5.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/3

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/912

(2019. gada 28. maijs),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 650/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tās informācijas formātu, struktūru, satura uzskaitījumu un ikgadējās publicēšanas datumu, kura kompetentajām iestādēm jāizpauž saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (1), un jo īpaši ņemot vērā tās 143. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 650/2014 (2) ir noteikts tās informācijas formāts, struktūra, satura uzskaitījums un ikgadējās publicēšanas datums, kas kompetentajām iestādēm jāpublicē saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 143. pantu. Informācija, kas kompetentajām iestādēm ir jāpublicē saskaņā ar minēto īstenošanas regulu, tagad būtu jāatjaunina, lai panāktu konsekvenci ar izmaiņām, kas veiktas iestāžu uzraudzības sistēmā.

(2)

Ir svarīgi, lai kompetento iestāžu publicētā informācija būtu kvalitatīva un viegli salīdzināma. Tāpēc būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 650/2014 5. pants, lai precizētu, ka kompetentajām iestādēm būtu jāvāc tikai apkopotie statistikas dati no iestādēm, kas ir to uzraudzībā, un jāprecizē, par kuru laikposmu dati ir jāziņo.

(3)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 650/2014 I pielikumā ir noteiktas veidnes informācijas publicēšanai par katrā dalībvalstī pieņemtajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un vispārējām norādēm. Minētais pielikums būtu jāgroza, lai sniegtu noderīgāku un būtiskāku informāciju par to, kā kompetentās iestādes veic uzraudzību to jurisdikcijā.

(4)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 650/2014 II pielikumā ir noteiktas veidnes informācijas publicēšanai par katrā dalībvalstī pieejamajām iespējām un rīcības brīvību. Minētais pielikums būtu jāgroza, lai ietvertu papildu iespējas un rīcības brīvību, kas izriet no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 (3). Tas būtu arī jāgroza, lai ļautu nošķirt šo iespēju un rīcības brīvības pagaidu vai pastāvīgo raksturu un ļautu nošķirt šo iespēju un rīcības brīvības piemērošanu kredītiestādēm, no vienas puses, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, no otras puses.

(5)	EBI pamatnostādnes par uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP) (4) būtu jāīsteno pārredzamākā veidā. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) Nr. 650/2014 III pielikums būtu jāgroza, lai iekļautu aprakstu par uzraudzības pieeju iekšējam likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesam (ILPNP).

(6)

Būtu jāizvairās no pārklāšanās un jāuzlabo kompetento iestāžu publicēto apkopoto statistikas datu salīdzināmība. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) Nr. 650/2014 IV pielikums būtu jāgroza, lai ņemtu vērā prudenciālās konsolidācijas līmeni, ko iestādes piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (5) Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

(7)	Lai uzlabotu publicētās informācijas kvalitāti un ļautu labāk salīdzināt minēto informāciju, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 650/2014 pielikumos noteiktajās veidnēs būtu jāiekļauj detalizētas norādes un instrukcijas.

(8)	Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(9)

EBI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanās par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (6) 37. pantu.

(10)	Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 650/2014 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 650/2014 groza šādi:

regulas 5. pantā otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:

“Kompetentās iestādes minētās direktīvas 143. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto informāciju atjaunina katru gadu līdz 31. jūlijam. Minētā informācija attiecas uz iepriekšējo kalendāro gadu.

Kompetentās iestādes regulāri un jebkurā gadījumā līdz katra gada 31. jūlijam atjaunina minētās direktīvas 143. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minēto informāciju attiecībā uz iestādēm, kurām piemēro to prudenciālo uzraudzību, ja vien pēdējā publicētā informācija nav mainījusies.”;

2)	I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

3)	II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

4)	III pielikumu aizstāj ar šās regulas III pielikuma tekstu;

5)	IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas IV pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 28. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 4. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 650/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tās informācijas formātu, struktūru, satura uzskaitījumu un ikgadējās publicēšanas datumu, kura kompetentajām iestādēm jāizpauž saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (OV L 185, 25.6.2014., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).

(4) 2014. gada 19. decembra Pamatnostādnes par kopējām procedūrām un metodoloģiju attiecībā uz uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP), EBA/GL/2014/13.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.)

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

I PIELIKUMS

NOTEIKUMI UN NORĀDES

Veidņu saraksts

1. daļa	Direktīvas 2013/36/ES transponēšana
2. daļa	Modeļa apstiprināšana
3. daļa	Specializētās kreditēšanas riska darījumi
4. daļa	Kredītriska mazināšana
5. daļa	Informācijas atklāšanas īpašas prasības, ko piemēro iestādēm
6. daļa	Atbrīvojumi no prudenciālo prasību piemērošanas
7. daļa	Būtiska līdzdalība kredītiestādē
8. daļa	Regulatīvie un finanšu pārskati

Vispārējas piezīmes par I pielikuma veidņu aizpildīšanu

Kompetentās iestādes, publicējot informāciju par vispārējiem kritērijiem un metodoloģiju, neatklāj konkrētām iestādēm adresētus uzraudzības pasākumus neatkarīgi no tā, vai tie ir veikti attiecībā uz atsevišķu iestādi vai iestāžu grupu.

1. DAĻA

Direktīvas 2013/36/ES transponēšana

Direktīvas 2013/36/ES noteikumu transponēšana

Direktīvas 2013/36/ES noteikumi

Saites uz valsts tiesību aktu (1)

Atsauce(-s) uz valsts noteikumiem (2)

Pieejams angļu valodā (Jā/Nē)

010

Datums, kad informācija iepriekšējo reizi atjaunināta šajā veidnē

(dd/mm/gggg)

020

I.	Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. līdz 3. pants

030

II.	Kompetentās iestādes

4. līdz 7. pants

040

III.	Prasības attiecībā uz piekļuvi kredītiestāžu darbībai

8. līdz 27. pants

050

1.	Vispārējas prasības attiecībā uz piekļuvi kredītiestāžu darbībai

8. līdz 21. pants

060

2.	Būtiska līdzdalība kredītiestādē

22. līdz 27. pants

070

IV.	Ieguldījumu brokeru sabiedrību sākotnējais kapitāls

28. līdz 32. pants

080

V.	Noteikumi par uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību

33. līdz 46. pants

090

1.	Vispārēji principi

33. līdz 34. pants

100

2.	Kredītiestāžu tiesības veikt uzņēmējdarbību

35. līdz 38. pants

110

3.	Pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošana

39. pants

120

4.	Uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvaras

40. līdz 46. pants

130

VI.	Attiecības ar trešām valstīm

47. līdz 48. pants

140

VII.	Prudenciālā uzraudzība

49. līdz 142. pants

150

1.	Prudenciālās uzraudzības principi

49. līdz 72. pants

160

1.1.	Piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts pilnvaras un pienākumi

49. līdz 52. pants

170

1.2.	Informācijas apmaiņa un dienesta noslēpums

53. līdz 62. pants

180

1.3.	Par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu juridisko pārraudzību atbildīgo personu pienākumi

63. pants

190

1.4.	Uzraudzības pilnvaras, pilnvaras noteikt sankcijas un pārsūdzības tiesības

64. līdz 72. pants

200

2.	Pārskatīšanas procesi

73. līdz 110. pants

210

2.1.	Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process

73. pants

220

2.2.	Iestāžu kārtība, procesi un mehānismi

74. līdz 96. pants

230

2.3.	Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma process

97. līdz 101. pants

240

2.4.	Uzraudzības pasākumi un pilnvaras

102. līdz 107. pants

250

2.5	Piemērošanas līmenis

108. līdz 110. pants

260

3.	Konsolidētā uzraudzība

111. līdz 127. pants

270

3.1.	Konsolidētās uzraudzības veikšanas principi

111. līdz 118. pants

280

3.2.	Finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības

119. līdz 127. pants

290

4.	Kapitāla rezerves

128. līdz 142. pants

300

4.1.

Rezerves

128. līdz 134. pants

310

4.2.	Pretciklisko kapitāla rezervju noteikšana un aprēķināšana

135. līdz 140. pants

320

4.3.	Kapitāla saglabāšanas pasākumi

141. līdz 142. pants

330

VIII.

Informācijas sniegšana, ko veic kompetentās iestādes

143. līdz 144. pants

340

IX.	Direktīvas 2002/87/EK grozījumi

150. pants

350

X.	Pārejas un nobeiguma noteikumi

151. līdz 165. pants

360

1.	Pārejas noteikumi par tādu iestāžu uzraudzību, kas izmanto uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību

151. līdz 159. pants

370

2.	Pārejas noteikumi attiecībā uz kapitāla rezervēm

160. pants

380

3.	Nobeiguma noteikumi

161. līdz 165. pants

2. DAĻA

Modeļa apstiprināšana

010	Datums, kad informācija iepriekšējo reizi atjaunināta šajā veidnē	(dd/mm/gggg)
		Pieejas apraksts
	Uzraudzības pieeja uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas (IRB) apstiprināšanai, lai aprēķinātu minimālās kapitāla prasības kredītriskam
020	Obligāti nepieciešamie dokumenti, kas iestādēm jānodrošina, iesniedzot pieteikumu IRB pieejas izmantošanai	[brīvā formā]
030	Kompetentās iestādes veiktā novērtēšanas procesa apraksts (pašnovērtēšanas izmantošana, paļaušanās uz ārējiem auditoriem un pārbaudes uz vietas) un galvenie novērtēšanas kritēriji	[brīvā formā]
040	Kompetentās iestādes pieņemto lēmumu veids un to paziņošana pieteikuma iesniedzējiem	[brīvā formā]
	Uzraudzības pieeja uz iekšējiem modeļiem balstītās pieejas (IMA) apstiprināšanai, lai aprēķinātu minimālās kapitāla prasības tirgus riskam
050	Obligāti nepieciešamie dokumenti, kas iestādēm jānodrošina, iesniedzot pieteikumu IMA pieejas izmantošanai	[brīvā formā]
060	Kompetentās iestādes veiktā novērtēšanas procesa apraksts (pašnovērtēšanas izmantošana, paļaušanās uz ārējiem auditoriem un pārbaudes uz vietas) un galvenie novērtēšanas kritēriji	[brīvā formā]
070	Kompetentās iestādes pieņemto lēmumu veids un to paziņošana pieteikuma iesniedzējiem	[brīvā formā]
	Uzraudzības pieeja iekšējā modeļa metodes (IMM) apstiprināšanai, lai aprēķinātu minimālās kapitāla prasības darījuma partnera kredītriskam
080	Obligāti nepieciešamie dokumenti, kas iestādēm jānodrošina, iesniedzot pieteikumu IMM pieejas izmantošanai	[brīvā formā]
090	Kompetentās iestādes veiktā novērtēšanas procesa apraksts (pašnovērtēšanas izmantošana, paļaušanās uz ārējiem auditoriem un pārbaudes uz vietas) un galvenie novērtēšanas kritēriji	[brīvā formā]
100	Kompetentās iestādes pieņemto lēmumu veids un to paziņošana pieteikuma iesniedzējiem	[brīvā formā]
	Uzraudzības pieeja attīstītās mērīšanas pieejas (AMP) apstiprināšanai, lai aprēķinātu minimālās kapitāla prasības operacionālajam riskam
110	Obligāti nepieciešamie dokumenti, kas iestādēm jānodrošina, iesniedzot pieteikumu AMP izmantošanai	[brīvā formā]
120	Kompetentās iestādes veiktā novērtēšanas procesa apraksts (pašnovērtēšanas izmantošana, paļaušanās uz ārējiem auditoriem un pārbaudes uz vietas) un galvenie novērtēšanas kritēriji	[brīvā formā]
130	Kompetentās iestādes pieņemto lēmumu veids un to paziņošana pieteikuma iesniedzējiem	[brīvā formā]

3. DAĻA

Specializētās kreditēšanas riska darījumi

	Regula (ES) Nr. 575/2013	Noteikumi	Informācija, kuru sniedz kompetentā iestāde
010	Šajā veidnē ietvertās informācijas pēdējās atjaunināšanas datums		(dd/mm/gggg)
020	153. panta 5. punkts	Vai kompetentā iestāde ir publicējusi norādes, lai precizētu, kā iestādēm būtu jāņem vērā 153. panta 5. punktā minētie faktori, piemērojot riska pakāpes specializētās kreditēšanas riska darījumiem?	[Jā/Nē]
030		Ja atbilde ir jā, tad sniedziet atsauci uz valsts norādēm	[atsauce uz valsts tiesību aktu]
040		Vai valsts norādes ir pieejamas angļu valodā?	[Jā/Nē]

4. DAĻA

Kredītriska mazināšana

	Regula (ES) Nr. 575/2013	Noteikumi	Apraksts	Informācija, kuru sniedz kompetentā iestāde
010	Šajā veidnē ietvertās informācijas pēdējās atjaunināšanas datums				(dd/mm/gggg)
020	201. panta 2. punkts	Saraksta ar finanšu iestādēm – atbilstošiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem – vai galveno kritēriju šādu finanšu iestāžu identificēšanai publicēšana	Kompetentās iestādes publicē un uztur tādu finanšu iestāžu sarakstu, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 201. panta 1. punkta f) apakšpunktu ir atbilstoši nefondētās kredītaizsardzības devēji – vai arī galvenos kritērijus šādu atbilstošo nefondētās kredītaizsardzības devēju identificēšanai	Saraksts ar minētajām finanšu iestādēm vai galvenie kritēriji šādu iestāžu identificēšanai	[brīvā formā – kompetentās iestādes tīmekļa vietnē var iekļaut saiti uz šādu sarakstu vai galvenajiem kritērijiem]
030	201. panta 2. punkts	Piemērojamo prudenciālo prasību apraksts	Kompetentās iestādes publicē piemērojamo prudenciālo prasību aprakstu kopā ar atbilstošo finanšu iestāžu sarakstu vai galvenajiem kritērijiem šādu finanšu iestāžu identificēšanai	To piemērojamo prudenciālo prasību apraksts, kuras piemēro kompetentā iestāde	[brīvā formā]
040	227. panta 2. punkta e) apakšpunkts	Nosacījums 0 % svārstīguma korekcijas piemērošanai	Saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi iestādes var piemērot 0 % svārstīguma korekciju, ja darījums tiek veikts norēķinu sistēmā, kas ir piemērota šāda veida darījumiem	Sīkāks apraksts par to, kā kompetentā iestāde atzīst norēķinu sistēmu par piemērotu sistēmu	[brīvā formā]
050	227. panta 2. punkta f) apakšpunkts	Nosacījums 0 % svārstīguma korekcijas piemērošanai	Saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi iestādes var piemērot 0 % svārstīguma korekciju, ja līguma vai darījuma dokumentācija ir standarta tirgus dokumentācija repo darījumiem vai šāda veida vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem	Dokumenti, kas atzīstami par standarta tirgus dokumentāciju	[brīvā formā]
060	229. panta 1. punkts	Novērtēšanas principi nekustamā īpašuma nodrošinājumam saskaņā ar IRB pieeju	Neatkarīgs vērtētājs var novērtēt nekustamo īpašumu hipotekārās vērtības apmērā vai zemāk tajās dalībvalstīs, kuras normatīvajos aktos paredzējušas stingrus kritērijus šādas hipotekārās vērtības novērtēšanai	Valsts tiesību aktos noteiktie kritēriji hipotekārās vērtības novērtēšanai	[brīvā formā]

5. DAĻA

Informācijas atklāšanas īpašas prasības, ko piemēro iestādēm

	Direktīva 2013/36/ES	Regula (ES) Nr. 575/2013	Noteikums	Informācija, kuru sniedz kompetentā iestāde
010	Datums, kad informācija iepriekšējo reizi atjaunināta šajā veidnē				(dd/mm/gggg)
020	106. panta 1. punkta a) apakšpunkts		Kompetentās iestādes var lūgt iestādēm publicēt Regulas (ES) Nr. 575/2013 astotajā daļā noteikto informāciju biežāk nekā vienu reizi gadā un noteikt publicēšanas termiņus	Iestādēm piemērojamās publicēšanas biežums un termiņi	[brīvā formā]
030	106. panta 1. punkta b) apakšpunkts		Kompetentās iestādes var lūgt iestādēm izmantot īpašus informācijas nesējus un vietas tādām publikācijām, kas nav finanšu pārskati	Iestādēs izmantojamie īpaši informācijas nesēju veidi	[brīvā formā]
040		13. panta 1. un 2. punkts	Būtiski meitasuzņēmumi un tie meitasuzņēmumi, kas ir būtiski to vietējam tirgum, atklāj Regulas (ES) Nr. 575/2013 Astotajā daļā norādīto informāciju individuāli vai subkonsolidēti	Kritēriji, kurus kompetentā iestāde piemēro, lai novērtētu meitasuzņēmuma būtiskumu	[brīvā formā]

6. DAĻA

Atbrīvojumi no prudenciālo prasību piemērošanas

	Regula (ES) Nr. 575/2013	Noteikumi	Apraksts	Informācija, kuru sniedz kompetentā iestāde
010	Šajā veidnē ietvertās informācijas pēdējās atjaunināšanas datums				(dd/mm/gggg)
020	7. panta 1. un 2. punkts (Individuāls atbrīvojums meitasuzņēmumiem)	Atbrīvojums no tādu prudenciālo prasību piemērošanas individuāli, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Otrajā līdz Piektajā un Astotajā daļā	Jebkuram meitasuzņēmumam var atļaut nepiemērot prasības, ja nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt mātesuzņēmumu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu	Kritēriji, kurus piemēro kompetentā iestāde, lai novērtētu, vai nepastāv šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību nokārtošanai	[brīvā formā]
030	7. panta 3. punkts (Individuāls atbrīvojums mātes iestādēm)	Atbrīvojums no tādu prudenciālo prasību piemērošanas individuāli, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Otrajā līdz Piektajā un Astotajā daļā	Jebkurai mātes iestādei var atļaut nepiemērot prasības, ja nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu attiecībā pret mātes iestādi skaņā ar 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu	Kritēriji, kurus piemēro kompetentā iestāde, lai novērtētu, vai nepastāv šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību nokārtošanai	[brīvā formā]
040	8. pants (Likviditātes prasību nepiemērošana meitasuzņēmumiem)	Likviditātes prasību individuālas piemērošanas izņēmums, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 sestajā daļā	Minētās prasības var atļaut nepiemērot apakšgrupā ietilpstošām iestādēm, ja tās ir noslēgušas līgumus, kas, ievērojot kompetento iestāžu prasības, paredz līdzekļu brīvu pārvietošanu starp tām, lai ļautu iestādēm pildīt to aktuālās individuālās un kopējās saistības saskaņā ar 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu	Kritēriji, kurus piemēro kompetentā iestāde, lai novērtētu, vai minētie līgumi paredz līdzekļu brīvu pārvietošanu starp iestādēm likviditātes apakšgrupā	[brīvā formā]
050	9. panta 1. punkts (Individuālas konsolidēšanas metode)	Atļauja mātes iestādēm iekļaut meitasuzņēmumus to prudenciālo prasību aprēķinā, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Otrajā līdz Piektajā un Astotajā daļā	Šo atļauju piešķir tikai tad, ja mātes iestāde sniedz kompetentajai iestādei pilnīgu skaidrojumu par to, ka nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai savlaicīgai tāda meitasuzņēmuma saistību nokārtošanai, kas iekļauts tā mātes iestādes prudenciālo prasību aprēķinā saskaņā ar 9. panta 2. punktu	Kritēriji, kurus piemēro kompetentā iestāde, lai novērtētu, vai nepastāv šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību nokārtošanai	[brīvā formā]
060	10. pants (Kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei)	Prudenciālo prasību individuālas piemērošanas izņēmums, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 Otrajā līdz Astotajā daļā	Dalībvalstis var saglabāt un izmantot spēkā esošos valsts tiesību aktus attiecībā uz atbrīvojumu, ciktāl tas nav pretrunā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 vai Direktīvu 2013/36/ES	Piemērojamie valsts tiesību akti / regulējums attiecībā uz atbrīvojuma piemērošanu	[atsauce uz valsts tiesību aktu]

7. DAĻA

Būtiska līdzdalība kredītiestādē

	Direktīva 2013/36/ES	Novērtēšanas kritēriji un informācija, kas ir vajadzīga, lai novērtētu tā potenciālā ieguvēja piemērotību, kas vēlas iegādāties kredītiestādi, un plānotās iegādes finansiālo pamatotību	Informācija, kuru sniedz kompetentā iestāde
010	Datums, kad informācija iepriekšējo reizi atjaunināta šajā veidnē			(dd/mm/gggg)
020	23. panta 1. punkta a) apakšpunkts	Potenciālā ieguvēja reputācija	Apraksts par to, kā kompetentā iestāde novērtē potenciālā ieguvēja godprātību	[brīvā formā]
030			Apraksts par to, kā kompetentā iestāde novērtē potenciālā ieguvēja profesionālo kompetenci	[brīvā formā]
040			Praktiski jautājumi attiecībā uz kompetento iestāžu sadarbības procesu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 24. pantu	[brīvā formā]
050	23. panta 1. punkta b) apakšpunkts	Jebkura vadības struktūras locekļa un augstākās vadības locekļa, kurš vadīs kredītiestādes darbību, reputācija, zināšanas, iemaņas un pieredze	Apraksts par to, kā kompetentā iestāde novērtē vadības struktūras locekļu un augstākās vadības locekļu reputāciju, zināšanas, iemaņas un pieredzi	[brīvā formā]
060	23. panta 1. punkta c) apakšpunkts	Potenciālā ieguvēja finanšu stabilitāte	Apraksts par to, kā kompetentā iestāde novērtē potenciālā ieguvēja finanšu stabilitāti	[brīvā formā]
070	23. panta 1. punkta c) apakšpunkts	Potenciālā ieguvēja finanšu stabilitāte	Praktiski jautājumi attiecībā uz kompetento iestāžu sadarbības procesu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 24. pantu	[brīvā formā]
080	23. panta 1. punkta d) apakšpunkts	Kredītiestādes atbilstība prudenciālajām prasībām	Apraksts par to, kā kompetentā iestāde novērtē, vai kredītiestāde būs vai nebūs spējīga izpildīt prudenciālās prasības	[brīvā formā]
090	23. panta 1. punkta e) apakšpunkts	Aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu	Apraksts par to, kā kompetentā iestāde novērtē, vai ir vai nav pamata aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu	[brīvā formā]
100	23. panta 1. punkta e) apakšpunkts		Praktiski jautājumi attiecībā uz kompetento iestāžu sadarbības procesu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 24. pantu	[brīvā formā]
110	23. panta 4. punkts	Saraksts ar informāciju, kas kompetentajām iestādēm jāsaņem paziņojuma iesniegšanas brīdī.	Saraksts ar informāciju, kas potenciālajam ieguvējam jāiesniedz paziņojuma iesniegšanas brīdī, lai kompetentā iestāde varētu veikt potenciālā ieguvēja un plānotās iegādes novērtējumu	[brīvā formā]

8. DAĻA

Regulatīvie un finanšu pārskati

010	Datums, kad informācija iepriekšējo reizi atjaunināta šajā veidnē	(dd/mm/gggg)
020	Pārskatu sniegšanas par finanšu informāciju īstenošana saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014
030	Vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 2. punktā iekļauto prasību piemēro arī iestādēm, kuras nepiemēro starptautiskos grāmatvedības standartus, kas piemērojami saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002?	[Jā/Nē]
040	Ja atbilde ir “jā”, tad kādi grāmatvedības regulējumi ir piemērojami šīm iestādēm?	[brīvā formā]
050	Ja atbilde ir “jā”, tad cik lielā mērā piemēro pārskatu sniegšanu? (solo/konsolidēti/subkonsolidēti)	[brīvā formā]
060	Vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 2. punktā iekļautās prasības piemēro arī finanšu sabiedrībām, kas nav kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības?	[Jā/Nē]
070	Ja atbilde ir “jā”, tad kāda veida finanšu sabiedrībām (piemēram, finanšu uzņēmumiem) ir piemērojamas šīs pārskatu sniegšanas prasības?	[brīvā formā]
080	Ja atbilde ir “jā”, tad cik lielas (bilances kopsummas ziņā) ir šīs finanšu sabiedrības (solo līmenī)?	[brīvā formā]
090	Vai ir izmantoti XBRL standarti, iesniedzot pārskatu kompetentajai iestādei?	[Jā/Nē]
100	Pārskatu sniegšanas par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām īstenošana saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014
110	Vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 1. punktā iekļautās prasības piemēro arī finanšu sabiedrībām, kas nav kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības?	[Jā/Nē]
120	Ja atbilde ir “jā”, tad kādi grāmatvedības regulējumi ir piemērojami šīm finanšu sabiedrībām?	[brīvā formā]
130	Ja atbilde ir “jā”, tad kāda veida finanšu sabiedrībām (piemēram, finanšu uzņēmumiem) ir piemērojamas šīs pārskatu sniegšanas prasības?	[brīvā formā]
140	Ja atbilde ir “jā”, tad cik lielas (bilances kopsummas ziņā) ir šīs finanšu sabiedrības (solo līmenī)?	[brīvā formā]
150	Vai ir izmantoti XBRL standarti, iesniedzot pārskatu kompetentajai iestādei?	[Jā/Nē]

(1) Hipersaite(-s) uz tīmekļa vietni, kurā ir valsts tiesību akts, ar ko transponēts attiecīgais Savienības noteikums.

(2) Detalizētas atsauces uz valsts noteikumiem, piemēram, attiecīgo sadaļu, nodaļu, punktu utt.

II PIELIKUMS

IESPĒJAS UN RĪCĪBAS BRĪVĪBA

Veidņu saraksts

1. daļa	Iespējas un rīcības brīvība, kas izklāstītas Direktīvā 2013/36/ES, Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Likviditātes seguma prasību Deleģētajā regulā (ES) 2015/61
2. daļa	Pārejas perioda iespējas un rīcības brīvība, kas izklāstītas Direktīvā 2013/36/ES un Regulā (ES) Nr. 575/2013
3. daļa	Atalgojuma mainīgie elementi (Direktīvas 2013/36/ES 94. pants)

Kompetentās iestādes neatklāj uzraudzības darbības vai lēmumus, kas adresēti konkrētām iestādēm. Kompetentās iestādes, publicējot informāciju par vispārējiem kritērijiem un metodoloģiju, neatklāj konkrētām iestādēm adresētus uzraudzības pasākumus neatkarīgi no tā, vai tie ir veikti attiecībā uz atsevišķu iestādi vai iestāžu grupu.

1. DAĻA

Iespējas un rīcības brīvība, kas izklāstītas Direktīvā 2013/36/ES, Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Likviditātes seguma prasību Deleģētajā regulā (ES) 2015/61

Direktīva 2013/36/ES

Regula (ES) Nr. 575/2013

Likviditātes seguma prasību Deleģētā regula (ES) 2015/61

Adresāts

Tvērums

Nosaukums

Iespējas vai rīcības brīvības apraksts

Izmantota (Jā/Nē/Nepiemēro) (1)

Valsts tiesību akts (2)

Atsauce(-s) (3)

Pieejams angļu valodā (Jā/Nē)

Ziņas/komentāri

010

Datums, kad informācija iepriekšējo reizi atjaunināta šajā veidnē

(dd/mm/gggg)

020

9. panta 2. punkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes

Atbrīvojums no aizlieguma personām vai uzņēmumiem, kas nav kredītiestādes, no sabiedrības pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus

Aizliegums personām vai uzņēmumiem, kas nav kredītiestādes, no sabiedrības pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus neattiecas uz dalībvalstīm, dalībvalstu reģionālajām valdībām vai pašvaldībām, vai starptautiskām publiskām organizācijām, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir locekles, vai uz gadījumiem, kas nepārprotami paredzēti valsts vai Savienības tiesību aktos, ja uz minētajām darbībām attiecas noteikumi un kontrole, kas paredz noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

030

12. panta 3. punkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes

Sākotnējais kapitāls

Dalībvalstis var nolemt, ka kredītiestādes, kuras neatbilst prasībām par atsevišķu pašu kapitālu un kuras pastāvēja 1979. gada 15. decembrī, var turpināt savu darījumdarbību.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

040

12. panta 3. punkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes

Sākotnējais kapitāls

Kredītiestādes, par kurām dalībvalstis ir nolēmušas, ka tās var turpināt savu darījumdarbību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 12. panta 3. punktu, dalībvalstis var atbrīvot no Direktīvas 2013/36/ES 13. panta 1. punkta pirmajā daļā ietverto prasību ievērošanas.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

050

12. panta 4. punkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes

Sākotnējais kapitāls

Dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls ir mazāks par 5 miljoniem euro, ar nosacījumu, ka sākotnējais kapitāls nav mazāks par 1 miljonu euro un ka attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai un EBI iemeslus, kāpēc tā izmanto šo iespēju.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

060

21. panta 1. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes

Atbrīvojumi kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei

Kompetentās iestādes var piešķirt kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, atbrīvojumu no Direktīvas 2013/36/ES 10. un 12. pantā un 13. panta 1. punktā noteiktajām prasībām.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

070

29. panta 3. punkts

Dalībvalstis

Ieguldījumu brokeru sabiedrības

Sākotnējais kapitāls attiecībā uz īpašiem ieguldījumu brokeru sabiedrību veidiem

Dalībvalstis var samazināt sākotnējā kapitāla minimālo summu no 25 000 euro līdz 50 000 euro, ja sabiedrībai nav atļauts turēt klientu naudu vai vērtspapīrus, slēgt darījumus savā vārdā vai veikt finanšu instrumentu izvietošanu ar neizvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

080

32. panta 1. punkts

Dalībvalstis

Ieguldījumu brokeru sabiedrības

Tiesību saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus klauzula attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību sākotnējo kapitālu

Dalībvalstis var turpināt piešķirt atļaujas tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un sabiedrībām, uz kurām attiecas Direktīvas 2013/36/ES 30. pants, kuras pastāvējušas 1995. gada 31. decembrī vai agrāk un kuru pašu kapitāls ir mazāks par minētās direktīvas 28. panta 2. punktā, 29. panta 1. vai 3. punktā vai 30. pantā noteikto sākotnējā kapitāla līmeni.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

090

40. pants

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes

Ziņošanas prasības, kas attiecas uz uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm

Uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes informācijas, statistikas un uzraudzības vajadzībām var noteikt, ka visas kredītiestādes, kurām ir filiāles to teritorijās, regulāri ziņo tām par savām darbībām attiecīgajās uzņēmējās dalībvalstīs, jo īpaši, lai izvērtētu, vai filiāle ir nozīmīga saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. panta 1. punktu.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

100

129. panta 2. punkts

Dalībvalstis

Ieguldījumu brokeru sabiedrības

Izņēmums attiecībā uz prasību uzturēt kapitāla saglabāšanas rezervi mazām un vidējām ieguldījumu brokeru sabiedrībām

Atkāpjoties no 129. panta 1. punkta, dalībvalsts var mazas un vidējas ieguldījumu brokeru sabiedrības atbrīvot no minētajā punktā noteiktajām prasībām, ja tāds atbrīvojums neapdraud attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

110

130. panta 2. punkts

Dalībvalstis

Ieguldījumu brokeru sabiedrības

Izņēmums attiecībā uz prasību uzturēt pretciklisku kapitāla rezervi mazām un vidējām ieguldījumu brokeru sabiedrībām

Atkāpjoties no 130. panta 1. punkta, dalībvalsts var mazas un vidējas ieguldījumu brokeru sabiedrības atbrīvot no minētajā punktā noteiktajām prasībām, ja tāds atbrīvojums neapdraud attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

120

133. panta 18. punkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Prasība uzturēt sistēmiskā riska rezervi

Dalībvalstis var piemērot sistēmiskā riska rezerves prasību visiem riska darījumiem.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

130

134. panta 1. punkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Sistēmiskā riska rezerves normas atzīšana

Citas dalībvalstis var atzīt sistēmiskā riska rezerves normu, kas noteikta saskaņā ar 133. pantu, un var piemērot šo rezerves normu iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm attiecībā uz riska darījumiem dalībvalstī, kura nosaka minēto rezerves normu.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

140

152. panta pirmā daļa

Dalībvalstis

Kredītiestādes

Ziņošanas prasības, kas attiecas uz uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm

Uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes statistikas vajadzībām var pieprasīt visām kredītiestādēm, kurām ir filiāles to teritorijās, regulāri ziņot uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm par savu darbību attiecīgajās uzņēmējās dalībvalstīs.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

150

152. panta otrā daļa

Dalībvalstis

Kredītiestādes

Ziņošanas prasības, kas attiecas uz uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm

Uzņēmējas dalībvalstis var pieprasīt, lai citu dalībvalstu kredītiestāžu filiāles tām sniegtu tādu pašu informāciju, kādu tās šajā nolūkā pieprasa no valsts kredītiestādēm.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

160

160. panta 6. punkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas noteikumi attiecībā uz kapitāla rezervēm

Dalībvalstis var noteikt īsāku pārejas periodu attiecībā uz kapitāla rezervēm, nekā noteikts 160. panta 1. līdz 4. punktā. Šādu īsāku pārejas periodu var atzīt citas dalībvalstis.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

170

4. panta 2. punkts

Dalībvalstis vai kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Procedūra attiecībā uz netiešu līdzdalību nekustamajā īpašumā

Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var atļaut tās daļas, kas veido līdzvērtīgu netiešu līdzdalību nekustamajā īpašumā, uzskatīt par tiešu līdzdalību nekustamajā īpašumā ar nosacījumu, ka šāda netieša līdzdalība ir īpaši reglamentēta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos un, ieķīlājot tās kā nodrošinājumu, kreditoriem garantē līdzvērtīgu aizsardzību.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

180

6. panta 4. punkts

Kompetentās iestādes

Ieguldījumu brokeru sabiedrības

Prasību individuāla piemērošana

Gaidot Komisijas saskaņā ar 508. panta 3. punktu izstrādāto pārskatu, kompetentās iestādes, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības būtību, apjomu un sarežģītību, var tās atbrīvot no sestajā daļā (likviditāte) izklāstīto saistību izpildes.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

190

24. panta 2. punkts

Ziņošana un SFPS obligāta izmantošana

Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai iestādes veic aktīvu un ārpusbilances posteņu novērtēšanu un pašu kapitāla noteikšanu saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

200

89. panta 3. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora riska pakāpe un aizliegums

Kompetentās iestādes 1. un 2. punktā minēto iestāžu būtiskai līdzdalībai piemēro šādas prasības:

lai saskaņā ar šīs regulas trešo daļu aprēķinātu kapitāla prasības, iestādes piemēro riska pakāpi 1 250 % apmērā lielākajam no šādiem elementiem:

i)	šā panta 1. punktā minētās būtiskās līdzdalības apmēram, kas pārsniedz 15 % no atbilstošā kapitāla;

ii)	šā panta 2. punktā minētās būtiskās līdzdalības kopējam apmēram, kas pārsniedz 60 % no iestādes atbilstošā kapitāla;

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

201

89. panta 3. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora riska pakāpe un aizliegums

Kompetentās iestādes 1. un 2. punktā minēto iestāžu būtiskai līdzdalībai piemēro šādas prasības:

kompetentās iestādes aizliedz iestādēm tādu 1. un 2. punktā minēto būtisko līdzdalību, kuras apmērs pārsniedz šajos punktos noteiktās atbilstošā kapitāla procentuālās attiecības.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

210

95. panta 2. punkts

Kompetentās iestādes

Ieguldījumu brokeru sabiedrības

Prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām piešķirta ierobežota atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus

Kompetentās iestādes var noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām piešķirta ierobežota atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus, pašu kapitāla prasības kā pašu kapitāla prasības, kas būtu minētajām sabiedrībām saistošas saskaņā ar valstu transponēšanas pasākumiem, kuri ir spēkā 2013. gada 31. decembrī, attiecībā uz Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2006/48/EK.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

220

99. panta 3. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes

Pārskati par pašu kapitāla prasībām un finanšu informācija

Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai minētās kredītiestādes piemērotu starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, lai ziņotu par pašu kapitālu konsolidēti atbilstīgi šīs regulas 24. panta 2. punktam ar mērķi sniegt arī finanšu informāciju, kā noteikts šā panta 2. punktā.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

230

124. panta 2. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Riska pakāpes un kritēriji, ko piemēro riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

Kompetentās iestādes, pamatojoties uz finansiālās stabilitātes apsvērumiem, pēc vajadzības var noteikt augstākas riska pakāpes, nekā paredzēts 125. panta 2. punktā un 126. panta 2. punktā.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

240

129. panta 1. punkts

Riska darījumi segto obligāciju veidā

Kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar EBI var daļēji nepiemērot pirmās daļas c) apakšpunktu un atļaut piemērot 2. kredītkvalitātes pakāpi attiecībā uz ne vairāk kā 10 % no emitentiestādes neatmaksāto segto obligāciju kopējo riska darījumu nominālvērtības ar nosacījumu, ka var dokumentēt iespējamās būtiskas koncentrācijas problēmas attiecīgajās dalībvalstīs saistībā ar minētajā apakšpunktā norādītās kredītkvalitātes 1. pakāpes prasības piemērošanu.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

250

164. panta 5. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Minimālās vērtības vidējiem svērtiem saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD) attiecībā uz riska darījumiem, kas ir nodrošināti ar īpašumiem

Pamatojoties uz datiem, kas savākti saskaņā ar 101. pantu, un ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus tendenču prognozes un jebkādus citus attiecīgus rādītājus, kompetentās iestādes periodiski, vismaz reizi gadā, izvērtē, vai šā panta 4. punktā minētās minimālās LGD vērtības ir pienācīgas attiecībā uz riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar to teritorijā esošiem mājokļu vai komerciāliem nekustamiem īpašumiem. Kompetentās iestādes, pamatojoties uz finansiālās stabilitātes apsvērumiem, var attiecīgos gadījumos noteikt augstākas minimālās vērtības vidējiem svērtiem LGD attiecībā uz riska darījumiem, kas ir nodrošināti ar to teritorijā esošiem nekustamajiem īpašumiem.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

260

178. panta, 1. punkts, b) apakšpunkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Parādnieka saistību neizpilde

Kompetentās iestādes var aizstāt 90 dienas ar 180 dienām riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu vai MVU komerciālo nekustamo īpašumu riska darījumu ar privātpersonām un MVU kategorijā, kā arī riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

270

284. panta 4. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Riska darījuma vērtība

Kompetentās iestādes var pieprasīt par 1,4 augstāku α vai saskaņā ar 284. panta 9. punktu ļaut iestādēm izmantot pašu aplēses.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

280

284. panta 9. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Riska darījuma vērtība

Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm izmantot savas pašu alfa aplēses.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

290

327. panta 2. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Ieskaits starp konvertējamo un izlīdzinošo pozīciju pamatā esošajā instrumentā

Kompetentās iestādes var pieņemt pieeju, saskaņā ar kuru tiek ņemta vērā iespēja, ka konkrētus konvertējamus vērtspapīrus konvertē, vai saskaņā ar kuru nosaka pašu kapitāla prasību, lai segtu visus zaudējumus, ko varētu izraisīt konvertēšana.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

300

395. panta 1. punkts

Kompetentās iestādes

Ierobežojumi lieliem riska darījumiem ar iestādēm

Kompetentās iestādes var noteikt lieliem riska darījumiem ar iestādēm mazāku ierobežojumu nekā EUR 150 000 000 .

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

310

400. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 493. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Kompetentās iestādes

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

Kompetentās iestādes var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu attiecībā uz segtajām obligācijām, kas atbilst 129. panta 1., 3 un 6. punkta noteikumiem.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

320

400. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 493. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Kompetentās iestādes

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

Kompetentās iestādes var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu attiecībā uz aktīvu posteņiem, kas ir prasījumi pret reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

330

400. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 493. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Kompetentās iestādes

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

Kompetentās iestādes var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu attiecībā uz riska darījumiem, kas iestādei radušies ar tās mātesuzņēmumu vai filiālēm.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

340

400. panta 2. punkta d) apakšpunkts un 493. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Kompetentās iestādes

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

Kompetentās iestādes var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu attiecībā uz riska darījumiem ar reģionālajām vai centrālajām kredītiestādēm, ar kurām kredītiestāde ir saistīta tīklā un kas ir atbildīgas par skaidras naudas mijieskaita operācijām šajā tīklā.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

350

400. panta 2. punkta e) apakšpunkts un 493. panta 3. punkta e) apakšpunkts

Kompetentās iestādes

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

Kompetentās iestādes var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kas rodas kredītiestādēm, no kurām viena darbojas ārpus konkurences un sniedz vai garantē aizdevumus atbilstīgi likumdošanas programmām vai tās statūtiem ar mērķi veicināt konkrētas ekonomikas nozares valdības īstenotā pārraudzībā un ievērojot ierobežojumus šo aizdevumu izlietojumā, ar nosacījumu, ka attiecīgos riska darījumus, kas izriet no šiem aizdevumiem vai šo aizdevumu garantijām, kredītiestādes nodod saņēmējiem.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

360

400. panta 2. punkta f) apakšpunkts un 493. panta 3. punkta f) apakšpunkts

Kompetentās iestādes

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

Kompetentās iestādes var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu attiecībā uz riska darījumiem ar iestādēm, ar noteikumu, ka šie riska darījumi nav šādu iestāžu pašu kapitāls, neilgst vairāk kā līdz nākamajai darbdienai un nav denominēti galvenajā tirdzniecības valūtā.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

370

400. panta 2. punkta g) apakšpunkts un 493. panta 3. punkta g) apakšpunkts

Kompetentās iestādes

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

Kompetentās iestādes var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu attiecībā uz riska darījumiem ar centrālajām bankām obligāto rezervju formā, kuras ir šo centrālo banku turējumā, un kas ir denominēti to valsts valūtās.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

380

400. panta 2. punkta h) apakšpunkts un 493. panta 3. punkta h) apakšpunkts

Kompetentās iestādes

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

Kompetentās iestādes var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu attiecībā uz riska darījumiem ar centrālajām valdībām tādu tiesību aktos noteikto likviditātes rezervju formā, kuras tiek turētas valdības vērtspapīros, kas ir denominēti vai finansēti to valsts valūtās, ja, pēc kompetentās iestādes ieskatiem, šo centrālo valdību kredītnovērtējums, kuru veikusi norīkota ārēja kredītu novērtēšanas institūcija, atbilst ieguldījumu kategorijai.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

390

400. panta 2. punkta i) apakšpunkts un 493. panta 3. punkta i) apakšpunkts

Kompetentās iestādes

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

Kompetentās iestādes var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu attiecībā uz 50 % no vidēja/zema riska ārpusbilances dokumentārajiem akreditīviem un no vidēja/zema riska ārpusbilances neizmantotām kredītiespējām, kas minēti I pielikumā, un, saņemot kompetento iestāžu piekrišanu, 80 % no garantijām, izņemot aizdevumu garantijas, kurām ir juridisks vai regulatīvs pamats un kuras par saviem dalībniekiem, kuriem ir kredītiestādes statuss, sniegušas savstarpējo garantiju shēmas.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

400

400. panta 2. punkta j) apakšpunkts un 493. panta 3. punkta j) apakšpunkts

Kompetentās iestādes

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

Kompetentās iestādes var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu attiecībā uz tiesību aktos pieprasītām garantijām, ko izmanto gadījumos, kad hipotekāro aizdevumu, kuru finansē, emitējot hipotekārās ķīlas zīmes, piešķir hipotekārā kredīta ņēmējam pirms hipotēkas galīgās reģistrēšanas zemesgrāmatā ar nosacījumu, ka garantiju neizmanto, lai mazinātu risku, aprēķinot riska darījumu riska svērto vērtību.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

410

400. panta 2. punkta k) apakšpunkts un 493. panta 3. punkta k) apakšpunkts

Kompetentās iestādes

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

Kompetentās iestādes var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu attiecībā uz aktīvu posteņiem, kas ir prasījumi pret atzītām biržām un citi riska darījumi ar tām.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

420

412. panta 5. punkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes

Likviditātes seguma prasība

Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest valsts noteikumus likviditātes prasību jomā, pirms Savienībā ir noteikti un pilnībā ieviesti saistoši likviditātes seguma prasību minimālie standarti saskaņā ar 460. pantu.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

430

412. panta 5. punkts

Dalībvalstis vai kompetentās iestādes

Kredītiestādes

Likviditātes seguma prasība

Dalībvalstis vai kompetentās iestādes var pieprasīt, lai iekšzemē atļauju saņēmušās iestādes vai šo iestāžu apakšgrupas ievērotu augstāku likviditātes seguma prasību – līdz 100 % – līdz brīdim, kad saskaņā ar 460. pantu pilnībā ir ieviesti saistošie minimālie standarti, kas paredz 100 % līmeni.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

440

413. panta 3. punkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes

Stabila finansējuma prasība

Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest valsts noteikumus stabila finansējuma prasību jomā, pirms Savienībā saskaņā ar 510. pantu ir noteikti un ieviesti saistoši stabila finansējuma prasību minimālie standarti.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

450

415. panta 3. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes

Prasības pārskatu sniegšanai par likviditāti

Kompetentās iestādes, izmantojot uzraudzības instrumentus, var turpināt vākt informāciju, lai uzraudzītu atbilstību spēkā esošajiem valsts likviditātes standartiem, līdz pilnībā ir ieviestas saistošas likviditātes prasības.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

460

420. panta 2. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes

Likviditātes izejošās naudas plūsmas likme

Kompetentās iestādes var piemērot izejošās plūsmas likmi līdz 5 % tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītiem produktiem, kā minēts 429. pantā un 1. pielikumā.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

470

467. panta 2. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas režīms attiecībā uz nerealizētiem zaudējumiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības

Atkāpjoties no 467. panta 1. punkta, kompetentās iestādes gadījumos, kad šāda procedūra tika piemērota pirms 2014. gada 1. janvāra, var ļaut iestādēm neiekļaut nevienā no pašu kapitāla pozīcijām nerealizēto peļņu vai zaudējumus no riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES apstiprinātajā 39. SGS.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

480

467. panta 3. punkta otrā daļa

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas režīms attiecībā uz nerealizētiem zaudējumiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības

Kompetentās iestādes nosaka un publicē piemērojamo procentuālo attiecību 467. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā noteiktajos diapazonos.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

490

468. panta 2. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas režīms attiecībā uz nerealizēto peļņu, kas novērtēta pēc patiesās vērtības

Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm iekļaut to pirmā līmeņa pamata kapitāla aprēķinā to nerealizēto peļņu patiesajā vērtībā 100 % apmērā, ja saskaņā ar 467. pantu iestādēm pirmā līmeņa pamata kapitāla aprēķinā ir jāiekļauj nerealizētie zaudējumi, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

500

468. panta 3. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas režīms attiecībā uz nerealizēto peļņu, kas novērtēta pēc patiesās vērtības

Kompetentās iestādes nosaka un publicē 468. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā noteiktajos diapazonos nerealizētajai peļņai, kas tiek izslēgta no pirmā līmeņa pamata kapitāla, piemērojamo procentuālo attiecību.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

510

471. panta 1. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalības apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

Atkāpjoties no 49. panta 1. punkta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību pamatkapitālā, ja tiek ievēroti 471. panta 1. punkta nosacījumi.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

520

473. panta 1. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Grozījumu ieviešana 19. SGS

Atkāpjoties no 481. panta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim kompetentās iestādes var atļaut iestādēm, kas sagatavo to pārskatus atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. panta 2. punktā izklāstīto procedūru, pievienot to pirmā līmeņa pamata kapitālam piemērojamo summu saskaņā attiecīgi ar 473. panta 2. vai 3. punktu, ko reizina ar koeficientu, kuru piemēro saskaņā ar 473. panta 4. punktu.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

530

478. panta 3. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas posma atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem

Kompetentās iestādes nosaka un publicē piemērojamās procentuālās attiecības 478. panta 1. un 2. punktā noteiktajos diapazonos katram no turpmāk minētajiem atskaitījumiem:

a)	36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā prasītie individuālie atskaitījumi, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

b)	to atliktā nodokļa aktīvu kopējā summa, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un 36. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajiem posteņiem, ko prasīts atskaitīt saskaņā ar 48. pantu;

c)	katrs no 56. panta b) līdz d) apakšpunktā prasītajiem atskaitījumiem;

d)	katrs no 66. panta b) līdz d) apakšpunktā prasītajiem atskaitījumiem.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

540

479. panta 4. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Tādu instrumentu un posteņu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, kuri nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām

Kompetentās iestādes nosaka un publicē piemērojamo procentuālo attiecību 479. panta 3. punktā noteiktajos diapazonos.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

550

480. panta 3. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Mazākuma līdzdalības daļas un atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana

Kompetentās iestādes nosaka un publicē piemērojamā koeficienta vērtību 480. panta 2. punktā noteiktajos diapazonos.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

560

481. panta 5. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Papildu pārejas posma filtri un atskaitījumi

Katram 481. panta 1. un 2. punktā minētajam filtram un atskaitījumam kompetentās iestādes nosaka un publicē piemērojamās procentuālās attiecības minētā panta 3. un 4. punktā noteiktajos diapazonos.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

570

486. panta 6. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Tiesību saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus ierobežojumi pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem

Kompetentās iestādes nosaka un publicē piemērojamās procentuālās attiecības 486. panta 5. punktā noteiktajos diapazonos.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

580

495. panta 1. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas režīms attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem atbilstīgi IRB pieejai

Atkāpjoties no trešās daļas 3. nodaļas, līdz 2017. gada 31. decembrim kompetentās iestādes var atbrīvot no IRB procedūras noteiktu kategoriju kapitāla vērtspapīru riska darījumus, kas bija iestāžu un iestāžu ES meitasuzņēmumu šajā dalībvalstī turējumā 2007. gada 31. decembrī.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

590

496. panta 1. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas noteikums par pašu kapitāla prasību aprēķināšanu riska darījumiem segto obligāciju veidā

Līdz 2017. gada 31. decembrim kompetentās iestādes augstākās prioritātes daļām, ko emitējuši Francijas Fonds Communs de Créances vai vērtspapīrošanu veicošas sabiedrības, kas ir līdzvērtīgas 129. panta 1. punkta d) un f) apakšpunktā norādītajiem Francijas Fonds Communs de Créances, var pilnībā vai daļēji nepiemērot 10 % limitu, ja ir izpildīti 496. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

600

10. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes

Likviditātes seguma prasība (LCR) — likvīdie aktīvi

Likviditātes rezerve, ko kredītiestāde tur centrālajā bankā, ir atpazīstama kā 1. līmeņa aktīvs ar nosacījumu, ka to var atsaukt spriedzes apstākļos. Mērķi, saskaņā ar kuriem centrālās bankas rezerves var atsaukt, piemērojot šo pantu, jānosaka nolīgumā starp kompetento iestādi un ECB vai centrālo banku.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

610

10. panta 2. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes

Likviditātes seguma prasība (LCR) — likvīdie aktīvi

Šā panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju tirgus vērtībai piemēro minimums 7 % diskontu. Izņemot, kā 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteikts attiecībā uz KIU daļām un ieguldījumu apliecībām, diskonts netiek prasīts attiecībā uz atlikušo 1. līmeņa aktīvu vērtību.

Tie gadījumi, kad augstāki diskonti tika noteikti visai aktīvu klasei (visiem aktīviem, kuriem saskaņā ar Likviditātes seguma prasības Deleģēto regulu piemēro konkrētu un diferencētu diskontu) (piemēram, visām 1. līmeņa segtajām obligācijām, utt.).

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

620

12. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes

Likviditātes seguma prasība — 2.B līmeņa aktīvi

Akcijas var būt 2.B līmeņa aktīvi, ja tās veido daļu no dalībvalsts vai trešās valsts būtiska akciju indeksa, ko par tādu atzinusi dalībvalsts kompetentā iestāde vai attiecīgā trešās valsts publiskā iestāde.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

630

12. panta 3. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes

Likviditātes seguma prasība — 2.B līmeņa aktīvi

Kredītiestādēm, kuras saskaņā ar saviem statūtiem reliģisku apsvērumu dēļ nedrīkst turēt procentus nesošus aktīvus, kompetentā iestāde var ļaut atkāpties no šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkta ar nosacījumu, ka ir pierādījumi par nepietiekamu to procentus nenesošo aktīvu pieejamību, kuri atbilst šīm prasībām, un ka attiecīgie procentus nenesošie aktīvi ir pietiekami likvīdi privātos tirgos.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

640

24. panta 6. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes

Likviditātes seguma prasība — izejošās plūsmas no stabiliem noguldījumiem trešā valstī, kas atbilst 3 % likmei

Kompetentā iestāde savām kredītiestādēm var atļaut ar 3 % reizināt privātpersonu vai MVU noguldījumus, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kura ir līdzvērtīga 1. punktā minētajai shēmai, ja trešā valsts to atļauj.

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

2. DAĻA

Pārejas perioda iespējas un rīcības brīvība, kas izklāstītas Direktīvā 2013/36/ES un Regulā (ES) Nr. 575/2013

Direktīva 2013/36/ES

Regula (ES) Nr. 575/2013

Adresāts

Tvērums

Nosaukums

Iespējas vai rīcības brīvības apraksts

Piemērošanas gads(-i) un vērtība % (ja attiecas)

Izmantota (Jā/Nē/Nepiemēro)

Valsts tiesību akts

Atsauces

Pieejams angļu valodā (Jā/Nē)

Ziņas/komentāri

010

Datums, kad informācija iepriekšējo reizi atjaunināta šajā veidnē

(dd/mm/gggg)

011

160. panta 6. punkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas noteikumi attiecībā uz kapitāla rezervēm

Dalībvalstis var noteikt īsāku pārejas periodu attiecībā uz kapitāla rezervēm, nekā noteikts 160. panta 1. līdz 4. punktā. Šādu īsāku pārejas periodu var atzīt citas dalībvalstis.

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

012

493. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

Kompetentās iestādes var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu attiecībā uz segtajām obligācijām, kas atbilst 129. panta 1., 3 un 6. punkta noteikumiem.

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

013

493. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

Kompetentās iestādes var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu attiecībā uz aktīvu posteņiem, kas ir prasījumi pret reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm.

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

014

493. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

Kompetentās iestādes var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu attiecībā uz riska darījumiem, kas iestādei radušies ar tās mātesuzņēmumu vai filiālēm.

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

015

493. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

016

493. panta 3. punkta e) apakšpunkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

017

493. panta 3. punkta f) apakšpunkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

018

493. panta 3. punkta g) apakšpunkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

019

493. panta 3. punkta h) apakšpunkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

020

493. panta 3. punkta i) apakšpunkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

021

493. panta 3. punkta j) apakšpunkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

022

493. panta 3. punkta k) apakšpunkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Atbrīvojumi vai daļēji atbrīvojumi no lielu riska darījumu ierobežojumiem

Kompetentās iestādes var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu attiecībā uz aktīvu posteņiem, kas ir prasījumi pret atzītām biržām un citi riska darījumi ar tām.

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

023

412. panta 5. punkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes

Likviditātes seguma prasība

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

024

412. panta 5. punkts

Dalībvalstis vai kompetentās iestādes

Kredītiestādes

Likviditātes seguma prasība

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

025

413. panta 3. punkts

Dalībvalstis

Kredītiestādes

Stabila finansējuma prasība

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

026

415. panta 3. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes

Prasības pārskatu sniegšanai par likviditāti

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

027

467. panta 2. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas režīms attiecībā uz nerealizētiem zaudējumiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

028

467. panta 3. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas režīms attiecībā uz nerealizētiem zaudējumiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības

Procentuālā attiecība, kas piemērojama nerealizētajiem zaudējumiem saskaņā ar 467. panta 1. punktu, kuri iekļauti pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu aprēķinā (procentuālā attiecība minētā panta 2. punktā noteiktajos diapazonos)

2014.g. (20 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

029

2015.g. (40 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

030

2016.g. (60 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

031

2017.g. (80 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

032

468. panta 2. punkta otrā daļa

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas režīms attiecībā uz nerealizēto peļņu, kas novērtēta pēc patiesās vērtības

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

033

468. panta 3. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas režīms attiecībā uz nerealizēto peļņu, kas novērtēta pēc patiesās vērtības

2015.g. (60 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

034

2016.g. (40 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

035

2017.g. (20 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

036

471. panta 1. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalības apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

037

473. panta 1. punkts

Kompetentās iestādes

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Grozījumu ieviešana 19. SGS

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

038

478. panta 2. punkts

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Atliktā nodokļa aktīvu, kas pastāvēja pirms 2014. gada 1. janvāra, atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

Piemērojamā alternatīvā procentuālā attiecība, ja tāda tiek piemērota (procentuālā attiecība 478. panta 2. punktā noteiktajos diapazonos)

2014.g. (0 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

039

2015.g. (10 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

040

2016.g. (20 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

041

2017.g. (30 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

042

2018.g. (40 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

043

2019.g. (50 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

044

2020.g. (60 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

045

2021.g. (70 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

046

2022.g. (80 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

047

2023.g. (90 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

048

478. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas posma atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem

Kompetentās iestādes nosaka un publicē piemērojamās procentuālās attiecības 478. panta 1. un 2. punktā noteiktajos diapazonos attiecībā uz a) atsevišķajiem atskaitījumiem, kas pieprasīti saskaņā ar 36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktu, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

2014.g. (20 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

049

2015.g. (40 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

050

2016.g. (60 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

051

2017.g. (80 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

052

478. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas posma atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem

Kompetentās iestādes nosaka un publicē piemērojamās procentuālās attiecības 478. panta 1. un 2. punktā noteiktajos diapazonos attiecībā uz b) to atliktā nodokļa aktīvu kopējo summu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un 36. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajiem posteņiem, ko prasīts atskaitīt saskaņā ar 48. pantu;

2014.g. (20 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

053

2015.g. (40 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

054

2016.g. (60 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

055

2017.g. (80 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

056

478. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas posma atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem

Kompetentās iestādes nosaka un publicē piemērojamās procentuālās attiecības 478. panta 1. un 2. punktā noteiktajos diapazonos attiecībā uz c) katru atskaitījumu, kas pieprasīts saskaņā ar 56. panta b–d punktu;

2014.g. (20 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

057

2015.g. (40 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

058

2016.g. (60 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

059

2017.g. (80 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

060

478. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas posma atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem

Kompetentās iestādes nosaka un publicē piemērojamās procentuālās attiecības 478. panta 1. un 2. punktā noteiktajos diapazonos attiecībā uz d) katru atskaitījumu, kas pieprasīts saskaņā ar 66. panta b–d punktu.

2014.g. (20 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

061

2015.g. (40 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

062

2016.g. (60 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

063

2017.g. (80 % līdz 100 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

064

479. panta 4. punkts

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Tādu instrumentu un posteņu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, kuri nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām

Kompetentās iestādes nosaka un publicē piemērojamo procentuālo attiecību 479. panta 3. punktā noteiktajos diapazonos.

2014.g. (0 % līdz 80 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

065

2015.g. (0 % līdz 60 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

066

2016.g. (0 % līdz 40 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

067

2017.g. (0 % līdz 20 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

068

480. panta 3. punkts

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Mazākuma līdzdalības daļas un atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana

Kompetentās iestādes nosaka un publicē piemērojamā koeficienta vērtību 480. panta 2. punktā noteiktajos diapazonos.

2014.g. (0,2 līdz 1,0)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

069

2015.g. (0,4 līdz 1,0)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

070

2016.g. (0,6 līdz 1,0)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

071

2017.g. (0,8 līdz 1,0)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

072

481. panta 1. punkts

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Vienotā procentuālā attiecība, ja tāda tiek piemērota (procentuālā attiecība 481. panta 3. punktā noteiktajos diapazonos)

2014.g. (0 % līdz 80 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

073

2015.g. (0 % līdz 60 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

074

2016.g. (0 % līdz 40 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

075

2017.g. (0 % līdz 20 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

076

481. panta 5. punkts

Papildu pārejas posma filtri un atskaitījumi

2014.g. (0 % līdz 80 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

077

2015.g. (0 % līdz 60 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

078

2016.g. (0 % līdz 40 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

079

2017.g. (0 % līdz 20 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

080

486. panta 6. punkts

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Tiesību saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus ierobežojumi pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem

Piemērojamā procentuālā attiecība, lai noteiktu tiesību saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus ierobežojumus pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 486. panta 2. punktu (procentuālā attiecība minētā panta 5. punktā noteiktajos diapazonos)

2014.g. (60 % līdz 80 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

081

2015.g. (40 % līdz 70 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

082

2016.g. (20 % līdz 60 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

083

2017.g. (0 % līdz 50 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

084

2018.g. (0 % līdz 40 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

085

2019.g. (0 % līdz 30 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

086

2020.g. (0 % līdz 20 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

087

2021.g. (0 % līdz 10 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

088

Piemērojamā procentuālā attiecība, lai noteiktu tiesību saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus ierobežojumus pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem saskaņā ar 486. panta 3. punktu (procentuālā attiecība minētā panta 5. punktā noteiktajos diapazonos)

2014.g. (60 % līdz 80 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

089

2015.g. (40 % līdz 70 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

090

2016.g. (20 % līdz 60 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

091

2017.g. (0 % līdz 50 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

092

2018.g. (0 % līdz 40 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

093

2019.g. (0 % līdz 30 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

094

2020.g. (0 % līdz 20 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

095

2021.g. (0 % līdz 10 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

096

Piemērojamā procentuālā attiecība, lai noteiktu tiesību saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus ierobežojumus otrā līmeņa kapitāla posteņiem saskaņā ar 486. panta 4. punktu (procentuālā attiecība minētā panta 5. punktā noteiktajos diapazonos)

2014.g. (60 % līdz 80 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

097

2015.g. (40 % līdz 70 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

098

2016.g. (20 % līdz 60 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

099

2017.g. (0 % līdz 50 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

100

2018.g. (0 % līdz 40 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

101

2019.g. (0 % līdz 30 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

102

2020.g. (0 % līdz 20 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

103

2021.g. (0 % līdz 10 %)

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

104

495. panta 1. punkts

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas režīms attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem atbilstīgi IRB pieejai

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

105

496. panta 1. punkts

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Pārejas noteikums par pašu kapitāla prasību aprēķināšanu riska darījumiem segto obligāciju veidā

[Gads]

[Jā/Nē/Nepiemēro]

Obligāti, ja “jā”

3. DAĻA

Atalgojuma mainīgie elementi (Direktīvas 2013/36 94. pants)

	Direktīva 2013/36/ES	Adresāts	Tvērums	Noteikumi	Atklājamā informācija	Izmantota (Jā/Nē/Nepiemēro)	Atsauces	Pieejams angļu valodā (Jā/Nē)	Ziņas/komentāri
010	Datums, kad informācija iepriekšējo reizi atjaunināta šajā veidnē				(dd/mm/gggg)
020	94. panta 1. punkta g) apakšpunkta i) punkts	Dalībvalstis vai kompetentās iestādes	Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības	Maksimālā attiecība starp atalgojuma mainīgo un nemainīgo daļu (% noteikts valsts tiesību aktos kā mainīgā daļa, ko dala ar atalgojuma nemainīgo daļu)	[Vērtība %]	[Jā/Nē]	Obligāti, ja “jā”	Obligāti, ja “jā”
030	94. panta 1. punkta g) apakšpunkta ii) punkts	Dalībvalstis vai kompetentās iestādes	Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības	Maksimālais līmenis attiecībai starp atalgojuma mainīgo un nemainīgo daļu, ko akcionāri vai īpašnieki, vai iestādes dalībnieki var apstiprināt (% noteikts valsts tiesību aktos un aprēķināts kā mainīgā daļa, ko dala ar atalgojuma nemainīgo daļu)	[Vērtība %]	[Jā/Nē]	Obligāti, ja “jā”	Obligāti, ja “jā”
040	94. panta 1. punkta g) apakšpunkta iii) punkts	Dalībvalstis vai kompetentās iestādes	Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības	Maksimālā daļa no kopējā mainīgā atalgojuma, kurai var piemērot diskonta likmi (% no kopējā mainīgā atalgojuma)	[Vērtība %]	[Jā/Nē]	Obligāti, ja “jā”	Obligāti, ja “jā”
050	94. panta 1. punkta l) apakšpunkts	Dalībvalstis vai kompetentās iestādes	Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības	Apraksts par jebkādiem to instrumentu veidu un struktūras ierobežojumiem vai aizliegumiem, kurus var izmantot, lai piešķirtu mainīgo atalgojumu	[Teksts brīvā formā / vērtība]	[Jā/Nē]	Obligāti, ja “jā”	Obligāti, ja “jā”

(1) “Jā” norāda, ka kompetentā iestāde vai dalībvalsts, kas ir pilnvarota izmantot attiecīgo iespēju vai rīcības brīvību, to ir izmantojusi.

“Nē” norāda, ka kompetentā iestāde vai dalībvalsts, kas ir pilnvarota izmantot attiecīgo iespēju vai rīcības brīvību, to nav izmantojusi.

“Nepiemēro” norāda, ka iespēju nav iespējams izmantot vai ka rīcības brīvības nav.

(2) Valsts tiesību akta noteikuma teksts.

(3) Atsauce valsts tiesību aktā un hipersaite(-s) uz tīmekļa vietni, kurā ietverts valsts tiesību akts, ar ko transponē attiecīgo Savienības noteikumu.

III PIELIKUMS

Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma process ( SREP ) (1)

010

Datums, kad informācija iepriekšējo reizi atjaunināta šajā veidnē

(dd/mm/gggg)

020

SREP piemērošanas tvērums

(KPD 108. līdz 110. pants)

Apraksts par kompetentās iestādes pieeju SREP piemērošanas tvērumam, tostarp:

—	uz kāda veida iestādēm SREP attiecas/neattiecas, jo īpaši, ja tvērums atšķiras no Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES noteiktā;

—	augsta līmeņa pārskats par to, kā kompetentā iestāde ņem vērā proporcionalitātes principu, apsverot SREP tvērumu un dažādu SREP elementu novērtēšanas biežumu (2).

[teksts brīvā formā vai atsauce, vai saite uz šādiem norādījumiem]

030

SREP elementu novērtējums

(KPD 74. līdz 96. pants)

Apraksts par kompetentās iestādes pieeju atsevišķu SREP elementu novērtēšanai (kā minēts EBI Pamatnostādnēs par kopējām procedūrām un metodoloģiju, ko izmanto uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesā (SREP) – EBA/GL/2014/13), tostarp:

—	augsta līmeņa pārskats par novērtēšanas procesu un metodoloģiju, ko piemēro SREP elementu novērtēšanai, tostarp: 1) darījumdarbības modeļa analīze, 2) iekšējās pārvaldības un iestādes mēroga kontroļu novērtējums, 3) riska novērtējums kapitālam un 4) likviditātes un finansējuma risku novērtējums;

—	augsta līmeņa pārskats par to, kā kompetentā iestāde ņem vērā proporcionalitātes principu, apsverot atsevišķus SREP elementus, tostarp par to, kā ir piemērota iestāžu kategorizācija (3).

[teksts brīvā formā vai atsauce, vai saite uz šādiem norādījumiem]

040

ICAAP un IALAP pārbaude un novērtēšana

(KPD 73., 86., 97., 98. un 103. pants)

Apraksts par kompetentās iestādes pieeju iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa (ICAAP) un iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa (ILAAP) pārbaudei un novērtēšanai SREP ietvaros un jo īpaši ICAAP un ILAAP kapitāla un likviditātes aprēķinu ticamības novērtēšanai, lai noteiktu papildu pašu kapitāla un kvantitatīvas likviditātes prasības, tostarp (4):

—	pārskats par metodoloģiju, ko kompetentā iestāde piemēro iestāžu ICAAP un ILAAP pārbaudei;

—	Informācija/atsauce uz kompetentās iestādes prasībām par informācijas, kas saistīta ar ICAAP un ILAAP, iesniegšanu, jo īpaši attiecībā uz to, kāda informācija ir jāiesniedz;

—	informācija par to, vai kompetentajai iestādei ir jāveic neatkarīga ICAAP un ILAAP pārbaude.

[teksts brīvā formā vai atsauce, vai saite uz šādiem norādījumiem]

050

Vispārējais SREP novērtējums un uzraudzības pasākumi

(KPD 102. un 104. pants)

Apraksts par kompetentās iestādes pieeju vispārējam SREP novērtējumam (kopsavilkums) un uzraudzības pasākumu piemērošanai, pamatojoties uz vispārējo SREP novērtējumu (5).

Apraksts par to, kā SREP rezultāti ir saistīti ar agrīnas intervences pasākumu piemērošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 27. pantu, un nosacījumu konstatēšana par to, vai iestādi var uzskatīt par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar minētās direktīvas 32. pantu (6).

[teksts brīvā formā vai atsauce, vai saite uz šādiem norādījumiem]

(1) Kompetentās iestādes publisko informāciju par kritērijiem un metodoloģiju, kas izmantota 020. līdz 040. rindā un 050. rindā attiecībā uz vispārējo novērtējumu. Otrajā slejā ir aprakstīts tās informācijas veids, kuru atklāj paskaidrojuma formā.

(2) SREP tvērums, kas jāapsver gan iestādes līmenī, gan attiecībā uz tās pašu resursiem.

Kompetentā iestāde paskaidro pieeju, kas izmantota, lai SREP nolūkos klasificētu iestādes dažādās kategorijās, un apraksta kvantitatīvo un kvalitatīvo kritēriju izmantošanu un to, kā šāda kategorizācija ietekmē finanšu stabilitāti vai citus vispārējus uzraudzības mērķus.

Kompetentā iestāde arī paskaidro, kā kategorizācija tiek īstenota praksē nolūkā nodrošināt vismaz minimālu iesaisti SREP novērtējumos, iekļaujot aprakstu par visu SREP elementu novērtēšanas biežumu dažādām iestāžu kategorijām.

(3) Ieskaitot darba instrumentus, piemēram, pārbaudes uz vietas un attālināti, kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus, novērtējumos izmantotos statistikas datus. Ieteicams izmantot hipersaites uz visiem tīmekļa vietnes norādījumiem.

(4) Kompetentās iestādes arī paskaidro, kā ICAAP un ILAAP novērtējumu aptver minimālie iesaistīšanās modeļi, kurus piemēro proporcionalitātes nolūkā, pamatojoties uz SREP kategorijām, kā arī to, kā proporcionalitāte tiek piemērota, lai precizētu uzraudzības prasības attiecībā uz ICAAP un ILAAP; jo īpaši norāda visas pamatnostādnes vai minimālās prasības, ko kompetentās iestādes ir izdevušas attiecībā uz ICAAP un ILAAP.

(5) Pieeja, ko kompetentās iestādes piemēro, lai iegūtu vispārējo SREP novērtējumu un to paziņotu iestādēm. Kompetento iestāžu vispārējais novērtējums ir balstīts uz visu 020.—040. rindā minēto elementu pārbaudi, kā arī jebkādu citu būtisku informāciju par iestādi, ko kompetentā iestāde var iegūt.

(6) Ja kompetento iestāžu novērtējumā par iestādi tiek konstatēti trūkumi vai nepilnības, kas rada nepieciešamību pēc uzraudzības iestādes iejaukšanās, tās var arī atklāt informāciju par politiku, kas virza to lēmumus par uzraudzības pasākumu (KPD 102. un 104. panta nozīmē) un agrīnas intervences pasākumu (Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas (BAND) 27. panta nozīmē) veikšanu. Šāda informācijas atklāšana varētu ietvert iekšējo pamatnostādņu vai citu dokumentu, kas raksturo vispārējo uzraudzības praksi, publicēšanu. Tomēr konfidencialitātes principa ievērošanas nolūkos nav jāsniedz informācija par lēmumiem attiecībā uz atsevišķām iestādēm.

Turklāt kompetentās iestādes var sniegt informāciju par sekām, kas rodas no tā, ja iestāde pārkāpj attiecīgās tiesību normas vai neievēro uzraudzības vai agrīnas intervences pasākumus, kas noteikti, pamatojoties uz SREP rezultātiem, piemēram, kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā uzskaita spēkā esošās izpildes procedūras.

IV PIELIKUMS

APKOPOTIE STATISTIKAS DATI

Veidņu saraksts

1. daļa	Konsolidētie dati par katru kompetento iestādi
2. daļa	Dati par kredītrisku
3. daļa	Dati par tirgus risku
4. daļa	Dati par operacionālo risku
5. daļa	Dati par uzraudzības pasākumiem un administratīviem sodiem
6. daļa	Dati par atbrīvojumiem

Vispārējas piezīmes par IV pielikuma veidņu aizpildīšanu

—

Ciparu šūnās ietver tikai ciparus. Uz valstu valūtām neatsaucas. Izmantotā valūta ir euro, un ārpus eurozonas esošās dalībvalstis savas valsts valūtas konvertē euro, izmantojot ECB valūtas maiņas kursu (kopējā atsauces datumā, t. i., pārskata gada pēdējā dienā), ar vienu zīmi aiz komata, summas uzrādot miljonos.

—	Paziņotās naudas summas uzrāda miljonos euro (turpmāk — milj. euro).

—	Procentus uzrāda ar divām zīmēm aiz komata.

—	Ja dati netiek atklāti, informācijas neizpaušanas iemeslu sniedz, izmantojot EBI nomenklatūru, t. i., “N/P” (nav pieejams) vai “K” (konfidenciāli).

—	Datus dara zināmus apkopotā veidā, neidentificējot atsevišķas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības.

—	Atsauces uz COREP veidnēm saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 ir sniegtas 1. līdz 4. daļā (ja tās ir pieejamas).

—	Kompetentās iestādes datus par XXXX. gadu un turpmāk vāc konsolidēti. Tādējādi tiks nodrošināta savāktās informācijas konsekvence.

—	Šā pielikuma veidnes lasa, ievērojot šeit noteikto konsolidācijas pārskatu sniegšanas tvērumu. Lai nodrošinātu efektīvu datu vākšanu, informāciju par kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām uzrāda atsevišķi, bet abos gadījumos piemēro tādu pašu konsolidācijas līmeni.

—

Lai nodrošinātu paziņoto datu saskaņotību un salīdzināmību, ECB publicē tikai apkopotus statistikas datus par uzraudzītajām struktūrām, par kurām tā veic tiešu uzraudzību informācijas atklāšanas atsauces datumā, bet valstu kompetentās iestādes publicē apkopotos statistikas datus tikai par kredītiestādēm, kuras ECB tieši neuzrauga.

—	Datus vāc tikai par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām piemēro KPD. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām nepiemēro KPD režīmu, izslēdz no datu vākšanas pasākuma.

1. DAĻA

Konsolidētie dati par katru kompetento iestādi (XXXX. gads)

			Atsauce uz COREP veidni	Dati
	Kredītiestāžu skaits un lielums
010	Kredītiestāžu skaits			[Vērtība]
020	Jurisdikcijas kopējie aktīvi (milj. euro) (1)			[Vērtība]
030	Jurisdikcijas kopējie aktīvi (1) % apmērā no IKP (2)			[Vērtība]
	Ārvalstu kredītiestāžu skaits un lielums (3)
040	No trešām valstīm	Filiāļu skaits (4)		[Vērtība]
050		Filiāļu kopējie aktīvi (milj. euro)		[Vērtība]
060		Meitasuzņēmumu skaits (5)		[Vērtība]
070		Meitasuzņēmumu kopējie aktīvi (milj. euro)		[Vērtība]
	Kredītiestāžu kopējais kapitāls un kapitāla prasības
080	Kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāla īpatsvars % apmērā no kopējā kapitāla (6)		CA1 (020. rinda / 010. rinda)	[Vērtība]
090	Kopējais pirmā līmeņa papildu kapitāla īpatsvars % apmērā no kopējā kapitāla (7)		CA1 (530. rinda / 010. rinda)	[Vērtība]
100	Kopējais otrā līmeņa kapitāla īpatsvars % apmērā no kopējā kapitāla (8)		CA1 (750. rinda / 010. rinda)	[Vērtība]
110	Kopējās kapitāla prasības (milj. euro) (9)		CA2 (010. rinda) * 8 %	[Vērtība]
120	Kopējais kapitāla īpatsvars (%) (10)		CA3 (050. rinda)	[Vērtība]
	Ieguldījumu brokeru sabiedrību skaits un lielums
130	Ieguldījumu brokeru sabiedrību skaits			[Vērtība]
140	Kopējie aktīvi (milj. euro) (1)			[Vērtība]
150	Kopējie aktīvi % apmērā no IKP			[Vērtība]
	Ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējais kapitāls un kapitāla prasības
160	Kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāla īpatsvars % apmērā no kopējā kapitāla (6)		CA1 (020. rinda / 010. rinda)	[Vērtība]
170	Kopējais pirmā līmeņa papildu kapitāla īpatsvars % apmērā no kopējā kapitāla (7)		CA1 (530. rinda / 010. rinda)	[Vērtība]
180	Kopējais otrā līmeņa kapitāla īpatsvars % apmērā no kopējā kapitāla (8)		CA1 (750. rinda / 010. rinda)	[Vērtība]
190	Kopējās kapitāla prasības (milj. euro) (9)		CA2 (010. rinda) * 8 %	[Vērtība]
200	Kopējais kapitāla īpatsvars (%) (10)		CA3 (050. rinda)	[Vērtība]

2. DAĻA

Dati par kredītrisku (XXXX. gads)

	Dati par kredītrisku			Atsauce uz COREP veidni	dati
	Kredītiestādes: Pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku
010	Kredītiestādes: pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku	% apmērā no kopējām pašu kapitāla prasībām (11)		CA2 (040. rinda) / (010. rinda)	[Vērtība]
020	Kredītiestādes: sadalījums pēc pieejas	%, pamatojoties uz kredītiestāžu kopējo skaitu (12)	Standartizētā pieeja (SP)		[Vērtība]
030			IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem, ne korekcijas pakāpes		[Vērtība]
040			IRB pieeja gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem un/vai korekcijas pakāpes		[Vērtība]
050		%, pamatojoties uz kopējām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku	SP	CA2 (050. rinda) / (040. rinda)	[Vērtība]
060			IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem, ne korekcijas pakāpes	CR IRB, pamata IRB (010. rinda, 260. sleja) / CA2 (040. rinda)	[Vērtība]
070			IRB pieeja gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem un/vai korekcijas pakāpes	CR IRB, attīstītā IRB (010. rinda, 260. sleja) / CA2 (040. rinda)	[Vērtība]
080	Kredītiestādes: sadalījums pa IRB riska darījumu kategorijām	%, pamatojoties uz kopējo IRB riska darījumu riska svērtās vērtības apjomu	IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem, ne korekcijas pakāpes	CA2 (250. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
090			Centrālās valdības un centrālās bankas	CA2 (260. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
100			Iestādes	CA2 (270. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
110			Komercsabiedrības — MVU	CA2 (280. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
120			Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana	CA2 (290. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
130			Komercsabiedrības — citi	CA2 (300. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]


140			IRB pieeja gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem un/vai korekcijas pakāpes	CA2 (310. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
150			Centrālās valdības un centrālās bankas	CA2 (320. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
160			Iestādes	CA2 (330. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
170			Komercsabiedrības — MVU	CA2 (340. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
180			Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana	CA2 (350. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
190			Komercsabiedrības — citi	CA2 (360. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
200			Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu (MVU)	CA2 (370. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
210			Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu (ne MVU)	CA2 (380. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
220			Privātpersonas vai MVU — atbilstīgi, atjaunojami	CA2 (390. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
230			Privātpersonas vai MVU — citi MVU	CA2 (400. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
240			Privātpersonas vai MVU — citi, kas nav MVU	CA2 (410. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
250			Kapitāla vērtspapīri — IRB	CA2 (420. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
260	Vērtspapīrošanas pozīcijas – IRB	CA2 (430. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
270	Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības	CA2 (450. rinda / 240. rinda)	[Vērtība]
	Dati par kredītrisku			Atsauce uz COREP veidni	dati
280	Kredītiestādes: Pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku
290	Kredītiestādes: sadalījums pa SP riska darījumu kategorijām*	%, pamatojoties uz kopējo SP riska darījumu riska svērtās vērtības apjomu	Centrālās valdības vai centrālās bankas	CA2 (070. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
300			Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes	CA2 (080. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
310			Publiskā sektora struktūras	CA2 (090. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
320			Daudzpusējas attīstības bankas	CA2 (100. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
330			Starptautiskās organizācijas	CA2 (110. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
340			Iestādes	CA2 (120. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
350			Komercsabiedrības	CA2 (130. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
360			Privātpersonas vai MVU	CA2 (140. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
370			Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku	CA2 (150. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
380			Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības	CA2 (160. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
390			Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku	CA2 (170. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
400			Segtās obligācijas	CA2 (180. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
410			Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums	CA2 (190. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
420			Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi	CA2 (200. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
430			Pašu kapitāls	CA2 (210. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
440			Citi posteņi	CA2 (211. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
450			Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP	CA2 (220. rinda / 050. rinda)	[Vērtība]
460	Kredītiestādes: sadalījums pēc kredītriska mazināšanas (KRM) pieejas	%, pamatojoties uz kredītiestāžu kopējo skaitu (13)	Finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode		[Vērtība]
470		%, pamatojoties uz kredītiestāžu kopējo skaitu (13)	Finanšu nodrošinājuma paplašinātā metode		[Vērtība]
	Ieguldījumu brokeru sabiedrības: Pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku
480	Ieguldījumu brokeru sabiedrības: pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku	% apmērā no kopējām pašu kapitāla prasībām (14)		CA2 (040. rinda) / (010. rinda)	[Vērtība]
490	Ieguldījumu brokeru sabiedrības: sadalījums pēc pieejas	%, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējo skaitu (12)	SP		[Vērtība]
500			IRB		[Vērtība]
510		%, pamatojoties uz kopējām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku (15)	SP	CA2 (050. rinda / 040. rinda)	[Vērtība]
520			IRB	CA2 (240. rinda / 040. rinda)	[Vērtība]

	Papildu informācija par vērtspapīrošanu (milj. euro)			Atsauce uz COREP veidni	dati
	Kredītiestādes: iniciators
530	Bilances un ārpusbilances iniciēto vērtspapīrošanas riska darījumu kopējais apjoms			CR SEC SA (030. rinda, 010. sleja) + CR SEC IRB (030. rinda, 010. sleja)	[Vērtība]
540	Bilances un ārpusbilances atlikušo vērtspapīrošanas pozīciju kopējais apjoms (vērtspapīrošanas pozīcijas – sākotnējie riska darījumi pirms korekcijas pakāpēm)			CR SEC SA (030. rinda, 050. sleja) + CR SEC IRB (030. rinda, 050. sleja)	[Vērtība]

	Riska darījumi un zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu (milj. euro) (16)			Atsauce uz COREP veidni	dati
550	Mājokļa īpašums kā nodrošinājums	Riska darījumu summa, kas nodrošināta ar mājokļa īpašumu (17)		CR IP zaudējumi (010. rinda, 050. sleja)	[Vērtība]


560		Zaudējumu, kas izriet no kredītiem, summa līdz atsauces procentuālajai attiecībai (18)		CR IP zaudējumi (010. rinda, 010. sleja)	[Vērtība]
570		No kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība (19)		CR IP zaudējumi (010. rinda, 020. sleja)	[Vērtība]
580	Kopējo zaudējumu summa (20)		CR IP zaudējumi (010. rinda, 030. sleja)	[Vērtība]
590	No kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība (19)		CR IP zaudējumi (010. rinda, 040. sleja)	[Vērtība]
600	Komerciālais nekustamais īpašums kā nodrošinājums	Riska darījumu summa, kas nodrošināta ar komerciālo nekustamo īpašumu (17)		CR IP zaudējumi (020. rinda, 050. sleja)	[Vērtība]


610		Zaudējumu, kas izriet no kredītiem, summa līdz atsauces procentuālajai attiecībai (18)		CR IP zaudējumi (020. rinda, 010. sleja)	[Vērtība]
620		No kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība (19)		CR IP zaudējumi (020. rinda, 020. sleja)	[Vērtība]
630	Kopējo zaudējumu summa (20)		CR IP zaudējumi (020. rinda, 030. sleja)	[Vērtība]
640	No kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība (19)		CR IP zaudējumi (020. rinda, 040. sleja)	[Vērtība]

3. DAĻA

Dati par tirgus risku (21) (XXXX. gads)

	Dati par tirgus risku			Atsauce uz COREP veidni	dati
	Kredītiestādes: pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku
010	Kredītiestādes: pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku	% apmērā no kopējām pašu kapitāla prasībām (22)		CA2 (520. rinda) / (010. rinda)	[Vērtība]
020	Kredītiestādes: sadalījums pēc pieejas	%, pamatojoties uz kredītiestāžu kopējo skaitu (23)	Standartizētā pieeja		[Vērtība]
030		%, pamatojoties uz kredītiestāžu kopējo skaitu (23)	Iekšējie modeļi		[Vērtība]
040		%, pamatojoties uz kopējām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku	Standartizētā pieeja	CA2 (530. rinda) / (520. rinda)	[Vērtība]
050			Iekšējie modeļi	CA2 (580. rinda) / (520. rinda)	[Vērtība]
	Ieguldījumu brokeru sabiedrības: pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku
060	Ieguldījumu brokeru sabiedrības: pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku	% apmērā no kopējām pašu kapitāla prasībām (22)		CA2 (520. rinda) / (010. rinda)	[Vērtība]
070	Ieguldījumu brokeru sabiedrības: sadalījums pēc pieejas	%, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējo skaitu (23)	Standartizētā pieeja		[Vērtība]
080			Iekšējie modeļi		[Vērtība]
090		%, pamatojoties uz kopējām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku	Standartizētā pieeja	CA2 (530. rinda) / (520. rinda)	[Vērtība]
100			Iekšējie modeļi	CA2 (580. rinda) / (520. rinda)	[Vērtība]

4. DAĻA

Dati par operacionālo risku (XXXX. gads)

	Dati par operacionālo risku			Atsauce uz COREP veidni	dati
	Kredītiestādes: Pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku
010	Kredītiestādes: pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku	% apmērā no kopējām pašu kapitāla prasībām (24)		CA2 (590. rinda) / (010. rinda)	[Vērtība]
020	Kredītiestādes: sadalījums pēc pieejas	%, pamatojoties uz kredītiestāžu kopējo skaitu (25)	Pamatrādītāja pieeja (PRP)		[Vērtība]
030			Standartizētā pieeja (SP) / alternatīvā standartizētā pieeja (ASP)		[Vērtība]
040			Attīstītā mērīšanas pieeja (AMP)		[Vērtība]
050		%, pamatojoties uz kopējām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz operacionālo risku	PRP	CA2 (600. rinda) / (590. rinda)	[Vērtība]
060			SP/ASP	CA2 (610. rinda) / (590. rinda)	[Vērtība]
070			AMP	CA2 (620. rinda) / (590. rinda)	[Vērtība]
	Kredītiestādes: zaudējumi operacionālā riska dēļ
080	Kredītiestādes: kopējie bruto zaudējumi	Kopējie bruto zaudējumi % apmērā no kopējiem bruto ienākumiem (26)		Sīkāki dati par operacionālo risku (OPR) (920. rinda, 080. sleja) / OPR ((summa (010. rinda līdz 130. rinda), 030. sleja)	[Vērtība]
	Ieguldījumu brokeru sabiedrības: Pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku
090	Ieguldījumu brokeru sabiedrības: pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku	% apmērā no kopējām pašu kapitāla prasībām (24)		CA2 (590. rinda) / (010. rinda)	[Vērtība]
100	Ieguldījumu brokeru sabiedrības: sadalījums pēc pieejas	%, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējo skaitu (25)	PRP		[Vērtība]
110			SP/ASP		[Vērtība]
120			AMP		[Vērtība]
130		%, pamatojoties uz kopējām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz operacionālo risku	PRP	CA2 (600. rinda) / (590. rinda)	[Vērtība]
140			SP/ASP	CA2 (610. rinda) / (590. rinda)	[Vērtība]
150			AMP	CA2 (620. rinda) / (590. rinda)	[Vērtība]
	Ieguldījumu brokeru sabiedrības: zaudējumi operacionālā riska dēļ
160	Ieguldījumu brokeru sabiedrības: kopējie bruto zaudējumi	Kopējie bruto zaudējumi % apmērā no kopējiem bruto ienākumiem (26)		Sīkāki dati par operacionālo risku (OPR) (920. rinda, 080. sleja) / OPR ((summa (010. rinda līdz 130. rinda), 030. sleja)	[Vērtība]

5. DAĻA

Dati par uzraudzības pasākumiem un administratīviem sodiem (27) (XXXX. gads)

	Uzraudzības pasākumi		dati
	Kredītiestādes
010	Uzraudzības pasākumi, kas veikti saskaņā ar 102. panta 1. punkta a) apakšpunktu	Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punktu veikto uzraudzības pasākumu kopējais skaits nolūkā:	[Vērtība]
011		turēt pašu kapitālu, kas pārsniedz minimālās kapitāla prasības [104. panta 1. punkta a) apakšpunkts]	[Vērtība]
012		pastiprināt pārvaldības kārtību un iekšējā kapitāla pārvaldību [104. panta 1. punkta b) apakšpunkts]	[Vērtība]
013		iesniegt plānu ar mērķi atjaunot atbilstību uzraudzības prasībām [104. panta 1. punkta c) apakšpunkts]	[Vērtība]
014		pieprasīt iestādēm saviem aktīviem piemērot īpašu finansēšanas kārtību vai īpašu režīmu [104. panta 1. punkta d) apakšpunkts]	[Vērtība]
015		ierobežot vai sašaurināt iestāžu uzņēmējdarbību vai operācijas [104. panta 1) punkta e) apakšpunkts]	[Vērtība]
016		mazināt risku, kas saistīts ar iestāžu darbībām, pakalpojumiem un sistēmām [104. panta 1. punkta f) apakšpunkts]	[Vērtība]
017		ierobežot mainīgo atalgojumu [104. panta 1. punkta g) apakšpunkts]	[Vērtība]
018		izmantot tīro peļņu, lai stiprinātu pašu kapitālu [104. panta 1. punkta h) apakšpunkts]	[Vērtība]
019		ierobežot vai aizliegt peļņas sadali vai procentu maksājumus [104. panta 1. punkta i) apakšpunkts]	[Vērtība]
020		uzlikt papildu vai biežākas ziņošanas prasības [104. panta 1. punkta j) apakšpunkts]	[Vērtība]
021		uzlikt īpašas likviditātes prasības [104. panta 1. punkta k) apakšpunkts]	[Vērtība]
022		pieprasīt papildu informāciju [104. panta 1. punkta l) apakšpunkts]	[Vērtība]
023		Citu veikto uzraudzības pasākumu skaits un raksturojums (nav uzskaitīti Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punktā)	[Vērtība]
024	Uzraudzības pasākumi, kas veikti saskaņā ar 102. panta 1. punkta b) apakšpunktu un citiem Direktīvas 2013/36/ES vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumiem	Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punktu veikto uzraudzības pasākumu kopējais skaits nolūkā:	[Vērtība]
025		turēt pašu kapitālu, kas pārsniedz minimālās kapitāla prasības [104. panta 1. punkta a) apakšpunkts]	[Vērtība]
026		pastiprināt pārvaldības kārtību un iekšējā kapitāla pārvaldību [104. panta 1. punkta b) apakšpunkts]	[Vērtība]
027		iesniegt plānu ar mērķi atjaunot atbilstību uzraudzības prasībām [104. panta 1. punkta c) apakšpunkts]	[Vērtība]
028		pieprasīt iestādēm saviem aktīviem piemērot īpašu finansēšanas kārtību vai īpašu režīmu [104. panta 1. punkta d) apakšpunkts]	[Vērtība]
029		ierobežot vai sašaurināt iestāžu uzņēmējdarbību vai operācijas [104. panta 1) punkta e) apakšpunkts]	[Vērtība]
030		mazināt risku, kas saistīts ar iestāžu darbībām, pakalpojumiem un sistēmām [104. panta 1. punkta f) apakšpunkts]	[Vērtība]
031		ierobežot mainīgo atalgojumu [104. panta 1. punkta g) apakšpunkts]	[Vērtība]
032		izmantot tīro peļņu, lai stiprinātu pašu kapitālu [104. panta 1. punkta h) apakšpunkts]	[Vērtība]
033		ierobežot vai aizliegt peļņas sadali vai procentu maksājumus [104. panta 1. punkta i) apakšpunkts]	[Vērtība]
034		uzlikt papildu vai biežākas ziņošanas prasības [104. panta 1. punkta j) apakšpunkts]	[Vērtība]
035		uzlikt īpašas likviditātes prasības [104. panta 1. punkta k) apakšpunkts]	[Vērtība]
036		pieprasīt papildu informāciju [104. panta 1. punkta l) apakšpunkts]	[Vērtība]
037		Citu veikto uzraudzības pasākumu skaits un raksturojums (nav uzskaitīti Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punktā)	[Vērtība]

	Uzraudzības pasākumi		dati
	Ieguldījumu brokeru sabiedrības
037	Uzraudzības pasākumi, kas veikti saskaņā ar 102. panta 1. punkta a) apakšpunktu	Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punktu veikto uzraudzības pasākumu kopējais skaits nolūkā:	[Vērtība]
038		turēt pašu kapitālu, kas pārsniedz minimālās kapitāla prasības [104. panta 1. punkta a) apakšpunkts]	[Vērtība]
039		pastiprināt pārvaldības kārtību un iekšējā kapitāla pārvaldību [104. panta 1. punkta b) apakšpunkts]	[Vērtība]
040		iesniegt plānu ar mērķi atjaunot atbilstību uzraudzības prasībām [104. panta 1. punkta c) apakšpunkts]	[Vērtība]
041		pieprasīt iestādēm saviem aktīviem piemērot īpašu finansēšanas kārtību vai īpašu režīmu [104. panta 1. punkta d) apakšpunkts]	[Vērtība]
042		ierobežot vai sašaurināt iestāžu uzņēmējdarbību vai operācijas [104. panta 1) punkta e) apakšpunkts]	[Vērtība]
043		mazināt risku, kas saistīts ar iestāžu darbībām, pakalpojumiem un sistēmām [104. panta 1. punkta f) apakšpunkts]	[Vērtība]
044		ierobežot mainīgo atalgojumu [104. panta 1. punkta g) apakšpunkts]	[Vērtība]
045		izmantot tīro peļņu, lai stiprinātu pašu kapitālu [104. panta 1. punkta h) apakšpunkts]	[Vērtība]
046		ierobežot vai aizliegt peļņas sadali vai procentu maksājumus [104. panta 1. punkta i) apakšpunkts]	[Vērtība]
047		uzlikt papildu vai biežākas ziņošanas prasības [104. panta 1. punkta j) apakšpunkts]	[Vērtība]
048		uzlikt īpašas likviditātes prasības [104. panta 1. punkta k) apakšpunkts]	[Vērtība]
049		pieprasīt papildu informāciju [104. panta 1. punkta l) apakšpunkts]	[Vērtība]
050		Citu veikto uzraudzības pasākumu skaits un raksturojums (nav uzskaitīti Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punktā)	[Vērtība]
051	Uzraudzības pasākumi, kas veikti saskaņā ar 102. panta 1. punkta b) apakšpunktu un citiem Direktīvas 2013/36/ES vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumiem	Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punktu veikto uzraudzības pasākumu kopējais skaits nolūkā:	[Vērtība]
052		turēt pašu kapitālu, kas pārsniedz minimālās kapitāla prasības [104. panta 1. punkta a) apakšpunkts]	[Vērtība]
053		pastiprināt pārvaldības kārtību un iekšējā kapitāla pārvaldību [104. panta 1. punkta b) apakšpunkts]	[Vērtība]
054		iesniegt plānu ar mērķi atjaunot atbilstību uzraudzības prasībām [104. panta 1. punkta c) apakšpunkts]	[Vērtība]
055		pieprasīt iestādēm saviem aktīviem piemērot īpašu finansēšanas kārtību vai īpašu režīmu [104. panta 1. punkta d) apakšpunkts]	[Vērtība]
056		ierobežot vai sašaurināt iestāžu uzņēmējdarbību vai operācijas [104. panta 1) punkta e) apakšpunkts]	[Vērtība]
057		mazināt risku, kas saistīts ar iestāžu darbībām, pakalpojumiem un sistēmām [104. panta 1. punkta f) apakšpunkts]	[Vērtība]
058		ierobežot mainīgo atalgojumu [104. panta 1. punkta g) apakšpunkts]	[Vērtība]
059		izmantot tīro peļņu, lai stiprinātu pašu kapitālu [104. panta 1. punkta h) apakšpunkts]	[Vērtība]
060		ierobežot vai aizliegt peļņas sadali vai procentu maksājumus [104. panta 1. punkta i) apakšpunkts]	[Vērtība]
061		uzlikt papildu vai biežākas ziņošanas prasības [104. panta 1. punkta j) apakšpunkts]	[Vērtība]
062		uzlikt īpašas likviditātes prasības [104. panta 1. punkta k) apakšpunkts]	[Vērtība]
063		pieprasīt papildu informāciju [104. panta 1. punkta l) apakšpunkts]	[Vērtība]
064		Citu veikto uzraudzības pasākumu skaits un raksturojums (nav uzskaitīti Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punktā)	[Vērtība]

	Administratīvie sodi (28)		dati
	Kredītiestādes
065	Administratīvie sodi (par atļauju saņemšanas prasību un būtiskas līdzdalības iegādes prasību pārkāpumiem)	Piemēroto administratīvo sodu kopējais skaits, kuri minēti Direktīvas 2013/36/ES 66. panta 2. punktā:	[Vērtība]
066		publiski paziņojumi, kuros norāda atbildīgo fizisko/juridisko personu un pārkāpuma būtību [66. panta 2. punkta a) apakšpunkts]	[Vērtība]
067		rīkojumi, ar ko fiziskajai vai juridiskajai personai pieprasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas [66. panta 2. punkta b) apakšpunkts]	[Vērtība]
068		administratīvie naudas sodi, kas noteikti juridiskām/fiziskām personām [66. panta 2. punkta c) līdz e) apakšpunkts]	[Vērtība]
069		akcionāru balsstiesību apturēšana [66. panta 2. punkta f) apakšpunkts]	[Vērtība]
070		Citu piemēroto administratīvo sodu skaits un raksturojums (nav uzskaitīti Direktīvas 2013/36/ES 66. panta 2. punktā)	[teksts brīvā formā]
071	Administratīvie sodi (par citiem Direktīvā 2013/36/ES vai Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteikto prasību pārkāpumiem)	Piemēroto administratīvo sodu kopējais skaits, kuri minēti Direktīvas 2013/36/ES 67. panta 2. punktā:	[Vērtība]
072		publiski paziņojumi, kuros norāda atbildīgo fizisko/juridisko personu un pārkāpuma būtību [67. panta 2. punkta a) apakšpunkts]	[Vērtība]
073		rīkojumi, ar ko fiziskajai vai juridiskajai personai pieprasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas [67. panta 2. punkta b) apakšpunkts]	[Vērtība]
074		kredītiestādes atļaujas anulēšana [67. panta 2. punkta c) apakšpunkts]	[Vērtība]
075		pagaidu aizliegumi jebkurai fiziskai personai, kura ir atbildīga par pārkāpumu, pildīt funkcijas kredītiestādē [67. panta 2. punkta d) apakšpunkts]	[Vērtība]
076		administratīvie naudas sodi, kas noteikti juridiskām/fiziskām personām [67. panta 2. punkta e) līdz g) apakšpunkts]	[Vērtība]
077		Citu piemēroto administratīvo sodu skaits un raksturojums (nav uzskaitīti Direktīvas 2013/36/ES 67. panta 2. punktā)	[teksts brīvā formā]
	Ieguldījumu brokeru sabiedrības
078	Administratīvie sodi (par atļauju saņemšanas prasību un būtiskas līdzdalības iegādes prasību pārkāpumiem)	Piemēroto administratīvo sodu kopējais skaits, kuri minēti Direktīvas 2013/36/ES 66. panta 2. punktā:	[Vērtība]
079		publiski paziņojumi, kuros norāda atbildīgo fizisko/juridisko personu un pārkāpuma būtību [66. panta 2. punkta a) apakšpunkts]	[Vērtība]
080		rīkojumi, ar ko fiziskajai vai juridiskajai personai pieprasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas [66. panta 2. punkta b) apakšpunkts]	[Vērtība]
081		administratīvi naudas sodi, kas noteikti juridiskām personām [66. panta 2. punkta c) līdz e) apakšpunkts]	[Vērtība]
082		akcionāru balsstiesību apturēšana [66. panta 2. punkta f) apakšpunkts]	[Vērtība]
083		Citu piemēroto administratīvo sodu skaits un raksturojums (nav uzskaitīti Direktīvas 2013/36/ES 66. panta 2. punktā)	[Vērtība]
084	Administratīvie sodi (par citiem Direktīvā 2013/36/ES vai Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteikto prasību pārkāpumiem)	Piemēroto administratīvo sodu kopējais skaits, kuri minēti Direktīvas 2013/36/ES 66. panta 2. punktā:	[Vērtība]
085		publiski paziņojumi, kuros norāda atbildīgo fizisko/juridisko personu un pārkāpuma būtību [67. panta 2. punkta a) apakšpunkts]	[Vērtība]
086		rīkojumi, ar ko fiziskajai vai juridiskajai personai pieprasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas [67. panta 2. punkta b) apakšpunkts]	[Vērtība]
087		ieguldījumu brokeru sabiedrību atļaujas anulēšana [67. panta 2. punkta c) apakšpunkts]	[Vērtība]
088		pagaidu aizliegumi jebkurai fiziskai personai, kura ir atbildīga par pārkāpumu, pildīt funkcijas ieguldījumu brokeru sabiedrībā [67. panta 2. punkta d) apakšpunkts]	[Vērtība]
089		administratīvie naudas sodi, kas noteikti juridiskām/fiziskām personām [67. panta 2. punkta e) līdz g) apakšpunkts]	[Vērtība]
090		Citu piemēroto administratīvo sodu skaits un raksturojums (nav uzskaitīti Direktīvas 2013/36/ES 67. panta 2. punktā)	[teksts brīvā formā]
Kompetentās iestādes neatklāj uzraudzības darbības vai lēmumus, kas adresēti konkrētām iestādēm. Kompetentās iestādes, publicējot informāciju par vispārējiem kritērijiem un metodoloģiju, neatklāj konkrētām iestādēm adresētus uzraudzības pasākumus neatkarīgi no tā, vai tie ir veikti attiecībā uz atsevišķu iestādi vai iestāžu grupu.

6. DAĻA

Dati par atbrīvojumiem (29) (XXXX. gads)

	Prudenciālo prasību individuālas piemērošanas izņēmums, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 Otrajā līdz Piektajā un Septītajā un Astotajā daļā
	Juridiskā atsauce Regulā (ES) Nr. 575/2013	7. panta 1. un 2. punkts (atbrīvojumi meitasuzņēmumiem) (30)	7. panta 3. punkts (atbrīvojumi mātesiestādēm)
010	Piešķirto atbrīvojumu kopējais skaits	[Vērtība]	[Vērtība]
011	Atbrīvojumu skaits, kas piešķirts mātesiestādēm, kam ir vai kas tur līdzdalību meitasuzņēmumos, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs	N/P	[Vērtība]
012	Konsolidētā pašu kapitāla kopapjoms, kas tiek turēts meitasuzņēmumos, kuri veic uzņēmējdarbību trešajās valstīs (milj. euro)	N/P	[Vērtība]
013	Kopējā konsolidētā pašu kapitāla procentuālais apjoms, kas tiek turēts meitasuzņēmumos, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs (%)	N/P	[Vērtība]
014	Konsolidētā pašu kapitāla prasību procentuālais apjoms, kas piešķirts meitasuzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs (%)	N/P	[Vērtība]
	Atļauja mātes iestādēm iekļaut meitasuzņēmumus to prudenciālo prasību aprēķinā, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Otrajā līdz Piektajā un Astotajā daļā
	Juridiskā atsauce Regulā (ES) Nr. 575/2013	9. panta 1. punkts (Individuālas konsolidēšanas metode)
015	Piešķirto atļauju kopējais skaits	[Vērtība]
016	Atļauju skaits, kas piešķirts mātesiestādēm, lai to prasību aprēķinā ietvertu meitasuzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs	[Vērtība]
017	Konsolidētā pašu kapitāla kopapjoms, kas tiek turēts meitasuzņēmumos, kuri veic uzņēmējdarbību trešajās valstīs (milj. euro)	[Vērtība]
018	Kopējā konsolidētā pašu kapitāla procentuālais apjoms, kas tiek turēts meitasuzņēmumos, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs (%)	[Vērtība]
019	Konsolidētā pašu kapitāla prasību procentuālais apjoms, kas piešķirts meitasuzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs (%)	[Vērtība]
	Atbrīvojums no tādu likviditātes prasību piemērošanas individuāli, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Sestajā daļā
	Juridiskā atsauce Regulā (ES) Nr. 575/2013	8. pants (Likviditātes prasību nepiemērošana meitasuzņēmumiem)
020	Piešķirto atbrīvojumu kopējais skaits	[Vērtība]
021	Atbrīvojumu skaits, kas piešķirts saskaņā ar 8. panta 2. punktu, ja visām iestādēm vienā likviditātes apakšgrupā ir piešķirta atļauja tajā pašā dalībvalstī	[Vērtība]
022	Atbrīvojumu skaits, kas piešķirts saskaņā ar 8. panta 1. punktu, ja visām iestādēm vienā likviditātes apakšgrupā ir piešķirta atļauja vairākās dalībvalstīs	[Vērtība]
023	Atbrīvojumu skaits, kas saskaņā ar 8. panta 3. punktu piešķirts iestādēm, kuras ir vienas Institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieces	[Vērtība]
	Prudenciālo prasību individuālas piemērošanas izņēmums, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 Otrajā līdz Astotajā daļā
	Juridiskā atsauce Regulā (ES) Nr. 575/2013	10. pants (Kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei)
024	Piešķirto atbrīvojumu kopējais skaits	[Vērtība]
025	Kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, piešķirto atbrīvojumu skaits	[Vērtība]
026	Centrālajām iestādēm piešķirto atbrīvojumu skaits	[Vērtība]

(1) Valsts kompetentajām iestādēm kopējo aktīvu rādītājs ir valsts aktīvu kopējā vērtība (tikai 020. un 030. rindai) un ECB — visa VUM būtisko iestāžu aktīvu kopējā vērtība.

(2) IKP tirgus cenas līmenī; ieteiktais avots — Eurostat/ECB.

(3) EEZ valstis neietver.

(4) Filiāļu skaits, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā. Visas darījumdarbības vietas, ko vienā dalībvalstī izveidojusi kredītiestāde, kuras galvenais birojs ir trešā dalībvalstī, būtu jāuzskata par vienu filiāli.

(5) Meitasuzņēmumu skaits, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 16. apakšpunktā. Visus meitasuzņēmuma meitasuzņēmumus uzskata par šo uzņēmumu vadībā esošā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.

(6) Attiecība starp pirmā līmeņa pamata kapitālu, kā definēts KPR 50. pantā, un pašu kapitālu, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā un 72. pantā, izteikta procentos (%).

(7) Attiecība starp pirmā līmeņa papildu kapitālu, kā definēts KPR 61. pantā, un pašu kapitālu, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā un 72. pantā, izteikta procentos (%).

(8) Attiecība starp otrā līmeņa kapitālu, kā definēts KPR 71. pantā, un pašu kapitālu, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā un 72. pantā, izteikta procentos (%).

(9) 8 % no kopējās riska darījumu vērtības, kā definēts KPR 92. panta 3. punktā, 95., 96. un 98. pantā.

(10) Attiecība starp pašu kapitālu un kopējo riska darījumu vērtību, kā definēts KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunktā, izteikta procentos (%).

(11) Attiecība starp pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku, kā definēts KPR 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunktā, un kopējo pašu kapitālu, kā definēts KPR 92. panta 3. punktā, 95., 96. un 98. pantā.

(12) Ja iestāde izmanto vairāk nekā vienu pieeju, to ņem vērā katrā no minētajām pieejām. Tādējādi par trim izmantotajām pieejām paziņotās procentuālās attiecības summa var būt lielāka par 100 %.

(13) Izņēmuma gadījumos, ja iestāde izmanto vairāk nekā vienu pieeju, to ņem vērā katrā no minētajām pieejām. Tādējādi paziņotās procentuālās attiecības summa var būt lielāka par 100 %.

(14) Attiecība starp pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku, kā definēts KPR 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunktā, un kopējo pašu kapitālu, kā definēts KPR 92. panta 3. punktā, 95., 96. un 98. pantā.

(15) Ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras piemēro attiecīgi SP un IRB pieeju, pašu kapitāla prasību procentuālā attiecība pret kopējām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku, kā definēts KPR 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunktā.

(16) Paredzamo zaudējumu summu uzrāda pārskata sniegšanas atsauces datumā.

(17) Kā attiecīgi definēts KPR 101. panta 1. punkta c) un f) apakšpunktā; tirgus vērtība un hipotekārā vērtība saskaņā ar 4. panta 1. punkta 74. un 76. apakšpunktu; tikai attiecībā uz riska darījuma daļu, kuru uzskata par pilnībā nodrošinātu saskaņā ar KPR 124. panta 1. punktu.

(18) Kā attiecīgi definēts KPR 101. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā; tirgus vērtība un hipotekārā vērtība saskaņā ar 4. panta 1. punkta 74. un 76. apakšpunktu.

(19) Ja nodrošinājuma vērtība ir aprēķināta kā hipotekārā vērtība.

(20) Kā attiecīgi definēts KPR 101. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktā; tirgus vērtība un hipotekārā vērtība saskaņā ar 4. panta 1. punkta 74. un 76. apakšpunktu.

(21) Veidnē iekļauj informāciju par visām iestādēm, ne tikai par iestādēm ar tirgus riska pozīcijām.

(22) Attiecība starp kopējo pozīcijas riska darījumu vērtību, ārvalstu valūtu un preču riskiem, kā definēts KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā un c) apakšpunkta i) un iii) apakšpunktā un KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunktā, un kopējo riska darījumu vērtību, kā definēts KPR 92. panta 3. punktā, 95., 96. un 98. pantā (%).

(23) Ja iestāde izmanto vairāk nekā vienu pieeju, to ņem vērā katrā no minētajām pieejām. Tādējādi paziņotās procentuālās attiecības summa var būt lielāka par 100 %, bet arī mazāka par 100 %, jo struktūrām ar mazu tirdzniecības portfeli nav pienākuma noteikt tirgus risku.

(24) Attiecība starp kopējo riska darījumu vērtību operacionālajam riskam, kā definēts KPR 92. panta 3. punktā, un kopējo riska darījumu vērtību, kā definēts KPR 92. panta 3. punktā, 95., 96. un 98. pantā (%).

(25) Ja iestāde izmanto vairāk nekā vienu pieeju, to ņem vērā katrā no minētajām pieejām. Tādējādi paziņotās procentuālās attiecības summa var būt lielāka par 100 %, bet arī mazāka par 100 %, jo dažām ieguldījumu brokeru sabiedrībām nav pienākuma uzskaitīt operacionālā riska kapitāla prasības.

(26) Tikai attiecībā uz struktūrām, kas izmanto AMP vai TSP/ASP pieeju; attiecība starp visu darbības jomu kopējo zaudējumu apmēru un banku darbību attiecīgā rādītāja summu, kam piemēro SP/ASP un AMP, par iepriekšējo gadu (%).

(27) Informāciju uzrāda, pamatojoties uz lēmuma pieņemšanas datumu.

Ņemot vērā atšķirības valstu tiesību aktos, kā arī kompetento iestāžu uzraudzības praksē un pieejās, šajā tabulā sniegtie rādītāji var liegt veikt jēgpilnu salīdzinājumu starp jurisdikcijām. Ja šīs atšķirības netiek rūpīgi apsvērtas, jebkādi secinājumi var būt maldinoši.

(28) Kompetento iestāžu noteiktie administratīvie sodi. Kompetentās iestādes ziņo par visiem administratīvajiem sodiem, kas līdz informācijas atklāšanas atsauces datumam to jurisdikcijā nav tikuši pārsūdzēti. To dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās ir atļauts publicēt administratīvos sodus, kas ir pārsūdzēti, ziņo arī par šiem administratīvajiem sodiem, ja vien nav izsniegta pārsūdzība, ar ko tiek atcelts administratīvais sods.

(29) Kompetentās iestādes sniedz informāciju par atbrīvojumu praksi, pamatojoties uz kompetentās iestādes to atbrīvojumu kopskaitu, kas joprojām ir spēkā. Uzrādāmā informācija attiecas tikai uz tām struktūrām, kurām piešķirts atbrīvojums. Ja informācija nav pieejama, t. i., tā neveido daļu no regulāras ziņošanas, to uzrāda kā “N/P”.

(30) Atbrīvojumus aprēķina, pamatojoties uz to iestāžu skaitu, kurām piešķirts atbrīvojums.

5.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/63

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/915

(2019. gada 4. jūnijs),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Spēkā esošie pasākumi

(1)

2013. gada martā pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 217/2013 (2) (“galīgā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes tādas konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam, kuru pašlaik klasificē ar kombinētās nomenklatūras (KN) kodiem ex 7607 11 11 un ex 7607 19 10.

(2)

Ar galīgo regulu tika noteikts antidempinga maksājums, kura likmes bija robežās no 14,2 % līdz 15,6 % attiecībā uz importu, ko piegādāja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, 14,6 % – attiecībā uz uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē, un 35,6 % – attiecībā uz visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR.

1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(3)	2017. gada 14. jūnijā Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par to spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām, kas bija noteikti attiecībā uz ĶTR izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importu (3).

(4)

2017. gada 14. decembrī astoņi Savienības ražotāji (ALEURO Converting Sp. Z o.o., CeDo Sp. z o.o., Cuki Cofresco SpA, Fora Folienfabrik GmbH, ITS BV, Rul-Let A/S, SPHERE SA un Wrapex Ltd) (“pieprasījuma iesniedzēji”), kas reprezentē vairāk nekā 40 % no kopējā konkrētas alumīnija folijas ruļļu ražošanas apjoma Eiropas Savienībā (“Savienība”), iesniedza pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)	Pieprasījumu iesniedzēju pieprasījuma pamatā ir apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

(6)	Konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai sāktu termiņbeigu pārskatīšanu, Komisija 2018. gada 13. martāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

1.3. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(7)	Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(8)	Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.4. Ieinteresētās personas

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas pieteikties, lai piedalītos izmeklēšanā. Par termiņbeigu pārskatīšanas uzsākšanu Komisija īpaši informēja pieprasījuma iesniedzējus, zināmos Savienības ražotājus un to apvienības; konkrētas alumīnija folijas ruļļu zināmos importētājus Savienībā, ĶTR iestādes un zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus un aicināja tos sadarboties.

(10)	Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Neviena ieinteresētā persona uzklausīšanu nepieprasīja.

1.5. Atlase

(11)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

1.5.1. Savienības ražotāju atlase

(12)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi.

(13)	Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko līdzīga ražojuma ražošanu reprezentatīvo apjomu, ko noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt.

(14)

Provizoriskajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kas ražo aptuveni 66 % no to Savienības ražotāju kopējā ražošanas apjoma, kuri sadarbojās. Komisija aicināja ieinteresētās personas izteikt piezīmes par provizorisko izlasi un saņēma piezīmes tikai no Sphere SA, kas vēlējās gūt apstiprinājumu, ka minētajā izlasē tiks iekļauts tikai tā ražojošais uzņēmums Sphere France SAS. Tādējādi tika atzīts, ka minētā izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

1.5.2. Nesaistīto importētāju atlase

(15)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja importētājus un apvienības, kas tos pārstāv, pieteikties un sniegt konkrētu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu lemt par atlases nepieciešamību un vajadzības gadījumā to veikt.

(16)	Neviens nesaistītais importētājs nesniedza pieprasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē. Viens uzņēmums atbildēja, ka tas neimportē un neizmanto pārskatāmo ražojumu.

1.5.3. ĶTR ražotāju eksportētāju atlase

(17)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Komisija turklāt lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā sadarboties, lai apzinātu citus iespējamos ražotājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazinātos.

(18)	Atbildes uz atlases jautājumiem sniedza četras Ķīnas ražotāju grupas. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka izlasi veidot nav nepieciešams, un lūdza visus Ķīnas ražotājus, kas bija snieguši atbildes uz atlases jautājumiem, aizpildīt anketu.

1.5.4. Lietotāji

(19)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja lietotājus un apvienības, kas tos pārstāv, un organizācijas, kuras pārstāv patērētājus, pieteikties un sadarboties. Neviens Savienības lietotājs vai to apvienība nepieteicās.

1.5.5. Aptaujas anketas un pārbaudes apmeklējumi

(20)	Komisija nosūtīja anketas trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Kā minēts 18. apsvērumā, anketas tika nosūtītas arī četrām ĶTR ražotāju grupām.

(21)

Minētie trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Taču neviens no Ķīnas ražotājiem, kuri bija iesnieguši atbildes uz atlases jautājumiem, pēc tam neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija informēja ražotājus eksportētājus par nesadarbošanās sekām, tomēr izmeklēšanā nesadarbojās neviens ražotājs eksportētājs.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu Savienības ražotāju telpās:

—	CeDo Sp. z o.o., Kąty Wrocławskie, Polija,

—	ITS BV, Apeldorna, Nīderlande,

—	SPHERE SA, Parīze, Francija.

1.6. Normālās vērtības noteikšanas procedūra saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu

(23)	Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas liecināja par to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija uzskatīja par lietderīgu sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(24)

Tādēļ, lai ievāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta turpmākai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojuma par procedūras sākšanu III pielikumā pieprasīto informāciju par pārskatāmā ražojuma ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Informāciju par šo jautājumu sniedza četras Ķīnas ražotāju grupas.

(25)	Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz iespējamajiem nozīmīgajiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija nosūtīja anketu arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”). No ĶV netika saņemta nekāda atbilde.

(26)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienās no dienas, kad paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, paust savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas pamato pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanas atbilstību. Šajā saistībā no ĶV vai ražotājiem eksportētājiem netika saņemti nekādi iesniegumi vai papildu pierādījumi.

(27)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī precizēja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, iespējams, būs jāizvēlas atbilstoša reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, balstoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām.

(28)

2018. gada 19. aprīlī Komisija publicēja pirmo paziņojumu šajā lietā (“2018. gada 19. aprīļa paziņojums”), kurā lūdza ieinteresētajām personām izteikt viedokli par attiecīgajiem avotiem, kurus Komisija varētu izmantot normālās vērtības noteikšanai. 2018. gada 19. aprīļa paziņojumā Komisija norādīja visu to ražošanas faktoru sarakstu (piem., materiāli, enerģija un darbaspēks), kurus pārskatāmā ražojuma ražošanai izmanto ražotāji eksportētāji. Turklāt, ņemot vērā kritērijus, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija šajā posmā identificēja, ka iespējamā reprezentatīvā valsts varētu būt Turcija. Komisija arī norādīja, ka ir identificējusi ražotāju Sedat Tahir A.S., kura finanšu pārskati ir publiski pieejami un kurš ražo pārskatāmo ražojumu iespējamajā reprezentatīvajā valstī.

(29)	Komisija visām ieinteresētajām personām deva iespēju desmit dienās izteikt piezīmes, taču piezīmes netika saņemtas.

(30)

2018. gada 3. oktobra“Otrajā paziņojumā par normālās vērtības noteikšanas avotiem” (“2018. gada 3. oktobra paziņojums”) Komisija apstiprināja savu nodomu izmantot Turciju kā reprezentatīvo valsti, apstiprināja konkrētos muitas kodus un ražošanas faktoru datu avotus, kā arī ar Turcijas uzņēmumu Sedat Tahir A.S. saistītos pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu (“PVA izmaksu”) un peļņas rādītājus, kurus tā attiecīgā gadījumā plānoja izmantot normālās vērtības noteikšanai.

(31)	Komisija visām ieinteresētajām personām deva iespēju desmit dienās sniegt piezīmes, taču piezīmes netika saņemtas.

2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Pārskatāmais ražojums

(32)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, alumīnija folija ar biezumu 0,007 mm vai vairāk, bet mazāku nekā 0,021 mm, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, gofrēta vai negofrēta, vieglos ruļļos, kas sver 10 kg vai mazāk, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7607 11 11 un ex 7607 19 10 (Taric kodi 7607111110 un 7607191010) (“pārskatāmais ražojums”).

(33)	Pārskatāmo ražojumu parasti izmanto kā patēriņa preci iepakošanai un citam lietojumam mājsaimniecībā / sabiedriskajā ēdināšanā (“saimniecības alumīnija folija”).

2.2. Līdzīgais ražojums

(34)

Tika uzskatīts, ka pārskatāmajam ražojumam, ko ražo ĶTR un eksportē uz Savienību, ražojumam, ko ražo reprezentatīvajā valstī Turcijā, un ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un to izmanto vienam un tam pašam mērķim. Neviena ieinteresētā persona nesniedza piezīmes par līdzīgā ražojuma noteikšanu.

(35)	Tāpēc Komisija lēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.3. Apgalvojumi par ražojuma klāstu

(36)	Komisija nesaņēma nekādus apgalvojumus par ražojuma klāstu.

3. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

3.1. Ievadpiezīmes

(37)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(38)

Kā minēts 21. apsvērumā, neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās izmeklēšanā. Tādējādi ražotāji eksportētāji neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tostarp jebkādus datus par eksporta cenām un izmaksām, iekšzemes cenām un izmaksām, jaudu, ražošanu, ieguldījumiem u. c. Tāpat ĶV un ražotāji eksportētāji neatbildēja uz izmeklēšanas lietā esošajiem pierādījumiem, tostarp uz Komisijas dienestu darba dokumentu Significant Distortions in the Economy of the People's Republic of China for the Purposes of Trade Defense Investigations (5) (“ziņojums”), un pieprasījuma iesniedzēju papildus iesniegtajiem pierādījumiem, kas liecināja, ka šīs cenas un izmaksas ietekmēja būtiska valdības iejaukšanās. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus.

(39)

Komisija informēja Ķīnas iestādes un 18. apsvērumā minētos ražotājus eksportētājus par pamatregulas 18. panta piemērošanu un deva tiem iespēju izteikt piezīmes. Komisija nesaņēma nekādas piezīmes. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu tālāk izklāstītie konstatējumi attiecībā uz dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību ir uz pieejamajiem faktiem, īpaši termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju, ieinteresēto personu iesniegumiem un 14. panta 6. punktā minētajā datubāzē/Eurostat pieejamo statistiku.

3.2. Importa dempinga turpināšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

(40)

Eurostat statistikas dati liecina, ka pārskata izmeklēšanas periodā turpinājās pārskatāmā ražojuma imports Savienībā no ĶTR. Tā apjoms bija 1 519 tonnas, un tas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 1,8 % no kopējā Savienības patēriņa. Šajā ziņā Komisija norādīja, ka šāds līmenis termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā nav neparasti zems, jo ir loģiski sagaidāms, ka efektīvi pasākumi, kuru mērķis ir neitralizēt kaitējumu, ko nodara imports par dempinga cenām, samazinās importu salīdzinot ar iepriekšējo dempinga līmeni, kas nodarīja kaitējumu. Faktiskais ĶTR izcelsmes importa apjoms PIP ir 22,9 % no visa importa. Turklāt, kā norādīts 165. apsvērumā, aprēķinot dempingu, balstoties uz eksporta cenām uz trešām valstīm PIP, arī tika konstatēts līdzīgs dempinga līmenis. Tas apliecina, ka arī secinājumi, kas izdarīti, balstoties uz importa apjomu Eiropas Savienībā PIP laikā, ir reprezentatīvi. Tādēļ Komisija secināja, ka faktiskais imports pārskata izmeklēšanas periodā bija reprezentatīvs, un tādējādi vērtēja, vai pārskata izmeklēšanas periodā dempings turpinājās.

3.3. Normālā vērtība

(41)	Pamatregulas 2. panta 1. punktā noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(42)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts: “[j]a .. tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības,” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, balstoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir lietderīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.3.1. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

3.3.1.1. Ievads

(43)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

—	attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

—	valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

—	diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

—	bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

—	izkropļotas algu izmaksas,

—	piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts”.

(44)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir noteikts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(45)

Ieinteresētās personas tika uzaicinātas atspēkot, komentēt vai papildināt šajā izmeklēšanas lietā apkopotos pierādījumus, kuri bija pieejami procedūras sākšanas laikā. Lietā cita starpā bija iekļauti pieprasījuma iesniedzēju apgalvojumi un sniegtie pierādījumi par to, ka Ķīnas alumīnija tirgū pastāv nozīmīgi kropļojumi. Lietai bija pievienots arī Komisijas sagatavotā ziņojuma eksemplārs, kurā parādīts, ka daudzos ekonomikas līmeņos pastāv būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot daudzu svarīgu ražošanas faktoru (piem., zeme, enerģija, izejmateriāli un darbaspēks) konkrētus kropļojumus, kā arī kropļojumus konkrētās nozarēs (piem., alumīnija nozarē). Šis ziņojums tika pievienots izmeklēšanas lietai procedūras sākumposmā.

(46)

Balstoties uz lietā pieejamajiem pierādījumiem, to starpā minētajā ziņojumā iekļautajiem pierādījumiem, Komisija tādēļ nolēma pārbaudīt, vai ir lietderīgi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas, jo pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šī analīze aptvēra pārbaudi par būtisku valdības iejaukšanos tās ekonomikā vispār, kā arī par konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā (t. i., alumīnija) nozarē, ieskaitot pārskatāmo ražojumu.

(47)

Kā norādīts 25. un 26. apsvērumā, ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji neiesniedza piezīmes par izmeklēšanas lietā esošajiem pierādījumiem, tostarp ziņojumu, un pieprasījuma iesniedzēju iesniegtajiem papildu pierādījumiem par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, un/vai par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanas atbilstību izskatāmajā lietā un nesniedza pierādījumus, kas esošos pierādījumus pamatotu vai atspēkotu.

3.3.1.2. Pieprasījuma iesniedzēju apgalvojumi un to pamatošanai iesniegtie pierādījumi

(48)	Pieprasījumā bija ietverti atbilstīgi pierādījumi, kas pamato apgalvojumus par nozīmīgiem kropļojumiem un papildina ziņojumu.

(49)

Pirmkārt, pieprasījuma iesniedzēji pieprasījuma III sadaļas A.1.a punktā norādīja, ka Komisija izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemta sākotnējā regula (6), jau bija konstatējusi, ka “sākotnējās pamatizejvielas (augšupējās pamatizejvielas), t. i., alumīnija, cena bija izkropļota” un ka “šos izkropļojumus konstatēja arī starpizejvielas, t. i., alumīnija folijas lielajos ruļļos, cenā”.

(50)

Šajā sakarā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemta sākotnējā regula, Komisija vispirms norādīja, ka uz primārā alumīnija ieguvi attiecas aptuveni 60-70 % no pārskatāmā ražojuma ražošanas izmaksām un tāpēc tas ir galvenais šīs ražošanas izmaksu avots. Otrkārt, Komisija norādīja, ka alumīnija cenas Ķīnas tirgū (tā dēvētā “SHFE cena”) (7) būtiski atšķīrās no LME cenas (8), kas ir pasaules references cena. Treškārt, Komisija uzskatīja, ka situāciju varētu izskaidrot tas, ka “virkne ar valsti saistītu faktoru tika kombinēta ar nozīmīgu valsts iejaukšanos iekšzemes tirgū, izmantojot vairākus rīkus” (9). Balstoties uz minēto, Komisija sākotnējā regulā šajā sakarā secināja, ka šie faktori būtībā ir radījuši situāciju, kurā Ķīnas primārā alumīnija cenas un lejupējo alumīnija ražojumu cenas veidojas valsts iejaukšanās rezultātā neatkarīgi no cenu svārstībām starptautiskajos tirgos.

(51)

Otrkārt, pieprasījuma iesniedzēji pārskatīšanas pieprasījuma III sadaļas A.1.b punktā norādīja, ka papildus ziņojumā iekļautajiem pierādījumiem joprojām pastāv kropļojumi, kurus Komisija bija uzsvērusi sākotnējā regulā. Šajā ziņā tie norāda, ka Ķīnas krāsaino metālu nozarē pastāvošie tirgus kropļojumi ir uzsvērti 2017. gada 24. aprīļa ziņojumā, kas sagatavots Vācijas krāsaino metālu nozares apvienībai WV Metalle (“WV Metalle ziņojums”) (pieprasījuma 5. pielikums). WV Metalle ziņojums īpaši apstiprina, ka krāsaino metālu nozare ir svarīgs valdības plānošanas elements, kas saistīts ar stratēģisko jauno nozaru iniciatīvu, plānu Made in China 2025 un citām augsta līmeņa programmām. Tajā norādīts, ka ĶV tieši iejaucas kapitāla, darbaspēka, zemes, izejvielu un galveno ražošanas procesa izejresursu cenu noteikšanā.

(52)

Kā norāda pieprasījuma iesniedzēji, WV Metalle ziņojumā papildus ir norādīts, ka pašreizējā iniciatīva konvertēt parādu pašu kapitālā nebalstās uz tirgu, krāsaino metālu nozare ir regulāri saņēmusi un turpina saņemt dāsnu finansiālu un nemonetāru atbalstu, Ķīnas krāsaino metālu nozare ir saņēmusi ievērojamas subsīdijas, tostarp enerģijas subsīdijas, kas ir īpaši piešķirtas valstij piederošiem uzņēmumiem, un ka ĶV stingri kontrolē krāsaino metālu izstrādājumu nozares apjomu un cenas, arī izmantojot eksporta nodevas, kvotas, licences, eksporta ierobežojumus, veicināšanas subsīdijas, nodokļus un nodokļu atvieglojumu.

(53)

Treškārt, pieprasījuma 6. pielikumā pieprasījuma iesniedzēji norādīja, ka ASV Tirdzniecības departamenta provizoriskie apstiprinošie konstatējumi tā kompensācijas maksājumu izmeklēšanā, kas veikta par konkrētu Ķīnas izcelsmes alumīniju, liecināja, ka 37 % no iekšzemes alumīnija patēriņa Ķīnā veido valstij piederoši uzņēmumi un ka ĶV primārajam alumīnijam piemēro 30 % eksporta tarifu, tāpēc Ķīnas alumīnija lejupējā iekšzemes tirgū rodas kropļojumi. 2018. gada 5. martā ASV Tirdzniecības departaments galīgajā atzinumā apstiprināja provizoriskos konstatējumus.

(54)

Pieprasījuma iesniedzēji arī uzskatīja, ka ASV Tirdzniecības departaments ir konstatējis, ka Ķīnas alumīnija folijas ražotāji ir guvuši labumu no vairākām kompensējamām subsīdijām, tādēļ pieprasījuma iesniedzēji uzskatīja, ka Ķīnas alumīnija tirgu ievērojamā apmērā apkalpo uzņēmumi, kas darbojas eksportētājas valsts iestāžu īpašumā, kontrolē vai politiskā pārraudzībā vai vadībā, ka Ķīnas alumīnija tirgū brīvā tirgus spēkus ietekmē un kropļo publiskā politika un ka Ķīnas ražotājiem ir pieejams finansējums, ko piešķir iestādes, kuras īsteno publiskās politikas mērķus vai citādi nerīkojas neatkarīgi no valsts. Tiek apgalvots, ka tā rezultātā tiek izkropļotas SHFE cenas.

3.3.1.3. Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā

(55)

Pats Ķīnas ekonomikas sistēmas pamats, proti, tā sauktā “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija, ir pretrunā priekšstatam par brīvu tirgus spēku darbību. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Minētās sistēmas pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika tiek uzskatīta par “valsts ekonomikas vadošo spēku”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (10). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks šādas cēloņsakarības piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (11).

(56)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstītās Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma.. Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma,” tika iekļauts jauns teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma.” (12) Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno plašu makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(57)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (13). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, ieskaitot rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī dažādus normatīvās vides aspektus.

(58)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir diezgan detalizēti, savukārt valsts plāniem raksturīga plašāku mērķu izvirzīšana. Plānos precizēts arī paņēmienu kopums, kā atbalstīt attiecīgās nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir efektīvi jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas ir saistīts ne tikai ar plānu formāli saistošo raksturu vien. Svarīgi, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi piespiežot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī 3.3.1.5. iedaļu) (14).

(59)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.3.1.8. iedaļu) (15). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Šīm finanšu sektora daļām gan ir mazāka nozīme nekā banku nozarei, taču institucionāli un darbības ziņā tās nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (16).

(60)

Treškārt, attiecībā uz normatīvo vidi valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav noteikta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (17). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu piesaisti un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai galvenajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (18).

(61)	Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz konkrētām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo efektīvu resursu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (19).

3.3.1.4. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes.

(62)

Situācijā, kad Ķīnas ekonomikas modelī raksturīga valsts iejaukšanās un dominē valsts īpašums, valsts īpašumā esoši uzņēmumi (“VU”) ir būtiska Ķīnas ekonomikas daļa. Valdība un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi valsts uzņēmumos. Valsts puse ne tikai aktīvi formulē un pārrauga atsevišķu VU vispārējās ekonomikas politikas jomu īstenošanu, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties VU lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumos (sk. arī 3.3.1.4. iedaļu), kā arī veidojot VU korporatīvo struktūru (20). Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finanses (21).

(63)

Šajā sakarā 2019. gada janvārī publicētajā ESAO pētījumā (“ESAO pētījums”) (22) ir minēti alumīnija nozares VU, kas savos sistematizētajos reglamentējošajos dokumentos īpaši uzsver to, kā valsts īpašumtiesības ietekmē attiecīgo rūpniecības politiku un kā valsts īpašumtiesības izpaužas kā valdības atbalsts. Konkrētāk, kāds VU savā 2016. gada obligāciju prospektā minēja, ka ir viens no 52 galvenajiem valsts uzņēmumiem, ka tam ir svarīga loma enerģētikas nozares politikas formulēšanā un īstenošanā, kā arī tas saņem visaptverošu un noturīgu atbalstu no ĶV. Cits VU savā 2017. gada obligāciju prospektā atsaucās uz faktu, ka attiecīgā provinces valdība var būtiski ietekmēt attiecīgo grupu (23).

(64)

Tas ir jo īpaši svarīgi tādēļ, ka ĶTR ir lielākā alumīnija ražotāja pasaulē un vairāki lieli VU ir starp pasaulē lielākajiem atsevišķajiem ražotājiem. Aplēses liecina, ka VU veido vairāk nekā 50 % no kopējā primārā saražotā alumīnija apjoma ĶTR (24). Nesens pētījums par ĶTR krāsaino metālu nozari arī liecina, ka VU varētu veidot noteicošo iekšzemes tirgus daļu (25). Lai gan jaudas palielinājums pēdējos gados daļēji tiek saistīts ar privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem, šāds jaudas palielinājums parasti arī ietver (vietējās) valdības dažāda veida iesaisti, piemēram, iecietību pret nelikumīgu jaudas palielināšanu (26). Turklāt ir palielinājusies arī lielāko VU alumīnija ražošanas jauda, lai gan ne tik lielā mērā (27).

(65)

Valdībai plaši iejaucoties alumīnija nozarē un nozarē darbojoties proprocionāli lielai daļai VU, pat privātā īpašumā esošiem alumīnija ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Patiešām, kā izklāstīts tālāk 3.3.1.5. iedaļā, gan uz valsts, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem alumīnija nozarē attiecas arī politikas uzraudzība un vadlīnijas.

(66)

Valsts kontrole un iejaukšanās attiecībā uz attiecīgā ražojuma (saimniecības alumīnija foliju) ražošanu nav izslēgta no aprakstītā vispārējā satvara. Komisijai pieejamā informācija liecina, ka daudzi lielākie pārskatāmā ražojuma ražotāji ir valsts īpašumā. Tādējādi pieejamie pierādījumi liecina, ka alumīnija folijas ražotāji Ķīnas Tautas Republikā ir pakļauti vienādiem īpašuma noteikumiem, kontrolei un Ķīnas valdības īstenotai politikas uzraudzībai vai norādījumiem un tādējādi tie nedarbojas saskaņā ar tirgus principiem.

3.3.1.5. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otro ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

(67)

Papildus tam, ka Ķīna īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU, Ķīnas valsts var iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašumtiesības (28), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens kanāls, caur kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (29)) un uzņēmumam jānodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgie apstākļi. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gadā ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek arī ziņots, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, izvirzot priekšplānā “patriotismu” un partijas disciplīnas ievērošanu (30). Tiek ziņots, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem, un pieaug spiediens uz to, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (31). Ķīnas ekonomikā šie noteikumi parasti tiek piemēroti, arī attiecībā uz pārskatāmā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(68)	Tālāk izklāstītais piemērs labi ilustrē minēto praksi, ka alumīnija nozarē pieaug ĶV iejaukšanās līmenis:

(69)

2017. gadā Ķīnas valsts īpašumā esošs alumīnija ražotājs China Aluminium International Engineering Corporation Limited (“Chalieco”) grozīja savus statūtus, piešķirot lielāku lomu uzņēmumā partijas pirmorganizācijām. Statūtos tika ietverta vesela nodaļa, kas veltīta partijas komitejai, un 113. pantā tika noteikts: “Pieņemot lēmumus svarīgos korporatīvos jautājumos, valde iepriekš apspriežas ar uzņēmuma partijas komiteju.” (32) Turklāt Ķīnas Alumīnija korporācija (“Chalco”) savā 2017. gada pārskatā (33) norāda, ka vairāki vadītāji, uzraugi un augstākās vadības locekļi, tostarp priekšsēdētājs, izpilddirektors un uzraudzības komitejas priekšsēdētājs, ir ĶKP biedri.

(70)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.3.1.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos, ieskaitot VU alumīnija un citās nozarēs (piem., finanšu un izejresursu nozarē), ļauj valdībai iejaukties cenās un izmaksās.

3.3.1.6. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(71)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares, ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (34).

(72)

Piemēram, valdībai ir svarīga loma Ķīnas alumīnija nozares (ieskaitot pārskatāmo ražojumu) attīstībā. Pastāv daudzi plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas attiecas uz alumīniju un ir izdoti valsts, reģionu un pašvaldību līmenī, un tas nepārprotami rāda, ka Ķīnas valdības iejaukšanās līmenis nozarē ir augsts. Ar šādiem un citādiem instrumentiem ĶV dod rīkojumus praktiski par ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos.

(73)	Šiem politikas pasākumiem un mērķiem attiecībā uz alumīnija nozari ir svarīga tieša vai netieša ietekme uz pārskatāmā ražojuma ražošanas izmaksām.

(74)

Lai gan 13. piecgades ekonomikas un sociālās attīstības plānā (35) nav īpašu noteikumu par alumīniju, krāsaino metālu nozarē kopumā tajā ir paredzēta stratēģija – veicināt sadarbību attiecībā uz starptautiskās ražošanas jaudu un iekārtu ražošanu. Lai sasniegtu šos mērķus, plānā ir apstiprināts, ka tiks uzlabotas ar nodokļu, finanšu, apdrošināšanas, ieguldījumu un finansēšanas platformām saistītas atbalsta sistēmas, kā arī riska novērtēšanas platformas (36).

(75)	Attiecīgajā nozares plānā, “Krāsaino metālu nozares attīstības plānā (2016–2020)” (“Plāns”), ir noteikti konkrēti politikas pasākumi un mērķi, kurus valdība cenšas sasniegt attiecībā uz vairākām krāsaino metālu nozarēm (37), tostarp alumīnija nozari.

(76)

Plāna īstenošanas mērķis ir uzlabot to ražojumu veidu klāstu, kurus ražo Ķīnas alumīnija nozare, arī atbalstot inovāciju. Tajā ir pausts aicinājums strauji attīstīt jaukto īpašumtiesību sistēmu un stiprināt VU vitalitāti. Tajā arī ir paredzēta iespēja uzkrāt krāsainos metālus, uzlabot resursu, tostarp alumīnija, drošību, kā arī noteikti konkrēti kvantitatīvie mērķi enerģijas patēriņa samazināšanai, pārstrādāta alumīnija īpatsvara palielināšanai ražošanā un jaudas izmantojuma palielināšanai (38).

(77)

Plānā paredzēts veikt arī strukturālas korekcijas, stingrāk kontrolējot jaunas kausēšanas iekārtas un likvidējot novecojušo jaudu. Tajā ir paredzēts ģeogrāfiski izkliedēt ražotnes, galveno uzmanību pievēršot projektiem palielināt boksītu un alumīnija oksīdu resursu izmantošanu, un ir aptverta arī elektroapgādes un cenu noteikšanas politika (39).

(78)

Ar šo plašo pasākumu un politikas klāstu plānā tiek turpināta politika, kas tika īstenota ar 2009. gada “Krāsaino metālu nozares pielāgošanās un revitalizācijas plānu”, kurš tika pieņemts, lai mazinātu finanšu krīzes negatīvo ietekmi uz krāsaino metālu nozari. Viens no galvenajiem plānā izvirzītajiem mērķiem arī ir ražošanas apjoma kontrole, pārstrukturēšana, izejvielu ieguve, eksporta nodokļu politika, resursu drošība, krājumu veidošana, tehnoloģiskā inovācija, finanšu politika, plānošana un īstenošana. (40)

(79)

Cits uz alumīnija nozari orientēts politikas dokuments ir rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas (RITM) 2013. gada 18. jūlijā izdotie alumīnija nozarei piemērojamie standartnoteikumi, kuru mērķis ir paātrināt strukturālo korekciju un ierobežot neorganizētu alumīnija kausēšanas jaudas paplašināšanu. Ar minētajiem standartnoteikumiem tiek ieviests minimālais ražošanas daudzums jaunām ražotnēm, importēto un iekšzemē iegūto boksītu un alumīnija oksīdu kvalitātes standarti un piegādes drošība. Standartnoteikumi liecina, ka RITM ir iestāde, kas atbild par alumīnija nozares standartizāciju un vadību, kā arī alumīnija nozarē strādāt tiesīgo uzņēmumu saraksta publicēšanu (41).

(80)

Turklāt alumīnija nozarei piemērojamajos iekļūšanas nosacījumos, kurus 2007. gada oktobrī izdeva valsts attīstības un reformu komisija (VARK) un kas formāli bija spēkā līdz 2016. gadam, kā galvenais mērķis bija noteikts alumīnija nozares attīstības veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana (42).

(81)	Visbeidzot, VARK 2006. gada aprīlī izdotajās alumīnija nozares pārstrukturēšanas paātrināšanas vadlīnijās (“pārstrukturēšanas vadlīnijas”) (43) alumīnijs tiek uzskatīts par valsts ekonomikas attīstībai svarīgu ražojumu.

(82)

Pārstrukturēšanas vadlīnijās ir noteikts, ka, īstenojot valsts padomes apstiprināto rūpnieciskās attīstības politiku, noteiktās jomās ir jāsasniedz konkrēti mērķi. Šīs jomas ir šādas:

—	uzlabota ražošanas nozares koncentrācija,

—	piekļuve finanšu kapitālam (sk. arī 3.3.1.8. iedaļu),

—	ražošanas nozares organizācija,

—	elektrolītiskā alumīnija stingra eksporta kontrole, kā arī

—	novecojušas jaudas likvidēšana.

(83)

Uz mērķiem, kas pārstrukturēšanas vadlīnijās pausti attiecībā uz nozares organizāciju un novecojušas jaudas likvidēšanu, ir orientēta arī nesenāka politika, piemēram, plāns, kurā pausts stimuls krāsaino metālu uzņēmumiem veidot augšupējās un lejupējās apvienības un veikt pārstrukturēšanu nozares ietvaros un starp nozarēm, lai palielinātu nozares koncentrācijas līmeni un stiprinātu uzņēmumu integrāciju un procesu pārstrukturēšanu (sk. arī 74.–76. apsvērumu).

(84)

Tādēļ daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas attiecas uz alumīniju un ir izdoti valsts, reģionu un pašvaldību līmenī, nepārprotami rāda, ka Ķīnas valdība plaši iejaucas alumīnija nozarē (44). Ar šādiem un citādiem instrumentiem ĶV dod rīkojumus praktiski par ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos.

(85)	Līdztekus minētajiem plāniem valdības iejaukšanās nozarē cita starpā ir izpaudusies arī kā ar eksportu saistīti pasākumi, tostarp eksporta nodevas, eksporta kvotas, prasības eksporta rādītājiem un minimālās eksporta cenas prasības dažādām alumīnija izejvielām.

(86)

ĶV arī attur no primārā alumīnija un tā izejresursu eksporta ar mērķi atbalstīt alumīnija ražojumus ar augstāku pievienoto vērtību. Šis mērķis tiek īstenots, piešķirot lejupējiem alumīnija ražojumiem pilnīgu vai daļēju PVN atmaksu vienlaikus ar nepilnīgu PVN atmaksu un eksporta nodokļiem primārajam alumīnijam (45).

(87)

Turklāt ir konstatēts, ka dažāda veida valdības iejaukšanās ietekmē galveno izejresursu, piemēram, enerģijas un elektroenerģijas, cenas (46). Citi valdības iejaukšanās veidi, kas rada tirgus kropļojumus, ir, piemēram, krājumu veidošanas politika ar valsts rezervju biroja starpniecību un SHFE loma (47). Turklāt vairākās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās ir konstatēts, ka Ķīnas valdība ir konsekventi piešķīrusi alumīnija ražotājiem dažāda veida valsts atbalsta pasākumus (48). ĶV plašā iejaukšanās alumīnija nozarē ir radījusi jaudas pārpalikumu (49), kas, iespējams, ir pati uzskatāmākā ilustrācija ĶV politikas ietekmei un kropļojumiem, kas no tās izriet.

(88)

ESAO pētījumā tika identificēts arī papildu valdības atbalsts, kas ietekmē tirgus spēkus alumīnija nozarē. Šis atbalsts parasti izpaužas kā izejresursu, jo īpaši elektroenerģijas (50) un primāro alumīnija oksīdu, tirdzniecība par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām (51). ESAO pētījumā ir sīkāk aprakstīts, kā ĶV mērķi alumīnija nozarē tiek pārvērsti rūpniecības politikā un konkrētās darbībās provinces un vietējā līmenī, tostarp, piemēram, kapitāla iepludināšana, prioritāras minerālresursu valdījuma tiesības, valdības dotācijas un subsīdijas vai nodokļu atvieglojumi (52).

(89)	Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, lai panāktu, ka operatori ievēro publiskās politikas mērķus – sniegt atbalstu atbalstāmajām nozarēm, tostarp pārskatāmā ražojuma un tā ražošanā izmantoto izejmateriālu ražošanai. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem normāli darboties.

3.3.1.7. Nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturto ievilkumu: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(90)

Ķīnas bankrota tiesību sistēma šķietami nespēj pilnvērtīgi sasniegt tās galvenos mērķus, piemēram, taisnīgi noregulēt prasījumus un parādus, kā arī aizsargāt kreditoru un parādnieku likumīgās tiesības un intereses. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama izpilde. Bankrota gadījumu skaits, ņemot vērā valsts ekonomikas apjomu, joprojām ir ārkārtīgi zems, tostarp arī tādēļ, ka maksātnespējas procesam ir vairāki trūkumi, kas praksē attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt valstij joprojām ir spēcīga un aktīva loma maksātnespējas procedūrā, kas bieži vien tieši ietekmē minētās procedūras rezultātu (53).

(91)

Jo īpaši izteikti ĶTR ir arī īpašumtiesību sistēmas trūkumi attiecībā uz īpašumtiesībām uz zemi un zemes lietošanas tiesībām (54). Visa zeme pieder valstij (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valstij piederošā pilsētu zeme). Tās piešķiršana ir atkarīga vienīgi no valsts. Ir tiesību normas, kuru mērķis ir piešķirt zemes izmantošanas tiesības pārredzami un par tirgus cenām, piemēram, ieviešot izsoles procedūras. Taču šīs normas regulāri netiek ievērotas un daži pircēji iegūst zemi par brīvu vai par cenu, kas ir zemāka nekā tirgus cena (55). Turklāt iestādes, piešķirot zemi, bieži vien īsteno konkrētus politiskos mērķus, tostarp saistībā ar ekonomisko plānu izpildi (56).

(92)

Tādēļ Ķīnas bankrota tiesību un īpašuma tiesību akti šķietami nefunkcionē pareizi un tā rezultātā rodas kropļojumi, jo tiek turpināts uzturēt maksātnespējīgus uzņēmumus, kā arī attiecībā uz zemes piešķiršanu un iegūšanu ĶTR. Šie apsvērumi, balstoties uz pieejamajiem pierādījumiem, šķietami pilnībā ir piemērojami arī alumīnija nozarei, konkrētāk – attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(93)

Šo konstatējumu apliecina ASV Tirdzniecības departamenta provizoriskie konstatējumi kompensācijas maksājuma izmeklēšanā attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētu alumīnija foliju, kurā, izmantojot pieejamos nelabvēlīgos faktus, tika konstatēts, ka tas, ka ĶTR valdība piedāvā zemi par nepienācīgu atlīdzību, ir finanšu ieguldījums 1930. gada Tarifu likuma (ar attiecīgiem grozījumiem) 771. panta 5. punkta D apakšpunkta nozīmē (57).

3.3.1.8. Nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piekto ievilkumu: izkropļotas algu izmaksas

(94)

Uz tirgu balstītu algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek kavētas darbinieku un darba devēju tiesības apvienoties organizācijās. ĶTR nav ratificējusi vairākas svarīgas Starptautiskā Darba organizācijas (SDO) konvencijas, īpaši attiecībā uz biedrošanās brīvību un kolektīvajām sarunām (58). Saskaņā ar valsts tiesību aktiem darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm un tās iesaiste kolektīvajās sarunās un darbinieku tiesību aizsardzībā joprojām ir primitīva (59). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam. Parasti tā rezultātā darbinieki, kuriem nav vietējās dzīvesvietas reģistrācijas, atrodas neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem zemākas algas nekā personas, kas ir reģistrējušas savu dzīvesvietu (60). Šie konstatējumi rada algu izmaksu kropļojumus ĶTR.

(95)

Komisija nesaņēma nekādus pierādījumus par to, ka uz alumīnija nozari, tostarp pārskatāmo ražojumu, neattiektos aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi alumīnija nozari algu izmaksu kropļojumi ietekmē gan tieši (saistībā ar pārskatāmā ražojuma ražošanu), gan netieši (saistībā ar piekļuvi kapitālam vai izejresursiem no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR nodarbinātības sistēma).

3.3.1.9. Nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sesto ievilkumu: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(96)	Uzņēmumu piekļuve kapitālam ĶTR ir pakļauta dažādiem kropļojumiem.

(97)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmu raksturo valstij piederošo banku spēcīga tirgus pozīcija (61), un tās, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā kritērijus, kas nav saistīti ar projekta ekonomisko dzīvotspēju. Līdzīgi kā nefinanšu VU, arī bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne vien uz īpašumtiesību attiecību, bet arī personisku attiecību pamata (lielo valstij piederošo finanšu iestāžu augstākā līmeņa vadītājus ieceļ ĶKP) (62), un, tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības noteikto publisko politiku. Šādi rīkojoties, bankas pilda skaidri noteiktu juridisko pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomikas un sociālās attīstības vajadzībām un valsts rūpniecības politikas norādījumiem (63). Minēto pastiprina papildu esošie noteikumi, ar kuru palīdzību finansējums tiek novirzīts nozarēm, kuras valdība noteikusi kā atbalstāmas vai citādi nozīmīgas (64).

(98)

Lai gan ir atzīts, ka dažādos juridiskajos noteikumos ir minēta nepieciešamība ievērot parasto banku darbību un prudenciālās prasības, piemēram, nepieciešamība izvērtēt aizņēmēja kredītspēju, pārliecinoši lielākā daļa pierādījumu, tostarp tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas konstatējumi, liecina, ka, piemērojot dažādus juridiskos aktus, šiem noteikumiem ir tikai sekundāra loma.

(99)

Turklāt obligāciju reitingi un kredītreitingi bieži vien ir izkropļoti dažādu iemeslu dēļ, tostarp tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē uzņēmuma stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un jebkuru netiešu valdības garantiju spēks. Aplēses izteikti liecina, ka Ķīnas kredītreitingi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem reitingiem.

(100)

Minēto pastiprina papildu esošie noteikumi, ar kuru palīdzību finansējums tiek novirzīts nozarēm, kuras valdība noteikusi kā atbalstāmas vai citādi nozīmīgas (65). Alumīnija nozarē pārstrukturēšanas vadlīnijās ir noteikts pienākums izsniegt aizdevumus uzņēmumiem, kuri atbilst attiecīgajai valsts nozares politikai (66). Šāda iejaukšanās kapitāla sadalē rada noslieci aizdot VU, lieliem ietekmīgiem privātiem uzņēmumiem un svarīgu rūpniecības nozaru uzņēmumiem, un tas liecina, ka kapitāla pieejamība un kapitāla izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem. Ir pierādījumi, tostarp alumīnija nozarē, ka VU saņem privileģētu attieksmi no bankām, kas izpaužas kā izdevīgas aizdevumu procentu likmes, summas un termiņi, kuru rezultātā VU tiek radītas konkurences priekšrocības (67)..

(101)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. Minēto ilustrē nesenais korporatīvās sviras pieaugums valsts sektorā, neraugoties uz strauju rentabilitātes kritumu, kas liecina, ka banku sistēmā pastāvošie mehānismi neatbilst parastajai komerciālajai reakcijai.

(102)

Šajā ziņā ESAO pētījumā ir dotas atsauces uz neoficiāliem pierādījumiem, ka daži ĶTR alumīnija ražotāji ir saņēmuši finansējumu uz izdevīgiem noteikumiem, kur finansēšanas izmaksas šķietami ir nesaistītas ar to līdzekļu attiecīgo līmeni, kurus uzņēmumi ir aizņēmušies. Saskaņā ar minēto pētījumu viens valstij piederošs alumīnija ražotājs savā 2016. gada obligāciju prospektā tieši norādīja, ka tas no Ķīnas politiskajām bankām saņem ievērojamu finansiālu atbalstu, kura procentu likme ir zem atsauces vērtības. Līdzīgi – arī cita valstij piederoša ražotāja 2017. gada obligāciju prospektā ir minēta ciešā saikne, kuru uzņēmums uztur ar Ķīnas bankām, tostarp politiskajām bankām, kas šim uzņēmumam ir nodrošinājušas zemu izmaksu finansējuma avotus. Saistībā ar to ESAO pētījumā ir secināts, ka, lai gan ir daudz iemeslu, kādēļ šiem uzņēmumiem ir zemas procentu likmes, sliktu finansiālo rādītāju un zemu procentu likmju pretstats varētu liecināt par varbūtēju ar šiem aizņēmējiem saistīta riska cenu samazinājumu (68).

(103)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nomināla procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka ir pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, kaut arī ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies. Mākslīgi zemu procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(104)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, Ķīnas valdība ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumus), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(105)

Būtībā, kaut arī nesen veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgas sistēmiskas problēmas un kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(106)

Nav sniegti pierādījumi par to, ka alumīnija nozare, kas ietver arī pārskatāmo ražojumu, būtu brīva no iepriekš aprakstītās valdības iejaukšanās finanšu sistēmā. Tādēļ būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa nopietnu ietekmi uz tirgus apstākļiem visos līmeņos.

3.3.1.10. Aprakstīto kropļojumu sistēmiskā būtība

(107)

Komisija konstatēja, ka ziņojumā aprakstītie kropļojumi neskar tikai alumīnija nozari kopumā vai tikai pārskatāmo ražojumu atsevišķi. Gluži pretēji – pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.3.1.1.–3.3.1.5. iedaļā un ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats attiecas uz aprakstītajiem ražošanas faktoriem 3.3.1.6.–3.3.1.8. iedaļā un ziņojuma II daļā.

(108)

Lai ražotu pārskatāmo ražojumu, ir vajadzīgi dažādi izejresursi. Izmeklēšanas lietā nav pierādījumu, ka šie izejresursi nebūtu iegūti ĶTR. Ja Ķīnas alumīnija ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, tad cenas, ko ražotāji maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami saistītas ar tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Piegādātāji ĶTR var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē; tie ir pakļauti zemes izmantošanas tiesību sistēmai, kas kropļo zemes izmantošanas izmaksas, un, galvenais, – uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs, tādējādi arī tieši un netieši ietekmējot to ražošanas procesu.

(109)

Tādēļ ne vien nav iespējams izmantot pārskatāmā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir pakļautas nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē. Komisija nesaņēma pierādījumus un nekonstatēja pretējus pierādījumus, kas apstrīdētu šo konstatējumu. Tas pats attiecas uz izejresursu ielaidi un tā tālāk. ĶV vai ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav iesnieguši pierādījumus vai izvirzījuši argumentus par pretējo.

3.3.1.11. Secinājums

(110)

Analīze 3.3.1.2.–3.3.1.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī alumīnija nozarē (ieskaitot pārskatāmo ražojumu), liecina, ka cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV un ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(111)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstošā reprezentatīvā valstī. Komisija atgādina, ka izmeklēšanā nesadarbojās neviens ražotājs eksportētājs un ka netika iesniegtas pretenzijas, ka kādas iekšzemes izmaksas nebūtu izkropļotas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

3.3.2. Reprezentatīvā valsts

3.3.2.1. Vispārīgas piezīmes

(112)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu normālā vērtība tika iegūta, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstošā reprezentatīvajā valstī.

(113)

Reprezentatīvās valsts izvēle balstījās uz šādiem kritērijiem:

—	ĶTR līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis. Šim nolūkam Komisija izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums ir līdzīgs ĶTR, balstoties uz Pasaules Bankas datubāzi,

—	pārskatāmā ražojuma ražošana šajā valstī (69),

—	attiecīgo publisko datu pieejamība šajā valstī,

—	ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, priekšroku attiecīgā gadījumā dod valstij ar atbilstoša līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(114)

Kā paskaidrots 28. un 29. apsvērumā, Komisija 2018. gada 19. aprīļa paziņojumā informēja ieinteresētās personas, ka ir identificējusi tikai Turciju kā iespējamo reprezentatīvo valsti, un aicināja ieinteresētās personas izteikt piezīmes un ierosināt citas valstis. Piezīmes par šo jautājumu netika saņemtas.

(115)

Kā norādīts 30. un 31. apsvērumā, Komisija 2018. gada 3. oktobra paziņojumā apliecināja savu nodomu izmantot Turciju kā iespējamo reprezentatīvo valsti un lūdza iesniegt piezīmes. Arī par šo jautājumu vēlāk piezīmes netika saņemtas.

3.3.2.2. ĶTR līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis

(116)

Pasaules Banka uzskata, ka Turcija ir valsts, kuras ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs ĶTR, proti, tā ir “valsts ar vidēji augstiem ienākumiem” no nacionālā kopienākuma (NKI) viedokļa (70) – tāpat kā ĶTR.

3.3.2.3. Pārskatāmā ražojuma ražošana reprezentatīvajā valstī

(117)

Komisija 2018. gada 19. aprīļa paziņojumā norādīja, ka ir identificējusi pārskatāmā ražojuma ražotāju Turcijā – Sedat Tahir A.Ș. Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes un ierosināt citus tādus ražotājus citās reprezentatīvajās valstīs, kas atbilstu pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā minētajiem kritērijiem. Netika saņemtas nekādas piezīmes vai priekšlikumi ne par reprezentatīvās valsts atbilstību, ne ar ierosinājumiem par reprezentatīvo valsti izvēlēties citu valsti, kas nav Turcija.

3.3.2.4. Attiecīgo publisko datu pieejamība reprezentatīvajā valstī

(118)

Komisija 2018. gada 19. aprīļa paziņojumā norādīja, ka gan galveno izejvielu resursu (proti, alumīnija folija tā dēvētajos lielajos ruļļos, kuru svars pārsniedz 10 kg), gan pārskatāmo ražojumu (proti, alumīnija folija mazos ruļļos, kuru svars nepārsniedz 10 kg) klasificē ar vieniem un to pašiem Harmonizētās sistēmas (HS) kodiem, proti, 7607 11 un 7607 19. Lai nodrošinātu izejmateriāla pareizu identificēšanu, par piemērotām reprezentatīvajām valstīm pienācīgai normālās vērtības aprēķināšanai var uzskatīt tikai tās valstis, kas sīkāk nošķir galveno izejmateriālu no pārskatāmā ražojuma. Šajā posmā tika uzskatīts, ka vienīgi Turcijā galveno izejmateriālu klasificē ar kodiem, kas atšķiras no pārskatāmā ražojuma, un ir pieejami pilnīgi publiskie dati.

(119)

Ieinteresētās personas tika uzaicinātas izteikt piezīmes par Turcijas atbilstību, tostarp atbilstīgi minētajiem kritērijiem. Piezīmes netika saņemtas.

a) Dati par ražošanas faktoriem

(120)

Attiecībā uz Turciju importa dati par galvenajām izejvielām, ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, bija viegli pieejami Pasaules tirdzniecības atlantā, savukārt dati par citiem svarīgiem ražošanas faktoriem, piemēram, darbaspēka un elektroenerģijas izmaksām, arī bija viegli pieejami Turcijas Statistikas institūta tīmekļa vietnē.

b) Finanšu dati (ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa)

(121)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Turcijas ražotāja Sedat Tahir A.Ș. finanšu dati par 2017. gadu ir publiski pieejami.

3.3.2.5. Secinājums

(122)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu mērķis ir iespējamā reprezentatīvajā valstī atrast visus vai iespējami daudzus attiecīgos neizkropļotos ražošanas faktorus, ko izmanto Ķīnas ražotāji, kuri sadarbojās, un pēc iespējas neizkropļotas ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu.

(123)

Ņemot vērā iepriekš doto analīzi, Turcija atbilda visiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā norādītajiem kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par atbilstošu reprezentatīvo valsti. Jo īpaši Turcijā tiek ražots pārskatāmais ražojums un ir pieejama pilnīga datu kopa par visiem ražošanas faktoriem, ražošanas pieskaitāmajām izmaksām, PVA izmaksām, kā arī peļņu.

(124)

Tā kā bija konstatēts, ka Turcija šajā gadījumā ir atbilstoša reprezentatīvā valsts, nebija nepieciešams turpināt analizēt Turcijas sociālās un vides aizsardzības līmeni.

3.3.3. Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa

(125)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta ceturto daļu “[s]aliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(126)

Kā minēts 28.–31. apsvērumā, Komisija arī norādīja, ka ir identificējusi ražotāju Sedat Tahir A.S., kura finanšu pārskati ir publiski pieejami un kurš iespējamajā reprezentatīvajā valstī ražo pārskatāmo ražojumu. Komisija arī norādīja, ka plāno izmantot Sedat Tahir A.S. 2017. gada peļņas un zaudējumu konta rādītājus kā pamatu PVA izmaksu un peļņas procentu noteikšanai, lai noskaidrotu normālo vērtību. Par šo jautājumu noteiktajā desmit dienu termiņā piezīmes netika saņemtas.

(127)

Pieejamajos Sedat Tahir A.Ș. peļņas un zaudējumu kontu rādītājos ražošanas pieskaitāmās izmaksas nav identificētas atsevišķi, tādēļ Komisija uzskatīja, ka tās ir iekļautas pārdoto preču izmaksās vai ražošanas izmaksās.

(128)

Pēc tam Komisija izmantoja Sedat Tahir A.Ș. peļņas un zaudējumu konta rādītājus par 2017. gadu kā pamatu PVA izmaksu un ražošanas izmaksu peļņas procenta noteikšanai, lai to piemērotu saliktajām ražošanas izmaksām nolūkā iegūt salikto normālo vērtību.

3.3.4. Neizkropļoto izmaksu konstatēšanai izmantotie avoti

(129)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu “normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(130)

Komisija 2018. gada 19. aprīļa paziņojumā norādīja, ka plāno izmantot Pasaules tirdzniecības atlanta (PTA) datubāzi, lai noteiktu neizkropļotās izmaksas pirmajiem pieciem 1. tabulā norādītajiem izejvielu resursiem. Komisija arī norādīja, ka plāno izmantot Turcijas Statistikas institūta datus kā darbaspēka izmaksu un elektroenerģijas izmaksu avotu. Komisija arī norādīja, ka plāno izmantot Orbis datubāzi kā publiski pieejamu finanšu pārskatu avotu, lai noteiktu samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu.

3.3.4.1. Ražošanas faktori

(131)

Kā jau norādīts 28. apsvērumā, Komisija 2018. gada 19. aprīļa paziņojumā izveidoja sākotnēju sarakstu ar ražošanas faktoriem un Turcijas avotiem, kusu paredzēts izmantot attiecībā uz visiem ražošanas faktoriem, piemēram, materiāliem, enerģiju un darbaspēku, ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā.

(132)

Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās un lai iegūtu ražošanas izmaksas, Komisija izmantoja pārskatāmā ražojuma ražošanā izmantoto dažādo ražošanas faktoru patēriņa daudzumu, kas tika iegūts no liela izlasē iekļauta Savienības ražotāja, un piemēroja to Turcijas vienības izmaksām, kas tika iegūtas no dažādiem 130.–144. apsvērumā norādītajiem dažādu pārskatāmā ražojuma ražošanā izmantoto ražošanas faktoru avotiem. Balstoties uz pieejamo sākotnējās izmeklēšanas informāciju, Ķīnas ražotāju eksportētāju ražošanas process un izmantotie materiāli ir identiski tiem, par ko liecina attiecīgā Savienības ražotāja sniegtie dati.

(133)

Ņemot vērā visu informāciju, ko iesniegušas ieinteresētās personas, un rezultātus, kas pārbaudes apmeklējumā iegūti viena pieprasījuma iesniedzēja telpās, ir identificēti tālāk minētie ražošanas faktori, HS kodi un pēc vajadzības 12 ciparu Turcijas tarifa kodi.

1. tabula

Ražošanas faktors	Tarifa kods	Vienības importa vērtība
Alumīnija folija, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta (lielie ruļļi)	7607 11 19 00 11 7607 11 19 00 12	3,83 EUR/kg
Krāsaina kārba / kartona kārba vienam rullim	4819 20	3,20 EUR/kg
Papīra serde	4822 90	1,25 EUR/kg
Ārējais iesaiņojums 24 ruļļiem	4819 20	3,20 EUR/kg
Darbs (tiešais un netiešais darbs); algas apstrādes rūpniecībā	(n/a)	8,15 EUR cilvēkstundā
Elektroenerģija	(n/a)	0,06 EUR/kWh

3.3.4.2. Materiāli

(134)

Attiecībā uz alumīnija foliju pieprasījuma iesniedzēji norādīja, ka parastā izmantotā izejviela ir alumīnija folija, bez pamatnes, kas ir velmēta, bet tālāk neapstrādāta, un ko klasificē ar HS kodu 7607 11. Minētajam piekrita divi no četriem Ķīnas ražotājiem, kuri sniedza atbildes uz paziņojuma par procedūras sākšanu III pielikumu. Viens no pieprasījuma iesniedzējiem sniedza papildu informāciju, ka lielo ruļļu Turcijas 12 ciparu tarifa kodi ir 7607 11 19 00 11 un 7607 11 19 00 12. Tā kā citas informācijas no Ķīnas ražotājiem un piezīmju no citām ieinteresētajām personām nebija, Komisija nolēma izmantot norādītos 12 ciparu tarifa kodus, lai iegūtu normālo vērtību.

(135)

Attiecībā uz krāsaino kārbu / kartona kārbu atsevišķam rullim pieprasījuma iesniedzēji norādīja, ka piemērojams HS kods 4819 10, savukārt viens no Ķīnas ražotājiem norādīja, ka piemērojams HS kods 4819 20. HS kods 4819 10 ietver “.. kārbas no gofrēta papīra vai kartona”, savukārt HS kods 4819 20 ietver “.. kārbas no negofrēta papīra vai kartona”. Tā kā attiecīgās kārbas ir negofrētas, Komisija izlēma izvērtēt HS kodu 4819 20. Šā HS koda ietvaros Turcijas nomenklatūra tika izvērtēta sīkāk, bet netika noteikts precīzāks atbilstošs apraksts. Tādēļ norādīto HS kodu 6 ciparu līmenī Komisija nolēma izmantot, lai noteiktu šā ražošanas izmaksu elementa izmaksas, kuru izmanto normālās vērtības iegūšanā.

(136)

Attiecībā uz papīra serdi pieprasījuma iesniedzēji norādīja to pašu HS kodu 4819 10, kas bija norādīts krāsainajai kārbai / kartona kārbai. Pēc ražojuma apraksta pārskatīšanas Komisija secināja, ka ražojums ir jāklasificē ar HS kodu 4822 90 pie “citādām kartona spolēm”. Šā HS koda ietvaros Turcijas nomenklatūra tika izvērtēta sīkāk, bet netika noteikts precīzāks pienācīgs apraksts, tādēļ Komisija nolēma izmantot HS kodu 4822 90 6 ciparu līmenī šā ražošanas izmaksu elementa izmaksu noteikšanai, kuru izmanto normālās vērtības iegūšanā.

(137)

Viens no pieprasījuma iesniedzējiem norādīja, ka ir nepieciešams kā ražošanas faktoru iekļaut ārējo iesaiņojumu (kuru izmanto 24 alumīnija folijas ruļļu iesaiņošanai). Pēc ražojuma apraksta pārskatīšanas Komisija secināja, ka šis ražojums arī ir jāklasificē ar HS kodu 4819 20. Šā HS koda ietvaros Turcijas nomenklatūra tika izvērtēta sīkāk, bet netika noteikts precīzāks pienācīgs apraksts, tādēļ Komisija nolēma izmantot HS kodu 4819 20 6 ciparu līmenī šā ražošanas izmaksu elementa izmaksu noteikšanai, kuru izmanto normālās vērtības iegūšanā.

(138)

Attiecībā uz alumīnija foliju Komisija ieguva vērtību (EUR) un daudzumu (kg) importam, kas no pārējās pasaules, izņemot ĶTR, 2017. gadā īstenots uz Turciju, Turcijas tarifa kodiem 7607 11 19 00 11 un 7607 11 19 00 12. Balstoties uz šiem rādītājiem, Komisija pēc tam aprēķināja lielo alumīnija ruļļu vidējo svērto importa vērtību EUR/kg, ko izmanto kā attiecīgo izejvielu izmaksu daļu ražošanas izmaksās.

(139)

Attiecībā uz krāsaino kārbu / kartona kārbu un ārējo iesaiņojumu Komisija ieguva vērtību (EUR) un daudzumu (kg) importam, kas no pārējās pasaules, izņemot ĶTR, 2017. gadā īstenots uz Turciju, HS kodam 4819 20. Balstoties uz šiem rādītājiem, Komisija pēc tam aprēķināja katras krāsainās kārbas / kartona kārbas un ārējā iesaiņojuma vidējo svērto importa vērtību EUR/kg, ko izmanto kā attiecīgo izejvielu izmaksu daļu ražošanas izmaksās.

(140)

Attiecībā uz papīra serdi Komisija ieguva vērtību (EUR) un daudzumu (kg) importam no pārējās pasaules, izņemot ĶTR, kas 2017. gadā īstenots uz Turciju, HS kodam 4822 90. Balstoties uz šiem rādītājiem, Komisija pēc tam aprēķināja papīra seržu vidējo svērto importa vērtību EUR/kg, ko izmanto kā attiecīgo izejvielu izmaksu daļu ražošanas izmaksās.

(141)

Attiecībā uz alumīnija folijas atgriezumiem, kā norāda viens no pieprasījuma iesniedzējiem, var uzskatīt, ka atkritumu nav, un tādēļ saliktajās ražošanas izmaksās nav jāiekļauj atkritumu vērtība. Tā kā nebija citu piezīmju, Komisija nolēma izmantot šādu pieeju.

(142)

Lai noteiktu izejvielu neizkropļoto cenu laikā, kad tās ir piegādātas ražotāja eksportētāja rūpnīcā, Komisija vērtēja, vai ir pieņemami importa cenai pieskaitīt reprezentatīvās valsts Turcijas ievedmuitu un materiālu iekšzemes transportēšanas izmaksas. Komisija konstatēja, ka Turcija nepiemēro ievedmuitu galvenās izejvielas – lielo alumīnija folijas ruļļu – importam no valstīm, izņemot ĶTR, kuru izcelsme ir lielākajai daļai importa. Tā kā neviens Ķīnas ražotājs nesadarbojās, attiecībā uz materiālu iekšzemes transporta informācija nav viegli pieejama. Tomēr, kā norādīts 153. apsvērumā, normālā vērtība, kas nav koriģēta atbilstīgi šai ievedmuitai un transporta izmaksām, jau liecina, ka pārdošana eksportam notiek par ļoti izteiktām dempinga cenām. Tādēļ materiālu iekšzemes transporta izmaksu un ievedmuitas vērtēšana, kuras sekas būtu nepieciešamība koriģēt normālo vērtību augšup šo izmaksu dēļ, būtu varējusi novest vienīgi pie normālās vērtības un attiecīgi – dempinga starpības – palielināšanās. Ņemot vērā minēto, Komisija neuzskatīja, ka izskatāmajā lietā ir jākoriģē izejvielu izmaksas atbilstīgi ievedmuitas un iekšzemes transporta izmaksām.

3.3.4.3. Darbaspēks

(143)

Attiecībā uz darbaspēka izmaksām Komisija savā 2018. gada 3. oktobra paziņojumā norādīja, ka plāno izmantot Turcijas Statistikas institūta publicētos datus. Jo īpaši Komisija norādīja, ka plāno izmantot ražošanas nozares 2016. gada darbaspēka izmaksas stundā saimnieciskajai darbībai C.24 (metālu ražošana (71)) atbilstīgi saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Savienībā (NACE) 2. redakcijai (72), kas ir jaunākā pieejamā statistika (73). Komisija arī norādīja, ka vērtības tiks pienācīgi koriģētas, ņemot vērā inflāciju un šai nolūkā izmantojot Turcijas statistikas institūta publicēto iekšzemes ražotāja cenu indeksu (74). Tā kā netika izteiktas nekādas piezīmes, Komisija nolēma izmantot šādu pieeju.

3.3.4.4. Elektroenerģija

(144)

Attiecībā uz elektroenerģijas izmaksām Komisija, nepastāvot informācijai par patēriņa līmeni ĶTR, savā 2018. gada 3. oktobra paziņojumā norādīja, ka plāno piemērot Turcijas statistikas institūta izdotajā paziņojumā presei (75) norādīto vidējo elektroenerģijas vienības cenu rūpnieciskajiem lietotājiem. Tā kā netika izteiktas nekādas piezīmes, Komisija nolēma izmantot šādu pieeju.

3.3.5. Aprēķini

(145)

Lai noteiktu salikto normālo vērtību, Komisija rīkojās atbilstīgi šādiem diviem posmiem.

(146)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotās ražošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija sareizināja viena pieprasījuuma iesniedzēja ražošanas procesa līmenī novērotos materiālu, darbaspēka, enerģijas lietojuma faktorus ar neizkropļotajām vienības izmaksām, kas tika novērotas reprezentatīvajā valstī Turcijā.

(147)

Otrkārt, Komisija piemēroja Sedat Tahir A.Ș. ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu iepriekš noteiktajām ražošanas izmaksām. Minēto noteica, pamatojoties uz Sedat Tahir A.Ș. 2017. gada pārskatu.

(148)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica katra ražojumu veida normālo vērtību, pamatojoties uz ražotāja cenu. Tā kā neviens no ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, normālā vērtība tika noteikta visai valstij kopā, nevis katram eksportētājam un ražotājam atsevišķi.

3.4. Eksporta cena

(149)

Kā minēts 21. apsvērumā, Komisija no ĶTR ražotājiem nesaņēma atbildes uz aptaujas jautājumiem. Tādēļ Komisija noteica vienu vidējo svērto eksporta cenu visiem saimniecības alumīnija foliju veidiem, balstoties uz Eurostat importa statistiku (“Comext”).

3.5. Salīdzinājums

(150)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, par pamatu ņemot ražotāja (EXW) cenu.

(151)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika veikta augšupēja normālās vērtības korekcija 2 % apmērā, ņemot vērā neatmaksājamās PVN izmaksas, un eksporta cenas lejupēja korekcija 1–3 % apmērā, ņemot vērā starptautisko kravas pārvadājumu un apdrošināšanas, kā arī iekšzemes transporta izmaksas.

3.6. Dempinga starpība

(152)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību ar visa eksporta uz Savienību vidējo svērto cenu.

(153)

Ņemot to vērā, Komisija konstatēja, ka dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, pārsniedz 150 % līmeni. Tāpēc Komisija secināja, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās.

3.7. Dempinga turpināšanās iespējamība pasākumu atcelšanas gadījumā

(154)

Papildus konstatējumam par dempingu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā.

(155)

Tā kā ĶTR ražotāji nesadarbojās, šis izvērtējums balstījās uz Komisijai pieejamo informāciju, proti, pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un informāciju no citiem neatkarīgiem pieejamajiem avotiem, piemēram, uz oficiālo importa statistiku un informāciju, kas izmeklēšanas laikā tika iegūta no ieinteresētajām personām.

(156)

Lai izvērtētu iespējamo importa attīstību pasākumu atcelšanas gadījumā, Komisija analizēja neizmantoto ražošanas jaudu ĶTR un Savienības tirgus pievilcīgumu.

3.7.1. Neizmantotā jauda ĶTR

(157)

Pieprasījumā veikt pārskatīšanu pieprasījuuma iesniedzēji norādīja, ka alumīnija lielie ruļļi ir vienkārši jāsagriež, lai tie kļūtu par pārskatāmo ražojumu, tādēļ Ķīnas neizmantotajai jaudai attiecībā uz lielajiem alumīnija ruļļiem ir nozīme pārskatāmā ražojuma jaudas pārpalikuma noteikšanā.

(158)

Kā minēts pārskatīšanas pieprasījumā, Komisijas 2015. gada 17. decembra Īstenošanas regulā, ar ko pagarina antidempinga maksājumu alumīnija foliju lielajiem ruļļiem pēc termiņbeigu pārskatīšanas (76), tika aplēsts, ka kopējā Ķīnas ražošanas jauda visiem alumīnija folijas veidiem ir par 450 000 tonnu lielāka nekā kopējais Ķīnas iekšzemes patēriņš. Tāpat tika aplēsts, ka šī ražošanas jauda pieaugs no 2,5 miljoniem tonnu 2014. gadā līdz 2,8 miljoniem tonnu 2018. gadā, turpretī iekšzemes patēriņa pieaugums, visdrīzāk, nebūtu pietiekams, lai absorbētu pieaugošo jaudu (77). Pārskatāmā ražojuma patēriņš Savienībā ir aptuveni 85 600 tonnas.

(159)

ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija savos galīgajos konstatējumos antidempinga un kompensācijas izmeklēšanā attiecībā uz alumīnija folijas lielajiem ruļļiem, balstoties uz ĶTR eksportētāju un ražotāju atbildēm, aplēsa, ka alumīnija folijas neizmantotā jauda ĶTR 2017. un 2018. gadā ir attiecīgi 161 233 tonnas un 157 305 tonnas (78), kas tādējādi būtiski pārsniedz ES pieprasījumu.

(160)

Turklāt atbildes, kas tika saņemtas no četrām ĶTR ražotāju grupām, kuras iesniedza atbildes uz atlases jautājumiem, apstiprināja, ka šo ražotāju vidējā neizmantotā jauda ir aptuveni 25 %.

(161)

Balstoties uz minēto, Komisija konstatēja, ka ĶTR ir pieejams būtisks jaudas pārpalikums un ka tādēļ ir liela iespējamība, ka tad, ja tiktu atcelti antidempinga pasākumi, importa apjoms būtiski pieaugtu un tiktu īstenots būtisks cenu spiediens.

(162)

Ieinteresētās personas neapstrīdēja informāciju, ko šajā sakarā iesniedza pieprasījuma iesniedzēji. Komisija nekonstatēja nekādus pierādījumus, kas būtu pretrunā šai informācijai.

3.7.2. Savienības tirgus pievilcīgums

(163)

Lai noteiktu iespējamās importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā, Komisija apsvēra Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā.

(164)

Šajā sakarā nav lietderīgi analizēt Ķīnas eksporta cenu statistiku, jo gan izejvielu, gan gatavo ražojumu Ķīnas Tautas Republikā paziņo ar vieniem un tiem pašiem HS kodiem.

(165)

Tomēr, analizējot Ķīnas ražotāju sniegtās atbildes uz atlases jautājumiem, var konstatēt, ka tie ES tirgum vidēji nosaka augstāku cenu nekā citiem trešo valstu tirgiem un vietējam tirgum neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem. Cenas ES tirgum bija vidēji par 5–10 % augstākas nekā citām trešām valstīm un vidēji par 20–25 % augstākas nekā vietējā tirgus cenas.

(166)

Kā norādīts pārskatīšanas pieprasījumā, gan Turcija, gan Indija attiecīgi kopš 2014. un 2017. gada ir noteikušas antidempinga pasākumus ĶTR izcelsmes alumīnija folijai. Ja ES pasākumi attiecībā uz saimniecības alumīnija foliju tiktu izbeigti, tas, ka pastāv pasākumi pret importu uz minētajiem citiem tirgiem, un ES tirgus pievilcīgums cenas ziņā radītu lielu iespējamību, ka pārdošana tiktu pārvirzīta uz ES tirgu.

(167)

Būtiskais ĶTR eksporta apjoms un tirgus daļa sākotnējā izmeklēšanas periodā ( 12 994 t, 13,4 %) un turpinātais pārskatāmā ražojuma eksports no ĶTR uz Savienības tirgu attiecīgajā periodā ( 1 519 t, 1,8 %) ļauj Komisijai secināt, ka Savienības tirgus ĶTR pārskatāmā ražojuma ražotājiem ir pievilcīgs.

(168)

Tādēļ, ja pasākumi tiktu atcelti, ĶTR imports Savienībā, visdrīzāk, ievērojami palielinātos un notiktu par dempinga cenām.

3.7.3. Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(169)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, jo īpaši ņemot vērā pārskata izmeklēšanas periodā konstatēto dempinga starpību, kas noteikta PIP, ievērojamo neizmantoto jaudu, kas pieejama ĶTR, un Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija prognozē, ka, visticamāk, dempings turpināsies, ja pasākumi tiks atcelti, un Savienības tirgū ievērojamos daudzumos ienāks eksports par dempinga cenām. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ir dempinga turpināšanās iespējamība, ja tiktu atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi.

3.7.4. Dempinga atkārtošanās iespējamība

(170)

Izmeklēšanā konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas turpināja ienākt Savienības tirgū par dempinga cenām. Neraugoties uz salīdzinoši zemajiem importa apjomiem, salīdzinot ar Savienības patēriņu, konstatētās dempinga starpības apliecina analizētās cenas eksportam uz citām trešām valstīm, kas šķietami ir vēl zemākas, nekā aprakstīts 165. apsvērumā. Ņemot vērā 3.7.1. un 3.7.2. iedaļā izvērtētos elementus, Komisija arī secināja, ka ir ļoti iespējams, ka tad, ja pasākumi tiks atcelti, Ķīnas ražotāji eksportēs ievērojamu saimniecības alumīnija folijas daudzumu uz Savienību par dempinga cenām. Tādējādi ir pierādījumi par dempinga turpināšanās iespējamību un jebkurā gadījumā – par dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti.

4. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(171)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 20 zināmi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

4.2. Ievadpiezīmes

(172)

Komisija novērtēja kaitējumu, pamatojoties uz tendencēm, kas novērotas attiecībā uz ražošanu, ražošanas jaudu, ražošanas jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, nodarbinātību, ražīgumu un pieaugumu, kuras tā apkopoja visas Savienības ražošanas nozares līmenī, un uz tendencēm, kas novērotas attiecībā uz cenām, rentabilitāti, naudas plūsmu, spēju piesaistīt kapitālu un ieguldījumus, krājumiem, ienākumiem no ieguldījuma un algām, kuras tā apkopoja izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī.

4.3. Patēriņš Savienībā

(173)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, saskaitot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā un kopējo Savienības importu atbilstīgi Eurostat sniegtajām ziņām.

(174)

Pārskatāmā ražojuma patēriņš Savienībā attīstījās šādi:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

	2014	2015	2016	PIP
Kopējais patēriņš	104 521	93 058	88 707	85 666
Indekss (2014. gads = 100)	100	89	85	82
Avots: Eurostat, Savienības ražošanas nozares sniegtie dati un pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(175)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās par 18 %. Analīze pa gadiem parāda šo pakāpenisko samazinājumu visā periodā – straujāk laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam, bet tas izlīdzinās laikposmā no 2016. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam.

4.4. Imports no ĶTR

4.4.1. Importa no ĶTR apjoms un tirgus daļa

(176)

Komisija noteica ĶTR izcelsmes importa apjomu Savienībā, pamatojoties uz Eurostat datiem Eiropas Savienības integrētā muitas tarifa (Taric) līmenī un importa tirgus daļām, salīdzinot šos importa apjomus ar Savienības patēriņu, kā norādīts 2. tabulā.

(177)

ĶTR tirgus daļa un importa vidējās cenas mainījās šādi:

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

	2014	2015	2016	PIP
Importa apjoms no ĶTR (t)	3 510	2 549	2 650	1 519
Indekss (2014. gads = 100)	100	73	75	43
ĶTR izcelsmes importa tirgus daļa (%)	3,4	2,7	3,0	1,8
Indekss (2014. gads = 100)	100	82	89	53
Avots: Eurostat.

(178)

Imports no ĶTR savu augstāko punktu sasniedza 2014. gadā, pēc tam tika konstatēta būtiska samazināšanās 2015. gadā, rādītāji nedaudz uzlabojās 2016. gadā un vēlreiz būtiski samazinājās pārskata izmeklēšanas periodā, kā rezultātā kopējais samazinājums attiecīgajā periodā bija 57 %. Importa tirgus daļa pārskata izmeklēšanas periodā samazinājās no 3,4 % uz 1,8 %.

(179)

Kaitējuma analīzes vajadzībām ir svarīgi atzīmēt, ka imports no ĶTR (ar nomaksātiem nodokļiem) turpināja ienākt Savienībā visā attiecīgajā periodā.

4.4.2. ĶTR izcelsmes importa cenas

(180)

Komisija izmantoja ĶTR izcelsmes importa cenas saskaņā ar Eurostat informāciju.

(181)

ĶTR izcelsmes importa uz Savienību vidējās cenas mainījās šādi:

4. tabula

ĶTR izcelsmes importa cenas

	2014	2015	2016	PIP
Vidējā ĶTR izcelsmes importa cena (EUR/t)	2 340	2 934	2 827	2 413
Indekss (2014. gads = 100)	100	125	121	103
Avots: Eurostat.

(182)

Vidējās ĶTR importa cenas laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam pieauga par 25 %, 2016. gadā nedaudz samazinājās un pārskata izmeklēšanas periodā saruka gandrīz līdz 2014. gada līmenim.

(183)

Attiecīgajā periodā vidējās ĶTR importa cenas par tonnu saglabājās būtiski zemākas gan par vidējo pārdošanas cenu par tonnu, gan Savienības ražošanas nozares vidējām ražošanas izmaksām par tonnu, kā parādīts 10. tabulā.

4.4.3. Cenas samazinājums

(184)

Komisija noteica cenas samazinājumu pārskata izmeklēšanas periodā, salīdzinot izlasē iekļauto Savienības ražotāju svērtās vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, koriģētas atbilstīgi EXW līmenim, ar Eurostat importa cenu datiem par pārskatāmo ražojumu no ĶTR CIF līmenī, koriģējot atbilstīgi cenai līdz izkraušanai, ietverot parastā muitas nodokļa summu.

(185)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(186)

Salīdzinājums parādīja, ka ĶTR izcelsmes importa vidējais cenu samazinājums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū bija 29,3 %.

4.5. Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR

(187)

Importa apjoms Savienībā, kā arī pārskatāmā ražojuma importa no citām trešām valstīm tirgus daļa un cenu tendences ir parādītas 5. tabulā. Tendences attiecībā uz apjomiem un cenām ir iegūtas, izmantojot Eurostat datus.

5. tabula

Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR

	2014	2015	2016	PIP
Importa apjoms (t)	4 011	2 525	4 029	5 119
Indekss (2014. gads = 100)	100	63	100	128
Tirgus daļa (%)	3,8	2,7	4,5	6,0
Indekss (2014. gads = 100)	100	71	118	156
Vidējā importa cena (EUR/t)	2 621	2 685	2 653	2 888
Indekss (2014. gads = 100)	100	102	101	110
Avots: Eurostat.

(188)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no citām trešām valstīm svārstījās. Tas laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam samazinājās par 37 %, bet pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā divkāršojās, attiecīgajā periodā kopumā pieaugot par 28 %.

(189)

Tā kā kopējais Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās, šā pieauguma rezultātā importa no citām trešām valstīm tirgus daļa šajā pašā periodā palielinājās no 3,8 % 2014. gadā līdz 6,0 % pārskata izmeklēšanas periodā.

(190)

Vidējā importa cena no trešām valstīm, izņemot ĶTR, attiecīgajā periodā palielinājās par 10 %, bet joprojām ir krietni zem Savienības ražošanas nozares cenu līmeņa, kā parādīts 10. tabulā.

(191)

Attiecīgajā periodā pārskatāmā ražojuma imports no citām trešām valstīm galvenokārt bija no Turcijas, Norvēģijas un Taizemes.

(192)

Pieprasījuma iesniedzēji savā pārskatīšanas pieprasījumā apgalvoja, ka imports no Norvēģijas attiecīgajā periodā būtiski palielinājās, tomēr, ciktāl tiem zināms par tirgu, pārskatāmā ražojuma ražošana nenotika. Pieprasījuma iesniedzēji arī apgalvoja, ka pārskatāmā ražojuma pārkraušanas prakse pastāv Taizemē un Indonēzijā, un tiem bija aizdomas, ka šo ražojumu izcelsme ir ĶTR.

(193)

Komisija analizēja Eurostat datus par attiecīgo importu. Imports Savienībā no Norvēģijas, Taizemes un Indonēzijas attīstījās, kā norādīts tālāk.

6. tabula

Imports no Norvēģijas, Taizemes un Indonēzijas

	2014	2015	2016	PIP
Importa apjoms no Norvēģijas (t)	233	86	790	1 186
Indekss (2014. gads = 100)	100	37	339	509
Importa apjoms no Taizemes (t)	0	0	70	654
Indekss (2016. gads = 100)	0	0	100	934
Importa apjoms no Indonēzijas (t)	0	0	0	196
Avots: Eurostat.

(194)

Komisijai nav ziņu par to, ka Norvēģijā tiktu ražots pārskatāmais ražojums. Komisija arī konstatēja, ka pārskata izmeklēšanas periodā imports no Norvēģijas, Taizemes un Indonēzijas pilnībā kompensēja importa no ĶTR samazināšanos. Pieprasījuma iesniedzēji izvirzīja apgalvojumu par iespējamu esošo ĶTR importam noteikto antidempinga pasākumu apiešanu, īstenojot pārsūtīšanu Norvēģijā, Taizemē un Indonēzijā. Tomēr Komisija nevarēja pārbaudīt šā apgalvojuma pamatošanai saņemtos pierādījumus.

4.6. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.6.1. Vispārīgas piezīmes

(195)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(196)

Kā minēts 12. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, Komisija izmantoja atlasi.

(197)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus.

(198)

Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares iesniegtajiem datiem un izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem.

(199)

Mikroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz pārbaudītajiem datiem, kas sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem.

(200)

Komisija konstatēja, ka abas datu kopas ir reprezentatīvas Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim.

(201)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība un ražīgums.

(202)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības vidējās izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.6.2. Makroekonomiskie rādītāji

4.6.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(203)

Kopējais ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā mainījās šādi:

7. tabula

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

	2014	2015	2016	PIP
Ražošanas apjoms (t)	104 344	96 478	89 070	86 254
Indekss (2014. gads = 100)	100	92	85	83
Ražošanas jauda (t)	160 145	163 178	144 653	147 950
Indekss (2014. gads = 100)	100	102	90	92
Jaudas izmantojums (%)	65	59	62	58
Indekss (2014. gads = 100)	100	91	95	89
Avots: Savienības ražošanas nozares sniegtie dati un pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(204)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 17 % un sekoja Savienības patēriņa samazinājumam. Samazinājums kļuva mazāk izteikts laikposmā no 2016. gada līdz pārskata izmeklēšanas perioda beigām.

(205)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 8 %, un tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare pilnībā nespēja samazināt ražošanas jaudu, lai reaģētu uz ražošanas apjoma kritumu attiecīgajā periodā.

(206)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā svārstījās, taču salīdzinājumā ar 2014. gadu zemāko līmeni tas sasniedza pārskata izmeklēšanas periodā. Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 11 %.

4.6.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(207)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienībā un tirgus daļa attiecīgajā periodā mainījās šādi:

8. tabula

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2014	2015	2016	PIP
Pārdošanas apjoms Savienībā (t)	97 000	87 984	82 028	79 028
Indekss (2014. gads = 100)	100	91	85	81
Tirgus daļa (%)	92,8	94,5	92,5	92,3
Avots: Savienības ražošanas nozares sniegtie dati un pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(208)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 19 %. Šis samazinājums sekoja Savienības patēriņa sarukumam.

(209)

Savienības ražošanas nozarei laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam izdevās palielināt tirgus daļu, bet 2016. gadā tā atkal tika zaudēta. Pārskata izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija pat nedaudz zemāka nekā attiecīgā perioda sākumā.

4.6.2.3. Izaugsme

(210)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošana samazinājās par 17 %, savukārt patēriņš Savienībā samazinājās par 18 % un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 19 %. Savienības ražošanas nozares realizācijas apjoma samazinājums ir jāaplūko sakarībā ar patēriņa samazināšanos tajā pašā periodā. Savienības tirgus daļa nedaudz samazinājās.

4.6.2.4. Nodarbinātība un ražīgums

(211)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē un tās ražīgums attiecīgajā periodā mainījās šādi:

9. tabula

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē un tās ražīgums

	2014	2015	2016	PIP
Nodarbināto skaits (pilnslodzes ekvivalents)	1 048	1 033	1 015	977
Indekss (2014. gads = 100)	100	99	97	93
Ražīgums (t uz vienu nodarbināto)	100	93	88	88
Indekss (2014. gads = 100)	100	94	88	89
Avots: Savienības ražošanas nozares sniegtie dati un pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(212)

Ražošanas apjoma samazināšanās dēļ arī nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %. Tomēr nodarbinātības samazinājums attiecīgajā periodā ir mazāks nekā 17 % ražošanas apjoma samazinājums. Tas ietekmēja Savienības ražotāju ražīgumu, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 11 %.

4.6.3. Mikroekonomiskie rādītāji

4.6.3.1. Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(213)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem un ražošanas izmaksas Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

10. tabula

Vidējās pārdošanas cenas Savienībā un vienības izmaksas

	2014	2015	2016	PIP
Vidējā pārdošanas cena par tonnu (EUR)	3 723	3 844	3 596	3 703
Indekss (2014. gads = 100)	100	103	97	99
Produkcijas vidējās izmaksas par tonnu (EUR)	3 539	3 719	3 549	3 802
Indekss (2014. gads = 100)	100	105	100	107
Avots: Pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(214)

Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena par tonnu nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās – par 1 %, savukārt tās ražošanas izmaksas par tonnu šajā pašā periodā palielinājās par 7 %.

4.6.3.2. Darbaspēka izmaksas

(215)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

	2014	2015	2016	PIP
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR uz pilnslodzes ekvivalentu)	26 187	26 509	26 383	25 348
Indekss (2014. gads = 100)	100	101	101	97
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(216)

Savienības ražošanas nozarē vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās.

4.6.3.3. Krājumi

(217)

Atlasīto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Krājumi

	2014	2015	2016	PIP
Noslēguma krājumi (t)	1 378	1 321	1 598	1 285
Indekss (2014. gads = 100)	100	96	116	93
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(218)

Noslēguma krājumu līmenis attiecīgajā periodā svārstījās. Kopumā tas šajā periodā samazinājās par 7 %.

4.6.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(219)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, peļņu pirms nodokļiem, kas gūta no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā, izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(220)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2014	2015	2016	PIP
Pārdošanas apjoma nesaistītiem pircējiem rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	5,1	5,5	1,4	– 2,8
Indekss (2014. gads = 100)	100	109	27	– 55
Naudas plūsma (tūkst. EUR)	3 306	6 758	2 085	612
Indekss (2014. gads = 100)	100	204	63	19
Ieguldījumi (tūkst. EUR)	1 818	2 068	2 074	1 887
Indekss (2014. gads = 100)	100	114	114	104
Ienākums no ieguldījumiem (%)	256	254	78	– 115
Indekss (2014. gads = 100)	100	99	30	– 45
Avots: Pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(221)

Kopumā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā strauji samazinājās – par 155 %. Lai gan laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam tā pieauga par 9 %, pārskata izmeklēšanas periodā tā pazeminājās līdz zaudējumus nesošam līmenim.

(222)

Neto naudas plūsma – Savienības ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību – attiecīgajā periodā samazinājās par 81 %. Tā divkāršojās laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam, bet pēc tam 2016. gadā un pārskata izmeklēšanas periodā strauji samazinājās.

(223)

Attiecīgajā periodā gada ieguldījumi Savienības ražošanas nozares ražotajā līdzīgajā ražojumā palielinājās par 4 %.

(224)

Savienības ražošanas nozares ieguldījumu ienesīgums, peļņa, izteikta procentos no aktīvu atlikušās bilances vērtības, attiecīgajā periodā samazinājās par 145 % un pārskata izmeklēšanas periodā kļuva negatīva.

4.6.4. Secinājums par stāvokli Savienības ražošanas nozarē

(225)

Izmeklēšana liecina, ka vairums kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā mainījās negatīvi un ekonomikas un finanšu stāvoklis Savienības ražošanas nozarē pasliktinājās.

(226)

Noteiktie pasākumi ļāva Savienības ražošanas nozarei uzturēt tās cenu līmeni un tirgus daļu rūkošā tirgū.

(227)

Savienības ražošanas nozares ražošanas un tirdzniecības apjomu tendences atbilda Savienības patēriņa negatīvajām tendencēm. Tomēr nozares pelnītspējas, naudas plūsmas un ieguldījumu ienesīguma negatīvās tendences nav saistītas ar patēriņa negatīvajām izmaiņām. Šie rādītāji attiecīgā perioda sākumā pēc pasākumu noteikšanas mainījās pozitīvi, bet sāka strauji pasliktināties tādēļ, ka būtiski mazinājās patēriņš un palielinājās ražošanas izmaksas. Savienības ražošanas nozare pārskata izmeklēšanas periodā sāka strādāt ar zaudējumiem.

(228)

Vienlaikus imports no trešām valstīm attiecīgajā periodā ir audzis gan absolūtos skaitļos, gan kā tirgus daļa, un, kā paskaidrots 194. apsvērumā, ir pilnībā kompensējis ĶTR izcelsmes importa samazināšanos. Lai gan importa no trešām valstīm vidējās cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, Komisija nevarēja secināt, vai šis imports ir nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo nebija zināms tā ražojumu sadalījums. Tomēr vidējā vienības cena no trešām valstīm joprojām ir daudz augstāka par cenām, par kurām Savienības tirgū pārskata izmeklēšanas periodā nonāca imports no ĶTR. Tādēļ Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās sakrīt ar ĶTR importa par dempinga cenām nepārtraukto klātbūtni Savienības tirgū reprezentatīvā apjomā, kas turpina pazemināt Savienības ražošanas nozares cenas un tādējādi ir turpinājis radīt uz Savienības ražošanas nozari negodīgu konkurences spiedienu.

(229)

Komisija secināja, ka, ņemot vērā kaitējuma faktoru vispārējo novērtējumu, Savienības ražošanas nozare nav uzlabojusi savu ekonomisko un finansiālo stāvokli un nav atguvusies no būtiskā kaitējuma, kuru Komisija konstatēja sākotnējā izmeklēšanā.

4.7. Kaitējuma turpināšanās iespējamība

(230)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pasākumu pret ĶTR atcelšanas gadījumā ĶTR izcelsmes importa izraisītais būtiskais kaitējums turpinātos. Izmeklēšana parādīja, ka ĶTR izcelsmes imports pārskata izmeklēšanas periodā tika veikts dempinga cenu līmenī (sk. 153. apsvērumu) un ka pasākumu atcelšanas gadījumā ir dempinga turpināšanās iespējamība (sk. 169. apsvērumu).

(231)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi pret ĶTR tiktu atcelti, Komisija analizēja i) neizmantoto jaudu ĶTR, ii) Savienības tirgus pievilcīgumu un iii) Ķīnas importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli pasākumu atcelšanas gadījumā.

i) Neizmantotā jauda ĶTR

(232)

Kā paskaidrots 157.–162. apsvērumā, ĶTR pastāv būtisks jaudas pārpalikums, kas lielā mērā pārsniedz kopējo Savienības patēriņu pārskata izmeklēšanas periodā. Turklāt Komisija konstatēja, ka nav elementu, kas tuvākajā nākotnē liecinātu par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu pēc pārskatāmā ražojuma ĶTR vai kādas citas trešās valsts tirgū. Tādēļ Komisija secināja, ka iekšzemes pieprasījums ĶTR vai citu trešo valstu tirgos nevarētu absorbēt pieejamo neizmantoto jaudu ĶTR.

ii) Savienības tirgus pievilcīgums

(233)

Kā paskaidrots 165.–167. apsvērumā, Savienības tirgus ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir pievilcīgs tirgus. ĶTR izcelsmes importa tirgus daļa sākotnējā izmeklēšanas periodā (2010.–2011.g.) bija 13,4 %, un tas norāda uz iespējamo importa apjomu no ĶTR, ja pasākumi tiktu atcelti.

(234)

Imports no ĶTR, atņemot antidempinga maksājumu, pārskata izmeklēšanas periodā būtu samazinājis Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas par 29,3 %. Tas liecina par iespējamo cenu līmeni importam no ĶTR, ja pasākumi tiktu atcelti. Pamatojoties uz to, ir iespējams, ka cenu spiediens Savienības tirgū palielinātos, ja pasākumi tiktu atcelti, un tādējādi Savienības ražošanas nozarei tiktu nodarīts papildu būtisks kaitējums.

(235)

Pamatojoties uz to, pasākumu atcelšanas gadījumā ĶTR ražotāji eksportētāji, visticamāk, palielinātu klātbūtni Savienības tirgū gan importa apjoma, gan tirgus daļas ziņā un par dempinga cenām, kas būtu ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

iii) Ietekme uz Savienības ražošanas nozari

(236)

ĶTR importa par dempinga cenām pastāvīgā klātbūtne Savienības tirgū un zemo cenu noteikšanas politika ir liegusi Savienības ražošanas nozarei pilnībā gūt labumu no esošajiem antidempinga pasākumiem un atgūties no agrākās kaitīgās dempinga prakses. Šā importa par dempinga cenām klātbūtnes dēļ Savienības ražošanas nozare nav varējusi izmaksu pieaugumu atspoguļot pārdošanas cenās, un tas pārskata izmeklēšanas periodā ir izraisījis ievērojamu tās rentabilitātes pasliktināšanos līdz zaudējumu līmenim.

(237)

Ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozare nespētu saglabāt savu pārdošanas apjomu un tirgus daļu, salīdzinot ar importu par zemām cenām no ĶTR. Ja pasākumi tiks atcelti, ir ļoti iespējams, ka ĶTR tirgus daļa strauji palielināsies. Pārdošanas apjoma zaudēšanas rezultātā jaudas izmantojuma rādītājs samazināsies vēl vairāk un vidējās ražošanas izmaksas pieaugs. Minētais kopā ar palielinātu cenu spiedienu izraisītu jau tā nestabilās Savienības ražošanas nozares finanšu stāvokļa tālāku pasliktināšanos, un tam sekotu ražošanas vietu slēgšana un galu galā nozares izzušana.

(238)

Tāpēc Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka spēkā esošo pasākumu izbeigšana izraisītu kaitējuma turpināšanos, ko radītu imports no Ķīnas, un ka Savienības ražošanas nozares jau esošais nestabilais stāvoklis, visticamāk, pasliktināsies vēl vairāk.

4.8. Secinājums

(239)

Pasākumu atcelšana, visticamāk, izraisītu būtisku ĶTR importa par dempinga cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, pieaugumu. Komisija tādējādi secina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv liela iespējamība, ka kaitējums turpinātos.

4.9. Kaitējuma atkārtošanās iespējamība

(240)

Turklāt Komisija konstatēja, ka pasākumu atcelšana, visdrīzāk, radītu tālāka kaitējuma atkārtošanos. Arī tad, ja Savienības ražošanas nozares ciesto nepārtraukto kaitējumu nevarētu attiecināt uz vērtēto importu, Komisija konstatēja, ka pastāv liela iespējamība, ka kaitējums varētu atkārtoties, balstoties uz zemākām cenām eksportam uz trešām valstīm (sk. 165. apsvērumu), ĶTR neizmantotās jaudas ievērojamo līmeni, kā arī ES tirgus pievilcīgumu (sk. 4.7. iedaļu).

5. SAVIENĪBAS INTERESES

(241)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā.

(242)

Komisija noteica Savienības intereses, ņemot vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(243)

Pamatojoties uz to, Komisija pētīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

5.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(244)

Izmeklēšana parādīja, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozares trauslais stāvoklis, visdrīzāk, būtiski pasliktinātos vēl vairāk.

(245)

Tādēļ Komisija secināja, ka pasākumu turpināšana pret ĶTR nodrošinātu ieguvumus Savienības ražošanas nozarei.

5.2. Importētāju un lietotāju intereses

(246)

Kā norādīts 16. un 19. apsvērumā, izmeklēšanā nepieteicās un nesadarbojās neviens importētājs vai lietotājs. Kā jau konstatēts agrākajās izmeklēšanās, kurās novērota šāda nesadarbošanās, Komisija secināja, ka pasākumu turpināšana Savienības importētājus un lietotājus neietekmētu negatīvi.

5.3. Secinājums par Savienības interesēm

(247)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam noteikto spēkā esošo antidempinga pasākumu pagarināšana nav Savienības interesēs.

6. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(248)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus. Tām tika dots laiks, kurā tās varēja iesniegt piezīmes par minētās informācijas izpaušanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Netika saņemtas nekādas piezīmes vai informācija, vai uzklausīšanas pieprasījumi.

(249)

No minētajiem apsvērumiem izriet, ka ar galīgo regulu noteiktie antidempinga pasākumi, ko piemēro ĶTR izcelsmes konkrētu alumīnija foliju ruļļu importam, ir jāsaglabā.

(250)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai to pārskatāmo ražojumu importam, kurus ražo šie uzņēmumi un tātad – konkrēti minētie tiesību subjekti. Minētās likmes nevar izmantot attiecībā uz tāda pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojuši citi uzņēmumi, kas nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistīti tiesību subjekti, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(251)

Jebkuri prasījumi, ar ko tiek pieprasīta šo atsevišķo antidempinga maksājumu likmju (piem., pēc struktūras nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai pārdošanas struktūras izveides) piemērošana, ir nekavējoties jāadresē Komisijai (79), iesniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, iekšzemes un eksporta pārdošanu, kas saistīta, piemēram, ar nosaukuma maiņu, vai pārmaiņām ražošanas vai tirdzniecības struktūrās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(252)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (80) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(253)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tādas alumīnija folijas importam, kura ir ar biezumu 0,007 mm vai vairāk, bet mazāku nekā 0,021 mm, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, gofrēta vai negofrēta, vieglos ruļļos, kura sver 10 kg vai mazāk, kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7607 11 11 un ex 7607 19 10 (Taric kodi 7607111110 un 7607191010).

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda:

Uzņēmums	Maksājums	Taric papildu kods
Cedo Shanghai Ltd, Shanghai	14,2 %	B299
Ningbo Favored Commodity Co. Ltd, Yuyao City	14,6 %	B301
Ningbo Times Aluminium Foil Technology Co. Ltd, Ningbo	15,6 %	B300
Able Packaging Co. Ltd, Shanghai	14,6 %	B302
Guangzhou Chuanlong Aluminium Foil Product Co. Ltd, Guangzhou	14,6 %	B303
Ningbo Ashburn Aluminium Foil Products Co. Ltd, Yuyao City	14,6 %	B304
Shanghai Blue Diamond Aluminium Foil Manufacturing Co. Ltd, Shanghai	14,6 %	B305
Weifang Quanxin Aluminium Foil Co. Ltd, Linqu	14,6 %	B306
Zhengzhou Zhuoshi Tech Co. Ltd, Zhengzhou City	14,6 %	B307
Zhuozhou Haoyuan Foil Industry Co. Ltd, Zhouzhou City	14,6 %	B308
Zibo Hengzhou Aluminium Plastic Packing Material Co. Ltd, Zibo	14,6 %	B309
Yuyao Caelurn Aluminium Foil Products Co. Ltd, Yuyao	14,6 %	B310
Visi pārējie uzņēmumi	35,6 %	B999

3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteiktās individuālās maksājumu likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu komercrēķinu, kas atbilst šīs regulas pielikumā minētajām prasībām. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Ja kāds jauns ražotājs eksportētājs no Ķīnas Tautas Republikas iesniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus, ka:

a)	tas laikposmā no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim nav eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu uz Savienību;

b)	tas nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie antidempinga pasākumi;

c)	tas pēc sākotnējā izmeklēšanas perioda beigām faktiski ir eksportējis uz Savienību 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu vai arī ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību attiecīgo ražojumu ievērojamā apjomā,

Komisija var grozīt 1. panta 2. punktu, pievienojot šo jauno ražotāju eksportētāju sākotnējā izmeklēšanā izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās un uz kuriem tādējādi attiecas vidējā svērtā maksājuma likme 14,6 % apmērā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 4. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Padomes 2013. gada 11. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 217/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam (OV L 69, 13.3.2013., 11. lpp.).

(3) OV C 188, 14.6.2017., 21. lpp.

(4) Paziņojums par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu (OV C 95, 13.3.2018., 8. lpp.).

(5) SWD(2017) 483 final/2.

(6) Galīgās regulas 13. apsvērums, kas apstiprina Komisijas 2012. gada 17. septembra Regulas (ES) Nr. 833/2012, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas ruļļu importam (“sākotnējā regula”) (OV L 251, 18.9.2012., 29. lpp.), 27.–53. apsvērumu. Sk. īpaši 31. apsvērumu.

(7) Shanghai Futures Exchanges (http://www.shfe.com.cn/en/).

(8) Sākotnējās regulas 33. apsvērums.

(9) Turpat, 34. apsvērums.

(10) Ziņojums, 2. nodaļa, 6. un 7. lpp.

(11) Ziņojums, 2. nodaļa, 10. lpp.

(12) http://en.pkulaw.cn/display.aspx?cgid=311950&lib=law, aplūkots 2019. gada 25. janvārī.

(13) Ziņojums, 2. nodaļa, 20. un 21. lpp.

(14) Ziņojums, 3. nodaļa, 41, 73.–74. lpp.

(15) Ziņojums, 6. nodaļa, 120.–121. lpp.

(16) Ziņojums, 6. nodaļa, 122.–135. lpp.

(17) Ziņojums, 7. nodaļa, 167.–168. lpp.

(18) Ziņojums, 8. nodaļa, 169.–170., 200.–201. lpp.

(19) Ziņojums, 2. nodaļa, 15. un 16. lpp.; 4. nodaļa, 50. un 84. lpp.; 5. nodaļa, 108. un 109. lpp.

(20) Ziņojums, 3. nodaļa, 22.–24. lpp., un 5. nodaļa, 97.–108. lpp.

(21) Ziņojums, 5. nodaļa, 104.–109. lpp.

(22) ESAO (2019. gads), Measuring distortions in international markets: the aluminium value chain, OECD Trade Policy Papers, No. 218, OECD Publishing, Parīze, https://doi.org/10.1787/c82911ab-en.

(23) ESAO pētījums, 29. lpp.

(24) Austrālijas Antidempinga komisija, Aluminium Extrusions from China, REP 248, 79. lpp. (2015. gada 13. jūlijs).

(25) Taube, M. (2017). Analysis of Market Distortions in the Chinese Non-Ferrous Metals Industry, Think!Desk, 2017. gada 24. aprīlis, 51. lpp.

(26) Sk., piem., ziņojumu par Šaņdunas provinces valdības nespēju ierobežot alumīnija jaudas palielināšanu: https://mp.weixin.qq.com/s?__biz=MzI2OTUyMzA0Nw==&mid=2247494318&idx=1&sn=9690ca50845c19f38eafff659516817a&chksm=eaddaba6ddaa22b071a5e2588aa787ed6f6a1a964ccae55c4d85c6f7ccbfcb5cedd3cdceac9d&scene=0&pass_ticket=JFplYZoDqNTFmOPYUGJbMwF0XlC1N3hAJ3EYPpsKx6rkt4fSeZ4TwIvB5BffX4du#rd (aplūkots 2019. gada 22. februārī).

(27) Ziņojums, 15. nodaļa, 387.–388. lpp.

(28) Ziņojums, 5. nodaļa, 100. un 101. lpp.

(29) Ziņojums, 2. nodaļa, 26. lpp.

(30) Ziņojums, 2. nodaļa, 31. un 32. lpp.

(31) Sk. https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU, aplūkots 2019. gada 25. janvārī.

(32) Ziņojums, 15. nodaļa, 388. lpp.

(33) http://www.chalco.com.cn/chalcoen/rootfiles/2018/04/19/1524095189602052-1524095189604257.pdf, aplūkots 2019. gada 8. martā.

(34) Ziņojums, 4. nodaļa, 41.–42. un 83. lpp.

(35) The 13th Five-Year Plan for Economic and Social Development of the People's Republic of China (2016–2020), http://en.ndrc.gov.cn/newsrelease/201612/P020161207645765233498.pdf.

(36) Ziņojums, 15. nodaļa, 377. lpp.

(37) Ziņojums, 12. nodaļa, 275.–282. lpp., un 15. nodaļa, 378.–382. lpp.

(38) Ziņojums, 12. nodaļa, 275.–282. lpp.

(39) Ziņojums, 15. nodaļa, 378.–382., 390. lpp.

(40) Ziņojums, 15. nodaļa, 384. un 385. lpp.

(41) Ziņojums, 15. nodaļa, 382. un 383. lpp.

(42) Ziņojums, 15. nodaļa, 385. un 386. lpp.

(43) Ziņojums, 15. nodaļa, 386. lpp.

(44) Ziņojums, 15. nodaļa, 377.–387. lpp.

(45) Ziņojums, 15. nodaļa, 378. un 389. lpp.; ESAO pētījums, 25. un 26. lpp.

(46) Ziņojums, 15. nodaļa, 390. un 391. lpp.

(47) Ziņojums, 15. nodaļa, 392. un 393. lpp.

(48) Ziņojums, 15. nodaļa, 393. un 394. lpp.

(49) Ziņojums, 15. nodaļa, 395. un 396. lpp.

(50) Par elektroenerģijas piedāvāšanu ar atlaidi ziņo arī citi avoti. Sk., piem., Economic Information Daily: Worrying over growth downturns, western region releasing preferential policies to support high energy consumption industries, http://jjckb.xinhuanet.com/2012-07/24/content_389459.htm (aplūkots 2019. gada 22. februārī), kas ziņo par to, kā tādas Ķīnas provinces kā Šaaņsji, Ninsja, Ciņhai un Gansu turpina nodrošināt lētu elektroenerģiju, lai piesaistītu vairāk ieguldījumu.

(51) Turpat, 16. un 30. lpp. Taču Ķīnas iestādes iejaucas arī attiecībā uz citiem izejresursiem. Raksturīgs piemērs ir ogles, attiecībā uz kurām valdībai saglabājas pilnvaras ierobežot ogļu cenu kāpumu. Sk. https://policycn.com/policy_ticker/coal-price-unlikely-to-jump-during-heating-season/?iframe=1&secret=c8uthafuthefra4e (aplūkots 2019. gada 22. februārī).

(52) Turpat, 16.–18. lpp.

(53) Ziņojums, 6. nodaļa, 138.–149. lpp.

(54) Ziņojums, 9. nodaļa, 216. lpp.

(55) Ziņojums, 9. nodaļa, 213.–215. lpp.

(56) Ziņojums, 9. nodaļa, 209.–211. lpp.

(57) Decision Memorandum for the Preliminary Affirmative Determination: Countervailing Duty Investigation of certain Aluminium Foil from The People's Republic of China, publicējusi Tirdzniecības departamenta Starptautiskās tirdzniecības pārvalde, 2017. gada 7. augusts, IX.E, 30. lpp., pieejams vietnē https://enforcement.trade.gov/frn/summary/prc/2017-17113-1.pdf (pēdējoreiz aplūkots 2019. gada 11. martā).

(58) Ziņojums, 13. nodaļa, 332.–337. lpp.

(59) Ziņojums, 13. nodaļa, 336. lpp.

(60) Ziņojums, 13. nodaļa, 337.–341. lpp.

(61) Ziņojums, 6. nodaļa, 114.–117. lpp.

(62) Ziņojums, 6. nodaļa, 119. lpp.

(63) Ziņojums, 6. nodaļa, 120. lpp.

(64) Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126.–128., 133.–135. lpp.

(65) Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126.–128., 133.–135. lpp.

(66) Ziņojums, 15. nodaļa, 386. lpp.

(67) Sk., piem., China Economic Daily: Chinese Academy of Fiscal Sciences reports indicates SOEs are getting loans at rates 1.5 percent lower than private companies http://www.ce.cn/xwzx/gnsz/gdxw/201708/01/t20170801_24724804.shtml (aplūkots 2019. gada 22. februārī).

(68) ESAO pētījums, 21. lpp.

(69) Ja pārskatāmā ražojuma ražošana nenotiek nevienā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni, var tikt apsvērta tās pašas vispārīgās kategorijas un/vai nozares ražojuma ražošana, kurai pieder pārskatāmais ražojums.

(70) https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income, aplūkots 2019. gada 25. janvārī.

(71) Kategorijā “metāli” ietilpst alumīnijs, kura kods ir C24.4.2.

(72) NACE kodi ir pieejami: vietnē http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/index/nace_all.html.

(73) Darbaspēka izmaksas ir pieejamas vietnē http://www.turkstat.gov.tr/PreIstatistikTablo.do?istab_id=2088.

(74) Paziņojums presei, kurā publicētas iekšzemes ražotāja cenu indeksa ikgadējās izmaiņas ražošanas nozarē, ir pieejams vietnē http://www.turkstat.gov.tr/PreTabloArama.do?metod=search&araType=hb_x.

(75) Paziņojums presei, kurā publicētas elektroenerģijas cenas Turcijā, ir atrodams vietnē http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=27665.

(76) Komisijas 2015. gada 17. decembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2384, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija foliju importam un ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu izbeidz procedūru attiecībā uz konkrētu Brazīlijas izcelsmes alumīnija foliju importu (OV L 332, 18.12.2015., 63. lpp.), 31. apsvērums.

(77) Turpat, 83. un 84. apsvērums.

(78) ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija, Ķīnas izcelsmes alumīnija folija, izmeklēšanas Nr. 701-TA-570 un 731-TA-1346 (galīgā redakcija), 2018. gada aprīlis, VII-4 tabula.

(79) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, 1049 Brussels, Belgium.

(80) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā komercrēķinā ir jābūt iekļautai izrakstītājas struktūrvienības amatpersonas parakstītai deklarācijai šādā formā:

1)	komercrēķina izrakstītājas struktūrvienības amatpersonas vārds, uzvārds un amats;

šāds paziņojums:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka eksportam uz Eiropas Savienību pārdotā konkrētā alumīnija folija ruļļos (apjoms), uz kuru attiecas šis rēķins, ir ražota (uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese) (Taric papildu kods) Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa.

Datums un paraksts”.

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 146

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 5. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/911 (2019. gada 24. maijs), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (Costers del Segre (ACVN))	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/912 (2019. gada 28. maijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 650/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tās informācijas formātu, struktūru, satura uzskaitījumu un ikgadējās publicēšanas datumu, kura kompetentajām iestādēm jāizpauž saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES ( 1 )	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/913 (2019. gada 29. maijs), ar ko atjauno atļauju lantāna karbonāta oktahidrātu izmantot par barības piedevām kaķiem un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 163/2008 (atļaujas turētājs – Bayer HealthCare AG) ( 1 )	57
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/914 (2019. gada 29. maijs) par atļauju Bacillus licheniformis DSM 28710 preparātu izmantot par barības piedevu gaļas tītariem, vaislas tītariem, mazāk izplatītu sugu gaļas mājputniem un mazāk izplatītu sugu dējējmājputniem (atļaujas turētājs – HuvePharma NV) ( 1 )	60
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/915 (2019. gada 4. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam	63
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/916 (2019. gada 4. jūnijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1306/2013 nosaka tiešo maksājumu korekcijas likmi attiecībā uz 2019. kalendāro gadu	98
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/917 (2019. gada 4. jūnijs), ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, pasākumus un citas prasības, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/848 25. pantu ir nepieciešamas maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai	100
		LĒMUMI
	*	Dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (ES, Euratom) 2019/918 (2019. gada 29. maijs), ar ko ieceļ amatā Vispārējās tiesas tiesnešus	104
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/919 (2019. gada 4. jūnijs) par atpūtas kuģu un ūdens motociklu saskaņotajiem standartiem, kas izstrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/53/ES īstenošanas vajadzībām	106
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	*	ĀKK un ES Ministru padomes Lēmums Nr. 1/2019 (2019. gada 23. maijs) par pilnvaru deleģēšanu ĀKK un ES Vēstnieku komitejai par lēmumu pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu [2019/920]	114

	Labojumi
*	Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/897 (2019. gada 12. marts), ar ko Regulu (ES) Nr. 748/2012 groza attiecībā uz riskos balstītas atbilstības pārbaudes iekļaušanu I pielikumā un vides aizsardzības prasību īstenošanu ( OV L 144, 3.6.2019. )	116
*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/130 (2019. gada 16. janvāris), ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā ( OV L 30, 31.1.2019. )	116

Nr.	Atsauce uz standartu
1.	EN ISO 6185-1:2018
	Piepūšamās laivas, 1. daļa: laivas ar maksimāli pieļaujamo motora jaudu 4,5 kW (ISO 6185-1:2001)
2.	EN ISO 6185-2:2018
	Piepūšamās laivas, 2. daļa: laivas ar maksimāli pieļaujamo motora jaudu no 4,5 līdz 15 kW (ieskaitot) (ISO 6185-2:2001)
3.	EN ISO 6185-3:2018
	Piepūšamās laivas, 3. daļa: laivas ar korpusa garumu mazāku par 8 m un motora jaudu 15 kW un lielāku (ISO 6185-3:2014)
4.	EN ISO 6185-4:2018
	Piepūšamās laivas, 4. daļa: laivas ar korpusa garumu no 8 m līdz 24 m un ar maksimāli pieļaujamo motora jaudu sākot no 15 kW un lielāku (ISO 6185-4:2011, labotā redakcija 2014-08-01)
5.	EN ISO 7840:2018
	Mazizmēra kuģi. Ugunsdrošas degvielas šļūtenes (ISO 7840:2013)
6.	EN ISO 8469:2018
	Mazizmēra kuģi. Ugunsnedrošas degvielas šļūtenes (ISO 8469:2013)
7.	EN ISO 8666:2018
	Mazizmēra kuģi. Pamatdati (ISO 8666:2016)
8.	EN ISO 8849:2018
	Mazizmēra kuģi. Tilpņu sūkņi ar līdzstrāvas elektropiedziņu (ISO 8849:2003)
9.	EN ISO 9093-1:2018
	Mazizmēra kuģi. Šuves un korpusa savienotājelementi, 1. daļa: metāliski (ISO 9093-1:1994)
10.	EN ISO 9093-2:2018
	Mazizmēra kuģi. Šuves un korpusa savienotājelementi, 2. daļa: nemetāliski (ISO 9093-2:2002)
11.	EN ISO 11192:2018
	Mazizmēra kuģi. Grafiskie simboli (ISO 11192:2005)
12.	EN ISO 11547:2018
	Mazizmēra kuģi. Aizsardzība pret iedarbināšanu sazobes stāvoklī (ISO 11547:1994)
13.	EN ISO 11812:2018
	Mazizmēra kuģi. Ūdensnecaurlaidīgie kokpiti un ātras noteces kokpiti (ISO 11812:2001)
14.	EN ISO 12215-1:2018
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 1. daļa: materiāli. Termoreaktīvie sveķi, stiklšķiedras stiegrojums, etalonlamināts (ISO 12215-1:2000)
15.	EN ISO 12215-2:2018
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 2. daļa: materiāli. Serdes materiāli sendvičtipa konstrukcijām, pildmateriāli (ISO 12215-2:2002)
16.	EN ISO 12215-3:2018
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 3. daļa: materiāli. Tērauds, alumīnija sakausējumi, koks, citi materiāli (ISO 12215-3:2002)
17.	EN ISO 12215-4:2018
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 4. daļa: Darbnīca un ražošana (ISO 12215-4:2002)
18.	EN ISO 12215-5:2018
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 5. daļa: Vienkorpusa peldlīdzekļu konstrukcijas spiediena, konstrukcijas sprieguma un izmēru noteikšana (ISO 12215-5:2008, iekļaujot Amd 1:2014)
19.	EN ISO 12215-6:2018
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 6. daļa: strukturālais izvietojums un detaļas (ISO 12215-6:2008)
20.	EN ISO 12215-8:2018
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 8. daļa: Stūres (ISO 12215-8:2009, iekļaujot Cor 1:2010)
21.	EN ISO 12215-9:2018
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 9. daļa: Burukuģi (ISO 12215-9:2012)
22.	EN ISO 12216:2018
	Mazizmēra kuģi. Logi, iluminatori, lūkas, aizvirtņi un durvis. Stiprības un ūdensnecaurlaidības prasības (ISO 12216:2002)
23.	EN ISO 13297:2018
	Mazizmēra kuģi. Elektriskās sistēmas. Maiņstrāvas iekārtas (ISO 13297:2014)
24.	EN ISO 13590:2018
	Mazizmēra kuģi. Ūdensmotocikli. Uzbūves un sistēmu uzstādīšanas prasības (ISO 13590:2003)
25.	EN ISO 14509-1:2018
	Mazizmēra kuģi. Atpūtas motorkuģa troksnis gaisā, 1. daļa: Mērījumi ar garāmbraucienu metodi (ISO 14509-1:2008)
26.	EN ISO 14509-3:2018
	Mazizmēra kuģi. Atpūtas motorkuģa troksnis gaisā, 3. daļa: Skaņas novērtēšana, lietojot aprēķinu un mērījumu procedūras (ISO 14509-3:2009)
27.	EN ISO 15083:2018
	Mazizmēra kuģi. Tilpņu sūkņu sistēmas (ISO 15083:2003)
28.	EN ISO 15084:2018
	Mazizmēra kuģi. Noenkurošana, pietauvošana un vilkšana. Stiprie punkti (ISO 15084:2003)
29.	EN ISO 16180:2018
	Mazizmēra kuģi. Navigācijas apgaismojums. Uzstādīšana, novietojums un redzamība (ISO 16180:2013)
30.	EN ISO 21487:2018
	Mazizmēra kuģi. Iebūvētās benzīna un dīzeļdegvielas tilpnes (ISO 21487:2012, iekļaujot Amd 1:2014 un Amd 2:2015)
31.	EN ISO 25197:2018
	Mazizmēra kuģi. Stūres iekārtas, pārnesuma pārslēga un droseles elektriskā/elektroniskā vadības sistēma (ISO 25197:2012, iekļaujot Amd 1:2014)

Nr.	Atsauce uz standartu
1.	EN ISO 6185-1:2001
	Piepūšamās laivas, 1. daļa: laivas ar maksimāli pieļaujamo motora jaudu 4,5 kW (ISO 6185-1:2001)
2.	EN ISO 6185-2:2001
	Piepūšamās laivas, 2. daļa: laivas ar maksimāli pieļaujamo motora jaudu no 4,5 līdz 15 kW (ieskaitot) (ISO 6185-2:2001)
3.	EN ISO 6185-3:2014
	Piepūšamās laivas, 3. daļa: laivas ar korpusa garumu mazāku par 8 m un motora jaudu 15 kW un lielāku (ISO 6185-3:2014)
4.	EN ISO 6185-4:2011
	Piepūšamās laivas, 4. daļa: laivas ar korpusa garumu no 8 m līdz 24 m un ar maksimāli pieļaujamo motora jaudu sākot no 15 kW un lielāku (ISO 6185-4:2011, labotā versija 2014-08-01)
5.	EN ISO 7840:2013
	Mazizmēra kuģi. Ugunsdrošas degvielas šļūtenes (ISO 7840:2013)
6.	EN ISO 8469:2013
	Mazizmēra kuģi. Ugunsnedrošas degvielas šļūtenes (ISO 8469:2013)
7.	EN ISO 8849:2003
	Mazizmēra kuģi. Tilpņu sūkņi ar līdzstrāvas elektropiedziņu (ISO 8849:2003)
8.	EN ISO 9093-1:1997
	Mazizmēra kuģi. Šuves un korpusa savienotājelementi, 1. daļa: metāliski (ISO 9093-1:1994)
9.	EN ISO 9093-2:2002
	Mazizmēra kuģi. Šuves un korpusa savienotājelementi, 2. daļa: nemetāliski (ISO 9093-2:2002)
10.	EN ISO 11192:2005
	Mazizmēra kuģi. Grafiskie simboli (ISO 11192:2005)
11.	EN ISO 11547:1995
	Mazizmēra kuģi. Aizsardzība pret iedarbināšanu sazobes stāvoklī (ISO 11547:1994)
	EN ISO 11547:1995/A1:2000
12.	EN ISO 11812:2001
	Mazizmēra kuģi. Ūdensnecaurlaidīgie kokpiti un ātras noteces kokpiti (ISO 11812:2001)
13.	EN ISO 12215-1:2000
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 1. daļa: materiāli. Termoreaktīvie sveķi, stiklšķiedras stiegrojums, etalonlamināts (ISO 12215-1:2000)
14.	EN ISO 12215-2:2002
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 2. daļa: materiāli. Serdes materiāli sendvičtipa konstrukcijām, pildmateriāli (ISO 12215-2:2002)
15.	EN ISO 12215-3:2002
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 3. daļa: materiāli. Tērauds, alumīnija sakausējumi, koks, citi materiāli (ISO 12215-3:2002)
16.	EN ISO 12215-4:2002
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 4. daļa: darbnīca un ražošana (ISO 12215-4:2002)
17.	EN ISO 12215-5:2008
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 5. daļa: vienkorpusa peldlīdzekļu konstrukcijas spiediena, konstrukcijas sprieguma un izmēru noteikšana (ISO 12215-5:2008)
	EN ISO 12215-5:2008/A1:2014
18.	EN ISO 12215-6:2008
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 6. daļa: strukturālais izvietojums un detaļas (ISO 12215-6:2008)
19.	EN ISO 12215-8:2009
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 8. daļa: stūres (ISO 12215-8:2009)
	EN ISO 12215-8:2009/AC:2010
20.	EN ISO 12215-9:2012
	Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas, 9. daļa: Burukuģi (ISO 12215-9:2012)
21.	EN ISO 12216:2002
	Mazizmēra kuģi. Logi, iluminatori, lūkas, aizvirtņi un durvis. Stiprības un ūdensnecaurlaidības prasības (ISO 12216:2002)
22.	EN ISO 13297:2014
	Mazizmēra kuģi. Elektriskās sistēmas. Maiņstrāvas iekārtas (ISO 13297:2014)
23.	EN ISO 13590:2003
	Mazizmēra kuģi. Ūdensmotocikli. Uzbūves un sistēmu uzstādīšanas prasības (ISO 13590:2003)
	EN ISO 13590:2003/AC:2004
24.	EN ISO 14509-1:2008
	Mazizmēra kuģi. Atpūtas motorkuģa troksnis gaisā, 1. daļa: mērījumi ar garāmbraucienu metodi (ISO 14509-1:2008)
25.	EN ISO 14509-3:2009
	Mazizmēra kuģi. Atpūtas motorkuģa troksnis gaisā, 3. daļa: skaņas novērtēšana, lietojot aprēķinu un mērījumu procedūras (ISO 14509-3:2009)
26.	EN ISO 15083:2003
	Mazizmēra kuģi. Tilpņu sūkņu sistēmas (ISO 15083:2003)
27.	EN ISO 15084:2003
	Mazizmēra kuģi. Noenkurošana, pietauvošana un vilkšana. Stiprie punkti (ISO 15084:2003)
28.	EN ISO 16180:2013
	Mazizmēra kuģi. Navigācijas apgaismojums. Uzstādīšana, novietojums un redzamība (ISO 16180:2013)
29.	EN ISO 21487:2012
	Mazizmēra kuģi. Iebūvētās benzīna un dīzeļdegvielas tilpnes (ISO 21487:2012)
	EN ISO 21487:2012/A1:2014
	EN ISO 21487:2012/A2:2015
30.	EN ISO 25197:2012
	Mazizmēra kuģi. Stūres iekārtas, pārnesuma pārslēga un droseles elektriskā/elektroniskā vadības sistēma (ISO 25197:2012)
	EN ISO 25197:2012/A1:2014

a)	piecas darba dienas pirms tehniskās apkopes darbībām, kas var izraisīt pakalpojumu nepieejamību līdz četrām stundām;
b)	10 darba dienas pirms tehniskās apkopes darbībām, kas var izraisīt pakalpojumu nepieejamību līdz 12 stundām;
c)	30 darba dienas pirms infrastruktūras datoru telpas tehniskās apkopes, kas var izraisīt pakalpojumu nepieejamību līdz sešām dienām gadā.


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.