(1)

Pēc 2007.–2008. gada finanšu krīzes Savienība īstenoja finanšu pakalpojumu tiesiskā regulējuma būtisku reformu, lai stiprinātu savu finanšu iestāžu noturību. Minētā reforma lielā mērā bija balstīta uz starptautiskajiem standartiem, par ko Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) vienošanos panāca 2010. gadā un ko dēvē par Bāzeles III regulējumu. Starp reformu paketes daudzajiem pasākumiem bija arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (5) pieņemšana, ar kurām tika stiprinātas prudenciālās prasības kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (iestādes).

(2)

Lai gan reforma ir padarījusi finanšu sistēmu stabilāku un noturīgāku pret dažādu veidu nākotnē iespējamiem satricinājumiem un krīzēm, tā neatrisināja visas identificētās problēmas. Svarīgs iemesls tam bija fakts, ka starptautisko standartu noteicēji, piemēram, BCBS un Finanšu stabilitātes padome (FSP), tajā brīdī vēl nebija pabeiguši darbu pie tā, lai minētajām problēmām rastu starptautiski saskaņotus risinājumus. Tagad, kad darbs pie svarīgām papildu reformām ir pabeigts, būtu jāpievēršas neatrisinātajām problēmām.

(3)

Savā 2015. gada 24. novembra paziņojumā “Ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu” Komisija atzina, ka nepieciešams vēl vairāk mazināt risku, un apņēmās nākt klajā ar leģislatīvā akta priekšlikumu, kas būtu balstīts uz starptautiski saskaņotiem standartiem. Nepieciešamību spert tālākus konkrētus likumdošanas soļus, lai mazinātu riskus finanšu sektorā, atzinusi Padome savos 2016. gada 17. jūnija secinājumos un Eiropas Parlaments savā 2016. gada 10. marta rezolūcijā par banku savienību – 2015. gada ziņojums (6).

(4)

Riska mazināšanas pasākumiem būtu ne tikai vēl vairāk jāstiprina Eiropas banku sistēmas noturība un tirgu uzticēšanās tai, bet arī jākalpo par pamatu banku savienības izveides pabeigšanas turpmākam progresam. Minētie pasākumi būtu arī jāizvērtē, paturot prātā plašākas problēmas, kuras skar Savienības ekonomiku, konkrēti nepieciešamību veicināt izaugsmi un nodarbinātību ekonomikas nenoteiktības periodā. Šajā sakarā, lai stiprinātu Savienības ekonomiku, ir izveidotas dažādas nozīmīgas politikas iniciatīvas, piemēram, Investīciju plāns Eiropai un kapitāla tirgu savienība. Tādēļ ir svarīgi, lai visi riska mazināšanas pasākumi nevainojami mijiedarbotos ar minētajām politikas iniciatīvām, kā arī ar nesenajām plašākām finanšu sektora reformām.

(5)

Šīs regulas noteikumiem vajadzētu būt līdzvērtīgiem starptautiski saskaņotiem standartiem un būtu jānodrošina arī turpmāka Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 atbilstība Bāzeles III regulējumam. Mērķtiecīgie pielāgojumi nolūkā atspoguļot Savienības īpatnības un plašākas politikas apsvērumus būtu jāierobežo darbības jomā vai laikā, lai tie neietekmētu prudenciālās uzraudzības sistēmas kopējo stabilitāti.

(6)

Arī esošie riska mazināšanas pasākumi un jo īpaši pārskatu sniegšanai un informācijas atklāšanai piemērojamās prasības būtu jāuzlabo, lai nodrošinātu, ka tos var piemērot proporcionālāk un ka tie nerada pārmērīgu atbilstības slogu, sevišķi mazākām un mazāk sarežģītām iestādēm.

(7)

Lai mērķtiecīgi vienkāršotu prasības attiecībā uz proporcionalitātes principa piemērošanu, ir precīzi jādefinē jēdziens “maza un nesarežģīta iestāde”. Nosakot vienotu un absolūtu robežvērtību, netiek ņemtas vērā valstu banku tirgu īpatnības. Tāpēc dalībvalstīm ir jāspēj izmantot savu rīcības brīvību, lai robežvērtību pielāgotu valsts apstākļiem un vajadzības gadījumā to samazinātu. Tā kā iestādes lielums pats par sevi vēl nenosaka iestādes riska profilu, ir arī nepieciešams piemērot papildu kvalitatīvus kritērijus, lai nodrošinātu, ka iestādi uzskata par mazu un nesarežģītu iestādi un tiesīgu izmantot samērīgākus noteikumus tikai tad, ja iestāde atbilst visiem attiecīgajiem kritērijiem.

(8)

Sviras rādītāji veicina finansiālās stabilitātes saglabāšanu, kalpojot kā atbalsta mehānisms uz risku balstītām kapitāla prasībām un ierobežojot pārmērīgas sviras uzkrāšanos ekonomikas atlabšanas gadījumā. BCBS ir pārskatījusi starptautisko standartu par sviras rādītāju, lai vēl vairāk precizētu atsevišķus minētā rādītāja aprēķināšanas aspektus. Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu jāsaskaņo ar pārskatīto standartu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences apstākļus starptautiskā mērogā iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, bet darbojas ārpus Savienības, un lai nodrošinātu, ka sviras rādītājs arī turpmāk efektīvi papildina uz risku balstītās pašu kapitāla prasības. Tādēļ būtu jāievieš sviras rādītāja prasība, lai papildinātu esošo sviras rādītāja ziņošanas un informācijas atklāšanas sistēmu.

(9)

Lai nevajadzīgi neierobežotu iestāžu aizdevumus uzņēmumiem un privātām mājsaimniecībām un novērstu nepamatotu negatīvu ietekmi uz tirgus likviditāti, sviras rādītāja prasība būtu jānosaka līmenī, kurā tā kalpo kā uzticams atbalsta mehānisms pārmērīgas sviras riskam, nekavējot ekonomikas izaugsmi.

(10)

Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1093/2010 (7), 2016. gada 3. augusta ziņojumā par sviras rādītāja prasību secināja, ka pirmā līmeņa kapitāla sviras rādītāja noteikšana 3 % apmērā jebkura veida kredītiestādei pildītu uzticama atbalsta mehānisma funkciju. Arī starptautiskā līmenī BCBS tika panākta vienošanās par 3 % sviras rādītāja prasību. Tādēļ sviras rādītāja prasība būtu jānosaka 3 % līmenī.

(11)

Tomēr 3 % sviras rādītāja prasība noteiktus uzņēmējdarbības modeļus un veidus ierobežotu vairāk nekā citus. Jo īpaši nesamērīgi tiktu ietekmēti valsts attīstības banku publiskie aizdevumi un oficiāli atbalstītie eksporta kredīti. Tādēļ sviras rādītājs minētajiem riska darījumiem būtu jākoriģē. Tādēļ būtu jānosaka skaidri kritēriji, kas palīdz pārliecināties par šādu kredītiestāžu publiskajām pilnvarām, un šiem kritērijiem būtu jāaptver tādi aspekti kā kredītiestāžu izveide, veiktās darbības veids, to mērķis, publisko struktūru īstenotie garantiju mehānismi un noguldījumu pieņemšanas darbību ierobežojumi. Šādu kredītiestāžu izveides formai un veidam tomēr būtu jāpaliek dalībvalsts centrālās valdības, reģionālās valdības vai vietējās pašvaldības ziņā, un forma un kārtība var izpausties tā, ka šādas valsts sektora iestādes izveido jaunu kredītiestādi, iegādājas vai pārņem jau esošu struktūru, tostarp ar koncesijām un noregulējuma procedūras kontekstā.

(12)

Sviras rādītājam arī nebūtu jāapgrūtina iestāžu centralizētās tīrvērtes pakalpojumu sniegšana klientiem. Tādēļ sākotnējās drošības rezerves tiem atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem tīrvērte veikta centralizēti un ko iestādes saņem no saviem klientiem un nodod centrālajiem darījumu partneriem (CCP), būtu jāizslēdz no kopējās riska darījuma vērtības mēra.

(13)

Ārkārtas apstākļos, kad ir pamatoti konkrētus riska darījumus ar centrālajām bankām izslēgt no sviras rādītāja, un lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai izslēgt šādus riska darījumus uz laiku no kopējās riska darījuma vērtības mēra. Šajā nolūkā tām pēc apspriešanās ar attiecīgo centrālo banku būtu publiski jāpaziņo, ka pastāv šādi ārkārtas apstākļi. Sviras rādītāja prasība būtu atkārtoti samērīgi jākalibrē, lai kompensētu izslēgšanas radīto ietekmi. Šādai atkārtotai kalibrēšanai būtu jānodrošina, ka tiek izslēgti riski finanšu stabilitātei, kas ietekmē attiecīgos banku sektorus, un ka tiek saglabāta ar sviras rādītāju nodrošinātā noturība.

(14)

Ir lietderīgi īstenot sviras rādītāja rezerves prasību attiecībā uz iestādēm, kuras identificētas kā globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI) saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un BCBS standartu par sviras rādītāja rezervi globālām sistēmiski nozīmīgām bankām (G-SNB), kas publicēts 2017. gada decembrī. BCBS sviras rādītāja rezervi kalibrēja ar konkrēto mērķi mazināt salīdzināmi lielākos riskus, ko finanšu stabilitātei rada G-SNB, un, ņemot to vērā, minētā rezerve šajā posmā būtu jāpiemēro tikai G-SNI. Tomēr būtu jāveic turpmāka analīze, lai noteiktu, vai būtu lietderīgi sviras rādītāja rezerves prasību piemērot citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (C-SNI), kā definēts Direktīvā 2013/36/ES, un, ja tā, tad kādā veidā kalibrācija būtu jāpielāgo minēto iestāžu īpatnībām.

(15)

FSP 2015. gada 9. novembrī publicēja Kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) noteikumus (“TLAC standarts”), ko 2015. gada novembra samitā Turcijā apstiprināja G20. TLAC standarts nosaka, ka G-SNB jātur pietiekami daudz labi zaudējumus absorbējošu (iekšēji rekapitalizējamu) saistību, lai noregulējuma gadījumā nodrošinātu netraucētu un strauju zaudējumu absorbciju un rekapitalizāciju. TLAC standarts būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos.

(16)

Īstenojot TLAC standartu Savienības tiesību aktos, ir jāņem vērā esošā iestādes specifiskā minimālā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL), kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (8). Tā kā TLAC standarta un MREL ir viens un tas pats mērķis – nodrošināt, ka iestādēm ir pietiekama zaudējumu absorbcijas spēja, abām prasībām vajadzētu būt savstarpēji papildinošiem viena tiesiskā regulējuma elementiem. Operacionāli raugoties, saskaņotais TLAC standarta minimālais līmenis būtu jāievieš Regulā (ES) Nr. 575/2013, paredzot jaunu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, savukārt iestādes specifiskais papildinājums attiecībā uz G-SNI un iestādes specifiskā prasība iestādēm, kas nav G-SNI, būtu jāievieš ar mērķtiecīgiem grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 806/2014 (9). Noteikumi, ar kuriem Regulā (ES) Nr. 575/2013 ievieš TLAC standartu, būtu jālasa kopā ar noteikumiem, kas ieviesti Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 806/2014, un ar Direktīvu 2013/36/ES.

(17)

Saskaņā ar TLAC standartu, kas attiecas tikai uz G-SNB, minimālā prasība pietiekamam pašu kapitāla apjomam un zaudējumus labi absorbējošām saistībām, ko ievieš ar šo regulu, būtu jāpiemēro tikai G-SNI. Tomēr ar šo regulu ieviestajiem noteikumiem par atbilstīgajām saistībām būtu jāattiecas uz visām iestādēm, ievērojot papildu korekcijas un prasības, kas izklāstītas Direktīvā 2014/59/ES.

(18)

Kā paredzēts TLAC standartā, pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība būtu jāpiemēro noregulējuma vienībām, kas vai nu pašas ir G-SNI, vai ir daļa no grupas, ko identificē kā G-SNI. Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība būtu jāpiemēro vai nu individuāli, vai konsolidēti atkarībā no tā, vai attiecīgās noregulējuma vienības ir patstāvīgas iestādes bez meitasuzņēmumiem, vai tās ir mātesuzņēmumi.

(19)

Direktīva 2014/59/ES ļauj noregulējuma instrumentus izmantot ne tikai attiecībā uz iestādēm, bet arī finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām. Tādēļ mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām un mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām vajadzētu būt pietiekamai zaudējumu absorbcijas spējai tāpat kā mātes iestādēm.

(20)

Lai nodrošinātu pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības efektivitāti, ir svarīgi, lai instrumentiem, kas tiek turēti minētās prasības izpildei, būtu augsta zaudējumu absorbcijas spēja. Saistībām, kas ir izslēgtas no Direktīvā 2014/59/ES minētā iekšējās rekapitalizācijas instrumenta, nav minēto spēju, un to nav arī citām saistībām, kuras teorētiski ir iekšēji rekapitalizējamas, tomēr praksē varētu radīt iekšējās rekapitalizācijas grūtības. Tādēļ minētās saistības nebūtu jāuzskata par atbilstīgām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai. No otras puses, kapitāla instrumentiem, kā arī pakārtotajām saistībām ir augsta zaudējumu absorbcijas spēja. Tāpat arī to saistību, kuru prioritāte ir līdzvērtīga atsevišķām izslēgtajām saistībām, zaudējumu absorbcijas potenciāls būtu jāatzīst līdz zināmai robežai, kā to paredz TLAC standarts.

(21)

Lai novērstu saistību divkāršu uzskaiti pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, būtu jāparedz noteikumi atbilstīgo saistību posteņu līdzdalības atskaitīšanai, kas atbilst Regulā (ES) Nr. 575/2013 par kapitāla instrumentiem jau izstrādātajai attiecīgajai atskaitījumu pieejai. Saskaņā ar minēto pieeju atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalība vispirms būtu jāatskaita no atbilstīgajām saistībām un, ciktāl nav pietiekamu saistību, minētie atbilstīgo saistību instrumenti būtu jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla instrumentiem.

(22)

TLAC standartā ir ietverti atsevišķi saistību atbilstības kritēriji, kas ir stingrāki nekā pašreizējie kapitāla instrumentu atbilstības kritēriji. Lai nodrošinātu konsekvenci, kapitāla instrumentu atbilstības kritēriji būtu jāsaskaņo attiecībā uz to instrumentu neatbilstību, kas emitēti ar īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību starpniecību, no 2022. gada 1. janvāra.

(23)

Ir jānodrošina skaidrs un pārredzams apstiprināšanas process pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas var palīdzēt saglabāt minēto instrumentu augsto kvalitāti. Minētajā nolūkā kompetentajām iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par minēto instrumentu apstiprināšanu, pirms iestādes tos var klasificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Tomēr kompetentajām iestādēm nevajadzētu būt pienākumam prasīt iepriekšēju atļauju par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kuri emitēti, pamatojoties uz juridisku dokumentāciju, ko jau apstiprinājusi kompetentā iestāde un ko pēc būtības reglamentē ar tiem pašiem noteikumiem, ar kuriem reglamentē kapitāla instrumentus, par kuriem iestāde jau no kompetentās iestādes ir saņēmusi iepriekšēju atļauju tos klasificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Tādā gadījumā tā vietā, lai lūgtu iepriekšēju apstiprinājumu, iestādēm vajadzētu būt iespējai paziņot savām kompetentajām iestādēm par ieceri emitēt tādus instrumentus. Tām vajadzētu to darīt pietiekami savlaicīgi, pirms instrumenti tiek klasificēti kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, lai kompetentajām iestādēm atvēlētu pietiekami daudz laika vajadzības gadījumā pārskatīt instrumentus. Ņemot vērā to, kāda ir EBI loma uzraudzības prakses konverģences sekmēšanā un pašu kapitāla instrumentu kvalitātes uzlabošanā, kompetentajām iestādēm būtu jākonsultējas ar EBI, pirms tās apstiprina jebkādu jaunu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu veidu.

(24)

Kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem vienīgi tiktāl, ciktāl tie atbilst attiecīgajiem atbilstības kritērijiem. Šādos kapitāla instrumentos var ietilpt pašu kapitāls vai saistības, tostarp subordinēti aizdevumi, kas atbilst minētajiem kritērijiem.

(25)

Kapitāla instrumenti vai kapitāla instrumentu daļas būtu uzskatāmi par tādiem, ko var kvalificēt par pašu kapitāla instrumentiem, tikai līdz apjomam, par kuru tie ir apmaksāti. Kamēr kāda instrumenta daļas nav apmaksātas, minētās daļas nevajadzētu uzskatīt par tādām, ko var kvalificēt par pašu kapitāla instrumentiem.

(26)

Uz pašu kapitāla instrumentiem un atbilstīgajām saistībām nevajadzētu attiecināt savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, jo tas noregulējumā apdraudētu to zaudējumu absorbcijas spēju. Tam nebūtu jānozīmē, ka saistības reglamentējošajos līguma noteikumos būtu jāiekļauj klauzula, kas skaidri nosaka, ka uz attiecīgo instrumentu neattiecina savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījuma ieskaita tiesības.

(27)

Saistībā ar banku sektora attīstību vēl digitālākā vidē programmatūra kļūst par vēl svarīgāku aktīvu veidu. Prudenciāli vērtētiem programmatūras aktīviem, kuru vērtību būtiski neskar iestādes noregulējums, maksātnespēja vai likvidācija, nebūtu jāpiemēro nemateriālo aktīvu atskaitīšana no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem. Minētais precizējums ir būtisks, jo programmatūra ir plašs jēdziens, kas aptver daudz un dažādus aktīvu veidus, no kuriem ne visi saglabā savu vērtību darbības pārtraukšanas gadījumā. Šajā kontekstā būtu jāņem vērā atšķirības programmatūras aktīvu vērtēšanā un amortizācijā un šādu aktīvu veiktās pārdošanas. Turklāt būtu jāņem vērā starptautiskās norises un atšķirības tajā, kādu regulējumu piemēro ieguldījumiem programmatūrā, atšķirīgie prudenciālie noteikumi, kas piemērojami iestādēm un apdrošināšanas uzņēmumiem, un Savienības finanšu sektora daudzveidība, tostarp neregulētās vienības, tādas kā finanšu tehnoloģiju sabiedrības.

(28)

Lai izvairītos no domino efekta, ir nepieciešams saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus pašreizējiem instrumentiem attiecībā uz dažiem atbilstības kritērijiem. Attiecībā uz saistībām, kas emitētas pirms 2019. gada 27. jūnija, nebūtu jāpiemēro daži atbilstības kritēriji pašu kapitāla instrumentiem un atbilstīgām saistībām. Šādas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus būtu jāpiemēro saistībām, kuras attiecīgā gadījumā ieskaitāmas TLAC subordinētajā daļā un MREL subordinētajā daļā saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, kā arī saistībām, kuras attiecīgā gadījumā ieskaitāmas TLAC nesubordinētajā daļā un MREL nesubordinētajā daļā saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES. Pašu kapitāla instrumentiem tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus vajadzētu beigties 2025. gada 28. jūnijā.

(29)

Atbilstīgo saistību instrumentus, tostarp tos, kuriem atlikušais periods līdz beigu termiņam ir mazāks par gadu, var dzēst vienīgi pēc tam, kad noregulējuma iestāde ir devusi iepriekšēju atļauju. Šāda iepriekšēja atļauja varētu būt arī vispārīga iepriekšēja atļauja, un tādā gadījumā dzēšanai būtu jānotiek ierobežotā laikposmā un attiecībā uz iepriekš norādītu apjomu, uz ko attiecas vispārīga iepriekšēja atļauja.

(30)

Kopš Regulas (ES) Nr. 575/2013 pieņemšanas starptautiskais standarts par iestāžu riska darījumu ar CCP prudenciālo režīmu ir ticis grozīts, lai uzlabotu aprēķina procedūru iestāžu riska darījumiem ar atbilstīgiem centrālajiem darījumu partneriem (QCCP). Minētā standarta grozījumu vidū ievērojamākie ir vienas metodes izmantošana riska darījumu pašu kapitāla prasības noteikšanai saistībā ar iemaksām saistību neizpildes fondā, skaidrs ierobežojums kopējām pašu kapitāla prasībām, ko piemēro riska darījumiem ar QCCP, un pret risku jutīgāka pieeja atvasināto instrumentu vērtības noteikšanā, aprēķinot QCCP hipotētiskos resursus. Tajā pašā laikā aprēķina procedūra riska darījumiem ar neatbilstīgiem CCP netika mainīta. Tā kā ar pārskatītajiem starptautiskajiem standartiem tika ieviesta kārtība, kas ir labāk piemērota centralizētas tīrvērtes videi, Savienības tiesības būtu jāgroza, lai iekļautu minētos standartus.

(31)

Lai nodrošinātu, ka iestādes pienācīgi pārvalda savus riska darījumus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļu vai ieguldījumu apliecību formā, noteikumiem, ar kuriem nosaka minēto riska darījumu aprēķina procedūru, vajadzētu būt jutīgiem pret risku, un tiem būtu jāveicina pārredzamība attiecībā uz KIU pamatā esošajiem riska darījumiem. Tādēļ BCBS ir pieņēmusi pārskatītu standartu, kas iedala minēto riska darījuma riska svērto vērtību aprēķināšanas pieejas skaidrā hierarhijā. Minētā hierarhija atspoguļo pamatā esošo riska darījumu pārredzamības pakāpi. Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu jāsaskaņo ar minētajiem starptautiski saskaņotajiem noteikumiem.

(32)

Attiecībā uz iestādi, kas nodrošina minimālās vērtības saistības, no kā galīgo labumu gūst privātie klienti, ieguldīšanai KIU ieguldījumu apliecībā vai daļā, tostarp valdības sponsorētas privātas pensiju shēmas ietvaros, nav prasīts, lai iestāde vai uzņēmums, kas ietverti tajā pašā prudenciālās konsolidācijas darbības jomā, veiktu maksājumu, ja vien klienta KIU daļu vai ieguldījumu apliecību vērtība līgumā norādītajā laikā nav mazāka par garantēto summu par vienu vairākiem punktiem. Tāpēc iespējamība, ka tiks īstenotas saistības, praksē ir zema. Ja iestādes minimālās vērtības saistības ir ierobežotas līdz tās summas procentiem, ko klients sākotnēji bija ieguldījis KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās (fiksētas summas minimālās vērtības saistības), vai līdz summai, kura atkarīga no finanšu rādītāju vai tirgus indeksu rezultātiem līdz noteiktam laikam, jebkura pašreizēja pozitīva atšķirība starp klienta daļu vai ieguldījumu apliecību vērtību un garantētās summas pašreizējo vērtību konkrētā dienā veido rezervi un samazina risku, ka iestādei būs jāizmaksā garantētā summa. Visi minētie apsvērumi pamato samazinātu kredīta pārrēķināšanas koeficientu.

(33)

Lai aprēķinātu riska darījuma vērtību atvasināto instrumentu darījumiem saskaņā ar darījumu partnera kredītriska satvaru, Regula (ES) Nr. 575/2013 pašlaik ļauj iestādēm izvēlēties vienu no trim dažādām standartizētām pieejām: standartizētā metode (SM), tirgus vērtības metode (TVM) un sākotnējās riska darījuma vērtības metode (SRDVM).

(34)

Tomēr minētās standartizētās pieejas pienācīgi neņem vērā risku mazinošo būtību, kāda riska darījumos ir nodrošinājumam. To kalibrācija ir novecojusi un neatspoguļo finanšu krīzes laikā novēroto augsto svārstīgumu. Tās arī korekti neatspoguļo ieguvumus no savstarpējo prasījumu ieskaita. Lai risinātu minētās nepilnības, BCBS nolēma aizstāt SM un TVM ar jaunu standartizētu pieeju atvasināto instrumentu riska darījumu vērtības aprēķināšanai – tā dēvēto Standartizēto pieeju darījuma partnera kredītriskam (SA-CCR). Tā kā ar pārskatītajiem starptautiskajiem standartiem tika ieviesta jauna standartizēta pieeja, kas ir labāk piemērota centralizētas tīrvērtes videi, Savienības tiesības būtu jāgroza, lai iekļautu minētos standartus.

(35)

SA-CCR ir jutīgāka pret risku nekā SM un TVM, tādēļ no tās būtu jāizriet pašu kapitāla prasībām, kas labāk atspoguļo ar iestāžu atvasināto instrumentu darījumiem saistītos riskus. Tajā pašā laikā dažām iestādēm, kas pašlaik izmanto TVM, SA-CCR varētu izrādīties pārāk sarežģīti īstenot. Attiecībā uz iestādēm, kuras atbilst iepriekš definētiem atbilstības kritērijiem, un iestādēm, kuras ietilpst grupā, kura minētajiem kritērijiem atbilst konsolidēti, būtu jāievieš vienkāršota SA-CCR versija (“vienkāršota SA-CCR”). Tā kā šāda vienkāršota versija nebūs tikpat jutīga pret risku kā SA-CCR, tā būtu pienācīgi jākalibrē, lai nodrošinātu, ka atvasināto instrumentu riska darījumu vērtība netiek novērtēta pārāk zemu.

(36)

Iestādēm, kurām ir ierobežots skaits riska darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem un kuras šobrīd izmanto TVM vai SRDVM, gan SA-CCR, gan vienkāršotās SA-CCR īstenošana varētu būt pārāk sarežģīta. Tādēļ attiecībā uz minētajām iestādēm, kuras atbilst iepriekš definētiem atbilstības kritērijiem, un iestādēm, kuras ietilpst grupā, kas atbilst minētajiem kritērijiem konsolidēti, kā alternatīva pieeja būtu jāparedz SRDVM, bet tā būtu jāpārskata, lai novērstu tās būtiskos trūkumus.

(37)

Lai palīdzētu iestādei izvēlēties, kuru no atļautajām pieejām izmantot, būtu jāparedz skaidri kritēriji. Minētajiem kritērijiem vajadzētu būt balstītiem uz iestādes darbībām ar atvasinātajiem instrumentiem apmēru, kas norāda uz to, cik sarežģītus riska darījuma vērtības aprēķinus iestādei būtu jāspēj veikt.

(38)

Finanšu krīzes laikā vairāku Savienībā izveidotu iestāžu tirdzniecības portfeļi cieta būtiskus zaudējumus. Dažām no tām nepieciešamais kapitāls minēto zaudējumu segšanai izrādījās nepietiekams, tādēļ tām bija jālūdz ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Minētie novērojumi bija iemesls tam, lai BCBS novērstu vairākus trūkumus to tirdzniecības portfeļa pozīciju prudenciālajā režīmā, kuri ir pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku.

(39)

2009. gadā starptautiskā līmenī tika pabeigts pirmais reformu kopums, ko Savienības tiesību aktos transponēja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/76/ES (10). Tomēr 2009. gada reforma nerisināja strukturālās nepilnības standartos attiecībā uz pašu kapitāla prasībām tirgus riskam. Nenoteiktība attiecībā uz tirdzniecības portfeļa un bankas portfeļa robežšķirtni radīja iespējas regulējuma arbitrāžai, savukārt tas, ka pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku nebija pietiekami jutīgas pret risku, neļāva pilnībā aptvert riskus, kuriem iestādes bija pakļautas.

(40)

BCBS sāka tirdzniecības portfeļa fundamentālo pārskatīšanu (FRTB), lai risinātu strukturālās nepilnības standartos attiecībā uz pašu kapitāla prasībām tirgus riskam. Minētā darba rezultātā 2016. gada janvārī tika publicēts pārskatīts tirgus riska regulējums. 2017. gada decembrī Centrālās bankas uzraudzības direktoru un vadītāju grupa vienojās pagarināt pārskatītā tirgus riska regulējuma īstenošanas termiņu, lai iestādēm dotu papildu laiku izstrādāt nepieciešamo sistēmu infrastruktūru un arī lai BCBS varētu pievērsties dažiem konkrētiem jautājumiem saistībā ar regulējumu. Tas ietver standartizēto un iekšējā modeļa pieeju kalibrēšanas pārskatīšanu ar mērķi nodrošināt saskaņotību ar BCBS sākotnēji gaidīto. Pēc tam, kad minētā pārskatīšana būs pabeigta, un pirms tiek veikts ietekmes novērtējums, lai novērtētu, kā no tās izrietošie FRTB regulējuma grozījumi ietekmē iestādes Savienībā, visām iestādēm Savienībā, uz kurām attiektos FRTB regulējums, būtu jāsāk sniegt pārskatus par aprēķiniem, kas iegūti no pārskatītās standartizētās pieejas. Šajā nolūkā, lai pārskatu sniegšanas prasību aprēķini varētu sākt pilnībā darboties saskaņā ar starptautiskajām norisēm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu. Komisijai minētais deleģētais akts būtu jāpieņem līdz 2019. gada 31. decembrim. Iestādēm pārskatus par minēto aprēķinu būtu jāsāk sniegt ne vēlāk kā gadu pēc minētā deleģētā akta pieņemšanas. Turklāt iestādēm, kas saņem apstiprinājumu pārskatu sniegšanai izmantot FRTB regulējuma pārskatīto iekšējā modeļa pieeju, būtu jāsniedz pārskati arī par aprēķinu, kas veikts saskaņā ar iekšējā modeļa pieeju, trīs gadus pēc tam, kad tas sācis pilnībā darboties.

(41)

Tas, ka tiek ieviestas pārskatu sniegšanas prasības par FRTB pieejām, būtu jāuzskata par pirmo soli ceļā uz pilnīgu FRTB regulējuma īstenošanu Savienībā. Ņemot vērā galīgos FRTB regulējuma grozījumus, ko veikusi BCBS, rezultātus saistībā ar minēto grozījumu ietekmi uz iestādēm Savienībā un uz FRTB pieejām, kas jau paredzētas šajā regulā attiecībā uz pārskatu sniegšanas prasībām, Komisijai vajadzības gadījumā būtu līdz 2020. gada 30. jūnijam jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīvā akta priekšlikums par to, kā Savienībā būtu jāīsteno FRTB regulējums, lai noteiktu pašu kapitāla prasības tirgus riskam.

(42)

Samērīga tirgus riska pārvaldība būtu jāpiemēro arī iestādēm, kas tirdzniecības portfeļa darījumus veic ierobežotā mērogā, tā ļaujot lielākam skaitam iestāžu, kuras tirdzniecības portfeļa darījumus veic nelielā mērogā, piemērot kredītriska regulējumu bankas portfeļa pozīcijām, kā tas paredzēts pārskatītā izņēmumā attiecībā uz neliela mēroga tirdzniecības portfeļa darījumiem. Būtu jāņem vērā arī proporcionalitātes princips, kad Komisija atkārtoti novērtē, kā iestādēm ar vidēji lieliem tirdzniecības portfeļa darījumiem būtu jāaprēķina pašu kapitāla prasības tirgus riskam. Konkrēti – ņemot vērā norises starptautiskā līmenī, būtu jāpārskata, kā iestādēm ar vidēji lieliem tirdzniecības portfeļa darījumiem tiek kalibrētas pašu kapitāla prasības tirgus riskam. Tikmēr iestādes ar vidēji lieliem tirdzniecības portfeļa darījumiem, kā arī iestādes ar neliela mēroga tirdzniecības portfeļa darījumiem, būtu jāatbrīvo no pārskatu sniegšanas prasībām atbilstīgi FRTB.

(43)

Lielo riska darījumu regulējums būtu jānostiprina, lai uzlabotu iestāžu spēju absorbēt zaudējumus un labāk ievērot starptautiskos standartus. Minētā mērķa labā par lielo riska darījumu limita aprēķinu kapitāla bāzi būtu jāizmanto augstākas kvalitātes kapitāls, bet riska darījumi ar kredīta atvasinātajiem instrumentiem būtu jāaprēķina saskaņā ar SA-CCR. Turklāt to riska darījumu limits, kuri G-SNI var būt ar citām G-SNI, būtu jāpazemina, lai mazinātu sistēmiskos riskus, kas ir saistīti ar lielu iestāžu savstarpējām saiknēm, un ietekmi, kāda G-SNI darījumu partnera saistību nepildīšanai varētu būt uz finanšu stabilitāti.

(44)

Lai gan likviditātes seguma rādītājs (LCR) nodrošina, ka iestādes īstermiņā spēs izturēt lielu spriedzi, tas nenodrošina, ka minētajām iestādēm finansējuma struktūra ilgāka termiņa griezumā būs stabila. Tādēļ kļuva skaidri redzams, ka Savienības līmenī būtu jāizstrādā detalizēta saistoša stabila finansējuma prasība, kas būtu jāievēro nepārtraukti, lai novērstu pārmērīgu aktīvu un saistību termiņu nesakritību un pārmērīgu paļaušanos uz īstermiņa liela apjoma finansējumu.

(45)

Tādēļ, ievērojot BCBS stabila finansējuma standartu, būtu jāpieņem noteikumi, lai definētu minēto stabila finansējuma prasību kā attiecību starp iestādes pieejamā stabila finansējuma summu un tās prasītā stabila finansējuma summu viena gada griezumā. Minēto saistošo prasību būtu jāsauc par neto stabila finansējuma rādītāja (NSFR) prasību. Pieejamā stabila finansējuma summa būtu jāaprēķina, reizinot iestādes saistības un pašu kapitālu ar attiecīgiem koeficientiem, kas atspoguļo to uzticamības pakāpi NSFR viena gada griezumā. Prasītā stabila finansējuma summa būtu jāaprēķina, reizinot iestādes aktīvus un ārpusbilances posteņu riska darījumus ar attiecīgiem koeficientiem, kas atspoguļo to likviditātes īpašības un atlikušo termiņu NSFR viena gada griezumā.

(46)

NSFR būtu jāizsaka procentos un jāparedz, ka tā minimālais līmenis ir 100 %, kas norāda, ka iestādei ir pietiekams stabilais finansējums, lai apmierinātu savas finansēšanas vajadzības viena gada griezumā kā normālos, tā spriedzes apstākļos. Ja NSFR samazinātos zem 100 % līmeņa, iestādei būtu jāievēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 īpašās prasības, lai laikus atjaunotu savu NSFR minimālajā noteiktajā līmenī. Uzraudzības pasākumu piemērošanai gadījumos, kad netiek ievērota NSFR prasība, nevajadzētu būt automātiskai. Kompetentajām iestādēm tā vietā pirms iespējamo uzraudzības pasākumu noteikšanas būtu jāizvērtē iemesli, kādēļ nav nodrošināta atbilstība NSFR prasībai.

(47)

Saskaņā ar ieteikumiem, ko EBI ir paudusi savā 2015. gada 15. decembra ziņojumā par neto stabila finansējuma prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 510. pantu, noteikumi par NSFR aprēķināšanu būtu cieši jāsaskaņo ar BCBS, tostarp minēto standartu attīstību jautājumā par atvasināto instrumentu darījumu pārvaldību. Tomēr nepieciešamība ņemt vērā dažas Eiropas īpatnības, lai nodrošinātu, ka NSFR prasība nekavē Eiropas reālās ekonomikas finansēšanu, attaisno dažus BCBS izstrādātos NSFR pielāgojumus, definējot Eiropas NSFR prasību. Minētos Eiropas konteksta dēļ veicamos pielāgojumus iesaka EBI, un tie ir saistīti galvenokārt ar īpašu pārvaldības kārtību: pastarpinātiem modeļiem kopumā un jo īpaši segto obligāciju emisijai; tirdzniecības finansēšanas darbībām; centralizētajiem regulētajiem uzkrājumiem; hipotekārajiem nodrošinātajiem kredītiem; krājaizdevu sabiedrībām; CCP un centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kas neveic nekādu būtisku termiņu pārveidošanu. Minētā ierosinātā īpašā pārvaldības kārtība kopumā atspoguļo preferenciālo režīmu, ko minētajām darbībām piemēro Eiropas LCR, salīdzinot ar BCBS izstrādāto LCR. Tā kā NSFR papildina LCR, abām attiecībām vajadzētu būt konsekventām no definīciju un kalibrācijas viedokļa. Tas īpaši attiecas uz prasītā stabila finansējuma koeficientiem, ko piemēro LCR augstas kvalitātes likvīdajiem aktīviem NSFR aprēķināšanai, kam būtu jāatspoguļo Eiropas LCR definīcijas un diskonti neatkarīgi no atbilstības LCR aprēķinam paredzētajām vispārējām un operacionālajām prasībām, kas nav atbilstīgas NSFR aprēķina viena gada griezumā.

(48)

Papildus Eiropas īpatnībām atvasināto instrumentu darījumu pārvaldībai, ko paredz BCBS izstrādātais NSFR, varētu būt svarīga ietekme uz iestāžu darbībām ar atvasinātajiem instrumentiem un līdz ar to – uz Eiropas finanšu tirgiem un dažu operāciju pieejamību galalietotājiem. Ar BCBS izstrādātā NSFR ieviešanu varētu tikt nepamatoti un nesamērīgi ietekmēti atvasināto instrumentu darījumi un daži savstarpēji saistītie darījumi, tostarp tīrvērtes darbības, ja attiecībā uz tiem iepriekš neveiktu plašus kvantitatīvās ietekmes pētījumus un sabiedrisko apspriešanu. Papildu prasība turēt 5 %–20 % no bruto no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību stabilā finansējuma lielā mērā tiek uztverta kā stingrs pasākums, ar ko noteikt papildu finansējuma riskus, kas saistīti ar iespējamu atvasināto instrumentu saistību pieaugumu gada griezumā, un to pārskata BCBS līmenī. Tad minēto prasību, kura ieviesta 5 % līmenī, ievērojot rīcības brīvību, ko jurisdikcijām atvēlējusi BCBS, pazemināt prasīto stabila finansējuma koeficientu bruto no atvasinātajiem instrumentiem izrietošajām saistībām, varētu grozīt, lai ņemtu vērā attīstību BCBS līmenī un izvairītos no iespējamām neplānotām sekām, tādām kā Eiropas finanšu tirgu pienācīgas darbības traucēšana un riska ierobežošanas rīku piedāvāšana iestādēm un galalietotājiem, tajā skaitā uzņēmumiem nolūkā nodrošināt to finansēšanu, kas ir viens no kapitāla tirgu savienības mērķiem.

(49)

BCBS asimetriskais režīms starp īstermiņa finansējumu, piemēram, repo darījumiem (netiek atzīts stabils finansējums) un īstermiņa kreditēšanu, piemēram, atpakaļpirkuma līgumiem (nepieciešams zināms stabils finansējums – 10 %, ja nodrošināts ar pirmā līmeņa augstas kvalitātes likvīdajiem aktīviem (HQLA), kā definēts LCR, un 15 % – citiem darījumiem) ar finanšu klientiem, ir paredzēts, lai mazinātu vēlmi veidot plašas īstermiņa finansējuma saites finanšu klientu starpā, jo šādas saites rada savstarpējus savienojumus un neizpildes gadījumā apgrūtina tādu konkrētās iestādes noregulējumu, kas neradītu risku pārējai finanšu sistēmai. Tomēr asimetrijas kalibrācija ir konservatīva un varētu ietekmēt to vērtspapīru likviditāti, kurus parasti izmanto kā nodrošinājumu īstermiņa darījumos, jo īpaši valsts obligācijas, jo iestādes, visticamāk, samazinās savu darbību repo tirgos. Tā var arī ietekmēt tirgus uzturēšanas darbības, jo repo tirgi veicina nepieciešamā inventāra pārvaldību, tā nonākot pretrunā kapitāla tirgu savienības mērķiem. Lai iestādēm dotu pietiekami daudz laika pakāpeniski pielāgoties minētajai konservatīvajai kalibrācijai, būtu jāievieš pārejas periods, kurā prasītā stabila finansējuma koeficientus uz laiku samazinātu. Prasītā stabila finansējuma koeficientu pagaidu samazināšanas apmēram vajadzētu būt atkarīgam no darījumu veidiem un šiem darījumiem izmantotā nodrošinājuma veida.

(50)

Papildus BCBS prasītā stabilā finansējuma koeficienta pagaidu atkārtotai kalibrācijai, ko piemēro īstermiņa reversajiem repo darījumiem ar finanšu klientiem, kas nodrošināti ar valsts obligācijām, ir izrādījies, ka nepieciešamas atsevišķas citas korekcijas, lai nodrošinātu, ka NSFR prasības ieviešana neapgrūtina valsts obligāciju tirgu likviditāti. BCBS prasītā stabilā finansējuma koeficients 5 % apmērā, ko piemēro pirmā līmeņa HQLA, tostarp valsts obligācijām, netieši norāda, ka iestāžu turējumā būtu jāatrodas viegli pieejamam ilgtermiņā nenodrošinātam finansējumam šādā procentpunktu apmērā neatkarīgi no tā, cik ilgi tās plāno turēt tādas valsts obligācijas. Tas, iespējams, varētu vēl vairāk stimulēt iestādes noguldīt naudu centrālajās bankās, nevis darboties kā primārajiem tirgotājiem un nodrošināt likviditāti valsts obligāciju tirgos. Turklāt tas neatbilst LCR, saskaņā ar kuru tiek atzīta minēto aktīvu pilnā likviditāte pat būtiskas likviditātes spriedzes laikā (0 % diskonts). Tādēļ pirmā līmeņa HQLA, kā definēts Eiropas LCR, prasītā stabilā finansējuma koeficients, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, būtu jāsamazina no 5 % uz 0 %.

(51)

Turklāt visiem pirmā līmeņa HQLA, kā definēts Eiropas LCR, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas saņemti mainīgās drošības rezerves atvasināto instrumentu līgumu ietvaros, būtu jāatsver atvasināto instrumentu aktīvi, kaut gan BCBS izstrādātais NSFR atvasināto instrumentu aktīvu atsvēršanai atzīst tikai naudas līdzekļus, ņemot vērā sviras regulējuma noteikumus. Minētā paplašinātā aktīvu, kas saņemti kā mainīgā drošības rezerve, atzīšana veicinās valstu obligāciju tirgu likviditāti, novērsīs neizdevīgu situāciju tādiem galalietotājiem, kuru turējumā ir daudz valsts obligāciju, bet maz naudas līdzekļu (piemēram, pensiju fondi), kā arī izvairīsies no papildu spriedzes repo tirgos attiecībā uz pieprasījumu pēc naudas līdzekļiem.

(52)

NSFR prasība būtu jāpiemēro iestādēm kā individuāli, tā konsolidēti, ja vien kompetentās iestādes neatsakās no NSFR prasības piemērošanas individuālā līmenī. Ja nav paredzēts atteikties no NSFR prasības piemērošanas individuāli, darījumiem divu iestāžu starpā, kuras pieder pie vienas grupas vai vienas institucionālās aizsardzības shēmas, principā būtu jāsaņem simetriski pieejamā un prasītā stabilā finansējuma koeficienti, lai izvairītos no finansējuma zuduma iekšējā tirgū un nekavētu efektīvu likviditātes pārvaldību Eiropas grupās, kur likviditāte tiek pārvaldīta centralizēti. Šāda preferenciāla simetriska kārtība būtu jāattiecina tikai uz darījumiem grupas iekšienē, ja ir ieviesti visi nepieciešamie aizsardzības pasākumi, tā būtu jābalsta uz papildu kritērijiem pārrobežu darījumiem un būtu jāīsteno tikai ar iesaistīto kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, jo nevar pieņemt, ka iestādes, kurām radušās grūtības pildīt savas maksājumu saistības, vienmēr saņems finansējuma atbalstu no citiem tās pašas grupas vai tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas uzņēmumiem.

(53)

Mazām un nesarežģītām iestādēm būtu jādod iespēja izmantot vienkāršotu NSFR prasības versiju. Vienkāršota, mazāk detalizēta NSFR versija nozīmētu, ka jāsavāc mazāks skaits datu posteņu, kas saskaņā ar proporcionalitātes principu atvieglotu aprēķināšanu minētajām iestādēm, vienlaikus nodrošinot, ka minētās iestādes joprojām saglabā pietiekami stabilu finansējuma koeficientu ar tādu kalibrēšanu, kas ir vismaz tikpat konservatīva kā pilnvērtīga NSFR prasība. Kompetentajām iestādēm tomēr vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai mazas un nesarežģītas iestādes piemērotu pilnvērtīgu NSFR prasību, nevis vienkāršotu versiju.

(54)

Trešo valstu meitasuzņēmumu konsolidācijā būtu pienācīgi jāņem vērā minētajās valstīs piemērojamās prasības stabilam finansējumam. Tādēļ ar konsolidācijas noteikumiem Savienībā nevajadzētu ieviest labvēlīgāku režīmu attiecībā uz pieejamo un prasīto stabilo finansējumu trešo valstu meitasuzņēmumos salīdzinājumā ar režīmu, kas noteikts minēto trešo valstu tiesību aktos.

(55)

Iestādēm būtu jānosaka pienākums ziņot kompetentajām iestādēm pārskata sniegšanas valūtā saistošu detalizētu NSFR par visiem posteņiem, kā arī atsevišķi par posteņiem, kas izteikti katrā no nozīmīgajām valūtām, lai nodrošinātu iespējamās valūtu nesakritības pienācīgu uzraudzību. Ar NSFR prasību nebūtu jānosaka iestādēm nekādas divkāršās pārskatu sniegšanas prasības vai spēkā esošajiem noteikumiem neatbilstošas pārskatu sniegšanas prasības, un būtu jādod iestādēm pietiekami daudz laika, lai sagatavotos tam, ka spēkā stāsies jaunas pārskatu sniegšanas prasības.

(56)

Tā kā nozīmīgas un salīdzināmas informācijas sniegšana tirgum par iestāžu kopējiem galvenajiem riska rādītājiem ir stabilas banku sistēmas pamatprincips, ir svarīgi, cik vien iespējams, samazināt informācijas asimetriju un veicināt kredītiestāžu riska profilu salīdzināmību gan vienā, gan dažādās jurisdikcijās. BCBS 2015. gada janvārī publicēja pārskatītos trešā pīlāra informācijas atklāšanas standartus, lai uzlabotu iestāžu regulatīvās informācijas atklāšanas tirgum salīdzināmību, kvalitāti un konsekvenci. Tādēļ ir lietderīgi grozīt esošās informācijas atklāšanas prasības, lai īstenotu minētos jaunos starptautiskos standartus.

(57)

Respondenti, kas atsaucās Komisijas aicinājumam sniegt pierādījumus par ES tiesisko regulējumu finanšu pakalpojumu jomā, uzskatīja, ka pašreizējās informācijas atklāšanas prasības mazākām iestādēm ir nesamērīgas un apgrūtinošas. Neskarot informācijas atklāšanas ciešāku tuvināšanu starptautiskajiem standartiem, mazām un nesarežģītām iestādēm būtu jāparedz retāka un mazāk detalizēta informācijas atklāšana nekā lielākajām, tādējādi mazinot administratīvo slogu, kāds tām tiek radīts.

(58)

Būtu jāizdara daži precizējumi attiecībā uz atalgojuma informācijas atklāšanu. Šajā regulā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām saistībā ar atalgojumu vajadzētu būt saderīgām ar atalgojuma noteikumu mērķiem, proti, izveidot un uzturēt tādu atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst efektīvas riska pārvaldības principiem, tām personāla kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu. Turklāt būtu jāparedz iestādēm, kas gūst labumu no izņēmumiem attiecībā uz noteiktiem atalgojuma noteikumiem, pienākums atklāt informāciju par tādiem izņēmumiem.

(59)

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir viens no Savienības ekonomikas pīlāriem, jo tiem ir izšķiroša nozīme ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un nodarbinātības nodrošināšanā. Tā kā ar MVU saistītais sistēmiskais risks ir zemāks nekā lielākiem uzņēmumiem, kapitāla prasībām riska darījumiem ar MVU vajadzētu būt zemākām nekā lieliem uzņēmumiem paredzētajām, lai nodrošinātu optimālu banku finansējumu MVU. Patlaban MVU riska darījumiem par summu līdz EUR 1,5 miljoniem piemēro riska darījuma riska svērtās vērtības samazinājumu par 23,81 %. Ņemot vērā to, ka EUR 1,5 miljonu robežvērtība MVU riska darījumiem neliecina par MVU riskantuma izmaiņām, kapitāla prasību pazemināšana būtu jāattiecina arī uz MVU riska darījumiem, kas nepārsniedz EUR 2,5 miljonus, un tai MVU riska darījumu daļai, kura pārsniedz EUR 2,5 miljonus, būtu jāpiemēro 15 % kapitāla prasību pazemināšana.

(60)

Ieguldījumi infrastruktūrā ir svarīgi Eiropas konkurētspējas stiprināšanai un darbvietu radīšanas stimulēšanai. Savienības ekonomikas atveseļošana un turpmākā izaugsme galvenokārt ir atkarīga no kapitāla pieejamības Eiropas nozīmes stratēģiskajiem ieguldījumiem infrastruktūrā, jo īpaši platjoslas un enerģētikas tīklos, kā arī satiksmes infrastruktūrā, tostarp elektromobilitātes infrastruktūrā, sevišķi rūpnieciskajos centros; izglītībā, pētniecībā un inovācijās; kā arī atjaunojamos energoresursos un energoefektivitātē. Investīciju plāna Eiropai mērķis ir veicināt papildu finansējuma piešķiršanu dzīvotspējīgiem infrastruktūras projektiem, tostarp piesaistot papildu privātus finansējuma avotus. Vairākiem potenciālajiem investoriem lielākās šaubas ir par šķietamo dzīvotspējīgo projektu trūkumu un ierobežoto spēju pienācīgi izvērtēt risku, ņemot vērā to sarežģītību pēc būtības.

(61)

Lai veicinātu privātus un publiskus ieguldījumus infrastruktūras projektos, ir svarīgi izveidot regulatīvo vidi, kas spēj veicināt augstas kvalitātes infrastruktūras projektus un mazināt riskus ieguldītājiem. Jo īpaši būtu jāsamazina pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar infrastruktūras projektiem, ar noteikumu, ka tie atbilst konkrētiem kritērijiem, kuri samazina to riska profilu un uzlabo naudas plūsmas paredzamību. Komisijai noteikums par augstas kvalitātes infrastruktūras projektiem būtu jāpārskata, lai izvērtētu: tā ietekmi uz to ieguldījumu apmēru, kurus iestādes veic infrastruktūrā, un ieguldījumu kvalitāti attiecībā pret Savienības mērķi – pāriet uz zemu oglekļa emisiju, pret klimata pārmaiņām noturīgu un aprites ekonomiku; un tā piemērotību no piesardzības viedokļa. Komisijai būtu arī jāapsver, vai minēto noteikumu darbības joma nebūtu jāpaplašina, iekļaujot korporatīvos ieguldījumus infrastruktūrā.

(62)

Kā ieteikusi EBI, Eiropas Uzraudzības iestāde (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (11), un Eiropas Centrālā banka, CCP to īpašā uzņēmējdarbības modeļa dēļ būtu jāatbrīvo no sviras rādītāja prasības, jo tiem tiek prasīts saņemt bankas licenci tikai tādēļ, ka tiem ir piešķirta pieeja nakts centrālās bankas iespējām un dota iespēja īstenot savu lomu kā galvenajam dzinējspēkam, lai sasniegtu svarīgus politiskus un regulatīvus mērķus finanšu sektorā.

(63)

Turklāt riska darījumi ar centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kam piešķirta atļauja darboties kā kredītiestādēm, un riska darījumi ar kredītiestādēm, kuras norīkotas saskaņā ar 54. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 909/2014 (12), kā, piemēram, naudas atlikumi, kas izriet no naudas kontu nodrošināšanas vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem un vērtspapīru kontu turētājiem un depozītu pieņemšanas no tiem, būtu jāizslēdz no kopējās riska darījumu vērtības mēra, jo, tā kā minētie naudas atlikumi tiek izmantoti vienīgi tam, lai nokārtotu darījumu vērtspapīru norēķinu sistēmās, tie nerada pārmērīgas sviras risku.

(64)

Tā kā norādes par papildu pašu kapitālu, kas minētas Direktīvā 2013/36/ES, ir kapitāla mērķis, kurš atspoguļo uzraudzības vēlmes, uz to nebūtu jāattiecina ne kompetento iestāžu obligāta informācijas atklāšana, ne aizliegums atklāt informāciju saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013/ES vai minēto direktīvu.

(65)

Lai nodrošinātu atsevišķu Regulas (ES) Nr. 575/2013 tehnisko noteikumu pienācīgu definēšanu un ņemtu vērā iespējamo standartu attīstību starptautiskā līmenī, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu: attiecībā uz tādu produktu vai pakalpojumu saraksta grozīšanu, kuru aktīvi un saistības ir uzskatāmi par savstarpēji saistītiem; attiecībā uz daudzpusējās attīstības banku saraksta grozīšanu; attiecībā uz tirgus risku ziņojumu publiskošanas prasību grozīšanu; un attiecībā uz papildu likviditātes prasību precizēšanu. Pirms minēto aktu pieņemšanas ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(66)

Ar tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzēto prasību konsekventa saskaņošana. EBI kā struktūra ar ļoti specializētām zināšanām būtu jāpilnvaro izstrādāt Komisijai iesniedzamus regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuri nav saistīti ar politikas izvēli. Regulatīvi tehniskie standarti būtu jāizstrādā šādās jomās: prudenciālā konsolidācija, pašu kapitāls, TLAC, tiem riska darījumiem piemērojamā procedūra, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz nekustamo īpašumu, kapitālieguldījumi fondos, saistību neizpildes zaudējumu aprēķins atbilstīgi uz iekšējiem reitingiem balstītai pieejai kredītriskam, tirgus riskam, lieliem riska darījumiem un likviditātei. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt minētos regulatīvos tehniskos standartus ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. Komisijai un EBI būtu jānodrošina, lai visas attiecīgās iestādes varētu piemērot minētos standartus un prasības tā, lai piemērošana būtu samērīga ar minēto iestāžu un to darbības veidu, mērogu un sarežģītību.

(67)

Lai veicinātu atklātās informācijas salīdzināmību, EBI būtu jāpilnvaro izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, ar kuriem nosaka standartizētas informācijas veidnes, kuras aptvertu visas būtiskās Regulā (ES) Nr. 575/2013 izklāstītās informācijas atklāšanas prasības. Izstrādājot minētos standartus, EBI būtu jāņem vērā iestāžu lielums un sarežģītība, kā arī to darbības veida būtība un riska līmenis. EBI būtu jāziņo par to, kur iespējams uzlabot Savienības uzraudzības pārskatu sniegšanas prasību kopuma proporcionalitāti no darbības jomas, granularitātes vai biežuma viedokļa, un vismaz jāsniedz konkrēti ieteikumi, kā, piemērojot pielāgotas samazinātas prasības, ideālā variantā par 20 % vai vairāk un vismaz par 10 % procentiem varētu samazināt mazo iestāžu atbilstības nodrošināšanas izmaksas. EBI būtu jāpilnvaro izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuri jāpievieno minētajam ziņojumam. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt minētos īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

(68)

Lai veicinātu iestāžu atbilstību šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES noteikumiem, kā arī regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, īstenošanas tehniskajiem standartiem, pamatnostādnēm un veidnēm, kas pieņemti minēto noteikumu īstenošanai, EBI būtu jāizstrādā IT rīks, kura mērķis būtu palīdzēt iestādēm iepazīties ar attiecīgajiem noteikumiem, standartiem, pamatnostādnēm un veidnēm atkarībā no to izmēra un uzņēmējdarbības modeļa.

(69)

Papildus ziņojumam par iespējamiem izmaksu samazinājumiem, līdz 2020. gada 28. jūnijam EBI – sadarbībā ar visām attiecīgajām iestādēm, proti, tām iestādēm, kuras atbildīgas par prudenciālo uzraudzību, noregulējumu un noguldījumu garantiju sistēmām, un jo īpaši Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS), – būtu jāsagatavo priekšizpētes ziņojums par saskaņotas un integrētas sistēmas izstrādi statistikas datu, noregulējuma datu un prudenciālo datu vākšanai. Ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas iepriekšējo darbu saistībā ar integrētu datu vākšanu, minētajam ziņojumam būtu jāsniedz ieguvumu un izmaksu analīze attiecībā uz centrāla datu vākšanas punkta izveidi integrētai datu ziņošanas sistēmai attiecībā uz statistikas un regulatīvajiem datiem visām iestādēm, kas atrodas Savienībā. Šādā sistēmā attiecībā uz iesniedzamajiem datiem cita starpā būtu jāizmanto konsekventas definīcijas un standarti, kompetento iestāžu starpā jānodrošina uzticama un pastāvīga informācijas apmaiņa, tādējādi nodrošinot savākto datu stingru konfidencialitāti, spēcīgu autentifikāciju un sistēmas piekļuves tiesību pārvaldīšanu, kā arī kiberdrošību. Eiropas pārskatu sniegšanas ainas centralizēšanas un saskaņošanas mērķis ir novērst, ka dažādas iestādes vairākkārt pieprasa līdzīgus vai vienādus datus, un tādējādi ievērojami samazināt administratīvo un finansiālo slogu gan kompetentajām iestādēm, gan iestādēm. Vajadzības gadījumā un ņemot vērā EBI priekšizpētes ziņojumu, Komisijai vajadzētu iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīvā akta priekšlikumu.

(70)

Attiecīgajām kompetentajām vai norīkotajām iestādēm būtu jācenšas izvairīties no jebkāda veida dublējošas vai nesaskaņotas Regulā (ES) Nr. 575/2013/ES un Direktīvā 2013/36/ES noteikto makroprudenciālo pilnvaru izmantošanas. Konkrēti, attiecīgajām kompetentajām vai norīkotajām iestādēm būtu pienācīgi jāapsver tas, vai pasākumi, ko tās veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 124., 164. un 458. pantu, dublējas vai arī ir pretrunā citiem pastāvošiem vai gaidāmiem pasākumiem saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu.

(71)

Ņemot vērā grozījumus riska darījumiem ar QCCP piemērojamajā procedūrā, jo īpaši attiecībā uz aprēķina procedūru par iestāžu iemaksām QCCP saistību neizpildes fondos, kas noteikta šajā regulā, būtu attiecīgi jāgroza atbilstīgie Regulas (ES) Nr. 648/2012 (14) noteikumi, kas tajā tika iekļauti ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un kurā noteikta kārtība, kādā aprēķina CCP hipotētisko kapitālu, ko iestādes pēc tam izmanto, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības.

(72)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, stiprināt un precizēt esošos Savienības tiesību aktus, kas nodrošina vienotas prudenciālās prasības kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām visā Savienībā, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(73)

Lai ļautu apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām, uz kurām neattiecas papildu uzraudzība, netraucēti veikt atsavināšanu, pārejas noteikumu grozīta redakcija attiecībā uz atbrīvojumu no līdzdalības apdrošināšanas sabiedrību pamatkapitālā atskaitīšanas būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2019. gada 1. janvāra.

(74)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013,

1)

regulas 1. un 2. pantu aizstāj ar šādiem:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)."

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.)."

(*3)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).”;"

2)

regulas 4. pantu groza šādi:

3)

regulas 6. pantu groza šādi:

4)

regulas 8. pantu groza šādi:

5)

regulas 10. panta 1. punkta pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:

6)

regulas 11.pantu groza šādi:

7)

regulas 12. pantu svītro;

8)

iekļauj šādu pantu:

9)

regulas 13. un 14. pantu aizstāj ar šādiem:

10)

regulas 15. panta 1. punkta pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:

11)

regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

12)

regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:

13)

regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

14)

Otrās daļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“ PAŠU KAPITĀLS UN ATBILSTĪGĀS SAISTĪBAS ”;

15)

regulas 26. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

16)

regulas 28. pantu groza šādi:

17)

regulas 33. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

18)

regulas 36. pantu groza šādi:

19)

regulas 37. pantam pievieno šādu apakšpunktu:

20)

regulas 39. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, ir tikai tie atliktā nodokļa aktīvi, kas tika izveidoti pirms 2016. gada 23. novembra un kas izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:”;

21)

regulas 45. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

22)

regulas 49. pantu groza šādi:

23)

regulas 52. panta 1. punktu groza šādi:

24)

regulas 54. panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

25)

regulas 59. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

26)

regulas 62. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

27)

regulas 63. pantu groza šādi:

28)

regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

29)

regulas 66. pantā pievieno šādu apakšpunktu:

30)

regulas 69. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

31)

aiz 72. panta iekļauj šādu nodaļu:

“ 5.a NODAĻA

Atbilstīgās saistības

1. iedaļa

Atbilstīgo saistību posteņi un instrumenti

72.a pants

Atbilstīgo saistību posteņi

1.   Atbilstīgo saistību posteņus veido šādi instrumenti, ja tie neietilpst kādā no šā panta 2. punktā minētajām izslēgto saistību kategorijām un tiktāl, cik paredzēts 72.c pantā:

a)	atbilstīgo saistību instrumenti, ja ir izpildītas 72.b pantā izklāstītās prasības, ciktāl tie nav uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem;

b)	otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, ciktāl tos saskaņā ar 64. pantu neuzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

2.   No atbilstīgo saistību posteņiem ir izslēgtas šādas saistības

a)	segtie noguldījumi;

b)	beztermiņa noguldījumi un īstermiņa noguldījumi, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu;

c)	fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgo noguldījumu daļa, kura pārsniedz seguma līmeni, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (*11) 6. pantā;

d)	noguldījumi, kuri būtu atbilstīgi noguldījumi no fiziskām personām, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja tie nav veikti, izmantojot Savienībā uzņēmējdarbību veicošu iestāžu filiāles, kas atrodas ārpus Savienības;

e)

nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkos, kas veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nodrošināti līdzīgi kā segtās obligācijas, ar noteikumu, ka visi nodrošinātie aktīvi, kas saistīti ar segto obligāciju portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ja tiem ir pietiekams finansējums, izņemot nodrošinātu saistību daļu vai saistības, kas ieķīlātas kā nodrošinājums, kura vērtība pārsniedz ar to nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas, garantijas vai nodrošinājuma vērtību;

f)	jebkuras saistības, ko rada turējumā esoši klienta aktīvi vai nauda, tostarp klienta aktīvi vai nauda, kas ir tās turējumā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vārdā, ar noteikumu, ka šāds klients ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām;

g)	jebkuras saistības, kas rodas no fiduciārām attiecībām starp noregulējuma vienību vai jebkuru tās meitasuzņēmumu (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma guvēju), ar noteikumu, ka šāds labuma guvējs ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai civiltiesībām;

h)	saistības pret iestādēm, izņemot saistības pret vienībām, kas ir tajā pašā grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;

i)

saistības, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām, pret: i) sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (*12); ii) dalībniekiem sistēmā, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, un kuras rodas no dalības šādā sistēmā; vai iii) trešo valstu CCP, kas atzīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu;

j)

saistības pret jebkuru no turpmāk minētajiem: i) darbinieku saistībā ar uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums, kā arī izņemot atalgojuma mainīgo daļu personām, kuras uzņemas būtisku risku saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā minēto; ii) komerckreditoru vai tirdzniecības kreditoru, ja saistības rodas no tā, ka iestādei vai mātesuzņēmumam sniedz preces vai pakalpojumus, kas ir būtiski svarīgi iestādes vai mātesuzņēmuma ikdienas darbību nodrošināšanai, tostarp IT pakalpojumus, sabiedriskos pakalpojumus un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumus; iii) nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm, ar noteikumu, ka minētajām saistībām ir prioritāte saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem; iv) noguldījumu garantiju sistēmām, ja saistības rodas no veicamajām iemaksām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES;

k)	saistības, kas rodas no atvasinātajiem instrumentiem;

l)	saistības, kas rodas no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem.

Pirmās daļas l) apakšpunkta nolūkos parāda instrumentus, kuros ir ietvertas pirmstermiņa dzēšanas iespējas, ko var izmantot pēc emitenta vai turētāja ieskatiem, un parāda instrumentus ar mainīgu procentu likmi, kas atvasināta no tādas plaši izmantotas atsauces likmes kā EURIBOR vai LIBOR, neuzskata par parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, pamatojoties vienīgi uz tādām iezīmēm.

72.b pants

Atbilstīgi saistību instrumenti

1.   Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem ar noteikumu, ka tās atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, un tikai tādā mērā, kā paredzēts šajā pantā.

2.   Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)	iestāde saistības ir tieši emitējusi vai – attiecīgā gadījumā – tieši piešķīrusi, un tās ir pilnībā apmaksātas;

b)	saistības nepieder nevienai no turpmāk minētajām sabiedrībām: i) tās pašas noregulējuma grupas iestāde vai vienība; ii) uzņēmums, kurā iestādei ir tieša vai netieša dalība, kas ir īpašumtiesību, tiešā vai kontroles, veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no minētā uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

c)	saistību īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē noregulējuma vienība;

d)

prasījums par saistību pamatsummu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ir pilnībā pakārtots prasījumiem, kas rodas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām; minēto subordinācijas prasību uzskata par izpildītu jebkurā no šādiem gadījumiem: i) līguma noteikumi, kas reglamentē saistības, nosaka, ka parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no šīs regulas 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām; ii) piemērojamie tiesību akti nosaka, ka parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no šīs regulas 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām; iii) instrumentus emitē noregulējuma vienība, kuras bilancē nav šīs regulas 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību, kas būtu līdzvērtīgas vai ar zemāku prioritāti nekā atbilstīgo saistību instrumenti;

e)

saistības nav ne nodrošinātas, ne tām piemērota garantija vai cita kārtība, kas paredz augstāku prioritāti prasījumam, kas ir kādam no turpmāk minētajiem: i) iestāde vai tās meitasuzņēmumi; ii) iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi; iii) jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) un ii) punktā minētajām vienībām;

f)	saistībām nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas noregulējumā;

g)	saistības reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu stimulu iestādei pirms to termiņa atsaukt, dzēst vai atpirkt vai – attiecīgā gadījumā – pirms termiņa atmaksāt saistību pamatsummu, izņemot 72.c panta 3. punktā minētos gadījumus;

h)	instrumentu turētāji nevar dzēst saistības pirms to termiņa, izņemot 72.c panta 2. punktā minētos gadījumus;

i)	ievērojot 72.c panta 3. un 4. punktu, ja saistības ietver vienu vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem, izņemot 72.c panta 2. punktā minētos gadījumus;

j)	saistības var atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. un 78.a pantā izklāstītie nosacījumi;

k)	saistības reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka noregulējuma vienība, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa saistības, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;

l)	saistības reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteikto procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot noregulējuma vienības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

m)	par saistībām maksājamie attiecīgi procentu maksājumi vai dividenžu maksājumi netiek grozīti, pamatojoties uz noregulējuma vienības vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;

n)	instrumentiem, kas emitēti pēc 2021. gada 28. jūnija – attiecīgajā līgumu dokumentācijā un attiecīgā gadījumā ar emisiju saistītajā prospektā ir skaidri minēta iespēja izmantot norakstīšanas un konvertācijas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 48. pantu.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tās saistību daļas, kas ir pilnīgi apmaksātas, ir uzskatāmas par tādām, ko var kvalificēt par atbilstīgu saistību instrumentiem.

Šā panta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos, ja dažas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām ir subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem inter alia tāpēc, ka tās tur kreditors, kuram ir ciešas saiknes ar debitoru, jo tas ir vai ir bijis akcionārs, ir kontroles vai grupas attiecībās, ir vadības struktūras loceklis vai saistīts ar jebkuru no minētajām personām, tad subordināciju nenovērtē, izmantojot atsauci uz prasījumiem, kas izriet no šādām izslēgtām saistībām.

3.   Papildus šā panta 2. punktā minētajām saistībām noregulējuma iestāde var atļaut par atbilstīgo saistību instrumentiem uzskatīt arī saistības par kopējo summu, kas nepārsniedz 3,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu, ar noteikumu, ka:

a)	ir izpildīti visi 2. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu;

b)

saistībām ir līdzvērtīga prioritāte ar zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas ir subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem, kā minēts šā panta 2. punkta trešajā daļā; un

c)

minēto saistību iekļaušana atbilstīgo saistību posteņos neradītu materiālu risku, ka to varētu sekmīgi juridiski apstrīdēt vai par to iesniegt derīgu kompensācijas prasību, kā to novērtējusi noregulējuma iestāde saistībā ar Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 75. pantā minētajiem principiem.

4.   Noregulējuma iestāde var atļaut saistības uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem papildus 2. punktā minētajām saistībām ar noteikumu, ka:

a)	iestādei nav atļauts atbilstīgo saistību posteņos iekļaut 3. punktā minētās saistības;

b)	ir izpildīti visi 2. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu;

c)

saistībām ir līdzvērtīga vai augstāka prioritāte attiecībā pret zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem, kā minēts šā panta 2. punkta trešajā daļā;

d)	iestādes bilancē to 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību summa, kura maksātnespējas gadījumā ir līdzvērtīga vai zemāka par minētajām saistībām, nepārsniedz 5 % no iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas;

e)

minēto saistību iekļaušana atbilstīgo saistību posteņos neradītu materiālu risku, ka to varētu sekmīgi juridiski apstrīdēt vai par to iesniegt derīgu kompensācijas prasību, kā to novērtējusi noregulējuma iestāde saistībā ar Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 75. pantā minētajiem principiem.

5.   Noregulējuma iestāde var atļaut iestādei atbilstīgo saistību posteņos iekļaut tikai tās saistības, kas minētas vai nu 3., vai 4. punktā.

6.   Noregulējuma iestāde, pārbaudot, vai ir izpildīti šajā pantā izklāstītie nosacījumi, konsultējas ar kompetento iestādi.

7.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)	atbilstīgo saistību instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;

b)	dzēšanas stimulu veidu un būtību šā panta 2. punkta pirmās daļas g) apakšpunktā izklāstītā nosacījuma un 72.c panta 3. punkta nolūkos.

Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus pilnībā saskaņo ar deleģēto aktu, kas minēts 28. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 52. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

72.c pants

Atbilstīgu saistību instrumentu amortizācija

1.   Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, to pilnas summas apmērā uzskata par atbilstīgo saistību posteņiem.

Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, neuzskata par atbilstīgo saistību posteņiem.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos, ja atbilstīgo saistību instruments ietver turētāja pirmstermiņa dzēšanas iespēju, kas jāizmanto pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, kā instrumenta termiņu nosaka agrāko iespējamo datumu, kurā turētājs var izmantot pirmstermiņa dzēšanas iespēju un pieprasīt instrumenta pirmstermiņa dzēšanu vai atmaksāšanu.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkos, ja atbilstīgo saistību instrumentā ir ietverts stimuls emitentam atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt instrumentu pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, par instrumenta termiņu nosaka agrāko iespējamo datumu, kurā emitents var izmantot minēto iespēju un pieprasīt instrumenta pirmstermiņa dzēšanu vai atmaksāšanu.

4.   Šā panta 1. punkta nolūkos, ja atbilstīgo saistību instrumentā ir ietvertas pirmstermiņa atmaksas iespējas, ko var izmantot tikai pēc emitenta ieskatiem pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, bet ja instrumentu reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu stimulu instrumentu pirms termiņa atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt un neparedz nekādu dzēšanas vai atmaksas iespēju pēc turētāju ieskatiem, par instrumenta termiņu nosaka sākotnēji norādīto termiņu.

72.d pants

Sekas, ja tiek pārtraukta atbilstības prasību ievērošana

Ja atbilstīgu saistību instrumenta gadījumā 72.b pantā izklāstītie piemērojamie kritēriji vairs netiek ievēroti, saistības nekavējoties pārtrauc uzskatīt par atbilstīgu saistību instrumentiem.

72.b panta 2. punktā minētās saistības var turpināt uzskaitīt par atbilstīgo saistību instrumentiem, kamēr tās var uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem saskaņā ar 72.b panta 3. vai 4. punktu.

2. iedaļa

Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi

72.e pants

Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi

1.   Iestādes, kurām piemēro 92.a pantu, no atbilstīgo saistību posteņiem atskaita:

a)	iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu atbilstīgu saistību instrumentos, tostarp pašu saistībās, ko minētajai iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;

b)

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ar kurām iestādei ir savstarpēja līdzdalība, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde uzskata, ka tā ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu noregulējuma vienības zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju;

c)	tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 72.i pantu, ja iestādei minētajās vienībās nav būtisku ieguldījumu;

d)	iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ja iestādei minētajās vienībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas darba dienas vai mazāk.

2.   Šīs iedaļas nolūkos visus instrumentus ar atbilstīgu saistību instrumentiem līdzvērtīgu prioritāti uzskata par atbilstīgo saistību instrumentiem, izņemot instrumentus, kuru prioritāte ir līdzvērtīga instrumentiem, kas atzīti kā atbilstīgās saistības saskaņā ar 72.b panta 3. un 4. punktu.

3.   Šīs iedaļas nolūkos iestādes 72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu var aprēķināt šādi:

kur:

h	=	72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summa;
i	=	indekss, ar ko apzīmē emitentiestādi;
Hi	=	tās līdzdalības kopējā summa, kas emitentiestādei i ir atbilstīgajās saistībās, kuras minētas 72.b panta 3. punktā;
li	=	to saistību summa, kuras atbilstīgo saistību posteņos iekļauj emitentiestāde i 72.b panta 3. punktā noteiktajās robežās saskaņā ar emitentiestādes pēdējo atklāto informāciju; un
Li	=	emitentiestādes i nenokārtoto saistību, kas minētas 72.b panta 3. punktā, kopējā summa saskaņā ar emitenta pēdējo atklāto informāciju.

4.   Ja ES mātes iestādei vai dalībvalsts mātes iestādei, kam piemēro 92.a pantu, ir tieša, netieša vai sintētiska līdzdalība viena vai vairāku tādu meitasuzņēmumu pašu kapitāla instrumentos vai atbilstīgo saistību instrumentos, kuri nepieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai minētā mātes iestāde, minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde, pienācīgi apsvērusi attiecīgo meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu viedokli, var atļaut mātes iestādei atskaitīt šādas līdzdalības, atskaitot mazāku summu, ko nosaka minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde. Minētā koriģētā summa ir vismaz vienāda ar summu (m), ko aprēķina šādi:

mi = max{0; OPi + LPi – max{0; β · [Oi + Li – ri · aRWAi]}} kur: i = indekss, ar ko apzīmē meitasuzņēmumu; OPi = meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu apjoms, ko tur mātesuzņēmums; LPi = meitasuzņēmuma i emitēto atbilstīgo saistību posteņu apjoms, ko tur mātes iestāde; β = to meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību posteņu procentuālā daļa, ko tur mātesuzņēmums; Oi = meitasuzņēmuma i pašu kapitāla apjoms, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu; Li = meitasuzņēmuma i atbilstīgo saistību apjoms, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu; ri = attiecība, ko piemēro meitasuzņēmumam i tā noregulējuma grupas līmenī saskaņā ar šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un Direktīvas 2014/59/ES 45.d pantu; un aRWAi = G-SNI vienības i kopējais riska darījumu apjoms, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu, ņemot vērā 12.a pantā izklāstītās korekcijas.

Ja mātes iestādei ir ļauts atskaitīt koriģēto summu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, meitasuzņēmums atskaita starpību starp šā punkta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu un minēto koriģēto summu.

72.f pants

Pašu atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības atskaitījums

Šīs regulas 72.e panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:

a)

iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi: i) garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku; ii) vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b)	iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti minētajos indeksos;

c)

iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu atbilstīgo saistību instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu atbilstīgo saistību instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja minētās īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi: i) garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos; ii) vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.

72.g pants

Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījuma bāze

72.e panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta nolūkos iestādes atskaita bruto garās pozīcijas ar izņēmumiem, kas noteikti 72.h un 72.i pantā.

72.h pants

Citu G-SNI vienību atbilstīgo saistību līdzdalības atskaitījums

Iestādes, kuras neizmanto 72.j pantā paredzēto izņēmumu, veic 72.e panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

tās var aprēķināt tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību atbilstīgo saistību instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šie nosacījumi: i) īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads; ii) vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b)	tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, caurskatot pamatā esošo riska darījumu ar atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti minētajos indeksos.

72.i pants

Atbilstīgo saistību atskaitījums, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu G-SNI vienībās

1.   Šīs regulas 72.e. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:

a)

kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos un G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, no kuriem nevienā iestādei nav būtiska līdzdalība, pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad piemērots: i) 32. līdz 35. pants; ii) 36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz k) apakšpunkta v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu attiecībā uz tādiem atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības; iii) 44. pants un 45. pants;

b)

iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības tādu G-SNI vienību, kurās iestādei nav būtiskas līdzdalības, atbilstīgo saistību instrumentos summa, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kā arī G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ja noregulējuma vienībai nevienā no minētajām nav būtisku ieguldījumu, kopējo summu.

2.   Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajās summās un koeficienta aprēķināšanā, ko veic saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas darba dienas vai mazāk.

3.   Summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem iestādes turētajiem G-SNI vienības atbilstīgo saistību instrumentiem. Iestādes nosaka katra atbilstīgo saistību instrumenta summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:

a)	līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b)	kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs iestādes turētais atbilstīgo saistību instruments.

4.   Šīs regulas 72.e panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i), a) apakšpunkta ii) un a) apakšpunkta iii) punktā paredzētie noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības.

5.   Iestādes nosaka katra tāda atbilstīgo saistību instrumenta summu, kuram riska pakāpi nosaka saskaņā ar 4. punktu, reizinot līdzdalības apmēru, kas nepieciešams, lai tas būtu riska svērts saskaņā ar 4. punktu, ar 3. punkta b) apakšpunktā norādīto aprēķinu rezultātā iegūto proporciju.

72.j pants

Tirdzniecības portfeļa izņēmums no atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumiem

1.   Iestādes var izvēlēties neatskaitīt iepriekš noteiktu daļu no to tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos, kas kopumā, mērot uz bruto garās bāzes, ir vienāda ar vai mazāka par 5 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc 32. līdz 36. panta piemērošanas, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)	līdzdalība ir tirdzniecības portfelī;

b)	atbilstīgo saistību instrumentus netur ilgāk kā 30 darba dienas.

2.   To posteņu summai, kas netiek atskaitīti 1. punktā noteiktajā kārtībā, piemēro tirdzniecības portfelī esošo posteņu pašu kapitāla prasības.

3.   Ja saskaņā ar 1. punktu neatskaitītas līdzdalības gadījumā minētajā punktā izklāstītie nosacījumi vairs netiek ievēroti, līdzdalību atskaita saskaņā ar 72.g pantu, nepiemērojot 72.h un 72.i pantā noteiktos izņēmumus.

3. iedaļa

Pašu kapitāls un atbilstīgās saistības

72.k pants

Atbilstīgās saistības

Iestādes atbilstīgās saistības sastāv no iestādes atbilstīgo saistību pozīcijām pēc atskaitījumiem, kas minēti 72.e pantā.

72.l pants

Pašu kapitāls un atbilstīgās saistības

Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības sastāv no tās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas.

(*11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173., 12.6.2014., 149. lpp.)."

(*12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēma (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).”;"

32)

regulas Otrās daļas I sadaļas 6. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“ Vispārīgas prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgām saistībām ”;

33)

regulas 73. pantu groza šādi:

34)

regulas 75. panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Uzskata, ka 45. panta a) punktā, 59. panta a) punktā, 69. panta a) punktā un 72.h panta a) punktā minētās īso pozīciju termiņa prasības attiecībā uz turētajām pozīcijām ir ievērotas, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:”;

35)

regulas 76. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

36)

regulas 77. pantu aizstāj ar šādu:

37)

regulas 78. pantu aizstāj ar šādu:

38)

iekļauj šādu pantu:

39)

regulas 79. pantu groza šādi:

40)

aiz 79. panta iekļauj šādu pantu:

41)

regulas 80. pantu groza šādi:

42)

regulas 81. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

43)

regulas 82. pantu aizstāj ar šādu:

44)

regulas 83. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

45)

iekļauj šādu pantu:

46)

regulas 92. pantu groza šādi:

47)

iekļauj šādus pantus:

48)

regulas 94. pantu aizstāj ar šādu:

49)

Trešās daļas I sadaļas 2. nodaļu svītro;

50)

regulas 102. pantu groza šādi:

51)

regulas 103. pantu aizstāj ar šādu:

52)

regulas 104. panta 2. punktu svītro;

53)

iekļauj šādus pantus:

54)

regulas 105. pantu groza šādi:

55)

regulas 106. pantu groza šādi:

56)

regulas 107. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

57)

regulas 117. panta 2. punktu groza šādi:

58)

regulas 118. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

59)

regulas 123. pantā pievieno šādu daļu:

“Riska darījumiem, kas radušies tādu aizdevumu dēļ, ko kredītiestāde ir izsniegusi pensionāriem vai darba ņēmējiem ar beztermiņa darba līgumu pret nodrošinājumu, saskaņā ar kuru tiek veikta aizņēmēja pensijas vai algas daļas beznosacījuma pārskaitīšana uz minēto kredītiestādi, piemēro riska pakāpi 35 % apmērā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

60)

regulas 124. pantu aizstāj ar šādu:

61)

regulas 128. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

62)

regulas 132. pantu aizstāj ar šādu:

“132. pants

Pašu kapitāla prasības riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā

1.   Iestādes aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumos, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punkta pirmajā daļā minētajām pieejām, ar minēto iestāžu turēto daļu vai ieguldījumu apliecību procentuālo īpatsvaru.

2.   Ja ir izpildīti šā panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes var izmantot caurskatāmības pieeju saskaņā ar 132.a panta 1. punktu vai pilnvaru pieeju saskaņā ar 132.a panta 2. punktu.

Ievērojot 132.b panta 2. punktu, iestādes, kas neizmanto caurskatāmības pieeju vai pilnvaru pieeju, piesaista saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā riska pakāpi 1 250 % apmērā (“atkāpšanās pieeja”).

Iestādes var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, izmantojot šajā punktā minēto pieeju kombināciju, ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi minēto pieeju izmantošanai.

3.   Iestādes var noteikt riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 132.a pantā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

KIU ir kāds no turpmāk minētajiem: i) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU), ko regulē Direktīva 2009/65/EK; ii) AIF, ko pārvalda ES AIFP, kas reģistrēts saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punktu; iii) AIF, ko pārvalda ES AIFP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu; iv) AIF, ko pārvalda ārpussavienības AIFP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 37. pantu; v) ārpussavienības AIF, ko pārvalda ārpussavienības AIFP un laiž tirgū saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 42. pantu; vi) ārpussavienības AIF, kas Savienībā netiek laists tirgū un ko pārvalda ārpussavienības AIFP, kurš veic uzņēmējdarbību kādā no trešām valstīm un uz kuru attiecas deleģēts akts, kas minēts Direktīvas 2011/61/ES 67. panta 6. punktā;

b)	KIU prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā ir iekļautas: i) aktīvu kategorijas, kurās KIU ir atļauts ieguldīt, ii) ja pastāv ieguldījumu limiti – relatīvie limiti un to aprēķināšanas metodika;

c)

KIU vai KIU pārvaldes sabiedrības ziņojumi iestādei atbilst šādām prasībām: i) par KIU riska darījumiem ziņo vismaz tikpat bieži kā par iestādes riska darījumiem, ii) finanšu informācijas detalizācijas pakāpe ir pietiekama, lai iestāde varētu aprēķināt KIU riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar iestādes izvēlēto pieeju, iii) ja iestāde izmanto caurskatāmības pieeju, informāciju par pamatā esošiem riska darījumiem pārbauda neatkarīga trešā persona.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta, daudzpusējas un divpusējas attīstības bankas un citas iestādes, kas KIU veic kopīgus ieguldījumus ar daudzpusējām vai divpusējām attīstības bankām, minētā KIU riska darījumu riska svērtās vērtības var noteikt saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 132.a pantā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šā punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un ka KIU ieguldījuma pilnvarojumā paredzēts ierobežojums, proti, – attiecīgais KIU var ieguldīt tikai tādos aktīvu veidos, kas sekmē jaunattīstības valstu ilgtspējīgu attīstību.

Iestādes savai kompetentai iestādei paziņo par tiem KIU, kurām tās piemēro otrajā daļā minēto režīmu.

Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta i) punkta, gadījumos, kad iestāde riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem nosaka saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz pilnvarojumu, KIU vai KIU pārvaldes sabiedrības ziņojumu sniegšana iestādei var attiekties tikai uz KIU ieguldījumu pilnvarojumu un jebkādām izmaiņām tajā, un to var veikt tikai tad, ja iestādei pirmoreiz rodas riska darījums ar KIU un ja ir izmaiņas KIU ieguldījumu pilnvarojumā.

4.   Iestādes, kurām nav atbilstīgu datu vai informācijas, lai aprēķinātu riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem saskaņā ar 132.a pantā izklāstītajām pieejām, var izmantot trešās personas aprēķinus, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

trešā persona ir vai nu: i) KIU depozītu iestāde vai depozītu finanšu iestāde, ar noteikumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus minētajā depozītu iestādē vai depozītu finanšu iestādē; vai ii) attiecībā uz KIU, kas nav ietverti šā punkta i) apakšpunktā, – KIU pārvaldes sabiedrība, ar noteikumu, ka šī sabiedrība atbilst 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam;

b)	trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas attiecīgi 132.a panta 1., 2. vai 3. punktā;

c)	ārējais revidents ir apstiprinājis trešās personas aprēķinu pareizību.

Iestādes, kas izmanto trešo personu aprēķinus, reizina minētajos aprēķinos iegūto riska darījumu riska svērto vērtību KIU riska darījumiem ar koeficientu 1,2.

Atkāpjoties no otrās daļas, ja iestādei ir neierobežota piekļuve trešās personas veiktajiem detalizētajiem aprēķiniem, koeficientu 1,2 nepiemēro. Pēc pieprasījuma iestāde šos aprēķinus iesniedz savai kompetentajai iestādei.

5.   Ja iestāde piemēro 132.a pantā minētās pieejas, lai aprēķinātu riska darījuma riska svērto vērtību KIU (“1. līmeņa KIU”), un jebkurš no 1. līmeņa KIU pamatā esošajiem riska darījumiem ir riska darījums cita KIU (“2. līmeņa KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, riska darījuma riska svērto vērtību 2. līmeņa KIU riska darījumiem var aprēķināt, izmantojot jebkuru no šā panta 2. punktā aprakstītajām trim pieejām. Iestāde var izmantot caurskatāmības pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem 3. līmenī un jebkurā turpmākā līmenī, tikai tad, ja tā ir izmantojusi šo pieeju aprēķiniem iepriekšējā līmenī. Jebkurā citā gadījumā tā izmanto atkāpšanās pieeju.

6.   Riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem, kas aprēķināta saskaņā ar caurskatāmības pieeju un pilnvaru pieeju, kā izklāstīts 132.a panta 1. un 2. punktā, ierobežo ar minēto KIU riska darījumu riska svērto vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar atkāpšanās pieeju.

7.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, iestādes, kas piemēro caurskatāmības pieeju saskaņā ar 132.a panta 1. punktu, var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījumu vērtības minētajiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 111. pantu, ar riska pakāpi (

), kas aprēķināta saskaņā ar 132.c pantā izklāstīto formulu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	iestādes novērtē savu līdzdalību KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās sākotnējās izmaksās, savukārt KIU pamatā esošo aktīvu vērtību tās novērtē patiesajā vērtībā, ja tās piemēro caurskatāmības pieeju;

b)	izmaiņas to daļu vai ieguldījumu apliecību tirgus vērtībā, kurām vērtību iestādes novērtē sākotnējās izmaksās, nemaina ne minēto iestāžu pašu kapitāla apjomu, ne riska darījuma vērtību, kas saistīta ar minēto līdzdalību.”;

63)

regulā iekļauj šādus pantus:

132.c pants

Aprēķina procedūra ārpusbilances riska darījumiem ar KIU

1.   Iestādes aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību saviem ārpusbilances posteņiem, kurus iespējams pārvērst riska darījumos KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījumu vērtības minētajiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 111. pantu, ar šādu riska pakāpi:

a)

visiem riska darījumiem, kuriem iestādes izmanto vienu no 132.a pantā izklāstītajām pieejām: kur: = riska pakāpe; i = indekss, ar ko apzīmē KIU: RWAEi = vērtība, ko attiecībā uz KIUi aprēķina saskaņā ar 132.a pantu; = riska darījuma vērtība KIUi riska darījumiem; Ai = KIUi aktīvu uzskaites vērtība; un EQi = KIUi pašu kapitāla uzskaites vērtība;

b)	visiem citiem riska darījumiem, .

2.   Minimālās vērtības saistību riska darījuma vērtību, kas atbilst šā panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, iestādes aprēķina kā garantētās summas diskontēto pašreizējo vērtību, izmantojot diskonta faktoru bez saistību nepildīšanas riska. Minimālās vērtības saistību riska darījuma vērtību iestādes var samazināt ar jebkādiem zaudējumiem, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu atzīti attiecībā uz minimālās vērtības saistībām.

Riska darījumu riska svērtās vērtības ārpusbilances posteņu riska darījumiem, kas radušies no minimālās vērtības saistībām, kuras atbilst visiem šā panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, iestādes aprēķina, reizinot minēto riska darījumu vērtību ar kredīta pārrēķināšanas koeficientu 20 % apmērā un riska svērumu, kas atvasināts saskaņā ar 132. vai 152. pantu.

3.   Riska darījumu riska svērtās vērtības ārpusbilances posteņu riska darījumiem, kas radušies no minimālās vērtības saistībām saskaņā ar 2. punktu, iestādes nosaka, ja ir izpildīti visi turpmāk uzskaitītie nosacījumi:

a)

iestādes ārpusbilances posteņu riska darījums ir minimālās vērtības saistība tādam ieguldījumam vienas vai vairāku KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās, kurš paredz, ka iestādei ir pienākums veikt nomaksu saskaņā ar minimālās vērtības saistību tikai tad, ja pamatā esošā viena vai vairāku KIU riska darījuma tirgus vērtība ir konkrētā līgumā noteiktā laikā par vienu vai vairākiem punktiem zemāka par iepriekš noteiktu robežvērtību;

b)

KIU ir kāds no turpmāk minētajiem: i) PVKIU, kā definēts Direktīvā 2009/65/EK; vai ii) AIF, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kas iegulda tikai pārvedamos vērtspapīros vai citos Direktīvas 2009/65/EK 50. panta 1. punktā minētos likvīdos finanšu aktīvos, ja fonda pilnvaras nepieļauj sviru, kas būtu augstāka par to, kura atļauta saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 51. panta 3. punktu;

c)	pašreizējā pamatā esošā riska darījumu tirgus vērtība KIU, kuram piemēro minimālās vērtības saistību, neņemot vērā ārpusbilances minimālās vērtības saistību ietekmi, sedz vai pārsniedz robežvērtības pašreizējo vērtību, kura precizēta minimālās vērtības saistībā;

d)

ja samazinās viena vai vairāku KIU pamatā esošo riska darījumu tirgus vērtības pārākums pār minimālās vērtības saistības pašreizējo vērtību, iestāde vai cits uzņēmums, ciktāl uz to attiecas konsolidētā uzraudzība, kurai saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2002/87/EK pakļauta arī pati iestāde, var ietekmēt viena vai vairāku KIU pamatā esošo riska darījumu sastāvu vai kā citādi ierobežot turpmāka minētā pārākuma samazinājuma potenciālu;

e)	minimālās vērtības saistības galīgais tiešais vai netiešais labumguvējs parasti ir privātais klients, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 11. apakšpunktā.”;

64)

regulas 144. panta 1. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

65)

regulas 152. pantu aizstāj ar šādu:

66)

regulas 158. pantā iekļauj šādu punktu:

67)

regulas 164. pantu aizstāj ar šādu:

68)

regulas 201. panta 1. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

69)

iekļauj šādu pantu:

70)

regulas 223. pantu groza šādi:

71)

regulas 272. pantu groza šādi:

72)

regulas 273. pantu groza šādi:

73)

regulā iekļauj šādus pantus:

74)

regulas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļu aizstāj ar šādām:

“ 3. iedaļa

Standartizēta pieeja attiecībā uz darījumu partnera kredītrisku

274. pants

Riska darījuma vērtība

1.   Iestāde var aprēķināt atsevišķa riska darījuma vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī visiem darījumiem, uz ko attiecas savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)	savstarpējo prasījumu ieskaita līgums pieder kādam no savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu veidiem, kas minēti 295. pantā;

b)	kompetentās iestādes ir atzinušas savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu saskaņā ar 296. pantu;

c)	iestāde ir izpildījusi pienākumus, kas paredzēti 297. pantā attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem.

Ja nav izpildīts kāds no pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, iestāde katru darījumu uzskata par tādu, it kā tas būtu atsevišķa savstarpējo prasījumu ieskaita kopa.

2.   Saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz darījumu partnera kredītrisku iestādes savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību aprēķina šādi:

Riska darījuma vērtība = α · (RC + PFE) kur: RC = aizvietošanas vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 275. pantu; un PFE = potenciālā nākotnes riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 278. pantu; α = 1,4.

3.   Savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, uz kuru attiecas līgums par drošības rezervi, riska darījuma vērtību ierobežo ar tās pašas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību, uz ko neattiecas nekāds līgums par drošības rezervi.

4.   Ja vienai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai piemēro vairākus līgumus par drošības rezervi, iestādes piesaista katru šo līgumu par drošības rezervi darījumu grupai savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā līgumu par drošības rezervi piemēro saskaņā ar līgumu, un aprēķina riska darījuma vērtību katram no šajā grupā iekļautajiem darījumiem atsevišķi.

5.   Iestādes var noteikt riska darījumu vērtību kā nulli savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)	savstarpējo prasījumu ieskaita kopa sastāv tikai no pārdotajiem iespēju līgumiem;

b)	savstarpējo prasījumu ieskaita kopas pašreizējā tirgus vērtība visu laiku ir negatīva;

c)	visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļauto iespēju līgumu prēmijas iestāde ir saņēmusi jau iepriekš, lai nodrošinātu līgumu izpildi;

d)	uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu neattiecas neviens līgums par drošības rezervi.

6.   Savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iestādes aizvieto darījumu, kas ir nopirkto vai pārdoto dzēšanas vai pārdošanas iespēju līgumu galīga lineāra kombinācija, ar visām atsevišķajām iespējām, kas veido minēto lineāro kombināciju, ko uzskata par individuālu darījumu, aprēķinot savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību saskaņā ar šo iedaļu. Katru šādu iespēju līgumu kombināciju uzskata par individuālu darījumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā riska darījuma vērtības aprēķināšanas nolūkos ir iekļauta kombinācija.

7.   Kredītu atvasināto instrumentu darījuma, kas ir garā pozīcija pamatā esošajā instrumentā, riska darījuma maksimālo vērtību var noteikt nesamaksātās uzcenojuma summas apmērā, ar noteikumu, ka to uzskata par patstāvīgu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu, uz kuru neattiecas līgums par drošības rezervi.

275. pants

Aizvietošanas vērtība

1.   Aizvietošanas vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopām RC, uz kurām neattiecas līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

RC = max{CMV – NICA, 0}

2.   Aizvietošanas vērtību atsevišķām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

RC = max{CMV – VM – NICA, TH + MPS – NICA, 0} kur: RC = aizvietošanas vērtība; VM = attiecīgi regulāri saņemtas vai iesniegtas neto mainīgās drošības rezerves vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija, savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, lai mazinātu izmaiņas šīs savstarpējo prasījumu ieskaita kopas CMV; TH = maržinālais slieksnis, kuru piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi un kuru nesasniedzot iestāde nevar pieprasīt nodrošinājumu; un MPS = minimālā pārskaitījuma summa, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi.

3.   Aizvietošanas vērtību vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas tas pats līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

kur:

RC	=	aizvietošanas vērtība;
i	=	indekss, kas apzīmē savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, uz kurām attiecas viens līgums par drošības rezervi;
CMV i	=	savstarpējo prasījumu ieskaita kopas “i”CMV;
VMMA	=	attiecīgi regulāri saņemtā vai iesniegtā nodrošinājuma vērtības, kurai piemērota svārstīguma korekcija, summa vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, lai mazinātu izmaiņas to CMV; un
NICAMA	=	attiecīgi saņemtā vai iesniegtā nodrošinājuma vērtības, kurai piemērota svārstīguma korekcija, summa vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kas nav VMMA .

Pirmās daļas nolūkos NICAMA var aprēķināt tirdzniecības līmenī, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī vai visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu līmenī, kam piemēro līgumu par drošības rezervi, atkarībā no līmeņa, kurā piemēro līgumu par drošības rezervi.

276. pants

Nodrošinājuma atzīšana un nodrošinājumam piemērojamā procedūra

1.   Šīs iedaļas nolūkos VM, VMMA , NICA un NICAMA nodrošinājuma summas iestādes aprēķina, piemērojot visas šādas prasības:

a)	ja visi darījumi, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, pieder tirdzniecības portfelim, atzīst vienīgi to nodrošinājumu, kas ir atbilstošs saskaņā ar 197. un 299. pantu;

b)	ja savstarpējo prasījumu ieskaita kopa satur vismaz vienu darījumu, kas pieder netirdzniecības portfelim, atzīst vienīgi to nodrošinājumu, kas ir atbilstošs saskaņā ar 197. pantu;

c)	no darījumu partnera saņemtu nodrošinājumu atzīst ar pozitīvu zīmi, un nodrošinājumu, kas iesniegts darījumu partnerim, atzīst ar negatīvu zīmi;

d)	jebkura veida saņemta vai iesniegta nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, aprēķina saskaņā ar 223. pantu; minētā aprēķina nolūkā iestādes neizmanto metodi, kas izklāstīta 225. pantā;

e)	to pašu nodrošinājuma pozīciju vienlaikus neiekļauj gan VM, gan NICA;

f)	to pašu nodrošinājuma pozīciju vienlaikus neiekļauj gan VMMA , gan NICAMA ;

g)	jebkuru nodrošinājumu, kas iesniegts darījumu partnerim un ir nodalīts no minētā darījumu partnera aktīviem un minētās nodalīšanas dēļ ir neaizskarams minētā darījumu partnera saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā, neatzīst, aprēķinot NICA un NICAMA .

2.   Aprēķinot šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto iesniegto nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, iestādes 223. panta 2. punktā izklāstīto formulu aizstāj ar šādu formulu:

CVA = C · (1 + HC + Hfx) kur:   CVA = iesniegtā nodrošinājuma vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija; un   C = svārstīguma korekcija.   Hc un Hfx ir definēts saskaņā ar 223. panta 2. punktu.

3.   Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta nolūkos iestādes nosaka likvidācijas periodu, kas ir vajadzīgs, aprēķinot jebkura saņemta vai iesniegta nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, saskaņā ar kādu no šādiem laikposmiem:

a)	viens gads 275. panta 1. punktā minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām;

b)	maržinālais riska periods, kas noteikts saskaņā ar 279.c panta 1. punkta b) apakšpunktu, 275. panta 2. un 3. punktā minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām.

277. pants

Darījumu attiecināšana uz riska kategorijām

1.   Iestādes attiecina katru savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumu uz kādu no šādām riska kategorijām, lai noteiktu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālo nākotnes riska darījumu, kas minēts 278. pantā:

a)	procentu likmju risks;

b)	ārvalstu valūtas risks;

c)	kredītrisks;

d)	kapitāla vērtspapīru risks;

e)	preču risks;

f)	citi riski.

2.   Iestādes veic 1. punktā minēto attiecināšanu, pamatojoties uz atvasinātā instrumenta darījuma primāro risku raksturojošo rādītāju. Primārais risku raksturojošais rādītājs ir vienīgais būtiskais risku raksturojošais rādītājs atvasinātā instrumenta darījumam.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, iestādes attiecina atvasināta instrumenta darījumus ar vairāk nekā vienu būtisku risku raksturojošu rādītāju uz vairāk nekā vienu riska kategoriju. Ja viena šāda darījuma visi būtiskie risku raksturojošie rādītāji pieder vienai riska kategorijai, iestādēm minētais darījums uz minēto riska kategoriju ir jāattiecina tikai vienu reizi, pamatojoties uz visbūtiskāko no minētajiem risku raksturojošajiem rādītājiem. Ja viena šāda darījuma būtiskie risku raksturojošie rādītāji pieder dažādām riska kategorijām, iestādes minēto darījumu vienu reizi attiecina uz katru riska kategoriju, attiecībā uz kuru darījumam ir vismaz viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, pamatojoties uz visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju minētajā riska kategorijā.

4.   Neatkarīgi no 1., 2. un 3. punkta, kad iestādes attiecina darījumus uz 1. punktā uzskaitītajām riska kategorijām, tās piemēro šādas prasības:

a)	ja darījuma primārais risku raksturojošais rādītājs vai 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir inflācijas mainīgais lielums, iestādes attiecina darījumu uz procentu likmju riska kategoriju;

b)	ja darījuma primārais risku raksturojošais rādītājs vai 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir mainīgais lielums attiecībā uz klimatu, iestādes attiecina darījumu uz preču riska kategoriju.

5.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)	metodi, ar ko var apzināt darījumus, kuriem ir tikai viens būtisks risku raksturojošs rādītājs;

b)	metodi, ar ko var apzināt darījumus, kuriem ir vairāk nekā viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, un ar ko var apzināt visbūtiskāko no šiem risku raksturojošajiem rādītājiem 3. punkta nolūkos.

EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

277.a pants

Riska ierobežošanas kopas

1.   Iestādes izveido attiecīgas riska ierobežošanas kopas katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska kategorijai un piesaista katru darījumu minētajām riska ierobežošanas kopām šādi:

a)

darījumus, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja tās primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir izteikts tajā pašā valūtā;

b)

darījumus, kas attiecināti uz ārvalstu valūtas riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja tās primārā risku raksturojošā rādītāja vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošā rādītāja konkrētajā riska kategorijā pamatā ir tas pats valūtas pāris;

c)	visus darījumus, kas attiecināti uz kredītriska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai;

d)	visus darījumus, kas attiecināti uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai;

e)

darījumus, kas attiecināti uz preču riska kategoriju, piesaista vienai no šādām riska ierobežošanas kopām, pamatojoties uz to primārā risku raksturojošā rādītāja vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošā rādītāja konkrētajā riska kategorijā būtību: i) enerģija; ii) metāli; iii) lauksaimniecības preces; iv) citas preces; v) klimatiskie apstākļi;

f)	darījumus, kas attiecināti uz citu risku kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir identisks.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos darījumus, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kam inflācijas mainīgais lielums ir primārais risku raksturojošais rādītājs, piesaista atsevišķām riska ierobežošanas kopām, kas nav tās riska ierobežošanas kopas, kuras izveidotas darījumiem, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kurai inflācijas mainīgais lielums nav primārais risku raksturojošais rādītājs. Minētos darījumus piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir izteikts tai pašā valūtā.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta prasībām, iestādes izveido atsevišķas individuālas riska ierobežošanas kopas katrā riska kategorijā šādiem darījumiem:

a)

darījumiem, kuru primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir vai nu tirgus izraisīts risku raksturojoša rādītāja svārstīgums, vai tā īstenots svārstīgums, vai korelācija starp diviem risku raksturojošiem rādītājiem;

b)

darījumiem, kuru primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir starpība starp diviem risku raksturojošiem rādītājiem, kas attiecināti uz to pašu riska kategoriju, vai darījumiem, kuri sastāv no divām maksājuma pozīcijām, kas izteiktas tai pašā valūtā, un kuru risku raksturojošais rādītājs no tās pašas primārā risku raksturojošā rādītāja riska kategorijas ir iekļauts otrā maksājuma pozīcijā, nevis tajā, kas satur primāro risku raksturojošo rādītāju.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir identisks.

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja risku raksturojošo rādītāju pāris minētajos darījumos, kā tajā minēts, ir identisks un abi risku raksturojošie rādītāji šajā pārī ir pozitīvi korelēti. Pretējā gadījumā iestādes piesaista pirmās daļas b) apakšpunktā minētos darījumus vienai no riska ierobežošanas kopām, kas izveidotas saskaņā ar 1. punktu, pamatojoties tikai uz vienu no diviem risku raksturojošajiem rādītājiem, kas minēti pirmās daļas b) apakšpunktā.

3.   Iestādes pēc kompetento iestāžu pieprasījuma dara pieejamu riska ierobežošanas kopu skaitu, kas izveidots saskaņā ar šā panta 2. punktu katrai riska kategorijai, kā arī primāro risku raksturojošo rādītāju vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju konkrētajā riska kategorijā, vai risku raksturojošo rādītāju pāri katrā no šīm riska ierobežošanas kopām un darījumu skaitu katrā no šīm riska ierobežošanas kopām.

278. pants

Potenciālais nākotnes riska darījums

1.   Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālo nākotnes riska darījumu iestādes aprēķina šādi:

kur:

PFE	=	potenciālais nākotnes riska darījums;
a	=	indekss, kas apzīmē riska kategorijas, kuras iekļautas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālā nākotnes riska darījuma aprēķinos;
papildinājums(a)	=	papildinājums riska kategorijai “a”, kas aprēķināts saskaņā ar attiecīgi 280.a–280.f pantu; un
reizinātājs	=	reizināšanas indekss, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punktā minēto formulu.

Šā aprēķina nolūkos iestādes iekļauj attiecīgās riska kategorijas papildinājumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālā nākotnes riska darījuma aprēķinos, ja vismaz viens šīs savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījums ir attiecināts uz minēto riska kategoriju.

2.   Vairāku savstarpējo prasījumu ieskaita kopu potenciālo nākotnes riska darījumu, uz ko attiecas viens līgums par drošības rezervi, kā minēts 275. panta 3. punktā, aprēķina kā visu attiecīgo individuālo savstarpējo prasījumu ieskaita kopu potenciālo nākotnes riska darījumu summu, it kā uz tām neattiektos nekāda veida līgums par drošības rezervi.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkā reizinātāju aprēķina šādi:

Reizinātājs =		1 ja z ≥ 0
		ja

kur:

Minimumsm = 5 %; un

y = 2 · (1 – minimumsm) · Σa papildinājums(a)

z =		CMV – NICA riska ierobežošanas kopām,kas minētas 275. panta 1. punktā
		CMV – VM – NICA riska ierobežošanas kopām,kas minētas 275. panta 2. punktā
		CMV i – NICA i riska ierobežošanas kopām,kas minētas 275. panta 3. punktā

NICA i

=

neto neatkarīga nodrošinājuma summa, kas aprēķināta tikai darījumiem, kuri iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā “i”. NICA i aprēķina tirdzniecības līmenī vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī – atkarībā no līguma par drošības rezervi.

279. pants

Riska pozīcijas aprēķins

Lai aprēķinātu riska kategorijas papildinājumus, kas minēti 280.a–280.f pantā, iestādes katra darījuma riska pozīciju savstarpējo prasījumu ieskaita kopā aprēķina šādi:

Riska pozīcija = δ · KoriģNos · TF kur: δ = darījuma uzraudzības delta rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar 279.a pantā iekļauto formulu; KoriģNos = darījuma koriģētā nosacītā summa, kas aprēķināta saskaņā ar 279.b pantu; un TF = darījuma termiņa faktors, kas aprēķināts saskaņā ar 279.c pantā iekļauto formulu.

279.a pants

Uzraudzības delta rādītājs

1.   Uzraudzības delta rādītāju iestādes aprēķina šādi:

a)

attiecībā uz pirkšanas un pārdošanas iespēju līgumiem, kas šīs iespējas pircējam dod tiesības pirkt vai pārdot pamatā esošu instrumentu par pozitīvu cenu vienā datumā vai vairākos datumos nākotnē, izņemot gadījumus, kad minētās iespējas ir attiecinātas uz procentu likmju riska kategoriju, iestādes izmanto šādu formulu: kur: δ = uzraudzības delta rādītājs; zīme = – 1, ja darījums ir pārdota pirkšanas iespēja vai nopirkta pārdošanas iespēja; zīme = + 1, ja darījums ir nopirkta pirkšanas iespēja vai pārdota pārdošanas iespēja; veids = – 1, ja darījums ir pārdošanas iespēja; veids = + 1, ja darījums ir pirkšanas iespēja; N(x) = standartizēta normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīva sadalījuma funkcija, t. i., varbūtība, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks vai vienāds ar “x”; P = iespējas līguma pamatā esošā instrumenta tūlītēja vai nākotnes cena; iespējas līgumiem, kuru naudas plūsma ir atkarīga no pamatā esošā instrumenta cenas vidējās vērtības, P ir vienāds ar vidējo vērtību aprēķina datumā; K = iespējas līguma norunas cena; T = iespējas līguma beigu termiņš; iespējas līgumiem, kurus var īstenot tikai vienā datumā nākotnē, beigu termiņš ir vienāds ar minēto datumu; iespējas līgumiem, kurus var īstenot vairākos datumos nākotnē, beigu termiņš ir vienāds ar pēdējo no minētajiem datumiem; beigu termiņu izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem; un σ = iespējas līguma uzraudzības svārstīgums, kas noteikts saskaņā ar 1. tabulu, pamatojoties uz darījuma riska kategoriju un iespējas līguma pamatā esošā instrumenta būtību. 1. tabula Riska kategorija Pamatā esošais instruments Uzraudzības svārstīgums Ārvalstu valūta Visi 15 % Kredīts Ar vienu parādnieku saistīts instruments 100 % Ar vairākiem parādniekiem saistīts instruments 80 % Pašu kapitāls Ar vienu parādnieku saistīts instruments 120 % Ar vairākiem parādniekiem saistīts instruments 75 % Preces Elektrība 150 % Citas preces (izņemot elektrību) 70 % Citi Visi 150 % Iestādes, kas izmanto iespējas līguma pamatā esošā instrumenta darījuma nākotnes cenu, nodrošina, ka: i) darījuma nākotnes cena atbilst iespējas līguma pazīmēm; ii) darījuma nākotnes cenu aprēķina, izmantojot attiecīgu procentu likmi, kas ir dominējoša pārskata sniegšanas datumā; iii) darījuma nākotnes cenā ir integrētas pamatā esošā instrumenta paredzamās naudas plūsmas pirms iespējas līguma beigu termiņa;

b)

attiecībā uz sintētiskās vērtspapīrošanas laidieniem un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasināto instrumentu iestādes izmanto šādu formulu: kur: zīme =   + 1 ja kredītaizsardzība ir iegūta ar darījumu – 1 ja kredītaizsardzība ir nodrošināta ar darījumu) A = laidiena pievienošanas punkts; n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasināto instrumentu darījumam, balstoties uz atsauces vienībām, k, A = (n – 1)/k; un D = laidiena atvienojuma punkts; n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasināto instrumentu darījumam, balstoties uz atsauces vienībām k, D = n/k;

c)

attiecībā uz darījumiem, kas nav minēti a) vai b) apakšpunktā, iestādes izmanto šādu uzraudzības delta rādītāju: δ =   + 1 ja darījums ir garā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā vai visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā – 1 ja darījums ir īsā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā vai visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā

2.   Šīs iedaļas nolūkos garā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā nozīmē, ka minētā darījuma tirgus vērtība palielinās, kad palielinās minētā risku raksturojošā rādītāja vērtība, un īsā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā nozīmē, ka minētā darījuma tirgus vērtība samazinās, kad palielinās minētā risku raksturojošā rādītāja vērtība.

3.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

saskaņā ar starptautiskajām regulatīvajām norisēm formulu, ko iestādes izmanto, lai aprēķinātu pirkšanas un pārdošanas iespēju līgumu uzraudzības delta rādītāju, kas attiecināts uz procentu likmju riska kategoriju, kura salīdzināma ar tirgus apstākļiem, kuros procentu likmes var būt negatīvas, kā arī uzraudzības svārstīgumu, kas ir piemērots minētajai formulai;

b)	metodi, ar ko var noteikt, vai darījums ir garā vai īsā pozīcija primārā risku raksturojošā rādītājā vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā.

EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

279.b pants

Koriģētā nosacītā summa

1.   Koriģēto nosacīto summu iestādes aprēķina šādi:

a)

darījumiem, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju vai kredītriska kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina kā rezultātu, ko veido atvasinātā instrumenta līguma nosacītā summa un uzraudzības ilguma koeficients, ko aprēķina šādi: kur: R = uzraudzības diskonta likme; R = 5 %; S = laikposms no darījuma sākuma datuma līdz pārskata sniegšanas datumam, ko izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem; un E = laikposms no darījuma beigu datuma līdz pārskata sniegšanas datumam, ko izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem. Darījuma sākuma datums ir visagrākais datums, kurā vismaz saskaņā ar darījumu līguma maksājums iestādei vai no iestādes tiek vai nu noteikts, vai veikta tā apmaiņa, izņemot maksājumus, kas saistīti ar nodrošinājuma apmaiņu līgumā par drošības rezervi. Ja pārskata sniegšanas datumā darījumā jau ir noteikti vai veikti maksājumi, darījuma sākuma datums ir vienāds ar nulli. Ja darījums ietver vienu vai vairākus ar līgumu noteiktus nākotnes datumus, kuros iestāde vai darījumu partneris var nolemt izbeigt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa, tad darījuma sākuma datums ir vienāds ar agrāko no turpmāk minētā: i) datums vai agrākais no vairākiem nākotnes datumiem, kuros iestāde vai darījumu partneris var nolemt izbeigt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa; ii) datums, kurā darījumā sāk noteikt vai veikt maksājumus, izņemot maksājumus, kas saistīti ar nodrošinājuma maiņu līgumā par drošības rezervi. Ja darījumam kā pamatā esošs instruments, kas var izraisīt līgumiskus pienākumus papildus darījuma pienākumiem, ir finanšu instruments, tad darījuma sākuma datumu nosaka, pamatojoties uz visagrāko datumu, kad darījuma pamatā esošais instruments sāk noteikt vai veikt maksājumus. Darījuma beigu datums ir vēlākais datums, kurā saskaņā ar darījumu notiek vai var notikt apmaiņa ar līguma maksājumu iestādei vai no iestādes. Ja darījumam kā pamatā esošs instruments, kas var izraisīt līgumiskus pienākumus papildus darījuma pienākumiem, ir finanšu instruments, tad darījuma beigu datumu nosaka, pamatojoties uz darījuma pamatā esošā instrumenta pēdējo līguma maksājumu. Ja darījums ir strukturēts tā, lai atlikušo riska darījumu nokārtotu norādītos maksājumu datumos, un ja noteikumi tiek pielāgoti tā, ka darījuma tirgus vērtība minētajos norādītajos datumos ir nulle, tad atlikušo riska darījumu nokārtošanu minētajos norādītajos datumos uzskata par šā paša darījuma līguma maksājumu;

b)

darījumiem, kas attiecināti uz ārvalstu valūtas riska kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina šādi: i) ja darījums sastāv no vienas maksājuma pozīcijas, koriģētā nosacītā summa ir atvasinātā instrumenta līguma nosacītā summa; ii) ja darījums sastāv no divām maksājuma pozīcijām un vienas maksājuma pozīcijas nosacītā summa ir izteikta iestādes pārskata sniegšanas valūtā, koriģētā nosacītā summa ir otras maksājuma pozīcijas nosacītā summa; iii) ja darījums sastāv no divām maksājuma pozīcijām un katras maksājuma pozīcijas nosacītā summa ir izteikta valūtā, kas nav iestādes pārskata sniegšanas valūta, koriģētā nosacītā summa ir lielākā no abu maksājuma pozīciju nosacītajām summām pēc tam, kad minētās summas ir konvertētas iestādes pārskata sniegšanas valūtā pēc dominējošā tūlītējā maiņas kursa;

c)

darījumiem, kas attiecināti uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju vai preču riska kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina kā rezultātu, ko veido darījuma pamatā esošā instrumenta vienas vienības tirgus cena un vienību skaits šajā pamatā esošajā instrumentā, kas norādīts darījumā; ja darījums, kas attiecināts uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju vai preču riska kategoriju, līgumā ir izteikts kā nosacīta summa, iestādes kā koriģētu nosacīto summu izmanto darījuma nosacīto summu, nevis vienību skaitu pamatā esošajā instrumentā;

d)	darījumiem, kas attiecināti uz citu risku kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina, pamatojoties uz vispiemērotāko metodi no a, b) un c) apakšpunktā izklāstītajām metodēm – atkarībā no darījuma pamatā esošā instrumenta būtības un pazīmēm.

2.   Iestādes nosaka nosacīto summu vai vienību skaitu pamatā esošajā instrumentā nolūkā aprēķināt darījuma koriģēto nosacīto summu, kas minēta 1. punktā, šādi:

a)

ja darījuma nosacītā summa vai pamatā esošā instrumenta vienību skaits nav noteikts līdz tā līgumā noteiktajam termiņam: i) deterministiskām nosacītām summām un pamatā esošā instrumenta vienību skaitam nosacītā summa ir svērtais vidējais lielums no visām attiecīgi nosacīto summu vai pamatā esošā instrumenta vienību skaita deterministiskajām vērtībām līdz darījuma līgumā noteiktajam termiņam, ja pakāpes ir tā laikposma proporcionālais īpatsvars, kurā piemēro katru nosacītās summas vērtību; ii) stohastiskām nosacītām summām un pamatā esošā instrumenta vienību skaitam nosacītā summa ir summa, kas noteikta, iekļaujot pašreizējās tirgus vērtības formulā nākotnes tirgus vērtību aprēķināšanai;

b)	līgumiem ar vairākām nosacītās summas apmaiņām nosacīto summu reizina ar to atlikušo maksājumu skaitu, kuri vēl jāveic saskaņā ar līgumiem;

c)	līgumiem, kas paredz naudas plūsmas maksājumu reizināšanu vai atvasinātā instrumenta līguma pamatā esošo instrumentu reizināšanu, iestāde nosacīto summu koriģē, lai ņemtu vērā šīs reizināšanas ietekmi uz minēto līgumu riska struktūru.

3.   Iestādes konvertē darījuma koriģēto nosacīto summu savā pārskata sniegšanas valūtā pēc dominējošā tūlītējā maiņas kursa, ja koriģēto nosacīto summu aprēķina saskaņā ar šo pantu no līgumā noteiktās nosacītās summas vai pamatā esošā instrumenta vienību skaita tirgus cenas, kas izteikta citā valūtā.

279.c pants

Termiņa faktors

1.   Iestādes termiņa faktoru aprēķina šādi:

a)

darījumiem, kas iekļauti 275. panta 1. punktā minēto savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, iestādes izmanto šādu formulu: kur: TM = termiņa faktors; M = darījuma atlikušais termiņš, kas vienāds ar laikposmu, kāds nepieciešams visu darījuma līgumisko pienākumu izbeigšanai; minētajā nolūkā jebkuru atvasināta instrumenta līguma izvēles iespēju uzskata par līgumisku pienākumu; atlikušo termiņu izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem; ja darījumam ir vēl viens atvasināta instrumenta līgums kā pamatā esošs instruments, kas var radīt līgumiskus papildu pienākumus, papildus šā darījuma līgumiskajiem pienākumiem, darījuma atlikušais termiņš ir vienāds ar laikposmu, kāds nepieciešams visu šā pamatā esošā instrumenta līgumisko pienākumu izbeigšanai; ja darījums ir strukturēts tā, lai atlikušos riska darījumus nokārtotu norādītos maksājumu datumos, un ja noteikumi tiek pielāgoti tā, ka darījuma tirgus vērtība šajos norādītajos datumos ir nulle, tad darījuma atlikušais termiņš ir vienāds ar laikposmu līdz datumam, kad tiks izdarīta nākošā pielāgošana; un viens uzņēmējdarbības gads = viens gads, kas izteikts darba dienās, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem;

b)

darījumiem, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, kā norādīts 275. panta 2. un 3. punktā, termiņa faktoru definē kā: kur: TM = termiņa faktors; MRP = savstarpējo prasījumu ieskaita kopas maržinālais riska periods, kas noteikts saskaņā ar 285. panta 2.–5. punktu; un 1 uzņēmējd.gads = viens gads, kas izteikts darba dienās, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem. Nosakot maržinālo riska periodu darījumiem starp klientu un tīrvērtes dalībnieku, iestāde, kas darbojas vai nu kā klients, vai kā tīrvērtes dalībnieks, aizstāj minimālo periodu, kas noteikts 285. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ar piecām darba dienām.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos atlikušais termiņš ir vienāds ar laikposmu līdz datumam, kad tiks izdarīta nākošā pielāgošana darījumiem, kas strukturēti tā, lai nokārtotu atlikušos riska darījumus pēc norādītajiem maksājumu datumiem, un ja termiņi tiek pielāgoti tā, lai norādītajos maksājumu datumos līguma tirgus vērtība būtu nulle.

280. pants

Riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients

Lai aprēķinātu riska ierobežošanas kopas papildinājumu, kā minēts 280.a–280.f pantā, riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients “є” ir šāds:

є =		1 riska ierobežošanas kopām,kas noteiktas saskaņā ar 277.a panta 1. punktu
		5 riska ierobežošanas kopām,kas noteiktas saskaņā ar 277.a panta 2. punkta a) apakšpunktu
		0,5 riska ierobežošanas kopām,kas noteiktas saskaņā ar 277.a panta 2. punkta b) apakšpunktu

280.a pants

Procentu likmju riska kategorijas papildinājums

1.   Šīs regulas 278. panta nolūkos iestādes procentu likmju riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:

kur:

PapildinājumsPL	=	procentu likmju riska kategorijas papildinājums;
j	=	indekss, kas apzīmē visas procentu likmju riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un
	=	procentu likmju riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu.

2.   Iestādes procentu likmju riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājumu aprēķina šādi:

kur:

єj	=	riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar piemērojamo vērtību, kura norādīta 280. pantā;
UFPL	=	uzraudzības faktors procentu likmju riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 0,5 %; un
	=	riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punktu.

3.   Lai aprēķinātu riska ierobežošanas kopas “j” faktisko nosacīto summu, iestādes katru šīs riska ierobežošanas kopas darījumu vispirms attiecina uz attiecīgo kopu 2. tabulā. Iestādes to dara, pamatojoties uz katra darījuma beigu datumu, kas noteikts saskaņā ar 279.b panta 1. punkta a) apakšpunktu:

2. tabula

Kopa	Beigu datums (gados)
1	>0 un <=1
2	>1 un <=5
3	> 5

Pēc tam iestādes aprēķina riska ierobežošanas kopas “j” faktisko nosacīto summu saskaņā ar šādu formulu:

kur:

	=	riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa; un
Dj,k	=	riska ierobežošanas kopas “j” kopas “k” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

kur:

l

=

indekss, kas apzīmē riska pozīciju.

280.b pants

Ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājums

1.   Šīs regulas 278. panta nolūkos iestādes ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:

kur:

PapildinājumsĀV	=	ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājums;
j	=	indekss, kas apzīmē ārvalstu valūtas riska ierobežošanas kopas, kuras izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un
	=	ārvalstu valūtu riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu.

2.   Ārvalstu valūtas riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājumu iestādes aprēķina šādi:

kur:

єj	=	riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu;
UFĀV	=	uzraudzības faktors ārvalstu valūtas riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 4 %;
	=	riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

kur:

l

=

indekss, kas apzīmē riska pozīciju.

280.c pants

Kredītriska kategorijas papildinājums

1.   Šā panta 2. punkta nolūkos iestādes izveido attiecīgas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kredīta atsauces vienības saskaņā ar turpmāk minēto:

a)

vienu kredīta atsauces vienību izveido katram atsauces parāda instrumenta emitentam, un tā ir pamatā ar vienu parādnieku saistītam darījumam, kas piesaistīts kredītriska kategorijai; ar vienu parādnieku saistītus darījumus piesaista tai pašai kredīta atsauces vienībai tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošo atsauces parāda instrumentu ir emitējis tas pats emitents;

b)

vienu kredīta atsauces vienību izveido katrai atsauces parāda instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kredītu atvasināto instrumentu grupai, un tā ir pamatā ar vairākiem parādniekiem saistītam darījumam, kas piesaistīts kredītriska kategorijai; ar vairākiem parādniekiem saistītus darījumus piesaista tai pašai kredīta atsauces vienībai tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošo atsauces parāda instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kredītu atvasināto instrumentu grupai ir tās pašas sastāvdaļas.

2.   Šīs regulas 278. panta nolūkos iestāde kredītriska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:

kur:

PapildinājumsKredīts	=	kredītriska kategorijas papildinājums;
j	=	indekss, kas apzīmē visas kredītriska riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta c) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un
	=	kredītriska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punktu.

3.   Iestādes kredītriska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” aprēķina šādi:

kur:

	=	kredītriska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”;
єj	=	riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu;
k	=	indekss, kas apzīmē saskaņā ar 1. punktu izveidotās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kredīta atsauces vienības;
	=	kredīta atsauces vienības “k” korelācijas faktors; ja kredīta atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, . Ja kredīta atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ; un
Papildinājums(Vienībak)	=	kredīta atsauces vienības “k” papildinājums, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu.

4.   Papildinājumu kredīta atsauces vienībai “k” iestādes aprēķina šādi:

kur:

=

kredīta atsauces vienības “k” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi: kur: l = indekss, kas apzīmē riska pozīciju; un = uzraudzības faktors, ko piemēro kredīta atsauces vienībai “k” un kas aprēķināts saskaņā ar 5. punktu.

5.   Uzraudzības faktoru, ko piemēro kredīta atsauces vienībai “k”, iestādes aprēķina šādi:

a)

attiecībā uz kredīta atsauces vienību “k”, kas izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, attiecina uz vienu no sešiem uzraudzības faktoriem, kas iekļauti šā punkta 3. tabulā, pamatojoties uz attiecīgā individuālā emitenta ārējo kredītnovērtējumu, ko veic norīkota ĀKNI; individuālam emitentam, kam nav pieejams norīkotās ĀKNI veikts kredītnovērtējums: i) iestāde, izmantojot 3. nodaļā minēto pieeju, attiecina individuālā emitenta iekšējo reitingu uz vienu no ārējiem kredītnovērtējumiem; ii) iestāde, izmantojot 2. nodaļā minēto pieeju, minētajai kredīta atsauces vienībai piesaista ; tomēr, ja iestāde piemēro 128. pantu, lai noteiktu riska pakāpi darījuma partnera kredītriska riska darījumiem ar minēto individuālo emitentu, minētajai kredīta atsauces vienībai piesaista ;

b)

kredīta atsauces vienībai “k”, kas izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu: i) ja riska pozīcija “l”, kas piesaistīta kredīta atsauces vienībai “k”, ir kredīta indekss, kas kotēts atzītā biržā, attiecina uz vienu no diviem uzraudzības faktoriem, kas minēti šā punkta 4. tabulā, pamatojoties uz tā atsevišķo sastāvdaļu vairākuma kredītkvalitāti; ii) ja riska pozīcija “l”, kas piesaistīta kredīta atsauces vienībai “k”, nav minēta šā punkta i) apakšpunktā, ir svērtais vidējais lielums uzraudzības faktoriem, kas attiecināti uz katru sastāvdaļu saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktā izklāstīto metodi, ja pakāpes ir noteiktas proporcionāli minētās pozīcijas sastāvdaļu nosacītajai summai. 3. tabula Kredītkvalitātes pakāpe Uzraudzības faktors ar vienu parādnieku saistītiem darījumiem 1 0,38 % 2 0,42 % 3 0,54 % 4 1,06 % 5 1,6 % 6 6,0 % 4. tabula Dominējošā kredītkvalitāte Uzraudzības faktors biržā kotētiem indeksiem Ieguldījumu kategorija 0,38 % Neieguldījumu kategorija 1,06 %

280.d pants

Kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājums

1.   Šā panta 2. punkta nolūkos iestādes izveido attiecīgas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kapitāla vērtspapīru atsauces vienības saskaņā ar turpmāk minēto:

a)

vienu kapitāla vērtspapīru atsauces vienību izveido katram atsauces kapitāla vērtspapīru instrumenta emitentam, un tā ir pamatā ar vienu parādnieku saistītam darījumam, kas piesaistīts kapitāla vērtspapīru riska kategorijai; ar vienu parādnieku saistītus darījumus piesaista tai pašai kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošo atsauces kapitāla vērtspapīru instrumentu ir emitējis tas pats emitents;

b)

vienu kapitāla vērtspapīru atsauces vienību izveido katrai atsauces kapitāla vērtspapīru instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu grupai, un tā ir pamatā ar vairākiem parādniekiem saistītam darījumam, kas piesaistīts kapitāla vērtspapīru riska kategorijai; ar vairākiem parādniekiem saistītus darījumus piesaista tai pašai kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošo atsauces kapitāla vērtspapīru instrumentu vai attiecīgi ar vienu parādnieku saistītu kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu grupai ir tās pašas sastāvdaļas.

2.   Šī regulas 278. panta nolūkā kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai iestādes aprēķina šādi:

kur:

PapildinājumsKapitāla vērtsp.	=	kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājums;
j	=	indekss, kas apzīmē visas kapitāla vērtspapīru riska riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta d) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un
	=	kapitāla vērtspapīru riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punktu.

3.   Kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” iestādes aprēķina šādi:

kur:

	=	kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”;
єj	=	riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu;
k	=	indekss, kas apzīmē saskaņā ar 1. punktu izveidotās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kapitāla vērtspapīru atsauces vienības;
	=	kapitāla vērtspapīru atsauces vienības “k” korelācijas faktors; ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, ; ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ; un
Papildinājums(Vienībak)	=	kapitāla vērtspapīru atsauces vienības “k” papildinājums, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu.

4.   Papildinājumu kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai “k” iestādes aprēķina šādi:

kur:

Papildinājums(Vienībak)	=	papildinājums kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai “k”;
	=	uzraudzības faktors, ko piemēro kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai “k”; ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, ; ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ; un
	=	kapitāla vērtspapīru atsauces vienības “k” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi: kur: l = indekss, kas apzīmē riska pozīciju.

280.e pants

Preču riska kategorijas papildinājums

1.   Šīs regulas 278. panta nolūkos iestādes preču riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:

kur:

PapildinājumsPreces	=	preču riska kategorijas papildinājums;
j	=	indekss, kas apzīmē preču riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta e) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un
	=	preču riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 4. punktu.

2.   Lai aprēķinātu preču riska ierobežošanas kopas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar 4. punktu, iestādes izveido attiecīgus preču atsauces veidus katrai riska ierobežošanas kopai. Preču atvasināto instrumentu darījumus piesaista tam pašam preču atsauces veidam tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošajam preču instrumentam ir tāda pati būtība, neatkarīgi no preču instrumenta piegādes vietas un kvalitātes.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentās iestādes var pieprasīt iestādei, kas ir ievērojami pakļauta dažādu tādu pozīciju bāzes riskam, kurām ir tāda pati būtība, kā minēts 2. punktā, izveidot preču atsauces veidus minētajām pozīcijām, izmantojot vairākas pazīmes, nevis tikai pamatā esošā preču instrumenta būtību. Šādā situācijā preču atvasināto instrumentu darījumus piesaista tam pašam preču atsauces veidam tikai tad, ja tiem piemīt minētās kopīgās pazīmes.

4.   Preču riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” iestādes aprēķina šādi:

kur:

	=	preču riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j”;
єj	=	riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu;
ρPreces	=	korelācijas koeficients preču riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 40 %;
k	=	indekss, kas apzīmē saskaņā ar 2. punktu izveidotos savstarpējo prasījumu ieskaita kopas preču atsauces veidus; un
	=	preču atsauces veida “k” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 5. punktu.

5.   Papildinājumu preču atsauces veidam “k” iestādes aprēķina šādi:

kur:

	=	papildinājums preču atsauces veidam “k”;
	=	uzraudzības faktors, ko piemēro preču atsauces veidam “k”; ja preču atsauces veids “k” atbilst darījumiem, kas piesaistīti 277.a panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā minētajai riska ierobežošanas kopai, izņemot darījumus, kas attiecas uz elektrību, ; darījumiem, kas attiecas uz elektrību, ; un
	=	preču atsauces veida “k” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi: kur: l = indekss, kas apzīmē riska pozīciju.

280.f pants

Citu risku kategorijas papildinājums

1.   Šīs regulas 278. panta nolūkos citu risku kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai iestādes aprēķina šādi:

kur:

PapildinājumsCiti	=	citu risku kategorijas papildinājums;
j	=	indekss, kas apzīmē citu risku riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta f) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un
	=	citu risku kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu.

2.   Citu risku kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” iestādes aprēķina šādi:

kur:

	=	citu risku kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j”;
єj	=	riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu; un
UFCiti	=	uzraudzības faktors citu risku kategorijai, kura vērtība vienāda ar 8 %;
	=	riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi: kur: l = indekss, kas apzīmē riska pozīciju.