksporta apjoma uz Savienību, ko atvēlētajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem ieinteresētajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgo valstu iestādēm. Piezīmes sniegtas netika.

(14)

Viens ražotājs eksportētājs Turcijā pieprasīja atsevišķu pārbaudi, ko paredz pamatregulas 17. panta 3. punkts. Ņemot vērā 97. apsvērumā izklāstītos secinājumus, nebija vajadzības šo pieprasījumu izskatīt sīkāk.

(15)

Procedūras sākšanas dienā Komisija tiešsaistē darīja pieejamas aptaujas anketas un atbildēt uz anketas jautājumiem aicināja trīs ražotājus eksportētājus, kas sadarbojās, Ziemeļmaķedonijā, divus ražotājus eksportētājus, kas sadarbojās, Krievijā, trīs izlasē iekļautos ražotājus eksportētājus Turcijā, četrus izlasē iekļautos Savienības ražotājus un trīs izlasē iekļautos nesaistītos importētājus.

(16)

Atbildes uz jautājumiem tika saņemtas no trim ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Ziemeļmaķedonijā, viena ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, Krievijā, trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un viena ražotāja eksportētāja, kurš pieprasīja atsevišķu pārbaudi, Turcijā, četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un trim izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem. Viens ražotājs eksportētājs Krievijā nesniedza atbildi un paziņoja, ka sadarboties nevēlas.

(17)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju un ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādos uzņēmumos:

(18)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(19)

Attiecīgais ražojums ir tādi Ziemeļmaķedonijas, Krievijas un Turcijas izcelsmes metināti dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) cauruļvadi, caurules un dobie profili ar kvadrātveida vai taisnstūrveida šķērsgriezumu, izņemot caurules, kuras izmanto naftas vai gāzes cauruļvados, un urbumu nostiprināšanas caurules, sūkņu un kompresoru caurules, ko izmanto naftas un gāzes urbumu urbšanā, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 7306 61 92 un 7306 61 99 (“attiecīgais ražojums”).

(20)

Dobos profilus izmanto ļoti dažādiem lietojumiem, piemēram, būvniecības nozarē būvstruktūru un balsta vajadzībām, pārvietošanas iekārtās, darbgaldos, automobiļu rūpniecībā, lauksaimniecības tehnikā un aprīkojumā un citos tamlīdzīgos nolūkos.

(21)

Izmeklēšana parādīja, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos izmanto vieniem un tiem pašiem pamatlietojumiem:

(22)

Tāpēc Komisija lēma, ka minētie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(23)

Ziemeļmaķedonijā bija trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās izmeklēšanā, proti, FZC 11 Oktomvri AD (“FZC”), IGM-Trade Ilija I dr. d.o.o. (“IGM”) un Metalopromet Dooel (“Metalopromet”).

(24)

Lai aprēķinātu normālo vērtību, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 2. punktu, vispirms pārbaudīja, vai kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjomu uzskata par reprezentatīvu, ja katram ražotājam eksportētājam līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no tā kopējā pārskatāmā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(25)

Viena ražotāja eksportētāja, proti, FZC, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē.

(26)

Tā kā līdzīgais ražojums iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos, Komisija normālo vērtību FZC noteica, ievērojot pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(27)

Ja kāda ražojuma veida pārdošana nebija rentabla, šā veida ražojuma normālā vērtība tika noteikta, līdzīgā ražojuma, ko ražojis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

Ja ražojuma veida pārdošana bija rentabla, tad tika aprēķināta šā veida saliktā normālā vērtība, izmantojot konkrētā veida PVA un peļņu, nevis vidējo svērto PVA un peļņu.

(28)

IGM un Metalopromet gadījumā Komisija, pamatojoties uz 24. apsvērumā aprakstīto reprezentativitātes pārbaudi, konstatēja, ka līdzīgā ražojuma iekšzemes tirgū pārdotais apjoms kopumā bijis reprezentatīvs.

(29)

Tad Komisija noteica neatkarīgiem pircējiem veikto rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru iekšzemes tirgū, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(30)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz viena ražojuma veida faktisko cenu iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai tā pārdošana ir rentabla, ja:

(31)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas IP laikā veiktās minētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība.

(32)

Gadījumā, kad no visa pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū rentabli bijuši mazāk nekā 80 % vai vidējā svērtā pārdošanas cena bijusi mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību aprēķināja kā tikai rentablās pārdošanas vidējo svērto vērtību.

(33)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots vai tika pārdots nepietiekamā daudzumā parastā tirdzniecības apritē vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu, kā paskaidrots 27. apsvērumā.

(34)

Par dažiem ražojuma veidiem izmeklēšanā tika konstatēts, ka IGM un Metalopromet gadījumā līdzīgā ražojuma veids parastā tirdzniecības apritē pārdots netika vai tā pārdošanas apjoms bija nepietiekams vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos. Minētajiem ražojuma veidiem normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu. Pārējiem ražojuma veidiem normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenām iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(35)

Piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka iepriekš aprakstītā normālās vērtības aprēķina metode nav konsekventa. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis izmantot salikto normālo vērtību (pretstatā pārdošanai iekšzemes tirgū) visiem eksportētājiem Ziemeļmaķedonijā īpaši tāpēc, ka iekšzemes tirgus Ziemeļmaķedonijā izmēra, finansiālo iespēju un konkurences apstākļu dēļ nav reprezentatīvs kritērijs salīdzinājumam ar pārdošanas apjomu Savienības tirgū.

(36)

Komisija norāda, ka normālās vērtības aprēķinā tās pieeja konsekventi atbilda pamatregulas 2. pantā noteiktajai metodikai. Neņemt vērā cenas gadījumos, kad parastā tirdzniecības apritē pārdotais apjoms bijis pietiekami liels, – kā ierosinājis sūdzības iesniedzējs – būtu pretrunā minētajam noteikumam. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(37)

Visi trīs ražotāji eksportētāji Ziemeļmaķedonijā attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, izmantojot faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, kad attiecīgo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību.

(38)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā atlaides, kravas apstrādes, iekraušanas un papildizmaksas, transporta izmaksas, kredītizmaksas, bankas pakalpojumu maksu, iepakošanas izmaksas un komisijas maksu.

(40)

Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(41)

Ziemeļmaķedonijas sadarbības līmenis bija augsts, jo izmeklēšanas periodā ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksports veidoja gandrīz 100 % no kopējā eksporta uz Savienību. Tādējādi dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa vērtības, ir šādas:

(42)

Tā kā dempinga starpība diviem no trim izlasē iekļautajiem Ziemeļmaķedonijas ražotājiem eksportētājiem bija zem pamatregulas 9. panta 3. punktā noteiktās de minimis robežvērtības, Komisija pārbaudīja, vai vidējā svērtā valsts mēroga dempinga starpība minēto robežvērtību pārsniedz.

(43)

Valsts mēroga dempinga starpību aprēķināja kā vidējo svērto dempinga starpību, kas noteikta visiem Ziemeļmaķedonijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Dempinga apjoms, kas izteikts procentos no ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta CIF vērtības, bija 2,9 % kas pārsniedz iepriekš noteikto 2 % de minimis robežvērtību.

(44)

Izmeklēšanā sadarbojās viens Krievijas ražotājs eksportētājs, proti, PAO Severstal (“Severstal”).

(45)

Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 2. punktu, vispirms pārbaudīja, vai Severstal kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no tā attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Šādi noteiktais Severstal līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(46)

Tad Komisija noteica neatkarīgiem pircējiem veikto rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru iekšzemes tirgū, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(47)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz viena ražojuma veida faktisko cenu iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai tā pārdošana ir rentabla, ja:

(48)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas IP laikā veiktās minētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība.

(49)

Gadījumā, kad no visa pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū rentabli bijuši mazāk nekā 80 % vai vidējā svērtā pārdošanas cena bijusi mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību aprēķināja kā tikai rentablās pārdošanas vidējo svērto vērtību.

(50)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots vai tika pārdots nepietiekamā daudzumā parastā tirdzniecības apritē vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu, kā paskaidrots 27. apsvērumā.

(51)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka vienīgajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, dažu ražojuma veidu normālā vērtību bija noteikta, pamatojoties uz vidējo svērto cenu visam attiecīgā ražojuma veida pārdošanas apjomam iekšzemes tirgū IP laikā, savukārt dažiem ražojuma veidiem to noteica, pamatojoties uz iekšzemes tirgus cenām parastā tirdzniecības apritē, bet citiem ražojuma veidiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu aprēķināja salikto normālo vērtību.

(52)

Severstal pārdošanai uz Savienību izmeklēšanas periodā izmantoja trīs pārdošanas kanālus. Tādējādi tas ar saistīto importētāju Savienībā un ar saistītā tirgotāja Šveicē starpniecību pārdeva attiecīgo ražojumu tieši pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā.

(53)

Gadījumā, kad ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā vai pārdošanu veica ar saistītā Šveices tirgotāja starpniecību, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību.

(54)

Eksporta cena pārdošanai ar saistīto importētāju starpniecību tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Koriģēja cenu, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, ieskaitot PVA izdevumus, un peļņu.

(55)

Lai noteiktu atbilstošu peļņas līmeni, Komisija izvērtēja no trim izlasē iekļautajiem importētājiem apkopoto informāciju. Izmeklēšanā tika atklāts, ka divi no izlasē iekļautajiem importētājiem tomēr darbojās kā ļoti dažādu, galvenokārt Savienības iepirktu, preču izplatītāji, un attiecīgā ražojuma imports ir tikai ļoti maza daļa no to darījumdarbības. Neviens no uzņēmumiem no savas kopējās darbības nevarēja nodalīt peļņas normu, kas saistīta ar tā veiktajām importa darbībām. Tāpēc minēto uzņēmumu peļņas norma neatspoguļoja šo uzņēmumu darbību, kura saistīta ar attiecīgā ražojuma importu un tālākpārdošanu. Trešā nesaistītā importētāja pamatdarbība bija attiecīgā ražojuma imports un tālākpārdošana, un tāpēc norādītā peļņas norma pienācīgi atspoguļoja šo darbību. Tādējādi, lai aprēķinātu eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, tika izmantota šā importētāja peļņas norma. Peļņas norma bija [2 %–6 %].

(56)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar vienīgā ražotāja eksportētāja eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā transporta, kravas apstrādes, iekraušanas un papildizmaksas, apdrošināšanas, iesaiņošanas izmaksas, kredītizmaksas, ievedmuitas maksājumus, bankas pakalpojumu maksu, atlaides un komisijas maksu.

(58)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 10. punkta g) apakšpunktu, arī pieprasīja korekciju sakarā ar negatīvām kredīta izmaksām eksporta pārdošanai euro. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pārdošana uz Savienību notika euro un euro vidējā LIBOR likme IP laikā bija negatīva. Komisija norāda, ka, izdarot kredītizmaksu korekcijas saskaņā ar 2. panta 10. punkta g) apakšpunktu, mērķis ir ņemt vērā kredītnoteikumus, par kuriem pārdevējs un pircējs vienojušies līguma slēgšanas vai pārdošanas laikā. Nosakot cenu, šo faktoru ņēma vērā neatkarīgi no faktiskajām izmaksām vai šajā pārdošanā gūtās peļņas, jo brīdī, kad cenu noteica līgumiski, šos izdevumus vai peļņu nevarēja ņemt vērā. Katrā ziņā un neskarot iepriekš minēto, uzņēmums neparādīja, ka šis faktors ietekmējis cenu un cenu salīdzināmību, un tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(59)

Par eksporta pārdošanu, kas veikta ar saistītā tirgotāja Šveicē starpniecību, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Šveices tirgotājs, ar kuru tas izveidoja vienu saimniecisku vienību, darbojās kā tā iekšējā pārdošanas nodaļa. Ražotājs eksportētājs uzsvēra, ka Šveices tirgotājs ir tā 100 % meitasuzņēmums, kas atbild par attiecīgā ražojuma pārdošanu uz Savienību. Šā iemesla dēļ ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, uzskata, ka Komisijai nevajadzēja koriģēt tā eksporta cenu, lai ņemtu vērā komisijas maksu.

(60)

Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka starp mātesuzņēmumu un tirgotāju Šveicē nebija ekskluzīvu attiecību attiecībā uz pārdošanu uz Savienību, un grupā ir arī citas vienības (ieskaitot ražotāju eksportētāju, kurš arī pārdeva tieši), kas nodarbojas ar eksportu uz Savienību. 52. apsvērumā norādīts, ka mātesuzņēmumam Krievijā bija trīs atšķirīgi attiecīgā ražojuma eksporta kanāli uz Savienību. Tādēļ Komisija secināja, ka ražotājs eksportētājs nav uzskatāms par tā saistītā uzņēmuma Šveicē integrētu un iekšēju pārdošanas nodaļu, kas ļautu šīs divas juridiskās personas uzskatīt par vienotu saimniecisku vienību. Tā vietā Komisija uzskatīja, ka uzņēmumu saistība izpaužas tādējādi, ka viens uzņēmums darbojas kā aģents, saņemot komisijas maksu pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta nozīmē. Tādējādi apgalvojums, ka ražotājs eksportētājs un tā saistītais tirgotājs Šveicē ir vienota saimnieciska vienība tika noraidīts. Tāpēc, ievērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, eksporta cena tika koriģēta, atņemot komisijas maksu. Komisijas maksas aprēķins tika balstīts uz tirgotāja PVA un samērīgu peļņas normu, kura noteikta 55. apsvērumā, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza nesaistītie importētāji Savienībā.

(61)

Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(62)

Krievijas sadarbības līmenis bija augsts, jo ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksports IP laikā bija aptuveni 85 % no kopējā eksporta uz Savienību. Tādējādi dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa vērtības, ir šāda:

(63)

Krievija sadarbības līmenis bija augsts, tāpēc valsts mēroga dempinga starpība tika nolikta vienā līmenī ar dempinga starpību, kura noteikta ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās.

(64)

Sūdzības iesniedzējs savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu apgalvoja, ka būtu vajadzējis, lai Komisija valsts mēroga dempinga starpību nevis nosaka vienā līmenī ar dempinga starpību, kura noteikta vienīgajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bet gan aprēķina valsts mēroga dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(65)

Sūdzības iesniedzējs savu apgalvojumu, ka nebūtu taisnīgi noteikt valsts mēroga starpību, pamatojoties uz konstatējumiem attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, sīkāk nepaskaidroja, un sava apgalvojuma pamatošanai papildu informāciju vai pierādījumus nesniedza. 62. apsvērumā norādīts, ka Krievijas sadarbības līmenis bija augsts un sniegtie dati tika uzskatīti par reprezentatīviem neatkarīgi no tā, vai minēto eksportu veica viens vai vairāki Krievijas ražotāji eksportētāji. Turklāt pat tad, ja Komisija atlikušā maksājumu aprēķinam būtu izmantojusi tos ražojuma veidus, kurus ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, eksportēja visvairāk, valsts mēroga starpība būtu bijusi mazāka par de minimis. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(66)

Tā kā valsts mēroga dempinga starpība bija negatīva, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu dobo profilu importa no Krievijas izmeklēšana būtu jāizbeidz, pasākumus nenosakot.

(67)

Izmeklēšanā sadarbojās desmit ražotāji eksportētāji Turcijā. 13. apsvēruma norādīts, ka Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem: Noksel Celik Boru Sanayi, Tosçelik Profil ve Sac Endüstrisi un Yücel Boru ve Profil Endüstrisi.

(68)

Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 2. punktu, vispirms pārbaudīja, vai katra ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no tā kopējā attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, šādi noteiktais līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(69)

Tad Komisija noteica neatkarīgiem pircējiem veikto rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru iekšzemes tirgū, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(70)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz viena ražojuma veida faktisko cenu iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai tā pārdošana ir rentabla, ja:

(71)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas IP laikā veiktās minētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība.

(72)

Gadījumā, kad no visa pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū rentabli bijuši mazāk nekā 80 % vai vidējā svērtā pārdošanas cena bijusi mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību aprēķināja kā tikai rentablās pārdošanas vidējo svērto vērtību.

(73)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots vai tika pārdots nepietiekamā daudzumā parastā tirdzniecības apritē vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu, kā paskaidrots 27. apsvērumā.

(74)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka triju ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, normālo vērtību dažiem ražojuma veidiem noteica, pamatojoties uz vidējo svērto cenu visam attiecīgā ražojuma veida pārdošanas apjomam iekšzemes tirgū IP laikā, dažiem ražojuma veidiem – pēc iekšzemes tirgus cenām parastā tirdzniecības apritē, bet citiem ražojuma veidiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu aprēķināja salikto normālo vērtību.

(75)

Visi trīs ražotāji eksportētāji Turcijā attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpēc eksporta cenas noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, izmantojot faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, kad attiecīgo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību.

(76)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar triju ražotāju eksportētāju eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(77)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības transporta, kravas apstrādes, kredītizmaksās, komisijas maksā, iepakošanas izmaksās, bankas pakalpojumu maksā un gada beigu rabata izmaksās.

(78)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, ievērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu, būtu jākoriģē normālā vērtība sakarā ar ievešanas pārstrādei sistēmu, kas paredz, ka nodokli par importētajiem izejresursiem nemaksā tad, ja gatavo ražojumu eksportē tiem līdzvērtīgā daudzumā. Lai gan ražotājs eksportētājs parādīja, ka par dažiem izejresursiem, kurus būtu varēts iestrādāt eksportētajā ražojumā, nodokli tas nemaksāja, tas tomēr neparādīja, ka līdzvērtīgs nodoklis tika samaksāts par izejresursiem, kas iestrādāti iekšzemes tirgum paredzētajā gatavajā ražojumā. Tādējādi ražotājs eksportētājs neparādīja, ka ievešanas pārstrādei sistēma ietekmē cenu salīdzināmību, tā ka šis apgalvojums tika noraidīts.

(79)

Sūdzības iesniedzējs savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pietiekamu paskaidrojumu par to, kā eksportētājs izmanto ievešanas pārstrādei sistēmu, un par tās ietekmi uz dempinga starpību. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka pastāv vēl citi neskaidri jautājumi, taču tos neminēja.

(80)

Komisija norāda, ka 78. apsvērumā gribēja paskaidrot korekcijas pieprasījumu un iemeslus tā noraidīšanai, nevis to, ka ražotāji eksportētāji izmanto ievešanas pārstrādei sistēmu. Ievešanas pārstrādei sistēmas izmantošana pati par sevi dempinga aprēķinus neietekmē. Tā ir būtiska tikai gadījumos, kad tā ietekmē normālās vērtības un eksporta cenu salīdzināmību. Tomēr 78. apsvērumā paskaidrots, ka šis nav tas gadījums. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(81)

Sūdzības iesniedzējs 2019. gada 26. martā iesniegtajā informācijā apgalvoja, ka ražojuma veidiem, kas, kā apgalvots, esot vienādi un ko pārdod Savienībā un iekšzemes tirgū, ir atšķirīgas fizikālās īpašības, jo Turcijas ražotāji eksportētāji izmanto vienus standartus (EN 10219) pārdošanai uz Savienību un citus (TS 5314) – pārdošanai iekšzemes tirgū. Sūdzībā norādīts, ka Turcijas standarts izvirza no Savienības standarta būtiski atšķirīgu daudzuma pielaidi. Tas nozīmē, ka Turcijas ražotāju eksportētāju ziņotie nominālie daudzumi būtiski kropļoja faktiskos nosūtītos daudzumus un līdz ar to uzrādītās vienības cenas. Dempinga starpība tādējādi būtu mākslīgi zemā līmenī. Tāpēc, lai likvidētu kropļojumu, normālā vērtība būtu jākoriģē uz augšu.

(82)

Sūdzības iesniedzēja apgalvojums pamatots uz diviem pieņēmumiem: i) ražotāji eksportētāji izmanto standartu TS 5314 pārdošanai iekšzemes tirgū un ii) dempinga aprēķina pamatā ir nominālais, nevis faktiskais svars. Abus pieņēmumus apstrīdēja ražotāji eksportētāji 2019. gada 26. martā un 1. un 2. aprīlī sniegtajā informācijā, norādot, ka i) IP laikā tie standartu TS 5314 neizmantoja un ii) to atbildēs uz aptaujas anketas jautājumiem sniegto datu pamatā ir faktiskais, nevis nominālais svars. Komisija abus faktorus pārbaudīja un apstiprināja.

(83)

Šo apgalvojumu sūdzības iesniedzējs atkārtoja 2019. gada 5. aprīlī iesniegtajā informācijā, norādot, ka ražotāji eksportētāji varētu būt ievērojuši standartu TS 5314 nevis IP, bet citā laikā. Sūdzības iesniedzējs apšaubīja konstatējumu, ka Turcijas uzņēmumi neievēro Turcijas standartus, kad veic pārdošanu savā iekšzemes tirgū. Sūdzības iesniedzējs apšaubīja arī faktiskā svara mērīšanas un aprēķina metodi.

(84)

Komisija apstiprināja, ka pārbaudes apmeklējumu laikā ar ražotājiem eksportētājiem pārrunāts standartu lietojums un ražojuma svars. Iepriekšējās šā ražojuma izmeklēšanās minētās problēmas jau tika apzinātas, un šajā izmeklēšanā tām pievērsta sevišķa uzmanība. Tāpēc sūdzības iesniedzēja apgalvojums tika noraidīts.

(85)

Sūdzības iesniedzējs savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu atkārtoti apgalvoja, ka Turcijas ražotāji eksportētāji pārrēķina svaru pēc konkrētiem standartiem, tā ka atkarā no izmantotā standarta tiek iegūta atšķirīga galīgā cena par tonnu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami paskaidrojusi, kā tika pārbaudīta faktiskā, nevis teorētiskā svara izmantošana ražotāju eksportētāju rēķinos.

(86)

84. apsvērumā paskaidrots, ka Komisija pārbaudīja, ka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji savā atbildē uz antidempinga anketas jautājumiem norādīja faktisko svaru attiecīgajam ražojumam un līdzīgajam ražojumam, ko pārdod uz Savienību un iekšzemes tirgū. Komisija izveidoja izlasi no rēķiniem, kas izsniegti pircējiem iekšzemes tirgū un pircējiem Savienībā, un novērtēja svaru, pamatojoties uz kravas dokumentāciju un kravas rēķiniem, kā arī uz muitas deklarācijām par pārdošanu Savienības pircējiem. Pārbaudē apstiprinājās, ka ražotāji eksportētāji ir ziņojuši pārdotā ražojuma faktisko, nevis uz standartu balstītu teorētisko svaru.

(87)

Sūdzības iesniedzējs 2019. gada 15. aprīļa iesniegtajā informācijā vēl apgalvoja, ka no tirgus informācijas izriet, ka Turcijas eksportētāji rēķinus uzpircējiem Apvienotajā Karalistē gan izsniedz, pamatojoties uz EN 10219, bet faktiski dobos profilus ražo atbilstīgi BS 4848 un sūta uz Apvienoto Karalisti. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka šādā gadījumā rēķinā uzrādītais teorētiskais svars būtu bijis izkropļots. Tas apgalvoja, ka kropļojumi rodas tādēļ, ka i) nominālais svars ir balstīts uz garumu, kas reizināts ar vienas garuma vienības nominālo svaru; un ii) rēķinos uzrādītais EN standarts pieļauj mazāku kilogramu daudzumu metrā (3,30) nekā ražošanā faktiski piemērotais BS standarts (3,45 kg/m). Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, lai šo kropļojumu koriģētu, Apvienotās Karalistes pārdošanas cena ir jāsamazina par vidēji 3,5 %.

(88)

Komisija norāda, ka sūdzības iesniedzējs par šādu praksi nav sniedzis nekādus pierādījumus. Izmeklēšanas laikā Komisija neguva pierādījumus, kas šo praksi pamatotu. Turklāt 82. apsvērumā minēts, ka Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji savā atbildē uz antidempinga anketas jautājumiem norādīja faktisko svaru attiecīgajam ražojumam un līdzīgajam ražojumam, ko pārdod uz Savienību un iekšzemes tirgū. Dempinga aprēķinos tika izmantots šis faktiskais, nevis teorētiskais svars. Tādējādi arī šis sūdzības iesniedzēja apgalvojums tika noraidīts.

(89)

Sūdzības iesniedzējs savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu vēlreiz pieminēja savu 87. apsvērumā rezumēto apgalvojumu, ka rēķinā tika norādīts standarts EN 10219, bet pārdotie ražojumi atbilst standartam BS 4848, kā rezultātā, iespējams, rodas nominālā svara starpība. Sūdzības iesniedzējs piedevām apgalvoja, ka ir sniedzis pierādījumus, kas parāda šādu praksi.

(90)

Sūdzības iesniedzēja minētie pierādījumi rāda, ka importētāji piedāvā ražojumus, kas atbilst BS 4848, nevis to, ka ražojumu rēķinā norādītais standarts ir EN 10219. Tomēr, kā paskaidrots iepriekš, pat tādā gadījumā dempinga aprēķins būtu bijis balstīts uz faktisko, nevis nominālo svaru. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(91)

Piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka Turcijas ražotāju izmaksu struktūra atšķiras no Savienības ražotāju izmaksu struktūras un ka šī atšķirība būtu jāņem vērā, aprēķinot dempinga starpību.

(92)

Tiek atgādināts, ka dempinga starpības noteikšanā nav juridiska pamata ņemt vērā atšķirību attiecīgo ražotāju eksportētāju un Savienības ražošanas nozares izmaksu struktūrā. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(93)

Kāda ieinteresētā persona savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu apgalvoja, ka Turcijas normālo vērtību ietekmē starpība starp Turcijas iekšzemes tirgum ražotā līdzīgā ražojuma izejmateriālu cenu un eksporta tirgum ražotā attiecīgā ražojuma izejmateriālu cenu. Šī persona īpaši apgalvoja, ka Turcijas eksportētāji iekšzemes tirgum izmanto dārgākus izejmateriālus nekā eksporta tirgiem.

(94)

Atbildot uz šīm piezīmēm, Komisija ņēma vērā šādus apsvērumus. Tā atgādināja, ka pamatregulas 2. panta 10. punktā pieļautās korekcijas varēja veikt tikai, lai ņemtu vērā atšķirības, kuras ietekmē cenu salīdzināmību, nevis izmaksu salīdzināmību. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka ieinteresētā persona, kura to bija apgalvojusi, nav sniegusi pierādījumus par iekšzemes tirgum paredzētā ražojuma un eksportētā ražojuma izmaksu atšķirībām. Katrā gadījumā Komisija norādīja, ka pierādījumi, kas šo apgalvojumu pamatotu, izmeklēšanā netika atklāti, tā ka ieinteresētās personas piezīmes palika nepamatotas. Turklāt ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus, ka šāda izmaksu starpība, kuras nav, būtu atspoguļota ražojuma pārdošanas cenā tā, ka tiktu ietekmēta normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināmība. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(95)

Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(96)

Turcijas sadarbības līmenis bija augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā eksports veidoja gandrīz 100 % no kopējā eksporta uz Savienību. Tādējādi dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa vērtības, ir šādas:

(97)

Tā kā dempinga starpība vienam ražotājam eksportētājam bija negatīva un otram – zem pamatregulas 9. panta 3. punktā noteiktās de minimis robežvērtības, Komisija pārbaudīja, vai vidējā svērtā valsts mēroga dempinga starpība minēto robežvērtību pārsniedza.

(98)

Valsts mēroga starpību aprēķināja kā izlasē iekļautajiem uzņēmumiem noteikto vidējo svērto dempinga starpību. Šādi aprēķinātā dempinga starpība, kas izteikta procentos no izlases eksporta CIF vērtības, bija – 0,03 %.

(99)

Tā kā valsts mēroga dempinga starpība bija negatīva, dobo profilu importa no Turcijas izmeklēšana būtu jāizbeidz, pasākumus nenosakot.

(100)

Ņemot vērā šo secinājumu, pieprasījumam veikt atsevišķu pārbaudi, kas minēta 14. apsvērumā, vairs nav pamata.

(101)

Ieinteresētās personas savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu apgalvoja, ka Rumānija, atrodoties salīdzinoši nelielā attālumā no Turcijas, ir īpaši neaizsargāta pret importu no šīs valsts. Ieinteresētā persona apgalvoja, ka, aprēķinot dempinga starpību, būtu jāņem vērā šī īpašā Rumānijas tirgus situācija.

(102)

Tomēr tā nepaskaidroja, kā dempinga starpības aprēķina vajadzībām varētu tikt veikts šāds konkrētās valsts novērtējums saskaņā ar pamatregulas noteikumiem. Lai savu apgalvojumu pamatotu, šī ieinteresētā persona sniedza argumentus, kuri tik tiešām attiecās uz kaitējumu un Savienības interešu aspektiem, nevis uz dempingu. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(103)

Kāds Turcijas ražotājs eksportētājs savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu apgalvoja, ka tā faktiskā dempinga starpība būtu de minimis, ja Komisija ražojuma veidu salīdzinājumam būtu izmantojusi detalizētāku struktūru, īpaši norādot profilu faktisko izmēru un biezumu, nevis tos sagrupētu. Šis arguments jau tika izvirzīts izmeklēšanas laikā. Sākotnēji pamatojot šo argumentu, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka dobu profilu cena mainās atkarā no izmēriem un biezuma.

(104)

Komisija norādīja, ka dobu profilu cena, ja tās pamatā ir garums (t. i., cena metrā), patiesi ievērojami atšķiras atkarā no izmēriem un biezuma. Šī atšķirība nav tik būtiska gadījumā, kad dobie profili tiek pārdoti pēc svara (t. i., cena kilogramā). Dempinga aprēķins pamatojās uz cenām kilogramā, un tādējādi sagrupēšana pēc izmēriem un biezuma bija pamatota. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(105)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ražoja vairāk nekā 40 ražotāji Savienībā. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(106)

Izmeklēšanas periodā Savienības kopējais ražošanas apjoms tika noteikts, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzībā ietverto informāciju, un pārbaudītiem datiem, kas iegūti no Eiropas Tērauda cauruļu ražotāju asociācijas. Tādējādi izmeklēšanas periodā Savienības kopējais ražošanas apjoms bija 3,4 miljoni tonnu.

(107)

7. apsvērumā norādīts, ka izlasē tika iekļauti četri Savienības ražotāji, kuri ražo vairāk nekā 30 % no līdzīgā ražojuma Savienības kopējā ražošanas apjoma.

(108)

Pamatojoties uz Eurostat datiem, Komisija noteica patēriņu Savienībā pēc Savienības ražotāju kopējā pārdošanas apjoma Savienībā un kopējā importa no trešām valstīm. Izmeklēšanas periodā patēriņš Savienībā bija 4 251 597 tonnas.

(109)

63. un 96. apsvērumā paskaidrots, ka Krievijā un Turcijā izmeklēšana konstatēja valsts mēroga de minimis dempinga starpību, izmeklēšana attiecībā uz šīm valstīm tāpēc būtu jāizbeidz.

(110)

Konstatēts, ka Ziemeļmaķedonijā valsts mēroga dempinga starpība ir 2,9 %. Tomēr tikai importu, ko īstenoja uzņēmums FZC, var uzskatīt par importu par dempinga cenām, jo saskaņā ar 41. un 42. apsvērumu dempinga starpības pārējiem diviem uzņēmumiem bija zem pamatregulas 9. panta 3. punktā noteiktā 2 % de minimis robežvērtības.

(111)

Izmeklēšanas periodā imports par dempinga cenām no Ziemeļmaķedonijas bija [15 000–25 000] tonnu. Tas veidoja [0,35 %–0,59 %] no Savienības patēriņa un [1,60 %–2,66 %] no visa attiecīgā ražojuma importa Savienībā izmeklēšanas periodā.

(112)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu kaitējumu parasti uzskata par nenozīmīgu, ja attiecīgā importa apjoms ir mazāks par pamatregulas 5. panta 7. punktā norādītajiem apjomiem. Savukārt 5. panta 7. punktā norādīts, ka gadījumā, kad nav apjomu kumulācijas, šādu apjomu tirgus daļai ir jābūt vismaz 1 % no attiecīgā ražojuma patēriņa Savienībā.

(113)

109. apsvērumā norādīts, ka šajā izmeklēšanā attiecīgā ražojuma importa tirgus daļa bija [0,35 %–0,59 %] no Savienības patēriņa un ir mazāka par 9. panta 3. punktā prasīto tirgus daļu.

(114)

Tādējādi un neguvusi pierādījumus par pretējo, Komisija secina, ka kaitējums būtu jāuzskata par nenozīmīgu, jo importa par dempinga cenām apjoms no Ziemeļmaķedonijas ir mazāks nekā pamatregulas 5. panta 7. punktā noteiktais apjoms.

(115)

Ņemot vērā nenozīmīgo kaitējumu (ja tāds ir), izmeklēšana attiecībā uz dobu profilu importu no Ziemeļmaķedonijas saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu būtu jāizbeidz, pasākumus nenosakot.

(116)

Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu jāizbeidz antidempinga procedūra attiecībā uz Ziemeļmaķedonijas Republikas, Krievijas un Turcijas izcelsmes dobo profilu importu.

(117)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, reģistrēšanas pieprasījumam, ko iesniedza sūdzības iesniedzējs, vairs nav pamata.

(118)

Komisijas konstatējumi tika paziņoti visām personām, un tām tika atvēlēts laiks piezīmju iesniegšanai.

(119)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās ir apstiprināti minētās slimības gadījumi savvaļas vai mājas cūku populācijā (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I līdz IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas ir diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums ir vairākkārt grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras ir jāatspoguļo minētajā pielikumā. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1031 (5) pēc nesen Lietuvā, Polijā un Rumānijā konstatētajiem Āfrikas cūku mēra gadījumiem.

(2)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1031 pieņemšanas dienas ir konstatēts vēl viens Āfrikas cūku mēra gadījums savvaļas cūku populācijā Polijā, un tas arī ir jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā.

(3)

2019. gada jūnijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums savvaļas cūku populācijā tika novērots Tomašovas apriņķī, Polijā, proti, apgabalā, kurš patlaban nav norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Polijas apgabals būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I un II daļā.

(4)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskajā attīstībā Savienībā un proaktīvi apkarotu ar slimības izplatīšanos saistītos riskus, Polijā būtu jānosaka jauni, pietiekami plaši augsta riska apgabali un tie būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I un II daļā. Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,