20.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/1

PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/997

(2019. gada 18. jūnijs),

ar ko izveido ES pagaidu ceļošanas dokumentu un atceļ Lēmumu 96/409/KĀDP

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 23. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Savienības pilsonība ir dalībvalstu valstspiederīgo pamatstatuss. Šis statuss ikvienam Savienības pilsonim piešķir tiesības tādas trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras valstspiederīgie viņi ir, baudīt citas dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem. Padomes Direktīva (ES) 2015/637 (2) īsteno minētās tiesības, nosakot sadarbības un koordinācijas pasākumus, kas vajadzīgi nepārstāvētu Savienības pilsoņu konsulārās aizsardzības veicināšanai.

(2)

Direktīvā (ES) 2015/637 pagaidu ceļošanas dokumenti ir minēti kā viens no konsulārās palīdzības veidiem, kas dalībvalstu vēstniecībām un konsulātiem ir jānodrošina nepārstāvētiem Savienības pilsoņiem. Pagaidu ceļošanas dokuments ir viena brauciena dokuments, kas ļauj tā turētājam atgriezties mājās vai – izņēmuma kārtā – uz citu galamērķi, ja šai personai nav piekļuves saviem parastajiem ceļošanas dokumentiem, jo tie, piemēram, ir nozagti vai pazaudēti. Cits galamērķis varētu būt, piemēram, kaimiņvalsts vai līdzīgi tuva valsts, kurā nepārstāvēta pilsoņa valstspiederības dalībvalstij ir vēstniecība vai konsulāts.

(3)

Ar Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumu 96/409/KĀDP (3) tika izveidots vienots pagaidu ceļošanas dokuments, ko dalībvalstis var izdot Savienības pilsoņiem vietās, kurās šo pilsoņu valstspiederības dalībvalstij nav pastāvīgas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības. Tagad ir nepieciešams atjaunināt minētā lēmuma noteikumus un izveidot modernizētu un drošāku ES pagaidu ceļošanas dokumenta (“ES PCD”) formu. Būtu jānodrošina konsekvence starp ES PCD izdošanas konkrētajiem nosacījumiem un procedūru un Direktīvā (ES) 2015/637 noteiktajiem vispārīgajiem noteikumiem par konsulāro aizsardzību, jo minētā direktīva, tostarp tās 14. pantā noteiktā finanšu procedūra, attiecas uz ES PCD izdošanu nepārstāvētiem pilsoņiem. Šajā direktīvā būtu jāparedz papildu noteikumi, kas vajadzības gadījumā jāpiemēro līdztekus Direktīvā (ES) 2015/637 izklāstītajiem noteikumiem.

(4)

ES PCD būtu pēc pieprasījuma jāizdod ikvienam nepārstāvētam pilsonim trešā valstī, kura pase vai ceļošanas dokuments ir pazaudēts, nozagts vai iznīcināts vai to kāda cita iemesla dēļ nav iespējams iegūt saprātīgā laikposmā, piemēram, jaundzimušajiem, kas dzimuši ceļojuma laikā, vai personām, kuru dokumentiem beidzies derīguma termiņš un valstspiederības dalībvalsts nevar tos viegli aizstāt. ES PCD būtu jāizdod pēc tam, kad dalībvalsts, kas nepārstāvētajam pilsonim sniedz palīdzību, ir saņēmusi viņa valstspiederības dalībvalsts apstiprinājumu par pilsoņa valstspiederību un identitāti.

(5)

Tā kā pases vai ceļošanas dokumentu pazaudēšana var nepārstāvētiem pilsoņiem trešās valstīs radīt ievērojamu spriedzi, ir jāizveido vienkāršota procedūra palīdzību sniedzošās dalībvalsts un nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts sadarbībai un koordinācijai. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka konsultēšanās tiek veikta pēc iespējas ātri, parasti dažu darbdienu laikā. Vienlaikus ir nepieciešams saglabāt pietiekamu elastīgumu izņēmuma gadījumos. Izdot ES PCD bez iepriekšējas konsultēšanās ar valstspiederības dalībvalsti palīdzību sniedzošajai dalībvalstij vajadzētu būt atļautam tikai ārkārtējas steidzamības gadījumos. Pirms to dara, dalībvalstīm parasti vajadzētu būt izsmēlušām visus pieejamos saziņas līdzekļus ar valstspiederības dalībvalsti. Piemēram, dalībvalstīm vispirms būtu jāmēģina nosūtīt daļu attiecīgās informācijas, piemēram, pieteikuma iesniedzēja vārdu un uzvārdu, valstspiederību un dzimšanas datumu. Šādās situācijās palīdzību sniedzošajai dalībvalstij būtu pēc iespējas drīz jāpaziņo valstspiederības dalībvalstij par tās vārdā sniegto palīdzību, lai nodrošinātu, ka valstspiederības dalībvalsts ir pienācīgi informēta.

(6)

Drošības apsvērumu dēļ ES PCD saņēmējiem pēc drošas nokļūšanas mājās šie dokumenti būtu jāatgriež, piemēram, robežas amatpersonām vai iestādēm, kas atbildīgas par pasu izdošanu. Turklāt palīdzību sniedzošās dalībvalsts izdevējiestādei būtu jāglabā ikviena ES PCD kopija vai skenējums, un vēl viena kopija vai skenējums būtu jānosūta saņēmēja valstspiederības dalībvalstij. Atgrieztie ES PCD un to saglabātās kopijas būtu jāiznīcina pēc iespējas drīz.

(7)

Nepārstāvētiem pilsoņiem vajadzētu būt iespējai pieteikties uz ES PCD jebkuras dalībvalsts vēstniecībā vai konsulātā. Kā paredzēts Direktīvā (ES) 2015/637, dalībvalstīm ir iespēja noslēgt vienošanos par praktisku kārtību pienākumu sadalei saistībā ar ES PCD izdošanu nepārstāvētiem pilsoņiem. Dalībvalstīm, kas saņem ES PCD pieteikumus, būtu katrā gadījumā atsevišķi jānovērtē, vai ES PCD izdošana ir piemērota rīcība vai arī lieta būtu jānodod vēstniecībai vai konsulātam, kas ir izraudzīti kā kompetenti saskaņā ar jau pastāvošas kārtības nosacījumiem.

(8)	Atbilstoši ES PCD kā viena brauciena dokumenta nolūkam tā derīgumam vajadzētu aptvert periodu, kas vajadzīgs minētā brauciena veikšanai. Ņemot vērā mūsdienu ceļošanas iespējas un ātrumu, ES PCD derīgumam nevajadzētu pārsniegt 15 kalendārās dienas, izņemot izņēmuma apstākļos.

(9)

Papildus ES PCD izdošanai nepārstāvētiem pilsoņiem trešās valstīs šai direktīvai nevajadzētu liegt dalībvalstīm izdot ES PCD citās situācijās, ņemot vērā valsts tiesību aktus un praksi. Dalībvalstīm vajadzētu arī būt iespējai izdot ES PCD saviem valstspiederīgajiem, Savienības pilsoņiem, kas nav pārstāvēti dalībvalstu teritorijā, un citas dalībvalsts pilsoņiem, kas ir pārstāvēta valstī, kurā tie vēlas iegūt ES PCD. Tādā gadījumā dalībvalstīm būtu jāīsteno vajadzīgie pasākumi, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu. Tomēr dalībvalstis varētu arī nolemt neizdot ES PCD šādās situācijās.

(10)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/637 5. pantu, kā arī lai nodrošinātu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā nostiprināto tiesību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 7. pantā atzīto tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību efektivitāti, un ņemot vērā valsts tiesību aktus un praksi, palīdzību sniedzošajai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai izdot ES PCD Savienības pilsoņus pavadošiem ģimenes locekļiem, kas nav Savienības pilsoņi, ja minētie ģimenes locekļi likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, ņemot vērā katra gadījuma konkrētos apstākļus.

(11)

Konkrētiem ģimenes locekļiem, kas nav Savienības pilsoņi, varētu tikt prasīts papildus ES PCD iegūt vīzas, lai atgrieztos uz Savienības teritoriju. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (4) 5. panta 2. punktu, ģimenes locekļiem, kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, ir vajadzīga tikai ieceļošanas vīza saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1806 (5) vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Ja ģimenes locekļiem ir derīga uzturēšanās atļauja, kas minēta Direktīvas 2004/38/EK 10. pantā, tas šādus ģimenes locekļus atbrīvo no vīzas prasības. Dalībvalstīm ir jāpiešķir šādām personām visi atvieglojumi, lai tās iegūtu vajadzīgās vīzas. Šādas vīzas izdod bez maksas pēc iespējas drīz un balstoties uz paātrinātu procedūru.

(12)

ES PCD būtu jāsastāv no vienotas ES PCD veidlapas un vienotas ES PCD uzlīmes. ES PCD būtu jāsatur visa vajadzīgā informācija, un tam būtu jāatbilst augstiem tehniskajiem standartiem, jo īpaši saistībā ar aizsargpasākumiem pret viltošanu un falsificēšanu. Tam vajadzētu būt izmaksu ziņā efektīvam, piemērotam izmantošanai visās dalībvalstīs un ar vispārēji atpazīstamiem drošības elementiem, kas ir skaidri redzami ar neapbruņotu aci.

(13)

Vienotajā ES PCD veidlapā vajadzētu būt tukšām lapām, lai vīzas, ja tās ir vajadzīgas, varētu pielīmēt tieši veidlapai. Minētajai veidlapai būtu jākalpo kā vienotās ES PCD uzlīmes nesējai; uzlīmē būtu jāietver attiecīgā informācija par saņēmēju. Vienotā ES PCD uzlīme būtu jāizstrādā pēc vīzu vienotās formas, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 (6), un tajā būtu jāietver līdzīgi drošības elementi. Vienotā ES PCD uzlīme būtu jāaizpilda palīdzību sniedzošās dalībvalsts vēstniecībā vai konsulātā, izmantojot tās pašas drukas ierīces, ko izmanto vīzām. Tehniska force majeure gadījumā vajadzētu būt iespējai vienoto ES PCD uzlīmi aizpildīt manuāli. Lai nepieļautu zemāku atzīšanas līmeni un drošības riskus, manuāla aizpildīšana būtu, cik vien iespējams, jāierobežo, un tai būtu jānotiek vienīgi tad, ja vienoto ES PCD uzlīmi, kas aizpildīta ar drukas ierīci, nav iespējams izdot saprātīgā laikposmā.

(14)

Lai palielinātu izdošanas procesa drošību un ātrumu, ES PCD izmantotais pieteikuma iesniedzēja sejas attēls būtu jāuzņem uz vietas vēstniecībā vai konsulātā ar digitālu fotoaparātu vai līdzvērtīgiem līdzekļiem. Vienīgi tad, ja tas nav iespējams, var izmantot fotogrāfiju pēc tam, kad vēstniecība vai konsulāts ir pārliecinājies, ka tā atbilst pieteikuma iesniedzējam. Tas pats sejas attēls vai fotogrāfija tad būtu jānosūta valstspiederības dalībvalstij, lai saņemtu apstiprinājumu par pieteikuma iesniedzēja identitāti.

(15)	Šajā direktīvā būtu jānosaka specifikācijas, kurām nevajadzētu būt slepenām. Attiecīgā gadījumā šīs specifikācijas var būt nepieciešams papildināt ar vēl citām slepenām specifikācijām, lai nepieļautu viltošanu un falsificēšanu.

(16)

Lai nodrošinātu, ka informācija par papildu tehniskajām specifikācijām netiek atklāta lielākam skaitam personu nekā nepieciešams, katrai dalībvalstij būtu jāizraugās struktūra, kas ir atbildīga par vienoto ES PCD veidlapu un uzlīmju izgatavošanu. Efektivitātes nolūkā dalībvalstis tiek mudinātas izraudzīties vienu vienotu struktūru. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai vajadzības gadījumā mainīt savu izraudzīto struktūru. Drošības apsvērumu dēļ ikvienai dalībvalstij būtu Komisijai un pārējām dalībvalstīm jāpaziņo minētās struktūras nosaukums.

(17)

Lai pievērstos vajadzībai pielāgot vienotās ES PCD veidlapas un uzlīmes specifikācijas, reaģējot uz tehnikas attīstību, kā arī mainīt dalībvalsti, kas atbildīga par paraugu nodrošināšanu ES PCD vienotās formas paziņošanai trešām valstīm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un tās ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(18)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai attiecībā uz visām papildu tehniskajām specifikācijām un rādītājiem šīs direktīvas piemērošanas pārraudzībai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8).

(19)

Lai paaugstinātu ES PCD atzīšanas līmeni, Savienības delegācijām trešās valstīs būtu jāpaziņo attiecīgajām trešo valstu iestādēm par vienoto ES PCD formu un jebkādiem turpmākiem tās grozījumiem, jāziņo par ES PCD atzīšanu trešās valstīs un jāsekmē tā izmantošana. Šajā nolūkā izmantotie paraugi dalībvalstij ar Komisijas atbalstu būtu jāiesniedz Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD).

(20)	Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt labvēlīgākus valsts noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar šo direktīvu.

(21)

Persondatu apstrādei, ko dalībvalstis veic saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (9). ES PCD sistēmas ietvaros ir nepieciešams apstrādāt persondatus, kas vajadzīgi pieteikuma iesniedzēja identitātes pārbaudīšanai, vienotās ES PCD uzlīmes drukāšanai un attiecīgā datu subjekta ceļošanas atvieglošanai. Ir nepieciešams sīkāk precizēt aizsargpasākumus, kas piemērojami apstrādātajiem persondatiem, piemēram, ievākto persondatu maksimālo glabāšanas laiku. Maksimālais glabāšanas laiks 180 dienas palīdzību sniedzošajai dalībvalstij un divi gadi valstspiederības dalībvalstij ir vajadzīgs, lai nodrošinātu visu piemērojamo nodevu iekasēšanu un nepieļautu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu vai citas krāpnieciskas darbības. Pieteikuma iesniedzēju persondatu dzēšanai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu spēju pārraudzīt šīs direktīvas piemērošanu.

(22)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. pantu Komisijai būtu jāveic šīs direktīvas izvērtējums, jo īpaši pamatojoties uz informāciju, kas ievākta ar īpašu pārraudzības pasākumu palīdzību, lai novērtētu šīs direktīvas ietekmi un vajadzību veikt turpmākus pasākumus. Minētajā izvērtējumā varētu ņemt vērā arī turpmāku tehnikas attīstību, kas dotu iespēju ieviest elektroniskus pagaidu ceļošanas dokumentus (ePCD).

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, paredzēt pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu nepārstāvētu pilsoņu konsulāro aizsardzību, izdodot drošus un plaši atzītus pagaidu ceļošanas dokumentus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, lai izvairītos no sadrumstalotības un attiecīgi zemāka atzīšanas līmeņa pagaidu ceļošanas dokumentiem, kurus dalībvalstis izdod nepārstāvētiem pilsoņiem, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(24)

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt konsulāro aizsardzību, kā garantēts Hartas 46. pantā. Tajā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti jo īpaši Hartā, tostarp tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un persondatu aizsardzību. Šī direktīva būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(25)	Lēmums 96/409/KĀDP būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I DAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šī direktīva paredz noteikumus par nosacījumiem un procedūru attiecībā uz to, kā nepārstāvēti pilsoņi trešās valstīs var iegūt ES pagaidu ceļošanas dokumentu (“ES PCD”), un izveido šāda dokumenta vienoto formu.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)	“nepārstāvēts pilsonis” ir jebkurš pilsonis, kas ir tādas dalībvalsts valstspiederīgais, kura nav pārstāvēta kādā trešā valstī, kā noteikts Direktīvas (ES) 2015/637 6. pantā;

2)	“pieteikuma iesniedzējs” ir persona, kas iesniedz ES PCD pieteikumu;

3)	“saņēmējs” ir persona, kurai izdod ES PCD;

4)	“palīdzību sniedzošā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas saņem ES PCD pieteikumu;

5)	“valstspiederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, par kuras valstspiederīgo pieteikuma iesniedzējs sevi norāda;

6)	“darbdienas” ir visas dienas, kas nav valsts svētku dienas vai nedēļas nogales, kuras ievēro iestāde, kurai ir jārīkojas.

II NODAĻA

ES PAGAIDU CEĻOŠANAS DOKUMENTS

3. pants

ES pagaidu ceļošanas dokuments

1. ES pagaidu ceļošanas dokuments (“ES PCD”) ir ceļošanas dokuments, ko kāda dalībvalsts izdod nepārstāvētam pilsonim trešā valstī vienam braucienam uz šā pilsoņa valstspiederības vai uzturēšanās dalībvalsti, kā pieprasījis pilsonis, vai – izņēmuma kārtā – uz kādu citu galamērķi. Dalībvalstis var arī nolemt izdot ES PCD citiem saņēmējiem saskaņā ar 7. pantu.

2. Dalībvalstis ES PCD saskaņā ar 4. pantā noteikto procedūru izdod nepārstāvētiem pilsoņiem trešās valstīs, kuru pases vai ceļošanas dokumenti ir pazaudēti, nozagti vai iznīcināti vai tos kāda cita iemesla dēļ nav iespējams iegūt saprātīgā laikposmā.

4. pants

Procedūra

1. Ja kāda dalībvalsts saņem ES PCD pieteikumu, tā pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā divas darbdienas pēc pieteikuma saņemšanas konsultējas ar valstspiederības dalībvalsti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/637 10. panta 2. punktu, lai pārbaudītu pieteikuma iesniedzēja valstspiederību un identitāti.

2. Palīdzību sniedzošā dalībvalsts valstspiederības dalībvalstij sniedz visu attiecīgo informāciju, tostarp:

a)	pieteikuma iesniedzēja uzvārdu un vārdu(s), valstspiederību, dzimšanas datumu un dzimumu;

pieteikuma iesniedzēja sejas attēlu, ko pieteikuma iesniegšanas laikā uzņem palīdzību sniedzošās dalībvalsts iestādes, vai – vienīgi gadījumos, kad iepriekšminētais nav iespējams, – ieskenētu vai digitālu pieteikuma iesniedzēja fotogrāfiju, balstoties uz standartiem, kas noteikti Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentā 9303 par mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem (septītais izdevums, 2015) (“ICAO dokuments 9303”);

c)	visu pieejamo identifikācijas līdzekļu, piemēram, personas apliecības vai autovadītāja apliecības, kopiju vai skenējumu un, ja pieejams, aizstātā dokumenta veidu un numuru un valsts reģistrācijas vai sociālās apdrošināšanas numuru.

3. Pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc 2. punktā minētās informācijas saņemšanas valstspiederības dalībvalsts atbild uz konsultēšanos saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/637 10. panta 3. punktu un apstiprina, vai pieteikuma iesniedzējs ir tās valstspiederīgais. Ja valstspiederības dalībvalsts nespēj atbildēt trīs darbdienu laikā, tā minētajā laikposmā informē palīdzību sniedzošo dalībvalsti un sniedz aptuvenu norādi, kad sagaidāma atbilde. Palīdzību sniedzošā dalībvalsts attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju. Saņemot apstiprinājumu par pieteikuma iesniedzēja valstspiederību, palīdzību sniedzošā dalībvalsts pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā divas darbdienas pēc apstiprinājuma saņemšanas nodrošina pieteikuma iesniedzējam ES PCD.

4. Ja valstspiederības dalībvalsts iebilst pret ES PCD izdošanu kādam no saviem valstspiederīgajiem, tā informē palīdzību sniedzošo dalībvalsti. Šādā gadījumā ES PCD neizdod un valstspiederības dalībvalsts uzņemas atbildību par konsulārās aizsardzības nodrošināšanu savam pilsonim saskaņā ar tās juridiskajiem pienākumiem un praksi. Palīdzību sniedzošā dalībvalsts, cieši konsultējoties ar valstspiederības dalībvalsti, attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju.

5. Pamatotos gadījumos dalībvalstis var pārsniegt 1. un 3. punktā noteiktos termiņus.

6. Ārkārtējas steidzamības gadījumos palīdzību sniedzošā dalībvalsts var izdot ES PCD bez iepriekšējas konsultēšanās ar valstspiederības dalībvalsti. Pirms to dara, palīdzību sniedzošā dalībvalsts ir izsmēlusi visus pieejamos saziņas līdzekļus ar valstspiederības dalībvalsti. Palīdzību sniedzošā dalībvalsts pēc iespējas drīz paziņo valstspiederības dalībvalstij par ES PCD izdošanu un par tās personas identitāti, kurai ES PCD izdots. Minētajā paziņojumā ietver visus ES PCD iekļautos datus.

7. ES PCD izdevējas dalībvalsts iestāde saglabā vienu katra izdotā ES PCD kopiju vai skenējumu un otru kopiju vai skenējumu nosūta pieteikuma iesniedzēja valstspiederības dalībvalstij.

8. ES PCD saņēmējam, kad tas ierodas galamērķī, prasa atgriezt ES PCD neatkarīgi no tā, vai ir beidzies tā termiņš.

9. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko izveido standarta ES PCD pieteikuma veidlapu, kurā iekļauj informāciju par pienākumu ierodoties atgriezt ES PCD. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. pants

Finanšu noteikumi

1. Palīdzību sniedzošā dalībvalsts iekasē no pieteikuma iesniedzēja tādas nodevas, kādas tā iekasē no saviem valstspiederīgajiem par valsts pagaidu dokumentu izdošanu.

2. Palīdzību sniedzošā dalībvalsts var neiekasēt nodevas vispār vai konkrētās situācijās, kuras tā nosaka.

3. Ja pieteikuma iesniedzēji, iesniedzot pieteikumu, nespēj samaksāt kādas piemērojamās nodevas palīdzību sniedzošajai dalībvalstij, tie, izmantojot standarta veidlapu, kas noteikta Direktīvas (ES) 2015/637 I pielikumā, apņemas atlīdzināt šādas nodevas savai valstspiederības dalībvalstij. Šādos gadījumos piemēro Direktīvas (ES) 2015/637 14. panta 2. punktu un 15. pantu.

6. pants

Derīgums

ES PCD ir derīgs uz laiku, kas vajadzīgs, lai pabeigtu braucienu, kuram to izdod. Aprēķinot šo termiņu, ņem vērā vajadzīgās nakšņošanas un pārsēšanās. Derīguma termiņš ietver papildu divu dienu papildtermiņu. Izņemot izņēmuma apstākļus, ES PCD derīguma termiņš nepārsniedz 15 kalendārās dienas.

7. pants

ES PCD fakultatīva izdošana

1. Ja pieteikuma iesniedzēja pase vai ceļošanas dokuments ir pazaudēts, nozagts vai iznīcināts vai to kāda cita iemesla dēļ nav iespējams iegūt saprātīgā laikposmā, dalībvalsts var izdot ES PCD:

a)	saviem valstspiederīgajiem;

b)	Savienības pilsoņiem, kas nav pārstāvēti dalībvalstu teritorijā, tostarp LESD 355. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajās aizjūras zemēs un teritorijās;

c)	citas dalībvalsts pilsoņiem, kas ir pārstāvēta valstī, kurā tie vēlas iegūt ES PCD, un ja šajā nolūkā starp attiecīgajām dalībvalstīm pastāv vienošanās;

d)	ģimenes locekļiem, kas nav Savienības pilsoņi un kas pavada Savienības pilsoņus, kuri nav pārstāvēti kādā trešā valstī, vai a), b) vai c) apakšpunktā minētos Savienības pilsoņus, ja minētie ģimenes locekļi likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, neskarot nevienu piemērojamu vīzas prasību;

e)	citām personām, kurām minētajai dalībvalstij vai kādai citai dalībvalstij saskaņā ar starptautiskajām vai valsts tiesībām ir pienākums nodrošināt aizsardzību un kuras likumīgi uzturas kādā dalībvalstī.

2. Ja kāda dalībvalsts izdod ES PCD saskaņā ar:

a)	šā panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu, 4. pantā noteiktā konsultēšanās ietver Savienības pilsoņu valstspiederības dalībvalsti;

šā panta 1. punkta d) apakšpunktu, 4. pantā noteiktā konsultēšanās ietver pavadītā Savienības pilsoņa valstspiederības dalībvalsti un – vajadzības gadījumā – ģimenes locekļa uzturēšanās dalībvalsti. Atkāpjoties no 4. panta 6. punkta, ES PCD neizdod bez iepriekšējas konsultēšanās ar pavadītā Savienības pilsoņa valstspiederības dalībvalsti un – vajadzības gadījumā – ģimenes locekļa uzturēšanās dalībvalsti;

c)	šā panta 1. punkta e) apakšpunktu, 4. pantā noteiktā konsultēšanās ietver dalībvalsti, kurai saskaņā ar starptautiskajām vai valsts tiesībām ir pienākums nodrošināt aizsardzību pieteikuma iesniedzējam, un minētā dalībvalsts ir ES PCD norādītā galamērķa valsts.

III NODAĻA

ES PCD VIENOTĀ FORMA

8. pants

ES PCD vienotā forma

1. ES PCD sastāv no vienotas ES PCD veidlapas un vienotas ES PCD uzlīmes. Minētā veidlapa un minētā uzlīme atbilst specifikācijām, kas noteiktas I un II pielikumā, un papildu tehniskajām specifikācijām, kas noteiktas saskaņā ar 9. pantu.

2. Vienotās ES PCD uzlīmes aizpildīšanas laikā II pielikumā noteiktās sadaļas un mašīnlasāmo zonu aizpilda atbilstoši ICAO dokumentam 9303.

3. Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, jo īpaši lai nodrošinātu tiesību uz konsulāro aizsardzību īstenošanu, balstoties uz mūsdienīgu un drošu ES PCD formu, Komisija ir pilnvarota, reaģējot uz tehnikas attīstību, pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu, lai grozītu I un II pielikumu, kā arī atsauces uz ICAO noteiktajiem standartiem, kas minētas šā panta 2. punktā un 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

4. Dalībvalstis var pievienot jebkādus vajadzīgos valsts līmeņa ierakstus vienotās ES PCD uzlīmes sadaļā “Piezīmes”, kas minēta II pielikuma 9. punktā. Minētie valsts līmeņa ieraksti neatkārto II pielikumā noteiktās sadaļas.

5. Visus ierakstus vienotajā ES PCD uzlīmē, tostarp sejas attēlu, drukā. Izdrukātajā vienotajā ES PCD uzlīmē neveic nekādas manuālas izmaiņas.

Izņēmuma kārtā tehniska force majeure gadījumos vienotās ES PCD uzlīmes var aizpildīt manuāli un piestiprināt fotogrāfiju. Šādos gadījumos fotogrāfija tiek papildus aizsargāta pret fotoattēla nomaiņu. Vienotajā ES PCD uzlīmē, kas ir aizpildīta manuāli, neveic nekādas izmaiņas.

6. Ja atklājas kļūda vienotajā ES PCD uzlīmē, kas vēl nav pielīmēta vienotajai ES PCD veidlapai, vienoto ES PCD uzlīmi atzīst par nederīgu un iznīcina. Ja kļūda atklājas pēc vienotās ES PCD uzlīmes pielīmēšanas vienotajai ES PCD veidlapai, abas atzīst par nederīgām un iznīcina, un izgatavo jaunu vienoto ES PCD uzlīmi.

7. Izdrukāto vienoto ES PCD uzlīmi ar aizpildītajām sadaļām pielīmē vienotajai ES PCD veidlapai saskaņā ar I pielikumu.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka neaizpildītu vienoto ES PCD veidlapu un uzlīmju glabāšana tiek aizsargāta pret zādzībām.

9. pants

Papildu tehniskās specifikācijas

1. Komisija pieņem īstenošanas aktus ar ES PCD papildu tehniskajām specifikācijām attiecībā uz:

a)	vienotās ES PCD veidlapas un uzlīmes dizainu, formu un krāsām;

b)	prasībām par vienotās ES PCD veidlapas materiālu un drukāšanas paņēmieniem;

c)	drošības elementiem un prasībām, tostarp uzlabotiem daļējas un pilnas viltošanas un falsificēšanas novēršanas standartiem;

d)	citiem noteikumiem, kas jāievēro, aizpildot un izdodot ES PCD.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Var nolemt, ka 1. punktā minētās papildu tehniskās specifikācijas ir slepenas un netiek publicētas. Tādā gadījumā tās dara pieejamas tikai tām struktūrām, ko dalībvalstis izraudzījušās kā struktūras, kas ir atbildīgas par ES PCD izgatavošanu, un personām, kuras atbilstoši pilnvarojusi kāda dalībvalsts vai Komisija.

10. pants

ES PCD izgatavošana

1. Katra dalībvalsts izraugās struktūru, kas ir atbildīga par vienoto ES PCD veidlapu un uzlīmju izgatavošanu. Vienu un to pašu struktūru var izraudzīties vairākas vai visas dalībvalstis.

2. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm tās struktūras nosaukumu, kura izgatavo tās vienotās ES PCD veidlapas un uzlīmes. Ja kāda dalībvalsts maina savu izraudzīto struktūru, tā attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā un 13. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu no 2019. gada 10. jūlija.

3. Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 3. punktā un 13. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo Padomei.

6. Saskaņā ar 8. panta 3. punktu un 13. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

7. Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, jebkādiem iebildumiem, kas par tiem izteikti, vai par to, ka Padome ir atsaukusi pilnvaru deleģēšanu.

12. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1683/95 6. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

13. pants

Paziņošana trešām valstīm

1. 21 mēneša laikā pēc 9. pantā minēto papildu tehnisko specifikāciju pieņemšanas tā dalībvalsts, kas ir Padomes prezidentvalsts, saskaņā ar LES 16. panta 9. punktu nodrošina Komisijai un EĀDD vienotās ES PCD veidlapas un uzlīmes paraugus.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu, lai grozītu šā punkta pirmo daļu, izraugoties citu dalībvalsti par valsti, kas atbildīga par minētajā daļā minēto paraugu nodrošināšanu, balstoties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, to, ka tās teritorijā atrodas struktūra, kuru vairākas vai visas dalībvalstis izraudzījušās par ES PCD izgatavotāju.

2. EĀDD pārsūta vienotās ES PCD veidlapas un uzlīmes paraugus Savienības delegācijām trešās valstīs.

3. Savienības delegācijas trešās valstīs informē attiecīgo trešo valstu attiecīgās iestādes par ES PCD izmantošanu, kā arī par tā vienoto formu un galvenajiem drošības elementiem, tostarp nodrošinot vienotās ES PCD veidlapas un uzlīmes paraugus uzziņas vajadzībām. Paziņošanu kādai atsevišķai trešai valstij atkārto pēc minētās trešās valsts pieprasījuma. Paziņojumā neiekļauj paraugus, kuri jāpatur slepenībā saskaņā ar 9. panta 2. punktu.

4. Ikreiz, kad tiek mainīta vienotā ES PCD veidlapa vai uzlīme, atkārto 1.–3. punktā noteikto procedūru. Šā panta 1. punktā minētais termiņš ir 21 mēnesis pēc vienotās ES PCD veidlapas vai uzlīmes izmainītās formas pieņemšanas.

5. Ja kādā trešā valstī nav Savienības delegācijas, pārstāvētās dalībvalstis, izmantojot vietējo konsulāro sadarbību, izlemj, kura dalībvalsts paziņo minētās trešās valsts attiecīgajām iestādēm par ES PCD vienoto formu, kā arī tā galvenajiem drošības elementiem. EĀDD koordinē ar attiecīgo dalībvalsti vienotās ES PCD veidlapas un uzlīmes paraugu pārsūtīšanu minētajā nolūkā.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Labvēlīgāks režīms

Dalībvalstis var ieviest vai paturēt spēkā noteikumus, kas ir labvēlīgāki par šīs direktīvas noteikumiem, ciktāl tie ir saderīgi ar šo direktīvu.

15. pants

Persondatu aizsardzība

1. Persondatus, kurus apstrādā šīs direktīvas vajadzībām, tostarp 4. panta 2. punktā minēto pieteikuma iesniedzēja sejas attēlu vai fotogrāfiju, izmanto tikai tam, lai pārbaudītu pieteikuma iesniedzēja identitāti saskaņā ar 4. pantā noteikto procedūru, izdrukātu vienoto ES PCD uzlīmi un atvieglotu minētā pieteikuma iesniedzēja ceļošanu. Palīdzību sniedzošā dalībvalsts un valstspiederības dalībvalsts persondatiem nodrošina atbilstīgu drošību.

2. Neskarot Regulu (ES) 2016/679, pieteikuma iesniedzējam, kam tiek izdots ES PCD, ir tiesības pārbaudīt ES PCD iekļautos persondatus un attiecīgā gadījumā pieprasīt, lai tiktu veikti labojumi, izdodot jaunu dokumentu.

3. ES PCD neietver nekādu informāciju mašīnlasāmā formā, ja vien tā nav paredzēta arī II pielikuma 6. punktā minētajās sadaļās.

4. Palīdzību sniedzošā dalībvalsts un valstspiederības dalībvalsts glabā pieteikuma iesniedzēja persondatus vienīgi tik ilgi, cik tas nepieciešams, tostarp 5. pantā minēto nodevu iekasēšanai. Nekādā gadījumā palīdzību sniedzošā dalībvalsts minētos persondatus neglabā ilgāk par 180 dienām vai valstspiederības dalībvalsts – ilgāk par diviem gadiem. Beidzoties glabāšanas periodam, pieteikuma iesniedzēja persondatus dzēš.

5. Atkāpjoties no 4. punkta, dalībvalstis nodrošina visu atgriezto ES PCD un visu saistīto kopiju drošu iznīcināšanu pēc iespējas drīz.

16. pants

Pārraudzība

1. Dalībvalstis regulāri pārrauga šīs direktīvas piemērošanu, pamatojoties uz šādiem rādītājiem:

a)	to ES PCD skaits, kas izdoti saskaņā ar 3. pantu, un saņēmēja valstspiederība;

b)	to ES PCD skaits, kas izdoti saskaņā ar 7. pantu, un saņēmēja valstspiederība; un

c)	ES PCD krāpšanas un viltošanas gadījumu skaits.

2. Dalībvalstis organizē to datu sagatavošanu un vākšanu, kas vajadzīgi 1. punktā izklāstīto rādītāju izmaiņu novērtēšanai, un šo informāciju reizi gadā sniedz Komisijai.

3. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot rādītājus papildus tiem, kas minēti 1. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

17. pants

Izvērtēšana

1. Ne agrāk kā piecus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas Komisija veic šīs direktīvas izvērtēšanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izklāstīti galvenie konstatējumi. Ziņojumā iekļauj persondatu drošības līmeņa atbilstīguma, ietekmes uz pamattiesībām un vienotas ES PCD nodevas iespējamas ieviešanas novērtējumu.

2. Dalībvalstis Komisijai sniedz informāciju, kas vajadzīga 1. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai.

18. pants

Atcelšana

1. Lēmumu 96/409/KĀDP atceļ no dienas, kas ir 36 mēnešus pēc 9. pantā minēto papildu tehnisko specifikāciju pieņemšanas.

2. Atsauces uz atcelto lēmumu ir uzskatāmas par atsaucēm uz šo direktīvu.

3. Dalībvalstis līdz 1. punktā minētajam termiņam nodrošina to PCD veidlapu atzīšanu par nederīgām un iznīcināšanu, kuras izgatavotas saskaņā ar Lēmumu 96/409/KĀDP.

19. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis 24 mēnešu laikā pēc 9. pantā minēto papildu tehnisko specifikāciju pieņemšanas pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no dienas, kas ir 36 mēnešus pēc 9. pantā minēto papildu tehnisko specifikāciju pieņemšanas.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

21. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2019. gada 18. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) 2019. gada 16. janvāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Padomes Direktīva (ES) 2015/637 (2015. gada 20. aprīlis) par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs, un ar ko atceļ Lēmumu 95/553/EK (OV L 106, 24.4.2015., 1. lpp.).

(3) Dalībvalstu valdību pārstāvju Padomes Lēmums 96/409/KĀDP (1996. gada 25. jūnijs) par pagaidu ceļošanas dokumenta ieviešanu (OV L 168, 6.7.1996., 4. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1806 (2018. gada 14. novembris), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (OV L 303, 28.11.2018., 39. lpp.).

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.).

(7) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

VIENOTĀ ES PCD VEIDLAPA

Vienotā ES PCD veidlapa atbilst turpmāk sniegtajām specifikācijām.

1. Forma un izmērs

Vienotajai ES PCD veidlapai ir trīsdaļīgs dizains (viena no abām pusēm apdrukāta loksne, kas salocīta trīs daļās). Salocītā veidā veidlapas izmērs atbilst ISO/IEC 7810 ID-3 standartam.

2. Pirmā lapa: titullapa

Vienotās ES PCD veidlapas titullapā šeit sniegtajā secībā ir norādīti šādi vārdi: “EIROPAS SAVIENĪBA” visās Savienības oficiālajās valodās un vārdi “EMERGENCY TRAVEL DOCUMENT” un “TITRE DE VOYAGE PROVISOIRE”. Tajā tiek attēlotas arī divpadsmit aplī izvietotas zelta zvaigznes.

3. Otrā lapa: vienotās ES PCD uzlīmes ielīmēšana

Vienoto ES PCD uzlīmi stingri ielīmē vienotās ES PCD veidlapas otrajā lapā tā, lai nepieļautu tās vieglu noņemšanu. Vienotās ES PCD uzlīmes malu nolīdzina līdz ar lapas malu un pielīmē tai. Vienotās ES PCD uzlīmes mašīnlasāmo zonu nolīdzina līdz ar lapas ārmalu. Izdevējiestāžu spiedogu uzspiež vienotajai ES PCD uzlīmei tā, lai tas sniegtos uz lapas.

4. Trešā un ceturtā lapa: informācija

Trešajā un ceturtajā lapā ir sniegts vārdu “Pagaidu ceļošanas dokuments”, kā arī vienotās ES PCD uzlīmes virsrakstu tulkojums visās Savienības oficiālajās valodās, izņemot angļu un franču valodu. Ir arī šāds teksts:

“This EU Emergency Travel Document is a travel document issued by a Member State of the European Union for a single journey to the holder's Member State of nationality or residence or, exceptionally, to another destination. Authorities of non-EU countries are hereby requested to allow the holder to pass freely without hindrance.

Le présent titre de voyage provisoire de l'UE est un titre de voyage délivré par un État membre de l'Union européenne aux fins d'un trajet unique vers l'État membre de nationalité ou de résidence du détenteur, ou, à titre exceptionnel, vers une autre destination. Les autorités des pays tiers sont priées d'autoriser le détenteur du titre de voyage provisoire à circuler sans entraves.”

5. Piektā un sestā lapa: vīzas un ieceļošanas/izceļošanas spiedogi

Ceturtajā un piektajā lapā ir tikai virsraksts “VISA/VISA”, un tās atstāj neaizpildītas.

Šīs lapas ir paredzētas vīzām un ieceļošanas/izceļošanas spiedogiem.

6. Vienotās ES PCD veidlapas numurs

Uz vienotās ES PCD veidlapas ir iepriekš uzdrukāts septiņu ciparzīmju numurs.

II PIELIKUMS

VIENOTĀ ES PCD UZLĪME

Vienotā ES PCD uzlīme atbilst turpmāk sniegtajām specifikācijām.

Vienotās ES PCD uzlīmes elementi

Vienotā ES PCD uzlīme ietver dokumenta turētāja sejas attēlu, kas uzdrukāts pēc augstiem drošības standartiem, izņemot, ja tiek izmantota fotogrāfija saskaņā ar 8. panta 5. punktu. Sejas attēls vai fotogrāfija ir sejas attēls vai fotogrāfija, kuru izmanto 4. panta 2. punkta vajadzībām.

Vienotā ES PCD uzlīme ietver drošības elementus, kas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret falsificēšanu, jo īpaši ņemot vērā drošības elementus, ko izmanto vienotajā vīzu formā.

Visas dalībvalstis izmanto vienus un tos pašus drošības elementus.

Uz vienotās ES PCD uzlīmes ir:

a)	saīsinājums “EU ETD/TVP UE”;

b)	vārdi “European Union/Union européenne”;

c)	trīs burtu kods “EUE”, kā noteikts ICAO dokumentā 9303.

Vienotā ES PCD uzlīme horizontāli ietver vienotās ES PCD uzlīmes septiņu ciparzīmju numuru, ko iepriekš uzdrukā melnā krāsā. Izmanto īpašu burtu šriftu. Pirms šā numura ir izdevējas dalībvalsts divu burtu valsts kods, kā noteikts ICAO dokumentā 9303, kuru var vai nu uzdrukāt iepriekš, vai pievienot, kad vienoto ES PCD uzlīmi aizpilda. Drošības nolūkos to pašu septiņu ciparzīmju numuru var uz vienotās ES PCD uzlīmes iepriekš uzdrukāt vairākas reizes.

Aizpildāmās sadaļas

Vienotajā ES PCD uzlīmē ir sadaļas ar šādu informāciju:

a)	galamērķa valsts un visas tranzītvalstis, kurās izmantojams izdotais ES PCD;

b)	izdevēja dalībvalsts un izdevējiestādes atrašanās vieta;

c)	izdošanas datums un derīguma beigu termiņš;

d)	ES PCD saņēmēja uzvārds un vārds(-i), valstspiederība, dzimšanas datums un dzimums;

e)	I pielikuma 6. punktā minētais tās vienotās ES PCD veidlapas numurs, kurai pielīmēs ES PCD uzlīmi.

Aizpildāmo sadaļu virsraksti ir angļu un franču valodā un tos numurē.

Datumus raksta šādi: diena, izmantojot divas ciparzīmes, no kurām pirmā ir nulle, ja attiecīgo dienu apzīmē tikai ar vienu ciparzīmi; mēnesis, izmantojot divas ciparzīmes, no kurām pirmā ir nulle, ja attiecīgo mēnesi apzīmē tikai ar vienu ciparzīmi; gads, izmantojot četras ciparzīmes. Aiz dienas un mēneša liek atstarpi. Piemēram: 20 01 2018 = 2018. gada 20. janvāris.

Vienotajā ES PCD uzlīmē ietver sadaļu “Piezīmes”, kuru izdevējiestāde izmanto, lai norādītu jebkādu vajadzīgo papildu informāciju, piemēram, aizstātā dokumenta veidu un numuru.

Mašīnlasāma informācija

10.

Vienotā ES PCD uzlīme ietver attiecīgo mašīnlasāmo informāciju atbilstoši ICAO dokumentam 9303, lai vienkāršotu kontroli uz ārējām robežām. Kā mašīnlasāmās zonas pirmās divas zīmes lieto burtus “AE”, lai norādītu, ka dokuments ir ES pagaidu ceļošanas dokuments. Mašīnlasāmajā zonā ir drukāts teksts redzamajā fona drukā, kas ietver vārdus “Eiropas Savienība” visās Savienības oficiālajās valodās. Minētais teksts neietekmē mašīnlasāmās zonas tehniskās iezīmes vai iespējas šo zonu nolasīt.

11.

Šī vieta ir paredzēta, lai būtu iespējams pievienot kopējo 2D svītrkodu.

20.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/13

PADOMES REGULA (ES) 2019/998

(2019. gada 13. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1388/2013, ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu pietiekamu un nepārtrauktu tādu konkrētu lauksaimniecības un rūpniecības ražojumu piegādi, ko Savienībā ražo nepietiekamos daudzumos, un lai tādējādi izvairītos no traucējumiem minēto ražojumu tirgos, ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1388/2013 (1) tika atvērtas autonomas tarifu kvotas. Ražojumus minēto tarifu kvotu ietvaros var importēt Savienībā ar samazinātu vai nulles nodokļa likmi.

(2)

Tā kā Savienības interesēs ir nodrošināt pienācīgu konkrētu rūpniecības ražojumu piegādi un ņemot vērā to, ka identiski un līdzvērtīgi ražojumi vai aizstājējražojumi Savienībā netiek ražoti pietiekamos daudzumos, ir jāatver sešas jaunas tarifu kvotas ar kārtas numuriem 09.2594, 09.2595, 09.2596, 09.2597, 09.2598 un 09.2599, piemērojot nulles nodokļa likmi attiecīgajiem šo ražojumu daudzumiem.

(3)	Tarifu kvotu ar kārtas numuriem 09.2679, 09.2683 un 09.2888 gadījumā kvotu apjomi būtu jāpalielina, jo palielinājums ir Savienības interesēs. Tarifu kvotas ar kārtas numuru 09.2723 gadījumā kvotas apjoms būtu ar atpakaļejošu spēku jāpalielina laikposmam no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

(4)	Tarifu kvotas ar kārtas numuru 09.2740 gadījumā ražojumi, uz ko attiecas minētā tarifu kvota, tiek klasificēti ne tikai ar KN kodu 2309 90 96, bet arī ar KN kodu 2309 90 31. Tādēļ jāpievieno norāde uz konkrēto KN kodu pie minētās tarifu kvotas.

(5)	Tā kā Savienības interesēs vairs nav saglabāt tarifu kvotu ar kārtas numuru 09.2870, tā būtu jāslēdz no 2019. gada 1. jūlija.

(6)	Tarifu kvotas ar kārtas numuriem 09.2633, 09.2643, 09.2620 un 09.2932 būtu jāslēdz, jo nolīguma Deklarācijas par tirdzniecības paplašināšanu ar informācijas tehnoloģiju izstrādājumiem veidā (2) īstenošanas rezultātā minētajiem ražojumiem piemērojamā nodokļa likme tika samazināta līdz nullei.

(7)	Ņemot vērā izdarāmos grozījumus un skaidrības labad, būtu jāaizstāj Regulas (ES) Nr. 1388/2013 pielikums.

(8)

Lai izvairītos no jebkādiem pārtraukumiem tarifu kvotu shēmas piemērošanā un ievērotu norādījumus, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā par autonomo tarifu atcelšanu un kvotām (3), šajā regulā paredzētās izmaiņas attiecībā uz konkrēto ražojumu tarifu kvotām būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. jūlija, savukārt attiecībā uz tarifu kvotu ar kārtas numuru 09.2723 – no 2018. gada 1. janvāra. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 1388/2013 pielikumu groza šādi:

ierakstu par tarifu kvotu ar kārtas numuru 09.2723 aizstāj ar šādu:

“09.2723

ex 3911 90 19

Poli(oksi-1,4-fenilēnsulfonil-1,4-fenilēnoksi-4,4′-bifenilēns)

1.1.–31.12.

5 000 tonnu

0 %”;

2)	to aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 1. jūlija. Tomēr regulas 1. panta 1. punktu piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2019. gada 13. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M.C. BUDĂI

(1) Padomes Regula (ES) Nr. 1388/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību, un atceļ Regulu (ES) Nr. 7/2010 (OV L 354, 28.12.2013., 319. lpp.).

(2) OV L 161, 18.6.2016., 4. lpp.

(3) OV C 363, 13.12.2011., 6. lpp.

PIELIKUMS

Kārtas Nr.

KN kods

TARIC

Apraksts

Kvotas ilgums

Kvotas lielums

Kvotas nodokļa likme

09.2637

ex 0710 40 00

ex 2005 80 00

Kukurūzas vālītes (Zea mays var. saccharata), arī sagrieztas, kā diametrs ir no 10 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 20 mm, paredzētas izmantošanai pārtikas rūpniecības produktu ražošanā apstrādei, izņemot vienkāršu pārsaiņošanu (1) (2) (3)

1.1.–31.12.

550 tonnu

0 % (3)

09.2849

ex 0710 80 69

Saldētas Auricularia polytricha šķirnes sēnes, neapstrādātas vai vārītas ūdenī vai tvaicētas, kuras izmanto gatavo ēdienu ražošanā (1) (2)

1.1.–31.12.

700 tonnu

0 %

09.2664

ex 2008 60 39

Saldie ķirši ar spirta piedevu, kuru cukura saturs nepārsniedz 9 % no svara, ar diametru 19,9 mm vai mazāku, ar kauliņu, izmantošanai šokolādes izstrādājumos (2)

1.1.–31.12.

1 000 tonnu

10 %

09.2740

ex 2309 90 31

ex 2309 90 96

Sojas pupu proteīna koncentrāts, kas satur:

—	60 masas % (± 10 masas %) kopproteīna,

—	5 masas % (± 3 masas %) kopšķiedras,

—	5 masas % (± 3 masas %) koppelnu un

—	3 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 6,9 masas % cietes,

izmantošanai dzīvnieku barības produktu ražošanā (2)

1.1.–31.12.

30 000 tonnu

0 %

09.2913

ex 2401 10 35

ex 2401 10 70

ex 2401 10 95

ex 2401 20 35

ex 2401 20 70

ex 2401 20 95

Dabīga neapstrādāta tabaka, sagriezta vienādos gabalos vai nesagriezta, kuras muitas vērtība nav mazāka par 450 Euro/100 kg neto svara, ko izmanto kā aptinumu vai kā saistvielu, ražojot izstrādājumus, kas minēti apakšpozīcijā 2402 10 00 (2)

1.1.–31.12.

6 000 tonnu

0 %

09.2828

2712 20 90

Parafīna vasks, kas satur mazāk nekā 0,75 masas % eļļas

1.1.–31.12.

120 000 tonnu

0 %

09.2600

ex 2712 90 39

Jēlparafīns (CAS RN 64742-61-6)

1.1.–31.12.

100 000 tonnu

0 %

09.2928

ex 2811 22 00

Silīcija dioksīdu saturošs pildījums granulu veidā ar silīcija dioksīda saturu vismaz 97 %

1.1.–31.12.

1 700 tonnu

0 %

09.2806

ex 2825 90 40

Volframa trioksīds, tostarp zilais volframa oksīds (CAS RN 1314-35-8 vai CAS RN 39318-18-8)

1.1.–31.12.

12 000 tonnu

0 %

09.2872

ex 2833 29 80

Cēzija sulfāts (CAS RN 10294-54-9) cietā veidā vai kā ūdens šķīdums, kas masas procentu izteiksmē satur vairāk nekā 48 %, bet ne vairāk kā 52 % cēzija sulfāta

1.1.–31.12.

160 tonnu

0 %

09.2929

2903 22 00

Trihloretilēns (CAS RN 79-01-6)

1.1.–31.12.

15 000 tonnu

0 %

09.2837

ex 2903 79 30

Bromohlorometāns (CAS RN 74-97-5)

1.1.–31.12.

600 tonnu

0 %

09.2933

ex 2903 99 80

1,3-dihlorbenzols (CAS RN 541-73-1)

1.1.–31.12.

2 600 tonnu

0 %

09.2700

ex 2905 12 00

Propān-1-ols (propilspirts) (CAS RN 71-23-8)

1.1.–31.12.

15 000 tonnu

0 %

09.2830

ex 2906 19 00

Ciklopropilmetanols (CAS RN 2516-33-8)

1.1.–31.12.

20 tonnu

0 %

09.2851

ex 2907 12 00

O-krezols (CAS RN 95-48-7), kura tīrība nav mazāka kā 98,5 % no svara

1.1.–31.12.

20 000 tonnu

0 %

09.2704

ex 2909 49 80

2,2,2′,2′-tetrakis(hidroksimetil)-3,3′-oksidipropān-1-ols (CAS RN 126-58-9)

1.1.–31.12.

500 tonnu

0 %

09.2624

2912 42 00

Etilvanilīns (3-etoksi-4-hidroksibenzaldehīds) (CAS RN 121-32-4)

1.1.–31.12.

1 950 tonnu

0 %

09.2683

ex 2914 19 90

Kalcija acetilacetonāts (CAS RN 19372-44-2) stabilizatoru sistēmu ražošanai, tablešu veidā (2)

1.1.–31.12.

200 tonnu

0 %

09.2852

ex 2914 29 00

Ciklopropilmetilketons (CAS RN 765-43-5)

1.1.–31.12.

300 tonnu

0 %

09.2638

ex 2915 21 00

Etiķskābe (CAS RN 64-19-7) ar tīrības pakāpi 99 % vai augstāku

1.1.–31.12.

1 000 000 tonnu

0 %

09.2972

2915 24 00

Etiķskābes anhidrīds (CAS RN 108-24-7)

1.1.–31.12.

50 000 tonnu

0 %

09.2679

2915 32 00

Vinilacetāts (CAS RN 108-05-4)

1.1.–31.12.

400 000 tonnu

0 %

09.2728

ex 2915 90 70

Etiltrifluoracetāts (CAS RN 383-63-1)

1.1.–31.12.

400 tonnu

0 %

09.2665

ex 2916 19 95

Kālija (E,E)-heksa-2,4-dienoāts (CAS RN 24634-61-5)

1.1.–31.12.

8 250 tonnu

0 %

09.2684

ex 2916 39 90

2,5-dimetilfenilacetilhlorīds (CAS RN 55312-97-5)

1.1.–31.12.

400 tonnu

0 %

09.2599

ex 2917 11 00

Dietiloksalāts (CAS RN 95-92-1)

1.7.–31.12.

250 tonnu

0 %

09.2769

ex 2917 13 90

Dimetilsebacāts (CAS RN 106-79-6)

1.1.–31.12.

1 000 tonnu

0 %

09.2634

ex 2917 19 80

Dodekanediokskābe (CAS RN 693-23-2), ar tīrības pakāpi vairāk kā 98,5 %

1.1.–31.12.

4 600 tonnu

0 %

09.2808

ex 2918 22 00

O-acetilsalicilskābe (CAS RN 50-78-2)

1.1.–31.12.

120 tonnu

0 %

09.2646

ex 2918 29 00

Oktadecil 3-(3,5-di-terc-butil-4-hidroksifenil)propionāts (CAS RN 2082-79-3), kuram:

—	caur sietu ar 500 μm acojumu izsijātā daļa ir 99 masas % vai lielāka un

—	kušanas temperatūra ir 49 °C vai augstāka, bet ne augstāka par 54 °C,

izmantojams, lai ražotu PVC apstrādes kombinētos (vienpakas) stabilizatorus uz pulveru maisījumu bāzes (pulverus vai presētas granulas) (2)

1.1.–31.12.

380 tonnu

0 %

09.2647

ex 2918 29 00

Pentaeritrīttetrakis(3-(3,5-di-terc-butil-4-hidroksifenil)propionāts) (CAS RN 6683-19-8), kura

—	caur sietu ar 250 μm acojumu izsijātā daļa ir 75 % no svara vai vairāk un caur sietu ar 500 μm acojumu izsijātā daļa ir 99 % no svara vai vairāk, un

—	kušanas punkts ir 110 °C vai vairāk, bet ne vairāk par 125 °C,

izmantojams, lai ražotu PVC apstrādes kombinētos (vienpakas) stabilizatorus uz pulveru maisījumu bāzes (pulverus vai presētas granulas) (2)

1.1.–31.12.

140 tonnu

0 %

09.2975

ex 2918 30 00

Benzofenon-3,3′,4,4′-tetrakarbonskābes dianhidrīds (CAS RN 2421-28-5)

1.1.–31.12.

1 000 tonnu

0 %

09.2688

ex 2920 29 00

Tri(2,4-di-terc-butilfenil)fosfīts (CAS RN 31570-04-4)

1.1.–31.12.

6 000 tonnu

0 %

09.2648

ex 2920 90 10

Dimetilsulfāts (CAS RN 77-78-1)

1.1.–31.12.

18 000 tonnu

0 %

09.2598

ex 2921 19 99

Oktadecilamīns (CAS RN 124-30-1)

1.7.–31.12.

200 tonnu

0 %

09.2649

ex 2921 29 00

Bis(2-dimetilaminoetil)(metil)amīns (CAS RN 3030-47-5)

1.1.–31.12.

1 700 tonnu

0 %

09.2682

ex 2921 41 00

Anilīns (CAS RN 62-53-3) ar tīrību 99 masas % vai lielāku

1.1.–31.12.

150 000 tonnu

0 %

09.2617

ex 2921 42 00

4-Fluor-N-(1-metiletil)benzolamīns (CAS RN 70441-63-3)

1.1.–31.12.

500 tonnu

0 %

09.2602

ex 2921 51 19

O-fenilēndiamīns (CAS RN 95-54-5)

1.1.–31.12.

1 800 tonnu

0 %

09.2730

ex 2921 59 90

4,4′-metāndiildianilīns (CAS RN 101-77-9) granulu formā, izmantošanai prepolimēru ražošanā (2)

1.1.–31.12.

200 tonnu

0 %

09.2854

ex 2924 19 00

Jodprop-3-2-inil N-butilkarbamāts (CAS RN 55406-53-6)

1.1.–31.12.

250 tonnu

0 %

09.2874

ex 2924 29 70

Paracetamols (INN) (CAS RN 103-90-2)

1.1.–31.12.

20 000 tonnu

0 %

09.2742

ex 2926 10 00

Akrilnitrils (CAS RN 107-13-1), izmantošanai 55. nodaļas un pozīcijas 6815 preču ražošanā (2)

1.1.–31.12.

50 000 tonnu

0 %

09.2856

ex 2926 90 70

2-Nitro-4-(trifluormetil)benzonitrila (CAS RN 778-94-9)

1.1.–31.12.

900 tonnu

0 %

09.2708

ex 2928 00 90

Monometilhidrazīns (CAS 60-34-4) ūdens šķīduma veidā ar monometilhidrazīna saturu 40 (± 5) masas %

1.1.–31.12.

900 tonnu

0 %

09.2685

ex 2929 90 00

Nitroguanidīns (CAS RN 556-88-7)

1.1.–31.12.

6 500 tonnu

0 %

09.2597

ex 2930 90 98

Bis[3-trietoksisililpropil]disulfīds (CAS RN 56706-10-6)

1.7.–31.12.

3 000 tonnu

0 %

09.2596

ex 2930 90 98

2-Hlor-4-(metilsulfonil)-3-((2,2,2-trifluoretoksi)metil)benzoskābe (CAS RN 120100-77-8)

1.7.–31.12.

150 tonnu

0 %

09.2842

2932 12 00

2-furaldehīds (furfuraldehīds)

1.1.–31.12.

10 000 tonnu

0 %

09.2955

ex 2932 19 00

Flurtamons (ISO) (CAS RN 96525-23-4)

1.1.–31.12.

300 tonnu

0 %

09.2696

ex 2932 20 90

Dekān-5-olīds (CAS RN 705-86-2)

1.1.–31.12.

6 000 kg

0 %

09.2697

ex 2932 20 90

Dodekān-5-olīds (CAS RN 713-95-1)

1.1.–31.12.

6 000 kg

0 %

09.2812

ex 2932 20 90

Heksān-6-olīds (CAS RN 502-44-3)

1.1.–31.12.

4 000 tonnu

0 %

09.2858

2932 93 00

Piperonāls (CAS RN 120-57-0)

1.1.–31.12.

220 tonnu

0 %

09.2878

ex 2933 29 90

Enzalutamīds INN (CAS RN 915087-33-1)

1.1.–31.12.

1 000 kg

0 %

09.2673

ex 2933 39 99

2,2,6,6-tetrametilpiperidīn-4-ols (CAS RN 2403-88-5)

1.1.–31.12.

1 000 tonnu

0 %

09.2674

ex 2933 39 99

Hlorpirifoss (ISO) (CAS RN 2921-88-2)

1.1.–31.12.

9 000 tonnu

0 %

09.2880

ex 2933 59 95

Ibrutinibs (INN) (CAS RN 936563-96-1)

1.1.–31.12.

5 tonnu

0 %

09.2860

ex 2933 69 80

1,3,5-Tris[(3-(Dimetilamino)propil)]heksahidro-1,3,5-triazīns (CAS RN 15875-13-5)

1.1.–31.12.

600 tonnu

0 %

09.2595

ex 2933 99 80

1,4,7,10-tetraazaciklododekāns (CAS RN 294-90-6)

1.7.–31.12.

20 tonnu

0 %

09.2658

ex 2933 99 80

5-(Acetoacetilamino)benzimidazolons (CAS RN 26576-46-5)

1.1.–31.12.

400 tonnu

0 %

09.2675

ex 2935 90 90

4-[[(2-metoksibenzoil)amino]sulfonil]-benzoilhlorīds (CAS RN 816431-72-8)

1.1.–31.12.

1 000 tonnu

0 %

09.2710

ex 2935 90 90

2,4,4-Trimetilpentān-2-amīnija (3R,5S,E)-7-(4-(4-fluorfenil)-6-izopropil-2-(N-metilmetilsulfonamīd)pirimidīn-5-il)-3,5-dihidroksihept-6-enoāts (CAS RN 917805-85-7)

1.1.–31.12.

5 000 kg

0 %

09.2945

ex 2940 00 00

D-ksiloze (CAS RN 58-86-6)

1.1.–31.12.

400 tonnu

0 %

09.2686

ex 3204 11 00

Krāsviela C.I. Disperse Yellow 54 (CAS RN 7576-65-0 ) un uz krāsvielas C.I. Disperse Yellow 54 bāzes izgatavotie preparāti, kuri svara izteiksmē satur 99 % vai vairāk šīs krāsvielas

1.1.–31.12.

250 tonnu

0 %

09.2676

ex 3204 17 00

Preparāti uz krāsvielas C.I. Pigment Red 48:2 (CAS RN 7023-61-2) bāzes ar tās saturu 60 % (masas) vai lielāku, bet mazāk par 85 % (masas)

1.1.–31.12.

50 tonnu

0 %

09.2698

ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. Pigment Red 4 (CAS RN 2814-77-9) un uz tās bāzes izgatavoti preparāti ar krāsvielas C.I. Pigment Red 4 saturu 60 % vai vairāk no masas

1.1.–31.12.

150 tonnu

0 %

09.2659

ex 3802 90 00

Ar sodas kušņiem kalcinētadiatomīta zeme

1.1.–31.12.

35 000 tonnu

0 %

09.2908

ex 3804 00 00

Nātrija lignosulfonāts (CAS RN 8061-51-6)

1.1.–31.12.

40 000 tonnu

0 %

09.2889

3805 10 90

Sulfātterpentīns

1.1.–31.12.

25 000 tonnu

0 %

09.2935

ex 3806 10 00

Kolofonijskābe un sveķskābe kas iegūtas no svaigiem oleosveķiem

1.1.–31.12.

280 000 tonnu

0 %

09.2832

ex 3808 92 90

Preparāts, kas satur 38 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 % no kopējās masas ūdenī disperģēta cinka piritiona (INN) (CAS RN 13463-41-7)

1.1.–31.12.

500 tonnu

0 %

09.2876

ex 3811 29 00

Piedevas, kas sastāv no difenilamīna un nonēnu ar sazarotu ķēdi reakcijas produktiem, ar:

—	vairāk nekā 28 masas %, bet ne vairāk kā 55 masas % 4-monononildifenilamīna un

—	vairāk nekā 45 masas %, bet ne vairāk kā 65 masas % 4,4′-dinonildifenilamīna,

—	ne vairāk kā 5 masas % no kopējās 2,4-dinonildifenilamīna un 2,4′-dinonildifenilamīna procentuālās daļas,

tiek izmantotas ziežeļļu ražošanā (2)

1.1.–31.12.

900 tonnu

0 %

09.2814

ex 3815 90 90

Katalizators, kas sastāv no titāna dioksīda un volframa trioksīda

1.1.–31.12.

3 000 tonnu

0 %

09.2820

ex 3824 79 00

Maisījumi, kas satur no masas:

—	60 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 90 % 2-hlorpropēna (CAS RN 557-98-2),

—	8 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 14 % (Z)-1-hlorpropēna (CAS RN 16136-84-8),

—	5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 23 % 2-hlorpropāna (CAS RN 75-29-6),

—	ne vairāk kā 6 % 3-hlorpropēna (CAS RN 107-05-1) un

—	ne vairāk kā 1 % ethilhlorīda (CAS RN 75-00-3)

1.1.–31.12.

6 000 tonnu

0 %

09.2644

ex 3824 99 92

Preparāts, kura sastāvā ir:

—	55 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 78 % dimetilglutarāta,

—	10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 30 % dimetiladipāta un

—	ne vairāk kā 35 % dimetilsukcināta

1.1.–31.12.

10 000 tonnu

0 %

09.2681

ex 3824 99 92

Bis-(3-trietoksisililpropil)sulfīdu maisījums (CAS RN 211519-85-6)

1.1.–31.12.

9 000 tonnu

0 %

09.2650

ex 3824 99 92

Acetofenons (CAS RN 98-86-2) ar tīrības pakāpi 60 % no svara vai vairāk, bet ne vairāk par 90 % no svara

1.1.–31.12.

2 000 tonnu

0 %

09.2888

ex 3824 99 92

Trešējo alkildimetilamīnu maisījums, kas pēc svara satur:

—	60 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 80 % dodecildimetilamīna (CAS RN 112-18-5) un

—	20 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 30 % dimetil(tetradecil)amīna (CAS RN 112-75-4)

1.1.–31.12.

25 000 tonnu

0 %

09.2829

ex 3824 99 93

Nešķīstošo atlikumu cietie ekstrakti alifātiskajos šķīdinātājos, kas iegūti, ekstrahējot sveķus no koksnes, ar šādām īpašībām:

—	ar sveķskābju saturu, kas nepārsniedz 30 % no svara,

—	ar skābuma skaitli, kas nepārsniedz 110, un

—	ar kušanas temperatūru ne zemāku par 100 °C

1.1.–31.12.

1 600 tonnu

0 %

09.2907

ex 3824 99 93

Fitosterīnu maisījums, pulverveida, kas satur pēc masas:

—	75 % vai vairāk sterīnu,

—	ne vairāk kā 25 % stanolu,

izmantošanai sterīnu/stanolu vai sterīnu/stanolu esteru ražošanā (2)

1.1.–31.12.

2 500 tonnu

0 %

09.2639

3905 30 00

Poli(vinilspirts), kas satur vai nesatur nehidrolizētas acetātgrupas

1.1.–31.12.

15 000 tonnu

0 %

09.2671

ex 3905 99 90

Poli(vinilbutirāls) (CAS RN 63148-65-2):

—	kas satur 17,5–20 % mol hidroksilgrupu un

—	kura vidējais daļiņu izmērs (D50) ir lielāks par 0,6mm

1.1.–31.12.

12 500 tonnu

0 %

09.2846

ex 3907 40 00

Polimēru maisījums no polikarbonāta un poli(metilmetakrilāta) ar polikarbonāta saturu 98,5 masas % vai lielāku, lodīšu vai granulu veidā, ar gaismas caurlaidību 88,5 % vai lielāku, ko mēra, izmantojot testa paraugu ar sieniņu biezumu 4,0 mm pie viļņu garuma λ = 400 nm (saskaņā ar standartu ISO 13468-2)

1.1.–31.12.

2 000 tonnu

0 %

09.2723

ex 3911 90 19

Poli(oksi-1,4-fenilēnsulfonil-1,4-fenilēnoksi-4,4′-bifenilēns)

1.1.–31.12. spēkā no 1.1.2018.

5 000 tonnu

0 %

09.2816

ex 3912 11 00

Celulozes acetāta pārslas

1.1.–31.12.

75 000 tonnu

0 %

09.2864

ex 3913 10 00

Nātrija algināts, kas ekstrahēts no brūnajām aļģēm (CAS RN 9005-38-3)

1.1.–31.12.

10 000 tonnu

0 %

09.2641

ex 3913 90 00

Nātrija hialuronāts, nesterils, kura

—	masas vidējā molekulmasa (Mw) ir ne lielāka par 900 000 ,

—	endotoksīna līmenis ir ne lielāks par 0,008 endotoksīna vienībām (EU)/mg,

—	etanola saturs ir mazāks vai vienāds ar 1 % no masas,

—	izopropanola saturs ir mazāks vai vienāds ar 0,5 % no masas

1.1.–31.12.

200 kg

0 %

09.2661

ex 3920 51 00

Polimetilmetakrilāta loksnes, kas atbilst standartiem:

—	EN 4364 (MIL-P-5425E) un DTD5592A vai

—	EN 4365 (MIL-P-8184) un DTD5592A

1.1.–31.12.

100 tonnu

0 %

09.2645

ex 3921 14 00

Reģenerētas celulozes šūnu bloks, piesūcināts ar magnija hlorīda un četrvērtīgā amonija savienojumu saturošu ūdeni, izmēri 100 cm (± 10 cm) × 100 cm (± 10 cm) × 40 cm (± 5 cm)

1.1.–31.12.

1 700 tonnu

0 %

09.2848

ex 5505 10 10

Neilona un citu poliamīdu (PA6 und PA66) sintētisko šķiedru atlikas (arī atsukas, pavedienu atlikas un irdinātas šķiedras)

1.1.–31.12.

10 000 tonnu

0 %

09.2721

ex 5906 99 90

Gumijoti tekstilmateriāli, austi un laminēti, ar šādām īpašībām:

—	ar trim kārtām,

—	viena ārējā kārta sastāv no akrila drānas,

—	otra ārējā kārta sastāv no poliestera drānas,

—	vidējā kārta sastāv no hlorbutilkaučuka,

—	vidējās kārtas masa ir 452 g/m2 vai lielāka, bet ne lielāka kā 569 g/m2,

—	tekstilmateriāla kopējā masa ir 952 g/m2 vai lielāka, bet ne lielāka kā 1 159 g/m2,

—	tekstilmateriāla kopējais biezums ir 0,8 mm vai lielāks, bet ne lielāks kā 4 mm,

kurus izmanto mehānisko transportlīdzekļu paceļamo jumtu ražošanai (2)

1.1.–31.12.

375 000 m2

0 %

09.2594

ex 6909 19 00

Oglekļa keramikas absorbcijas kasetne:

—	ekstrudēta, keramiski saistīta, daudzšūnu cilindriskā struktūra

—	10 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 30 masas % aktīvās ogles,

—	70 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 90 masas % keramiskās saistvielas,

—	ar diametru 29 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 41 mm,

—	ar garumu ne vairāk kā 150 mm,

—	dedzināta 800 °C vai lielākā temperatūrā,

—	tvaiku adsorbcijai

paredzēta uzstādīšanai degvielas tvaiku absorbētājos mehānisko transportlīdzekļu degvielas sistēmās

1.7.–31.12.

500 000 gabalu

0 %

09.2866

ex 7019 12 00

S-stikla grīstes:

—	kas sastāv no nepārtrauktiem 9 μm (± 0,5 μm) stikla pavedieniem,

—	ar lineāro blīvumu 200 teksi vai vairāk, bet ne vairāk kā 680 teksi,

—	kas nesatur kalcija oksīdu,

—	ar pārraušanas pretestību, kas ir lielāka nekā 3 550 MPa (noteikta ar ASTM D2343-09 metodi),

izmantošanai aeronavigācijas izstrādājumu ražošanā (2)

1.1.–31.12.

1 000 tonnu

0 %

09.2628

ex 7019 52 00

No stiklšķiedras austs un ar plastmasu pārklāts tīkls, kura svars ir vienāds ar 120 g/m2 (± 10 g/m2), ko parasti izmanto, ražojot izrullējamus un cietos rāmjos pretinsektu aizsegus.

1.1.–31.12.

3 000 000 m2

0 %

09.2799

ex 7202 49 90

Ferohroms ar oglekļa masas saturu 1,5 % vai vairāk, bet ne vairāk par 4 %, un ar hroma masas saturu ne vairāk par 70 %

1.1.–31.12.

50 000 tonnu

0 %

09.2652

ex 7409 11 00

ex 7410 11 00

Elektrolītiski pārklāta rafinēta vara folija un sloksnes

1.1.–31.12.

1 020 tonnu

0 %

09.2734

ex 7409 19 00

Loksnes un sloksnes, kas sastāv no:

—	silīcija nitrīda keramikas slāņa ar biezumu 0,32 mm (± 0,1 mm) vai lielāku, bet ne lielāku par 1,0 (± 0,1 mm) mm,

—	no abām pusēm pārklātas ar rafinēta vara foliju, kuras biezums ir 0,8 mm (± 0,1 mm), un

—	no vienas puses daļēji pārklātas ar sudraba pārklājumu

1.1.–31.12.

7 000 000 gabalu

0 %

09.2662

ex 7410 21 00

Plāksnes:

—	no stiklšķiedras auduma vismaz vienā kārtā, kas piesūcināts ar epoksīdsveķiem,

—	ar vara folijas pārklājumu no vienas vai abām pusēm un biezumu ne lielāku par 0,15 mm,

—	ar dielektrisko konstanti (DK) mazāku par 5,4 pie 1 MHz frekvences, nosakot pēc IPC-TM-650 2.5.5.2,

—	ar dielektriskā zuduma koeficientu mazāku par 0,035 pie 1 MHz frekvences, nosakot pēc IPC-TM-650 2.5.5.2,

—	ar izturības pret klaidstrāvām indeksu (comparative tracking index (CTI)) 600 vai vairāk

1.1.–31.12.

80 000 m2

0 %

09.2834

ex 7604 29 10

Alumīnija sakausējuma stieņi ar diametru 200 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 300 mm

1.1.–31.12.

2 000 tonnu

0 %

09.2835

ex 7604 29 10

Alumīnija sakausējuma stieņi ar diametru 300,1 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 533,4 mm

1.1.–31.12.

1 000 tonnu

0 %

09.2736

ex 7607 11 90

Alumīnija un magnija sakausējuma sloksne vai folija:

—	no sakausējuma, kurš atbilst standartam 5182-H19 vai 5052-H19,

—	ruļļos, kuru ārējais diametrs ir vismaz 1 250 mm, bet ne vairāk kā 1 350 mm,

—	ar biezumu (pielaide ± 0,006 mm) 0,15 mm, 0,16 mm, 0,18 mm vai 0,20 mm,

—	ar platumu (pielaide ± 0,3 mm) 12,5 mm, 15,0 mm, 16,0 mm, 25,0 mm, 35,0 mm, 50,0 mm vai 356 mm,

—	ar izliekuma pielaidi ne vairāk kā 0,4 mm/750 mm,

—	ar plakanību ± 4 I-vienības,

—	ar stiepes izturību vairāk nekā (5182-H19) 365 MPa vai (5052-H19) 320 MPa,

—	ar pagarinājumu A50 vairāk nekā (5182-H19) 3 % vai (5052-H19) 2,5 %,

izmantošanai žalūziju plāksnīšu ražošanā (2)

1.1.–31.12.

600 tonnu

0 %

09.2906

ex 7609 00 00

Alumīnija cauruļu savienotājelementi, piestiprināšanai pie motociklu radiatoriem (2)

1.1.–31.12.

3 000 000 gabalu

0 %

09.2722

8104 11 00

Neapstrādāts magnijs ar magnija masas saturu ne mazāk kā 99,8 %

1.1.–31.12.

80 000 tonnu

0 %

09.2840

ex 8104 30 00

Magnija pulveris:

—	ar masas tīrību vismaz 98 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 99,5 %,

—	ar daļiņu izmēri 0,2 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,8 mm

1.1.–31.12.

2 000 tonnu

0 %

09.2629

ex 8302 49 00

Teleskopisks alumīnija rokturis, ko izmanto ceļojuma somu ražošanā (2)

1.1.–31.12.

1 500 000 gabalu

0 %

09.2720

ex 8413 91 00

Sūkņa galva divcilindru augstspiediena sūknim, kas izgatavota no kalta tērauda, ar:

—	frēzētiem savienotājelementiem ar iegrieztu vītni, kuru diametrs ir 10 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 36,8 mm, un

—	izurbtiem degvielas kanāliem, kuru diametrs ir 3,5 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 10 mm,

izmantošanai dīzeļdegvielas iesmidzināšanas sistēmās

1.1.–31.12.

65 000 gabalu

0 %

09.2850

ex 8414 90 00

Alumīnija sakausējuma kompresora darbrats,

—	kā diametrs ir 20 mm vai lielāks, bet ne lielāks par 130 mm un

—	kā masa ir 5 g vai lielāka, bet ne lielāka kā 800 g,

izmantošanai turbokompresoru salikšanā bez tālākas apstrādes (2)

1.1.–31.12.

5 900 000 gabalu

0 %

09.2909

ex 8481 80 85

Izplūdes vārsts, izmantošanai motociklu izplūdes gāzu sistēmu ražošanā (2)

1.1.–31.12.

1 000 000 gabalu

0 %

09.2738

ex 8482 99 00

Misiņa separatori

—	ražoti ar nepārtrauktas liešanas vai centrbēdzes liešanas metodi,

—	pagriezti,

—	kas satur 35 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 38 masas % alvas,

—	kas satur 0,75 masas %, bet ne vairāk kā 1,25 masas % svina,

—	kas satur 1,0 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 1,4 masas % alumīnija, un

—	ar stiepes izturību 415 Pa vai vairāk,

izmantošanai lodīšu gultņu ražošanā

1.1.–31.12.

35 000 gabalu

0 %

09.2690

ex 8483 30 80

Aksiāls slīdgultnis no FeP01 kvalitātes metāla (atbilstoši EN 10130-1991) ar slīdošo slāni, kas veidots no porainas aglomerētas bronzas un poli(tetrafluoretilēna), piemērots izmantošanai motociklu balstiekārtās

1.1.–31.12.

1 500 000 gabalu

0 %

09.2763

ex 8501 40 20

ex 8501 40 80

Vienfāzes maiņstrāvas elektromotors ar kolektoru, kā izejas jauda ir 250 W vai lielāka, ieejas jauda ir 700 W vai lielāka, bet ne lielāka kā 2 700 W, ārējais diametrs pārsniedz 120 mm (± 0,2 mm), bet nepārsniedz 135 mm (± 0,2 mm), un nominālais apgriezienu skaits pārsniedz 30 000 apgr./min, bet nepārsniedz 50 000 apgr./min, un kas ir aprīkots ar gaisa iesūkšanas ventilatoru, izmantošanai putekļsūcēju ražošanā (2)

1.1.–31.12.

2 000 000 gabalu

0 %

09.2672

ex 8529 90 92

ex 9405 40 39

Iespiedshēmas plate ar LED diodēm:

—	ar prizmām/lēcām vai bez tām un

—	ar savienotāju(-iem) vai bez tiem

tādu aizmugurējā apgaismojuma bloku ražošanai, kas paredzēti pozīcijas 8528 precēm (2)

1.1.–31.12.

115 000 000 gabalu

0 %

09.2003

ex 8543 70 90

Ar spriegumu vadāmi frekvences ģeneratori, kas sastāv no aktīviem un pasīviem elementiem, kuri uzmontēti uz iespiestas shēmas, kas ir apvalkā, kura ārējie izmēri nepārsniedz 30 mm × 30 mm

1.1.–31.12.

1 400 000 gabalu

0 %

09.2910

ex 8708 99 97

Alumīnija sakausējuma balstošais kronšteins, ar montāžas caurumiem, ar fiksācijas uzgriežņiem vai bez tiem, pārnesumkārbas netiešai pievienošanai automobiļa virsbūvei, izmantošanai 87. nodaļas preču ražošanā (2)

1.1.–31.12.

200 000 gabalu

0 %

09.2694

ex 8714 10 90

Savilcējapskavas, korpusi, dakšas tilti un spailes no alumīnija sakausējuma, kādus izmanto motocikliem

1.1.–31.12.

1 000 000 gabalu

0 %

09.2868

ex 8714 10 90

Balstiekārtu virzuļi no pulvertērauda, kuru diametrs nepārsniedz 55 mm

1.1.–31.12.

2 000 000 gabalu

0 %

09.2668

ex 8714 91 10

Velosipēda rāmis no oglekļa šķiedrām un mākslīgiem sveķiem, izmantošanai velosipēdu (ieskaitot e-velosipēdu) ražošanā (2)

1.1.–31.12.

350 000 gabalu

0 %

09.2631

ex 9001 90 00

Neiemontētas stikla lēcas, prizmas un cementēti elementi, kas paredzēti tādu preču ražošanai vai remontam, kuru KN kods ir 9002 , 9005 , 9013 10 and 9015 (2)

1.1.–31.12.

5 000 000 gabalu

0 %

(1) Tomēr tarifa nodokļu apturēšanu nepiemēro, ja apstrādi veic mazumtirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi.

(2) Uz nodokļu apturēšanu attiecas galapatēriņa muitas uzraudzība saskaņā ar 254. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(3) Aptur tikai ad valorem nodokli. Konkrēto nodokli turpina piemērot.

20.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/27

PADOMES REGULA (ES) 2019/999

(2019. gada 13. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1387/2013, ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu pietiekamu un nepārtrauktu tādu konkrētu lauksaimniecības un rūpniecības ražojumu piegādi, kas Savienībā nav pieejami, un lai tādējādi izvairītos no traucējumiem minēto ražojumu tirgos, ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1387/2013 (1) minētajiem ražojumiem tika apturēta kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošana. Minētos ražojumus var Savienībā importēt ar samazinātām vai nulles nodokļa likmēm.

(2)	Savienībā netiek ražoti pietiekamos apjomos vai netiek ražoti nemaz 97 ražojumi, kuri nav uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1387/2013 pielikumā. Tāpēc Savienības interesēs ir pilnībā apturēt kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu šiem ražojumiem.

(3)	Lai ņemtu vērā ražojumu tehnisko attīstību un ekonomikas tendences tirgū, ir jāmaina kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas apturēšanas nosacījumi attiecībā uz 47 Regulas (ES) Nr. 1387/2013 pielikumā uzskaitītiem ražojumiem.

(4)

Savienības interesēs vairs nav saglabāt kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas apturēšanu 26 ražojumiem, kas ir uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1387/2013 pielikumā. Tādēļ attiecībā uz minētajiem ražojumiem apturējumi būtu jāsvītro. Turklāt, lai veicinātu integrētu akumulatoru ražošanu Savienībā un saskaņā ar Komisijas Paziņojumu ar nosaukumu “Eiropa Kustībā-Ilgtspējīga mobilitāte Eiropai: droša, satīklota un tīra”, būtu jāatceļ apturējumi vēl 20 ražojumiem, kas ir uzskaitīti minētajā pielikumā. Turklāt vēl 50 apturējumi būtu jāsvītro no minētā pielikuma nolīguma Deklarācijas par tirdzniecības paplašināšanu ar informācijas tehnoloģiju izstrādājumiem veidā (2) īstenošanas rezultātā, jo ar šo nolīgumu minētajiem ražojumiem piemērojamā nodokļa likme tika samazināta līdz nullei.

(5)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 1387/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Lai izvairītos no jebkādiem pārtraukumiem autonomās apturēšanas shēmas piemērošanā un ievērotu norādījumus, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā par autonomo tarifu atcelšanu un kvotām (3), šajā regulā paredzētās izmaiņas saistībā ar tarifu nodokļu piemērošanas apturēšanu, kas skar attiecīgos ražojumus, būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. jūlija. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 1387/2013 pielikumu groza šādi:

1)	tabulā svītro visas zvaigznītes un beigu piezīmi (*) ar tekstu “Jauna, grozīta vai pagarināta pozīcija.”;

2)	tabulā svītro rindas, kas attiecas uz ražojumiem, kuru KN un TARIC kodi ir norādīti šīs regulas I pielikumā;

3)	tabulā iekļauj rindas par šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem ražojumiem, saskaņā ar attiecīgi minētās tabulas pirmajā un otrajā slejā norādīto KN un TARIC kodu secību.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2019. gada 13. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M.C. BUDĂI

(1) Padomes Regula (ES) Nr. 1387/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem un atceļ Regulu (ES) Nr. 1344/2011 (OV L 354, 28.12.2013., 201. lpp.).

(2) OV L 161, 18.6.2016., 4. lpp.

(3) OV C 363, 13.12.2011., 6. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1387/2013 pielikumā iekļautajā tabulā svītro rindas, kas attiecas uz apturējumiem ražojumiem, kas identificēti ar šādiem KN un TARIC kodiem:

KN kods	TARIC
ex 2826 90 80	10
ex 2826 90 80	20
ex 2920 90 10	15
ex 2920 90 10	25
ex 2920 90 10	35
ex 2921 19 99	25
ex 2926 90 70	12
ex 3208 90 19	20
ex 3506 91 10	10
ex 3506 91 10	40
ex 3506 91 10	50
ex 3506 91 90	10
ex 3506 91 90	40
ex 3506 91 90	50
ex 3506 91 90	60
ex 3701 30 00	20
ex 3701 30 00	30
ex 3701 99 00	10
ex 3707 90 29	10
ex 3707 90 29	40
ex 3707 90 29	50
ex 3801 10 00	10
ex 3801 90 00	30
ex 3806 90 00	10
ex 3812 39 90	35
ex 3815 19 90	87
ex 3815 90 90	22
ex 3824 99 92	37
ex 3904 10 00	20
ex 3907 20 20	40
ex 3909 40 00	60
ex 3921 19 00	35
ex 3921 19 00	40
ex 5603 12 90	50
ex 5603 12 90	70
ex 5603 13 90	70
ex 5603 92 90	40
ex 5603 93 90	10
ex 7410 11 00	10
ex 8108 20 00	40
ex 8108 20 00	60
ex 8467 99 00	10
ex 8479 89 97	50
ex 8479 89 97	80
ex 8479 90 20	80
ex 8479 90 70	80
ex 8481 80 59	30
ex 8481 80 59	40
ex 8481 80 59	50
ex 8481 80 59	60
ex 8482 10 10	40
ex 8482 10 90	30
ex 8501 31 00	55
ex 8501 32 00	60
ex 8501 33 00	15
ex 8504 40 82	40
ex 8504 40 82	50
ex 8504 40 88	30
ex 8504 40 90	15
ex 8504 40 90	25
ex 8504 40 90	30
ex 8504 40 90	40
ex 8504 40 90	50
ex 8504 40 90	70
ex 8504 40 90	80
ex 8504 50 95	20
ex 8504 50 95	40
ex 8504 50 95	50
ex 8504 50 95	60
ex 8504 50 95	70
ex 8504 50 95	80
ex 8504 90 11	10
ex 8504 90 11	20
ex 8504 90 99	20
ex 8506 90 00	10
ex 8507 10 20	80
ex 8507 50 00	20
ex 8507 50 00	40
ex 8507 60 00	15
ex 8507 60 00	20
ex 8507 60 00	23
ex 8507 60 00	25
ex 8507 60 00	30
ex 8507 60 00	33
ex 8507 60 00	43
ex 8507 60 00	45
ex 8507 60 00	47
ex 8507 60 00	50
ex 8507 60 00	53
ex 8507 60 00	60
ex 8507 60 00	71
ex 8507 60 00	80
ex 8507 60 00	85
ex 8507 80 00	20
ex 8507 90 80	60
ex 8518 29 95	30
ex 8518 29 95	40
ex 8518 30 95	20
ex 8518 40 80	91
ex 8518 40 80	92
ex 8518 40 80	93
ex 8518 90 00	30
ex 8518 90 00	35
ex 8518 90 00	40
ex 8518 90 00	50
ex 8518 90 00	60
ex 8518 90 00	80
ex 8522 90 49	60
ex 8522 90 49	65
ex 8522 90 80	30
ex 8522 90 80	65
ex 8522 90 80	80
ex 8522 90 80	84
ex 8522 90 80	97
ex 8526 10 00	20
ex 8527 99 00	10
ex 8527 99 00	20
ex 8529 10 80	60
ex 8529 10 80	70
ex 8529 90 65	15
ex 8529 90 65	25
ex 8529 90 65	40
ex 8529 90 92	57
ex 8535 90 00	30
ex 8536 49 00	30
ex 8536 50 11	35
ex 8536 50 11	40
ex 8536 50 19	93
ex 8536 50 80	81
ex 8536 50 80	82
ex 8536 50 80	83
ex 8536 50 80	97
ex 8545 90 90	30
ex 9001 20 00	10
ex 9001 20 00	20
ex 9001 90 00	55
ex 9002 11 00	15
ex 9002 11 00	25
ex 9002 11 00	35
ex 9002 11 00	45
ex 9002 11 00	55
ex 9002 11 00	65
ex 9002 11 00	75
ex 9002 19 00	10
ex 9002 19 00	20
ex 9002 19 00	30
ex 9002 19 00	40
ex 9002 19 00	50
ex 9002 19 00	60
ex 9002 19 00	70
ex 9027 10 90	10
ex 9029 20 31	10
ex 9029 90 00	20
ex 9030 31 00	20

II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1387/2013 pielikumā iekļautajā tabulā iekļauj šādas rindas, vadoties pēc minētās tabulas pirmajā un otrajā slejā norādīto KN un TARIC kodu secības:

KN kods

TARIC

Apraksts

Autonomā muitas nodokļa likme

Papildu mērvienība

Obligātās pārskatīšanas datums

1516 20 10

Hidrogenēta rīcineļļa, t. s. “opālvasks”

0 %

—

31.12.2023.

ex 2818 10 11

Sola-gēla korunds (CAS RN 1302-74-5) ar alumīnija oksīda saturu 99,6 masas % vai lielāku mikrokristālisku struktūru stienīšu veidā, kuriem augstuma un platuma attiecība ir 1,3 vai lielāka, bet ne lielāka par 6,0

0 %

—

31.12.2023.

ex 2826 90 80

Litija heksafluorfosfāts (1-) (CAS RN 21324-40-3)

0 %

—

31.12.2019.

ex 2828 10 00

Kalcija hipohlorīts (CAS RN 7778-54-3) ar aktīvā hlora saturu 65 % vai lielāku

0 %

—

31.12.2023.

ex 2905 32 00

(2S)-propān-1,2-diols (CAS RN 4254-15-3)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2909 30 90

1-hlor-2-(4-etoksibenzil)-4-jodbenzols (CAS RN 1103738-29-9)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2910 90 00

Feniloksirāns (CAS RN 96-09-3)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2912 29 00

Cikloheks-3-ēn-1-karbaldehīds (CAS RN 100-50-5)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2915 90 70

2,2-dimetilbutanoilhlorīds (CAS RN 5856-77-9)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2916 39 90

2-fenilprop-2-ēnskābe (CAS RN 492-38-6)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2918 30 00

(E)-1-etoksi-3-oksobut-1-ēn-1-olāts; 2-metilpropān-1-olāts; titāns(4+) (CAS RN 83877-91-2)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2918 99 90

Vanilīnskābe (CAS RN 121-34-6), kas satur

—	ne vairāk par 10 ppm pallādija (CAS RN 7440-05-3),

—	ne vairāk par 10 ppm bismuta (CAS RN 7440-69-9),

—	ne vairāk par 14 ppm formaldehīda (CAS RN 50-00-0),

—	ne vairāk par 1,3 masas % 3,4-dihidroksibenzoskābes (CAS RN 99-50-3),

—	ne vairāk par 0,5 masas % vanilīna (CAS RN 121-33-5)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2920 90 10

Etilmetilkarbonāts (CAS RN 623-53-0)

0 %

—

31.12.2019.

ex 2920 90 10

Dietilkarbonāts (CAS RN 105-58-8)

0 %

—

31.12.2019.

ex 2920 90 10

Vinilēnkarbonāts (CAS RN 872-36-6)

0 %

—

31.12.2019.

ex 2920 90 70

Dietilfosforhloridāts (CAS RN 814-49-3)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2921 43 00

5-brom-4-fluor-2-metilanilīns (CAS RN 627871-16-3)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2921 45 00

(5 vai 8)-aminonaftalīn-2-sulfonskābe (CAS RN 51548-48-2)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2921 45 00

2-aminonaftalīn-1-sulfonskābe (CAS RN 81-16-3)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2921 49 00

2-etilanilīns (CAS RN 578-54-1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2922 19 00

3-aminoadamantān-1-ols (CAS RN 702-82-9)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2922 29 00

o-fenetidīns (CAS RN 94-70-2)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2923 90 00

N,N,N-trimetil-triciklo[3.3.1.13,7]dekān-1-amīnija hidroksīds (CAS RN 53075-09-5) ūdens šķīdumā ar N,N,N-trimetil-triciklo[3.3.1.13,7]dekān-1-amīnija hidroksīda saturu 17,5 masas % vai lielāku, bet ne lielāku par 27,5 masas %

0 %

—

31.12.2023.

ex 2924 19 00

(S)-4-((terc-butoksikarbonil)amino)-2-hidroksibutānskābe (CAS RN 207305-60-0)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2924 29 70

N,N′-(2,5-dihlor-1,4-fenilēn)bis[3-oksobutiramīds] (CAS RN 42487-09-2)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2924 29 70

N-[(benziloksi)karbonil]glicil-N-[(2S)-1-{4-[(terc-butoksikarbonil)oksi]fenil}-3-hidroksipropān-2-il]-L-alanīnamīds

0 %

—

31.12.2023.

ex 2926 90 70

Ciflutrīns (ISO) (CAS RN 68359-37-5) jeb beta-ciflutrīns (ISO) (CAS RN 1820573-27-0) ar tīrību 95 masas% vai lielāku

0 %

—

31.12.2019.

ex 2930 90 98

Alilizotiocianāts (CAS RN 57-06-7)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2930 90 98

3-merkaptopropionskābe (CAS RN 107-96-0)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2932 19 00

Tefuriltrions (ISO) (CAS RN 473278-76-1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2932 20 90

3-acetil-6-metil-2H-pirān-2,4(3H)-dions (CAS RN 520-45-6)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2932 99 00

(2-butil-3-benzofuranil)(4-hidroksi-3,5-dijodfenil)metanons (CAS RN 1951-26-4)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2933 19 90

4-brom-1-(1-etoksietil)-1H-pirazols (CAS RN 1024120-52-2)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2933 39 99

2,5-dihlor-4,6-dimetilnikotīnnitrils (CAS RN 91591-63-8)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2933 39 99

Metilhlorpirifoss (ISO) (CAS RN 5598-13-0)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2933 39 99

6-brompiridīn-2-amīns (CAS RN 19798-81-3)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2933 39 99

etil-2,6-dihlornikotināts (CAS RN 58584-86-4)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2933 39 99

Metil-1-(3-hlorpiridīn-2-il)-3-hidroksimetil-1H-pirazol-5-karboksilāts (CAS RN 960316-73-8)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2933 39 99

1-(3-hlorpiridīn-2-il)-3-[[5-(trifluormetil)-2H-tetrazol-2-il]metil]-1H-pirazol-5-karbonskābe (CAS RN 1352319-02-8) ar tīrību 85 masas % vai lielāku

0 %

—

31.12.2023.

ex 2933 49 90

Etil-6,7,8-trifluor-1-[formil(metil)amino]-4-okso-1,4-dihidrohinolīn-3-karboksilāts (CAS RN 100276-65-1)

0 %

—

31.12.2020.

ex 2933 54 00

5,5′-(1,2-diazēndiil)bis[2,4,6(1H,3H,5H)-pirimidīntrions](CAS RN 25157-64-6)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2933 59 95

1-(3-hlorfenil)piperazīns (CAS RN 6640-24-0)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2933 69 80

Troklozēnnātrija dihidrāts (INNM) (CAS RN 51580-86-0)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2933 99 80

Ipkonazols (ISO) (CAS RN 125225-28-7) ar tīrību 90 masas % vai lielāku

0 %

—

31.12.2023.

ex 2933 99 80

Hidroksibenzotriazola hidrāti (CAS RN 80029-43-2 un CAS RN 123333-53-9)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2933 99 80

(1R,5S)-8-benzil-8-azabiciklo(3.2.1)oktān-3-ona hidrohlorīds (CAS RN 83393-23-1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2933 99 80

L-prolinamīds (CAS RN 7531-52-4)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2933 99 80

5-((1S,2S)-2-((2R,6S,9S,11R,12R,14aS,15S,16S,20R,23S,25aR)-9-amino-20-((R)-3-amino-1-hidroksi-3-oksopropil)-2,11,12,15-tetrahidroksi-6-((R)-1-hidroksietil)-16-metil-5,8,14,19,22,25-heksaoksotetrakozahidro-1H-dipirol[2,1-c:2′,1′-l][1,4,7,10,13,16]heksaazaciklohenikozīn-23-il)-1,2-dihidroksietil)-2-hidroksifenilhidrogēnsulfāts (CAS RN 168110-44-9)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2934 99 90

[(3aS,5R,6S,6aS)-6-hidroksi-2,2-dimetiltetrahidrofuro[2,3-d][1,3]dioksol-5-il] (morfolīn)metanons (CAS RN 1103738-19-7)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2934 99 90

2-(dimetilamino)-2-[(4-metilfenil)metil]-1-[4-(morfolīn-4-il)fenil]butān-1-ons (CAS RN 119344-86-4)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2935 90 90

4-hlor-3-piridīnsulfonamīds (CAS RN 33263-43-3)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2935 90 90

1,3-dimetil-1H-pirazol-4-sulfonamīds (CAS RN 88398-53-2)

0 %

—

31.12.2023.

ex 2935 90 90

4-[(3-metilfenil)amino]piridīn-3-sulfonamīds (CAS RN 72811-73-5)

0 %

—

31.12.2023.

ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. Pigment Red 63:1 (CAS RN 6417-83-0) un preparāti uz tās bāzes ar krāsvielas C.I. Pigment Red 63:1 saturu 70 masas % vai lielāku

0 %

—

31.12.2023.

ex 3205 00 00

Krāsvielas C.I. Solvent Red 48 (CAS RN 13473-26-2) preparāts, sausa pulvera veidā, kas svara izteiksmē satur:

—	16 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 25 % krāsvielas C.I. SolventRed 48 (CAS RN 13473-26-2),

—	65 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 75 % alumīnija hidroksīda (CAS RN 21645-51-2)

0 %

—

31.12.2023.

ex 3205 00 00

Krāsvielas C.I. Pigment Red 174 (CAS RN 15876-58-1) preparāts, sausa pulvera veidā, kas svara izteiksmē satur:

—	16 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 21 % krāsvielas C.I. Pigment Red 174 (CAS RN 15876-58-1),

—	65 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 69 % alumīnija hidroksīda (CAS RN 21645-51-2)

0 %

—

31.12.2023.

ex 3208 90 19

Preparāts, kas satur 5 masas % vai vairāk, bet ne vairāk par 20 masas % propilēna un maleīnskābes anhidrīda kopolimēra vai polipropilēna un propilēna un maleīnskābes anhidrīda kopolimēra maisījuma, vai polipropilēna un propilēna, izobutēna un maleīnskābes anhidrīda kopolimēra maisījuma organiskā šķīdinātājā

0 %

—

31.12.2020.

ex 3506 91 90

Lipīga viela, kas iegūta uz dimerizēta kolofonija un etilēna un vinila acetāta kopolimēra maisījuma ūdens šķīduma (EVA) pamata

0 %

—

31.12.2023.

ex 3506 91 90

Spiedienjutīgs akrila adhezīvs, kura biezums ir ne mazāks par 0,076 mm un ne lielāks par 0,127 mm, satīts ruļļos, kuru platums ir ne mazāks par 45,7 cm un ne lielāks par 132 cm, uzklāts uz atdalošas starplikas, kuras sākotnējā adhezīvās atdalīšanās vērtība nav mazāka par 15N/25 mm (noteikta saskaņā ar ASTM D3330)

0 %

—

31.12.2019.

ex 3506 91 90

Preparāts, kas masas izteiksmē satur:

—	15 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 60 % stirola un butadiēna kopolimēru vai stirola un izoprēna kopolimēru un

—	10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 30 % pinēna polimēru vai pentadiēna kopolimēru.

Izšķīdināts:

—	metiletilketonā (CAS RN 78-93-3),

—	heptānā (CAS RN 142-82-5) un

—	toluolā (CAS RN 108-88-3) vai vieglajā alifātiskajā lakbenzīnā (CAS RN 64742-89-8).

0 %

—

31.12.2020.

ex 3506 91 90

Plašu pagaidu savienošanas līmmateriāls kā cietā polimēra suspensija D-limonēnā (CAS RN 5989-27-5) ar polimēru saturu 25 masas % vai lielāku, bet ne lielāku par 35 masas %

0 %

31.12.2022.

ex 3812 39 90

Maisījums, kas pēc masas satur:

—	25 % vai vairāk, bet ne vairāk par 55 % tetrametilpiperidīnilesteru C15-18 maisījumu (CAS RN 86403-32-9),

—	ne vairāk par 20 % citu organisku savienojumu,

—	uz polipropilēna (CAS RN 9003-07-0) vai amorfa silīcija dioksīda (CAS RN 7631-86-9 vai 112926-00-8) substrāta

0 %

—

31.12.2023.

ex 3815 12 00

Sfērisks katalizators, kas sastāv no alumīnija oksīda pamata, kurš pārklāts ar platīnu, ar

—	diametru 1,4 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 2,0 mm un

—	platīna saturu 0,2 masas% vai lielāku, bet ne lielāku par 0,5 masas %

0 %

—

31.12.2023.

ex 3815 12 00

Katalizators,

—	kas satur 0,3 gramus uz litru vai vairāk, bet ne vairāk par 7 gramiem uz litru dārgmetālu,

—	nogulsnēts uz keramiskas šūnveida struktūras, kas pārklāta ar alumīnija oksīdu vai cērija/cirkonija oksīdu un kurai

—	niķeļa saturs ir 1,26 masas % vai lielāks, bet ne lielāks par 1,29 masas %,

—	ir 62 vai vairāk šūnu uz cm2, bet ne vairāk par 140 šūnām uz cm2,

—	diametrs ir 100 mm vai lielāks, bet ne lielāks par 120 mm un

—	garums ir 60 mm vai lielāks, bet ne lielāks par 150 mm,

izmantošanai mehānisko transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 3815 90 90

Pulverveida katalizators, kas pēc masas satur:

—	92,50 % (± 2 %) titāna dioksīda (CAS RN 13463-67-7),

—	5 % (± 1 %) silīcija dioksīda (CAS RN 112926-00-8) un

—	2,5 % (± 1,5 %) sēra trioksīda (CAS RN 7446-11-9)

0 %

—

31.12.2022.

ex 3824 99 92

Šķidro kristālu maisījumi, izmantojami LCD (šķidro kristālu displeju) moduļu ražošanai (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 3824 99 92

3-butēn-1,2-diola acetātu maisījums ar 3-butēn-1,2-diola diacetāta (CAS RN 18085-02-4) saturu 65 masas% vai lielāku

0 %

—

31.12.2023.

ex 3824 99 96

Buferkasetne, kuras tilpums nepārsniedz 8 000 ml un kura satur:

—	0,05 masas % vai vairāk, bet ne vairāk par 0,1 masas % 5-hlor-2-metil-2,3-dihidroizotiazol-3-ona (CAS RN 55965-84-9) un

—	0,05 masas % vai vairāk, bet ne vairāk par 0,1 masas % 2-metil-2,3-dihidroizotiazol-3-ona (CAS RN 2682-20-4), kas kalpo par biostatisku savienojumu

0 %

—

31.12.2023.

ex 3904 69 80

Tetrafluoretilēna, heptafluor-1-pentēna un etēna kopolimērs (CAS RN 94228-79-2)

0 %

—

31.12.2023.

ex 3904 69 80

Tetrafluoretilēna, heksafluorpropēna un etēna kopolimērs

0 %

—

31.12.2023.

ex 3907 20 20

Tetrahidrofurāna un tetrahidro-3-metilfurāna kopolimērs ar vidējā skaita molekulmasu (Mn) 900 vai lielāku, bet ne lielāku par 3 600

0 %

—

31.12.2023.

ex 3920 99 59

Poli(tetrafluoretilēna) plēve, kas satur 10 masas % vai vairāk grafīta

0 %

—

31.12.2023.

ex 3921 19 00

Caurspīdīga polietilēna plēve ar mikroporām, apstrādāta ar akrilskābi, ruļļos, ar:

—	platumu 98 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 170 mm,

—	biezumu 15 μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 36 μm,

kādu izmanto sārma akumulatoru atdalītāju ražošanā

0 %

—

31.12.2019.

ex 3926 30 00

Iekšējais durvju rokturis no plastmasas, izmantojams mehānisko transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 5402 44 00

Sintētisko elastīgo pavedienu dzija:

—	negrodota vai ar grodumu ne vairāk kā 50 vijumu metrā, ar lineāro blīvumu 300 dtex vai lielāku, bet ne lielāku par 1 000 dtex,

—	kas sastāv no poliuretānurīnvielām uz tetrahidrofurāna un 3-metiltetrahidrofurāna kopoliēterglikola bāzes,

izmantošanai pozīcijas 9619 vienreizlietojamo higiēnas līdzekļu ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 7006 00 90

Supervijuma (Super Twisted Nematic) kvalitātes natronkaļķu stikla plāksnes ar

—	garumu 300 mm vai vairāk, bet kas nepārsniedz 600 mm,

—	platumu 300 mm vai vairāk, bet kas nepārsniedz 600 mm,

—	biezumu 0,5 mm vai vairāk, bet kas nepārsniedz 1,1 mm,

—	indija alvas oksīda pārklājumu ar pretestību 80 omu vai vairāk, bet kas nepārsniedz 160 omus, no vienas puses,

—	vairāku kārtu pretatstarošanas pārklājumu no otras puses, un

—	mehāniski apstrādātām (nošķeltām) malām,

izmantojamas LCD (šķidro kristālu displeju) moduļu ražošanai

0 %

—

31.12.2023.

ex 7019 40 00

ex 7019 52 00

E-stikla šķiedras audumi:

—	ar svaru 20 g/m2 vai lielāku, bet ne lielāku kā 214 g/m2,

—	impregnēti ar silānu,

—

ruļļos,

—	ar mitruma saturu 0,13 svara % vai mazāku un

—	ar ne vairāk kā trim dobām šķiedrām uz 100 000 šķiedrām,

izmantojami tikai prepregu un ar varu plaķētu laminātu ražošanai (1)

0 %

—

31.12.2021.

ex 7019 52 00

Ar epoksīdsveķiem pārklāti, no stikla šķiedras austi audumi, kas svara izteiksmē satur:

—	91 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 93 % stikla šķiedras,

—	7 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 9 % epoksīdsveķu

0 %

—

31.12.2023.

ex 7410 11 00

ex 8507 90 80

ex 8545 90 90

Grafīta un vara lamināta folijas rullis ar:

—	platumu no 610 mm līdz 620 mm un

—	diametru no 690 mm līdz 710 mm,

izmantošanai elektriski uzlādējamu litija–jonu akumulatoru ražošanai (1)

0 %

—

31.12.2019.

ex 7607 20 90

Alumīnija folija, ruļļos:

—	no vienas puses pārklāta ar polipropilēnu un no otras puses – ar poliamīdu, ar saistvielas slāņiem starpā,

—	ar platumu 200 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 400 mm,

—	ar biezumu 0,138 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,168 mm

izmantošanai litija jonu akumulatoru elementu ražošanai (1)

0 %

—

31.12.2019.

8104 11 00

Neapstrādāts magnijs, kas satur vismaz 99,8 masas % magnija

0 %

—

31.12.2023.

ex 8108 20 00

Titāna sakausējuma lietnis:

—	ar augstumu 17,8 cm vai vairāk, garumu 180 cm vai vairāk un platumu 48,3cm vai vairāk,

—	ar svaru 680 kg vai vairāk,

kas no masas satur šādus sakausējuma elementus:

—	3 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 6 % alumīnija,

—	2,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 5 % alvas,

—	2,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 4,5 % cirkonija,

—	0,2 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 % niobija,

—	0,1 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 % molibdēna

—	0,1 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,5 % silīcija

0 %

p/st

31.12.2020.

ex 8108 20 00

Titāna sakausējuma lietnis:

—	ar diametru 63,5 cm vai vairāk un garumu 450 cm vai vairāk,

—	ar svaru 6 350 kg vai vairāk,

kas no masas satur šādus sakausējuma elementus:

—	5,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 6,7 % alumīnija,

—	3,7 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 4,9 % vanādija

0 %

p/st

31.12.2020.

ex 8301 20 00

Mehānisks vai elektromehānisks stūres statņa bloķētājs:

—	ar augstumu 10,5 cm (± 3 cm),

—	ar platumu 6,5 cm (± 3 cm),

—	metāla korpusā,

—	ar turētāju vai bez tā,

izmantošanai 87. nodaļas preču ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8302 30 00

Izplūdes sistēmas balstošais kronšteins:

—	ar biezumu 0,7 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 1,3 mm,

—	no 1.4310 un 1.4301 klases nerūsējošā tērauda saskaņā ar standartu EN 10088,

—	ar montāžas atverēm vai bez tām,

izmantošanai automobiļu izplūdes sistēmu ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8409 91 00

Motora cilindru gaisa ieplūdes modulis, kas sastāv no:

—	sūknēšanas caurules,

—	spiediena devēja,

—	elektriska droseļvārsta,

—

šļūtenēm,

—

skavām,

izmantošanai 87. nodaļas preču ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8409 91 00

Ieplūdes kolektors izmantošanai tikai mehānisko transportlīdzekļu ražošanā ar:

—	platumu 40 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 70 mm,

—	vārstu garumu 250 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 350 mm,

—	gaisa apjomu 5,2 litri un

—	elektriskās strāvas plūsmas kontroles sistēmu, kas nodrošina maksimālu veiktspēju pie vairāk nekā 3 200 apgr. minūtē (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8409 99 00

Izplūdes gāzes recirkulācijas mezgls, kas sastāv no:

—	vadības bloka,

—	droseļvārsta gaisam,

—	ieplūdes caurules,

—	izplūdes šļūtenes,

izmantošanai mehānisko transportlīdzekļu dīzeļmotoru ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8414 10 25

Tandēma sūknis, kas sastāv no:

—	eļļas sūkņa ar ražību 21,6 cc/apgr. (± 2 cc/apgr.) un darba spiedienu 1,5 bāri pie 1 000 apgr. minūtē,

—	vakuumsūkņa ar ražību 120 cc/apgr. (± 12 cc/apgr.) un veiktspēju – 666 mbar 6 sekundēs pie 750 apgr. minūtē

izmantošanai mehānisko transportlīdzekļu motoru ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8414 10 89

Elektrisks vakuumsūknis ar:

—	datu maģistrāli (CAN kopni),

—	ar gumijas šļūteni vai bez tās,

—	savienošanas kabeli ar savienotāju,

—	montāžas skavu,

izmantošanai 87. nodaļas preču ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8414 30 89

Transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanai paredzēts atvērtas vārpstas spirāles veida kompresors ar sajūga komplektu, kura jauda pārsniedz 0,4 kW, izmantošanai 87. nodaļā klasificēto mehānisko transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8414 59 35

Radiālais ventilators ar:

—	izmēriem 25 mm (augstums) × 85 mm (platums) × 85 mm (dziļums),

—	svaru 120 g,

—	nominālo spriegumu 13,6 V līdzsprieguma (līdzstrāvas spriegums),

—	darba spriegumu 9 V līdzsprieguma vai vairāk, bet ne vairāk kā 16 V līdzsprieguma (līdzstrāvas spriegums),

—	nominālo strāvu 1,1 A (TYP),

—	nominālo jaudu 15 W,

—	rotācijas ātrumu 500 apgr./min vai vairāk, bet ne vairāk kā 4 800 apgr. minūtē (brīva plūsma),

—	gaisa plūsmu ne vairāk kā 17,5 l/s,

—	gaisa spiedienu, ne lielāku par 16 mm H2O ≈ 157 Pa,

0 %

—

31.12.2023.

—	kopējo skaņas spiedienu, ne lielāku par 58 dB(A) pie 4 800 apgr. minūtē, un

FIN (Fan Interconnect Network – ventilatora starpsavienojumu tīkls) saskarni saziņai ar apkures un gaisa kondicionēšanas kontroles iekārtu, ko izmanto automašīnu sēdekļu ventilācijas sistēmās

ex 8467 99 00

Mehāniskie slēdži elektrisko ķēžu savienošanai:

—	spriegumam no 14,4 V līdz 42 V,

—	strāvas stiprumam no 10 A līdz 42 A;

paredzēti izmantošanai pozīcijas 8467 mašīnu ražošanai (1)

0 %

p/st

31.12.2019.

ex 8481 80 59

Divvirzienu plūsmas kontroles vārsts ar korpusu, ar:

—	vismaz 5, bet ne vairāk par 10 izplūdes atverēm, kuru diametrs ir vismaz 0,09 mm, bet nepārsniedz 0,2 mm,

—	plūsmas ātrumu vismaz 550 cm3 minūtē, bet ne lielāku par 2 000 cm3 minūtē,

—	darba spiedienu vismaz 19 MPa, bet ne lielāku par 300 MPa

0 %

—

31.12.2022.

ex 8481 80 59

Plūsmas kontroles vārsts:

—	izgatavots no tērauda,

—	ar izplūdes atveri, kuras diametrs ir vismaz 0,1 mm, bet nepārsniedz 0,3 mm,

—	ar ieplūdes atveri, kuras diametrs ir vismaz 0,4 mm, bet nepārsniedz 1,3 mm,

—	ar hroma nitrīda pārklājumu,

—	ar virsmas raupjumu Rp 0,4

0 %

—

31.12.2022.

ex 8481 80 59

Elektromagnētisks vārsts daudzuma kontrolei ar:

—

plunžeri,

—	solenoīdu, kam spoles pretestība ir vismaz 2,6 omi, bet ne lielāka par 3 omiem

0 %

—

31.12.2022.

ex 8481 80 59

Elektromagnētisks vārsts daudzuma kontrolei:

—	ar solenoīdu, kam spoles pretestība ir vismaz 0,19 omi, bet ne lielāka par 0,66 omiem, un ar pašindukciju, kas nepārsniedz 1 mH

0 %

—

31.12.2022.

ex 8481 80 79

ex 8481 80 99

Apkopes vārsts, kas der gāzēm R410A vai R32, kad savieno āra un iekštelpas bloku, ar:

—	vārsta korpusa spiediena izturību 6,3 MPa,

—	noplūdes rādītāju, kas ir mazāks par 1,6 g/gadā,

—	piemaisījumu rādītāju, kas ir mazāks par 1,2 mg/PCS,

—	vārsta korpusa spiedienu hermētiskos apstākļos 4,2 MPa,

izmantošanai gaisa kondicionētāju ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8484 20 00

Mehāniskā gala blīvējuma ierīce, kas izgatavota no diviem kustīgiem gredzeniem (viens – salāgots keramikas gredzens, kura siltumvadītspēja ir mazāka par 80 W/Mk, otrs – slīdošs oglekļa gredzens), vienas atsperes un nitrila blīvējuma ārpusē, tāda ko izmanto mehānisko transportlīdzekļu dzesēšanas sistēmu cirkulācijas sūkņu ražošanai

0 %

—

31.12.2023.

ex 8501 10 10

Gaisa sūkņu elektromotori ar:

—	darba spriegumu 9 V (līdzstrāva) vai lielāku, bet ne lielāku par 24 V (līdzstrāva),

—	darba temperatūras diapazonu no – 40 °C vai augstāku, bet ne augstāku par + 80 °C,

—	ar izejas jaudu, kas nepārsniedz 18 W,

izmantošanai vieglo automobiļu sēdekļu pneimatisko balstu un ventilācijas sistēmu ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8501 31 00

ex 8501 32 00

Līdzstrāvas motors ar komutatoru vai bez tā, ar

—	ārējo diametru 24,2 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 140 mm,

—	nominālajiem apgriezieniem 3 300 apgr./min vai vairāk, bet ne vairāk par 26 200 apgr./min,

—	nominālo barošanas spriegumu 3,6 V vai lielāku, bet ne lielāku par 230 V,

—	izejas jaudu, kas pārsniedz 37,5 W, bet nepārsniedz 2 400 W,

—	strāvas stiprumu bez slodzes, ne lielāku par 20,1 A,

—	maksimālo lietderības koeficientu 50 % vai lielāku,

ar strāvu darbināmu rokas instrumentu vai zāles pļāvēju piedziņai

0 %

—

31.12.2023.

ex 8501 33 00

Maiņstrāvas vilces motors ar izejas jaudu 75 kW vai lielāku, bet ne lielāku par 375 Kw, ar:

—	griezes momentu 200 Nm vai lielāku, bet ne lielāku par 400 Nm,

—	ar izejas jaudu 50 kW vai lielāku, bet ne lielāku par 200 kW un

—	apgriezieniem, kas nepārsniedz 15 000 apgr./min,

izmantošanai elektrotransportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2019.

ex 8503 00 99

Stators bezsuku motoram ar:

—	iekšējo diametru 206,6 mm (± 0,5)

—	ārējo diametru 265,0 mm (± 0,2) un

—	platumu 37,2 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 47,8 mm,

izmantojams ar tiešās piedziņas cilindru aprīkotu veļas mazgājamo mašīnu, veļas mazgājamo mašīnu ar žāvētāju vai žāvētāju ražošanā

0 %

p/st

31.12.2020.

ex 8506 90 00

Katods, ruļļos, cinka-gaisa podziņelementiem (dzirdes aparātu baterijas) (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8507 60 00

Prizmatiskie litija jonu elektriskie akumulatori ar:

—	platumu 173,0 mm (± 0,4 mm),

—	biezumu 45,0 mm (± 0,4 mm),

—	augstumu 125,0 mm (± 0,3 mm),

—	nominālo spriegumu 3,67 V (± 0,01 V) un

—	nominālo ietilpību 94 Ah un/vai 120 Ah,

izmantošanai atkārtoti uzlādējamu elektrotransportlīdzekļiem domātu akumulatoru ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2019.

ex 8507 60 00

Cilindriskie litija jonu akumulatori vai moduļi ar:

—	nominālo ietilpību 8,8 Ah vai vairāk, bet ne vairāk par 18 Ah,

—	nominālo spriegumu 36 V vai vairāk, bet ne vairāk par 48 V,

—	jaudu 300 Wh vai vairāk, bet ne vairāk par 648 Wh,

izmantošanai elektrisko velosipēdu ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2019.

ex 8507 60 00

Taisnstūra litija jonu polimēra akumulators, kas aprīkots ar akumulatora vadības sistēmu un CAN-BUS saskarni ar:

—	garumu ne vairāk par 1 600 mm,

—	platumu ne vairāk par 448 mm,

—	augstumu ne vairāk par 395 mm,

—	masu 125 kg vai vairāk, bet ne vairāk par 135 kg,

—	nominālo spriegumu 280 V vai vairāk, bet ne vairāk par 400 V,

—	nominālo ietilpību 9,7 Ah vai vairāk, bet ne vairāk par 10,35 Ah,

—	uzlādes spriegumu 110 V vai vairāk, bet ne vairāk par 230 V, un

—	kurā ietilpst 6 moduļi ar tērauda korpusā ietvertiem 90 vai vairāk, bet ne vairāk par 96 elementiem

izmantošanai tādu pozīcijā 8703 klasificētu transportlīdzekļu ražošanā, kurus var uzlādēt, pieslēdzot pie ārēja barošanas avota (1)

0 %

—

31.12.2019.

ex 8507 60 00

Cilindriskais litija jonu akumulators vai modulis, ar garumu 63 mm vai vairāk un diametru 17,2 mm vai vairāk, ar nominālo ietilpību 1 200 mAh vai vairāk, izmantošanai atkārtoti uzlādējamo bateriju ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2019.

ex 8507 60 00

Litija jonu akumulators ar:

—	garumu 150 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 1 000 mm,

—	platumu 100 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 1 000 mm,

—	augstumu 200 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 1 500 mm,

—	masu 75 kg vai vairāk, bet ne vairāk par 200 kg,

—	nominālo ietilpību ne mazāku par 150 Ah un ne lielāku par 500 Ah

0 %

—

31.12.2019.

ex 8507 60 00

Moduļi litija jonu akumulatoru bateriju montāžai ar:

—	garumu 298 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 408 mm,

—	platumu 33,5 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 209 mm,

—	augstumu 138 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 228 mm,

—	svaru 3,6 kg vai vairāk, bet ne vairāk par 17 kg,

—	ietilpību 458 Wh vai vairāk, bet ne vairāk par 2 158 Wh

0 %

—

31.12.2019.

ex 8507 60 00

Atkārtoti uzlādējami litija jonu akumulatori ar:

—	garumu 700 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 2 820 mm,

—	platumu 935 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 660 mm,

—	augstumu 85 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 700 mm,

—	svaru 250 kg vai vairāk, bet ne vairāk kā 700 kg,

—	jaudu līdz 175 kWh

0 %

—

31.12.2019.

ex 8507 60 00

Taisnstūrveida moduļi, kurus paredzēts iebūvēt atkārtoti uzlādējamos litija jonu akumulatoros, ar:

—	garumu 300 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 350 mm,

—	platumu 79,8 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 225 mm,

—	augstumu 35 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 168 mm,

—	masu 3,95 kg vai lielāku, bet ne lielāku par 8,85 kg,

—	nominālo jaudu 66,6 Ah vai lielāku, bet ne lielāku kā 129 Ah

0 %

—

31.12.2019.

ex 8507 90 30

Drošības ziņā pastiprināts separators, kas paredzēts katoda un anoda atdalīšanai litija jonu elektriskajos akumulatoros, izmantošanai mehānisko transportlīdzekļu litija jonu elektrisko akumulatoru ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2019.

ex 8529 90 65

Drukātās shēmas plates bloks, kurā ietilpst:

—	radiouztvērējs (kas spēj uztvert un dekodēt radiosignālus un pārraidīt šos signālus bloka ietvaros) bez signāla apstrādes funkcijām,

—	mikroprocesors, kas spēj saņemt tālvadības ziņojumus un vadīt uztvērēja mikroshēmojumu,

izmantošanai mājas kinozāļu izgatavošanā (1)

0 %

p/st

31.12.2019.

ex 8529 90 65

Elektronisks mezgls, kurā ietilpst iespiedshēmas plate vismaz ar:

—	procesoriem multivides lietotnēm un video signālu apstrādei,

—	FPGA (lauka programmējamā ventiļu matrica),

—	zibatmiņa,

—	operatīvā atmiņa,

—	USB saskarne,

—	ar HDMI, VGA un RJ-45 saskarnēm vai bez tām,

—	kontaktligzdas un kontaktdakšas LCD displeja, LED apgaismojuma un vadības paneļa pieslēgšanai

0 %

p/st

31.12.2020.

ex 8529 90 65

Drukātās shēmas plates bloks, kurā ietilpst:

—	radiouztvērējs, kas spēj uztvert un dekodēt radiosignālus un pārraidīt šos signālus bloka ietvaros, ar signāla dekodētāju,

—	radiofrekvences (RF) tālvadības uztvērējs,

—	infrasarkanā tālvadības signāla raidītājs,

—	SCART signāla ģenerētājs,

—	TV statusa sensors,

izmantošanai mājas kinozāļu izgatavošanā (1)

0 %

p/st

31.12.2019.

ex 8529 90 92

LCD modulis, ar stiklu vai plastmasu pārklāts un optiski saistīts, ar

—	ekrāna diagonāles izmēru 12 cm vai lielāku, bet ne lielāku par 31 cm,

—	LED izgaismojumu,

—	iespiedshēmas plati ar elektriski pārprogrammējamu lasāmatmiņu (EEPROM), mikrokontrolieri, laika kontrolieri un citiem aktīviem un pasīviem komponentiem,

—	spraudni strāvas padevei un CAN (datu maģistrāles) kontrolieri un LVDS (zemsprieguma diferenciālsignālu) saskarni,

—	elektroniskiem komponentiem, lai ģenerētu papildu kontroles indikatorus uz displeja informācijai par transportlīdzekli, vai bez tiem,

0 %

—

31.12.2023.

—	skārienekrānu vai bez tā,

—	bez signāla apstrādes moduļa,

—	korpusā ar papildu LED indikatoriem brīdinājuma lampiņām,

—	ar pārnesumu pārslēgšanas indikatoru un fotosensoru vai bez tā,

izmantošanai par 87. nodaļā klasificēto mehānisko transportlīdzekļu vadītāju informācijas displeju (1)

ex 8529 90 92

LCD displejs ar:

—	skārienpaneli,

—	vismaz vienu iespiedshēmas plati vienkāršai sekotājierīces pikseļu adresācijai (laika kontroliera funkcija) un skārienkontrolei, ar elektriski pārprogrammējamu lasāmatmiņu (EEPROM) displeja iestatījumiem,

—	ekrāna diagonāles izmēru 15 cm vai lielāku, bet ne lielāku par 21 cm,

—	izgaismojumu,

—	LVDS (zemsprieguma diferenciālsignālu) un strāvas spraudkontaktsavienojumu,

izmantošanai 87. nodaļā klasificēto mehānisko transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8529 90 92

Turētājs, fiksators vai iekšējais stingrinātājs no metāla izmantošanai televizoru, monitoru un videoatskaņotāju ražošanā (1)

0 %

p/st

31.12.2021.

ex 8535 90 00

Korpusā iebūvēts pusvadītāja moduļa slēdzis,

—	kas sastāv no IGBT tranzistora mikroshēmas un diožu mikroshēmas uz vienas vai vairākām svina skavām,

—	600 V vai 1 200 V spriegumam

0 %

p/st

31.12.2020.

ex 8537 10 91

Programmējama atmiņas vadības plate ar:

—	4 vai vairāk soļu elektromotora kontrolleriem,

—	4 vai vairāk izejām ar MOSFET tranzistoriem,

—	galveno procesoru,

—	3 vai vairāk ieejām temperatūras devējiem,

—	10 V vai lielākām spriegumam, bet ne lielākam par 30 V,

izmantošanai 3D printeru ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8537 10 91

Visu riteņu piedziņas mehānisko transportlīdzekļu elektroniskie vadības bloki griezes momenta vadībai starp asīm, ietver:

—	iespiedshēmas plati ar programmējamu atmiņas kontrolleri,

—	vienu atsevišķu savienotāju un

—	kas darbojas 12 V spriegumā

0 %

—

31.12.2023.

ex 8537 10 91

Pasažieru transportlīdzekļu elektroniskie vadības bloki, spējīgi vadīt automātisko bezpakāpju variatoru, ietver:

—	iespiedshēmas plati ar programmējamu atmiņas kontrolleri,

—	metāla korpusu,

—	vienu atsevišķu savienotāju,

—	darbojas 12 V spriegumā

0 %

—

31.12.2023.

ex 8537 10 91

Elektroniskais motora vadības bloks (ECU):

—	ar iespiedshēmas plati (PCB),

—	ar 12 voltu spriegumu,

—	pārprogrammējams,

—	ar mikroprocesoru, kas var kontrolēt, novērtēt un vadīt atbalsta funkcijas vieglajos automobiļos (degvielas iesmidzināšana un aizdedzes apsteidzes, degvielas un gaisa plūsmas ātruma vērtības)

izmantošanai 87. nodaļas preču ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8708 40 20

ex 8708 40 50

Nokomplektēta automātiskā pārnesumkārba ar zobratu pārslēdzēju, ar:

—	alumīnija lējuma korpusu,

—	diferenciāli,

—	9 pārnesumu automātisku,

—	elektronisku diapazona izvēles pārnesumu pārslēgšanas sistēmu,

ar šādiem izmēriem:

—	platumu 330 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 420 mm,

—	augstumu 380 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 450 mm,

—	garumu 580 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 690 mm,

izmantošanai 87 . nodaļas transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8708 50 20

ex 8708 50 99

ex 8708 99 10

ex 8708 99 97

Automobiļa sadales kārba ar vienu jaudas pievadu un diviem jaudas noņēmējiem griezes momenta sadalīšanai starp priekšējo un aizmugurējo asi alumīnija korpusā, kura izmērs ir ne lielāks par 565 × 570 × 510 mm un kurā ietilpst vismaz:

—	piedziņas mehānisms un

—	iekšējā sadale pa ķēdi

0 %

—

31.12.2019.

ex 8708 50 20

ex 8708 50 99

Pārnesumkārbu un pusasi savienojoša tērauda starpvārpsta ar:

—	garumu 300 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 650 mm,

—	ar rievotiem galiem abās pusēs,

—	ar korpusā iepresētu gultni vai bez tā,

—	ar turētāju vai bez tā,

izmantošanai 87. nodaļas preču ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8708 50 20

ex 8708 50 99

Trijkāja tipa pusass iekšējā savienojuma korpuss griezes momenta pārnesei no motora vai pārnesumkārbas uz mehāniskā transportlīdzekļa riteņiem, ar:

—	ārējo diametru 67,0 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 84,5 mm,

—	3 auksti kalibrētām lodīšu vadotnēm ar diametru 29,90 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 36,60 mm,

—	blīvēšanas diametru 34,0 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 41,0 mm, bez ievirzes leņķa,

—	rievsavienojumu ar 21 zobu vai vairāk, bet ne vairāk par 35 zobiem,

—	gultņa sēžas diametru 25,0 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 30,0 mm, ar eļļošanas rievām vai bez tām

0 %

—

31.12.2023.

ex 8708 50 20

ex 8708 50 99

Ārējā savienojuma mezgls griezes momenta pārnesei no motora un pārnesumkārbas uz mehānisko transportlīdzekļu riteņiem un kas sastāv no:

—	iekšēja gredzena ar 6 lodīšu skrejām gultņu lodītēm ar diametru 15,0 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 20,0 mm,

—	ārēja gredzena ar 6 lodīšu skrejām 6 gultņu lodītēm, izgatavotu no tērauda ar oglekļa saturu 0,45 % vai lielāku, bet ne lielāku par 0,58 %, ar vītni un rievām ar 26 zobiem vai vairāk, bet ne vairāk par 38 zobiem,

—	sfēriska sprosta, kas notur gultņu lodītes ārējā gredzena un iekšējā gredzena lodīšu skrejās pienācīgā leņķiskā stāvoklī, izgatavots no materiāla, kas piemērots cementēšanai ar oglekļa saturu 0,14 % vai lielāku, bet ne lielāku par 0,25 %, un

—	ar ziežvielu nodalījumu,

spējīgs darboties konstantā ātrumā mainīgos savienopjuma leņķos, kas nepārsniedz 50 grādus

0 %

—

31.12.2023.

ex 8708 80 99

Balstiekārtas alumīnija stiepnis ar šādiem izmēriem:

—	augstumu 50 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 150 mm,

—	platumu 10 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 100 mm,

—	garumu 100 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 600 mm,

—	masu 1 000 g vai lielāku, bet ne lielāku par 3 000 g,

aprīkots ar vismaz divām atverēm ar ieliktņiem no alumīnija sakausējuma, ar šādiem raksturlielumiem:

—	stiepes izturību 200 MPa vai lielāku;

—	izturību 19 kN vai lielāku;

—	stiprību 5 kN/mm vai lielāku, bet ne lielāku par 9 kN/mm

—	frekvenci 400 Hz vai lielāku, bet ne lielāku par 600 Hz

0 %

—

31.12.2023.

ex 8708 92 99

Izplūdes sistēmas iekšējais ieklājums:

—	ar sieniņas biezumu 0,7 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 1,3 mm,

—	izgatavots no 1.4310 un 1.4301 klases nerūsošā tērauda loksnēm vai ruļļiem saskaņā ar standartu EN 10088,

—	ar montāžas atverēm vai bez tām,

izmantošanai automobiļu izplūdes sistēmu ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8708 92 99

Caurule izplūdes gāzu aizvadīšanai no iekšdedzes motora:

—	ar diametru 40 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 100 mm,

—	ar garumu 90 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 410 mm,

—	ar sieniņas biezumu 0,7 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 1,3 mm,

—	no nerūsējošā tērauda,

izmantošanai automobiļu izplūdes sistēmu ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 8708 92 99

Izplūdes sistēmas gala pārsegs:

—	ar sieniņas biezumu 0,7 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 1,3 mm,

—	izgatavots no 1.4310 un 1.4301 klases nerūsošā tērauda saskaņā ar standartu EN 10088,

—	ar iekšējo ieklājumu vai bez tā,

—	ar virsmas apstrādi vai bez tās,

izmantošanai automobiļu izplūdes sistēmu ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2023.

ex 9001 90 00

Optiskas, izkliedējošas, atstarojošas vai prizmas loksnes, neapdrukātas izkliedējošas plātnes ar polarizācijas īpašībām vai bez tām un īpašu profilu šķidro

0 %

—

31.12.2023.

ex 9002 11 00

Infrasarkanais objektīvs ar motorizētu fokusa regulējumu:

—	viļņu garumam 3 μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 5 μm,

—	kas nodrošina skaidru attēlu no 50 m līdz bezgalībai,

—	ar redzamības lauku 3° × 2,25° un 9° × 6,75°,

—	ar svaru ne vairāk kā 230 g,

—	ar garumu ne vairāk kā 88 mm,

—	ar diametru ne vairāk kā 46 mm,

—	atermisks,

izmantošanai siltuma starojuma uztveršanas kameru, infrasarkanās gaismas binokļu, ieroču tēmekļu ražošanā (1)

0 %

—

31.12.2020.

ex 9002 11 00

Lēcu bloks, kas sastāv no cilindra formas apvalka, kas izgatavots no metāla vai plastmasas, un optiskiem elementiem ar:

—	maksimālo horizontālo redzamības lauku 120 grādi,

—	maksimālo diagonālo redzamības lauku maksimāli 92 grādi,

—	maksimālo fokusa attālumu 7,50 mm,

—	maksimālo relatīvo atvērumu F/2,90,

—	maksimālo diametru 22 mm

izmantošanai automobiļu CMOS (papildu metāla oksīdu pusvadītāja) kameru ražošanā

0 %

—

31.12.2023.

ex 9002 11 00

Infrasarkano staru optiskais bloks, kuru veido

—	monokristālu silīcija lēca ar diametru 84 mm (± 0,1 mm) un

—	monokristālu germānija lēca ar diametru 62 mm (± 0,05 mm),

uzmontēts uz mehāniski apstrādāta alumīnija sakausējuma pamata, izmantojams termogrāfijas kamerās

0 %

—

31.12.2021.

ex 9002 11 00

Infrasarkano staru optiskais bloks, kuru veido

—	silīcija lēca ar diametru 29 mm (± 0,05 mm) un

—	monokristālu kalcija fluorīda lēca ar diametru 26 mm (± 0,05 mm),

uzmontēts uz mehāniski apstrādāta alumīnija sakausējuma pamata, izmantojams termogrāfijas kamerās

0 %

—

31.12.2021.

ex 9002 11 00

Infrasarkano staru optiskais bloks

—	ar silīcija lēcu, kuras diametrs ir 62 mm (± 0,05 mm),

—	uzmontēts uz mehāniski apstrādāta alumīnija sakausējuma pamata,

izmantojams termokamerās

0 %

—

31.12.2021.

ex 9002 11 00

Infrasarkano staru optiskais bloks, kuru veido

—	germānija lēca ar diametru 11 mm (± 0,05 mm),

—	monokristālu kalcija fluorīda lēca ar diametru 14 mm (± 0,05 mm) un

—	silīcija lēca ar diametru 17 mm (± 0,05 mm),

uzmontēts uz mehāniski apstrādāta alumīnija sakausējuma pamata, izmantojams termogrāfijas kamerās

0 %

—

31.12.2021.

ex 9002 11 00

Infrasarkano staru optiskais bloks

—	ar silīcija lēcu, kuras diametrs ir 26 mm (± 0,1 mm),

—	uzmontēts uz mehāniski apstrādāta alumīnija sakausējuma pamata,

izmantojams termogrāfijas kamerās

0 %

—

31.12.2021.

ex 9002 11 00

Infrasarkano staru optiskais bloks, kuru veido

—	germānija lēca ar diametru 19 mm (± 0,05 mm),

—	monokristālu kalcija fluorīda lēca ar diametru 18 mm (± 0,05 mm),

—	germānija lēca ar diametru 20,6 mm (± 0,05 mm),

uzmontēts uz mehāniski apstrādāta alumīnija sakausējuma pamata, izmantojams termogrāfijas kamerās

0 %

—

31.12.2021.

ex 9029 20 31

ex 9029 90 00

Kombinēts instrumentu panelis ar mikroprocesora vadības plati, ar soļu motoriem vai bez tiem un LED indikatoriem, kuri rāda vismaz:

—

ātrumu,

—	motora apgriezienus,

—	motora temperatūru,

—	degvielas līmeni,

veic komunikāciju CAN-BUS un/vai K-LINE protokolos, izmantošanai 87. nodaļas preču ražošanā

0 %

p/st

31.12.2019.

(1) Uz nodokļu apturēšanu attiecas galapatēriņa muitas uzraudzība saskaņā ar 254. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

20.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/66

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1004

(2019. gada 7. jūnijs),

ar ko nosaka noteikumus, kā aprēķināt, verificēt un ziņot datus par atkritumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2012) 2384

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 4114)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (1) un jo īpaši tās 11.a panta 9. punktu un 37. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīva 2008/98/EK paredz vispārīgus aprēķināšanas noteikumus, kā verificēt, vai ir sasniegti 2025., 2030. un 2035. gadam nospraustie mērķrādītāji attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un reciklēšanai (pārstrādei), kuri noteikti minētās direktīvas 11. panta 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā un 11. panta 3. punktā.

(2)

Direktīvas 2008/98/EK 11.a pantā norādīts, ka 2025., 2030. un 2035. gadam nosprausto reciklēšanas mērķrādītāju aprēķināšanā ir jāizmanto atkritumi, kas nonākuši vai nu reciklēšanas procesā, vai stadijā, kad atkritumi vairs nav uzskatāmi par atkritumiem. Visā visumā reciklēto atkritumu daudzums ir mērāms punktā, kurā atkritumi nonāk reciklēšanas operācijā. Tomēr dalībvalstis var izmantot atkāpi un sadzīves atkritumu daudzumu mērīt šķirošanas operācijas izlaides punktā ar nosacījumu, ka tiek atskaitīti tālākie zudumi, kuru iemesls ir apstrāde pirms reciklēšanas, un ka šķirošanas rezultātā iegūtie atkritumi tiek patiešām reciklēti.

(3)

Sadzīves atkritumi, kas nonāk reciklēšanas procesā, drīkst saturēt arī zināmu daudzumu atkritummateriālu, kuri pēc tam netiek atkalpārstrādāti, bet kurus pirms reciklēšanas nav iespējams ar saprātīgām pūlēm atdalīt priekšapstrādē. No dalībvalstīm nevajadzētu prasīt, lai tās, aprēķinādamas reciklēto sadzīves atkritumu daudzumu, no tā atskaitītu šos nemērķmateriālus, ar nosacījumu, ka šādi materiāli reciklēšanas procesā ir pieļaujami un neapgrūtina kvalitatīvu reciklēšanu.

(4)

Lai nodrošinātu, ka aprēķināšanas noteikumus visas dalībvalstis piemēro vienveidīgi, attiecībā uz visbiežāk sastopamajiem atkritumu veidiem un reciklēšanas procesiem būtu jānosaka, kuri atkritummateriāli būtu jāiekļauj aprēķinā saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 1. punkta c) apakšpunktu (aprēķinpunkti) un kurā atkritumu apstrādes stadijā tie būtu jāmēra saskaņā ar minētās direktīvas 11.a panta 2. punktu (mērījumpunkti).

(5)

Lai nodrošinātu, ka par sadzīves atkritumu reciklēšanu paziņojamie dati ir salīdzināmi, visbiežāk sastopamajiem atkritumu veidiem un reciklēšanas procesiem noteiktos aprēķinpunktus vajadzētu piemērot arī tiem atkritumiem, kas pārstājuši būt par atkritumiem, jo pirms atkalpārstrādes nonākuši sagatavošanas operācijās.

(6)

Lai nodrošinātu, ka dažādu dalībvalstu atkritumu apsaimniekošanas kompleksu sniegtie dati par sadzīves atkritumu reciklēšanu ir salīdzināmi, ir jāparedz sīkāki noteikumi, kā, aprēķinot ielaidi reciklēšanas procesā, ir ieskaitāmi šķiroto atkritumu daudzumi un kā jāaprēķina reciklēto sadzīves atkritumu daudzumi gadījumos, kad atkritumu apstrādes rezultātā rodas ne tikai reciklēti materiāli, bet arī kurināmais vai citi enerģijas ražošanas līdzekļi vai aizbermateriāli.

(7)

Kas attiecas uz rašanās vietā atdalītu un reciklētu bioatkritumu daudzuma aprēķināšanu, ne vienmēr ir iespējams izmērīt to ielaidi vai izlaidi reciklēšanā, jo šādus atkritumus parasti apsaimnieko atsevišķas mājsaimniecības. Tāpēc būtu jāiedibina pareiza kopēja pieeja, kas nodrošinātu paziņoto datu augstu ticamību.

(8)

Kas attiecas uz reciklētiem metāliem, kas atdalīti pēc sadzīves atkritumu incinerācijas, tad, lai nodrošinātu, ka tiek ieskaitīti tikai reciklētie metāli, būtu jāparedz aprēķina metodika, pēc kuras nosaka metālu saturu atkritummateriālos, ko atdala no incinerācijas smagajiem pelniem. Bez tam, lai nodrošinātu datu relevantumu, būtu jāieskaita tikai tie metāli, kas radušies sadzīves atkritumu incinerācijā.

(9)

Datiem par sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un reciklēšanu, kuri jāziņo saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a pantu, jāpamatojas uz efektīvu kvalitātes kontroles un atkritummateriālu plūsmu izsekojamības sistēmu. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu savākto datu augstu ticamību un precizitāti, konkrētāk, ir jāievāc dati tieši no ekonomikas dalībniekiem un atkritumu datu reģistrēšanā aizvien plašāk jāizmanto elektroniski reģistri.

(10)

Dalībvalstīm dati par Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. un 3. punkta īstenošanu Komisijai jāziņo par katru kalendāro gadu. Tām arī jāiesniedz Komisijai kvalitātes pārbaudes ziņojums Komisijas noteiktā ziņojuma formātā. Formātam būtu jānodrošina, ka ziņotā informācija ir pietiekams pamats Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. un 3. punktā nosprausto mērķrādītāju sasniegšanas verificēšanai un monitoringam.

(11)

Kas attiecas uz Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā nosprausto mērķrādītāju, dalībvalstīm ir jāpiemēro Komisijas Lēmumā 2011/753/ES (2) izklāstītie aprēķina noteikumi. Aprēķina noteikumi par sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un reciklēšanu, kas noteikti Direktīvas 2008/98/EK 11.a pantā un šajā lēmumā, ir saskanīgi ar Lēmumā 2011/753/ES izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc, lai izvairītos no dubultas ziņošanas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai datus par Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunkta mērķrādītāju paziņot, izmantojot formātu, kas jau paredzēts ziņošanai par minētās direktīvas 11. panta 2. punkta c) līdz e) apakšpunktā un 11. panta 3. punktā nospraustajiem mērķrādītājiem.

(12)

Saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 37. panta 4. punktu dalībvalstīm par katru kalendāro gadu Komisijas noteiktā formātā jāziņo dati par minerālu vai sintētiskajām ziežvielām, rūpnieciskajām eļļām un atkritumeļļām. Šim formātam būtu jānodrošina, ka uz ziņoto datu pamata var izvērtēt iespēju pieņemt pasākumus attiecībā uz atkritumeļļu apstrādi, tostarp kvantitatīvus mērķrādītājus attiecībā uz atkritumeļļu reģenerāciju un jebkādus turpmākus pasākumus atkritumeļļu reģenerācijas veicināšanai saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 21. panta 4. punktu.

(13)

Par to, kā tiek īstenots Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts, kur ir nosprausti mērķrādītāji mājsaimniecības un līdzīgiem atkritumiem, kā arī būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, dalībvalstīm ir jāziņo formātā, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2012) 2384 (3). Minētā īstenošanas lēmuma noteikumi par to, ka dalībvalstīm reizi trijos gados ir jāiesniedz ziņojums par Direktīvas 2008/98/EK īstenošanu, ir novecojuši. Tāpēc Īstenošanas lēmums C(2012) 2384 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šā lēmuma noteikumiem, kuri atspoguļo izmaiņas ziņošanas prasībās, kas Direktīvā 2008/98/EK ieviestas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/851 (4). Lai nodrošinātu nepārtrauktību, būtu jāpieņem pārejas noteikumi par to, kādā termiņā ir jāziņo dati par 11. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta īstenošanu pārskata gados no 2016. līdz 2019. gadam.

(14)

Noteikumi par to, kā aprēķināt, verificēt un ziņot datus par Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta c) līdz e) apakšpunkta un 11. panta 3. punkta īstenošanu, ir cieši saistīti ar noteikumiem, ar ko nosaka, kādā formātā jāziņo gan šie dati, gan dati par minētās direktīvas 11. panta 2. punkta a) apakšpunkta īstenošanu. Lai nodrošinātu šo noteikumu saskaņotību un pieejamību, abas noteikumu grupas būtu jāsakopo vienā lēmumā. Bez tam, lai atvieglotu piekļuvi vienotiem formātiem, kas jāizmanto, ziņojot citus datus par atkritumiem saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, jo īpaši datus par būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, minerālu un sintētiskajām ziežvielām, rūpnieciskajām eļļām un atkritumeļļām, arī šie formāti būtu jāiekļauj šajā lēmumā. Metodika, kā noteikt vidējos zudumu rādītājus attiecībā uz atkritummateriāliem, kas no šķirotiem atkritumiem atdalīti tālākā priekšapstrādē pirms reciklēšanas, tiks noteikta atsevišķā Komisijas deleģētajā lēmumā.

(15)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2008/98/EK 39. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“daudzums” ir masa tonnās;

b)	“mērķmateriāli” ir sadzīves atkritummateriāli, kas konkrētā reciklēšanas (pārstrādes) operācijā tiek atkalpārstrādāti tādos produktos, materiālos vai vielās, kas nav atkritumi;

c)	“nemērķmateriāli” ir sadzīves atkritummateriāli, kas konkrētā reciklēšanas (pārstrādes) operācijā netiek atkalpārstrādāti tādos produktos, materiālos vai vielās, kas nav atkritumi;

“priekšapstrāde” ir jebkura sadzīves atkritummateriālu apstrādes operācija, kuru veic pirms materiālu nonākšanas reciklēšanas (pārstrādes) operācijā, kur tie tiek atkalpārstrādāti tādos produktos, materiālos vai vielās, kas nav atkritumi. Te ietilpst pārbaudīšana, šķirošana un citas sagatavošanas operācijas, kurās tiek atdalīti nemērķmateriāli un ar kurām nodrošina kvalitatīvu reciklēšanu (pārstrādi);

“aprēķinpunkts” ir punkts, kurā sadzīves atkritummateriāli nonāk reciklēšanas (pārstrādes) operācijā, kur atkritumi tiek atkalpārstrādāti tādos produktos, materiālos vai vielās, kas nav atkritumi, vai punkts, kurā atkritummateriāli pārstāj būt par atkritumiem, pateicoties sagatavošanas operācijai pirms atkalpārstrādes;

f)	“mērījumpunkts” ir punkts, kurā mēra atkritummateriālu masu, lai noteiktu atkritumu daudzumu aprēķinpunktā;

g)	“rašanās vietā atdalīti un reciklēti sadzīves bioatkritumi” ir sadzīves bioatkritumi, kurus to rašanās vietā reciklē tos radījušās personas.

2. pants

Atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu daudzuma aprēķināšana saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 1. punktu

Atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu daudzumā ieskaita tikai tos produktus vai produktu sastāvdaļas, ko pēc pārbaudīšanas, tīrīšanas vai labošanas var atkārtoti izmantot bez tālākas šķirošanas vai priekšapstrādes. Atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu daudzumā var ieskaitīt to produktu vai produktu sastāvdaļu daļas, kas labošanas laikā ir noņemtas.

3. pants

Reciklēto sadzīves atkritumu daudzuma aprēķināšana saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 1. punktu 2. punktu un 5. punktu

1. Reciklēto (pārstrādāto) sadzīves atkritumu daudzums ir sadzīves atkritumu daudzums aprēķinpunktā. Sadzīves atkritumu daudzums, kas nonāk reciklēšanas (pārstrādes) operācijā, ietver mērķmateriālus. Nemērķmateriālus tas var ietvert tikai tādā mērā, kādā to klātbūtne ir pieļaujama konkrētajā reciklēšanas (pārstrādes) operācijā.

2. Aprēķinpunkti, kas piemērojami konkrētiem atkritummateriāliem un konkrētām reciklēšanas (pārstrādes) operācijām, ir norādīti I pielikumā.

3. Ja sadzīves atkritummateriāli pārstāj būt par atkritumiem I pielikumā norādītajos aprēķinpunktos, tad šo materiālu daudzumu ieskaita reciklēto sadzīves atkritumu daudzumā.

4. Ja mērījumpunkts attiecas uz tāda kompleksa izlaidi, kas sadzīves atkritumus nosūta reciklēšanai (pārstrādei) bez tālākas priekšapstrādes, vai uz tāda kompleksa ielaidi, kurā sadzīves atkritumi nonāk reciklēšanā bez tālākas priekšapstrādes, tad to šķiroto sadzīves atkritumu daudzumu, ko reciklēšanas komplekss atteicies pieņemt, neieskaita reciklēto sadzīves atkritumu daudzumā.

5. Ja priekšapstrāde kompleksā notiek, pirms sasniegts aprēķinpunkts šajā kompleksā, priekšapstrādes gaitā aizvāktos atkritumus šā kompleksa paziņotajā reciklēto (pārstrādāto) sadzīves atkritumu daudzumā neieskaita.

6. Ja sadzīves atkritumi attiecīgajā dalībvalstī vēl pirms mērījumpunkta vai aprēķinpunkta ir sajaukti ar citiem atkritumiem vai atkritumiem no citas valsts, to, kāds proporcionālais daudzums sadzīves atkritumu radies attiecīgajā dalībvalstī, nosaka ar pienācīgām metodēm, piemēram, izmantojot elektroniskus reģistrus un paraugošanas apsekojumus. Ja šādi atkritumi nonāk tālākā priekšapstrādē, tad šādas apstrādes gaitā atdalīto nemērķmateriālu daudzumu atskaita, ņemot vērā, kādā proporcijā un –attiecīgā gadījumā – kvalitātē ir atkritummateriāli no sadzīves atkritumiem, kas cēlušies konkrētā dalībvalstī.

7. Ja sadzīves atkritummateriāli nonāk atgūšanas (reģenerācijas) operācijās, kurās šos materiālus izmanto galvenokārt par kurināmo vai citu enerģijas ražošanas līdzekli, tad šādās operācijās radušos izlaidi, no kuras tiek atgūti materiāli, piemēram, incinerācijas smago pelnu minerālu frakciju vai līdzincinerācijā radušos klinkeru, reciklēto sadzīves atkritumu daudzumā neieskaita, izņemot metālus, kas atdalīti un reciklēti pēc sadzīves atkritumu incinerācijas. Par metāliem, kas ietilpst sadzīves atkritumu līdzincinerācijas procesā radušajos minerālos, neziņo kā par reciklētiem.

8. Ja sadzīves atkritummateriāli nonāk atgūšanas (reģenerācijas) operācijās, kurās šos materiālus pamatā neizmanto ne par kurināmo vai citu enerģijas ražošanas līdzekli, ne materiālu atgūšanā, bet kuru rezultātā izlaide ievērojamās proporcijās satur reciklētus materiālus, kurināmo vai aizbermateriālus, tad reciklēto atkritumu daudzumu nosaka ar masas bilances metodi, kuras rezultātā vērā tiek ņemti tikai tie atkritummateriāli, kas ir reciklēti.

4. pants

Reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzuma aprēķināšana saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 4. punktu

1. Tādu reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumā, kuri nonāk aerobiskajā vai anaerobiskajā apstrādē, ieskaita tikai tos materiālus, kas patiešām tiek aerobiski vai anaerobiski apstrādāti, un neieskaita nekādus materiālus (tostarp bionoārdāmus), kas reciklēšanas laikā vai pēc tam tiek mehāniski atdalīti.

2. No 2027. gada 1. janvāra dalībvalstis sadzīves bioatkritumus drīkst ieskaitīt kā reciklētus tikai tad, ja tie:

a)	tiek dalīti savākti rašanās vietā;

b)	tiek savākti kopā ar atkritumiem, kam ir līdzīgas bionoārdāmības un kompostējamības īpašības, saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 22. panta 1. punkta otro daļu; vai

c)	tiek atdalīti un reciklēti rašanās vietā.

3. Aprēķinot rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumu, dalībvalstis izmanto II pielikumā noteikto metodiku.

4. Rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumu, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu, ieskaita gan reciklēto sadzīves atkritumu daudzumā, gan kopējā radušos sadzīves atkritumu daudzumā.

5. pants

Pēc sadzīves atkritumu incinerācijas atdalīto un reciklēto metālu daudzuma aprēķināšana saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 6. punktu

1. No incinerācijas smagajiem pelniem atdalīto, reciklēto metālu daudzumā ieskaita tikai metālu, ko satur metālu koncentrāts, kas ir atdalīts no neapstrādātiem incinerācijas smagajiem pelniem, kuri radušies, incinerējot sadzīves atkritumus, un neieskaita nekādus citus materiālus, ko satur metālu koncentrāts.

2. Aprēķinot tādu reciklēto metālu daudzumu, kas atdalīti no incinerācijas smagajiem pelniem, kuri radušies sadzīves atkritumu incinerācijā, dalībvalstis izmanto III pielikumā izklāstīto metodiku.

6. pants

Datu vākšana

1. Dalībvalstis datus iegūst tieši no atkritumu apsaimniekošanas objektiem vai uzņēmumiem.

2. Dalībvalstis apsver iespēju datus par sadzīves atkritumiem reģistrēt elektroniskos reģistros.

3. Ja datu vākšana balstās uz apsekojumiem, šos apsekojumus veic saskaņā ar šādām minimālajām prasībām:

a)	apsekojumus veic regulāri ar noteiktiem starplaikiem un tie pienācīgi atspoguļo apsekojamo datu mainību;

b)	apsekojumu pamatā ir reprezentatīva tās ģenerālkopas izlase, kurai piemēro to rezultātus.

7. pants

Datu ziņošana

1. Dalībvalstis IV pielikumā noteiktajā formātā paziņo datus un iesniedz kvalitātes pārbaudes ziņojumu par Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta īstenošanu.

Ja attiecībā uz Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunkta īstenošanu dalībvalstis ir paziņojušas datus un iesniegušas kvalitātes pārbaudes ziņojumu V pielikumā noteiktajā formātā, uzskata, ka tās ir izpildījušas šā punkta pirmo daļu.

2. Dalībvalstis V pielikumā noteiktajā formātā paziņo datus un iesniedz kvalitātes pārbaudes ziņojumu par Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta c) līdz e) apakšpunkta un 11. panta 3. punkta īstenošanu.

3. Dalībvalstis VI pielikumā noteiktajā formātā paziņo datus un iesniedz kvalitātes pārbaudes ziņojumu par tirgū laistajām minerālu vai sintētiskajām ziežvielām vai rūpnieciskajām eļļām un dalīti savāktām un apstrādātām atkritumeļļām.

4. Dalībvalstu paziņotos datus Komisija publicē, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts attiecībā uz informāciju kvalitātes pārbaudes ziņojumos iesniedz pamatotu pieprasījumu konkrētus datus nepublicēt.

8. pants

Atcelšana

Īstenošanas lēmumu C(2012)2384 atceļ. Atsauces uz atcelto īstenošanas lēmumu uzskata par atsaucēm uz šā lēmuma 7. panta 1. punktu.

9. pants

Pārejas noteikumi

Dalībvalstis datus par Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta īstenošanu par 2016. pārskata gadu un – attiecīgā gadījumā – 2017. pārskata gadu Komisijai iesniedz līdz 2019. gada 30. septembrim. Datus par 2018. pārskata gadu un – attiecīgā gadījumā – 2019. pārskata gadu iesniedz 18 mēnešu laikā, kopš attiecīgi apritējis pārskata gads. Šajā pantā minētos datus Komisijai nosūta, izmantojot Lēmuma 2011/753/ES 5. panta 4. punktā minēto datu apmaiņas standartu.

10. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 7. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA

(1) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(2) Komisijas 2011. gada 18. novembra Lēmums 2011/753/ES, ar ko paredz noteikumus un aprēķinu metodes, lai pārbaudītu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punktā izvirzītajiem mērķiem (OV L 310, 25.11.2011., 11. lpp.).

(3) Komisijas 2012. gada 18. aprīļa Īstenošanas lēmums, ar ko izveido anketu dalībvalstu ziņojumiem par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem (C(2012) 2384 final).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem (OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp.).

I PIELIKUMS

3. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTIE APRĒĶINPUNKTI

Materiāls	Aprēķinpunkts
Stikls	Šķirots stikls, kas netiek tālāk pārstrādāts pirms nonākšanas kausēšanas krāsnī vai pirms nonākšanas filtrēšanas materiālu, abrazīvo materiālu, stikla izolācijas materiālu vai būvmateriālu ražošanā.
Metāli	Šķirots metāls, kas netiek tālāk pārstrādāts pirms nonākšanas kausētavā vai krāsnī.
Papīrs/kartons	Šķirots papīrs, kas netiek tālāk pārstrādāts pirms nonākšanas pulpas ieguves operācijās.
Plastmasas	Pēc polimēru sastāva šķirotas plastmasas, kas netiek tālāk pārstrādātas pirms nonākšanas granulēšanas, ekstrūzijas vai formēšanas operācijās. Plastmasas pārslas, kas netiek tālāk pārstrādātas pirms to izmantošanas galaproduktā.
Koks	Šķirots koks, kas netiek tālāk apstrādāts pirms izmantošanas kokskaidu plātņu ražošanā. Šķirots koks, kas nonāk kompostēšanā.
Tekstilmateriāli	Šķiroti tekstilmateriāli, kas netiek tālāk pārstrādāti pirms izmantošanas tekstilšķiedru, lupatu vai granulātu ražošanā.
No vairākiem materiāliem sastāvoši atkritumi	Plastmasa, stikls, metāls, koks, papīrs/kartons un citi atsevišķi komponentmateriāli, kas iegūti no vairākiem materiāliem sastāvošu atkritumu apstrādē un netiek tālāk pārstrādāti, pirms tie sasniedz aprēķinpunktu, kas konkrētajam materiālam noteikts saskaņā ar šo pielikumu vai saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a pantu, un saskaņā ar šā lēmuma 3. pantu.
Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA)	EEIA, kas nonāk reciklēšanas kompleksā pēc pienācīgas apstrādes un pēc tam, kad pabeigtas sākotnējās darbības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/19/ES (1) 11. pantu.
Akumulatori un baterijas	Ielaides frakcijas, kas nonāk akumulatoru reciklēšanas procesā saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 493/2012 (2).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.).

(2) Komisijas 2012. gada 11. jūnija Regula (ES) Nr. 493/2012, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/66/EK paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādes procesu pārstrādes mērķlielumu aprēķināšanu (OV L 151, 12.6.2012., 9. lpp.).

II PIELIKUMS

4. PANTA 3. PUNKTA MINĒTĀ METODIKA, KĀ APRĒĶINĀT TO SADZĪVES BIOATKRITUMU DAUDZUMU, KAS ATDALĪTI UN RECIKLĒTI RAŠANĀS VIETĀ

Rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumu aprēķina pēc šādas formulas:

m MBWRS = Σ n ARUi × (m Fi + m Gi )

kur:

m MBWRS	ir rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves biomateriālu masa;
n ARUi	ir aktīvo reciklēšanas vienību skaits, kuras izmanto sadzīves atkritumu reciklēšanai rašanās vietā apakšparaugā i;
m Fi	ir rašanās vietā reciklēto pārtikas un virtuves sadzīves bioatkritumu masa uz katru aktīvo vienību apakšparaugā i; un
m Gi	ir rašanās vietā reciklēto dārzu un parku sadzīves bioatkritumu masa uz katru aktīvo vienību apakšparaugā i.

To aktīvo reciklēšanas vienību skaitā, kuras izmanto sadzīves bioatkritumu reciklēšanā uz vietas, ietilpst tikai atkritumu radītāju izmantotās reciklēšanas vienības. Šo skaitu var noskaidrot vai nu šādu vienību reģistros, vai mājsaimniecību apsekojumos.

Rašanās vietā reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumu uz aktīvo reciklēšanas vienību nosaka, tieši vai netieši mērot aktīvajās reciklēšanas vienībās nonākošo bioatkritumu daudzumu, kā norādīts 4. un 5. punktā.

Tiešie mērījumi nozīmē, ka tiek mērīta aktīvās reciklēšanas vienības ielaide vai izlaide ar šādiem nosacījumiem;

a)	ja iespējams, mērījumus izdara publiskās iestādes vai to vārdā;

ja mērījumus izdara paši atkritumu radītāji, dalībvalstis nodrošina, ka tiek veiktas paziņoto daudzumu ticamības pārbaudes un ka paziņotie daudzumi tiek koriģēti tā, ka rašanās vietā atdalīto un reciklēto bioatkritumu daudzums uz vienu cilvēku nekādā gadījumā nepārsniedz atkritumu apsaimniekotāju savākto sadzīves bioatkritumu vidējo daudzumu uz vienu iedzīvotāju valsts, reģionālā vai vietējā līmenī;

c)	ja tiek mērīta aktīvās reciklēšanas vienības izlaide, tad, lai aprēķinātu ielaides daudzumu, izmanto ticamu koeficientu.

Netiešie mērījumi nozīmē, ka tālāk norādītie daudzumi jāmēra, izmantojot savākto sadzīves atkritumu sastāva apsekojumus, kuros ņem vērā atsevišķi savāktos un atsevišķi nesavāktos sadzīves bioatkritumus:

a)	bioatkritumu daudzums, ko satur savāktie sadzīves atkritumi, kuri rodas mājsaimniecībās vai rajonos, kur atkritumi tiek atdalīti un reciklēti rašanās vietā;

b)	bioatkritumu daudzums, ko satur savāktie sadzīves atkritumi, kuri rodas mājsaimniecībās vai rajonos, kuru parametri ir līdzīgi a) apakšpunktā minēto mājsaimniecību un rajonu parametriem, kur atkritumi netiek atdalīti un reciklēti rašanās vietā.

Rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumu nosaka, pamatojoties uz starpību starp a) apakšpunktā un b) apakšpunktā minētajiem daudzumiem.

Metodika, pēc kuras nosaka rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumu uz katru aktīvo reciklēšanas vienību saskaņā ar 3. līdz 5. punktu, jo īpaši paraugošanas metodes, ko izmanto datu vākšanas apsekojumos, atspoguļo vismaz šādus faktorus:

a)	to mājsaimniecību lielums un tips, kuras izmanto aktīvu reciklēšanas vienību pārtikas un virtuves atkritumu apsaimniekošanā;

b)	to dārzu un parku lielums un apsaimniekošana, kuros izmanto aktīvu reciklēšanas vienību dārzu un parku atkritumu apsaimniekošanā;

c)	pieejamā savākšanas sistēma, jo īpaši tas, vai papildus tiek izmantoti bioatkritumu un jaukto sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumi;

d)	sadzīves bioatkritumu rašanās līmenis un sezonalitāte.

Ja rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu īpatsvars visos radītajos sadzīves atkritumos valsts līmenī ir mazāks par 5 %, tad dalībvalstis var izmantot vienkāršotu metodiku, kā aprēķināt rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumu, izmantojot šādu formulu:

mMBWRS = nP × mBWpp × qRS,

kur:

m MBWRS	ir rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu masa;
n P	ir personu skaits, kas iesaistītas sadzīves bioatkritumu reciklēšanā rašanās vietā;
m BWpp	ir radušos sadzīves bioatkritumu masa uz vienu iedzīvotāju; un
q RS	ir koeficients, kas atspoguļo, kāds ir to sadzīves bioatkritumu īpatsvars, kuri, domājams, tiek atdalīti un reciklēti rašanās vietā, visā radušos sadzīves bioatkritumu daudzumā.

Lai piemērotu 7. punktā noteikto formulu, dalībvalstis nodrošina, ka:

a)	m BWpp aprēķina, pamatojoties uz apsekojumiem par to, kāds ir dalīti vākto un jaukto sadzīves atkritumu sastāvs attiecīgi valsts, reģionālā vai vietējā līmenī;

b)	q RS nosaka, ņemot vērā 6. punkta a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītos faktorus.

Šajā pielikumā norādītās formulas var piemērot vai nu visiem rašanās vietā atdalītiem un reciklētiem bioatkritumiem, vai tikai tiem rašanās vietā atdalītiem un reciklētiem sadzīves bioatkritumiem, kas ir pārtikas un virtuves atkritumi.

10.

Apsekojumus, kuros vāc datu, kas nepieciešami, lai piemērotu šajā pielikumā norādītās formulas, veic pirmajā gadā, kurā ziņo par rašanās vietā atdalītajiem un reciklētajiem sadzīves bioatkritumiem, un pēc tam vismaz reizi piecos gados, un par citiem gadiem, ja ir iemesls uzskatīt, ka ir būtiski mainījies rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzums.

Ziņas par rašanās vietā reciklēto sadzīves atkritumu daudzumu gados, par kuriem dati netiek vākti, dalībvalstis var atjaunināt, izmantojot atbilstīgas aplēses.

11.

Apsekojumi, kuros vāc šajā pielikumā noteikto formulu piemērošanai nepieciešamos datus, balstās uz reprezentatīviem paraugiem un atbilstīgiem apakšparaugiem. Šo apsekojumu rezultāti ir statistiski nozīmīgi atbilstīgi zinātniski aprobētām statistikas metodēm.

12.

Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu paziņotie daudzumi nav pārvērtēti.

III PIELIKUMS

5. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀ METODIKA, KĀ APRĒĶINĀT PĒC SADZĪVES ATKRITUMU INCINERĀCIJAS ATDALĪTO RECIKLĒTO METĀLU DAUDZUMU

Šajā pielikumā izklāstītajām formulām piemēro šādas definīcijas:

m total IBA metals	ir metālu kopējā masa incinerācijas smagajos pelnos attiecīgajā gadā;
m IBA metal concentrates	ir tādu metālu koncentrātu masa, kas atdalīti no neapstrādātiem sadzīves atkritumu incinerācijas smagajiem pelniem attiecīgajā gadā;
c IBA metals	ir metālu koncentrācija metālu koncentrātos;
m IBA metals	ir metālu masa metālu koncentrātā attiecīgajā gadā;
m non-metallic	ir nemetālu masa metālu koncentrātā attiecīgajā gadā;
m MSW	ir sadzīves atkritumu masa, kas nonāk incinerācijas operācijā attiecīgajā gadā;
c metals MSW	ir metālu koncentrācija sadzīves atkritumos, kas nonāk incinerācijas operācijā;
m W	ir visu atkritumu masa, kas nonāk incinerācijas operācijā attiecīgajā gadā;
c metals MSWI	ir metālu koncentrācija visos atkritumos, kas nonāk incinerācijas operācijā; un
m MSW IBA metals	ir metālu masa, kas cēlušies no sadzīves atkritumiem attiecīgajā gadā.

Kad no neapstrādātiem incinerācijas smagajiem pelniem ir atdalīts metālu koncentrāts, metālu kopējo masu incinerācijas smagajos pelnos attiecīgajā gadā aprēķina pēc šādas formulas:

Formula

Datus par metālu koncentrātu masu iegūst no kompleksiem, kuros metālu koncentrāti tiek atdalīti no neapstrādātajiem incinerācijas smagajiem pelniem.

Metālu koncentrāciju metālu koncentrātā aprēķina, izmantojot datus, kas ievākti, regulāri apsekojot kompleksus, kas apstrādā metālu koncentrātu un savu izlaidi piegādā kompleksiem, kur ražo metāla izstrādājumus. Ir jānošķir melnie metāli, krāsainie metāli un nerūsošais tērauds. Lai aprēķinātu metālu koncentrāciju metālu koncentrātos, izmanto šādu formulu:

Formula

Ja sadzīves atkritumus incinerē kopā ar citiem atkritumiem, tad metālu koncentrāciju incinerētajos atkritumos (no dažādiem avotiem) nosaka apsekojot, proti, ņemot paraugus no atkritumiem, kas nonāk incinerācijā. Šādus apsekojumus veic vismaz reizi piecos gados, kā arī tad, kad ir pamats domāt, ka atkritumu sastāvs var būt būtiski mainījies. No sadzīves atkritumiem iegūto metālu masu aprēķina pēc šādas formulas:

Formula

Atkāpjoties no 5. punkta, ja sadzīves atkritumu īpatsvars visos incinerētajos atkritumos ir lielāks par 75 %, tad no sadzīves atkritumiem iegūto metālu masu var aprēķināt pēc šādas formulas:

Formula

IV PIELIKUMS

7. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTIE DATI PAR MĀJSAIMNIECĪBU ATKRITUMIEM UN LĪDZĪGIEM CITAS IZCELSMES ATKRITUMIEM UN DATI PAR BŪVGRUŽIEM UN ĒKU NOJAUKŠANAS ATKRITUMIEM

A. FORMĀTS, KĀDĀ ZIŅO DATUS PAR DIREKTĪVAS 2008/98/EK 11. PANTA 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTA ĪSTENOŠANU, T. I., PAR MĀJSAIMNIECĪBU ATKRITUMU UN LĪDZĪGU CITAS IZCELSMES ATKRITUMU SAGATAVOŠANU ATKĀRTOTAI IZMANTOŠANAI UN RECIKLĒŠANU

Aprēķina metode (1)

Radušies atkritumi (2)

(t)

Sagatavošana atkārtotai izmantošanai un reciklēšana (3)

(t)

B. FORMĀTS, KĀDĀ SAGATAVO KVALITĀTES PĀRBAUDES ZIŅOJUMU, KO SNIEDZ KOPĀ AR A DAĻĀ MINĒTAJIEM DATIEM

I. Ziņojuma mērķis

Ziņojuma mērķis ir apkopot informāciju par iesniegto datu apkopošanas metodēm un aptvērumu. Ziņojums ļauj labāk izprast dalībvalstu izmantotās pieejas un to, vai un cik lielā mērā ir iespējams salīdzināt datus starp dažādām valstīm.

II. Vispārīga informācija

1. Dalībvalsts:

2. Datus un aprakstu iesniedzošā organizācija:

3. Kontaktpersona/kontaktinformācija:

4. Pārskata gads:

5. Iesniegšanas datums / versija:

III. Informācija par atkritumiem no mājsaimniecībām un līdzīgiem citas izcelsmes atkritumiem

1. Kā tiek noteikts radušos atkritumu daudzums, lai varētu ievērot atkritumu mērķrādītāju?

2. Vai ir veikta mājsaimniecības atkritumu un līdzīgu citas izcelsmes atkritumu šķirojošā analīze? Jā/nē

3. Ja izmantotas citas metodes, aprakstiet tās:

4. Kā A daļā paziņotie atkritumu daudzumi sasaucas ar atkritumu statistiku, kas paziņota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2150/2002 (4)?

5. Atzīmējot attiecīgās rūtis tabulā, norādiet, kāds ir mājsaimniecības atkritumu un līdzīgu citas izcelsmes atkritumu sastāvs un avoti.

Atkritummateriāli	Atkritumu kodi (5)		Radušies
Atkritummateriāli	Atkritumu kodi (5)		Mājsaimniecībās	Mazos uzņēmumos	Restorānos, ēdnīcās	Sabiedriskās vietās	Cits (norādīt)
Papīrs un kartons	20 01 01 ,	15 01 01
Metāli	20 01 40 ,	15 01 04
Plastmasa	20 01 39 ,	15 01 02
Stikls	20 01 02 ,	15 01 07
Bionoārdāmie virtuves un ēdināšanas uzņēmumu atkritumi	20 01 08
Bionoārdāmie virtuves un ēdināšanas uzņēmumu atkritumi	20 01 08		T. sk. kompostēšana mājsaimniecībās? Jā/nē
Bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi	20 02 01
Bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi	20 02 01		T. sk. kompostēšana mājsaimniecībās? Jā/nē
Bioloģiski nenoārdāmi dārzu un parku atkritumi	20 02 02 ,	20 02 03
Koks	20 01 38 ,	15 01 03
Tekstilmateriāli	20 01 10 , 15 01 09	20 01 11 ,
Akumulatori un baterijas	20 01 34 ,	20 01 33 *
Nederīgas (nolietotas) iekārtas	20 01 21 , 20 01 35 ,	20 01 23 *, 20 01 36
Citi sadzīves atkritumi	20 03 01 , 20 03 07 ,	20 03 02 , 15 01 06
Iepriekš neminēti sadzīves atkritumi (norādīt)

6. Ja izvēlēta 1. un 2. aprēķina metode: rindās no a) līdz c) norādiet attiecīgos daudzumus vai īpatsvaru, kā arī atkritumu kodus, ko izmanto, lai aprēķinātu atkritumu rašanos pēc šāda principa:

a)	% papīrs, metāls, plastmasa, stikls (un 2. metodes gadījumā arī citas atsevišķas atkritumu plūsmas) mājsaimniecības atkritumos (un 2. metodes gadījumā arī līdzīgos atkritumos), ko nosaka ar šķirojošo analīzi ×

b)	radušos mājsaimniecības atkritumu (un 2. metodes gadījumā arī līdzīgu atkritumu) ikgadējais daudzums +

c)	no mājsaimniecībām dalīti savākts papīrs, metāls, plastmasa, stikls (un 2. metodes gadījumā arī citas atsevišķas atkritumu plūsmas) (un 2. metodes gadījumā arī dalīti savākti līdzīgi atkritumi) (atkritumu kodi 15 01, 20 01)

a)
b)
c)

7. Kā tiek apkopoti dati par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un reciklēšanu?

a)	Vai datu pamatā ir ielaide priekšapstrādes kompleksos (piem., šķirotavā, mehāniski bioloģiskās apstrādes kompleksā)? Jā/nē Ja jā, sniedziet ziņas par reciklēšanas efektivitāti:

b)	Vai datu pamatā ir ielaide galīgās reciklēšanas procesā? Jā/nē

c)	Aprakstiet datu validācijas procesu:

8. Vai ir bijušas problēmas piemērot noteikumus par bionoārdāmo atkritumu aprēķināšanu? Jā/nē

Ja jā, aprakstiet problēmas:

9. Vai atkritumi

a)	ir nosūtīti uz citu ES dalībvalsti? (Jā/nē)

b)	apstrādes nolūkā eksportēti ārpus Savienības? (Jā/nē)

Ja atbilde uz a) un/vai b) jautājumu ir apstiprinoša, kā ir noskaidroti, monitorēti un validēti šo nosūtīto vai eksportēto daudzumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un reciklēšanas rādītāji?

C. FORMĀTS, KĀDĀ ZIŅO DATUS PAR DIREKTĪVAS 2008/98/EK 11. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTA ĪSTENOŠANU, T. I., PAR BŪVGRUŽIEM UN ĒKU NOJAUKŠANAS ATKRITUMIEM

Aprēķina metode (6)

Radušies atkritumi

(t)

Sagatavošana atkārtotai izmantošanai

(t)

Reciklēšana

(t)

Aizbēršana

(t)

Cita materiālu atgūšana (7)

(t)

Kopā materiālu atgūšana (8)

(t)

D. FORMĀTS, KĀDĀ SAGATAVO KVALITĀTES PĀRBAUDES ZIŅOJUMU, KO SNIEDZ KOPĀ AR C DAĻĀ MINĒTAJIEM DATIEM

I. Ziņojuma mērķis

II. Vispārīga informācija

1. Dalībvalsts:

2. Datus un aprakstu iesniedzošā organizācija:

3. Kontaktpersona/kontaktinformācija:

4. Pārskata gads:

5. Iesniegšanas datums / versija

III. Informācija par būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem

1. Kā nosaka radušos būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu daudzumus? Kā šie daudzumi sasaucas ar datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2150/2002?

2. Kā tiek apkopoti dati par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, reciklēšanu, aizbēršanu un citu atgūšanu?

Aprakstiet, kā tiek piemērota Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 17.a punktā sniegtā termina “aizbēršana” definīcija, kad tiek ziņots par būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, un aprakstiet dažādās atkritumu apstrādes operācijas, par kurām ziņo C daļas tabulā kategorijā “cita atgūšana”, un norādiet īpatsvaru %.

3. Vai datu pamatā ir ielaide priekšapstrādes kompleksā? Jā/nē

Ja jā, sniedziet ziņas par priekšapstrādes efektivitāti:

4. Vai datu pamatā ir ielaide galīgās reciklēšanas procesā? Jā/nē

5. Aprakstiet datu validācijas procesu:

6. Vai atkritumi

a)	ir nosūtīti uz citu ES dalībvalsti? Jā/nē

b)	apstrādes nolūkā eksportēti ārpus Savienības? Jā/nē

Ja jā, kā ir noskaidroti, monitorēti un validēti šo nosūtīto vai eksportēto daudzumu atkārtotas izmantošanas un reciklēšanas rādītāji?

(1) Saskaņā ar Lēmumu 2011/753/ES izvēlētā aprēķina metode: šeit norāda izvēlēto aprēķina metodi (1 līdz 4), kas minēta lēmuma I pielikuma 2. ailē.

(2) Atkritumi no mājsaimniecībām vai atkritumi no mājsaimniecībām un līdzīgi citas izcelsmes atkritumi (atkarībā no izvēlētās aprēķina metodes).

(3) Atkārtotai izmantošanai sagatavoti un reciklēti atkritumi no mājsaimniecībām vai atkritumi no mājsaimniecībām un līdzīgi citas izcelsmes atkritumi (atkarībā no izvēlētās aprēķina metodes).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 2150/2002 par atkritumu statistiku (OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp.).

(5) Atkritumu kodu sarakstā, kas izveidots ar Komisijas 2000. gada 3. maija Lēmumu 2000/532/EK, ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).

(6) Saskaņā ar Lēmuma 2011/753/ES II pielikumu izvēlētā aprēķina metode.

(7) Te ietilpst materiālu atgūšana (reģenerācija), kas nav sagatavošana atkārtotai izmantošanai, reciklēšana un aizbēršana.

(8) Šī ir summa no daudzumiem, kas ziņoti pie sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, reciklēšanas, aizbēršanas un citas materiālu atgūšanas.

V PIELIKUMS

7. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTIE DATI PAR SADZĪVES ATKRITUMIEM

A. DATU ZIŅOŠANAS FORMĀTS

Sadzīves atkritumi	Atkritumu rašanās (1) (t)	Dalīta savākšana (t)	Sagatavošana atkārtotai izmantošanai (t)	Reciklēšana (t)	Enerģijas atgūšana (2) (t)	Cita atgūšana (3) (t)
Kopā
Metāli
Pēc sadzīves atkritumu incinerācijas atdalītie metāli (4)
Stikls
Plastmasa
Papīrs un kartons
Bioatkritumi
Rašanās vietā atdalītie un reciklētie bioatkritumi (5)
Koks
Tekstilmateriāli
Elektriskās un elektroniskās iekārtas
Akumulatori un baterijas
Lielgabarīta atkritumi (6)
Jaukti atkritumi
Cits
Tumši pelēkās rūtis: nav jāziņo. Gaiši pelēkās rūtis: ziņošana ir brīvprātīga, izņemot par metāliem, kas atdalīti un reciklēti pēc sadzīves atkritumu incinerācijas, un par rašanās vietā atdalītiem un reciklētiem bioatkritumiem, ja dalībvalstis šīs atkritumu plūsmas ņem vērā, aprēķinot reciklēšanas mērķrādītājus.

B. FORMĀTS, KĀDĀ SAGATAVO KVALITĀTES PĀRBAUDES ZIŅOJUMU, KO SNIEDZ KOPĀ AR A DAĻĀ MINĒTAJIEM DATIEM

I. Ziņojuma mērķi

Kvalitātes pārbaudes ziņojuma mērķi ir šādi:

1)	pārbaudīt, cik visaptveroši dalībvalstis piemēro sadzīves atkritumu definīciju;

2)	izvērtēt, cik kvalitatīvs ir datu vākšanas process, tostarp to, kāds ir administratīvo datu avotu tvērums un validēšana un kāds ir apsekojumos balstīto pieeju statistiskais derīgums;

3)	izprast, kādu iemeslu dēļ ziņotie dati ir būtiski mainījušies no pārskata gada uz pārskata gadu, un nodrošināt, ka šo datu pareizība nav apšaubāma;

4)	nodrošināt, ka, mērot pēc sadzīves atkritumu incinerācijas atdalītos metālus, tiek piemēroti noteikumi un vienotas metodikas; un

5)	verificēt atbilstību specifiskām prasībām, ko paredz noteikumi par to, kā aprēķināt reciklēšanas mērķrādītājus.

II. Vispārīga informācija

1. Dalībvalsts:

2. Datus un aprakstu iesniedzošā organizācija:

3. Kontaktpersona/kontaktinformācija:

4. Pārskata gads:

5. Iesniegšanas datums / versija

6. Saite uz dalībvalsts publicētajiem datiem (ja ir):

III. Informācija par sadzīves atkritumiem

1. Apraksts par datu vākšanā iesaistītajiem

Iestādes nosaukums	Galveno uzdevumu apraksts

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

2. Vai A daļā paziņotie dati par sadzīves atkritumiem tiks izmantoti, lai pierādītu Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā nospraustā mērķrādītāja izpildi? Jā/nē

3. Izmantoto metožu apraksts

3.1. Sadzīves atkritumu rašanās

3.1.1. Metodes, ar kādām nosaka sadzīves atkritumu rašanos (atzīmēt ar krustiņu vai norādīt pēdējā ailē)

Sadzīves atkritumu komponents	Administratīvie dati	Apsekojumi	Elektroniskais reģistrs	Dati no atkritumu apsaimniekotājiem	Dati no pašvaldībām	Dati no ražotāja paplašinātas atbildības shēmām	Cits (konkretizēt)
Kopā
Metāli
Stikls
Plastmasa
Papīrs un kartons
Bioatkritumi
Koks
Tekstilmateriāli
Elektriskās un elektroniskās iekārtas
Akumulatori un baterijas
Lielgabarīta atkritumi
Jaukti atkritumi
Cits (konkretizēt)

3.1.2. Apraksts par metodiku, ko izmanto, lai piemērotu sadzīves atkritumu definīciju valsts datu vākšanas sistēmās, tostarp metodiku, ko izmanto, lai ievāktu datus par to sadzīves atkritumu daļu, kas nav mājsaimniecības atkritumi.

3.1.3. Statistikas kodi, atkritumu kodu izmantošana un datu verifikācija par sadzīves atkritumu rašanos.

Sadzīves atkritumu komponents	Atkritumu kodi (7)	Cita izmantotā klasifikācija	Verifikācijas process
Sadzīves atkritumu komponents	Atkritumu kodi (7)	Cita izmantotā klasifikācija	Kontrolpārbaude (jā/nē)	Laikrindu pārbaude (jā/nē)	Audits (jā/nē)	Verifikācijas procesa apraksts
Metāli	20 01 40 , 15 01 04 , 15 01 11 *
Stikls	20 01 02 , 15 01 07
Plastmasa	20 01 39 , 15 01 02
Papīrs un kartons	20 01 01 , 15 01 01
Bioatkritumi	20 01 08 , 20 01 25 , 20 02 01
Koks	20 01 37 *, 20 01 38 , 15 01 03
Tekstilmateriāli	20 01 10 , 20 01 11 , 15 01 09
Elektriskās un elektroniskās iekārtas	20 01 21 , 20 01 23 , 20 01 35 *, 20 01 36
Akumulatori un baterijas	20 01 33 *, 20 01 34
Lielgabarīta atkritumi	20 03 07
Jaukti atkritumi	20 03 01 , 15 01 06
Cits (konkretizēt)	20 01 13 , 20 01 14 , 20 01 15 , 20 01 17 , 20 01 19 , 20 01 26 , 20 01 27 , 20 01 28 , 20 01 29 , 20 01 30 , 20 01 31 , 20 01 32 , 20 01 41 , 20 01 99 , 20 02 03 , 20 03 02 , 20 03 03 , 20 03 99 , 15 01 05 , 15 01 10

3.1.4. Metodes, ko izmanto, lai aplēstu radušos jaukto sadzīves atkritumu sastāvu pa materiāliem

3.1.5. Mājsaimniecību radīto atkritumu aplēstais īpatsvars (%) sadzīves atkritumos un apraksts par to, kā šī aplēse aprēķināta

3.1.6. Pieejas, ko izmanto, lai izslēgtu atkritumus, kas pēc rakstura un sastāva nav līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem, jo īpaši attiecībā uz:

—	izlietoto iepakojumu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem no komerciāliem un rūpnieciskiem avotiem, kas nav līdzīgi mājsaimniecību radītajiem atkritumiem, un

—	tāda veida atkritumiem, ko gan rada mājsaimniecības, bet kas nepieder pie sadzīves atkritumiem (piemēram, būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi).

3.1.7. Skaidrojums par aplēsēm, ko izmanto, lai aizpildītu trūkstošos datus par radītajiem sadzīves atkritumiem – mājsaimniecību radītajiem atkritumu daudzumiem (piemēram, tāpēc, ka savākšanas sistēmas mājsaimniecības aptver nepilnīgi) un līdzīgiem atkritumiem (piemēram, tāpēc, ka dati par atkritumu savākšanu nepilnīgi aptver līdzīgos atkritumus)

3.1.8. Atšķirības no iepriekšējos gados ziņotajiem datiem

Skaidrojums par būtiskām metodoloģiskām izmaiņām pašreizējā pārskata gadā izmantotajā pieejā, ko izmanto datu vākšanā par sadzīves atkritumiem, salīdzinājumā ar iepriekšējos pārskata gados izmantoto pieeju (jo īpaši jānorāda retrospektīvas pārskatīšanas, to raksturs un tas, vai attiecībā uz konkrētu gadu ir jāuzrāda pārrāvums).

Iemesli, ar ko skaidrojama tonnāžas starpība attiecībā uz katru sadzīves atkritumu komponentu, kura daudzums par vairāk nekā 10 % atšķiras no datiem, kas iesniegti par iepriekšējo pārskata gadu.

Sadzīves atkritumu komponents	Atšķirība (%)	Galvenais atšķirības iemesls

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

3.2. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana

3.2.1. Apstrādes operāciju klasifikācija

Informācija par izmantoto apstrādes operāciju klasifikāciju (ja tiek izmantota standarta klasifikācija, piemēram, likvidēšanas [apglabāšanas] vai atgūšanas (reģenerācijas) darbību kodi, kas uzskaitīti Direktīvas 2008/98/EK I un II pielikumā, norāda to nosaukumu vai arī norāda un apraksta visas relevantās izmantotās kategorijas).

3.2.2. Apraksts par metodēm, ar ko nosaka apstrādāto sadzīves atkritumu daudzumu (atzīmē ar krustiņu)

Datu vākšanas metodes / Sadzīves atkritumu veids	Administratīvie dati	Apsekojumi	Elektroniskais reģistrs	Dati no atkritumu apsaimniekotājiem	Dati no pašvaldībām	Dati no ražotāja paplašinātas atbildības shēmām	Cits (konkretizēt)
Kopā
Metāli
Stikls
Plastmasa
Papīrs un kartons
Bioatkritumi
Koks
Tekstilmateriāli
Elektriskās un elektroniskās iekārtas
Akumulatori un baterijas
Lielgabarīta atkritumi
Jaukti atkritumi
Cits (konkretizēt)

Papildu informācija par metodēm, tostarp par izmantoto metožu kombināciju

3.2.3. Sagatavošana atkārtotai izmantošanai

Apraksts par to, kā aprēķināti daudzumi, kas norādīti pie kategorijā “sagatavošana atkārtotai izmantošanai”.

3.2.4. Apraksts par izmantotajiem mērījumpunktiem reciklēšanā (piemēram, aprēķinpunkts vai šķirošanas operācijas izlaides punkts (attiecīgi atskaitot nemērķmateriālus)), un par atkritumu stadijas beigu kritērijiem u. c., tostarp variācijām reģionālā un vietējā līmenī un attiecībā uz mājsaimniecības atkritumiem un līdzīgiem atkritumiem (attiecīgā gadījumā)

Sadzīves atkritumu komponents	Izmantoto mērījumpunktu apraksts
Metāli
Metāli no incinerācijas smagajiem pelniem
Stikls
Plastmasa
Papīrs un kartons
Bioatkritumi
Koks
Tekstilmateriāli
Elektriskās un elektroniskās iekārtas
Akumulatori un baterijas
Lielgabarīta atkritumi
Citi

Detalizēts apraksts par metodiku, pēc kuras aprēķina to nemērķmateriālu daudzumu, kas aizvākti posmā starp mērījumpunktu un aprēķinpunktu (pēc vajadzības)

3.2.5. Apraksts par metodiku, pēc kuras attiecībā uz katru materiālu nosaka reciklēto materiālu daudzumu, ko satur no vairākiem materiāliem sastāvoši atkritumi

3.2.6. Vidējo zuduma rādītāju (VZR) izmantošana

Apraksts par šķirotajiem atkritumiem, kam piemēro VZR, šķirotavu veidiem, kam piemēro dažādus VZR, metodiku, kā aprēķināt VZR šādā punktā(-os), tostarp par jebkādu izmantoto apsekojumu statistisko pareizību un jebkādu tehnisko specifikāciju raksturu.

Šķirotais atkritummateriāls un šķirotavas veids	Piemērotais VZR (%)	Apraksts

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

3.2.7. Atkritumu iedalījums sadzīves atkritumos un pārējos atkritumos mērījumpunktā

Apraksts par metodiku, kā izslēdz atkritumus, kas nav sadzīves atkritumi (drīkst izmantot agregētus datus no visiem līdzīga veida kompleksiem).

Atkritummateriāli / atkritumu kodi	Kompleksa veids	Sadzīves atkritumu īpatsvars (%)	Apraksts, ar kādu metodiku īpatsvars iegūts.

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

3.2.8. Atkritumu attiecināšana uz dažādām dalībvalstīm mērījumpunktā

Apraksts par metodiku, kā izslēdz atkritumus no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm (drīkst izmantot agregētus datus no visiem līdzīga veida kompleksiem).

Atkritummateriāli / atkritumu kodi	Komplekss	No dalībvalsts nākušo atkritumu īpatsvars (%)	Apraksts, ar kādu metodiku īpatsvars iegūts.

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

3.2.9. Tādu sadzīves bioatkritumu reciklēšana, kas netiek dalīti savākti vai atdalīti un reciklēti rašanās vietā (relevanti līdz 2026. gadam)

Informācija par pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka tiek ievēroti Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 4. punkta pirmās daļas nosacījumi par tādu sadzīves bioatkritumu reciklēšanu, kuri netiek dalīti savākti vai atdalīti un reciklēti rašanās vietā.

3.2.10. Rašanās vietā atdalīti un reciklēti bioatkritumi

Vispārīgs apraksts par izmantoto metodiku, tostarp par tiešo un netiešo mērījumu un vienkāršotas metodikas izmantošanu, mērot rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumu.

Apraksts par metodēm, ko izmanto, lai ar reģistru vai apsekojumu palīdzību noskaidrotu aktīvo reciklēšanas vienību skaitu vai to personu skaitu, kas iesaistītas rašanās vietā atdalītu sadzīves bioatkritumu reciklēšanā, un lai nodrošinātu, ka aktīvo reciklēšanas vienību skaitā ietilpst tikai atkritumu radītāju aktīvi izmantotās reciklēšanas vienības.

Apraksts par metodēm, ar kurām nosaka rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumus, kā to paredz II pielikumā norādītās formulas.

Detalizēts apraksts par apsekojumiem, tostarp to periodiskumu, apakšparaugiem, ticamības līmeņiem un ticamības intervāliem.

Apraksts par pasākumiem, ar ko nodrošina, ka rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu paziņotie daudzumi nav pārvērtēti (tostarp par to, vai tiek piemērots ar mitruma zudumiem saistītais koeficients).

Apraksts par pasākumiem, ar ko nodrošina, ka rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu apstrāde notiek pareizi un ka reciklēšanas izlaides produkti tiek izmantoti, un ka šāda izmantojuma rezultātā labumu gūst lauksaimniecība vai notiek ekoloģiski uzlabojumi.

3.2.11. Pēc sadzīves atkritumu incinerācijas atdalīto un reciklēto metālu daudzumu aprēķināšana

Detalizēts apraksts par metodi, ar kādu vāc datus, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu no incinerācijas smagajiem pelniem atdalīto metālu daudzumu.

Apraksts par pieeju, ko izmanto, lai izmērītu kopējo metālu koncentrāta daudzumu, kas iegūts no incinerācijas smagajiem pelniem.

Apraksts par metodi, ar kādu aplēš metāla satura vidējo līmeni metālu koncentrāta kopējā daudzumā; te ietilpst arī veikto apsekojumu ticamība.

Apraksts par metodi, ar kādu aplēš, kāda sadzīves atkritumu proporcionālā daļa nonāk incinerācijas stacijās; te ietilpst arī veikto apsekojumu ticamība.

3.2.12. Cita atkritumu atgūšana (reģenerācija)

Apraksts par dažādām atkritumu apstrādes operācijām, par ko ziņo A daļas tabulā kategorijā “cita atgūšana”, un to īpatsvars (%)

3.2.13. Informācija par to, kādā mērā atkritumu pagaidu glabāšana ietekmē apstrādāto atkritumu apjomus konkrētā gadā, aplēses, kāds atkritumu daudzums reciklēts pašreizējā pārskata gadā (pēc pagaidu glabāšanas iepriekšējā pārskata gadā) un par atkritumiem, kas pašreizējā pārskata gadā nonāk pagaidu glabāšanā

3.2.14. Atšķirības no datiem, kas ziņoti par iepriekšējiem pārskata gadiem

Būtiskas metodoloģiskas izmaiņas pašreizējā pārskata gadā izmantotajā aprēķina metodē salīdzinājumā ar iepriekšējos pārskata gados izmantoto metodi, ja tādas ir (jo īpaši jānorāda retrospektīvas pārskatīšanas, to raksturs un tas, vai attiecībā uz konkrētu gadu ir jāuzrāda pārrāvums).

Iemesli, ar ko skaidrojama tonnāžas starpība (kuras atkritumu plūsmas, sektori vai aplēses rada starpību un kādi ir dziļākie cēloņi) attiecībā uz katru reciklēto sadzīves atkritumu komponentu, kura daudzums par vairāk nekā 10 % atšķiras no datiem, kas iesniegti par iepriekšējo pārskata gadu.

Sadzīves atkritumu komponents	Atšķirība (%)	Galvenais atšķirības iemesls

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

3.2.15. Datu verifikācija: reciklētie sadzīves atkritumi

Sadzīves atkritumu komponents	Verifikācijas process
Sadzīves atkritumu komponents	Kontrolpārbaude (jā/nē)	Laikrindu pārbaude (jā/nē)	Audits (jā/nē)	Verifikācijas procesa apraksts
Metāli
Metāli no incinerācijas smagajiem pelniem
Stikls
Plastmasa
Papīrs un kartons
Bioatkritumi
Koks
Tekstilmateriāli
Elektriskās un elektroniskās iekārtas
Akumulatori un baterijas
Lielgabarīta atkritumi
Jaukti atkritumi
Cits

4. Datu pareizība

4.1.1. Apraksts par galvenajām problēmām, kas skar sadzīves atkritumu rašanās un apstrādes datu pareizību, tostarp kļūdas, kas saistītas ar paraugošanu, aptvērumu, mērījumiem, apstrādi un nerespondenci

4.1.2. Skaidrojums par to apsekojumu tvērumu un derīgumu, kuros vāc datus par sadzīves atkritumu rašanos un apstrādi.

4.1.3. Attiecībā uz sadzīves atkritumu rašanos un apstrādi izmantotie statistiskie apsekojumi.

Sadzīves atkritumu komponents	Gads	Apsekotā ģenerālkopas daļa procentos	Dati (tonnas)	Ticamības līmenis	Kļūdas robeža	Informācija par pielāgojumiem starp apsekojuma gadu un pašreizējo gadu	Cita informācija

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

IV. Konfidencialitāte

Pamatojums, kāpēc šā kvalitātes pārbaudes ziņojuma konkrētas daļas lūgts nepublicēt.

V. Galvenās valsts tīmekļa vietnes, atsauces dokumenti un publikācijas

C. FORMĀTS, KĀDĀ ZIŅO PAR PASĀKUMIEM, KAS VEIKTI ATBILSTĪGI DIREKTĪVAS 2008/98/EK 11.A PANTA 3. UN 8. PUNKTAM

1. Detalizēts apraksts par sadzīves atkritumu kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu, kas minēta Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 3. punktā un 8. punktā

2. Ārpus dalībvalsts apstrādāto sadzīves atkritumu kvalitātes kontrole un izsekojamība

Sadzīves atkritumu komponents	Galīgā apstrāde notiek dalībvalstī (jā/nē)	Nosūtīts uz citu ES dalībvalsti (jā/nē)	Eksportēts ārpus ES (jā/nē)	Apraksts par sadzīves atkritumu kvalitātes kontrolei un izsekojamībai veltītiem specifiskiem pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz datu vākšanu, monitoringu un validēšanu.
Metāli
Metāli no incinerācijas smagajiem pelniem
Stikls
Plastmasa
Papīrs un kartons
Bioatkritumi
Koks
Tekstilmateriāli
Elektriskās un elektroniskās iekārtas
Akumulatori un baterijas
Lielgabarīta atkritumi
Jaukti atkritumi
Cits

3. Detalizēts apraksts par pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka eksportētājs spēj pierādīt, ka atkritumu sūtījums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 (8) prasībām un ka atkritumu apstrāde ārpus Savienības ir notikusi apstākļos, kas ir visumā līdzvērtīgi tiem, ko paredz relevantie ES vides tiesību akti.

(1) Radīto atkritumu daudzumu pa materiālu veidiem nosaka, balstoties uz datiem par dalīti savāktiem atkritumiem un uz aplēsēm, kuru pamatā ir regulāri atjaunināti apsekojumi par sadzīves atkritumu sastāvu. Ja šādi apsekojumi nav pieejami, var izmantot kategoriju “jaukti atkritumi”.

(2) Te ietilpst incinerācija ar enerģijas atgūšanu un to atkritumu atkalpārstrāde, kas izmantojami par kurināmo vai citu enerģijas ražošanas līdzekli. Enerģijas atgūšanai pakļauto atkritumu masu pa materiālu veidiem nosaka, balstoties uz aplēsēm, kuru pamatā ir regulāri atjaunināti apsekojumi par sadzīves atkritumu sastāvu. Ja šādi apsekojumi nav pieejami, var izmantot kategoriju “jaukti atkritumi”.

(3) Te neietilpst sagatavošana atkārtotai izmantošanai, reciklēšana un enerģijas atgūšana, bet ietilpst aizbēršana.

(4) Par metāliem, kas atdalīti pēc sadzīves atkritumu incinerācijas, ziņo atsevišķi un tos nenorāda rindā, kurā ziņo par metāliem, un kopējā atkritumu daudzumā, kas nonāk enerģijas atgūšanas operācijās.

(5) Par rašanās vietā atdalītiem un reciklētiem bioatkritumiem ziņo atsevišķi un tos nenorāda rindā, kurā ziņo par bioatkritumiem.

(6) Te ietilpst lielgabarīta atkritumi, kuri jāsavāc un jāapstrādā īpašā veidā, piemēram, mēbeles un matrači.

(7) Saskaņā ar Lēmumu 2000/532/EK noteiktie atkritumu kodi.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regula (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.).

VI PIELIKUMS

DATI PAR 7. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTAJĀM MINERĀLU UN SINTĒTISKAJĀM ZIEŽVIELĀM, RŪPNIECISKAJĀM EĻĻĀM UN ATKRITUMEĻĻĀM

A. DATU ZIŅOŠANAS FORMĀTS

1. tabula

Datu paziņošana par tirgū laistajām minerālajām un sintētiskajām ziežvielām un rūpnieciskajām eļļām un par atkritumeļļu apstrādi

Tirgū laistās eļļas (5)

(t)

Radušās atkritumeļļas (6) (sausa eļļa)

(t)

Dalīti savāktas (7) atkritumeļļas

(t)

Eksportētas (8) atkritumeļļas

(t)

Importētas (9) atkritumeļļas

(t)

Reģenerācija (10)

(t)

Cita reciklēšana (11)

(t)

Enerģijas atgūšana (12) (R1)

(t)

Likvidēšana (13)

(t)

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa (14)

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa (14)

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa (14)

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Motoreļļas un transmisijeļļas (1)

Rūpnieciskās eļļas (2)

Rūpnieciskās eļļas (tikai emulsijas) (3)

Eļļas un koncentrāti, kas radušies atdalīšanā (4)

Tumši pelēkās rūtis: nav jāziņo.

(10-13)

Paziņotie daudzumi attiecas uz dalīti savāktu atkritumeļļu. Summa no 6.–9. ailē norādītajām sausas eļļas vērtībām ir vienāda ar 3. ailē norādītajām sausas eļļas vērtībām, kuras koriģētas, ņemot vērā eksportētās un importētās atkritumeļļas (3. aile – 4. aile + 5. aile = 6. aile + 7. aile + 8. aile + 9. aile).

Saskaņā ar atkritumeļļu reģenerācijas definīciju Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 18. punktā; te neietilpst reģenerētas eļļas, ko izmanto enerģijas atgūšanai vai par kurināmo.

2. tabula

Ziņošana par datiem par atkritumeļļu apstrādi

1	2	3	4	5
Atgūšanas operāciju rezultātā iegūtā izlaide	Reģenerācija (10) (t)	Cita reciklēšana (t)	Enerģijas atgūšana vai pārstrāde materiālos, ko paredzēts izmantot par kurināmo (t. sk. reģenerētās eļļas, ko izmanto par kurināmo) (t)	Likvidēšana (D10) (t)
Reģenerēta pamateļļa – I grupa (11) (12)
Reģenerēta pamateļļa – II grupa (13)
Reģenerēta pamateļļa – III grupa (14)
Reģenerēta pamateļļa – IV grupa (15)
Reciklēti produkti (16) (precizēt)
Kurināmā produkti enerģijas atgūšanai ārpus objekta – vieglā degvieleļļa
Kurināmā produkti enerģijas atgūšanai ārpus objekta – destilēta degvieleļļa
Kurināmā produkti enerģijas atgūšanai ārpus objekta – smagā degvieleļļa
Kurināmā produkti enerģijas atgūšanai ārpus objekta – atgūta degvieleļļa
Kurināmā produkti enerģijas atgūšanai ārpus objekta – pārstrādāta degvieleļļa
Enerģijas atgūšana (reģenerācija) objektā (17)
Cits (norādīt un pievienot rindas pēc vajadzības)
Tumši pelēkās rūtis: nav jāziņo.

3. tabula

Datu paziņošana par tirgū laistajām minerālajām un sintētiskajām ziežvielām un rūpnieciskajām eļļām un par atkritumeļļu apstrādi, kas nav uzskaitītas 1. tabulā

Savāktās (1) atkritumeļļas (t)

Eksportētas (2) atkritumeļļas (t)

Importētas (3) atkritumeļļas (t)

Likvidēšana (4) (D10) (t)

Reģenerācija (t) (5)

Cita reciklēšana (6) (t)

Enerģijas atgūšana (reģenerācija) (t) (7)

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Tehnoloģiskās eļļas

Rūpnieciskās eļļas (nelubricējošas)

Ziedes

Ziežvielu rafinēšanas ekstrakti

Tilpņu eļļas

Gaiši pelēkās rūtis: ziņošana ir brīvprātīga.

(1–7)

Skaidrojumus sk. 1. tabulas 3. līdz 9. ailē un attiecīgajās piezīmēs.

4. tabula

Atsauces vērtības radušos atkritumeļļu aprēķināšanai

	1
	Tirgū laisto eļļu procentuālā daļa (%)
Motoreļļas un transmisijeļļas
Motoreļļas	52
Transmisijeļļas	76
Rūpnieciskās eļļas
Mašīneļļas	50
Hidrauliskās eļļas	75
Turbīneļļas	70
Transformatoreļļas	90
Siltumnesējas eļļas	90
Kompresoreļļas	50
Pamateļļas	50
Metālapstrādes eļļas, ko izmanto emulsijās	49

B. FORMĀTS, KĀDĀ SAGATAVO KVALITĀTES PĀRBAUDES ZIŅOJUMU, KO SNIEDZ KOPĀ AR A DAĻĀ MINĒTAJIEM DATIEM

I. Vispārīga informācija

1. Dalībvalsts:

2. Datus un aprakstu iesniedzošā organizācija:

3. Kontaktpersona/kontaktinformācija:

4. Pārskata gads:

5. Iesniegšanas datums / versija

6. Saite uz dalībvalsts publicētajiem datiem (ja ir):

II. Informācija par tirgū laistajām eļļām un atkritumeļļām

1. Datu vākšanas metodes (attiecīgo aili atzīmē ar krustiņu, pēdējā aile ir jāaizpilda)

Datu vākšanas metodes/Datu kopa	Administratīvie dati	Apsekojumi	Elektroniskais reģistrs	Dati no atkritumu apsaimniekotājiem	Dati no ražotāja paplašinātas atbildības shēmām	Cits (konkretizēt)	Detalizēts metodikas apraksts
Tirgū laistās eļļas
Savāktās atkritumeļļas
Atkritumeļļu reģenerācija
Cita atkritumeļļu reciklēšana
Enerģijas atguve no atkritumeļļām
Atkritumeļļu likvidēšana

Pēc vajadzības pievienot rindas, kurās norāda specifisku atkritumeļļu apstrādi.

2. Apraksts par metodiku, pēc kuras nosaka radušos atkritumeļļu daudzumu

3. Apraksts par metodi, pēc kuras nosaka sausās eļļas saturu atkritumeļļā (piem., ūdens satura ķīmiskā analīze, speciālās zināšanas utt.)

4. Apraksts par atkritumeļļu apstrādes izlaidi, par ko ziņots kategorijā “cita reciklēšana”; jānorāda daudzumi

5. Apraksts par metodi, pēc kuras nosaka par kurināmo izmantoto pamateļļu daudzumu

6. Dati par atkritumeļļu apstrādi ārpus dalībvalsts

7. Detalizēts apraksts par atkritumeļļu kvalitātes kontrolei un izsekojamībai veltītiem specifiskiem pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz datu monitoringu un validēšanu.

8. Apraksts par to, no kādiem avotiem smelti dati par atkritumeļļu apstrādi citā dalībvalstī vai ārpus Savienības (piem., Regula (EK) Nr. 1013/2006 vai apstrādātāja primārie dati), un par datu kvalitāti

9. Apraksts par grūtībām datu ievākšanā no apstrādātājiem, kas atrodas citā dalībvalstī vai ārpus Savienības

10. Apraksts, ar kādiem pasākumiem nodrošina, ka eksportētājs, kas eksportē atkritumeļļas ārpus Savienības, spēj pierādīt, ka atkritumu sūtījums atbilst Regulas (EK) Nr. 1013/2006 prasībām un ka atkritumu apstrāde ārpus Savienības ir notikusi apstākļos, kas ir visumā līdzvērtīgi tiem, ko paredz relevantie ES vides tiesību akti.

11. Datu pareizība

11.1. Apraksts par galvenajām problēmām, kas skar atkritumeļļu rašanās, savākšanas un apstrādes datu kvalitāti un pareizību, tostarp kļūdas, kas saistītas ar paraugošanu, aptvērumu, mērījumiem, apstrādi un nerespondenci

11.2. Cik pilnīga ir datu vākšana par minerālajām un sintētiskajām ziežvielām, rūpnieciskajām eļļām un atkritumeļļām

Detalizēta informācija par to, kā datu avoti aptver visus tirgū laisto minerālo un sintētisko ziežvielu un rūpniecisko eļļu daudzumus un savākto un apstrādāto atkritumeļļu daudzumus, un par visiem daudzumiem, kas pieskaitīti, pamatojoties uz aplēsēm, tostarp par to, kā šie daudzumi aplēsti un kāds to uz aplēsēm balstīto datu īpatsvars attiecīgajā datu kopā.

11.3. Atšķirības no iepriekšējā pārskata gada datiem

Būtiskas metodoloģiskas izmaiņas pašreizējā pārskata gadā izmantotajā aprēķina metodē salīdzinājumā ar iepriekšējos pārskata gados izmantoto metodi, ja tādas ir.

Iemesli, ar ko skaidrojama tonnāžas starpība (kuras atkritumeļļas, sektori vai aplēses rada starpību un kādi ir dziļākie cēloņi) attiecībā uz katru apstrādāto atkritumeļļu kategoriju, kuras daudzums par vairāk nekā 10 % atšķiras no datiem, kas iesniegti par iepriekšējo pārskata gadu.

Atkritumeļļas kategorija un apstrāde	Atšķirība (%)	Galvenais atšķirības iemesls

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

III. Konfidencialitāte

Pamatojums, kāpēc šā ziņojuma konkrētas daļas lūgts nepublicēt.

IV. Galvenās valsts tīmekļa vietnes, atsauces dokumenti un publikācijas

Te ietilpst ziņojumi, kuros iztirzāta datu kvalitāte, aptvērums vai citi ar izpildi saistīti aspekti, piemēram, ziņojumi par atkritumeļļu savākšanas un apstrādes paraugpraksi un ziņojumi par eļļas importu, eksportu vai zudumiem.

(1) T. sk. motoreļļas un transmisijeļļas (ko izmanto autotransportā, aviācijā, jūrniecībā, rūpniecībā un citās nozarēs); te neietilpst ziedes un kuģu tilpņu eļļas.

(2) T. sk. mašīneļļas, hidrauliskās eļļas, turbīneļļas, transformatoreļļas, siltumnesējas eļļas, kompresoreļļas, pamateļļas; te neietilpst ziedes un emulsijās izmantotas eļļas.

(3) T. sk. metālapstrādes eļļas; ja, gatavojot valsts līmeņa ziņojumus, netiek nošķirtas rūpnieciskās eļļas, ko izmanto emulsijās vai citādi, var sniegt agregētos datus par rūpnieciskajām eļļām, ko norāda rindā “rūpnieciskās eļļas”.

(4) Tikai atkritumeļļas, kam Lēmumā 2000/532/EK piešķirts kods 190207*.

(5) Dalībvalsts tirgū laistās eļļas, ņemot vērā eksporta zudumus (piem., vieglo automobiļu eksports) un importa guvumus (piem., vieglo automobiļu imports).

(6) Atkritumeļļu daudzums, ņemot vērā zudumus manipulāciju un lietošanas gaitā. Radušos atkritumeļļu daudzumus var aprēķināt, pamatojoties uz valsts statistiku vai izmantojot 4. tabulā uzskaitītās atsauces vērtības.

(7) Dalīti savāktas atkritumeļļas. Ja savākto atkritumeļļu daudzumu izsaka kā tilpumu, attiecīgo masu nosaka, piemērojot pārrēķina koeficientu 0,9 t/m3.

(8) Uz citu valsti eksportēta atkritumeļļa (ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 1013/2006 noteiktās atkritumu kategorijas).

(9) Citā valstī radusies un no šīs valsts importēta atkritumeļļa (ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 1013/2006 noteiktās atkritumu kategorijas).

(11) Reciklēšana, kas nav reģenerācija, piem., par bitumena atšķaidītāju.

(12) T. sk. atgūto (reģenerēto) eļļu izmantošana par kurināmo saskaņā ar atgūšanas (reģenerācijas) definīciju Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 15. punktā.

(13) Likvidēšanas operācija “D10 Sadedzināšana uz zemes”, kas minēta Direktīvas 2008/98/EK I pielikumā.

(14) Atkritumeļļas, neieskaitot ūdens saturu. Sausas eļļas saturu nosaka, mērot ūdens saturu. Atkritumeļļām, kas nav emulsijas, sauso saturu var noteikt, pieņemot, ka ūdens saturs ir 8 %. Rūpniecisko eļļu emulsijām sauso saturu var noteikt, pieņemot, ka ūdens saturs ir 90 %.

(10) Reģenerēto eļļu daudzums. 2. tabulas 2. ailes ierakstu summu dala ar 1. tabulas 6. ailes ierakstu summu; iegūtā vērtība atspoguļo eļļas reģenerācijas pārveidošanas lietderības koeficientu.

(11) I grupas pamateļļas satur mazāk par 90 % piesātināto ogļūdeņražu un/vai vairāk par 0,03 % sēra, un to viskozitātes indekss ir lielāks par vai vienāds ar 80 un mazāks par 120.

(12) Ja, gatavojot valsts līmeņa ziņojumus, netiek izdalītas I-IV grupas eļļas, var sniegt agregētos datus par reģenerētajām pamateļļām, ko norāda rindā “Cits”.

(13) II grupas pamateļļas satur ne mazāk par 90 % piesātināto ogļūdeņražu un ne vairāk par 0,03 % sēra, un to viskozitātes indekss ir lielāks par vai vienāds ar 80 un mazāks par 120.

(14) III grupas pamateļļas satur ne mazāk par 90 % piesātināto ogļūdeņražu un ne vairāk par 0,03 % sēra, un to viskozitātes indekss ir lielāks par vai vienāds ar 120.

(15) IV grupas pamateļļas ir polialfaolefīni. I–IV grupās neiekļautās pamateļļas norāda rindā “Cits”.

(16) Ietilpst reciklēti produkti no pārējās atkritumeļļu reciklēšanas, par ko ziņo 1. tabulas 7. ailē.

(17) Enerģijas atgūšana objektā nozīmē, ka atkritumeļļu atgūšana izpaužas kā iekšēja enerģijas ražošana, piem., rafinētavā.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 163

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 20. jūnijs

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		DIREKTĪVAS
	*	Padomes Direktīva (ES) 2019/997 (2019. gada 18. jūnijs), ar ko izveido ES pagaidu ceļošanas dokumentu un atceļ Lēmumu 96/409/KĀDP	1

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Padomes Regula (ES) 2019/998 (2019. gada 13. jūnijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1388/2013, ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību	13
*	Padomes Regula (ES) 2019/999 (2019. gada 13. jūnijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1387/2013, ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem	27
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1000 (2019. gada 14. marts), ar ko Deleģēto regulu (ES) 2017/1799 groza attiecībā uz Ķīnas Tautas bankai piemērojamu atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktajām pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasībām ( 1 )	56
	LĒMUMI
*	Padomes Lēmums (ES) 2019/1001 (2019. gada 14. jūnijs), ar ko atceļ Lēmumu 2009/417/EK par pārmērīgu budžeta deficītu Spānijā	59
*	Padomes Lēmums (ES) 2019/1002 (2019. gada 14. jūnijs), ar ko konstatē, ka Rumānija nav efektīvi rīkojusies pēc Padomes 2018. gada 4. decembra ieteikuma	62
*	Padomes Lēmums (ES) 2019/1003 (2019. gada 14. jūnijs), ar ko konstatē, ka Ungārija nav efektīvi rīkojusies pēc Padomes 2018. gada 4. decembra ieteikuma	64
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1004 (2019. gada 7. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus, kā aprēķināt, verificēt un ziņot datus par atkritumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2012) 2384 (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 4114) ( 1 )	66
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1005 (2019. gada 19. jūnijs), ar ko nosaka, ka atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšana Nikaragvas izcelsmes banānu importam nav atbilstīga	101
*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/1006 (2019. gada 7. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu ECB/2011/20, ar ko nosaka detalizētus noteikumus un procedūras atbilstības kritēriju ieviešanai attiecībā uz centrālo vērtspapīru depozitāriju piekļuvi TARGET2 vērtspapīriem pakalpojumiem (ECB/2019/15)	103
	PAMATNOSTĀDNES
*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2019/1007 (2019. gada 7. jūnijs), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2012/13 par TARGET2 vērtspapīriem (ECB/2019/16)	108

	III Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 4/19/COL (2019. gada 6. februāris), ar ko simt ceturto reizi groza procesuālo un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā [2019/1008]	110


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.