|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 144 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
62. gadagājums |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
3.6.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 144/1 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/897
(2019. gada 12. marts),
ar ko Regulu (ES) Nr. 748/2012 groza attiecībā uz riskos balstītas atbilstības pārbaudes iekļaušanu I pielikumā un vides aizsardzības prasību īstenošanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 19. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 77. pantu Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (“Aģentūra”) dalībvalstu vārdā jāveic projektēšanas, ražošanas vai reģistrācijas valsts funkcijas un uzdevumi saistībā ar konstrukcijas sertifikāciju. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 77. panta 1. punkta a) apakšpunktu saistībā ar 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu Aģentūrai jāsaņem un jānovērtē tai iesniegtie pieteikumi un jāizdod attiecīgie sertifikāti. Šajā nolūkā Aģentūrai jāizveido un jāpaziņo pieteikuma iesniedzējam sertifikācijas pamats, piemērojamās vides aizsardzības prasības un piemērotības ekspluatācijai sertifikācijas datu pamats. |
|
(2) |
Saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 748/2012 (2) pieteikuma iesniedzējam jāsaņem Aģentūras izdots sertifikāts pēc tam, kad ir pierādīts, ka sertificējamais produkts atbilst piemērojamai sertifikācijas bāzei, tostarp piemērojamajām lidojumderīguma sertifikācijas specifikācijām un vides aizsardzības prasībām. Minēto sertifikātu pieteikumu iesniedzējiem jāpierāda, ka tie pilnībā atbilst visiem noteiktā sertifikācijas pamata aspektiem. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 83. pantu Aģentūrai pašai vai ar valsts aviācijas iestāžu vai kvalificētu iestāžu starpniecību ir jāveic izmeklēšana, kas nepieciešama tās sertifikācijas uzdevumu veikšanai. Aģentūra izvērtē pieteikumus, bet tai nav jāveic izsmeļoša izmeklēšana visos gadījumos saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 83. pantu. Tādēļ, lai labāk mazinātu drošības riskus selektīvu izmeklēšanu rezultātā un uzlabotu sertifikācijas procesa efektivitāti, pārredzamību un paredzamību, būtu jāparedz noteikti atlases kritēriji, kas ļautu noteikt, kuras atbilstības demonstrācijas Aģentūrai būtu jāpārbauda un cik izsmeļoši. Minēto atlases kritēriju pamatā vajadzētu būt drošības uzraudzības un drošības pārvaldības principiem, kas noteikti Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (Čikāgas konvencijas) 19. pielikumā. |
|
(3) |
Turklāt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012 projektēšanas organizācijas apstiprinājumu turētājiem Aģentūras vietā ir jāpieņem noteikti sertifikācijas lēmumi atbilstoši to apstiprināšanas noteikumiem un saskaņā ar attiecīgajām projektēšanas nodrošināšanas sistēmas procedūrām. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, izmantojot minētās tiesības, un lai samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus ņemot vērā riskus, kas apdraud aviācijas drošību, un vides aizsardzības prasības, projektēšanas organizācijas apstiprinājumu turētājiem arī vajadzētu būt tiesībām sertificēt dažas būtiskas izmaiņas tipa sertifikātos un izdot dažus papildu tipa sertifikātus. Lai ierobežotu riskus, kas apdraud aviācijas drošību, un ņemot vērā vides aizsardzības prasības, šīm jaunajām tiesībām būtu jāattiecas tikai uz tādu būtisku izmaiņu sertifikāciju, kurām ir ierobežots jaunums, un tās būtu jāpiešķir tikai tiem turētājiem, kuri var pareizi izmantot šīs jaunās tiesības. Pēdējais būtu jāpierāda ar apmierinošu sniegumu iepriekšējās līdzīgās būtiskākajās izmaiņās, iesaistot Aģentūru. |
|
(4) |
Skaidrības labad Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikums būtu jāgroza tā, lai minētā pielikuma A iedaļā būtu noteiktas tādas prasības, kas piemērojamas tikai jebkādu tādu sertifikātu pieteikumu iesniedzējiem un turētājiem, kas ir izdoti vai ir izdodami saskaņā ar minēto pielikumu, bet minētā pielikuma B iedaļā būtu noteiktas tikai kompetentajām iestādēm, tostarp Aģentūrai, piemērojamās prasības. |
|
(5) |
Gaisa pārvadātājiem jāveic pārbaudes lidojumi pēc apkopes, lai nodrošinātu atsevišķu gaisa kuģu sistēmu pareizu darbību, kuras nevar pārbaudīt uz zemes. Negadījumi vai nopietni incidenti iepriekš šo lidojumu laikā atklāj, ka daži tehniskās apkopes pārbaudes lidojumi nebūtu jāveic saskaņā ar lidojumderīguma sertifikātu (vai ierobežotu lidojumderīguma sertifikātu), bet būtu vajadzīga lidošanas atļauja. Tāpēc, lidojums ar gaisa kuģi, nolūkā novērst traucējumus vai pārbaudīt vienas vai vairāku sistēmu, daļu vai ierīču darbību pēc apkopes, būtu jāpievieno to lidojumu sarakstam, kuriem nepieciešama lidošanas atļauja. |
|
(6) |
Būtu jālabo dažas nesakritības starp Regulu (ES) Nr. 748/2012 un Regulu (ES) 2018/1139 attiecībā uz tipa sertifikācijas bāzes saturu un tās paziņošanu pieteikumu iesniedzējiem. |
|
(7) |
Regulas (ES) 2018/1139 9. panta 2. punktā noteikts, ka attiecībā uz troksni un emisijām gaisa kuģiem un to dzinējiem, propelleriem, daļām un neuzstādītām ierīcēm jāievēro vides aizsardzības prasības, kas iekļautas Čikāgas konvencijas I sējuma 12. grozījumā, II sējuma 9. grozījumā un 16. pielikuma III sējuma sākotnējā izdevumā, kas piemērojamas ar 2018. gada 1. janvāri. |
|
(8) |
Tāpēc Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikums būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu vides aizsardzības prasības, kas ietvertas Čikāgas konvencijas 16. pielikumā. Turklāt, tā kā Čikāgas konvencijas 16. pielikumā ir paredzēti izņēmumi no vides aizsardzības prasībām attiecībā uz konkrētiem dzinējiem vai lidmašīnām, Regulā (ES) Nr. 748/2012 būtu jāparedz iespēja ražošanas organizācijām iesniegt pieteikumu savai kompetentajai iestādei par atbrīvojumiem no vides prasībām. |
|
(9) |
Turklāt, lai novērstu tehniskās problēmas, kas rodas, piemērojot standartus, ieteicamo praksi un attiecīgos norādījumus gaisa kuģiem un dzinēja sertifikācijai, būtu jāgroza daži Regulas (ES) Nr. 748/2012 noteikumi, lai uzlabotu to skaidrību. |
|
(10) |
Tāpēc Regula (ES) Nr. 748/2012 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(11) |
Ir jāatvēl pietiekami daudz laika visām iesaistītajām pusēm, lai tās pielāgotos grozītajam tiesiskajam regulējumam, kas izveidots šajā regulā noteikto pasākumu rezultātā. |
|
(12) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi balstās uz 07/2016 (3), 01/2017 (4) un 09/2017 (5) atzinumu, ko izdevusi aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
|
1. |
Regulas 1. panta 2. punktam pievieno šādu k) apakšpunktu:
|
|
2. |
Regulas 9. pantam pievieno šādu 4. punktu: “4. Atkāpjoties no 1. punkta, ražošanas organizācija var iesniegt pieteikumu kompetentajai iestādei par atbrīvojumiem no vides prasībām, kas minētas Regulas (ES) 2018/1139 (*1) 9. panta 2. punkta pirmajā daļā. (*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).” " |
|
3. |
Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no [PB ieraksta dienu: 9 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas], izņemot 1. panta 2. un 11. punktu, 13. līdz 14. punktu, 23. līdz 26. punktu, 28. punktu, 30. punktu, pielikuma 40. punkta 21.B.85. punktu un 43. punktu, kurus piemēro no [PB ieraksta spēkā stāšanās dienu].
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 12. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.
(2) Komisijas 2012. gada 3. augusta Regula (ES) Nr. 748/2012, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).
(3) Atzinums 07/2016. Iesaistes līmeņa iemiesojums 21. daļā.
(4) Atzinums 01/2017. Tehniskās apkopes pārbaudes lidojumi.
(5) Atzinums 09/2017. CAEP/10 grozījumu par klimata pārmaiņām, emisijām un troksni īstenošana.
PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļa) groza šādi:
|
1) |
satura rādītāju aizstāj ar šādu: “ Saturs 21.1. Vispārīgā daļa A IEDAĻA – TEHNISKĀS PRASĪBAS A APAKŠIEDAĻA – VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
B APAKŠIEDAĻA – TIPA SERTIFIKĀTI UN IEROBEŽOTIE TIPA SERTIFIKĀTI
(C APAKŠIEDAĻA – NAV PIEMĒROJAMA) D APAKŠIEDAĻA – IZMAIŅAS TIPA SERTIFIKĀTOS UN IEROBEŽOTOS TIPA SERTIFIKĀTOS
E APAKŠIEDAĻA – PAPILDU TIPA SERTIFIKĀTI
F APAKŠIEDAĻA – RAŽOŠANA BEZ RAŽOŠANAS ORGANIZĀCIJAS APSTIPRINĀJUMA
G APAKŠIEDAĻA – RAŽOŠANAS ORGANIZĀCIJAS APSTIPRINĀJUMS
H APAKŠIEDAĻA – LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI UN IEROBEŽOTIE LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI
I APAKŠIEDAĻA – TROKŠŅA LĪMEŅA SERTIFIKĀTI
J APAKŠIEDAĻA – PROJEKTĒŠANAS ORGANIZĀCIJAS APSTIPRINĀJUMS
K APAKŠIEDAĻA – DAĻAS UN IERĪCES
(L APAKŠIEDAĻA – NAV PIEMĒROJAMA) M APAKŠIEDAĻA – REMONTI
(N APAKŠIEDAĻA – NAV PIEMĒROJAMA) O APAKŠIEDAĻA – EIROPAS TEHNISKO STANDARTU PRASĪBU ATĻAUJAS
P APAKŠIEDAĻA – LIDOŠANAS ATĻAUJA
Q APAKŠIEDAĻA – RAŽOJUMU, DAĻU UN IERĪČU IDENTIFIKĀCIJA
B IEDAĻA – PROCEDŪRAS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM A APAKŠIEDAĻA – VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
B APAKŠIEDAĻA – TIPA SERTIFIKĀTI UN IEROBEŽOTIE TIPA SERTIFIKĀTI
(C APAKŠIEDAĻA – NAV PIEMĒROJAMA) D APAKŠIEDAĻA – IZMAIŅAS TIPA SERTIFIKĀTOS UN IEROBEŽOTOS TIPA SERTIFIKĀTOS
E APAKŠIEDAĻA – PAPILDU TIPA SERTIFIKĀTI
F APAKŠIEDAĻA – RAŽOŠANA BEZ RAŽOŠANAS ORGANIZĀCIJAS APSTIPRINĀJUMA
G APAKŠIEDAĻA – RAŽOŠANAS ORGANIZĀCIJAS APSTIPRINĀJUMS
H APAKŠIEDAĻA – LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI UN IEROBEŽOTIE LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI
I APAKŠIEDAĻA – TROKŠŅA LĪMEŅA SERTIFIKĀTI
J APAKŠIEDAĻA – PROJEKTĒŠANAS ORGANIZĀCIJAS APSTIPRINĀJUMS K APAKŠIEDAĻA – DAĻAS UN IERĪCES (L APAKŠIEDAĻA – NAV PIEMĒROJAMA) M APAKŠIEDAĻA – REMONTI
(N APAKŠIEDAĻA – NAV PIEMĒROJAMA) O APAKŠIEDAĻA – EIROPAS TEHNISKO STANDARTU PRASĪBU ATĻAUJAS
P APAKŠIEDAĻA – LIDOŠANAS ATĻAUJA
Q APAKŠIEDAĻA – RAŽOJUMU, DAĻU UN IERĪČU IDENTIFIKĀCIJA Papildinājumi
|
|
2) |
pielikuma 21.A.14. punktu groza šādi:
|
|
3) |
pielikuma 21.A.15. punktu groza šādi:
|
|
4) |
pielikuma 21.A.16.A punktu svītro; |
|
5) |
pielikuma 21.A.16.B punktu svītro; |
|
6) |
pielikuma 21.A.17.A punktu svītro; |
|
7) |
pielikuma 21.A.17.B punktu svītro; |
|
8) |
pielikuma 21.A.18. punktu svītro; |
|
9) |
pielikuma 21.A.20. un 21.A.21. punktu aizstāj ar šādiem: “21.A.20. Atbilstības tipa sertifikācijas bāzei, datu par piemērotību ekspluatācijai sertifikācijas bāzei un vides aizsardzības prasībām pierādīšana
21.A.21. Prasības tipa sertifikāta vai ierobežota tipa sertifikāta izdošanai
|
|
10) |
pielikuma 21.A.23. punktu svītro; |
|
11) |
21.A.31. punkta a) apakšpunkta 4. punktu aizstāj ar šādu:
|
|
12) |
pielikuma 21.A.33. punktu aizstāj ar šādu: “21.A.33. Pārbaudes un testi
|
|
13) |
pielikuma 21.A.41. punktu aizstāj ar šādu: “21.A.41. Tipa sertifikāts Tipa sertifikāts un ierobežotais tipa sertifikāts ietver tipa projektu, ekspluatācijas ierobežojumus, tipa sertifikāta lidojumderīguma un emisiju tehnisko datu lapu, piemērojamo tipa sertifikācijas bāzi un vides aizsardzības prasības, pēc kurām Aģentūra fiksē atbilstību, un jebkurus citus nosacījumus vai ierobežojumus, kuri noteikti ražojumam piemērojamajās sertifikācijas specifikācijās un vides aizsardzības prasībās. Turklāt gan gaisa kuģa tipa sertifikāts, gan ierobežotais tipa sertifikāts ietver sertifikācijas bāzi, kas piemērojama datiem par piemērotību ekspluatācijai, datus par piemērotību ekspluatācijai un tipa sertifikāta trokšņa līmeņa tehnisko datu lapu. Gaisa kuģa tipa sertifikāta un ierobežota tipa sertifikāta datu lapā iekļauj ierakstu par CO2 emisiju atbilstību un dzinēja tipa sertifikāta tehnisko datu lapā iekļauj ierakstu par izplūdes gāzu emisiju atbilstību.”; |
|
14) |
pielikuma 21.A.91. punktu aizstāj ar šādu: “21.A.91. Tipa sertifikāta izmaiņu klasifikācija Tipa sertifikāta izmaiņas klasificē kā sīkas un lielākas. “Nebūtiskas izmaiņas” būtiski neietekmē masu, līdzsvaru, konstrukcijas stiprību, uzticamību, ekspluatācijas īpašības, datus par piemērotību ekspluatācijai vai citus parametrus, kas ietekmē ražojuma lidojumderīgumu vai tā ekoloģiskos raksturlielumus. Neierobežojot 21.A.19. punktu, visas pārējās izmaiņas šajā apakšiedaļā ir “lielākas izmaiņas”. Lielākas un sīkas izmaiņas apstiprina saskaņā ar attiecīgi 21.A.95. vai 21.A.97. punktu un atbilstoši identificē.”; |
|
15) |
pielikuma 21.A.93. punktu aizstāj ar šādu: “21.A.93. Pieteikums
|
|
16) |
pielikuma 21.A.95., 21.A.97. un 21.A.101. punktu aizstāj ar šādiem: “21.A.95. Prasības sīkas izmaiņas apstiprināšanai
21.A.97. Prasības lielākas izmaiņas apstiprināšanai
21.A.101. Tipa sertifikācijas bāze, datu par piemērotību ekspluatācijai sertifikācijas bāze un vides aizsardzības prasības tipa sertifikāta lielākai izmaiņai
|
|
17) |
pielikuma 21.A.103. punktu svītro; |
|
18) |
pielikuma 21.A.111. un 21.A.112.A punktu aizstāj ar šādiem: “21.A.111. Darbības joma Šī apakšiedaļa nosaka procedūru lielāku tipa sertifikāta izmaiņu apstiprināšanai saskaņā ar papildu tipa sertifikāta procedūrām un nosaka minēto sertifikātu pieteikuma iesniedzēju un turētāju tiesības un pienākumus. Šajā apakšiedaļā atsauces uz tipa sertifikātiem attiecas gan uz tipa sertifikātiem, gan uz ierobežotiem tipa sertifikātiem. 21.A.112.A Atbilstība Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir pierādījusi vai pierāda savas iespējas saskaņā ar 21.A.112.B punktu, drīkst iesniegt papildu tipa sertifikāta pieteikumu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā apakšiedaļā.”; |
|
19) |
pielikuma 21.A.112.B punktu groza šādi:
|
|
20) |
pielikuma 21.A.113. punktu groza šādi:
|
|
21) |
pielikuma 21.A.114. punktu svītro; |
|
22) |
pielikuma 21.A.115. punktu aizstāj ar šādu: “21.A.115. Prasības lielāku izmaiņu apstiprināšanai papildu tipa sertifikāta veidā
|
|
23) |
pielikuma 21.A.130. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
|
24) |
21.A.145. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
|
25) |
pielikuma 21.A.147. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
|
26) |
pielikuma 21.A.174. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
|
27) |
pielikuma 21.A.231. punktu aizstāj ar šādu: “21.A.231. Darbības joma Šī apakšiedaļa nosaka procedūru projektēšanas organizāciju apstiprināšanai un ietver noteikumus, kas attiecas uz šādu apstiprinājumu pieteikuma iesniedzēju un turētāju tiesībām un pienākumiem. Šajā apakšiedaļā atsauces uz tipa sertifikātiem attiecas gan uz tipa sertifikātiem, gan uz ierobežotiem tipa sertifikātiem.”; |
|
28) |
pielikuma 21.A.251. punktu aizstāj ar šādu: “21.A.251. Apstiprinājuma noteikumi Apstiprinājuma noteikumi identificē projektēšanas darbu veidus, ražojumu, daļu un ierīču kategorijas, attiecībā uz ko projektēšanas organizācija ir projektēšanas organizācijas apstiprinājuma turētāja, un funkcijas un pienākumus, kuru izpildei organizācija ir saņēmusi apstiprinājumu, attiecībā uz ražojumu lidojumderīgumu, piemērotību ekspluatācijai un ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Attiecībā uz projektēšanas organizācijas apstiprinājumiem, kas attiecas uz tipa sertifikācijas vai Eiropas Tehnisko standartu (ETSO) palīgiekārtu (APU) atļauju, apstiprinājuma noteikumos papildus iekļauj ražojumu vai APU sarakstu. Minētos noteikumus izdod kā daļu no projektēšanas organizācijas apstiprinājuma.”; |
|
29) |
pielikuma 21.A.258. punktu groza šādi:
|
|
30) |
pielikuma 21.A.263. punktu aizstāj ar šādu: “21.A.263. Prerogatīvas
|
|
31) |
pielikuma 21.A.265. punktu aizstāj ar šādu: “21.A.265. Turētāja pienākumi Projektēšanas organizācijas apstiprinājuma turētājs atbilstoši organizācijas apstiprinājuma noteikumiem, ko paredzējusi Aģentūra:
|
|
32) |
pielikuma 21.A.431.A punktu groza šādi:
|
|
33) |
pielikuma 21.A.432.B punktu groza šādi:
|
|
34) |
pielikumā iekļauj šādu 21.A.432.C punktu: “21.A.432.C Remonta projekta apstiprinājuma pieteikums
|
|
35) |
pielikuma 21.A.433. un 21.A.435. punktu aizstāj ar šādiem: “21.A.433. Remonta projektu apstiprināšanas prasības
21.A.435. Remonta projektu klasifikācijas un apstiprināšana
|
|
36) |
pielikuma 21.A.437. punktu svītro; |
|
37) |
pielikuma 21.A.604., 21.A.605. un 21.A.606. punktu aizstāj ar šādiem: “21.A.604. ETSO atļauja palīgdzinējam (APU) Attiecībā uz ETSO atļauju APU:
21.A.605. Datu prasības
21.A.606. Prasības ETSO atļaujas izdošanai Lai saņemtu ETSO atļauju, pieteikuma iesniedzējs:
|
|
38) |
pielikuma 21.A.701. punktam pievieno šādu 16. punktu:
|
|
39) |
pielikuma 21.B.5. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
|
40) |
pielikuma B iedaļas B apakšiedaļu aizstāj ar šādu: “B APAKŠIEDAĻA – TIPA SERTIFIKĀTI UN IEROBEŽOTIE TIPA SERTIFIKĀTI 21.B.70. Sertifikācijas specifikācijas Aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 3. punktu izsniedz sertifikācijas specifikācijas un citas detalizētas specifikācijas, tostarp sertifikācijas specifikācijas lidojumderīgumam, datiem par piemērotību ekspluatācijai un vides aizsardzībai, ar ko kompetentās iestādes, organizācijas un personāls var pierādīt ražojumu, daļu un ierīču atbilstību attiecīgajām minētās regulas II, IV un V pielikumā noteiktajām pamatprasībām, kā arī minētās regulas 9. panta 2. punktā un III pielikumā izklāstītajām vides aizsardzības pamatprasībām. Šīs specifikācijas ir pietiekami sīki izstrādātas un konkrētas, lai pieteikuma iesniedzējiem norādītu, kādi ir sertifikātu izdošanas, grozīšanas vai papildināšanas nosacījumi. 21.B.75. Īpaši nosacījumi
21.B.80. Tipa sertifikācijas bāze tipa sertifikātam vai ierobežotam tipa sertifikātam Aģentūra nosaka tipa sertifikācijas bāzi un paziņo to tipa sertifikāta vai ierobežota tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējam. Tipa sertifikācijas bāze sastāv no:
21.B.82. Datu par piemērotību ekspluatācijai sertifikācijas bāze gaisa kuģa tipa sertifikātam vai ierobežotam tipa sertifikātam Aģentūra nosaka piemērotības ekspluatācijai sertifikācijas bāzi un paziņo to gaisa kuģa tipa sertifikāta vai ierobežota tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējam. Piemērotības ekspluatācijai sertifikācijas bāze sastāv no:
21.B.85. Piemērojamu vides aizsardzības prasību un sertifikācijas specifikāciju noteikšana tipa sertifikātam vai ierobežotam tipa sertifikātam
21.B.100. Iesaistes pakāpe
21.B.103. Tipa sertifikāta vai ierobežota tipa sertifikāta izdošana
|
|
41) |
pielikuma B iedaļas D apakšiedaļu aizstāj ar šādu: “21.B.105. Tipa sertifikācijas bāze, vides aizsardzības prasības un datu par piemērotību ekspluatācijai sertifikācijas bāze tipa sertifikāta lielākai izmaiņai Aģentūra nosaka piemērojamo tipa sertifikācijas bāzi, vides aizsardzības prasības un tādu izmaiņu gadījumā, kas ietekmē datus par piemērotību ekspluatācijai, – datu par piemērotību ekspluatācijai sertifikācijas bāzi, kas noteikta saskaņā ar 21.A.101. punktu, un paziņo par to tipa sertifikāta lielākas izmaiņas pieteikuma iesniedzējam. 21.B.107. Tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājuma izdošana
|
|
42) |
pielikuma B iedaļas E apakšiedaļu aizstāj ar šādu: “Šajā apakšiedaļā atsauces uz tipa sertifikātiem attiecas gan uz tipa sertifikātiem, gan ierobežotiem tipa sertifikātiem. 21.B.109. Tipa sertifikācijas bāze, vides aizsardzības prasības un datu par piemērotību ekspluatācijai sertifikācijas bāze papildu tipa sertifikātam Aģentūra nosaka piemērojamo tipa sertifikācijas bāzi, vides aizsardzības prasības un tādu izmaiņu gadījumā, kas ietekmē datus par piemērotību ekspluatācijai, – datu par piemērotību ekspluatācijai sertifikācijas bāzi, kas noteikta saskaņā ar 21.A.101. punktu, un paziņo par to papildu tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējam. 21.B.111. Papildu tipa sertifikāta izdošana
|
|
43) |
pielikuma 21.B.326. punktu aizstāj ar šādu: “21.B.326. Lidojumderīguma sertifikāts Reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde izdod lidojumderīguma sertifikātu:
|
|
44) |
pielikuma B iedaļas M apakšiedaļu aizstāj ar šādu: “21.B.450. Tipa sertifikācijas bāze un vides aizsardzības prasības remonta projekta apstiprinājumam Aģentūra nosaka un paziņo remonta projekta pieteikuma iesniedzējam visus tipa sertifikācijas bāzes grozījumus, kas ar atsauci iekļauti attiecīgi tipa sertifikātā, papildu tipa sertifikātā vai APU ETSO atļaujā un ko Aģentūra uzskata par nepieciešamiem, lai uzturētu tādu drošības līmeni, kurš ir līdzvērtīgs iepriekš izveidotajam, un paziņo to remonta projekta pieteikuma iesniedzējam. 21.B.453. Remonta projekta apstiprinājuma izdošana
|
|
45) |
pielikuma B iedaļas O apakšiedaļu aizstāj ar šādu: “21.B.480. ETSO atļaujas izdošana Aģentūra izdod ETSO atļauju, ja:
|
|
3.6.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 144/29 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/898
(2019. gada 29. maijs)
par atļauju eigenola preparātu izmantot par barības piedevu gaļas cāļiem (atļaujas turētājs – Lidervet SL)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju izmantot eigenolu. Šim pieteikumam pievienotas minētās regulas 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti. |
|
(3) |
Minētais pieteikums attiecas uz atļauju eigenola preparātu izmantot par barības piedevu gaļas cāļiem un tā klasificēšanu piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”. |
|
(4) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2015. gada 21. oktobra atzinumā (2) un 2017. gada 4. jūlija atzinumā (3) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem eigenols neatstāj nelabvēlīgu ietekmi ne uz dzīvnieku vai cilvēka veselību, ne vidi. Iestāde secinājusi, ka gaļas cāļu gadījumā piedeva efektīvi uzlabo augšanas rādītājus. Iestāde neuzskata, ka būtu vajadzība noteikt īpašas prasības attiecībā uz uzraudzību pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī verificējusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi. |
|
(5) |
Eigenola preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc eigenolu būtu jāatļauj lietot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā. |
|
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pielikumā norādīto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “citas zootehniskās piedevas”, ir atļauts lietot par dzīvnieku barības piedevu, ievērojot pielikumā izklāstītos nosacījumus.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 29. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.
(2) EFSA Journal 2015; 13(11):4273.
(3) EFSA Journal 2017; 15(7):4931.
PIELIKUMS
|
Piedevas identifikācijas numurs |
Atļaujas turētāja nosaukums |
Piedeva |
Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode |
Dzīvnieku suga vai kategorija |
Maksimālais vecums |
Minimālais saturs |
Maksimālais saturs |
Citi noteikumi |
Atļaujas beigu termiņš |
||||||||||||||||
|
mg piedevas uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 % |
|||||||||||||||||||||||||
|
Kategorija: zootehniskās piedevas. Funkcionālā grupa: citas zootehniskās piedevas (zootehnisko parametru uzlabošana) |
|||||||||||||||||||||||||
|
4d18 |
Lidervet SL |
Eigenola preparāts |
Piedevas sastāvs Preparāts ar šādu sastāvu:
Granulēts Aktīvās vielas raksturojums Eigenols (2-metoksi-4-(2-propenil)fenols, 4-alil-2-metoksifenols, 4-alilgvajakols) (99,5 %); CAS Nr. 97-53-0 C10H12O2 Analītiskā metode (1) Eigenola kvantitatīvā noteikšana barības piedevā un barībā:
|
Gaļas cāļi |
— |
100 |
100 |
|
2029. gada 23. jūnijs |
||||||||||||||||
(1) Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.
|
3.6.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 144/32 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/899
(2019. gada 29. maijs),
ar ko atjauno atļauju izmantot Saccharomyces cerevisiae CNCM I-4407 par barības piedevu nobarojamiem jēriem, piena kazām, piena aitām, slaucamiem bifeļiem, zirgiem un gaļas cūkām un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1447/2006, (EK) Nr. 188/2007, (EK) Nr. 232/2009, (EK) Nr. 186/2007 un (EK) Nr. 209/2008 (atļaujas turētājs – S.I. Lesaffre)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas un atjaunošanas pamatojums un kārtība. |
|
(2) |
Atļauja desmit gadus lietot preparātu Saccharomyces cerevisiae NCYC Sc 47 par barības piedevu nobarojamiem jēriem tika piešķirta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1447/2006 (2), zirgiem – ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2007 (3), piena kazām un piena aitām – ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 188/2007 (4), gaļas cūkām – ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 209/2008 (5) un slaucamiem bifeļiem – ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 232/2009 (6). |
|
(3) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 14. pantu šo atļauju turētājs iesniedza pieteikumus, lai atjaunotu atļauju Saccharomyces cerevisiae CNCM I-4407 (iepriekš – NCYC Sc 47) izmantot par barības piedevu nobarojamiem jēriem, piena kazām, piena aitām, slaucamiem bifeļiem, gaļas cūkām un zirgiem, ar prasību šo piedevu klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”. Minētajiem pieteikumiem bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 14. panta 2. punktā prasītās ziņas un dokumenti. |
|
(4) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2018. gada 13. jūnija atzinumā (7) secināja, ka pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis datus, kas apliecina, ka piedeva atbilst atļaujas piešķiršanas nosacījumiem. |
|
(5) |
Saccharomyces cerevisiae CNCM I-4407 novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tātad minētās piedevas atļauja būtu jāatjauno, kā norādīts šīs regulas pielikumā. |
|
(6) |
No tā, ka – ar šīs regulas pielikumā noteiktajiem nosacījumiem –atļauja izmantot Saccharomyces cerevisiae CNCM I-4407 par dzīvnieku barības piedevu ir atjaunota, izriet, ka Regulas (EK) Nr. 1447/2006, (EK) Nr. 186/2007, (EK) Nr. 188/2007, (EK) Nr. 209/2008 un (EK) Nr. 232/2009 būtu jāatceļ. |
|
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Atļauja attiecībā uz pielikumā aprakstīto piedevu, kas iekļauta piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “zarnu floras stabilizatori”, ja to izmanto nobarojamiem jēriem, piena kazām, piena aitām, slaucamiem bifeļiem un gaļas cūkām, un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”, ja to lieto zirgiem, tiek atjaunota, ievērojot minētajā pielikumā izklāstītos nosacījumus.
2. pants
Saccharomyces cerevisiae NCYC Sc47 kā barības piedevu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šīs regulas pielikumā un Regulās (EK) Nr. 1447/2006, (EK) Nr. 186/2007, (EK) Nr. 188/2007, (EK) Nr. 209/2008, (EK) Nr. 232/2009, un to saturošus premiksus un barības maisījumus, kas etiķetēti saskaņā ar minētajām regulām pirms šīs regulas stāšanās spēkā, var turpināt laist tirgū, kamēr beidzas esošie krājumi.
3. pants
Regulas (EK) Nr. 1447/2006, (EK) Nr. 186/2007, (EK) Nr. 188/2007, (EK) Nr. 209/2008 un (EK) Nr. 232/2009 tiek atceltas.
4. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 29. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.
(2) Komisijas 2006. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1447/2006 par atļauju preparāta Saccharomyces cerevisiae (Biosaf SC 47) kā barības piedevas jaunam lietojumam (OV L 271, 30.9.2006., 28. lpp.).
(3) Komisijas 2007. gada 21. februāra Regula (EK) Nr. 186/2007 par atļauju preparāta Saccharomyces cerevisiae (Biosaf SC 47) kā barības piedevas jaunam lietojumam (OV L 63, 1.3.2007., 6. lpp.).
(4) Komisijas 2007. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 188/2007 par atļauju preparāta Saccharomyces cerevisiae (Biosaf SC 47) kā barības piedevas jaunam lietojumam (OV L 57, 24.2.2007., 3. lpp.).
(5) Komisijas 2008. gada 6. marta Regula (EK) Nr. 209/2008 par atļauju preparāta Saccharomyces cerevisiae (Biosaf SC 47) kā barības piedevas jaunam lietojumam (OV L 63, 7.3.2008., 3. lpp.).
(6) Komisijas 2009. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 232/2009, kas attiecas uz atļauju jaunā veidā izmantot Saccharomyces cerevisiae NCYC Sc47 kā slaucamu bifeļu barības piedevu (atļaujas turētājs Société Industrielle Lesaffre) (OV L 74, 20.3.2009., 14. lpp.).
(7) EFSA Journal 2018; 16(7):5339.
PIELIKUMS
|
Piedevas identifikācijas numurs |
Atļaujas turētāja nosaukums |
Piedeva |
Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode |
Dzīvnieku suga vai kategorija |
Maksimālais vecums |
Minimālais saturs |
Maksimālais saturs |
Citi noteikumi |
Atļaujas derīguma termiņš |
||||||||||
|
KVV uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 % |
|||||||||||||||||||
|
Kategorija: zootehniskās piedevas. Funkcionālā grupa: zarnu floras stabilizatori |
|||||||||||||||||||
|
4b1702 |
S.I. Lesaffre |
Saccharomyces cerevisiae CNCM I-4407 |
Piedevas sastāvs Saccharomyces cerevisiae CNCM I-4407 preparāts ar minimālo koncentrāciju 5 × 109 KVV/g. Cietā veidā Aktīvās vielas raksturojums Dzīvotspējīgas žāvētas Saccharomyces cerevisiae CNCM I-4407 šūnas Analītiskā metode (1) Skaitīšana: Petri trauciņa un iejaukuma metode, izmantojot rauga ekstrakta – dekstrozes – hloramfenikola agaru (EN 15789:2009). Identificēšana: polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) metode CEN/TS 15790:2008. |
Nobarojami jēri |
— |
1,4 × 109 |
— |
|
2029. gada 23. jūnijs |
||||||||||
|
Piena kazas un piena aitas |
7 × 108 |
||||||||||||||||||
|
Gaļas cūkas |
1,25 × 109 |
||||||||||||||||||
|
Slaucami bifeļi |
5 × 108 |
||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Piedevas identifikācijas numurs |
Atļaujas turētāja nosaukums |
Piedeva |
Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode |
Dzīvnieku suga vai kategorija |
Maksimālais vecums |
Minimālais saturs |
Maksimālais saturs |
Citi noteikumi |
Atļaujas derīguma termiņš |
||||||||
|
KVV uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 % |
|||||||||||||||||
|
Kategorija: zootehniskās piedevas. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji |
|||||||||||||||||
|
4b1702 |
S.I. Lesaffre |
Saccharomyces cerevisiae CNCM I-4407 |
Piedevas sastāvs Saccharomyces cerevisiae CNCM I-4407 preparāts ar minimālo koncentrāciju 5 × 109 KVV/g Cietā veidā Aktīvās vielas raksturojums Dzīvotspējīgas žāvētas Saccharomyces cerevisiae CNCM I-4407 šūnas Analītiskā metode (2) Skaitīšana: Petri trauciņa un iejaukuma metode, izmantojot rauga ekstrakta – dekstrozes – hloramfenikola agaru (EN 15789:2009). Identificēšana: polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) metode CEN/TS 15790:2008. |
Zirgi |
— |
8 × 108 |
— |
|
2029. gada 23. jūnijs |
||||||||
(1) Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama Eiropas Savienības barības piedevu references laboratorijas tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.
(2) Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama Eiropas Savienības barības piedevu references laboratorijas tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.
|
3.6.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 144/36 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/900
(2019. gada 29. maijs)
par atļauju izmantot 8-merkapto-p-mentān-3-onu un p-ment-1-ēn-8-tiolu par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā ir jāsaņem atļauja, un tajā paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Tās 10. pantā noteikts, ka piedevas, kuru izmantošana atļauta saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2), ir jāizvērtē atkārtoti. |
|
(2) |
Saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK 8-merkapto-p-mentān-3-onu un p-ment-1-ēn-8-tiolu atļāva bez termiņa ierobežojuma izmantot par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem. Pēc tam šīs piedevas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu kā esošus lopbarības līdzekļus iekļāva Lopbarības piedevu reģistrā. |
|
(3) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu un saistībā ar tās 7. pantu tika iesniegts pieteikums 8-merkapto-p-mentān-3-onu un p-ment-1-ēn-8-tiolu atkārtoti izvērtēt par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem. Pieteikuma iesniedzējs lūdza šīs piedevas klasificēt piedevu kategorijā “organoleptiskās piedevas”. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti. |
|
(4) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2018. gada 27. novembra atzinumā (3) secināja, ka, ievērojot ierosinātos lietošanas nosacījumus, 8-merkapto-p-mentān-3-ona un p-ment-1-ēn-8-tiola izmantošana barībā kaitīgi neietekmē ne dzīvnieku veselību, ne patērētāju drošību, ne vidi. Tā arī secināja, ka abi šie savienojumi kairina elpceļus, un nav iespējams izdarīt secinājumus par ādas jutīguma potenciālu. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāveic atbilstoši aizsargpasākumi, lai nepieļautu, ka minētie savienojumi kaitīgi ietekmē cilvēku, jo īpaši piedevas lietotāju, veselību. Iestāde arī secināja, ka abas šīs vielas tiek lietotas pārtikā, un barībā tās būtībā darbojas tāpat kā pārtikā, tāpēc papildu pierādījumi par to iedarbīgumu barībā nav nepieciešami. |
|
(5) |
Lai panāktu labāku kontroli, būtu jānosaka ierobežojumi un nosacījumi. 8-merkapto-p-mentān-3-ona un p-ment-1-ēn-8-tiola ieteicamais saturs būtu jānorāda uz piedevas etiķetes. Ja šāds saturs tiek pārsniegts, šāda informācija būtu konkrēti jānorāda uz premiksu etiķetes un barības maisījumu un barības sastāvdaļu marķējumā. |
|
(6) |
Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevu laišanas tirgū. Turklāt tā verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošo barības piedevu analīzes metodi. |
|
(7) |
Attiecīgo vielu novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minētās vielas būtu jāatļauj izmantot, kā norādīts šīs regulas pielikumā. |
|
(8) |
Nekaitīguma apsvērumi neliek attiecīgo vielu atļaujas nosacījumu grozījumus piemērot nekavējoties, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei. |
|
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Atļaujas piešķiršana
Pielikumā specificētās vielas, kuras klasificētas piedevu kategorijā “organoleptiskās piedevas”, funkcionālajā grupā “aromatizējošas sastāvdaļas”, ir atļauts izmantot par dzīvnieku barības piedevām, ievērojot minētajā pielikumā izklāstītos nosacījumus.
2. pants
Pārejas pasākumi
1. Tādas pielikumā specificētās vielas un tās saturošos premiksus, kas ražoti un marķēti pirms 2019. gada 23. decembra saskaņā ar noteikumiem, kuri bija piemērojami pirms 2019. gada 23. jūnija, arī turpmāk drīkst laist tirgū un izmantot, līdz beidzas esošie krājumi.
2. Tādus pielikumā specificētās vielas saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, kuras paredzētas produktīviem dzīvniekiem un ir ražotas un marķētas pirms 2020. gada 23. jūnija saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2019. gada 23. jūnija, arī turpmāk drīkst laist tirgū un izmantot, līdz beidzas esošie krājumi.
3. Tādus pielikumā specificētās vielas saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, kuras paredzētas neproduktīviem dzīvniekiem un ir ražotas un marķētas pirms 2021. gada 23. jūnija saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2019. gada 23. jūnija, arī turpmāk drīkst laist tirgū un izmantot, līdz beidzas esošie krājumi.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 29. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.
(2) Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīva 70/524/EEK par barības piedevām (OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.).
(3) EFSA Journal 2019; 17(1):5530.
PIELIKUMS
|
Piedevas identifikācijas numurs |
Atļaujas turētāja nosaukums |
Piedeva |
Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode |
Dzīvnieku suga vai kategorija |
Maksimālais vecums |
Minimālais saturs |
Maksimālais saturs |
Citi noteikumi |
Atļaujas termiņa beigas |
||||||||||
|
mg aktīvās vielas uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 % |
|||||||||||||||||||
|
Kategorija “organoleptiskās piedevas”. Funkcionālā grupa “aromatizējošas sastāvdaļas” |
|||||||||||||||||||
|
2b12038 |
— |
8-merkapto-p-mentān-3-ons |
Piedevas sastāvs 8-merkapto-p-mentān-3-ons Aktīvās vielas raksturojums 8-merkapto-p-mentān-3-ons Iegūts ķīmiskā sintēzē Tīrība: vismaz 97 % Ķīmiskā formula: C10H18OS CAS Nr.: 38462-22-5 FLAVIS 12.038 Analīzes metode (1) Lai noteiktu 8-merkapto-p-mentān-3-onu barības piedevā un barību aromatizējošos premiksos, izmanto gāzhromatogrāfiju/masspektrometriju ar aizturlaika fiksēšanu (GC-MS-RTL). |
Visu sugu dzīvnieki |
— |
— |
— |
|
2029. gada 23. jūnijs |
||||||||||
|
2b12085 |
— |
p-ment-1-ēn-8-tiols |
Piedevas sastāvs p-ment-1-ēn-8-tiols Aktīvās vielas raksturojums p-ment-1-ēn-8-tiols Iegūts ķīmiskā sintēzē Tīrība: vismaz 98 % Ķīmiskā formula: C10H18OS CAS Nr.: 71159-90-5 FLAVIS 12.085 Analīzes metode (1) Lai noteiktu p-ment-1-ēn-8-tiolu barības piedevā un barību aromatizējošos premiksos, izmanto gāzhromatogrāfiju/masspektrometriju ar aizturlaika fiksēšanu (GC-MS-RTL). |
Visu sugu dzīvnieki |
— |
— |
— |
|
2029. gada 23. jūnijs |
||||||||||
(1) Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.
|
3.6.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 144/41 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/901
(2019. gada 29. maijs)
par atļauju no Ashbya gossypii (DSM 23096) iegūtu riboflavīnu, no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūtu riboflavīnu un no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūtu riboflavīna 5′-fosfāta nātrija sāli (B2 vitamīna avoti) izmantot par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pantā paredzēts, ka piedevas, kuru lietošana atļauta saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2), jāizvērtē atkārtoti. |
|
(2) |
Saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK no Ashbya gossypii (DSM 23096) iegūtu riboflavīnu, no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūtu riboflavīnu un no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūtu riboflavīna 5′-fosfāta nātrija sāli kā B2 vitamīna avotus atļāva bez termiņa ierobežojuma izmantot par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem. Pēc tam šīs piedevas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu kā esošus barības līdzekļus iekļāva Lopbarības piedevu reģistrā. |
|
(3) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar tās 7. pantu tika iesniegti divi pieteikumi atkārtoti izvērtēt no Ashbya gossypii (DSM 23096) iegūtu riboflavīnu, no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūtu riboflavīnu un no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūtu riboflavīna 5′-fosfāta nātrija sāli attiecībā uz visu sugu dzīvniekiem, pieprasot šīs piedevas klasificēt piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”. Viens pieteikums attiecas uz riboflavīnu, kas iegūts no Ashbya gossypii (DSM 23096), un otrs pieteikums attiecas uz riboflavīnu un riboflavīna 5′-fosfāta estera mononātrija sāli, kuri iegūti no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984). Pieteikumiem bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti. |
|
(4) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu vienā no diviem pieteikumiem tika lūgta arī atļauja no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūtu riboflavīnu un no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūtu riboflavīna 5′-fosfāta nātrija sāli izmantot par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem lietošanai dzirdināmajā ūdenī. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti attiecībā uz lietojumu dzirdināmajā ūdenī. |
|
(5) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2015. gada 3. decembra (3) un 2018. gada 13. jūnija (4) atzinumā secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem no Ashbya gossypii (DSM 23096) iegūtam riboflavīnam, no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūtam riboflavīnam un no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūtam riboflavīna 5′-fosfāta nātrija sālim nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, patērētāju drošību vai vidi. Turklāt tā secināja, ka piedevas, kas satur no Ashbya gossypii (DSM 23096) iegūtu riboflavīnu, no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūtu riboflavīnu un no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūtu riboflavīna 5′-fosfāta nātrija sāli, nav kairinošas ādai un acīm. Datu trūkuma dēļ Iestāde nevar izdarīt secinājumu par ādas sensibilizāciju. Riboflavīns ir atzīts par fotosensibilizatoru, kas var izraisīt ādas un acu fotoalerģiskas reakcijas. Darbinieki, rīkojoties ar riboflavīnu un riboflavīna 5′-fosfāta nātrija sāli, var tikt eksponēti ieelpojamiem putekļiem; tā kā nav datu par inhalatīvo toksiskumu, Iestāde nevar izdarīt secinājumus par iespējamu risku, ko varētu radīt vielas ieelpošana. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāveic atbilstoši aizsargpasākumi, lai nepieļautu ietekmi uz cilvēka veselību, jo īpaši piedevas lietotāju veselību. Iestāde arī secināja, ka no Ashbya gossypii (DSM 23096) iegūts riboflavīns, no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūts riboflavīns un no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūts riboflavīna 5′-fosfāta nātrija sāls ir lietderīgi B2 vitamīna avoti dzīvnieku uztura vajadzībām. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevu laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegtos ziņojumus par barībā un attiecīgā gadījumā ūdenī esošo barības piedevu analīzes metodi. |
|
(6) |
No Ashbya gossypii (DSM 23096) iegūta riboflavīna, no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūta riboflavīna un no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūta riboflavīna 5′-fosfāta nātrija sāls izvērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti izmantošanai barībā un no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūta riboflavīna un no Bacillus subtilis (DSM 17339 un/vai DSM 23984) iegūta riboflavīna 5′-fosfāta nātrija sāls gadījumā – arī lietošanai dzirdināmajā ūdenī. Tādēļ šīs piedevas būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam. |
|
(7) |
Nekaitīguma apsvērumi neliek attiecīgo vielu atļaujas nosacījumu grozījumus piemērot nekavējoties, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei. |
|
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Atļauja
Pielikumā specificētās vielas, kas klasificētas piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību”, ir atļauts izmantot par dzīvnieku barības piedevām, ievērojot minētajā pielikumā izklāstītos nosacījumus.
2. pants
Pārejas pasākumi
1. Tādas pielikumā specificētās vielas un tās saturošos premiksus, kas ražoti un marķēti pirms 2019. gada 23. jūnija saskaņā ar noteikumiem, kuri bija piemērojami pirms 2019. gada 23. jūnija, drīkst turpināt laist tirgū un izmantot līdz 2019. gada 23. decembrim.
2. Tādus pielikumā specificētās vielas saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, kuras paredzētas produktīviem dzīvniekiem un ražotas un marķētas pirms 2020. gada 23. jūnija saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2019. gada 23. jūnija, drīkst turpināt laist tirgū un izmantot, līdz beidzas esošie krājumi.
3. Tādus pielikumā specificētās vielas saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, kuras paredzētas neproduktīviem dzīvniekiem un ražotas un marķētas pirms 2021. gada 23. jūnija saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2019. gada 23. jūnija, drīkst turpināt laist tirgū un izmantot, līdz beidzas esošie krājumi.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 29. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.
(2) Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīva 70/524/EEK par barības piedevām (OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.).
(3) EFSA Journal 2016; 14(1):4349.
(4) EFSA Journal 2018; 16(7):5337.
PIELIKUMS
|
Piedevas identifikācijas numurs |
Atļaujas turētāja nosaukums |
Piedeva |
Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode |
Dzīvnieku suga vai kategorija |
Maksimālais vecums |
Minimālais saturs |
Maksimālais saturs |
Citi noteikumi |
Atļaujas derīguma termiņš |
||||||||
|
mg piedevas uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 % |
|||||||||||||||||
|
Kategorija: uzturfizioloģiskās piedevas. Funkcionālā grupa: vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību |
|||||||||||||||||
|
3a825i |
— |
“Riboflavīns” jeb “B2 vitamīns” |
Piedevas sastāvs No Ashbya gossypi DSM 23096 iegūts riboflavīns Aktīvās vielas raksturojums Riboflavīns C17H20N4O6 CAS numurs: 83-88-5 No Ashbya gossypi DSM 23096 iegūts riboflavīns cietā veidā Tīrības kritēriji: vismaz 80 % riboflavīna Analīzes metode (1) Riboflavīna noteikšanai barības piedevā: spektrofotometrija pie 444 nm. Riboflavīna noteikšanai premiksos: augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfija kopā ar UV detektoru, HPLC-UV (VDLUFA Bd.III, 13.9.1). Riboflavīna noteikšanai barībā: augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfija kopā ar fluorescences detektēšanu, HPLC-FL (EN 14152). |
Visu sugu dzīvnieki |
— |
— |
— |
|
2029. gada 23. jūnijs |
||||||||
|
3a825ii |
— |
“Riboflavīns” jeb “B2 vitamīns” |
Piedevas sastāvs Riboflavīns Aktīvās vielas raksturojums Riboflavīns C17H20N4O6 CAS numurs: 83-88-5 No Bacillus subtilis DSM 17339 un/vai DSM 23984 iegūts riboflavīns cietā veidā Tīrības kritēriji: vismaz 96 % Analīzes metode (1) Riboflavīna noteikšanai barības piedevā: spektrofotometrija pie 444 nm (Ph.Eur.6.0, metode 01/2008:0292). Riboflavīna noteikšanai premiksos: augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfija kopā ar UV detektoru, HPLC-UV (VDLUFA Bd.III, 13.9.1). Riboflavīna noteikšanai barībā un ūdenī: augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfija kopā ar fluorescences detektēšanu, HPLC-FL (EN 14152). |
Visu sugu dzīvnieki |
— |
— |
— |
|
2029. gada 23. jūnijs |
||||||||
|
3a 826 |
|
“Riboflavīna 5′-fosfāta mononātrija sāls” jeb “B2 vitamīns” |
Piedevas sastāvs Riboflavīna 5′-fosfāta estera mononātrija sāls Aktīvās vielas raksturojums Riboflavīna 5′-fosfāta mononātrija sāls C17H22N4O9PNa CAS numurs: 130-40-5 Riboflavīna 5′-fosfāta mononātrija sāls cietā veidā iegūts pēc riboflavīna 98 %, kas iegūts no Bacillus subtilis DSM 17339 un/vai DSM 23984, fosforilācijas. Tīrības kritēriji: vismaz 65 % Analīzes metode (1) Riboflavīna 5′-fosfāta mononātrija sāls noteikšanai barības piedevā: spektrofotometrijas metode pie 444 nm (Ph.Eur.6.0, metode 01/2008:0786). Riboflavīna noteikšanai premiksos: augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfija kopā ar UV detektoru, HPLC-UV (VDLUFA Bd.III, 13.9.1). Riboflavīna 5′-fosfāta mononātrija sāls (kā kopējā B2 vitamīna) noteikšanai barībā un ūdenī: augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfija kopā ar fluorescences detektēšanu, HPLC-FL (EN 14152). |
Visu sugu dzīvnieki |
— |
— |
— |
|
2029. gada 23. jūnijs |
||||||||
(1) Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.
LĒMUMI
|
3.6.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 144/47 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/902
(2019. gada 28. maijs)
par pasākumu, ko Zviedrija veikusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/42/EK, lai aizliegtu laist tirgū TWA Equipment S.r.l. ražotu transportlīdzekļu šķērveida pacēlāju (TL530LF modelis)
(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3886)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/42/EK par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (1), un jo īpaši tās 11. panta 3. punkta otro daļu,
tā kā:
|
(1) |
Zviedrija 2017. gada 20. jūlijā informēja Komisiju par pasākumu, ko tā veikusi saskaņā ar Direktīvas 2006/42/EK 11. panta 1. punktu, lai aizliegtu laist tirgū transportlīdzekļu šķērveida pacēlāju (TL530LF modelis), ko ražojis TWA Equipment S.r.l., Via Inn s.n.c. 65015, Montesilvano (PE), Itālija (“ražotājs”) un izplatījis Lidköpings Carpart AB, Plastagan 12C, 53155 Lidköping, Zviedrija (“Carpart”). |
|
(2) |
Zviedrija minēto pasākumu veica, jo uzskatīja, ka minētais transportlīdzekļu šķērveida pacēlājs neatbilst būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 4.1.2.6. punkta c) apakšpunktā. Minētais noteikums paredz, ka mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai krava nevar bīstami slīdēt vai brīvi un negaidīti krist pat daļēja vai pilnīga enerģijas piegādes traucējuma gadījumā vai operatoram pārtraucot mašīnas darbināšanu. Pasākuma pamatojumā Zviedrija norādīja, ka cauruļvada plīsuma drošības vārsts nedarbojas pareizi un ka tas ietekmē slogošanas ierīču drošu darbību un rada nopietnu drošības apdraudējumu. Turklāt Zviedrija apgalvoja, ka daži drošības elementi (spiedienjutīgie vārsti) tiek atspējoti, kad pacēlājs tiek nolaists ar “pilnīgas nolaišanas” pogu, un tā rezultātā platformas var pārvietoties nevienmērīgi. |
|
(3) |
Pēc tam, kad Komisija bija saņēmusi paziņojumu par Zviedrijas veikto aizsardzības pasākumu, tā sāka apspriešanos ar attiecīgajām personām, lai uzzinātu to viedokli. Komisija nosūtīja vēstuli ražotājam 2017. gada 12. augustā, un ražotājs uz to neatbildēja. Pamatojoties uz Zviedrijas iestāžu sniegto informāciju Komisijai, Carpart minēto iekārtu Zviedrijas tirgū vairs nepiegādā. Turklāt Carpart norādīja, ka ir sākta Zviedrijā piegādāto TL530LF modeļa TWA transportlīdzekļu pacēlājos rūpnīcā uzstādīto cauruļvada plīsuma drošības vārstu aizstāšana ar uzlabotiem drošības vārstiem. Zviedrijas iestādes atzinīgi novērtēja Carpart veiktās darbības TL530LF modeļa pacēlāju uzlabošanai. |
|
(4) |
Zviedrijas sniegtie skaidrojumi un Komisijai pieejamā dokumentācija liecina, ka TL530LF modeļa šķērveida pacēlājs neatbilst būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 4.1.2.6. punkta c) apakšpunktā. |
|
(5) |
Zviedrijas veiktais pasākums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka TL530LF modeļa šķērveida pacēlājs nerada nopietnu drošības apdraudējumu, kura pamatā ir cauruļvada plīsuma drošības vārsta darbības traucējumi vai dažu drošības elementu atspējošana. Tikai šāds aizliegums nodrošinās, ka ražojums netiek laists tirgū, līdz attiecīgās būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības tiek izpildītas. |
|
(6) |
Tāpēc Zviedrijas veiktais aizsardzības pasākums ir piemērots, vajadzīgs un proporcionāls, un tas būtu jāuzskata par pamatotu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Zviedrijas veiktais pasākums, ar kuru aizliedz laist tirgū transportlīdzekļu šķērveida pacēlāju (TL530LF modelis), ko ražojis TWA Equipment S.r.l., Via Inn s.n.c. 65015, Montesilvano (PE), Itālija, un izplatījis Lidköpings Carpart AB, Plastagan 12C, 53155 Lidköping, Zviedrija, ir pamatots.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2019. gada 28. maijā
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Elżbieta BIEŃKOWSKA
|
3.6.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 144/49 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/903
(2019. gada 29. maijs),
ar ko nosaka Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus gaisa satiksmes pārvaldības tīklam trešajam pārskata periodam, kurš sākas 2020. gada 1. janvārī un beidzas 2024. gada 31. decembrī
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (1), un jo īpaši tās 11. panta 3. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 549/2004 Komisijai prasīts katram pārskata periodam pieņemt Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus šādās galvenajās darbības jomās: drošība, vide, veiktspēja un izmaksu efektivitāte. Īstenošanas noteikumi, kas attiecas uz minētajiem mērķiem, izklāstīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/317 (2). Jo īpaši Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 9. panta 4. punktā Komisijai prasīts līdz ar Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem pieņemt šādas vērtības: Savienības mēroga “aprēķināto izmaksu bāzes līnijas vērtību”, Savienības mēroga “aprēķināto vienības izmaksu bāzes līnijas vērtību”, brīdinājuma robežvērtības, kuras pārsniedzot, dalībvalstis var pieprasīt, lai tiktu pārskatīti darbības uzlabošanas plānos noteiktie darbības uzlabošanas mērķi, un līdzīgā ekspluatācijas un ekonomikas vidē darbojošos aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju salīdzinājuma grupas. Aprēķinātās izmaksas nosaka, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 550/2004 (3) 15. pantu. |
|
(2) |
Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi trešajam pārskata periodam, kurš ilgst no 2020. līdz 2024. kalendārajam gadam, ieskaitot, Savienības mēroga bāzes līnijas vērtības, brīdinājuma robežvērtības un salīdzinājuma grupas būtu jānosaka pirms 2019. gada 1. jūnija, lai dotu laiku sagatavot darbības uzlabošanas plānus, kas līdz 2019. gada 1. oktobrim būtu jāiesniedz Komisijai novērtēšanai. |
|
(3) |
Komisija 2016. gada 16. decembrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 2. punktu un Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2296 (4) iecēla Eiropas vienotās gaisa telpas Darbības izvērtēšanas iestādi, kas palīdz Komisijai īstenot darbības uzlabošanas sistēmu. |
|
(4) |
Lai vienkāršotu Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķu pieņemšanu trešajam pārskata periodam, Darbības izvērtēšanas iestāde no 2018. gada 20. jūnija līdz 2019. gada 16. janvārim Komisijas vārdā apspriedās ar ieinteresētajām personām. Šī apspriešanās aptvēra visas ieinteresētās personas, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 549/2004 10. panta 3. punktā, tostarp gaisa telpas izmantotājus, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus un profesionāļu pārstāvības struktūras, un tika apspriesti darbības uzlabošanas mērķu indikatīvie diapazoni, kā arī darbības uzlabošanas mērķu un citu vērtību noteikšanas pieeja un metodes. |
|
(5) |
Darbības izvērtēšanas iestāde 2019. gada 22. februārī iesniedza Komisijai galīgo ziņojumu. Minētajā ziņojumā ņemtas vērā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/317 ieviestās izmaiņas, attiecīgie ieinteresēto personu viedokļi un jaunākie statistikas dati un prognozes trešajam pārskata periodam, ko sniedza Eirokontroles Statistikas un prognožu dienests (STATFOR) un Centrālais maršruta maksājumu birojs. Darbības izvērtēšanas iestādes ziņojumā izklāstīti pieņēmumi un loģiskais pamatojums, uz ko balstās ierosinātie mērķi, bāzes līnijas vērtības, brīdinājuma robežvērtības un salīdzinājuma grupas. |
|
(6) |
Šajā lēmumā noteiktajos Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķos ņemta vērā Darbības izvērtēšanas iestādes, tīkla pārvaldnieka, Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) un valstu uzraudzības iestāžu sniegtā informācija. Lai dalītos ar jaunāko informāciju, kas ir būtiska darbības uzlabošanas mērķu noteikšanai, Komisija 2019. gada janvārī un februārī arī organizēja sanāksmes un viedokļu apmaiņu ar dalībvalstīm, valstu uzraudzības iestādēm, tīkla pārvaldnieku un Darbības izvērtēšanas iestādi. Šajās diskusijās dalībvalstis tika aicinātas atjaunināt sākotnējos datus par izmaksām un informāciju par satiksmes prognozēm. Šī informācija ņemta vērā šajā lēmumā noteiktajos darbības uzlabošanas mērķos. |
|
(7) |
Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķu un bāzes līnijas vērtību pamatā ir dati, kuru ģeogrāfiskais tvērums aptver dalībvalstis, Norvēģiju un Šveici, un ir izmantotas maršruta satiksmes prognozes, kas izteiktas kā instrumentālo lidojumu noteikumu (IFR) kustības un kā pakalpojuma vienības, pamatojoties uz Eirokontroles STATFOR2019. gada 18. februāra bāzes prognozi. Šīs maršruta satiksmes prognozes atbilst 10 534 000IFR kustībām un 139 141 000 pakalpojuma vienībām 2019. gadā, 10 824 000IFR kustībām un 143 878 000 pakalpojuma vienībām 2020. gadā, 10 996 000IFR kustībām un 146 980 000 pakalpojuma vienībām 2021. gadā, 11 191 000IFR kustībām un 150 398 000 pakalpojuma vienībām 2022. gadā, 11 355 000IFR kustībām un 153 368 000 pakalpojuma vienībām 2023. gadā un 11 523 000IFR kustībām un 156 359 000 pakalpojuma vienībām 2024. gadā. |
|
(8) |
Nosakot Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus, būtu jāņem vērā ekonomikas, drošības, vides un ekspluatācijas apsvērumi. Ir vajadzīgs līdzsvars, kas nodrošina, ka kaitējums vai kaitējumu apvienojums nepārsniedz gaidāmo labumu. Tāpēc Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķos trešajam pārskata periodam būtu jāņem vērā galveno darbības jomu savstarpējā atkarība vai kompromiss. Proti, darbības uzlabošanas mērķos galvenajās darbības jomās “izmaksu efektivitāte” un “veiktspēja” būtu jāņem vērā attiecība starp papildu veiktspējas nodrošināšanas izmaksām un uzlabojumiem, ko šīs izmaksas varētu dot. Darbības uzlabošanas mērķos galvenajā darbības jomā “vide” būtu jāņem vērā, ka gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) ekspluatācijas pasākumus, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt degvielas patēriņu un tādējādi samazināt emisijas, ne vienmēr ir iespējams īstenot praksē. Tā iemesls ir ekspluatācijas ierobežojumi, kas jo sevišķi saistīti ar drošu distanci starp gaisa kuģiem un pieejamo ATM veiktspēju. Visbeidzot, darbības uzlabošanas mērķos galvenajā darbības jomā “drošība” būtu jāņem vērā, ka droša aeronavigācijas pakalpojumu sniegšana ir primārais mērķis un ka drošība būtu pilnībā jāiestrādā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības plānos. |
|
(9) |
Šajā lēmumā noteiktie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi atspoguļo darbības uzlabošanas vērienu tīklā kopumā. Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 14. un 15. pantu Komisija ņem vērā vietējos apstākļus, kad tā novērtē darbības uzlabošanas plānu projektos iekļauto valsts līmeņa darbības uzlabošanas mērķu vai funkcionālo gaisa telpas bloku (FAB) darbības uzlabošanas mērķu atbilstību šajā lēmumā noteiktajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem. |
|
(10) |
Sadarbībā ar EASA izstrādātie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “drošība” būtu jāizsaka kā drošības pārvaldības efektivitātes minimālais līmenis, kas jāsasniedz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri sertificēti sniegt gaisa satiksmes pakalpojumus. Šajos darbības uzlabošanas mērķos būtu jāņem vērā faktiskā un plānotā darbība otrajā pārskata periodā, un tiem būtu jāsniedzas tālāk par minimālo atbilstību prasībām, kas noteiktas drošības pārvaldības sistēmas elementiem. Turklāt Komisija uzticēja EASA uzdevumu atjaunināt atbilstības nodrošināšanas līdzekļus un norādījumus, ko izmanto, lai uzraudzītu un nodrošinātu Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 I pielikuma 1. iedaļas 1. punktā un 2. iedaļas 1. punktā noteikto drošības rādītāju pareizu īstenošanu. Tā rezultātā regulējums, ko izmanto drošības pārvaldības efektivitātes līmeņa mērīšanai, ir stingrāks nekā otrajā pārskata periodā, un tas atspoguļojas pieejā Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķu noteikšanai galvenajā darbības jomā “drošība” trešajam pārskata periodam. Šajos mērķos būtu jāņem vērā arī tas, kā drošības pārvaldību ietekmē ATM izmaiņas, ko veicinājusi Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a panta 3. punktā minēto SESAR projektu īstenošana, šādā nolūkā pievēršoties tādiem mērķiem kā drošības garantija un drošības riska pārvaldība. |
|
(11) |
Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķos galvenajā darbības jomā “vide”, kurus izsaka kā faktiskās trajektorijas vidējo horizontālā maršruta lidojuma efektivitāti, būtu jāņem vērā otrajā pārskata periodā sasniegtais darbības līmenis, ATM darbību optimizēšanai īstenotie pasākumi un attiecīgā Darbības izvērtēšanas iestādes, tīkla pārvaldnieka un valstu uzraudzības iestāžu sniegtā informācija. |
|
(12) |
Aviācijas ietekme uz vidi palielinās, tomēr tas notiek lēnāk, nekā tika prognozēts, ņemot vērā lidojumu skaita pieaugumu otrajā pārskata periodā. ATM tīkla neefektivitātes izraisītās papildu CO2 emisijas posmā “no vārtiem līdz vārtiem”, kas aprēķinātas, salīdzinot visu Eiropā veikto lidojumu faktiskās trajektorijas un netraucētās trajektorijas, pēdējos sešos gados, neraugoties uz lidojumu skaita pieaugumu, stabili noturējušās aptuveni 6 % apjomā, pateicoties ATM darbību optimizēšanai saistībā ar Eiropas ATM tīkla projektēšanu, plānošanu un plūsmas un veiktspējas pārvaldību. Horizontālā maršruta lidojuma neefektivitāte kopumā ir samazinājusies, un gaidāms, ka otrajam pārskata periodam noteiktais darbības uzlabošanas mērķis tiks izpildīts. |
|
(13) |
Uzlabojumus galvenajā darbības jomā “vide” galvenokārt virza brīvā maršruta gaisa telpas (FRA) īstenošana, kas dod iespēju veidot īsākus maršrutus un efektīvāk izmantot Eiropas gaisa telpu. Gaidāms, ka līdz 2019. gada beigām FRA būs īstenota lielākajā daļā Eiropas gaisa telpas, bet līdz 2022. gadam – visā Eiropas gaisa telpā. Apvienojumā ar pārrobežu brīvā maršruta darbību pakāpenisku īstenošanu tas var nodrošināt tiešāku maršrutu veidošanu un samazināt nolidoto jūras jūdžu skaitu un gaisa satiksmes radītās emisijas, tādējādi veicinot aviācijas oglekļa dioksīda emisiju intensitātes ilgtspējīgu samazināšanu. Tāpēc šī pakāpeniskā īstenošana pamato horizontālā maršruta lidojuma efektivitātes uzlabošanos līdz 2022. gadam. Pēc 2022. gada horizontālā maršruta lidojuma efektivitātei būtu jānostabilizējas. Ņemot vērā patlaban paredzētos pasākumus un to, ka gaisa kuģiem aizvien biežāk nākas izvairīties no zonām, kurās valda nelabvēlīgi laika apstākļi, un bīstamām zonām, kā arī to, ka ATM darbībām jānodrošina minimālā distance starp gaisa kuģiem, horizontālā maršruta lidojuma efektivitātes turpmāka uzlabošanās 2023. un 2024. gadā nav gaidāma. |
|
(14) |
Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķī galvenajā darbības jomā “veiktspēja”, kuru izsaka kā maršruta gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (ATFM) vidējo kavēšanos katrā lidojumā, kas attiecināma uz aeronavigācijas pakalpojumiem, būtu jāņem vērā otrajā pārskata periodā sasniegtais darbības līmenis un attiecīgā Darbības izvērtēšanas iestādes, tīkla pārvaldnieka un valstu uzraudzības iestāžu sniegtā informācija. |
|
(15) |
Tīkla pārvaldnieks dokumentējis, ka otrajā pārskata periodā gaisa satiksme Eiropā ir ievērojami palielinājusies un sasniegusi vēl nebijušus apmērus. Otrā pārskata perioda pirmajos četros gados IFR kustību skaits pieaudzis par 13 %, un maršruta ATFM vidējā kavēšanās palielinājusies no 0,73 minūtēm katrā lidojumā 2015. gadā līdz 1,73 minūtēm katrā lidojumā 2018. gadā, proti, par 137 %. Dažos Savienības lidojumu rajonos, jo sevišķi nedaudzos lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centros Eiropas centrālajā lidojumu rajonā un blakusesošajos lidojumu rajonos Centrālajā Eiropā, nepietika ATM veiktspējas, lai pielāgotos šim satiksmes pieaugumam. Piecu lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centru dēļ notikusi vairāk nekā puse no kopējās maršruta ATFM kavēšanās, kas attiecināma uz gaisa satiksmes vadības (ATC) veiktspēju un personāla nodrošinājumu Eiropā, un daži no šiem centriem nav izpildījuši veiktspējas plānus, par kuriem panākta vienošanās tīkla darbības plānā. Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka nav izpildīts Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķis otrajam pārskata periodam – ATFM vidējā kavēšanās 0,5 minūtes katrā lidojumā. Gaidāms, ka turpmākajos gados veiktspējas nepietiekamība kļūs vēl izteiktāka. |
|
(16) |
Saskaņā ar tīkla pārvaldnieka un Darbības izvērtēšanas iestādes viedokli, ņemot vērā satiksmes prognozes trešajam pārskata periodam, gaidāms, ka lielākā daļa aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju trešajā pārskata periodā spēs izpildīt veiktspējas prasības. Tomēr saskaņā ar valstu uzraudzības iestāžu sniegto informāciju gaidāms, ka dažos lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centros, it sevišķi nepietiekama personāla nodrošinājuma līmeņa dēļ, arī turpmāk, jo īpaši trešā pārskata perioda pirmajos trīs gados, būs grūti nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, ko aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji ierosinājuši tīkla darbības plānā. Tā rezultātā optimālo ATFM vidējo kavēšanos 0,5 minūtes katrā lidojumā visā sistēmā varētu sasniegt tikai trešā pārskata perioda beigās. Lai novērstu veiktspējas nepietiekamību un sasniegtu šajā lēmumā noteiktos mērķus, tīkla pārvaldnieks un Darbības izvērtēšanas iestāde iesaka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem veikt īpašus pasākumus attiecīgo lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centru līmenī. |
|
(17) |
Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte” katram pārskata perioda gadam būtu jāizsaka procentos, atspoguļojot maršruta aeronavigācijas pakalpojumu vidējo Savienības mēroga aprēķināto vienības izmaksu (DUC) ikgadējās izmaiņas. Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķos galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte” būtu jāņem vērā pirmajā un otrajā pārskata periodā sasniegtais darbības līmenis un attiecīgā Darbības izvērtēšanas iestādes un valstu uzraudzības iestāžu sniegtā informācija. |
|
(18) |
Kopš 2012. gada, kad sākās pirmais pārskata periods, faktiskās maršruta izmaksas, kas izteiktas atbilstīgi 2017. gada vērtībām (EUR2017), Savienības mērogā ir bijušas nemainīgas, neraugoties uz ievērojamo satiksmes pieaugumu. Faktiskās izmaksas otrā pārskata perioda pirmajos trīs gados bijušas mazākas par attiecīgajām aprēķinātajām izmaksām. Tā rezultātā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju kopējais pārpalikums Savienības mērogā ir bijis lielāks, nekā plānots. Šis apstāklis kopā ar Darbības izvērtēšanas iestādes veikto analīzi norāda, ka lielākā daļa aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju trešajā pārskata periodā var panākt turpmākus izmaksu efektivitātes uzlabojumus, līdztekus pievēršoties arī veiktspējas nodrošināšanas vajadzībām. Vienlaikus pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies gaisa satiksme un maršruta ATFM kavēšanās, un šis apstāklis var norādīt uz to, ka otrajā pārskata periodā tīklā nav ieguldīti pietiekami lieli resursi. Nosakot izmaksu efektivitātes mērķus trešajam pārskata periodam, būtu jātiecas uzlabot izmaksu efektivitāti, vienlaikus gādājot par to, lai šie uzlabojumi nekaitētu pietiekamas veiktspējas nodrošināšanai. |
|
(19) |
Gaisa telpas izmantotāji ir pauduši bažas par atceltajiem vai atliktajiem ieguldījumu projektiem vajadzīgās veiktspējas nodrošināšanai. No šādiem projektiem izrietošās izmaksas bieži vien tika daļēji vai pilnībā ietvertas iepriekšējo pārskata periodu aprēķinātajās izmaksās un tādējādi iekļautas maksās. Ja aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji daļu no pārpalikuma ir guvuši tāpēc, ka nav īstenoti vai ar kavēšanos īstenoti vajadzīgie ieguldījumi, minēto pārpalikumu varētu izlietot vajadzīgo ieguldījumu finansēšanai trešajā pārskata periodā, ja vien šis pārpalikums nav izmaksāts akcionāriem kā dividendes vai iemaksāts valsts budžetā. Turklāt, nosakot procentu likmes kapitāla izmaksu aprēķināšanas vajadzībām, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāņem vērā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju riska ierobežošana, izmantojot satiksmes un izmaksu riska dalīšanas mehānismus un kopumā labvēlīgus finansēšanas nosacījumus. |
|
(20) |
Gaidāmie izmaksu efektivitātes uzlabojumi trešajam pārskata periodam būtu jāaprēķina, izejot no Savienības mēroga aprēķināto vienības izmaksu bāzes līnijas vērtības, ko iegūst, aprēķināto izmaksu bāzes līnijas vērtību dalot ar pakalpojuma vienībās izteiktām satiksmes prognozēm 2019. gadam. Savienības mēroga aprēķināto izmaksu bāzes līnijas vērtību aplēš ar lineārās regresijas analīzes palīdzību, izmantojot faktiskās izmaksas 2015., 2016. un 2017. gadā, un koriģē, ņemot vērā jaunākās pieejamās izmaksu aplēses, satiksmes rādītāju atšķirības un to attiecību pret izmaksām. |
|
(21) |
Trešajam pārskata periodam aprēķinātajām izmaksām Savienības mērogā trešajā pārskata periodā būtu tikai nedaudz jāpalielinās virs aprēķināto izmaksu bāzes līnijas vērtības līmeņa. To pamato nepieciešamība uzlabot pakalpojumu kvalitāti, jo sevišķi novēršot veiktspējas nepietiekamību Eiropas gaisa telpā. Laikposmā, kas aptver trešo pārskata periodu un otro pārskata periodu, maršruta aeronavigācijas pakalpojumu vidējo Savienības mēroga aprēķināto vienības izmaksu ikgadējām izmaiņām vajadzētu būt -2,7 % gadā. |
|
(22) |
Papildus Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem būtu jānosaka brīdinājuma robežvērtības, kuras pārsniedzot, dalībvalstis var pieprasīt, lai tiktu pārskatīti darbības uzlabošanas plānos noteiktie darbības uzlabošanas mērķi. Īstenošanas regulā (ES) 2019/317 paredzēti trīs dažādi robežvērtību veidi, kas pamatojas uz šādiem parametriem: faktiskā satiksmes rādītāja novirze no prognozētā satiksmes rādītāja konkrētajā kalendārajā gadā, kas izteikta kā procentuālā daļa no IFR kustībām; faktiskā satiksmes rādītāja novirze no prognozētā satiksmes rādītāja konkrētajā kalendārajā gadā, kas izteikta kā procentuālā daļa no pakalpojuma vienībām; atsauces vērtību atšķirības, kas rodas, sezonāli atjauninot tīkla darbības plānu. Šo brīdinājuma robežvērtību pamatā esošo faktoru atšķirības var būtiski ietekmēt aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, proti, gan faktiskos ieņēmumus, gan veiktspējas nodrošināšanas prognozes. |
|
(23) |
Brīdinājuma robežvērtību noteikšanā būtu jāņem vērā prognozētā satiksmes rādītāja diapazoni maršruta pakalpojuma vienību un IFR kustību izteiksmē no maza līdz lielam pieaugumam, pamatojoties uz Eirokontroles STATFOR datiem. Ilgajam prognozes periodam (līdz 2024. gada beigām) piemīt zināma nenoteiktība, kura jo sevišķi saistīta ar ekonomikas izaugsmi, Apvienotās Karalistes nodomu izstāties no Savienības, ģeopolitiskajiem riskiem, kuru dēļ var nākties slēgt gaisa telpu, un satiksmes plūsmu mainīgumu, kas tika pieredzēts otrajā pārskata periodā, kā arī ekonomisko saišu izveidi ar jaunietekmes tirgiem. Minētie riski ir ņemti vērā prognozēs, pamatojoties uz informāciju, kas bija pieejama līdz 2019. gada februārim. Tomēr ekonomiskā perspektīva joprojām ir nenoteikta un riska pakāpe ir ļoti mainīga. |
|
(24) |
Papildus Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem būtu jāizveido līdzīgā ekspluatācijas un ekonomikas vidē darbojošos aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju salīdzinājuma grupas nolūkā novērtēt darbības uzlabošanas mērķus galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte”. Lai izveidotu šīs grupas, būtu jāņem vērā gaisa telpas komplicētība, satiksmes līmeņi un mainīgums, dzīves dārdzība un vienības gaisa satiksmes vadības dispečeru darbaspēka izmaksas katram aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam. |
|
(25) |
Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķu vērtībām un brīdinājuma robežvērtībām, kas noteiktas šā īstenošanas lēmuma pieņemšanas brīdī, nebūtu jāmainās pat tādā gadījumā, ja vēlāk Savienības tiesību akti Apvienotajai Karalistei vairs nebūtu piemērojami un izstāšanās līgums nebūtu stājies spēkā. Šādai iespējamajai notikumu attīstībai tik tiešām nebūtu ievērojamas ietekmes uz minēto vērtību noteikšanu. Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus galvenajā darbības jomā “drošība” nosaka faktori, kas nav atkarīgi no dalībvalstu skaita. Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “vide” ir atkarīgi no trajektorijām, tomēr nav svarīgi, vai šīs trajektorijas iet tikai pa dalībvalstu gaisa telpu vai arī pa trešo valstu gaisa telpu. Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķu aprēķini galvenajās darbības jomās “veiktspēja” un “izmaksu efektivitāte” liecina, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības radītu nenozīmīgu ietekmi un ka neatkarīgi no notikumu attīstības scenārija minēto mērķu izmaiņas šā iemesla dēļ nebūtu vajadzīgas. Tomēr aprēķināto izmaksu bāzes līnijas vērtībai, aprēķināto vienības izmaksu bāzes līnijas vērtībai un salīdzinājuma grupām vajadzētu būt atkarīgām no tā, vai šā īstenošanas lēmuma spēkā stāšanās dienā Apvienotajai Karalistei ir piemērojami Savienības tiesību akti vai izstāšanās līgums, vai arī nav īstenojies neviens no abiem minētajiem scenārijiem. |
|
(26) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Darbības joma
Šis lēmums attiecas uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 7. pantā minēto trešo pārskata periodu.
2. pants
Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “drošība”
Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “drošība”, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 I pielikuma 1. iedaļas 1.1. punktā, līdz 2024. gada beigām aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir sertificēti sniegt pakalpojumus, jāsasniedz šādā drošības pārvaldības efektivitātes līmenī:
|
a) |
vismaz C līmenī drošības pārvaldības mērķiem “drošības kultūra”, “drošības politika un mērķi”, “drošības garantija” un “drošības veicināšana”; |
|
b) |
vismaz D līmenī drošības pārvaldības mērķim “drošības riska pārvaldība”. |
3. pants
Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “vide”
Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus galvenajā darbības jomā “vide”, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 I pielikuma 1. iedaļas 2.1. punktā, izsaka kā faktiskās trajektorijas vidējo horizontālā maršruta lidojuma efektivitāti un mēra kā vidējo papildus nolidoto attālumu salīdzinājumā ar lielā loka attālumu, un tas nedrīkst pārsniegt šādu procentuālo daļu: 2,53 % 2020. gadā, 2,47 % 2021. gadā, 2,40 % 2022. gadā, 2,40 % 2023. gadā un 2,40 % 2024. gadā.
4. pants
Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “veiktspēja”
Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “veiktspēja” saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 I pielikuma 1. iedaļas 3.1. punktu ir maršruta ATFM vidējā kavēšanās, kas attiecināma uz aeronavigācijas pakalpojumiem un nepārsniedz 0,9 minūtes katrā lidojumā 2020. gadā, 0,9 minūtes katrā lidojumā 2021. gadā, 0,7 minūtes katrā lidojumā 2022. gadā, 0,5 minūtes katrā lidojumā 2023. gadā un 0,5 minūtes katrā lidojumā 2024. gadā.
5. pants
Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte”
1. Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte”, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 I pielikuma 1. iedaļas 4.1. punktā, ir maršruta aeronavigācijas pakalpojumu vidējo Savienības mēroga aprēķināto vienības izmaksu ikgadējās izmaiņas, kuras ir –1,9 % 2020. gadā, –1,9 % 2021. gadā, –1,9 % 2022. gadā, –1,9 % 2023. gadā un –1,9 % 2024. gadā. Ikgadējās izmaiņas aprēķina, izejot no 3. punktā noteiktās aprēķināto vienības izmaksu bāzes līnijas vērtības.
2. Aprēķināto izmaksu bāzes līnijas vērtība ir šāda:
|
a) |
6 245 065 000 EUR atbilstīgi EUR2017 gadījumā, ja no dienas, kas ir pirms šā īstenošanas lēmuma spēkā stāšanās dienas, Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami Savienības tiesību akti un līdz minētajai dienai nav stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti; |
|
b) |
7 047 092 000 EUR atbilstīgi EUR2017 visos citos gadījumos. |
3. Aprēķināto vienības izmaksu bāzes līnijas vērtība ir šāda:
|
a) |
49,29 EUR atbilstīgi EUR2017 gadījumā, ja no dienas, kas ir pirms šā īstenošanas lēmuma spēkā stāšanās dienas, Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami Savienības tiesību akti un līdz minētajai dienai nav stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti; |
|
b) |
50,65 EUR atbilstīgi EUR2017 visos citos gadījumos. |
6. pants
Brīdinājuma robežvērtības
1. Dalībvalstis var pieprasīt, lai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu tiktu pārskatīti viens vai vairāki darbības uzlabošanas plānos noteiktie darbības uzlabošanas mērķi, ja:
|
a) |
faktiskais satiksmes rādītājs, ko reģistrējusi Eirokontrole, konkrētajā kalendārajā gadā atšķiras no prognozētā satiksmes rādītāja, kas norādīts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 16. pantu pieņemtajā darbības uzlabošanas plānā, vismaz par 10 % IFR kustību; |
|
b) |
faktiskais satiksmes rādītājs, ko reģistrējusi Eirokontrole, konkrētajā kalendārajā gadā atšķiras no prognozētā satiksmes rādītāja, kas norādīts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 16. pantu pieņemtajā darbības uzlabošanas plānā, vismaz par 10 % pakalpojuma vienību. |
2. Dalībvalstis var pieprasīt, lai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu tiktu pārskatīti viens vai vairāki darbības uzlabošanas plānos noteiktie darbības uzlabošanas mērķi, ja atsauces vērtību atšķirības, kas rodas, sezonāli atjauninot tīkla darbības plānu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/123 (5) 9. panta 4. punkta a) apakšpunktu un 9. panta 8. punktu, salīdzinājumā ar atsauces vērtībām tīkla darbības plāna jaunākajā redakcijā, kura pieejama darbības uzlabošanas plāna sagatavošanas laikā, ir vismaz:
|
a) |
maršruta ATFM kavēšanās 0,05 minūtes, ja atsauces vērtība tīkla darbības plāna jaunākajā redakcijā, kura pieejama darbības uzlabošanas plāna sagatavošanas laikā, ir maršruta ATFM kavēšanās mazāk nekā 0,2 minūtes; vai |
|
b) |
maršruta ATFM kavēšanās 0,04 minūtes, kas palielināta par 5 % no atsauces vērtības tīkla darbības plāna jaunākajā redakcijā, kura pieejama darbības uzlabošanas plāna sagatavošanas laikā, ja atsauces vērtība ir maršruta ATFM kavēšanās 0,2 minūtes vai lielāka. |
7. pants
Salīdzinājuma grupas
Līdzīgā ekspluatācijas un ekonomikas vidē darbojošos aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju salīdzinājuma grupas, kas noteiktas nolūkā novērtēt darbības uzlabošanas mērķus galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte”, ir šādas:
|
a) |
gadījumā, ja no dienas, kas ir pirms šā īstenošanas lēmuma spēkā stāšanās dienas, Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami Savienības tiesību akti un līdz minētajai dienai nav stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti:
|
|
b) |
visos citos gadījumos:
|
8. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2019. gada 29. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.
(2) Komisijas 2019. gada 11. februāra Īstenošanas regula (ES) 2019/317, ar ko nosaka darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā un atceļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 un (ES) Nr. 391/2013 (OV L 56, 25.2.2019., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) (OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.).
(4) Komisijas 2016. gada 16. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2296, ar ko izveido neatkarīgo ekspertu grupu, kas ir iecelta par Eiropas vienotās gaisa telpas Darbības izvērtēšanas iestādi (OV L 344, 17.12.2016., 92. lpp.).
(5) Komisijas 2019. gada 24. janvāra Īstenošanas regula (ES) 2019/123, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un atceļ Regulu (ES) Nr. 677/2011 (OV L 28, 31.1.2019., 1. lpp.).