4.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 145/7

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/907

(2019. gada 14. marts),

ar ko ievieš slēpošanas instruktoru kopējo apmācības pārbaudi saskaņā ar 49.b pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (1) un jo īpaši tās 49.b panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

pašlaik slēpošanas instruktoru kvalifikācijām tiek piemērots savstarpējās atzīšanas princips saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK. Ieviešot slēpošanas instruktoru kopējo apmācības pārbaudi (“KAP”), tiktu automātiski atzītas noteiktas slēpošanas instruktoru kvalifikācijas, ļaujot slēpošanas instruktoriem, kuriem ir šīs kvalifikācijas, vieglāk pārvietoties starp dalībvalstīm. KAP būtu viens veids, kā veicināt slēpošanas instruktoru mobilitāti visā Savienībā. Attiecībā uz slēpošanas instruktoriem, kuriem nav tiesību piedalīties KAP vai kuri nav nokārtojuši KAP, arī turpmāk tiktu piemērota viņu kvalifikāciju atzīšanas vispārējā sistēma saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK.

(2)	Slēpošanas instruktora profesija vai arī izglītība un apmācība, kas vajadzīga, lai iegūtu slēpošanas instruktora kvalifikāciju, tiek regulēta vairāk nekā vienā trešdaļā dalībvalstu, un tāpēc ir izpildītas Direktīvas 2005/36/EK 49.b panta 2. punkta prasības.

(3)

2012. gadā deviņas dalībvalstis, proti, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Itālija, Spānija un Vācija, parakstīja saprašanās memorandu (“memorands”), ar kuru ieviesa izmēģinājuma projektu par profesionālās kartes izsniegšanu slēpošanas instruktoriem. Pēc tam, 2014. gadā, memorandu parakstīja Slovēnija un Čehija. No memoranda parakstīšanas dienas ar to tika atzītas slēpošanas instruktoru, kuri ir šo parakstītāju dalībvalstu valstspiederīgie, iegūtās tiesības. Memorandā arī bija noteikts, ka Eurotest un Eurosecurity pārbaudes nokārtošana it priekšnoteikums slēpošanas instruktora kvalifikācijas automātiskai atzīšanai minētajās dalībvalstīs no memoranda parakstīšanas dienas. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir atbilstoši un pamatoti paļauties uz šiem abiem pārbaudījumiem kā pamatu KAP saturam un ņemt vērā memorandā apstiprinātos noteikumus kā šīs regulas kopējo pamatu.

(4)

Ikvienam slēpošanas instruktoram, uz kuru attiecas šī regula, būtu jāspēj nodrošināt, ka slēpošanas instruktāžas nodarbības tiek vadītas droši, pilnīgi neatkarīgi sniegotu kalnu vidē, taču neietverot vietas, kurās ir vajadzīgas alpīnisma metodes. Tāpēc, lai nodrošinātu augstu slēpošanas instruktāžas kvalitāti, ir atbilstoši arī iekļaut noteiktas mācīšanas prasmes kvalifikācijās, kas dod tiesības kandidātiem piedalīties KAP.

(5)	Attiecīgā gadījumā, izskatot pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu no KAP I daļas attiecībā uz tehnisko spēju apstiprināšanu, būtu jāņem vērā dalība Fédération Internationale du Ski (“FIS”) vadītajās sacensībās un visus šajās sacensībās piešķirtos FIS punktus.

(6)

Juridiskās noteiktības vajadzībām ir jāatzīst tiesības, ko ieguvuši slēpošanas instruktori, kuriem ir saskaņā ar memorandu izdota profesionālā karte, un slēpošanas instruktori, kuriem kādā dalībvalstī, kas nav parakstījusi memorandu, ir kāda I pielikumā minētā kvalifikācija, ja viņi var pierādīt vajadzīgo slēpošanas instruktora pieredzi konkrētos apstākļos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz visiem Savienības pilsoņiem, kuri vēlas strādāt slēpošanas instruktora profesijā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā viņi ir ieguvuši I pielikumā minēto kvalifikāciju.

2. pants

Priekšmets

1. Šī regula nosaka kopējās apmācības pārbaudes (“KAP”) saturu un nosacījumus, kas jāizpilda, lai piedalītos KAP un to nokārtotu.

2. KAP ietver slēpošanas instruktoru tehnisko spēju apstiprināšanas pārbaudi un slēpošanas instruktoru ar drošību saistīto prasmju apstiprināšanas pārbaudi attiecīgi saskaņā ar II pielikuma I un II daļā paredzētajiem noteikumiem.

3. pants

Kompetentās struktūras

Šajā regulā “kompetentā struktūra” ir jebkura I pielikumā minētā struktūra, kas piešķir kvalifikāciju, kura dod tiesības piedalīties KAP saskaņā ar 5. pantu.

4. pants

Automātiskās atzīšanas princips

1. Dalībvalstis atzīst sertifikātus, kas izdoti saskaņā ar 8. pantu un apliecina, ka KAP ir nokārtota. Ikvienam Savienības pilsonim, kuram ir šāds kādā dalībvalstī izdots sertifikāts, ir tiesības veikt slēpošanas instruktora profesionālās darbības citās dalībvalstīs ar tādiem pašiem nosacījumiem kā slēpošanas instruktoriem, kuri ir ieguvuši savu kvalifikāciju šajās dalībvalstīs.

2. Dalībvalstis atzīst sertifikātus, kas izdoti saskaņā ar 8. pantu slēpošanas instruktoriem, kuri izmanto iegūtās tiesības, kā noteikts 7. pantā. Ikvienam Savienības pilsonim, kuram ir šāds kādā dalībvalstī izdots sertifikāts, ir tiesības veikt slēpošanas instruktora profesionālās darbības citās dalībvalstīs ar tādiem pašiem nosacījumiem kā slēpošanas instruktoriem, kuri ir ieguvuši savu kvalifikāciju šajās dalībvalstīs.

5. pants

Dalība KAP

Visiem Savienības pilsoņiem, kuriem ir I pielikumā minētā kvalifikācija vai kuri ir apmācīti, lai to iegūtu (2), ir tiesības piedalīties KAP.

6. pants

Atbrīvojumi

1. Neskarot 5. pantu, slēpošanas instruktori ir atbrīvoti no prasības veikt tehnisko spēju apstiprināšanas pārbaudi, kā noteikts II pielikuma I daļā, ja viņiem ir kāda I pielikumā minētā kvalifikācija vai viņi ir apmācīti, lai to iegūtu, un:

viņi var iesniegt pierādījumus par vismaz 100 Fédération Internationale du Ski piešķirtiem kalnu slēpošanas punktiem vīriešiem un vismaz 85 Fédération Internationale du Ski piešķirtiem kalnu slēpošanas punktiem sievietēm vienā no slaloma vai milzu slaloma tehniskajām disciplīnām jebkurā piecu gadu laikposmā; vai

b)	viņi ir nokārtojuši Eurotest.

2. Neskarot 5. pantu, slēpošanas instruktori, kuri ir nokārtojuši Eurosecurity pārbaudi, ir atbrīvoti no prasības veikt ar drošību saistīto prasmju apstiprināšanas pārbaudi, kā noteikts II pielikuma II daļā, ja viņiem ir kāda no I pielikumā minētajām kvalifikācijām vai viņi ir apmācīti, lai to iegūtu.

3. Slēpošanas instruktoriem, kuri KAP ietvaros ir nokārtojuši vai nu tehnisko spēju apstiprināšanas pārbaudi, kā noteikts II pielikuma I daļā, vai ar drošību saistīto prasmju pārbaudi, kā noteikts II pielikuma II daļā, nepieprasa atkārtot to KAP daļu, ko tie ir nokārtojuši.

7. pants

Iegūtās tiesības

1. Slēpošanas instruktoriem, kuri pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas ir ieguvuši profesionālo karti, kas iegūta saskaņā ar memorandu, piemēro 4. panta 2. punktā noteikto automātiskās atzīšanas principu.

2. Slēpošanas instruktoriem, uz kuriem attiecas šī regula un kuri ir nokārtojuši gan Eurotest, gan Eurosecurity pārbaudi, piemēro 4. panta 2. punktā paredzēto automātiskās atzīšanas principu, ja viņiem ir arī kāda no I pielikumā minētajām kvalifikācijām.

3. Slēpošanas instruktoriem, kuri ir ieguvuši kādu no I pielikumā minētajām kvalifikācijām dalībvalstī, kas nav parakstījusi memorandu līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai, un var pierādīt profesionālo pieredzi vismaz 200 dienu apmērā piecos gados tieši pirms šīs regulas stāšanās spēkā, piemēro 4. panta 2. punktā paredzēto automātiskās atzīšanas principu.

4. Slēpošanas instruktoriem, kuri izmanto iegūtās tiesības, kā noteikts 1., 2. un 3. punktā, ir tiesības pieteikties kompetences sertifikātam saskaņā ar 8. pantu.

8. pants

Kompetences sertifikāts

1. Kompetences sertifikātu izsniedz slēpošanas instruktoriem, uz kuriem attiecas šī regula un kuri ir vai nu nokārtojuši KAP, vai izmanto iegūtās tiesības saskaņā ar 7. pantu. Sertifikātu izsniedz dalībvalsts vai kompetentā struktūra dalībvalstī, kura ir piešķīrusi personai profesionālo kvalifikāciju, kas dod tiesības piedalīties KAP saskaņā ar 5. pantu.

2. Kompetences sertifikātā tiek norādīta vismaz šāda informācija:

a)	slēpošanas instruktora vārds;

b)	attiecīgā gadījumā KAP iegūtais rezultāts un KAP nokārtošanas datums;

c)	attiecīgā gadījumā īpašās iegūtās tiesības, ko slēpošanas instruktors izmanto saskaņā ar 7. pantu;

d)	izdevēja dalībvalsts vai kompetentā struktūra;

e)	slēpošanas instruktora kvalifikācija, kas norādīta I pielikumā.

3. Kompetences sertifikātam pievieno uzlīmi, kas jāuzlīmē uz slēpošanas instruktora valsts kartes. Uzlīme apliecina, ka slēpošanas instruktoram ir izdots kompetences sertifikāts, un tajā ir norādīta vismaz šāda informācija:

a)	slēpošanas instruktora vārds;

b)	kompetences sertifikāta izdošanas gads;

c)	izdevēja dalībvalsts vai kompetentā struktūra.

4. Kompetences sertifikāta kopiju izdod jebkurā laikā pēc slēpošanas instruktora pieprasījuma.

9. pants

Paziņošanas procedūra

Dalībvalstis paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par visām izmaiņām I pielikumā norādītajās kvalifikācijās, kā arī par jaunām kvalifikācijām, kas prasmju un zināšanu ziņā ir salīdzināmas ar I pielikumā minētajām kvalifikācijām. Šādus paziņojumus nosūta, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (3).

10. pants

Apmācība un ilgstoša pieredze

Slēpošanas instruktori, kuriem ir kāda no I pielikumā norādītajām kvalifikācijām un kuri var pierādīt vismaz 95 dienas ilgu teorētisku un praktisku slēpošanas instruktoru apmācību un 95 dienas ilgu pieredzi slēpošanas instruktora darbā, tiks atzīti Austrijā “Diplomschilehrer” līmenī.

11. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 14. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

(2) Austrijā ar to saprot Diplomschilehrer, ko iepriekš dēvēja par staatlich geprüfter Schilehrer.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Kvalifikācijas

Šajā pielikumā minētās kvalifikācijas ir izstrādātas, lai nodrošinātu līdzsvarotu pieeju starp teorētisku mācīšanos un praktiskiem treniņiem, tostarp slēpošanu trasē un ārpus tās, un jo īpaši lai sniegtu šādas prasmes un zināšanas:

a)	izpratni par mācīšanas, instruktāžas un trenēšanas metodiku un spēju to izmantot kalnu slēpošanas instruktāžā trasē un ārpus tās;

b)	spēju pielāgot mācību nodarbību atkarībā no dažādiem laika apstākļiem;

c)	spēju patstāvīgi noteikt, ieviest un novērtēt instruktāžas prasības, kas piemērotas visām kategorijām katrā kalnu slēpošanas instruktāžas līmenī – no iesācējiem līdz ekspertiem;

d)	spēju izstrādāt kalnu slēpošanas instruktāžas programmu, izmantojot piemērotus mācīšanas paņēmienus;

e)	spēju radīt treniņa situāciju;

f)	spēju sagatavot mācīšanas, instruktāžas un trenēšanas materiālus, kas izmantojami jebkurā kalnu slēpošanas instruktāžā;

g)	spēju veikt paņēmiena demonstrāciju, tostarp paskaidrot tā dažādos elementus visām kategorijām katrā kalnu slēpošanas instruktāžas līmenī;

h)	spēju novērtēt kalnu slēpošanas mācību nodarbību vai ciklu;

i)	zināšanas un spēju piemērot pirmās palīdzības principus ziemas sporta veidu negadījumos un sākt glābšanu.

Dalībvalsts

Kvalifikācijas

Struktūras, kas piešķir kvalifikācijas

Austrija

Diplomschilehrer (slēpošanas instruktora diploms) vai Landesschilehrer/Schilehrer Forarlbergā (provinces slēpošanas instruktors / slēpošanas instruktors Forarlbergā)

—	Bundessportakademie Innsbruck

—	Landesschilehrerverbände (provinces slēpošanas instruktoru asociācijas)

Beļģija

—	Beļģija – FR: Moniteur sportif entraineur (sporta treneris)

—	Beļģija – NL: Trainer A Alpijns Skiën (A līmeņa kalnu slēpošanas treneris) / Skileraar (slēpošanas skolotājs)

—	ADEPS – Administration de l'Éducation physique, du Sport et de la Vie en Plein Air (Sporta vispārējā administrācija)

—	Sport Vlaanderen

Bulgārija

Ски учител клас C (C kategorijas slēpošanas instruktors)

Bulgārijas Slēpošanas skola

Horvātija

Učitelj skijanja (slēpošanas instruktors)

—	Skijaško Učilište

—	HZUTS (Horvātijas Sniega sporta veidu skolotāju asociācija)

Čehija

Instruktor lyžování APUL A (APUL A līmeņa slēpošanas instruktors)

APUL – Asociace profesionálních učitelů lyžování a lyžařských škol, o.s. (Čehijas Profesionālo slēpošanas instruktoru asociācija)

Dānija

Euro Ski Pro

Den Danske Skiskole (Dānijas Slēpošanas skola)

Somija

Level 3 – hiihdonopettaja (3. līmenis – instruktors)

—	FNASI – Somijas Slēpošanas instruktoru valsts asociācija

—	Vuokatti Sports Institute

Francija

—	Diplôme d'Etat de ski (valsts diploms slēpošanā)

—	moniteur national de ski alpin (kalnu slēpošanas valsts instruktors)

ENSM – Ecole Nationale des Sports de Montagne (Valsts kalnu sporta veidu skola)

Vācija

Staatlich geprüfter Skilehrer (federāli sertificēts slēpošanas instruktors)

—	Technische Universität München in Zusammenarbeit mit DSLV – Deutscher Skilehrerverband, soweit diesem Aufgaben übertragen wurden. (Minhenes Tehniskā universitāte sadarbībā ar Vācijas Slēpošanas instruktoru asociāciju, ciktāl to paredz uzdotie pienākumi)

Grieķija

A līmeņa kalnu slēpošanas instruktors

Grieķijas Sporta ministrija – Sporta ģenerālsekretariāts

Ungārija

Síoktató **** (slēpošanas instruktors ****)

Ungārijas Slēpošanas instruktoru federācija

Īrija

Kalnu slēpošanas skolotājs – 4. līmenis

IASI – Īrijas Sniega sporta veidu instruktoru asociācija

Itālija

Maestro di Sci (slēpošanas instruktors)

—	Collegio Nazionale dei Maestri di Sci

—	Federazione Italiana Sport Invernali

—	Collegi Regionali e Provinciali

Latvija

Profesionāls slēpošanas instruktors

Latvijas Slēpošanas un snovborda instruktoru asociācija (LSSIA)

Lietuva

A kategorijų instruktorių pažymėjimai (A līmeņa instruktoru sertifikāti)

NLI (Nacionālā krievu instruktoru līga) / DruSkiSchool – Lietuvas Slēpošanas un snovborda skola

Nīderlande

Ski-instructeur niveau 4 (4. līmeņa slēpošanas instruktors)

Nederlandse Ski Vereniging (Nīderlandes Slēpošanas federācija)

Polija

Instruktor Zawodowy – PZN (Polijas Slēpošanas federācijas profesionāls kalnu slēpošanas instruktors)

SITN PZN – (Polijas Slēpošanas federācijas Instruktoru un treneru asociācija)

Portugāle

Treinadores de esqui alpino de grau 2 (2. līmeņa kalnu slēpošanas treneris)

—	FDI-Portugal (Portugāles Ziemas sporta veidu federācija)

—	Instituto Português do Desporto e Juventude (Portugāles Sporta un jaunatnes institūts)

Rumānija

Monitor de schi I (slēpošanas instruktors – I kategorija)

Federația română de schi biatlon (Rumānijas Biatlona federācija)

Slovākija

Inštruktor lyžovnia III. kvalifikačného stupňa (3. kvalifikācijas līmeņa slēpošanas instruktors)

—

Ja kvalifikācijas izsniegtas, sākot ar 2016. gada 1. janvāri: Komenska universitāte Bratislavā (Fiziskās izglītības un sporta fakultāte); Universitāte Prešovā (Sporta fakultāte); Mateja Bela universitāte Banska Bistricā (Filozofijas fakultāte) un Filozofa Konstantīna universitāte Nitrā (Izglītības fakultāte), kā arī SLA (Slovākijas Slēpošanas asociācija).

—	Ja kvalifikācijas izsniegtas līdz 2015. gada 31. decembrim: SLA (Slovākijas Slēpošanas asociācija), kas ir daļa Tatranská, akciová spoločnosť (akreditēta slēpošanas instruktoru izglītība) vai SAPUL (Slovākijas Profesionālo slēpošanas instruktoru asociācija)

Slovēnija

Strokovni delavec 2 – športno treniranje – smučanje – alpsko (2. līmeņa profesionāls darbinieks – sporta apmācība – slēpošana – kalnu)

Smučarska zveza Slovenije (Slovēnijas Slēpošanas asociācija)

Spānija

Técnico deportivo de esquí alpino (kalnu slēpošanas sporta tehniskais darbinieks)

Ministerio de Educación, Cultura y Deporte (Spānijas Izglītības, kultūras un sporta ministrija)

Zviedrija

Svenska skidlärarexamen (Zviedrijas slēpošanas instruktoru eksāmens)

Det svenska skidrådet (Zviedrijas Slēpošanas padome)

Apvienotā Karaliste

4. kalnu līmenis – starptautisks slēpošanas skolotāja diploms

BASI – Britu sniega sporta veidu instruktoru asociācija

II PIELIKUMS

Kopējās apmācības pārbaudes (KAP) organizēšana

1. I DAĻA. TEHNISKO SPĒJU APSTIPRINĀŠANAS PĀRBAUDE (“TEHNISKĀ PĀRBAUDE”)

1.1. Vispārīgi principi

1.1.1. Piemērojamie noteikumi

Tehnisko pārbaudi veido kalnu slēpošanas milzu slaloms. Pārbaude jāveic saskaņā ar Fédération Internationale du Ski (“ FIS ”) tehniskajiem noteikumiem, kas pielāgoti, lai ņemtu vērā tehniskās pārbaudes mērķus.

1.1.2. Atbilstošie kandidāti

Tehniskajā pārbaudē var piedalīties Savienības pilsoņi, uz kuriem attiecas regulas darbības joma. Atbilstošie kandidāti var bez ierobežojumiem atkārtot pārbaudi, ja iepriekšējie mēģinājumi ir bijuši neveiksmīgi. Lai piedalītos tehniskajā pārbaudē, atbilstošie kandidāti piesakās tieši pie organizatores dalībvalsts vai kompetentās struktūras šajā dalībvalstī, kas organizē pārbaudi.

1.1.3. Braucieni

Tehniskajā pārbaudē notiek divi braucieni. Starta numuru secību pirmajā braucienā izlozē, savukārt otrajā braucienā starta numuru secība ir apgriezta. Kandidāti, kuri iztur tehnisko pārbaudi pirmajā braucienā, nepiedalās otrajā braucienā. Kandidāti, kuri neiztur tehnisko pārbaudi pirmajā braucienā, piedalās otrajā braucienā.

1.1.4. Pārbaudes žūrija

Pārbaudes žūrija uzrauga un nodrošina tehniskās pārbaudes pareizu norisi. Dalībai tehniskās pārbaudes žūrijā var pieteikties kvalificēti pilsoņi no jebkuras dalībvalsts. Lai novērtētu tehniskās pārbaudes moduļus, pārbaudes žūrijā ieceļ tikai tādus pilsoņus, kuri ir nokārtojuši Eurotest pirms šīs regulas stāšanās spēkā vai kuri ir izturējuši KAP.

Organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra attiecīgi ieceļ izraudzītos pārbaudes žūrijas locekļus, pamatojoties uz viņu kompetenci un profesionālo pieredzi nozarē. Organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra var deleģēt šīs pārbaudes žūrijas iecelšanas pilnvaras trešām personām, taču pārbaudes žūrijas locekļi vienmēr pārstāv vismaz trīs dalībvalstis. Dalībvalstis vai kompetentās struktūras, kas neorganizē KAP, var iesniegt priekšlikumus par pārbaudes žūrijas sastāvu. Šādā gadījumā attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra var noraidīt priekšlikumu vienīgi pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ.

1.1.5. Pārskatīšanas procedūra

Kandidāti var pieprasīt pārbaudes žūrijai atkārtoti novērtēt viņu tehniskās pārbaudes rezultātus, ja kandidāti uzskata, ka ir pieļautas būtiskas kļūdas. Šādā gadījumā pārbaudes žūrija novērtē pieprasījumu un nekavējoties atbild, norādot konkrētā kandidāta tehniskās pārbaudes rezultātu saglabāšanas vai maiņas iemeslus. Pārbaudes žūrija pieņem lēmumu ar tās locekļu vienkāršu vairākumu.

1.1.6. Rezultātu dokumentācija

Attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra informē dalībvalstis vai kompetentās struktūras, kuras, pamatojoties uz tehnisko pārbaudi, izdod I pielikumā minētās kvalifikācijas ne vēlāk kā septiņas darba dienas pēc KAP veikšanas. Attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra uztur un katru gadu publicē atjauninātu to slēpošanas instruktoru sarakstu, kuri ir veiksmīgi izturējuši tehnisko pārbaudi vai kuriem ir piešķirtas tiesības vai atbrīvojumi, ja organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra ir piešķīrusi šiem slēpošanas instruktoriem kvalifikāciju, kas atbilst I pielikumā minētajai kvalifikācijai.

1.2. Trase

1.2.1. Vispārīgi trases kritēriji

Tehniskā pārbaude notiek milzu slaloma trasē, kas atbilst FIS kritērijiem un ir pielāgota, lai ņemtu vērā tehniskās pārbaudes mērķus, jo īpaši attiecībā uz garumu, vertikālo kritumu un vārtu skaitu. Attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm vai to kompetentajām struktūrām tehniskās pārbaudes datumus vismaz divus mēnešus iepriekš.

Vertikālais kritums ir no 250 līdz 300 metriem. Vārtu skaits ir 11 % līdz 15 % no vertikālā krituma metros, bet ideālā gadījumā 12 % līdz 13 %, lai novērtētu slēpošanas instruktoru spēju pagriezties, nevis viņu spēju slīdēt.

Šajā un 1.2.2. sadaļā minētie kritēriji var regulāri radīt sagatavotājiem nekompensējamu laiku tehniskās pārbaudes startā no 45 līdz 60 sekundēm.

Tehniskajā pārbaudē var izmantot trasi bez ārējiem vārtiem, izņemot pirmos un pēdējos, kā arī aiztures vārtus.

1.2.2. Nogāžu profili

Milzu slaloma trases nogāžu profiliem ir pēc iespējas jāatbilst šādām kombinācijām:

a)	vienā trešdaļā trases vajadzētu būt vidējai nogāzei ar slīpumu no 26 % līdz 43 %;

b)	vienā trešdaļā trases vajadzētu būt stāvai nogāzei ar slīpumu no 45 % līdz 52 %;

c)	vienā trešdaļā trases vajadzētu būt nolaidenai nogāzei ar slīpumu no 25 % līdz 26 %.

1.2.3. Trases apstiprināšana

Trasi apstiprina tehniskā komisija, kuras locekļus ieceļ attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra, pamatojoties uz viņu kompetenci un profesionālo pieredzi. Dalībvalstis vai kompetentās struktūras, kas neorganizē KAP, var iesniegt priekšlikumus par tehniskās komisijas sastāvu. Šādā gadījumā organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra var noraidīt priekšlikumu vienīgi pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ. Pēc apstiprināšanas dalībvalsts vai kompetentā iestāde ne vēlāk kā divus mēnešus pirms jebkura pasākuma, kas tiks organizēts, lai veiktu KAP šajā trasē, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm praktisko informāciju attiecībā uz šo pasākumu.

1.3. Sagatavotāji

1.3.1. Prasības sagatavotājiem, kas piedalās tehniskajā pārbaudē

Tehniskajā pārbaudē piedalās vismaz trīs sagatavotāji. Organizētājai dalībvalstij vai kompetentajai struktūrai ir pienākums atlasīt sagatavotājus.

Sagatavotāji ir jebkuras dalībvalsts pilsoņi. Viņi ir nokārtojuši Eurotest un Eurosecurity pārbaudi pirms šīs regulas stāšanās spēkā vai izturējuši KAP, kārtējās sezonas kalibrēšanas pārbaudē iegūstot korekcijas koeficientu vismaz 0,8700.

1.3.2. Sagatavotāju kalibrēšanas pārbaude

Tehniskās pārbaudes sagatavotāji iziet kalibrēšanas pārbaudi. Kalibrēšanas pārbaudes mērķis ir piešķirt pareizu korekcijas koeficientu katram sagatavotājam, lai noteiktu tehniskās pārbaudes kandidātu pamatlaiku. Kalibrēšanas pārbaudē katrs sagatavotājs var veikt divus nobraucienus, un attiecīgajam sagatavotājam piešķir labāko no abiem rezultātiem. Katram sagatavotājam piešķirto korekcijas koeficientu pārskata katru gadu.

Kalibrēšanas pārbaudi organizē kalibrēšanas pārbaudes komisija. Kalibrēšanas pārbaudes komisijas locekļus attiecīgi ieceļ organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra, pamatojoties uz viņu kompetenci un profesionālo pieredzi. Dalībvalstis vai kompetentās struktūras, kas neorganizē kalibrēšanas pārbaudi, var iesniegt priekšlikumus par kalibrēšanas pārbaudes komisijas sastāvu. Šādā gadījumā organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra var noraidīt priekšlikumu vienīgi pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ.

Attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra vismaz divus mēnešus iepriekš paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm vai kompetentajām struktūrām kalibrēšanas pārbaudes datumus.

Organizētāja dalībvalsts publicē kalibrēšanas pārbaudes rezultātus pirms plānotās KAP attiecīgajā dalībvalstī.

1.3.3. Sagatavotāju korekcijas koeficients

Sagatavotāju kompensējamo laiku aprēķina, reizinot attiecīgā sagatavotāja kalibrēšanas pārbaudes laiku ar piešķirto korekcijas koeficientu.

Kalibrēšanas pārbaudes pamatlaiku aprēķina kā atsauces sagatavotāju divu labāko kompensējamo laiku vidējo rādītāju. Kalibrēšanas pārbaudes komisija ieceļ četrus atsauces sagatavotājus, pamatojoties uz sagatavotāju rezultātu sarakstu iepriekšējā gadā.

Sagatavotāju korekcijas koeficientu aprēķina šādi:

korekcijas koeficients = kalibrēšanas pārbaudes pamatlaiks / sagatavotāju brauciena laiks.

1.4. Tehniskās pārbaudes kārtošana

1.4.1. Tehniskās pārbaudes pamatlaika aprēķināšana

Tehniskās pārbaudes pamatlaiku aprēķina ar vismaz trim sagatavotājiem, kuri sāk savus braucienus, un vismaz diviem sagatavotājiem, kuri beidz savus braucienus, atbilstoši šādiem noteikumiem:

a)	sagatavotāju, kuri ir pabeiguši savu braucienu pirms pirmā kandidāta brauciena starta, divu labāko kompensēto laiku vidējais rādītājs;

b)	sagatavotāju, kuri ir pabeiguši savu braucienu pēc pēdējā kandidāta brauciena starta, divu labāko kompensēto laiku vidējais rādītājs;

c)	tehniskās pārbaudes pamatlaiks ir divu a) un b) apakšpunktā minēto vidējo rādītāju vidējais rādītājs.

Katrs sagatavotājs var sākt savu braucienu vēlreiz, ja viņš vai viņa nevarēja pabeigt savu braucienu normāli.

Kandidātus informē par sagatavotāju koeficientu pirms tehniskās pārbaudes sākuma.

1.4.2. Maksimālais ieskaites laiks

Šādi kandidāti ir nokārtojuši tehnisko pārbaudi:

a)	kandidāti vīrieši, kuri pabeidz braucienu laikā, kas nepārsniedz vai ir vienāds ar tehniskās pārbaudes pamatlaiku plus 19 % no tā;

b)	kandidātes sievietes, kuras pabeidz braucienu laikā, kas nepārsniedz vai ir vienāds ar tehniskās pārbaudes pamatlaiku plus 25 % no tā.

Tādējādi maksimālo ieskaites laiku aprēķina šādi:

a)	vīriešu ieskaites laiks = tehniskās pārbaudes pamatlaiks × 1,19;

b)	sieviešu ieskaites laiks = tehniskās pārbaudes pamatlaiks × 1,25.

2. II DAĻA. AR DROŠĪBU SAISTĪTO KOMPETENČU APSTIPRINĀŠANAS PĀRBAUDE (“DROŠĪBAS PĀRBAUDE”)

2.1. Vispārīgi principi

2.1.1. Drošības pārbaudes mērķis

Drošības pārbaudes mērķis ir novērtēt, kā kandidāti ir izpildījuši tādas ar drošību saistītas minimālās prasības, kas ir svarīgas slēpošanas instruktoriem, kuri strādā īpašos apstākļos.

2.1.2. Atbilstošie kandidāti

Savienības pilsoņi var piedalīties drošības pārbaudē, ja viņi ir veiksmīgi nokārtojuši tehnisko pārbaudi. Atbilstošie kandidāti var bez ierobežojumiem atkārtot pārbaudi, ja iepriekšējie mēģinājumi ir bijuši neveiksmīgi. Lai piedalītos drošības pārbaudē, atbilstošie kandidāti piesakās tieši pie organizētājas dalībvalsts vai kompetentās struktūras šajā dalībvalstī, kura organizē pārbaudi.

2.1.3. Atbildīgā iestāde

Par drošības pārbaudes organizāciju atbild struktūra, kas ir kompetenta slēpošanas instruktoru apmācībā attiecīgi tās dalībvalsts teritorijā, kur notiek drošības pārbaude saskaņā ar vienošanos ar šim nolūkam izveidotu tehnisko komisiju. Tehniskās komisijas sastāvu veido kvalificēti jebkuras dalībvalsts pilsoņi, un tajā ir pārstāvētas vismaz trīs dalībvalstis. Viņus ieceļ attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra, pamatojoties uz viņu kompetenci un profesionālo pieredzi nozarē. Organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra vismaz divus mēnešus iepriekš paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm vai kompetentajām iestādēm drošības pārbaudes datumus.

2.1.4. Pārbaudes žūrija

Pārbaudes žūrija uzrauga un nodrošina drošības pārbaudes pareizu norisi. Dalībai drošības pārbaudes žūrijā var pieteikties kvalificēti pilsoņi no jebkuras dalībvalsts. Lai novērtētu drošības pārbaudes moduļus, pārbaudes žūrijā var tikt iecelti tikai tādi pilsoņi, kas ir nokārtojuši Eurosecurity pārbaudi pirms šīs regulas stāšanās spēkā vai ir izturējuši KAP.

2.1.5. Pārskatīšanas procedūra

Kandidāti var pieprasīt pārbaudes žūrijai atkārtoti novērtēt viņu tehniskās pārbaudes rezultātus, ja kandidāti uzskata, ka ir pieļautas būtiskas kļūdas. Šādā gadījumā pārbaudes žūrija novērtē pieprasījumu un nekavējoties atbild, norādot konkrēta kandidāta drošības pārbaudes rezultātu saglabāšanas vai maiņas iemeslus. Pārbaudes žūrija pieņem lēmumu ar tās locekļu vienkāršu vairākumu.

2.1.6. Rezultātu dokumentācija

Attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra informē dalībvalstis vai kompetentās struktūras, kuras, pamatojoties uz drošības pārbaudi, izdod I pielikumā minētās kvalifikācijas ne vēlāk kā septiņas darba dienas pēc tam, kad notikusi KAP. Attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra uztur un katru gadu publicē atjauninātu to slēpošanas instruktoru sarakstu, kuri ir veiksmīgi izturējuši drošības pārbaudi vai kuriem ir piešķirtas tiesības vai atbrīvojumi, ja organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra ir piešķīrusi šiem slēpošanas instruktoriem kvalifikāciju, kas atbilst I pielikumā minētajai kvalifikācijai.

2.2. Pārbaudes struktūra

Drošības pārbaudi veido divas daļas ar pieciem obligātiem moduļiem, no kuriem katru vērtē individuāli. Drošības pārbaudē, izmantojot teorētisku un praktisku eksāmenu, vērtē kandidātu zināšanas un prasmes, kas saistītas ar drošību.

Ja kandidāts nenokārto kādu no šiem moduļiem vai ja drošības pārbaudē nav visu moduļu, pārbaude ir jākārto vēlreiz pilnā apjomā.

Turpmāk ir izklāstīts dažādu moduļu saturs.

2.2.1. Teorētiskais eksāmens

Modulis “Veikt ārkārtas zvanu uzņēmējas valsts valodā vietējiem glābšanas dienestiem pēc lavīnas negadījuma”.

Teorētiskais eksāmens ir veiksmīgi nokārtots, ja ir veikts skaidri saprotams ārkārtas zvans glābšanas dienestiem un tiem sniegta precīza informācija, kas ļauj tiem veikt savus pienākumus.

2.2.2. Praktiskais eksāmens

Praktisko eksāmenu ārpus trases veido trīs mācīšanas moduļi, kuros galvenā uzmanība ir pievērsta grupas vadīšanai, un modulis, kas ietver divu lavīnas apraktu personu meklēšanu un glābšanu. Praktiskais eksāmens ir jākārto vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā notiek pārbaude.

Katrs no trim grupas vadīšanas moduļiem ilgst 15 minūtes plus 15 minūtes ilgs sagatavošanās laiks. Šie mācīšanas moduļi ir veiksmīgi pabeigti, ja vismaz 75 % uzdevumu ir izpildīti apmierinoši.

2.2.2.1. Grupas vadības moduļi

1. modulis “Izskaidrot lavīnas prognozi kopā ar savu grupu. Salīdzināt prognozes informāciju ar saviem novērojumiem uz vietas un novērtēt situāciju”.

2. modulis “Nogādāt savu grupu uz nolaišanās ceļa ārpus trases un ierosināt maršrutu, ņemot vērā tādus faktorus kā sniega, pulcēšanās vietas un grupas organizācijas formas izvēle. Strādāt ar savu grupu, lai novērtētu nolaišanās ceļa riskus”.

3. modulis. Vēl viens vērtējuma veids tiek izvēlēts nejauši no turpmāk minētajām iespējām.

Meteoroloģisko apstākļu izskaidrošana un izprašana

1.	Kalna laika apstākļu prognoze liecina par Nordstau situāciju, proti, stipriem nokrišņiem no ziemeļiem (augsts spiediens uz rietumiem un zems spiediens uz austrumiem). Kā šī situācija rodas? Aptuveni kur un cik lielā daudzumā ir gaidāmi nokrišņi? Kā šī situācija var ietekmēt lavīnas?

2.	Laika apstākļu prognoze liecina par iespējamu spēcīgu pretvēju augsto kalnu ziemeļu nogāzēs. Kādi būs laika apstākļi kalnu masīva ziemeļu un dienvidu daļā, un kā tie varētu ietekmēt lavīnu?

3.	Novērtēt meteoroloģisko situāciju uz vietas. Kādi faktori ietekmē laika apstākļu izmaiņas, un kā, jūsuprāt, laika apstākļi faktiski mainīsies tuvākajās dienās?

Izpratne par briesmām augstu kalnu reģionos

1.	Kuri faktori var izraisīt hipotermiju, un kādi drošības pasākumi ir jāveic? Kādas ir hipotermijas pazīmes, un kā jums būtu jāreaģē? Kādi simptomi liecina, ka ir jāsazinās ar ārstu?

2.	Kuri faktori var izraisīt apsaldējumu, un kādi drošības pasākumi ir jāveic? Kādas ir apsaldējuma pazīmes, un kā jūs reaģējat lokāla apsaldējuma gadījumā? Kuri faktori veicina šāda apsaldējuma turpmāku attīstīšanos? Kādi simptomi liecina, ka ir jāsazinās ar ārstu?

3.	Jūs esat garas lejupejošas trases vidū. Redzamība pakāpeniski pasliktinās miglas dēļ. Kā jūs atrodat orientierus, neizmantojot GPS, un kādu grupas vadīšanas taktiku jūs izmantojat?

Spēja novērtēt un izprast sniega segu

1.	Analizēt pašreizējās sniega segas stabilitāti.

2.	Aprakstīt iespējamo sniega segu ziemā ar nelielu sniega daudzumu. Izskaidrot, kādi meteoroloģiskie notikumi var ietekmēt to, ka sniega sega kļūst nestabila.

3.	Aprakstīt iespējamo sniega segu ziemā ar lielu sniega daudzumu. Izskaidrot, kādi meteoroloģiskie notikumi varētu ietekmēt to, ka sniega sega kļūst nestabila.

2.2.2.2. Lavīnā apraktu cilvēku meklēšanas un glābšanas modulis

Moduļa mērķis ir noteikt divu lavīnas upuru detektoru (“LUD”) atrašanās vietu un veiksmīgi iegūt vismaz vienu no divām ierīcēm. Katru LUD ieliek izolētā, aptuveni 60 cm platā un apraktā instrumentu somā, bet bez uzliktiem signāliem aptuveni viena metra dziļumā. Var izmantot mācību LUD. Meklēšanas zona nav lielāka par 50 × 50 metriem. Maksimālais laiks divu LUD atrašanai un viena LUD iegūšanai ir astoņas minūtes. Lai kandidāti varētu piedalīties meklēšanas modulī, viņiem ir nepieciešams digitāls LUD ar vismaz trīs antenām. Kandidāti ar analogiem LUD nedrīkstēs piedalīties šajā pārbaudes modulī. Šis modulis ir veiksmīgi pabeigts, ja noteiktajā laikā ir atrasti divi apraktie LUD un viens no tiem ir iegūts.

4.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 145/27

KOMISIJAS DELEĢĒTAIS LĒMUMS (ES) 2019/910

(2019. gada 13. marts),

ar ko izveido Savienības daudzgadu programmu par bioloģisko, vidisko, tehnisko un sociālekonomisko zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu un pārvaldību

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/1004 par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta pirmo un otro daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) 25. pantu dalībvalstīm ir jāvāc bioloģiskie, vidiskie, tehniskie un sociālekonomiskie dati, kas vajadzīgi zvejniecību pārvaldībai. Savienības daudzgadu programma par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu (ES daudzgadu programma) 2017.–2019. gada periodā (3) tika pieņemta ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1251 (4), un tās termiņš beigsies 2019. gada 31. decembrī.

(2)

Savienības daudzgadu programma ir vajadzīga, lai dalībvalstis varētu konkretizēt un plānot savas datu vākšanas darbības nacionālajos darba plānos. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (5) 21. pantu šie nacionālie darba plāni jāiesniedz Komisijai līdz tā gada 31. oktobrim, kas ir pirms gada, no kura attiecīgais darba plāns jāpiemēro.

(3)

Lai sagatavotos pašreizējās ES daudzgadu programmas pārskatīšanai pēc 2019. gada, patlaban notiek apspriešanās ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas ekspertiem, reģionālajām koordinācijas grupām, dalībvalstu pārstāvjiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un šīs apspriešanās noslēgsies tikai 2019. gada beigās. Tāpēc jauno ES daudzgadu programmu, kurā ņemti vērā šo apspriešanos rezultāti, nevarēs pieņemt pirms 2021. gada.

(4)	Tādējādi pašreizējās ES daudzgadu programmas noteikumi par bioloģisko, vidisko, tehnisko un sociālekonomisko datu vākšanu un pārvaldību 2020.–2021. gada periodam ir jāpieņem uz Regulas (ES) 2017/1004 pamata.

(5)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1004 4. pantu šis lēmums atbilstīgi tās pašas regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajam nosaka detalizētu kārtību, kādā dalībvalstis vāc un pārvalda bioloģiskos, vidiskos, tehniskos un sociālekonomiskos datus. 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētais saraksts ar obligātajām uzskaitēm jūrā un robežvērtības, kuru nesasniegšanas gadījumā dalībvalstīm nav obligāti vākt ar savām zvejas un akvakultūras darbībām pamatotus datus vai veikt pētnieciskās uzskaites jūrā, ir noteiktas Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/909 (6).

(6)

Juridiskās noteiktības labad Īstenošanas lēmums (ES) 2019/909, ar kuru izveido obligāto uzskaišu sarakstu un nosaka robežvērtības nolūkā īstenot Savienības daudzgadu programmu par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu un pārvaldību, no 2020. gada 1. janvāra atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1251,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības daudzgadu programma par zivsaimniecības datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu 2020.–2021. gada periodā, kura aptver Regulas (ES) 2017/1004 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto detalizēto sarakstu ar datu prasībām, ir izklāstīta šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā līdz ar tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un to piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

Briselē, 2019. gada 13. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354 28.12.2013., 22. lpp.).

(3) OV L 207, 1.8.2016., 113. lpp.

(4) Komisijas 2016. gada 12. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1251, ar ko pieņem Savienības daudzgadu programmu par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu 2017.–2019. gada periodā (OV L 207, 1.8.2016., 113. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(6) Komisijas 2019. gada 18. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2019/909, ar kuru izveido obligāto pētniecisko uzskaišu sarakstu un nosaka robežvērtības nolūkā īstenot Savienības daudzgadu programmu par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu un pārvaldību (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 21. lpp.).

PIELIKUMS

I NODAĻA (1)

Definīcijas

Šajā pielikumā piemēro definīcijas, kas iekļautas Regulā (ES) 2017/1004, Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (2), Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 (3) un Regulā (ES) Nr. 1380/2013. Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

1)	aktīvie kuģi ir kuģi, kas kalendārā gada laikā (vienu vai vairākas dienas) ir bijuši iesaistīti jebkādās zvejas operācijās. Kuģi, kurš gadā nav bijis iesaistīts nekādās zvejas operācijās, uzskata par “neaktīvu”;

2)	anadromās sugas ir ūdeņu dzīvie resursi, kuru dzīves cikls sākas ar izšķilšanos saldūdeņos un kuri vēlāk migrē uz sāļūdeņiem, atgriežas saldūdeņos un visbeidzot tajos nārsto;

3)	katadromās sugas ir ūdeņu dzīvie resursi, kuru dzīves cikls sākas ar izšķilšanos sāļūdeņos un kuri vēlāk migrē uz saldūdeņiem, atgriežas sāļūdeņos un visbeidzot tajos nārsto;

nozvejas frakcija ir kopējās nozvejas daļa, piemēram, izkrautās nozvejas daļa, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru lielāki īpatņi, izkrautās nozvejas daļa, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi, izmestā daļa, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi, de minimis izmetumi vai izmetumi;

5)	jūrā pavadīta diena ir jebkurš nepārtraukts 24 stundu periods (vai tā daļa), kurā kuģis atrodas apgabalā un neatrodas ostā;

zvejas diena, neskarot Savienības un tās dalībvalstu starptautiskos pienākumus, ir ikviena jūrā pavadīta kalendārā diena, kurā notiek zvejas operācija. Viens zvejas reiss var vienlaikus papildināt gan to zvejas dienu summu, kurās izmanto pasīvos zvejas rīkus, gan to zvejas dienu summu, kurās izmanto aktīvos zvejas rīkus;

7)	zvejas vieta ir ģeogrāfiskās vienības (vienību grupa), kur notiek zveja. Par šīm vienībām vienojas jūras reģiona līmenī, pamatojoties uz apgabaliem, ko definējušas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas vai zinātniskas struktūras;

8)	flotes segments ir tādu kuģu grupa, kuri ietilpst vienā un tajā pašā garuma klasē (LOA, lielākais garums) un kuriem gada gaitā ir viena tipa galvenais zvejas rīks;

9)	zvejas veids ir tādu zvejas operāciju grupa, kurām raksturīgas līdzīgas mērķsugas (vai mērķsugu kopas), kurās izmanto līdzīgus zvejas rīkus (4) vienā un tajā pašā gada laikā un/vai vienā un tajā pašā apgabalā un kurām raksturīgs līdzīgs izmantojuma modelis;

10)

pētnieciskās uzskaites jūrā ir zvejas reisi, ko krājuma un ekosistēmas monitoringa vajadzībām veic pētniecības kuģis vai zinātniskajai pētniecībai atvēlēts kuģis, kuru šim uzdevumam norīkojusi struktūra, kas atbild par to, lai tiktu īstenots nacionālais darba plāns, kurš izstrādāts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 21. pantu.

II NODAĻA (5)

Datu vākšanas metodes

Datu vākšanas metodes un kvalitāte ir piemērota iecerētajiem mērķiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. pantā, un atbilst paraugpraksei un attiecīgajai metodikai, kuru ieteikušas attiecīgās zinātniskās struktūras. Tālab neatkarīgas zinātniskās struktūras regulāri pārbauda metodes un metožu piemērošanas rezultātus, lai pārliecinātos par to piemērotību kopējās zivsaimniecības politikas pārvaldības vajadzībām.

III NODAĻA (6)

Datu prasības

1. Datu kopas

1.1.

Darba plānos, kas izstrādāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 21. pantu, dalībvalstis nosaka vācamos datus, izvēloties no šādām datu kopām, kuras konkretizētas šīs nodaļas 2.–7. punktā:

a)	bioloģiskie dati (pa nozvejas frakcijām) par krājumiem, kurus izmanto Savienības komerciālajās zvejniecībās Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem un atpūtas zvejā Savienības ūdeņos;

b)	dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu Savienības zvejniecību ietekmi uz jūras ekosistēmu Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem;

c)	saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 paziņotie detalizētie dati par Savienības zvejas kuģu darbību Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem;

d)	sociālie un ekonomiskie dati par zvejniecībām (7);

e)	sociālie, ekonomiskie un vidiskie dati par akvakultūru.

1.2.

Vācamos datus nosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1004 4. un 5. pantu, ņemot vērā robežvērtības, kas noteiktas Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/909, ar kuru izveido obligāto uzskaišu sarakstu un nosaka robežvērtības nolūkā īstenot Savienības daudzgadu programmu par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu un pārvaldību, proti, tā pielikuma II nodaļā.

1.3.

Datus vāc tādēļ, lai, pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām, par kurām panākta vienošanās jūras reģiona līmenī, varētu iegūt derīgas aplēses par zvejniecību veidiem, periodiem un apgabaliem. Datu vākšanas biežums jākoordinē jūras reģiona līmenī, ja vien šajā pielikumā un attiecīgajās tabulās nav noteikts citādi.

2. Bioloģiskie dati par krājumiem, kurus izmanto Savienības komerciālajās zvejniecībās Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem un atpūtas zvejā Savienības ūdeņos

Šajos datos ietilpst:

katras sugas nozvejas apjomi un par atsevišķiem īpatņiem iegūti bioloģiskie dati, kas dod iespēju aplēst:

attiecībā uz komerciālajām zvejniecībām – visu 1.A, 1.B un 1.C tabulā minētajos krājumos gūtās nozvejas frakciju (ieskaitot izmetumus un nevēlamas nozvejas) apjomu un garuma sadalījumu, par ko ziņo 6. agregācijas pakāpē, kas noteikta 2. tabulā. Temporālo izšķirtspēju koordinē jūras reģiona līmenī, pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām;

ii)

attiecībā uz komerciālajām zvejniecībām – īpatņu vidējā svara un vecuma sadalījumu nozvejās, kas gūtas 1.A, 1.B un 1.C tabulā minētajos krājumos. To krājumu atlasi, par kuriem jāievāc šie mainīgie lielumi, un temporālo izšķirtspēju koordinē jūras reģiona līmenī, pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām;

iii)

attiecībā uz komerciālajām zvejniecībām – datus par īpatņu dzimumu proporciju, dzimumbriedumu un auglību 1.A, 1.B un 1.C tabulā minētajos krājumos; datus no nozvejām ievāc tik bieži, cik vajadzīgs zinātniskā ieteikuma izstrādei. To krājumu atlasi, par kuriem jāievāc šie mainīgie lielumi, un temporālo izšķirtspēju koordinē jūras reģiona līmenī, pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām;

iv)

attiecībā uz atpūtas zveju – nozvejoto un atbrīvoto 3. tabulā minēto sugu un/vai jūras reģiona līmenī noteikto sugu īpatņu apjomu (skaitu un svaru vai garumu) gadā, atkarībā no zvejniecības pārvaldības vajadzībām. Galalietotāju vajadzības pēc vecuma datiem vai citiem bioloģiskajiem datiem, kas minēti i)–iii) punktā un kas ievācami atpūtas zvejā, izvērtē jūras reģiona līmenī;

papildus datiem, ko vāc saskaņā ar a) apakšpunktu, turpmāk norādītie dati par anadromajām un katadromajām sugām, kas minētas 1.E tabulā un nozvejotas komerciālās zvejniecībās tajā dzīves cikla daļā, ko īpatņi pavada saldūdenī, neatkarīgi no veida, kā notiek zveja:

i)	ar krājumu saistīti mainīgie lielumi (atsevišķu īpatņu vecums, garums, svars, dzimums, dzimumbriedums un auglība, pa dzīves stadijām, sīkāk noteikti katrai sugai un reģionam);

ii)	gada nozvejas apjomi sadalījumā pa vecumklasēm vai dzīves stadijām;

papildus:

attiecībā uz zuti – informācija (t. i., dati, aplēses, relatīvās tendences utt.), ko par katru zušu pārvaldības vienību katru gadu vāc vismaz vienā upes baseinā:

i)	krājumu papildinošo mazuļu skaitliskums;

ii)	paliekošā krājuma (dzeltenzušu) skaitliskums;

iii)	migrējošo sudrabzušu skaits vai svars un dzimumu attiecība;

attiecībā uz savvaļas lasi – informācija, ko vāc katru gadu, ja vien reģiona līmenī nav panākta citāda vienošanās, par smoltu un plankumotajā attīstības stadijā esošu mazuļu skaitliskumu un upēs uz nārstu ienākušo īpatņu skaitu.

Upes, kurās jāveic zušu un lašu monitorings, nosaka reģiona līmenī. To krājumu atlasi, kuros jāievāc šie mainīgie lielumi, koordinē reģiona līmenī, pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām.

3. Dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu Savienības zvejniecību ietekmi uz jūras ekosistēmu Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem

Šajos datos ietilpst:

attiecībā uz visu veidu zvejniecībām – dati par visu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un starptautiskiem nolīgumiem aizsargājamo putnu, zīdītāju, rāpuļu un zivju, to vidū 1.D tabulā minēto sugu īpatņu, nejaušu piezveju, kā arī norādes, ka nozvejā nav šādu sugu īpatņu; datus vāc zvejas reisos, kuros uz zvejas kuģa ir zinātniskais novērotājs, vai arī paši zvejnieki datus reģistrē zvejas žurnālā.

Ja uzskata, ka dati, kas ievākti zvejas reisos ar novērotāja piedalīšanos, nenodrošina galalietotāju vajadzībām pietiekamus datus par nejaušu piezveju, dalībvalstis īsteno citu metodiku. Attiecīgās metodikas izvēli koordinē jūras reģiona līmenī, un tā pamatojas uz galalietotāju vajadzībām;

dati, kas palīdz novērtēt zvejniecību ietekmi uz jūras biotopiem Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem.

Zvejniecību ietekmi uz jūras biotopu novērtē, izmantojot mainīgos lielumus, ko reģistrē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Datus dezagregē līdz zvejas darbību 3. pakāpei (8), ja vien reģiona līmenī nav vajadzīga zemāka agregācijas pakāpe, jo sevišķi aizsargājamu jūras teritoriju gadījumā.

Ja dati, kas reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, nav ar vajadzīgo izšķirtspēju vai to kvalitāte vai aptvērums nav pietiekams iecerētajam zinātniskajam nolūkam, tos vāc alternatīvā veidā, izmantojot atbilstošas paraugošanas metodes. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 reģistrētie dati atbilstošajā agregācijas pakāpē ir jādara pieejami valsts institūcijām, kas īsteno darba plānus;

dati, kas vajadzīgi, lai aplēstu zvejas apjomu un zvejas darbību ietekmi uz jūras bioloģiskajiem resursiem un uz jūras ekosistēmām, piemēram, ietekmi uz komerciāli neizmantojamām sugām, plēsēju un viņu upuru mijiedarbību un zivju dabisko mirstību katrā jūras reģionā.

Šos datus vispirms novērtē izmēģinājuma pētījumos. Pamatojoties uz izmēģinājuma pētījumu iznākumu, dalībvalstis, koordinējot darbu jūras reģiona līmenī un pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām, nosaka, kādi dati turpmāk jāvāc katrā jūras reģionā.

4. Detalizēti dati par Savienības zvejas kuģu darbību (9) Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem, reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009

Dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu Savienības zvejas kuģu darbību Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem, sastāv no mainīgajiem lielumiem, kuri norādīti 4. tabulā. Dati, kas reģistrēti, paziņoti un pārraidīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, primāro datu formā ir jādara pieejami valsts institūcijām, kuras īsteno darba plānus. Ja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 šie dati nav jāvāc vai ja dati, kas savākti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, nav ar iecerētajam zinātniskajam nolūkam vajadzīgo izšķirtspēju vai to kvalitāte vai aptvērums nav iecerētajam zinātniskajam nolūkam pietiekams, tos vāc alternatīvā veidā, izmantojot atbilstošas paraugošanas metodes. Šīs metodes ļauj aplēst 4. tabulā minētos mainīgos lielumus attiecīgajā zemākajā ģeogrāfiskajā līmenī atbilstoši flotes segmentam (5.A tabula) un zvejas veida 6. pakāpē (2. tabula).

5. Sociālie un ekonomiskie dati par zvejniecību, kas vajadzīgi, lai novērtētu Savienības zvejniecības sektora sociālo un ekonomisko sniegumu

Šajos datos ietilpst:

ekonomiskie mainīgie lielumi, kas norādīti 5.A tabulā, atbilstoši sektora segmentācijai 5.B tabulā un virsreģioniem 5.C tabulā.

Ģenerālkopu veido visi aktīvie un neaktīvie kuģi, kas pārskata gada 31. decembrī ir bijuši reģistrēti Savienības zvejas flotes reģistrā, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 26/2004 (10), un kuģi, kas minētajā datumā reģistrā nav bijuši, bet pārskata gada laikā ir zvejojuši vismaz vienu dienu.

Par neaktīvajiem kuģiem vāc tikai kapitāla vērtības un kapitāla izmaksu datus.

Gadījumos, kad pastāv risks, ka varētu tikt identificētas fiziskas personas un/vai juridiskas personas, ekonomisko mainīgo lielumu paziņošanā var izmantot grupēšanu, lai tādā veidā nodrošinātu statistisko konfidencialitāti. Grupēšanu var izmantot arī tad, ja tā vajadzīga statistiski pamatota paraugošanas plāna izstrādei. Šādas grupēšanas shēma ir laika gaitā konsekventa.

Ekonomiskos datus vāc katru gadu;

b)	sociālie mainīgie lielumi, kas norādīti 6. tabulā. Sociālos datus vāc reizi trijos gados, sākot no 2018. gada. Datus par nodarbināto sadalījumu pēc izglītības līmeņa un pēc valstspiederības var vākt uz izmēģinājuma pētījumu pamata.

6. Sociālie, ekonomiskie un vidiskie dati par jūras akvakultūru un – fakultatīvi – par saldūdens akvakultūru, kas vajadzīgi, lai novērtētu Savienības akvakultūras sektora sociālo, ekonomisko un vidisko sniegumu

Šajos datos ietilpst:

ekonomiskie mainīgie lielumi, kas norādīti 7. tabulā, atbilstoši sektora segmentācijai, kas noteikta 9. tabulā.

Ģenerālkopu veido visi uzņēmumi, kuru galvenajai darbībai saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Savienībā ir piešķirts NACE (11) kods 03.21 un 03.22 un kuri darbojas peļņas nolūkos.

Ekonomiskos datus vāc katru gadu;

b)	sociālie mainīgie lielumi, kas norādīti 6. tabulā. Sociālos datus vāc reizi trijos gados, sākot no 2018. gada. Datus par nodarbināto sadalījumu pēc izglītības līmeņa un pēc valstspiederības var vākt uz izmēģinājuma pētījumu pamata.

vidiskie dati par akvakultūru, kas norādīti 8. tabulā un vajadzīgi, lai novērtētu vidiskā snieguma aspektus.

Vidiskos datus var vākt, pamatojoties uz izmēģinājuma pētījumiem, un ekstrapolēt, lai iegūtu kopējās vērtības, kas attiecas uz dalībvalsts zivju produkcijas kopapjomu.

Vidiskos datus vāc reizi divos gados.

BIOLOĢISKIE DATI

1.A tabula (12)

Krājumi Savienības ūdeņos

Suga (vispārpieņemtais nosaukums)	Suga (zinātniskais nosaukums)	Apgabals (ICES (13), IBSFC (14) vai FAO (15) apgabala kods), kurā atrodas krājums / krājuma kods
Ziemeļu Ledus okeāna austrumu daļa, Norvēģu jūra un Barenca jūra
Zutis	Anguilla anguilla	I, II
Brosme	Brosme brosme	I, II
Ziemeļatlantijas siļķe	Clupea harengus	I, II
Menca	Gadus morhua	I, II
Moiva	Mallotus villosus	I, II
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	I, II
Putasu	Micromesistius poutassou	I, II
Ziemeļu garnele	Pandalus borealis	I, II
Saida	Pollachius virens	I, II
Grenlandes paltuss	Reinhardtius hippoglossoides	I, II
Lasis	Salmo salar	I, II
Makrele	Scomber scombrus	II
Zeltainais sarkanasaris	Sebastes marinus	I, II
Dziļūdens sarkanasaris	Sebastes mentella	I, II
Stavrida	Trachurus trachurus	IIa
Skageraks un Kategats
Tūbīšu dzimta	Ammodytidae	IIIa
Zutis	Anguilla anguilla	IIIa
Siļķe	Clupea harengus	IIIa/22.–24., IIIa
Strupdeguna garaste	Coryphaenoides rupestris	IIIa
Parastais jūrasgailis	Eutrigla gurnardus	IIIa
Sarkanais jūrasgailis	Aspitrigla cuculus	IIIa
Menca	Gadus morhua	IIIaN
Menca	Gadus morhua	IIIaS
Sarkanā plekste	Glyptocephalus cynoglossus	IIIa
Limanda	Limanda limanda	IIIa
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	IIIa
Merlangs	Merlangius merlangus	IIIa
Heks	Merluccius merluccius	IIIa
Putasu	Micromesistius poutassou	IIIa
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	Funkcionālā vienība
Ziemeļu garnele	Pandalus borealis	IIIa
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	IIIa
Saida	Pollachius virens	IIIa
Lasis	Salmo salar	IIIa
Akmeņplekste	Psetta maxima	IIIa
Makrele	Scomber scombrus	IIIa
Gludais rombs	Scophthalmus rhombus	IIIa
Parastā jūrasmēle	Solea solea	IIIa
Brētliņa	Sprattus sprattus	IIIa
Esmarka menca	Trisopterus esmarkii	IIIa
Visas komerciāli izmantojamās haizivjveidīgās un raju dzimtas zivis (16)	Selachii, Rajidae	IIIa
Baltijas jūra
Zutis	Anguilla anguilla	22.–32.
Reņģe	Clupea harengus	22.–24./25.–29., 32./30./31./Rīgas jūras līcis
Sīga	Coregonus lavaretus	IIId
Repsis	Coregonus albula	22.–32.
Menca	Gadus morhua	22.–24./25.–32.
Limanda	Limanda limanda	22.–32.
Asaris	Perca fluviatilis	IIId
Plekste	Platichtys flesus	22.–32.
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	22.–32.
Akmeņplekste	Psetta maxima	22.–32.
Lasis	Salmo salar	22.–31./32.
Taimiņš	Salmo trutta	22.–32.
Zandarts	Sander lucioperca	IIId
Gludais rombs	Scophthalmus rhombus	22.–32.
Parastā jūrasmēle	Solea solea	22.
Brētliņa	Sprattus sprattus	22.–32.
Ziemeļjūra un Lamanša austrumu daļa
Tūbīšu dzimta	Ammodytidae	IV
Vilkzivis	Anarhichas spp.	IV
Zutis	Anguilla anguilla	IV, VIId
Argentīnas	Argentina spp.	IV
Parastais jūrasgailis	Eutrigla gurnardus	IV
Brosme	Brosme brosme	IV
Siļķe	Clupea harengus	IV, VIId
Brūnā garnele	Crangon crangon	IV, VIId
Jūrasasaris (labraks)	Dicentrarchus labrax	IV, VIId
Parastais jūrasgailis	Eutrigla gurnardus	IV
Menca	Gadus morhua	IV, VIId
Sarkanā plekste	Glyptocephalus cynoglossus	IV
Zilmutes sarkanasaris	Helicolenus dactylopterus	IV
Plankumainais megrims	Lepidorhombus boscii	IV, VIId
Megrims	Lepidorhombus whiffiagonis	IV, VIId
Limanda	Limanda limanda	IV, VIId
Melnvēdera jūrasvelns	Lophius budegassa	IV, VIId
Eiropas jūrasvelns	Lophius piscatorius	IV
Ziemeļu makrūrzivs	Macrourus berglax	IV
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	IV
Merlangs	Merlangius merlangus	IV, VIId
Heks	Merluccius merluccius	IV, VII
Putasu	Micromesistius poutassou	IV, VIId
Mazmutes plekste	Microstomus kitt	IV, VIId
Zilā jūras līdaka	Molva dypterygia	IV
Jūras līdaka	Molva molva	IV
Svītrainā jūras barbe	Mullus barbatus	IV, VIId
Sarkansvītrainā jūras barbe	Mullus surmuletus	IV, VIId
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	Visas funkcionālās vienības
Ziemeļu garnele	Pandalus borealis	IVa austrumi/IVa/IV
Lielā vēdekļgliemene	Pecten maximus	VIId
Lielacu diegspuru vēdzele	Phycis blennoides	IV
Parastā diegspuru vēdzele	Phycis phycis	IV
Plekste	Platichthys flesus	IV
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	IV
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	VIId
Saida	Pollachius virens	IV
Akmeņplekste	Psetta maxima	IV, VIId
Grenlandes paltuss	Reinhardtius hippoglossoides	IV
Lasis	Salmo salar	IV, VIId
Makrele	Scomber scombrus	IV, VIId
Gludais rombs	Scophthalmus rhombus	IV, VIId
Dziļūdens sarkanasaris	Sebastes mentella	IV
Parastā jūrasmēle	Solea solea	IV
Parastā jūrasmēle	Solea solea	VIId
Brētliņa	Sprattus sprattus	IV/VIId
Stavrida	Trachurus trachurus	IV, VIId
Dzeltenais jūrasgailis	Trigla lucerna	IV
Esmarka menca	Trisopterus esmarkii	IV
Parastā dorija	Zeus faber	IV, VIId
Visas komerciāli izmantojamās haizivjveidīgās un raju dzimtas zivis (16)	Selachii, Rajidae	IV, VIId
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Lamanša rietumu daļa
Bērda gludgalve	Alepocephalus bairdii	VI, XII
Tūbīšu dzimta	Ammodytidae	VIa
Kapross	Capros aper	V, VI, VII
Lielā vēdekļgliemene	Pecten maximus	IV, VI, VII
Karaliskā ķemmīšgliemene	Aequipecten opercularis	VII
Eiropas zirnekļkrabis	Maja squinado	V, VI, VII
Zutis	Anguilla anguilla	Visi apgabali
Matastes	Aphanopus spp.	Visi apgabali
Argentīnas	Argentina spp.	Visi apgabali
Sudrabainā kuprzivs	Argyrosomus regius	Visi apgabali
Sarkanais jūrasgailis	Aspitrigla cuculus	Visi apgabali
Beriksas	Beryx spp.	Visi apgabali, izņemot X un IXa
Beriksas	Beryx spp.	IXa un X
Ēdamais krabis	Cancer pagurus	Visi apgabali
Siļķe	Clupea harengus	VIa/VIaN/ VIa S, VIIbc/VIIa/VIIj
Jūraszutis	Conger conger	Visi apgabali, izņemot X
Jūraszutis	Conger conger	X
Strupdeguna garaste	Coryphaenoides rupestris	Visi apgabali
Melnā haizivs	Dalatias licha	Visi apgabali
Parastā dzeloņraja	Dasyatis pastinaca	VII, VIII
Gardeguna spurainā haizivs	Deania calcea	V, VI, VII, IX, X, XII
Jūrasasaris (labraks)	Dicentrarchus labrax	Visi apgabali, izņemot IX
Jūrasasaris (labraks)	Dicentrarchus labrax	IX
Īsspuru jūrasmēle	Dicologlossa cuneata	VIIIc, IX
Anšovs	Engraulis encrasicolus	IXa (tikai Kadisas līcis)
Anšovs	Engraulis encrasicolus	VIII
Laternhaizivs	Etmopterus spinax	VI, VII, VIII
Parastais jūrasgailis	Eutrigla gurnardus	VIId, VIIe
Menca	Gadus morhua	Va/Vb/VIa/VIb/VIIa/VIIe–k
Sarkanā plekste	Glyptocephalus cynoglossus	VI, VII
Zilmutes sarkanasaris	Helicolenus dactylopterus	Visi apgabali
Omārs	Homarus gammarus	Visi apgabali
Atlantijas lielgalvis	Hoplostethus atlanticus	Visi apgabali
Astainais lepidops	Lepidopus caudatus	IXa
Plankumainais megrims	Lepidorhombus boscii	VIIIc, IXa
Megrims	Lepidorhombus whiffiagonis	VI/VII, VIIIabd/VIIIc, IXa
Limanda	Limanda limanda	VIIe/VIIa, f–h
Parastais kalmārs	Loligo vulgaris	Visi apgabali, izņemot VIIIc, IXa
Parastais kalmārs	Loligo vulgaris	VIIIc, IXa
Melnvēdera jūrasvelns	Lophius budegassa	IV, VI/VIIb–k, VIIIabd
Melnvēdera jūrasvelns	Lophius budegassa	VIIIc, IXa
Eiropas jūrasvelns	Lophius piscatorius	IV, VI/VIIb–k, VIIIabd
Eiropas jūrasvelns	Lophius piscatorius	VIIIc, IXa
Moiva	Mallotus villosus	XIV
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	Va/Vb
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	VIa/VIb/VIIa/VIIb–k
Merlangs	Merlangius merlangus	VIII/IX, X
Merlangs	Merlangius merlangus	Vb/VIa/VIb/VIIa/VIIe–k
Heks	Merluccius merluccius	IIIa, IV, VI, VII, VIIIab/VIIIc, IXa
Īsspuru jūrasmēle	Microchirus variegatus	Visi apgabali
Putasu	Micromesistius poutassou	I–IX, XII, XIV
Mazmutes plekste	Microstomus kitt	Visi apgabali
Zilā jūras līdaka	Molva dypterygia	Visi apgabali, izņemot X
Lielacu jūras līdaka	Molva macrophthalma	X
Jūras līdaka	Molva molva	Visi apgabali
Sarkansvītrainā jūras barbe	Mullus surmuletus	Visi apgabali
Mirdzošā gludhaizivs	Mustelus asterias	VI, VII, VIII, IX
Parastā gludhaizivs	Mustelus mustelus	VI, VII, VIII, IX
Melnplankumainā gludhaizivs	Mustelus punctulatus	VI, VII, VIII, IX
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	VI funkcionālā vienība
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	VII funkcionālā vienība
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	VIII, IX funkcionālā vienība
Parastais astoņkājis	Octopus vulgaris	Visi apgabali, izņemot VIIIc, IXa
Parastais astoņkājis	Octopus vulgaris	VIIIc, IXa
Sarkanspuru pagele	Pagellus bogaraveo	IXa, X
Ziemeļgarneles	Pandalus spp.	Visi apgabali
Sārtā dziļūdens garnele	Parapenaeus longirostris	IXa
Lielacu diegspuru vēdzele	Phycis blennoides	Visi apgabali
Parastā diegspuru vēdzele	Phycis phycis	Visi apgabali
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	VIIa/VIIe/VIIfg
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	VIIbc/VIIh–k/VIII, IX, X
Pollaks	Pollachius pollachius	Visi apgabali, izņemot IX, X
Pollaks	Pollachius pollachius	IX, X
Saida	Pollachius virens	Va/Vb/IV, IIIa, VI
Saida	Pollachius virens	VII, VIII
Poliprions	Polyprion americanus	X
Akmeņplekste	Psetta maxima	Visi apgabali
Grenlandes paltuss	Reinhardtius hippoglossoides	V, XIV/VI
Atlantijas paltuss	Hippoglossus hippoglossus	V, XIV
Lasis	Salmo salar	Visi apgabali
Sardīne	Sardina pilchardus	VIIIabd/VIIIc, IXa
Vidusjūras makrele	Scomber colias	VIII, IX, X
Makrele	Scomber scombrus	II, IIIa, IV, V, VI, VII, VIII, IX
Gludais rombs	Scophthalmus rhombus	Visi apgabali
Zeltainais sarkanasaris	Sebastes marinus	ICES V, VI, XII, XIV apakšapg. un NAFO 2. apakšapg., un (1F un 3K raj.)
Dziļūdens sarkanasaris	Sebastes mentella	ICES V, VI, XII, XIV apakšapg. un NAFO 2. apakšapg., un (1F un 3K raj.)
Sēpija	Sepia officinalis	Visi apgabali
Parastā jūrasmēle	Solea solea	VIIa/VIIfg
Parastā jūrasmēle	Solea solea	VIIbc/VIIhjk/IXa/VIIIc
Parastā jūrasmēle	Solea solea	VIIe
Parastā jūrasmēle	Solea solea	VIIIab
Jūraskarūsu dzimta	Sparidae	Visi apgabali
Vidusjūras stavrida	Trachurus mediterraneus	VIII, IX
Zilā stavrida	Trachurus picturatus	VIII, IX, X
Stavrida	Trachurus trachurus	IIa, IVa, Vb, VIa, VIIa–c, e–k, VIIIabde/X
Stavrida	Trachurus trachurus	VIIIc, IXa
Franču mencas	Trisopterus spp.	Visi apgabali
Parastā dorija	Zeus faber	Visi apgabali
Visas komerciāli izmantojamās haizivjveidīgās un raju dzimtas zivis (16)	Selachii, Rajidae	IV, VIId
Vidusjūra un Melnā jūra
Zutis	Anguilla anguilla	Visi apgabali Vidusjūrā
Sarkanā milzu garnele	Aristeomorpha foliacea	Visi apgabali Vidusjūrā
Āfrikas dziļūdens garnele	Aristeus antennatus	Visi apgabali Vidusjūrā
Bopsa	Boops boops	1.3., 2.1., 2.2., 3.1., 3.2.
Mazā korifēna	Coryphaena equiselis	Visi apgabali Vidusjūrā
Lielā korifēna	Coryphaena hippurus	Visi apgabali Vidusjūrā
Jūrasasaris (labraks)	Dicentrarchus labrax	Visi apgabali Vidusjūrā
Ragainais astoņkājis	Eledone cirrhosa	1.1., 1.3., 2.1., 2.2., 3.1.
Muskusa astoņkājis	Eledone moschata	1.3., 2.1., 2.2., 3.1.
Anšovs	Engraulis encrasicolus	Visi apgabali Vidusjūrā
Anšovs	Engraulis encrasicolus	Melnā jūra jeb 29. ĢAA
Parastais jūrasgailis	Eutrigla gurnardus	2.2., 3.1.
Kalmāri	Illex spp., Todarodes spp.	Visi apgabali Vidusjūrā
Buruzivju dzimta	Istiophoridae	Visi apgabali Vidusjūrā
Parastais kalmārs	Loligo vulgaris	Visi apgabali Vidusjūrā
Melnvēdera jūrasvelns	Lophius budegassa	1.1., 1.2., 1.3., 2.2., 3.1.
Eiropas jūrasvelns	Lophius piscatorius	1.1., 1.2., 1.3., 2.2., 3.1.
Merlangs	Merlangius merlangus	Melnā jūra jeb 29. ĢAA
Heks	Merluccius merluccius	Visi apgabali Vidusjūrā
Putasu	Micromesistius poutassou	1.1., 3.1.
Kefalu dzimta	Mugilidae	1.3., 2.1., 2.2., 3.1.
Svītrainā jūras barbe	Mullus barbatus	Visi apgabali Vidusjūrā
Svītrainā jūras barbe	Mullus barbatus	Melnā jūra jeb 29. ĢAA
Sarkansvītrainā jūras barbe	Mullus surmuletus	Visi apgabali Vidusjūrā
Parastais astoņkājis	Octopus vulgaris	Visi apgabali Vidusjūrā
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	Visi apgabali Vidusjūrā
Parastā pagele	Pagellus erythrinus	Visi apgabali Vidusjūrā
Sārtā dziļūdens garnele	Parapenaeus longirostris	Visi apgabali Vidusjūrā
Karamote	Penaeus kerathurus	3.1.
Akmeņplekste	Psetta maxima	Melnā jūra jeb 29. ĢAA
Sardīne	Sardina pilchardus	Visi apgabali Vidusjūrā
Makreles	Scomber spp.	Visi apgabali Vidusjūrā
Sēpija	Sepia officinalis	Visi apgabali Vidusjūrā
Parastā jūrasmēle	Solea vulgaris	1.2., 2.1., 3.1.
Zeltainā jūraskarūsa	Sparus aurata	1.2., 3.1.
Smarīda	Spicara smaris	2.1., 3.1., 3.2.
Brētliņa	Sprattus sprattus	Melnā jūra jeb 29. ĢAA
Dievlūdzējgarnele	Squilla mantis	1.3., 2.1., 2.2.
Vidusjūras stavrida	Trachurus mediterraneus	Visi apgabali Vidusjūrā
Vidusjūras stavrida	Trachurus mediterraneus	Melnā jūra jeb 29. ĢAA
Stavrida	Trachurus trachurus	Visi apgabali Vidusjūrā
Stavrida	Trachurus trachurus	Melnā jūra jeb 29. ĢAA
Dzeltenais jūrasgailis	Trigla lucerna	1.3., 2.2., 3.1.
Cietgliemenes	Veneridae	2.1., 2.2.
Stikla jūrasgrundulis	Aphia minuta	9., 10., 16. un 19.
Aterīnas	Atherina spp.	9., 10., 16. un 19.
Mazā menca	Trisopterus minutus	Visi reģioni
Visas komerciāli izmantojamās haizivjveidīgās un raju dzimtas zivis (16)	Selachii, Rajidae	Visi reģioni

BIOLOĢISKIE DATI

1.B tabula (17)

Savienības tālāko reģionu krājumi

Suga (vispārpieņemtais nosaukums)	Suga (zinātniskais nosaukums)
Francijas Gviāna
Purpura lutjānzivs	Lutjanus purpureus
Garnele	Farfantepenaeus subtilis
Akopa bungzivs	Cynoscion acoupa
Mazzobu bungzivs	Cynoscion steindachneri
Zaļā bungzivs	Cynoscion virescens
Jūras samu dzimta	Ariidae
Trīsaste	Lobotes surinamensis
Torroto	Genyatremus luteus
Garpurna asari	Centropomus spp.
Akmensasaru un grūperu dzimta	Serranidae
Kefales	Mugil spp.
Gvadelupa un Martinika
Lutjānzivju dzimta	Lutjanidae
Hemulidu dzimta	Haemulidae
Akmensasaru un grūperu dzimta	Serranidae
Spārnzivs	Pterois volitans
Makreļu dzimta	Scombridae
Atlantijas zilais marlīns	Makaira nigricans
Lielā korifēna	Coryphaena hippurus
Reinjona un Majota
Lutjānzivju dzimta	Lutjanidae
Akmensasaru un grūperu dzimta	Serranidae
Makreļu dzimta	Scombridae
Zobenzivs	Xiphias gladius
Citas buruzivju dzimtas zivis	Istiophoridae
Lielā korifēna	Coryphaena hippurus
Lielacu stavrida	Selar crumenophthalmus
Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas
Vidusjūras makrele	Scomber colias
Madeiras sardinella	Sardinella maderensis
Stavridas	Trachurus spp.
Sardīne	Sardina pilchardus
Vidusjūras (Eiropas) papagaiļzivs	Sparisoma cretense
Bļodiņgliemežu dzimta	Patellidae

BIOLOĢISKIE DATI

1.C tabula (1)

Krājumi jūras reģionos reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pārziņā un ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) darbības jomā

IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija)

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai reģionālas zvejniecības organizācijas (RZO), un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	Ģeogrāfiskais apgabals	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas termiņos.
Thunnus albacares	Dzeltenspuru tunzivs	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Thunnus obesus	Lielacu tunzivs	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Katsuwonus pelamis	Svītrainā tunzivs	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Thunnus alalunga	Garspuru tunzivs	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Thunnus orientalis	Klusā okeāna zilā tunzivs	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Xiphias gladius	Zobenzivs	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Makaira nigricans (jeb mazara)	Atlantijas zilais marlīns	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Makaira indica	Melnais marlīns	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Tetrapturus audax	Svītrainais marlīns	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta

ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija)

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	Ģeogrāfiskais apgabals	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas termiņos.
Thunnus albacares	Dzeltenspuru tunzivs	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Augsta
Thunnus obesus	Lielacu tunzivs	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Augsta
Katsuwonus pelamis	Svītrainā tunzivs	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Augsta
Thunnus alalunga	Garspuru tunzivs	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Augsta
Thunnus thynnus	Zilā tunzivs	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Augsta
Xiphias gladius	Zobenzivs	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Augsta
Makaira nigricans (jeb mazara)	Atlantijas zilais marlīns	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Augsta
Istiophorus albicans	Atlantijas buruzivs	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Augsta
Tetrapturus albidus	Baltais marlīns	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Augsta
Prionace glauca	Zilā haizivs	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Augsta
Auxis rochei	Makreļtunzivs	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Augsta
Sarda sarda	Atlantijas pelamīda	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Augsta
Euthynnus alleteratus	Mazā tunzivs	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Vidēja
Thunnus atlanticus	Melnspuru tunzivs	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Vidēja
Orcynopsis unicolor	Vienkrāsas pelamīda	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Vidēja
Scomberomorus brasiliensis	Brazīlijas makrele	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Vidēja
Scomberomorus regalis	Rietumatlantijas makrele	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Vidēja
Auxis thazard	Fregates tunzivs	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Vidēja
Scomberomorus cavalla	Karaliskā makrele	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Vidēja
Scomberomorus tritor	Rietumāfrikas makrele	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Vidēja
Scomberomorus maculatus	Plankumainā makrele	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Vidēja
Acanthocybium solandri	Vahū	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Vidēja
Coryphaena hippurus	Lielā korifēna	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras	Vidēja

NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija)

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	RZPO definētie krājumi	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas termiņos.
Gadus morhua	Menca	NAFO 2J 3KL	Zema
Gadus morhua	Menca	NAFO 3M	Augsta
Gadus morhua	Menca	NAFO 3NO	Augsta
Gadus morhua	Menca	NAFO 3Ps	Augsta
Gadus morhua	Menca	NAFO SA1	Augsta
Glyptocephalus cynoglossus	Sarkanā plekste	NAFO 3NO	Augsta
Glyptocephalus cynoglossus	Sarkanā plekste	NAFO 2J3KL	Zema
Hippoglossoides platessoides	Rietumatlantijas plekste	NAFO 3LNO	Augsta
Hippoglossoides platessoides	Rietumatlantijas plekste	NAFO 3M	Augsta
Limanda ferruginea	Dzeltenastes plekste	NAFO 3LNO	Vidēja
Coryphaenoides rupestris	Strupdeguna garaste	NAFO 0. un 1. apakšapg.	Zema
Macrourus berglax	Ziemeļu makrūrzivs	NAFO 2. un 3. apakšapg.	Augsta
Pandalus borealis	Ziemeļu garnele	NAFO 3LNO	Augsta
Pandalus borealis	Ziemeļu garnele	NAFO 3M	Augsta
Amblyraja radiata	Ērkšķu raja	NAFO 3LNOPs	Augsta
Reinhardtius hippoglossoides	Grenlandes paltuss	NAFO 3KLMNO	Augsta
Reinhardtius hippoglossoides	Grenlandes paltuss	NAFO SA1	Augsta
Hippoglossus hippoglossus	Atlantijas paltuss	NAFO SA1	Zema
Sebastes mentella	Dziļūdens sarkanasaris	NAFO SA1	Augsta
Sebastes spp.	Sarkanasari	NAFO 3LN	Augsta
Sebastes spp.	Sarkanasari	NAFO 3M	Augsta
Sebastes spp.	Sarkanasari	NAFO 3O	Augsta
Urophycis tenuis	Baltā Amerikas jūrasvēdzele	NAFO 3NO	Augsta
Mallotus villosus	Moiva	NAFO 3NO	Augsta
Beryx sp.	Beriksas	NAFO 6G	Augsta
Illex illecebrosus	Īsspuru kalmārs	NAFO 3. un 4. apakšapg.	Zema
Salmo salar	Lasis	NAFO 1. apakšapg. un ICES XIV apakšapg., NEAF, NASCO	Augsta

FAO 34. jūras apgabals – Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja (CECAF)

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	Ģeogrāfiskais apgabals	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas termiņos.
Brachydeuterus spp.	Otoperkas	34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Caranx spp.	Karanksi	34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Cynoglossus spp.	Mēles zivis	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Decapterus spp.	Desmitspuru stavridas	34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Dentex canariensis	Kanāriju zobaine	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Vidēja
Dentex congoensis	Kongo zobaine	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Vidēja
Dentex macrophthalmus	Lielacu zobaine	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Dentex maroccanus	Marokas zobaine	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Vidēja
Dentex spp.	Zobaines	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Engraulis encrasicolus	Anšovs	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Epinephelus aeneus	Baltais grūpers	34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Ethmalosa fimbriata	Bonga	34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Farfantepenaeus notialis	Dienvidu sārtā garnele	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Galeoides decadactylus	Mazais Āfrikas diegspuris	34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas termiņos.
Loligo vulgaris	Parastais kalmārs	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Merluccius polli	Angolas heks	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Merluccius senegalensis	Senegālas heks	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Merluccius spp.	Citi heki	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Vidēja
Octopus vulgaris	Parastais astoņkājis	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Pagellus acarne	Sudrabotā pagele	34.1.1.	Augsta
Pagellus bellottii	Sarkanā pagele	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Pagellus bogaraveo	Sarkanspuru pagele	34.1.1.	Vidēja
Pagellus spp.	Pageles	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Pagrus caeruleostictus	Zilplankumainā pagra	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Parapenaeus longirostris	Sārtā dziļūdens garnele	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Pomadasys incisus	Neīstā pomadasīda	34.1.1.	Vidēja
Pomadasys spp.	Pomadasīdas	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Pseudotolithus spp.	Kuprzivis	34.1.1.	Augsta
Sardina pilchardus	Sardīne	34.1.1., 34.1.3.	Augsta
Sardinella aurita	Zeltainā sardinella	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Sardinella maderensis	Madeiras sardinella	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas termiņos.
Scomber japonicus	Austrumu makrele	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Scomber spp.	Citas makreles	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Sepia hierredda	Sēpija	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Sepia officinalis	Sēpija	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Sepia spp.	Sēpijas	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Vidēja
Sparidae	Jūraskarūsu dzimta	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Sparus spp.	Jūraskarūsas	34.1.1.	Augsta
Trachurus trachurus	Stavrida	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Trachurus trecae	Rietumāfrikas stavrida	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Umbrina canariensis	Kanāriju bungzivs	34.3.3.–6.	Vidēja

SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija)

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	Ģeogrāfiskais apgabals	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas termiņos.
Dissostichus eleginoides	Patagonijas ilkņzivs	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Beryx spp.	Beriksas	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Chaceon spp.	Sarkanie dziļūdens krabji	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Pseudopentaceros richardsoni	Pelaģiskais bruņgalvis	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Helicolenus spp.	Zilmutes sarkanasari	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Hoplostethus atlanticus	Atlantijas lielgalvis	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Trachurus spp.	Stavridas	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Scomber spp.	Makreles	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Polyprion americanus	Poliprions	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Vidēja
Jasus tristani	Tristana langusts	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Vidēja
Lepidotus caudatus	Astainais lepidops	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Vidēja
Schedophilus ovalis	Melnā šedofa	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Schedophilus velaini	Violetā šedofa	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Allocyttus verucossus	Dziļūdens oreo	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Neocyttus romboidales		Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa
Allocyttus guineensis		Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa
Pseudocyttu smaculatus		Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa
Emmelichthys nitidus	Dienvidu sarkanace	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Ruvettus pretiosus	Eļļaszivs	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Promethichthys prometheus	Prometejzivs	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Macrourus spp.	Makrūrzivis	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Antimora rostrata	Zilā antimora	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Epigonus spp.	Kardinālzivis	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Merluccius spp.	Heki	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Notopogon fernandezianus	Oranžā jūras mērkaziņa	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Octopodidae un Loliginidae	Astoņkāji un kalmāri	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema

WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija)

SUGA

Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.

Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums

Zinātniskais nosaukums

Vispārpieņemtais nosaukums

Ģeogrāfiskais apgabals

Prioritāte

Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas termiņos.

Thunnus albacares

Dzeltenspuru tunzivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Thunnus obesus

Lielacu tunzivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Katsuwonus pelamis

Svītrainā tunzivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Thunnus alalunga

Garspuru tunzivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Thunnus orientalis

Klusā okeāna zilā tunzivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Xiphias gladius

Zobenzivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Makaira nigricans (jeb mazara)

Atlantijas zilais marlīns

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Makaira indica

Melnais marlīns

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Tetrapturus audax

Svītrainais marlīns

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Acanthocybium solandri

Vahū

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Coryphaena hippurus

Lielā korifēna

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Elagatis bipinnulata

Varavīksnes stavrida

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Lepidocybium flavobrunneum

Eskolārs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Lampris regius

Opahs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Mola mola

Mēneszivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Istiophorus platypterus

Klusā okeāna buruzivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Tetrapturus angustirostris

Marlīns

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Ruvettus pretiosus

Eļļaszivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Prionace glauca

Zilā haizivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Carcharhinus longimanus

Okeāna baltspuru haizivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Carcharhinus falciformis

Zīdainā haizivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Alopias superciliosus

Lielacu lapshaizivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Alopias vulpinus

Lapshaizivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Alopias pelagicus

Pelaģiskā lapshaizivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

NB! Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām, papildus piemēro šādas ziņošanas prasības:

1.	Atzaru auklu skaits starp pludiņiem. Atzaru auklu skaitu starp pludiņiem paziņo par katru ievietošanas reizi.

Šādu sugu zivju skaits, nozvejots katrā ievietošanas reizē: garspuru tunzivs (Thunnus alalunga), lielacu tunzivs (Thunnus obesus), svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), svītrainais marlīns (Tetrapturus audax), Atlantijas zilais marlīns (Makaira mazara),melnais marlīns (Makaira indica) un zobenzivs (Xiphias gladius), zilā haizivs, zīdainā haizivs, okeāna baltspuru haizivs, mako haizivis, lapshaizivis, siļķu haizivs (uz dienvidiem no 20°S, līdz bioloģiskie dati apliecina šīs vai citas ģeogrāfiskās robežas piemērotību), āmurzivis (lielgalvas, robainā, milzu un gludā āmurzivs), vaļhaizivs un citas sugas, ko noteikusi Komisija.

Ja ir reģistrēts vienā ievietošanas reizē nozvejoto zivju kopējais svars vai vidējais svars, paziņo arī vienā ievietošanas reizē nozvejoto zivju kopējo svaru vai vidējo svaru pa sugām. Ja vienā ievietošanas reizē nozvejoto zivju kopējais svars vai vidējais svars nav reģistrēts, vienā ievietošanas reizē nozvejoto zivju kopējo svaru vai vidējo svaru pa sugām aplēš un paziņo attiecīgās aplēses. Kopējais svars vai vidējais svars ir neapstrādātu, nevis apstrādātu zivju svars.

WECAFC (Centrālrietumu Atlantijas zvejniecības komisija)

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	Ģeogrāfiskais apgabals	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas termiņos.
Panulirus argus	Karību langusts	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Strombus gigas	Milzu spārngliemezis	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Haizivjveidīgās Selachii, Rajidae	Haizivjveidīgās un raju dzimtas zivis	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Coryphaena hippurus	Lielā korifēna	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Acanthocybium solandri	Vahū	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Epinephelus guttatus	Sarkanais grūpers	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Lutjanus vivanus	Zīda lutjānzivs	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Lutjanus buccanella	Melnspuru lutjānzivs	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Lutjanus campechanus	Ziemeļu sarkanā lutjānzivs	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Penaeus subtilis	Garnele	Francijas Gviānas EEZ	Augsta

IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija)

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	Ģeogrāfiskais apgabals	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas termiņos.
Thunnus albacares	Dzeltenspuru tunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Thunnus obesus	Lielacu tunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Katsuwonus pelamis	Svītrainā tunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Thunnus alalunga	Garspuru tunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Xiphias gladius	Zobenzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Makaira nigricans (jeb mazara)	Atlantijas zilais marlīns	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Makaira indica	Melnais marlīns	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Tetrapturus audax	Svītrainais marlīns	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Istiophorus platypterus	Klusā okeāna buruzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Auxis rochei	Makreļtunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Vidēja
Auxis thazard	Fregates tunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Vidēja
Euthynnus affinis	Plankumainā tunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Vidēja
Thunnus tonggol	Garastes tunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Vidēja
Scomberomorus guttatus	Indijas makrele	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Vidēja
Scomberomorus commerson	Šaursvītrainā makrele	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Vidēja
Prionace glauca	Zilā haizivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Alopias superciliosus	Lielacu lapshaizivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Carcharhinus falciformes	Zīdainā haizivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Carcharhinus longimanus	Okeāna baltspuru haizivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Alopias pelagicus	Pelaģiskā lapshaizivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Sphyrna lewini	Robainā āmurzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta

Citas RZPO

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	Ģeogrāfiskais apgabals	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas termiņos.
Trachurus murphyi	Čīles stavrida	SPRFMO konvencijas apgabals	Augsta
Euphausia superba	Krils	CCAMLR konvencijas apgabals	Augsta
Dissostichus spp. (Dissostichus eleginoidis un Dissostichus mawsoni)	Ilkņzivis	CCAMLR konvencijas apgabals	Augsta
Champsocephalus gunnari	Antarktikas leduszivs	CCAMLR konvencijas apgabals	Zema
Zivju, gliemju, vēžveidīgo un citu nometnieku sugu resursi kompetences apgabalā, izņemot: i) nometnieku sugas, kas ir piekrastes valstu zvejniecības jurisdikcijā saskaņā ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 77. panta 4. punktu, un ii) tālu migrējošās sugas, kas minētas ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencijas I pielikumā.		SIOFA konvencijas apgabals

(1)	Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 1.C tabulu.

BIOLOĢISKIE DATI

1.D tabula (18)

Sugas, kuru monitorings jāveic saskaņā ar aizsardzības programmām Savienībā vai saskaņā ar starptautiskiem pienākumiem

Vispārpieņemtais nosaukums	Zinātniskais nosaukums	Reģions/RZPO	Tiesiskais regulējums
Kaulzivis	Teleostei
Stores	Acipenser spp.	Vidusjūra un Melnā jūra, Baltijas jūra, OSPAR II, IV	Barselonas konvencijas (19) II pielikums, Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums, OSPAR (20), HELCOM (21)
Gludgalvju dzimta	Alepocephalidae	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām (22)
Bērda gludgalve	Alepocephalus bairdii	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Garpurna gludgalve	Alepocephalus rostratus	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Pontijas aloza	Alosa immaculata	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Aloza	Alosa alosa	OSPAR II, III, IV	OSPAR
Sīga	Coregonus lavaretus	OSPAR II	OSPAR
Menca	Gadus morhua	OSPAR II, III Baltijas jūra	OSPAR, HELCOM
Jūraszirdziņš	Hippocampus guttulatus (sinonīms: Hippocampus ramulosus)	OSPAR II, III, IV, V	OSPAR
Jūraszirdziņš	Hippocampus hippocampus	OSPAR II, III, IV, V	OSPAR
Melnās jūras aloza	Alosa tanaica	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Zilā antimora	Antimora rostrata	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Melnā mataste	Aphanopus carbo	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Mataste	Aphanopus intermedius	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Vēži	Astacus spp.	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Melnās jūras aterīna	Atherina pontica	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Vējzivs	Belone belone euxini Günther	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Beriksas	Beryx spp.	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Zivs	Cataetyx laticeps	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Repsis	Coregonus albula	Baltijas jūra	Baltijas jūras reģionālās koordinācijas grupas (RKG) ieteikums
Jūras zaķzivs	Cyclopterus lumpus	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Gredzenotais jūras plaudis	Diplodus annularis	Vidusjūra	Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (23) (min. sagl. izmērs)
Asdeguna jūras plaudis	Diplodus puntazzo	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Baltais jūras plaudis	Diplodus sargus	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Divsvītru jūras plaudis	Diplodus vulgaris	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Patagonijas ilkņzivs	Dissostichus eleginoides	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Antarktikas ilkņzivs	Dissostichus mawsoni	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Grūperi	Epinephelus spp.	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Melnā kardinālzivs	Epigonus telescopus	Visi reģioni	Jutīga suga. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Jūrasgrunduļu dzimta	Gobiidae	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Zilmutes sarkanasaris	Helicolenus dactylopterus	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Atlantijas paltuss	Hippoglossus hippoglossus	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Atlantijas lielgalvis	Hoplostethus atlanticus	Visi reģioni, OSPAR I, V	Jutīga suga. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Vidusjūras lielgalvis	Hoplostethus mediterraneus	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Astainais lepidops	Lepidopus caudatus	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Svītrainais jūras plaudis	Lithognathus mormyrus	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Zeltainā kefale	Liza aurata	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Smaildeguna kefale	Liza saliens	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Esmarka likods	Lycodes esmarkii	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Makrūrzivju dzimtas zivis, izņemot strupdeguna garasti un ziemeļu makrūrzivi	Macrouridae, izņemot Coryphaenoides rupestris un Macrourus berglax	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Ziemeļu makrūrzivs	Macrourus berglax	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Merlangs	Merlangius merlangus	Baltijas jūra un Melnā jūra	Baltijas jūras RKG ieteikums, Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Zutis	Anguilla anguilla	OSPAR I, II, III, IV, Baltijas jūra	OSPAR, HELCOM
Lasis	*Salmo salar	OSPAR I, II, III, IV, Baltijas jūra	OSPAR, HELCOM
Zilā tunzivs	*Thunnus thynnus	OSPAR V	OSPAR, HELCOM
Zilā jūras līdaka	Molva dypterygia	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Mora	Mora moro	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Kefales	Mugil spp.	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Degunainā čūskmakrele	Nesiarchus nasutus	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Dzeloņzutis	Notocanthus chemnitzii	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Salaka	Osmerus eperlanus	Baltijas jūra	Baltijas jūras RKG ieteikums, HELCOM
Sudrabotā pagele	Pagellus acarne	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Sarkanspuru pagele	Pagellus bogaraveo	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Parastā jūraskarūsa	Pagrus pagrus	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Poliprions	Polyprion americanus	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Poliprions	Polyprion americanus	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Lufars	Pomatomus saltatrix	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Norvēģijas sarkanasaris	Sebastes viviparus	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Beluga	Huso huso	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Atlantijas dzeloņgalva	Trachyscorpia cristulata	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Jūras plauži	Brama spp.	1.1., 1.2., 1.3. ĢAA un Melnā jūra jeb 29. ĢAA	Padomes Regulas (EK) (EK) Nr. 894/97 (24) VIII pielikums
Vidusjūras makrele	Scomber colias Gmelin	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Kristāla jūrasgrundulis	Crystallogobius linearis	Melnā jūra	Nacionālie pārvaldības plāni
Eiropas himera	Chimaera monstrosa	Baltijas jūra	HELCOM
Aloza	Alosa alosa	Baltijas jūra	HELCOM
Agone	Alosa fallax	Baltijas jūra	HELCOM
Reņģe (rudens nārsts)	Clupea harengus pasuga	Baltijas jūra	HELCOM
Spāre	Abramis ballerus	Baltijas jūra	HELCOM
Vīķe	Alburnus alburnus	Baltijas jūra	HELCOM
Salate	Aspius aspius	Baltijas jūra	HELCOM
Barbe	Barbus barbus	Baltijas jūra	HELCOM
Grundulis	Gobio gobio	Baltijas jūra	HELCOM
Kaze	Pelecus cultratus	Baltijas jūra	HELCOM
Mailīte	Phoxinus phoxinus	Baltijas jūra	HELCOM
Vimba	Vimba vimba	Baltijas jūra	HELCOM
Akmeņgrauzis	Cobitis taenia	Baltijas jūra	HELCOM
Taimiņš	Salmo trutta	Baltijas jūra	HELCOM
Repsis	Coregonus albula	Baltijas jūra	HELCOM
Sīga	Coregonus balticus, sinonīms: Coregonus lavaretus (anadromā forma)	Baltijas jūra	HELCOM
Sīga	Coregonus maraena, sinonīms: Coregonus lavaretus (saldūdens forma)	Baltijas jūra	HELCOM
Pallasa sīga	Coregonus pallasii	Baltijas jūra	HELCOM
Jūras salaka	Osmerus eperlanomarinus	Baltijas jūra	HELCOM
Melnvēdera jūrasvelns	Lophius budegassa	Baltijas jūra	HELCOM
Jūrasstagars	Spinachia spinachia	Baltijas jūra	HELCOM
Čūskzivs	Entelurus aequoreus	Baltijas jūra	HELCOM
Čūskzivs	Nerophis ophidion	Baltijas jūra	HELCOM
Čūskzivs	Nerophis lumbriciformis	Baltijas jūra	HELCOM
Adatzivs	Syngnathus acus	Baltijas jūra	HELCOM
Gardeguna adatzivs	Syngnathus typhle	Baltijas jūra	HELCOM
Strupdeguna garaste	Coryphaenoides rupestris	Baltijas jūra	HELCOM
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	Baltijas jūra	HELCOM
Pollaks	Pollachius pollachius	Baltijas jūra	HELCOM
Jūras līdaka	Molva molva	Baltijas jūra	HELCOM
Lentzivs	Lumpenus lampretaeformis	Baltijas jūra	HELCOM
Zeltainais sarkanasaris	Sebastes marinus	Baltijas jūra	HELCOM
Norvēģijas sarkanasaris	Sebastes viviparus	Baltijas jūra	HELCOM
Platgalve	Cottus gobio	Baltijas jūra	HELCOM
Raibā platgalve	Cottus poecilopus	Baltijas jūra	HELCOM
Ziemeļu buļļzivs	Myoxocephalus scorpius	Baltijas jūra	HELCOM
Jūras dzeloņgalve	Taurulus bubalis	Baltijas jūra	HELCOM
Četrragu buļļzivs	Triglopsis quadricornis	Baltijas jūra	HELCOM
Jūras zaķzivs	Cyclopterus lumpus	Baltijas jūra	HELCOM
Plūkšņzivs	Liparis liparis	Baltijas jūra	HELCOM
Plūkšņzivs	Liparis montagui	Baltijas jūra	HELCOM
Parastā dorija	Zeus faber	Baltijas jūra	HELCOM
Jūrasasaris (labraks)	Dicentrarchus labrax	Baltijas jūra	HELCOM
Lūpzivs	Labrus bergylta	Baltijas jūra	HELCOM
Lūpzivs	Labrus mixtus	Baltijas jūra	HELCOM
Lūpzivs	Symphodus melops	Baltijas jūra	HELCOM
Lielais jūras drakons	Trachinus draco	Baltijas jūra	HELCOM
Vilkzivs	Anarhichas lupus	Baltijas jūra	HELCOM
Tūbīte	Ammodytes marinus	Baltijas jūra	HELCOM
Tūbīte	Ammodytes tobianus	Baltijas jūra	HELCOM
Jūrasgrundulis	Pomatoschistus pictus	Baltijas jūra	HELCOM
Makreļtunzivs	Auxis rochei	Baltijas jūra	HELCOM
Mazā tunzivs	Euthynnus alleteratus	Baltijas jūra	HELCOM
Vienkrāsas pelamīda	Orcynopsis unicolor	Baltijas jūra	HELCOM
Makrele	Scomber scombrus	Baltijas jūra	HELCOM
Atlantijas paltuss	Hippoglossus hippoglossus	Baltijas jūra	HELCOM
Zobenzivs	Xiphias gladius	Baltijas jūra	HELCOM
Zivs	Centrolophus niger	Baltijas jūra	HELCOM
Skrimšļzivis	Chondrichthyes
Šaurā zāģzivs	Anoxypristis cuspidata	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Gardeguna spurainā haizivs	Deania calcea	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Gludā laternhaizivs	Etmopterus pusillus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Pundurzāģzivs	Pristis clavata	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Zaļā zāģzivs	Pristis zijsron	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Norvēģijas raja	Raja (Dipturus) nidarosiensis	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Dzeloņainā raja	Raja clavata	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, OSPAR, HELCOM
Cirtainā raja	Raja undulata	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Pelaģiskā lapshaizivs	Alopias pelagicus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Lielacu lapshaizivs	Alopias superciliosus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Lapshaizivs	Alopias vulpinus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, HELCOM
Ērkšķu raja	Amblyraja radiata	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Dziļūdens kaķhaizivis	Apristurus spp.	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, jutīga suga. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Zīdainā haizivs	Carcharhinus falciformis	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Galapagu haizivs	Carcharhinus galapagensis	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Okeāna baltspuru haizivs	Carcharhinus longimanus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Pelēkā haizivs	Carcharhinus plumbeus	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Smilšu tīģerhaizivs	Carcharias taurus	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Baltā haizivs	Carcharodon carcharias	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Brūnā īsraga haizivs	Centrophorus granulosus	Visi okeāni un jūras	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas III pielikums, OSPAR
Īsraga haizivis	Centrophorus spp.	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Pelēkā īsraga haizivs	Centrophorus squamosus	Visi okeāni un jūras	RZPO, augsta prioritāte, OSPAR
Melnā kaķhaizivs	Centroscyllium fabricii	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Baltacu haizivs	Centroscymnus coelolepis	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām OSPAR
Gardeguna samtainā dzeloņzivs	Centroscymnus crepidater	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, jutīga suga. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Milzu haizivs	Cetorhinus maximus	Visi okeāni un jūras	RZPO, augsta prioritāte, OSPAR, HELCOM
Eiropas himera	Chimaera monstrosa	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Apmetņa haizivs	Chlamydoselachus anguineus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, jutīga suga. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Melnā haizivs	Dalatias licha	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, jutīga suga. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Parastā dzeloņraja	Dasyatis pastinaca	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums, HELCOM
Gardeguna spurainā haizivs	Deania calcea	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Parastā raja	Dipturus batis	Visi okeāni un jūras	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums, OSPAR, HELCOM
Baltā raja	*Rostroraja alba	OSPAR II, III, IV	OSPAR
Lielā laternhaizivs	Etmopterus princeps	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, jutīga suga. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Laternhaizivs	Etmopterus spinax	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām, HELCOM
Lielgalvas āmurzivs	Eusphyra blochii	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Bara haizivs	Galeorhinus galeus	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums, HELCOM
Melnmutes kaķhaizivs	Galeus melastomus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Peles kaķhaizivs	Galeus murinus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Dzeloņainā tauriņraja	Gymnura altavela	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Smailpurna septiņžaunu haizivs	Heptranchias perlo	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas III pielikums
Sešžaunu haizivs	Hexanchus griseus	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums, HELCOM
Lielacu himera	Hydrolagus mirabilis	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Īsspuru mako	Isurus oxyrinchus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Garspuru mako	Isurus paucus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Siļķu haizivs	Lamna nasus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, OSPAR, HELCOM
Smilšu raja	Leucoraja circularis	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Maltas raja	Leucoraja melitensis	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Rifu velnraja	Manta alfredi	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Divragainā velnraja	Manta birostris	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Garragu raja	Mobula eregoodootenkee	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Mazā velna raja	Mobula hypostoma	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Dzeloņastes raja	Mobula japanica	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Īsspuru velna raja	Mobula kuhlii	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Velnzivs	Mobula mobular	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Mūka velna raja	Mobula munkiana	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Mazā Gvinejas velna raja	Mobula rochebrunei	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Čīles velna raja	Mobula tarapacana	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Gludastes raja	Mobula thurstoni	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Mirdzošā gludhaizivs	Mustelus asterias	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas III pielikums
Parastā gludhaizivs	Mustelus mustelus	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas III pielikums
Melnplankumainā gludhaizivs	Mustelus punctulatus	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas III pielikums
Melnmutes kaķhaizivs	Galeus melanostomus	Baltijas jūra	HELCOM
Eiropas kaķhaizivs	Scyliorhinus canicula	Baltijas jūra	HELCOM
Ērkšķu raja	Amblyraja radiata	Baltijas jūra	HELCOM
Šagrēnādas raja	Leucoraja fullonica	Baltijas jūra	HELCOM
Marmora elektroraja	Torpedo marmorata	Baltijas jūra	HELCOM
Buru haizivs	Oxynotus paradoxus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, jutīga suga. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Sīkzobu zāģzivs	Pristis pectinata	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Parastā zāģzivs	Pristis pristis	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Krokodilhaizivs	Pseudocarcharias kamoharai	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Pelaģiskā dzeloņraja	Pteroplatytrygon violacea	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Apaļā raja	Raja fyllae	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Arktiskā raja	Raja hyperborea	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Norvēģijas raja	Raja nidarosiensus	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Plankumainā raja	Raja montagui	OSPAR I, II, III, IV	OSPAR, HELCOM
Vaļhaizivs	Rhincodon typus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Melnzoda ģitārzivs	Rhinobatos cemiculus	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Parastā ģitārzivs	Rhinobatos rhinobatos	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Asdeguna himera	Rhinochimaera atlantica	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Baltā raja	Rostroraja alba	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Aszobe	Scymnodon ringens	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Citas haizivis	Selachimorpha (jeb Selachii), Batoidea (jānosaka pa sugām atkarībā no izkrāvumu, uzskaites vai nozvejas datiem)	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, HELCOM
Grenlandes haizivs	Somniosus microcephalus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām, HELCOM
Robainā āmurzivs	Sphyrna lewini	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Milzu āmurzivs	Sphyrna mokarran	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Gludā āmurzivs	Sphyrna zygaena	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Dzelkņu haizivs	Squalus acanthias	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas III pielikums, OSPAR HELCOM
Dzeloņainā eņģeļhaizivs	Squatina aculeata	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Zāģmuguras eņģeļhaizivs	Squatina oculata	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Parastā eņģeļhaizivs	Squatina squatina	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums, OSPAR, HELCOM
Jūras nēģis	Petromyzon marinus	OSPAR I, II, III, IV	OSPAR, HELCOM
Upes nēģis	Lampetra fluviatilis	Baltijas jūra	HELCOM
Zīdītāji	Mammalia
Vaļveidīgie – visas sugas	Cetacea – visas sugas	Visi apgabali	Padomes Direktīva 92/43/EEK (25)
Mazais joslvalis	Balaenoptera acutorostrata	Vidusjūra	Iet. GFCM (26)/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Grenlandes valis	Balaena mysticetus	OSPAR I	OSPAR
Zilais valis	Balaenoptera musculus	Viss OSPAR	OSPAR
Ziemeļu gludvalis	Eubalaena glacialis	Viss OSPAR	OSPAR
Seivalis	Balaenoptera borealis	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Finvalis	Balaenoptera physalus	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Parastais delfīns	Delphinus delphis	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Ziemeļu gludvalis	Eubalaena glacialis	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Garspuras grinda	Globicephala melas	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Pelēkais delfīns	Grampus griseus	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Pundurkašalots	Kogia simus	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Kuprvalis	Megaptera novaeangliae	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Blenvila snīpjvalis	Mesoplodon densirostris	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Plēsoņdelfīns	Orcinus orca	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Cūkdelfīns	Phocoena phocoena	Vidusjūra, OSPAR II, III	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums, Direktīva 92/43/EEK, OSPAR
Kašalots	Physeter macrocephalus	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Mazais plēsoņdelfīns	Pseudorca crassidens	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Svītrainais delfīns	Stenella coeruleoalba	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Šaursnīpja delfīns	Steno bredanensis	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Afalīna	Tursiops truncatus	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Kivjē snīpjvalis	Ziphius cavirostris	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Vidusjūras mūkronis	Monachus monachus	Visi apgabali	Iet. GFCM/35/2011/5 un Barselonas konvencijas II pielikums, Direktīva 92/43/EEK
Saimā pogainais ronis	Phoca hispida saimensis	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK
Pelēkais ronis	Halichoerus grypus	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK
Plankumainais ronis	Phoca vitulina	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK
Baltijas pogainais ronis	Phoca hispida bottnica	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK
Putni	Aves
Dzeltenknābja vētrasputns	Calonectris borealis	Visi apgabali	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (27)
Jūras krauklis	Phalacrocorax carbo	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Ziemeļu sulla	Morus bassanus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Atlantijas tuklītis	Fratercula arctica	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Baleāru vētrasputns	Puffinus mauretanicus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielais ķīris	Larus ridibundus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melnā pīle	Melanitta nigra	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Cekulainais ūdenis	Phalacrocorax aristotelis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielais vētrasputns	Ardenna gravis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melnknābja vētrasputns	Puffinus puffinus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Ķilde	Fulmarus glacialis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Dzeltenknābja vētrasputns	Calonectris diomedea	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Tumšais vētrasputns	Ardenna grisea	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Vidusjūras vētrasputns	Puffinus yelkouan	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Oduēna kaija	Larus audouinii	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Islandes nira	Bucephala islandica	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Bulvera vētrasputns	Bulweria bulwerii	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Gaigala	Bucephala clangula	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Sudrabkaija	Larus argentatus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielā polārkaija	Larus hyperboreus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melnspārnu kaija	Larus marinus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielā klijkaija	Catharacta skua	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Ķerra	Aythya marila	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK, Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Brūnkaklis	Aythya ferina	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Reņģu kaija	Larus fuscus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Mazais alks	Alle alle	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Garastes klijkaija	Stercorarius longicaudus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielais alks	Alca torda	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Īsastes klijkaija	Stercorarius parasiticus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melnkakla gārgale	Gavia arctica	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Odubona vētrasputns	Puffinus lherminieri	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melnais alks	Cepphus grylle	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Amerikas melnā pīle	Melanitta americana	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melnkakla dūkuris	Podiceps nigricollis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Kaspijas kaija	Larus cachinnans	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielā pūkpīle	Somateria mollissima	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Tievknābja kaira	Uria aalge	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melngalvas gārgale	Gavia immer	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielā gaura	Mergus merganser	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Cekuldūkuris	Podiceps cristatus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Arlekīnpīle	Histrionicus histrionicus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Ragainais dūkuris	Podiceps auritus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Mazā polārkaija	Larus glaucoides	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Krāšņā pūkpīle	Somateria spectabilis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Kākaulis	Clangula hyemalis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melngalvas kaija	Larus melanocephalus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Kajaks	Larus canus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Garknābja gaura	Mergus serrator	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Pelēkvaigu dūkuris	Podiceps grisegena	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Brūnkakla gārgale	Gavia stellata	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Tievknābja kaija	Larus genei	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Stellera pūkpīle	Polysticta stelleri	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Vidējā klijkaija	Stercorarius pomarinus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Resnknābja kaira	Uria lomvia	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Tumšā pīle	Melanitta fusca	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Dzeltenknābja gārgale	Gavia adamsii	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Vidusjūras kaija	Larus michahellis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Madeiras vētrasputns	Pterodroma madeira	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Zivju kaija	Larus ichthyaetus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Trīspirkstu kaija	Rissa tridactyla	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Sārtais pelikāns	Pelecanus onocrotalus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Ziemeļu vētrasburātājs	Oceanodroma leucorhoa	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Platknābja pūslītis	Phalaropus fulicarius	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Šaurknābja pūslītis	Phalaropus lobatus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Vilsona vētrasburātājs	Oceanites oceanicus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Jūras zīriņš	Sterna paradisaea	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Madeiras vētrasburātājs	Hydrobates castro	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melnais zīriņš	Chlidonias niger	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielais zīriņš	Hydroprogne caspia	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Kāpu zīriņš	Gelochelidon nilotica	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Upes zīriņš	Sterna hirundo	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Dezērtas vētrasputns	Pterodroma deserta	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Sniega kaija	Pagophila eburnea	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Mazais cekulzīriņš	Thalasseus bengalensis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Mazais ķīris	Hydrocoloeus minutus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Mazais zīriņš	Sternula albifrons	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Azoru vētrasburātājs	Hydrobates monteiroi	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Sārtais zīriņš	Sterna dougallii	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Sārtā kaija	Rhodostethia rosea	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Šķeltastes kaija	Xema sabini	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Cekulzīriņš	Thalasseus sandvicensis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Eskimosu kaija	Larus thayeri	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Baltsejas vētrasburātājs	Pelagodroma marina	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Eiropas vētrasburātājs	Hydrobates pelagicus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Reņģu kaija	Larus fuscus fuscus	OSPAR I	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Sniega kaija	Pagophila eburnea	OSPAR I	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Stellera pūkpīle	Polysticta stelleri	OSPAR I	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Mazais vētrasputns	Puffinus assimilis baroli (auct. incert.)	OSPAR V	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Baleāru vētrasputns	Puffinus mauretanicus	OSPAR II, III, IV, V	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Trīspirkstu kaija	Rissa tridactyla	OSPAR I, II	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Sārtais zīriņš	Sterna dougallii	OSPAR II, III, IV, V	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Ibērijas tievknābja kaira	Uria aalgee Ibērijas populācija (sinonīmi: Uria aalge albionis, Uria aalge ibericus)	OSPAR IV	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Resnknābja kaira	Uria lomvia	OSPAR I	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Rāpuļi	Reptilia
Pelēkais jūras bruņurupucis	Lepidochelys kempii	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK, Iet. GFCM/35/2011/4 un Barselonas konvencijas II pielikums
Kareta	Caretta caretta	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK, Iet. GFCM/35/2011/4 un Barselonas konvencijas II pielikums, OSPAR
Ādainais bruņrupucis	Dermochelys coriacea	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK, Iet. GFCM/35/2011/4 un Barselonas konvencijas II pielikums, OSPAR
Knābjainais jūrasbruņurupucis	Eretmochelys imbricata	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK, Iet. GFCM/35/2011/4 un Barselonas konvencijas II pielikums
Zaļais jūrasbruņurupucis	Chelonia mydas	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK, Iet. GFCM/35/2011/4 un Barselonas konvencijas II pielikums
Āfrikas mīkstbruņurupucis	Trionyx triunguis	Vidusjūra	Iet. GFCM/35/2011/4 un Barselonas konvencijas II pielikums
Gliemji	Mollusca
Strīpainā cietgliemene	Chamelea gallina	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Ragjoslu svītrgliemene	Donacilla cornea	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Eledone ģints	Eledone spp.	Visi apgabali	Nacionālie pārvaldības plāni
Vidusjūras ēdamgliemene	Mytilus galloprovincialis	Visi apgabali Vidusjūrā	Nacionālie pārvaldības plāni
Vidusjūras ēdamgliemene	Mytilus galloprovincialis	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums

Bļodiņgliemeži	Patella spp.	Vidusjūra	Barselonas konvencijas II pielikums
Japānas rapana	Rapana venosa	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Raupjā sirsniņgliemene	Acanthocardia tuberculata	Visi apgabali	Nacionālie pārvaldības plāni
Jūras purpurgliemezis	Bolinus brandaris	Visi apgabali	Nacionālie pārvaldības plāni
Brūnā cietgliemene	Callista chione	Visi apgabali	Nacionālie pārvaldības plāni
Strupā ķīļgliemene	Donax trunculus	Visi apgabali	Nacionālie pārvaldības plāni
Islandes arktika	Arctica islandica	OSPAR II	OSPAR
Jūraszīle	Megabalanus azoricus	OSPAR V, visur, kur sastopama	OSPAR
Akmentiņu suņgliemezis	Nucella lapillus	OSPAR II, III, IV	OSPAR
Ēdamā austere	Ostrea edulis	OSPAR II	OSPAR
Raupjais bļodiņgliemezis	Patella ulyssiponensis aspera	Visa OSPAR teritorija, kur sastopams	OSPAR
Vēžveidīgie	Crustacea
Omārs	Homarus gammarus	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Dziļūdens sarkanais krabis	Chaceon (Geryon) affinis	Visi reģioni	Attiecas uz dziļūdens zvejniecībām
Brūnā garnele	Crangon crangon	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Baltijas akmeņgarnele	Palaemon adspersus	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Atlantijas akmeņgarnele	Palaemon elegans	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Langustu dzimta	Palinuridae	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Zarndobumaiņi	Cnidaria
Sarkanais korallis	Corallium rubrum	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/1 un Iet. GFCM/35/2011/2

Attiecībā uz zvejai aizliegtajām sugām: izmanto tikai īpatņus, kas nozvejoti nedzīvi. Pēc mērījumu veikšanas tos izmet. Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas termiņos.

BIOLOĢISKIE DATI

1.E tabula (28)

Saldūdens anadromās un katadromās sugas

Suga (vispārpieņemtais nosaukums)	Suga (zinātniskais nosaukums)	Ārpusjūras apgabali, kuros atrodas krājums / krājuma kods
Zutis	Anguilla anguilla	Zušu pārvaldības vienības, kas noteiktas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1100/2007 (29)
Lasis	Salmo salar	Visi dabiskās izplatības apgabali
Taimiņš	Salmo trutta	Visi iekšzemes ūdeņi, kuri ietek Baltijas jūrā

2. tabula (30)

Zvejas darbība (zvejas veids) pa reģioniem

1. pakāpe

2. pakāpe

3. pakāpe

4. pakāpe

5. pakāpe

6. pakāpe

LOA klase (m) (d)

Darbība

Zvejas rīku klase

Zvejas rīku grupa

Zvejas rīka tips

Mērķsugu kopa (a)

Linuma acs izmērs un citu selektīvu ierīču lietojums

< 10

10-< 12

12-< 18

18-< 24

24-< 40

40 &+

Zvejas darbība

Dragas

Laivas draga [DRB]

Anadromās sugas (ANA)

Katadromās sugas (CAT)

Galvkāji (CEP)

Vēžveidīgie (CRU)

Demersālās sugas (DEF)

Dziļūdens sugas (DWS)

Zivis (FIF)

Saldūdens sugas (koda nav)

Dažādi (MIS)

Galvkāji un demersālās sugas jauktā veidā (MCF)

Vēžveidīgie un demersālās sugas jauktā veidā (MCD)

Dziļūdens sugas un demersālās sugas jauktā veidā (MDD)

Pelaģiskās un demersālās sugas jauktā veidā (MPD)

Gliemji (MOL)

Lielās pelaģiskās zivis (LPF)

Mazās pelaģiskās zivis (SPF)

Lielās pelaģiskās zivis (LPF) un

mazās pelaģiskās zivis (SPF)

(b)

Mehāniskā draga/sūcējdraga [HMD]

(b)

Traļi

Grunts traļi

Grunts tralis ar traļu durvīm [OTB]

(b)

Vairākrīku tralis ar traļu durvīm [OTB]

(b)

Pāru grunts tralis [OTB]

(b)

Rāmja tralis [TBB]

(b)

Pelaģiskie traļi

Pelaģiskais tralis ar traļu durvīm [OTM]

(b)

Pāru pelaģiskais tralis [PTM]

(b)

Āķi un āķu rindas

Makšķerkāta āķu rindas

Rokas āķu un makšķerkāta āķu rindas [LHP] [LHM]

(b)

Velcējamas āķu rindas [LTL]

(b)

Āķu jedas

Dreifējošas āķu jedas [LLD]

(b)

Nostiprinātas āķu jedas [LLS]

(b)

Zivju krātiņveida lamatas

Zivju ķeramie grozi un krātiņveida lamatas [FPO]

(b)

Kūri [FYK]

(b)

Stacionāri, virspusē atvērti stāvvadi [FPN]

(b)

Nostiprināti aizsprosti un tači (kods vēl jānosaka)

(b)

Tīkli

Vairāksienu tīkls [GTR]

(b)

Nostiprināts žaunu tīkls [GNS]

(b)

Dreifējošs tīkls [GND]

(b)

Zvejas vadi

Apņemošie vadi

Riņķvads [PS]

(b)

Lampara tipa vads [LA]

(b)

Zvejas vadi (c)

Skotu vads [SSC]

(b)

Dāņu vads [SDN]

(b)

Pāru vads [SPR]

(b)

No krasta un kuģa velkamais vads [SB] [SV]

(b)

Citi zvejas rīki

Stikla zušu zveja (koda nav)

Stikla zuši

(b)

Dažādi (norādīt)

(b)

Cita darbība, kas nav zveja

Neaktīvi kuģi

Parindes:

(a)	Atbilstoši attiecīgajās regulās noteiktajiem kodiem.

(b)	Atbilstoši attiecīgajās regulās noteiktajiem kodiem.

(c)	Ar zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI)/zivju baros.

(d)	Vidusjūrā < 6 m un 6–12 m.

3. tabula (31)

Sugas, kuru dati jāvāc atpūtas zvejā

	Apgabals	Suga
1.	Baltijas jūra (ICES 22.–32. apakšrajons)	Lasis, zutis un taimiņš (arī saldūdenī), un menca
2.	Ziemeļjūra (ICES IIIa, IV un VIId apgabals)	Lasis un zutis (arī saldūdenī). Jūrasasaris, menca, pollaks un plātņžaunzivis
3.	Ziemeļu Ledus okeāna austrumu daļa (ICES I un II apgabals)	Lasis un zutis (arī saldūdenī). Menca, pollaks un plātņžaunzivis
4.	Atlantijas okeāna ziemeļu daļa (ICES V–XIV apgabals un NAFO apgabali)	Lasis un zutis (arī saldūdenī). Jūrasasaris, menca, pollaks, plātņžaunzivis un ICCAT tālu migrējošās sugas
5.	Vidusjūra	Zutis (arī saldūdenī), plātņžaunzivis un ICCAT tālu migrējošās sugas
6.	Melnā jūra	Zutis (arī saldūdenī), plātņžaunzivis un ICCAT tālu migrējošās sugas

4. tabula (1)

Zvejas darbību mainīgie lielumi

	Mainīgie lielumi (2)	Vienība
Kapacitāte
	Kuģu skaits	Skaits
	GT, kW, kuģa vecums	Skaits
Zvejas piepūle
	Jūrā pavadītās dienas	Dienas
	Zvejā pavadītās stundas (fakultatīvi)	Stundas
	Zvejas dienas	Dienas
	kW × zvejas dienas	Skaits
	GT × zvejas dienas	Skaits
	Zvejas reisu skaits	Skaits
	Zvejas operāciju skaits	Skaits
	Tīklu skaits/garums (*1)	Skaits/metri
	Āķu skaits, āķu rindu/jedu skaits (*1)	Skaits
	Zivju ķeramo grozu, krātiņveida lamatu skaits (*1)	Skaits
Izkrāvumi
	Izkrāvumu kopējā vērtība un vērtība pa komerciāli izmantojamām sugām	EUR
	Izkrāvumu kopējais dzīvsvars un dzīvsvars pa sugām	Tonnas
	Cenas pa komerciāli izmantojamām sugām	EUR/kg

FLOTES EKONOMISKIE DATI

5.A tabula (32)

Flotes ekonomiskie mainīgie lielumi

Mainīgo lielumu grupa	Mainīgais lielums	Vienība
Ienākumi	Izkrāvumu bruto vērtība	EUR
	Ienākumi no kvotu vai citu zvejas tiesību iznomāšanas	EUR
	Citi ienākumi	EUR
Darbaspēka izmaksas	Personāla izmaksas	EUR
Darbaspēka izmaksas	Nealgotā darbaspēka vērtība	EUR
Energoizmaksas	Energoizmaksas	EUR
Remonta un apkopes izmaksas	Remonta un apkopes izmaksas	EUR
Citas darbības izmaksas	Mainīgās izmaksas	EUR
	Nemainīgās izmaksas	EUR
	Maksājumi par kvotu vai citu zvejas tiesību nomu	EUR
Subsīdijas	Darbības subsīdijas	EUR
Subsīdijas	Investīciju subsīdijas	EUR
Kapitāla izmaksas	Pamatkapitāla patēriņš	EUR
Kapitāla vērtība	Fiziskā kapitāla vērtība	EUR
Kapitāla vērtība	Kvotu vai citu zvejas tiesību vērtība	EUR
Investīcijas	Neto investīcijas materiālajos aktīvos	EUR
Finansiālais stāvoklis	Ilgtermiņa/īstermiņa parādi	EUR
Finansiālais stāvoklis	Aktīvi kopā	EUR
Nodarbinātība	Algotie apkalpes locekļi	Skaits
	Nealgotais darbaspēks	Skaits
	Gadā nostrādāto stundu kopskaits	Skaits
Flote	Kuģu skaits	Skaits
	Kuģu LOA (vidējais)	Metri
	Kuģu kopējā tilpība	GT
	Kuģu kopējā jauda	kW
	Kuģu vidējais vecums	Gadi
Zvejas piepūle	Jūrā pavadītās dienas	Dienas
Zvejas piepūle	Degvielas patēriņš	Litri
Zvejniecības uzņēmumu/vienību skaits	Zvejniecības uzņēmumu/vienību skaits	Skaits
Produkcijas vērtība pa sugām	Izkrāvumu vērtība pa sugām	EUR
Produkcijas vērtība pa sugām	Vidējā cena pa sugām	EUR/kg

FLOTES EKONOMISKIE DATI

5.B tabula (33)

Flotes segmenti

		Garuma klase (LOA) (34)
Aktīvie kuģi		0–< 10 m 0–< 6 m	10–< 12 m 6–< 12 m	12–< 18 m	18–< 24 m	24–< 40 m	40 m un vairāk
Izmanto aktīvos zvejas rīkus	Kuģi, kas zvejo ar rāmja trali
	Demersālie traleri un/vai demersālie seineri
	Pelaģiskie traleri
	Kuģi, kas zvejo ar riņķvadu
	Bagarkuģi
	Kuģi, kas izmanto citus aktīvos zvejas rīkus
	Kuģi, kas izmanto tikai daudzfunkcionālus aktīvos zvejas rīkus
Izmanto pasīvos zvejas rīkus	Kuģi, kas zvejā izmanto āķus	(35)	(35)
	Kuģi, kas zvejo ar dreifējošiem un/vai nostiprinātiem tīkliem
	Kuģi, kas zvejā izmanto zivju ķeramos grozus un/vai krātiņveida lamatas
	Kuģi, kas izmanto citus pasīvos zvejas rīkus
	Kuģi, kas izmanto tikai daudzfunkcionālus pasīvos zvejas rīkus
Izmanto daudzfunkcionālus zvejas rīkus	Kuģi, kas izmanto aktīvos un pasīvos zvejas rīkus
Neaktīvie kuģi

FLOTES EKONOMISKIE DATI

5.C tabula (36)

Ģeogrāfiskais iedalījums pa reģioniem

Apakšreģions / zvejas vieta	Reģions	Virsreģions
I	II	III
3. līmeņa telpisko vienību kopums, kas noteikts 3. tabulā (NAFO rajons)	NAFO (FAO 21. apgabals)	Baltijas jūra, Ziemeļjūra, Ziemeļu Ledus okeāna austrumu daļa, NAFO, paplašinātie ziemeļrietumu ūdeņi (ICES V, VI un VII apgabals) un dienvidrietumu ūdeņi
4. līmeņa telpisko vienību kopums, kas noteikts 3. tabulā (ICES apakšrajons)	Baltijas jūra (ICES IIIb–d apgabals)
3. līmeņa telpisko vienību kopums, kas noteikts 3. tabulā (ICES rajons)	Ziemeļjūra (ICES IIIa un IV apgabals), Ziemeļu Ledus okeāna austrumu daļa (ICES I un II apgabals)
	Ziemeļrietumu ūdeņi (ICES Vb apgabals (tikai Savienības ūdeņi), VI un VII apgabals)
	Ziemeļrietumu ūdeņi, kas nav Savienības ūdeņi (ICES Va un Vb apgabals (tikai ūdeņi, kas nav Savienības ūdeņi))
3. līmeņa telpisko vienību kopums, kas noteikts 3. tabulā (ICES/CECAF rajons)	Dienvidrietumu ūdeņi (ICES VIII, IX un X apgabals (ūdeņi ap Azoru salām), CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. apgabals (ūdeņi ap Madeiru un Kanāriju salām)
4. līmeņa telpisko vienību kopums, kas noteikts 3. tabulā (ĢAA)	Vidusjūra (Vidusjūras ūdeņi uz austrumiem no 5°36′ rietumu garuma meridiāna), Melnā jūra (GFCM ģeogrāfiskais apakšapgabals atbilstoši definīcijai Rezolūcijā FCM/33/2009/2)	Vidusjūra un Melnā jūra
RZPO paraugošanas apakšapgabali (izņemot GFCM)	Citi reģioni, kuros darbojas Savienības kuģi un kurus pārvalda RZPO, kurās Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja (piemēram, ICCAT, IOTC, CECAF)	Citi reģioni

6. tabula (37)

Zvejniecības un akvakultūras sektora sociālie mainīgie lielumi

Mainīgais lielums	Vienība
Nodarbināto sadalījums pēc dzimuma	Skaits
Pilnslodzes ekvivalentu (FTE) sadalījums pēc dzimuma	Skaits
Nealgotā darbaspēka sadalījums pēc dzimuma	Skaits
Nodarbināto sadalījums pēc vecuma	Skaits
Nodarbināto sadalījums pēc izglītības līmeņa	Skaits atkarībā no izglītības līmeņa
Nodarbināto sadalījums pēc valstspiederības	Skaits no ES, EEZ un no valstīm, kas nav ES/EEZ
Nodarbināto sadalījums pēc nodarbinātības statusa	Skaits
Nacionālais FTE	Skaits

7. tabula (38)

Akvakultūras sektora ekonomiskie mainīgie lielumi

Mainīgo lielumu grupa	Mainīgais lielums	Vienība
Ienākumi (*2)	Bruto pārdotā produkcija (pa sugām)	EUR
Ienākumi (*2)	Citi ienākumi	EUR
Personāla izmaksas	Personāla izmaksas	EUR
Personāla izmaksas	Nealgotā darbaspēka vērtība	EUR
Energoizmaksas	Energoizmaksas	EUR
Izejvielu izmaksas	Akvakultūras dzīvnieku izmaksas	EUR
Izejvielu izmaksas	Barības izmaksas	EUR
Remonts un apkope	Remonts un apkope	EUR
Citas darbības izmaksas	Citas darbības izmaksas	EUR
Subsīdijas	Darbības subsīdijas	EUR
Subsīdijas	Investīciju subsīdijas	EUR
Kapitāla izmaksas	Pamatkapitāla patēriņš	EUR
Kapitāla vērtība	Aktīvu kopējā vērtība	EUR
Finansiālie rezultāti	Finansiālie ienākumi	EUR
	Finansiālie izdevumi	EUR
Investīcijas	Neto investīcijas	EUR
Parāds	Parāds	EUR
Izejvielu svars	Izmantotie akvakultūras dzīvnieki	kg
Izejvielu svars	Izmantotā zivju barība	kg
Pārdotās produkcijas svars	Pārdotās produkcijas svars pa sugām	kg
Nodarbinātība	Algotie darbinieki	Skaits/FTE
	Nealgotais darbaspēks	Skaits/FTE
	Algoto darbinieku un nealgotā darbaspēka nostrādāto stundu skaits	Stundas
Uzņēmumu skaits	Uzņēmumu skaits (pa kategorijām atkarībā no nodarbināto personu skaita)	Skaits

8. tabula (39)

Akvakultūras sektora vidiskie mainīgie lielumi

Mainīgais lielums	Specifikācija	Vienība
Ievadītās zāles vai citi medikamenti (40)	Pa veidiem	Grami
Mirstība (41)		Procenti

9. tabula (42)

Segmentācija, kas jāpiemēro akvakultūras datu vākšanā (43)

Zivju audzēšanas metodes (44)

Polikultūra

Inkubatori un mazuļu audzētavas (45)

Gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanas metodes

Dīķi

Tvertnes un kanāli

Iežogojumi un norobežojumi (46)

Recirkulācijas sistēmas (47)

Citas metodes

Sprosti (48)

Visas metodes

Uz paaugstinājuma

Uz grunts (49)

Cita

Plosti

Virvju jedas

Lasis

Forele

Jūrasasaris un jūraskarūsa

Karpa

Tunzivs

Zutis

Store (ikri lietošanai pārtikā)

Citas saldūdens zivis

Citas jūras zivis

Ēdamglieme

Austere

Cietgliemenes

Vēžveidīgie

Citi gliemji

Dažādas sugas

Jūraszāles

Citi ūdens organismi

10. tabula (50)

Apstrādes sektora ekonomiskie un sociālie mainīgie lielumi, kuru vākšana ir brīvprātīga

Mainīgo lielumu grupa	Mainīgais lielums		Vienība
EKONOMISKIE MAINĪGIE LIELUMI
Ienākumi	Apgrozījums		EUR
	Citi ienākumi		EUR
Personāla izmaksas	Personāla izmaksas		EUR
	Nealgotā darbaspēka vērtība		EUR
	Samaksa darbiniekiem, kas nolīgti ar ārēju aģentūru starpniecību (fakultatīvi)		EUR
Energoizmaksas	Energoizmaksas		EUR
Izejvielu izmaksas	Zivju un citu ražošanas izejvielu iegādes izmaksas		EUR
Citas darbības izmaksas	Citas darbības izmaksas		EUR
Subsīdijas	Darbības subsīdijas		EUR
	Investīciju subsīdijas		EUR
Kapitāla izmaksas	Pamatkapitāla patēriņš		EUR
Kapitāla vērtība	Aktīvu kopējā vērtība		EUR
Finansiālie rezultāti	Finansiālie ienākumi		EUR
	Finansiālie izdevumi		EUR
Investīcijas	Neto investīcijas		EUR
Parāds	Parāds		EUR
Nodarbinātība	Algoto darbinieku skaits		Skaits
	Nacionālais FTE		Skaits
	Nealgotais darbaspēks		Skaits
	Algoto darbinieku un nealgotā darbaspēka nostrādāto stundu skaits		Skaits
Uzņēmumu skaits	Uzņēmumu skaits (1)		Skaits
Izejvielu svars (FAKULTATĪVI)	Izejvielu svars pa sugām un pēc izcelsmes (FAKULTATĪVI)		kg
SOCIĀLIE MAINĪGIE LIELUMI
Nodarbināto sadalījums pēc dzimuma		Skaits
Nodarbināto sadalījums pēc vecuma		Skaits
Nodarbināto sadalījums pēc izglītības līmeņa		Skaits atkarībā no izglītības līmeņa
Nodarbināto sadalījums pēc valstspiederības		Skaits atkarībā no pasaules valsts
Nacionālais FTE		Skaits

(1) Šī nodaļa aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 I nodaļu.

(2) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(4) Norādīti Regulas (ES) Nr. 404/2011 XI pielikumā.

(5) Šī nodaļa aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 II nodaļu.

(6) Šī nodaļa aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 III nodaļu.

(7) Datus par apstrādes rūpniecību var vākt brīvprātīgā kārtā, un tādā gadījumā var izmantot 11. tabulā norādīto segmentāciju un mainīgos lielumus.

(8) Sk. 2. tabulu.

(9) Ietverot īpašas RZPO prasības, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regulā (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347 30.12.2011., 44. lpp.), noteiktās.

(10) Komisijas 2003. gada 30. decembra Regula (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas zvejas flotes reģistru (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(12) Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 1.A tabulu.

(13) Starptautiskā Jūras pētniecības padome.

(14) Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija.

(15) ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

(16) Jāziņo pa sugām.

(17) Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 1.B tabulu.

(18) Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 1.D tabulu.

(19) Barselonas Konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību.

(20) OSPAR – Konvencija par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

(21) HELCOM – Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību.

(22) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos.

(23) Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(24) Padomes 1997. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 894/97, ar kuru paredz dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai (OV L 132, 23.5.1997., 1. lpp.).

(25) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(26) Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija.

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(28) Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 1.E tabulu.

(29) Padomes 2007. gada 18. septembra Regula (EK) Nr. 1100/2007, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).

(30) Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 2. tabulu.

(31) Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 3. tabulu.

(*1) Par to, vai šos mainīgos lielumus vāc par kuģiem, kas īsāki par 10 metriem, jāvienojas jūras reģiona līmenī.

(1) Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 4. tabulu.

(2) Visi mainīgie lielumi jāziņo agregācijas pakāpē (zvejas veidi un flotes segmenti), kas norādīta 3. tabulā un 5.B tabulā, un pa apakšreģioniem / zvejas vietām, kas norādīti 5.C tabulā.

(32) Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 5.A tabulu.

(33) Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 5.B tabulu.

(34) Kuģiem, kas īsāki par 12 metriem, Vidusjūrā un Melnajā jūrā piemēro garuma klases 0–< 6 m, 6–< 12 m. Visos pārējos reģionos tiem piemēro garuma klases 0–< 10, 10–< 12 m.

(35) Datus par kuģiem, kas īsāki par 12 metriem un izmanto pasīvos zvejas rīkus, Vidusjūrā un Melnajā jūrā var dezagregēt atbilstoši zvejas rīka tipam. Flotes segmenta definīcijā iekļauj arī norādi uz virsreģionu un, ja iespējams, ģeogrāfisku norādi, kas ļauj identificēt kuģus, kuri zvejo tālākajos reģionos un tikai ārpus ES ūdeņiem.

(36) Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 5.C tabulu.

(37) Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 6. tabulu.

(38) Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 7. tabulu.

(*2) Ietver tiešos maksājumus, t. i., kompensāciju par darbības izbeigšanu, degvielas nodokļa atmaksājumus vai tamlīdzīgus fiksētas summas kompensācijas maksājumus; neietver sociālo pabalstu maksājumus un netiešās subsīdijas, piemēram, nodokļu samazinājumus tādiem resursiem kā degviela, vai investīciju subsīdijas.

(39) Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 8. tabulu.

(40) Ekstrapolē no datiem, kas reģistrēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.) I pielikuma 8. punkta b) apakšpunktu.

(41) Ekstrapolē no datiem, kas reģistrēti saskaņā ar Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīvas 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā procentus no valstī saražotās produkcijas.

(42) Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 9. tabulu.

(43) Audzēšanas metožu definīcijas skatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulā (EK) Nr. 762/2008 par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūru, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 788/96 (OV L 218, 13.8.2008., 1. lpp.).

(44) Uzņēmumus iedala atkarībā no galvenās tajos izmantotās audzēšanas metodes.

(45) Inkubatori un zivju mazuļu audzētavas ir vietas mākslīgai ūdensdzīvnieku pavairošanai, inkubēšanai un audzēšanai to dzīves sākumstadijā. Statistikas nolūkos ar inkubatoriem saprot tikai vietas apaugļotu ikru ražošanai. Uzskata, ka ūdensdzīvniekus turpmākajās agrīnajās dzīves stadijās ražo zivju mazuļu audzētavās. Ja inkubatori un zivju mazuļu audzētavas ir cieši saistītas, statistika attiecas tikai uz pēdējo saražoto mazuļu stadiju (COM(2006) 864, 2007. gada 19. jūlijs).

(46) Iežogojumi un norobežojumi ir ūdens teritorijas, kas norobežotas ar linuma, tīkla un citām barjerām, kas nodrošina brīvu ūdens apmaiņu, un atšķiras ar to, ka nožogojums stiepjas no gultnes substrāta līdz ūdens virsmai; iežogojumi un norobežojumi parasti aptver salīdzinoši lielas ūdens masas (COM(2006) 864, 2007. gada 19. jūlijs).

(47) Recirkulācijas sistēmas ir sistēmas, kurās ūdens tiek atkalizmantots pēc kāda veida apstrādes (piemēram, filtrēšanas).

(48) Sprosti ir atklātas vai slēgtas ierobežotas konstrukcijas, kas veidotas no linuma, tīkla vai cita acaina materiāla, kurš nodrošina brīvu ūdens apmaiņu. Šīs konstrukcijas var būt peldošas, piekārtas vai nostiprinātas pie substrāta, bet tajās joprojām ir iespējama ūdens apmaiņa no apakšas (COM(2006) 864, 2007. gada 19. jūlijs).

(49) Metodes audzēšanai “uz grunts” attiecas uz gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanu plūdmaiņu joslā (tieši uz grunts vai uz paaugstinājuma).

(50) Šī tabula aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 11. tabulu.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 145

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 4. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Paziņojums par to, ka stājas spēkā Trešais papildprotokols, kas pievienots Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai	1
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/905 (2019. gada 13. marts), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2018/2034, ar kuru izveido 2019.–2021. gada izmetumu plānu dažām demersālajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos	2
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/906 (2019. gada 13. marts), ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) 2018/2035, ar ko nosaka detalizētus noteikumus, kā īstenot izkraušanas pienākumu dažās demersālajās zvejniecībās Ziemeļjūrā 2019.–2021. gadā	4
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/907 (2019. gada 14. marts), ar ko ievieš slēpošanas instruktoru kopējo apmācības pārbaudi saskaņā ar 49.b pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu ( 1 )	7
		LĒMUMI
	*	Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2019/908 (2019. gada 29. maijs), ar ko pagarina Eiropas Savienības Tiesiskuma misijas Kosovā (EULEX KOSOVO) misijas vadītāja pilnvaru termiņu (EULEX KOSOVO/1/2019)	19
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/909 (2019. gada 18. februāris), ar kuru izveido obligāto pētniecisko uzskaišu sarakstu un nosaka robežvērtības nolūkā īstenot Savienības daudzgadu programmu par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu un pārvaldību	21
	*	Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2019/910 (2019. gada 13. marts), ar ko izveido Savienības daudzgadu programmu par bioloģisko, vidisko, tehnisko un sociālekonomisko zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu un pārvaldību	27

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju ( OV L 143, 29.5.2019. )	85


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.