20.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/982

(2019. gada 5. jūnijs),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Nolīgums par Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas izveidi (“GFCM nolīgums”) nodrošina atbilstošu satvaru daudzpusējai sadarbībai ar mērķi veicināt to, lai dzīvo jūras resursu attīstība, saglabāšana, racionāla pārvaldība un optimāla izmantošana Vidusjūrā un Melnajā jūrā atbilstu līmenim, kas uzskatāms par ilgtspējīgu un rada zemu izsīkšanas risku.

(2)

Viens no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3), ir nodrošināt to, lai zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vides ziņā ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas veidā, kas atbilst ekonomisko, sociālo un nodarbinātības ieguvumu sasniegšanas un pārtikas pieejamības veicināšanas mērķiem.

(3)	Savienība, kā arī Bulgārija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Malta, Rumānija un Slovēnija ir GFCM nolīguma līgumslēdzējas puses.

(4)

Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (“GFCM”) pieņemtie ieteikumi tās līgumslēdzējām pusēm ir saistoši. Tā kā Savienība ir GFCM nolīguma līgumslēdzēja puse, minētie ieteikumi Savienībai ir saistoši, un tāpēc tie būtu jāievieš Savienības tiesību aktos, ja vien ieteikumu saturs tajos jau nav ietverts.

(5)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (4) paredz konkrētus noteikumus par zveju GFCM nolīguma apgabalā. Tā ir piemērots leģislatīvais akts, ar ko īstenot GFCM pieņemto, bet Savienības tiesību aktos vēl neietverto GFCM ieteikumu saturu.

(6)

Gadskārtējā sesijā 2015. gadā GFCM pieņēma Ieteikumu GFCM/39/2015/2 par minimālo standartu kopuma noteikšanu zvejniecībām, kurās ar grunts trali zvejo bentisko sugu krājumos Sicīlijas šaurumā. Minētie standarti ietver tehniskus saglabāšanas pasākumus attiecībā uz sārto dziļūdens garneli (Parapenaeus longirostris) un heku (Merluccius merluccius). Minētie pasākumi jau ir daļēji iekļauti Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (5) III pielikumā, kurā noteikti attiecīgo sugu minimālie saglabāšanas references izmēri. Tomēr ar Regulu (ES) Nr. 1343/2011 Savienības tiesību aktos vēl būtu jāievieš Ieteikumā 39/2015/2 iekļautie pasākumi, kas attiecas uz flotes pārvaldību.

(7)

Gadskārtējā sesijā 2015. gadā GFCM pieņēma Ieteikumu GFCM/39/2015/3, ar ko izveido pasākumu kopumu ar mērķi aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju akmeņplekstes (Psetta maxima) zvejniecībās Melnajā jūrā. Vairums minēto pasākumu jau ir paredzēti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/218 (6), Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008 (7), Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (8), Regulā (ES) Nr. 1343/2011, Regulā (ES) Nr. 1380/2013 un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 (9). Tomēr vairāki flotes pārvaldības pasākumi, kas izklāstīti Ieteikumā 39/2015/3, Savienības tiesību aktos nav ietverti un tāpēc būtu jāievieš Savienības tiesību aktos ar Regulu (ES) Nr. 1343/2011.

(8)	Gadskārtējā sesijā 2015. gadā GFCM pieņēma Ieteikumu GFCM/39/2015/4 par dzelkņu haizivs krājuma pārvaldības pasākumiem Melnajā jūrā, ieviešot attiecīgās sugas minimālo saglabāšanas references izmēru.

(9)

Gadskārtējā sesijā 2016. gadā GFCM pieņēma Ieteikumu GFCM/40/2016/4, ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zvejniecībām, kuras izmanto heka un sārtās dziļūdens garneles krājumus Sicīlijas šaurumā (12.–16. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Daži minētā daudzgadu plāna elementi jau ir paredzēti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/218 un Regulā (ES) Nr. 1380/2013. Tomēr daži citi Ieteikumā 40/2016/4 noteiktie pasākumi Savienības tiesību aktos nav ietverti un tāpēc būtu jāievieš Savienības tiesību aktos ar Regulu (ES) Nr. 1343/2011.

(10)

Gadskārtējā sesijā 2017. gadā GFCM uz divu gadu pārejas periodu pieņēma Ieteikumu GFCM/41/2017/2 par sarkanspuru pageles zvejniecību pārvaldību Alvoranas jūrā (1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Minētā ieteikuma operacionālais mērķis ir panākt, lai zvejas izraisīta sarkanspuru pageles mirstība saglabātos saskaņotu piesardzīgas pieejas references rādītāju robežās, un pēc iespējas drīzāk sasniegt vai uzturēt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(11)	Gadskārtējā sesijā 2017. gadā GFCM pieņēma Ieteikumu GFCM/41/2017/3 par zvejas lieguma apgabala izveidi Jabukas/Pomo ieplakā Adrijas jūrā.

(12)

Gadskārtējā sesijā 2017. gadā GFCM pieņēma Ieteikumu GFCM/41/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā (29. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Ieteikumā ir noteikts pārvaldības pasākumu, tehnisko pasākumu, flotes pasākumu un kontroles pasākumu kopums, kas uzskatāms par izmēģinājuma projektu ar mērķi apkarot akmeņplekstes NNN zveju Melnajā jūrā. Daži minētā daudzgadu plāna elementi jau ir paredzēti Īstenošanas regulā (ES) 2017/218, Regulā (EK) Nr. 1005/2008, Regulā (EK) Nr. 1224/2009, Regulā (ES) Nr. 1343/2011, Regulā (ES) Nr. 1380/2013 un Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011. Tomēr daži citi Ieteikumā 41/2017/4 noteiktie pasākumi Savienības tiesību aktos nav ietverti un tāpēc būtu jāievieš Savienības tiesību aktos ar Regulu (ES) Nr. 1343/2011.

(13)	Gadskārtējā sesijā 2017. gadā GFCM pieņēma Ieteikumu GFCM/41/2017/5, ar ko izveido reģionālu adaptīvu pārvaldības plānu sarkano koraļļu izmantošanai Vidusjūrā.

(14)

Gadskārtējā sesijā 2017. gadā GFCM pieņēma Ieteikumu GFCM/41/2017/8 par starptautisku kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēmu, kura darbojas ārpus valstu jurisdikcijā esošiem ūdeņiem Sicīlijas šaurumā (12.–16. ģeogrāfiskais apakšapgabals) un kurā dalībvalstis var nolemt piedalīties. Lai nodrošinātu atbilstību KZP, ir pieņemti Savienības tiesību akti, ar kuriem izveido kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, kas ietver cīņu pret NNN zvejas darbībām. Konkrētāk, ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēma, kurā izmanto visaptverošu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību KZP noteikumiem. Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenojama Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 ir izveidota Kopienas sistēma, kuras mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju. Minētajās regulās jau ir paredzēti vairāki Ieteikumā GFCM/41/2017/8 noteiktie pasākumi. Tāpēc minētie pasākumi šajā regulā nav jāiekļauj. Tomēr daži citi minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi Savienības tiesību aktos nav ietverti un tāpēc būtu jāievieš Savienības tiesību aktos ar Regulu (ES) Nr. 1343/2011.

(15)	Tāpēc Regula (ES) Nr. 1343/2011 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1343/2011

Regulu (ES) Nr. 1343/2011 groza šādi:

1)	regulas 2. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Šo regulu piemēro visām komerciālās zvejas un akvakultūras darbībām, kā arī šajā regulā īpaši paredzētos gadījumos – atpūtas zvejas darbībām, ko veic Savienības zvejas kuģi un dalībvalstu valstspiederīgie GFCM nolīguma apgabalā.”;

regulas 3. pantu groza šādi:

ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Papildus definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (*1) 4. pantā, Regulas (EK) Nr. 1967/2006 2. pantā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas (*2):

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.)."

(*2) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).”;"

pievieno šādus punktus:

“e)	“buferzona” ir zona ap zvejas lieguma apgabalu, kas paredzēta, lai nepieļautu nejaušu piekļuvi šim apgabalam, tādējādi pastiprinot ieskautās zonas aizsardzību;

f)	“kā mērķsugu zvejot sarkanspuru pageli” nozīmē veikt zvejas darbības, kurās gūtie un uz kuģa paturētie vai izkrautie sarkanspuru pageles daudzumi pēc šķirošanas veido vairāk nekā 20 % no vienā plūdmaiņu ciklā gūtās nozvejas dzīvsvara.”;

pēc 9. panta iekļauj šādu iedaļu:

“ Ia iedaļa

Zvejas lieguma apgabali nozīmīgu zivju dzīvotņu un jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzībai

9.a pants

Zvejas lieguma apgabali Sicīlijas šaurumā

Zveja ar grunts trali ir aizliegta:

zvejas lieguma apgabalā “Aventūras sēkļa austrumdaļa”, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

—	37° 23,850′ N, 12° 30,072′ E,

—	37° 23,884′ N, 12° 48,282′ E,

—	37° 11,567′ N, 12° 48,305′ E

—	37° 11,532′ N, 12° 30,095′ E;

zvejas lieguma apgabalā “Dželas baseina rietumdaļa”, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

—	37° 12,040′ N, 13° 17,925′ E,

—	37° 12,047′ N, 13° 36,170′ E,

—	36° 59,725′ N, 13° 36,175′ E,

—	36° 59,717′ N, 13° 17,930′ E;

zvejas lieguma apgabalā “Maltas sēkļa austrumdaļa”, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

—	36° 12,621′ N, 15° 13,338′ E,

—	36° 12,621′ N, 15° 26,062′ E,

—	35° 59,344′ N, 15° 26,062′ E,

—	35° 59,344′ N, 15° 13,338′ E.

9.b pants

Buferzonas Sicīlijas šaurumā

1. Ap 9.a panta 1. punktā minēto zvejas lieguma apgabalu “Aventūras sēkļa austrumdaļa” izveido buferzonu, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

—	37° 24,849′ N, 12° 28,814′ E,

—	37° 24,888′ N, 12° 49,536′ E,

—	37° 10,567′ N, 12° 49,559′ E,

—	37° 10,528′ N, 12° 28,845′ E.

2. Ap 9.a panta 2. punktā minēto zvejas lieguma apgabalu “Dželas baseina rietumdaļa” izveido buferzonu, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

—	37° 13,041′ N, 13° 16,672′ E,

—	37° 13,049′ N, 13° 37,422′ E,

—	36° 58,723′ N, 13° 37,424′ E,

—	36° 58,715′ N, 13° 16,682′ E.

3. Ap 9.a panta 3. punktā minēto zvejas lieguma apgabalu “Maltas sēkļa austrumdaļa” izveido buferzonu, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

—	36° 13,624′ N, 15° 12,102′ E,

—	36° 13,624′ N, 15° 27,298′ E,

—	35° 58,342′ N, 15° 27,294′ E,

—	35° 58,342′ N, 15° 12,106′ E.

4. Kuģi, kas šajā pantā minētajās buferzonās veic zvejas darbības ar grunts trali, nodrošina kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) signālu pārraidīšanu atbilstošā biežumā. Kuģi, kas nav aprīkoti ar VMS transponderu un plāno ar grunts trali zvejot buferzonās, ir aprīkoti ar jebkādu citu ģeolokalizācijas sistēmu, kura dod kontroles iestādēm iespēju izsekot to darbības.

9.c pants

Zvejas ierobežojumi Jabukas/Pomo ieplakas apgabalā Adrijas jūrā

1. Atpūtas zveja un zveja ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

—	43° 32,044’ N, 15° 16,501’ E,

—	43° 05,452’ N, 14° 58,658’ E,

—	43° 03,477’ N, 14° 54,982’ E,

—	42° 50,450’ N, 15° 07,431’ E,

—	42° 55,618’ N, 15° 18,194’ E,

—	43° 17,436’ N, 15° 29,496’ E,

—	43° 24,758’ N, 15° 33,215’ E.

2. Katru gadu laikā no 1. septembra līdz 31. oktobrim zveja ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

—	43° 03,477’ N, 14° 54,982’ E,

—	42° 49,811’ N, 14° 29,550’ E,

—	42° 35,205’ N, 14° 59,611’ E,

—	42° 49,668’ N, 15° 05,802’ E,

—	42° 50,450’ N, 15° 07,431’ E.

3. Katru gadu laikā no 1. septembra līdz 31. oktobrim atpūtas zveja un zveja ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

—	43° 17,436’ N, 15° 29,496’ E,

—	43° 24,758’ N, 15° 33,215’ E,

—	43° 20,345’ N, 15° 47,012’ E,

—	43° 18,150’ N, 15° 51,362’ E,

—	43° 13,984’ N, 15° 55,232’ E,

—	43° 12,873’ N, 15° 52,761’ E,

—	43° 13,494’ N, 15° 40,040’ E.

9.d pants

Kuģi, kam atļauts zvejot Jabukas/Pomo ieplakas apgabalā

1. Neskarot 9.c panta 2. un 3. punktu, komerciālas zvejas darbības, ko veic ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām, minētajos punktos norādītajos apgabalos ir atļautas tikai tad, ja kuģim ir īpaša atļauja un ja tas var pierādīt, ka tas vēsturiski ir veicis zvejas darbības attiecīgajos apgabalos.

2. Atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem 9.c panta 2. punktā minētajā apgabalā ir tiesības zvejot ne vairāk kā divas zvejas dienas nedēļā. Atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem, kas izmanto dvīņu traļus ar traļu durvīm, ir tiesības zvejot ne vairāk kā vienu zvejas dienu nedēļā.

3. Atļauju saņēmušiem kuģiem, kas zvejo ar grunts trali, 9.c panta 3. punktā minētajā apgabalā ir tiesības zvejot tikai sestdienās un svētdienās no plkst. 5.00 līdz plkst. 22.00. Atļauju saņēmušiem kuģiem, kas zvejo ar grunts tīkliem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām, ir tiesības zvejot tikai no pirmdienas plkst. 5.00 līdz ceturtdienas plkst. 22.00.

4. Kuģiem, kam 9.c panta 2. un 3. punktā minētajā apgabalā ir atļauts zvejot ar šā panta 1. punktā minēto zvejas rīku, ir zvejas atļauja, kuru to dalībvalsts izdevusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.

5. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 31. martā nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuriem tās izdevušas 1. punktā minētās atļaujas. Komisija katru gadu ne vēlāk kā 30. aprīlī paziņo GFCM sekretariātam atļauju saņēmušo kuģu sarakstu, kas sagatavots par nākamo gadu. Par katru kuģi sarakstā ir iekļauta šāda informācija:

a)	kuģa nosaukums;

b)	kuģa reģistrācijas numurs;

c)	GFCM unikālais identifikators (valsts ISO trīsburtu kods un 9 cipari, piemēram, xxx000000001);

d)	iepriekšējais nosaukums (ja ir);

e)	iepriekšējais karogs (ja ir);

f)	ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir);

g)	starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);

h)	kuģa tips, lielākais garums (LOA) un bruto tilpība (GT), un/vai reģistrētā bruto tilpība (GRT);

i)	īpašnieka(-u) un operatora(-u) vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese;

j)	galvenais(-ie) zvejas rīks(-i), ko izmanto, lai zvejotu zvejas lieguma apgabalā;

k)	sezonas laikposms, kurā atļauts zvejot zvejas lieguma apgabalā;

l)	zvejas dienu skaits, cik katram kuģim ir tiesības zvejot;

m)	apstiprinātā osta.

6. Atļauju saņēmušie zvejas kuģi nozvejas no bentiskajiem krājumiem izkrauj tikai apstiprinātās ostās. Minētajā nolūkā katra attiecīgā dalībvalsts apstiprina ostas, kurās atļauts izkraut zvejas lieguma apgabalā “Jabukas/Pomo ieplaka” gūtās nozvejas. Minēto ostu sarakstu paziņo GFCM sekretariātam un Komisijai katru gadu līdz 30. aprīlim.

7. Uz zvejas kuģiem, kuriem 9.c panta 2. un 3. punktā minētajos apgabalos ir atļauts zvejot ar šā panta 1. punktā minēto zvejas rīku, ir VMS un/vai automātiskā identifikācijas sistēma (AIS), kas darbojas pareizi, un uz kuģa esošie vai izmantotie zvejas rīki ir pienācīgi identificēti, numurēti un marķēti, pirms tiek sāktas zvejas darbības vai kuģošana minētajos apgabalos.

8. Zvejas kuģiem, kas aprīkoti ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām, bet nav saņēmuši atļauju, ir atļauts tranzītā šķērsot zvejas lieguma apgabalu, ja tie ir uzņēmuši taisnu kursu, virzās ar konstantu ātrumu, kas nav mazāks par 7 mezgliem, uz tiem darbojas VMS un/vai AIS un tie neveic nekādas zvejas darbības.

9.e pants

Telpiskie/laiciskie ierobežojumi Alvoranas jūrā

1. Ņemot vērā pieejamo zinātnisko ieteikumu, dalībvalstis var noteikt telpiskus un laiciskus ierobežojumus Alvoranas jūrā (GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēti I pielikumā), kuros zvejas darbības ir aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu sarkanspuru pageles mazuļu un/vai nārsta baru uzturēšanās apgabalus.

2. Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2020. gada 11. janvārimGFCM sekretariātam paziņo apgabalus un ierobežojumus, ko tās noteikušas.”;

regulas II sadaļas I nodaļā pievieno šādu iedaļu:

“ III iedaļa

Pagaidu aizliegums Gābesas līcī

11.a pants

Pagaidu aizliegums Gābesas līcī

Katru gadu laikā no 1. jūlija līdz 30. septembrim ir aizliegta zveja ar grunts trali zonā starp krastu un 200 metru izobatu GFCM 14. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Gābesas līcis, kas definēts I pielikumā).”;

II sadaļā iekļauj šādu nodaļu:

“ IIA NODAĻA

Pagaidu aizliegums Melnajā jūrā

14.a pants

Aizlieguma periods akmeņplekstes nārsta sezonā Melnajā jūrā

1. Katru gadu laikā no aprīļa līdz jūnijam katra attiecīgā dalībvalsts Melnajā jūrā nosaka aizlieguma periodu, kas ilgst vismaz divus mēnešus.

2. Dalībvalstis var noteikt papildu telpiskus/laiciskus ierobežojumus, kuros zvejas darbības var tikt aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu akmeņplekstes mazuļu baru uzturēšanās apgabalus.”;

iekļauj šādus pantus:

“16.ca pants

Sarkano koraļļu vākšanas aizliegumi piesardzības nolūkā

1. Kad ir sasniegts 2. un 3. punktā minētais sarkano koraļļu nozvejas robežlielums, dalībvalstis uz laiku aizliedz sarkano koraļļu zveju attiecīgajā apgabalā.

2. Nozvejas robežlielumu uzskata par sasniegtu, kad sarkano koraļļu audzes, kuru pamatnes diametrs ir mazāks par 7 mm, pārsniedz 25 % no kopējās nozvejas, kas konkrētā gadā ievākta konkrētā sarkano koraļļu sēklī.

3. Ja koraļļu sēkļi vēl nav pienācīgi identificēti, 1. punktā minēto nozvejas robežlielumu un aizliegumu piemēro GFCM statistiskā taisnstūra mērogā.

4. Lēmumā, ar ko paredz 1. punktā minēto aizliegumu, dalībvalstis nosaka attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu, aizlieguma ilgumu un nosacījumus, kas aizlieguma laikā reglamentē zvejniecības minētajā apgabalā.

5. Dalībvalstis, kas nosaka aizliegumus, par to nekavējoties informē GFCM sekretariātu un Komisiju.

16.cb pants

Telpiskie/laiciskie aizliegumi

Dalībvalstis, kas aktīvi vāc sarkanos koraļļus, ne vēlāk kā 2020. gada 11. janvārī, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko ieteikumu, ievieš papildu aizliegumus sarkano koraļļu aizsardzības nolūkā.”;

regulas II sadaļā pēc IV nodaļas iekļauj šādu nodaļu:

“ IVA NODAĻA

Minimālais saglabāšanas references izmērs Melnās jūras dzelkņu haizivij

16.da pants

Minimālais saglabāšanas references izmērs Melnās jūras dzelkņu haizivij

Melnajā jūrā nozvejotus dzelkņu haizivs īpatņus, kas ir mazāki par 90 cm, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepārdod, neizliek apskatei un nepiedāvā pārdošanai. Ja šādi dzelkņu haizivs īpatņi tiek nozvejoti netīši, tos pēc iespējas ātri atlaiž jūrā nesavainotus un dzīvus. Zvejas kuģu kapteiņi dzelkņu haizivs netīšas nozvejas, atlaišanas un/vai izmešanas gadījumus reģistrē zvejas žurnālā. Dalībvalstis minēto informāciju paziņo GFCM un Komisijai, sniedzot ikgadējos ziņojumus Zinātniskajai padomdevējai komitejai un izmantojot GFCM datu vākšanas sistēmu.”;

iekļauj šādu sadaļu:

“IIA SADAĻA

ZVEJAS KAPACITĀTE UN ZVEJAS IESPĒJAS

16.m pants

Sarkano koraļļu nozvejas limiti

Katra dalībvalsts var izveidot Vidusjūras sarkano koraļļu diennakts un/vai gada nozvejas individuālo limitu sistēmu.

16.n pants

Zvejas flotes kapacitāte vai zvejas piepūle attiecībā uz sarkanspuru pageli Alvoranas jūrā

Vēlākais 2020. gadā dalībvalstis zvejas flotes kapacitāti vai zvejas piepūli stabilizē līmenī, kas pēdējos gados atļauts un piemērots sarkanspuru pageles krājuma izmantošanai Alvoranas jūrā (GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēti I pielikumā).”;

9)	regulas 17.a pantu svītro;

10)

regulas III sadaļā pievieno šādas nodaļas:

“ III NODAĻA

Koraļļu zvejniecību kontrole

22.a pants

Sarkano koraļļu zvejas atļaujas

1. Kuģiem vai zvejniekiem, kam atļauts vākt sarkanos koraļļus Vidusjūrā, ir derīga zvejas atļauja, kurā norādīti tehniskie nosacījumi, ar kādiem zvejniecība drīkst notikt.

2. Bez 1. punktā minētās atļaujas sarkanos koraļļus ir aizliegts vākt, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, pārvietot, uzglabāt, pārdot vai izstādīt, vai piedāvāt pārdošanai.

3. Dalībvalstis uztur atjauninātu 1. punktā minēto zvejas atļauju reģistru un katru gadu līdz 31. martam nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kam izdotas 1. punktā minētās atļaujas. Komisija katru gadu ne vēlāk kā 30. aprīlī minēto sarakstu paziņo GFCM sekretariātam. Minētajā sarakstā par katru kuģi ir iekļauta šāda informācija:

a)	kuģa nosaukums;

b)	kuģa reģistrācijas numurs (kods, ko piešķīrusi līgumslēdzēja puse);

c)	GFCM reģistrācijas numurs (valsts ISO trīsburtu kods un 9 cipari, piemēram, xxx000000001);

d)	reģistrācijas osta (pilns ostas nosaukums);

e)	iepriekšējais nosaukums (ja ir);

f)	iepriekšējais karogs (ja ir);

g)	ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir);

h)	starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);

i)	VMS vai cits kuģa ģeolokalizācijas aprīkojums (norādīt, ir vai nav);

j)	kuģa tips, lielākais garums (LOA) un bruto tilpība (GT), un/vai reģistrētā bruto tilpība (GRT), un dzinēja jauda (kW);

k)	drošuma un drošības aprīkojums novērotāja(-u) uzņemšanai uz kuģa (norādīt, ir vai nav);

l)	periods, kurā atļauts zvejot sarkanos koraļļus;

m)	apgabals(-i), kurā(-os) atļauts zvejot sarkanos koraļļus: GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali un GFCM statistiskā koordinātu tīkla šūnas;

n)	līdzdalība pētniecības programmās, ko vada valsts/starptautiskie zinātniskie institūti (norādīt, ir vai nav, sniegt īsu aprakstu).

4. Dalībvalstis nepalielina zvejas atļauju skaitu, kamēr zinātniskais ieteikums neliecina par sarkano koraļļu populāciju labvēlīgu stāvokli.

22.b pants

Sarkano koraļļu nozveju reģistrēšana

1. Tie zvejnieki vai to kuģu kapteiņi, kam ir atļauts vākt sarkanos koraļļus, pēc zvejas operācijas vai – pilnas dienas zvejas reisu gadījumā – ne vēlāk kā pēc izkraušanas ostā reģistrē nozvejas dzīvsvaru un, ja iespējams, audžu skaitu.

2. Uz zvejas kuģiem, kam ir atļauts vākt sarkanos koraļļus, ir zvejas žurnāls, kurā neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara reģistrē sarkano koraļļu dienas nozvejas un katrā apgabalā un dziļumā veiktās zvejas darbības, cita starpā, ja iespējams, zvejas dienu un ieniršanas reižu skaitu. Minēto informāciju kompetentajām valsts iestādēm paziņo termiņā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 6. punktā.

22.c pants

Iepriekšējs paziņojums par sarkanajiem koraļļiem

Divas līdz četras stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji paziņo attiecīgajām iestādēm šādu informāciju:

a)	paredzamais ierašanās laiks;

b)	zvejas kuģa ārējās identifikācijas numurs un nosaukums;

c)	aplēstais uz kuģa paturēto sarkano koraļļu daudzums (dzīvsvars) un, ja iespējams, audžu skaits;

d)	informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūta nozveja.

22.d pants

Sarkano koraļļu izkraušanai apstiprinātās ostas

Atļauju saņēmušie zvejnieki vai zvejas kuģi sarkano koraļļu nozvejas izkrauj tikai apstiprinātās ostās. Šajā nolūkā katra dalībvalsts apstiprina ostas, kurās ir atļauta sarkano koraļļu izkraušana, un katru gadu līdz 30. aprīlim paziņo šo ostu sarakstu GFCM sekretariātam un Komisijai, izņemot gadījumus, kad jau paziņotās apstiprinātās ostas nav mainījušās.

22.e pants

Sarkano koraļļu izkrāvumu kontrole

Katra dalībvalsts izveido kontroles programmu, kas pamatota ar riska analīzi un jo īpaši paredzēta tam, lai verificētu izkrāvumus un validētu zvejas žurnālus.

22.f pants

Sarkano koraļļu pārkraušana citā kuģī

Pārkraut sarkanos koraļļus citā kuģī, atrodoties jūrā, ir aizliegts.

22.g pants

Zinātniskā informācija par sarkanajiem koraļļiem

Dalībvalstis, kurām ir zvejas flote, kas kā mērķsugu zvejo sarkanos koraļļus, nodrošina to, ka ir pienācīgi izveidots zvejniecību un nozveju zinātniskās uzraudzības mehānisms, kurš GFCM Zinātniskajai padomdevējai komitejai dod iespēju sniegt aprakstošu informāciju un ieteikumu vismaz par:

a)	īstenoto zvejas piepūli (piemēram, zvejas ieniršanas reižu skaitu nedēļā) un katra krājuma kopējās nozvejas apjomiem vietējā, valsts vai pārvalstiskā līmenī;

b)	saglabāšanas un pārvaldības references rādītājiem nolūkā vēl vairāk pilnveidot reģionālo pārvaldības plānu saskaņā ar mērķi panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu un zemu krājuma izsīkšanas risku;

c)	bioloģisko un sociālekonomisko ietekmi, kādu radītu alternatīvi pārvaldības scenāriji, cita starpā ielaides/izlaides kontrole un/vai tehniskie pasākumi, ko ierosinājušas GFCM līgumslēdzējas puses;

d)	iespējamajiem telpiskajiem/laiciskajiem aizliegumiem ar mērķi saglabāt zvejniecības ilgtspēju.

IV NODAĻA

Kontroles pasākumi dažos GFCM ģeogrāfiskajos apakšapgabalos

I iedaļa

Sarkanspuru pageles zvejniecību kontrole Alvoranas jūrā

22.h pants

Ziņojumi par sarkanspuru pageles dienas nozveju un piezveju

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu, dalībvalstis izveido mehānismu, kas nodrošina to, ka neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara tiek ziņots par visām sarkanspuru pageles komerciālajām dienas nozvejām un piezvejām Alvoranas jūrā (GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēti I pielikumā). Dalībvalstis cenšas reģistrēt vai aplēst minētās sugas nozvejas, kas gūtas atpūtas zvejā.

22.i pants

Zvejas atļaujas un zvejas darbības

1. Dalībvalstis izveido reģistru ar zvejas kuģiem, uz kuriem atļauts pārvadāt vai no kuriem atļauts izkraut sarkanspuru pageles daudzumus, kas nozvejoti Alvoranas jūrā un pēc šķirošanas veido vairāk nekā 20 % no viena plūdmaiņu cikla laikā gūtās nozvejas dzīvsvara. Minēto reģistru uztur un atjaunina.

2. Zvejas kuģiem, kas kā mērķsugu zvejo sarkanspuru pageli, zvejas darbības ir atļauts veikt tikai tad, ja minētās zvejas darbības ir norādītas derīgā zvejas atļaujā, kuru izdevušas kompetentās iestādes un kurā norādīti tehniskie nosacījumi, saskaņā ar kādiem drīkst veikt šādas darbības. Atļaujā ir iekļauti VIII pielikumā norādītie dati.

3. Dalībvalstis:

a)	katru gadu līdz 31. janvārim paziņo Komisijai to darbojošos kuģu sarakstu, kam par kārtējo vai nākamo gadu vai gadiem ir izsniegta zvejas atļauja. Komisija katru gadu līdz februāra beigām šo sarakstu paziņo GFCM sekretariātam. Sarakstā ir iekļauti VIII pielikumā norādītie dati;

katru gadu līdz novembra beigām, sākot ar 2018. gada 30. novembri, bet ne vēlāk kā no 2020. gada 30. novembra, Komisijai un GFCM sekretariātam sniedz ziņojumu par 1. punktā minēto kuģu veiktajām zvejas darbībām, kurš sagatavots agregētā formā un satur vismaz šādu informāciju:

i)	zvejas dienu skaits;

ii)	izmantošanas apgabals; un

iii)	sarkanspuru pageles nozvejas un piezvejas.

4. Visi kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 12 metrus un kuriem ir atļauts kā mērķsugu zvejot sarkanspuru pageli, ir aprīkoti ar VMS vai jebkādu citu ģeolokalizācijas sistēmu, kas dod kontroles iestādēm iespēju izsekot to darbības.

22.j pants

Zinātniskā uzraudzība

Dalībvalstis, kurām ir zvejas flotes, kas kā mērķsugu zvejo sarkanspuru pageli, nodrošina to, ka ir pienācīgi izveidots zvejniecību un nozveju uzraudzības mehānisms, kurš Zinātniskajai padomdevējai komitejai dod iespēju sniegt aprakstošu informāciju un ieteikumus vismaz par:

a)	zvejas rīka parametriem, cita starpā āķu jedas un nostiprināto tīklu maksimālo garumu un āķu skaitu, veidu un lielumu;

b)	īstenoto zvejas piepūli (piemēram, zvejas dienu skaitu nedēļā) un komerciālo zvejas flotu vispārējiem nozvejas apjomiem; būtu jāsniedz arī atpūtas zvejā gūto nozveju aplēses;

c)	saglabāšanas un pārvaldības references rādītājiem nolūkā izveidot daudzgadu pārvaldības plānus ilgtspējīgām zvejniecībām saskaņā ar mērķi panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu un zemu krājuma izsīkšanas risku;

d)	sociālekonomisko ietekmi, kādu radītu alternatīvi pārvaldības scenāriji, cita starpā ielaides/izlaides kontrole un/vai tehniskie pasākumi, uz ko norādījusi GFCM un/vai līgumslēdzējas puses;

e)	iespējamajiem telpiskajiem/laiciskajiem zvejas aizliegumiem ar mērķi saglabāt zvejniecības ilgtspēju;

f)	atpūtas zvejas iespējamo ietekmi uz sarkanspuru pageles krājuma(-u) stāvokli.

II iedaļa

Sicīlijas šaurums

22.k pants

Atļauja ar grunts trali zvejot bentisko sugu krājumos Sicīlijas šaurumā

1. Kuģiem, kas ar grunts traļiem zvejo bentisko sugu krājumos Sicīlijas šaurumā (GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēti I pielikumā), ir atļauts veikt tikai konkrētas zvejas darbības, kas norādītas derīgā zvejas atļaujā, kuru izdevušas kompetentās iestādes un kurā norādīti tehniskie nosacījumi, saskaņā ar kādiem veicamas šādas darbības.

2. Zvejas atļaujā, kas minēta 1. punktā, papildus Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 (*3) I pielikumā noteiktajiem datiem ir iekļauti šādi dati:

a)	GFCM reģistrācijas numurs;

b)	iepriekšējais nosaukums (ja ir);

c)	iepriekšējais karogs (ja ir);

d)	ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir).

3. Dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuriem tās izdevušas 1. punktā minētās atļaujas. Komisija katru gadu ne vēlāk kā 30. novembrī minēto sarakstu paziņo pašas izraudzītajai struktūrai un GFCM sekretariātam.

4. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 31. augustā Komisijai un GFCM sekretariātam sniedz ziņojumu agregētā formā par 1. punktā minēto kuģu veiktajām zvejas darbībām, kurā iekļauta vismaz šādu informācija:

i)	zvejas dienu skaits;

ii)	izmantošanas apgabals; un

iii)	heka un sārtās dziļūdens garneles nozvejas un piezvejas.

22.l pants

Apstiprinātās ostas

1. Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. panta 5. punktu apstiprina izkraušanas ostas, kurās var izkraut Sicīlijas šaurumā nozvejotus hekus un sārtās dziļūdens garneles. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2018. gada 30. novembrī nosūta GFCM sekretariātam un Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Par visām izmaiņām šajā sarakstā nekavējoties paziņo GFCM sekretariātam un Komisijai.

2. No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu Sicīlijas šaurumā nozvejotu heku vai sārto dziļūdens garneļu ir aizliegts ikvienā citā vietā, kas nav dalībvalstu apstiprinātās izkraušanas ostas.

22.m pants

Starptautiskā kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēma Sicīlijas šaurumā

1. Dalībvalstis var veikt inspekcijas un pārraudzības pasākumus saskaņā ar starptautisku kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēmu (“shēma”), kura aptver ārpus valstu jurisdikcijas esošos ūdeņus GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kas definēti I pielikumā (“inspekcijas un pārraudzības apgabals”).

2. Dalībvalstis var norīkot inspektorus un inspekcijas līdzekļus un veikt inspekcijas saskaņā ar shēmu. Komisija vai tās izraudzīta struktūra shēmas izpildei var norīkot arī Savienības inspektorus.

3. Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienībā un katru gadu kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas resursu izmantošanas plānu, kas ļauj Savienībai izpildīt tās pienākumus saskaņā ar shēmu. Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto plānu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem un laikposmiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros minētie resursi jāizmanto.

4. Katra dalībvalsts katru gadu ne vēlāk kā 31. oktobrī paziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai sarakstu ar to pilnvaroto inspektoru vārdiem un uzvārdiem, kuriem atļauts veikt inspekciju un pārraudzību 1. punktā minētajā apgabalā, kā arī to inspekcijai un pārraudzībai izmantoto kuģu un gaisa kuģu nosaukumus, kurus tā plāno norīkot shēmas izpildei nākamajā gadā. Komisija vai tās izraudzīta struktūra katru gadu līdz 1. decembrim vai pēc iespējas ātrāk pirms inspekcijas darbību sākšanas nosūta minēto informāciju GFCM sekretariātam.

5. Shēmas izpildei norīkotie inspektori nēsā līdzi GFCM inspektora apliecību, ko izdevusi kompetentā iestāde un kas sagatavota IV pielikumā noteiktajā formātā.

6. Kuģiem, kuri saskaņā ar shēmu veic nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas pienākumus, ir īpašs karogs vai vimpelis, kas aprakstīts V pielikumā.

7. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka ikviena inspekcijas platforma, kam ir tiesības uz tās karogu un kas darbojas 1. punktā minētajā apgabalā, ja vien iespējams, katru dienu uztur drošus sakarus ar visām citām inspekcijas platformām, kas darbojas minētajā apgabalā, lai apmainītos ar darbību koordinēšanai vajadzīgo informāciju.

8. Katra dalībvalsts, kas veic inspekciju vai pārraudzību 1. punktā minētajā apgabalā, katrai inspekcijas platformai tūlīt pēc tās ieiešanas apgabalā iesniedz sarakstu, kurā uzskaitīti novērošanas gadījumi, kas konstatēti saskaņā ar VII pielikumu, inspektoru nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas, ko tā veikusi iepriekšējā desmit dienu periodā, un norādīti datumi, koordinātas un visa cita attiecīgā informācija.

22.n pants

Inspekciju veikšana

1. Shēmas izpildei norīkotie inspektori:

a)	pirms uzkāpšanas uz kuģa paziņo zvejas kuģim inspekcijas kuģa nosaukumu;

b)	uz inspekcijas kuģa un inspektoru nogādājošā kuģa izkar V pielikumā aprakstīto vimpeli;

c)	ierobežo katras inspekcijas grupas lielumu līdz ne vairāk kā trīs inspektoriem.

2. Tūlīt pēc uzkāpšanas uz kuģa inspektors zvejas kuģa kapteinim uzrāda IV pielikumā aprakstīto identitātes apliecību. Inspekcijas veic vienā no GFCM oficiālajām valodām un, ja iespējams, valodā, kuru pārvalda zvejas kuģa kapteinis.

3. Inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu VI pielikumā noteiktajā formātā.

4. Inspektori paraksta ziņojumu, klātesot kuģa kapteinim, kuram ir tiesības pievienot ziņojumam piezīmes, ko viņš uzskata par piemērotām un kas viņam arī jāparaksta.

5. Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspicējošās puses iestādēm, kuras tos nosūta inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm un Komisijai un/vai tās izraudzītajai struktūrai. Komisija ziņojuma kopiju nosūta GFCM sekretariātam.

6. Inspekcijas grupas lielumu un inspekcijas ilgumu nosaka inspekcijas kuģa komandieris, kurš ņem vērā visus attiecīgos apstākļus.

22.o pants

Pārkāpumi

1. Šā panta piemērošanas nolūkā par pārkāpumiem uzskata šādas darbības:

a)	Regulas (EK) Nr. 1005/2008 3. panta 1. punkta a), b), c), e), f), g) un h) apakšpunktā minētās darbības;

b)	satelītnovērošanas sistēmas darbības traucēšanu; un

c)	darbošanos bez VMS.

2. Ikvienā gadījumā, kad inspektori, uzkāpdami uz zvejas kuģa un inspicēdami to, atklāj pārkāpumu, inspekcijas kuģa karoga dalībvalsts iestādes par to tūlīt paziņo Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai, kas par to paziņo inspicētā zvejas kuģa karoga valstij gan tieši, gan ar GFCM sekretariāta starpniecību. Viņi informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

3. Kuģa karoga dalībvalsts nodrošina to, ka pēc inspekcijas, kurā konstatēts pārkāpums, attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Karoga dalībvalsts pieprasa zvejas kuģim 72 stundu laikā doties uz tās apstiprinātu ostu, kurā tiek uzsākta izmeklēšana.

4. Gadījumā, ja inspekcijas laikā ir atklāts pārkāpums, karoga dalībvalsts veiktās darbības un turpmākus pasākumus paziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai. Komisija vai tās izraudzītā struktūra nosūta informāciju par darbībām un turpmākiem pasākumiem GFCM sekretariātam.

5. Uz 22.n panta 3. punktā minētajiem inspekcijas ziņojumiem un paziņojumiem, kas izriet no inspektoru veiktām dokumentu inspekcijām, dalībvalstu iestādes reaģē tāpat, kā tās reaģētu uz savas valsts inspektoru ziņojumiem un paziņojumiem.

III iedaļa

Melnā jūra

22.p pants

Pasākumi ar mērķi aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju akmeņplekstes zvejniecībās Melnajā jūrā

1. Katru gadu līdz 20. janvārim katra dalībvalsts, izmantojot ierastos datu apstrādes atbalstrīkus, nosūta Komisijai atjauninātu sarakstu ar kuģiem, kuri izmanto grunts žaunu tīklus un kuriem atļauts zvejot akmeņpleksti Melnajā jūrā (GFCM 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts I pielikumā). Komisija katru gadu līdz 31. janvārim nosūta minēto sarakstu GFCM sekretariātam.

2. Sarakstā, kas minēts 1. punktā, papildus Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 I pielikumā noteiktajiem datiem ir iekļauti šādi dati:

a)	GFCM reģistrācijas numurs;

b)	iepriekšējais nosaukums (ja ir);

c)	iepriekšējais karogs (ja ir);

d)	ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir);

e)	galvenās mērķsugas;

f)	galvenais(-ie) zvejas rīks(-i), ko izmanto akmeņplekstes zvejā, flotes segments un darbības vienība, kas definēta III pielikuma C iedaļā iekļautajā 1. uzdevuma statistikas datu matricā;

g)	periods, kurā atļauts zvejot ar žaunu tīklu vai jebkādiem citiem zvejas rīkiem, ar ko iespējams nozvejot akmeņplekstes (ja šāda atļauja ir).

3. Pēc GFCM pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par zvejas kuģiem, kam atļauts iesaistīties zvejas darbībā konkrētā periodā. Konkrēti, dalībvalstis paziņo attiecīgo zvejas kuģu nosaukumus, to ārējās identifikācijas numuru un zvejas iespējas, kas iedalītas katram no tiem.

4. Nemarķētus pamestus žaunu tīklus, kas izmantoti akmeņplekstes zvejniecībās un atrasti jūrā, savāc piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes. Pēc tam šie tīkli tiek izņemti līdz brīdim, kad ir pienācīgi identificēts to īpašnieks, vai iznīcināti, ja to īpašnieku identificēt nav iespējams.

5. Katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. panta 5. punktu apstiprina izkraušanas vietas, kurās izkrauj un pārkrauj citā kuģī Melnajā jūrā nozvejotas akmeņplekstes. Šādu vietu sarakstu katru gadu ne vēlāk kā 30. novembrī paziņo GFCM sekretariātam un Komisijai.

6. No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu Melnajā jūrā nozvejotu akmeņplekstu ir aizliegts ikvienā citā vietā, kas nav 5. punktā minētās izkraušanas vietas.

22.q pants

Valsts uzraudzības, kontroles un pārraudzības plāni akmeņplekstu zvejniecībām Melnajā jūrā

1. Lai īstenotu 22.p panta noteikumus, cita starpā nodrošinot pienācīgu un pareizu ikmēneša nozvejas un/vai zvejas piepūles uzraudzību un reģistrēšanu, dalībvalstis izveido valsts uzraudzības, kontroles un pārraudzības plānus (“valsts plāni”).

2. Valsts plānos ir iekļauti šādi elementi:

a)	skaidri definēti kontroles līdzekļi un apraksts par cilvēkresursiem un tehniskajiem un finansiālajiem līdzekļiem, kas pieejami tieši valsts plānu īstenošanai;

b)	skaidri definēta inspekcijas stratēģija (cita starpā inspekcijas protokoli), kas vērsta uz zvejas kuģiem, kuri varētu nozvejot akmeņpleksti un saistītās sugas;

c)	tirgu un transporta kontroles rīcības plāni;

d)	definēti inspekcijas uzdevumi un procedūras, cita starpā paraugu ņemšanas stratēģija, ko izmanto, lai verificētu nozveju svēršanu pirmās pārdošanas laikā, un paraugu ņemšanas stratēģija, ko piemēro kuģiem, uz kuriem neattiecas noteikumi par zvejas žurnālu / izkraušanas deklarāciju;

inspektoriem, ražotāju organizācijām un zvejniekiem adresētas skaidrojošas norādes par noteikumu kopumu, kas ieviests zvejniecībām, kurās iespējams nozvejot akmeņplekstes, cita starpā par šādiem aspektiem:

i)	noteikumi par to, kā aizpildāmi dokumenti, cita starpā inspekcijas ziņojumi, zvejas žurnāli, pārkraušanas deklarācijas, izkraušanas un pārņemšanas deklarācijas, transporta dokumenti un pārdošanas zīmes;

ii)	spēkā esošie tehniskie pasākumi, cita starpā linuma acs izmērs un/vai linuma acs dimensijas, nozvejoto īpatņu minimālais izmērs, pagaidu ierobežojumi;

iii)	paraugu ņemšanas stratēģijas;

iv)	kontrolpārbaudes mehānismi;

f)	valstu inspektoru apmācība II pielikumā minēto uzdevumu veikšanai.

3. Dalībvalstis katru gadu līdz 20. janvārim Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai paziņo valsts plānus. Komisija vai tās izraudzītā struktūra katru gadu līdz 31. janvārim minētos plānus nosūta GFCM sekretariātam.

22.r pants

Akmeņplekstes zvejniecību zinātniskā uzraudzība Melnajā jūrā

Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 30. novembrī paziņo Zinātniskajai padomdevējai komitejai un Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas noderētu akmeņplekstes zvejniecību zinātniskajai uzraudzībai Melnajā jūrā.

(*3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).”;"

11)

regulas 23.a pantu groza šādi:

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	22.b pantā minētos datus par sarkanajiem koraļļiem un”;

pievieno šādu punktu:

“8. Katra dalībvalsts katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz GFCM sekretariātam un Komisijai detalizētu ziņojumu par savām zvejas darbībām attiecībā uz sarkanajiem koraļļiem. Šajā ziņojumā iekļauj vismaz informāciju par kopējām nozvejām un izmantošanas apgabaliem un, ja iespējams, par ieniršanas reižu skaitu un vidējo nozveju vienā ieniršanas reizē.”;

12)	pievieno IV, V, VI, VII un VIII pielikumu, kas izklāstīti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 5. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) OV C 283, 10.8.2018., 95. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 21. maija lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).

(7) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(8) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulai (ES) Nr. 1343/2011 pievieno šādus pielikumus:

“IV PIELIKUMS

GFCM inspektoru identitātes apliecības paraugs

Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija				GFCM
	GFCM		Šīs inspektora identitātes apliecības turētājs ir GFCM inspektors, kas pienācīgi norīkots saskaņā ar Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) Kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēmu un ir pilnvarots rīkoties saskaņā ar GFCM noteikumiem.
INSPEKTORA IDENTITĀTES APLIECĪBA
Fotogrāfija	Līgumslēdzēja puse
	Inspektora vārds, uzvārds:
	Apliecības Nr.		…… Izdevēja iestāde	…… Inspektors
	Izdošanas datums:	Derīga piecus gadus

“V PIELIKUMS

GFCM inspekcijas vimpeļa paraugs

“VI PIELIKUMS

GFCM INSPEKCIJAS ZIŅOJUMS

1. INSPEKTORS(-I)

Vārds, uzvārds … Līgumslēdzēja puse … GFCM identitātes apliecības numurs …

2. KUĢIS, UZ KURA ATRODAS INSPEKTORS(-I)

2.1.

Nosaukums un reģistrācijas numurs …

2.2.

Karogs …

3. INFORMĀCIJA PAR INSPICĒTO KUĢI

3.1.

Nosaukums un reģistrācijas numurs …

3.2.

Karogs …

3.3.

Kapteinis (vārds, uzvārds un adrese) …

3.4.

Kuģa īpašnieks (vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese) …

3.5.

GFCM reģistra numurs …

3.6.

Kuģa tips …

4. POZĪCIJA

4.1.

Pozīcija, ko inspicējošā kuģa kapteinis noteicis plkst. … (UTC); ģeogr. plat … ģeogr. gar …

4.2.

Pozīcija, ko zvejas kuģa kapteinis noteicis plkst. … (UTC); ģeogr. plat … ģeogr. gar. …

5. INSPEKCIJAS SĀKUMA UN BEIGU DATUMS UN LAIKS

5.1.

Datums … Uzkāpšana uz kuģa plkst. … (UTC), nokāpšana no kuģa plkst. … (UTC)

6. UZ KUĢA ESOŠO ZVEJAS RĪKU TIPI

Grunts tralis ar traļu durvīm – OTB
Pelaģiskais tralis ar traļu durvīm – OTM
Garneļu tralis – TBS
Riņķvads – PS
Noenkuroti (nostiprināti) žaunu tīkli – GNS
Nostiprinātas āķu jedas – LLS
Atpūtas zvejas rīki – RG
Citi (konkretizēt)

7. LINUMA ACS IZMĒRS MILIMETROS

7.1.

Likumīgi izmantojamais linuma acs izmērs: … mm

7.2.

Vidējais linuma acu mērīšanas rezultāts: … mm

7.3.

Pārkāpums: IR  – NAV  … Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:

8. UZ KUĢA ESOŠĀS NOZVEJAS INSPICĒŠANA

8.1. Uz kuģa esošās nozvejas inspicēšanas rezultāts

8.2. Pārkāpums: IR  – NAV  … Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:

9. UZ KUĢA ESOŠO DOKUMENTU UN VMS INSPICĒŠANA

9.1.

Zvejas žurnāls: IR  – NAV 

9.2.

Pārkāpums: IR  – NAV  … Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:

9.3.

Zvejas licence: IR  – NAV 

9.4.

Pārkāpums: IR  – NAV  … Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:

9.5.

Īpaša atļauja: IR  – NAV 

9.6.

Pārkāpums: IR  – NAV  … Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:

9.7.

VMS: IR  – NAV  …darbojas: JĀ  – NĒ 

9.8.

Pārkāpums: IR  – NAV  … Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:

10. PĀRKĀPUMU SARAKSTS



Zveja bez karoga līgumslēdzējas puses izdotas licences, pilnvarojuma vai atļaujas – juridiskā atsauce:



Netiek kārtota pietiekama nozvejas un ar nozveju saistīto datu uzskaite saskaņā ar GFCM ziņošanas prasībām vai ziņojumi par šādu nozveju un/vai ar nozveju saistītiem datiem ir būtiski sagrozīti – juridiskā atsauce:



Zveja aizlieguma apgabalā – juridiskā atsauce:



Zveja aizlieguma sezonā – juridiskā atsauce:



Aizliegta zvejas rīka izmantošana – juridiskā atsauce:



Zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana – juridiskā atsauce:



Ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana – juridiskā atsauce:



Vairāki vienlaicīgi pārkāpumi, kas kopā kvalificējami kā būtiska spēkā esošo GFCM pasākumu neizpilde



Uzbrukšana, pretošanās, draudēšana, seksuāla uzmākšanās pilnvarotajam inspektoram, iejaukšanās inspekcijas norisē vai nepamatota šķēršļu likšana tai vai tās aizkavēšana



VMS darbības traucēšana un/vai kuģa darbošanās bez VMS – juridiskā atsauce:

11. UZ KUĢA NOKOPĒTO DOKUMENTU SARAKSTS

……

12. KUĢA KAPTEIŅA PIEZĪMES UN PARAKSTS

……

Kapteiņa paraksts: …

13. INSPEKTORA(-U) PIEZĪMES UN PARAKSTS

……

Inspektora(-u) paraksts: …

“VII PIELIKUMS

GFCM ZIŅOJUMS PAR NOVĒROŠANAS GADĪJUMU

Novērošanas gadījuma datums: ……/……/…… Laiks: …(UTC)

Novērotā kuģa pozīcija:

ģeogr. plat. … – ģeogr. gar. …

Kurss: … – Ātrums …

Novērotā kuģa nosaukums:

Novērotā kuģa karogs:

Ārējais numurs / marķējums:

Kuģa tips:

	Zvejas kuģis

	Transportkuģis

	Saldētājkuģis

	Cits (konkretizēt)

Starptautiskais radio izsaukuma signāls:

SJO numurs (attiecīgā gadījumā):

10.

Darbības:



Zvejo

	Pārgājienā



Dreifē

	Pārkrauj citā kuģī

11.

Radiosakari:  IR –  NAV

12.

Novērotā kuģa kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība: …

13.

Cilvēku skaits uz novērotā kuģa: …

14.

Nozveja uz novērotā kuģa: …

15.

Informāciju ievāca:

Inspektora vārds, uzvārds:

Līgumslēdzēja puse:

GFCM identitātes apliecības numurs:

Patruļkuģa nosaukums:

“VIII PIELIKUMS

DATI, KAS IEKĻAUJAMI SARAKSTĀ AR KUĢIEM, KURI KĀ MĒRĶSUGU ZVEJO SARKANSPURU PAGELI

22.i pantā minētajā sarakstā par katru kuģi ir iekļauta šāda informācija:

—	kuģa nosaukums,

—	kuģa reģistrācijas numurs (kods, ko piešķīrusi līgumslēdzēja puse),

—	GFCM reģistrācijas numurs (valsts ISO trīsburtu kods un 9 cipari, piemēram, xxx000000001),

—	reģistrācijas osta (pilns ostas nosaukums),

—	iepriekšējais nosaukums (ja ir),

—	iepriekšējais karogs (ja ir),

—	ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir),

—	starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir),

—	VMS (norādīt, ir vai nav),

—	kuģa tips, lielākais garums (LOA) un bruto tilpība (GT), un/vai reģistrētā bruto tilpība (GRT), un dzinēja jauda (kW),

—	īpašnieka(-u) un operatora(-u) vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese,

—	galvenais zvejas rīks vai rīki, ko izmanto sarkanspuru pageles zvejā, un flotes segmentu sadalījums un darbības vienība, kas norādīta DCRF,

—	sezonas laikposms, kurā atļauts zvejot sarkanspuru pageli.

”

20.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/23

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/983

(2019. gada 5. jūnijs),

ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Īstenot Eiropas Sociālo tiesību pīlāru (3), ko Gēteborgā sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi 2017. gada 17. novembrī proklamēja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, ir kopīga politiska apņemšanās un atbildība. Eiropas sociālo tiesību pīlāra 10. princips paredz, ka darba ņēmējiem ir tiesības uz veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi. Darba ņēmēju tiesības uz augsta līmeņa veselības aizsardzību un drošību darbā un uz tādu darba vidi, kas ir pielāgota viņu profesionālajām vajadzībām, ietver arī aizsardzību pret kancerogēniem un mutagēniem darbavietā neatkarīgi no nodarbinātības vai iedarbības ilguma.

(2)	Šajā direktīvā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz dzīvību un tiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem, kas paredzētas attiecīgi 2. un 31. pantā.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/37/EK (4) mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus pret to veselības un drošības apdraudējumu, ko rada kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība darbavietā. Minētajā direktīvā, izmantojot vispārēju principu sistēmu, kas dalībvalstīm ļauj nodrošināt minimālo prasību konsekventu piemērošanu, ir paredzēts konsekvents aizsardzības līmenis pret riskiem, kas ir saistīti ar kancerogēniem un mutagēniem. Šādu minimālo prasību mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus Savienības līmenī un palīdzēt samazināt atšķirības starp darba ņēmēju aizsardzības līmeņiem Savienībā un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Saistošas arodekspozīcijas robežvērtības ir svarīgas sastāvdaļas vispārējā sistēmā, kas ar Direktīvu 2004/37/EK izveidota darba ņēmēju aizsardzībai. Minētajām robežvērtībām jābūt balstītām uz pierādījumiem, samērīgām un izmērāmām, un tās būtu jānosaka, balstoties uz pieejamo informāciju, tostarp aktualizētiem zinātniskiem un tehniskiem datiem, uz to, cik ekonomiskā ziņā iespējami ir panākt šo robežvērtību īstenošanu un ievērošanu, uz rūpīgu sociālekonomiskās ietekmes novērtējumu, kā arī uz iedarbības mērījumu protokolu un metožu pieejamību darbavietā. Dalībvalstis var ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem noteikt stingrākas saistošās arodekspozīcijas robežvērtības. Turklāt Direktīva 2004/37/EK neliedz dalībvalstīm piemērot papildu pasākumus, piemēram, bioloģisku robežvērtību.

(4)

Direktīvas 2004/37/EK mērķis ir aptvert vielas vai maisījumus, kas atbilst 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēnu vai mutagēnu klasifikācijas kritērijiem, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (5) I pielikumā, kā arī vielas, maisījumus vai procesus, kuri minēti Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā. Vielas, kas atbilst 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēnu vai mutagēnu klasifikācijas kritērijiem, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā, ir tādas vielas, kurām ir saskaņota klasifikācija vai kuras klasificē saskaņā ar minētās regulas 4. vai 36. pantu un par kurām paziņo Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) saskaņā ar minētās regulas 40. pantu. Minētās vielas ir uzskaitītas ECHA uzturētajā publiskajā klasificēšanas un marķēšanas sarakstā. Jebkādiem jauniem papildinājumiem Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā minēto vielu, maisījumu un procesu sarakstā saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta a) punkta ii) apakšpunktu ir jāuzrāda pamatoti zinātniski pierādījumi par attiecīgās vielas kancerogēnajām īpašībām, atsaucoties uz pieejamiem drošiem zinātniskiem avotiem, piemēram, ECHA Riska novērtēšanas komiteju (RAC), Starptautisko Vēža izpētes aģentūru (IARC) un valstu struktūrām, un īpašu uzmanību pievēršot recenzētai publicētai literatūrai par minēto vielu.

(5)

Arodekspozīcijas robežvērtības ir daļa no Direktīvā 2004/37/EK paredzētajiem riska pārvaldības pasākumiem. Minētās robežvērtības būtu regulāri jāpārskata saskaņā ar piesardzības principu un darba ņēmēju aizsardzības principu un ņemot vērā pieejamus un pamatotus zinātniskos un tehniskos datus par kancerogēniem un mutagēniem. Būtu jāapsver arī mērīšanas metožu uzlabošana, riska pārvaldības pasākumi un citi attiecīgie faktori. Pienākums nodrošināt atbilstību minētajām robežvērtībām neskar citus darba devēju pienākumus, kas noteikti, ievērojot minēto direktīvu, jo īpaši pienākumu samazināt kancerogēnu vai mutagēnu izmantošanu darbavietā, novērst vai samazināt kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību uz darba ņēmējiem un paredzēt šādā nolūkā īstenojamus pasākumus. Minētajiem pasākumiem, ciktāl tas tehniski ir iespējams, būtu jāietver kancerogēna vai mutagēna aizstāšana ar tādu vielu, maisījumu vai procesu, kas darba ņēmēju veselībai nav bīstams vai ir mazāk bīstams, noslēgtas sistēmas izmantošana un citi pasākumi, kas paredzēti, lai samazinātu apjomu, kādā darba ņēmēji ir pakļauti kancerogēnu vai mutagēnu iedarbībai.

(6)

Bīstamām zālēm, tostarp citotoksiskām zālēm, kuras galvenokārt izmanto vēža ārstēšanā, varētu piemist genotoksiskas, kancerogēnas vai mutagēnas īpašības. Tādēļ ir svarīgi aizsargāt darba ņēmējus, kas ir pakļauti šādu zāļu iedarbībai darbā, kurš ietver šādus elementus: bīstamu zāļu, tostarp citotoksisku zāļu, sagatavošana, ievadīšana vai iznīcināšana; pakalpojumi, kas saistīti ar bīstamu zāļu vai ar šādām zālēm piesārņotu materiālu tīrīšanu, pārvadāšanu, mazgāšanu vai atkritumu iznīcināšanu; tādu pacientu aprūpe, kas tiek ārstēti ar bīstamām zālēm. Bīstamām zālēm, tostarp citotoksiskām zālēm, piemēro Savienības pasākumus, kas paredz minimālās prasības darba ņēmēju veselības aizsardzībai un drošībai, jo īpaši tās, kas paredzētas Direktīvā 98/24/EK (6). Bīstamām zālēm, kas satur vielas, kuras ir arī kancerogēnas vai mutagēnas, piemēro Direktīvu 2004/37/EK. Komisijai būtu jānovērtē, kāds ir vispiemērotākais instruments, ar ko nodrošināt darba drošību darba ņēmējiem, kas ir pakļauti bīstamu zāļu, tostarp citotoksisku zāļu, iedarbībai. To darot nevajadzētu apdraudēt pacientu piekļuvi vislabākajām pieejamajām ārstēšanas metodēm.

(7)

Vairumam kancerogēnu un mutagēnu nav zinātniski iespējams noteikt līmeņus, kurus nepārsniedzot, eksponētībai nebūtu nelabvēlīgas ietekmes. Lai gan ar to, ka, ievērojot šo Direktīvu, darbavietā tiek noteiktas kancerogēnu un mutagēnu robežvērtības, netiek pilnībā novērsti riski, ko darba ņēmēju veselībai un drošībai rada kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība darbā (atlikušais risks), tādējādi tomēr tiek veicināta šādas iedarbības radītā riska būtiska samazināšanās pakāpeniskā un mērķtiecīgā veidā, ievērojot Direktīvu 2004/37/EK. Citiem kancerogēniem un mutagēniem ir zinātniski iespējams noteikt tādus līmeņus, kurus nepārsniedzot, eksponētībai nebūtu nelabvēlīgas ietekmes.

(8)	Maksimālie arodekspozīcijas līmeņi dažiem kancerogēniem vai mutagēniem tiek noteikti, paredzot vērtības, kuras, ievērojot Direktīvu 2004/37/EK, nedrīkst pārsniegt.

(9)

Šī direktīva stiprina darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību darbavietā. Komisijai Direktīva 2004/37/EK būtu regulāri jāpārskata un vajadzības gadījumā jāiesniedz tiesību aktu priekšlikumi. Minētajā direktīvā būtu jānosaka jaunas robežvērtības, ņemot vērā pieejamo informāciju, tostarp jaunus zinātniskos un tehniskos datus un uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi, metodes un protokolus iedarbības līmeņu mērīšanai darbavietā. Ja iespējams, minētajā informācijā būtu jāiekļauj dati par atlikušajiem riskiem darba ņēmēju veselībai, ieteikumi, ko sagatavojusi Zinātniskā komiteja jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (SCOEL), atzinumi, ko sagatavojusi RAC, kā arī atzinumi, ko sagatavojusi Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja (ACSH), un IARC monogrāfijas. Minētajā kontekstā profilakses instruments ir informācijas pārredzamība, kas būtu jānodrošina. Informācija par atlikušo risku ir ļoti noderīga turpmākajā darbā, kura mērķis ir ierobežot riskus, ko rada pakļautība kancerogēnu un mutagēnu iedarbībai darbā, un tā būtu jādara publiski pieejama Savienības līmenī. Šī direktīva atbilst konkrētajiem SCOEL, RAC un ACSH ieteikumiem, kuru nozīme ir uzsvērta iepriekšējos Direktīvas 2004/37/EK grozījumos.

(10)

Lai nodrošinātu iespējami labāko aizsardzības līmeni, ievērojot zinātniskos datus, ir jāaplūko ne tikai ieelpošana, bet arī citi kancerogēnu un mutagēnu absorbcijas ceļi, tostarp iespēja, ka tie tiek uzņemti caur ādu, un šādos gadījumos attiecīgajām vielām būtu jāpievieno piebilde par iedarbību uz ādu. Šajā direktīvā paredzētie grozījumi Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā ir vēl viens solis ilgstošākā minētās direktīvas atjaunināšanas procesā.

(11)	Novērtējums par to kancerogēnu ietekmi uz veselību, kuriem tiek piemērota šī direktīva, ir balstīts uz SCOEL un RAC attiecīgo zinātnisko ekspertīzi.

(12)

SCOEL, kuru izveidoja ar Komisijas Lēmumu 2014/113/ES (7), palīdz Komisijai, proti, konstatē, izvērtē un detalizēti analizē jaunākos pieejamos zinātniskos datus un ierosina arodekspozīcijas robežvērtības darba ņēmēju aizsardzībai pret ķīmiskajiem riskiem, kas jānosaka Savienības līmenī, ievērojot Direktīvas 98/24/EK un 2004/37/EK.

(13)	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (8) RAC izstrādā ECHA atzinumus par ķīmisko vielu radīto apdraudējumu cilvēka veselībai un videi. Šīs direktīvas kontekstā RAC sagatavoja savu atzinumu saskaņā ar minētās regulas 77. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(14)

2018. un 2019. gada kampaņa “Bīstamo vielu izmantošana veselībai nekaitīgās darbavietās” ir labs piemērs tam, kā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) var atbalstīt darba drošības un veselības tiesību aktu īstenošanu Savienības līmenī. EU-OSHA ir vēlams cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai sniegtu pielāgotu informāciju un paraugprakses piemērus darba ņēmējiem, kas saskaras ar konkrētām vielām, uzsverot norises politikā un jau esošo tiesisko regulējumu.

(15)

Kadmijs un daudzi tā neorganiskie savienojumi atbilst kritērijiem, lai tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu kā kancerogēnus (1.B kategorija), tāpēc tie ir kancerogēni Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Tādēļ, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir lietderīgi minētajā direktīvā noteikt robežvērtību kadmijam un tā neorganiskajiem savienojumiem. Turklāt kadmijs, kadmija nitrāts, kadmija hidroksīds un kadmija karbonāts ir apzināti kā “vielas, kas rada ļoti lielas bažas”, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta a) punktu un ir iekļauti minētās regulas 59. panta 1. punktā minētajā vielu kandidātu sarakstā.

(16)

Attiecībā uz kadmiju ir paredzams, ka būs grūti īstermiņā nodrošināt atbilstību robežvērtībai 0,001 mg/m3. Tādēļ ir atbilstīgi ieviest astoņu gadu pārejas laiku, kurā būtu jāpiemēro robežvērtība 0,004 mg/m3 (ieelpojamā frakcija). Lai aizsargātu tiesisko paļāvību un izvairītos no potenciāliem pastāvošās prakses traucējumiem dalībvalstīs, kuras šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā īsteno biomonitoringa sistēmu ar bioloģisko robežvērtību, kas nepārsniedz 0,002 mg Cd/g kreatinīna urīnā, minētajās dalībvalstīs robežvērtība 0,004 mg/m3 pārejas laikā būtu jāmēra kā ieelpojamā frakcija, ņemot vērā SCOEL un ACSH atzinumus par kadmiju un tā neorganiskajiem savienojumiem.

(17)

Pamatojoties uz pieejamiem drošiem zinātniskiem avotiem, piemēram, tiem, ko nodrošina SCOEL, RAC un attiecīgās valstu struktūras, Komisijai ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu jāizvērtē iespēja grozīt Direktīvu 2004/37/EK, pievienojot noteikumus par arodekspozīcijas robežvērtības koncentrācijai gaisā kombinēšanu ar bioloģisko robežvērtību attiecībā uz kadmiju un tā neorganiskajiem savienojumiem.

(18)

Bioloģiskās robežvērtības noteikšana kadmijam un tā neorganiskajiem savienojumiem aizsargātu darba ņēmējus pret to izraisītu sistēmisku toksicitāti, kas galvenokārt ietekmē nieres un kaulus. Tādējādi bioloģiskais monitorings var veicināt darba ņēmēju aizsardzību darba vietā, taču tikai kā līdzeklis, kas papildina kadmija un tā neorganisko savienojumu koncentrācijas monitoringu gaisā un attiecīgi darba ņēmēju elpošanas zonā. Komisijai būtu jāizdod praktiskas norādes par bioloģisko monitoringu.

(19)

Berilijs un vairums berilija neorganisko savienojumu atbilst kritērijiem, lai tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu kā kancerogēnus (1.B kategorija), tāpēc tie ir kancerogēni Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Berilijam ne tikai piemīt kancerogēnas īpašības, bet tas izraisa arī beriliozi un hipersensitivitāti pret beriliju. Tātad, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir lietderīgi minētajā direktīvā noteikt robežvērtību berilijam un neorganiskajiem berilija savienojumiem un norādīt piebildi par ādas un elpceļu sensibilizāciju.

(20)	Paredzams, ka berilijam noteikto robežvērtību 0,0002 mg/m3 īstermiņā būs grūti ievērot. Tādēļ ir atbilstīgi ieviest septiņu gadu pārejas laiku, kurā būtu jāpiemēro robežvērtība 0,0006 mg/m3.

(21)

Arsēnskābe un tās sāļi, kā arī vairums neorganisko arsēna savienojumu atbilst kritērijiem, lai tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu kā kancerogēnus (1.A kategorija), tāpēc tie ir kancerogēni Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Tādēļ, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir lietderīgi minētajā direktīvā noteikt robežvērtību arsēnskābei un tās sāļiem, kā arī neorganiskajiem arsēna savienojumiem. Turklāt arsēnskābe, diarsēna pentaoksīds un diarsēna trioksīds ir apzināti kā “vielas, kas rada ļoti lielas bažas”, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta a) punktu un ir iekļauti minētās regulas XIV pielikumā, kas nozīmē, ka pirms to izmantošanas ir jāsaņem atļauja.

(22)	Paredzams, ka arsēnskābei noteikto robežvērtību 0,01 mg/m3 vara kausēšanas nozarē būs grūti ievērot. Tādēļ būtu jāievieš četru gadu pārejas laiks.

(23)

Formaldehīds atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu kā kancerogēnu (1.B kategorija), tāpēc tas ir kancerogēns Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Formaldehīds ir lokālas iedarbības genotoksisks kancerogēns, un ir pietiekami daudz zinātnisku pierādījumu par tā kancerogenitāti cilvēkiem. Formaldehīds ir arī ādas kontaktalergēns (ādas sensibilizators). Tādēļ ir atbilstīgi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, noteikt ilgtermiņa un īstermiņa robežvērtību formaldehīdam minētajā direktīvā un norādīt piebildi par ādas sensibilizāciju. Turklāt pēc Komisijas pieprasījuma ECHA pašlaik arī vāc informāciju, lai novērtētu formaldehīda un formaldehīda izdalītāju iespējamo iedarbību darbavietā, tostarp attiecībā uz rūpnieciskiem un profesionāliem lietojumiem.

(24)

Formaldehīda fiksatorus parasti izmanto Savienības veselības aprūpes nozarē, jo tie ir ērti izmantojami, ļoti precīzi un ārkārtīgi viegli pielāgojami. Paredzams, ka dažu dalībvalstu veselības aprūpes nozarē būs grūtības īstermiņā ievērot 0,37 mg/m3 vai 0,3 ppm robežvērtību. Tādēļ ir atbilstīgi ieviest minētajai nozarei piecu gadu pārejas laiku, kurā būtu jāpiemēro 0,62 mg/m3 vai 0,5 ppm robežvērtība. Tomēr veselības aprūpes nozarei būtu jāsamazina pakļautība formaldehīda iedarbībai, un tā tiek mudināta pārejas laikā 0,37 mg/m3 vai 0,3 ppm robežvērtību ievērot, kad vien tas ir iespējams.

(25)

Dažās dalībvalstīs formaldehīds tiek tradicionāli izmantots mirušo iebalzamēšanai kā daļa no kultūras vai reliģiskām paražām. Paredzams, ka apbedīšanas nozarei būs grūtības īstermiņā ievērot 0,37 mg/m3 vai 0,3 ppm robežvērtību. Tādēļ ir atbilstīgi ieviest minētajai nozarei piecu gadu pārejas laiku, kurā būtu jāpiemēro 0,62 mg/m3 vai 0,5 ppm robežvērtība.

(26)

Šajā direktīvā noteiktās piebildes par sensibilizāciju berilijam un formaldehīdam tiek ieviestas, lai uzlabotu skaidrību. Direktīvas 2004/37/EK atjaunināšanas gaitā nosakot šādas piebildes, būtu jānodrošina saskanība ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Tas var arī nozīmēt, ka attiecīgā gadījumā tiek pievienotas piebildes par vielām, kurām jau ir konkrēts ieraksts minētās direktīvas III pielikumā.

(27)

4,4′-metilēnbis(2-hloranilīns) (MOCA) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu kā kancerogēnu (1.B kategorija), tāpēc tas ir kancerogēns Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Tā kancerogenitāte kopā ar acīmredzamajām genotoksiskajām īpašībām ir ļāvusi šo vielu klasificēt kā cilvēkam kancerogēnu. Konstatēts, ka ir iespējama būtiska MOCA uzņemšana caur ādu. Tādēļ ir lietderīgi noteikt robežvērtību MOCA un norādīt piebildi par uzņemšanu caur ādu. Turklāt tas ir apzināts kā “viela, kas rada ļoti lielas bažas”, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta a) punktu un ir iekļauts minētās regulas XIV pielikumā, kas nozīmē, ka pirms tā laišanas tirgū vai izmantošanas ir jāsaņem atļauja. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību MOCA.

(28)

Komisija ir apspriedusies ar ACSH. Turklāt Komisija ir organizējusi divposmu apspriešanos ar darba devējiem un darba ņēmējiem Savienības līmenī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 154. pantu. ACSH ir pieņēmusi atzinumus par vielām, uz kurām attiecas šī direktīva, un ierosinājusi saistošu arodekspozīcijas robežvērtību katrai no tām, un atbalsta attiecīgu piebilžu norādīšanu pie dažām vielām.

(29)

Lai efektīvi aizsargātu darba ņēmējus, šajā direktīvā noteiktās robežvērtības ir regulāri jāuzrauga un jāpārskata, lai nodrošinātu saskanību ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, jo īpaši, lai ņemtu vērā mijiedarbību starp Direktīvā 2004/37/EK noteiktajām robežvērtībām un minētajā regulā noteiktajiem bīstamo ķimikāliju atvasinātajiem beziedarbības līmeņiem.

(30)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, aizsargāt darba ņēmējus pret to veselības un drošības apdraudējumu, kā arī novērst šo apdraudējumu, ko rada vai varētu radīt kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība darbā, nevar pietiekami sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(31)

Šīs direktīvas īstenošanas gaitā dalībvalstīm būtu jāvairās administratīvus, finansiālus vai juridiskus ierobežojumus noteikt tādā veidā, kas kavētu mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un attīstību. Šajā sakarā dalībvalstis un attiecīgās struktūras Savienības un valsts līmenī tiek mudinātas radīt stimulus, lai mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi ievērotu šo direktīvu, un tiem šajā sakarā sniegt norādījumus un ieteikumus. Minētajā kontekstā ļoti noderīgas ir sociālo partneru vienošanās, norādījumi un citas kopīgas darbības, ar kurām apzina un veido paraugpraksi.

(32)	Ņemot vērā to, ka šī direktīva attiecas uz darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību darbavietā, tā būtu jātransponē divos gados pēc tās stāšanās spēkā.

(33)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2004/37/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2004/37/EK groza šādi:

direktīvas 18.a pantam pievieno šādas daļas:

“Ne vēlāk kā 2022. gada 11. jūlijā Komisija novērtē iespēju grozīt šo direktīvu, lai pievienotu noteikumus par arodekspozīcijas robežvērtības koncentrācijai gaisā kombinēšanu ar bioloģisko robežvērtību attiecībā uz kadmiju un tā neorganiskajiem savienojumiem.

Ne vēlāk kā 2020. gada 30. jūnijā Komisija, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas un pēc pienācīgas apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, īpaši ar veselības aprūpes darbiniekiem un speciālistiem, novērtē iespēju grozīt šo direktīvu, lai tajā iekļautu bīstamas zāles, tostarp citotoksiskas zāles, vai arī ierosināt piemērotāku instrumentu nolūkā nodrošināt darba drošību darba ņēmējiem, kas ir pakļauti šādu zāļu iedarbībai. Pamatojoties uz minēto, Komisija, apspriedusies ar darba devējiem un darba ņēmējiem, attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu.”;

2)	direktīvas III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, no 2021. gada 11. jūlija. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 5. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) OV C 440, 6.12.2018., 145. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 21. maija lēmums.

(3) OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(6) Padomes Direktīva 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.).

(7) Komisijas Lēmums 2014/113/ES (2014. gada 3. marts), ar ko izveido Zinātnisko komiteju jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā un atceļ Lēmumu 95/320/EK (OV L 62, 4.3.2014., 18. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma “A” punktam pievieno šādas rindas:

Aģenta nosaukums	EK Nr. (1)	CAS Nr. (2)	Robežvērtības						Piebilde	Pārejas pasākumi
			8 stundas (3)			Īslaicīga (4)
			mg/m3 (5)	Ppm (6)	f/ml (7)	mg/m3 (5)	Ppm (6)	f/ml (7)
“Kadmijs un tā neorganiskie savienojumi	—	—	0,001 (11)	—	—	—	—	—		Robežvērtība 0,004 mg/m3 (12) līdz 2027. gada 11. jūlijam.
Berilijs un neorganiskie berilija savienojumi	—	—	0,0002 (11)	—	—	—	—	—	ādas un elpceļu sensibilizācija (13)	Robežvērtība 0,0006 mg/m3 līdz 2026. gada 11. jūlijam.
Arsēnskābe un tās sāļi, kā arī neorganiskie arsēna savienojumi	—	—	0,01 (11)	—	—	—	—	—	—	Vara kausēšanas nozarē robežvērtību piemēro no 2023. gada 11. jūlija.
Formaldehīds	200-001-8	50-00-0	0,37	0,3	—	0,74	0,6	—	ādas sensibilizācija (14)	Robežvērtība 0,62 mg/m3 vai 0,5 ppm (3) veselības aprūpes, apbedīšanas un balzamēšanas nozarēs līdz 2024. gada 11. jūlijam.
4,4′-metilēnbis(2-hloranilīns)	202-918-9	101-14-4	0,01	—	—	—	—	—	āda (10)

(11) Ieelpojamā frakcija.

(12) Ieelpojamā frakcija. Ieelpojamā frakcija tajās dalībvalstīs, kas šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā īsteno biomonitoringa sistēmu ar bioloģisko robežvērtību, kas nepārsniedz 0,002 mg Cd/g kreatinīna urīnā.

(13) Viela var izraisīt ādas un elpceļu sensibilizāciju.

(14) Viela var izraisīt ādas sensibilizāciju.”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 164

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 20. jūnijs

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/982 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā	1
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/983 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā ( 1 )	23
		LĒMUMI
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2019/984 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 96/53/EK attiecībā uz termiņu īpašo noteikumu par maksimālajiem garumiem īstenošanai tādām kabīnēm, kas uzlabo aerodinamikas rādītājus, energoefektivitāti un drošības rādītājus	30


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ

SUGA

(FAO trīsburtu kods)

Sagatavošanas veids

Inspicētais paraugs

Mazizmēra zivis (%)