ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
62. gadagājums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/1 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/855
(2019. gada 27. maijs),
ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 267/2012 (2012. gada 23. marts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (1), un jo īpaši tās 46. panta 2. punktu,
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2012. gada 23. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 267/2012. |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 267/2012 46. panta 7. punktu Padome ir pārskatījusi minētās regulas IX pielikumā un XIV pielikumā izklāstīto sarakstā iekļauto personu un vienību sarakstu. |
(3) |
Padome ir secinājusi, ka būtu jāatjaunina 17 ieraksti, kas iekļauti Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā. |
(4) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 267/2012, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumu groza tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 27. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
N. HURDUC
PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumu groza šādi:
1) |
sadaļā “I. Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību” ar šādiem ierakstiem tiek aizstāti atbilstošie apakšsadaļas “A. Personas” saraksta ieraksti:
|
2) |
sadaļā “I. Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību” ar šādiem ierakstiem tiek aizstāti atbilstošie apakšsadaļas “B. Vienības” saraksta ieraksti:
|
3) |
sadaļā “II. Islāma revolucionāro gvardu korpuss (IRGC)” ar šādiem ierakstiem tiek aizstāti atbilstošie apakšsadaļas “A. Personas” saraksta ieraksti:
|
4) |
sadaļā “II. Islāma revolucionāro gvardu korpuss (IRGC)” ar šādu ierakstu tiek aizstāts atbilstošais apakšsadaļas “B. Vienības” saraksta ieraksts:
|
5) |
sadaļas “I. Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību” apakšsadaļā “B. Vienības” tiek pievienots šāds ieraksts:
|
6) |
sadaļas “I. Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību” apakšsadaļā “B. Vienības” tiek svītrots šāds ieraksts:
|
7) |
sadaļas “II. Islāma revolucionāro gvardu korpuss (IRGC)” apakšsadaļā “B. Vienības” tiek pievienots šāds ieraksts:
|
8) |
sadaļas “I. Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību” apakšsadaļā “B. Vienības” tiek svītrots šāds ieraksts:
|
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/6 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/856
(2019. gada 26. februāris),
ar ko attiecībā uz Inovāciju fonda darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 10.a panta 8. punkta ceturto daļu,
tā kā:
(1) |
Būtu jānosaka sīki noteikumi par Inovāciju fonda darbību, ņemot vērā atziņas, kas gūtas no programmas NER300, kuru izveidoja ar Direktīvu 2003/87/EK un īstenoja, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2010/670/ES (2), un jo īpaši būtu jāņem vērā Revīzijas palātas ziņojuma (3) secinājumi. |
(2) |
Lai kompensētu to, ka salīdzinājumā ar tradicionālajām tehnoloģijām atbalsttiesīgajiem projektiem ir zemāks ienesīgums un augstāki tehnoloģiskie riski, liela daļa Inovāciju fonda finansējuma būtu jāpiešķir dotācijas veidā. Tāpēc būtu jānosaka sīki noteikumi par dotāciju izmaksu. |
(3) |
Tā kā atkarībā no projekta nozares un paredzētajām darbībām atbalsttiesīgo projektu riski un ienesīgums var atšķirties un laika gaitā arī mainīties, ir lietderīgi atļaut daļu Inovāciju fonda atbalsta piešķirt kā iemaksas finansējuma apvienošanas darbībās, ko īsteno saskaņā ar Savienības investīciju atbalsta instrumentu, kā arī citās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (4) (“Finanšu regula”) paredzētās formās. |
(4) |
Ir adekvāti uzskatīt, ka starpība starp kopējām izmaksām, kas rastos atbalsttiesīgā projektā un līdzvērtīgā projektā, kurā izmanto tradicionālās tehnoloģijas, ir relevantas izmaksas, kuras varētu segt no Inovāciju fonda. Tomēr, lai neliela mēroga projektiem neuzliktu pārmērīgu administratīvo slogu un lai ņemtu vērā šādu projektu grūtības piekļūt finansējumam, par neliela mēroga projekta relevantajām izmaksām būtu jāuzskata šāda projekta kopējās kapitālizdevumu izmaksas. |
(5) |
Lai atbalsttiesīgajiem projektiem laikus darītu pieejamus pietiekamus finanšu līdzekļus, dotācijas būtu jāizmaksā, balstoties uz atskaites punktu sasniegšanu. Visiem projektiem atskaites punktos būtu jāietver finansiālais noslēgums un ekspluatācijas sākšana. Tā kā dažiem projektiem var būt vajadzīga atbalsta izmaksa citā laikā, ir lietderīgi paredzēt iespēju līguma dokumentos noteikt vēl citus atskaites punktus. |
(6) |
Lai palielinātu projektu veiksmīgas īstenošanas iespējamību, būtu jāparedz iespēja izmaksāt daļu dotācijas pirms projekta ekspluatācijas sākuma. Parasti dotāciju izmaksa būtu jāsāk pēc finansiālā noslēguma un jāturpina projekta izstrādes un ekspluatācijas laikā. |
(7) |
Lielākajai daļai Inovāciju fonda atbalsta vajadzētu būt atkarīgai no verificētā siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma. Tāpēc, ja siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums ir ievērojami mazāks, nekā plānots, atbalsta summa, kas atkarīga no šāda aiztaupījuma, būtu jāsamazina un jāatgūst. Tomēr samazināšanas un atgūšanas mehānismam vajadzētu būt pietiekami elastīgam, lai tiktu ņemts vērā Inovāciju fonda atbalstīto projektu novatoriskums. |
(8) |
Inovāciju fonda dotācijas būtu jāpiešķir pēc konkursa procedūras, kura pamatā ir uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus. Lai samazinātu administratīvo slogu projektu ierosinātājiem, būtu jāparedz divpakāpju pieteikšanās procedūra, kurā pretendenti vispirms paustu ieinteresētību un pēc tam iesniegtu pilnu pieteikumu. |
(9) |
Projekti, kuri pieteikti Inovāciju fonda atbalstam, būtu jānovērtē pēc kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem kritērijiem. Šādu kritēriju kombinācijai būtu jānodrošina, ka tiek pilnvērtīgi novērtēts projektu tehnoloģiskais un uzņēmējdarbības potenciāls. Lai atlase būtu godīga un balstīta uz nopelniem, projekti būtu jāatlasa pēc vienādiem atlases kritērijiem, taču jāizvērtē un jāsarindo vispirms salīdzinājumā ar citiem tās pašas nozares projektiem un pēc tam salīdzinājumā ar citu nozaru projektiem. |
(10) |
Inovāciju fonda atbalsta saņemšanai nebūtu jāatlasa tādi projekti, kuru plānojums, uzņēmējdarbības modelis un finansiālā un juridiskā struktūra šķiet nepietiekami nobriedusi, it sevišķi ņemot vērā iespējamu nepietiekamu atbalstu no attiecīgajām dalībvalstīm vai nepieciešamo valsts atļauju trūkumu. Tomēr šādi projekti var būt daudzsološi. Tāpēc būtu jāparedz iespēja šādiem projektiem piešķirt izstrādes palīdzību. Lai palīdzētu sasniegt ģeogrāfiski līdzsvarotu Inovāciju fonda atbalsta sadalījumu, projektu izstrādes palīdzība būtu jo īpaši noderīga neliela mēroga projektiem un projektiem dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem. |
(11) |
Ir svarīgi, lai Inovāciju fonda atbalsta sadalījums būtu ģeogrāfiski līdzsvarots. Lai izvairītos no situācijas, kad kādas dalībvalstis nav pietiekami aptvertas, būtu jāparedz iespēja otrajā vai turpmākajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus noteikt papildu atlases kritērijus, kas palīdzētu sasniegt ģeogrāfisku līdzsvaru. |
(12) |
Inovāciju fonda īstenošana būtu jānodrošina Komisijai. Tomēr Komisijai būtu jābūt iespējai daļu īstenošanas darbību, piemēram, uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus organizēšanu, projektu priekšatlasi vai dotāciju līgumu pārvaldību, deleģēt īstenošanas struktūrām. |
(13) |
Inovāciju fonda ieņēmumi, tostarp ieņēmumi no kvotām, kas monetizētas kopējā izsoles platformā saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1031/2010 (5), būtu jāpārvalda atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK mērķiem. Tāpēc šis uzdevums būtu jāveic pašai Komisijai, un tai būtu jādod iespēja to deleģēt Eiropas Investīciju bankai. |
(14) |
Atkarībā no Inovāciju fonda īstenošanas režīma Komisijai būtu jāpiemēro dažādi noteikumi. Ja Inovāciju fondu īsteno tiešā pārvaldībā, šīs regulas noteikumi būtu pilnīgi jāsalāgo ar Finanšu regulas noteikumiem. |
(15) |
Inovāciju fonda īstenošanā svarīga loma būtu jāuzņemas dalībvalstīm. Konkrētāk, Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstīm par svarīgākajiem īstenošanas lēmumiem, kā arī par Inovāciju fonda attīstību. |
(16) |
Inovāciju fonds būtu jāīsteno saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, kas noteikti Finanšu regulā. |
(17) |
Lai nodrošinātu, ka Komisija saņem pilnīgu un savlaicīgu informāciju par Inovāciju fonda atbalstīto projektu virzību, subjekti, kas pārvalda Inovāciju fondu, piemēro pareizas finanšu pārvaldības principus un dalībvalstis tiek laikus informētas par Inovāciju fonda īstenošanu, būtu jānosaka skaidra ziņošanas, pārskatatbildības un finanšu kontroles kārtība, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā ir sīki izklāstīti noteikumi, kas papildina Direktīvu 2003/87/EK šādos aspektos:
a) |
ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktu izveidotā Inovāciju fonda darbības mērķi; |
b) |
Inovāciju fonda piešķirtā atbalsta formas; |
c) |
kārtība, kādā piesakās uz Inovāciju fonda atbalstu; |
d) |
Inovāciju fonda projektu atlases procedūra un kritēriji; |
e) |
Inovāciju fonda atbalsta izmaksa; |
f) |
Inovāciju fonda pārvaldība; |
g) |
ziņošana par Inovāciju fonda darbību, tās uzraudzība, izvērtēšana, kontrole un publiskošana. |
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“finansiālais noslēgums” ir brīdis projekta izstrādes ciklā, kad ir parakstīti visi projekta un finansēšanas līgumi un ir izpildīti visi tajos paredzētie nosacījumi; |
2) |
“ekspluatācijas sākums” ir brīdis projekta izstrādes ciklā, kad ir pabeigta visu projekta ekspluatācijai vajadzīgo elementu un sistēmu testēšana un ir sāktas darbības, kuru rezultātā tiek patiesi aiztaupītas siltumnīcefekta gāzu emisijas; |
3) |
“neliela mēroga projekts” ir projekts, kura kopējie kapitālizdevumi nepārsniedz 7 500 000 EUR. |
3. pants
Darbības mērķi
Inovāciju fondam ir šādi darbības mērķi:
a) |
atbalstīt projektus, kuri demonstrē ļoti novatoriskas tehnoloģijas, procesus vai produktus, kuri ir pietiekami nobrieduši un kuriem ir ievērojams potenciāls samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas; |
b) |
sniegt finansiālu atbalstu, kas īpaši pielāgots tirgus vajadzībām un atbalsttiesīgo projektu riska profiliem, vienlaikus piesaistot papildu publiskus un privātus resursus; |
c) |
nodrošināt, ka Inovāciju fonda ieņēmumi tiek pārvaldīti atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK mērķiem. |
4. pants
Inovāciju fonda atbalsta formas
Inovāciju fonda atbalstu projektam var sniegt kādā no šīm formām:
a) |
dotācijas; |
b) |
iemaksas Savienības investīciju atbalsta instrumenta finansējuma apvienošanas darbībās; |
c) |
ja tas vajadzīgs Direktīvas 2003/87/EK mērķu sasniegšanai, finansējums jebkurā citā Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) minētajā formā, jo īpaši godalgu un iepirkuma formā. |
II NODAĻA
Īpaši noteikumi attiecībā uz dotācijām
5. pants
Relevantās izmaksas
1. Relevantās jeb attiecīgās izmaksas Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punkta trešās daļas ceturtā teikuma nozīmē ir papildu izmaksas, kas rodas projekta ierosinātājam sakarā ar tādas inovatīvas tehnoloģijas izmantošanu, kura saistīta ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai aiztaupīšanu. Relevantās izmaksas aprēķina kā starpību starp labāko aplēsi par kopējiem kapitālizdevumiem un ekspluatācijas izmaksām un ieguvumiem neto pašreizējās vērtības izteiksmē 10 gadu periodā pēc projekta ekspluatācijas sākuma un rezultātu, kas iegūts, veicot tādu pašu aprēķinu tādas pašas jaudas (faktiski saražotā galaprodukta izteiksmē) tradicionālai ražošanai.
Ja pirmajā daļā minētā tradicionālā ražošana nepastāv, relevantās izmaksas ir labākā aplēse par kopējiem kapitālizdevumiem un ekspluatācijas izmaksām un ieguvumiem neto pašreizējās vērtības izteiksmē 10 gadu periodā pēc projekta ekspluatācijas sākuma.
2. Neliela mēroga projekta relevantās izmaksas ir šāda projekta kopējās kapitālizdevumu izmaksas.
6. pants
Dotāciju izmaksa
1. Inovāciju fonda atbalstu dotācijas formā izmaksā pēc iepriekš noteikto atskaites punktu sasniegšanas.
2. Visiem projektiem 1. punktā minētos atskaites punktus nosaka, balstoties uz projekta izstrādes ciklu, un tie ir vismaz šādi:
a) |
finansiālais noslēgums; |
b) |
ekspluatācijas sākums. |
3. Atkarībā no izvēršamās tehnoloģijas un specifiskajiem apstākļiem nozarē vai nozarēs, kurās tā tiek izvērsta, līguma dokumentos var noteikt vēl citus specifiskus atskaites punktus.
4. Konkrētam projektam pēc finansiālā noslēguma vai specifiska atskaites punkta sasniegšanas pirms finansiālā noslēguma, ja šāds atskaites punkts ir noteikts saskaņā ar 3. punktu, izmaksā līdz pat 40 % no Inovāciju fonda atbalsta (arī projektu izstrādes palīdzības) kopsummas.
5. To Inovāciju fonda atbalsta kopsummas daļu, kas konkrētam projektam netika izmaksāta saskaņā ar 4. punktu, izmaksā pēc finansiālā noslēguma. To var izmaksāt daļēji pirms ekspluatācijas sākuma un gada maksājumos pēc ekspluatācijas sākuma.
6. Šā panta 4. un 5. punkta vajadzībām Inovāciju fonda atbalsta kopsumma, kas piešķirta konkrētam projektam, ietver arī Inovāciju fonda atbalsta summu, kas piešķirta šim projektam kā projekta izstrādes palīdzība saskaņā ar 13. pantu.
7. pants
Vispārīgi atgūšanas noteikumi
1. Komisija veic atbilstošus pasākumus, ar ko nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu finansēto darbību īstenošanā tiek aizsargātas Inovāciju fonda finanšu intereses, proti, piemēro preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, veic iedarbīgas pārbaudes un, ja tiek konstatēti pārkāpumi, atgūst nepamatoti izmaksātās summas, kā arī attiecīgā gadījumā piemēro iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvas un finansiālas sankcijas.
2. Atgūšanu veic saskaņā ar Finanšu regulu.
3. Atgūšanas pamatojumu un atgūšanas procedūras sīkāk nosaka līguma dokumentos.
8. pants
Īpaši atgūšanas noteikumi
1. Inovāciju fonda atbalsta summa, kas izmaksāta saskaņā ar 6. panta 5. punktu pēc finansiālā noslēguma, ir atkarīga no siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma, kas verificēts, pamatojoties uz projekta ierosinātāja iesniegtajiem gada ziņojumiem par 3 līdz 10 gadu periodu pēc ekspluatācijas sākuma. Projekta ierosinātāja pēdējā iesniegtajā gada ziņojumā iekļauj kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu, kuru ir izdevies aiztaupīt visā pārskata periodā.
2. Ja kopējais aiztaupīto siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums visā pārskata periodā ir mazāks nekā 75 % no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma, ko bija plānots aiztaupīt, summu, kura tika izmaksāta vai kuru bija plānots izmaksāt projekta ierosinātājam saskaņā ar 6. panta 5. punktu, proporcionāli atgūst vai samazina.
3. Ja projekta ekspluatācija netiek sākta iepriekš noteiktajā laikā vai ja projekta ierosinātājs nevar pierādīt reālu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupīšanu, summu, kas izmaksāta pēc finansiālā noslēguma saskaņā ar 6. panta 5. punktu, atgūst pilnā apmērā.
4. Ja 2. un 3. punktā minētā situācija rodas tādu ārkārtas apstākļu dēļ, kurus projekta ierosinātājs nevar kontrolēt, un projekta ierosinātājs pierāda, ka projektam ir potenciāls aiztaupīt vairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, nekā ziņotais, vai ja projekta ierosinātājs pierāda, ka projekts var nodrošināt būtiskus ieguvumus mazoglekļa inovāciju jomā, Komisija var nolemt nepiemērot 2. un 3. punktā paredzētos atgūšanas mehānismus.
5. Atgūšanas pamatojumu un atgūšanas procedūras sīkāk nosaka līguma dokumentos.
6. Šā panta 3. un 4. punkta noteikumi neskar 7. pantā noteiktos vispārīgos atgūšanas noteikumus.
9. pants
Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus
1. Projektu ierosinātājus aicina pieteikties uz Inovāciju fonda atbalstu ar Komisijas izsludinātiem atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.
Pirms Komisija pieņem lēmumu par uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus izsludināšanu, tā apspriežas ar dalībvalstīm par lēmuma projektu.
2. Komisijas lēmumā par uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus izsludināšanu iekļauj vismaz šādu informāciju:
a) |
uzaicinājumam pieejamā Inovāciju fonda atbalsta kopsumma; |
b) |
maksimālā Inovāciju fonda atbalsta summa, kas pieejama projektu izstrādes palīdzībai; |
c) |
vēlamie projektu vai nozaru veidi; |
d) |
pieteikšanās procedūras izklāsts un detalizēts saraksts ar informāciju un dokumentiem, kas jāiesniedz katrā pieteikšanās procedūras posmā; |
e) |
sīka informācija par atlases procedūru, tai skaitā izvērtēšanas un sarindošanas metodika; |
f) |
ja neliela mēroga projektiem saskaņā ar 10. panta 4. punktu un 12. panta 6. punktu piemēro īpašas pieteikšanās un atlases procedūras, norāda šo īpašo procedūru noteikumus; |
g) |
ja daļu uzaicinājumam pieejamās Inovāciju fonda atbalsta kopsummas Komisija rezervē neliela mēroga projektiem, norāda šīs daļas apmēru; |
h) |
ja Inovāciju fonda atbalsta ģeogrāfiski līdzsvarota sadalījuma panākšanai saskaņā ar 11. panta 2. punktu piemēro papildu atlases kritērijus, norāda šos kritērijus. |
10. pants
Pieteikšanās procedūra
1. Īstenošanas struktūra pieteikumus apkopo un pieteikšanās procedūru organizē divos secīgos posmos:
a) |
ieinteresētības izteikšana; |
b) |
pilna pieteikuma iesniegšana. |
2. Ieinteresētības izteikšanas posmā projekta ierosinātājs saskaņā ar attiecīgajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus noteiktajām prasībām iesniedz galveno projekta raksturlielumu aprakstu, tai skaitā projekta rezultativitātes, novatoriskuma un brieduma aprakstu, kā norādīts 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.
3. Pilna pieteikuma iesniegšanas posmā projekta ierosinātājs iesniedz sīku projekta aprakstu un visus apliecinošos dokumentus, tai skaitā zināšanu apmaiņas plānu.
4. Neliela mēroga projektiem var piemērot vienkāršotu pieteikšanās procedūru.
11. pants
Atlases kritēriji
1. Projektus Inovāciju fonda atbalsta saņemšanai atlasa pēc šādiem kritērijiem:
a) |
rezultativitāte siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupīšanas potenciāla izteiksmē, attiecīgā gadījumā to salīdzinot ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktā minētajām līmeņatzīmēm; |
b) |
projektu novatoriskums salīdzinājumā ar tehnikas līmeni; |
c) |
projekta briedums plānojuma, uzņēmējdarbības modeļa, finansiālās un juridiskās struktūras ziņā, kā arī izredzes panākt finansiālo noslēgumu iepriekš noteiktā laika periodā, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc lēmuma par atbalsta piešķiršanu; |
d) |
tehniskais un tirgus potenciāls panākt plašu izmantojumu vai replikāciju vai izmaksu samazinājumu nākotnē; |
e) |
efektivitāte projekta relevanto izmaksu izteiksmē, no kurām atskaitīts projekta ierosinātāja ieguldījums šo izmaksu segšanā un kuras dalītas ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējo daudzumu, ko plānots aiztaupīt, vai kopējo enerģijas daudzumu, ko plānots saražot vai uzglabāt, vai kopējo CO2 daudzumu, ko plānots uzglabāt, pirmajos 10 ekspluatācijas gados. |
2. Inovāciju fonda atbalsta ģeogrāfiski līdzsvarota sadalījuma panākšanai projektu atlases vajadzībām var piemērot papildu kritērijus.
12. pants
Atlases procedūra
1. Īstenošanas struktūra uz ieinteresētības izteikšanas posmā saņemto pieteikumu pamata novērtē katra projekta atbalsttiesīgumu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktu. Pēc tam īstenošanas struktūra atlasa atbalsttiesīgos projektus saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu.
2. Īstenošanas struktūra uz ieinteresētības izteikšanas posmā saņemto pieteikumu pamata izveido sarakstu, kurā iekļauj 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem atlases kritērijiem atbilstošos projektus, un uzaicina šo projektu ierosinātājus iesniegt pilnu pieteikumu.
Ja īstenošanas struktūra secina, ka projekts atbilst 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem atlases kritērijiem, bet neatbilst 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajam kritērijam, tā novērtē, vai projekts, ja to turpinātu izstrādāt, varētu izpildīt visus atlases kritērijus. Ja projektam ir šāds potenciāls, īstenošanas struktūra konkrētajam projektam var piešķirt projekta izstrādes palīdzību vai, ja šo uzdevumu veic Komisija, ierosināt Komisijai piešķirt projektam projekta izstrādes palīdzību.
3. Īstenošanas struktūra uz pilnā pieteikuma pamata, kas saņemts saskaņā ar šā panta 2. punktu, projektu izvērtē un ierindo pēc visiem 11. pantā noteiktajiem atlases kritērijiem. Šajā izvērtēšanā īstenošanas struktūra projektus salīdzina ar tās pašas nozares projektiem un citu nozaru projektiem un izveido priekšatlasīto projektu sarakstu.
4. Šā panta 3. punktā minēto priekšatlasīto projektu sarakstu un attiecīgā gadījumā 2. punkta otrajā daļā minēto ierosinājumu paziņo Komisijai, un paziņojumā norāda vismaz šādu informāciju:
a) |
apstiprinājums par atbilstību attiecināmības un atlases kritērijiem; |
b) |
informācija par projekta izvērtējumu un vietu sarakstā; |
c) |
kopējās projekta izmaksas un 5. pantā minētās relevantās izmaksas euro; |
d) |
pieprasītā Inovāciju fonda atbalsta kopsumma euro; |
e) |
siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums, kuru plānots aiztaupīt; |
f) |
enerģijas daudzums, kuru plānots saražot vai uzglabāt; |
g) |
CO2 daudzums, kuru plānots uzglabāt; |
h) |
informāciju par projekta ierosinātāja pieprasīto Inovāciju fonda atbalsta juridisko formu. |
5. Uz atbilstīgi šā panta 4. punktam paziņotās informācijas pamata Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm saskaņā ar 21. panta 2. punktu, pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu, kurā norāda, kāds atbalsts piešķirts atlasītajiem projektiem, un attiecīgā gadījumā sagatavo rezerves sarakstu.
6. Neliela mēroga projektiem var piemērot īpašu atlases procedūru.
13. pants
Projektu izstrādes palīdzība
1. Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm saskaņā ar 21. panta 2. punkta c) apakšpunktu, nosaka maksimālo Inovāciju fonda atbalsta summu, kas ir pieejama projektu izstrādes palīdzībai.
2. Projektu izstrādes palīdzību piešķir Komisija vai īstenošanas struktūra saskaņā ar 12. panta 2. punktu dotācijas formā.
3. Ar projektu izstrādes palīdzību var finansēt šādas darbības:
a) |
projekta dokumentu vai projekta plāna komponentu uzlabošana un izstrāde nolūkā nodrošināt pietiekamu projekta briedumu; |
b) |
projekta īstenojamības novērtējums, tai skaitā tehniskie un ekonomiskie pētījumi; |
c) |
konsultācijas par projekta finansiālo un juridisko struktūru; |
d) |
projekta ierosinātāja spēju veidošana. |
4. Projektu izstrādes palīdzības vajadzībām par relevantajām izmaksām uzskata visas ar projekta izstrādi saistītās izmaksas. Inovāciju fonds relevantās izmaksas var finansēt 100 % apmērā.
III NODAĻA
Īpaši noteikumi, kuri attiecas uz tādām Inovāciju fonda atbalsta formām, kas nav dotācijas
14. pants
Inovāciju fonda atbalsta piešķiršana, veicot iemaksas Savienības investīciju atbalsta instrumenta finansējuma apvienošanas darbībās
1. Ja Komisija pieņem lēmumu Inovāciju fonda atbalstu izmaksāt, veicot iemaksas Savienības investīciju atbalsta instrumenta finansējuma apvienošanas darbībās, Inovāciju fonda atbalstu īsteno atbilstīgi noteikumiem, kuri piemērojami Savienības investīciju atbalsta instrumentam. Tomēr projektu atbalsttiesīgumu vērtē saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktu.
2. Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm, pieņem lēmumu, kurā specificē, vai iemaksa finansējuma apvienošanas darbībās ir neatmaksājams vai atmaksājams atbalsts vai abi, un norāda Inovāciju fonda atbalsta summu, kas ir pieejama izmaksai ar Savienības investīciju atbalsta instrumenta starpniecību.
15. pants
Inovāciju fonda atbalsta piešķiršana jebkurā citā Finanšu regulā paredzētā formā
1. Ja Komisija pieņem lēmumu izmaksāt Inovāciju fonda atbalstu jebkurā citā Finanšu regulā paredzētā formā, kas nav dotācijas, tā, apspriedusies apspriešanās ar dalībvalstīm, pieņem lēmumu, kurā norāda Inovāciju fonda atbalsta summu, kas ir pieejama izmaksai attiecīgajā formā, kā arī noteikumus, kas piemērojami pieteikumiem uz šādu atbalstu, projektu atlasei un atbalsta izmaksai.
2. Projekti, kas saņem Inovāciju fonda atbalstu saskaņā ar šo pantu, nodrošina atbilstību Savienības valsts atbalsta noteikumiem.
IV NODAĻA
Pārvaldība
16. pants
Inovāciju fonda īstenošana
1. Komisija Inovāciju fondu īsteno tiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas 125.–153. panta relevantajiem noteikumiem vai netiešā pārvaldībā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto struktūru starpniecību.
2. Izmaksas, kas radušās saistībā ar Inovāciju fonda īstenošanas darbībām, tai skaitā administratīvās un pārvaldības izmaksas, finansē no Inovāciju fonda.
17. pants
Īstenošanas struktūru iecelšana
1. Ja Komisija pieņem lēmumu dažus ar Inovāciju fonda īstenošanu saistītus uzdevumus deleģēt īstenošanas struktūrai, tā pieņem lēmumu par šādas īstenošanas struktūras iecelšanu.
Komisija un ieceltā īstenošanas struktūra noslēdz vienošanos, kurā izklāstīti konkrēti noteikumi, kas īstenošanas struktūrai jāievēro uzdevumu izpildē.
2. Ja Komisija Inovāciju fondu īsteno tiešā pārvaldībā un pieņem lēmumu dažus īstenošanas uzdevumus deleģēt īstenošanas struktūrai, Komisija par īstenošanas struktūru ieceļ izpildaģentūru.
3. Ja Komisija Inovāciju fondu īsteno netiešā pārvaldībā, tā par īstenošanas struktūru ieceļ Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētu struktūru.
4. Tos ar Inovāciju fonda īstenošanu saistītos uzdevumus, kas nav deleģēti īstenošanas struktūrai, pilda Komisija.
18. pants
Īstenošanas struktūras uzdevumi
Īstenošanas struktūrai, kas iecelta saskaņā ar 17. panta 1. punktu, var uzticēt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus vispārējo pārvaldību, Inovāciju fonda atbalsta izmaksu un atlasīto projektu īstenošanas uzraudzību. Šajā sakarā īstenošanas struktūrai var uzticēt šādus uzdevumus:
a) |
uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus organizēšana; |
b) |
pieteikšanās procedūras organizēšana, tai skaitā pieteikumu apkopošana un visu apliecinošo dokumentu analīze; |
c) |
projektu atlases organizēšana, tai skaitā projektu vērtēšana vai pienācīga pārbaude un sarindošana; |
d) |
Komisijas konsultēšana par projektiem, kuriem piešķirt Inovāciju fonda atbalstu, un par projektiem, kurus iekļaut rezerves sarakstā; |
e) |
projektu izstrādes palīdzības piešķiršana vai sniegšana; |
f) |
dotāciju nolīgumu un citu līgumu parakstīšana atkarībā no Inovāciju fonda atbalsta formas; |
g) |
līgumu dokumentu, kas attiecas uz projektiem, kuriem piešķirts atbalsts, sagatavošana un pārvaldība; |
h) |
finansēšanas nosacījumu izpildes pārbaude un Inovāciju fonda ieņēmumu izmaksa projektu ierosinātājiem; |
i) |
projektu īstenošanas uzraudzība; |
j) |
komunikācija ar projektu ierosinātājiem; |
k) |
ziņošana Komisijai, tai skaitā par vispārīgo virzienu, kādā turpmāk vajadzētu attīstīt Inovāciju fondu; |
l) |
finanšu pārskatu iesniegšana; |
m) |
informācijas, komunikācijas un reklāmas pasākumi, tai skaitā reklāmas materiālu sagatavošana un Inovāciju fonda logotipa izstrāde; |
n) |
zināšanu apmaiņas pārvaldība; |
o) |
dalībvalstu atbalstīšana to centienos popularizēt Inovāciju fondu un komunicēt ar projektu ierosinātājiem; |
p) |
citi ar Inovāciju fonda īstenošanu saistīti uzdevumi. |
19. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz Inovāciju fonda īstenošanu tiešā pārvaldībā
1. Ja Komisija par īstenošanas struktūru saskaņā ar šīs regulas 17. panta 1. punktu ieceļ izpildaģentūru, šāds Komisijas lēmums ir atkarīgs no Padomes Regulas (EK) Nr. 58/2003 (6) 3. pantā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes rezultāta, un šīs regulas 17. panta 1. punkta otrajā daļā minētā vienošanās ir deleģēšanas akts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 58/2003.
2. Ja tiešā pārvaldībā izmaksātās summas ir atgūtas saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu, atgūtās summas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. pantu, un tos izmanto, lai finansētu Inovāciju fonda darbības.
3. Visos Komisijas veiktajos īstenošanas uzdevumos, tostarp ar izpildaģentūras starpniecību veiktajos, Inovāciju fonda ieņēmumi ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Finanšu regulas 21. panta 1. un 5. punkta nozīmē. No minētajiem piešķirtajiem ieņēmumiem sedz arī visas administratīvās izmaksas, kas saistītas ar Inovāciju fonda īstenošanu. Komisija pārvaldības izmaksu segšanai var izmantot ne vairāk kā 5 % Inovāciju fonda finansējuma.
4. Projekts, kas saņēmis Inovāciju fonda atbalstu, papildus var saņemt ieguldījumu no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp dalītas pārvaldības fondiem, ar noteikumu, ka iemaksas nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Kumulatīvais finansējums nedrīkst pārsniegt projekta kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli.
20. pants
Inovāciju fonda ieņēmumu pārvaldība
1. Komisija nodrošina, ka Inovāciju fondam atvēlētās kvotas tiek izsolītas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktā noteiktajiem principiem un kārtību, un pārvalda Inovāciju fonda ieņēmumus saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK mērķiem.
2. Komisija nodrošina, ka 1. punktā minētie ieņēmumi tiek savlaicīgi nodoti īstenošanas struktūrai, lai tā varētu finansēt ar īstenošanas darbībām saistītās izmaksas un veikt izmaksu tiem projektiem, kuriem ir piešķirts atbalsts.
3. Kvotu monetizāciju un Inovāciju fonda ieņēmumu pārvaldību Komisija var deleģēt Eiropas Investīciju bankai (EIB). Šāda deleģējuma gadījumā Komisija un EIB noslēdz vienošanos, nosakot konkrētus noteikumus, atbilstoši kuriem EIB pilda savus uzdevumus, kas saistīti ar Inovāciju fonda ieņēmumu pārvaldību.
4. Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK noteikumiem Inovāciju fonda ieņēmumus, kas paliek pāri atbalstīto projektu attiecināmības perioda beigās, izlieto, lai atbalstītu jaunus projektus, kuri atbilst Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktā minētajiem attiecināmības kritērijiem, līdz visi ieņēmumi ir izlietoti Inovāciju fonda mērķiem. Šādus jaunos projektus atlasa ar jauniem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar 9. pantu vai atbalsta saskaņā ar 14. vai 15. pantu.
21. pants
Dalībvalstu loma
1. Īstenojot Inovāciju fondu, Komisija apspriežas ar dalībvalstīm un saņem no tām palīdzību.
2. Apspriešanās ar dalībvalstīm notiek par šādiem jautājumiem:
a) |
priekšatlasīto projektu saraksts, tai skaitā rezerves saraksts, un tādu projektu saraksts, kuriem ir ierosināts piešķirt projekta izstrādes palīdzību saskaņā ar 12. panta 2. punktu pirms atbalsta piešķiršanas; |
b) |
9. panta 1. punktā, 14. panta 2. punktā un 15. panta 1. punktā minētie Komisijas lēmumu projekti; |
c) |
maksimālā Inovāciju fonda atbalsta summa, ko plānots darīt pieejamu projektu izstrādes palīdzībai. |
3. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis Komisijai sniedz konsultācijas un palīdzību šādos jautājumos:
a) |
Inovāciju fonda vispārīgās virzības plānošana; |
b) |
projektu īstenošanas pašreizējo vai jauno problēmu risināšana; |
c) |
citu ar projektu īstenošanu saistītu jautājumu risināšana. |
4. Komisija ziņo dalībvalstīm par progresu, kas panākts šīs regulas īstenošanā, jo īpaši 12. panta 5. punktā minēto lēmumu par atbalsta piešķiršanu īstenošanā.
22. pants
Ieinteresēto personu loma
Diskusijās par Inovāciju fonda īstenošanu, tostarp par 21. panta 3. punktā minētajiem jautājumiem, Komisija var iesaistīt ieinteresētās personas.
V NODAĻA
Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana
23. pants
Uzraudzība un ziņošana
1. Inovāciju fonda darbību, tostarp izmaksātās Inovāciju fonda atbalsta summas, uzrauga īstenošanas struktūra.
2. Lai nodrošinātu to, ka 1. punktā minētajai uzraudzībai vajadzīgie dati un rezultāti tiek savākti efektīvi, sekmīgi un savlaicīgi, projektu ierosinātājiem var piemērot samērīgas ziņošanas prasības. Projektu ierosinātāji ziņojumos ietver informāciju par zināšanu apmaiņas darbībām, kas veiktas saskaņā ar 27. pantu.
3. Īstenošanas struktūra par savu uzdevumu izpildi regulāri ziņo Komisijai.
4. Īstenošanas struktūra ziņo Komisijai par pilnu atbalsta izmaksas ciklu un jo īpaši par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus organizēšanu un par līgumu parakstīšanu ar projektu ierosinātājiem.
5. Pēc katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus beigām Komisija ziņo dalībvalstīm par šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus īstenošanu.
6. Komisija katru gadu ziņo Padomei un Eiropas Parlamentam par Inovāciju fonda īstenošanas progresu.
7. Īstenošanas struktūras, kas nav izpildaģentūras, un subjekti, kuriem saskaņā ar 20. panta 3. punktu ir deleģēta Inovāciju fonda ieņēmumu pārvaldība, iesniedz Komisijai:
a) |
līdz 15. februārim – nerevidētus finanšu pārskatus par šīm īstenošanas struktūrām un subjektiem deleģētajām darbībām, kas veiktas iepriekšējā finanšu gadā no 1. janvāra līdz 31. decembrim; |
b) |
līdz tā gada 15. martam, kurā iesniegti nerevidētie finanšu pārskati, – revidētus finanšu pārskatus par šīm īstenošanas struktūrām un subjektiem deleģētajām darbībām, kas veiktas iepriekšējā finanšu gadā no 1. janvāra līdz 31. decembrim. |
Balstoties uz finanšu pārskatiem, kas iesniegti saskaņā ar pirmo daļu, Komisija par katru finanšu gadu, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim, sagatavo Inovāciju fonda gada pārskatu. Šo pārskatu pārbauda neatkarīga ārējā revīzijā.
Šajā punktā paredzētos finanšu un gada pārskatus sagatavo atbilstīgi Finanšu regulas 80. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem.
24. pants
Izvērtēšana
1. Komisija 2025. gadā un pēc tam reizi piecos gados izvērtē Inovāciju fonda darbību. Izvērtējumā galvenokārt (bet ne tikai) novērtē sinerģijas starp Inovāciju fondu un citām relevantām Savienības programmām, kā arī izvērtē Inovāciju fonda atbalsta izmaksas procedūru.
2. Pamatojoties uz šā panta 1. punktā minētās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus, kā nodrošināt Inovāciju fonda virzību uz Direktīvā 2003/87/EK un šīs regulas 3. pantā noteikto Inovāciju fonda mērķu sasniegšanu.
3. Inovāciju fonda īstenošanas nobeigumā, bet ne vēlāk kā 2035. gadā, Komisija veic Inovāciju fonda darbības galīgo izvērtējumu.
4. Komisija saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu veiktās izvērtēšanas rezultātus publisko.
VI NODAĻA
Revīzijas, publicitāte un zināšanu apmaiņa
25. pants
Revīzijas
1. Inovāciju fonda atbalsta izlietojuma revīzijas, kuras veikuši neatkarīgi ārējie revidenti, tostarp tie, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas, veido pamatu vispārējam ticamības apliecinājumam saskaņā ar 26. pantu.
2. Visas personas vai subjekti, kas saņem Inovāciju fonda atbalstu, rakstiski piekrīt piešķirt nepieciešamās tiesības un piekļuvi, kā paredzēts Finanšu regulas 129. pantā.
26. pants
Savstarpēja paļāvība uz revīzijām
Neskarot pastāvošās iespējas veikt papildu revīzijas, ja neatkarīgs revidents finanšu pārskatus un ziņojumus, kuros izklāstīts Savienības ieguldījuma izlietojums, ir revidējis, balstoties uz starptautiski atzītiem revīzijas standartiem, kas nodrošina pamatotu ticamību, šāda revīzija veido pamatu vispārējam ticamības apliecinājumam, kā attiecīgā gadījumā sīkāk precizēts nozarei specifiskos noteikumos, ar noteikumu, ka ir pietiekami pierādījumi par revidenta neatkarību un kompetenci. Neatkarīgā revidenta ziņojumu un saistītos revīzijas dokumentus pēc pieprasījuma dara pieejamus Eiropas Parlamentam, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstu revīzijas iestādēm.
27. pants
Komunikācija, zināšanu apmaiņa un publicitāte
1. Projektu ierosinātāji proaktīvi un sistemātiski publicē savās tīmekļa vietnēs informāciju, kas saistīta ar projektiem, kuri ir saņēmuši atbalstu saskaņā ar šo regulu. Šajā informācijā ietver skaidru norādi uz saņemto Inovāciju fonda atbalstu.
2. Projektu ierosinātāji nodrošina saskaņotas, lietderīgas un mērķorientētas informācijas sniegšanu par saņemto Inovāciju fonda atbalstu dažādām mērķauditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai.
3. Inovāciju fonda logotipu vai citus reklāmas elementus, kas paredzēti līguma dokumentos, izmanto visās komunikācijas un zināšanu apmaiņas darbībās un attēlo uz paziņojumu dēļiem sabiedrībai pamanāmās stratēģiskās vietās.
4. Projektu ierosinātāji sniedz sīku informāciju par darbībām, kas plānotas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, zināšanu apmaiņas plānā, kas iesniegts saskaņā ar 10. panta 3. punktu.
5. Informācijas, komunikācijas un reklāmas darbības, kas saistītas ar Inovāciju fonda atbalstu un rezultātiem, veic īstenošanas struktūra. Īstenošanas struktūra organizē īpašus seminārus, darbseminārus vai attiecīgā gadījumā citu veidu darbības, kas veicina pieredzes, zināšanu un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz projektu izstrādi, sagatavošanu un īstenošanu, kā arī par projektu izstrādes palīdzības projektos piešķirtā finansējuma lietderību.
VII NODAĻA
Nobeiguma noteikumi
28. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 26. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.
(2) Komisijas 2010. gada 3. novembra Lēmums 2010/670/ES, ar ko nosaka kritērijus un pasākumus tādu komerciālu demonstrējumu projektu finansēšanai, kuru mērķis ir CO2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana videi drošā veidā, kā arī inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējumu projektu finansēšanai atbilstīgi sistēmai par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecību Kopienā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 290, 6.11.2010., 39. lpp.).
(3) 2018. gada 5. septembra Īpašais ziņojums Nr. 24/2018 “Oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas un inovatīvu atjaunojamo energoresursu demonstrējumi komerciālā mērogā Eiropas Savienībā: pēdējā desmitgadē plānotais progress nav panākts”, pieejams Revīzijas palātas tīmekļa vietnē https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR18_24/SR_CCS_LV.pdf.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(5) Komisijas 2010. gada 12. novembra Regula (ES) Nr. 1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.).
(6) Padomes 2002. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.).
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/18 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/857
(2019. gada 27. maijs),
ar ko atjauno atļauju preparātu Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 izmantot par barības piedevu piena aitām un piena kazām un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 226/2007 (atļaujas turētājs Danstar Ferment AG, ko pārstāv Lallemand SAS)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas un atjaunošanas pamatojums un kārtība. |
(2) |
Atļauja desmit gadus preparātu Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 lietot par barības piedevu piena kazām un piena aitām tika piešķirta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 226/2007 (2). |
(3) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 14. pantu šīs atļaujas turētājs iesniedza pieteikumu atjaunot atļauju izmantot Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 par barības piedevu piena kazām un piena aitām, līdz ar prasību šo piedevu klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 14. panta 2. punktā prasītās ziņas un dokumenti. |
(4) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2018. gada 5. jūlija atzinumā (3) secināja, ka pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis datus, kas apliecina, ka piedeva atbilst atļaujas piešķiršanas nosacījumiem. |
(5) |
Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tātad minētās piedevas atļauja būtu jāatjauno, kā norādīts šīs regulas pielikumā. |
(6) |
No tā, ka – ar šīs regulas pielikumā noteiktajiem nosacījumiem – atļauja Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 izmantot par barības piedevu ir atjaunota, izriet, ka Regula (EK) Nr. 226/2007 būtu jāatceļ. |
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Atļauja attiecībā uz pielikumā aprakstīto piedevu, kas iekļauta piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “zarnu floras stabilizatori”, tiek atjaunota, ievērojot minētajā pielikumā izklāstītos nosacījumus.
2. pants
Regulu (EK) Nr. 226/2007 atceļ.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 27. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.
(2) Komisijas 2007. gada 1. marta Regula (EK) Nr. 226/2007 par atļauju izmantot Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 (Levucell SC20 un Levucell SC10 ME) kā lopbarības piedevu (OV L 64, 2.3.2007., 26. lpp.).
(3) EFSA Journal 2018;16(7):5385.
PIELIKUMS
Piedevas identifikācijas numurs |
Atļaujas turētāja nosaukums |
Piedeva |
Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode |
Dzīvnieku suga vai kategorija |
Maksimālais vecums |
Minimālais saturs |
Maksimālais saturs |
Citi noteikumi |
Atļaujas derīguma termiņš |
||||||||||
KVV uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 % |
|||||||||||||||||||
Kategorija: zootehniskās piedevas. Funkcionālā grupa: zarnu floras stabilizatori |
|||||||||||||||||||
4b1711 |
Danstar Ferment AG, ko pārstāv Lallemand SAS |
Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 |
Piedevas sastāvs Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 preparāts ar minimālo koncentrāciju
Aktīvās vielas raksturojums Dzīvotspējīgas žāvētas Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 šūnas Analītiskā metode (1) Skaitīšana: Petri trauciņa un iejaukuma metode, kurā izmanto rauga ekstrakta – dekstrozes – hloramfenikola agaru (EN15789:2009). Identificēšana: polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) metode CEN/TS 15790: 2008 |
Piena kazas |
— |
5 × 108 |
— |
|
2029. gada 17. jūnijs |
||||||||||
Piena aitas |
1,2 × 109 |
(1) Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama Eiropas Savienības barības piedevu references laboratorijas tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.
LĒMUMI
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/21 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/858
(2019. gada 14. maijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) pušu sanāksmē, un ar kuru atceļ 2017. gada 12. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SIOFA pušu sanāksmē
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (1) Savienība ir noslēgusi Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) (2), ar kuru izveidota SIOFA pušu sanāksme. |
(2) |
SIOFA pušu sanāksme ir atbildīga par zvejas resursu pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem SIOFA apgabalā. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši. |
(3) |
Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (3), Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā. |
(4) |
Kā norādīts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” un Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu, galvenais Savienības darba uzdevums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un kāpina šo forumu rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību. |
(5) |
Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. |
(6) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SIOFA pušu sanāksmēs 2019.–2023. gada laikposmā, jo gadskārtējā SIOFA pušu sanāksmē pieņemtie saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (4) un (EK) Nr. 1224/2009 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (6). |
(7) |
Padomes 2017. gada 12. jūnija Lēmums, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SIOFA pušu sanāksmē, neparedz Savienības nostāju SIOFA pušu sanāksmē pārskatīt pirms gadskārtējās sanāksmes 2022. gadā. Tomēr lielākā daļa Padomes lēmumu, ar ko nosaka Savienības nostāju dažādās RZPO, kurās Savienība ir Līgumslēdzēja puse, ir jāpārskata pirms minēto RZPO gadskārtējās sanāksmes 2019. gadā. Tāpēc un lai veicinātu Savienības nostājas lielāku saskanību visās RZPO un racionalizētu pārskatīšanas procesu, ir lietderīgi 2017. gada 12. jūnija Lēmumu pārskatīt agrāk, atcelt to un aizstāt ar jaunu lēmumu, kas attiektos uz 2019.–2023. gada laikposmu. |
(8) |
Ņemot vērā SIOFA apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms SIOFA pušu sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2019.–2023. gada laikposmā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) pušu sanāksmē, ir izklāstīta I pielikumā.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem SIOFA pušu sanāksmē, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz SIOFA pušu gadskārtējai sanāksmei 2024. gadā.
4. pants
Ar šo atceļ Padomes 2017. gada 12. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) pušu sanāksmē, un atceļ Padomes 2012. gada 25. oktobra Lēmumu, ar ko nosaka Savienības nostāju, kas jāapstirpina saistībā ar Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA).
5. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2019. gada 14. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. DAEA
(1) Padomes Lēmums 2008/780/EK (2008. gada 29. septembris), lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu par zvejniecību Indijas okeāna dienvidu daļā (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).
(2) OV L 196, 18.7.2006., 15. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
I PIELIKUMS
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) pušu sanāksmē
1. PRINCIPI
SIOFA satvarā Savienība:
a) |
rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses; |
b) |
tiecas SIOFA pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka SIOFA pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar SIOF nolīgumu; |
c) |
nodrošina, ka SIOFA satvarā pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu, lai veicinātu starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu uz tāljūrā esošiem zvejas kuģiem, un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem; |
d) |
veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā; |
e) |
tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija; |
f) |
nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu; |
g) |
ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1); |
h) |
tiecas Savienības flotei SIOF nolīguma apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu; |
i) |
darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina SIOFA rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tā pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos; |
j) |
pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām; |
k) |
veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO. |
2. ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt SIOFA šādu pasākumu pieņemšanā:
a) |
nolīguma apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ietver SIOFA kompetencē ietilpstošo dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotas, zvejas piepūles vai zvejas kapacitātes regulējumu, un kas sekmētu vai saglabātu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošas izmantošanas pakāpes sasniegšanu vēlākais līdz 2020. gadam. Vajadzības gadījumā apsver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas noslodzi; |
b) |
nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi SIOF nolīguma apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide; |
c) |
pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem; |
d) |
SIOF nolīguma apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību SIOFA pieņemtajiem pasākumiem; |
e) |
pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi SIOF nolīguma apgabalā, kas ir saskaņā ar SIOF nolīgumu un FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus; |
f) |
pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu; |
g) |
pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām; |
h) |
vajadzības gadījumā vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā apgabalā; |
i) |
pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā; |
j) |
papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz SIOFA apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem. |
(1) 7087/12 REV 1 ADD 1 COR 1.
(2) 7348/1/17 REV 1, 24.3.2017.
(3) JOIN(2016) 49 final, 10.11.2016.
II PIELIKUMS
Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā pušu sanāksmes sanāksmēs
Pirms katras pušu sanāksmes sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām Savienībai, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras SIOFA pušu sanāksmes sanāksmes Padomei, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja pušu sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/27 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/859
(2019. gada 14. maijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālajā zvejniecības pārvaldības organizācijā (SPRFMO), un ar kuru atceļ 2017. gada 12. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SPRFMO
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES (1) Savienība ir noslēgusi Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (2) (“SPRFMO konvencija”), ar kuru izveidota SPRFMO komisija. |
(2) |
SPRFMO komisija ir atbildīga par SPRFMO konvencijas mērķu sasniegšanai vajadzīgo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pieņemšanu. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši. |
(3) |
Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (3), Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā. |
(4) |
Kā norādīts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” un Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu, galvenais Savienības darba uzdevums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un kāpina šo forumu rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību. |
(5) |
Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. |
(6) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SPRFMO komisijas sanāksmēs 2020.–2024. gada laikposmā, jo SPRFMO pieņemtie saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (4) un (EK) Nr. 1224/2009 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (6). |
(7) |
Padomes 2017. gada 12. jūnija Lēmums, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SPRFMO, neparedz Savienības nostāju SPRFMO komisijā pārskatīt pirms gadskārtējās sanāksmes 2022. gadā. Tomēr lielākā daļa Padomes lēmumu, ar ko nosaka Savienības nostāju dažādās RZPO, kurās Savienība ir Līgumslēdzēja puse, ir jāpārskata pirms minēto RZPO gadskārtējās sanāksmes 2019. gadā. Tāpēc un lai veicinātu Savienības nostājas lielāku saskanību visās RZPO un racionalizētu pārskatīšanas procesu, ir lietderīgi 2017. gada 12. jūnija Lēmumu pārskatīt agrāk, atcelt to un aizstāt ar jaunu lēmumu, kas attiektos uz 2020.–2024. gada laikposmu. |
(8) |
Ņemot vērā SPRFMO konvencijas apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms SPRFMO komisijas sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2020.–2024. gada laikposmā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) komisijas sanāksmēs, ir izklāstīta I pielikumā.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem SPRFMO komisijas sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz SPRFMO komisijas gadskārtējai sanāksmei 2025. gadā.
4. pants
Ar šo atceļ Padomes 2017. gada 12. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālajā zvejniecības pārvaldības organizācijā (SPRFMO), un atceļ 2012. gada 25. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka Savienības nostāju, kas jāapstiprina saistībā ar Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālajā zvejniecības pārvaldības organizāciju.
5. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2019. gada 14. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. DAEA
(1) Padomes Lēmums 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp.).
(2) OV L 67, 6.3.2012., 3. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
I PIELIKUMS
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālajā zvejniecības pārvaldības organizācijā (SPRFMO)
1. PRINCIPI
SPRFMO satvarā Savienība:
a) |
rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses; |
b) |
tiecas SPRFMO pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka SPRFMO pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar SPRFMO konvencijas mērķiem; |
c) |
nodrošina, ka SPRFMO satvarā pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu, lai veicinātu starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu uz tāljūrā esošiem zvejas kuģiem, un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem; |
d) |
veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā; |
e) |
tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija; |
f) |
nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu; |
g) |
ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1); |
h) |
tiecas Savienības flotei SPRFMO konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu; |
i) |
darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina SPRFMO rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tā pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos; |
j) |
pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām; |
k) |
veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO. |
2. ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt SPRFMO šādu pasākumu pieņemšanā:
a) |
Konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ietver SPRFMO reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotas vai zvejas piepūles regulējumu, un kas sekmētu vai saglabātu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošas izmantošanas pakāpes sasniegšanu vēlākais līdz 2020. gadam. Minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli; |
b) |
nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi konvencijas apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide; |
c) |
pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem; |
d) |
konvencijas apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību SPRFMO pieņemtajiem pasākumiem; |
e) |
pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi SPRFMO konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar SPRFMO konvenciju un FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus; |
f) |
pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu; |
g) |
pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām; |
h) |
pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā; |
i) |
vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā; |
j) |
papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz SPRFMO apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem. |
(1) 7087/12 REV 1 ADD 1 COR 1.
(2) 7348/1/17 REV 1, 24.3.2017.
(3) JOIN(2016) 49 final, 10.11.2016.
II PIELIKUMS
Savienības nostājas, kas jāieņem Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācijas sanāksmēs, ikgadējā precizēšana
Pirms katras SPRFMO komisijas sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām Savienībai, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Eiropas Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras SPRFMO komisijas sanāksmes Padomei, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja SPRFMO komisijas sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/33 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/860
(2019. gada 14. maijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Indijas okeāna tunzivju komisijā (IOTC), un ar kuru atceļ 2014. gada 19. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem IOTC
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (1) Savienība ir noslēgusi Nolīgumu par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (2) (“IOTC nolīgums”). |
(2) |
IOTC ir atbildīga par zvejas resursu pārvaldību un saglabāšanu IOTC nolīguma apgabalā. IOTC pieņem saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu IOTC nolīguma aptverto krājumu saglabāšanu un veicinātu to optimālu izmantošanu. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši. |
(3) |
Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (3), Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un jānodrošina, lai jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā. |
(4) |
Kā norādīts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” un Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu, galvenais Savienības darba uzdevums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un kāpina šo forumu rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību. |
(5) |
Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. |
(6) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem IOTC sanāksmēs 2019.–2023. gada laikposmā, jo IOTC pieņemtie saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (4) un (EK) Nr. 1224/2009 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (6). |
(7) |
Pašreizējā nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem IOTC sanāksmēs, ir noteikta ar Padomes 2014. gada 19. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem IOTC. Ir lietderīgi minēto lēmumu atcelt un aizstāt ar jaunu lēmumu, kas attiektos uz 2019.–2023. gada laikposmu. |
(8) |
Ņemot vērā IOTC nolīguma apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms IOTC sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2019.–2023. gada laikposmā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) sanāksmēs, ir izklāstīta I pielikumā.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem IOTC sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz IOTC gadskārtējai sanāksmei 2024. gadā.
4. pants
Ar šo atceļ Padomes 2014. gada 19. maija Lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Indijas okeāna tunzivju komisijā (IOTC).
5. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2019. gada 14. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. DAEA
(1) Padomes Lēmums 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).
(2) OV L 236, 5.10.1995., 25. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
I PIELIKUMS
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Indijas okeāna tunzivju komisijā (IOTC)
1. PRINCIPI
IOTC satvarā Savienība:
a) |
rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses; |
b) |
tiecas IOTC pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka IOTC pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar IOTC nolīgumu; |
c) |
nodrošina, ka IOTC pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem; |
d) |
veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā; |
e) |
tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija; |
f) |
nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu; |
g) |
ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1); |
h) |
tiecas Savienības flotei IOTC nolīguma apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu; |
i) |
darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina IOTC rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tā pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos; |
j) |
pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām; |
k) |
veicina koordināciju un sadarbību ar citām tunzivju RZPO kopīgu interešu jautājumos, jo īpaši atkal aktivizējot tā saukto Kobes procesu, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO, un attiecinot to uz visām RZPO. |
2. ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt IOTC šādu pasākumu pieņemšanā:
a) |
Konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ietver IOTC reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotas vai zvejas piepūles regulējumu, un kas sekmētu vai saglabātu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošas izmantošanas pakāpes sasniegšanu vēlākais līdz 2020. gadam. Vajadzības gadījumā apsver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli; |
b) |
nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi IOTC nolīguma apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide; |
c) |
pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem; |
d) |
IOTC nolīguma apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību IOTC pieņemtajiem pasākumiem; |
e) |
pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi IOTC nolīguma apgabalā, kas ir saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus; |
f) |
pasākumi, kas pieņemti, lai pārvaldītu zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) izmantošanu, jo īpaši lai uzlabotu datu vākšanu, pareizi kvantificētu, izsekotu un uzraudzītu ZPI izmantošanu, samazinātu ietekmi uz jutīgiem tunzivju krājumiem, mazinātu ZPI iespējamo ietekmi uz mērķsugām un nemērķa sugām, kā arī uz ekosistēmu; |
g) |
pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā, atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu un samazināt ZPI īpatsvaru jūras piedrazojumā; |
h) |
pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām; |
i) |
pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā; |
j) |
papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz IOTC struktūru un darba grupu ieteikumiem. |
(1) 7087/12 REV 1 ADD 1 COR 1.
(2) 7348/1/17 REV 1, 24.3.2017.
(3) JOIN(2016) 49 final, 10.11.2016.
II PIELIKUMS
Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem Indijas okeāna tunzivju komisijas sanāksmēs
Pirms katras IOTC sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām Savienībai, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Eiropas Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras IOTC padomes sanāksmes Padomei, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja IOTC sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/38 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/861
(2019. gada 14. maijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijā (SEAFO), un ar kuru atceļ 2014. gada 12. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem SEAFO
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (1) Savienība ir noslēgusi Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (2) (“SEAFO konvencija”), ar kuru izveidota Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO). |
(2) |
SEAFO komisija ir atbildīga par tādu pasākumu pieņemšanu, kas izstrādāti, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu SEAFO konvencijas apgabalā. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši. |
(3) |
Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (3), Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā. |
(4) |
Kā norādīts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” un Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu, galvenais Savienības darba uzdevums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un kāpina šo forumu rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību. |
(5) |
Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. |
(6) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SEAFO komisijas sanāksmēs 2019.–2023. gada laikposmā, jo SEAFO pieņemtie saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (4) un (EK) Nr. 1224/2009 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (6). |
(7) |
Pašreizējā nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem SEAFO komisijas sanāksmēs, ir noteikta ar Padomes 2014. gada 12. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem SEAFO. Ir lietderīgi minēto lēmumu atcelt un aizstāt ar jaunu lēmumu, kas attiektos uz 2019.–2023. gada laikposmu. |
(8) |
Ņemot vērā SEAFO konvencijas apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms SEAFO sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2019.–2023. gada laikposmā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (SEAFO) komisijas sanāksmēs, ir izklāstīta I pielikumā.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem SEAFO komisijas sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz SEAFO komisijas gadskārtējai sanāksmei 2024. gadā.
4. pants
Ar šo atceļ Padomes 2014. gada 12. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijā (SEAFO).
5. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2019. gada 14. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. DAEA
(1) Padomes Lēmums (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).
(2) OV L 234, 31.8.2002., 40. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
I PIELIKUMS
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijā (SEAFO)
1. PRINCIPI
SEAFO satvarā Savienība:
a) |
rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses; |
b) |
tiecas SEAFO pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka SEAFO pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar SEAFO konvenciju; |
c) |
nodrošina, ka SEAFO pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem; |
d) |
veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā; |
e) |
tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinatība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija; |
f) |
nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu; |
g) |
ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1); |
h) |
tiecas Savienības flotei SEAFO konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu; |
i) |
darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina SEAFO rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tā pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos; |
j) |
pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām; |
k) |
veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO. |
2. ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt SEAFO šādu pasākumu pieņemšanā:
a) |
konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ietver SEAFO reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotas vai zvejas piepūles regulējumu, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt pakāpeniski pieaugošā veidā vēlākais līdz 2020. gadam. Vajadzības gadījumā apsver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli; |
b) |
nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi konvencijas apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide; |
c) |
pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem; |
d) |
konvencijas apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību SEAFO pieņemtajiem pasākumiem; |
e) |
pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi SEAFO konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus; |
f) |
pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu; |
g) |
pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām; |
h) |
pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā; |
i) |
vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā; |
j) |
papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz SEAFO apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem. |
(1) 7087/12 REV 1 ADD 1 COR 1.
(2) 7348/1/17 REV 1, 24.3.2017.
(3) JOIN(2016) 49 final, 10.11.2016.
II PIELIKUMS
Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijas sanāksmēs
Pirms katras SEAFO komisijas sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus, kas Savienībai varētu kļūt saistoši, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras SEAFO komisijas sanāksmes Padomei, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja SEAFO komisijas sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/44 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/862
(2019. gada 14. maijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijā (WCPFC), un ar kuru atceļ 2014. gada 12. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem tālu migrējošu zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības WCPFC
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (1) Savienība ir noslēgusi Konvenciju par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (2) (“WCPF konvencija”), ar kuru izveidota Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC). |
(2) |
WCPFC ir atbildīga par zvejas resursu pārvaldību un saglabāšanu WCPF konvencijas apgabalā. WCPFC pieņem saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kuru mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt tālu migrējošo zivju krājumu ilgtspējību WCPF konvencijas apgabalā un veicināt to optimālu izmantošanu. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši. |
(3) |
Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (3), Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā. |
(4) |
Kā norādīts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” un Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu, galvenais Savienības darba uzdevums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un kāpina šo forumu rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību. |
(5) |
Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. |
(6) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem WCPFC sanāksmēs 2019.–2023. gada laikposmā, jo WCPFC saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (4) un (EK) Nr. 1224/2009 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (6). |
(7) |
Patlaban nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem WCPFC sanāksmēs, ir noteikta ar Padomes 2014. gada 12. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem tālu migrējošu zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības WCPFC. Ir lietderīgi minēto lēmumu atcelt un aizstāt ar jaunu lēmumu, kas attiektos uz 2019.–2023. gada laikposmu. |
(8) |
Ņemot vērā WCPF konvencijas apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms WCPFC sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2019.–2023. gada laikposmā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) sanāksmēs, ir izklāstīta I pielikumā.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem WCPFC sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz WCPFC gadskārtējai sanāksmei 2024. gadā.
4. pants
Ar šo atceļ Padomes 2014. gada 12. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas tālu migrējošu zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības komisijā (WCPFC).
5. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2019. gada 14. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. DAEA
(1) Padomes Lēmums 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).
(2) OV L 32, 4.2.2005., 3. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
I PIELIKUMS
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijā (WCPFC)
1. PRINCIPI
WCPFC satvarā Savienība:
a) |
rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses; |
b) |
tiecas WCPFC pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka WCPFC pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar WCPF konvenciju; |
c) |
nodrošina, ka WCPFC satvarā pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem; |
d) |
veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā; |
e) |
tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija; |
f) |
nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu; |
g) |
ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1); |
h) |
tiecas Savienības flotei konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu; |
i) |
darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina WCPFC rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos; |
j) |
pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām; |
k) |
vajadzības gadījumā izstrādā vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā apgabalā; |
l) |
veicina koordināciju un sadarbību ar citām tunzivju RZPO kopīgu interešu jautājumos, jo īpaši atkal aktivizējot tā saukto Kobes procesu, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO, un attiecinot to uz visām RZPO. |
2. ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt WCPFC šādu pasākumu pieņemšanā:
a) |
WCPF konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tostarp WCPFC reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējām pieļaujamajām nozvejām (KPN) un kvotām un zvejas piepūles vai zvejas kapacitātes pasākumiem, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Vajadzības gadījumā minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas noslodzi; |
b) |
nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi konvencijas apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide; |
c) |
pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem; |
d) |
WCPF konvencijas apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību WCPFC pieņemtajiem pasākumiem; |
e) |
pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi WCPF konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar WCPF konvenciju, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus; |
f) |
pasākumi, kas pieņemti, lai pārvaldītu zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) izmantošanu, jo īpaši lai uzlabotu datu vākšanu, pareizi kvantificētu, izsekotu un uzraudzītu ZPI izmantošanu, samazinātu ietekmi uz jutīgiem tunzivju krājumiem, mazinātu ZPI iespējamo ietekmi uz mērķsugām un nemērķa sugām, kā arī uz ekosistēmu; |
g) |
pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā, atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu un samazināt ZPI īpatsvaru jūras piedrazojumā; |
h) |
pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām; |
i) |
pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā; |
j) |
papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz WCPFC apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem. |
(1) 7087/12 REV 1 ADD 1 COR 1.
(2) 7348/1/17 REV 1, 24.3.2017.
(3) JOIN(2016) 49 final, 10.11.2016.
II PIELIKUMS
Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas sanāksmēs
Pirms katras WCPFC sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām Savienībai, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Eiropas Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Eiropas Komisija pietiekami laicīgi pirms katras WCPFC sanāksmes Padomei, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja WCPFC sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/49 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/863
(2019. gada 14. maijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijā (NAFO), un ar kuru atceļ 2014. gada 26. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem NAFO
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3179/78 (1) Savienība ir noslēgusi Konvenciju par sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā (2) (“NAFO konvencija”), ar kuru izveidota Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO). Atbilstīgi Padomes Lēmumam 2010/717/ES (3) Savienība ir apstiprinājusi ceturto grozījumu NAFO konvencijā, ar ko izveidota Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas komisija (4) (“NAFO komisija”). |
(2) |
NAFO komisija ir atbildīga par tādu pasākumu pieņemšanu, kas izstrādāti, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu NAFO konvencijas apgabalā un aizsargātu jūras ekosistēmas, kurās šie resursi sastopami. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši. |
(3) |
Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (5), Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā. |
(4) |
Kā norādīts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” un Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu, galvenais Savienības darba uzdevums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un kāpina šo forumu rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību. |
(5) |
Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. |
(6) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem NAFO komisijas sanāksmēs 2019.–2023. gada laikposmā, un atcelt Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem NAFO, jo NAFO pieņemtie saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (6) un (EK) Nr. 1224/2009 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (8). |
(7) |
Ņemot vērā NAFO konvencijas apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms NAFO komisijas sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2019.–2023. gada laikposmā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) komisijas sanāksmēs, ir izklāstīta I pielikumā.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem NAFO komisijas sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz NAFO komisijas gadskārtējai sanāksmei 2024. gadā.
4. pants
Ar šo atceļ Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijā (NAFO).
5. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2019. gada 14. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. DAEA
(1) Padomes Regula (EEK) Nr. 3179/78 (1978. gada 28. decembris) attiecībā uz Konvencijas par daudzpusējo sadarbību nākotnē Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā noslēgšanu, ko veic Eiropas Ekonomikas kopiena (OV L 378, 30.12.1978., 1. lpp.).
(2) OV L 378, 30.12.1987., 16. lpp.
(3) Padomes Lēmums 2010/717/ES (2010. gada 8. novembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu grozījumus Konvencijā par daudzpusējo sadarbību nākotnē Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā (OV L 321, 7.12.2010., 1. lpp.).
(4) OV L 321, 7.12.2010., 2. lpp.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(7) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
I PIELIKUMS
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijā (NAFO)
1. PRINCIPI
NAFO satvarā Savienība:
a) |
rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā un mazināt zvejas darbību vidisko ietekmi, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses; |
b) |
tiecas NAFO pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka NAFO komisijā pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar NAFO konvenciju; |
c) |
nodrošina, ka NAFO komisijā pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem; |
d) |
veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā; |
e) |
tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija; |
f) |
nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu; |
g) |
ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1); |
h) |
tiecas Savienības flotei NAFO pārvaldības apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu; |
i) |
darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina NAFO rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos; |
j) |
pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām; |
k) |
veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO. |
2. ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt NAFO šādu pasākumu pieņemšanā:
a) |
NAFO pārvaldības apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un piesardzīgu pieeju, tostarp NAFO reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējām pieļaujamajām nozvejām (KPN) un kvotām vai zvejas piepūles regulējumu, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Vajadzības gadījumā apsver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli; |
b) |
nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi pārvaldības apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide; |
c) |
pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem; |
d) |
NAFO pārvaldības apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību NAFO pieņemtajiem pasākumiem; |
e) |
pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi pārvaldības apgabalā, kas ir saskaņā ar NAFO konvenciju un vienlaikus ņem vērā FAO Starptautiskās vadlīnijas par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus; |
f) |
pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu; |
g) |
pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām; |
h) |
vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā; |
i) |
pieejas, kas saistītas ar mērķi novērst ar zveju nesaistītu darbību ietekmi uz jūras bioloģiskajiem resursiem pārvaldības apgabalā; |
j) |
pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā; |
k) |
papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz NAFO apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem. |
(1) 7087/12 REV 1 ADD 1 COR 1.
(2) 7348/1/17 REV 1, 24.3.2017.
(3) JOIN(2016) 49 final, 10.11.2016.
II PIELIKUMS
Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas sanāksmēs
Pirms katras NAFO komisijas sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām Savienībai, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras NAFO komisijas sanāksmes Padomei, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja NAFO komisijas sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/54 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/864
(2019. gada 14. maijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas organizācijā (NASCO), un ar kuru atceļ 2014. gada 26. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem NASCO
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes Lēmumu 82/886/EEK (1) Savienība ir noslēgusi Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas konvenciju (2) (“NASCO konvencija”), ar kuru izveidota Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas organizācija (NASCO). |
(2) |
NASCO padome, kurai palīdz trīs komisijas (Ziemeļamerikas komisija, Ziemeļaustrumu Atlantijas komisija un Rietumgrenlandes komisija), ir struktūra, kas ar NASCO konvenciju izveidota, lai starptautiskas sadarbības ceļā saglabātu, atjaunotu, vairotu un racionāli pārvaldītu Atlantijas laša krājumus. NASCO padome pieņem saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārvaldītu tās kompetencē ietilpstošos zvejas resursus. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši. |
(3) |
Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (3), Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā. |
(4) |
Kā norādīts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” un Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu, galvenais Savienības darba uzdevums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un kāpina šo forumu rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību. |
(5) |
Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. |
(6) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem NASCO padomes sanāksmēs, jo NASCO pieņemtie saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (4) un (EK) Nr. 1224/2009 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (6). |
(7) |
Pašreizējā nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem NASCO padomes sanāksmēs, ir noteikta ar Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem NASCO. Ir lietderīgi minēto lēmumu atcelt un aizstāt ar jaunu lēmumu, kas attiektos uz 2019.–2023. gada laikopsmu. |
(8) |
Ņemot vērā NASCO konvencijas apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms NASCO sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2019.–2023. gada laikposmā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienībai jāieņem Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas organizācijas (NASCO) padomes sanāksmēs, ir izklāstīta I pielikumā.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem NASCO padomes sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz NASCO padomes gadskārtējai sanāksmei 2024. gadā.
4. pants
Ar šo atceļ 2014. gada 26. maija Lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas organizācijā (NASCO).
5. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2019. gada 14. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. DAEA
(1) Padomes Lēmums 82/886/EEK (1982. gada 13. decembris) par Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas konvencijas noslēgšanu (OV L 378, 31.12.1982., 24. lpp.).
(2) OV L 378, 31.12.1982., 25. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
I PIELIKUMS
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas organizācijā (NASCO)
1. PRINCIPI
NASCO satvarā Savienība:
a) |
rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā un mazināt zvejas darbību vidisko ietekmi, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses; |
b) |
nodrošina, ka NASCO pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar NASCO konvenciju; |
c) |
nodrošina, ka NASCO pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO Jūras tiesību konvenciju un tās 66. pantu, Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem; |
d) |
veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā; |
e) |
tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija; |
f) |
nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu; |
g) |
ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1); |
h) |
tiecas Savienības flotei konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu; |
i) |
darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina NASCO rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (piem., attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos; |
j) |
atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām un jo īpaši veicina koordināciju ar OSPAR, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse; |
k) |
veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO. |
2. ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt NASCO šādu pasākumu pieņemšanā:
a) |
Konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tostarp NASCO reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējām pieļaujamajām nozvejām (KPN) un kvotām vai zvejas piepūles regulējumu, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Vajadzības gadījumā apsver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli; |
b) |
nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi konvencijas apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide; |
c) |
pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem; |
d) |
NASCO konvencijas apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību NASCO pieņemtajiem pasākumiem; |
e) |
pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību un akvakultūras negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi NASCO konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus; |
f) |
pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu; |
g) |
pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām; |
h) |
vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā; |
i) |
pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā; |
j) |
papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz NASCO apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem. |
(1) 7087/12 REV 1 ADD 1 COR 1.
(2) 7348/1/17 REV 1, 24.3.2017.
(3) JOIN(2016) 49 final, 10.11.2016.
II PIELIKUMS
Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas organizācijas sanāksmēs
Pirms katras NASCO padomes sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus, kas Savienībai varētu kļūt saistoši, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras NASCO padomes sanāksmes Padomei, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja NASCO padomes sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/60 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/865
(2019. gada 14. maijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC), un ar kuru atceļ 2014. gada 26. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem NEAFC
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes Lēmumu 81/608/EEK (1) Savienība ir noslēgusi Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā (2), ar kuru izveidota Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) (“NEAFC konvencija”). Grozījumi, kas NEAFC konvencijā izdarīti 2004. un 2006. gadā, ir apstiprināti ar Padomes Lēmumu 2009/550/EK (3). Grozījumi oficiāli stājās spēkā 2013. gada 29. oktobrī, taču saskaņā ar 2005. gada 18. novembra Londonas deklarāciju tika panākta vienošanās, ka grozījumi no to pieņemšanas dienas tiek provizoriski īstenoti līdz dienai, kad tie stājas spēkā. |
(2) |
NEAFC ir atbildīga par tādu pasākumu pieņemšanu, kas izstrādāti, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un optimālu izmantošanu NEAFC konvencijas apgabalā (“Konvencijas apgabals”). Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši. |
(3) |
Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (4), Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā. |
(4) |
Kā norādīts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” un Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu, galvenais Savienības darba uzdevums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un kāpina šo forumu rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību. |
(5) |
Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. |
(6) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem NEAFC sanāksmēs 2019.–2023. gada laikposmā, un atcelt Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem NEAFC, jo NEAFC pieņemtie saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (5) un (EK) Nr. 1224/2009 (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (7). |
(7) |
Pašreizējā nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem NEAFC sanāksmēs, ir noteikta ar 2014. gada 26. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem NEAFC. Ir lietderīgi minēto lēmumu atcelt un aizstāt ar jaunu lēmumu, kas attiektos uz 2019.–2023. gada laikopsmu. |
(8) |
Ņemot vērā Konvencijas apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms NEAFC sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2019.–2023. gada laikposmā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) sanāksmēs, ir izklāstīta I pielikumā.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem NEAFC sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz NEAFC gadskārtējai sanāksmei 2024. gadā.
4. pants
Ar šo atceļ Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC).
5. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2019. gada 14. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. DAEA
(1) Padomes Lēmums 81/608/EEK (1981. gada 13. jūlijs), kas attiecas uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā noslēgšanu (OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.).
(2) OV L 227, 12.8.1981., 22. lpp.
(3) Padomes Lēmums 2009/550/EK (2009. gada 5. marts) par to, lai apstiprinātu grozījumus Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, ar kuriem ļauj noteikt domstarpību izšķiršanas procedūras, paplašināt Konvencijas darbības jomu un pārskatīt Konvencijas mērķus (OV L 184, 16.7.2009., 12. lpp..).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
I PIELIKUMS
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC)
1. PRINCIPI
NEAFC satvarā Savienība:
a) |
rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses; |
b) |
nodrošina, ka NEAFC pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar NEAFC konvenciju; |
c) |
nodrošina, ka NEAFC pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem; |
d) |
veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā; |
e) |
tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija; |
f) |
nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu; |
g) |
ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1); |
h) |
tiecas Savienības flotei NEAFC pārvaldības apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt ieteikumu vienādu īstenošanu; |
i) |
darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina NEAFC rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos; |
j) |
atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām un jo īpaši veicina koordināciju ar OSPAR, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse; |
k) |
veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO. |
2. ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt NEAFC šādu pasākumu pieņemšanā:
a) |
pārvaldības apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tostarp NEAFC reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējām pieļaujamajām nozvejām (KPN) un kvotām vai zvejas piepūles regulējumu, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli; |
b) |
nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi pārvaldības apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide; |
c) |
pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem; |
d) |
pārvaldības apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību NEAFC pieņemtajiem pasākumiem; |
e) |
pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi pārvaldības apgabalā, kas ir saskaņā ar FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus; |
f) |
pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu; |
g) |
pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām; |
h) |
pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā; |
i) |
vajadzības gadījumā vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā apgabalā; |
j) |
papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz NEAFC apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem. |
(1) 7087/12 REV 1 ADD 1 COR 1.
(2) 7348/1/17 REV 1, 24.3.2017.
(3) JOIN(2016) 49 final, 10.11.2016.
II PIELIKUMS
Savienības nostājas, kas jāieņem Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas sanāksmēs, ikgadējā precizēšana
Pirms katras NEAFC sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām Savienībai, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras NEAFC komisijas sanāksmes Padomei, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja NEAFC sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/66 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/866
(2019. gada 14. maijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā gadskārtējā pušu konferencē, un ar kuru atceļ 2017. gada 12. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem minētajā gadskārtējā konferencē
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Polija ir Konvencijas par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā (“Beringa jūras konvencija”) Līgumslēdzēja puse. Savienība nav minētās konvencijas puse. Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 6. panta 9. punktu zvejniecības nolīgumus, ko dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm, pārvalda Savienība, un Savienībai būtu jāīsteno visi lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar Beringa jūras konvenciju. |
(2) |
Ar Padomes 2016. gada 11. aprīļa Lēmumu, ar ko Polijas Republiku pilnvaro Eiropas Savienības interesēs sākt sarunas par tādu grozījumu Konvencijā par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā, kas dotu iespēju reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, piemēram, Eiropas Savienībai, kļūt par Konvencijas pusi, Polija tika pilnvarota Savienības interesēs risināt sarunas par grozījumu, kas Beringa jūras konvencijā jāizdara, lai Savienība kļūtu par minētās konvencijas Līgumslēdzēju pusi. Minētais pilnvarojums patlaban tiek īstenots. Tiek uzskatīts, ka Polija savu dalību konvencijā atsauks, tiklīdz Savienība būs apstiprināta par pilntiesīgu Beringa jūras konvencijas Līgumslēdzēju pusi. |
(3) |
Beringa jūras konvencijas gadskārtējā pušu konference (“gadskārtējā pušu konference”) ir atbildīga par mintaja resursu pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem Beringa jūras konvencijas apgabalā. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši. |
(4) |
Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (1), Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā. |
(5) |
Kā norādīts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” un Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu, galvenais Savienības darba uzdevums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un kāpina šo forumu rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību. |
(6) |
Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. |
(7) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem gadskārtējā pušu konferencē 2019.–2023. gada laikposmā, jo gadskārtējā pušu konferencē pieņemtie saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (2), (EK) Nr. 1224/2009 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (4). |
(8) |
Padomes 2017. gada 12. jūnija Lēmums, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā pušu gadskārtējā konferencē, neparedz Savienības nostāju gadskārtējā pušu konferencē pārskatīt pirms gadskārtējās sanāksmes 2022. gadā. Tomēr lielākā daļa Padomes lēmumu, ar ko nosaka Savienības nostāju dažādās RZPO, kurās Savienība ir Līgumslēdzēja puse, ir jāpārskata pirms minēto RZPO gadskārtējām sanāksmēm 2019. gadā. gadā. Tāpēc un lai veicinātu Savienības nostājas saskanību visās RZPO un racionalizētu pārskatīšanas procesu, ir lietderīgi 2017. gada 12. jūnija Lēmumu pārskatīt agrāk, atcelt to un aizstāt ar jaunu lēmumu, kas attiektos uz 2019.–2023. gada laikposmu. |
(9) |
Ņemot vērā Beringa jūras konvencijas apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms gadskārtējās pušu konferences sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2019.–2023. gada laikposmā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Beringa jūras konvencijas gadskārtējās pušu konferences sanāksmēs, ir izklāstīta I pielikumā.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem Beringa jūras konvencijas gadskārtējās pušu konferences sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz Beringa jūras konvencijas gadskārtējai pušu konferencei 2024. gadā.
4. pants
Ar šo atceļ Padomes 2017. gada 12. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā pušu gadskārtējā konferencē, un atceļ Padomes 2012. gada 10. jūlija Lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem attiecībā uz Konvenciju par saidas resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā.
5. pants
1. Ja Savienība pievienojas Beringa jūras konvencijai, Komisija pārstāv Savienību Beringa jūras konvencijas gadskārtējās pušu konferences sanāksmēs.
2. Līdz tam, kad notiek minētā pievienošanās, Savienības nostāju Beringa jūras konvencijas gadskārtējās pušu konferences sanāksmēs pauž Polija.
3. Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2019. gada 14. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. DAEA
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
I PIELIKUMS
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Beringa jūras konvencijas gadskārtējā pušu konferencē
1. PRINCIPI
Beringa jūras konvencijas satvarā Savienība:
a) |
rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses; |
b) |
nodrošina, ka gadskārtējā pušu konferencē pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar Beringa jūras konvenciju; |
c) |
nodrošina, ka gadskārtējā pušu konferencē pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem; |
d) |
veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā; |
e) |
tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija; |
f) |
nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu; |
g) |
ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1); |
h) |
tiecas Savienības flotei Beringa jūras konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu; |
i) |
darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina gadskārtējās pušu konferences rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos; |
j) |
atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām; |
k) |
veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO. |
2. ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt gadskārtējo pušu konferenci šādu pasākumu pieņemšanā:
a) |
nolīguma apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tostarp gadskārtējās pušu konferences reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu pieļaujamo ieguves apjomu (PIA) un individuālām valstu kvotām vai zvejas piepūles regulējumu, arī izmaiņām Beringa jūras konvencijas pielikumā, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli; |
b) |
nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi Beringa jūras konvencijas apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide; |
c) |
pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem; |
d) |
konvencijas apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību gadskārtējās pušu konferences pieņemtajiem pasākumiem; |
e) |
pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi Beringa jūras konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus; |
f) |
pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu; |
g) |
pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām; |
h) |
pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā; |
i) |
vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā; |
j) |
papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz gadskārtējās pušu konferences apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem. |
(1) 7087/12REV 1 ADD 1 COR 1.
(2) 7348/1/17 REV 1, 24.3.2017.
(3) JOIN(2016) 49 final, 10.11.2016.
II PIELIKUMS
Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem gadskārtējā pušu konferencē
Pirms katras gadskārtējās pušu konferences sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām Savienībai, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Eiropas Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Eiropas Komisija pietiekami laicīgi pirms katras gadskārtējās pušu konferences sanāksmes Padomei, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja gadskārtējās pušu konferences sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/72 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/867
(2019. gada 14. maijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijā (CCAMLR), un ar kuru atceļ 2014. gada 24. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem CCAMLR
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes Lēmumu 81/691/EEK (1) Savienība ir noslēgusi Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvenciju (2) (“CAMLR konvencija”), kas stājās spēkā 1982. gada 7. aprīlī un ar ko izveidota Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija (CCAMLR). Arī Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Polija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir CAMLR konvencijas Līgumslēdzējas puses. Grieķija, Nīderlande un Somija ir CAMLR konvencijas Līgumslēdzējas puses, bet nav CCAMLR locekles. |
(2) |
Saskaņā ar CAMLR konvencijas IX panta 1. punktu CCAMLR ir atbildīga par to, lai tās gadskārtējās sanāksmēs tiktu pieņemti saglabāšanas pasākumi, kas izstrādāti, lai nodrošinātu Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanu, arī racionālu izmantošanu. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši. |
(3) |
Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (3), Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā. |
(4) |
Kā norādīts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” un Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu, galvenais Savienības darba uzdevums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un kāpina šo forumu rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību. |
(5) |
Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. |
(6) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem CCAMLR sanāksmēs 2019.–2023. gada periodā, jo CCAMLR pieņemtie saglabāšanas pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1035/2001 (4), (EK) Nr. 600/2004 (5), (EK) Nr. 601/2004 (6), (EK) Nr. 1005/2008 (7) un (EK) Nr. 1224/2009 (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (9). |
(7) |
Minētajai nostājai uz jautājumiem, kas ietilpst Savienības dalītajā kompetencē, būtu jāattiecas tikai tādā mērā, cik tie ietekmē Savienības kopīgos noteikumus. Saskaņā ar Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-625/15 un C-659/16 (10), Savienībai aizsargājamas jūras teriotrijas (AJT) izveide CCAMLR teritorijā būtu jāatbalsta tikai kopā ar dalībvalstīm. Šim lēmumam nebūtu jāietekmē kompetenču sadalījums starp Savienību un tās dalībvalstīm. |
(8) |
Pašreizējā nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem CCAMLR sanāksmēs, ir noteikta ar Padomes 2014. gada 24. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem CCAMLR. Ir lietderīgi minēto lēmumu atcelt un aizstāt ar jaunu lēmumu, kas attiektos uz 2019.–2023. gada laikposmu. |
(9) |
Ņemot vērā CAMLR konvencijas apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms CCAMLR sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2019.–2023. gada laikposmā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) sanāksmēs, ir izklāstīta I pielikumā. Minētā nostāja uz jautājumiem, kas ietilpst Savienības dalītajā kompetencē, attiecas tikai tādā mērā, cik tie ietekmē Savienības kopīgos noteikumus.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem CCAMLR sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz CCAMLR gadskārtējai sanāksmei 2024. gadā.
4. pants
Ar šo atceļ Padomes 2014. gada 24. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijā (CCAMLR).
5. pants
Šis lēmums ir stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2019. gada 14. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. DAEA
(1) Padomes Lēmums 81/691/EEK (1981. gada 4. septembris), ar ko noslēdz Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvenciju (OV L 252, 5.9.1981., 26. lpp.).
(2) OV L 252, 5.9.1981., 27. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1035/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko nosaka Dissostichus spp. nozvejas dokumentu shēmu (OV L 145, 31.5.2001., 1. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 600/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām apgabalā, uz kuru attiecas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija (OV L 97, 1.4.2004., 1. lpp.).
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).
(7) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(8) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
(10) ECLI:EU:C:2018:925.
I PIELIKUMS
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijā (CCAMLR)
1. PRINCIPI
CCAMLR satvarā Savienība:
a) |
rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses; |
b) |
tiecas CCAMLR pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka CCAMLR pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar CAMLR konvenciju; |
c) |
nodrošina, ka CCAMLR pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem; |
d) |
veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pieņemtajām nostājām attiecīgajā apgabalā; |
e) |
tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija; |
f) |
nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu; |
g) |
ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1); |
h) |
tiecas Savienības flotei CAMLR konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu; |
i) |
darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina CCAMLR rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos; |
j) |
kopā ar dalībvalstīm aktīvi atbalsta reprezentatīva aizsargājamu jūras teritoriju tīkla izveidi Dienvidu okeānā, tostarp Savienībai un tās dalībvalstīm iesniedzot konkrētus aizsargājamu jūras teritoriju projektus Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijai; |
k) |
pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām; |
l) |
veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO. |
2. ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt CCAMLR šādu pasākumu pieņemšanā:
a) |
CAMLR konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tostarp CCAMLR reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējām pieļaujamajām nozvejām (KPN) un kvotām vai zvejas piepūles regulējumu, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli; |
b) |
nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi CAMLR konvencijas apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide, turpmāka informācijas apmaiņa ar RZPO, citu RZPO sarakstos iekļautu kuģu savstarpēja pārņemšana un rīcība, kas vērsta pret kuģiem bez valstspiederības; |
c) |
pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem; |
d) |
CAMLR konvencijas apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību CCAMLR pieņemtajiem pasākumiem, arī CCAMLR pārvaldīto resursu citā kuģī pārkraušanas darbību kontroles pastiprināšana un CCAMLR ilkņzivju nozvejas dokumentēšanas shēmas (CDS) pārskatīšana, kuras mērķis ir novērst iespējamās nepilnības minēto sugu tirdzniecībā un veicināt sadarbībai ar CCAMLR CDS vajadzīgos kontaktus ar blakusesošajām RZPO; |
e) |
pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi CAMLR konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus; |
f) |
pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu; |
g) |
pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām; |
h) |
pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā; |
i) |
vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā; |
j) |
papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz CCAMLR apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem. |
k) |
aizsargājamu jūras teritoriju izveidošana kopā ar dalībvalstīm, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, nolūkā saglabāt Antarktikas jūras dzīvos resursus un jūras bioloģisko daudzveidību, kā arī aizsargāt jutīgas ekosistēmas un vides objektus. |
(1) 7087/12 REV 1 ADD 1 COR 1.
(2) 7348/1/17 REV 1, 24.3.2017.
(3) JOIN(2016) 49 final, 10.11.2016.
II PIELIKUMS
Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas gadskārtējā sanāksmē
Pirms katras CCAMLR gadskārtējās sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām Savienībai, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras CCAMLR gadskārtējās sanāksmes Padomei, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja CCAMLR sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/78 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/868
(2019. gada 14. maijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT), un ar kuru atceļ Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem ICCAT
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (1) Savienība ir noslēgusi Starptautisko konvenciju par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (2), ar kuru izveidota Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) (“ICCAT konvencija”). |
(2) |
ICCAT ir atbildīga par tādu pasākumu pieņemšanu, kas izstrādāti, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu ICCAT konvencijas apgabalā un aizsargātu jūras ekosistēmas, kurās šie resursi sastopami. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši. |
(3) |
Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (3), Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā. |
(4) |
Kā norādīts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” un Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu, galvenais Savienības darba uzdevums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un kāpina šo forumu rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību. |
(5) |
Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. |
(6) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ICCAT sanāksmēs 2019.–2023. gada laikposmā, jo ICCAT pieņemtie saglabāšanas pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001 (4), (EK) Nr. 1984/2003 (5), (EK) Nr. 520/2007 (6), (EK) Nr. 1005/2008 (7) un (EK) Nr. 1224/2009 (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1627 (9) un (ES) 2017/2403 (10). Tas ir tāpēc, ka ICCAT pieņemtie ieteikumi var papildināt, grozīt vai aizstāt pienākumus, kas paredzēti esošajos Savienības tiesību aktos. |
(7) |
Pašreizējā nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem ICCAT sanāksmēs, ir noteikta ar Padomes 2014. gada 8. jūlija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem ICCAT. Ir lietderīgi minēto lēmumu atcelt un aizstāt ar jaunu lēmumu, kas attiektos uz 2019.–2023. gada laikposmu. |
(8) |
Ņemot vērā ICCAT konvencijas apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms ICCAT sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2019.–2023. gada laikposmā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) sanāksmēs, ir izklāstīta I pielikumā.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem ICCAT sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz ICCAT gadskārtējai sanāksmei 2024. gadā.
4. pants
Ar šo atceļ Padomes 2014. gada 8. jūlija Lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT).
5. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2019. gada 14. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. DAEA
(1) Padomes Lēmums 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).
(2) OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1936/2001 (2001. gada 27. septembris), ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai (OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1984/2003 (2003. gada 8. aprīlis), ar ko ievieš sistēmu zobenzivju un lielacu tunzivju tirdzniecības statistiskajai pārraudzībai Kopienā (OV L 295, 13.11.2003., 1. lpp.).
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).
(7) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(8) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
I PIELIKUMS
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT)
1. PRINCIPI
ICCAT satvarā Savienība:
a) |
rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses; |
b) |
tiecas ICCAT pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka ICCAT pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar ICCAT konvenciju; |
c) |
nodrošina, ka ICCAT pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem; |
d) |
veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā; |
e) |
tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija; |
f) |
nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu; |
g) |
ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1); |
h) |
tiecas Savienības flotei konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu; |
i) |
darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina ICCAT rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos; |
j) |
atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi labāku RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām un jo īpaši veicina sadarbību ar OSPAR, HELCOM un Barselonas konvenciju, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse; |
k) |
veicina koordināciju un sadarbību ar citām tunzivju RZPO kopīgu interešu jautājumos, jo īpaši atkal aktivizējot tā saukto Kobes procesu, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO, un attiecinot to uz visām RZPO. |
2. ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt ICCAT šādu pasākumu pieņemšanā:
a) |
ICCAT konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tostarp ICCAT reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējām pieļaujamajām nozvejām (KPN) un kvotām vai zvejas piepūles regulējumu, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli; |
b) |
nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi konvencijas apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide; |
c) |
pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem; |
d) |
konvencijas apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību ICCAT pieņemtajiem pasākumiem; |
e) |
pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību un akvakultūras negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi ICCAT konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus; |
f) |
pasākumi, kas pieņemti, lai pārvaldītu zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) izmantošanu, jo īpaši lai uzlabotu datu vākšanu, pareizi kvantificētu, izsekotu un uzraudzītu ZPI izmantošanu, samazinātu ietekmi uz jutīgiem tunzivju krājumiem, mazinātu ZPI iespējamo ietekmi uz mērķsugām un nemērķa sugām, kā arī uz ekosistēmu; |
g) |
pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā, atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu un samazināt ZPI īpatsvaru jūras piedrazojumā; |
h) |
pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām; |
i) |
pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā; |
j) |
papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz ICCAT apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem. |
(1) 7087/12 REV 1 ADD 1 COR 1.
(2) 7348/1/17 REV 1, 24.3.2017.
(3) JOIN(2016) 49 final, 10.11.2016.
II PIELIKUMS
Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas sanāksmēs
Pirms katras ICCAT sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus, kas Savienībai varētu kļūt saistoši, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Eiropas Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Eiropas Komisija pietiekami laicīgi pirms katras ICCAT sanāksmes Padomei, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja ICCAT sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/84 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/869
(2019. gada 14. maijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisijā (GFCM), un ar kuru atceļ 2014. gada 19. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem GFCM
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes Lēmumu 98/416/EK (1) Savienība ir noslēgusi Nolīgumu, ar ko izveido Vidusjūras Vispārējo zivsaimniecības komisiju (“GFCM nolīgums”). GFCM nolīguma Līgumslēdzējas puses ir arī Bulgārija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Malta, Rumānija un Slovēnija. |
(2) |
Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) ir atbildīga par tādu pasākumu pieņemšanu, kas izstrādāti, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un ilgtspējīgu akvakultūras attīstību GFCM nolīguma apgabalā. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši. |
(3) |
Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2), Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā. |
(4) |
Kā norādīts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” un Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu, galvenais Savienības darba uzdevums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un kāpina šo forumu rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību. |
(5) |
Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. |
(6) |
Kā norādīts secinājumos, kas izdarīti Ministru konferencē par Vidusjūras zvejniecību ilgtspēju, kura 2017. gada 30. martā pieņēma Maltas MedFish4Ever ministru deklarāciju, un Augsta līmeņa konferencē par Melnās jūras zvejniecību un akvakultūru, kura 2018. gada 7. jūnijā pieņēma Sofijas ministru deklarāciju, galvenais Savienības darba uzdevums GFCM ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un uzlabo datu vākšanu un zinātnisko izvērtēšanu, uz ekosistēmu balstītu zvejniecības pārvaldību, noteikumu ievērošanas kultūru, kas vajadzīga, lai izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, mazapjoma zvejniecību un akvakultūras ilgtspēju, lielāku solidaritāti un koordināciju. |
(7) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem GFCM sanāksmēs 2019.–2023. gada laikposmā, jo GFCM pieņemtie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (3) un (EK) Nr. 1224/2009 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (5). |
(8) |
Pašreizējā nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem GFCM sanāksmēs, ir noteikta ar Padomes 2014. gada 19. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem GFCM. Ir lietderīgi minēto lēmumu atcelt un aizstāt ar jaunu lēmumu, kas attiektos uz 2019.–2023. gada laikpomsu. |
(9) |
Ņemot vērā GFCM nolīguma apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms GFCM sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2019.–2023. gada laikposmā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) sanāksmēs, ir izklāstīta I pielikumā.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem GFCM sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz GFCM gadskārtējai sanāksmei 2024. gadā.
4. pants
Ar šo atceļ Padomes 2014. gada 19. maija Lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisijā (GFCM).
5. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2019. gada 14. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. DAEA
(1) Padomes Lēmums 98/416/EK (1998. gada 16. jūnijs) par Eiropas Kopienas pievienošanos Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai (OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
I PIELIKUMS
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisijā (GFCM)
1. PRINCIPI
GFCM satvarā Savienība:
a) |
rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses; |
b) |
tiecas GFCM pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka GFCM pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar GFCM nolīgumu; |
c) |
nodrošina, ka GFCM pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem; |
d) |
tiecas īstenot darbības un saistības, kuras noteiktas 2017. gada 30. martā Maltā parakstītajā MedFish4Ever ministru deklarācijā un 2018. gada 7. jūnijā parakstītajā Sofijas ministru deklarācijā un kuras jo īpaši iecerētas, lai atbalstītu un uzlabotu datu vākšanu un zinātnisko izvērtēšanu, izveidotu uz ekosistēmu balstītas zvejniecības pārvaldības satvaru, iedibinātu noteikumu ievērošanas kultūru un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, atbalstītu ilgtspējīgu mazapjoma zveju un akvakultūru un nodrošinātu lielāku solidaritāti un koordināciju Vidusjūras reģionā; |
e) |
veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā; |
f) |
tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija; |
g) |
nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu; |
h) |
ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1); |
i) |
tiecas Savienības flotei GFCM nolīguma apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu; |
j) |
darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina GFCM rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos; |
k) |
pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām; |
l) |
veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO. |
2. ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt GFCM šādu pasākumu pieņemšanā:
a) |
GFCM nolīguma apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tostarp GFCM reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu telpiskajiem un temporālajiem zvejas aizliegumiem, selektivitātes pasākumiem vai zvejas iespējām, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli; ņemot vērā KZP 29. pantu, ja ES līmenī ir pieņemti daudzgadu plāni attiecībā uz kādu Vidusjūras krājumu vai krājumu grupu, tie būtu jāņem vērā, ja tie attiecas uz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķa sasniegšanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā; |
b) |
nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi GFCM nolīguma apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide; |
c) |
pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem; |
d) |
GFCM nolīguma apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību GFCM pieņemtajiem pasākumiem; |
e) |
pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību un akvakultūras negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi GFCM nolīguma apgabalā, kas ir saskaņā ar FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus; |
f) |
pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu; |
g) |
darbības, kas veicina ilgtspējīgas akvakultūras attīstību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem; |
h) |
vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā apgabalā; |
i) |
papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz GFCM struktūru un darba grupu ieteikumiem; |
j) |
pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā; |
k) |
pasākumi, kas ir saskaņā ar MedFish4Ever ministru deklarācijā un Sofijas ministru deklarācijā noteiktajām saistībām. |
(1) 7087/12 REV 1 ADD 1 COR 1.
(2) 7348/1/17 REV 1, 24.3.2017.
(3) JOIN(2016) 49 final, 10.11.2016.
II PIELIKUMS
Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas sanāksmēs
Pirms katras GFCM sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām Savienībai, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras GFCM sanāksmes Padomei, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja GFCM sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/90 |
PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2019/870
(2019. gada 27. maijs),
ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2010/413/KĀDP (2010. gada 26. jūlijs), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (1), un jo īpaši tā 23. panta 2. punktu,
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2010. gada 26. jūlijā pieņēma Lēmumu 2010/413/KĀDP. |
(2) |
Saskaņā ar Lēmuma 2010/413/KĀDP 26. panta 3. punktu Padome ir pārskatījusi minētā lēmuma II pielikumā izklāstīto sarakstā iekļauto personu un vienību sarakstu. |
(3) |
Padome ir secinājusi, ka būtu jāatjaunina 17 ieraksti, kas iekļauti Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā. |
(4) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2010/413/KĀDP, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2019. gada 27. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
N. HURDUC
PIELIKUMS
Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumu groza šādi:
1) |
sadaļā “I. Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību” ar šādiem ierakstiem tiek aizstāti atbilstošie apakšsadaļas “A. Personas” saraksta ieraksti:
|
2) |
sadaļā “I. Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību” ar šādiem ierakstiem tiek aizstāti atbilstošie apakšsadaļas “B. Vienības” saraksta ieraksti:
|
3) |
sadaļā “II. Islāma revolucionāro gvardu korpuss (IRGC)” ar šādiem ierakstiem tiek aizstāti atbilstošie apakšsadaļas “A. Personas” saraksta ieraksti:
|
4) |
sadaļā “II. Islāma revolucionāro gvardu korpuss (IRGC)” ar šādu ierakstu tiek aizstāts atbilstošais apakšsadaļas “B. Vienības” saraksta ieraksts:
|
5) |
sadaļas “I. Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību” apakšsadaļā “B. Vienības” tiek pievienots šāds ieraksts:
|
6) |
sadaļas “I. Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību” apakšsadaļā “B. Vienības” tiek svītrots šāds ieraksts:
|
7) |
sadaļas “II. Islāma revolucionāro gvardu korpuss (IRGC)” apakšsadaļā “B. Vienības” tiek pievienots šāds ieraksts:
|
8) |
sadaļas “I. Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību” apakšsadaļā “B. Vienības” tiek svītrots šāds ieraksts:
|
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/94 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/871
(2019. gada 26. marts)
par Apvienotās Karalistes maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansētajiem izdevumiem 2018. finanšu gadā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 2357)
(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 51. pantu,
apspriedusies ar Lauksaimniecības fondu komiteju,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem gada pārskatiem, kam pievienota grāmatojumu noskaidrošanai nepieciešamā informācija un revīzijas atzinums par pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, kā arī sertifikācijas struktūru sagatavoti ziņojumi, Komisijai pirms tā gada 31. maija, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam, jāapstiprina tās pašas regulas 7. pantā minēto maksājumu aģentūru grāmatojumi. |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 39. pantu lauksaimniecības finanšu gads sākas “N – 1” gada 16. oktobrī un beidzas “N” gada 15. oktobrī. Noskaidrojot grāmatojumus par 2018. finanšu gadu, būtu jāņem vērā izdevumi, kas Apvienotajai Karalistei radušies no 2017. gada 16. oktobra līdz 2018. gada 15. oktobrim, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (2) 11. panta 1. punktā. |
(3) |
Tā kā Apvienotā Karaliste jau ir Komisijai paziņojusi nepieciešamo grāmatvedības informāciju, ir lietderīgi turpināt attiecīgā grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma pieņemšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu. |
(4) |
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 33. panta 2. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka summu, kas saskaņā ar minētās regulas 33. panta 1. punktā minēto lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai tai izmaksājama, nosaka, attiecīgajā finanšu gadā veiktos ikmēneša maksājumus atskaitot no izdevumiem, kas saskaņā ar 33. panta 1. punktu atzīti attiecīgajam gadam. |
(5) |
Pēc tam, kad Apvienotā Karaliste ir nosūtījusi informāciju un ir veiktas visas vajadzīgās pārbaudes un grozījumi, attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansētajiem izdevumiem Komisija var pieņemt lēmumu par šādu maksājumu aģentūru grāmatojumu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu: Department of Agriculture, Environment and Rural Affairs, The Scottish Government Rural Payments and Inspections Directorate, Welsh Government un Rural Payments Agency. Komisija ir pārbaudījusi Apvienotās Karalistes iesniegto informāciju un pirms šā lēmuma pieņemšanas datuma paziņojusi Apvienotajai Karalistei pārbaužu rezultātus kopā ar nepieciešamajiem grozījumiem. |
(6) |
Šo maksājumu aģentūru gada pārskati un tiem pievienotie dokumenti ļauj Komisijai pieņemt lēmumu par iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu. |
(7) |
Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (3) 5. panta 5. punktu grāmatojumu noskaidrošanas lēmumā ir jāņem vērā termiņa neievērošana augustā, septembrī un oktobrī. Daži izdevumi, ko Apvienotā Karaliste deklarējusi šajos 2018. gada mēnešos, ir izdarīti pēc piemērojamo termiņu beigām. Tāpēc šajā lēmumā būtu jānosaka attiecīgie samazinājumi. |
(8) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. pantu Komisija par maksājumu termiņu neievērošanu jau ir samazinājusi vairākus ar Apvienoto Karalisti saistītus ikmēneša maksājumus par 2018. finanšu gadu. Šajā lēmumā Komisijai būtu jāņem vērā šādi samazinātās summas, lai nepieļautu neatbilstīgus maksājumus vai termiņa neievērošanu, vai atlīdzinājumus, kam vēlāk varētu tikt piemērotas finanšu korekcijas. Vajadzības gadījumā attiecīgās summas var tikt pārbaudītas atbilstības noskaidrošanas procedūrās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu. |
(9) |
Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkts paredz, ka tad, ja pārkāpuma summa nav atgūta četru gadu laikā pēc atgūšanas pieprasījuma dienas vai astoņu gadu laikā pēc prasības iesniegšanas valsts tiesā, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts. Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 4. punktā ir noteikts, ka gada pārskatiem, kas dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 29. pantu, dalībvalstis pievieno apliecinātu tabulu, kurā norādītas summas, kas tām jāsedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu. Īstenošanas regulā (ES) Nr. 908/2014 ir noteikumi par to, kā īstenojams dalībvalstu pienākums ziņot par atgūstamajām summām. Tabulas paraugs, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai sniegtu informāciju par atgūstamajām summām, ir pievienots Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 II pielikumā. Pamatojoties uz dalībvalstu aizpildītajām tabulām, Komisijai būtu jālemj par tādas neatgūšanas finansiālajām sekām, kas saistīta ar pārkāpumiem, kuri ir senāki par attiecīgi četriem vai astoņiem gadiem. |
(10) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 3. punktu dalībvalstis, pienācīgi to pamatojot, var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi tādos gadījumos, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, kopā pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādu lēmumu pieņem četru gadu laikā pēc atgūšanas pieprasījuma dienas vai astoņu gadu laikā pēc prasības iesniegšanas valsts tiesā, neatgūšanas finansiālās sekas 100 % apmērā būtu jāsedz no Savienības budžeta. Gan summas, par kurām Apvienotā Karaliste pieņem lēmumu neturpināt atgūšanu, gan tās lēmuma pamatojums ir norādīts kopsavilkuma ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 4. punktā, kurš lasīts saistībā ar tās 102. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta iv) punktu. Tātad šīs summas nebūtu jāsedz Apvienotajai Karalistei, un tāpēc tās būtu jāsedz no Savienības budžeta. |
(11) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu šim lēmumam nebūtu jāskar turpmākie lēmumi, kurus Komisija var pieņemt, lai izslēgtu no Savienības finansējuma izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo lēmumu ir noskaidroti Apvienotās Karalistes maksājumu aģentūru Department of Agriculture, Environment and Rural Affairs, The Scottish Government Rural Payments and Inspections Directorate, Welsh Government un Rural Payments Agency grāmatojumi, kas saistīti ar izdevumiem, kurus Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) finansējis attiecībā uz 2018. finanšu gadu.
Summas, kas saskaņā ar šo lēmumu ir atgūstamas no Apvienotās Karalistes vai tai izmaksājamas, to vidū summas, kuras radušās Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkta piemērošanas rezultātā, ir norādītas šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums neskar turpmākus atbilstības noskaidrošanas lēmumus, kurus Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu var pieņemt, lai no Savienības finansējuma izslēgtu izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.
Briselē, 2019. gada 26. martā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Phil HOGAN
(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.
(2) Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).
(3) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV L 255, 28.8.2014., 18. lpp.).
PIELIKUMS
MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA
2018. FINANŠU GADS
No dalībvalsts atgūstamā vai tai izmaksājamā summa
DV |
|
2018. gads. Izdevumi / piešķirtie ieņēmumi maksājumu aģentūrām, kuru grāmatojumi ir |
Kopā a + b |
Samazinājumi un apturētie maksājumi visā finanšu gadā (1) |
Maksājamā summa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu |
Kopsumma, ieskaitot samazinājumus un apturētos maksājumus |
Dalībvalstij izmaksātie maksājumi visā finanšu gadā |
Summa, kas atgūstama no (–) attiecīgās dalībvalsts vai tai izmaksājama (+) (2) |
|||
noskaidroti |
atdalīti |
||||||||||
= izdevumi / piešķirtie ieņēmumi, kas deklarēti gada deklarācijā |
= kopā izdevumi / piešķirtie ieņēmumi ikmēneša deklarācijās |
||||||||||
|
|
a |
b |
c = a + b |
d |
e |
f = c + d + e |
g |
h = f – g |
||
UK |
GBP |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
– 81 567,52 |
– 81 567,52 |
0,00 |
– 81 567,52 |
||
UK |
EUR |
3 134 431 581,76 |
0,00 |
3 134 431 581,76 |
– 7 568 165,96 |
0,00 |
3 126 863 415,80 |
3 131 942 681,20 |
– 5 079 265,40 |
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
DV |
|
Izdevumi (3) |
Piešķirtie ieņēmumi (3) |
54. panta 2. punkts (= e) |
Kopā (= h) |
|
|||||
05 07 01 06 |
6701 |
6702 |
|||||||||
i |
j |
k |
I = i + j + k |
||||||||
UK |
GBP |
0,00 |
0,00 |
– 81 567,52 |
– 81 567,52 |
||||||
UK |
EUR |
0,00 |
– 5 079 265,40 |
0,00 |
– 5 079 265,40 |
||||||
|
(1) Samazinājumi un apturētie maksājumi ir tie, kas ņemti vērā maksājumu sistēmā, un tiem ir pieskaitītas korekcijas par maksājumu termiņu neievērošanu 2018. gada augustā, septembrī un oktobrī un citi samazinājumi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. panta kontekstā.
(2) Kad aprēķina summu, kas no attiecīgās dalībvalsts atgūstama vai tai izmaksājama, ņem vērā noskaidroto izdevumu gada deklarācijas kopsummu (a sleja) vai atdalīto izdevumu ikmēneša deklarāciju kopsummu (b sleja). Piemērojamais maiņas kurss: Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 11. panta 1. punkta pirmās daļas otrais teikums.
(3) Budžeta pozīciju 05 07 01 06 sadala starp negatīvajām korekcijām, kas kļūst par piešķirtajiem ieņēmumiem budžeta pozīcijā 67 01, un tām pozitīvajām korekcijām par labu dalībvalstij, kuras tagad iekļauj izdevumu daļā 05 07 01 06, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 43. pantā.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/98 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/872
(2019. gada 26. marts)
par Apvienotās Karalistes maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētajiem izdevumiem 2018. finanšu gadā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 2358)
(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 51. pantu,
apspriedusies ar Lauksaimniecības fondu komiteju,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem gada pārskatiem, kam pievienota grāmatojumu noskaidrošanai nepieciešamā informācija un revīzijas atzinums par pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, kā arī sertifikācijas struktūru sagatavoti ziņojumi, Komisijai pirms tā gada 31. maija, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam, jāapstiprina tās pašas regulas 7. pantā minēto maksājumu aģentūru grāmatojumi. |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 39. pantu lauksaimniecības finanšu gads sākas “N – 1” gada 16. oktobrī un beidzas “N” gada 15. oktobrī. Lai grāmatojumu noskaidrošanā, ko veic par 2018. finanšu gadu, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) izdevumu atsauces periodu salāgotu ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) atsauces periodu, būtu jāņem vērā izdevumi, kas Apvienotajai Karalistei radušies no 2017. gada 16. oktobra līdz 2018. gada 15. oktobrim, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (2) 11. panta 1. punktā. |
(3) |
Tā kā Apvienotā Karaliste jau ir Komisijai paziņojusi nepieciešamo grāmatvedības informāciju, ir lietderīgi turpināt attiecīgā grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma pieņemšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu. |
(4) |
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 33. panta 2. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka summu, kas saskaņā ar minētās regulas 33. panta 1. punktā minēto lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai tai izmaksājama, nosaka, attiecīgajā finanšu gadā veiktos starpposma maksājumus atskaitot no izdevumiem, kas saskaņā ar 33. panta 1. punktu atzīti attiecīgajam gadam. |
(5) |
Pēc tam, kad Apvienotā Karaliste ir nosūtījusi informāciju un ir veiktas visas vajadzīgās pārbaudes un grozījumi, attiecībā uz ELFLA finansētajiem izdevumiem Komisija var pieņemt lēmumu par šādu maksājumu aģentūru grāmatojumu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu: Department of Agriculture, Environment and Rural Affairs, The Scottish Government Rural Payments and Inspections Directorate un Rural Payments Agency. Komisija ir pārbaudījusi Apvienotās Karalistes iesniegto informāciju un pirms šā lēmuma pieņemšanas datuma paziņojusi Apvienotajai Karalistei pārbaužu rezultātus kopā ar nepieciešamajiem grozījumiem. |
(6) |
Šo maksājumu aģentūru gada pārskati un tiem pievienotie dokumenti ļauj Komisijai pieņemt lēmumu par iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu. |
(7) |
Saistībā ar Apvienotās Karalistes maksājumu aģentūras Welsh Government iesniegto informāciju ir vajadzīgs papildu izziņas darbs, un tāpēc tās grāmatojumus šajā lēmumā noskaidrot nevar. |
(8) |
Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkts paredz, ka tad, ja pārkāpuma summa nav atgūta četru gadu laikā pēc atgūšanas pieprasījuma dienas vai astoņu gadu laikā pēc prasības iesniegšanas valsts tiesā, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts. Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 4. punktā ir noteikts, ka gada pārskatiem, kas dalībvalstīm Komisijai jāiesniedz saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 29. pantu, dalībvalstis pievieno apliecinātu tabulu, kurā norādītas summas, kas tām jāsedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu. Īstenošanas regulā (ES) Nr. 908/2014 ir noteikumi par to, kā īstenojams dalībvalstu pienākums ziņot par atgūstamajām summām. Tabulas paraugs, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai sniegtu informāciju par atgūstamajām summām, ir pievienots Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 II pielikumā. Pamatojoties uz dalībvalstu aizpildītajām tabulām, Komisijai būtu jālemj par tādas neatgūšanas finansiālajām sekām, kas saistīta ar pārkāpumiem, kuri ir senāki par attiecīgi četriem vai astoņiem gadiem. |
(9) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 3. punktu dalībvalstis, pienācīgi to pamatojot, var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi tādos gadījumos, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, kopā pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādu lēmumu pieņem četru gadu laikā pēc atgūšanas pieprasījuma dienas vai astoņu gadu laikā pēc prasības iesniegšanas valsts tiesā, neatgūšanas finansiālās sekas 100 % apmērā būtu jāsedz no Savienības budžeta. Gan summas, par kurām Apvienotā Karaliste pieņem lēmumu neturpināt atgūšanu, gan tās lēmuma pamatojums ir norādīts kopsavilkuma ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 4. punktā, kurš lasīts saistībā ar tās 102. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta iv) punktu. Tātad šīs summas nebūtu jāsedz Apvienotajai Karalistei, un tāpēc tās būtu jāsedz no Savienības budžeta. |
(10) |
Šajā lēmumā turklāt būtu jāņem vērā vēl palikušās summas, kas Apvienotajai Karalistei Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkta piemērošanas rezultātā jāsedz saistībā ar ELFLA 2007.–2013. gada plānošanas periodu. |
(11) |
Regulas (ES) Nr. 1306/2013 36. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka starpposma maksājumi jāveic, nepārsniedzot kopējo plānoto ELFLA finansiālo ieguldījumu. Atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 23. panta 2. punktam, ja izdevumu deklarāciju kopsumma pārsniedz lauku attīstības programmai plānotā ieguldījuma kopsummu, maksājamo summu samazina līdz plānotajam apjomam, neskarot Regulas (ES) Nr. 1306/2013 34. panta 2. punktā noteikto maksimālo apjomu. Komisija samazināto summu atlīdzina vēlāk pēc grozītā finanšu plāna pieņemšanas vai plānošanas perioda noslēgumā. |
(12) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu šim lēmumam nebūtu jāskar turpmākie lēmumi, kurus Komisija var pieņemt, lai izslēgtu no Savienības finansējuma izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo lēmumu ir noskaidroti Apvienotās Karalistes maksājumu aģentūru Department of Agriculture, Environment and Rural Affairs, The Scottish Government Rural Payments and Inspections Directorate un Rural Payments Agency grāmatojumi, kas saistīti ar izdevumiem, kurus Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) finansējis attiecībā uz 2018. finanšu gadu.
Summas, kas atbilstīgi šim lēmumam ir atgūstamas no Apvienotās Karalistes vai tai izmaksājamas saskaņā ar katru lauku attīstības programmu, ir norādītas I pielikumā.
2. pants
Attiecībā uz 2018. finanšu gadu šis lēmums neaptver II pielikumā norādītos Apvienotās Karalistes maksājumu aģentūras Welsh Government grāmatojumus, kas attiecas uz ELFLA finansētajiem lauku attīstības programmu izdevumiem, kuri ir saistīti ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu, un par tiem tiks pieņemts turpmāks lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu.
3. pants
Summas, kas Apvienotajai Karalistei Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkta piemērošanas rezultātā jāsedz saistībā ar ELFLA, proti, tā 2014.–2020. gada plānošanas periodu un 2007.–2013. gada plānošanas periodu, ir norādītas šā lēmuma III pielikumā.
4. pants
Šis lēmums neskar turpmākus atbilstības noskaidrošanas lēmumus, kurus Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu var pieņemt, lai no Savienības finansējuma izslēgtu izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.
Briselē, 2019. gada 26. martā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Phil HOGAN
(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.
(2) Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).
I PIELIKUMS
NOSKAIDROTIE ELFLA IZDEVUMI ATBILSTOŠI KATRAI LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAI 2018. FINANŠU GADAM
NO DALĪBVALSTS ATGŪSTAMĀ VAI TAI IZMAKSĀJAMĀ SUMMA ATBILSTOŠI KATRAI PROGRAMMAI
Apstiprinātās programmas un deklarētie izdevumi attiecībā uz ELFLA 2014.–2020. gadam
(EUR) |
||||||||
DV |
CCI |
2018. gada izdevumi |
Korekcijas |
Kopā |
Summas, ko nevar izmantot atkārtoti |
2018. finanšu gada apstiprinātā noskaidrotā summa |
Starpposma maksājumi, kas dalībvalstij atmaksāti par finanšu gadu |
Summa, kas atgūstama no (–) attiecīgās dalībvalsts vai tai izmaksājama (+) |
|
|
i |
ii |
iii = i + ii |
iv |
v = iii - iv |
vi |
vii = v – vi |
UK |
2014UK06RDRP001 |
341 029 324,58 |
0,00 |
341 029 324,58 |
0,00 |
341 029 324,58 |
340 987 294,18 |
42 030,40 |
UK |
2014UK06RDRP002 |
17 901 684,45 |
0,00 |
17 901 684,45 |
0,00 |
17 901 684,45 |
17 901 330,80 |
353,65 |
UK |
2014UK06RDRP003 |
127 217 147,23 |
0,00 |
127 217 147,23 |
0,00 |
127 217 147,23 |
127 388 490,41 |
– 171 343,18 |
II PIELIKUMS
MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA
2018. FINANŠU GADS, ELFLA
Maksājumu aģentūras un programmas, kuru grāmatojumi ir atdalīti un tiks aplūkoti turpmākā lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu
Dalībvalsts |
Maksājumu aģentūra |
Programma |
Apvienotā Karaliste |
Welsh Government |
2014UK06RDRP004 |
III PIELIKUMS
MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA
2018. FINANŠU GADS, ELFLA
Korekcijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu
|
|
Korekcijas, 2014.–2020. gada plānošanas periods |
Korekcijas, 2007.–2013. gada plānošanas periods |
||
Dalībvalsts |
Valūta |
Valsts valūtā |
EUR |
Valsts valūtā |
EUR |
UK (*1) |
GBP |
— |
— |
48 141,99 |
— |
(*1) Attiecībā uz maksājumu aģentūrām, kuru grāmatojumi ir atdalīti, 54. panta 2. punktā paredzētais samazinājums piemērojams, kad grāmatojumi tiks iesniegti noskaidrošanai.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/103 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/873
(2019. gada 22. maijs)
par dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētajiem izdevumiem 2018. finanšu gadā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3817)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 51. pantu,
apspriedusies ar Lauksaimniecības fondu komiteju,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem gada pārskatiem, kam pievienota grāmatojumu noskaidrošanai nepieciešamā informācija un revīzijas atzinums par pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu, kā arī sertifikācijas struktūru sagatavoti ziņojumi, Komisijai pirms tā gada 31. maija, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam, jāapstiprina tās pašas regulas 7. pantā minēto maksājumu aģentūru grāmatojumi. |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 39. pantu lauksaimniecības finanšu gads sākas “N – 1” gada 16. oktobrī un beidzas “N” gada 15. oktobrī. Lai grāmatojumu noskaidrošanā, ko veic par 2018. finanšu gadu, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) izdevumu atsauces periodu salāgotu ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) atsauces periodu, būtu jāņem vērā izdevumi, kas dalībvalstīm radušies no 2017. gada 16. oktobra līdz 2018. gada 15. oktobrim, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (2) 11. panta 1. punktā. |
(3) |
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 33. panta 2. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka summu, kas saskaņā ar minētās regulas 33. panta 1. punktā minēto lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai tai izmaksājama, nosaka, atskaitot attiecīgajā finanšu gadā veiktos starpposma maksājumus no izdevumiem, kas saskaņā ar 33. panta 1. punktu atzīti attiecīgajam gadam. Komisijai minētā summa jāatskaita no nākamā starpposma maksājuma vai jāpieskaita tam. |
(4) |
Komisija ir pārbaudījusi dalībvalstu iesniegto informāciju un pirms 2019. gada 30. aprīļa paziņojusi tām pārbaužu rezultātus kopā ar nepieciešamajiem grozījumiem. |
(5) |
Konkrētu maksājumu aģentūru gada pārskati un tiem pievienotie dokumenti ļauj Komisijai pieņemt lēmumu par iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu. |
(6) |
Saistībā ar dažu citu maksājumu aģentūru iesniegto informāciju ir vajadzīgs papildu izziņas darbs, un tāpēc to grāmatojumus šajā lēmumā noskaidrot nevar. |
(7) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 83. pantu starpposma maksājumu termiņu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 36. panta 5. punktā, uz laikposmu, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, var pārtraukt, lai veiktu papildu verifikācijas pēc tam, kad ir saņemta informācija par to, ka šie maksājumi ir saistīti ar pārkāpumu, kuram ir nopietnas finansiālas sekas. Lai nepieļautu neatbilstīgus maksājumus vai termiņa neievērošanu, Komisijai, kad tā pieņem šo lēmumu, būtu jāņem vērā summas, kuru izmaksa ir pārtraukta. |
(8) |
Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkts paredz, ka tad, ja pārkāpuma summa nav atgūta četru gadu laikā pēc atgūšanas pieprasījuma dienas vai astoņu gadu laikā pēc prasības iesniegšanas valsts tiesā, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts. Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 4. punktā ir noteikts, ka gada pārskatiem, kas dalībvalstīm Komisijai jāiesniedz saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 29. pantu, dalībvalstis pievieno apliecinātu tabulu, kurā norādītas summas, kas tām jāsedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu. Īstenošanas regulā (ES) Nr. 908/2014 ir noteikumi par to, kā īstenojams dalībvalstu pienākums ziņot par atgūstamajām summām. Tabulas paraugs, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai sniegtu informāciju par atgūstamajām summām, ir pievienots Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 II pielikumā. Pamatojoties uz dalībvalstu aizpildītajām tabulām, Komisijai būtu jālemj par tādas neatgūšanas finansiālajām sekām, kas saistīta ar pārkāpumiem, kuri ir senāki par attiecīgi četriem vai astoņiem gadiem. |
(9) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 3. punktu dalībvalstis, pienācīgi to pamatojot, var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi tādos gadījumos, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, kopā pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādu lēmumu pieņem četros gados pēc atgūšanas pieprasījuma datuma vai – gadījumos, kad atgūšana notiek ar tiesvedību attiecīgās valsts tiesā, – astoņos gados pēc tā, 100 % no neatgūšanas finansiālajām sekām būtu jāsedz no Savienības budžeta. Gan summas, par kurām dalībvalsts pieņem lēmumu neturpināt atgūšanu, gan minētā lēmuma pamatojums ir norādīts kopsavilkuma ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 4. punktā, kurš lasīts saistībā ar tās 102. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta iv) punktu. Tātad šīs summas nebūtu jāsedz attiecīgajām dalībvalstīm, un tāpēc tās būtu jāsedz no Savienības budžeta. |
(10) |
Šajā lēmumā turklāt būtu jāņem vērā vēl palikušās summas, kas dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkta piemērošanas rezultātā jāsedz saistībā ar ELFLA 2007.–2013. gada plānošanas periodu. |
(11) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. pantu Komisija, ņemot vērā izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem, jau ir samazinājusi vai apturējusi vairākus starpposma maksājumus par 2018. finanšu gadu. Šajā lēmumā Komisijai būtu jāņem vērā uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. panta pamata šādi samazinātās vai apturētās summas, lai nepieļautu maksāšanu bez pamata vai nelaikā vai tādu summu atmaksāšanu, kam vēlāk nāktos piemērot finanšu korekcijas. |
(12) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu šim lēmumam nebūtu jāskar turpmākie lēmumi, kurus Komisija var pieņemt, lai izslēgtu no Savienības finansējuma izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo lēmumu ir noskaidroti dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumi, kas saistīti ar izdevumiem, kurus Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) finansējis attiecībā uz 2018. finanšu gadu un kuri ir saistīti ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu, izņemot 2. pantā minēto maksājumu aģentūru grāmatojumus.
Summas, kas atbilstīgi šim lēmumam ir atgūstamas no katras dalībvalsts vai tai izmaksājamas saskaņā ar katru lauku attīstības programmu, ir norādītas I pielikumā.
2. pants
Attiecībā uz 2018. finanšu gadu šis lēmums neaptver II pielikumā norādīto dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumus, kas attiecas uz ELFLA finansētajiem lauku attīstības programmu izdevumiem, kuri ir saistīti ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu, un par tiem tiks pieņemts turpmāks lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu.
3. pants
Summas, kas dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkta piemērošanas rezultātā jāsedz saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), proti, šā fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodu un 2007.–2013. gada plānošanas periodu, ir norādītas šā lēmuma III pielikumā.
4. pants
Šis lēmums neskar turpmākus atbilstības noskaidrošanas lēmumus, kurus Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu var pieņemt, lai no Savienības finansējuma izslēgtu izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2019. gada 22. maijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Phil HOGAN
(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.
(2) Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).
I PIELIKUMS
NOSKAIDROTIE ELFLA IZDEVUMI ATBILSTOŠI KATRAI LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAI 2018. FINANŠU GADAM
NO DALĪBVALSTS ATGŪSTAMĀ VAI TAI IZMAKSĀJAMĀ SUMMA ATBILSTOŠI KATRAI PROGRAMMAI
Apstiprinātās programmas un deklarētie izdevumi attiecībā uz ELFLA 2014.–2020. gadam
(EUR) |
||||||||
DV |
CCI |
2018. gada izdevumi |
Korekcijas |
Kopā |
Summas, ko nevar izmantot atkārtoti |
2018. finanšu gada apstiprinātā noskaidrotā summa |
Starpposma maksājumi, kas dalībvalstij atmaksāti par finanšu gadu |
Summa, kas no attiecīgās dalībvalsts atgūstama (–) vai tai izmaksājama (+) |
|
|
i |
ii |
iii = i + ii |
iv |
v = iii – iv |
vi |
vii = v – vi |
AT |
2014AT06RDNP001 |
522 020 035,12 |
0,00 |
522 020 035,12 |
0,00 |
522 020 035,12 |
512 890 738,99 |
9 129 296,13 |
BE |
2014BE06RDRP001 |
38 520 111,32 |
0,00 |
38 520 111,32 |
0,00 |
38 520 111,32 |
38 520 095,94 |
15,38 |
BE |
2014BE06RDRP002 |
30 294 877,02 |
0,00 |
30 294 877,02 |
0,00 |
30 294 877,02 |
30 319 674,43 |
– 24 797,41 |
BG |
2014BG06RDNP001 |
205 686 970,07 |
0,00 |
205 686 970,07 |
0,00 |
205 686 970,07 |
206 442 232,26 |
– 755 262,19 |
CY |
2014CY06RDNP001 |
14 520 014,26 |
0,00 |
14 520 014,26 |
0,00 |
14 520 014,26 |
14 520 014,26 |
0,00 |
CZ |
2014CZ06RDNP001 |
323 611 581,76 |
0,00 |
323 611 581,76 |
0,00 |
323 611 581,76 |
323 613 468,79 |
– 1 887,03 |
DE |
2014DE06RDRN001 |
676 761,19 |
0,00 |
676 761,19 |
0,00 |
676 761,19 |
676 761,19 |
0,00 |
DE |
2014DE06RDRP003 |
85 593 723,78 |
0,00 |
85 593 723,78 |
0,00 |
85 593 723,78 |
85 594 307,99 |
– 584,21 |
DE |
2014DE06RDRP004 |
192 663 260,91 |
0,00 |
192 663 260,91 |
0,00 |
192 663 260,91 |
192 663 260,91 |
0,00 |
DE |
2014DE06RDRP007 |
107 756 134,37 |
0,00 |
107 756 134,37 |
0,00 |
107 756 134,37 |
107 756 187,14 |
– 52,77 |
DE |
2014DE06RDRP010 |
37 547 775,80 |
0,00 |
37 547 775,80 |
0,00 |
37 547 775,80 |
37 547 775,80 |
0,00 |
DE |
2014DE06RDRP011 |
106 103 576,84 |
0,00 |
106 103 576,84 |
0,00 |
106 103 576,84 |
106 103 576,84 |
0,00 |
DE |
2014DE06RDRP012 |
159 980 251,69 |
0,00 |
159 980 251,69 |
0,00 |
159 980 251,69 |
159 980 251,69 |
0,00 |
DE |
2014DE06RDRP015 |
74 846 524,24 |
0,00 |
74 846 524,24 |
0,00 |
74 846 524,24 |
74 863 576,45 |
– 17 052,21 |
DE |
2014DE06RDRP017 |
28 525 458,51 |
0,00 |
28 525 458,51 |
0,00 |
28 525 458,51 |
28 525 458,51 |
0,00 |
DE |
2014DE06RDRP018 |
5 712 422,22 |
0,00 |
5 712 422,22 |
0,00 |
5 712 422,22 |
5 712 422,22 |
0,00 |
DE |
2014DE06RDRP019 |
96 236 434,91 |
0,00 |
96 236 434,91 |
0,00 |
96 236 434,91 |
96 236 434,91 |
0,00 |
DE |
2014DE06RDRP020 |
82 615 965,52 |
0,00 |
82 615 965,52 |
0,00 |
82 615 965,52 |
82 615 967,05 |
– 1,53 |
DE |
2014DE06RDRP021 |
50 602 977,48 |
0,00 |
50 602 977,48 |
0,00 |
50 602 977,48 |
50 602 995,25 |
– 17,77 |
DE |
2014DE06RDRP023 |
88 724 913,44 |
0,00 |
88 724 913,44 |
0,00 |
88 724 913,44 |
88 789 431,82 |
– 64 518,38 |
DK |
2014DK06RDNP001 |
88 173 489,16 |
0,00 |
88 173 489,16 |
0,00 |
88 173 489,16 |
90 286 808,00 |
– 2 113 318,84 |
EE |
2014EE06RDNP001 |
128 116 444,94 |
0,00 |
128 116 444,94 |
0,00 |
128 116 444,94 |
128 116 573,13 |
– 128,19 |
ES |
2014ES06RDNP001 |
17 496 370,85 |
0,00 |
17 496 370,85 |
0,00 |
17 496 370,85 |
17 496 370,83 |
0,02 |
ES |
2014ES06RDRP001 |
159 160 971,25 |
0,00 |
159 160 971,25 |
0,00 |
159 160 971,25 |
159 160 882,11 |
89,14 |
ES |
2014ES06RDRP002 |
59 746 787,83 |
0,00 |
59 746 787,83 |
0,00 |
59 746 787,83 |
59 746 781,59 |
6,24 |
ES |
2014ES06RDRP003 |
29 251 334,24 |
0,00 |
29 251 334,24 |
0,00 |
29 251 334,24 |
29 257 571,77 |
– 6 237,53 |
ES |
2014ES06RDRP004 |
11 807 069,47 |
0,00 |
11 807 069,47 |
0,00 |
11 807 069,47 |
11 826 785,09 |
– 19 715,62 |
ES |
2014ES06RDRP005 |
27 976 434,37 |
0,00 |
27 976 434,37 |
0,00 |
27 976 434,37 |
27 976 434,38 |
– 0,01 |
ES |
2014ES06RDRP006 |
14 557 450,46 |
0,00 |
14 557 450,46 |
0,00 |
14 557 450,46 |
14 557 451,27 |
– 0,81 |
ES |
2014ES06RDRP007 |
113 236 476,41 |
0,00 |
113 236 476,41 |
0,00 |
113 236 476,41 |
113 221 366,35 |
15 110,06 |
ES |
2014ES06RDRP008 |
97 338 070,90 |
0,00 |
97 338 070,90 |
0,00 |
97 338 070,90 |
97 335 793,72 |
2 277,18 |
ES |
2014ES06RDRP009 |
43 693 511,34 |
0,00 |
43 693 511,34 |
0,00 |
43 693 511,34 |
43 693 511,02 |
0,32 |
ES |
2014ES06RDRP010 |
89 910 498,20 |
0,00 |
89 910 498,20 |
0,00 |
89 910 498,20 |
89 910 463,71 |
34,49 |
ES |
2014ES06RDRP011 |
131 571 942,91 |
0,00 |
131 571 942,91 |
0,00 |
131 571 942,91 |
131 571 922,68 |
20,23 |
ES |
2014ES06RDRP012 |
4 328 278,65 |
0,00 |
4 328 278,65 |
0,00 |
4 328 278,65 |
4 328 277,55 |
1,10 |
ES |
2014ES06RDRP013 |
31 330 225,16 |
0,00 |
31 330 225,16 |
0,00 |
31 330 225,16 |
31 330 220,23 |
4,93 |
ES |
2014ES06RDRP015 |
17 357 722,06 |
0,00 |
17 357 722,06 |
0,00 |
17 357 722,06 |
17 357 732,12 |
– 10,06 |
ES |
2014ES06RDRP016 |
9 152 786,14 |
0,00 |
9 152 786,14 |
0,00 |
9 152 786,14 |
9 152 782,54 |
3,60 |
ES |
2014ES06RDRP017 |
23 179 771,16 |
0,00 |
23 179 771,16 |
0,00 |
23 179 771,16 |
23 179 771,15 |
0,01 |
FI |
2014FI06RDRP001 |
348 074 461,43 |
0,00 |
348 074 461,43 |
0,00 |
348 074 461,43 |
348 076 443,41 |
– 1 981,98 |
FI |
2014FI06RDRP002 |
3 711 545,03 |
0,00 |
3 711 545,03 |
0,00 |
3 711 545,03 |
3 711 545,03 |
0,00 |
FR |
2014FR06RDNP001 |
197 685 587,50 |
0,00 |
197 685 587,50 |
0,00 |
197 685 587,50 |
197 685 587,50 |
0,00 |
FR |
2014FR06RDRN001 |
1 833 799,23 |
0,00 |
1 833 799,23 |
0,00 |
1 833 799,23 |
1 833 799,23 |
0,00 |
FR |
2014FR06RDRP001 |
24 153 447,95 |
0,00 |
24 153 447,95 |
0,00 |
24 153 447,95 |
24 153 456,07 |
– 8,12 |
FR |
2014FR06RDRP002 |
6 561 044,21 |
0,00 |
6 561 044,21 |
0,00 |
6 561 044,21 |
6 561 044,19 |
0,02 |
FR |
2014FR06RDRP003 |
5 760 322,88 |
0,00 |
5 760 322,88 |
0,00 |
5 760 322,88 |
5 760 322,88 |
0,00 |
FR |
2014FR06RDRP004 |
37 876 388,14 |
0,00 |
37 876 388,14 |
0,00 |
37 876 388,14 |
37 876 380,02 |
8,12 |
FR |
2014FR06RDRP006 |
4 879 050,25 |
0,00 |
4 879 050,25 |
0,00 |
4 879 050,25 |
4 879 050,25 |
0,00 |
FR |
2014FR06RDRP011 |
7 620 346,22 |
0,00 |
7 620 346,22 |
0,00 |
7 620 346,22 |
7 620 346,23 |
– 0,01 |
FR |
2014FR06RDRP021 |
22 926 000,33 |
0,00 |
22 926 000,33 |
0,00 |
22 926 000,33 |
22 926 000,32 |
0,01 |
FR |
2014FR06RDRP022 |
8 204 484,56 |
0,00 |
8 204 484,56 |
0,00 |
8 204 484,56 |
8 204 484,58 |
– 0,02 |
FR |
2014FR06RDRP023 |
8 862 307,25 |
0,00 |
8 862 307,25 |
0,00 |
8 862 307,25 |
8 862 307,25 |
0,00 |
FR |
2014FR06RDRP024 |
48 604 047,72 |
0,00 |
48 604 047,72 |
0,00 |
48 604 047,72 |
48 604 047,72 |
0,00 |
FR |
2014FR06RDRP025 |
44 564 654,55 |
0,00 |
44 564 654,55 |
0,00 |
44 564 654,55 |
44 564 654,56 |
– 0,01 |
FR |
2014FR06RDRP026 |
79 594 052,61 |
0,00 |
79 594 052,61 |
0,00 |
79 594 052,61 |
79 594 052,60 |
0,01 |
FR |
2014FR06RDRP031 |
12 002 300,22 |
0,00 |
12 002 300,22 |
0,00 |
12 002 300,22 |
12 002 300,22 |
0,00 |
FR |
2014FR06RDRP041 |
41 062 964,63 |
0,00 |
41 062 964,63 |
0,00 |
41 062 964,63 |
41 062 964,64 |
– 0,01 |
FR |
2014FR06RDRP042 |
12 973 287,27 |
0,00 |
12 973 287,27 |
0,00 |
12 973 287,27 |
12 973 287,25 |
0,02 |
FR |
2014FR06RDRP043 |
60 350 115,32 |
0,00 |
60 350 115,32 |
0,00 |
60 350 115,32 |
60 350 115,31 |
0,01 |
FR |
2014FR06RDRP052 |
65 791 635,41 |
0,00 |
65 791 635,41 |
0,00 |
65 791 635,41 |
65 791 635,39 |
0,02 |
FR |
2014FR06RDRP053 |
59 541 153,53 |
0,00 |
59 541 153,53 |
0,00 |
59 541 153,53 |
59 541 153,54 |
– 0,01 |
FR |
2014FR06RDRP054 |
60 363 799,95 |
0,00 |
60 363 799,95 |
0,00 |
60 363 799,95 |
60 363 799,96 |
– 0,01 |
FR |
2014FR06RDRP072 |
84 473 332,28 |
0,00 |
84 473 332,28 |
0,00 |
84 473 332,28 |
84 473 332,28 |
0,00 |
FR |
2014FR06RDRP073 |
213 889 042,17 |
0,00 |
213 889 042,17 |
0,00 |
213 889 042,17 |
213 889 042,15 |
0,02 |
FR |
2014FR06RDRP074 |
88 417 755,10 |
0,00 |
88 417 755,10 |
0,00 |
88 417 755,10 |
88 417 755,09 |
0,01 |
FR |
2014FR06RDRP082 |
150 503 849,61 |
0,00 |
150 503 849,61 |
0,00 |
150 503 849,61 |
150 503 849,60 |
0,01 |
FR |
2014FR06RDRP083 |
174 012 973,41 |
0,00 |
174 012 973,41 |
0,00 |
174 012 973,41 |
174 012 973,41 |
0,00 |
FR |
2014FR06RDRP091 |
89 559 508,54 |
0,00 |
89 559 508,54 |
0,00 |
89 559 508,54 |
89 559 508,48 |
0,06 |
FR |
2014FR06RDRP093 |
78 272 207,24 |
0,00 |
78 272 207,24 |
0,00 |
78 272 207,24 |
78 272 207,23 |
0,01 |
EL |
2014GR06RDNP001 |
579 944 680,26 |
0,00 |
579 944 680,26 |
0,00 |
579 944 680,26 |
579 944 679,97 |
0,29 |
HR |
2014HR06RDNP001 |
206 317 522,64 |
0,00 |
206 317 522,64 |
0,00 |
206 317 522,64 |
206 367 510,78 |
– 49 988,14 |
HU |
2014HU06RDNP001 |
385 929 543,71 |
0,00 |
385 929 543,71 |
0,00 |
385 929 543,71 |
385 929 564,57 |
– 20,86 |
IE |
2014IE06RDNP001 |
318 665 239,75 |
0,00 |
318 665 239,75 |
0,00 |
318 665 239,75 |
318 693 515,27 |
– 28 275,52 |
IT |
2014IT06RDNP001 |
112 491 724,71 |
0,00 |
112 491 724,71 |
0,00 |
112 491 724,71 |
112 491 671,79 |
52,92 |
IT |
2014IT06RDRN001 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
IT |
2014IT06RDRP001 |
10 085 080,90 |
0,00 |
10 085 080,90 |
0,00 |
10 085 080,90 |
10 086 920,19 |
– 1 839,29 |
IT |
2014IT06RDRP002 |
31 172 695,15 |
0,00 |
31 172 695,15 |
0,00 |
31 172 695,15 |
31 173 334,82 |
– 639,67 |
IT |
2014IT06RDRP003 |
55 799 478,01 |
0,00 |
55 799 478,01 |
0,00 |
55 799 478,01 |
55 716 038,08 |
83 439,93 |
IT |
2014IT06RDRP004 |
14 395 930,94 |
0,00 |
14 395 930,94 |
0,00 |
14 395 930,94 |
14 395 931,16 |
– 0,22 |
IT |
2014IT06RDRP005 |
37 431 739,83 |
0,00 |
37 431 739,83 |
0,00 |
37 431 739,83 |
37 432 438,25 |
– 698,42 |
IT |
2014IT06RDRP006 |
7 876 005,89 |
0,00 |
7 876 005,89 |
0,00 |
7 876 005,89 |
7 876 005,97 |
– 0,08 |
IT |
2014IT06RDRP007 |
41 819 104,69 |
0,00 |
41 819 104,69 |
0,00 |
41 819 104,69 |
41 823 648,02 |
– 4 543,33 |
IT |
2014IT06RDRP008 |
16 380 168,96 |
0,00 |
16 380 168,96 |
0,00 |
16 380 168,96 |
16 380 168,83 |
0,13 |
IT |
2014IT06RDRP009 |
63 175 360,10 |
0,00 |
63 175 360,10 |
0,00 |
63 175 360,10 |
63 175 359,91 |
0,19 |
IT |
2014IT06RDRP010 |
39 645 804,71 |
0,00 |
39 645 804,71 |
0,00 |
39 645 804,71 |
39 645 804,22 |
0,49 |
IT |
2014IT06RDRP011 |
16 604 563,71 |
0,00 |
16 604 563,71 |
0,00 |
16 604 563,71 |
16 604 563,76 |
– 0,05 |
IT |
2014IT06RDRP012 |
35 345 143,27 |
0,00 |
35 345 143,27 |
0,00 |
35 345 143,27 |
35 354 956,27 |
– 9 813,00 |
IT |
2014IT06RDRP013 |
9 687 512,97 |
0,00 |
9 687 512,97 |
0,00 |
9 687 512,97 |
9 687 512,88 |
0,09 |
IT |
2014IT06RDRP014 |
63 566 185,57 |
0,00 |
63 566 185,57 |
0,00 |
63 566 185,57 |
63 566 205,10 |
– 19,53 |
IT |
2014IT06RDRP015 |
14 815 565,50 |
0,00 |
14 815 565,50 |
0,00 |
14 815 565,50 |
14 815 565,50 |
0,00 |
IT |
2014IT06RDRP016 |
64 784 415,43 |
0,00 |
64 784 415,43 |
0,00 |
64 784 415,43 |
64 785 375,84 |
– 960,41 |
IT |
2014IT06RDRP017 |
29 206 933,27 |
0,00 |
29 206 933,27 |
0,00 |
29 206 933,27 |
29 206 933,08 |
0,19 |
IT |
2014IT06RDRP018 |
91 232 709,95 |
0,00 |
91 232 709,95 |
0,00 |
91 232 709,95 |
91 232 707,48 |
2,47 |
IT |
2014IT06RDRP019 |
127 792 613,65 |
0,00 |
127 792 613,65 |
0,00 |
127 792 613,65 |
127 792 612,64 |
1,01 |
IT |
2014IT06RDRP020 |
61 337 381,19 |
0,00 |
61 337 381,19 |
0,00 |
61 337 381,19 |
61 420 145,93 |
– 82 764,74 |
IT |
2014IT06RDRP021 |
101 184 836,76 |
0,00 |
101 184 836,76 |
0,00 |
101 184 836,76 |
101 185 876,24 |
– 1 039,48 |
LT |
2014LT06RDNP001 |
217 968 916,81 |
0,00 |
217 968 916,81 |
0,00 |
217 968 916,81 |
217 968 915,16 |
1,65 |
LU |
2014LU06RDNP001 |
14 421 021,16 |
0,00 |
14 421 021,16 |
0,00 |
14 421 021,16 |
14 423 917,80 |
– 2 896,64 |
LV |
2014LV06RDNP001 |
192 664 100,71 |
0,00 |
192 664 100,71 |
0,00 |
192 664 100,71 |
192 664 100,71 |
0,00 |
MT |
2014MT06RDNP001 |
9 391 258,52 |
0,00 |
9 391 258,52 |
0,00 |
9 391 258,52 |
9 391 233,59 |
24,93 |
NL |
2014NL06RDNP001 |
78 454 999,06 |
0,00 |
78 454 999,06 |
0,00 |
78 454 999,06 |
78 872 015,79 |
– 417 016,73 |
PL |
2014PL06RDNP001 |
944 566 130,00 |
0,00 |
944 566 130,00 |
0,00 |
944 566 130,00 |
944 571 175,78 |
– 5 045,78 |
PT |
2014PT06RDRP001 |
42 549 866,78 |
0,00 |
42 549 866,78 |
0,00 |
42 549 866,78 |
42 549 858,14 |
8,64 |
PT |
2014PT06RDRP002 |
440 013 783,91 |
0,00 |
440 013 783,91 |
0,00 |
440 013 783,91 |
440 007 910,96 |
5 872,95 |
PT |
2014PT06RDRP003 |
20 033 947,26 |
0,00 |
20 033 947,26 |
0,00 |
20 033 947,26 |
20 033 941,68 |
5,58 |
RO |
2014RO06RDNP001 |
1 151 317 715,84 |
– 5 183 398,75 |
1 146 134 317,09 |
0,00 |
1 146 134 317,09 |
1 146 256 355,04 |
– 122 037,95 |
SE |
2014SE06RDNP001 |
195 643 074,19 |
0,00 |
195 643 074,19 |
0,00 |
195 643 074,19 |
195 664 681,71 |
– 21 607,52 |
SI |
2014SI06RDNP001 |
111 078 221,00 |
0,00 |
111 078 221,00 |
0,00 |
111 078 221,00 |
111 078 257,04 |
– 36,04 |
SK |
2014SK06RDNP001 |
200 198 632,37 |
0,00 |
200 198 632,37 |
0,00 |
200 198 632,37 |
200 196 935,13 |
1 697,24 |
II PIELIKUMS
MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA
2018. FINANŠU GADS, ELFLA
Maksājumu aģentūras un programmas, kuru grāmatojumi ir atdalīti un tiks aplūkoti turpmākā lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu
Dalībvalsts |
Maksājumu aģentūra |
Programma |
ES |
Departamento de Desarrollo Rural, Medio Ambiente y Administración Local del Gobierno de Navarra |
2014ES06RDRP014 |
FR |
Office du Développement Agricole et Rural de Corse |
2014FR06RDRP094 |
III PIELIKUMS
MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA
2018. FINANŠU GADS, ELFLA
Korekcijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu (*1)
|
|
Korekcijas, 2014.–2020. gada plānošanas periods |
Korekcijas, 2007.-2013. gada plānošanas periods |
||
Dalībvalsts |
Valūta |
Valsts valūtā |
EUR |
Valsts valūtā |
EUR |
AT |
EUR |
— |
— |
— |
— |
BE |
EUR |
— |
— |
— |
651,26 |
BG |
BGN |
— |
— |
443 050,55 |
— |
CY |
EUR |
— |
— |
— |
— |
CZ |
CZK |
— |
— |
838 197,75 |
— |
DE |
EUR |
— |
— |
— |
287 200,70 |
DK |
DKK |
— |
— |
721 265,67 |
— |
EE |
EUR |
— |
— |
— |
148 651,02 |
ES (*1) |
EUR |
— |
— |
— |
992 954,85 |
FI |
EUR |
— |
— |
— |
34 956,43 |
FR (*1) |
EUR |
— |
728,90 |
— |
1 877 775,76 |
EL |
EUR |
— |
— |
— |
480 848,59 |
HR |
HRK |
— |
— |
— |
— |
HU |
HUF |
— |
— |
582 882 245,00 |
— |
IE |
EUR |
— |
364,95 |
— |
409 240,92 |
IT |
EUR |
— |
— |
— |
422 224,89 |
LT |
EUR |
— |
— |
— |
56 868,65 |
LU |
EUR |
— |
— |
— |
— |
LV |
EUR |
— |
— |
— |
34 361,54 |
MT |
EUR |
— |
— |
— |
14 557,28 |
NL |
EUR |
— |
— |
— |
6 180,20 |
PL |
PLN |
— |
— |
1 961 962,42 |
— |
PT |
EUR |
— |
— |
— |
1 226 109,23 |
RO |
RON |
— |
— |
664 129,21 |
— |
SE |
SEK |
— |
— |
151 557,03 |
— |
SI |
EUR |
— |
— |
— |
25 660,59 |
SK |
EUR |
— |
— |
— |
309 851,55 |
(*1) Attiecībā uz maksājumu aģentūrām, kuru grāmatojumi ir atdalīti, 54. panta 2. punktā paredzētais samazinājums piemērojams, kad grāmatojumi tiks iesniegti noskaidrošanai.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/115 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/874
(2019. gada 22. maijs)
par dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansētajiem izdevumiem 2018. finanšu gadā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3820)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 51. pantu,
apspriedusies ar Lauksaimniecības fondu komiteju,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem gada pārskatiem, kam pievienota grāmatojumu noskaidrošanai nepieciešamā informācija un revīzijas atzinums par pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu, kā arī sertifikācijas struktūru sagatavoti ziņojumi, Komisijai pirms tā gada 31. maija, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam, jāapstiprina tās pašas regulas 7. pantā minēto maksājumu aģentūru grāmatojumi. |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 39. pantu lauksaimniecības finanšu gads sākas “N – 1” gada 16. oktobrī un beidzas “N” gada 15. oktobrī. Noskaidrojot grāmatojumus par 2018. finanšu gadu, būtu jāņem vērā izdevumi, kas dalībvalstīm radušies no 2017. gada 16. oktobra līdz 2018. gada 15. oktobrim, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (2) 11. panta 1. punktā. |
(3) |
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 33. panta 2. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka summu, kas saskaņā ar minētās regulas 33. panta 1. punktā minēto lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai tai izmaksājama, nosaka, atskaitot attiecīgajā finanšu gadā veiktos ikmēneša maksājumus no izdevumiem, kas saskaņā ar 33. panta 1. punktu atzīti attiecīgajam gadam. Komisijai šī summa jāatskaita no ikmēneša maksājuma, kas attiecas uz izdevumiem, kuri veikti otrajā mēnesī pēc lēmuma par grāmatojumu noskaidrošanu, vai jāpieskaita minētajam maksājumam. |
(4) |
Komisija ir pārbaudījusi dalībvalstu iesniegto informāciju un pirms 2019. gada 30. aprīļa paziņojusi tām pārbaužu rezultātus kopā ar nepieciešamajiem grozījumiem. |
(5) |
Visu attiecīgo maksājumu aģentūru gada pārskati un tiem pievienotie dokumenti ļauj Komisijai pieņemt lēmumu par iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu. |
(6) |
Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (3) 5. panta 5. punktu grāmatojumu noskaidrošanas lēmumā ir jāņem vērā termiņa neievērošana augustā, septembrī un oktobrī. Daži izdevumi, ko konkrētas dalībvalstis deklarējušas šajos 2018. gada mēnešos, ir izdarīti pēc piemērojamo termiņu beigām. Tāpēc šajā lēmumā būtu jānosaka attiecīgie samazinājumi. |
(7) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. pantu Komisija par maksimālā finanšu līdzekļu apjoma pārsniegšanu vai maksājumu termiņu neievērošanu vai arī par kontroles sistēmas nepilnībām jau ir samazinājusi vai apturējusi vairākus ikmēneša maksājumus par 2018. finanšu gadu. Šajā lēmumā Komisijai būtu jāņem vērā šādi samazinātās vai apturētās summas, lai nepieļautu neatbilstīgus maksājumus vai termiņa neievērošanu, vai tādu summu atmaksu, kam vēlāk varētu tikt piemērotas finanšu korekcijas. Vajadzības gadījumā attiecīgās summas var tikt pārbaudītas atbilstības noskaidrošanas procedūrās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu. |
(8) |
Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkts paredz, ka tad, ja pārkāpuma summa nav atgūta četru gadu laikā pēc atgūšanas pieprasījuma dienas vai astoņu gadu laikā pēc prasības iesniegšanas valsts tiesā, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts. Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 4. punktā ir noteikts, ka gada pārskatiem, kas dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 29. pantu, dalībvalstis pievieno apliecinātu tabulu, kurā norādītas summas, kas tām jāsedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu. Īstenošanas regulā (ES) Nr. 908/2014 ir noteikumi par to, kā īstenojams dalībvalstu pienākums ziņot par atgūstamajām summām. Tabulas paraugs, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai sniegtu informāciju par atgūstamajām summām, ir pievienots Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 II pielikumā. Pamatojoties uz dalībvalstu aizpildītajām tabulām, Komisijai būtu jālemj par tādas neatgūšanas finansiālajām sekām, kas saistīta ar pārkāpumiem, kuri ir senāki par attiecīgi četriem vai astoņiem gadiem. |
(9) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 3. punktu dalībvalstis, pienācīgi to pamatojot, var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi tādos gadījumos, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, kopā pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādu lēmumu pieņem četru gadu laikā pēc atgūšanas pieprasījuma dienas vai astoņu gadu laikā pēc prasības iesniegšanas valsts tiesā, neatgūšanas finansiālās sekas 100 % apmērā būtu jāsedz no Savienības budžeta. Gan summas, par kurām dalībvalsts pieņem lēmumu neturpināt atgūšanu, gan minētā lēmuma pamatojums ir norādīts kopsavilkuma ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 4. punktā, kurš lasīts saistībā ar tās 102. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta iv) punktu. Tātad šīs summas nebūtu jāsedz attiecīgajām dalībvalstīm, un tāpēc tās būtu jāsedz no Savienības budžeta. |
(10) |
Samazinājumi, kas veikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu un norādīti I pielikumā (e aile), attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF). Summas, kas dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkta piemērošanas rezultātā jāsedz saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) finansēto Lauku attīstības pagaidu instrumentu (LAPI) (4), ir norādītas II pielikumā. |
(11) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu šim lēmumam nebūtu jāskar turpmākie lēmumi, kurus Komisija var pieņemt, lai izslēgtu no Savienības finansējuma izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo lēmumu ir noskaidroti dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumi, kas saistīti ar izdevumiem, kurus Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) finansējis attiecībā uz 2018. finanšu gadu.
Summas, kas saskaņā ar šo lēmumu ir atgūstamas no katras dalībvalsts vai tai izmaksājamas, to vidū summas, kuras radušās Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkta piemērošanas rezultātā, ir norādītas šā lēmuma I un II pielikumā.
2. pants
Šis lēmums neskar turpmākus atbilstības noskaidrošanas lēmumus, kurus Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu var pieņemt, lai no Savienības finansējuma izslēgtu izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2019. gada 22. maijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Phil HOGAN
(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.
(2) Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).
(3) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV L 255, 28.8.2014., 18. lpp.).
(4) Komisijas 2004. gada 5. janvāra Regula (EK) Nr. 27/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus pārejas noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 piemērošanai attiecībā uz lauku attīstības pasākumu finansēšanu, kuru veic ELVGF Garantiju nodaļa, Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā (OV L 5, 9.1.2004., 36. lpp.).
I PIELIKUMS
MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA
2018. FINANŠU GADS
No dalībvalsts atgūstamā vai tai izmaksājamā summa
DV |
|
2018. gads. Izdevumi / piešķirtie ieņēmumi maksājumu aģentūrām, kuru grāmatojumi ir |
Kopā a + b |
Samazinājumi un apturētie maksājumi visā finanšu gadā (1) |
Maksājamā summa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu |
Kopsumma, arī samazinājumi un apturētie maksājumi |
Dalībvalstij izmaksātie maksājumi visā finanšu gadā |
Summa, kas atgūstama no attiecīgās dalībvalsts (–) vai tai izmaksājama (+) (2) |
|||
noskaidroti |
atdalīti |
||||||||||
= izdevumi / piešķirtie ieņēmumi, kas deklarēti gada deklarācijā |
= kopā izdevumi / piešķirtie ieņēmumi ikmēneša deklarācijās |
||||||||||
|
|
a |
b |
c = a + b |
d |
e |
f = c + d + e |
g |
h = f – g |
||
AT |
EUR |
716 420 978,95 |
0,00 |
716 420 978,95 |
– 37 170,38 |
0,00 |
716 383 808,57 |
715 609 830,36 |
773 978,21 |
||
BE |
EUR |
601 303 115,40 |
0,00 |
601 303 115,40 |
– 114 596,75 |
– 1 626,78 |
601 186 891,87 |
601 394 318,15 |
– 207 426,28 |
||
BG |
BGN |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
– 1 063 919,18 |
– 1 063 919,18 |
0,00 |
– 1 063 919,18 |
||
BG |
EUR |
807 146 800,18 |
0,00 |
807 146 800,18 |
– 334 145,99 |
0,00 |
806 812 654,19 |
807 673 988,10 |
– 861 333,91 |
||
CY |
EUR |
56 393 523,10 |
0,00 |
56 393 523,10 |
0,00 |
0,00 |
56 393 523,10 |
56 387 865,72 |
5 657,38 |
||
CZ |
CZK |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
||
CZ |
EUR |
838 161 503,79 |
0,00 |
838 161 503,79 |
0,00 |
0,00 |
838 161 503,79 |
838 147 041,76 |
14 462,03 |
||
DE |
EUR |
4 985 090 101,50 |
0,00 |
4 985 090 101,50 |
0,00 |
– 33 688,08 |
4 985 056 413,42 |
4 985 034 668,19 |
21 745,23 |
||
DK |
DKK |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
– 125 077,44 |
– 125 077,44 |
0,00 |
– 125 077,44 |
||
DK |
EUR |
840 515 032,68 |
0,00 |
840 515 032,68 |
– 26 565,01 |
0,00 |
840 488 467,67 |
840 392 409,55 |
96 058,12 |
||
EE |
EUR |
125 125 241,18 |
0,00 |
125 125 241,18 |
0,00 |
0,00 |
125 125 241,18 |
125 117 498,73 |
7 742,45 |
||
ES |
EUR |
5 470 755 305,48 |
0,00 |
5 470 755 305,48 |
– 2 766 915,88 |
– 621 928,73 |
5 467 366 460,87 |
5 466 953 232,06 |
413 228,81 |
||
FI |
EUR |
528 528 562,98 |
0,00 |
528 528 562,98 |
– 161 352,27 |
– 28 687,91 |
528 338 522,80 |
528 456 887,44 |
– 118 364,64 |
||
FR |
EUR |
7 648 093 429,39 |
0,00 |
7 648 093 429,39 |
– 6 120 649,32 |
– 460 572,15 |
7 641 512 207,92 |
7 656 033 220,25 |
– 14 521 012,33 |
||
EL |
EUR |
2 011 103 975,47 |
0,00 |
2 011 103 975,47 |
– 3 028 436,21 |
– 1 638 086,99 |
2 006 437 452,27 |
2 008 075 711,50 |
– 1 638 259,23 |
||
HR |
HRK |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
||
HR |
EUR |
247 188 806,71 |
0,00 |
247 188 806,71 |
– 6 040,18 |
0,00 |
247 182 766,53 |
247 212 246,42 |
– 29 479,89 |
||
HU |
HUF |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
– 135 165 891,00 |
– 135 165 891,00 |
0,00 |
– 135 165 891,00 |
||
HU |
EUR |
1 295 635 431,84 |
0,00 |
1 295 635 431,84 |
– 6 020 231,35 |
0,00 |
1 289 615 200,49 |
1 289 615 200,46 |
0,03 |
||
IE |
EUR |
1 223 596 530,54 |
0,00 |
1 223 596 530,54 |
– 62 608,10 |
– 21 661,81 |
1 223 512 260,63 |
1 222 580 002,15 |
932 258,48 |
||
IT |
EUR |
4 103 975 978,84 |
0,00 |
4 103 975 978,84 |
– 28 260 620,76 |
– 2 680 831,62 |
4 073 034 526,46 |
4 073 733 454,03 |
– 698 927,57 |
||
LT |
EUR |
486 858 049,12 |
0,00 |
486 858 049,12 |
– 15 736,20 |
– 360,43 |
486 841 952,49 |
486 843 109,25 |
– 1 156,76 |
||
LU |
EUR |
33 289 659,49 |
0,00 |
33 289 659,49 |
0,00 |
– 3 565,63 |
33 286 093,86 |
33 238 794,75 |
47 299,11 |
||
LV |
EUR |
236 722 594,21 |
0,00 |
236 722 594,21 |
– 25,73 |
– 5 168,56 |
236 717 399,92 |
236 722 568,48 |
– 5 168,56 |
||
MT |
EUR |
5 242 305,77 |
0,00 |
5 242 305,77 |
0,00 |
– 188,03 |
5 242 117,74 |
5 242 197,66 |
– 79,92 |
||
NL |
EUR |
771 773 154,17 |
0,00 |
771 773 154,17 |
– 598 043,02 |
– 30 577,93 |
771 144 533,22 |
771 207 737,79 |
– 63 204,57 |
||
PL |
PLN |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
– 404 820,57 |
– 404 820,57 |
0,00 |
– 404 820,57 |
||
PL |
EUR |
3 307 605 902,16 |
0,00 |
3 307 605 902,16 |
– 1 032 358,05 |
0,00 |
3 306 573 544,11 |
3 306 631 578,16 |
– 58 034,05 |
||
PT |
EUR |
741 596 343,22 |
0,00 |
741 596 343,22 |
– 357 889,15 |
– 1 149 963,88 |
740 088 490,19 |
740 070 095,58 |
18 394,61 |
||
RO |
RON |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
– 1 046 041,22 |
– 1 046 041,22 |
0,00 |
– 1 046 041,22 |
||
RO |
EUR |
1 766 218 852,60 |
0,00 |
1 766 218 852,60 |
– 10 850 789,64 |
0,00 |
1 755 368 062,96 |
1 768 957 065,95 |
– 13 589 002,99 |
||
SE |
SEK |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
– 142 754,87 |
– 142 754,87 |
0,00 |
– 142 754,87 |
||
SE |
EUR |
697 300 129,50 |
0,00 |
697 300 129,50 |
– 339 025,48 |
0,00 |
696 961 104,02 |
696 962 292,44 |
– 1 188,42 |
||
SI |
EUR |
141 823 320,05 |
0,00 |
141 823 320,05 |
0,00 |
0,00 |
141 823 320,05 |
141 823 320,05 |
0,00 |
||
SK |
EUR |
445 619 721,44 |
0,00 |
445 619 721,44 |
– 2 527 026,73 |
0,00 |
443 092 694,71 |
443 092 226,31 |
468,40 |
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
DV |
|
Izdevumi (3) |
Piešķirtie ieņēmumi (3) |
54. panta 2. punkts (= e) |
Kopā (= h) |
|
|||||
05 07 01 06 |
6701 |
6702 |
|||||||||
i |
j |
k |
l = i + j + k |
||||||||
AT |
EUR |
773 978,21 |
0,00 |
0,00 |
773 978,21 |
||||||
BE |
EUR |
0,00 |
– 205 799,50 |
– 1 626,78 |
– 207 426,28 |
||||||
BG |
BGN |
0,00 |
0,00 |
– 1 063 919,18 |
– 1 063 919,18 |
||||||
BG |
EUR |
0,00 |
– 861 333,91 |
0,00 |
– 861 333,91 |
||||||
CY |
EUR |
17 353,45 |
– 11 696,07 |
0,00 |
5 657,38 |
||||||
CZ |
CZK |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
||||||
CZ |
EUR |
14 462,03 |
0,00 |
0,00 |
14 462,03 |
||||||
DE |
EUR |
57 166,41 |
– 1 733,10 |
– 33 688,08 |
21 745,23 |
||||||
DK |
DKK |
0,00 |
0,00 |
– 125 077,44 |
– 125 077,44 |
||||||
DK |
EUR |
96 058,12 |
0,00 |
0,00 |
96 058,12 |
||||||
EE |
EUR |
7 742,45 |
0,00 |
0,00 |
7 742,45 |
||||||
ES |
EUR |
1 035 157,54 |
0,00 |
– 621 928,73 |
413 228,81 |
||||||
FI |
EUR |
0,00 |
– 89 676,73 |
– 28 687,91 |
– 118 364,64 |
||||||
FR |
EUR |
0,00 |
– 14 060 440,18 |
– 460 572,15 |
– 14 521 012,33 |
||||||
EL |
EUR |
0,00 |
– 172,24 |
– 1 638 086,99 |
– 1 638 259,23 |
||||||
HR |
HRK |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
||||||
HR |
EUR |
0,00 |
– 29 479,89 |
0,00 |
– 29 479,89 |
||||||
HU |
HUF |
0,00 |
0,00 |
– 135 165 891,00 |
– 135 165 891,00 |
||||||
HU |
EUR |
0,03 |
0,00 |
0,00 |
0,03 |
||||||
IE |
EUR |
953 920,29 |
0,00 |
– 21 661,81 |
932 258,48 |
||||||
IT |
EUR |
1 981 904,05 |
0,00 |
– 2 680 831,62 |
– 698 927,57 |
||||||
LT |
EUR |
0,00 |
– 796,33 |
– 360,43 |
– 1 156,76 |
||||||
LU |
EUR |
50 864,74 |
0,00 |
– 3 565,63 |
47 299,11 |
||||||
LV |
EUR |
0,00 |
0,00 |
– 5 168,56 |
– 5 168,56 |
||||||
MT |
EUR |
108,13 |
– 0,02 |
– 188,03 |
– 79,92 |
||||||
NL |
EUR |
0,00 |
– 32 626,64 |
– 30 577,93 |
– 63 204,57 |
||||||
PL |
PLN |
0,00 |
0,00 |
– 404 820,57 |
– 404 820,57 |
||||||
PL |
EUR |
0,00 |
– 58 034,05 |
0,00 |
– 58 034,05 |
||||||
PT |
EUR |
1 168 358,49 |
0,00 |
– 1 149 963,88 |
18 394,61 |
||||||
RO |
RON |
0,00 |
0,00 |
– 1 046 041,22 |
– 1 046 041,22 |
||||||
RO |
EUR |
0,00 |
– 13 589 002,99 |
0,00 |
– 13 589 002,99 |
||||||
SE |
SEK |
0,00 |
0,00 |
– 142 754,87 |
– 142 754,87 |
||||||
SE |
EUR |
0,00 |
– 1 188,42 |
0,00 |
– 1 188,42 |
||||||
SI |
EUR |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
0,00 |
||||||
SK |
EUR |
468,40 |
0,00 |
0,00 |
468,40 |
||||||
|
(1) Samazinājumi un apturētie maksājumi ir tie, kas ņemti vērā maksājumu sistēmā, un tiem ir pieskaitītas korekcijas par maksājumu termiņu neievērošanu 2018. gada augustā, septembrī un oktobrī un citi samazinājumi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. panta kontekstā.
(2) Kad aprēķina summu, kas no attiecīgās dalībvalsts atgūstama vai tai izmaksājama, ņem vērā noskaidroto izdevumu gada deklarācijas kopsummu (a aile) vai atdalīto izdevumu ikmēneša deklarāciju kopsummu (b aile).
Piemērojamais maiņas kurss: Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 11. panta 1. punkta pirmās daļas otrais teikums.
(3) Budžeta pozīciju 05 07 01 06 sadala starp negatīvajām korekcijām, kas kļūst par piešķirtajiem ieņēmumiem budžeta pozīcijā 67 01, un tām pozitīvajām korekcijām par labu dalībvalstij, kuras tagad iekļauj izdevumu daļā 05 07 01 06, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 43. pantā.
II PIELIKUMS
MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA
2018. FINANŠU GADS, ELGF
Korekcijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu (1)
Dalībvalsts |
Valūta |
Valsts valūtā |
EUR |
AT |
EUR |
|
|
BE |
EUR |
|
|
BG |
BGN |
|
|
CY |
EUR |
— |
— |
CZ |
CZK |
3 149 709,47 |
— |
DE |
EUR |
|
|
DK |
DKK |
|
|
EE |
EUR |
— |
— |
ES |
EUR |
|
|
FI |
EUR |
|
|
FR |
EUR |
|
|
EL |
EUR |
|
|
HR |
HRK |
|
|
HU |
HUF |
11 329 127,00 |
— |
IE |
EUR |
|
|
IT |
EUR |
|
|
LT |
EUR |
— |
79 900,38 |
LU |
EUR |
|
|
LV |
EUR |
— |
64 214,94 |
MT |
EUR |
— |
— |
NL |
EUR |
|
|
PL |
PLN |
614 231,29 |
— |
PT |
EUR |
|
|
RO |
RON |
|
|
SE |
SEK |
|
|
SI |
EUR |
— |
— |
SK |
EUR |
— |
164 867,37 |
(1) Šajā pielikumā iekļautas tikai tās korekcijas, kuras ir saistītas ar LAPI.
28.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 140/123 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/875
(2019. gada 27. maijs),
ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs
(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 4045)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Savienībā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās ir apstiprināti minētās slimības gadījumi mājas vai savvaļas cūku populācijā (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I līdz IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas ir diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums ir vairākkārt grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras jāatspoguļo minētajā pielikumā. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/793 (5) pēc Ungārijā un Polijā konstatētiem Āfrikas cūku mēra gadījumiem. |
(2) |
Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/793 pieņemšanas dienas ir konstatēti jauni Āfrikas cūku mēra gadījumi mājas cūku populācijā Polijā, un tie arī ir jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. |
(3) |
2019. gada maijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika novērots mājas cūku populācijā Polijā, Gižicko apriņķī, proti, apgabalā, kurš patlaban norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Polijas apgabals būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, nevis tā II daļā. |
(4) |
Lai ņemtu vērā jaunākās norises Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskajā attīstībā Savienībā un proaktīvi apkarotu ar slimības izplatīšanos saistītos riskus, Polijā būtu jānosaka jauns, pietiekami plašs augsta riska apgabals, un tas būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā. Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza. |
(5) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2019. gada 27. maijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Vytenis ANDRIUKAITIS
(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.
(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.
(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.
(4) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).
(5) Komisijas 2019. gada 16. maija Īstenošanas lēmums (ES) 2019/793, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 129, 17.5.2019., 5. lpp.).
PIELIKUMS
Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:
“PIELIKUMS
I DAĻA
1. Beļģija
Šādi Beļģijas apgabali:
in Luxembourg province:
— |
the area is delimited clockwise by: |
— |
Frontière avec la France, |
— |
Rue Mersinhat, |
— |
La N818jusque son intersection avec la N83, |
— |
La N83 jusque son intersection avec la N884, |
— |
La N884 jusque son intersection avec la N824, |
— |
La N824 jusque son intersection avec Le Routeux, |
— |
Le Routeux, |
— |
Rue d'Orgéo, |
— |
Rue de la Vierre, |
— |
Rue du Bout-d'en-Bas, |
— |
Rue Sous l'Eglise, |
— |
Rue Notre-Dame, |
— |
Rue du Centre, |
— |
La N845 jusque son intersection avec la N85, |
— |
La N85 jusque son intersection avec la N40, |
— |
La N40 jusque son intersection avec la N802, |
— |
La N802 jusque son intersection avec la N825, |
— |
La N825 jusque son intersection avec la E25-E411, |
— |
La E25-E411jusque son intersection avec la N40, |
— |
N40: Burnaimont, Rue de Luxembourg, Rue Ranci, Rue de la Chapelle, |
— |
Rue du Tombois, |
— |
Rue Du Pierroy, |
— |
Rue Saint-Orban, |
— |
Rue Saint-Aubain, |
— |
Rue des Cottages, |
— |
Rue de Relune, |
— |
Rue de Rulune, |
— |
Route de l'Ermitage, |
— |
N87: Route de Habay, |
— |
Chemin des Ecoliers, |
— |
Le Routy, |
— |
Rue Burgknapp, |
— |
Rue de la Halte, |
— |
Rue du Centre, |
— |
Rue de l'Eglise, |
— |
Rue du Marquisat, |
— |
Rue de la Carrière, |
— |
Rue de la Lorraine, |
— |
Rue du Beynert, |
— |
Millewée, |
— |
Rue du Tram, |
— |
Millewée, |
— |
N4: Route de Bastogne, Avenue de Longwy,Route de Luxembourg, |
— |
Frontière avec le Grand-Duché de Luxembourg, |
— |
Frontière avec la France, |
— |
La N87 jusque son intersection avec la N871 au niveau de Rouvroy, |
— |
La N871 jusque son intersection avec la N88, |
— |
La N88 jusque son intersection avec la rue Baillet Latour, |
— |
La rue Baillet Latour jusque son intersection avec la N811, |
— |
La N811 jusque son intersection avec la N88, |
— |
La N88 jusque son intersection avecla N883 au niveau d'Aubange, |
— |
La N883 jusque son intersection avec la N81 au niveau d'Aubange, |
— |
La N81 jusque son intersection avec la E25-E411, |
— |
La E25-E411 jusque son intersection avec la N40, |
— |
La N40 jusque son intersection avec la rue du Fet, |
— |
Rue du Fet, |
— |
Rue de l'Accord jusque son intersection avec la rue de la Gaume, |
— |
Rue de la Gaume jusque son intersection avec la rue des Bruyères, |
— |
Rue des Bruyères, |
— |
Rue de Neufchâteau, |
— |
Rue de la Motte, |
— |
La N894 jusque son intersection avec laN85, |
— |
La N85 jusque son intersection avec la frontière avec la France. |
2. Bulgārija
Šādi Bulgārijas apgabali:
in Varna the whole region excluding the villages covered in Part II; |
in Silistra region:
|
in Dobrich region:
|
in Ruse region:
|
in Veliko Tarnovo region:
|
in Pleven region:
|
in Vratza region:
|
in Montana region:
|
in Vidin region:
|
3. Igaunija
Šāds Igaunijas apgabals:
— |
Hiiu maakond. |
4. Ungārija
Šādi Ungārijas apgabali:
— |
Borsod-Abaúj-Zemplén megye 651100, 651300, 651400, 651500, 651610, 651700, 651801, 651802, 651803, 651900, 652000, 652200, 652300, 652601, 652602, 652603, 652700, 652900, 653000, 653100, 653200, 653300, 653401, 653403, 653500, 653600, 653700, 653800, 653900, 654000, 654201, 654202, 654301, 654302, 654400, 654501, 654502, 654600, 654700, 654800, 654900, 655000, 655100, 655200, 655300, 655500, 655600, 655700, 655800, 655901, 655902, 656000, 656100, 656200, 656300, 656400, 656600, 657300, 657400, 657500, 657600, 657700, 657800, 657900, 658000, 658201, 658202 és 658403 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Hajdú-Bihar megye 900750, 901250, 901260, 901270, 901350, 901551, 901560, 901570, 901580, 901590, 901650, 901660, 901750, 901950, 902050, 902150, 902250, 902350, 902450, 902550, 902650, 902660, 902670, 902750, 903250, 903650, 903750, 903850, 904350, 904750, 904760, 904850, 904860, 905360, 905450 és 905550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Heves megye 702550, 703350, 703360, 703450, 703550, 703610, 703750, 703850, 703950, 704050, 704150, 704250, 704350, 704450, 704550, 704650, 704750, 704850, 704950, 705050, és 705350 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750250, 750260, 750350, 750450, 750460, 750550, 750650, 750750, 750850, 750950, 751150, 752150 és755550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Nógrád megye 552010, 552150, 552250, 552350, 552450, 552460, 552520, 552550, 552610, 552620, 552710, 552850, 552860, 552950, 552960, 552970, 553050, 553110, 553250, 553260, 553350, 553650, 553750, 553850, 553910 és 554050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Pest megye 571250, 571350, 571550, 571610, 571750, 571760, 572250, 572350, 572550, 572850, 572950, 573360, 573450, 580050 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 851950, 852350, 852450, 852550, 852750, 853560, 853650, 853751, 853850, 853950, 853960, 854050, 854150, 854250, 854350, 855350, 855450, 855550, 855650, 855660 és 855850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe. |
5. Latvija
Šādi Latvijas apgabali:
— |
Aizputes novada Aizputes, Cīravas, Lažas, Kazdangas pagasts un Aizputes pilsēta, |
— |
Alsungas novads, |
— |
Durbes novada Dunalkas un Tadaiķu pagasts, |
— |
Kuldīgas novada Gudenieku pagasts, |
— |
Pāvilostas novada Sakas pagasts un Pāvilostas pilsēta, |
— |
Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes, |
— |
Ventspils novada Jūrkalnes pagasts, |
— |
Grobiņas novada Bārtas un Gaviezes pagasts, |
— |
Rucavas novada Dunikas pagasts. |
6. Lietuva
Šādi Lietuvas apgabali:
— |
Jurbarko rajono savivaldybė: Smalininkų ir Viešvilės seniūnijos, |
— |
Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės, Kelmės apylinkių, Kražių, Kukečių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 2128 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2106, Liolių, Pakražančio seniūnijos, Tytuvėnų seniūnijos dalis į vakarus ir šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105, ir Vaiguvos seniūnijos, |
— |
Pagėgių savivaldybė, |
— |
Plungės rajono savivaldybė, |
— |
Raseinių rajono savivaldybė: Girkalnio ir Kalnujų seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr A1, Nemakščių, Paliepių, Raseinių, Raseinių miesto ir Viduklės seniūnijos, |
— |
Rietavo savivaldybė, |
— |
Skuodo rajono savivaldybė, |
— |
Šilalės rajono savivaldybė, |
— |
Šilutės rajono savivaldybė: Juknaičių, Kintų, Šilutės ir Usėnų seniūnijos, |
— |
Tauragės rajono savivaldybė: Lauksargių, Skaudvilės, Tauragės, Mažonų, Tauragės miesto ir Žygaičių seniūnijos. |
7. Polija
Šādi Polijas apgabali:
w województwie warmińsko-mazurskim:
|
w województwie podlaskim:
|
w województwie mazowieckim:
|
w województwie lubelskim:
|
w województwie podkarpackim:
|
w województwie świętokrzyskim:
|
8. Rumānija
Šādi Rumānijas apgabali:
— |
Județul Alba, |
— |
Județul Cluj, |
— |
Județul Harghita, |
— |
Județul Hunedoara, |
— |
Județul Iași, |
— |
Județul Neamț, |
— |
Județul Vâlcea, |
— |
Restul județului Mehedinți care nu a fost inclus în Partea III cu următoarele comune:
|
— |
Județul Gorj, |
— |
Județul Suceava, |
— |
Județul Mureș, |
— |
Județul Sibiu, |
— |
Județul Caraș-Severin. |
II DAĻA
1. Beļģija
Šādi Beļģijas apgabali:
in Luxembourg province:
— |
the area is delimited clockwise by: |
— |
La frontière avec la France au niveau de Florenville, |
— |
La N85 jusque son intersection avec la N894au niveau de Florenville, |
— |
La N894 jusque son intersection avec larue de la Motte, |
— |
La rue de la Motte jusque son intersection avec la rue de Neufchâteau, |
— |
La rue de Neufchâteau, |
— |
La rue des Bruyères jusque son intersection avec la rue de la Gaume, |
— |
La rue de la Gaume jusque son intersection avec la rue de l'Accord, |
— |
La rue de l'Accord, |
— |
La rue du Fet, |
— |
La N40 jusque son intersection avec la E25-E411, |
— |
La E25-E411 jusque son intersection avec la N81 au niveau de Weyler, |
— |
La N81 jusque son intersection avec la N883 au niveau d'Aubange, |
— |
La N883 jusque son intersection avec la N88 au niveau d'Aubange, |
— |
La N88 jusque son intersection avec la N811, |
— |
La N811 jusque son intersection avec la rue Baillet Latour, |
— |
La rue Baillet Latour jusque son intersection avec la N88, |
— |
La N88 jusque son intersection avec la N871, |
— |
La N871 jusque son intersection avec la N87 au niveau de Rouvroy, |
— |
La N87 jusque son intersection avec la frontière avec la France. |
2. Bulgārija
Šādi Bulgārijas apgabali:
in Varna region:
|
in Silistra region:
|
in Dobrich region:
|
3. Igaunija
Šāds Igaunijas apgabals:
— |
Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond). |
4. Ungārija
Šādi Ungārijas apgabali:
— |
Heves megye 700150, 700250, 700260, 700350, 700450, 700460, 700550, 700650, 700750, 700850, 700860, 700950, 701050, 701111, 701150, 701250, 701350, 701550, 701560, 701650, 701750, 701850, 701950, 702050, 702150, 702250, 702260, 702350, 702450, 702750, 702850, 702950, 703050, 703150, 703250, 703370, 705150,705250, 705450,705510 és 705610 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 850950, 851050, 851150, 851250, 851350, 851450, 851550, 851560, 851650, 851660, 851751, 851752, 852850, 852860, 852950, 852960, 853050, 853150, 853160, 853250, 853260, 853350, 853360, 853450, 853550, 854450, 854550, 854560, 854650, 854660, 854750, 854850, 854860, 854870, 854950, 855050, 855150, 855250, 855460, 855750, 855950, 855960, 856051, 856150, 856250, 856260, 856350, 856360, 856450, 856550, 856650, 856750, 856760, 856850, 856950, 857050, 857150, 857350, 857450, 857650, valamint 850150, 850250, 850260, 850350, 850450, 850550, 852050, 852150, 852250 és 857550, továbbá 850650, 850850, 851851 és 851852 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Nógrád megye 550110, 550120, 550130, 550210, 550310, 550320, 550450, 550460, 550510, 550610, 550710, 550810, 550950, 551010, 551150, 551160, 551250, 551350, 551360, 551450, 551460, 551550, 551650, 551710, 551810, 551821 és 552360 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Borsod-Abaúj-Zemplén megye 650100, 650200, 650300, 650400, 650500, 650600, 650700, 650800, 650900, 651000, 651200, 652100, 655400, 656701, 656702, 656800, 656900, 657010, 657100, 658100, 658310, 658401, 658402, 658404, 658500, 658600, 658700, 658801, 658802, 658901, 658902, 659000, 659100, 659210, 659220, 659300, 659400, 659500, 659601, 659602, 659701, 659800, 659901, 660000, 660100, 660200, 660400, 660501, 660502, 660600 és 660800, valamint 652400, 652500 és 652800 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Hajdú-Bihar megye 900150, 900250, 900350, 900450, 900550, 900650, 900660, 900670, 901850, 900850, 900860, 900930, 900950, 901050, 901150, 901450, 902850, 902860, 902950, 902960, 903050, 903150, 903350, 903360, 903370, 903450, 903550, 904450, 904460, 904550, 904650 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe. |
5. Latvija
Šādi Latvijas apgabali:
— |
Ādažu novads, |
— |
Aizputes novada Kalvenes pagasts, |
— |
Aglonas novads, |
— |
Aizkraukles novads, |
— |
Aknīstes novads, |
— |
Alojas novads, |
— |
Alūksnes novads, |
— |
Amatas novads, |
— |
Apes novads, |
— |
Auces novads, |
— |
Babītes novads, |
— |
Baldones novads, |
— |
Baltinavas novads, |
— |
Balvu novads, |
— |
Bauskas novads, |
— |
Beverīnas novads, |
— |
Brocēnu novada Blīdenes pagasts, Remtes pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa 1154 un P109, |
— |
Burtnieku novads, |
— |
Carnikavas novads, |
— |
Cēsu novads, |
— |
Cesvaines novads, |
— |
Ciblas novads, |
— |
Dagdas novads, |
— |
Daugavpils novads, |
— |
Dobeles novads, |
— |
Dundagas novads, |
— |
Durbes novada Durbes un Vecpils pagasts, |
— |
Engures novads, |
— |
Ērgļu novads, |
— |
Garkalnes novads, |
— |
Gulbenes novads, |
— |
Iecavas novads, |
— |
Ikšķiles novads, |
— |
Ilūkstes novads, |
— |
Inčukalna novads, |
— |
Jaunjelgavas novads, |
— |
Jaunpiebalgas novads, |
— |
Jaunpils novads, |
— |
Jēkabpils novads, |
— |
Jelgavas novads, |
— |
Kandavas novads, |
— |
Kārsavas novads, |
— |
Ķeguma novads, |
— |
Ķekavas novads, |
— |
Kocēnu novads, |
— |
Kokneses novads, |
— |
Krāslavas novads, |
— |
Krimuldas novads, |
— |
Krustpils novads, |
— |
Kuldīgas novada Ēdoles, Īvandes, Padures, Rendas, Kabiles, Rumbas, Kurmāles, Pelču, Snēpeles, Turlavas, Laidu un Vārmes pagasts, Kuldīgas pilsēta, |
— |
Lielvārdes novads, |
— |
Līgatnes novads, |
— |
Limbažu novads, |
— |
Līvānu novads, |
— |
Lubānas novads, |
— |
Ludzas novads, |
— |
Madonas novads, |
— |
Mālpils novads, |
— |
Mārupes novads, |
— |
Mazsalacas novads, |
— |
Mērsraga novads, |
— |
Naukšēnu novads, |
— |
Neretas novads, |
— |
Ogres novads, |
— |
Olaines novads, |
— |
Ozolnieku novads, |
— |
Pārgaujas novads, |
— |
Pļaviņu novads, |
— |
Preiļu novads, |
— |
Priekules novads, |
— |
Priekuļu novads, |
— |
Raunas novads, |
— |
republikas pilsēta Daugavpils, |
— |
republikas pilsēta Jelgava, |
— |
republikas pilsēta Jēkabpils, |
— |
republikas pilsēta Jūrmala, |
— |
republikas pilsēta Rēzekne, |
— |
republikas pilsēta Valmiera, |
— |
Rēzeknes novads, |
— |
Riebiņu novads, |
— |
Rojas novads, |
— |
Ropažu novads, |
— |
Rugāju novads, |
— |
Rundāles novads, |
— |
Rūjienas novads, |
— |
Salacgrīvas novads, |
— |
Salas novads, |
— |
Salaspils novads, |
— |
Saldus novada Novadnieku, Kursīšu, Zvārdes, Pampāļu, Šķēdes, Nīgrandes, Zaņas, Ezeres, Rubas, Jaunauces un Vadakstes pagasts, |
— |
Saulkrastu novads, |
— |
Sējas novads, |
— |
Siguldas novads, |
— |
Skrīveru novads, |
— |
Skrundas novads, |
— |
Smiltenes novads, |
— |
Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes, |
— |
Strenču novads, |
— |
Talsu novads, |
— |
Tērvetes novads, |
— |
Tukuma novads, |
— |
Vaiņodes novads, |
— |
Valkas novads, |
— |
Varakļānu novads, |
— |
Vārkavas novads, |
— |
Vecpiebalgas novads, |
— |
Vecumnieku novads, |
— |
Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes, Vārves, Užavas, Piltenes, Puzes, Ziru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts, Piltenes pilsēta, |
— |
Viesītes novads, |
— |
Viļakas novads, |
— |
Viļānu novads, |
— |
Zilupes novads. |
6. Lietuva
Šādi Lietuvas apgabali:
— |
Alytaus miesto savivaldybė, |
— |
Alytaus rajono savivaldybė, |
— |
Anykščių rajono savivaldybė, |
— |
Akmenės rajono savivaldybė: Ventos ir Papilės seniūnijos, |
— |
Biržų miesto savivaldybė, |
— |
Biržų rajono savivaldybė, |
— |
Birštono savivaldybė, |
— |
Druskininkų savivaldybė, |
— |
Elektrėnų savivaldybė, |
— |
Ignalinos rajono savivaldybė, |
— |
Jonavos rajono savivaldybė, |
— |
Joniškio rajono savivaldybė: Kepalių, Kriukų, Saugėlaukio ir Satkūnų seniūnijos, |
— |
Jurbarko rajono savivaldybė, |
— |
Kaišiadorių rajono savivaldybė, |
— |
Kalvarijos savivaldybė, |
— |
Kauno miesto savivaldybė, |
— |
Kauno rajono savivaldybė, |
— |
Kazlų Rūdos savivaldybė, |
— |
Kelmės rajono savivaldybė: Tytuvėnų seniūnijos dalis į rytus ir pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105, Užvenčio, Kukečių dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 2128 ir į rytus nuo kelio Nr. 2106, ir Šaukėnų seniūnijos, |
— |
Kėdainių rajono savivaldybė, |
— |
Kupiškio rajono savivaldybė, |
— |
Lazdijų rajono savivaldybė: Būdviečio, Kapčiamieščio, Krosnos, Kučiūnų ir Noragėlių seniūnijos, |
— |
Marijampolės savivaldybė, |
— |
Mažeikių rajono savivaldybė: Šerkšnėnų, Sedos ir Židikų seniūnijos, |
— |
Molėtų rajono savivaldybė, |
— |
Pakruojo rajono savivaldybė, |
— |
Panevėžio rajono savivaldybė, |
— |
Panevėžio miesto savivaldybė, |
— |
Pasvalio rajono savivaldybė, |
— |
Radviliškio rajono savivaldybė, |
— |
Prienų rajono savivaldybė, |
— |
Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos, Betygalos, Pagojukų, Šiluvos,Kalnujų seniūnijos ir Girkalnio seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. A1, |
— |
Rokiškio rajono savivaldybė, |
— |
Šakių rajono savivaldybė, |
— |
Šalčininkų rajono savivaldybė, |
— |
Šiaulių miesto savivaldybė, |
— |
Šiaulių rajono savivaldybė: Šiaulių kaimiškoji seniūnija, |
— |
Šilutės rajono savivaldybė: Rusnės seniūnija, |
— |
Širvintų rajono savivaldybė, |
— |
Švenčionių rajono savivaldybė, |
— |
Tauragės rajono savivaldybė: Batakių ir Gaurės seniūnijos, |
— |
Telšių rajono savivaldybė, |
— |
Trakų rajono savivaldybė, |
— |
Ukmergės rajono savivaldybė, |
— |
Utenos rajono savivaldybė, |
— |
Varėnos rajono savivaldybė, |
— |
Vilniaus miesto savivaldybė, |
— |
Vilniaus rajono savivaldybė, |
— |
Vilkaviškio rajono savivaldybė, |
— |
Visagino savivaldybė, |
— |
Zarasų rajono savivaldybė. |
7. Polija
Šādi Polijas apgabali:
w województwie warmińsko-mazurskim:
|
w województwie podlaskim:
|
w województwie mazowieckim:
|
w województwie lubelskim:
|
w województwie podkarpackim:
|
8. Rumānija
Šādi Rumānijas apgabali:
— |
Restul județului Maramureș care nu a fost inclus în Partea III cu următoarele comune:
|
— |
Județul Bistrița-Năsăud. |
III DAĻA
1. Latvija
Šādi Latvijas apgabali:
— |
Brocēnu novada Cieceres un Gaiķu pagasts, Remtes pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa 1154 un P109, Brocēnu pilsēta, |
— |
Saldus novada Saldus, Zirņu, Lutriņu un Jaunlutriņu pagasts, Saldus pilsēta. |
2. Lietuva
Šādi Lietuvas apgabali:
— |
Akmenės rajono savivaldybė: Akmenės, Kruopių, Naujosios Akmenės kaimiškoji ir Naujosios Akmenės miesto seniūnijos, |
— |
Joniškio rajono savivaldybė: Gaižaičių, Gataučių, Joniškio, Rudiškių, Skaistgirio, Žagarės seniūnijos, |
— |
Lazdijų rajono savivaldybė: Lazdijų miesto, Lazdijų, Seirijų, Šeštokų, Šventežerio ir Veisiejų seniūnijos, |
— |
Mažeikių rajono savivaldybės: Laižuvos, Mažeikių apylinkės, Mažeikių, Reivyčių, Tirkšlių ir Viekšnių seniūnijos, |
— |
Šiaulių rajono savivaldybės: Bubių, Ginkūnų, Gruzdžių, Kairių, Kuršėnų kaimiškoji, Kuršėnų miesto, Kužių, Meškuičių, Raudėnų ir Šakynos seniūnijos. |
3. Polija
Šādi Polijas apgabali:
w województwie warmińsko-mazurskim:
|
w województwie mazowieckim:
|
w województwie lubelskim:
|
4. Rumānija
Šādi Rumānijas apgabali:
— |
Zona orașului București, |
— |
Județul Constanța, |
— |
Județul Satu Mare, |
— |
Județul Tulcea, |
— |
Județul Bacău, |
— |
Județul Bihor, |
— |
Județul Brăila, |
— |
Județul Buzău, |
— |
Județul Călărași, |
— |
Județul Dâmbovița, |
— |
Județul Galați, |
— |
Județul Giurgiu, |
— |
Județul Ialomița, |
— |
Județul Ilfov, |
— |
Județul Prahova, |
— |
Județul Sălaj, |
— |
Județul Vaslui, |
— |
Județul Vrancea, |
— |
Județul Teleorman, |
— |
Partea din județul Maramureș cu următoarele delimitări:
|
— |
Partea din județul Mehedinți cu următoarele comune:
|
— |
Județul Argeș, |
— |
Județul Olt, |
— |
Județul Dolj, |
— |
Județul Arad, |
— |
Județul Timiș, |
— |
Județul Covasna, |
— |
Județul Brașov, |
— |
Județul Botoșani. |
IV DAĻA
Itālija
Šāds Itālijas apgabals:
— |
tutto il territorio della Sardegna. |